ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/548
(2019. gada 2. aprīlis),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Piemonte” (ACVN)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 99. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisija ir izskatījusi pieteikumu, kuru Itālija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu iesniegusi specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Piemonte”. |
(2) |
Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījuma apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(3) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu. |
(4) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Piemonte” (ACVN).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 2. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/549
(2019. gada 2. aprīlis),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cataluña”/“Catalunya” (ACVN)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 99. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisija ir izskatījusi pieteikumu, kuru Spānija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu iesniegusi specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cataluña”/“Catalunya”. |
(2) |
Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījuma apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(3) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu. |
(4) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Cataluña”/“Catalunya” (ACVN).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 2. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/4 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/550
(2019. gada 2. aprīlis),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Tierra de León” (ACVN)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 99. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisija ir izskatījusi pieteikumu, kuru Spānija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu iesniegusi specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Tierra de León”. Grozījums ietver nosaukuma maiņu no “Tierra de León” uz “León”. |
(2) |
Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījuma apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(3) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu. |
(4) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Tierra de León” (ACVN).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 2. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/5 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/551
(2019. gada 3. aprīlis),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Graves supérieures” (ACVN)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 99. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisija ir izskatījusi pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Graves supérieures”, kuru Francija iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu. |
(2) |
Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījuma apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(3) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu. |
(4) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Graves supérieures” (ACVN).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 3. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/6 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/552
(2019. gada 4. aprīlis),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza attiecībā uz azoksistrobīna, biciklopirona, hlormekvata, ciprodinila, difenokonazola, fenpropimorfa, fenpiroksimāta, fluopirama, fozetila, izoprotiolāna, izopirazāma, oksamila, protiokonazola, spinetorāma, trifloksistrobīna un triflumezopirima maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Pārtikas kodeksa komisija 2018. gada 6. jūlijā pieņēma jaunu kodeksu par maksimāli pieļaujamiem atlieku līmeņiem (CXL) attiecībā uz azoksistrobīnu, biciklopironu, hlormekvatu, ciprodinilu, difenokonazolu, fenazakvīnu, fenpropimorfu, fenpiroksimātu, flonikamīdu, fluopiramu, flupiradifuronu, fozetilu, imazamoksu, imazapīru, izoprotiolānu, izopirazāmu, oksamilu, pikoksistrobīnu, protiokonazolu, kvinkloraku, saflufenacilu, spinetorāmu, tebukonazolu, trifloksistrobīnu un triflumezopirimu (2). |
(2) |
Minēto vielu maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumā, izņemot biciklopironu un triflumezopirimu, kam konkrēti MAL netika noteikti, un šīs vielas netika iekļautas minētās regulas IV pielikumā, tāpēc attiecībā uz tām ir spēkā minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība, proti, 0,01 mg/kg. |
(3) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (3) 5. panta 3. punktu, ja pastāv starptautiskie standarti vai ja tie noteikti tiks izstrādāti, tad tie jāņem vērā, izstrādājot vai pielāgojot pārtikas aprites tiesību aktus, izņemot gadījumus, kad tādi standarti vai to attiecīgās daļas būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis pārtikas aprites tiesību aktu likumīgo mērķu sasniegšanai, vai ja ir zinātnisks pamatojums, vai ja to rezultātā aizsardzības līmenis būtu citāds, nekā atzīts par piemērotu Savienībā. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 13. panta e) punktu Savienībai ir jāveicina saskaņotība starp starptautiskajiem tehniskajiem standartiem un pārtikas aprites tiesību aktiem, nodrošinot arī, ka nesamazinās augstais aizsardzības līmenis, kas pieņemts Savienībā. |
(4) |
Savienība iesniedza atrunu (4) Pārtikas kodeksa komisijas pesticīdu atlieku komitejā par ierosinātajiem CXL attiecībā uz šādām pesticīdu/produktu kombinācijām: biciklopironu (pārtikai izmantojami zīdītāju subprodukti), difenokonazolu (sēkleņi, rīsi), fenazakvīnu (visi produkti), fenpropimorfu (banāni), fenpiroksimātu (bumbieri, gurķi, melones, paprika, kafijas pupiņas, citrusaugļi, dzīvnieku izcelsmes produkti), flonikamīdu (visi produkti); fluopiramu (piens, rīsi, kaltēti zirņi), flupiradifuronu (visi produkti), imazamoksu (visi produkti), imazapīru (visi produkti), oksamilu (gurķi, patisoni), pikoksistrobīnu (visi produkti), kvinkloraku (visi produkti), saflufenacilu (visi produkti), spinetorāmu (avokado, plūmes, dzīvnieku izcelsmes produkti), tebukonazolu (visi produkti), trifloksistrobīnu (galviņkāposti). |
(5) |
Tāpēc azoksistrobīna, biciklopirona, hlormekvata, ciprodinila, difenokonazola, fenpropimorfa, fenpiroksimāta, fluopirama, fozetila, izoprotiolāna, izopirazāma, oksamila, protiokonazola, spinetorāma, trifloksistrobīna un triflumezopirima CXL, kas nav minēti 4. apsvērumā, būtu kā MAL jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 396/2005, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz produktiem, kuri minētās regulas I pielikumā nav minēti, vai kad tie ir zemāki par pašreizējiem MAL. Minētie CXL ir droši patērētājiem Savienībā (5). |
(6) |
Ievērojot procedūru saistībā ar atļauju darbīgo vielu kālija fosfonātu saturošu augu aizsardzības līdzekli lietot uz kazenēm, avenēm, zilenēm, jāņogām un upenēm, ērkšķogām un plūškoka ogām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos fozetila MAL. |
(7) |
Attiecīgā dalībvalsts novērtēja minēto pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un pārsūtīja Komisijai novērtēšanas ziņojumu. |
(8) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) izvērtēja pieteikumu un novērtēšanas ziņojumu, īpaši pārbaudot riskus patērētājiem un attiecīgos gadījumos dzīvniekiem, un sniedza pamatotu atzinumu par piedāvātajiem MAL (6). Iestāde minēto atzinumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam, Komisijai un dalībvalstij un darīja to publiski pieejamu. |
(9) |
Iestāde secināja, ka visas prasības par datiem ir izpildītas un pieteikuma iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi patērētāju drošības ziņā ir pieņemami, pamatojoties uz patērētāju eksponētības novērtējumu, kas sagatavots par 27 konkrētām Eiropas patērētājām grupām. Iestāde ņēma vērā jaunākos datus par vielas toksikoloģiskajām īpašībām. Ne mūžilga eksponētība šai vielai, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros varētu būt šī viela, ne īslaicīga eksponētība, kas rodas, uzturā lietojot daudz attiecīgo produktu, neliecina par risku pārsniegt pieļaujamo diennakts devu vai akūto references devu. |
(10) |
Balstoties uz Iestādes sniegto pamatoto atzinumu un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām. |
(11) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza. |
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 4. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) http://www.fao.org/fao-who-codexalimentarius/sh-proxy/en/?lnk=1&url=https%253A%252F%252Fworkspace.fao.org%252Fsites%252Fcodex%252FMeetings%252FCX-701-41%252FReport%252FFINAL%252FREP18_CACe.pdf
FAO/PVO kopīgā pārtikas standartu programma “Pārtikas kodeksa komisija”. II papildinājums. 41. sesija. Roma, Itālija, 2018. gada 2.–6. jūlijs.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(4) Eiropas Savienības komentāri par Kodeksa apkārtrakstu CL 2018/39-PR: https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/codex_cac_41_cl_2018-39-pr.pdf.
(5) Scientific support for preparing an EU position in the 50th Session of the Codex Committee on Pesticide Residues (CCPR). EFSA Journal 2018; 16(7):5306.
(6) Tiešsaistē pieejamie EFSA zinātniskie ziņojumi (http://www.efsa.europa.eu):
Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for potassium phosphonates in certain berries and small fruits. EFSA Journal 2018; 16(9):5411.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi:
1) |
regulas II pielikumā slejas par azoksistrobīnu, hlormekvatu, ciprodinilu, fenpropimorfu, fenpiroksimātu, oksamilu, protiokonazolu un trifloksistrobīnu aizstāj ar šādām: “Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
2) |
regulas III pielikuma A daļu groza šādi:
|
(*1) Analītiski nosakāmais daudzums.
(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(*2) Analītiski nosakāmais daudzums.
(2) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(*3) Analītiski nosakāmais daudzums.
(3) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.”
IETEIKUMI
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/50 |
KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2019/553
(2019. gada 3. aprīlis)
par kiberdrošību enerģētikas nozarē
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2400)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
(1) |
Eiropas enerģētikas nozarē, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un konkurētspēju, tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas saistībā ar pāreju uz dekarbonizētu ekonomiku. Līdz ar šo enerģētikas pārkārtošanu un ar to saistīto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas decentralizāciju, tehnoloģiju attīstību, nozaru sasaisti un digitalizāciju Eiropas elektrotīkls tiek pārveidots par “viedu energotīklu”. Taču tajā pašā laikā tas rada arī jaunus riskus, jo digitalizācija arvien vairāk pakļauj enerģētikas sistēmu kiberuzbrukumiem un incidentiem, kas var apdraudēt energoapgādes drošību. |
(2) |
Pieņemot visus astoņus tiesību aktu priekšlikumus (1), kas veido paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, kur galvenais jautājums ir Enerģētikas savienības pārvaldība, tiek sagatavota labvēlīga augsne enerģētikas nozares digitālajai pārveidei. Tāpat ar šiem tiesību aktiem tiek atzīta kiberdrošības nozīme enerģētikas nozarē. Konkrēti, regulas par elektroenerģijas iekšējo tirgu pārstrādātajā redakcijā (2) ir paredzēts pieņemt elektroenerģijas tehniskos noteikumus, piemēram, tīkla kodeksu par nozaru noteikumiem attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem, par kopīgām minimālajām prasībām, plānošanu, uzraudzību, ziņošanu un krīžu pārvarēšanu. Regulā par elektroenerģijas nozares riskgatavību (3) pamatā izmantota tā pati pieeja, kas Gāzes piegādes drošības regulā (4), proti, uzsvērta vajadzība pienācīgi novērtēt visus riskus, tostarp tos, kas saistīti ar kiberdrošību, un ierosināt tādu pasākumu pieņemšanu, ar kuriem varētu novērst un mazināt šos apzinātos riskus. |
(3) |
Kad Komisija 2013. gadā pieņēma ES kiberdrošības stratēģiju (5), tā par prioritāti noteica Savienības kibernoturības stiprināšanu. Par vienu no galvenajiem ar šo stratēģiju sasniedzamajiem rezultātiem tika noteikta Tīklu un informācijas drošības direktīva (6) (turpmāk “TID direktīva”), kas tika pieņemta 2016. gada jūlijā. TID direktīva, kas bija pirmais horizontālais ES tiesību akts kiberdrošības jomā, paaugstina vispārējo kiberdrošības līmeni Savienībā, attīstot valstu kiberdrošības spējas, paplašinot ES līmeņa sadarbību un ieviešot drošības un incidentu ziņošanas pienākumus, kuri jāievēro uzņēmumiem – tā sauktajiem pamatpakalpojumu sniedzējiem. Ziņošana par incidentiem ir obligāta galvenajās nozarēs, tostarp enerģētikas nozarē. |
(4) |
Īstenojot sagatavotības pasākumus kiberdrošības jomā, attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pamatpakalpojumu sniedzējiem enerģētikas nozarē, kuri noteikti saskaņā ar TID direktīvu, būtu jāņem vērā horizontālie norādījumi, ko izdevusi ar TID direktīvas 11. pantu izveidotā TID Sadarbības grupa. Šī sadarbības grupa, kuru veido dalībvalstu pārstāvji, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA) un Komisija, ir pieņēmusi norādījumus par drošības pasākumiem un incidentu paziņošanu. 2018. gada jūnijā minētā grupa izveidoja specializētu vienību darbam enerģētikas jomā. |
(5) |
2017. gada kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību (7) atzīts, cik svarīgi ir sagatavot konkrētai nozarei specifiskus apsvērumus un prasības ES līmenī, tostarp enerģētikas nozarē. Pēdējo gadu laikā Savienībā par kiberdrošību un iespējamu politikas ietekmēšanu ir notikušas visaptverošas diskusijas. Tagad ir pieaugusi izpratne par to, ka atsevišķas ekonomikas nozares saskaras ar īpašām kiberdrošības problēmām un ka tāpēc tajās jāveido pašām sava specifiska pieeja plašākā kiberdrošības vispārējo stratēģiju kontekstā. |
(6) |
Informācijas apmaiņa un uzticēšanās ir galvenie kiberdrošības elementi. Komisijas mērķis ir palielināt informācijas apmaiņu starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, tādēļ tā ir organizējusi īpašus pasākumus, piemēram, 2017. gada martā Romā augsta līmeņa apaļā galda sarunas par kiberdrošību, bet 2018. gada oktobrī Briselē – augsta līmeņa konferenci par kiberdrošību enerģētikas jomā. Komisija arī vēlas uzlabot sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām un specializētajām struktūrām, piemēram, Eiropas Enerģētikas informācijas apmaiņas un analīzes centru. |
(7) |
Regula par ENISA jeb ES Kiberdrošības aģentūru un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (“Kiberdrošības akta regula” (8)) stiprinās ES Kiberdrošības aģentūras pilnvaras, lai tādējādi labāk atbalstītu dalībvalstis draudu un uzbrukumu novēršanā kiberdrošības jomā. Tā arī izveido ES kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu sertifikācijas regulējumu, kas būs izmantojams visā Savienībā un jo īpaši enerģētikas nozarē. |
(8) |
Komisija ir nākusi klajā ar ieteikumu (9), kurā tā risina jautājumu par kiberdrošības riskiem piektās paaudzes (5G) tīklu tehnoloģiju izmantošanā, proti, sniedz norādes par atbilstīgiem riska analīzes un pārvaldības pasākumiem valsts līmenī, par koordinētas riska analīzes ieviešanu Eiropas līmenī un par tāda procesa izveidi, kas vajadzīgs, lai izstrādātu vienotu labāko riska pārvaldības pasākumu kopumu. Pēc tam, kad būs izvērsti 5G tīkli, uz to pamata tiks veidots plašs klāsts pakalpojumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un tādas sabiedriski un ekonomiski svarīgas funkcijas kā energoapgāde. |
(9) |
Šajā ieteikumā būtu jāsniedz dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši tīklu operatoriem un tehnoloģiju piegādātājiem, neizsmeļoši norādījumi par to, kā panākt augstāku kiberdrošības līmeni enerģētikas nozarē, ņemot vērā enerģētikas nozarē noteiktās īpašās reāllaika prasības, ķēdes reakciju, kā arī novecojušo un modernāko tehnoloģiju kombināciju. Šo norādījumu mērķis ir palīdzēt ieinteresētajām personām starptautiski atzītu kiberdrošības standartu īstenošanā ņemt vērā enerģētikas nozares īpašās prasības (10). |
(10) |
Komisija plāno regulāri pārskatīt šo ieteikumu, pamatojoties uz visā Savienībā panākto progresu un apspriežoties ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija turpinās savus kiberdrošības stiprināšanas centienus enerģētikas nozarē, jo īpaši ar TID Sadarbības grupas starpniecību, kas nodrošina stratēģisku sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm kiberdrošības jomā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
PRIEKŠMETS
1. |
Šajā ieteikumā ir izklāstīti galvenie jautājumi, kas saistīti ar kiberdrošību enerģētikas nozarē, proti, par reāllaika prasībām, ķēdes reakciju, kā arī novecojušo un modernāko tehnoloģiju kombināciju, un noteikts, kas jādara, lai enerģētikas nozarē īstenotu sagatavotības pasākumus attiecībā uz kiberdrošību. |
2. |
Piemērojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jāmudina attiecīgās ieinteresētās personas vairot zināšanas un izkopt prasmes, kas saistītas ar kiberdrošību enerģētikas nozarē. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm šie apsvērumi būtu jāiekļauj arī valsts kiberdrošības regulējumā, jo īpaši stratēģijās, tiesību aktos un citos administratīvos noteikumos. |
ENERGOINFRASTRUKTŪRAS KOMPONENTU REĀLLAIKA PRASĪBAS
3. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši energotīklu operatori un tehnoloģiju piegādātāji, sevišķi TID direktīvā definētie pamatpakalpojumu sniedzēji, īsteno attiecīgos sagatavotības pasākumus kiberdrošības jomā, kuri saistīti ar reāllaika prasībām enerģētikas nozarē. Dažiem enerģētikas sistēmas elementiem jādarbojas “reāllaikā”, t. i., tiem jāspēj reaģēt uz komandām dažās milisekundēs, un tas laika trūkuma dēļ apgrūtina vai pat padara neiespējamu kiberdrošības pasākumu ieviešanu. |
4. |
Konkrēti, energotīklu operatoriem būtu:
|
5. |
Ja iespējams, energotīklu operatoriem arī būtu:
|
ĶĒDES REAKCIJA
6. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši energotīklu operatori un tehnoloģiju piegādātāji, sevišķi TID direktīvā definētie pamatpakalpojumu sniedzēji, īsteno attiecīgos sagatavotības pasākumus kiberdrošības jomā, kuri saistīti ar ķēdes reakciju enerģētikas nozarē. Elektrotīkli un gāzes cauruļvadi ir savstarpēji cieši saistīti visā Eiropā, tādēļ kiberuzbrukums, kas rada pārtraukumu vai traucējumus kādā no energosistēmas daļām, var izraisīt plašu ķēdes reakciju citās šīs sistēmas daļās. |
7. |
Piemērojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jānovērtē elektroenerģijas ražošanas un elastīgu pieprasījumu sistēmu, pārvades un sadales apakšstaciju un līniju savstarpējā atkarība un kritiskums, kā arī saistītās ieinteresētās personas (tostarp pārrobežu situācijās), ko skāris sekmīgi īstenots kiberuzbrukums vai kiberincidents. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka energotīkla operatoriem ir sakaru sistēma, kas izmantojama saziņai ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, lai informētu par agrīnām apdraudējuma pazīmēm un sadarbotos krīžu pārvarēšanas jomā. Būtu jāizveido un jāievieš strukturēti sakaru kanāli un saskaņoti formāti, kas ļautu apmainīties ar sensitīvu informāciju ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, datordrošības incidentu reaģēšanas vienībām un attiecīgajām iestādēm. |
8. |
Konkrēti, energotīklu operatoriem būtu:
|
NOVECOJUŠĀS UN MODERNĀKĀS TEHNOLOĢIJAS
9. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši energotīklu operatori un tehnoloģiju piegādātāji, sevišķi TID direktīvā definētie pamatpakalpojumu sniedzēji, īsteno attiecīgos sagatavotības pasākumus kiberdrošības jomā, kuri saistīti ar novecojušo un modernāko tehnoloģiju kombināciju enerģētikas nozarē. Pašlaik energosistēmā paralēli tiek izmantoti divi dažādi tehnoloģiju veidi: vecākas tehnoloģijas, kuru ekspluatācijas termiņš ir 30–60 gadi un kuras izstrādātas pirms kiberdrošības jautājumu aktualizēšanās, un modernās iekārtas, kas veidotas atbilstīgi mūsdienu digitalizācijas un viedierīču prasībām. |
10. |
Piemērojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jāmudina energotīklu operatori un tehnoloģiju piegādātāji, kad vien iespējams, ievērot attiecīgos starptautiski pieņemtos standartus attiecībā uz kiberdrošību. Tajā pašā laikā ieinteresētajām personām un klientiem, ierīces pieslēdzot tīklam, būtu jāizmanto kiberdrošības principiem atbilstoša pieeja. |
11. |
Tehnoloģiju piegādātājiem būtu bez maksas jānodrošina pārbaudīti drošības risinājumi novecojušajām vai modernajām tehnoloģijām, tiklīdz attiecīgā drošības problēma parādās. |
12. |
Konkrēti, energotīklu operatoriem būtu:
|
UZRAUDZĪBA
13. |
Dalībvalstīm 12 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam reizi divos gados ar TID sadarbības grupas starpniecību būtu jāsniedz Komisijai detalizēta informācija par šā ieteikuma īstenošanas gaitu. |
PĀRSKATĪŠANA
14. |
Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju, Komisija pārskatīs šā ieteikuma īstenošanu un noskaidros, vai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. |
ADRESĀTI
15. |
Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm. |
Briselē, 2019. gada 3. aprīlī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Miguel ARIAS CAÑETE
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018, 75. lpp.). Eiropas Parlaments 2019. gada marta plenārsēdē apstiprināja ar Padomi panākto politisko vienošanos par priekšlikumiem par elektroenerģijas tirgus modeli (Riskgatavības regula; regula, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), Elektroenerģijas direktīva un Elektroenerģijas regula. Plānots, ka Padome oficiāli tos pieņems aprīlī, drīz pēc tam sekos tiesību akta publicēšana Oficiālajā Vēstnesī.
(2) COM(2016) 861 final.
(3) COM(2016) 862 final.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regula (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.).
(5) JOIN(2013) 1.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
(7) JOIN(2017) 450.
(8) Eiropas Parlaments Kiberdrošības aktu pieņēma 2019. gada martā. Plānots, ka Padome oficiāli to pieņems aprīlī, drīz pēc tam tiesību akts tiks publicēts Oficiālajā Vēstnesī.
(9) COM(2019) 2335.
(10) Starptautiskā Standartizācijas organizācija ir publicējusi dažādus kiberdrošības standartus (ISO/IEC 27000: Informācijas tehnoloģijas) un riska pārvaldības standartus (ISO/IEC31000: Riska pārvaldības īstenošana). 2017. gada oktobrī ISO/IEC 27000 standartu sērijā tika izdots īpašs standarts enerģētikas nozarē (ISO/IEC 27019: Informācijas drošības kontrole enerģētikas komunālo pakalpojumu nozarē).
Labojumi
5.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 96/55 |
Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/341 (2015. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 69, 2016. gada 15. marts )
7. lappusē 13. pantā:
tekstu:
“6. Ja atzītais izdevējs izmanto īpašo zīmogu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 129.a panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) punktā, muitas iestādes apstiprina minēto zīmogu, un tas atbilst paraugam, kas iekļauts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 72-04. pielikuma II daļas II nodaļā. Piemēro Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikuma 23. un 23.1. iedaļu.”
lasīt šādi:
“6. Ja atzītais izdevējs izmanto īpašo zīmogu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.a panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) punktā, muitas dienesti apstiprina minēto zīmogu, un tas atbilst paraugam, kas iekļauts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 72-04. pielikuma II daļas II nodaļā. Piemēro Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikuma 23. un 23.1. iedaļu.”
29. lappusē 55. panta 13) punktā, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446:
tekstu:
“13) |
regulā iekļauj šādu 129.a līdz 129.d pantu:
“129.a pants Formalitātes, ja “T2L” vai “T2LF” dokumentu, rēķinu vai pārvadājuma dokumentu izdod atzītais izdevējs (Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts) 1. Līdz PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atzītais izdevējs saglabā katra izdotā “T2L” vai “T2LF” dokumenta kopiju. Muitas dienesti precizē nosacījumus, ar kādiem kopiju uzrāda kontroles nolūkiem un glabā vismaz trīs gadus. 2. Regulas 128. panta 2. punktā minētajā atļaujā konkrēti norāda:
129.b pants Atvieglojumi atzītajam izdevējam (Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts) 1. Līdz SMK PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atzītais izdevējs var saņemt atļauju neparakstīt tādus izmantotos “T2L” vai “T2LF” dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, uz kuriem ir 129.a panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētā īpašā zīmoga nospiedums un kuri ir sagatavoti, izmantojot elektronisku vai automātisku datu apstrādes sistēmu. Šādu atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka atzītais izdevējs ir minētajām iestādēm iepriekš rakstveidā apliecinājis, ka uzņemas atbildību par juridiskajām sekām, ko rada visi “T2L” vai “T2LF” dokumenti vai tirdzniecības dokumenti, kuri izdoti ar īpašā zīmoga nospiedumu. 2. “T2L” vai “T2LF” dokumentos vai tirdzniecības dokumentos, kas sagatavoti saskaņā ar 1. punktu, atzītā izdevēja paraksta vietā ir viena no šādām norādēm:
129.c pants Atļauja sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas (Kodeksa 153. panta 2. punkts) Līdz SMK PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam dalībvalstu muitas iestādes var atļaut kuģošanas sabiedrībām kuģošanas sabiedrības manifestu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 199. panta 2. punktā un kurš apliecina Savienības preču muitas statusu, nesagatavot vēlākais līdz nākamajai dienai pēc kuģa izbraukšanas dienas un jebkurā gadījumā – pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā. 129.d pants Nosacījumi, lai saņemtu atļauju sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas (Kodeksa 153. panta 2. punkts) 1. Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atļauju nesagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu, kurš apliecina Savienības preču muitas statusu, vēlākais līdz nākamajai dienai pēc kuģa izbraukšanas dienas un jebkurā gadījumā pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā piešķir vienīgi starptautiskām kuģošanas sabiedrībām, kuras izpilda turpmāk minētos nosacījumus:
2. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķir vienīgi tad, ja:
3. Ja attiecīgā persona ir AEO atļaujas turētājs saskaņā ar Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētās prasības uzskata par izpildītām. 4. Saņemot pieteikumu, tās dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrība veic uzņēmējdarbību, muitas dienesti par minēto pieteikumu informē pārējās dalībvalstis, kuru attiecīgajā teritorijā atrodas nosūtīšanas un paredzētā galamērķa ostas. Ja 60 dienu laikā pēc informācijas paziņošanas nav saņemti iebildumi, muitas dienesti atļauj izmantot 129.c pantā aprakstīto vienkāršoto procedūru. Atļauja ir derīga attiecīgajās dalībvalstīs, un to piemēro vienīgi pārvadājumu operācijās starp ostām, uz ko tā attiecas. 5. Vienkāršojums darbojas šādā veidā:
6. Paziņo šādu informāciju:
|
lasīt šādi:
“13) |
regulas 3. apakšiedaļā (“Savienības preču muitas statusa apliecinājums, ko izdod atzīts izdevējs”) iekļauj šādu 128.a līdz 128.d pantu:
“128.a pants Formalitātes, ja “T2L” vai “T2LF” dokumentu, rēķinu vai pārvadājuma dokumentu izdod atzītais izdevējs (Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts) 1. Līdz PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atzītais izdevējs saglabā katra izdotā “T2L” vai “T2LF” dokumenta kopiju. Muitas dienesti precizē nosacījumus, ar kādiem kopiju uzrāda kontroles nolūkiem un glabā vismaz trīs gadus. 2. Regulas 128. panta 2. punktā minētajā atļaujā konkrēti norāda:
128.b pants Atvieglojumi atzītajam izdevējam (Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts) 1. Līdz SMK PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atzītais izdevējs var saņemt atļauju neparakstīt tādus izmantotos “T2L” vai “T2LF” dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, uz kuriem ir 128.a panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētā īpašā zīmoga nospiedums un kuri ir sagatavoti, izmantojot elektronisku vai automātisku datu apstrādes sistēmu. Šādu atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka atzītais izdevējs ir minētajām iestādēm iepriekš rakstveidā apliecinājis, ka uzņemas atbildību par juridiskajām sekām, ko rada visi “T2L” vai “T2LF” dokumenti vai tirdzniecības dokumenti, kuri izdoti ar īpašā zīmoga nospiedumu. 2. “T2L” vai “T2LF” dokumentos vai tirdzniecības dokumentos, kas sagatavoti saskaņā ar 1. punktu, atzītā izdevēja paraksta vietā ir viena no šādām norādēm:
128.c pants Atļauja sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas (Kodeksa 153. panta 2. punkts) Līdz SMK PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam dalībvalstu muitas dienesti var atļaut kuģošanas sabiedrībām kuģošanas sabiedrības manifestu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 199. panta 2. punktā un kurš apliecina Savienības preču muitas statusu, nesagatavot vēlākais līdz nākamajai dienai pēc kuģa izbraukšanas dienas un jebkurā gadījumā – pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā. 128.d pants Nosacījumi, lai saņemtu atļauju sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas (Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 2. punkts) 1. Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atļauju nesagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu, kurš apliecina Savienības preču muitas statusu, vēlākais līdz nākamajai dienai pēc kuģa izbraukšanas dienas un jebkurā gadījumā pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā piešķir vienīgi starptautiskām kuģošanas sabiedrībām, kuras izpilda turpmāk minētos nosacījumus:
2. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķir vienīgi tad, ja:
3. Ja attiecīgā persona ir AEO atļaujas turētājs saskaņā ar Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētās prasības uzskata par izpildītām. 4. Saņemot pieteikumu, tās dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrība veic uzņēmējdarbību, muitas dienesti par minēto pieteikumu informē pārējās dalībvalstis, kuru attiecīgajā teritorijā atrodas nosūtīšanas un paredzētā galamērķa ostas. Ja 60 dienu laikā pēc informācijas paziņošanas nav saņemti iebildumi, muitas dienesti atļauj izmantot 128.c pantā aprakstīto vienkāršoto procedūru. Atļauja ir derīga attiecīgajās dalībvalstīs, un to piemēro vienīgi pārvadājumu operācijās starp ostām, uz ko tā attiecas. 5. Vienkāršojums darbojas šādā veidā:
6. Paziņo šādu informāciju:
|