1.   Savienībā ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību.

Savienības iestādes ir šādas:

2.   Katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību.

3.   Noteikumi attiecībā uz Eiropas Centrālo banku un Revīzijas palātu, kā arī sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz citām iestādēm, ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

4.   Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevējas funkcijas.

1.   Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kas veic padomdevēju funkcijas.

2.   Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.

3.   Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

4.   Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

5.   Noteikumus, kas izklāstīti 2. un 3. punktā un kas reglamentē šo komiteju sastāvu, Padome regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas Savienībā. Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, šajā nolūkā pieņem lēmumus.

1.   Komitejas locekļus ieceļ uz pieciem gadiem. Padome apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Komitejas locekļus var iecelt amatā atkārtoti.

2.   Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Komisiju. Tā var saņemt atzinumus no Eiropas organizācijām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības un sociālās jomas, kā arī pilsonisko sabiedrību un ir ieinteresētas Savienības darbībās.

1.   Komitejas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

2.   Pēc katras sastāva atjaunošanas reizi piecos gados Komitejas pirmo sesiju sasauc tās gados vecākais loceklis, ja iespējams, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Komitejas locekļiem ir paziņots par to, ka Padome viņus ir apstiprinājusi.

3.   Komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Pienākumu veikšanas laikā, kā arī ceļā uz sanāksmi vai no sanāksmes uz viņiem attiecas privilēģijas un imunitāte, kas noteiktas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā. Konkrēti viņi bauda pārvietošanās brīvību, personas neaizskaramību un imunitāti. Komitejas locekļi ar cieņu izturas pret Komiteju un nekaitē tās reputācijai.

4.   Pildīdami savus pienākumus, Komitejas locekļi ievēro cieņpilnu attieksmi darbavietā. Viņi atturas no jebkāda veida aizskarošas izturēšanās un nosoda tādu rīcību. Komitejas locekļi apņemas ievērot un paraksta Rīcības kodeksu, kas pievienots šā Reglamenta pielikumā.

Ja Komitejas loceklis nav parakstījis deklarāciju par minēto kodeksu, viņu nevar ievēlēt amatā Komitejas struktūrās, iecelt par ziņotāju un viņš nevar piedalīties oficiālos komandējumos.

5.   Komiteja visās savās politikas jomās garantē Eiropas Savienības tiesībās noteikto dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principu ievērošanu. Komiteja cenšas nodrošināt, ka visās tās struktūrvienībās sieviešu skaits ir proporcionāli lielāks nekā pilnsapulcē. Birojs izvērtē sieviešu un vīriešu pārstāvības situāciju un, ja nepieciešams, pieņem konkrētus ieteikumus. Katra divarpus gadu pilnvaru termiņa beigās Birojam iesniedz ziņojumu šīs situācijas izvērtēšanai.

1.   Komitejā ir šādas struktūrvienības: pilnsapulce, Birojs, priekšsēdētājs un specializētās nodaļas.

2.   Komitejā izveidotas trīs grupas, kuru sastāvs un funkcijas ir noteiktas 30. pantā.

3.   Komitejas locekļiem nav saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs. Pienākumu veikšanas laikā, kā arī ceļā uz sanāksmi vai no sanāksmes uz viņiem attiecas privilēģijas un imunitāte, kas noteiktas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā. Konkrēti viņi bauda pārvietošanās brīvību, personas neaizskaramību un imunitāti.

1.   Komiteja atzīst un pieņem šādus Eiropas Savienības simbolus:

2.   Komiteja svin Eiropas dienu 9. maijā.

3.   Karogs ir pacelts visās Komitejas ēkās un oficiālu pasākumu laikā.

4.   Himnu atskaņo, atklājot konstitutīvo sēdi pilnvaru termiņa sākumā, kā arī citu svinīgu sēžu gadījumos, tostarp, uzņemot valstu un valdību vadītājus vai jaunos Komitejas locekļus pēc ES paplašināšanās.

1.   Biroja locekļus ievēlē, ievērojot vispārējo un ģeogrāfisko līdzsvaru starp grupām, un tā, lai no katras dalībvalsts būtu vismaz viens un ne vairāk par trim pārstāvjiem. Grupas apspriežas un pilnsapulcei izvirza priekšlikumu par Biroja sastāvu.

Komitejas Biroja sastāvā ir

2.   Priekšsēdētāju ievēlē pēc kārtas no triju grupu locekļu vidus.

3.   Priekšsēdētāju un viņa vietniekus attiecīgajos amatos nevar ievēlēt atkārtoti. Divarpus gadus pēc pilnvaru termiņa beigām priekšsēdētājs nevar būt Biroja loceklis priekšsēdētāja vietnieka, grupas vai specializētās nodaļas priekšsēdētāja statusā.

4.   Priekšsēdētāja vietniekus ievēlē no to divu grupu locekļu vidus, kurām nav piederīgs priekšsēdētājs.

1.   Pirmajā sēdē, ko sasauc saskaņā ar 1. panta noteikumiem, Komiteja pagaidu priekšsēdētāja vadībā no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju, divus priekšsēdētāja vietniekus, specializēto nodaļu priekšsēdētājus un pārējos Biroja locekļus, izņemot grupu priekšsēdētājus, uz diviem ar pusi gadiem, sākot no dienas, kad Komiteja ir oficiāli uzsākusi darbu.

2.   Pagaidu priekšsēdētāja vadībā var apspriest jautājumus tikai saistībā ar minētajām vēlēšanām.

1.   Komiteja no savu locekļu vidus var izveidot vēlēšanu komisiju, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un kuras uzdevums ir pieņemt kandidatūras un iesniegt pilnsapulcei kandidātu sarakstu, ievērojot 4. panta noteikumus.

2.   Saskaņā ar šā panta noteikumiem Komiteja lemj par priekšsēdētāja un Biroja locekļu amatu kandidātu sarakstu vai sarakstiem.

3.   Komiteja ievēlē Biroja locekļus, kas nav grupu priekšsēdētāji, vajadzības gadījumā balsojot vairākkārt, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta balsošanai par visu sarakstu kopumā.

4.   Balsošanai derīgi tikai pilnīgi kandidātu saraksti, kas atbilst 4. panta noteikumiem un kuriem pievienots katra kandidāta paziņojums par piekrišanu balotēties vēlēšanās.

5.   Par Biroja locekļiem ievēlētus pasludina kandidātus no tā saraksta, kas ieguvis vislielāko balsu skaitu un vismaz vienu ceturtdaļu derīgo balsu.

6.   Pēc tam pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus.

7.   Pēc tam Komiteja ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē specializēto nodaļu priekšsēdētājus.

8.   Noslēgumā Komiteja balso par visiem Biroja locekļiem kopumā. Viņus uzskata par ievēlētiem, ja viņi saņem vismaz divas trešdaļas derīgo balsu.

1.   Biroja sēdi sasauc priekšsēdētājs vai nu administratīvā kārtībā, vai arī pēc desmit Biroja locekļu lūguma.

2.   Katru Biroja sēdi protokolē. Protokolu iesniedz Birojam apstiprināšanai.

3.   Birojs izstrādā savus darbības noteikumus.

4.   Birojs nosaka Komitejas organizāciju un iekšējo darbību. Pēc apspriešanās ar grupām Birojs pieņem Reglamenta piemērošanas noteikumus.

5.   Birojs un priekšsēdētājs īsteno Finanšu regulā un Komitejas Reglamentā paredzētās pilnvaras budžeta un finanšu jomā.

6.   Ievērojot budžeta un finanšu procedūras, Birojs pieņem noteikumus par Komitejas locekļu, viņu aizvietotāju, kas iecelti saskaņā ar 21. pantu, delegātu un viņu aizvietotāju, kas iecelti saskaņā ar 27. pantu, un ekspertu, kas iecelti saskaņā ar 26. pantu, ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

7.   Birojs ir politiski atbildīgs par Komitejas vispārējo vadību. To īstenojot, Birojs īpaši raugās, lai Komitejas, tās struktūrvienību un personāla darbība atbilstu Komitejas institucionālajiem mērķiem.

8.   Birojs ir atbildīgs par to, lai Līgumā paredzēto uzdevumu izpildē Komiteja pienācīgi izmantotu tai pieejamos cilvēkresursus, budžeta un tehniskos līdzekļus. Birojs piedalās budžeta procedūrā un sekretariāta darba organizēšanā.

9.   Birojs no savu locekļu vidus var izveidot ad hoc grupas jebkuru tā kompetencē esošu jautājumu izskatīšanai. Šo grupu darbā var iesaistīt arī pārējos locekļus, izņemot gadījumus, kad tiek apspriesti jautājumi par ierēdņu iecelšanu amatā.

10.   Reizi sešos mēnešos Birojs, pamatojoties uz šim nolūkam izstrādātu ziņojumu, izvērtē Komitejas pieņemto atzinumu ietekmi.

11.   Pēc Komitejas locekļa vai ģenerālsekretāra pieprasījuma Birojs precizē Reglamenta un tā piemērošanas noteikumu skaidrojumu. Biroja secinājumi ir saistoši, taču tos var apstrīdēt, iesniedzot apelāciju pilnsapulcei, kam ir galīgā lēmuma tiesības.

12.   Kad reizi piecos gados atjauno Komitejas sastāvu, Birojs, kura pilnvaru termiņš beidzas, veic kārtējos pienākumus līdz jaunās Komitejas pirmajai sēdei. Izņēmuma gadījumos Birojs var uzticēt kādam Komitejas loceklim, kura pilnvaru termiņš beidzas, atsevišķus vai noteiktā termiņā izpildāmus pienākumus, kuru veikšanai vajadzīgas īpašas zināšanas.

1.   Lai īstenotu padomdevēja funkciju attiecībā uz Biroju un Komitejas priekšsēdētāju un lai sagatavotu projektus visiem lēmumiem, ko Birojs pieņem finanšu un budžeta vai organizatoriskajā jomā, izveido Finanšu un budžeta lietu komisiju (CAF).

2.   Finanšu un budžeta lietu komisiju vada viens no diviem priekšsēdētāja vietniekiem.

Tās sastāvā ir divpadsmit locekļi, ko Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

3.   Finanšu un budžeta lietu komisija izstrādā Komitejas budžeta projektu, ko iesniedz Birojam apstiprināšanai, nodrošina pienācīgu budžeta izpildi un gādā par ziņošanas pienākuma ievērošanu.

Finanšu un budžeta lietu komisija sniedz konsultācijas

4.   Komitejas budžetā tiek ievēroti vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principi.

5.   Atsevišķu papildu jautājumu risināšanai Birojs var piešķirt Finanšu un budžeta lietu komisijai arī citas pilnvaras.

6.   Finanšu un budžeta lietu komisija lēmumus pieņem saskaņā ar tās iekšējiem darbības noteikumiem, tostarp šādiem:

7.   Finanšu un budžeta lietu komisija iesniedz Birojam gada pārskatu.

8.   Finanšu un budžeta lietu komisijas priekšsēdētājs vada delegāciju sarunām ar Eiropas Savienības budžeta lēmējinstitūciju un par šo sarunu norisi ziņo Birojam.

9.   Sekretariāts nodrošina Finanšu un budžeta lietu komisijai visu informāciju, kas tai nepieciešama, lai īstenotu padomdevēja funkciju attiecībā uz Biroju un Komitejas priekšsēdētāju.

1.   Komitejas komunikācijas stratēģijas veicināšanai un pārraudzībai izveido Komunikācijas komisiju (COCOM). Komunikācijas komisijas pienākumos ir paredzēta padomdevēja funkcija attiecībā uz Biroju un Komitejas priekšsēdētāju.

2.   Komunikācijas komisiju vada viens no diviem Komitejas priekšsēdētāja vietniekiem. Tās sastāvā ir divpadsmit locekļi, ko Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

3.   Komunikācijas komisija koordinē par komunikāciju, attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem un kultūru atbildīgo struktūrvienību darbu, nodrošinot, ka tas atbilst apstiprinātajai stratēģijai un plāniem.

4.   Komunikācijas komisija katru gadu iesniedz Birojam pārskatu par savu pienākumu izpildi, kā arī pasākumu plānu nākamajam gadam.

1.   Prezidija sastāvā ir Komitejas priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki.

2.   Komitejas prezidijs tiekas ar grupu priekšsēdētājiem, lai sagatavotu Biroja un pilnsapulces darbu. Šajās sanāksmēs var uzaicināt piedalīties specializēto nodaļu priekšsēdētājus.

3.   Lai izstrādātu Komitejas darba plānu un izvērtētu tā izpildi, Komitejas prezidijs vismaz divas reizes gadā sanāksmē tiekas ar grupu priekšsēdētājiem un specializēto nodaļu priekšsēdētājiem.

1.   Priekšsēdētājs vada visu Komitejas un tās struktūrvienību darbu saskaņā ar Līgumu un šo Reglamentu. Viņam ir visas nepieciešamās pilnvaras, lai vadītu Komitejas debates un nodrošinātu to netraucētu norisi.

2.   Priekšsēdētājs pastāvīgi iesaista savā darbā priekšsēdētāja vietniekus un var viņiem uzticēt konkrētus uzdevumus vai pienākumus, kas ietilpst viņa kompetencē.

3.   Priekšsēdētājs var uzticēt ģenerālsekretāram konkrētus un noteiktā termiņā izpildāmus uzdevumus.

4.   Priekšsēdētājs pārstāv Komiteju. Pārstāvības pilnvaras viņš var deleģēt priekšsēdētāja vietniekam vai, ja nepieciešams, kādam Komitejas loceklim.

5.   Priekšsēdētājs informē Komiteju par tās vārdā veikto darbību un pasākumiem sesiju starplaikā. Sniegtajai informācijai neseko debates.

6.   Pēc ievēlēšanas amatā priekšsēdētājs plenārsesijā izklāsta darba plānu savam pilnvaru termiņam. Pilnvaru termiņa beigās viņš sniedz pārskatu par paveikto.

Abus minētos ziņojumus var apspriest pilnsapulcē.

1.   Paplašināto prezidiju veido Komitejas priekšsēdētājs, abi Komitejas priekšsēdētāja vietnieki un grupu priekšsēdētāji.

2.   Paplašinātā prezidija uzdevums ir:

Šajā nolūkā paplašinātā prezidija sanāksmēs var uzaicināt piedalīties specializēto nodaļu un konsultatīvo komisiju priekšsēdētājus, kā arī citas personas.

3.   Vismaz divreiz gadā paplašinātais prezidijs sanāksmē tiekas ar specializēto nodaļu un konsultatīvo komisiju priekšsēdētājiem, lai izstrādātu Komitejas darba programmu un novērtētu tās izpildi.

1.   Komitejā ir sešas specializētās nodaļas. Pēc Biroja priekšlikuma pilnsapulce var izveidot arī citas specializētās nodaļas jomās, uz kurām attiecas Līgumi.

2.   Komiteja specializētās nodaļas izveido konstitutīvajā sesijā pēc Komitejas sastāva atjaunošanas reizi piecos gados.

3.   Specializēto nodaļu sarakstu un to kompetences jomas var pārskatīt, atjaunojot Komitejas sastāvu reizi piecos gados.

1.   Komiteja pēc Biroja priekšlikuma nosaka specializēto nodaļu locekļu skaitu.

2.   Katram Komitejas loceklim, izņemot priekšsēdētāju, jāpiedalās vismaz vienas specializētās nodaļas darbā.

3.   Neviens loceklis nevar būt piederīgs vairāk nekā divām specializētajām nodaļām, ja vien viņš nav no dalībvalsts, kuru pārstāv deviņi vai mazāk par deviņiem locekļiem. Neviens Komitejas loceklis tomēr nevar būt piederīgs vairāk nekā trim specializētajām nodaļām.

4.   Komiteja ieceļ specializēto nodaļu locekļus uz divarpus gadiem, un to var darīt atkārtoti.

5.   Specializētās nodaļas locekļa nomaiņa notiek tādā pašā kārtībā kā viņa iecelšana.

1.   Specializētās nodaļas birojā, ko ievēl uz divarpus gadiem, ir divpadsmit locekļu, to skaitā priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, no katras grupas pa vienam.

2.   Specializēto nodaļu priekšsēdētājus un pārējos specializēto nodaļu biroju locekļus ievēlē Komiteja.

3.   Specializēto nodaļu priekšsēdētājus un pārējos biroja locekļus var ievēlēt atkārtoti.

4.   Ik pa divarpus gadiem triju specializēto nodaļu priekšsēdētāju amatiem piemēro rotāciju starp grupām. Viena un tā pati grupa nevar vadīt specializēto nodaļu vairāk nekā piecus gadus pēc kārtas.

1.   Specializēto nodaļu pienākums ir pieņemt atzinumus vai informatīvos ziņojumus par jautājumiem, kuri tām nodoti izskatīšanai saskaņā ar šā Reglamenta 37. pantu.

2.   Lai izskatītu šos jautājumus, specializētās nodaļas var izveidot izpētes grupu vai dokumenta izstrādes grupu, vai iecelt vienīgo ziņotāju.

3.   Specializētās nodaļas, pamatojoties uz grupu iesniegtajiem priekšlikumiem, ieceļ ziņotājus un, ja nepieciešams, līdzziņotājus un nosaka izpētes grupu un dokumenta izstrādes grupu sastāvu.

4.   Lai ātri izveidotu izpētes grupas un panāktu triju grupu priekšsēdētāju vienošanos par priekšlikumu ziņotāja un iespējamā līdzziņotāja iecelšanai, kā arī par izpētes vai dokumenta izstrādes grupas sastāvu, specializēto nodaļu priekšsēdētāji veic vajadzīgos pasākumus, lai varētu uzsākt darbu.

5.   Ziņotājs (attiecīgā gadījumā ar eksperta palīdzību) ir atbildīgs par turpmāko darbu, kas saistīts ar plenārsesijā pieņemto atzinumu. Šajā darbā viņam palīdz attiecīgās specializētās nodaļas sekretariāts. Par šo darbu informē attiecīgo specializēto nodaļu.

6.   Izpētes grupas nevar būt pastāvīgas struktūrvienības, izņemot gadījumus, kad Birojs tam devis iepriekšēju piekrišanu uz to pašu divarpus gadu termiņu.

1.   Ikvienu Komitejas locekli, kas nevar piedalīties sagatavošanas darbā, var pārstāvēt viņa aizvietotājs.

2.   Aizvietotājiem nav balsstiesību.

3.   Komitejas locekli, kurš ir specializētās nodaļas vai izpētes grupas priekšsēdētājs, specializētās nodaļas biroja loceklis vai ziņotājs, šo funkciju izpildē nevar aizstāt aizvietotājs.

4.   Izraudzītā aizvietotāja vārdu, uzvārdu un amatu dara zināmu Komitejas Birojam apstiprināšanai.

5.   Sagatavošanas darbā aizvietotājs veic tādas pašas funkcijas kā loceklis, kuru viņš aizvieto, un uz viņu attiecas tādi paši noteikumi par ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

1.   Pēc Biroja ierosmes Komiteja izņēmuma gadījumos var izveidot apakškomitejas, kas izstrādā atzinuma vai informatīva ziņojuma projektu par vispārīgiem horizontāliem jautājumiem. To vispirms iesniedz Birojam un pēc tam apspriešanai Komitejā.

2.   Plenārsesiju starplaikā apakškomitejas var izveidot Birojs, taču tās vēlāk jāapstiprina Komitejai. Apakškomiteju var izveidot tikai viena jautājuma izskatīšanai. Apakškomiteju automātiski likvidē, tiklīdz Komiteja ir nobalsojusi par tās sagatavoto atzinuma vai informatīva ziņojuma projektu.

3.   Ja jautājums ir vairāku specializēto nodaļu kompetencē, apakškomitejas sastāvā ir attiecīgo specializēto nodaļu locekļi.

4.   Noteikumus, kas attiecas uz specializētajām nodaļām, pēc analoģijas piemēro apakškomitejām.

1.   Komiteja var izveidot novērošanas centrus, ja izskatāmā jautājuma rakstura, apjoma un sarežģītības dēļ ir vajadzīga īpaša elastība darba metodēs, procedūrās un līdzekļu izmantošanā.

2.   Novērošanas centru izveido ar pilnsapulces lēmumu, ar kuru apstiprina lēmumu, ko Birojs pieņēmis iepriekš pēc grupas vai specializētās nodaļas priekšlikuma.

3.   Lēmumā par novērošanas centra izveidi jānorāda tā mērķi, struktūra, sastāvs un darbības ilgums.

4.   Novērošanas centri var izstrādāt ikgadēju informatīvu dokumentu par Līguma horizontālo klauzulu (sociālās klauzulas, vides klauzulas un patērētāju tiesību aizsardzības klauzulas) piemērošanu un to ietekmi uz Eiropas Savienības politiku. Pilnsapulcei pieņemot attiecīgu lēmumu, šo dokumentu var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.   Katrs novērošanas centrs darbojas kādas specializētās nodaļas vadībā un uzraudzībā.

1.   Vajadzības gadījumā un konkrētu uzdevumu veikšanai grupu priekšsēdētāji pēc ziņotāju un/vai līdzziņotāju priekšlikuma var iecelt ekspertus.

2.   Grupu priekšsēdētāji var iecelt arī grupu ekspertus.

3.   Ekspertiem, kas piedalās sagatavošanas darbā, piemēro tādus pašus noteikumus par ceļa un uzturēšanās izdevumiem kā Komitejas locekļiem.

4.   Vajadzības gadījumā ziņotāju vai līdzziņotāju eksperti pēc ziņotāju vai līdzziņotāju priekšlikuma var piedalīties specializētās nodaļas vai konsultatīvās komisijas sanāksmēs, kurās izskata tos atzinumus vai informatīvos ziņojumus, kuru sagatavošanai viņi ir iecelti.

Attiecīgās specializētās nodaļas vai konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs pirms tam dod savu piekrišanu.

5.   Eksperti nepārstāv Komiteju un nav tiesīgi izteikties tās vārdā.

6.   Komitejas locekli nevar iecelt par ekspertu.

Locekļa aizvietotāju var iecelt par ekspertu. Tādā gadījumā uz laiku tiek apturētas locekļa aizvietotāja pilnvaras.

Konsultatīvās komisijas delegātu var iecelt par ekspertu tikai tai grupai, kura delegātu iecēlusi, vai ziņotājam no šīs grupas.

1.   Komiteja ir tiesīga izveidot konsultatīvās komisijas. To sastāvā ir Komitejas locekļi un delegāti, kas pārstāv organizētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras Komiteja vēlas iesaistīt savā darbā.

2.   Minētās komisijas izveido ar pilnsapulces lēmumu, ar kuru apstiprina Biroja pieņemto lēmumu. Lēmumā par konsultatīvās komisijas izveidi norāda tās mērķi, struktūru, sastāvu, darbības ilgumu un noteikumus.

3.   Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem var izveidot “Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvo komisiju” (CCMI), kuras sastāvā ir Komitejas locekļi un delegāti no organizācijām, kas pārstāv dažādas ekonomikas un sociālās jomas un pilsonisko sabiedrību, ko skar rūpniecības pārmaiņas. CCMI priekšsēdētājs ir Komitejas Biroja loceklis. Reizi divarpus gados viņš Birojam sniedz pārskatu par šīs komisijas darbu. Viņu izraugās no Biroja locekļiem, uz kuriem attiecas šā Reglamenta 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Delegātiem un viņu aizvietotājiem, kas piedalās sagatavošanas darbā, piemēro tādus pašus noteikumus par ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu kā pilntiesīgajiem locekļiem.

1.   Komiteja pēc Biroja iniciatīvas var uzturēt strukturētas attiecības ar Eiropas Savienības un trešo valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, tām līdzīgām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības sociālekonomiska rakstura organizācijām.

2.   Tādā pašā veidā Komiteja rīko pasākumus, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas un sociālo lietu padomju vai tām līdzīgu iestāžu izveidi valstīs, kurās tādu vēl nav.

1.   Komiteja pēc Biroja ierosmes var izveidot delegācijas attiecībām ar dažādām organizētas pilsoniskās sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām aprindām valstīs vai valstu apvienībās ārpus Eiropas Savienības.

2.   Komitejas un kandidātvalstu organizētas pilsoniskās sabiedrības partneru sadarbība notiek ar apvienotu konsultatīvo komiteju starpniecību, ja asociācijas padomes ir izveidojušas šādas komitejas. Pretējā gadījumā sadarbība norisinās kontaktgrupās.

3.   Apvienotās konsultatīvās komitejas un kontaktgrupas izstrādā ziņojumus un deklarācijas, ko Komiteja var nosūtīt kompetentajām iestādēm un iesaistītajiem dalībniekiem.

1.   Komiteju veido trīs grupas, kurās attiecīgi pārstāvēti darba devēji, darba ņēmēji un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārējās ekonomiskās un sociālās aprindas.

2.   Katra grupa ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus. Grupas piedalās Komitejas un tās struktūrvienību darba sagatavošanā, organizēšanā un koordinēšanā un palīdz nodrošināt tās ar informāciju. Katrai grupai ir savs sekretariāts.

3.   Pilnsapulcē grupas izvirza kandidātus Komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām saskaņā ar 7. panta 6. punktu, ievērojot Eiropas Savienības iestāžu pieņemto vīriešu un sieviešu līdztiesības principu.

4.   Saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu grupu priekšsēdētāji ir Komitejas Biroja locekļi.

5.   Grupu priekšsēdētāji palīdz Komitejas prezidijam politikas izstrādāšanā un, attiecīgā gadījumā, izdevumu uzraudzīšanā.

6.   Grupu priekšsēdētāji sanāksmēs tiekas ar Komitejas prezidiju, lai sagatavotu Biroja un pilnsapulces darbu.

7.   Grupas iesniedz pilnsapulcei priekšlikumus par specializēto nodaļu priekšsēdētāju ievēlēšanu saskaņā ar 7. panta 7. punktu un par specializēto nodaļu biroju ievēlēšanu saskaņā ar 19. pantu.

8.   Grupas iesniedz priekšlikumus par Finanšu un budžeta lietu komisijas, ko Birojs izveidojis saskaņā ar 11. panta 1. punktu, sastāvu.

9.   Grupas iesniedz priekšlikumus par novērošanas centru un konsultatīvo komisiju, ko pilnsapulce izveidojusi attiecīgi saskaņā ar 24. un 27. pantu, sastāvu.

10.   Grupas iesniedz priekšlikumus par delegāciju un apvienoto konsultatīvo komiteju, kas izveidotas attiecīgi saskaņā ar 29. panta 1. un 2. punktu, sastāvu.

11.   Grupas iesniedz priekšlikumus par ziņotājiem, izpētes grupu un dokumentu izstrādes grupu sastāvu, ko specializētās nodaļas iecēlušas vai izveidojušas saskaņā ar 20. panta 3. punktu.

12.   Piemērojot šā panta 7.–11. punktu, grupas ņem vērā dalībvalstu pārstāvību Komitejā, dažādu ekonomisko un sociālo aprindu pārstāvību, kompetences jomas un labas pārvaldības kritērijus.

13.   Locekļi var brīvprātīgi pievienoties vienai no grupām, ja vien viņu atbilstību ir apstiprinājuši attiecīgās grupas locekļi. Loceklis vienlaicīgi var būt piederīgs tikai vienai grupai.

14.   Komitejas locekļiem, kas nav piederīgi nevienai grupai, ģenerālsekretariāts nodrošina materiālo un tehnisko atbalstu, kāds nepieciešams viņu pienākumu veikšanai. Par minēto locekļu līdzdalību izpētes grupu un citu iekšējo struktūru darbā lemj Komitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar grupām.

1.   Komitejas locekļi var brīvprātīgi apvienoties interešu grupās, kas pārstāv dažādas Eiropas Savienības organizētas pilsoniskās sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses.

2.   Interešu grupas sastāvā var būt visu triju Komitejas grupu locekļi. Komitejas loceklis vienlaicīgi var būt piederīgs tikai vienai interešu grupai.

3.   Birojs apstiprina interešu grupas izveidi un par to ziņo pilnsapulcei.

4.   Biroja lēmumā, ar kuru apstiprina interešu grupas izveidi, norāda tās mērķi, struktūru, sastāvu, darbības ilgumu un darbības noteikumus.

Birojs šo lēmumu pēc tam var grozīt vai atsaukt.

Lai izveidotu interešu grupu, ir vajadzīgi vismaz desmit locekļi.

1.   Priekšsēdētājs sasauc Komiteju, lai pieņemtu atzinumus, ko pieprasījis Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija.

2.   Priekšsēdētājs pēc Biroja priekšlikuma un ar locekļu vairākuma piekrišanu sasauc Komiteju, lai tā pēc savas ierosmes sniegtu atzinumu par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Eiropas Savienību, tās politiku un iespējamo tālākvirzību.

1.   Atzinuma pieprasījumus, kas minēti 32. panta 1. punktā, adresē Komitejas priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar Biroju, organizē Komitejas darbu, pēc iespējas ņemot vērā atzinuma pieprasījumā norādītos termiņus.

2.   Birojs nosaka atzinumu izskatīšanas prioritāro secību, tos sadalot kategorijās.

3.   Specializētās nodaļas izstrādā priekšlikumu par atzinumu sadalījumu trīs kategorijās, kā izklāstīts turpmāk. Tās provizoriski nosaka izpētes grupas skaitlisko sastāvu. Pēc tam, kad priekšlikumu izskatījis Komitejas prezidijs un grupu priekšsēdētāji, to iesniedz Birojam lēmuma pieņemšanai. Īpašos gadījumos grupu priekšsēdētāji var ierosināt izmaiņas izpētes grupas skaitliskajā sastāvā. Nākamajā sēdē Birojs apstiprina jauno priekšlikumu un nosaka izpētes grupas galīgo skaitlisko sastāvu.

Atzinumus iedala trīs kategorijās pēc turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

4.   Steidzamos gadījumos piemēro šā Reglamenta 63. panta noteikumus.

1.   Birojs ar vispārīgiem lēmumiem var reglamentēt un ar īpašiem lēmumiem atļaut darbības, kas tieši vai netieši ir saistītas ar tā konsultatīvo funkciju, proti,

2.   Sagatavojot savus ex post novērtējumus (informatīvos ziņojumus), EESK dara zināmu pilsoniskās sabiedrības viedokli par ES politikas ietekmi. Ex post novērtējums ir kvalitatīvs un mērķorientēts. Novērtējumu izstrādājot, ņem vērā sociālo ietekmi, ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi.

3.   Birojs pieņem lēmumus par Komitejas locekļu dalību ārējās struktūrās, regulāri to uzrauga un izvērtē. Komitejas locekļu pārstāvība ārējās struktūrās ir līdzsvarota un notiek rotācijas kārtībā.

1.   Lai izstrādātu atzinumu vai informatīvu ziņojumu, Birojs saskaņā ar 9. panta 4. punktu izraugās specializēto nodaļu, kas ir atbildīga par attiecīgā dokumenta sagatavošanu. Ja attiecīgais jautājums nepārprotami ir vienas nodaļas kompetencē, attiecīgo nodaļu izraugās priekšsēdētājs, kurš par savu lēmumu informē Biroju.

2.   Ja specializētā nodaļa, kurai uzticēta atzinuma izstrāde, vēlas uzklausīt Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) viedokli vai ja CCMI vēlas izklāstīt savu viedokli par specializētajai nodaļai iedalīta atzinuma tematu, Birojs var atļaut CCMI izstrādāt papildatzinumu par vienu vai vairākiem jautājumiem, uz kuriem attiecas atzinuma pieprasījums. Birojs šādu lēmumu var pieņemt arī pēc savas ierosmes. Birojs organizē Komitejas darbu tā, lai CCMI savu atzinumu varētu izstrādāt savlaicīgi un lai to varētu ņemt vērā attiecīgā specializētā nodaļa.

Par ziņošanu Komitejai ir atbildīga tikai attiecīgā specializētā nodaļa. Tomēr tās pienākums ir pievienot savam atzinumam CCMI izstrādāto papildatzinumu.

3.   Komitejas priekšsēdētājs informē attiecīgās specializētās nodaļas priekšsēdētāju par lēmumu un termiņu, kurā nodaļas darbam jābūt pabeigtam.

4.   Komitejas priekšsēdētājs informē Komitejas locekļus par atzinuma pieprasījumu un paziņo datumu, kad attiecīgo jautājumu izskatīs plenārajā sesijā.

1.   Specializēto nodaļu sanāksmes sagatavo to priekšsēdētāji sadarbībā ar to birojiem.

2.   Sanāksmes vada specializētās nodaļas priekšsēdētājs vai, viņa prombūtnes gadījumā, viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

1.   Specializēto nodaļu sanāksmēs kvorums ir sasniegts, ja piedalās vai ir pārstāvēti vairāk nekā puse to locekļu.

2.   Ja nav kvoruma, priekšsēdētājs slēdz sanāksmi un sasauc jaunu viņa noteiktā laikā, bet noteikti tajā pašā dienā; jaunā sanāksme notiek neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto locekļu skaita.

1.   Specializētās nodaļas atzinumā iekļauj tikai to tekstu, ko attiecīgā nodaļa ir pieņēmusi saskaņā ar šā Reglamenta 61. pantā paredzēto procedūru.

2.   Ja noraidītie grozījumi ir saņēmuši vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu, to tekstu kopā ar balsošanas rezultātu pievieno atzinumam.

1.   Neskarot 20. panta 2. punkta noteikumus, specializētās nodaļas sagatavošanas darbu parasti veic izpētes grupa.

2.   Ziņotājs, kam palīdz eksperts un, vajadzības gadījumā, viens vai vairāki līdzziņotāji, izskata izvirzīto jautājumu, ņem vērā izteiktos viedokļus un, pamatojoties uz minētajiem elementiem, sagatavo atzinuma projektu, kuru nodod specializētās nodaļas priekšsēdētājam.

3.   Izpētes grupas sanāksmes netiek balsots.

1.   Plenārsesijas sagatavo priekšsēdētājs sadarbībā ar Biroju. Lai organizētu plenārsesijas darbu, pirms katras plenārsesijas un, ja nepieciešams, arī plenārsesijas laikā notiek Biroja sēde.

2.   Birojs var noteikt laika ierobežojumu plenārsesijas vispārējām debatēm par katru atzinumu.

1.   Vismaz piecpadsmit dienas pirms sesijas atklāšanas Komitejas priekšsēdētājs nosūta visiem Komitejas locekļiem, kā arī Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai darba kārtības projektu, ko Birojs sagatavojis pēc Komitejas prezidija priekšlikuma un sadarbībā ar grupu priekšsēdētājiem.

2.   Atklājot plenārsesiju, darba kārtības projektu iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai. Kad darba kārtības projekts ir pieņemts, tā punkti jāizskata sēdē, kuras darba kārtībā tie ir iekļauti. Komitejas debatēm vajadzīgos dokumentus nodod Komitejas locekļu rīcībā saskaņā ar 44. pantu.

1.   Pilnsapulces sēdēs kvorums ir sasniegts, ja piedalās vai ir pārstāvēta vairāk nekā puse Komitejas locekļu.

2.   Ja nav kvoruma, priekšsēdētājs slēdz sēdi un sasauc jaunu viņa noteiktā laikā, bet noteikti tās pašas plenārsesijas laikā; jaunā sēde notiek neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto locekļu skaita.

1.   Priekšsēdētājs atklāj sēdes, vada debates un nodrošina šā Reglamenta ievērošanu. Priekšsēdētājam palīdz viņa vietnieki.

2.   Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņu aizstāj priekšsēdētāja vietnieki. Priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes gadījumā sēdi vada gados vecākais Biroja loceklis.

3.   Komiteja jautājumus apspriež, pamatojoties uz tās specializētās nodaļas darbu, kas ir kompetenta ziņot pilnsapulcei par attiecīgo jautājumu.

4.   Ja dokuments specializētajā nodaļā pieņemts ar mazāk nekā piecām balsīm “pret”, Birojs var ierosināt to iekļaut plenārsesijas darba kārtībā un balsot par to bez debatēm.

Tomēr debates vienmēr notiek, ja

5.   Ja pilnsapulcē par dokumentu nav nodots balsu vairākums, Komitejas priekšsēdētājs ar pilnsapulces piekrišanu var to nosūtīt kompetentajai specializētajai nodaļai atkārtotai izskatīšanai vai iecelt galveno ziņotāju, kurš tās pašas plenārsesijas vai citas plenārsesijas laikā iesniedz jaunu dokumenta projektu.

1.   Rakstiski noformēti grozījumu priekšlikumi, ko parakstījuši to ierosinātāji, jāiesniedz sekretariātā līdz attiecīgās plenārsesijas atklāšanai.

2.   Lai nodrošinātu labu pilnsapulces darba norisi, Birojs nosaka grozījumu iesniegšanas kārtību.

3.   Tomēr Komiteja atļauj iesniegt grozījumus tieši pirms attiecīgās sēdes atklāšanas ar nosacījumu, ka tos ir parakstījuši vismaz divdesmit pieci locekļi.

4.   Grozījumos jānorāda, uz kuru teksta daļu tie attiecas, un tie jāpamato ar īsu paskaidrojumu. Grozījumus, kuru saturs un forma ir līdzīgi, izskata kopā.

5.   Parasti pilnsapulce uzklausa tikai katra konkrētā grozījuma ierosinātāju, vienu oponentu un ziņotāju.

6.   Izskatot grozījuma priekšlikumu, ziņotājs ar grozījuma ierosinātāja piekrišanu var mutiski iesniegt kompromisa priekšlikumu. Tādā gadījumā pilnsapulce balso tikai par kompromisa priekšlikumu.

7.   Attiecīgā gadījumā Komitejas priekšsēdētājs, apspriežoties ar kompetentās specializētās nodaļas priekšsēdētāju un ziņotāju, var ierosināt Komitejai izskatīt grozījumus tā, lai nodrošinātu dokumenta teksta galīgās redakcijas konsekvenci.

1.   Grozījumu vai grozījumu kopumu, kuros salīdzinājumā ar specializētās nodaļas vai konsultatīvās komisijas iesniegto atzinumu pausta pilnīgi atšķirīga nostāja, uzskata par pretatzinumu. Pretatzinumam jābūt īsam un kodolīgam atsevišķam dokumentam, kurā iekļauti secinājumi un skaidrojumi.

2.   Grupas var lūgt Birojam kvalificēt vienu vai vairākus grozījumus kā pretatzinumu.

3.   Birojs savu lēmumu pieņem pēc apspriešanās ar attiecīgās specializētās nodaļas vai konsultatīvās komisijas priekšsēdētāju.

4.   Kad Birojs ir kvalificējis vienu vai vairākus grozījumus kā pretatzinumu, tas var nolemt nosūtīt atzinumu kopā ar pretatzinumu attiecīgajai specializētajai nodaļai vai konsultatīvajai komisijai pārskatīšanai, ja vien atzinuma pieņemšanai noteiktais termiņš to atļauj.

5.   Ja grozījums netika iesniegts pietiekami savlaicīgi, lai Birojs varētu pieņemt lēmumu par priekšlikumu to kvalificēt kā pretatzinumu, šo lēmumu, kā arī lēmumu par iespējamu atkārtotu nosūtīšanu attiecīgajai struktūrvienībai, pieņem pilnsapulce pēc paplašinātā prezidija priekšlikuma un pēc apspriešanās ar attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētāju.

6.   Ja 5. punktā minētajā situācijā lieta nav nosūtīta atpakaļ attiecīgajai struktūrvienībai vai ja ierosinātais teksts netiek uzskatīts par pretatzinumu, pilnsapulce par iesniegtajiem grozījumiem balso tāpat kā par grupu iesniegtiem grozījumiem.

7.   Pretatzinums ir pieņemts, ja plenārsēdē tas iegūst balsu vairākumu.

Lai izlemtu, vai pieņemtajam atzinumam pievienot pielikumā sākotnējo tekstu, notiek balsošana. Sākotnējo tekstu pievieno jaunā teksta pielikumā, ja tas iegūst vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu.

8.   Ja pretatzinums neiegūst balsu vairākumu, taču iegūst vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu, to pievieno kā pielikumu sākotnējam atzinumam.

1.   Priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc kāda Komitejas locekļa lūguma var aicināt Komiteju lemt par uzstāšanās laika vai runātāju skaita ierobežošanu, sēdes pārtraukšanu vai debašu izbeigšanu. Pēc debašu izbeigšanas vārds tiek dots tikai balsojuma skaidrojumam pēc balsošanas, nepārsniedzot priekšsēdētāja noteikto uzstāšanās laiku.

2.   Komitejas loceklis jebkurā laikā var lūgt un prioritāri saņemt atļauju uzstāties, lai iesniegtu priekšlikumu attiecībā uz procedūru.

1.   Par katru plenārsesiju tiek sagatavots protokols. To iesniedz Komitejai apstiprināšanai.

2.   Protokola galīgo versiju paraksta Komitejas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.

1.   Papildus norādei uz juridisko pamatu Komitejas atzinums ietver pamatojumu un Komitejas viedokli par konkrēto tematu.

2.   Rezultātus, kas iegūti, balsojot par atzinumu kopumā, norāda atzinuma procesuālajā daļā. Ja balsošana ir notikusi pēc saraksta, norāda balsotāju uzvārdus.

3.   Ja plenārsesijā noraida ierosinātos grozījumus, taču tie saņem vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu, šādu grozījumu tekstu un pamatojumu kopā ar balsošanas rezultātiem pievieno attiecīgajam atzinumam. Šis nosacījums attiecas arī uz pretatzinumiem.

4.   Komitejas atzinumam pievieno arī specializētās nodaļas atzinuma tekstu, kas noraidīts par labu pilnsapulces pieņemtajiem grozījumiem, un balsojuma rezultātu, ja specializētās nodaļas iesniegtais atzinuma teksts ir saņēmis vismaz ceturtdaļu nodoto balsu.

5.   Ja kādai no Komitejas grupām, kas izveidotas saskaņā ar 30. pantu, vai kādai no sociālo un ekonomisko interešu grupām, kas izveidotas saskaņā ar 31. pantu, ir atšķirīga un vienota nostāja attiecībā uz pilnsapulcē izskatīšanai iesniegtu jautājumu, attiecīgās grupas nostāju pēc balsošanas, kas noslēdz debates par šo jautājumu, var apkopot īsā paziņojumā, ko pievieno atzinumam.

1.   Komitejas pieņemtos atzinumus un plenārsesijas protokolu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.   Komitejas pieņemtos atzinumus var nosūtīt jebkurai citai ieinteresētajai iestādei vai struktūrai.

1.   Derīgās balsis ir balsis “par”, “pret” un “atturas”.

2.   Ja vien šajā Reglamentā nav noteikts citādi, Komitejas un tās struktūrvienību dokumentus un lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ņemot vērā “par” un “pret” nodoto balsu skaitu.

3.   Balsošana notiek atklāti, pēc saraksta vai aizklāti.

4.   Balsošana par rezolūciju, grozījumu, pretatzinumu, atzinumu kopumā vai kādu citu dokumentu notiek pēc saraksta, ja to pieprasa viena ceturtdaļa klātesošo vai pārstāvēto locekļu.

5.   Ievēlēšana dažādos pārstāvības amatos vienmēr notiek aizklāti. Citos gadījumos balsošana var būt aizklāta, ja to pieprasa vairākums klātesošo vai pārstāvēto locekļu.

6.   Ja balsojumā ir vienāds “par” un “pret” balsu skaits, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

7.   Ziņotāja piekrišana ierosinātam grozījumam nav iemesls, lai par to nebalsotu.

1.   Ja Komisijas priekšsēdētājs konstatē, ka radusies steidzamība saistībā ar Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas noteikto atzinuma iesniegšanas termiņu, viņš var lemt par steidzamības procedūras piemērošanu, lai Komitejas atzinums tiktu pieņemts noteiktajā termiņā.

2.   Steidzamos gadījumos Komitejas līmenī priekšsēdētājs nekavējoties un bez iepriekšējas apspriešanās ar Biroju var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai Komiteja varētu veikt savu darbu. Par šiem pasākumiem priekšsēdētājs informē Biroja locekļus.

3.   Komitejas priekšsēdētāja veiktos pasākumus iesniedz Komitejai apstiprināšanai nākamajā plenārsesijā.

1.   Ja steidzamība radusies saistībā ar specializētajai nodaļai noteiktajiem atzinuma izstrādes termiņiem, tās priekšsēdētājs, vienojoties ar triju grupu priekšsēdētājiem, var organizēt specializētās nodaļas darbu citādi, nekā tas paredzēts šajā Reglamentā.

2.   Specializētās nodaļas priekšsēdētāja veiktos pasākumus iesniedz apstiprināšanai nākamajā specializētās nodaļas sanāksmē.

1.   Komitejas loceklis, kurš nevar ierasties sanāksmē, uz kuru viņš ir savlaicīgi uzaicināts, iepriekš par to informē attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētāju.

2.   Ja Komitejas loceklis neierodas vairāk nekā trijās Komitejas plenārsesijās pēc kārtas, neieceļot citu personu savai pārstāvībai un bez pamatota iemesla, priekšsēdētājs, apspriedies ar Biroju un uzaicinājis attiecīgo locekli pamatot savu prombūtni, var prasīt Padomei atcelt locekļa pilnvaras.

3.   Ja specializētās nodaļas loceklis neierodas vairāk nekā trijās nodaļas sanāksmēs pēc kārtas, neieceļot citu personu savai pārstāvībai un bez pamatota iemesla, attiecīgās specializētās nodaļas priekšsēdētājs, uzaicinājis minēto locekli pamatot savu prombūtni, var prasīt viņam atteikties no vietas specializētajā nodaļā par labu citam loceklim, un par to informē Komitejas Biroju.

1.   Komitejas loceklis, kurš nevar ierasties plenārsesijā vai specializētās nodaļas sanāksmē, pēc tam, kad viņš ir informējis attiecīgo priekšsēdētāju, var rakstiski deleģēt savas balsstiesības citam Komitejas vai specializētās nodaļas loceklim.

2.   Nevienam loceklim plenārsesijā vai specializētās nodaļas sanāksmē nedrīkst būt vairāk par viena locekļa deleģētām balsstiesībām.

1.   Komitejas loceklis, kurš nevar ierasties sanāksmē, uz kuru viņš ir savlaicīgi uzaicināts, var lūgt citu Komitejas locekli viņu pārstāvēt attiecīgajā sanāksmē, iepriekš tieši vai ar grupas sekretariāta starpniecību to rakstiski darot zināmu attiecīgajam priekšsēdētājam. Šāda iespēja neattiecas ne uz Komitejas Biroja sēdēm, ne arī Finanšu un budžeta lietu komisijas sanāksmēm.

2.   Pārstāvības pilnvarojums ir derīgs tikai sanāksmei, kurai tas piešķirts.

3.   Izveidojot izpētes grupu, ikviens tās loceklis var lūgt, lai viņu aizstāj cits Komitejas loceklis. Aizstāšana attiecas uz konkrētu darba jautājumu un uz laiku, kamēr specializētā nodaļa strādā pie attiecīgā jautājuma, un to nevar atsaukt. Tomēr, ja izpētes grupa darbu turpina pēc divarpus vai piecu gadu pilnvaru termiņa beigām, aizstāšana ir spēkā tikai līdz tā pilnvaru termiņa beigām, kura laikā par to pieņemts lēmums.

1.   Komiteja atzinumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Padomes un Komisijas noteikto kārtību pēc apspriešanās ar Komitejas Biroju.

2.   Komitejas, tās Biroja un specializēto nodaļu sastāvu, kā arī visas izmaiņas minēto struktūrvienību sastāvā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komitejas tīmekļa vietnē.

1.   Komiteja nodrošina savu lēmumu pārredzamību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrās daļas noteikumiem.

2.   Ģenerālsekretāra pienākums ir veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu sabiedrības tiesības piekļūt attiecīgajiem dokumentiem.

3.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. panta ceturto daļu ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības rakstveidā vērsties Komitejā, izmantojot kādu no oficiālajām valodām, un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

1.   Komitejas plenārsesijas un specializēto nodaļu sanāksmes ir publiskas.

2.   Komiteja pēc kādas ieinteresētās iestādes vai struktūras lūguma vai pēc Biroja priekšlikuma var pasludināt par konfidenciālām atsevišķas debates, kas nav saistītas ar konsultatīvo darbu.

3.   Pārējās sanāksmes nav publiskas. Sēdes vadītājs var lemt par citu personu dalību sēdēs novērotāju statusā, ja tam ir pamatoti iemesli.

1.   Eiropas Savienības iestāžu pārstāvji var piedalīties un uzstāties Komitejas un tās struktūrvienību sanāksmēs.

2.   Citu organizāciju pārstāvjus un attiecīgi pilnvarotas iestāžu un organizāciju amatpersonas var uzaicināt piedalīties, uzstāties vai atbildēt uz jautājumiem sanāksmēs attiecīgās sanāksmes priekšsēdētāja vadībā.

1.   Komitejas locekļu amata nosaukums ir “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis”.

2.   Uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem attiecas Līgumiem pievienotā 7. protokola IV nodaļas 10. panta noteikumi par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

1.   Nolikumā par Komitejas locekļiem ir izklāstītas Komitejas locekļu tiesības un pienākumi, kā arī noteikumi, kas reglamentē viņu darbību un attiecības ar Komiteju un tās dienestiem. Tajā ietvertas arī sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Nolikumā par Komitejas locekļiem ir noteikti arī pasākumi, ko var veikt, ja pārkāpts šis Reglaments vai minētais nolikums.

2.   Reglamenta pielikumā pievienots Rīcības kodekss, kurā definēti un precizēti Komitejas locekļu un viņu aizvietotāju pienākumi.

3.   Pilnvaru termiņa sākumā Komitejas locekļi apņemas ievērot pilnsapulces pieņemto Rīcības kodeksu un to apliecina ar parakstu. Komitejas locekļu rīcību raksturo savstarpēja cieņa un Līgumos izklāstīto vērtību un principu ievērošana. Viņi rīkojas ar cieņpilnu attieksmi pret Komitejas reputāciju. Debatēs Komitejas locekļi atturas no neslavu ceļošiem, rasistiskiem, dzimumdiskriminējošiem un ksenofobiem izteikumiem un rīcības.

Minēto standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var tikt piemēroti Rīcības kodeksā paredzētie pasākumi.

Šā panta piemērošana neierobežo Komitejas locekļu vārda brīvību.

Tā balstīta uz pilnīgu to Komitejas locekļu pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas Savienības primārajos tiesību aktos un Nolikumā par Komitejas locekļiem.

Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu, un tā nodrošina, ka Komitejas locekļiem noteikumi ir izskaidroti; Komitejas locekļus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.

Ja Komitejas locekļa nodarbināta persona vai kāda cita persona, kurai Komitejas loceklis ir nodrošinājis piekļuvi EESK telpām vai iekārtām, neievēro iepriekš izklāstītās rīcības normas, Rīcības kodeksā noteiktās sankcijas attiecīgā gadījumā var piemērot konkrētajam Komitejas loceklim.

Sankcijas, kas piemērojamas rīcības normu neievērošanas gadījumā, ir noteiktas Rīcības kodeksā, kuru pieņem pilnsapulce.

EESK savus noteikumus pielīdzina Eiropas Parlamenta noteikumiem, ciktāl tie ir saderīgi ar Nolikumu par Komitejas locekļiem, un šim nolūkam izveido attiecīgas struktūras.

Tiek izveidota Padomdevēja komiteja locekļu rīcības jautājumos (saskaņā ar EESK locekļu rīcības kodeksu).

4.   Stājoties amatā, Komitejas locekļi sagatavo deklarāciju par finansiālām vai citām interesēm, kas var ietekmēt viņu darbu Komitejā.

Vismaz reizi gadā viņi nepārprotami apstiprina deklarācijā norādīto informāciju un, ja ir mainījusies viņu situācija, nekavējoties ievieš tajā izmaiņas.

Nolikumā par Komitejas locekļiem un Komitejas locekļu un aizvietotāju rīcības kodeksā ir noteikti arī pasākumi, ko var veikt, ja tiek pārkāpts šis Reglaments, Rīcības kodekss vai minētais nolikums.

1.   Pēc Biroja priekšlikuma pilnsapulce uz divarpus gadu termiņu ievēlē Padomdevējā komitejā locekļu rīcības jautājumos sešus locekļus — trīs sievietes un trīs vīriešus —, kam Komitejas struktūrā nav citu pastāvīgu pienākumu.

2.   Ja ir aizdomas, ka kāds Komitejas loceklis Rīcības kodeksu ir pārkāpis, Padomdevēja komiteja 30 kalendāro dienu laikā Komitejas loceklim, kas to pieprasa, konfidenciāli sniedz norādījumus par Rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Attiecīgajam loceklim ir tiesības balstīties uz šiem norādījumiem.

3.   Pēc Komitejas priekšsēdētāja pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos Rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt.

1.   Komitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzas Padomes noteiktā piecu gadu termiņa beigās, kad tiek atjaunots Komitejas sastāvs.

2.   Komitejas locekļa pilnvaras beidzas viņa atkāpšanās, pilnvaru zaudēšanas, nāves, nepārvaramas varas vai amatu nesavienojamības gadījumā.

3.   Komitejas locekļa funkcijas nav savienojamas ar valdības, valsts parlamenta, kādas Eiropas Savienības iestādes, Reģionu komitejas vai Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes locekļa funkcijām, kā arī ar Eiropas Savienības ierēdņa vai darbinieka amatu.

4.   Par atkāpšanos paziņo ar vēstuli, ko adresē Komitejas priekšsēdētājam.

5.   Pilnvaru zaudēšanas apstākļi ir izklāstīti šā Reglamenta 64. panta 2. punktā. Tādā gadījumā Padome, ja tā nolemj izbeigt locekļa pilnvaras, uzsāk nomaiņas procedūru.

6.   Atkāpšanās, nāves, nepārvaramas varas vai amatu nesavienojamības gadījumā Komitejas priekšsēdētājs ziņo par to Padomei, kura apstiprina vakanto vietu un uzsāk nomaiņas procedūru. Atkāpšanās gadījumā loceklis, kurš atkāpjas, tomēr paliek amatā līdz dienai, kad stājas spēkā rīkojums par viņu nomainošā locekļa iecelšanu, ja vien loceklis, kurš atkāpjas, nenorāda citādi.

7.   Visos šā panta 2. punktā norādītajos gadījumos jauno Komitejas locekli ieceļ uz atlikušo pilnvaru termiņu.

1.   Pēc Biroja priekšlikuma, kas pieņemts ar vismaz trīs ceturtdaļām Biroja locekļu balsu, pilnsapulcē var ierosināt izteikt neuzticību Komitejas priekšsēdētājam nopietnu un pienācīgi konstatētu iemeslu dēļ.

Tādā gadījumā minēto priekšlikumu iekļauj nākamās plenārsesijas darba kārtības sākumā.

2.   Pilnsapulce pieņem lēmumu ar aizklātu balsošanu, bez iespējas deleģēt balsstiesības, uzklausījusi pēc kārtas vienu locekli no katras grupas, pēc tam prezidija locekļus, kuri vēlas izteikties, un beigās priekšsēdētāju.

Lēmums par neuzticības izteikšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojušas trīs ceturtdaļas klātesošo locekļu. Pretējā gadījumā tas uzskatāms par noraidītu.

3.   Ja tiek pieņemts lēmums par neuzticības izteikšanu, pilnsapulce nekavējoties nomaina priekšsēdētāju ar kādu locekli no tās pašas grupas.

Šajā nolūkā pilnsapulci uz laiku vada Komitejas priekšsēdētāja vietnieks no tās grupas, kura nākamā pārņems EESK priekšsēdētāja pilnvaras.

4.   Ja pilnsapulce nevar nekavējoties veikt šo nomaiņu, tās darbs tiek apturēts, lai grupas varētu sagatavot priekšlikumu; pilnsapulce atsāk darbu, ja iespējams, tajā pašā dienā, un to vada uz laiku izvēlētais sēdes vadītājs.

5.   Komitejas loceklis, kurš ir no tās pašas grupas un kurš nomaina amatā priekšsēdētāju, paliek amatā līdz sākotnēji paredzētā pilnvaru termiņa beigām.

1.   Komitejai atbalstu sniedz sekretariāts ģenerālsekretāra vadībā;, ģenerālsekretāra darbību pārrauga Komitejas priekšsēdētājs, kurš pārstāv Biroju.

2.   Ģenerālsekretārs piedalās Biroja sēdēs padomdevēja statusā un protokolē tās.

3.   Viņš dod Birojam svinīgu solījumu pildīt savus pienākumus pilnīgi objektīvi un pēc labākās sirdsapziņas.

4.   Ģenerālsekretārs saskaņā ar šo Reglamentu nodrošina pilnsapulces, Biroja un priekšsēdētāja pieņemto lēmumu izpildi un ik pēc trim mēnešiem rakstiski ziņo priekšsēdētājam par pieņemtajiem vai plānotajiem izpildes kritērijiem un pasākumiem administratīvo vai organizatorisko problēmu un personāla jautājumu risināšanā.

5.   Ģenerālsekretārs var deleģēt savas pilnvaras priekšsēdētāja noteiktajās robežās.

6.   Birojs, pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu, nosaka ģenerālsekretariāta struktūrshēmu tā, lai ģenerālsekretariāts nodrošinātu Komitejas un tās struktūrvienību darbību un palīdzētu locekļiem viņu pienākumu izpildē, tostarp sanāksmju organizēšanā un atzinumu izstrādē.

7.   Pilnvaras, ko ģenerālsekretāram deleģē priekšsēdētājs, ir pagaidu pilnvaras: tās beidzas ne vēlāk kā priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigās.

1.   Visas pilnvaras, ko saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem piešķir iecēlējinstitūcijai un saskaņā ar pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, attiecībā uz ģenerālsekretāru īsteno Birojs.

2.   Pilnvaras, ko saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem piešķir iecēlējinstitūcijai, īsteno šādi:

3.   Pilnvaras, kas saskaņā ar Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir piešķirtas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt līgumus, īsteno šādi:

4.   Pilnvaras, kas iestādei piešķirtas ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, lai ieviestu Civildienesta noteikumu īstenošanas vispārīgos noteikumus un noteikumus, kas pieņemti, iestādēm savstarpēji vienojoties, īsteno priekšsēdētājs. Attiecībā uz citiem vispārīgiem noteikumiem šīs pilnvaras īsteno ģenerālsekretārs.

5.   Birojs, priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs var deleģēt pilnvaras, kas viņiem piešķirtas ar šo pantu.

6.   Saskaņā ar iepriekšējo punktu pieņemtajos lēmumos par deleģēšanu ir jānorāda deleģēto pilnvaru apjoms, to robežas un spēkā esamības termiņš, kā arī tas, vai attiecīgās pilnvaras drīkst deleģēt tālāk.

7.   Attiecībā uz ierēdņu iecelšanu ģenerālsekretāra vietnieka, direktora, direktora vietnieka, konsultatīvā darba nodaļas vadītāja amatā

1.   Katrai grupai ir sekretariāts, kas tieši pakļauts attiecīgās grupas priekšsēdētājam.

2.   Iestādes, kas kompetenta iecelt amatā, pilnvaras attiecībā uz ierēdņiem, kas darbam grupās norīkoti, piemērojot Civildienesta noteikumu 37. panta a) apakšpunkta otro ievilkumu, saistībā ar Civildienesta noteikumu 38. panta piemērošanu īsteno, pamatojoties uz attiecīgās grupas priekšsēdētāja priekšlikumu, tostarp attiecībā uz lēmumiem par viņu karjeras virzību grupā.

Ja ierēdnis, kas norīkots darbam kādā grupā, atsāk darbu Komitejas sekretariātā, viņam piešķir tādu amata pakāpi, kādu viņš būtu tiesīgs saņemt, būdams ierēdnis.

3.   Iestādes, kas ir kompetenta slēgt darba līgumus, pilnvaras attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kas darbam grupā norīkoti, piemērojot Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punktu, saistībā ar minētās nodarbināšanas kārtības 8. panta 3. daļas, 9. panta un 10. panta 3. punkta piemērošanu īsteno, pamatojoties uz attiecīgās grupas priekšsēdētāja priekšlikumu.

1.   Priekšsēdētāja rīcībā ir viņa personālais birojs.

2.   Personālā biroja darbiniekus pieņem darbā saskaņā ar budžetu kā pagaidu darbiniekus. Iestādes, kas ir kompetenta slēgt darba līgumus, pilnvaras īsteno priekšsēdētājs.

1.   Līdz katra gada 1. jūnijam ģenerālsekretārs iesniedz Birojam Komitejas izdevumu un ieņēmumu provizoriskās tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Finanšu un budžeta lietu komisija izskata minēto projektu pirms tā apspriešanas Birojā un, ja nepieciešams, izsaka piezīmes vai ierosina grozījumus. Birojs izstrādā Komitejas izdevumu un ieņēmumu provizorisko tāmi. Birojs to nosūta, ievērojot kārtību un termiņus, kas noteikti Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

2.   Komitejas priekšsēdētājs, rīkojoties saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, izpilda vai liek izpildīt izdevumu un ieņēmumu tāmi.

1.   Tiek izveidota Revīzijas komiteja, kas konsultē Komitejas priekšsēdētāju un Biroju revīzijas jomā. Revīzijas komiteja savus pienākumus pilda pilnīgi neatkarīgi, ievērojot Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un, konkrēti, iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumus.

Revīzijas komiteja arī pārrauga visus pārskata sagatavošanas procesus un iekšējās kontroles sistēmas, kā arī visus uzraudzības procesus saistībā ar likumības, noteikumu, profesionālo standartu un rīcības kodeksu ievērošanu.

2.   Revīzijas komiteja iesniedz pārskatus Komitejas priekšsēdētājam, kas tos nekavējoties pārsūta Birojam.

3.   Revīzijas komitejas struktūru, sastāvu, pienākumus un darbības noteikumus nosaka ar Biroja lēmumu.

4.   Birojs pēc grupu priekšlikuma ieceļ Revīzijas komitejas locekļus.

Revīzijas komitejas locekļa statuss nav savienojams ar Komitejas Biroja locekļa, Finanšu un budžeta lietu komisijas locekļa un kvestoru grupas locekļa statusu.

5.   Revīzijas komiteja pieņem savus iekšējos noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā pilda savu lomu un funkciju un īsteno savus uzdevumus, tiesības un pienākumus, kā noteikts šajā pantā.

6.   Revīzijas komitejas locekļa nomaiņa notiek tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta šā panta 4. punkta pirmajā daļā.

1.   Komiteja ar locekļu absolūtu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par šā Reglamenta pārskatīšanu.

2.   Lai Reglamentu pārskatītu, Komiteja izveido Reglamenta komisiju. Jaunā Reglamenta projekta izstrādei Komiteja ieceļ galveno ziņotāju.

3.   Pēc Reglamenta pieņemšanas ar absolūtu balsu vairākumu pilnsapulce pagarina Reglamenta komisijas pilnvaras par ne vairāk kā 60 dienām, lai tā vajadzības gadījumā varētu sagatavot priekšlikumu par grozījumiem piemērošanas noteikumos, kuru iesniedz Birojam, kas pieņem lēmumu pēc konsultēšanās ar grupām.

4.   Datumu, kad stājas spēkā jaunais Reglaments un grozījumi piemērošanas noteikumos, nosaka Komiteja tā pieņemšanas brīdī.

1.   Rīcības kodekss attiecas uz Komitejas locekļiem un viņu aizvietotājiem.

2.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi pārstāv dažādas ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku interešu grupas. Viņus izvirza attiecīgās valsts valdība un ieceļ Padome (11) uz piecu gadu termiņu.

3.   Komitejas locekļi “pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi” (12), un saskaņā ar Līgumu viņiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi.

4.   Komitejas locekļi ņem vērā tādus vispārējos rīcības principus kā godprātība, atklātība, rūpība, godīgums, atbildība un Komitejas reputācijas ievērošana un rīkojas saskaņā ar tiem.

5.   Komitejas locekļi, pildot pienākumus, rīkojas neatkarīgi un Eiropas Savienības un Eiropas iedzīvotāju vispārējās interesēs.

6.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu Komitejas locekļi, pildot pienākumus, gādā, ka tiek veicinātas, efektīvi aizsargātas un ievērotas tādas tiesības un vērtības kā, piemēram, cilvēka cieņa, nediskriminēšana, tolerance, brīvība, solidaritāte, tiesiskuma princips un sieviešu un vīriešu līdztiesība (13).

7.   Loceklim piedaloties Komitejas darbā, viņa personiskās intereses nedrīkst būt pārākas par Savienības vispārējām interesēm (14).

1.   Komitejas locekļi palīdz īstenot Komitejas padomdevējas funkciju (15).

2.   Lai gan locekļi pastāvīgi pārstāv Komiteju, viņi nav pastāvīgi klātesoši Komitejas mītnē.

3.   Viņi savus pienākumus veic sekmīgas sadarbības gaisotnē.

4.   Īstenojot savus pienākumus, locekļi sekmē demokrātiju un uz cilvēktiesībām balstītas vērtības.

5.   Locekļi pilnībā izpilda viņiem Komitejā uzticētos uzdevumus un piedalās konsultatīvajā darbā.

6.   Locekļi apņemas nodrošināt darbu pēc Komitejas atzinumu pieņemšanas.

1.   Neskarot tiesības uz vārda brīvību, Komitejas locekļi apņemas pienākumus veikt ar cieņpilnu attieksmi darbavietā. Komitejas locekļi atturas no jebkāda veida aizskarošas izturēšanās un nosoda šādu rīcību (17).

2.   Locekļi apņemas atbilstoši izmantot imunitāti un atvieglojumus, kas viņiem piešķirti Komitejas interesēs un padomdevēja funkciju īstenošanai.

3.   Viņi ievēro konfidencialitātes prasības, kas noteiktas Līgumā un Nolikumā par EESK locekļiem (18).

1.   Par padomdevēja pienākumu izpildi Komitejas locekļi saņem Padomes noteikto atalgojumu (19), bet ne algu Komitejā.

2.   Komandējuma izdevumus, ko viņiem atlīdzina Komiteja, nevar otrreiz atlīdzināt kāda trešā puse (20).

3.   Lai gan viņu izstrādātajiem atzinumiem ir tikai konsultatīva nozīme, locekļi, stājoties amatā, saskaņā ar pārredzamības principu iesniedz Komitejas priekšsēdētājam finansiālo interešu deklarāciju.

4.   Attiecībā uz amatā esošajiem locekļiem prasība iesniegt finansiālo interešu deklarāciju stājās spēkā 2011. gadā. Finansiālo interešu deklarācijā iekļauj informāciju, kas norādīta Nolikuma par EESK locekļiem 5.a pantā (21).