ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 129

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 17. maijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/791 (2019. gada 16. maijs), ar ko 302. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/792 (2019. gada 13. maijs), ar kuru Eiropas Komisijai – Atalgojuma un individuālo tiesību birojam (PMO) – uztic īstenot dažas pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai un iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus

3

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/793 (2019. gada 16. maijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3797)  ( 1 )

5

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2019/794 (2019. gada 15. maijs) par koordinētu kontroles plānu, lai noteiktu, cik izplatīta ir konkrētu vielu migrēšana no materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3519)  ( 1 )

37

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 134 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu un to sastāvdaļu apstiprināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu, kuri darbināmi ar ūdeņradi (HFCV), ar drošību saistīto veiktspēju [2019/795]

43

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/64 (2017. gada 29. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz precizējumu par to, kā 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteiktie kritēriji ir jāpiemēro, lai novērtētu, vai konkrēti notikumi radītu būtisku un negatīvu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs ( OV L 12, 17.1.2018. )

90

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/791

(2019. gada 16. maijs),

ar ko 302. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2019. gada 14. maijā nolēma pievienot vienu ierakstu un svītrot vienu ierakstu no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:

1)

sadaļai “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” pievieno šādu ierakstu: “Irākas un Levantes Islāma valsts grupējums “Khorasan” (ISIL-K) (alias a) ISIL Khorasan, b) Korasanas provinces Islāma valsts, c) ISIS Wilayat Khorasan, d) ISIL Dienvidāzijas atzars, e) ISIL Dienvidāzijas nodaļa). Cita informācija: Irākas un Levantes Islāma valsts grupējumu “Khorasan” (ISIL-K) 2015. gada 10. gada janvārī izveidoja bijušais Pakistānas “Taliban” kustības komandieris un nodibināja agrākie Taliban frakcijas komandieri, kuri zvērēja uzticību Irākas un Levantes Islāma valstij (iekļauta sarakstā kā Al-Qaida Irākā). ISIL-K ir uzņēmusies atbildību par daudziem uzbrukumiem gan Afganistānā, gan Pakistānā. Regulas 7.e panta e) apakšpunktā minētais datums: 14.5.2019.”;

2)

sadaļā “Fiziskās personas” svītro šādu ierakstu: “Nessim Ben Mohamed Al-Cherif Ben Mohamed Saleh Al-Saadi (alias a) Nassim Saadi, b) Dia el Haak George, c) Diael Haak George, d) El Dia Haak George, e) Abou Anis, f) Abu Anis). Adrese: a) Via Monte Grappa 15, Arluno (Milan), Itālija; b) Via Cefalonia 11, Milan, Itālija (pastāvīgā dzīvesvieta, pēdējā zināmā adrese). Dzimšanas datums: a) 30.11.1974., b) 20.11.1974. Dzimšanas vieta: a) Haidra Al-Qasreen, Tunisija; b) Libāna; c) Alžīrija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M788331 (Tunisijas pase, izdota 28.9.2001., derīga līdz 27.9.2006.). Cita informācija: a) apcietinājumā Itālijā līdz 27.4.2012.; b) tēva vārds ir Mohamed Sharif; c) mātes vārds ir Fatima. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais datums: 12.11.2003.”


LĒMUMI

17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/3


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/792

(2019. gada 13. maijs),

ar kuru Eiropas Komisijai – Atalgojuma un individuālo tiesību birojam (PMO) – uztic īstenot dažas pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai un iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši minēto Civildienesta noteikumu 2. panta 2. punktu un minētās Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2017/262 (2017. gada 6. februāris), ar ko attiecībā uz Padomes Ģenerālsekretariātu nosaka iecēlējinstitūciju un iestādi, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un atceļ Lēmumu 2013/811/ES (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO) ir atbildīgs par Eiropas Komisijas un – uz pakalpojumu līmeņa vienošanos pamata– dažu citu Savienības iestāžu un struktūru darbinieku individuālo finansiālo tiesību administrēšanu un izmaksāšanu. Attiecībā uz Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) darbiniekiem PMO ir atbildīgs par pensiju tiesību un veselības apdrošināšanas pabalstu administrēšanu un izmaksāšanu. Minētajās jomās PMO īsteno iecēlējinstitūcijas un iestādes, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pilnvaras, izņemot attiecībā uz individuālu sūdzību izskatīšanu par veselības apdrošināšanas pabalstiem. PMO arī sniedz PĢS arvien vairāk citu pakalpojumu un dara pieejamus savus IT rīkus.

(2)

Tas, ka individuālās tiesības pārvalda viena specializēta struktūra, ir izrādījies efektīvāk un izmaksu ziņā lietderīgāk. Tas ļauj Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”) vienādi piemērot visās iestādēs, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības ierēdņiem un stiprinot juridisko noteiktību tiem. Tas arī ļauj īstenot vēl lielāku administratīvo vienkāršošanu un iestāžu sadarbību.

(3)

Šajā kontekstā PĢS un PMO ir jāparaksta pakalpojumu līmeņa vienošanās (“PLV”), paplašinot to pakalpojumu tvērumu, kurus PMO sniedz darbinieku individuālo finansiālo tiesību administrēšanai un izmaksāšanai, izmantojot Sysper – cilvēkresursu IT pārvaldības rīku. Lai vienošanās varētu pareizi darboties, attiecīgo pilnvaru, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai un iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, īstenošana attiecībā uz PĢS darbiniekiem būtu jāuztic Eiropas Komisijai (PMO). Turklāt, tā kā jaunā PLV aizstāj iepriekšējo pakalpojumu līmeņa vienošanos par pensiju tiesībām, bezdarba pabalstiem un citām tiesībām pēc dienesta attiecību izbeigšanās, būtu jāapstiprina PMO pilnvaras minētajā jomā.

(4)

Sākotnējā pārejas posmā pēc pārejas uz Sysper Padomes iecēlējinstitūcijai un iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, būtu jāvar īstenot pilnvaras attiecībā uz PĢS darbiniekiem gadījumos, ja iespējamai atšķirīgai PMO piemērotai noteikumu par individuālajām tiesībām interpretācijai salīdzinājumā ar interpretāciju, kas PĢS piemērota pirms pārejas uz Sysper, varētu būt negatīva ietekme uz PĢS darbiniekiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, attiecībā uz PĢS darbiniekiem to pilnvaru īstenošana, kuras ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību – iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, tiek uzticēta Eiropas Komisijai – Atalgojuma un individuālo tiesību birojam (PMO) – piemērojot:

a)

saistībā ar individuālajām tiesībām:

Civildienesta noteikumu 67.–69. pantu, 71., 74. un 75. pantu un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1.–13. pantu un 17. pantu,

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 19.–27., 29., 92., 93., 94. un 97. pantu;

b)

saistībā ar pensiju shēmu un citām tiesībām pēc dienesta attiecību izbeigšanās:

Civildienesta noteikumu 70. un 77. pantu, 78. panta otro, trešo un ceturto daļu un 79., 80., 81., 81.a un 82. pantu; Civildienesta noteikumu IV pielikumu; Civildienesta noteikumu IVa pielikuma 4. pantu; Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 2.–12. pantu, 13. panta 1. punktu, 14. panta pirmo un trešo daļu, 17.–34. pantu un 40.–44. pantu; un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20.–28. pantu,

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 31. pantu, 33. panta 1. punktu, 34.–40. pantu, 43. pantu, 44. panta pirmo daļus, 99. un 101. pantu, 102. panta 2. punktu, 103.–110. pantu un 113.–116. pantu;

c)

saistībā ar bezdarba pabalstiem: Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a un 96. pantu;

d)

saistībā ar nepamatotu maksājumu atgūšanu, kas veikti saskaņā ar šā punkta a)–c) apakšpunktā minētajiem noteikumiem:

Civildienesta noteikumu 85. pantu un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 46. pantu,

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 44. panta otrās daļu, 45. pantu, 114. panta 2. punktu un 116. pantu.

2.   Līdz 2021. gada 31. decembrimPMO paziņo Padomes iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, par visām sūdzībām, kas saņemtas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. un 117. pantu saistībā ar uz PĢS darbinieku attiecīgu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu un sniedz informāciju saistībā ar plānoto atbildi. Ja kādā konkrētā gadījumā Padomes iecēlējinstitūcija vai iestāde, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, to lūdz, PMO atsakās no to pilnvaru īstenošanas, kas tam deleģētas saskaņā ar šā panta 1. punktu, un Padomes iecēlējinstitūcija vai iestāde, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, īsteno savas pilnvaras šādā gadījumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 13. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2)  OV L 39, 16.2.2017., 4. lpp.


17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/793

(2019. gada 16. maijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3797)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūkām (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/666 (5) pēc tam, kad Rumānijā tika konstatēti Āfrikas cūku mēra gadījumi.

(2)

Risks, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties savvaļā, ir saistīts ar lēnu minētās slimības dabisku izplatīšanos savvaļas cūku populācijās un arī ar cilvēka darbību, kā to apliecina minētās slimības nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā tas dokumentāli apstiprināts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas 2015. gada 14. jūlija zinātniskajā atzinumā; EFSA2017. gada 23. marta zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi; EFSA2017. gada 8. novembra zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un EFSA2018. gada 29. novembra zinātniskajā ziņojumā par Eiropas Savienībā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi (6).

(3)

Padomes Direktīvā 2002/60/EK (7) ir noteikti obligātie Savienības pasākumi, kas jāveic, lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri. Konkrētāk, Direktīvas 2002/60/EK 9. pants nosaka, ka tad, ja kādā saimniecībā cūkām ir oficiāli apstiprināts Āfrikas cūku mēris, ir jāizveido aizsardzības zona un uzraudzības zona, un minētās direktīvas 10. un 11. pantā ir noteikti pasākumi, kas šādās zonās jāveic, lai izvairītos no minētās slimības izplatīšanās. Turklāt Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā ir paredzēti pasākumi, kas jāveic tad, ja savvaļas cūku populācijās ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris, tostarp tas, ka definētajā inficētajā zonā esošo cūku audzēšanas saimniecības ir jānodod valsts uzraudzībā. Nesen gūtā pieredze ir parādījusi, ka Direktīvā 2002/60/EK noteiktie pasākumi un jo īpaši pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta inficēto saimniecību tīrīšana un dezinfekcija, un pasākumi slimības izskaušanai savvaļas cūku populācijā patiesi ļauj kontrolēt minētās slimības izplatību.

(4)

Ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kas dalībvalstīs tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši tie, kas noteikti minētās direktīvas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 5. punktā un 15. pantā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, konkrēti Lubačovas, Goldapas un Olecko apriņķa apgabali Polijā, kuri pašreiz ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma I un II daļā, jo ir notikusi visu minētajā apgabalā esošo nekomerciālo lauku saimniecību, kurās ir slikti biodrošības apstākļi, depopulācija, un kopš inficēto saimniecību galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas ir pagājuši trīs mēneši. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā ir norādīti tie apgabali, kuros epidemioloģiskā situācija joprojām ir mainīga un ļoti dinamiska, tāpēc, veicot jebkādus grozījumus attiecībā uz minētajā daļā norādītajiem apgabaliem, īpaša uzmanība vienmēr jāpievērš ietekmei uz apkārtējiem apgabaliem.

(5)

Turklāt, ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kas Polijā tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši tie, kas noteikti minētās direktīvas 15. pantā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, konkrēti Zambrovas un Lomžas apriņķa apgabali Polijā, kuri pašreiz ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, tagad būtu jānorāda pielikuma I daļā, jo epidemioloģiskā situācija saistībā ar šo slimību minētajos apgabalos ir uzlabojusies.

(6)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/666 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Polijā un Ungārijā, un tie arī ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(7)

2019. gada aprīlī daži Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Polijā Garvolinas un Krasnistavas apriņķī pavisam netālu no Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā norādītajiem apgabaliem. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Polijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(8)

2019. gada aprīlī daži Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Ungārijā Hajdū-Biharas meģē, kas ir Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā norādītais apgabals. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Ungārijas apgabals tagad būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(9)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā un Ungārijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, kas būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 16. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas 2019. gada 25. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2019/666, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 112, 26.4.2019., 47. lpp.).

(6)  EFSA Journal 2015; 13(7):4163; EFSA Journal 2017; 15(3):4732; EFSA Journal 2017; 15(11):5068; EFSA Journal 2018; 16(11):5494.

(7)  Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

the area is delimited clockwise by:

Frontière avec la France,

Rue Mersinhat,

La N818jusque son intersection avec la N83,

La N83 jusque son intersection avec la N884,

La N884 jusque son intersection avec la N824,

La N824 jusque son intersection avec Le Routeux,

Le Routeux,

Rue d'Orgéo,

Rue de la Vierre,

Rue du Bout-d'en-Bas,

Rue Sous l'Eglise,

Rue Notre-Dame,

Rue du Centre,

La N845 jusque son intersection avec la N85,

La N85 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la N802,

La N802 jusque son intersection avec la N825,

La N825 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411jusque son intersection avec la N40,

N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle,

Rue du Tombois,

Rue Du Pierroy,

Rue Saint-Orban,

Rue Saint-Aubain,

Rue des Cottages,

Rue de Relune,

Rue de Rulune,

Route de l'Ermitage,

N87: Route de Habay,

Chemin des Ecoliers,

Le Routy,

Rue Burgknapp,

Rue de la Halte,

Rue du Centre,

Rue de l'Eglise,

Rue du Marquisat,

Rue de la Carrière,

Rue de la Lorraine,

Rue du Beynert,

Millewée,

Rue du Tram,

Millewée,

N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy,Route de Luxembourg,

Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg,

Frontière avec la France,

La N87 jusque son intersection avec la N871 au niveau de Rouvroy,

La N871 jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avecla N883 au niveau d'Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N81 au niveau d'Aubange,

La N81 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la rue du Fet,

Rue du Fet,

Rue de l'Accord jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

Rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue des Bruyères,

Rue des Bruyères,

Rue de Neufchâteau,

Rue de la Motte,

La N894 jusque son intersection avec laN85,

La N85 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

in Varna the whole region excluding the villages covered in Part II;

in Silistra region:

whole municipality of Glavinitza,

whole municipality of Tutrakan,

whithinmunicipality of Dulovo:

Boil,

Vokil,

Grancharovo,

Doletz,

Oven,

Okorsh,

Oreshene,

Paisievo,

Pravda,

Prohlada,

Ruyno,

Sekulovo,

Skala,

Yarebitsa,

within municipality of Sitovo:

Bosna,

Garvan,

Irnik,

Iskra,

Nova Popina,

Polyana,

Popina,

Sitovo,

Yastrebna,

within municipality of Silistra:

Vetren,

in Dobrich region:

whole municipality of Baltchik,

wholemunicipality of General Toshevo,

whole municipality of Dobrich,

whole municipality of Dobrich-selska (Dobrichka),

within municipality of Krushari:

Severnyak,

Abrit,

Dobrin,

Alexandria,

Polkovnik Dyakovo,

Poruchik Kardzhievo,

Zagortzi,

Zementsi,

Koriten,

Krushari,

Bistretz,

Efreytor Bakalovo,

Telerig,

Lozenetz,

Krushari,

Severnyak,

Severtsi,

within municipality of Kavarna:

Krupen,

Belgun,

Bilo,

Septemvriytsi,

Travnik,

whole municipality of Tervel, except Brestnitsa and Kolartzi,

in Ruse region:

within municipality of Slivo pole:

Babovo,

Brashlen,

Golyamo vranovo,

Malko vranovo,

Ryahovo,

Slivo pole,

Borisovo,

within municipality of Ruse:

Sandrovo,

Prosena,

Nikolovo,

Marten,

Dolno Ablanovo,

Ruse,

Chervena voda,

Basarbovo,

within municipality of Ivanovo:

Krasen,

Bozhichen,

Pirgovo,

Mechka,

Trastenik,

within municipality of Borovo:

Batin,

Gorno Ablanovo,

Ekzarh Yosif,

Obretenik,

Batin,

within municipality of Tsenovo:

Krivina,

Belyanovo,

Novgrad,

Dzhulyunitza,

Beltzov,

Tsenovo,

Piperkovo,

Karamanovo,

in Veliko Tarnovo region:

within municipality of Svishtov:

Sovata,

Vardim,

Svishtov,

Tzarevets,

Bulgarsko Slivovo,

Oresh,

in Pleven region:

within municipality of Belene:

Dekov,

Belene,

Kulina voda,

Byala voda,

within municipality of Nikopol:

Lozitza,

Dragash voyvoda,

Lyubenovo,

Nikopol,

Debovo,

Evlogievo,

Muselievo,

Zhernov,

Cherkovitza,

within municipality of Gulyantzi:

Somovit,

Dolni vit,

Milkovitsa,

Shiyakovo,

Lenkovo,

Kreta,

Gulyantzi,

Brest,

Dabovan,

Zagrazhdan,

Gigen,

Iskar,

within municipality of Dolna Mitropoliya:

Komarevo,

Baykal,

Slavovitsa,

Bregare,

Orehovitsa,

Krushovene,

Stavertzi,

Gostilya,

in Vratza region:

within municipality of Oryahovo:

Dolni vadin,

Gorni vadin,

Ostrov,

Galovo,

Leskovets,

Selanovtsi,

Oryahovo,

within municipality of Miziya:

Saraevo,

Miziya,

Voyvodovo,

Sofronievo,

within municipality of Kozloduy:

Harlets,

Glozhene,

Butan,

Kozloduy,

in Montana region:

within municipality of Valtchedram:

Dolni Tzibar,

Gorni Tzibar,

Ignatovo,

Zlatiya,

Razgrad,

Botevo,

Valtchedram,

Mokresh,

within municipality Lom:

Kovatchitza,

Stanevo,

Lom,

Zemphyr,

Dolno Linevo,

Traykovo,

Staliyska mahala,

Orsoya,

Slivata,

Dobri dol,

within municipality of Brusartsi:

Vasilyiovtzi,

Dondukovo,

in Vidin region:

within municipality of Ruzhintsi:

Dinkovo,

Topolovets,

Drenovets,

within municipality of Dimovo:

Artchar,

Septemvriytzi,

Yarlovitza,

Vodnyantzi,

Shipot,

Izvor,

Mali Drenovetz,

Lagoshevtzi,

Darzhanitza,

within municipality of Vidin:

Vartop,

Botevo,

Gaytantsi,

Tzar Simeonovo,

Ivanovtsi,

Zheglitza,

Sinagovtsi,

Dunavtsi,

Bukovets,

Bela Rada,

Slana bara,

Novoseltsi,

Ruptzi,

Akatsievo,

Vidin,

Inovo,

Kapitanovtsi,

Pokrayna,

Antimovo,

Kutovo,

Slanotran,

Koshava,

Gomotartsi.

3.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Hiiu maakond.

4.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 651100, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652200, 652300, 652601, 652602, 652603, 652700, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658201, 658202 és 658403 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye 900750, 901250, 901260, 901270, 901350, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902450, 902550, 902650, 902660, 902670, 902750, 903250, 903650, 903750, 903850, 904350, 904750, 904760, 904850, 904860, 905360, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Heves megye 702550, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, és 705350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950, 751150, 752150 és755550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 552010, 552150, 552250, 552350, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855350, 855450, 855550, 855650, 855660 és 855850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Aizputes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Kazdangas pagasts un Aizputes pilsēta,

Alsungas novads,

Durbes novada Dunalkas un Tadaiķu pagasts,

Kuldīgas novada Gudenieku pagasts,

Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Ventspils novada Jūrkalnes pagasts,

Grobiņas novada Bārtas un Gaviezes pagasts,

Rucavas novada Dunikas pagasts.

6.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 2128 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2106, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytuvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos,

Pagėgių savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė,

Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnujų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

Rietavo savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos,

Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos.

7.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Ruciane – Nida i część gminy Pisz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 oraz miasto Pisz w powiecie piskim,

część gminy Miłki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63, część gminy Ryn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn, część gminy wiejskiej Giżycko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Giżycko, na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowej granicy gminy do granicy miasta Giżycko i na południe od granicy miasta Giżycko w powiecie giżyckim,

gminy Mikołajki, Piecki, część gminy Sorkwity położona na południe od drogi nr 16 i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim,

gminy Dźwierzuty i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

gminy Gronowo Elbląskie, Markusy, Rychliki, część gminy Elbląg położona na wschód i na południe od granicy powiatu miejskiego Elbląg i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 biegnącą od granicy powiatu miejskiego Elbląg do wschodniej granicy gminy Elbląg i część gminy Tolkmicko niewymieniona w części II załącznika w powiecie elbląskim oraz strefa wód przybrzeżnych Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej,

gminy Barczewo, Biskupiec, Dobre Miasto, Dywity, Jonkowo, Świątki i część gminy Jeziorany położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 593 w powiecie olsztyńskim,

gminy Łukta, Miłakowo, Małdyty, Miłomłyn i Morąg w powiecie ostródzkim,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gminy Rudka, Wyszki, część gminy Brańsk położona na północ od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk i miasto Brańsk w powiecie bielskim,

gmina Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

gmina Poświętne w powiecie białostockim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

powiat zambrowski;

w województwie mazowieckim:

gminy Ceranów, Kosów Lacki, Sabnie, Sterdyń, część gminy Bielany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaskipołożona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

gminy Grębków, Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek, Wierzbno i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

gminy Rzekuń, Troszyn, Lelis, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

powiat miejski Ostrołęka,

powiat ostrowski,

gminy Karniewo, Maków Mazowiecki, Rzewnie i Szelków w powiecie makowskim,

gmina Krasne w powiecie przasnyskim,

gminy Mała Wieś i W gminy Białobrzegi yszogród w powiecie płockim,

gminy Ciechanów z miastem Ciechanów, Glinojeck, Gołymin – Ośrodek, Ojrzeń, Opinogóra Górna i Sońsk w powiecie ciechanowskim,

gminy Baboszewo, Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Płońsk z miastem Płońsk, Sochocin i Załuski w powiecie płońskim,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Dobre, Stanisławów, część gminy Jakubów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Kałuszyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogi nr 2 i 92 i część gminy Mińsk Mazowiecki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A2 w powiecie mińskim,

gminy Garbatka Letnisko, Gniewoszów i Sieciechów w powiecie kozienickim,

gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

powiat żyrardowski,

gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Białobrzegi, Promna, Stara Błotnica, Wyśmierzyce i część gminy Stromiec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

gminy Jedlińsk, Jastrzębia i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Iłów, Nowa Sucha, Rybno, część gminy Teresin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92 w powiecie sochaczewskim,

gmina Policzna w powiecie zwoleńskim,

gmina Solec nad Wisłą w powiecie lipskim;

w województwie lubelskim:

gminy Bełżyce, Borzechów, Bychawa, Niedrzwica Duża, Jastków, Konopnica, Głusk, Strzyżewice, Wysokie, Wojciechów i Zakrzew w powiecie lubelskim,

gminy Miączyn, Nielisz, Sitno, Komarów-Osada, Sułów, część gminy Szczebrzeszyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Szczebrzesyzn i część gminy wiejskiej Zamość położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie zamojskim,

powiat miejski Zamość,

gmina Jeziorzany i część gminy Kock położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Czarną w powiecie lubartowskim,

gminy Adamów i Serokomla w powiecie łukowskim,

gminy Nowodwór, Ryki, Ułęż i miasto Dęblin w powiecie ryckim,

gminy Janowiec, i część gminy wiejskiej Puławy położona na zachód od rzeki Wisły w powiecie puławskim,

gminy Chodel, Karczmiska, Łaziska, Opole Lubelskie, Poniatowa i Wilków w powiecie opolskim,

miasto Świdnik w powiecie świdnickim;

gminy Rudnik i Żółkiewkaw powiecie krasnostawskim,

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Rachanie, Susiec, Ulhówek i część gminy Łaszczów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 852 w powiecie tomaszowskim,

gminy Łukowa i Obsza w powiecie biłgorajskim,

powiat miejski Lublin,

gminy Kraśnik z miastem Kraśnik, Szastarka, Trzydnik Duży, Urzędów, Wilkołaz i Zakrzówek w powiecie kraśnickim,

gminy Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim;

w województwie podkarpackim:

powiat lubaczowski,

gminy Laszki i Wiązownica w powiecie jarosławskim,

gminy Pysznica, Zaleszany i miasto Stalowa Wola w powiecie stalowowolskim,

gmina Gorzyce w powiecie tarnobrzeskim;

w województwie świętokrzyskim:

gminy Tarłów i Ożarów w powiecie opatowskim,

gminy Dwikozy, Zawichost i miasto Sandomierz w powiecie sandomierskim.

8.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Județul Alba,

Județul Cluj,

Județul Harghita,

Județul Hunedoara,

Județul Iași,

Județul Neamț,

Județul Vâlcea,

Restul județului Mehedinți care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

Comuna Garla Mare,

Hinova,

Burila Mare,

Gruia,

Pristol,

Dubova,

Municipiul Drobeta Turnu Severin,

Eselnița,

Salcia,

Devesel,

Svinița,

Gogoșu,

Simian,

Orșova,

Obârșia Closani,

Baia de Aramă,

Bala,

Florești,

Broșteni,

Corcova,

Isverna,

Balta,

Podeni,

Cireșu,

Ilovița,

Ponoarele,

Ilovăț,

Patulele,

Jiana,

Iyvoru Bârzii,

Malovat,

Bălvănești,

Breznița Ocol,

Godeanu,

Padina Mare,

Corlățel,

Vânju Mare,

Vânjuleț,

Obârșia de Câmp,

Vânători,

Vladaia,

Punghina,

Cujmir,

Oprișor,

Dârvari,

Căzănești,

Husnicioara,

Poroina Mare,

Prunișor,

Tămna,

Livezile,

Rogova,

Voloiac,

Sisești,

Sovarna,

Bălăcița,

Județul Gorj,

Județul Suceava,

Județul Mureș,

Județul Sibiu,

Județul Caraș-Severin.

II DAĻA

1.   Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

the area is delimited clockwise by:

La frontière avec la France au niveau de Florenville,

La N85 jusque son intersection avec la N894au niveau de Florenville,

La N894 jusque son intersection avec larue de la Motte,

La rue de la Motte jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau,

La rue de Neufchâteau,

La rue des Bruyères jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

La rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue de l'Accord,

La rue de l'Accord,

La rue du Fet,

La N40 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler,

La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d'Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d'Aubange,

La N88 jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avec la N871,

La N871 jusque son intersection avec la N87 au niveau de Rouvroy,

La N87 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

in Varna region:

within municipality of Beloslav:

Razdelna,

within municipalty of Devnya:

Devnya,

Povelyanovo,

Padina,

within municipality of Vetrino:

Gabarnitsa,

within municipality of Provadiya:

Staroselets,

Petrov dol,

Provadiya,

Dobrina,

Manastir,

Zhitnitsa,

Tutrakantsi,

Bozveliysko,

Barzitsa,

Tchayka,

within municipality of Avren:

Trastikovo,

Sindel,

Avren,

Kazashka reka,

Yunak,

Tsarevtsi,

Dabravino,

within municipality of Dalgopol:

Tsonevo,

Velichkovo,

within municipality of Dolni chiflik:

Nova shipka,

Goren chiflik,

Pchelnik,

Venelin,

in Silistra region:

within municipality of Kaynardzha:

Voynovo,

Kaynardzha,

Kranovo,

Zarnik,

Dobrudzhanka,

Golesh,

Svetoslav,

Polkovnik Cholakovo,

Kamentzi,

Gospodinovo,

Davidovo,

Sredishte,

Strelkovo,

Poprusanovo,

Posev,

within municipality of Alfatar:

Alfatar,

Alekovo,

Bistra,

Kutlovitza,

Tzar Asen,

Chukovetz,

Vasil Levski,

within municipality of Silistra:

Glavan,

Silistra,

Aydemir,

Babuk,

Popkralevo,

Bogorovo,

Bradvari,

Sratzimir,

Bulgarka,

Tsenovich,

Sarpovo,

Srebarna,

Smiletz,

Profesor Ishirkovo,

Polkovnik Lambrinovo,

Kalipetrovo,

Kazimir,

Yordanovo,

within municipality of Sitovo:

Dobrotitza,

Lyuben,

Slatina,

within municipality of Dulovo:

Varbino,

Polkovnik Taslakovo,

Kolobar,

Kozyak,

Mezhden,

Tcherkovna,

Dulovo,

Razdel,

Tchernik,

Poroyno,

Vodno,

Zlatoklas,

Tchernolik,

in Dobrich region:

within municipality of Krushari:

Kapitan Dimitrovo,

Ognyanovo,

Zimnitza,

Gaber,

within municipality of Dobrich-selska:

Altsek,

Vodnyantsi,

Feldfebel Denkovo,

Hitovo,

within municipality of Tervel:

Brestnitza,

Kolartzi,

Angelariy,

Balik,

Bezmer,

Bozhan,

Bonevo,

Voynikovo,

Glavantsi,

Gradnitsa,

Guslar,

Kableshkovo,

Kladentsi,

Kochmar,

Mali izvor,

Nova Kamena,

Onogur,

Polkovnik Savovo,

Popgruevo,

Profesor Zlatarski,

Sartents,

Tervel,

Chestimenstko,

within municipality Shabla:

Shabla,

Tyulenovo,

Bozhanovo,

Gorun,

Gorichane,

Prolez,

Ezeretz,

Zahari Stoyanovo,

Vaklino,

Granichar,

Durankulak,

Krapetz,

Smin,

Staevtsi,

Tvarditsa,

Chernomortzi,

within municipality of Kavarna:

Balgarevo,

Bozhurets,

Vranino,

Vidno,

Irechek,

Kavarna,

Kamen briag,

Mogilishte,

Neykovo,

Poruchik Chunchevo,

Rakovski,

Sveti Nikola,

Seltse,

Topola,

Travnik,

Hadzhi Dimitar,

Chelopechene.

3.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150,705250, 705450,705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 855250, 855460, 855750, 855950, 855960, 856051, 856150, 856250, 856260, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550, továbbá 850650, 850850, 851851 és 851852 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821 és 552360 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651200, 652100, 655400, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658100, 658310, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 901850, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901450, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550, 904650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ādažu novads,

Aizputes novada Kalvenes pagasts,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novada Durbes un Vecpils pagasts,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Pampāļu, Šķēdes, Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Jaunauces un Vadakstes pagasts,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novads,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novads,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

6.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė: Ventos ir Papilės seniūnijos,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Birštono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė: Kepalių, Kriukų, Saugėlaukio ir Satkūnų seniūnijos,

Jurbarko rajono savivaldybė,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė,

Kazlų Rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė: Tytuvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio, Kukečių dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 2128 ir į rytus nuo kelio Nr. 2106, ir Šaukėnų seniūnijos,

Kėdainių rajono savivaldybė,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Lazdijų rajono savivaldybė: Būdviečio, Kapčiamieščio, Krosnos, Kučiūnų ir Noragėlių seniūnijos,

Marijampolės savivaldybė,

Mažeikių rajono savivaldybė: Šerkšnėnų, Sedos ir Židikų seniūnijos,

Molėtų rajono savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė,

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos,Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Šakių rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė: Šiaulių kaimiškoji seniūnija,

Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija,

Širvintų rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

7.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki, Stare Juchy i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gminy Godkowo, Milejewo, Młynary, Pasłęk, część gminy Elbląg położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 biegnącą od granicy powiatu miejskigo Elbląg do wschodniej granicy gminy Elbląg, i część obszaru lądowego gminy Tolkmicko położona na południe od linii brzegowej Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej do granicy z gminą wiejską Elbląg w powiecie elbląskim,

powiat miejski Elbląg,

gminy Kruklanki, Wydminy, część gminy Miłki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63, część gminy Ryn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn i część gminy wiejskiej Giżycko położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Giżycko, na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowej granicy gminy do granicy miasta Giżycko i na północ od granicy miasta Giżycka i miasto Giżycko w powiecie giżyckim,

powiat gołdapski,

gmina Pozezdrze i część gminy Węgorzewo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

powiat olecki,

gminy Orzysz, Biała Piska i część gminy Pisz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 w powiecie piskim,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie, Bisztynek, część gminy wiejskiej Bartoszyce położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 51 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 57 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 57 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 51 do południowej granicy gminy i miasto Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

gmina Kolno i część gminy Jeziorany położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 593 w powiecie olsztyńskim,

powiat braniewski,

gminy Kętrzyn z miastem Kętrzyn, Reszel i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

powiat lidzbarski,

część gminy Sorkwity położona na północ od drogi nr 16 i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim;

w województwie podlaskim:

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy Mielnik, Nurzec – Stacja, Grodzisk, Drohiczyn, Dziadkowice, Milejczyce i Siemiatycze z miastem Siemiatyczew powiecie siemiatyckim,

powiat hajnowski,

gminy Kobylin-Borzymyi Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

gminy Boćki, Orla, Bielsk Podlaski z miastem Bielsk Podlaski i część gminy Brańsk położona na południe od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk w powiecie bielskim,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok;

w województwie mazowieckim:

gminy Korczew, Kotuń, Paprotnia, Przesmyki, Wodynie, Skórzec, Mokobody, Mordy, Siedlce, Suchożebry i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Repki, Jabłonna Lacka, część gminy Bielany położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

powiat łosicki,

gminy Brochów, Młodzieszyn, część gminy Teresin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92 w powiecie sochaczewskim,

powiat nowodworski,

gminy Joniec i Nowe Miasto w powiecie płońskim,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mrozy, Siennica, Sulejówek, część gminy Jakubów położona na południe od linii wyznaczoenj przez drogę nr 92, część gminy Kałuszyn położona na południe od linii wyznaczonej przez drogi nr 2 i 92 i część gminy Mińsk Mazowiecki położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A2 i miasto Mińsk Mazowiecki w powiecie mińskim,

powiat garwoliński,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

gminy Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warkaw powiecie grójeckim,

gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew, Głowaczów, Kozienice w powiecie kozienickim,

część gminy Stromiec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

powiat miejski Warszawa;

w województwie lubelskim:

gminy Borki, Czemierniki, Kąkolewnica, Komarówka Podlaska, Wohyń i Radzyń Podlaski z miastem Radzyń Podlaski w powiecie radzyńskim,

gminy Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Krzywda, Stanin, część gminy wiejskiej Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Janów Podlaski, Kodeń, Tuczna, Leśna Podlaska, Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

powiat miejski Biała Podlaska,

gmina Łęczna i część gminy Spiczyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 829 w powiecie łęczyńskim,

część gminy Siemień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na zachód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

gminy Niedźwiada, Ostrówek, Abramów, Firlej, Kamionka, Michów, Lubartów z miastem Lubartów i część gminy Kock położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę Czarną, w powiecie lubartowskim,

gminy Jabłonna, Krzczonów, Niemce, Garbów i Wólka w powiecie lubelskim,

gminy Mełgiew, Rybczewice i Piaski w powiecie świdnickim,

gminy Fajsławice, Gorzków, Izbica, Kraśniczyn, część gminy Krasnystaw położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od północno – wschodniej granicy gminy do granicy miasta Krasnystaw, miasto Krasnystaw i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gminy Dołhobyczów, Mircze, Trzeszczany, Werbkowice i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

gmina Telatyn, Tyszowce i część gminy Łaszczów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 852 w powiecie tomaszowskim,

część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

gminy Grabowiec, Skierbieszów i Stary Zamość w powiecie zamojskim,

gminy Markuszów, Nałęczów, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Żyrzyn, Baranów, część gminy wiejskiej Puławy położona na wschód od rzeki Wisły i miasto Puławy w powiecie puławskim,

gminy Annopol, Dzierzkowice i Gościeradów w powiecie kraśnickim,

gmina Józefów nad Wisłą w powiecie opolskim,

gminy Kłoczew i Stężyca w powiecie ryckim;

w województwie podkarpackim:

gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim.

8.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Restul județului Maramureș care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

Comuna Vișeu de Sus,

Comuna Moisei,

Comuna Borșa,

Comuna Oarța de Jos,

Comuna Suciu de Sus,

Comuna Coroieni,

Comuna Târgu Lăpuș,

Comuna Vima Mică,

Comuna Boiu Mare,

Comuna Valea Chioarului,

Comuna Ulmeni,

Comuna Băsești,

Comuna Baia Mare,

Comuna Tăuții Magherăuș,

Comuna Cicărlău,

Comuna Seini,

Comuna Ardusat,

Comuna Farcasa,

Comuna Salsig,

Comuna Asuaju de Sus,

Comuna Băița de sub Codru,

Comuna Bicaz,

Comuna Grosi,

Comuna Recea,

Comuna Baia Sprie,

Comuna Sisesti,

Comuna Cernesti,

Copalnic Mănăstur,

Comuna Dumbrăvița,

Comuna Cupseni,

Comuna Șomcuța Mare,

Comuna Sacaleșeni,

Comuna Remetea Chioarului,

Comuna Mireșu Mare,

Comuna Ariniș,

Județul Bistrița-Năsăud.

III DAĻA

1.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta,

Saldus novada Saldus, Zirņu, Lutriņu un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta.

2.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės, Kruopių, Naujosios Akmenės kaimiškoji ir Naujosios Akmenės miesto seniūnijos,

Joniškio rajono savivaldybė: Gaižaičių, Gataučių, Joniškio, Rudiškių, Skaistgirio, Žagarės seniūnijos,

Lazdijų rajono savivaldybė: Lazdijų miesto, Lazdijų, Seirijų, Šeštokų, Šventežerio ir Veisiejų seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

Šiaulių rajono savivaldybės: Bubių, Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kuršėnų kaimiškoji, Kuršėnų miesto, Kužių, Meškuičių, Raudėnų ir Šakynos seniūnijos.

3.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Sępopol i część gminy wiejskiej Bartoszyce położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 51 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 57 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 57 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 51 do południowej granicy gminy w powiecie bartoszyckim,

gminy Srokowo, Barciany i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gmina Budry i część gminy Węgorzewo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice i Wiśniew w powiecie siedleckim,

w województwie lubelskim:

gminy Białopole, Dubienka, Chełm, Leśniowice, Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Żmudź i część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gmina Siennica Różana część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 i część gminy Krasnystaw położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od północno – wschodniej granicy gminy do granicy miasta Krasnystaw w powiecie krasnostawskim,

gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Urszulin, Stary Brus, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

gminy Cyców, Ludwin, Puchaczów, Milejów i część gminy Spiczyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 829 w powiecie łęczyńskim,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Jabłoń, Podedwórze, Dębowa Kłoda, Parczew, Sosnowica, część gminy Siemień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na wschód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

gminy Sławatycze, Sosnówka, i Wisznice w powiecie bialskim,

gmina Ulan Majorat w powiecie radzyńskim,

gminy Ostrów Lubelski, Serniki i Uścimów w powiecie lubartowskim,

gmina Wojcieszków i część gminy wiejskiej Łuków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków, a następnie na północ, zachód, południe i wschód od linii stanowiącej północną, zachodnią, południową i wschodnią granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 806 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Horodło, Uchanie i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 biegnącą od zachodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów do granicy miasta Hrubieszów oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy miasta Hrubieszów do wschodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

4.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Zona orașului București,

Județul Constanța,

Județul Satu Mare,

Județul Tulcea,

Județul Bacău,

Județul Bihor,

Județul Brăila,

Județul Buzău,

Județul Călărași,

Județul Dâmbovița,

Județul Galați,

Județul Giurgiu,

Județul Ialomița,

Județul Ilfov,

Județul Prahova,

Județul Sălaj,

Județul Vaslui,

Județul Vrancea,

Județul Teleorman,

Partea din județul Maramureș cu următoarele delimitări:

Comuna Petrova,

Comuna Bistra,

Comuna Repedea,

Comuna Poienile de sub Munte,

Comuna Vișeu e Jos,

Comuna Ruscova,

Comuna Leordina,

Comuna Rozavlea,

Comuna Strâmtura,

Comuna Bârsana,

Comuna Rona de Sus,

Comuna Rona de Jos,

Comuna Bocoiu Mare,

Comuna Sighetu Marmației,

Comuna Sarasau,

Comuna Câmpulung la Tisa,

Comuna Săpânța,

Comuna Remeti,

Comuna Giulești,

Comuna Ocna Șugatag,

Comuna Desești,

Comuna Budești,

Comuna Băiuț,

Comuna Cavnic,

Comuna Lăpuș,

Comuna Dragomirești,

Comuna Ieud,

Comuna Saliștea de Sus,

Comuna Săcel,

Comuna Călinești,

Comuna Vadu Izei,

Comuna Botiza,

Comuna Bogdan Vodă,

Localitatea Groșii Țibileșului, comuna Suciu de Sus,

Localitatea Vișeu de Mijloc, comuna Vișeu de Sus,

Localitatea Vișeu de Sus, comuna Vișeu de Sus.

Partea din județul Mehedinți cu următoarele comune:

Comuna Strehaia,

Comuna Greci,

Comuna Brejnita Motru,

Comuna Butoiești,

Comuna Stângăceaua,

Comuna Grozesti,

Comuna Dumbrava de Jos,

Comuna Băcles,

Comuna Bălăcița,

Județul Argeș,

Județul Olt,

Județul Dolj,

Județul Arad,

Județul Timiș,

Județul Covasna,

Județul Brașov,

Județul Botoșani.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

tutto il territorio della Sardegna.


IETEIKUMI

17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/37


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2019/794

(2019. gada 15. maijs)

par koordinētu kontroles plānu, lai noteiktu, cik izplatīta ir konkrētu vielu migrēšana no materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3519)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 53. pantu,

pēc apspriešanās ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgo komiteju,

tā kā:

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 53. pantu Komisijai ir piešķirtas pilnvaras vajadzības gadījumā ieteikt koordinētus kontroles plānus, kuru izpildi organizē ad hoc veidā, lai konstatētu apdraudējumu, kas izplatās ar dzīvnieku barību, pārtiku un dzīvniekiem.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1935/2004 (2) ir noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz to materiālu un izstrādājumu drošību, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (“materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku” jeb “MSP”), jo īpaši attiecībā uz šo materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu pārnešanu uz pārtiku. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punktu ir noteikti īpaši pasākumi attiecībā uz saskarē ar pārtiku esošu materiālu grupām. Jo īpaši attiecībā uz saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 10/2011 (3) ir izveidots atļauto vielu saraksts. Uz dažām no šīm atļautajām vielām attiecas arī ierobežojumi, tostarp īpatnējā migrācijas robeža (SML), kas nosaka ierobežojumus to migrācijai uz pārtikas produktu vai tā virsmu.

(3)

Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) pieejamā informācija, kura paziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 50. pantu, liecina par dažādām neatbilstībām attiecībā uz konkrētu vielu migrāciju no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku. Tomēr pašlaik nav pietiekamas informācijas, lai pietiekami skaidri noteiktu, cik izplatīta ir šo vielu migrēšana uz pārtiku no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku.

(4)

Pirmējie aromātiskie amīni (PAA) ir savienojumu grupa; daži no šiem savienojumiem ir kancerogēni, un daži no tiem ir iespējami kancerogēni. Materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, PAA var rasties no atļautām vielām, piemaisījumiem vai sadalīšanās produktiem, kā arī no azokrāsvielu izmantošanas materiālu krāsošanā. Regulas (ES) Nr. 10/2011 II pielikumā noteikts, ka šādi PAA nedrīkst migrēt no plastmasas materiāliem un izstrādājumiem uz pārtiku vai pārtikas aizstājēju. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra veiktā darba rezultātā ir arī konstatēts, ka krāsainās papīra salvetēs ir sastopama tāda PAA koncentrācija, kuru ir būtiski uzraudzīt.

(5)

Formaldehīds (MSP Nr. 98) ir viela, kuru Savienības līmenī atļauts izmantot, lai ražotu plastmasas materiālus, kas ir saskarē ar pārtiku. Tomēr tam ir noteikta SML 15 mg/kg (izteikta kā kopējais formaldehīds un heksametilēntetramīns).

(6)

Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2011 (5) paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, importējot poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkonga, t. sk. dalībvalstu veiktas obligātas fiziskās pārbaudes 10 % sūtījumu. Regula tika ieviesta, pamatojoties uz daudzajām atklātajām neatbilstībām saistībā ar to, ka saskarē ar pārtiku esoši poliamīda plastmasas materiāli lielā daudzumā izdalīja PAA, savukārt saskarē ar pārtiku esoši melamīna plastmasas materiāli – formaldehīdu.

(7)

Nesenajā analīzē par datiem, kuri iegūti pārbaudēs, kas veiktas importēšanas vietā Eiropas Savienībā, un paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 284/2011 9. pantu, norādīts, ka šo izstrādājumu neatbilstība ir samazinājusies. Tomēr RASFF dati, pamatojoties uz tirgū ņemto paraugu analīžu rezultātiem, liecina, ka daži no šiem izstrādājumiem joprojām nav atbilstīgi. Informācija arī liecina, ka šādu izstrādājumu izcelsme nav tikai Ķīnā un Honkongā. Tādēļ ir lietderīgi papildus pārbaudēm, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 284/2011, kontrolēt PAA un formaldehīda līmeni.

(8)

Melamīns (MSP Nr. 239) ir viela, ko arī atļauts izmantot, lai ražotu saskarē ar pārtiku esošus plastmasas materiālus, un uz to attiecas SML 2,5 mg/kg. Papildus ziņošanai par formaldehīdu ir ziņots arī par melamīna migrāciju no melamīna plastmasas virtuves piederumiem. Tādēļ ir lietderīgi tajos pašos paraugos kontrolēt migrējošā melamīna līmeņus.

(9)

Fenols (MSP Nr. 241) ir viela, ko atļauts izmantot kā monomēru, lai ražotu saskarē ar pārtiku esošus plastmasas materiālus, un ko var arī izmantot, lai ražotu cita veida materiālus, kas nonāk saskarē ar pārtiku, tostarp lakās un pārklājumos izmantojamus epoksīdsveķus. Pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) veikto pārskatīšanu, ar Komisijas Regulu (ES) 2015/174 (6) plastmasas materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, SML attiecībā uz šo vielu ir noteikta 3 mg/kg. Savā atzinumā Iestāde nepārsniedzamo dienas devu (NDD) no 1,5 mg uz kg ķermeņa masas dienā samazināja līdz 0,5 mg uz kg ķermeņa masas dienā, norādot, ka papildus materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, pastāv daudzi citi fenola ekspozīcijas avoti, kas var novest pie fenola ekspozīcijas līmeņiem, kas atbilst NDD vai to pārsniedz. Tādēļ ir lietderīgi kontrolēt fenola līmeni, ņemot vērā iespējamo NDD pārsniegšanu.

(10)

Vielu 2,2-bis(4-hidroksifenil)propāns (MSP Nr. 151), kas plaši pazīstama kā bisfenols A (“BPA”), ir atļauts izmantot kā monomēru, lai ražotu saskarē ar pārtiku esošus plastmasas materiālus, un to arī izmanto, ražojot citus saskarē ar pārtikas produktiem esošus materiālus un izstrādājumus, tostarp lakās un pārklājumos izmantojamus epoksīdsveķus. Nesen ar Komisijas Regulu (ES) 2018/213 (7) attiecībā uz saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem tika ieviesta jauna SML 0,05 mg/kg, turklāt SML attiecas arī uz lakām un pārklājumiem, pamatojoties uz Iestādes atkārtotu novērtējumu, kurā noteikta zemāka pagaidu nepārsniedzamā dienas deva salīdzinājumā ar iepriekšējo NDD. Tādēļ ir lietderīgi šos saskarē ar pārtiku esošos materiālus pārbaudīt, lai noteiktu, vai BPA migrācija atbilst šai jaunajai SML.

(11)

Papildus BPA ir arī citi bisfenoli, ko var izmantot saskarē ar pārtiku esošos materiālos vai kuri var no tiem migrēt. Konkrēti, 4,4 -dihidroksidifenilsulfonu, kas pazīstams kā bisfenols S (“BPS”, MSP Nr. 154), izmanto kā monomēru, lai ražotu poliētersulfona plastmasu, un to ir atļauts izmantot Savienībā saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem, ievērojot SML 0,05 mg/kg. Aktuāla informācija par tā iespējamo migrāciju uz pārtiku nav pieejama, un informācija par tā iespējamo izmantošanu saskarē ar pārtiku esošos lakotos vai pārklātos materiālos vai migrāciju no šādiem materiāliem, ir nepilnīga. Tādēļ ir lietderīgi kontrolēt materiālus, no kuriem BPS, iespējams, migrē, lai pārbaudītu, cik izplatīta ir BPS migrēšana uz pārtiku.

(12)

Ftalāta esteri (“ftalāti”) ir vielu grupa, ko plaši izmanto kā plastifikatorus un tehniskā atbalsta vielas. Saskarē ar pārtiku esošos plastmasas materiālos ir atļauts izmantot piecus ftalātus, tostarp dibutilftalātu (“DBP”, MSP Nr. 157), benzilbutilftalātu (“BBP”, MSP Nr. 159), bis(2-etilheksil)ftalātu (“DEHP”, MSP Nr. 283), diizononilftalātu (“DINP”, MSP Nr. 728) un diizodecilftalātu (“DIDP”, MSP Nr. 729). Uz šiem ftalātiem līdz ar vairākām citām vielām attiecas vielu grupai noteiktā kopējā īpatnējā migrācijas robeža (SML(T)) 60 mg/kg. DBP, BBP un DEHP piemēro arī individuālas SML, savukārt uz DINP un DIDP attiecas grupas ierobežojums 9 mg/kg. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (8) XVII pielikumu šo piecu ftalātu koncentrācija ir ierobežota arī bērnu aprūpes precēs bērnu barošanai. Papildus RASFF rezultātiem, kuri norāda uz neatbilstību noteiktajām SML, ftalātus, kurus nav atļauts izmantot saskarē ar pārtiku esošos plastmasas materiālos, joprojām var atrast saskarē ar pārtiku esošos plastmasas materiālos, un tie var migrēt uz pārtiku. Tādēļ ir lietderīgi kontrolēt ftalātu līmeni, ņemot vērā iespējamo neatbilstību.

(13)

Papildus ftalātu izmantošanai materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, par plastifikatoriem izmanto arī citas vielas, kas nav ftalāti. Epoksidētu sojaspupu eļļu (“ESBO”, MSP Nr. 532), kā arī 1,2-cikloheksāndikarboksilskābes diizononilesteri (“DINCH”, MSP Nr. 775) un tereftālskābi, bis(2-etilheksil)esteri (“DEHTP” vai “DOTP”, MSP Nr. 798) ir atļauts izmantot saskarē ar pārtiku esošu plastmasas materiālu ražošanā, un šīs vielas ir iekļautas grupā SML(T) 60 mg/kg. Turklāt gan DEHTP, gan ESBO piemēro individuālas SML 60 mg/kg, izņemot tādas PVC starplikas, ko izmanto, lai aizvākotu stikla burkas, kas satur zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu zīdaiņu un bērnu pārtiku, kur SML attiecībā uz ESBO ir 30 mg/kg. Dalībvalstis un Šveice līdzšinējā darba gaitā ir konstatējušas atbilstības problēmas saistībā ar ESBO migrāciju no burku vākiem. Tā kā pastāv arī norādes, ka DINCH un DEHTP var izmantot kā ftalātu aizstājējus, un ņemot vērā to, ka informācija par to migrāciju uz pārtiku ir ierobežota vai nav pieejama vispār, ir lietderīgi pārbaudīt, cik izplatīta ir šo vielu migrēšana uz pārtiku.

(14)

Perfluorētas un polifluorētas alkilvielas (“PFAS”) ir savienojumu grupa, kurā ietilpst perfluoroktānskābe (“PFOA”) un perfluoroktānsulfonāts (“PFOS”). To amfifīlo īpašību dēļ šie fluorētie savienojumi tiek izmantoti tādu ūdens un tauku repelentu pārklājumu ražošanā, ko izmanto pārtikas iepakojuma materiālos uz papīra un kartona bāzes. Informācija no dažām dalībvalstīm liecina par iespējamām bažām par šo vielu līmeni pārklātā iepakojuma materiālos uz papīra un kartona bāzes. Turklāt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/1000 (9) no 2020. gada 4. jūlija PFOA izmantošana ir ierobežota attiecībā uz tādu izstrādājumu, tostarp materiālu, kas ir saskarē ar pārtiku, ražošanu un laišanu tirgū. Tāpēc ir lietderīgi turpināt pētīt šo vielu izplatību materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku.

(15)

Metālus un sakausējumus izmanto materiālos un izstrādājumos, kas ir saskarē ar pārtiku, tostarp virtuves un galda piederumos, kā arī pārtikas pārstrādes iekārtās. Attiecībā uz metāliem, kas migrē no plastmasas materiāliem, kuri ir saskarē ar pārtiku, Savienības līmenī ir noteikta virkne SML; tomēr RASFF sniegtā informācija, pamatojoties uz riska novērtējumiem vai valsts tiesību aktiem, liecina par daudzu metāla virtuves piederumu un galda piederumu neatbilstību prasībām. Tā kā dažu metālu, piemēram, svina un kadmija, radītais apdraudējums ir skaidri definēts, ir lietderīgi kontrolēt metālu migrāciju pārtikā un uzlabot izpratni par metālu migrācijas izplatību, tostarp jo īpaši no importētiem materiāliem un izstrādājumiem, kas ir saskarē ar pārtiku, kā arī no tradicionālajiem un amatnieciskajiem ražojumiem.

(16)

Lai nodrošinātu saskarē ar pārtiku esošu plastmasas materiālu vispārēju inertumu un drošumu, ir noteikta kopējā migrācijas robeža (OML), lai ierobežotu negaistošu sastāvdaļu nokļūšanu pārtikā, ieskaitot tādas daļiņas kā mikrošķiedras. Tā kā vides aizsardzības apsvērumu dēļ pastāv spiediens aizstāt parastos plastmasas materiālus un izstrādājumus, lai samazinātu ietekmi uz vidi, piedevas, kas iegūtas no dabiskiem avotiem, izmanto kā piedevmateriālus kombinācijā ar plastmasu. Lai pārliecinātos, ka tiek ievērota laba ražošanas prakse un ka šie saskarē ar pārtiku esošie plastmasas materiāli un izstrādājumi ir pietiekami inerti, ir lietderīgi kontrolēt kopējo migrāciju.

(17)

Lai nodrošinātu šā ieteikuma vienveidīgu piemērošanu un lai ģenerētu ticamus un salīdzināmus kontroļu rezultātus, Eiropas Savienības References laboratorijai attiecībā uz materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku (“ES References laboratorija”), vajadzības gadījumā būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot šo ieteikumu.

(18)

Lai maksimāli palielinātu pieejamo informāciju par to vielu izplatību, kas migrē no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, dalībvalstis būtu arī jāmudina pirms šā ieteikuma piemērošanas iesniegt attiecīgus nesen ģenerētus datus. Lai nodrošinātu, ka šie rezultāti ir ticami un atbilst tiem, kas ģenerēti šīs kontroles programmas ietvaros, jāziņo tikai par rezultātiem, kas ģenerēti, ņemot vērā attiecīgos noteikumus par saskarē ar pārtiku esošu materiālu paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī tiesību aktus par oficiālajām kontrolēm.

(19)

Šā ieteikuma galvenais mērķis ir noteikt tādu vielu izplatību, kas migrē uz pārtiku no saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem un izstrādājumiem, vai vielu izplatību saskarē ar pārtiku esošā materiālā vai izstrādājumā; tas nav paredzēts, lai veicinātu izpratni par ekspozīcijas līmeņiem. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka dati tiek koordinēti un apkopoti saskaņotā veidā, tie jāiesniedz, izmantojot vienotu formātu.

(20)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāapsver izpildes nodrošināšanas darbības saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

(21)

Šā ieteikuma piemērošanas rezultātā ģenerētā informācija par šo vielu izplatību būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai ir vajadzīga jebkāda turpmāka darbība, jo īpaši, lai garantētu cilvēka veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību. Šāda turpmāka darbība var ietvert papildu kontroles pasākumus attiecībā uz vielām no plastmasas materiāliem, uz kuriem attiecas īpaši ES pasākumi. Turklāt rezultātus var izmantot tādas informācijas bāzes izveidē, uz kuras pamata var apsvērt turpmākās prioritātes to tiesību aktu novērtēšanā, kas attiecas uz saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem, jo īpaši attiecībā uz materiāliem, uz kuriem neattiecas īpaši ES pasākumi.

(22)

Šā koordinētā kontroles plāna īstenošana neskar citas oficiālās kontroles, ko dalībvalstis veic saskaņā ar savām valsts kontroles programmām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstīm būtu jāīsteno koordinēts kontroles plāns attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kā norādīts šā ieteikuma pielikumā. Pēc iespējas būtu jāievēro minimālais kopējais paraugu skaits, kas ieteikts pielikumā.

2.

Dalībvalstīm būtu jāziņo atbilstoši pielikumam veikto oficiālo kontroļu rezultāti.

3.

Dalībvalstīm būtu arī jāziņo par rezultātiem, kas gūti iepriekšējās pārbaudēs, kuras veiktas piecu gadu laikā līdz 2019. gada 1. janvārim. Šīm kontrolēm būtu jāattiecas uz šajā ieteikumā minētajām vielām, kas ir saskarei ar pārtiku paredzētu materiālu un izstrādājumu sastāvā vai kas no tiem migrē, un kontroles jāveic saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem par materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un oficiālajām kontrolēm. Par rezultātiem būtu jāziņo saskaņā ar pielikumu.

4.

Neatbilstību gadījumā dalībvalstīm būtu jāapsver turpmākas izpildes nodrošināšanas darbības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 54. pantu. Neskarot citas ziņošanas prasības, saistībā ar šo ieteikumu Komisijai nav jāpaziņo šādas izpildes nodrošināšanas darbības.

5.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 15. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regula (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2011. gada 22. marta Regula (ES) Nr. 284/2011, ar ko paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, lai importētu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkongas īpašās pārvaldes apgabals Ķīnā (OV L 77, 23.3.2011., 25. lpp.).

(6)  Komisijas 2015. gada 5. februāra Regula (ES) 2015/174, ar ko groza un labo Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (OV L 30, 6.2.2015., 2. lpp.).

(7)  Komisijas 2018. gada 12. februāra Regula (ES) 2018/213 par bisfenola A izmantošanu lakās un pārklājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un ar ko attiecībā uz minētās vielas izmantošanu saskarei ar pārtiku paredzētos plastmasas materiālos groza Regulu (ES) Nr. 10/2011 (OV L 41, 14.2.2018., 6. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2017. gada 13. jūnija Regula (ES) 2017/1000, ar ko sakarā ar perfluoroktānskābi (PFOA), tās sāļiem un ar PFOA saistītām vielām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XVII pielikumu (OV L 150, 14.6.2017, 14. lpp.).


PIELIKUMS

KOORDINĒTĀ KONTROLES PLĀNA DARBĪBAS UN TVĒRUMS

1.   Mērķis

Šā kontroles plāna vispārīgais mērķis ir noteikt, cik izplatīta ir konkrētu vielu migrēšana no saskarē ar pārtiku esošiem materiāliem uz pārtiku, vai noteikt vielu klātbūtni materiālā, kas ir saskarē ar pārtiku. Tādēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāveic oficiālas kontroles, lai noteiktu izplatību Eiropas Savienības tirgū attiecībā uz:

mērķvielu migrāciju no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku,

mērķvielām materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku,

kopējo migrāciju no plastmasas materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku.

2.   Paraugu apraksti un metodika

Turpmākajā tabulā ir norādīti to saskarē ar pārtiku esošu materiālu veidi, no kuriem būtu jāņem paraugi, kā arī vielas, kuras būtu jāanalizē attiecībā uz migrāciju no minētajiem saskarē ar pārtiku esošajiem materiāliem, izņemot fluorētus savienojumus, kuri būtu jāanalizē attiecībā uz to daudzumu materiālā.

Paraugu ņemšana būtu jāveic arī vietā, kur importē saskarē ar pārtiku esošus materiālus no trešām valstīm, lai gan dalībvalstīm būtu jāņem vērā kontroles, kas jau tiek veiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 284/2011. Lai nodrošinātu piekļuvi pietiekami lielam attiecīgā izlaiduma vai partijas paraugam un vajadzības gadījumā atvieglotu turpmākas darbības, dalībvalstīm būtu jāveic arī tirgus kontroles pasākumi, arī paraugu ņemšana vairumtirdzniecības un izplatīšanas punktos.

Paraugu analīzei būtu jāizmanto laboratorijas, kuras izraudzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 12. pantu un kurām saskaņā ar minētās regulas 33. panta 2. punkta e) apakšpunktu palīdz valsts references laboratorijas. Ja valsts references laboratorijas to pieprasa, ES References laboratorijai šis ieteikums būtu jāatbalsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (1) 94. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Ja migrāciju nav iespējams praktiski noteikt, izmantojot pārtiku vai pārtikas aizstājēju, izplatība būtu jānosaka materiālā un maksimālā migrācija uz pārtiku būtu jāaplēš, izmantojot aprēķinus vai modelēšanu.

Testējamās vielas

Saskarē ar pārtiku esošais materiāls, no kura jāņem paraugi

Pirmējie aromātiskie amīni (PAA)

Plastmasas galda piederumi un virtuves piederumi un saskarē ar pārtiku esoši apdrukāti materiāli, ieskaitot papīru un kartonu

Formaldehīds un melamīns

Plastmasas galda piederumi un virtuves piederumi, t. sk. nekonvencionālie plastmasas virtuves piederumi un galda piederumi, piemēram, atkārtoti lietojamas kafijas krūzes, kuru plastmasā izmantotas piedevas, kas iegūtas no dabiskiem avotiem, piemēram, bambusa

Fenols

Plastmasas galda piederumi un virtuves piederumi; lakoti vai pārklāti materiāli; apdrukāti plastmasas, papīra un kartona iepakojuma materiāli

Bisfenoli, arī BPA un BPS

Polikarbonāta plastmasa (BPA) un poliētersulfona plastmasa (BPS); pārklāts metāla iepakojums (piem., skārdenes, vāki)

Ftalāti un ftalātus nesaturoši plastifikatori

Plastmasas materiāli un izstrādājumi, jo īpaši tie, kas izgatavoti, izmantojot polivinilhlorīdu (PVC), piemēram, termiski veidotas loksnes, elastīgs iepakojums un caurulītes; aizvākošanas izstrādājumi un vāki

Fluorēti savienojumi

Materiāli un izstrādājumi uz papīra un kartona bāzes, ieskaitot tos, ko izmanto ātro uzkodu, līdzņemšanai paredzētas pārtikas un maizes izstrādājumu iesaiņošanai, kā arī mikroviļņu krāsnī pagatavojama popkorna turzas

Metāli

Keramikas, emaljas, stiklveida un metāla virtuves piederumi un galda piederumi, t. sk. amatnieciskie un tradicionāli ražotie materiāli un izstrādājumi

Kopējā migrācija

Nekonvencionālie plastmasas virtuves piederumi un galda piederumi, piemēram, atkārtoti lietojamas kafijas krūzes, kuru plastmasā izmantotas piedevas, kas iegūtas no dabiskiem avotiem, piemēram, bambusa

3.   Paraugu numuri

Turpmākajā tabulā dalībvalstīm, kuras piedalās šajā koordinētajā kontroles plānā, norādīts orientējošais ieteicamais to paraugu kopējais skaits, kas jātestē katrā dalībvalstī.

Dalībvalsts

Ieteicamais minimālais kopējais paraugu skaits

Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Apvienotā Karaliste

100

Čehija, Kipra, Ungārija, Nīderlande, Polija, Rumānija

75

Dānija, Īrija, Grieķija, Horvātija, Lietuva, Austrija, Portugāle, Zviedrija

50

Bulgārija, Igaunija, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Slovākija, Somija

25

4.   Kontroļu ilgums

Kontroles būtu jāveic no 2019. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. decembrim.

5.   Ziņošana

Par rezultātiem, izmantojot vienotu formātu, ziņojums būtu jāiesniedz Komisijai līdz 2020. gada 29. februārim.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (OV L 95, 7.4.2017, 1. lpp.).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/43


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 134 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu un to sastāvdaļu apstiprināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu, kuri darbināmi ar ūdeņradi (HFCV), ar drošību saistīto veiktspēju [2019/795]

Ar visiem grozījumiem līdz:

šo noteikumu sākotnējās redakcijas 3. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2018. gada 19. jūlijs

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

I daļa – saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifikācijas

6.

II daļa – saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifisku sastāvdaļu specifikācijas

7.

III daļa – saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu saturošas transportlīdzekļa degvielas sistēmas specifikācijas

8.

Tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums

9.

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

12.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1.

1. daļa

I paraugs – Informācijas dokuments Nr. … par ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju

II paraugs – Informācijas dokuments Nr. … par ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifiskas sastāvdaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju

III paraugs – Informācijas dokuments Nr. … par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju

2. daļa

I paraugs – Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipam attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju saskaņā ar Noteikumiem Nr. 134

II paraugs – Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu specifiskas sastāvdaļas (TPRD / pretvārsta / automātiska slēgvārsta) tipam attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju saskaņā ar Noteikumiem Nr. 134

III paraugs – Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju saskaņā ar Noteikumiem Nr. 134

2.

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izvietojums

3.

Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas testa procedūras

4.

Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifisku sastāvdaļu testa procedūras

1. papildinājums – TPRD testu pārskats

2. papildinājums – Pretvārsta un automātiska slēgvārsta testu pārskats

5.

Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu saturošas transportlīdzekļa degvielas sistēmas testa procedūras

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz (1):

1.1.

I daļa – Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar ūdeņradi, to ar drošību saistītā veiktspēja

1.2.

II daļa – Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifiskas sastāvdaļas transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar ūdeņradi, to ar drošību saistītā veiktspēja

1.3.

III daļa – Ar ūdeņradi darbināmi M un N kategorijas (2) transportlīdzekļi, kas satur ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu, to ar drošību saistītā veiktspēja

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas:

2.1.

“plīstošā membrāna” ir spiediena samazināšanas ierīces vienreizēja lietojuma detaļa, kura, kad uzstādīta transportlīdzeklī, konstruēta saplīšanai pie iepriekš noteikta spiediena, lai ļautu noplūst saspiestajam ūdeņradim;

2.2.

“pretvārsts” ir vienvirziena vārsts, kas nepieļauj pretēja virziena plūsmu transportlīdzekļa degvielas līnijā;

2.3.

“saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma (CHSS)” ir sistēma, kas ir konstruēta ūdeņraža degvielas uzglabāšanai ar ūdeņradi darbināmā transportlīdzeklī un sastāv no spiedienkonteinera, spiediena samazināšanas ierīcēm (PRD) un slēgierīces(-ēm), kuras izolē uzglabāto ūdeņradi no pārējās degvielas sistēmas un tās vides;

2.4.

“konteiners” (ūdeņraža uzglabāšanai) ir ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas sastāvdaļa, kur glabājas ūdeņraža degvielas primārais apjoms;

2.5.

“ekspluatācijas izbeigšanas datums” ir datums (mēnesis un gads), kad jāizbeidz ekspluatācija;

2.6.

“ražošanas datums” (saspiesta ūdeņraža konteinera) ir datums (mēnesis un gads), kad ražošanas laikā veikta spiediena atbilstības pārbaude;

2.7.

“slēgtas vai pusslēgtas telpas” ir īpaši apjomi transportlīdzeklī (vai segti apjomi pa transportlīdzekļa perimetru), kuri nav saistīti ar ūdeņraža sistēmu (uzglabāšanas sistēmu, degvielas elementa sistēmu un degvielas vadības sistēmu) un tās korpusu (ja tāds ir), kuros var uzkrāties ūdeņradis (tādējādi radot bīstamību) un kuri var atrasties pasažieru nodalījumā, bagāžas nodalījumā un telpā zem motora pārsega;

2.8.

“izplūdes punkts” ir laukuma, kur no transportlīdzekļa tiek izvadīta degvielas elementa caurpūtes gāze, ģeometriskais centrs;

2.9.

“degvielas elementa sistēma” ir sistēma, kas satur degvielas elementa(-u) kopumu, gaisa apstrādes sistēmu, degvielas plūsmas vadības sistēmu, izplūdes sistēmu, siltuma vadības sistēmu un ūdens vadības sistēmu;

2.10.

“uzpildes bloks” ir iekārta transportlīdzeklī, kurai pievieno uzpildes stacijas sprauslu un caur kuru transportlīdzeklim pievada degvielu. Uzpildes bloku izmanto kā uzpildes kanāla alternatīvu;

2.11.

“ūdeņraža koncentrācija” ir ūdeņraža molu (vai molekulu) procentuālais daudzums ūdeņraža un gaisa maisījumā (ekvivalents ūdeņraža tilpuma daļai);

2.12.

“ar ūdeņradi darbināms transportlīdzeklis” ir jebkāds transportlīdzeklis, kurā saspiestu gāzveida ūdeņradi izmanto transportlīdzekļa darbināšanai, tostarp transportlīdzekļi ar degvielas elementu un ar iekšdedzes motoru. Ūdeņraža degviela pasažieru transportlīdzekļiem ir aprakstīta ISO 14687-2: 2012 un SAE J2719: (2011. gada septembra pārstrādātā redakcija);

2.13.

“bagāžas nodalījums” ir telpa transportlīdzeklī bagāžas un/vai preču novietošanai, kuru norobežo jumts, pārsegs, grīda, sānu sienas, kura ir atdalīta no pasažieru nodalījuma ar priekšējo starpsienu vai aizmugurējo starpsienu;

2.14.

“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild apstiprinātājai iestādei par visiem tipa apstiprināšanas procesa aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu. Nav būtiski, vai šī fiziskā vai juridiskā persona ir tieši iesaistīta visos transportlīdzekļa, sistēmas vai sastāvdaļas izgatavošanas posmos, uz kuru attiecas apstiprināšanas process;

2.15.

“maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP)” ir augstākais manometriskais spiediens, kādā pieļaujama spiedienkonteinera vai uzglabāšanas sistēmas darbība normālos ekspluatācijas apstākļos;

2.16.

“maksimālais uzpildes spiediens (MFP)” ir maksimālais spiediens, kāds tiek pievadīts zem spiediena esošai sistēmai uzpildes laikā. Maksimālais uzpildes spiediens ir 125 procenti no nominālā darba spiediena;

2.17.

“nominālais darba spiediens (NWP)” ir manometriskais spiediens, kas raksturo sistēmas tipisku darbību. Saspiesta ūdeņraža gāzes konteineriem NWP ir saspiestās gāzes stabils spiediens pilnībā uzpildītā konteinerā vai uzglabāšanas sistēmā pie pastāvīgas temperatūras 15 °C;

2.18.

“spiediena samazināšanas ierīce (PRD)” ir ierīce, kura, aktivizēta norādītos veiktspējas apstākļos, tiek izmantota ūdeņraža izlaišanai no sistēmas, kas atrodas zem spiediena, tādējādi novēršot sistēmas atteici;

2.19.

“sabrukšana” vai “plīsums” abi nozīmē pēkšņu un spēcīgu sadalīšanos, atvēršanos vai izjukšanu iekšēja spiediena spēka dēļ;

2.20.

“drošības redukcijas vārsts” ir spiediena samazināšanas ierīce, kas atveras pie iepriekš noteikta spiediena līmeņa un var atkārtoti aizvērties;

2.21.

“darbmūžs” (saspiesta ūdeņraža konteinera) ir laikposms, kurā ir atļauta kalpošana (lietošana);

2.22.

“slēgvārsts” ir vārsts starp uzglabāšanas konteineru un transportlīdzekļa degvielas sistēmu, kas var tikt automātiski aktivizēts; tas pēc noklusējuma atrodas “slēgtā” stāvoklī, kad nav pievienots strāvas avotam;

2.23.

“atsevišķa atteice” ir atteice, ko izraisījis viens notikums, ieskaitot jebkādas saistītas atteices šīs atteices dēļ;

2.24.

“termiski aktivizēta spiediena samazināšanas ierīce (TPRD)” ir atkārtoti nenoslēdzoša PRD, ko aktivizē temperatūra, lai tā atvērtos un izlaistu ūdeņraža gāzi;

2.25.

“ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tips” ir sastāvdaļu mezgls, kas ievērojami neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)

ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)

uzglabājamās ūdeņraža degvielas stāvoklis; saspiesta gāze;

c)

nominālais darba spiediens (NWP);

d)

konteinera struktūra, materiāli, ietilpība un fiziskie izmēri; un

e)

TPRD struktūra, materiāli un būtiskie raksturlielumi, pretvārsts un slēgvārsts, ja ir;

2.26.

“ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifisko sastāvdaļu tips” ir sastāvdaļa vai sastāvdaļu mezgls, kas ievērojami neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)

ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)

uzglabājamās ūdeņraža degvielas stāvoklis; saspiesta gāze;

c)

sastāvdaļas veids: (T)PRD, pretvārsts vai slēgvārsts; un

d)

struktūra, materiāli un būtiskie raksturlielumi;

2.27.

“transportlīdzekļa tips” attiecībā uz ūdeņraža drošību ir transportlīdzekļi, kas ievērojami neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)

ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme; un

b)

transportlīdzekļa degvielas sistēmas pamatkonfigurācija un galvenie raksturlielumi;

2.28.

“transportlīdzekļa degvielas sistēma” ir sastāvdaļu kopums, ko izmanto ūdeņraža degvielas uzglabāšanai vai padošanai uz degvielas elementu (FC) vai iekšdedzes motoru (ICE).

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   I daļa. Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.1.1.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.1.2.   Informatīvā dokumenta paraugs dots 1. pielikuma 1.-I daļā.

3.1.3.   Apstiprināšanas testus veicošajam tehniskajam dienestam iesniedz pietiekamu skaitu ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu, kas reprezentē apstiprināmo tipu.

3.2.   II daļa. Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifiskas sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1.   Specifiskas sastāvdaļas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz specifiskās sastāvdaļas ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.2.2.   Informatīvā dokumenta paraugs dots 1. pielikuma 1.-II daļā.

3.2.3.   Apstiprināšanas testus veicošajam tehniskajam dienestam iesniedz pietiekamu skaitu ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifisko sastāvdaļu, kas reprezentē apstiprināmo tipu.

3.3.   III daļa. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikums

3.3.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.3.2.   Informatīvā dokumenta paraugs dots 1. pielikuma 1.-III daļā.

3.3.3.   Apstiprināšanas testus veicošajam tehniskajam dienestam iesniedz pietiekamu skaitu transportlīdzekļu, kas reprezentē apstiprināmo tipu.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Tipa apstiprinājuma piešķiršana

4.1.1.   Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipa apstiprinājums

Ja apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtā ūdeņraža uzglabāšanas sistēma atbilstais I daļas prasībām, piešķir šā saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipa apstiprinājumu.

4.1.2.   Saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifiskas sastāvdaļas tipa apstiprinājums

Ja apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtā specifiskā sastāvdaļa atbilstais II daļas prasībām, piešķir šīs specifiskās sastāvdaļas tipa apstiprinājumu.

4.1.3.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums

Ja apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtais transportlīdzeklis atbilst III daļas prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru: tā pirmie divi cipari (00 noteikumiem to sākotnējā redakcijā) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos, būtiskos tehniskos grozījumus, kas izdarīti šajos noteikumos apstiprinājuma piešķiršanas brīdī. Viena un tā Nolīguma puse nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipam.

4.3.   Paziņojumu par apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem Nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nosūta, izmantojot šo noteikumu 1. pielikuma 2. daļā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu, kopā ar pieteikuma iesniedzēja iesniegtajām fotogrāfijām un/vai rasējumiem, kuru formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) vai kuri ir salocīti līdz šim formātam, un kuri ir pienācīgā mērogā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai vai specifiskai sastāvdaļai, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, kas atbilst 2. pielikumā aprakstītajam paraugam un ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā – burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, tad valstī, kura ir piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jāatkārto; tādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numuru un papildu simbolus izvieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4.6.1.   Transportlīdzekļa gadījumā apstiprinājuma marķējuma zīmi liek transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.6.2.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas gadījumā apstiprinājuma marķējuma zīmi liek uz konteinera.

4.6.3.   Specifiskas sastāvdaļas gadījumā apstiprinājuma marķējuma zīmi liek uz specifiskās sastāvdaļas.

5.   I DAĻA – SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMAS SPECIFIKĀCIJAS

Šajā daļā ir noteiktas prasības saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai. Ūdeņraža uzglabāšanas sistēma sastāv no augstspiediena uzglabāšanas konteinera un augstspiediena uzglabāšanas konteinera atveru primārajām slēgierīcēm. Tipiska saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma, kas sastāv no spiedienkonteinera, trim slēgierīcēm un to piederumiem, parādīta 1. attēlā. Slēgierīcēm jāsatur šādas funkcijas, kuras var būt kombinētas:

a)

TPRD;

b)

pretvārsta, kas nepieļauj pretēja virziena plūsmu padeves līnijā; un

c)

automātiska slēgvārsta, kas var noslēgties, lai novērstu plūsmu no konteinera uz degvielas elementu vai iekšdedzes motoru. Jebkādam slēgvārstam un TPRD, kas veido plūsmas no uzglabāšanas konteinera primāro noslēgšanu, jābūt montētai tieši uz katra konteinera vai tajā. Vismaz vienai sastāvdaļai ar pretvārsta funkciju jābūt montētai tieši uz katra konteinera vai tajā.

1. attēls

Tipiska saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma

Image 1

Uzglabāšanas konteiners

Slēgvārsts

Pretvārsts

izvads

TPRD

Visām jaunām saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmām, kuras ražotas ceļu transportlīdzekļiem, jābūt ar NWP 70 MPa vai zemāku un darbmūžu 15 gadi vai mazāk, un jāspēj izpildīt 5. punkta prasības.

Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai jāatbilst veiktspējas testa prasībām, kas norādītas šajā punktā. Kvalificējošās prasības derīgumam ceļu transportlīdzekļiem ir:

5.1.

atsauces parametru verifikācijas testi;

5.2.

veiktspējas ilgizturības verifikācijas tests (secīgi hidrauliskie testi);

5.3.

sagaidāmās veiktspējas ceļu transportlīdzekļos verifikācijas tests (secīgi pneimatiskie testi);

5.4.

sistēmas veiktspējas zuduma ugunī verifikācijas tests;

5.5.

primāro slēgierīču veiktspējas ilgizturības verifikācijas tests.

Veiktspējas prasību izpildes testa elementi ir apkopoti turpmākajā tabulā. Atbilstošās testa procedūras ir norādītas 3. pielikumā.

Veiktspējas prasību pārskats

5.1.

Atsauces parametru verifikācijas testi

5.1.1.

Atsauces sākotnējais sagraušanas spiediens

5.1.2.

Atsauces sākotnējais spiediena ciklu skaits

5.2.

Veiktspējas ilgizturības verifikācijas tests (secīgi hidrauliskie testi)

5.2.1.

Pārbaudes spiediena tests

5.2.2.

Krišanas (trieciena) tests

5.2.3.

Virsmas bojājumi

5.2.4.

Ķīmiskas iedarbības un spiediena ciklu apkārtējā temperatūrā testi

5.2.5.

Statiskā spiediena augstā temperatūrā tests

5.2.6.

Spiediena cikli ekstrēmā temperatūrā

5.2.7.

Paliekošā spiediena tests

5.2.8.

Paliekošās sagraušanas izturības tests

5.3.

Sagaidāmās veiktspējas ceļu transportlīdzekļos verifikācijas tests (secīgi pneimatiskie testi);

5.3.1.

Pārbaudes spiediena tests

5.3.2.

Gāzes spiediena ciklu apkārtējā un ekstrēmā temperatūrā tests (pneimatisks)

5.3.3.

Gāzes statiskā spiediena noplūdes/caursūkšanās ekstrēmā temperatūrā tests (pneimatisks)

5.3.4.

Paliekošā spiediena tests

5.3.5.

Paliekošās stiprības sagraušanas tests (hidraulisks)

5.4.

Sistēmas veiktspējas zuduma ugunī verifikācijas tests

5.5.

Prasības primārajām slēgierīcēm

5.1.   Atsauces parametru verifikācijas testi

5.1.1.   Atsauces sākotnējais sagraušanas spiediens

Trijos (3) konteineros hidrauliski palielina spiedienu, līdz tie plīst (3. pielikuma 2.1. punkta testa procedūra). Ražotājs nodrošina ar dokumentāciju (mērījumi un statistiskas analīzes), kas nosaka jaunu uzglabāšanas konteineru vidējo sagraušanas spiedienu BPO.

Visu testēto konteineru sagraušanas spiedienam jābūt ± 10 procentu robežās no BPO un lielākam par vai vienādam ar minimālo BPmin 225 procenti no NWP.

Turklāt konteineru, kuru pamatmateriāls ir stiklšķiedras kompozītmateriāls, minimālajam sagraušanas spiedienam jābūt lielākam nekā 350 procenti no NWP.

5.1.2.   Atsauces sākotnējais spiediena ciklu skaits

Trīs (3) konteineros cikliski maina hidraulisko spiedienu apkārtējā temperatūrā 20 (± 5) °C līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa), nenotiekot sabrukšanai 22 000 ciklos vai līdz notiek noplūde (3. pielikuma 2.2. punkta testa procedūra). Noplūde nedrīkst notikt 11 000 ciklu laikā attiecībā uz 15 gadu darbmūžu.

5.2.   Veiktspējas ilgizturības verifikācijas tests (secīgi hidrauliskie testi)

Ja visi trīs spiediena ciklu izturības mērījumi, kas veikti atbilstoši 5.1.2. punktam, ir lielāki nekā 11 000 cikli vai ja tie visi savstarpēji iekļaujas ± 25 procentos, tikai vienu (1) konteineru testē atbilstoši 5.2. punktam. Pretējā gadījumā trīs (3) konteinerus testē atbilstoši 5.2. punktam.

Ūdeņraža uzglabāšanas konteineram nedrīkst rasties noplūde turpmāko testu secības laikā, kurus sērijveidā veic atsevišķai sistēmai un kuri ir ilustrēti 2. attēlā. Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai piemērojamo testa procedūru detaļas ir dotas 3. pielikuma 3. punktā.

2. attēls

Veiktspējas ilgizturības verifikācijas tests (hidraulisks)

Image 2

20 % #ciklu

+ 85 °C, 95 RH

20 % #ciklu

– 40 °C

1 000 h

+ 85 °C

10 cycles

15 °C – 25 °C

60 % #ciklu

15 °C-25 °C

48 h

Bojājumi

Nomešana

Pārbaudes spiediens

Chemicals

ķīmiska

iedarbība

Paliekošā

stiprība

laiks

80 % NWP

125 % NWP

150 % NWP

180 % NWP (4 min.)

plīšana

< 20 %

Spiediens

BPO

5.2.1.   Pārbaudes spiediena tests

Uzglabāšanas konteinerā palielina spiedienu līdz 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) un notur vismaz 30 sekundes (3. pielikuma 3.1. punkta testa procedūra).

5.2.2.   Krišanas (trieciena) tests

Uzglabāšanas konteineru met dažādos trieciena leņķos (3. pielikuma 3.2. punkta testa procedūra).

5.2.3.   Virsmas bojājumu tests

Uzglabāšanas konteineru pakļauj virsmas bojāšanai (3. pielikuma 3.3. punkta testa procedūra).

5.2.4.   Ķīmiskas iedarbības un spiediena ciklu apkārtējā temperatūrā tests

Uzglabāšanas konteineru pakļauj ķimikāliju iedarbībai, kuras atrodamas ceļa vidē, un cikliski maina spiedienu līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie 20 (± 5) °C attiecībā uz 60 procentiem spiediena ciklu skaita (3. pielikuma 3.4. punkta testa procedūra). Ķimikāliju iedarbību pārtrauc pirms pēdējiem 10 cikliem, kurus veic līdz 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa).

5.2.5.   Statiskā spiediena augstā temperatūrā tests

Uzglabāšanas konteinerā palielina spiedienu līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie ≥ 85 °C vismaz uz 1 000 stundām (3. pielikuma 3.5. punkta testa procedūra).

5.2.6.   Spiediena cikli ekstrēmā temperatūrā

Uzglabāšanas konteinerā cikliski maina spiedienu pie ≤ – 40 °C līdz 80 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) uz 20 procentiem ciklu skaita un pie ≥ +85 °C un 95 (± 2) procentu relatīvā mitruma līdz 125 procentiem no NWP (+2/–0 MPa) uz 20 procentiem ciklu skaita (3. pielikuma 2.2. punkta testa procedūra).

5.2.7.   Hidrauliskā paliekošā spiediena tests Uzglabāšanas konteinerā palielina spiedienu līdz 180 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) un notur vismaz 4 minūtes bez plīšanas (3. pielikuma 3.1. punkta testa procedūra).

5.2.8.   Paliekošās sagraušanas izturības tests

Uzglabāšanas konteineram veic hidraulisku sagraušanas testu, lai pārliecinātos, ka sagraušanas spiediens ir vismaz 80 procenti no atsauces sākotnējā sagraušanas spiediena (BPO), kas noteikts 5.1.1. punktā (3. pielikuma 2.1. punkta testa procedūra).

5.3.   Sagaidāmās veiktspējas ceļu transportlīdzekļos verifikācijas tests (secīgi pneimatiskie testi)

Ūdeņraža uzglabāšanas konteineram nedrīkst rasties noplūde turpmāko testu secības laikā, kuri ir ilustrēti 3. attēlā. Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai piemērojamo testa procedūru detaļas ir dotas 3. pielikumā.

3. attēls

Sagaidāmās veiktspējas ceļu transportlīdzekļos verifikācijas tests (pneimatisks/hidraulisks)

Image 3

Noplūde / Caursūkšanās ≥ 30 h

Noplūde / Caursūkšanās ≥ 30 h

Pārbaudes spiediens

(a) Degvielas uzpildes/iztukšošanas cikli @ – 40 °C pie sākotnējā sistēmas līdzsvara @ – 40 °C, 5 cikli pie degvielas + 20 °C; 5 cikli pie degvielas < – 35 °C

(b) Degvielas uzpildes/iztukšošanas cikli @ + 50 °C pie sākotnējā sistēmas līdzsvara @ + 50 °C, 5 cikli pie degvielas < – 35 °C

(c) Degvielas uzpildes/iztukšošanas cikli @ 15-25 °C pie apkopes (uzturēšanas) degvielas iztukšošanas ātruma, 50 cikli

5 % ci. + 50 °C

5 % ci. – 40 °C

40 % ci. 15-25 °C

5 % ci. – 40 °C (a)

5 % ci. + 50 °C (b)

40 % ci. 15-25 °C (c)

150 % NWP

laiks

80 % NWP

115 % NWP

125 % NWP

180 % NWP (4 min.)

Plīšana

Spiediens

BPO

< 20 %

5.3.1.   Pārbaudes spiediena tests

Sistēmā palielina spiedienu līdz 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) uz vismaz 30 sekundēm (3. pielikuma 3.1. punkta testa procedūra). Uzglabāšanas konteineram, kam pārbaudes spiediena tests veikts ražošanas stadijā, šo testu drīkst neveikt.

5.3.2.   Gāzes spiediena ciklu apkārtējā un ekstrēmā temperatūrā tests

Sistēmā 500 reizes cikliski maina spiedienu, izmantojot ūdeņraža gāzi (3. pielikuma 4.1. punkta testa procedūra).

a)

Spiediena cikli ir iedalīti divās grupās: pusi ciklu (250) veic pirms pakļaušanas statiskajam spiedienam (5.3.3. punkts), un atlikušo ciklu pusi (250) veic pēc sākotnējās pakļaušanas statiskajam spiedienam (5.3.3. punkts), kā ilustrēts 3. attēlā.

b)

Spiediena ciklu pirmajā grupā 25 ciklus veic līdz 80 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie ≤ – 40 °C, tad 25 ciklus – līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie ≥ + 50 °C un 95 (± 2) procentu relatīvā mitruma, un atlikušos 200 ciklus – līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie 20 (± 5) °C.

Spiediena ciklu otrajā grupā 25 ciklus veic līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie ≥ +50 °C un 95 (± 2) procentu relatīvā mitruma, tad 25 ciklus – līdz 80 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie ≤ – 40 °C, un atlikušos 200 ciklus – līdz 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) pie 20 (± 5) °C.

c)

Ūdeņraža gāzes degvielas temperatūra ir ≤ – 40 °C.

d)

Pirmās 250 spiediena ciklu grupas laikā piecus ciklus veic ar degvielu, kuras temperatūra ir + 20 (± 5) °C pēc sistēmas temperatūras izlīdzināšanās pie ≤ – 40 °C; piecus ciklus veic ar degvielu, kuras temperatūra ir ≤ – 40 °C; un piecus ciklus veic ar degvielu, kuras temperatūra ir ≤ – 40 °C pēc sistēmas temperatūras izlīdzināšanās pie ≥ + 50 °C un 95 procentu relatīvā mitruma.

e)

Piecdesmit spiediena ciklus veic ar iztukšošanas ātrumu, kas ir lielāks par vai vienāds ar iztukšošanas ātrumu apkopes vajadzībām.

5.3.3.   Statiskā spiediena noplūdes/caursūkšanās ekstrēmā temperatūrā tests

a)

Testu veic pēc katras 250 pneimatiskā spiediena ciklu grupas, kā minēts 5.3.2. punktā.

b)

Maksimālā pieļaujamā ūdeņraža noplūde no saspiestā ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas ir 46 ml/h/l uzglabāšanas sistēmas ūdens ietilpības (3. pielikuma 4.2. punkta testa procedūra).

c)

Ja izmērītais caursūkšanās ātrums ir lielāks nekā 0,005 mg/s (3,6 Nml/min.), veic lokalizētu noplūdes testu, lai nodrošinātu, ka noplūde nevienā lokalizētas ārējas noplūdes punktā nav lielāka nekā 0,005 mg/s (3,6 Nml/min.) (3. pielikuma 4.3. punkta testa procedūra).

5.3.4.   Paliekošā spiediena tests (hidraulisks)

Uzglabāšanas konteinerā palielina spiedienu līdz 180 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) un notur vismaz 4 minūtes bez plīšanas (3. pielikuma 3.1. punkta testa procedūra).

5.3.5.   Paliekošās stiprības sagraušanas tests (hidraulisks)

Uzglabāšanas konteineram veic hidraulisku sagraušanu, lai pārliecinātos, ka sagraušanas spiediens ir vismaz 80 procenti no atsauces sākotnējā sagraušanas spiediena (BPO), kas noteikts 5.1.1. punktā. (3. pielikuma 2.1. punkta testa procedūra).

5.4.   Sistēmas veiktspējas zuduma ugunī verifikācijas tests

Šajā sadaļā aprakstīts uguns tests ar saspiestu ūdeņradi kā testa gāzi. Par alternatīvu testa gāzi drīkst izmantot saspiestu gaisu.

Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmā palielina spiedienu līdz NWP, un pakļauj to uguns iedarbībai (3. pielikuma 5.1. punkta testa procedūra). Temperatūras aktivizējamai spiediena samazināšanas ierīcei jāizlaiž gāzes kontrolētā veidā, bez sabrukšanas.

5.5.   Prasības primārajām slēgierīcēm

Primārajām slēgierīcēm, kuras izolē augstspiediena ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu, proti, TPRD, pretvārstam un slēgvārstam, kā parādīts 1. attēlā, jābūt testētām un apstiprināta tipa saskaņā ar šo noteikumu II daļu, un ražotām atbilstoši apstiprinātajam tipam.

Uzglabāšanas sistēmas atkārtota testēšana nav vajadzīga, ja ir nodrošinātas alternatīvas slēgierīces ar salīdzināmu funkciju, savienojumiem, materiāliem, stiprību un izmēriem un atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem. Taču, ja ir atšķirības TPRD aparatūrā, tās uzstādīšanas vietā vai izlaišanas līnijās, vajadzīgs jauns uguns tests saskaņā ar 5.4. punktu.

5.6.   Marķēšana

Uz katra konteinera jābūt paliekošam marķējumam ar vismaz šādu informāciju: ražotāja nosaukums, sērijas numurs, ražošanas datums, MFP, NWP, degvielas veids (piem., “CHG” attiecībā uz gāzveida ūdeņradi) un ekspluatācijas izbeigšanas datums. Katrs konteiners arī jāmarķē ar testēšanas programmas, kas noteikta 5.1.2. punktā, ciklu skaitu. Jebkādam konteinera marķējumam, kas atbilst šim punktam, jāpaliek savā vietā un izlasāmam visā ražotāja ieteiktajā konteinera darbmūžā.

Ekspluatācijas izbeigšanas datums nedrīkst būt vēlāk nekā 15 gadi pēc ražošanas datuma.

6.   II DAĻA – SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMAS SPECIFISKU SASTĀVDAĻU SPECIFIKĀCIJAS

6.1.   Prasības TPRD

TPRD jāatbilst šādām veiktspējas prasībām:

a)

spiediena ciklu tests (4. pielikuma 1.1. punkts);

b)

paātrināts darbmūža tests (4. pielikuma 1.2. punkts);

c)

temperatūras ciklu tests (4. pielikuma 1.3. punkts);

d)

noturības tests pret sāls izraisītu koroziju (4. pielikuma 1.4. punkts);

e)

transportlīdzekļa vides tests (4. pielikuma 1.5. punkts);

f)

spriegumu izraisītas korozijas plaisāšanas tests (4. pielikuma 1.6. punkts);

g)

kritiena un vibrācijas tests (4. pielikuma 1.7. punkts);

h)

noplūdes tests (4. pielikuma 1.8. punkts);

i)

aktivizēšanas tests stendā (4. pielikuma 1.9. punkts);

j)

plūsmas ātruma tests (4. pielikuma 1.10. punkts).

6.2.   Prasības pretvārstam un automātiskajam slēgvārstam

Pretvārstiem un automātiskajiem slēgvārstiem jāatbilst šādām veiktspējas prasībām:

a)

hidrostatiskās stiprības tests (4. pielikuma 2.1. punkts);

b)

noplūdes tests (4. pielikuma 2.2. punkts);

c)

spiediena ciklu tests ekstrēmā temperatūrā (4. pielikuma 2.3. punkts);

d)

noturības tests pret sāls izraisītu koroziju (4. pielikuma 2.4. punkts);

e)

transportlīdzekļa vides tests (4. pielikuma 2.5. punkts);

f)

atmosfēras iedarbības tests (4. pielikuma 2.6. punkts);

g)

elektriski testi (4. pielikuma 2.7. punkts);

h)

vibrācijas tests (4. pielikuma 2.8. punkts);

i)

spriegumu izraisītas korozijas plaisāšanas tests (4. pielikuma 2.9. punkts);

j)

iepriekš atdzesēta ūdeņraža iedarbības tests (4. pielikuma 2.10. punkts).

6.3.   Vismaz šādai informācijai: MFP un degvielas veids (piem., “CHG” attiecībā uz gāzveida ūdeņradi) – jābūt salasāmi un neizdzēšami marķētai uz katras sastāvdaļas, kura izpilda primārās slēgierīces funkciju(-as).

7.   III DAĻA – SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMU SATUROŠAS TRANSPORTLĪDZEKĻA DEGVIELAS SISTĒMAS SPECIFIKĀCIJAS

Šajā daļā ir noteiktas prasības transportlīdzekļa degvielas sistēmai, kas ietver saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu, cauruļvadus, savienojumus un sastāvdaļas, kurās atrodas ūdeņradis. Transportlīdzekļa degvielas sistēmā iekļautai ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai jābūt testētai un apstiprināta tipa saskaņā ar šo noteikumu I daļu, un ražotai atbilstoši apstiprinātajam tipam.

7.1.   Prasības degvielas sistēmai ekspluatācijā

7.1.1.   Uzpildes bloks

7.1.1.1.   Saspiesta ūdeņraža uzpildes bloks nedrīkst pieļaut pretēju plūsmu atmosfēras virzienā. Testa procedūra ir vizuāla inspicēšana.

7.1.1.2.   Uzpildes bloka marķējums. Uzpildes bloka tuvumā jāatrodas marķējumam, piemēram, uzpildes vāciņa iekšpusē, kur norādīta šāda informācija: degvielas veids (piem., “CHG” attiecībā uz gāzveida ūdeņradi), MFP, NWP, konteinera ekspluatācijas izbeigšanas datums.

7.1.1.3.   Uzpildes blokam jābūt montētam transportlīdzeklī, lai nodrošinātu uzpildes sprauslas mehānisku fiksēšanu. Tvertnei jābūt aizsargātai pret neatļautu iejaukšanos un netīrumu un ūdens iekļūšanu (piem., uzstādītai aizslēdzamā nodalījumā). Testa procedūra ir vizuāla inspicēšana.

7.1.1.4.   Uzpildes bloku nedrīkst montēt iekšpus transportlīdzekļa ārējas enerģijas absorbēšanas elementiem (piem., buferis) un pasažieru nodalījumā, bagāžas nodalījumā, un citās vietās, kur var uzkrāties ūdeņraža gāze un kur ventilācija ir nepietiekama. Testa procedūra ir vizuāla inspicēšana.

7.1.2.   Zemspiediena sistēmas aizsardzība pret pārspiedienu (5. pielikuma 6. punkta testa procedūra)

Ūdeņraža sistēmu lejpus spiediena regulatora ir jāaizsargā pret pārspiedienu spiediena regulatora iespējamas atteices dēļ. Pārspiediena aizsardzības ierīces iestatītajam spiedienam jābūt mazākam par vai vienādam ar maksimālo atļauto darba spiedienu attiecīgajā ūdeņraža sistēmas sekcijā.

7.1.3.   Ūdeņraža izvades sistēmas

7.1.3.1.   Spiediena mazināšanas sistēmas (5. pielikuma 6. punkta testa procedūra)

a)

Uzglabāšanas sistēmas TPRD Ūdeņraža gāzes izvades līnijas no uzglabāšanas sistēmas TPRD izeju, ja tāda ir, aizsargā ar vāciņu.

b)

Uzglabāšanas sistēmas TPRD Ūdeņraža gāzes izvadi no uzglabāšanas sistēmas TPRD nedrīkst virzīt:

i)

uz slēgtām vai pusslēgtām telpām;

ii)

transportlīdzekļa riteņa arkā vai tās virzienā;

iii)

uz ūdeņraža gāzes konteineru;

iv)

uz priekšu no transportlīdzekļa vai horizontāli (paralēli ceļam) no transportlīdzekļa aizmugures vai sāniem.

c)

Ārpus ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas drīkst izmantot citas spiediena mazināšanas ierīces (tādas kā plīstošās membrānas). Ūdeņraža gāzes izvadi no spiediena mazināšanas ierīcēm nedrīkst virzīt:

i)

uz vaļējām elektrības spailēm, vaļējiem elektrības slēdžiem vai citiem uzliesmojuma avotiem;

ii)

transportlīdzekļa pasažieru vai bagāžas nodalījumā vai tā virzienā;

iii)

transportlīdzekļa riteņa arkā vai tās virzienā;

iv)

uz ūdeņraža gāzes konteineriem.

7.1.3.2.   Transportlīdzekļa izplūdes sistēma (5. pielikuma 4. punkta testa procedūra)

Transportlīdzekļa izplūdes sistēmas izejas punktā ūdeņraža koncentrācijas līmenis nedrīkst pārsniegt:

a)

vidēji 4 tilpuma procentus jebkādā trīs sekunžu slīdošā intervālā normālas darbības laikā, ieskaitot iedarbināšanu un izslēgšanu;

b)

8 procentus jebkurā laikā (5. pielikuma 4. punkta testa procedūra).

7.1.4.   Aizsardzība pret uzliesmošanas apstākļiem: vienas atteices apstākļi

7.1.4.1.   Ūdeņraža noplūde un/vai caursūkšanās no ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas nedrīkst tieši nonākt pasažieru vai bagāžas nodalījumā vai jebkādās slēgtās vai pusslēgtās telpās transportlīdzeklī, kas satur neaizsargātus uzliesmojuma avotus.

7.1.4.2.   Jebkāda atsevišķa atteice lejpus galvenā ūdeņraža slēgvārsta nedrīkst radīt ūdeņraža koncentrācijas līmeni pasažieru nodalījumā, kas pārsniedz 5. pielikuma 3. punkta testa procedūrā norādīto.

7.1.4.3.   Ja darbības laikā atsevišķa atteice izraisa ūdeņraža koncentrāciju gaisā transportlīdzekļa slēgtās vai pusslēgtās telpās, kas pārsniedz 3,0 tilpuma procentus, jābūt nodrošinātam brīdinājumam (7.1.6. punkts). Ja ūdeņraža koncentrācija gaisā transportlīdzekļa slēgtās vai pusslēgtās telpās pārsniedz 4,0 tilpuma procentus, galvenajam slēgvārstam jānoslēdzas, lai izolētu uzglabāšanas sistēmu (5. pielikuma 3. punkta testa procedūra).

7.1.5.   Noplūde no degvielas sistēmas

Nedrīkst būt noplūdes ūdeņraža padeves līnijā (piem., cauruļvados, savienojumos utt.) lejpus galvenā(-o) slēgvārsta(-u) līdz degvielas elementa sistēmai vai motoram. Atbilstību pārbauda pie NWP (5. pielikuma 5. punkta testa procedūra).

7.1.6.   Signalizatora brīdinājums vadītājam

Brīdinājumam jābūt vizuāla signāla vai displeja teksta formā ar šādām īpašībām:

a)

redzamam vadītājam, kad tas atrodas savā sēdvietā ar piesprādzētu drošības jostu;

b)

dzeltenas krāsas, ja ir konstatēšanas sistēmas darbības traucējums (piem., ķēdes atvienošana, īsslēgums, devēja kļūme). Tam jābūt sarkanas krāsas atbilstoši 7.1.4.3. punktam;

c)

iedegtā stāvoklī vadītājam tas jāredz kā dienas, tā nakts braukšanas apstākļos;

d)

jāpaliek iedegtam, ja pastāv 3,0 procentu koncentrācija vai konstatēšanas sistēmas darbības traucējums, un aizdedzes slēgsistēma ir “On” (“Ieslēgtā”) stāvoklī, vai spēkiekārta ir aktivizēta.

7.2.   Degvielas sistēmas integritāte pēc sadursmes

Transportlīdzekļa degvielas sistēmai pēc transportlīdzekļa sadursmes testiem saskaņā ar turpmāk norādītajiem noteikumiem, kā arī piemērojot šo noteikumu 5. pielikumā aprakstītās testa procedūras, jāatbilst šādām prasībām:

a)

frontāla trieciena tests saskaņā vai nu ar Noteikumiem Nr. 12, vai Noteikumiem Nr. 94; un

b)

sānu trieciena tests saskaņā ar Noteikumiem Nr. 95.

Gadījumā, ja viens vai abi iepriekš minētie sadursmes testi transportlīdzeklim nav piemērojami, transportlīdzekļa degvielas sistēmu tā vietā pakļauj attiecīgiem alternatīviem paātrinājumiem, kas norādīti turpmāk, un ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai jābūt uzstādītai tādā stāvoklī, lai būtu izpildītas 7.2.4. punkta prasības. Paātrinājumus mēra vietā, kur uzstādīta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma. Transportlīdzekļa degvielas sistēmai jābūt uzstādītai un nostiprinātai transportlīdzekļa reprezentatīvā daļā. Izmantotajai masai jābūt reprezentatīvai attiecībā uz pilnībā aprīkotu un piepildītu konteineru vai konteinera mezglu.

Paātrinājumi M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem:

a)

20 g kustības virzienā (virzienā uz priekšu un uz aizmuguri);

b)

8 g horizontāli, perpendikulāri kustības virzienam (pa kreisi un pa labi).

Paātrinājumi M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem:

a)

10 g kustības virzienā (virzienā uz priekšu un uz aizmuguri);

b)

5 g horizontāli, perpendikulāri kustības virzienam (pa kreisi un pa labi).

Paātrinājumi M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem:

a)

6,6 g kustības virzienā (virzienā uz priekšu un uz aizmuguri);

b)

5 g horizontāli, perpendikulāri kustības virzienam (pa kreisi un pa labi).

7.2.1.   Degvielas noplūdes robeža

Ūdeņraža gāzes noplūdes tilpuma plūsma nedrīkst pārsniegt vidēji 118 Nl minūtē laika intervālā Δt, kas noteikts saskaņā ar 5. pielikuma 1.1. vai 1.2. punktu.

7.2.2.   Koncentrācijas robeža slēgtās telpās

Ūdeņraža gāzes noplūde nedrīkst izraisīt ūdeņraža koncentrāciju gaisā, kas ir lielāka nekā 4,0 tilpuma procenti pasažieru un bagāžas nodalījumā (5. pielikuma 2. punkta testa procedūras). Prasība ir izpildīta, ja tiek apstiprināts, ka uzglabāšanas sistēmas slēgvārsts ir noslēdzies 5 sekunžu laikā pēc sadursmes un nav noplūdes no uzglabāšanas sistēmas.

7.2.3.   Konteinera pārvietošanās

Uzglabāšanas konteineram(-iem) jāpaliek nostiprinātam pie transportlīdzekļa vismaz vienā stiprinājuma punktā.

7.2.4.   Uzstādīšanas papildu prasības

7.2.4.1.   Prasības ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas uzstādīšanai, kas nav pakļauta frontāla trieciena testam

Konteineram jābūt montētam vietā, kas atrodas uz aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa viduslīnijai, un atrodas 420 mm attālumā uz aizmuguri no transportlīdzekļa priekšējās malas.

7.2.4.2.   Prasības ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas uzstādīšanai, kas nav pakļauta sānu trieciena testam

Konteineram jābūt montētam vietā, kas atrodas starp divām vertikālām plaknēm, kuras ir paralēlas transportlīdzekļa viduslīnijai, un atrodas 200 mm attālumā uz iekšpusi no abām, vistālāk ārpusē esošajām transportlīdzekļa malām tā konteinera(-u) tuvumā.

8.   TIPA PĀRVEIDOJUMS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

8.1.   Par katru transportlīdzekļa vai ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas, vai specifiskas sastāvdaļas esoša tipa pārveidojumu jāinformē tipa apstiprinātāja iestāde, kas apstiprinājusi šo tipu. Šī iestāde tad vai nu:

a)

pēc apspriešanās ar ražotāju nolemj, ka piešķirams jauns tipa apstiprinājums; vai

b)

piemēro 8.1.1. punktā noteikto procedūru (revīzija) un, ja attiecināms, 8.1.2. punktā noteikto procedūru (paplašinājums).

8.1.1.   Revīzija

Ja ir mainījušās 1. pielikumā noteiktajā informācijas dokumentā iekļautās ziņas un tipa apstiprinātāja iestāde uzskata, ka veiktajiem pārveidojumiem varētu nebūt vērā ņemamu nelabvēlīgu seku un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis/ūdeņraža uzglabāšanas sistēma/specifiskā sastāvdaļa joprojām atbilst prasībām, pārveidojumu kvalificē kā “revīziju”.

Šādā gadījumā tipa apstiprinātāja iestāde nepieciešamības gadījumā izdod 1. pielikumā noteiktā informācijas dokumenta pārskatītās lapas, atzīmējot katru pārskatīto lapu, lai skaidri norādītu pārveidojuma raksturu un atkārtotās izdošanas datumu. Konsolidētu, atjauninātu informācijas dokumentu, kas noteikts 1. pielikumā, kam pievienots detalizēts pārveidojuma apraksts, uzskata par atbilstošu šai prasībai.

8.1.2.   Paplašinājums

Pārveidojumu kvalificē kā “paplašinājumu”, ja papildus informācijas mapē iekļauto ziņu izmaiņām:

a)

ir vajadzīgas papildu inspicēšanas vai testi; vai

b)

ir mainījusies jebkāda informācija paziņojuma dokumentā (izņemot tā pielikumus); vai

c)

ir pieprasīts apstiprinājums saskaņā ar jaunākas sērijas grozījumiem pēc to stāšanās spēkā.

8.2.   Par apstiprinājuma apstiprināšanu vai atteikšanu, precizējot pārveidojumus, paziņo šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru. Turklāt attiecīgi groza 1. pielikumā noteiktajam paziņojuma dokumentam pievienoto informācijas dokumentu un testa ziņojumu satura rādītāju, lai parādītu jaunākās revīzijas vai paplašinājuma datumu.

8.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas izdota attiecībā uz šādu paplašinājumu.

9.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības procedūras atbilst Nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) noteiktajiem vispārīgajiem noteikumiem un atbilst vismaz šādām prasībām:

9.1.

transportlīdzeklim, ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai vai sastāvdaļai jābūt izgatavotai tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, izpildot 5. līdz 7. punkta attiecīgās prasības;

9.2.

tipa apstiprinātāja iestāde, kura piešķīrusi apstiprinājumu, drīkst jebkurā laikā pārliecināties par katrā ražotnē piemēroto kontroles metožu atbilstību. Šādu inspicēšanu normālais biežums ir reize divos gados;

9.3.

saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas gadījumā konteinera ražošanas kontrolei jāatbilst šādām papildu prasībām:

9.3.1.   katru konteineru testē saskaņā ar šo noteikumu 5.2.1. punktu. Testa spiediens ir ≥ 150 procenti no NWP.

9.3.2.   Partiju testēšana

Katrā gadījumā no katras partijas, kas nedrīkst pārsniegt 200 pabeigtus balonus vai korpusus (neietverot sagraujošiem testiem pakļautus balonus vai korpusus), vai vienā maiņā secīgi saražotā daudzuma, vadoties pēc lielākā skaita, vismaz vienam konteineram veic 9.3.2.1. punktā noteikto sabrukšanas testu un, turklāt, vismaz vienam konteineram veic 9.3.2.2. punktā noteikto spiediena ciklu testu.

9.3.2.1.   Sabrukšanas tests partiju testēšanā

Testu veic saskaņā ar 3. pielikuma 2.1. punktu (sabrukšanas tests ar hidrostatisku spiedienu), kā noteikts 3. pielikumā. Vajadzīgajam sabrukšanas spiedienam jābūt vismaz BPmin, un vidējam plīšanas spiedienam, kāds reģistrēts pēdējos desmit testos, jābūt vienādam ar vai lielākam par BPO-10 procenti.

9.3.2.2.   Spiediena ciklu tests apkārtējā temperatūrā partiju testēšanā

Testu veic saskaņā ar 3. pielikuma 2.2. punkta a) līdz c) apakšpunktu (hidrostatiska spiediena ciklu tests), atskaitot uzpildošā šķidruma un konteinera apvalka temperatūras prasību un relatīvā mitruma prasības piemērošanu. Balonu pakļauj spiediena cikliem ar hidrostatiskiem spiedieniem ≥ 125 procenti no NWP līdz 22 000 cikliem bez noplūdes vai līdz notiek noplūde. Attiecībā uz 15 gadu darbmūžu balonam nedrīkst rasties noplūde vai sabrukšana pirmo 11 000 ciklu laikā.

9.3.2.3.   Atvieglojumu noteikumi

Veicot spiediena ciklu testu apkārtējā temperatūrā partiju testēšanā, pabeigtiem baloniem izpilda spiedienu ciklus ar paraugu ņemšanas biežumu, ko nosaka šādi:

9.3.2.3.1.

vienu cilindru no katras partijas pakļauj 11 000 spiediena cikliem, ja darbmūžs ir 15 gadi;

9.3.2.3.2.

attiecībā uz 10 secīgām tādas pašas konstrukcijas ražojumu partijām, ja nevienam no spiediena cikliem pakļautajiem baloniem nenotika noplūde vai sabrukšana mazāk nekā 11 000 ciklos × 1,5 attiecībā uz 15 gadu darbmūžu, spiedienu ciklu testu var samazināt līdz vienam balonam no katrām 5 ražojumu partijām;

9.3.2.3.3.

attiecībā uz 10 secīgām tādas pašas konstrukcijas ražojumu partijām, ja nevienam no spiediena cikliem pakļautajiem baloniem nenotika noplūde vai sabrukšana mazāk nekā 11 000 ciklos × 2,0 attiecībā uz 15 gadu darbmūžu, spiedienu ciklu testu var samazināt līdz vienam balonam no katrām 10 ražojumu partijām;

9.3.2.3.4.

ja kopš pēdējās ražojumu partijas pagājuši vairāk nekā 6 mēneši, paraugu ņemšanas biežums no nākamās ražojumu partijas ir noteikts 9.3.2.3.2. vai 9.3.2.3.3. punktā;

9.3.2.3.5.

ja kāds no baloniem, kas testēti ar 9.3.2.3.2. vai 9.3.2.3.3. punktā noteikto paraugu ņemšanas biežumu, neiztur vajadzīgo skaitu spiediena ciklu, ir nepieciešams atkārtot spiediena ciklu testu vismaz 10 ražojumu partijām ar 9.3.2.3.1. punktā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Pēc tam paraugu ņemšanas biežums testēšanai ir tāds, kā noteikts 9.3.2.3.2. vai 9.3.2.3.3. punktā;

9.3.2.3.6.

ja kāds no baloniem, kas testēti ar 9.3.2.3.1., 9.3.2.3.2. vai 9.3.2.3.3. punktā noteikto paraugu ņemšanas biežumu, neiztur spiediena ciklu vajadzīgā skaita (11 000 cikli) prasību, ir jānosaka un jānovērš atteices cēlonis atbilstoši 9.3.2.3.7. punktā noteiktajai procedūrai.

Spiediena ciklu testu tad atkārto ar trim papildu baloniem no katras partijas. Ja kāds no šiem trim papildu baloniem neiztur minimālo prasību attiecībā uz spiediena ciklu skaitu (11 000 cikli), nepieņem visus šīs partijas balonus.

9.3.2.3.7.

Ja netiek izpildītas testa prasības, atkārtotu testēšanu vai atkārtotu termoapstrādi un testēšanu veic šādi:

a)

ja ir pierādījumi par kļūmi testa izpildē vai mērījumu kļūdu, veic atkārtotu testu. Ja šā testa rezultāts ir apmierinošs, pirmo testu neņem vērā;

b)

ja tests veikts apmierinoši, identificē testa neizturēšanas iemeslu.

Visus balonus, kas neatbilst prasībām, nepieņem vai remontē atbilstoši apstiprinātai metodei. Šādā gadījumā balonus, kas nav nepieņemti, uzskata par jaunu partiju.

Jebkurā gadījumā jauno partiju testē atkārtoti. Visus attiecīgos prototipa vai partijas testus, kas vajadzīgi, lai pierādītu jaunās partijas pieņemamību, veic atkārtoti. Ja konstatē, ka kāds no partijas baloniem nav atbilstošs vienā vai vairākos testos, nepieņem visus šīs partijas balonus.

10.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1.   Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekli, sistēmu vai sastāvdaļu, drīkst anulēt, ja netiek izpildītas iepriekš 9. punktā noteiktās prasības.

10.2.   Ja kāda Nolīguma puse anulē apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumos piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 1. pielikuma 2. daļā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

11.   RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc transportlīdzekļa, sistēmas vai sastāvdaļas tipa ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē iestādi, kura apstiprinājumu piešķīrusi, kas savukārt nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumos piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 1. pielikuma 2. daļā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

12.   PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikumu vai anulēšanu.


(1)  Šie noteikumi neaptver elektriska spēka pārvada elektrodrošību, transportlīdzekļa degvielas sistēmas materiālu savietojamību un ūdeņraža izraisītu trauslošanos un degvielas sistēmas integritāti pēc pilna platuma frontāla trieciena vai trieciena no aizmugures.

(2)  Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts. www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(3)  1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev. 3, 3. pielikums. www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html


1. PIELIKUMS

1. DAĻA

I paraugs

Informācijas dokuments Nr. … par ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju

Šādai informācijai, ja attiecināms, jābūt ar satura rādītāju. Jebkādus rasējumus iesniedz pienācīgā mērogā un pietiekami detalizētus, A4 formātā vai salocītus līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām vai sastāvdaļām ir elektroniskā vadība, sniedz informāciju par tās veiktspēju.

0.   Vispārīgi

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pieejams): …

0.5.   Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.   Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …

3.   Spēkiekārta

3.9.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēma

3.9.1.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēma, kas konstruēta šķidra / saspiesta (gāzveida) ūdeņraža (1) izmantošanai

3.9.1.1.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas apraksts un rasējums: …

3.9.1.2.   Marka(-as): …

3.9.1.3.   Tips(-i): …

3.9.2.   Konteiners(-i)

3.9.2.1.   Marka(-as): …

3.9.2.2.   Tips(-i): …

3.9.2.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.2.4.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa

3.9.2.5.   Uzpildes ciklu skaits: …

3.9.2.6.   Ietilpība: … litri (ūdens)

3.9.2.7.   Materiāls: …

3.9.2.8.   Apraksts un rasējums: …

3.9.3.   Termiski aktivizēta(-as) spiediena samazināšanas ierīce(-es)

3.9.3.1.   Marka(-as): …

3.9.3.2.   Tips(-i): …

3.9.3.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.3.4.   Iestatītais spiediens: …

3.9.3.5.   Iestatītā temperatūra: …

3.9.3.6.   Izlaišanas spēja: …

3.9.3.7.   Normālā maksimālā ekspluatācijas temperatūra: … °C

3.9.3.8.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa

3.9.3.9.   Materiāls: …

3.9.3.10.   Apraksts un rasējums: …

3.9.3.11.   Apstiprinājuma numurs: …

3.9.4.   Pretvārsts(-i)

3.9.4.1.   Marka(-as): …

3.9.4.2.   Tips(-i): …

3.9.4.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.4.4.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa

3.9.4.5.   Materiāls: …

3.9.4.6.   Apraksts un rasējums: …

3.9.4.7.   Apstiprinājuma numurs: …

3.9.5.   Automātiskais(-ie) slēgvārsts(-i)

3.9.5.1.   Marka(-as): …

3.9.5.2.   Tips(-i): …

3.9.5.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.5.4.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i) un, ja lejpus pirmā spiediena regulatora – maksimālais(-ie) pieļaujamais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa

3.9.5.5.   Materiāls: …

3.9.5.6.   Apraksts un rasējums: …

3.9.5.7.   Apstiprinājuma numurs: …

II paraugs

Informācijas dokuments Nr. … par ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas specifiskas sastāvdaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju

Šādai informācijai, ja attiecināms, jābūt ar satura rādītāju. Jebkādus rasējumus iesniedz pienācīgā mērogā un pietiekami detalizētus, A4 formātā vai salocītus līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sastāvdaļām ir elektroniskā vadība, sniedz informāciju par tās veiktspēju.

0.   Vispārīgi

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pieejams): …

0.5.   Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.   Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …

3.   Spēkiekārta

3.9.3.   Termiski aktivizēta(-as) spiediena samazināšanas ierīce(-es)

3.9.3.1.   Marka(-as): …

3.9.3.2.   Tips(-i): …

3.9.3.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.3.4.   Iestatītais spiediens: …

3.9.3.5.   Iestatītā temperatūra: …

3.9.3.6.   Izlaišanas spēja: …

3.9.3.7.   Normālā maksimālā ekspluatācijas temperatūra: … °C

3.9.3.8.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa

3.9.3.9.   Materiāls: …

3.9.3.10.   Apraksts un rasējums: …

3.9.4.   Pretvārsts(-i)

3.9.4.1.   Marka(-as): …

3.9.4.2.   Tips(-i): …

3.9.4.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.4.4.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa

3.9.4.5.   Materiāls: …

3.9.4.6.   Apraksts un rasējums: …

3.9.5.   Automātiskais(-ie) slēgvārsts(-i)

3.9.5.1.   Marka(-as): …

3.9.5.2.   Tips(-i): …

3.9.5.3.   Maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MAWP): … MPa

3.9.5.4.   Nominālais(-ie) darba spiediens(-i) un, ja lejpus pirmā spiediena regulatora – maksimālais(-ie) pieļaujamais(-ie) darba spiediens(-i): … MPa:

3.9.5.5.   Materiāls: …

3.9.5.6.   Apraksts un rasējums: …

III paraugs

Informācijas dokuments Nr. … par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju

Šādai informācijai, ja attiecināms, jābūt ar satura rādītāju. Jebkādus rasējumus iesniedz pienācīgā mērogā un pietiekami detalizētus, A4 formātā vai salocītus līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām vai sastāvdaļām ir elektroniskā vadība, sniedz informāciju par tās veiktspēju.

0.   Vispārīgi

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips:

0.2.1.   Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pieejams):

0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums: (2)

0.3.1.   Šā marķējuma atrašanās vieta: …

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija: (3)

0.5.   Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.   Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …

1.   Transportlīdzekļa konstrukcijas vispārīgs raksturojums

1.1.   Reprezentatīva transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums): …

1.4.   Šasija (ja ir) (kopskata rasējums): …

3.   Spēkiekārta

3.9.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēma

3.9.1.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēma, kas konstruēta šķidra / saspiesta (gāzveida) ūdeņraža (4) izmantošanai

3.9.1.1.   Ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas apraksts un rasējums: …

3.9.1.2.   Marka(-as): …

3.9.1.3.   Tips(-i): …

3.9.1.4.   Apstiprinājuma numurs: …

3.9.6.   Ūdeņraža noplūdes noteikšanas sensori: …

3.9.6.1.   Marka(-as): …

3.9.6.2.   Tips(-i): …

3.9.7.   Degvielas atkārtotas uzpildes savienojums vai tvertne:

3.9.7.1.   Marka(-as): …

3.9.7.2.   Tips(-i): …

3.9.8.   Rasējumi, kur parādītas prasības uzstādīšanai un darbībai.

2. DAĻA

I paraugs

Image 4 Teksts attēlu

II paraugs

Image 5 Teksts attēlu

III paraugs

Image 6 Teksts attēlu

(1)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).

(2)  Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstzīmes, kas neattiecas uz tā tipa aprakstu, kas dots šajā informācijas dokumentā, šādas rakstzīmes dokumentācijā attēlo ar simbolu “[..]”, (piem., […]).

(3)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts). www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(4)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪMJU IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.4. līdz 4.4.2. punktu)

Image 7

a = vismaz 8 mm

Iepriekš norādītā apstiprinājuma marķējuma zīme uz transportlīdzekļa/ uzglabāšanas sistēmas/ specifiskas sastāvdaļas rāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa/ uzglabāšanas sistēmas/ specifiskas sastāvdaļas tips ir apstiprināts Beļģijā (E 6) attiecībā uz tās ar drošību saistīto veiktspēju ar ūdeņradi darbināmos transportlīdzekļos atbilstoši Noteikumiem Nr. 134. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 134 prasībām to sākotnējā redakcijā.

B PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Image 8

a = vismaz 8 mm

Iepriekš norādītā apstiprinājuma marķējuma zīme uz transportlīdzekļa, norāda, ka ceļu transportlīdzeklis ir apstiprināts Nīderlandē (E4) atbilstoši Noteikumiem Nr. 134 un Nr. 100 (*1). Apstiprinājuma numurs norāda, ka laikā, kad attiecīgie apstiprinājumi tika piešķirti, Noteikumi Nr. 100 jau bija grozīti ar 02. sērijas grozījumiem, bet Noteikumi Nr. 134 bija to sākotnējā redakcijā.


(*1)  Pēdējais numurs ir tikai piemērs.


3. PIELIKUMS

SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMAS TESTA PROCEDŪRAS

1.   TESTA PROCEDŪRAS SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS PRASĪBU IZPILDEI IR ORGANIZĒTAS ŠĀDI:

 

šā pielikuma 2. punkts satur veiktspējas atsauces parametru testa procedūras (šo noteikumu 5.1. punkta prasība);

 

šā pielikuma 3. punkts satur veiktspējas ilgizturības testa procedūras (šo noteikumu 5.2. punkta prasība);

 

šā pielikuma 4. punkts satur sagaidāmās veiktspējas uz ceļa testa procedūras (šo noteikumu 5.3. punkta prasība);

 

šā pielikuma 5. punkts satur sistēmas veiktspējas zuduma ugunī testa procedūras (šo noteikumu 5.4. punkta prasība);

 

šā pielikuma 6. punkts satur primāro slēgierīču veiktspējas ilgizturības testa procedūras (šo noteikumu 5.5. punkta prasība).

2.   VEIKTSPĒJAS ATSAUCES PARAMETRU TESTA PROCEDŪRAS (ŠO NOTEIKUMU 5. 1. PUNKTA PRASĪBA)

2.1.   Sagraušanas tests (hidraulisks)

Sagraušanas testu veic apkārtējā temperatūrā 20 (± 5) °C, izmantojot nekorozīvu šķidrumu.

2.2.   Spiediena ciklu tests (hidraulisks)

Testu veic saskaņā ar šādu procedūru:

a)

konteineru piepilda ar nekorozīvu šķidrumu;

b)

testa sākumā konteineru un šķidrumu stabilizē norādītajā temperatūrā un relatīvajā mitrumā; vidi, uzpildāmo šķidrumu un konteinera apvalku testēšanas laikā uztur norādītajā temperatūrā. Konteinera temperatūra testēšanas laikā drīkst atšķirties no apkārtējās temperatūras;

c)

konteineru pakļauj spiediena cikliem starp 2 (±1) MPa un mērķspiedienu ar ātrumu, kas nepārsniedz 10 ciklus minūtē norādītajam skaitam ciklu;

d)

uztur un pārrauga konteinerā esošā hidrauliskā šķidruma temperatūru norādītajā vērtībā.

3.   VEIKTSPĒJAS ILGIZTURĪBAS TESTA PROCEDŪRAS (ŠO NOTEIKUMU 5.2. PUNKTA PRASĪBA)

3.1.   Pārbaudes spiediena tests

Sistēmā pakāpeniski un vienmērīgi paaugstina spiedienu ar nekorozīvu hidraulisko šķidrumu, līdz tiek sasniegts testa mērķspiediens un tad uzturēts norādīto laiku.

3.2.   Krišanas (trieciena) tests (bez spiediena)

Uzglabāšanas konteineram veic krišanas testu apkārtējā temperatūrā bez iekšēja spiediena vai piestiprinātiem vārstiem. Virsmai, uz kuru tiek nomests konteiners, jābūt gludai, horizontālai, no betona vai cita pamatnes veida ar ekvivalentu cietību.

Konteinera orientāciju nomešanas laikā (saskaņā ar 5.2.2. punkta prasību) nosaka šādi: vienu vai vairākus papildu konteinerus met katrā no turpmāk aprakstītajām orientācijām. Orientēšanas kritienā drīkst izpildīt ar vienu konteineru vai pat ar četriem konteineriem, lai realizētu norādītās četras orientācijas:

i)

vienu reizi met no horizontālas pozīcijas, kurā apakša atrodas 1,8 m virs nomešanas virsmas;

ii)

vienu reizi met no vertikālas pozīcijas, kurā apakšējais gals atrodas ne vairāk kā 1,8 m augstumā, kanāla pusei esot vērstai augšup, ar potenciālo enerģiju, kas nav mazāka kā 488 J;

iii)

vienu reizi met no vertikālas pozīcijas, kurā apakšējais gals atrodas ne vairāk kā 1,8 m augstumā, kanāla pusei esot vērstai lejup, ar potenciālo enerģiju, kas nav mazāka kā 488 J. Ja konteiners ir simetrisks (identiskas kanāla puses), šī mešanas orientācija nav vajadzīga;

iv)

vienu reizi met no vertikālas pozīcijas, kurā smaguma centrs atrodas 1,8 m augstumā virs zemes, 45° leņķī, kanāla pusei esot vērstai lejup. Tomēr, ja apakša atrodas tuvāk zemei nekā 0,6 m, nomešanas leņķi maina tā, lai ievērotu minimālo augstumu 0,6 m un smaguma centra augstumu 1,8 m virs zemes.

Četras mešanas orientācijas ilustrētas 1. attēlā.

1. attēls

Mešanas orientācijas

Image 9

smaguma centrs

≥ 0,6 m

≥ 488 J

≤ 1,8 m

1,8 m

Nr. 4

Nr. 3

Nr. 2

Nr. 1

Nedrīkst mēģināt novērst konteineru atlēkšanu no zemes, bet drīkst novērst konteineru apgāšanos iepriekš aprakstītajos vertikālas krišanas testos.

Ja visu mešanas specifikāciju izpildei izmanto vairāk nekā vienu konteineru, šie konteineri jāpakļauj spiediena cikliem saskaņā ar 3. pielikuma 2.2. punktu, līdz rodas noplūde vai veikti 22 000 ciklu bez noplūdes. Noplūde nedrīkst notikt 11 000 ciklu laikā.

Konteinera orientāciju nomešanas laikā saskaņā ar 5.2.2. punkta prasību identificē šādi:

a)

ja ar vienu konteineru izpildītas visas četras nomešanas orientācijas, tad konteineru, ko nomet saskaņā ar 5.2.2. punkta prasību, jānomet visās četrās orientācijās;

b)

ja visu četru nomešanas orientāciju izpildei izmanto vairāk nekā vienu konteineru un ja visi konteineri sasniedz 22 000 ciklus bez noplūdes, tad konteinera, kuru nomet saskaņā ar 5.2.2. punkta prasību, orientācija ir 45° orientācija (iv), un pēc tam šim konteineram veic turpmāku testēšanu, kā noteikts 5.2. punktā;

c)

ja visu četru nomešanas orientāciju izpildei izmanto vairāk nekā vienu konteineru un ja kāds no konteineriem nesasniedz 22 000 ciklus bez noplūdes, tad jaunu konteineru pakļauj nomešanas orientācijai(-ām), kurās sasniegts mazākais ciklu skaits līdz noplūdei, un tad tam veic turpmāku testēšanu, kā noteikts 5.2. punktā.

3.3.   Virsmas bojājumu tests (bez spiediena)

Tests notiek šādā secībā.

a)

Virsmas bojājuma izveide. Uz horizontāla uzglabāšanas konteinera, kurā nav spiediena, ārējās virsmas tā lejas daļā, cilindriskajā zonā, tuvu noapaļojumam, taču neskarot to, veic divus gareniskus iezāģējumus. Pirmais iezāģējums ir vismaz 1,25 mm dziļš un 25 mm garš virzienā uz konteinera galu, kurā atrodas vārsts. Otrais iezāģējums ir vismaz 0,75 mm dziļš un 200 mm garš virzienā uz konteinera galu, kurā nav vārsta.

b)

Svārsta triecieni. Horizontāla uzglabāšanas konteinera augšējo sekciju sadala piecās zonās (kuras nepārklājas), katrai esot ar diametru 100 mm (skatīt 2. attēlu). Pēc 12 stundu iepriekšējas kondicionēšanas pie ≤ – 40 °C klimata kamerā katrā piecu zonu centrā veic triecienu ar piramīdveida svārstu, kam ir vienādas skaldnes un kvadrātveida pamatne, virsotnes un šķautņu noapaļojuma rādiuss 3 mm. Svārsta trieciena centram jāsakrīt ar piramīdas smaguma centru. Svārsta enerģijai trieciena brīdī pa katru no atzīmētajām zonām uz konteinera jābūt 30 J. Svārsta triecienu laikā konteineram jābūt stingri nostiprinātam savā vietā un bez spiediena.

2. attēls

Konteinera sānskats

Image 10

Konteinera "sānskats"

3.4.   Ķīmiskas iedarbības un spiediena ciklu apkārtējā temperatūrā tests

Uz katru no 5 konteinera, kurā nav spiediena un kas iepriekš kondicionēts ar svārsta triecieniem (3. pielikuma 3.3. punkts), zonām iedarbojas ar vienu no šādiem šķīdumiem:

a)

sērskābes 19 procentu (pēc tilpuma) šķīdums ūdenī (akumulatora skābe);

b)

nātrija hidroksīda 25 procentu (pēc masas) šķīdums ūdenī;

c)

metanola 5 procentu (pēc tilpuma) šķīdums benzīnā (šķidrumi uzpildes stacijās);

d)

amonija nitrāta 28 procentu (pēc masas) šķīdums ūdenī (urīnvielas šķīdums) un

e)

metilspirta 50 procentu (pēc tilpuma) šķīdums ūdenī (logu mazgāšanas šķidrums).

Testa konteineru orientē ar šķidruma iedarbības virsmu uz augšu. Uz katras no iepriekš kondicionētajām zonām novieto aptuveni 0,5 mm biezu un 100 mm diametra stikla vates gabalu. Uz stikla vates lej pietiekamu daudzumu testa šķidruma, lai tā būtu mitra pa visu virsmu un piesūcināta visu testa laiku.

Stikla vates iedarbība uz konteineru ilgst 48 stundas, uzturot konteineru pie 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) (iedarbojoties hidrauliski) un 20 (± 5) °C, pirms konteineram veic turpmāku testēšanu.

Noteikta skaita spiediena ciklus veic ar norādīto mērķspiedienu saskaņā ar šā pielikuma 2.2. punktu pie 20 (± 5) °C. Stikla vates gabalus noņem un konteinera virsmu noskalo ar ūdeni pirms 10 pēdējo ciklu veikšanas ar norādīto beigu mērķspiedienu.

3.5.   Statiskā spiediena tests (hidraulisks)

Telpā ar vadāmu temperatūru spiedienu uzglabāšanas sistēmā palielina līdz mērķspiedienam. Telpas un nekorozīvā uzpildīšanas šķidruma temperatūru uz norādīto laiku uztur mērķa temperatūrā ± 5 °C robežās.

4.   SAGAIDĀMĀS VEIKTSPĒJAS UZ CEĻA TESTA PROCEDŪRAS (ŠO NOTEIKUMU 5.3. PUNKTA PRASĪBA)

(ir noteiktas pneimatiskā testa procedūras; hidrauliskā testa elementi ir aprakstīti 3. pielikuma 2.1. punktā).

4.1.   Gāzes spiediena ciklu tests (pneimatisks)

Testa sākumā uzglabāšanas sistēmu vismaz 24 stundas stabilizē norādītajā temperatūrā, relatīvajā mitrumā un degvielas līmenī. Norādīto temperatūru un relatīvo mitrumu testa vidē uztur visu atlikušo testa laiku. (Kad prasīts testa specifikācijā, sistēmas temperatūru starp spiediena cikliem stabilizē ārējā apkārtējā temperatūrā.) Uzglabāšanas sistēmas spiediena ciklus veic starp mazāk nekā 2 (+ 0/– 1) MPa un norādīto maksimālo spiedienu (± 1 MPa). Ja sistēmas vadība, kas ir aktīva transportlīdzekļa ekspluatācijā, neļauj spiedienam nokristies zemāk par noteiktu spiedienu, spiediens testā nedrīkst būt zemāks par šo norādīto spiedienu. Uzpildes ātrumu vada konstantos 3 minūšu spiediena kāpumos, bet degvielas plūsma nedrīkst pārsniegt 60 g/s; uztur norādīto konteinerā ievadāmās ūdeņraža degvielas temperatūru. Tomēr spiediena kāpumu ātrumu būtu jāsamazina, ja gāzes temperatūra konteinerā pārsniedz + 85 °C. Degvielas izvades ātrumu vada tā, lai tas būtu lielāks par vai vienāds ar paredzamo maksimālo transportlīdzekļa degvielas patēriņa ātrumu. Veic norādīto skaitu spiediena ciklu. Ja paredzamajā lietojumā transportlīdzeklī tiek izmantotas ierīces un/vai vadība, kas nepieļauj ekstrēmu iekšējo temperatūru, testu drīkst veikt kopā ar šīm ierīcēm un/vai vadību (vai ekvivalentiem pasākumiem).

4.2.   Gāzes caursūkšanās tests (pneimatisks)

Uzglabāšanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeņraža gāzi pie 115 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) (pilnīgas uzpildes blīvums, ekvivalents 100 procentiem no NWP pie + 15 °C, ir 113 procenti no NWP pie + 55 °C) un notur pie ≥ + 55 °C hermētiski slēgtā konteinerā, līdz notiek vienmērīga caursūkšanās vai 30 stundas, vadoties pēc tā, kas prasa vairāk laika. Mēra noplūdes un caursūkšanās no uzglabāšanas sistēmas radīto kopējo vienmērīgas izplūdes ātrumu.

4.3.   Lokalizētas gāzes noplūdes tests (pneimatisks)

Šīs prasības izpildei drīkst veikt burbuļu testu. Burbuļu testa veikšanas procedūra ir šāda.

a)

Šā testa nolūkā noslēdz slēgvārsta (un citu iekšējo savienojumu ar ūdeņraža sistēmām) izeju (jo šajā testā galvenā uzmanība pievērsta ārējām noplūdēm).

Pēc testētāja ieskatiem testējamo priekšmetu drīkst iegremdēt noplūdes testa šķidrumā, vai liet noplūdes testa šķidrumu uz testējamo priekšmetu, tam atrodoties atklātā gaisā. Atkarībā no apstākļiem burbuļu izmērs var būt ļoti atšķirīgs. Testētājam jāaplēš gāzes noplūde, pamatojoties uz burbuļu izmēru un veidošanās ātrumu.

b)

Piezīme. Attiecībā uz lokalizēto ātrumu 0,005 mg/s (3,6 Nml/min) pieļaujamais rezultējošais burbuļu ģenerēšanas ātrums ir aptuveni 2 030 burbuļi minūtē attiecībā uz burbuļu tipisko izmēru 1,5 mm diametrā. Pat ja veidojas ievērojami lielāki burbuļi, noplūdei jābūt viegli konstatējamai. Attiecībā uz neparasti liela 6 mm izmēra burbuļiem pieļaujamais burbuļu ātrums būtu aptuveni 32 burbuļi minūtē.

5.   SISTĒMAS VEIKTSPĒJAS ZUDUMA UGUNĪ TESTA PROCEDŪRAS (ŠO NOTEIKUMU 5.4. PUNKTA PRASĪBA)

5.1.   Uguns tests

Ūdeņraža konteinera mezgls sastāv no saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas ar attiecīgām papildu elementiem, tostarp izvades sistēmas (tādas kā izvades līnija un izvades līnijas pārsegs) un jebkādiem vairogiem, kas piestiprināti tieši pie konteinera (tādi kā konteinera(-u) termoapvalki un/vai pārsegi/barjeras pār TPRD).

Lai identificētu sistēmas pozīciju virs sākotnējā (lokalizētā) uguns avota, izmanto vienu no šādām metodēm.

a)   1. metode. Kvalificēšana vispārīgai (nespecifiskai) transportlīdzekļa uzstādīšanai

Ja transportlīdzekļa uzstādīšanas konfigurācija nav norādīta (un sistēmas tipa apstiprinājums neaprobežojas ar specifisku transportlīdzekļa uzstādīšanas konfigurāciju), lokalizētā uguns iedarbības zona ir zona uz testa priekšmeta, kas atrodas vistālāk no TPRD. Testa priekšmets, kā norādīts iepriekš, satur tikai termovairogus vai citas ietekmes mazināšanas ierīces, kas tieši piestiprinātas pie konteinera, ko izmanto visos lietojumos transportlīdzeklī. Izvades sistēmu(-as) (tādu(-as) kā izvades līnija un izvades līnijas pārsegs) un/vai pārsegus/barjeras pār TPRD ietver konteinera mezglā, ja iecerēta to izmantošana jebkādā lietojumā. Ja sistēmu testē bez reprezentatīvām sastāvdaļām, vajadzīga šādas sistēmas atkārtota testēšana, ja lietojumam transportlīdzeklī norādīta šā tipa sastāvdaļu izmantošana.

b)   2. metode. Kvalificēšana specifiskai transportlīdzekļa uzstādīšanai

Ja transportlīdzekļa uzstādīšanas specifiska konfigurācija ir norādīta un sistēmas tipa apstiprinājums aprobežojas ar specifisku transportlīdzekļa uzstādīšanas konfigurāciju, testa iekārtojums papildus ūdeņraža uzglabāšanas sistēmai var ietvert arī citas transportlīdzekļa sastāvdaļas. Šīs transportlīdzekļa sastāvdaļas (tādas kā vairogi vai barjeras, kas ir pastāvīgi piestiprinātas pie transportlīdzekļa struktūras ar metināšanu vai bultskrūvēm un nav piestiprinātas pie uzglabāšanas sistēmas, jāiekļauj testa iekārtojumā attiecībā uz ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas uzstādīšanas transportlīdzeklī konfigurāciju. Šo lokalizēto uguns testu veic visnelabvēlīgākajā uguns iedarbības zonu lokalizācijā, pamatojoties uz četrām uguns iedarbības orientācijām: uguns no pasažieru nodalījuma puses, no bagāžas nodalījuma puses, no riteņu arkām vai no zemē izlijuša benzīna.

5.1.1.   Konteineru drīkst ievietot ugunī bez jebkādām aizsedzošām sastāvdaļām, kā aprakstīts 3. pielikuma 5.2. punktā.

5.1.2.   Neatkarīgi no 1. vai 2. metodes izmantošanas piemēro šādas testa prasības.

a)

Konteinera mezglu piepilda ar saspiestu ūdeņraža gāzi par 100 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa). Konteinera mezglu izvieto horizontāli, aptuveni 100 mm virs uguns avota.

b)

Uguns testa lokalizētā daļa:

i)

lokalizētas uguns iedarbības zona atrodas uz testa priekšmeta, vistālāk no TPRD. Ja izraudzīta 2. metode un konkrētai transportlīdzekļa uzstādīšanas konfigurācijai identificētas vairākas mazaizsargātas zonas, tieši virs sākotnējā uguns avota izvieto neaizsargātāko zonu, kas atrodas vistālāk no TPRD;

ii)

uguns avots sastāv no LPG degļiem, konfigurētiem viendabīgas minimālās temperatūras radīšanai uz testa priekšmeta, kuru mēra ar vismaz 5 termopāriem, kas aptver testa priekšmetu garumā līdz ne vairāk kā 1,65 m (vismaz 2 termopāri lokalizētās uguns iedarbības zonā un vismaz 3 termopāri vienmērīgi izvietoti ne tālāk kā 0,5 m viens no otra atlikušajā zonā), un atrodas 25 (±10) mm atstatu no testa priekšmeta ārējās virsmas tā garenass virzienā. Pēc ražotāja izvēles vai testēšanas vietas iespējām neobligātas diagnostikas nolūkiem drīkst izvietot papildu termopārus TPRD jutīguma punktos vai jebkurās citās vietās;

iii)

lai nodrošinātu vienmērīgu karsēšanu, lieto vējsargus;

iv)

uguns iedarbība sākas 250 (±50) mm garā zonā, kas atrodas zem testa priekšmeta lokalizētās uguns iedarbības zonas. Uguns avota platums aptver visu uzglabāšanas sistēmas diametru (platumu). Ja izraudzīta 2. metode, garumu un platumu samazina, ja nepieciešams, lai ņemtu vērā transportlīdzekļa īpatnības;

v)

Kā parādīts 3. attēlā, termopāru temperatūra lokalizētās uguns iedarbības zonā ir pakāpeniski pieaugusi līdz vismaz 300 °C 1 minūtes laikā pēc iedegšanas, līdz vismaz 600 °C 3 minūšu laikā pēc iedegšanas, un vismaz 600 °C temperatūru uztur nākamās 7 minūtes. Temperatūra lokalizētās uguns iedarbības zonā šajā laikā nedrīkst pārsniegt 900 °C. Atbilstība temperatūras prasībām sākas 1 minūti pēc laikposma, kurā noteiktas minimuma un maksimuma robežas, un pamatojas uz 1 minūtes slīdošu vidējo no katra termopāra interesējošajā zonā. (Piezīme. Temperatūra ārpus sākotnējā uguns avota vietas nav reglamentēta šīm pirmajām 10 minūtēm pēc iedegšanas.)

3. attēls

Uguns testa temperatūras profils

Image 11

Aptveršanas vieta ārpus lokalziētās uguns iedarbības zonas (temperatūras pieauguma ātrums)

Aptveroša uguns

Lokalizēta uguns iedarbība

Lokalizētas uguns iedarbības zona

Iedegt galveno degli

Minūtes

800 °C

300 °C

600 °C

Min. Temp.

c)

Uguns testa aptverošā daļa

Nākamajā 2 minūšu intervālā temperatūrai testa priekšmeta visā garumā jāpalielinās līdz vismaz 800 °C, un uguns avots jāpalielina, lai radītu vienmērīgu temperatūru visā testa priekšmeta garumā līdz 1,65 m un visā platumā (aptveroša uguns). Tiek uzturēta minimālā temperatūra 800 °C, un maksimālā temperatūra nedrīkst pārsniegt 1 100 °C. Atbilstība temperatūras prasībām sākas 1 minūti pēc laikposma, kurā noteiktas konstantas minimuma un maksimuma robežas, un pamatojas uz 1 minūtes slīdošu vidējo no katra termopāra.

Testa priekšmetu uztur temperatūrā (aptverošas uguns apstākļi), līdz sistēma ventilējas caur TPRD un spiediens nokrīt līdz mazāk kā 1 MPa. Izvadei jābūt nepārtrauktai (bez pārtraukumiem), un uzglabāšanas sistēma nedrīkst sabrukt. Nedrīkst notikt papildu izvade ar noplūdi (neietverot izvadi caur TPRD), kas izraisa liesmu, kuras garums par 0,5 m pārsniedz izmantotās liesmas perimetru.

Testa ziņojuma kopsavilkums

 

Lokalizētā uguns iedarbības zona

Ilgums

Aptverošās uguns zona

(Ārpus lokalizētās uguns iedarbības zonas)

Rīcība

Iedegt degli

0–1 minūte

Deglis nedarbojas

Minimālā temperatūra

Nav norādīts

Nav norādīts

Maksimālā temperatūra

Zemāka nekā 900 °C

Nav norādīts

Rīcība

Paaugstināt temperatūru un stabilizēt degšanu, lai sāktu lokalizētu uguns iedarbību

1–3 minūtes

Deglis nedarbojas

Minimālā temperatūra

Augstāka nekā 300 °C

Nav norādīts

Maksimālā temperatūra

Zemāka nekā 900 °C

Nav norādīts

Rīcība

Turpinās lokalizēta uguns iedarbība

3–10 minūtes

Deglis nedarbojas

Minimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais lielāks nekā 600 °C

Nav norādīts

Maksimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais mazāks nekā 900 °C

Nav norādīts

Rīcība

Paaugstināt temperatūru

10–11 minūtes

Galveno degli iedegt 10. minūtē

Minimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais lielāks nekā 600 °C

Nav norādīts

Maksimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais mazāks nekā 1 100 °C

Zemāka nekā 1 100 °C

Rīcība

Paaugstināt temperatūru un stabilizēt degšanu, lai sāktu aptverošas uguns iedarbību

11–12 minūtes

Paaugstināt temperatūru un stabilizēt degšanu, lai sāktu aptverošas uguns iedarbību

Minimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais lielāks nekā 600 °C

Augstāka nekā 300 °C

Maksimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais mazāks nekā 1 100 °C

Zemāka nekā 1 100 °C

Rīcība

Turpinās aptverošas uguns iedarbība

12 minūtes–testa beigas

Turpinās aptverošas uguns iedarbība

Minimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais lielāks nekā 800 °C

1 minūtes slīdošais vidējais lielāks nekā 800 °C

Maksimālā temperatūra

1 minūtes slīdošais vidējais mazāks nekā 1 100 °C

1 minūtes slīdošais vidējais mazāks nekā 1 100 °C

d)

Uguns testa rezultātu dokumentēšana

Uguns izvietojumu reģistrē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka karstuma pievades ātrums testa priekšmetam ir reproducējams. Rezultāti ietver laiku, kas pagājis no uguns iedegšanas līdz ventilēšanas sākumam caur TPRD, un maksimālo spiedienu, un izvades laiku, līdz sasniegts zemāks nekā 1 MPa spiediens. Testa laikā termopāru temperatūras un spiedienu konteinerā reģistrē ik pēc 10 sekundēm vai biežāk. Ja norādītās minimālās temperatūras uzturēšanas prasība, balstoties uz 1 minūtes slīdošiem vidējiem, netiek izpildīta, testa rezultāts ir nederīgs. Ja norādītās maksimālās temperatūras uzturēšanas prasība, balstoties uz 1 minūtes slīdošiem vidējiem, netiek izpildīta, testa rezultāts ir nederīgs tikai tad, ja testa priekšmets testu neiztur.

5.2.   Aptverošās uguns tests

Testa vienība ir saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma. Uzglabāšanas sistēmu piepilda ar saspiestu ūdeņraža gāzi par 100 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa). Konteineru izvieto horizontāli, tā apakšai atrodoties aptuveni 100 mm virs uguns avota. Izmanto metāla vairogu, lai nepieļautu liesmas tiešu iedarbību uz konteinera vārstiem, armatūru un/vai spiediena samazināšanas ierīcēm. Metāla vairogs nedrīkst būt tiešā kontaktā ar norādīto ugunsdrošības sistēmu (spiediena samazināšanas ierīcēm vai konteinera vārstu).

Vienmērīgas liesmas avots, kas ir 1,65 m garš, nodrošina tiešu liesmas iedarbību uz konteinera virsmu pa visu tā diametru. Testu turpina, līdz konteiners ir pilnīgi iztukšojies (līdz spiediens konteinerā nokrītas zemāk nekā 0,7 MPa). Uguns avota atteice vai nevienmērīga darbība testa laikā padara rezultātu nederīgu.

Liesmas temperatūras jāpārrauga ar vismaz trim termopāriem, kas atrodas liesmās aptuveni 25 mm zem konteinera apakšas. Termopārus drīkst piestiprināt tērauda kubiem, kuru malas garums nepārsniedz 25 mm. Testa laikā termopāra temperatūru un spiedienu konteinerā reģistrē ik pēc 30 sekundēm.

Piecu minūšu laikā pēc uguns iedegšanas liesmas vidējai temperatūrai jāsasniedz ne mazāk kā 590 °C (to nosakot kā divu termopāru vidējo, kuri reģistrē augstāko temperatūru 60 sekunžu intervālā), un tāda tā jānotur visu testa laiku.

Ja konteinera garums ir mazāks nekā 1,65 m, konteinera centru izvieto virs uguns avota centra. Ja konteinera garums ir lielāks nekā 1,65 m un tas aprīkots ar spiediena samazināšanas ierīci vienā galā, uguns avota iedarbībai jāsākas pretējā konteinera galā. Ja konteinera garums ir lielāks nekā 1,65 m un tas aprīkots ar spiediena samazināšanas ierīcēm abos galos vai vairāk nekā vienā vietā konteinera garumā, uguns avota centru izvieto vidū, starp spiediena samazināšanas ierīcēm, starp kurām ir lielākais horizontālais attālums.

Konteineram jāiztukšojas caur spiediena samazināšanas ierīci bez plīšanas.


4. PIELIKUMS

SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMAS SPECIFISKU SASTĀVDAĻU TESTA PROCEDŪRAS

1.   KVALIFICĒJOŠIE TPRD VEIKTSPĒJAS TESTI

Testēšanu veic ar ūdeņraža gāzi, kuras kvalitāte atbilst ISO 14687–2/SAE J2719. Visus testus veic apkārtējā temperatūrā 20 (± 5) °C, ja nav noteikts citādi. Kvalificējošo TPRD veiktspējas testu specifikācijas ir šādas (skatīt arī 1. papildinājumu).

1.1.   Spiediena ciklu tests

Piecas TPRD vienības pakļauj 11 000 iekšēja spiediena cikliem ar ūdeņraža gāzi, kuras kvalitāte atbilst ISO 14687–2/SAE J2719. Pirmie pieci spiediena cikli ir starp 2 (± 1) MPa un 150 procentiem no NWP (±1 MPa); atlikušie cikli ir starp 2 (± 1) MPa un 125 procentiem no NWP (± 1 MPa). Pirmos 1 500 spiediena ciklus veic pie TPRD temperatūras 85 °C vai augstākas. Atlikušos ciklus veic pie TPRD temperatūras 55 (± 5) °C. Maksimālais spiediena ciklu ātrums ir desmit cikli minūtē. Pēc šā testa spiediena samazināšanas ierīcei jāatbilst noplūdes testa (4. pielikuma 1.8. punkts), plūsmas ātruma testa (4. pielikuma 1.10. punkts) un aktivizēšanas testa stendā (4. pielikuma 1.9. punkts) prasībām.

1.2.   Paātrināts darbmūža tests

Testēšanu veic astoņām TPRD vienībām; trīs – pie ražotāja norādītās aktivizēšanas temperatūras Tact, un piecas – pie paātrināta darbmūža temperatūras Tlife = 9,1 × Tact0,503. TPRD ievieto krāsnī vai šķidruma vannā, kur tiek uzturēta konstanta temperatūra (±1 °C). Ūdeņraža gāzes spiediens TPRD ievadā ir 125 procenti no NWP (±1 MPa). Spiediena avots drīkst atrasties ārpus krāsns vai vannas ar vadāmu temperatūru. Spiedienu katrai ierīcei pievada atsevišķi vai caur kolektoru. Ja izmanto kolektoru, katrā spiediena padeves pieslēgumā jābūt pretvārstam, lai nepieļautu spiediena pazemināšanos sistēmā, notiekot atteicei kādā no paraugiem. Trim TPRD, kuras testē pie Tact, jāaktivizējas mazāk nekā desmit stundu laikā. Piecas TPRD, kuras testē pie Tlife, nedrīkst aktivizēties ātrāk kā 500 stundu laikā.

1.3.   Temperatūras ciklu tests

a)

TPRD, kurā nav spiediena, uz vismaz divām stundām ievieto šķidruma vannā, kur tiek uzturēta –40 °C vai zemāka temperatūra. Pēc tam piecu minūšu laikā TPRD pārceļ uz šķidruma vannu, kur tiek uzturēta + 85 °C vai augstāka temperatūra, kurā to notur vismaz divas stundas. Pēc tam TPRD pārceļ uz šķidruma vannu, kur tiek uzturēta – 40 °C vai zemāka temperatūra.

b)

Soli a) atkārto, līdz ir sasniegti 15 termiskie cikli.

c)

TPRD, kas vismaz divas stundas kondicionēta šķidruma vannā, kur temperatūra ir – 40 °C vai zemāka, TPRD iekšējo spiedienu ar ūdeņraža gāzi cikliski maina starp 2 MPa (+ 1/– 0 MPa) un 80 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) 100 ciklus, kamēr šķidruma temperatūra vannā tiek uzturēta – 40 °C vai zemāka.

d)

Pēc termiskajiem un spiediena cikliem spiediena samazināšanas ierīcei jāatbilst noplūdes testa (4. pielikuma 1.8. punkts) prasībām ar to atšķirību, ka noplūdes testu veic pie – 40 °C (+ 5/– 0 °C). Pēc noplūdes testa TPRD jāatbilst aktivizēšanas testa stendā (4. pielikuma 1.9. punkts) un pēc tam plūsmas ātruma testa (4. pielikuma 1.10. punkts) prasībām.

1.4.   Noturības tests pret sāls izraisītu koroziju

Testē divas TPRD vienības. Noņem jebkādus vāciņus, kas nav pastāvīgi. Katru TPRD uzstāda testa statīvā saskaņā ar ražotāja ieteikto procedūru tā, lai ārējais spiediens atbilstu reāliem apstākļiem. Katru vienību pakļauj 500 stundu ilgai sāls aerosola (miglas) iedarbībai, kā noteikts ASTM B117 (Sāls aerosola (miglas) aparāta darbināšanas standarta prakse), ar to atšķirību, ka vienas ierīces testēšanā sāls šķīduma pH koriģē līdz 4,0 ± 0,2, pievienojot sērskābi un slāpekļskābi attiecībā 2:1, un citas vienības testā sāls šķīduma pH koriģē līdz 10,0 ± 0,2, pievienojot nātrija hidroksīdu. Miglas kamerā uztur 30–35 °C temperatūru.

Pēc šiem testiem katrai spiediena samazināšanas ierīcei jāatbilst noplūdes testa (3. pielikuma 6.1.8. punkts), plūsmas ātruma testa (3. pielikuma 6.1.10. punkts) un aktivizēšanas testa stendā (3. pielikuma 6.1.9. punkts) prasībām.

1.5.   Transportlīdzekļa vides tests

Noturību pret stāvokļa pasliktināšanos automobiļu ekspluatācijas šķidrumu iedarbības rezultātā nosaka ar šādu testu.

a)

TPRD ievada un izvada savienojumus savieno vai izolē saskaņā ar ražotāja uzstādīšanas instrukcijām. TPRD ārējās virsmas uz 24 stundām pie 20 (± 5) °C pakļauj katra šāda šķidruma iedarbībai:

i)

sērskābe (19 procentu pēc tilpuma šķīdums ūdenī);

ii)

nātrija hidroksīds (25 procentu pēc masas šķīdums ūdenī);

iii)

amonija nitrāts (28 procentu pēc masas šķīdums ūdenī) un

iv)

vējstiklu mazgāšanas šķidrums (50 procenti pēc tilpuma metilspirta un ūdens).

Šķidrumu daudzumu pēc vajadzības papildina, lai nodrošinātu pilnīgu iedarbību testa laikā. Ar katru no šķidrumiem veic atsevišķu testu. Ar visiem šķidrumiem drīkst secīgi iedarboties uz vienu sastāvdaļu.

b)

Pēc katra šķidruma iedarbības sastāvdaļu noslauka un noskalo ar ūdeni.

c)

Sastāvdaļai nedrīkst būt redzamas fiziskas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sastāvdaļas funkcijas, proti: plaisāšana, mīkstināšanās vai uzburbējumi. Kosmētiska rakstura izmaiņas, tādas kā virsmas raupjums vai plankumi, nav defekti. Pēc visu iedarbību pabeigšanas vienībai(-ām) jāatbilst noplūdes testa (4. pielikuma 1.8. punkts), plūsmas ātruma testa (4. pielikuma 1.10. punkts) un aktivizēšanas testa stendā (4. pielikuma 1.9. punkts) prasībām.

1.6.   Spriegumu izraisītas korozijas plaisāšanas tests

Attiecībā uz TPRD, kas satur sastāvdaļas uz vara sakausējuma bāzes (piem., misiņa), testē vienu TPRD vienību. Visas vara sakausējuma sastāvdaļas, kas pakļautas atmosfēras iedarbībai, attauko un tad desmit dienas nepārtraukti pakļauj amonjaka un gaisa mitra maisījuma iedarbībai, izturot tās stikla kamerā ar stikla pārsegu.

Stikla kameras dibenā, zem parauga uztur šķidru amonjaku ar relatīvo blīvumu 0,94 un koncentrāciju vismaz 20 ml uz kameras tilpuma litru. Paraugu novieto 35 (±5) mm virs amonjaka ūdens šķīduma un atbalsta uz inerta statīva. Amonjaka un gaisa mitro maisījumu uztur atmosfēras spiedienā pie 35 (± 5) °C. Uz vara sakausējuma bāzes ražotām sastāvdaļām nedrīkst būt šā testa izraisītas plaisāšanas vai atslāņošanās.

1.7.   Kritiena un vibrācijas tests

a)

Sešas TPRD vienības met no 2 m augstuma apkārtējā temperatūrā (20 ± 5 °C) uz gludas betona virsmas. Katrs paraugs pēc sākotnējā trieciena drīkst atlēkt no betona virsmas. Vienu vienību nomet sešās orientācijās (3 ortogonālo asu – vertikālās, sānu un garenass – pretējos virzienos). Ja nevienam no nomestajiem paraugiem nav redzami ārēji bojājumi, kas liecina par daļas nelietojamību, pāriet uz b) soli.

b)

Katru no sešām TPRD vienībām, kas tika nomestas a) solī, un vēl vienu papildu vienību, kas nav tikusi nomesta, nostiprina testa statīvā saskaņā ar ražotāja uzstādīšanas instrukcijām un pakļauj 30 minūtes ilgai vibrācijai pa katru no trim ortogonālajām asīm (vertikālo, sānu un garenasi) ar visnelabvēlīgāko rezonanses frekvenci pa katru asi. Visnelabvēlīgākās rezonanses frekvences nosaka, izmantojot 1,5 g paātrinājumu un 10 minūšu iedarbību ar sinusoidālu frekvenci diapazonā no 10 līdz 500 Hz. Rezonanses frekvenci identificē nepārprotama vibrācijas amplitūdas palielināšanās. Ja rezonanses frekvence šajā diapazonā netiek konstatēta, testu veic pie 40 Hz. Pēc šā testa nevienam paraugam nedrīkst būt redzami ārēji bojājumi, kas liecina par daļas nelietojamību. Pēc tam tai jāatbilst noplūdes testa (4. pielikuma 1.8. punkts), plūsmas ātruma testa (4. pielikuma 1.10. punkts) un aktivizēšanas testa stendā (4. pielikuma 1.9. punkts) prasībām.

1.8.   Noplūdes tests

TPRD, kam iepriekš nav veikta testēšana, testē apkārtējā, augstā un zemā temperatūrā bez pakļaušanas citiem konstrukcijas kvalificēšanas testiem. Vienību pirms testēšanas vienu stundu notur katrā temperatūrā un testa spiedienā. Trīs temperatūras testa apstākļi ir:

a)

apkārtējā temperatūra: vienību kondicionē pie 20 (± 5) °C; testē pie 5 procentiem no NWP (+ 0/– 2 MPa) un 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa);

b)

augsta temperatūra: vienību kondicionē pie 85 °C vai augstākas temperatūras; testē pie 5 procentiem no NWP (+ 0/– 2 MPa) un 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa);

c)

zema temperatūra: vienību kondicionē pie – 40 °C vai zemākas temperatūras; testē pie 5 procentiem no NWP (+ 0/– 2 MPa) un 100 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa).

Papildu vienībām veic noplūdes testus, kā norādīts citos testos 4. pielikuma 1. punktā, nepārtraukti pakļaujot šajos testos norādītajai temperatūrai.

Visās norādītajās testa temperatūrās vienību kondicionē vienu minūti, iegremdējot šķidrumā ar vadāmu temperatūru (vai ar ekvivalentu metodi). Ja norādītajā laikposmā burbuļi nav novērojami, paraugs ir izturējis testu. Ja tiek konstatēti burbuļi, noplūdes ātrumu mēra ar piemērotu metodi. Ūdeņraža noplūdes kopējam ātrumam jābūt mazākam nekā 10 Mnl/h.

1.9.   Aktivizēšanas tests stendā

Divas jaunas TPRD vienības testē bez pakļaušanas citiem konstrukcijas kvalificēšanas testiem, lai noteiktu aktivizēšanas atsauces laiku. Papildu iepriekš testētas vienības (iepriekš testētas saskaņā ar 4. pielikuma 1.1., 1.3., 1.4., 1.5. vai 1.7. punktu) pakļauj aktivizēšanas testam stendā, kā noteikts citos testos 4. pielikuma 1. punktā.

a)

Testa iekārta sastāv no krāsns vai skursteņa, kur iespējams vadīt gaisa temperatūru un plūsmu, lai sasniegtu 600 (± 10) °C gaisā ap TPRD. Liesma tieši neiedarbojas uz TPRD vienību. TPRD vienību nostiprina statīvā saskaņā ar ražotāja uzstādīšanas instrukcijām; testa konfigurāciju dokumentē.

b)

Temperatūras pārraudzīšanai krāsnī vai skurstenī ievieto termopāri. Pirms testa veikšanas temperatūra divas minūtes paliek pieņemamā diapazonā.

c)

TPRD vienību, kurā ir spiediens, ievieto krāsnī vai skurstenī, un reģistrē laiku, kad ierīce aktivizējas. Pirms ievietošanas krāsnī vai skurstenī vienā jaunā (iepriekš netestētā) TPRD vienībā rada spiedienu, kas nav lielāks kā 25 procenti no NWP (iepriekš testētais); TPRD vienībās rada spiedienu, kas nav lielāks kā 25 procenti no NWP; un vienā jaunā (iepriekš netestētā) TPRD vienībā rada spiedienu 100 procenti no NWP.

d)

TPRD vienībām, kam iepriekš veikti citi 4. pielikuma 1. punktā noteiktie testi, jāaktivizējas laikposmā, kas nepārsniedz jaunas TPRD vienības, kurā bijis spiediens līdz 25 procentiem no NWP, aktivizēšanas atsauces laiku par vairāk kā divām minūtēm.

e)

Divu, iepriekš netestēto TPRD vienību aktivizēšanas laika atšķirība nedrīkst būt lielāka kā 2 minūtes.

1.10.   Plūsmas ātruma tests

a)

Astoņas TPRD vienības testē attiecībā uz plūsmas spēju. Šīs astoņas vienības sastāv no trim jaunām TPRD vienībām un vienas TPRD vienības no katra no šādiem iepriekš veiktajiem testiem: 4. pielikuma 1.1., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.7. punkts.

b)

Katru TPRD vienību aktivizē saskaņā ar 4. pielikuma 1.9. punktu. Pēc aktivizēšanas, bet neveicot tīrīšanu, daļu noņemšanu vai atjaunošanu, katru TPRD vienību pakļauj plūsmas testam, izmantojot ūdeņradi, gaisu vai inertu gāzi.

c)

Plūsmas ātruma testēšanu veic ar 2 (± 0,5) MPa gāzes spiedienu ieplūdē. Izvads ir apkārtējā spiedienā. Reģistrē temperatūru un spiedienu ieplūdē.

d)

Plūsmas ātrumu mēra ar precizitāti ± 2 procenti. Zemākā izmērītā vērtība astoņām spiediena samazināšanas ierīcēm nedrīkst būt mazāka kā 90 procenti no plūsmas lielākās vērtības.

2.   PRETVĀRSTA UN SLĒGVĀRSTA PĀRBAUDES TESTI

Testēšanu veic ar ūdeņraža gāzi, kuras kvalitāte atbilst ISO 14687–2/SAE J2719. Visus testus veic apkārtējā temperatūrā 20 (± 5) °C, ja nav noteikts citādi. Kvalificējošo pretvārsta un slēgvārsta veiktspējas testu specifikācijas ir šādas (skatīt arī 2. papildinājumu).

2.1.   Hidrostatiskās stiprības tests

Sastāvdaļu izplūdes atveri noslēdz, un vārstu ligzdas vai iekšējos blokus iestata atvērtā stāvoklī. Vienu vienību testē bez pakļaušanas citiem konstrukcijas kvalificēšanas testiem, lai noteiktu sagraušanas atsauces spiedienu, citas vienības testē, kā norādīts 4. pielikuma 2. punkta testos.

a)

Sastāvdaļas ieplūdei trīs minūtes pievada hidrostatisku spiedienu 250 procenti no NWP (+ 2/– 0 MPa). Sastāvdaļu pārbauda, lai pārliecinātos, ka nav notikusi sabrukšana.

b)

Tad hidrostatisko spiedienu palielina ar ātrumu, kas vienāds ar 1,4 MPa/s, līdz notiek sastāvdaļas atteice. Reģistrē hidrostatisko spiedienu, notiekot atteicei. Atteices spiediens iepriekš testētām vienībām nedrīkst būt zemāks kā 80 procenti no atsauces atteices spiediena, ja vien hidrostatiskais spiediens nepārsniedz 400 procentus no NWP.

2.2.   Noplūdes tests

Vienu vienību, kam iepriekš nav veikta testēšana, testē apkārtējā, augstā un zemā temperatūrā bez pakļaušanas citiem konstrukcijas kvalificēšanas testiem. Trīs temperatūras testa apstākļi ir:

a)

apkārtējā temperatūra: vienību kondicionē pie 20 (± 5) °C; testē pie 5 procentiem no NWP (+ 0/– 2 MPa) un 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa);

b)

augsta temperatūra: vienību kondicionē pie 85 °C vai augstākas temperatūras; testē pie 5 procentiem no NWP (+ 0/– 2 MPa) un 150 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa);

c)

zema temperatūra: vienību kondicionē pie – 40 °C vai zemākas temperatūras; testē pie 5 procentiem no NWP (+ 0/– 2 MPa) un 100 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa).

Papildu vienībām veic noplūdes testus, kā norādīts citos 4. pielikuma 2. punkta testos, nepārtraukti pakļaujot šajos testos norādītajai temperatūrai.

Izplūdes atveri noslēdz ar pienācīgi atbilstīgu savienojumu, un ieplūdei ar spiedienu pievada ūdeņradi. Visās norādītajās testa temperatūrās vienību kondicionē vienu minūti, iegremdējot šķidrumā ar vadāmu temperatūru (vai ar ekvivalentu metodi). Ja norādītajā laikposmā burbuļi nav novērojami, paraugs ir izturējis testu. Ja tiek konstatēti burbuļi, noplūdes ātrumu mēra ar piemērotu metodi. Ūdeņraža gāzes noplūdes ātrums nedrīkst pārsniegt 10 Nml/h.

2.3.   Spiediena ciklu tests ekstrēmā temperatūrā

a)

Kopējais darbības ciklu skaits pretvārstam ir 11 000 un slēgvārstam ir 50 000. Vārstu uzstāda testa statīvā saskaņā ar ražotāja uzstādīšanas specifikācijām. Vienības darbināšanu nepārtraukti atkārto, izmantojot ūdeņraža gāzi ar visiem norādītajiem spiedieniem.

Darbības cikls ir šāds:

i)

pretvārstu nostiprina testa statīvā, un sešos pakāpeniskos impulsos pretvārsta ieplūdei pievada 100 procentus no NWP (+ 2/– 0 MPa), izplūdei esot noslēgtai. Tad spiedienu samazina caur pretvārsta ieplūdi. Pirms nākamā cikla spiedienu pretvārsta izplūdes pusē samazina līdz mazāk nekā 60 procentiem no NWP;

ii)

slēgvārstu nostiprina testa statīvā, un nepārtraukti pievada spiedienu gan ieplūdes, gan izplūdes pusē.

Darbības cikls sastāv no vienas pilnas nostrādes un atiestatīšanas.

b)

Testu veic vienībai, kas stabilizēta šādās temperatūrās.

i)

Cikli apkārtējā temperatūrā Vienība tiek pakļauta darbības (atvērt/slēgt) cikliem pie 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) 90 procentos kopējā ciklu skaita, daļu stabilizējot pie 20 (± 5) °C. Pēc darbības ciklu pabeigšanas apkārtējā temperatūrā vienībai jāatbilst 4. pielikuma 2.2. punktā noteiktā noplūdes testa apkārtējā temperatūrā prasībām.

ii)

Cikli augstā temperatūrā Tad vienība tiek pakļauta darbības cikliem pie 125 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) 5 procentos kopējā ciklu skaita, daļu stabilizējot pie 85 °C vai augstākas temperatūras. Pēc 85 °C ciklu pabeigšanas vienībai jāatbilst 4. pielikuma 2.2. punktā noteiktā noplūdes testa augstā (85 °C) temperatūrā prasībām.

iii)

Cikli zemā temperatūrā Tad vienība tiek pakļauta darbības cikliem pie 100 procentiem no NWP (+ 2/– 0 MPa) 5 procentos kopējā ciklu skaita, daļu stabilizējot pie – 40 °C vai augstākas temperatūras. Pēc – 40 °C ciklu pabeigšanas vienībai jāatbilst 4. pielikuma 2.2. punktā noteiktā noplūdes testa zemā (– 40 °C) temperatūrā prasībām.

c)

Pretvārsta tests pulsējošā plūsmā Pēc 11 000 darbības cikliem un noplūdes testiem, kas noteikti 4. pielikuma 2.3. punkta b) apakšpunktā, pretvārstu uz 24 stundām pakļauj tādai pulsējošai plūsmai, kuras ātrums izraisa vislielāko pulsēšanu (vārsta drebēšanu). Pēc testa pabeigšanas pretvārstam jāatbilst noplūdes testa apkārtējā temperatūrā (4. pielikuma 2.2. punkts) un stiprības testa (4. pielikuma 2.1. punkts) prasībām.

2.4.   Noturības tests pret sāls izraisītu koroziju

Sastāvdaļu nostiprina tās normālā uzstādīšanas pozīcijā un uz 500 stundām pakļauj sāls aerosola (miglas) testam, kā noteikts ASTM B117 (Sāls aerosola (miglas) aparāta darbināšanas standarta prakse). Miglas kamerā uztur 30–35 °C temperatūru. Sāls šķīdums sastāv no 5 procentiem nātrija hlorīda un 95 procentiem destilēta ūdens, pēc masas.

Tūlīt pēc korozijas testa paraugu noskalo un viegli notīra sāls nosēdumus, pārbauda iespējamās deformācijas, pēc kā tam jāatbilst šādām prasībām.

a)

Sastāvdaļai nedrīkst būt redzamas fiziskas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sastāvdaļas funkcijas, proti: plaisāšana, mīkstināšanās vai uzburbējumi. Kosmētiska rakstura izmaiņas, tādas kā virsmas raupjums vai plankumi, nav defekti.

b)

Noplūdes tests apkārtējā temperatūrā (4. pielikuma 2.2. punkts).

c)

Hidrostatiskās stiprības tests (4. pielikuma 2.1. punkts).

2.5.   Transportlīdzekļa vides tests

Noturību pret stāvokļa pasliktināšanos automobiļu ekspluatācijas šķidrumu iedarbības rezultātā nosaka ar šādu testu.

a)

Vārsta vienības ievada un izvada savienojumus savieno vai izolē saskaņā ar ražotāja uzstādīšanas instrukcijām. Vārsta ārējās virsmas uz 24 stundām pie 20 (± 5) °C pakļauj katra šāda šķidruma iedarbībai:

i)

sērskābe – 19 procentu pēc tilpuma šķīdums ūdenī;

ii)

nātrija hidroksīds – 25 procentu pēc masas šķīdums ūdenī;

iii)

amonija nitrāts – 28 procentu pēc masas šķīdums ūdenī un

iv)

vējstiklu mazgāšanas šķidrums (50 procenti pēc tilpuma metilspirta un ūdens).

Šķidrumu daudzumu pēc vajadzības papildina, lai nodrošinātu pilnīgu iedarbību testa laikā. Ar katru no šķidrumiem veic atsevišķu testu. Ar visiem šķidrumiem drīkst secīgi iedarboties uz vienu sastāvdaļu.

b)

Pēc katras ķimikālijas iedarbības sastāvdaļu noslauka un noskalo ar ūdeni.

c)

Sastāvdaļai nedrīkst būt redzamas fiziskas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sastāvdaļas funkcijas, proti: plaisāšana, mīkstināšanās vai uzburbējumi. Kosmētiska rakstura izmaiņas, tādas kā virsmas raupjums vai plankumi, nav defekti. Pēc visu iedarbību pabeigšanas vienībai(-ām) jāatbilst noplūdes testa apkārtējā temperatūrā (4. pielikuma 2.2. punkts) un hidrostatiskās stiprības testa (4. pielikuma 2.1. punkts) prasībām.

2.6.   Atmosfēras iedarbības tests

Atmosfēras iedarbības tests attiecas uz pretvārstu un automātisko slēgvārstu kvalificēšanu, ja sastāvdaļā ir nemetāliski materiāli, kas pakļauti atmosfēras iedarbībai normālos ekspluatācijas apstākļos.

a)

Nekādiem nemetāliskiem materiāliem, kuri nodrošina degvielu saturošu daļu blīvēšanu un ir saskarē ar atmosfēru, un par kuriem pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis apmierinošu deklarāciju par to īpašībām, nedrīkst būt redzamas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes pēc 96 stundu ilgas skābekļa iedarbības 70 °C temperatūrā pie 2 MPa saskaņā ar ASTM D572 (Karstuma un skābekļa izraisītas gumijas nolietojuma standarta testa metodes).

b)

Visiem elastomēriem jāuzrāda noturība pret ozonu kādā no šādiem veidiem:

i)

elastomēra savienojumu specifikācijas ar noteiktu noturību pret ozonu;

ii)

sastāvdaļas testēšana saskaņā ar ISO 1431/1, ASTM D1149 vai ekvivalentām testēšanas metodēm.

2.7.   -Elektriskie testi

-Elektriskie testi attiecas uz automātiskā slēgvārsta kvalificēšanu; tie neattiecas uz pretvārstu kvalificēšanu.

a)

Anormāla sprieguma tests. Elektromagnētisko vārstu pievieno maināmas līdzstrāvas avotam. Elektromagnētisko vārstu darbina šādi.

i)

Vienu stundu notur līdzsvara stāvokli (vienmērīgas darbības temperatūra) pie sprieguma, kas vienāds ar nominālo spriegumu, reizinātu ar 1,5.

ii)

Spriegumu palielina līdz divkārtīgam nominālajam spriegumam vai 60 voltiem, vadoties pēc zemākā, un notur vienu minūti.

iii)

Nekāda atteice nedrīkst izraisīt ārēju noplūdi, vārsta atvēršanos vai nedrošus apstākļus, tādus kā dūmi, liesmas vai kušana.

Minimālajam atvēršanas spriegumam pie NWP un istabas temperatūrā jābūt mazākam par vai vienādam ar 9 V attiecībā uz 12 V sistēmu un mazākam par vai vienādam ar 18 V attiecībā uz 24 V sistēmu.

b)

Izolācijas pretestības tests. Starp strāvas vadītāju un sastāvdaļas korpusu vismaz divas sekundes pievada 1 000 V līdzstrāvu. Minimālā pieļaujamā šās sastāvdaļas pretestība ir 240 kΩ.

2.8.   Vibrācijas tests

Vārsta vienībai, kas noslēgta abos galos, pievada ūdeņradi ar spiedienu 100 procenti no NWP (+ 2/– 0 MPa) un 30 minūtes pakļauj vibrācijai pa trim ortogonālajām asīm (vertikālo, sānu un garenasi) ar visnelabvēlīgāko rezonanses frekvenci. Visnelabvēlīgākās rezonanses frekvences nosaka ar 1,5 g paātrinājumu un 10 minūšu iedarbību ar sinusoidālu frekvenci diapazonā no 10 līdz 40 Hz. Ja rezonanses frekvence šajā diapazonā netiek konstatēta, testu veic pie 40 Hz. Pēc šā testa nevienam paraugam nedrīkst būt redzami ārēji bojājumi, kas liecina par daļas veiktspējas pasliktināšanos. Pēc testa pabeigšanas vienībai jāatbilst 4. pielikuma 2.2. punktā noteiktā noplūdes testa apkārtējā temperatūrā prasībām.

2.9.   Spriegumu izraisītas korozijas plaisāšanas tests

Attiecībā uz vārsta vienībām, kas satur sastāvdaļas uz vara sakausējuma bāzes (piem., misiņa), testē vienu vārsta vienību. Vārsta vienību izjauc, visas vara sakausējuma sastāvdaļas attauko, un tad vārsta vienību atkal saliek, pirms to uz desmit dienām nepārtraukti pakļauj amonjaka un gaisa mitra maisījuma iedarbībai, izturot stikla kamerā ar stikla pārsegu.

Stikla kameras dibenā, zem parauga uztur šķidru amonjaku ar relatīvo blīvumu 0,94 un koncentrāciju vismaz 20 ml uz kameras tilpuma litru. Paraugu novieto 35 (± 5) mm virs amonjaka ūdens šķīduma un atbalsta uz inerta statīva. Amonjaka un gaisa mitro maisījumu uztur atmosfēras spiedienā pie 35 (± 5) °C. Uz vara sakausējuma bāzes ražotām sastāvdaļām nedrīkst būt šā testa izraisītas plaisāšanas vai atslāņošanās.

2.10.   Iepriekš atdzesēta ūdeņraža iedarbības tests

Vārsta vienību vismaz trīs minūtes pakļauj iepriekš atdzesētas ūdeņraža gāzes iedarbībai pie – 40 °C vai zemākas temperatūras, plūsmas ātrumam esot 30 g/s pie ārējās temperatūras 20 (± 5) °C. Pēc divu minūšu noturēšanas laikposma vienību atbrīvo no spiediena, un tad atkārtoti pievada spiedienu. Testu atkārto desmit reizes. Tad šo testa procedūru atkārto vēl papildu desmit ciklos ar to atšķirību, ka noturēšanas laikposmu palielina līdz 15 minūtēm. Tad vienībai jāatbilst 4. pielikuma 2.2. punktā noteiktā noplūdes testa apkārtējā temperatūrā prasībām.

1. PAPILDINĀJUMS

TPRD TESTU PĀRSKATS

Image 12

(1.10.) Plūsmas ātruma tests

(1.10.) Plūsmas ātruma tests

(1.6.) Spriegumu izraisītas korozijas plaisāšanas tests

(1.5.) Transportlīdzek-ļa vides tests

(1.4.) Noturības pret sāls izraisītu koroziju tests

Veiktspējas un spriegumu testi

1 x TPRD

Tikai TPRD uz vara

sakausējumu bāzes:

Jāaktivizējas

(1.8.) Noplūdes tests

(1.9.) Aktivizēšanas

tests stendā

(1.9.) Aktivizēšanas tests stendā

3 x TPRD

(1.8.) Noplūdes tests

(1.1.) Spiediena ciklu tests

(1.3.) Temperatūras ciklu tests

(1.7.)Nomešanas un vibrācijas tests

(1.2.) Paātrināts darbmūža tests

8 xTPRD

5 xTPRD

1 xTPRD

3 xTPRD 10h pie Tact

5 xTPRD 500h pie Tlife

Nedrīkst aktivizēties

2 x TPRD

7 xTPRD

1 xTPRD

2 xTPRD

1 xTPRD

Atsauces testi

2. PAPILDINĀJUMS

PRETVĀRSTA UN AUTOMĀTISKA SLĒGVĀRSTA TESTU PĀRSKATS

Image 13

Attiecas uz automātisku slēgvārstuvalve

(2.2.) Noplūdes tests @ – 40 °C

(2.1.) Hidrostatiskās stiprības tests

Tests pulsējošā plūsmā

(2.4.) Noturības pret sāls izraisītu koroziju tests

(2.5.) Transportlī-dzekļa vides tests

(2.8.) Vibrācijas tests

(2.9.) Spriegumu izraisītas korozijas plai-sāšanas tests

(2.10) Iepriekš atdzesēta ūdeņraža ie-darbības tests

pT cikl.@ – 40 °C

Vizuāla inspicēšana

Vizuāla inspicēšana

(2.2) Noplūdes tests @ 20 °C

(2.2.) Noplūdes tests @20 °C

(2.2.) Noplūdes tests

pT cikl.@ + 85 °C

pT cikl.@20 °C

(2.7.) Elektriskais tests

1 x sastāvdaļa

(2.2.) Noplūdes tests

(2.3.) Spiediena ciklu tests ekstrēmā temperatūrā (pT)

(2.6.) Atmosfēras iedarbības tests

(2.1.) Hidrostatiskās stiprības tests (atsauces)

(2.2.) Noplūdes tests @20 °C (atsauces)

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa

Atsauces testi

Veiktspējas un spriegumu testi

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa

1 x sastāvdaļa


5. PIELIKUMS

SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMU SATUROŠAS TRANSPORTLĪDZEKĻA DEGVIELAS SISTĒMAS TESTA PROCEDŪRAS

1.   SASPIESTA ŪDEŅRAŽA UZGLABĀŠANAS SISTĒMAS NOPLŪDES TESTS PĒC SADURSMES

Sadursmes testi, kurus izmanto, lai izvērtētu ūdeņraža noplūdi pēc sadursmes, ir noteikti šo noteikumu 7.2. punktā.

Pirms sadursmes testa veikšanas ūdeņraža uzglabāšanas sistēmā ierīko mērinstrumentus vajadzīgo spiediena un temperatūras mērījumu veikšanai, ja standarta transportlīdzeklī nav vajadzīgās precizitātes mērinstrumentu.

Tad uzglabāšanas sistēmu nepieciešamības gadījumā iztīra atbilstoši ražotāja norādījumiem, lai pirms uzglabāšanas sistēmas piepildīšanas ar saspiestu ūdeņraža vai hēlija gāzi konteineru atbrīvotu no piesārņojuma. Tā kā spiediens uzglabāšanas sistēmā mainās līdz ar temperatūru, uzpildes mērķa spiediens ir atkarīgs no temperatūras. Mērķspiedienu aprēķina pēc šādas formulas:

Ptarget = NWP × (273 + To) / 288,

kur NWP ir nominālais darba spiediens (MPa), To ir apkārtējā temperatūra, kādā sagaidāma uzglabāšanas sistēmas stabilizēšanās, un Ptarget ir uzpildes mērķa spiediens pēc temperatūras stabilizēšanās.

Konteineru piepilda līdz vismaz 95 procentiem no uzpildes mērķa spiediena un pirms sadursmes testa veikšanas ļauj nostabilizēties.

Ūdeņraža gāzes galvenajam slēgvārstam un citiem slēgvārstiem, kas atrodas tālāk lejup ūdeņraža gāzes cauruļvados, tieši pirms sadursmes jābūt normālas braukšanas stāvoklī.

1.1.   Noplūdes tests pēc sadursmes: saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma, pildīta ar saspiestu ūdeņradi

Ūdeņraža gāzes spiedienu P0 (MPa) un temperatūru T0 (°C) izmēra tieši pirms trieciena un tad ar laika intervālu Δt (min) pēc trieciena. Laika intervāls Δt sākas, kad transportlīdzeklis pēc trieciena apstājas, un turpinās vismaz 60 minūtes. ja nepieciešams, laika intervālu Δt palielina, lai salāgotu uzglabāšanas sistēmas mērījumu precizitāti liela tilpuma uzglabāšanas sistēmai, kas darbojas līdz 70 MPa; tādā gadījumā Δt aprēķina no šāda vienādojuma:

Δt = VCHSS × NWP / 1 000 × ((– 0,027 × NWP + 4) × Rs – 0,21) – 1,7 × Rs,

kur Rs = Ps / NWP, Ps ir spiediena devēja spiedienu diapazons (MPa), NWP ir nominālais darba spiediens (MPa), VCHSS ir saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tilpums (l) un Δt ir laika intervāls (min.). Ja Δt aprēķinātā vērtība ir mazāka par 60 minūtēm, Δt iestata uz 60 minūtēm.

Ūdeņraža sākotnējo masu uzglabāšanas sistēmā aprēķina šādi:

 

Po′ = Po × 288 / (273 + T0)

 

ρo′ = –0,0027 × (P0′)2 + 0,75 × P0′ + 0,5789

 

Mo = ρo′ × VCHSS

Ūdeņraža beigu masu Mf uzglabāšanas sistēmā, beidzoties laika intervālam Δt, aprēķina šādi:

 

Pf′ = Pf × 288 / (273 + Tf)

 

ρf′ = –0,0027 × (Pf′)2 + 0,75 × Pf′ + 0,5789

 

Mf = ρf′ × VCHSS,

kur Pf ir izmērītais beigu spiediens (MPa) laika intervāla beigās un Tf ir izmērītā beigu temperatūra (°C).

Ūdeņraža plūsmas vidējais ātrums laika intervālā (kam jābūt mazākam nekā 7.2.1. punktā dotais kritērijs) tādējādi ir:

VH2 = (Mf – Mo) / Δt × 22,41 / 2,016 × (Ptarget /Po),

kur VH2 ir vidējais tilpuma plūsmas ātrums (NL/min) laika intervālā un (Ptarget /Po) terminu izmanto, lai kompensētu izmērītā sākotnējā spiediena Po un uzpildes mērķa spiediena Ptarget starpību.

1.2.   Noplūdes tests pēc sadursmes: saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēma, pildīta ar saspiestu hēliju

Hēlija gāzes spiedienu P0 (MPa) un temperatūru T0 (°C) izmēra tieši pirms trieciena un tad ar iepriekš noteiktu laika intervālu pēc trieciena. Laika intervāls Δt sākas, kad transportlīdzeklis pēc trieciena apstājas, un turpinās vismaz 60 minūtes. Ja nepieciešams, laika intervālu Δt palielina, lai salāgotu uzglabāšanas sistēmas mērījumu precizitāti liela tilpuma uzglabāšanas sistēmai, kas darbojas līdz 70MPa; tādā gadījumā Δt aprēķina no šāda vienādojuma:

Δt = VCHSS × NWP / 1 000 × ((–0,028 × NWP + 5,5) × Rs – 0,3) – 2,6 × Rs,

kur Rs = Ps / NWP, Ps ir spiediena devēja spiedienu diapazons (MPa), NWP ir nominālais darba spiediens (MPa), VCHSS ir saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tilpums (l) un Δt ir laika intervāls (min.). Ja Δt vērtība ir mazāka nekā 60 minūtes, Δt iestata uz 60 minūtēm.

Hēlija sākotnējo masu uzglabāšanas sistēmā aprēķina šādi:

 

Po′ = Po × 288 / (273 + T0)

 

ρo′ = –0,0043 × (P0′)2 + 1,53 × P0′ + 1,49

 

Mo = ρo′ × VCHSS

Hēlija beigu masu Mf uzglabāšanas sistēmā, beidzoties laika intervālam Δt, aprēķina šādi:

 

Pf′ = Pf × 288 / (273 + Tf)

 

ρf′ = –0,0043 × (Pf′)2 + 1,53 × Pf′ + 1,49

 

Mf = ρf′ × VCHSS,

kur Pf ir izmērītais beigu spiediens (MPa) laika intervāla beigās un Tf ir izmērītā beigu temperatūra (°C).

Tādējādi hēlija plūsmas vidējais ātrums laika intervālā ir:

VHe = (Mf – Mo) / Δt × 22,41 / 4,003 × (Ptarget/ Po),

kur VHe ir vidējais tilpuma plūsmas ātrums (NL/min) laika intervālā un Ptarget /Po izmanto, lai kompensētu izmērītā sākotnējā spiediena (Po) un uzpildes mērķa spiediena (Ptarget) starpību.

Hēlija tilpuma plūsmas vidējo ātrumu pārrēķina ūdeņraža vidējā plūsmā, izmantojot šādu izteiksmi:

VH2 = VHe / 0,75,

kur VH2 ir ūdeņraža tilpuma attiecīgā vidējā plūsma (kam jābūt mazākai nekā šo noteikumu 7.2.1. punktā noteiktās, lai izpildītu prasības).

2.   PĒCSADURSMES KONCENTRĀCIJAS TESTS SLĒGTĀM TELPĀM

Reģistrē mērījumus, ko veic testa laikā, lai izvērtētu ūdeņraža (vai hēlija) potenciālo noplūdi (5. pielikuma 1. punkta testa procedūra).

Izvēlas devējus, lai mērītu vai nu ūdeņraža vai hēlija gāzes uzkrāšanos, vai skābekļa daudzuma mazināšanos (noplūstot ūdeņradim/hēlijam, tiek izspiests gaiss).

Devējus kalibrē līdz izsekojamām atsaucēm, lai nodrošinātu ±5 procentu precizitāti pie mērķa kritērijiem, kas ir 4 procenti ūdeņraža vai 3 procenti hēlija gaisā, pēc tilpuma, un pilnas skalas mērīšanas spēju, kas ir vismaz 25 procenti vairāk nekā mērķa kritēriji. Devējam jāspēj par 90 procentiem reaģēt uz koncentrācijas pilnas skalas izmaiņu 10 sekunžu laikā.

Pirms sadursmes trieciena devējiem transportlīdzekļa pasažieru un bagāžas nodalījumā jābūt izvietotiem šādi:

a)

250 mm attāluma robežās no griestu apšuvuma virs vadītāja sēdekļa vai pasažieru nodalījuma augšējā viduspunkta tuvumā;

b)

250 mm attāluma robežās virs grīdas pasažieru nodalījuma aizmugurējā sēdekļa (vai aizmugurē vistālāk esošā sēdekļa) priekšā;

c)

100 mm attāluma robežās no to transportlīdzekļa bagāžas nodalījumu augšas, kurus tieši neskar konkrētā izpildāmā trieciena ietekme.

Devējus droši nostiprina uz transportlīdzekļa struktūras vai sēdekļiem un aizsargā no lauskām, gaisa spilvena izplūdes gāzes un šķembām plānotā sadursmes testa laikā. Mērījumus pēc sadursmes reģistrē ar mērinstrumentiem, kas atrodas transportlīdzeklī, vai ar tālraidīšanu.

Transportlīdzeklis drīkst atrasties ārpus telpām, zonā, kas aizsargāta no vēja un saules iespējamās ietekmes, vai iekštelpās, kas ir pietiekami plašas vai ventilējamas, lai novērstu ūdeņraža uzkrāšanos, kas pārsniedz 10 procentus no pasažieru un bagāžas nodalījumam noteiktā mērķa kritērija.

Datu vākšana pēc sadursmes sākas, kad transportlīdzeklis ir apstājies. Datus no devējiem vāc vismaz reizi 5 sekundēs un turpina 60 minūtes pēc testa. Mērījumiem drīkst piemērot pirmās kārtas aizturi (laika konstanti) līdz ne vairāk kā 5 sekundēm, lai nodrošinātu “izlīdzināšanu” un filtrētu izlecošo datu vērtības.

Filtrētajiem nolasījumiem no katra devēja jābūt zem mērķa kritērija 4,0 procenti ūdeņradim vai 3,0 procenti hēlijam visā 60 minūšu pēcsadursmes testa periodā.

3.   VIENAS ATTEICES APSTĀKĻU ATBILSTĪBAS TESTS

Izpilda 5. pielikuma vai nu 3.1. punkta, vai 3.2. punkta testa procedūru.

3.1.   Testa procedūra ar ūdeņraža gāzes noplūdes detektoriem aprīkotam transportlīdzeklim

3.1.1.   Testa apstākļi

3.1.1.1.   Testa transportlīdzeklis Iedarbina testa transportlīdzekļa spēkiekārtas sistēmu, iesilda to līdz normālai darba temperatūrai un atstāj darbojamies uz testa norises laiku. Ja transportlīdzeklis nav degvielas elementa transportlīdzeklis, to iesilda un darbina brīvgaitā. Ja transportlīdzeklim ir brīvgaitas automātiskas apturēšanas sistēma, veic pasākumus motora brīvgaitas apturēšanas novēršanai.

3.1.1.2.   Testa gāze Divi gaisa un ūdeņraža gāzes maisījumi: 3,0 procentu (vai mazāk) ūdeņraža koncentrācija gaisā, lai verificētu brīdinājuma funkciju, un 4,0 procentu (vai mazāk) ūdeņraža koncentrācija gaisā, lai verificētu izslēgšanas funkciju. Pareizās koncentrācijas izvēlas pēc ražotāja ieteikuma (vai detektora specifikācijas).

3.1.2.   Testa metode

3.1.2.1.   Sagatavošana testam Testu veic bez jebkādas vēja ietekmes, izmantojot pienācīgus līdzekļus:

a)

testa gāzes padeves šļūteni pievieno ūdeņraža gāzes noplūdes detektoram;

b)

ūdeņraža noplūdes detektoru aprīko ar pārsegu, lai gāze paliktu ap ūdeņraža noplūdes detektoru.

3.1.2.2.   Testa izpilde

a)

Testa gāzes padod uz ūdeņraža gāzes noplūdes detektoru.

b)

Brīdinājuma sistēmas pareiza darbība tiek apstiprināta, kad tā ir testēta ar gāzi, lai verificētu brīdinājuma funkciju.

c)

Galvenā slēgvārsta noslēgts stāvoklis tiek apstiprināts, kad tas testēts ar gāzi, lai verificētu izslēgšanas funkciju. Piemēram, lai apstiprinātu ūdeņraža padeves galvenā slēgvārsta darbību, drīkst izmantot elektriskās strāvas padeves uz slēgvārstu pārraudzību vai slēgvārsta aktivizēšanas skaņu.

3.2.   Slēgto telpu un konstatēšanas sistēmu integritātes testa procedūra

3.2.1.   Sagatavošana

3.2.1.1.

Testu veic bez jebkādas vēja ietekmes.

3.2.1.2.

Īpašu uzmanību pievērš testa videi, jo testa laikā var rasties ūdeņraža un gaisa uzliesmojoši maisījumi.

3.2.1.3.

Transportlīdzekli pirms testa sagatavo, lai iespējotu attālinātu ūdeņraža padeves vadību no ūdeņraža sistēmas. Transportlīdzekļa ražotājs nosaka padeves punktu, kas atrodas lejpus galvenā ūdeņraža slēgvārsta, skaitu, izvietojumu un ražību, ņemot vērā visnelabvēlīgāko gadījumu noplūdi vienas atteices apstākļos. Kā minimums, visu attālināti vadāmo padeves punktu kopējai plūsmai jābūt pietiekamai, lai nodemonstrētu automātisku “brīdinājuma” un ūdeņraža noslēgšanas funkciju.

3.2.1.4.

Testa nolūkā ūdeņraža koncentrācijas devēju uzstāda tur, kur pasažieru nodalījumā var uzkrāties visvairāk ūdeņraža gāzes (piem., pie griestu apšuvuma), kad testē atbilstību šo noteikumu 7.1.4.2. punktam, un ūdeņraža koncentrācijas detektorus uzstāda transportlīdzekļa slēgtās vai pusslēgtās telpās, kur ūdeņradis var uzkrāties no simulētās ūdeņraža padeves, kad testē atbilstību šo noteikumu 7.1.4.3. punktam (skatīt 5. pielikuma 3.2.1.3. punktu).

3.2.2.   Procedūra

3.2.2.1.

Transportlīdzekļa durvis, logi un citi pārsegi ir aizvērti.

3.2.2.2.

Iedarbina spēkiekārtas sistēmu, ļauj tai uzsilt līdz normālai darba temperatūrai un uz testa norises laiku atstāj darbojamies brīvgaitā.

3.2.2.3.

Imitē noplūdi, izmantojot tālvadības funkciju.

3.2.2.4.

Nepārtraukti mēra ūdeņraža koncentrāciju, līdz koncentrācija nepalielinās 3 minūtes. Testējot atbilstību šo noteikumu 7.1.4.3. punktam, imitēto noplūdi tad palielina, izmantojot tālvadības funkciju, līdz galvenais ūdeņraža slēgvārsts noslēdzas un aktivizējas brīdinājuma rādītāja signāls. Lai apstiprinātu ūdeņraža padeves galvenā slēgvārsta darbību, drīkst izmantot elektriskās strāvas padeves uz slēgvārstu pārraudzību vai slēgvārsta aktivizēšanas skaņu.

3.2.2.5.

Testējot atbilstību šo noteikumu 7.1.4.2. punktam, testu uzskata par sekmīgi izturētu, ja ūdeņraža koncentrācija pasažieru nodalījumā nepārsniedz 1,0 procentu. Testējot atbilstību šo noteikumu 7.1.4.3. punktam, testu uzskata par sekmīgi izturētu, ja brīdinājuma rādītāja un noslēgšanas funkcija ir izpildīta līmeņos, kādi norādīti šo noteikumu 7.1.4.3. punktā (vai zemākos); pretējā gadījumā testu neuzskata par izturētu, un sistēma nekvalificējas izmantošanai transportlīdzeklī.

4.   TRANSPORTLĪDZEKĻA IZPLŪDES SISTĒMAS ATBILSTĪBAS TESTS

4.1.   Transportlīdzekļa spēkiekārtas sistēmu (piem., degvielas elementu kopumu vai motoru) iesilda līdz normālai darba temperatūrai.

4.2.   Mērierīci pirms izmantošanas iesilda līdz normālai darba temperatūrai.

4.3.   Mērierīces mērsekciju novieto izplūdes gāzes plūsmas viduslīnijā, 100 mm robežās no izplūdes punkta, ārpus transportlīdzekļa.

4.4.   Ūdeņraža koncentrāciju izplūdē mēra nepārtraukti šādos soļos:

a)

kad izslēdz spēkiekārtas sistēmu;

b)

kad pēc izslēgšanas procesa beigām spēkiekārtas sistēmu nekavējoties iedarbina;

c)

kad, paejot vienai minūtei, spēkiekārtas sistēmu izslēdz un mērījumu turpina, līdz tiek pabeigta spēkiekārtas sistēmas izslēgšanas procedūra.

4.5.   Mērierīces reakcijas laikam jābūt mazākam nekā 300 milisekundes.

5.   DEGVIELAS LĪNIJAS NOPLŪDES ATBILSTĪBAS TESTS

5.1.   Testa transportlīdzekļa spēkiekārtas sistēmu (piem., degvielas elementu kopumu vai motoru) iesilda un darbina normālā darba temperatūrā, pievadot degvielas līnijām darba spiedienu.

5.2.   Degvielas līniju pieejamās sekcijās starp augstspiediena sekciju un degvielas elementu kopumu (vai motoru) izvērtē ūdeņraža noplūdi, izmantojot gāzes noplūdes detektoru vai noplūdes konstatēšanas šķidrumu, tādu kā ziepju šķīdums.

5.3.   Ūdeņraža noplūdes konstatēšanu veic galvenokārt savienojumu vietās.

5.4.   Ja izmanto gāzes noplūdes detektoru, konstatēšanu izpilda, darbinot noplūdes detektoru vismaz 10 sekundes vietās, kas atrodas iespējami tuvu degvielas līnijām.

5.5.   Ja izmanto noplūdes konstatēšanas šķidrumu, ūdeņraža gāzes noplūdes konstatēšanu izpilda tūlīt pēc šķidruma uzklāšanas. Turklāt veic vizuālas pārbaudes, kad pēc šķidruma uzklāšanas pagājušas dažas minūtes, lai pārbaudītu atlikušās noplūdes izraisītu burbuļu esību.

6.   UZSTĀDĪŠANAS VERIFIKĀCIJA

Vizuāli pārbauda sistēmas atbilstību.


Labojumi

17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/90


Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/64 (2017. gada 29. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz precizējumu par to, kā 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteiktie kritēriji ir jāpiemēro, lai novērtētu, vai konkrēti notikumi radītu būtisku un negatīvu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 12, 2018. gada 17. janvāris )

6. lappusē 2. panta c) punktā:

tekstu:

“c)

ieguldījumu fondu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu savas darbības rezultātu mērīšanas nolūkā, vērtība attiecīgajās dalībvalstīs gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret attiecīgajās dalībvalstīs atļauju saņēmušo vai paziņoto ieguldījumu fondu kopējo vērtību;”

lasīt šādi:

“c)

ieguldījumu fondu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu savas darbības rezultātu mērīšanas nolūkā, vērtība attiecīgajās dalībvalstīs gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret attiecīgajās dalībvalstīs atļauju saņēmušo vai tirdzniecībai paziņoto ieguldījumu fondu kopējo vērtību;”.