29.4.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/667

(2018. gada 19. decembris),

ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178 groza nolūkā noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem pagarināt tīrvērtes pienākuma atliktās piemērošanas datumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2205 (2), (ES) 2016/592 (3) un (ES) 2016/1178 (4) cita starpā precizē tīrvērtes pienākuma spēkā stāšanās datumus līgumiem, kas ietilpst ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēs, kuras noteiktas minēto regulu pielikumos.

(2)

Minētajās regulās ir noteikti tīrvērtes pienākuma piemērošanas atliktie datumi attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti starp darījumu partneriem, kuri ietilpst vienā grupā, un ja viens darījumu partneris veic uzņēmējdarbību trešā valstī, bet otrs darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā. Kā norādīts minēto regulu attiecīgajos apsvērumos, šie atliktie datumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem netiek piemērots tīrvērtes pienākums, pirms ir pieņemts Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā paredzētais īstenošanas akts.

(3)	Līdz šim attiecībā uz tīrvērtes pienākumu nav pieņemts Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā paredzētais īstenošanas akts. Tādēļ tīrvērtes pienākuma piemērošana ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem būtu vēl jāatliek uz noteiktu laikposmu vai līdz minēto īstenošanas aktu pieņemšanai.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2205, (ES) 2016/592 un (ES) 2016/1178.

(5)

Sākotnējie atliktie piemērošanas datumi Deleģētajās regulās (ES) 2015/2205, (ES) 2016/592 un (ES) 2016/1178 bija saskaņoti ar tīrvērtes pienākuma piemērošanas datumu darījumu partneriem, kas ietilpst 4. kategorijā. Tā kā piemērošanas atliktie datumi būtu vēl jāpagarina, šis pagarinājums būtu jāattiecina arī uz 4. kategorijas vienībām.

(6)

Ņemot vērā sākotnējos atliktos piemērošanas datumus un lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pienākuma piemērošanas datums grupas iekšējiem darījumiem atbilst šīs regulas piemērošanas datumam, šim grozošajam tiesību aktam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir iesniegusi Komisijai.

(8)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2015/2205

Deleģētās regulas (ES) 2015/2205 3. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz līgumiem, kas ietilpst kādā no pielikumā minētajām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm un kas noslēgti starp darījumu partneriem, kuri ietilpst vienā grupā, un ja viens darījumu partneris uzņēmējdarbību veic trešā valstī, bet otrs darījumu partneris uzņēmējdarbību veic Savienībā, tīrvērtes pienākums stājas spēkā:

a)	2020. gada 21. decembrī, ja nav pieņemts Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā paredzētais lēmums par līdzvērtību minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti; vai

ja ir pieņemts Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā paredzētais lēmums par līdzvērtību minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti, vēlākajā no šādiem datumiem:

i)	60. dienā pēc tāda lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti;

ii)	dienā, kad saskaņā ar 1. punktu stājas spēkā tīrvērtes pienākums.”

2. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2016/592

Deleģētās regulas (ES) 2016/592 3. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

a)	2020. gada 21. decembrī, ja nav pieņemts Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā paredzētais lēmums par līdzvērtību minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti; vai

i)	60. dienā pēc tāda lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti;

ii)	dienā, kad saskaņā ar 1. punktu stājas spēkā tīrvērtes pienākums.”

3. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2016/1178

Deleģētās regulas (ES) 2016/1178 3. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

a)	2020. gada 21. decembrī, ja nav pieņemts Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā paredzētais lēmums par līdzvērtību minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti; vai

i)	60. dienā pēc tāda lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu minētās regulas 4. panta vajadzībām, kurš aptver šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, attiecībā uz konkrēto trešo valsti;

ii)	dienā, kad saskaņā ar 1. punktu stājas spēkā tīrvērtes pienākums.”

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2) Komisijas 2015. gada 6. augusta Deleģētā regula (ES) 2015/2205, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu (OV L 314, 1.12.2015., 13. lpp.).

(3) Komisijas 2016. gada 1. marta Deleģētā regula (ES) 2016/592, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu (OV L 103, 19.4.2016., 5. lpp.).

(4) Komisijas 2016. gada 10. jūnija Deleģētā regula (ES) 2016/1178, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu (OV L 195, 20.7.2016., 3. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

29.4.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/4

PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/668

(2019. gada 15. aprīlis)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu konferences devītajā sanāksmē attiecībā uz dažu ķīmisku vielu iekļaušanu Roterdamas konvencijas par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, III pielikumā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 207. panta 3. punktu un 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, (“konvencija”) stājās spēkā 2004. gada 24. februārī, un Savienība to noslēdza ar Padomes Lēmumu 2006/730/EK (1).

(2)	Konvenciju Savienībā īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 649/2012 (2).

(3)	Saskaņā ar konvencijas 7. pantu Pušu konference pēc Ķīmisko vielu pārbaudes komitejas ieteikuma var iekļaut III pielikumā ķīmiskās vielas.

(4)

Lai nodrošinātu to, ka importētājas Puses saņem konvencijas sniegto aizsardzību, un tā kā ir izpildīti visi attiecīgie konvencijas kritēriji, ir nepieciešams un ir lietderīgi atbalstīt Ķīmisko vielu pārskatīšanas komitejas ieteikumu konvencijas III pielikumā iekļaut acetohloru, karbosulfānu, krizotilazbestu, fentionu (īpaši mazā apjomā lietojamiem jeb ULV preparātiem, kuros aktīvās vielas saturs ir 640 g/l vai vairāk), heksabromciklododekānu, forātu un šķidros preparātus (emulģējamos koncentrātus un šķīstošos koncentrātus), kuros parakvāta dihlorīda saturs ir 276 g/l vai vairāk, kas atbilst parakvāta jonu koncentrācijai 200 g/l vai vairāk. Turklāt minētās ķīmiskās vielas Savienībā jau ir aizliegtas vai to lietojums stingri ierobežots, un tāpēc uz tām attiecas eksporta prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 649/2012, kas ir stingrākas par konvencijā noteiktajām.

(5)	Paredzams, ka konvencijas Pušu konferences devītajā sanāksmē tiks lemts, vai minētās ķīmiskās vielas iekļaut III pielikumā.

(6)	Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Pušu konferences devītajā sanāksmē attiecībā uz dažu ķīmisku vielu iekļaušanu konvencijas III pielikumā, jo minētā iekļaušana Savienībai būs saistoša,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Roterdamas konvencijas par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, (“konvencija”) Pušu konferences devītajā sanāksmē, ir atbalstīt to, ka konvencijas III pielikumā iekļauj acetohloru, karbosulfānu, krizotilazbestu, fentionu (īpaši mazā apjomā lietojamiem jeb ULV preparātiem, kuros aktīvās vielas saturs ir 640 g/l vai vairāk), heksabromciklododekānu, forātu un šķidros preparātus (emulģējamos koncentrātus un šķīstošos koncentrātus), kuros parakvāta dihlorīda saturs ir 276 g/l vai vairāk, kas atbilst parakvāta jonu koncentrācijai 200 g/l vai vairāk.

2. pants

Nelielām izmaiņām 1. pantā minētajā nostājā Savienības pārstāvji, ņemot vērā norises Pušu konferences devītajā sanāksmē un apspriežoties ar dalībvalstīm koordinācijas sanāksmēs uz vietas, drīkst piekrist bez jauna Padomes lēmuma.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 15. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. DAEA

(1) Padomes Lēmums 2006/730/EK (2006. gada 25. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Roterdamas Konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā (OV L 299, 28.10.2006., 23. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).

29.4.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/6

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2019/669

(2019. gada 4. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu ECB/2013/10 par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2019/9)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 16. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālā banka (ECB) 2013. gada 19. aprīlī pieņēma Lēmumu ECB/2013/10 (1), ar kuru noteica vairākus tehniskos standartus, kas attiecas gan uz pašreizējām, gan nākotnes euro banknošu sērijām, kā arī precizēja dažus noteikumus un procedūras attiecībā uz euro banknotēm.

(2)	ECB nolēmusi veikt grozījumus euro banknošu otrajā sērijā, kas pazīstama kā Europa sērija. Tiks samazināts 100 euro un 200 euro nomināla banknošu augstums.

(3)	ECB Padome 2016. gada 4. maijā nolēma Europa sērijā neiekļaut 500 euro nomināla banknotes.

(4)	Turklāt Horvātijas pievienošanās 2013. gadā nozīmē, ka euro banknošu otrās sērijas 50, 100 un 200 euro nomināliem jāpievieno ECB iniciāļi horvātu valodā. Tos pievienos dizaina elementam, kurā iekļauti Eiropas Savienības oficiālo valodu varianti.

(5)

Konsekvences dēļ robežvērtība prasībai iesniegt dokumentus par euro banknošu izcelsmi un klienta vai attiecīgā gadījumā faktiskā īpašnieka identitātes datiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (2), būtu jāpalielina līdz 10 000 euro. Šis palielinājums saskaņos to ar robežvērtību, kas attiecas uz personām, kuras veic preču tirdzniecību, skaidrā naudā veicot vai saņemot maksājumus, kuru summa ir 10 000 euro vai vairāk, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849.

(6)

Jāprecizē, ka bojātu banknošu apmaiņa var notikt, apmainot banknotes pret jebkura nomināla banknotēm ar tādu pašu vērtību vai pārvedot vai kreditējot attiecīgo vērtību uz pieprasītāja kontu. Jāprecizē, ka maksu par tādu īstu banknošu apmaiņu, kas bojātas ar aizsargierīcēm, piemēro arī tad, ja pieprasītājs pieprasa, lai nacionālā centrālā banka (NCB) pārved vai kreditē attiecīgo banknošu vērtību uz kontu.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2013/10,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi

Lēmumu ECB/2013/10 groza šādi.

šādi groza 1. pantu:

ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

“1. Pirmās sērijas euro banknotes ietver septiņas euro banknošu nominālvērtības no pieciem līdz 500 euro. Otrās sērijas euro banknotes ietver sešas nominālvērtības no pieciem līdz 200 euro. Euro banknotes ataino tēmu “Eiropas laikmeti un stili” ar šādiem galvenajiem parametriem.

Nominālvērtība (EUR)	Izmēri (pirmā sērija)	Izmēri (otrā sērija)	Dominējošā krāsa	Dizains
5	120 × 62 mm	120 × 62 mm	Pelēka	Klasisks
10	127 × 67 mm	127 × 67 mm	Sarkana	Romāņu
20	133 × 72 mm	133 × 72 mm	Zila	Gotisks
50	140 × 77 mm	140 × 77 mm	Oranža	Renesanses
100	147 × 82 mm	147 × 77 mm	Zaļa	Baroka un rokoko
200	153 × 82 mm	153 × 77 mm	Dzelteni brūna	Tērauda un stikla arhitektūra
500	160 × 82 mm	Otrajā sērijā nav iekļauta	Purpursarkana	Modernā 20. gadsimta arhitektūra”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. punkta c) apakšpunktu:

“c)

ECB nosaukuma abreviatūra Eiropas Savienības oficiālajās valodās;

i)	uz pirmās sērijas euro banknotēm ietverot ECB abreviatūru šādās piecās oficiālajās valodās – BCE, ECB, EZB, EKT un EKP;

ii)

uz otrās sērijas euro banknotēm ar: 1) 5 euro, 10 euro un 20 euro nominālvērtību ietverot ECB abreviatūru šādās deviņās oficiālajās valodās – BCE, ECB, ЕЦБ, EZB, EKP, EKT, EKB, BĊE un EBC; un 2) 50 euro, 100 euro un 200 euro nominālvērtību ietverot ECB abreviatūru šādās desmit oficiālajās valodās – BCE, ECB, ЕЦБ, EZB, EKP, EKT, ESB, EKB, BĊE un EBC;”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. panta 2. punkta h) apakšpunktu:

“h)

ja Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā minētās iestādes un uzņēmumi vienā vai vairākās reizēs nodod apmaiņai bojātas īstas euro banknotes vismaz 10 000 euro vērtībā, šīs iestādes un uzņēmumi iesniedz dokumentus par banknošu izcelsmi un klienta vai attiecīgos gadījumos tāda patiesā īpašnieka identifikācijas datus, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (*1). Šis pienākums ir spēkā arī tad, ja pastāv šaubas, vai sasniegts 10 000 euro robežvērtības slieksnis. Šajā punktā paredzētie noteikumi neierobežo stingrākas identificēšanas un ziņošanas prasības, ko dalībvalstis pieņēmušas, transponējot Direktīvu (ES) 2015/849.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

šādu jaunu 4. punktu pievieno 3. pantam:

“4. NCB var veikt apmaiņu, pēc NCB ieskatiem izsniedzot jebkura nomināla skaidru naudu banknošu vērtībā, pārvedot banknošu vērtību uz pieprasītāja bankas kontu, kuru var nepārprotami identificēt ar starptautisko maksājumu konta numura identifikatoru (IBAN), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 (*2) 2. panta 15. punktā, vai kreditējot banknošu vērtību pieprasītāja kontā NCB.

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).”;"

ar šādu punktu aizstāj 4. panta 1. punktu:

“1. NCB iekasē maksu no Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un uzņēmējiem, kad tie pieprasa saskaņā ar 3. pantu apmainīt īstas euro banknotes, kas bojātas ar aizsargierīcēm. Šo maksu piemēro neatkarīgi no tā, vai NCB apmaiņu veic skaidrā naudā vai banknošu vērtību pārved uz kontu vai kreditē tajā.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 4. aprīlī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) Lēmums ECB/2013/10 (2013. gada 19. aprīlis) par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 118, 30.4.2013., 37. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

29.4.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/11

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2019/671

(2019. gada 9. aprīlis)

par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (pārstrādāta versija) (ECB/2019/7)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. un 14.3. pantu,

tā kā:

(1)	Pamatnostādne ECB/2014/9 (1) būtiski grozīta divas reizes. Pamatnostādnē jāveic turpmāki grozījumi un tāpēc tā skaidrības nolūkā jāpārstrādā.

(2)	Vienotās monetārās politikas veiksmīgai īstenošanai nepieciešams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) noteiktu vispārīgus principus, kas NCB jāievēro, pēc savas iniciatīvas veicot operācijas ar aktīviem un pasīviem; šādas operācijas nedrīkst ietekmēt vienoto monetāro politiku.

(3)

Jānosaka ierobežojumi atlīdzībai par valdību noguldījumiem NCB, ko NCB kā fiskāli aģenti pieņem saskaņa ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 21.2. pantu, lai nodrošinātu vienotas monetārās politikas integritāti un veicinātu valdības noguldījumu izvietošanu tirgū, kā arī veicinātu Eurosistēmas likviditātes pārvaldību un monetārās politikas īstenošanu. Turklāt tādas maksimālās robežas ieviešana atlīdzībai, kuras pamatā ir naudas tirgus likmes, atvieglo ECB veikto uzraudzību NCB atbilstībai monetārās finansēšanas aizliegumam, ko ECB veic saskaņā ar Līguma 271. panta d) punktu.

(4)	Ņemot vērā īpašos institucionālos apstākļus, ECB Padome uzskata, ka atlīdzība par valdības noguldījumiem, kas saistīti ar korekciju programmu, netraucē vienotajai monetārajai politikai tādā pašā apjomā kā atlīdzība par citiem valdības noguldījumiem.

(5)

Lai gan uz atlīdzību par noguldījumiem, kas nav valdības noguldījumi NCB, var neattiekties monetārās finansēšanas aizliegums, tā arī ir jāprecizē, lai saglabātu vienotās monetārās politikas integritāti. Ņemot vērā atšķirīgās institucionālās prasības, atlīdzības specifiskās robežas var atšķirties, jo īpaši attiecībā uz noguldījumiem no iekšējiem avotiem, ko var uzskatīt par līdzīgiem mazumtirdzniecības kontiem vai tādiem, kas kalpo administratīviem mērķiem.

(6)

Uz darījumiem, ko NCB veic trešo personu vārdā un kas netiek iegrāmatoti NCB bilancē un neietekmē centrālās bankas likviditātes situāciju, šī pamatnostādne neattiecas. Tomēr, ņemot vērā saistītos organizatoriskos jautājumus, uz šādiem darījumiem būtu jāattiecina pasākumi, kas ir salīdzināmi ar šajā pamatnostādnē noteiktajiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Piemērošanas joma

Šo pamatnostādni piemēro darījumiem euro, kuros iesaistītas NCB, un ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem ar nosacījumu, ka visos gadījumos tie tiek iegrāmatoti bilancē un ka minētie darījumi nav šādi darījumi:

a)	darījumi, kurus NCB veic, īstenojot ECB Padomes noteikto vienoto monetāro politiku;

b)	darījumi, kurus regulē pamatnostādnes, kas pieņemtas, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 31.3. pantu;

c)	darījumi, kas veikti, un noguldījumi, kas pieņemti Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu kontekstā, kā noteikts Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2018/797 (ECB/2018/14) (2);

d)	operācijas, kas saistītas ar ārkārtas likviditātes palīdzību, kā noteikts Līgumā par ārkārtas likviditātes palīdzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1)	“NCB” ir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras valūta ir euro;

2)	“noguldījumu iespējas procentu likme” ir procentu likme, ko piemēro Eurosistēmas noguldījumu iespējai;

“noguldījums” ir kredīta atlikums euro vai citā valūtā, kuru veido naudas līdzekļi, kas tiek turēti kontā NCB, vai kuru radījušas pagaidu situācijas, kas izriet no citiem NCB sniegtajiem pakalpojumiem, radot saistības, kas iegrāmatotas attiecīgās NCB bilancē un ko šādai NCB jāatmaksā saskaņā ar piemērojamiem līgumiskiem vai reglamentējošiem nosacījumiem, t.sk. noguldījumi uz nakti un termiņnoguldījumi;

4)	“valdība” ir visi Līguma 123. pantā minētie publisko tiesību subjekti Regulas (EK) Nr. 3603/93 (3) izpratnē, izņemot valsts īpašumā esošās kredītiestādes, uz kurām NCB rezervju saņemšanas kontekstā NCB un ECB attiecina tādus pašus noteikumus kā uz privātām kredītiestādēm;

5)	“valdības noguldījumi” ir ar monetāro politiku nesaistīti noguldījumi, kurus NCB pieņem no valdībām;

“ar korekcijas programmu saistīti valdības noguldījumi” ir šādu līdzekļu noguldījumi:

līdzekļi, kurus Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), Eiropas Savienības struktūras vai Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) izsniedzis dalībvalsts, kuras valūta ir euro, valdībai, kas īsteno Eiropas un/vai SVF finanšu palīdzības programmu, kuras līgumiskie vai citi juridiskie noteikumi nosaka, ka šie līdzekļi dalībvalsts valdībai jātur dalībvalsts NCB;

b)	līdzekļi, kuri atbilst uzkrātajai Eurosistēmas peļņai no Grieķijas valdības obligācijām, kas tiek turētas saskaņā ar vērtspapīru tirgus programmu (VTP), un kurus euro zonas valdības pārskaitījušas uz īpašu ESM kontu; vai

līdzekļi, ko dalībvalsts NCB tur tādas dalībvalsts valdība, kura īsteno vai īstenoja Eiropas un/vai SVF finanšu palīdzības programmu, un ko paredzēts izmaksāt aizdevējiem šādas programmas ietvaros, vai attiecībā uz kuriem ar programmu vai pēcprogrammas uzraudzību saistīti līgumiskie vai citi juridiskie noteikumi nosaka, ka šie līdzekļi jātur šādā NCB. Šajā nolūkā “paredzēts” ietver skaidrās naudas līdzekļu piesardzības rezerves, kas valsts kasēm jātur, ievērojot ar pēcprogrammas uzraudzību saistītus līgumiskus vai citus juridiskus noteikumus, vai atbrīvojuma rezultātā, ko piešķīris viens vai vairāki finanšu palīdzības programmas kreditori, ja ir veikta pirmstermiņa atmaksa kādam citam finanšu palīdzības programmas kreditoram.

7)	“iekšzemes kopprodukts” (IKP) ir noteiktā periodā tautsaimniecībā saražoto preču un pakalpojumu vērtība, atskaitot starppatēriņu un pieskaitot produktu un importa tīros nodokļu ieņēmumus;

“ar monetāro politiku nesaistīti noguldījumi” ir NCB pieņemti noguldījumi no valdībām un citiem ārējiem avotiem, kuri iegrāmatoti bilances posteņos, kas nav pasīvu postenis L2 (“Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā”), kā noteikts Eurosistēmas saskaņotajā bilancē. Ar monetāro politiku nesaistīti noguldījumi no citiem ārējiem avotiem neietver SVF Kontu Nr. 1 un Kontu Nr. 2, kā to noteikusi ECB Padome, vai noguldījumus no iekšējiem avotiem, t. i., attiecīgās NCB pašreizējo vai bijušo darbinieku, filiāļu vai meitasuzņēmumu noguldījumus un tādu aizjūras monetāro iestāžu noguldījumus, kas saistītas ar attiecīgo NCB un atrodas Līguma 198. pantā noteiktajās valstīs un teritorijās;

9)	“tirgus likme nodrošinātiem darījumiem” ir: a) euro termiņnoguldījumiem – STOXX EUR GC Pooling indekss ar salīdzināmu termiņu, vai, ja tas vairs netiek izmantots vai vairs netiek uzskatīts par etalonu – tā ekvivalents, un b) termiņnoguldījumiem valūtās, kas nav euro – salīdzināma likme;

10)	“tirgus likme nenodrošinātiem darījumiem uz nakti” ir: a) euro noguldījumiem uz nakti – euro uz nakti izsniegto kredītu vidējais indekss (EONIA), vai pēc EONIA izmantošanas pārtraukšanas – euro īstermiņa likme (€STR); un b) noguldījumiem uz nakti valūtās, kas nav euro – ar to salīdzināma likme;

11)	“tiešs darījums” ir vērtspapīra pirkšana, pārdošana vai dzēšana, kas iegrāmatota bilances postenī, kas nav aktīvu postenis A7.1 (“Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri”), kā definēts Eurosistēmas saskaņotajā bilancē;

12)	“vērtspapīri” ir šāda veida vērtspapīri: a) parāda vērtspapīri; b) kotētas akcijas; un c) ieguldījumu fondu daļas vai apliecības;

13)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir darījums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (4) 3. panta 11. punkta definīcijai un kas ietver vērtspapīrus, kuri iegrāmatoti bilances postenī, kas nav aktīvu postenis A7.1 (“Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri”), kā definēts Eurosistēmas saskaņotajā bilancē, un kas ir:

a)	“kreditēšanas darījums”, proti, vērtspapīru finansēšanas darījums, ko veic NCB, sniedzot vērtspapīrus; vai

b)	“aizņēmuma darījums”, proti, vērtspapīru finansēšanas darījums, ko veic NCB, saņemot vērtspapīrus;

14)	“divpusēja likviditātes vienošanās” ir vienošanās, ko NCB noslēdz ar ārpus euro zonas esošu centrālo banku vai monetāro iestādi nolūkā veikt darījumus, mainot euro skaidru naudu pret euro bezskaidras naudas nodrošinājumu.

3. pants

Organizatoriskie jautājumi

1. NCB veic atbilstošus pasākumus, lai darījuma partneri varētu nošķirt darījumus, kas veikti saskaņā ar šo pamatnostādni, un darījumus, ko NCB veic, īstenojot vienoto monetāro politiku.

2. NCB veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā, veicot darījumus saskaņā ar šo pamatnostādni, neizmanto konfidenciālu monetārās politikas informāciju.

3. NCB īsteno līdzīgus pasākumus kā tie, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu, arī attiecībā uz darījumiem, ko NCB veic trešo personu vārdā un kas nav iegrāmatoti NCB bilancē un neietekmē centrālās bankas likviditātes situāciju.

4. NCB katru gadu informē ECB par pasākumiem, kas veikti saskaņa ar šo pantu.

4. pants

Ar monetāro politiku nesaistītu noguldījumu atlīdzības ierobežojumi

1. Uz atlīdzību par valdības noguldījumiem attiecas turpmāk tekstā norādītie ierobežojumi:

a)	noguldījumiem uz nakti – tirgus likme nenodrošinātiem darījumiem uz nakti; termiņnoguldījumiem – tirgus likme nodrošinātiem darījumiem ar salīdzināmu termiņu vai, ja tā nav pieejama, tirgus likme nenodrošinātiem darījumiem uz nakti.

jebkurā kalendārajā dienā par NCB turēto visu valdības noguldījumu, izņemot ar korekcijas programmu saistītos noguldījumus, kopsummu, kas pārsniedz lielāko no tālāk tekstā minētajiem lielumiem: i) 200 milj. euro līdzvērtīga summa; vai ii) 0,04 % no tās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta, kurā atrodas NCB, tiek maksāta atlīdzība, kas sasniedz šādu līmeni:

noguldījumiem euro:

i)	ja noguldījumu iespējas procentu likme attiecīgajā kalendārajā dienā ir vienāda ar nulli vai augstāka par to – piemēro nulle procentu likmi;

ii)	ja noguldījumu iespējas procentu likme attiecīgajā kalendārajā dienā ir negatīva – piemēro procentu likmi, kas nav augstāka par noguldījumu iespējas procentu likmi.

noguldījumiem citās valūtās: piemēro pieeju, kas attiecīgajai valūtai ir salīdzināma ar pieeju, kas noteikta noguldījumiem euro, kā noteikts 1. punkta i) un ii) apakšpunktā.

Lai noteiktu šajā punktā minēto robežvērtību, IKP pamatojas uz ikgadējo rudens ekonomikas prognozi, ko Eiropas Komisija publicējusi iepriekšējā gadā. Katra NCB lemj par dažādo valdības noguldījumu sadalījumu zem un virs robežvērtības.

c)	Jebkurā kalendārajā dienā, ja saskaņā ar b) apakšpunktu piemērojamā likme ir augstāka par a) apakšpunktā norādīto attiecīgo tirgus likmi, atlīdzību par visiem valdības noguldījumiem maksā ar šādu tirgus likmi.

d)	Uz valdības noguldījumiem, kas saistīti ar korekcijas programmu, attiecas a) apakšpunktā minētās atlīdzības procentu likmes, vai atlīdzība tiek maksāta, piemērojot nulles procentu likmi, atkarībā no tā, kura no tām ir augstāka, bet tos neieskaita b) apakšpunktā minēto robežvērtībā.

2. Atlīdzībai par ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem, kas nav valdības noguldījumi, ņem vērā proporcionalitātes, tirgus neitralitātes un vienlīdzīgas attieksmes principus. Atlīdzība par ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem, kas nav valdības noguldījumi, ja tie ir denominēti euro, nedrīkst pārsniegt noguldījumu iespējas procentu likmi.

3. Negatīva procentu likme nozīmē noguldītāja maksājuma pienākumu pret attiecīgo NCB, tostarp šīs NCB tiesības attiecīgi debitēt atbilstošo noguldījumu kontu.

5. pants

EX ante pienākumi

1. NCB ex ante sniedz ECB pārskatu par darījumu, uz kuriem attiecas šī pamatnostādne, kopējo neto likviditātes ietekmi Eurosistēmas vispārējās likviditātes pārvaldības kontekstā. Turklāt NCB ar atbilstošiem pasākumiem nodrošina, ka šie darījumi neizraisa tādu ietekmi uz likviditāti, kuru nevar precīzi prognozēt.

2. NCB lūdz ECB Padomes iepriekšēju apstiprinājumu, ja darījumi, uz kuriem attiecas šī pamatnostādne un kurus NCB veic pēc savas iniciatīvas, norēķinu dienā izraisa neto ietekmi uz likviditāti, kas ir lielāka par 500 milj. euro.

3. NCB lūdz ECB Padomes iepriekšēju apstiprinājumu divpusēju likviditātes vienošanos noslēgšanai.

6. pants

Ex post pārskatu sniegšana

Vienu reizi kalendārajā ceturksnī NCB ex post sniedz ECB informāciju par:

a)	tiešajiem darījumiem;

b)	vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

c)	vidējām nenomaksātām summām, kas attiecas uz ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem, kuri veikti vai novēroti iepriekšējā kalendārā ceturkšņa laikā.

7. pants

Kontrole

1. ECB reizi gadā sagatavo novērtējumu par šīs pamatnostādnes īstenošanu iepriekšējā gadā un iesniedz to ECB Padomei.

2. Papildus 5. panta 2. punktā minētajai dienas kopējās neto likviditātes ietekmes robežvērtībai ECB ārkārtas apstākļos jebkurā konkrētā laikposmā var noteikt un piemērot papildu robežvērtības NCB darījumiem, uz kuriem attiecas šī pamatnostādne.

3. Ja pārskatu sniegšana atklāj, ka darījumi, uz kuriem attiecas šī pamatnostādne, nav saderīgi ar vienotās monetārās politikas prasībām, ECB var sniegt īpašus norādījumus saistībā ar attiecīgo NCB aktīvu un pasīvu pārvaldību.

8. pants

Konfidencialitāte

Informācija un dati, kas sniegti šīs pamatnostādnes kontekstā, ir konfidenciāli.

9. pants

Atcelšana

1. Pamatnostādne ECB/2014/9 ar grozījumiem, kas veikti ar I pielikumā norādītajām pamatnostādnēm, tiek atcelta ar 2019. gada 1. oktobri.

2. Atsauces uz atcelto pamatnostādni uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu II pielikumā.

10. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB.

2. NCB veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai pamatnostādnei, un piemēro tos ar 2019. gada 1. oktobri. Tās ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūlijā informē ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas attiecas uz 4. panta 1. punktā, 4. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā noteiktajiem pasākumiem.

11. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta NCB.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 9. aprīlī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) Pamatnostādne ECB/2014/9 (2014. gada 20. februāris) par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (OV L 159, 28.5.2014., 56. lpp.).

(2) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/797 (2018. gada 3. maijs) par rezervju pārvaldības pakalpojumiem euro valūtā, ko Eurosistēma sniedz ārpus euro zonas esošām centrālajām bankām un valstīm, kā arī starptautiskajām organizācijām (ECB/2018/14) (OV L 136, 1.6.2018., 81. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 3603/93 (1993. gada 13. decembris), ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104. pantā un 104.b panta 1. punktā minētos aizliegumus (OV L 332, 31.12.1993., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Atceltā pamatnostādne un tās (9. pantā minētie) grozījumi

Pamatnostādne ECB/2014/9

Pamatnostādne ECB/2014/22 (1)

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/1575 (ECB/2015/28) (2)

(1) Pamatnostādne ECB/2014/22 (2014. gada 5. jūnijs ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/9 par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (OV L 168, 7.6.2014., 118. lpp.).

(2) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/1575 (2015. gada 4. septembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/9 par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (ECB/2015/28) (OV L 245, 22.9.2015., 13. lpp.).

II PIELIKUMS

Atbilstību tabula

Pamatnostādne ECB/2014/9	Šī pamatnostādne
1. panta 1. punkts	1. pants
1. panta 2. punkts
1. panta 3. punkts
1. panta 4. punkts
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants
5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts	4. panta 1. punkta a) apakšpunkts
5. panta 2. punkts	4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts
5. panta 3. punkts	4. panta 1. punkta d) apakšpunkts
6. panta 1. punkts	5. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts	6. pants
6. panta 3. punkts	7. panta 3. punkts
7. panta 1. punkts	5. panta 2. punkts
7. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
7. panta 3. punkts
8. pants
9. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
9. panta 2. punkts
10. pants	8. pants
11. pants
12. pants	10. pants
13. pants	11. pants

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 113

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 29. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/667 (2018. gada 19. decembris), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178 groza nolūkā noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem pagarināt tīrvērtes pienākuma atliktās piemērošanas datumus ( 1 )	1
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/668 (2019. gada 15. aprīlis) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu konferences devītajā sanāksmē attiecībā uz dažu ķīmisku vielu iekļaušanu Roterdamas konvencijas par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, III pielikumā	4
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/669 (2019. gada 4. aprīlis), ar ko groza Lēmumu ECB/2013/10 par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2019/9)	6
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/670 (2019. gada 9. aprīlis), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/8 par monetārās finansēšanas aizliegumu un to, kā nacionālās centrālās bankas maksā atlīdzību par valdības noguldījumiem (ECB/2019/8)	9
		PAMATNOSTĀDNES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/671 (2019. gada 9. aprīlis) par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (pārstrādāta versija) (ECB/2019/7)	11


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.