(1)

Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem būtu jāpieņem procedūras un pasākumi, ar kuriem paredzēts nodrošināt, ka personas, kas iesaistītas šādā komercdarbībā, šo darbību veic kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu un to ieguldītāju interesēs. Lai Savienībā panāktu saskaņotu ieguldītāju interešu aizsardzības pakāpi un lai dotu šiem pārvaldniekiem iespēju pieņemt un ievērot konsekventu un iedarbīgu praksi, lai novērstu, uzraudzītu un pārvaldītu interešu konfliktus, to interešu konfliktu novēršanas politikā būtu jāiekļauj vismaz šādu pasākumu minimums. Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ieguldītāju interešu aizsardzības pakāpi, interešu konfliktu novēršanas politika būtu jāpielāgo pārvaldītāju komercdarbības būtībai, tvērumam un sarežģītībai.

(2)

Procedūras un pasākumi, kas izklāstīti interešu konfliktu novēršanas politikā, var būt nepietiekami, lai aizsargātu kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju intereses, un tādā gadījumā kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem būtu jāveic nepieciešamie papildu pasākumi šo interešu aizsardzībai. Šajos pasākumos būtu jāiekļauj kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda augstākās vadības vai citas kompetentas iekšējas struktūras informēšana un nepieciešamo lēmumu pieņemšana vai darbību veikšana, lai rīkotos kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju interesēs.

(3)

Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki var aktīvi darboties tādu komercsabiedrību vadībā, kurās kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds veic ieguldījumus. Lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu, ka šo vadītāju balsstiesības tiek izmantotas gan attiecīgā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda labā, gan tā ieguldītāju labā, ir nepieciešams konkretizēt detalizētas prasības attiecībā uz šo balsstiesību izmantošanu. Lai ieguldītāju interešu aizsardzībā nodrošinātu pietiekamus standartus, kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem šai ziņā būtu jāizstrādā atbilstīgas un iedarbīgas stratēģijas un pēc pieprasījuma jāsniedz šo stratēģiju kopsavilkums un informācija par saviem veiktajiem pasākumiem.

(4)

Lai nodrošinātu interešu konfliktu atklāšanas iedarbīgumu, sniegtā informācija būtu regulāri jāatjaunina. Ņemot vērā ar tīmekļvietnes kā interešu konfliktu atklāšanas rīka izmantošanu saistītos riskus, ir nepieciešams noteikt kritērijus attiecībā uz šīs informācijas publicēšanu.

(5)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju attiecībā uz procedūrām, kuras kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki izmanto, lai novērtētu kvalificēto portfeļuzņēmumu sasniegto pozitīvo sociālo ietekmi, šajās procedūrās būtu jāiekļauj konkrēti elementi. Kvalificēto portfeļuzņēmumu izmantotie resursi, kā arī produkti un pakalpojumi, kurus šie uzņēmumi ir darījuši pieejamus, ir galvenie pozitīvas sociālās ietekmes rādītāji, un tādēļ tiem vajadzētu būt minēto procedūru neatņemamai sastāvdaļai. Lai sociālos uzņēmumus atšķirtu no uzņēmumiem, kas sociālos mērķus sasniedz tikai nejauši, minētajās procedūrās būtu iekļaujams arī kvalificēto portfeļuzņēmumu radīto rezultātu izvērtējums.

(6)

Būtu jānodrošina, ka informācija, kas tiek sniegta ieguldītājiem pirms līguma noslēgšanas, ietver pietiekami detalizētu informāciju par kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu. Tādēļ kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu stratēģijā un mērķu aprakstā būtu jāiekļauj apraksts par kvalificēto portfeļuzņēmumu, kuros kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds plāno ieguldīt, sociālajiem sektoriem, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un veidiem (juridiskajām formām), kā arī informācija par šo uzņēmumu peļņas sadali.

(7)

Būtu jāsniedz ieguldītājiem informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu pamatā esošo metodiku, ko kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks izmanto, novērtējot sociālo ietekmi. Tādēļ informācijā, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, būtu jānorāda, vai kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir balstījies uz iekšēju metodiku, vai tomēr izmantojis vispārpieņemtas metodikas. Informācijā, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, būtu jāiekļauj arī metodikas galveno iezīmju apraksts, tai skaitā pārbaužu kritēriji, attiecīgie rādītāji un skaidrojums par to, kā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks nodrošina atbilstību minētajām metodikām.

(8)

Ieguldītājiem vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks, atlasot neatbilstīgus aktīvus, ievēro ieguldījumu politiku. Tādēļ informācijā, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, būtu jāiekļauj informācija par tiem neatbilstīgo aktīvu veidiem, kuros kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds veic ieguldījumus, ieguldījumu metodēm, attiecīgajiem ierobežojumiem, darbības sektoru un ģeogrāfisko apgabalu, kurā šie ieguldījumi veikti.

(9)

Pārredzamības labad ieguldītājiem būtu jāsaņem informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu to komercdarbības atbalsta pakalpojumu un citu atbalsta darbību būtību un apmēru, kurus kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks sniedz/veic pats vai organizē ar trešo personu starpniecību. Tādēļ informācijā, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas par komercdarbības atbalsta pakalpojumiem un citām atbalsta darbībām, būtu jāapraksta tā sniegto pakalpojumu un veikto darbību veidi.

(10)

Lai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem dotu iespēju pielāgoties jaunajām prasībām, šīs regulas piemērošanas sākumdiena būtu jāatliek par sešiem mēnešiem,

a)

iespējams, gūs finansiālu peļņu vai izvairīsies no finansiāliem zaudējumiem uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju rēķina;

b)

ir ieinteresēta kvalificētajam sociālās uzņēmējdarbības fondam vai tā ieguldītājiem sniegta pakalpojuma vai darbības rezultātā, kas neatbilst kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju interesēm;

c)

ir ieinteresēts kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju uzdevumā veikta darījuma rezultātā, kas neatbilst kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju interesēm;

d)

tam ir finansiāls vai cita veida stimuls dot priekšroku:

e)

veic tādu pašu darbību kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda, cita kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, tai skaitā PVKIU, vai ieguldītāja vajadzībām;

f)

maksā vai saņem maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem nefinansiālus ieguvumus, izņemot tos, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 (2) 24. panta 1. punktā;

g)

ietekmē un ir personīgi ieinteresēts ietekmēt kvalificēta portfeļuzņēmuma attīstību kvalificētam sociālās uzņēmējdarbības fondam vai tā ieguldītājiem neizdevīgā veidā vai uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda mērķu sasniegšanas rēķina.

a)

aizliegums veikt informācijas apmaiņu starp 1. pantā minētajām personām vai sabiedrībām, ja šāda informācijas apmaiņa varētu izraisīt vai veicināt interešu konfliktu;

b)

to 1. pantā minēto personu vai sabiedrību uzraudzības nošķiršana, kuru intereses var nonākt savstarpējā konfliktā;

c)

atteikšanās no saiknes starp (vai atkarības no) atalgojuma 1. pantā minētajām personām vai sabiedrībām, kas galvenokārt iesaistītas vienā darbības jomā, un atalgojuma personām vai sabiedrībām, kas galvenokārt iesaistītas citā darbības jomā (vai ieņēmumiem no šādām personām vai sabiedrībām), ja saistībā ar minētajām darbībām varētu rasties interešu konflikts;

d)

novērsta 1. pantā minēto personu vai sabiedrību neatbilstīgas ietekmes īstenošana attiecībā uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vadīšanu;

e)

novērsta vai kontrolēta 1. pantā minēto personu vai sabiedrību iesaistīšanās darbībās, kas varētu izraisīt interešu konfliktu.

a)

nekavējoties informē savu augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūru, vai kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūru par šādu risku radīt kaitējumu šā fonda vai tā ieguldītāju interesēm;

b)

pieņem lēmumus vai veic darbības, lai nodrošinātu, ka viņi darbojas kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda vai tā ieguldītāju interesēs.

a)

apliecinājums par to, vai sociālā ietekme tiek novērtēta, balstoties uz iekšēju metodiku vai citām vispārpieņemtām metodikām;

b)

apraksts par metodiku galvenajām iezīmēm, tai skaitā pārbaužu kritēriji un attiecīgie rādītāji, kas izmantoti, novērtējot sociālo ietekmi;

a)

ieguldījumu metodes un piemērojamie ieguldījumu ierobežojumi;

b)

nekvalificēto portfeļuzņēmumu darbības sektors(-i);

c)

ģeogrāfiskais apgabals, kurā nekvalificētais portfeļuzņēmums darbojas;

d)

kritēriji, kas izmantojami, veicot aktīvu veidu atlasi.

a)

komercdarbības atbalsta pakalpojumu un citu atbalsta darbību veidu apraksts;

b)

informācija par to, vai trešās personas sniedz komercdarbības atbalsta pakalpojumus un veic citas atbalsta darbības.

(1)

Lai nodrošinātu interešu konfliktu iedarbīgu kontrolēšanu un pārvaldību Eiropas riska kapitāla fondu jomā, ir svarīgi konkretizēt situācijas, kurās iespējami interešu konflikti.

(2)

Kvalificētu riska kapitāla fondu kontekstā interešu konfliktu veidi atšķiras atkarībā no iesaistīto personu lomas, interesēm un stimuliem. Lai šajā kontekstā atvieglotu interešu konfliktu konstatēšanu, ir jāizveido to situāciju saraksts, par kurām uzskatāms, ka tajās var rasties interešu konflikti. Šim sarakstam vajadzētu būt pietiekami apjomīgam, lai tas aptvertu visu veidu interešu konfliktus, kas varētu rasties Eiropas riska kapitāla fondu jomā. Tāpēc interešu konfliktu veidiem būtu jāietver situācijas, kurās pastāv iespēja gūt finansiālu peļņu vai izvairīties no finansiāliem zaudējumiem vai kurās stimuli tiek sniegti tā, ka priekšroka tiek dota konkrētām interesēm uz kvalificēta riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju interešu rēķina.

(3)

Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāpieņem procedūras un pasākumi, ar kuriem paredzēts nodrošināt, ka personas, kas iesaistītas šādā komercdarbībā, šo darbību veic kvalificētu riska kapitāla fondu un to ieguldītāju interesēs. Lai Savienībā panāktu saskaņotu ieguldītāju interešu aizsardzības pakāpi un lai dotu šiem pārvaldniekiem iespēju pieņemt un ievērot konsekventu un iedarbīgu praksi, lai novērstu, uzraudzītu un pārvaldītu interešu konfliktus, to interešu konfliktu novēršanas politikā būtu jāiekļauj vismaz šādu pasākumu minimums. Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ieguldītāju interešu aizsardzības pakāpi, interešu konfliktu novēršanas politika būtu jāpielāgo pārvaldītāju komercdarbības būtībai, tvērumam un sarežģītībai.

(4)

Procedūras un pasākumi, kas izklāstīti interešu konfliktu novēršanas politikā, var būt nepietiekami, lai aizsargātu kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju intereses, un tādā gadījumā kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāveic nepieciešamie papildu pasākumi šo interešu aizsardzībai. Šajos pasākumos būtu jāiekļauj kvalificētā riska kapitāla fonda augstākās vadības vai citas kompetentas iekšējas struktūras informēšana un nepieciešamo lēmumu pieņemšana vai darbību veikšana, lai rīkotos kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju interesēs.

(5)

Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki var aktīvi darboties tādu komercsabiedrību vadībā, kurās kvalificētais riska kapitāla fonds veic ieguldījumus. Lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu, ka šo vadītāju balsstiesības tiek izmantotas gan attiecīgā kvalificētā riska kapitāla fonda labā, gan tā ieguldītāju labā, ir nepieciešams konkretizēt detalizētas prasības attiecībā uz šo balsstiesību izmantošanu. Lai ieguldītāju interešu aizsardzībā nodrošinātu pietiekamus standartus, kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem šai ziņā būtu jāizstrādā atbilstīgas un iedarbīgas stratēģijas un pēc pieprasījuma jāsniedz šo stratēģiju kopsavilkums un informācija par saviem veiktajiem pasākumiem.

(6)

Lai nodrošinātu interešu konfliktu atklāšanas iedarbīgumu, sniegtā informācija būtu regulāri jāatjaunina. Ņemot vērā ar tīmekļvietnes kā interešu konfliktu atklāšanas rīka izmantošanu saistītos riskus, ir nepieciešams noteikt kritērijus attiecībā uz šīs informācijas publicēšanu.

(7)

Lai kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem dotu iespēju pielāgoties jaunajām prasībām, šīs regulas piemērošanas sākumdiena būtu jāatliek par sešiem mēnešiem,

a)

iespējams, gūs finansiālu peļņu vai izvairīsies no finansiāliem zaudējumiem uz kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju rēķina;

b)

ir ieinteresēts kvalificētajam riska kapitāla fondam vai tā ieguldītājiem sniegta pakalpojuma vai darbības rezultātā, kas neatbilst kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju interesēm;

c)

ir ieinteresēts kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju uzdevumā veikta darījuma rezultātā, kas neatbilst kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju interesēm;

d)

ir finansiāls vai cita veida stimuls dot priekšroku:

e)

veic tādu pašu darbību kvalificētā riska kapitāla fonda, cita kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, tai skaitā PVKIU, vai ieguldītāja vajadzībām;

f)

maksā vai saņem maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem nefinansiālus ieguvumus, izņemot tos, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 (2) 24. panta 1. punktā;

g)

ietekmē un ir personīgi ieinteresēts ietekmēt kvalificēta portfeļuzņēmuma attīstību kvalificētam riska kapitāla fondam vai tā ieguldītājiem neizdevīgā veidā vai uz kvalificētā riska kapitāla fonda mērķu sasniegšanas rēķina.

a)

aizliegums veikt informācijas apmaiņu starp 1. pantā minētajām personām vai sabiedrībām, ja šāda informācijas apmaiņa varētu izraisīt vai veicināt interešu konfliktu;

b)

to 1. pantā minēto personu vai sabiedrību uzraudzības nošķiršana, kuru intereses var nonākt savstarpējā konfliktā;

c)

atteikšanās no saiknes starp (vai atkarības no) atalgojuma 1. pantā minētajām personām vai sabiedrībām, kas galvenokārt iesaistītas vienā darbības jomā, un atalgojuma personām vai sabiedrībām, kas galvenokārt iesaistītas citā darbības jomā (vai ieņēmumiem no šādām personām vai sabiedrībām), ja saistībā ar minētajām darbībām varētu rasties interešu konflikts;

d)

novērsta 1. pantā minēto personu vai sabiedrību neatbilstīgas ietekmes īstenošana attiecībā uz kvalificētā riska kapitāla fonda vadīšanu;

e)

novērsta vai kontrolēta 1. pantā minēto personu vai sabiedrību iesaistīšanās darbībās, kas varētu izraisīt interešu konfliktu.

a)

nekavējoties informē savu augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūru, vai kvalificētā riska kapitāla fonda augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūru par šādu risku radīt kaitējumu šā fonda vai tā ieguldītāju interesēm;

b)

pieņem lēmumus vai veic darbības, lai nodrošinātu, ka viņi darbojas kvalificētā riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju interesēs.

(1)

Regulas (ES) 2016/1076 I pielikumā norādītas valstis, kurām piemēro minētajā regulā paredzēto tirgus piekļuves režīmu.

(2)

Padome 2018. gada 6. decembrī Savienības vārdā apstiprināja Samoa pievienošanos pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Savienību un Klusā okeāna valstīm. Pēc Samoa pievienošanās akta deponēšanas pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums no 2018. gada 31. decembra tiek provizoriski piemērots starp Savienību un Samoa.

(3)

Tāpēc Samoa Neatkarīgā Valsts būtu jāiekļauj I pielikumā,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2437 (1) Savienība ir noslēgusi Konvenciju par dienvidu tunzivju saglabāšanu (2) (“CSBT konvencija”), ar kuru izveidota Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT).

(2)

CCSBT ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu dienvidu tunzivs izplatības apgabalā. Tā kā CSBT konvencijas puses var būt tikai valstis, CCSBT ir izveidojusi “CCSBT paplašināto komisiju”, kurā papildus CCSBT locekļiem ietilpst zvejas subjekti un Savienība. CCSBT satvarā CCSBT paplašinātā komisija sagatavo lēmumus, kurus formāli apstiprina CCSBT. CCSBT pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas paredzēti dienvidu tunzivju saglabāšanai, pārvaldībai un optimālai izmantošanai. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.

(3)

Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (3), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.

(4)

Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu, galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību.

(5)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CCSBT sanāksmēs 2019.–2023. gada laikposmā, jo CCSBT saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (4) un (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (6).

(7)

Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CCSBT sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem CCSBT. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2019.–2023. gada laikposmu.

(8)

Ņemot vērā dienvidu tunzivs izplatības apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms CCSBT sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada laikposmā,