27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/491

(2019. gada 25. marts)

nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no dienas, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums vai – ja tas nestājas spēkā – no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos pagājuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Izstāšanās notiks 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kurā Apvienotā Karaliste piedalās piecpadsmit sadarbības programmās atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Divas no minētajām programmām, proti, “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” (kopā sauktas “sadarbības programmas”), ir programmas, kurās ir iesaistīta Ziemeļīrija, un tās atbalsta mieru un izlīgumu, un ziemeļu–dienvidu sadarbību saskaņā ar Ziemeļīrijas Miera līgumu (“Lielās piektdienas vienošanās”), ko Savienība plāno turpināt, pat ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma, kas stājies spēkā līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei. Tāpēc šī regula būtu jāattiecina tikai uz minētajām sadarbības programmām.

(3)

Sadarbības programmas reglamentē jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (3), (ES) Nr. 1303/2013 (4) un (ES, Euratom) 2018/1046 (5). Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi sadarbības programmu turpināšanai saskaņā ar minētajām regulām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

(4)

Attiecībā uz sadarbības programmām vadošā iestāde atrodas īpašajā ES programmu struktūrvienībā (“SEUPB”), kas izveidota saskaņā ar Īrijas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības nolīgumu, ar ko izveido īstenošanas iestādes, kas parakstīts 1999. gada 8. martā. Tā kā sadarbības programmas attiecas uz Ziemeļīriju, tās būtu jāturpina ar nepieciešamajiem papildinošajiem noteikumiem.

(5)	Lai turpinātu sadarbības programmas, būtu jāprecizē, ka, neskarot Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. un 3. punktu, tās var aptvert iesaistītos reģionus Apvienotajā Karalistē, kuriem vajadzētu būt līdzvērtīgiem NUTS 3. līmeņa reģioniem.

(6)

Lai turpinātu sadarbības programmas ar finansējumu no Savienības vispārējā budžeta, starp Komisiju un Apvienotās Karalistes iestādēm būtu jānoslēdz administratīvs nolīgums, kas stātos spēkā dienā, kad Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotaja Karalistei, lai ļautu veikt nepieciešamās sadarbības programmu kontroles un revīzijas. Ja šādas kontroles un revīzijas nevar veikt, Komisijai vajadzētu būt iespējai pārtraukt maksājumu termiņus, apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83., 142., 144. un 145. pantā.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 76. pantu Komisijas īstenošanas lēmumiem, ar kuriem apstiprināja programmu “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)”2015. gada 30. novembrī un programmu “Interreg VA”2015. gada 12. februārī, arī turpmāk jābūt finansēšanas lēmumiem Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un līdz ar to juridiskajām saistībām Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē. Apvienotā Karaliste aizvien ir atbildīga par savām finansiālajām saistībām, ko tā uzņēmās kā dalībvalsts un kuras ir saistītas ar minētajām Savienības juridiskajām saistībām.

(8)	No dienas, kad Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, tā vairs nebūs “programmas darbības teritorijas Savienības daļa” Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ būtu jāpielāgo minētās regulas noteikumi par darbību atbilstību atkarībā no vietas.

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības turpināt sadarbības programmas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Lai varētu bez kavēšanās piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula būtu jāpiemēro tikai tad, ja līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula paredz noteikumus, lai risinātu sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības gadījumā, ja līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, nebūs stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu, un attiecībā uz šādu divu sadarbības programmu turpināšanu, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 un kurās piedalās Apvienotā Karaliste (kopā sauktas “sadarbības programmas”):

1)	“PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)”;

2)	“Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”.

2. Regulu (ES) Nr. 1299/2013 turpina piemērot sadarbības programmām, uz kurām attiecas šī regula.

2. pants

Ģeogrāfiskais aptvērums

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. un 3. punktu, sadarbības programmas var aptvert tādus iesaistītos reģionus Apvienotajā Karalistē, kuri ir NUTS 3. līmenim līdzvērtīgi reģioni.

3. pants

Programmas iestādes

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta 1. punkta:

—	īpašā ES programmu struktūrvienība (SEUPB), kurā atrodas sadarbības programmu vadošā iestāde un sertifikācijas iestāde, turpina pildīt savas funkcijas,

—	Ziemeļīrijas Finanšu ministrija turpina būt sadarbības programmu revīzijas iestāde.

4. pants

Komisijas kompetences attiecībā uz kontrolēm

Komisija un Apvienotās Karalistes iestādes vienojas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz sadarbības programmu kontrolēm un revīzijām. Kontroles un revīzijas aptver visu sadarbības programmu darbības laiku.

Ja sadarbības programmām nevar veikt nepieciešamās kontroles un revīzijas visos attiecīgajos reģionos, tas ir uzskatāms par būtisku pārvaldības un kontroles sistēmas nepilnību saistībā ar pasākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83., 142., 144. un 145. pantā.

5. pants

Darbību atbilstība atkarībā no vietas

Sadarbības programmām nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto robežlielumu.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajai dienai stājas spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 20. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2019/493

(2019. gada 25. marts),

ar ko attiecībā uz pārbaudes procedūru, kura saistīta ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (3) tika izveidots īpašs Eiropas tiesiskais statuss Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem un paredzēts, ka tie saņem finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Ar to tika arī izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (“Iestāde”).

(2)	Lai Iestāde varētu pilnībā veikt savus uzdevumus, tostarp tās jaunos uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā, un lai tā varētu to darīt neatkarīgi, tā jānodrošina ar pastāvīgu personālu, un Iestādes direktoram jāpiešķir iecēlējinstitūcijas pilnvaras.

(3)

Nesenie notikumi ir izgaismojuši potenciālos riskus, kādus vēlēšanu procesam un demokrātijai var radīt nelikumīga personas datu izmantošana. Tāpēc jāaizsargā Eiropas demokrātiskā procesa integritāte, paredzot finanšu sankcijas situācijās, kad Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskie fondi izmanto personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumus, lai ietekmētu Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.

(4)

Minētajā nolūkā būtu jāievieš pārbaudes procedūra, saskaņā ar kuru Iestādei konkrētos apstākļos jālūdz neatkarīgu ievērojamu personu komiteja, kas izveidota ar Regulu ES, Euratom) Nr. 1141/2014, novērtēt, vai kāda Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot personas datu aizsardzībai piemērojamo noteikumu pārkāpumu. Ja saskaņā ar pārbaudes procedūru tiek konstatēts, ka tas tā ir, Iestādei būtu jānosaka sankcijas atbilstīgi efektīvajai, samērīgajai un atturošajai sankciju sistēmai, kas izveidota ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(5)

Ja Iestāde Eiropas politiskajai partijai vai fondam piemēro sankcijas saskaņā ar pārbaudes procedūru, tai būtu pienācīgi jāņem vērā ne bis in idem princips, kas nosaka, ka sankcijas nevar piemērot divreiz par vienu un to pašu pārkāpumu. Iestādei būtu arī jānodrošina, ka tiek ievērots tiesiskās noteiktības princips un ka attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam ir tikusi dota iespēja tikt uzklausītam.

(6)

Jaunajai procedūrai būtu jāpastāv līdztekus pašreizējām procedūrām, kuras izmanto, lai pārbaudītu atbilstību reģistrācijas nosacījumiem gadījumos, kad nepārprotami un nopietni pārkāptas vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība. Tomēr Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 10. pantā noteiktie termiņi, kas piemērojami pārbaudei par atbilstību reģistrācijas nosacījumiem un prasībām, nebūtu jāpiemēro jaunajai procedūrai.

(7)

Tā kā jauno procedūru sāk ar kompetentas valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes lēmumu, attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam vajadzētu būt iespējai pieprasīt sankcijas pārskatīšanu, ja minētās valsts uzraudzības iestādes lēmums ir atcelts vai ja tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret minēto lēmumu bijis sekmīgs, ar noteikumu, ka ir izsmelti visi valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

(8)

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā notiek uz stingru demokrātisku noteikumu pamata un pilnībā ievērojot Eiropas vērtības, proti, demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu, ir svarīgi, lai jaunās pārbaudes procedūras noteikumi stājas spēkā laikus un lai procedūru sāktu piemērot pēc iespējas drīz. Lai to panāktu, Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 grozījumiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 groza šādi:

regulas 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Iestādes direktoram palīdz personāls, attiecībā uz kuru viņš īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, un pilnvaras, kas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt līgumu ar pārējiem darbiniekiem, ir piešķirtas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”). Iestāde jebkurā tās darba jomā var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citu Iestādes nenodarbinātu personālu.

Iestādes personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro minētos Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Personāla atlase nedrīkst radīt interešu konfliktu rašanās iespējamību attiecībā uz Iestādē veicamajiem pienākumiem un jebkādiem citiem oficiāliem pienākumiem, un personāls atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar tā pienākumiem.”;

2)	regulas 10. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Šā punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētās procedūras nesāk, ja līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir palikuši divi mēneši. Minēto termiņu nepiemēro attiecībā uz 10.a pantā noteikto procedūru.”;

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Pārbaudes procedūra, kura saistīta ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem

1. Neviena Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds apzināti neietekmē vai nemēģina ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu, ko veic fiziska vai juridiska persona.

2. Ja Iestāde ir informēta par lēmumu, kuru pieņēmusi valsts uzraudzības iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (*1) 4. panta 21. punkta nozīmē, konstatējot, ka fiziska vai juridiska persona ir pārkāpusi piemērojamos personas datu aizsardzības noteikumus, un ja no minētā lēmuma izriet, ka pārkāpums ir saistīts ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda darbībām Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, vai ja pastāv cits pamatots iemesls tā uzskatīt, tad Iestāde nodod šo jautājumu neatkarīgu ievērojamu personu komitejai, kas izveidota ar šīs regulas 11. pantu. Iestāde vajadzības gadījumā var sadarboties ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi.

3. Komiteja, kas minēta 2. punktā, sniedz atzinumu par to, vai attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot minēto pārkāpumu. Iestāde lūdz sniegt atzinumu bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc informācijas saņemšanas par valsts uzraudzības iestādes lēmumu. Iestāde nosaka īsu, samērīgu termiņu komitejai atzinuma sniegšanai. Komiteja ievēro minēto termiņu.

4. Iestāde, ņemot vērā komitejas atzinumu, saskaņā ar 27. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktu lemj par to, vai piemērot attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam finansiālas sankcijas. Iestādes lēmums ir pienācīgi pamatots, jo īpaši attiecībā uz komitejas atzinumu, un to nekavējoties publicē.

5. Šajā pantā paredzētā procedūra neskar 10. pantā noteikto procedūru.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

regulas 11. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja Iestāde pieprasa, komiteja sniedz atzinumu par:

a)	jebkādiem iespējamiem Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nepārprotamiem un nopietniem to vērtību pārkāpumiem, kuras ir Savienības pamatā, kā tas noteikts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

b)	to, vai kāda Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu.

Komiteja pirmās daļas a) un b) punktos minētajos gadījumos var pieprasīt Iestādei, Eiropas Parlamenta dienestiem, attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, citām politiskajām partijām, politiskajiem fondiem vai citām ieinteresētajām personām jebkādus attiecīgos dokumentus un pierādījumus, kā arī uzklausīt to pārstāvjus. Gadījumā, kas minēts pirmās daļas b) punktā, 10.a pantā minētā valsts uzraudzības iestāde sadarbojas ar komiteju saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.”;

regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam pieteikuma iesniegšanas laikā jāievēro 23. pantā uzskaitītie pienākumi un no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz finanšu gada vai līdz tās darbības, uz kuru attiecas iemaksa vai dotācija, beigām aizvien jābūt reģistrētiem reģistrā un tiem nedrīkst būt bijusi piemērota neviena no sankcijām, kas paredzētas 27. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā.”;

regulas 27. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“vii)

ja saskaņā ar 10.a pantā paredzēto pārbaudes procedūru tiek konstatēts, ka Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu;”;

pievieno šādu punktu:

“7. Ja valsts uzraudzības iestādes lēmums, kas minēts 10.a pantā, ir atcelts vai ja tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret šādu lēmumu ir bijis sekmīgs, ar noteikumu, ka ir izsmelti visi valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļi, Iestāde pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pieprasījuma pārskata jebkuru sankciju, kas piemērota saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2018. gada 12. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/494

(2019. gada 25. marts)

par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no dienas, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos pagājuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 (3) galvenais mērķis ir izveidot un uzturēt augstu un vienādu aviācijas drošības līmeni Savienībā. Šim nolūkam ir izveidota sertifikātu sistēma dažādām aviācijas darbībām, lai sasniegtu vajadzīgo drošības līmeni un nodrošinātu vajadzīgās pārbaudes un izsniegto sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

(3)

Aviācijas drošības jomā daudzas ieinteresētās personas var novērst Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekmi uz sertifikātiem un apstiprinājumiem, izmantojot dažādus pasākumus. Minētie pasākumi ietver pāreju uz vienu no palikušo 27 dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm, vai arī to piemēro pirms izstāšanās datuma attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) izsniegtu sertifikātu, kas stājas spēkā tikai minētajā datumā, un līdz ar to ir atkarīgs no tā, vai Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par trešo valsti.

(4)

Tomēr atšķirībā no citām Savienības tiesību aktu jomām ir daži īpaši gadījumi, kad nav iespējams iegūt sertifikātu no citas dalībvalsts vai no Aģentūras, jo no izstāšanās dienas Apvienotā Karaliste atsāks tās jurisdikciju kā projekta valsts saskaņā ar Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Savukārt Apvienotā Karaliste var izdot sertifikātus minētajā jaunajā lomā tikai tad, kad tā ir pieņēmusi to, proti, kad Savienības tiesību akti vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei pēc tās izstāšanās no Savienības.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams izveidot pagaidu mehānismu, lai pagarinātu konkrētu aviācijas drošības sertifikātu derīguma termiņu, lai attiecīgajiem ekspluatantiem un Aģentūrai būtu pietiekami daudz laika izsniegt nepieciešamos sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 68. pantu, lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts statusu.

(6)	Šādu sertifikātu derīguma termiņa pagarinājumam būtu jāattiecas tikai uz to, kas ir absolūti nepieciešams, lai izskatītu jautājumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības aviācijas drošības sistēmas.

(7)

Lai vajadzības gadījumā dotu papildu laiku sertifikātiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 68. pantu jāizdod attiecīgajiem ekspluatantiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikuma I iedaļā minēto sertifikātu derīguma termiņu turpmāku pagarināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)

Turklāt atšķirībā no citām Savienības tiesību aktu par precēm jomām sertifikātu spēkā neesamība ietekmē nevis aviācijas ražojumu, daļu un ierīču laišanu tirgū Savienībā, bet gan to faktisko izmantošanu, piemēram, daļu un ierīču uzstādīšanu Savienības dalībvalstu gaisa kuģos, kurus ekspluatē Savienībā Apvienotās Karalistes izstāšanās nedrīkstētu ietekmēt šādu aviācijas ražojumu izmantošanu Savienībā.

(9)

Savienības aviācijas drošības sistēmas pilotu un mehāniķu apmācība ir stingri reglamentēta, un apmācības moduļi ir saskaņoti. Personas, kas piedalās mācību modulī vienā dalībvalstī, ne vienmēr minētās apmācības gaitā var mainīties uz citu dalībvalsti. Minētā īpašā situācija būtu jāņem vērā Savienības ārkārtas pasākumos.

(10)

Šīs regulas noteikumiem būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tie principā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajam datumam nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti. Tomēr, lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk veikt nepieciešamās administratīvās procedūras, daži noteikumi būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Ar šo regulu paredz īpašus noteikumus, ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības, attiecībā uz dažiem aviācijas drošības sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (5) vai Regulu (ES) 2018/1139, attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, un attiecībā uz dažām situācijām saistībā ar apmācību aviācijas nozarē.

2. Šo regulu piemēro sertifikātiem, kas uzskaitīti šīs regulas pielikumā un ir derīgi dienā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, un kurus ir izdevis:

a)	Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”), fiziskām vai juridiskām personām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, kā noteikts pielikuma 1. iedaļā; vai

b)	fiziskas vai juridiskas personas, ko sertificējušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, kā izklāstīts pielikuma 2. iedaļā.

3. Papildus 2. punktā minētajiem sertifikātiem šo regulu piemēro 5. pantā minētajiem apmācību moduļiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro attiecīgās Regulas (ES) 2018/1139 un to deleģēto un īstenošanas aktu definīcijas, kuri ir pieņemti saskaņā ar minēto regulu un Regulu (EK) Nr. 216/2008.

3. pants

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, paliek spēkā deviņus mēnešus no dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

Ja attiecīgajiem uzņēmējiem vajadzīgs papildu laiks Regulas (ES) 2018/1139 68. pantā minēto sertifikātu izsniegšanai, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto derīguma termiņu.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. pants

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un attiecas uz ražojumu, daļu un ierīču izmantošanu, paliek spēkā.

5. pants

Apmācību moduļu pārnešana

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (6) un (ES) Nr. 1321/2014 (7), dalībvalstu vai attiecīgi Aģentūras kompetentās iestādes ņem vērā pārbaudes, ko Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes uzraudzībā esošas mācību organizācijas ir veikušas, taču to rezultātā vēl nav izsniegta licence, pirms šīs regulas 10. panta 2. punkta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, tā, it kā tās būtu veikusi mācību organizācija, kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.

6. pants

Noteikumi un pienākumi attiecībā uz sertifikātiem, ko reglamentē 3. vai 4. pants

1. Uz sertifikātiem, ko reglamentē šīs regulas 3. vai 4. pants, attiecas noteikumi, kas tiem piemērojami saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 216/2008. Aģentūrai ir pilnvaras, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139 un saskaņā ar minēto regulu un Regulu (EK) Nr. 216/2008 pieņemtajos īstenošanas un deleģētajos aktos attiecībā uz struktūrām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir trešā valstī.

2. Pēc Aģentūras pieprasījuma 3. pantā minēto sertifikātu turētāji un 4. pantā minēto sertifikātu izdevēji iesniedz kopijas no visiem revīzijas ziņojumiem, konstatējumiem un korektīvo darbību plāniem, kas attiecas uz sertifikātiem un kas izsniegti trīs gadu laikā pirms pieprasījuma. Ja šādi dokumenti nav iesniegti Aģentūras pieprasījumā noteiktajos termiņos, Aģentūra var atsaukt saskaņā ar 3. pantu vai attiecīgi 4. pantu iegūto labumu.

3. Šīs regulas 3. pantā minēto sertifikātu turētāji un 4. pantā minēto sertifikātu izdevēji minēto sertifikātu turētāji nekavējoties informē Aģentūru par jebkuru Apvienotās Karalistes iestāžu rīcību, kas varētu būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2018/1139.

7. pants

Kompetentā iestāde

Šīs regulas piemērošanas vajadzībām un šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto sertifikātu turētāju un izdevēju uzraudzības vajadzībām Aģentūra rīkojas kā kompetentā iestāde, kas norādīta trešo valstu vienībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.

8. pants

Komisijas Regulas (ES) Nr. 319/2014 piemērošana

Komisijas Regulu (ES) Nr. 319/2014 (8) piemēro juridiskām un fiziskām personām, kurām ir vai kuras izdod šīs regulas 1. panta 2. punktā minētos sertifikātus, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgo sertifikātu turētājiem, kas izsniegti trešo valstu juridiskajām vai fiziskajām personām.

9. pants

Pieņemamie līdzekļi atbilstības panākšanai un norādījumi

Aģentūra šīs regulas piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu var izdot pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādījumus.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Tomēr 5. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Šo regulu nepiemēro, ja ar Apvienoto Karalisti noslēgtais izstāšanās līgums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu ir stājies spēkā līdz 2. punkta pirmajā daļā minētajai dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 20. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(4) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

(6) Komisijas Regula (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Komisijas Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(7) Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(8) Komisijas Regula (ES) Nr. 319/2014 (2014. gada 27. marts) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 593/2007 (OV L 93, 28.3.2014., 58. lpp.).

PIELIKUMS

REGULAS 1. PANTĀ MINĒTO SERTIFIKĀTU SARAKSTS

1. iedaļa.

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) sertifikāti, kas izsniegti fiziskām un juridiskām personām, kuru kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, kas minēti:

1.1.	Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 (1) I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, B apakšiedaļa (Tipa sertifikāti un ierobežotie tipa sertifikāti)

1.2.	Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, D apakšiedaļa (Izmaiņas tipa sertifikātos un ierobežotos tipa sertifikātos)

1.3.	Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, E apakšiedaļa (Papildu tipa sertifikāti)

1.4.	Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, M apakšiedaļa (Remonti)

1.5.	Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, O apakšiedaļa (Eiropas tehnisko standartu prasību atļaujas)

1.6.	Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, J apakšiedaļa (Projektēšanas organizācijas apstiprinājums)

2. iedaļa.

Sertifikāti ražojumiem, daļām un ierīcēm, ko izsniegušas juridiskas vai fiziskas personas, kuras sertificējušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, kas minēti:

2.1.	Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, A iedaļa, G apakšiedaļa, 21.A.163. punkta c) apakšpunkts (ražojumu, daļu vai ierīču autorizēti izmantošanas sertifikāti)

2.2.	Regulas (ES) Nr. 1321/2014 II pielikums, 145. daļa, 145.A.75. punkta e) apakšpunkts (sertifikāti, kas izsniegti pēc tehniskās apkopes pabeigšanas)

2.3.	Regulas (ES) Nr. 1321/2014 II pielikums, 145. daļa, 145.A.75. punkta f) apakšpunkts (lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti attiecībā uz ELA1 gaisa kuģiem)

2.4.	Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa. F apakšiedaļa, M.A.615. punkta d) apakšpunkts (izmantošanas sertifikāti pēc tehniskās apkopes pabeigšanas)

2.5.	Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa, F apakšiedaļa, M.A.615. punkta e) apakšpunkts (lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti attiecībā uz ELA1 gaisa kuģiem)

2.6.	Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa, G apakšiedaļa, M.A.711. punkta a) apakšpunkta 4. punkts vai b) apakšpunkta 1. punkts (lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti un to pagarināšana)

2.7.	Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa,, H apakšiedaļa, M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. un 3. punkts un M.A.801. punkta c) apakšpunkts (izmantošanas sertifikāti pēc tehniskās apkopes pabeigšanas).

(1) Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/16

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/495

(2019. gada 25. marts)

par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (4) tika izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas ir Savienības finansēšanas pamatinstruments. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķis ir radīt iespēju sagatavot un īstenot pārrobežu un kopīgu interešu projektus saskaņā ar Eiropas komunikāciju tīklu politiku transporta, telesakaru un enerģētikas nozarē, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un lai uzlabotu konkurētspēju, kā arī lai sniegtu ieguldījumu ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā ir deviņu pamattīkla koridoru saraksts. Šie koridori ir instruments, kas atvieglina koordinētu pamattīkla īstenošanu. Tiem būtu jāveicina pamattīkla kohēzija, uzlabojot teritoriālo sadarbību, jātuvina plašāki transporta politikas mērķi un jāatvieglo savstarpēja izmantojamība, transporta veidu integrācija un multimodālie pārvadājumi.

(4)

Apvienotā Karaliste ietilpst pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridorā, kas aptver savienojumus starp Belfāstu, Dublinu un Korku Īrijas salā un savienojumus Lielbritānijas salā no Glāzgovas un Edinburgas ziemeļos līdz Folkstonai un Duvrai dienvidos. Apvienotās Karalistes posmi un mezgli ietilpst Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļas 2. punktā iekļautajā pamattīkla koridoru tabulā ar nosaukumu “Iepriekš definēti posmi, tostarp projekti”.

(5)

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridora salāgotās daļas, kuras saistītas ar Apvienoto Karalisti, un Apvienotās Karalistes posmi un mezgli, kuri iekļauti tabulā “Iepriekš definēti posmi, tostarp projekti”, kļūs novecojuši un vairs neizraisīs juridiskas sekas no nākamās dienas pēc tam, kad Regula (ES) Nr. 1316/2013 Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama.

(6)	Īrijai jūras savienojumi ir svarīgs līdzeklis, ar ko nodrošina tiešu savienojamību ar Eiropas kontinentālo daļu, jo īpaši, ņemot vērā neskaidro notikumu attīstību saistībā ar tirdzniecības plūsmām, kas šķērso Apvienotās Karalistes “zemes tiltu”.

(7)

Lai nepieļautu pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridora sadalīšanu divās atsevišķās un nesavienotās daļās un lai nodrošinātu Īrijas savienojamību ar Eiropas kontinentālo daļu, pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridorā būtu jāiekļauj jauni jūras savienojumi starp Īrijas ostām un Beļģijas, Francijas un Nīderlandes ostām, kuras ir minētā koridora daļa. Turklāt savienojumam starp Ziemeļjūras–Vidusjūras koridoru un Atlantijas koridoru caur Havru, kas atrodas Atlantijas koridorā, būtu jānodrošina labāka savienojamība un iekšējā tirgus integrācija.

(8)

Izstrādājot Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta pēcteci un izvērtējot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (5), ir svarīgi ņemt vērā vidēja termiņa ietekmi, ko uz savienojumiem un satiksmes plūsmām radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo uz īpaši varbūtējo satiksmes plūsmu pārvietošanu. Tādēļ Komisijai līdz 2021. gadam būtu jāveic Regulas (ES) Nr. 1315/2013 agrīna pārskatīšana, lai ņemtu vērā iespējamas preču plūsmu izmaiņas, kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies no Savienības.

(9)

Savienojamības nodrošināšana starp Īriju un pārējām dalībvalstīm pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridorā un ierobežotā Atlantijas koridora daļā ir būtiska notiekošajiem un gaidāmajiem ieguldījumiem infrastruktūrā un juridiskās skaidrības un noteiktības nodrošināšanai infrastruktūras plānošanā. Būtiski ir izstrādāt atbilstīgu infrastruktūru, ar kuru tiktu uzturētas un atbalstītas esošās un turpmākās tirdzniecības plūsmas starp Īriju un Eiropas kontinentālo daļu.

(10)	Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pašreizējā plānošanas perioda īstenošanas pēdējā posmā prioritāte būtu jāpiešķir investīcijām iekārtās un infrastruktūrā drošībai un pārbaudēm pie ārējām robežām.

(11)	Lai pievērstos minētajām vajadzībām, Komisijai būtu jānāk klajā ar ierosinājumu par jaunu gada darba programmu.

(12)	Daudzgadu darba programmas pārskatīšanā nolūkā pielāgot to apstāklim, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, īpaši būtu jāņem vērā darbības, kuru mērķis būtu nostiprināt transporta infrastruktūru drošībai un pārbaudēm pie ārējām robežām.

(13)	Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Regula (ES) Nr. 1316/2013 Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojama,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1316/2013 groza šādi:

regulas 7. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“m)	darbības, ar kurām transporta infrastruktūru pielāgo drošības un pārbaužu mērķiem pie ārējām robežām.”;

regulas 17. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija daudzgadu darba programmas pārskata vismaz termiņa vidusposmā. Transporta nozarē tā pārskata daudzgadu darba programmu, lai to pielāgotu, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Ja vajadzīgs, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem pārstrādā daudzgadu darba programmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.”;

b)	iekļauj šādu punktu: “5a. Transporta nozarē 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā aprakstītās darbības ir prioritāte gada darba programmā, kas pieņemta 2019. gada 28. martā vai pēc šā datuma.”;

3)	regulas I pielikumu groza tā, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Regula (ES) Nr. 1316/2013 vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 62, 15.2.2019., 301. lpp.

(2) OV C 461, 21.12.2018., 173. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Grozījums Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikumā

I pielikuma I daļas 2) punktā (“Pamattīkla koridori”) nodalījumā “Ziemeļjūra–Vidusjūra”, apakšnodalījumā “Pielāgošana” aiz rindas “Belfast – Baile Átha Cliath/Dublin – Corcaigh/Cork” iekļauj šādu rindu:

“Shannon Foynes/Baile Átha Cliath/Dublin/Corcaigh/Cork – Le Havre/Calais/Dunkerque/Zeebrugge/Terneuzen/Gent/Antwerpen/Rotterdam/Amsterdam”.

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/22

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/497

(2019. gada 25. marts),

ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Izstāšanās līgumā, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2019. gada 19. februārī (2), ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi ir piemērojami Apvienotajai Karalistei pēc dienas, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami. Ja minētais līgums stāsies spēkā, tad saskaņā ar minēto līgumu kopējā zivsaimniecības politika (KZP) Apvienotajai Karalistei tiks piemērota pārejas periodā, bet minētā perioda beigās vairs nebūs piemērojama.

(3)

Kad KZP Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama, Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un tai piegulošā ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Līdz ar to – ja izstāšanās līgums netiks noslēgts – Savienības kuģi no 2019. gada 30. marta var zaudēt piekļuvi Apvienotās Karalistes ūdeņiem un zvejas iespējas tajos. Tam būtu būtiska ietekme uz Savienības flotes zvejas darbībām un ekonomisko atdevi.

(4)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (3) jau ir pieejami pasākumi, kurus var izmantot, lai mazinātu nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radītu visā ražošanas un tirdzniecības ķēdē.

(5)

Regula (ES) Nr. 508/2014 paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību, kādā zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem piešķirama finansiāla kompensācija zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos. Kritēriji, kas noteikti, lai atļautu pagaidu pārtraukšanu, neatļauj izmaksāt kompensāciju sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts no Savienības izstājas un piekļuve minētās valsts ūdeņiem un zvejas iespējas tajos tiek zaudētas.

(6)

Papildus pasākumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 jau ir pieejami, lai mazinātu nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko rada dalībvalsts izstāšanās no Savienības, zvejniekiem un operatoriem, kas ir būtiski atkarīgi no piekļuves Apvienotās Karalistes ūdeņiem, vajadzētu būt pieejamam atbalstam zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai.

(7)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Pieejamās atlikušās apropriācijas var tikt atvēlētas jebkādam atbilstīgam pasākumam, kas mīkstina sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

(9)	Vienkāršošanas labad attiecīgās dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju kombinēt grozījumus savā darbības programmā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 22. panta 4. punkta kontekstā.

(10)

Ņemot vērā to, ka pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienas, kas varētu būt 2019. gada 30. marts, ir nepieciešams nodrošināt, lai Savienības zvejas kuģiem, kas ir būtiski atkarīgi no piekļuves Apvienotās Karalistes ūdeņiem gadījumā, ja Apvienotā Karaliste nepiešķir piekļuvi minētajiem ūdeņiem no Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienas, būtu pieejams atbalsts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 Par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(11)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzami – nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficialājā Vēstnesī –, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā ar Apvienoto Karalisti noslēgts izstāšanās līgums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 508/2014

Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza šādi:

regulas 13. pantā pievieno šādu punktu:

“9. Dalībvalstīm ir iespēja pārsniegt šā panta 2. punktā noteikto summu un ietaupīt šā panta 3. līdz 7. punktā noteiktās summas, lai atbalstītu šīs regulas 33. pantā minētos pasākumus, ja gadījumā, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, Apvienotā Karaliste tiesības piekļūt Apvienotās Karalistes ūdeņiem nepiešķir Savienības zvejas kuģiem, kuri savu zvejas darbību dēļ ir būtiski atkarīgi no piekļuves minētajiem ūdeņiem.”;

2)	regulas 25. pantā iekļauj šādu punktu: “3.a Kad nosaka, vai šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības ir pārsniegtas, neņem vērā EJZF kopējo finansiālo ieguldījumu 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos pasākumos.”;

regulas 33. pantu groza šādi:

panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

lai mazinātu sekas, ko rada tas, ka gadījumā, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, Apvienotā Karaliste tiesības piekļūt Apvienotās Karalistes ūdeņiem nepiešķir Savienības zvejas kuģiem, kuri savu zvejas darbību dēļ ir būtiski atkarīgi no piekļuves minētajiem ūdeņiem.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Atbalstu, kas minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 2014.–2020. gada periodā drīkst piešķirt ne ilgāk kā sešus mēnešus par vienu kuģi, un atbalstu, kas minēts tā paša punkta d) apakšpunktā, 2014.–2020. gada periodā drīkst piešķirt ne ilgāk kā deviņus mēnešus par vienu kuģi. Izdevumi, kas saistīti ar 1. punkta d) apakšpunktu, ir atbilstīgi no dienas, kad sāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/497 (*1).

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/497 (2019. gada 25. marts), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (OV L 85 I, 27.3.2019., 22. lpp.).”"

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

Tomēr šo regulu nepiemēro, ja izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu, ir stājies spēkā līdz nākamajai dienai pēc dienas, no kuras Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(2) OV C 66 I, 19.2.2019., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/25

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/498

(2019. gada 25. marts),

ar ko groza Regulu (ES) 2017/2403 attiecībā uz Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujām Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

(2)

(3)

Kad KZP Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama, Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un tai piegulošā ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Līdz ar to – ja izstāšanās līgums netiks noslēgts – ir risks, ka Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģi nevarēs pilnībā izmantot 2019. gadam noteiktās zvejas iespējas.

(4)

Lai nodrošinātu zvejas ilgtspēju un ņemot vērā zvejniecības nozīmi daudzu Savienības un Apvienotās Karalistes kopienu iztikā, uz ierobežotu laiku būtu jāsaglabā iespēja paredzēt kārtību, kādā pēc tam, kad KZP vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei kā dalībvalstij, turpināma Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu savstarpēja piekļuve Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Šīs regulas mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu šādai savstarpējai piekļuvei.

(5)	Šīs regulas teritoriālā darbības joma un jebkura atsauce uz Apvienoto Karalisti neietver Gibraltāru.

(6)

Vienošanās par zvejas iespējām 2019. gadam saskaņā ar Padomes Regulām (ES) 2019/124 (3) un (ES) 2018/2025 (4), arī ar Apvienoto Karalisti, tika panākta laikā, kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts. Minētās zvejas iespējas tika noteiktas pilnīgā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 61. un 62. pantā. Lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un stabilitāti Savienības ūdeņos un Apvienotās Karalistes ūdeņos, dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei iedalītajām kvotām un kvotu daļām, par ko panākta vienošanās, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 2. un 3. pantu.

(7)

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes zvejas kuģu ilglaicīgi izmantotos zvejas modeļus Savienības ūdeņos un otrādi, Savienībai būtu jāparedz mehānisms, kas ļautu Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem piekļūt Savienības ūdeņiem, izmantojot atļaujas, lai tie ierobežotu laiku varētu apgūt tiem iedalīto kvotu daļas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/124 un (ES) 2018/2025, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemērojami Savienības zvejas kuģiem. Šādas zvejas atļaujas būtu jāpiešķir tikai tad, ja (un tādā apjomā, kādā) Apvienotā Karaliste turpinās sniegt atļaujas Savienības zvejas kuģiem, kas vajadzīgas, lai turpinātu izmantot zvejas iespējas, kuras tiem iedalītas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām.

(8)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (6) ir paredzēti noteikumi par zvejas atļauju izdošanu kuģiem, kas darbojas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, vai trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos, un par šādu atļauju pārvaldību.

(9)

Regulā (ES) 2017/2403 ir paredzēti noteikumi attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar zivsaimniecības nolīgumu, un noteikts, ka karoga dalībvalsts var piešķirt tiešas atļaujas, kā arī paredzēti šādu atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūras. Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu skaitu, kas veic zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos, minētie nosacījumi un procedūras izraisītu ievērojamu kavēšanos un palielinātu administratīvo slogu gadījumā, ja izstāšanās līgums vai zivsaimniecības nolīgums netiek noslēgts. Tāpēc ir jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas atvieglotu Apvienotās Karalistes atļauju izdošanu Savienības zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(10)	Ir jāatkāpjas no noteikumiem, ko piemēro trešo valstu zvejas kuģiem, un jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas ļauj Savienībai izdot atļaujas Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem, kuras vajadzīgas, lai veiktu zvejas darbības Savienības ūdeņos.

(11)

Regula (ES) Nr. 1380/2013 ļauj dalībvalstīm apmainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu. Starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti katru gadu notiek aptuveni 1 000 kvotu apmaiņu. Neskarot Savienības ekskluzīvo kompetenci, pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ir vajadzīga elastīga sistēma, kas ļautu Savienībai veikt kvotu apmaiņu ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu. Komisijai joprojām vajadzētu būt atbildīgai par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, būtu jāuzskata par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām.

(12)	Tāpēc Regula (ES) 2017/2403 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Ņemot vērā to, ka pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienas ir nepieciešams nodrošināt tiesisko regulējumu, lai izvairītos no pārtraukuma zvejas darbībās, ko veic Apvienotās Karalistes zvejas kuģi Savienības ūdeņos un Savienības zvejas kuģi Apvienotās Karalistes ūdeņos Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienā, kas varētu būt 2019. gada 30. marts, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(14)

(15)

Lai gan Savienības, gan Apvienotās Karalistes operatori varētu turpināt zvejot saskaņā ar attiecīgajām tiem iedalītajām zvejas iespējām, zvejas atļaujas darbību veikšanai Savienības ūdeņos Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem būtu jāpiešķir tikai tad, ja un ciktāl Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste Savienības zvejas kuģiem piešķir piekļuves tiesības zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos, pamatojoties uz savstarpīgumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2403

Regulu (ES) 2017/2403 groza šādi:

II sadaļas II nodaļā pievieno šādu 4. iedaļu:

“4. iedaļa

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos

18.a pants

Darbības joma

Atkāpjoties no 3. iedaļas, šo iedaļu līdz 2019. gada 31. decembrim piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos.

18.b pants

Definīcija

Šajā iedaļā “Apvienotās Karalistes ūdeņi” ir Apvienotās Karalistes suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi, kas ir noteikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

18.c pants

Apvienotās Karalistes zvejas atļauju saņemšanas procedūra

1. Karoga dalībvalsts, kas ir pārbaudījusi, ka 5. pantā minētie nosacījumi ir izpildīti, nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu vai pieteikumu sarakstu Apvienotās Karalistes atļaujas saņemšanai.

2. Katrā pieteikumā vai pieteikumu sarakstā atbilstoši noteiktajam formātam iekļauj informāciju, ko Apvienotās Karaliste pieprasījusi atļaujas izdošanai un ko Apvienotā Karaliste paziņojusi Komisijai.

3. Komisija informē dalībvalstis par 2. punktā minēto informāciju un formātu. Komisija var nosūtīt karoga dalībvalstij pieprasījumu par jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

4. Pēc pieteikuma vai jebkādas saskaņā ar 3. punktu pieprasītās papildu informācijas saņemšanas Komisija nekavējoties nosūta pieteikumu Apvienotajai Karalistei.

5. Tiklīdz Apvienotā Karaliste informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot vai atteikt atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti.

6. Karoga dalībvalsts zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos var izdot tikai pēc tam, kad tā ir informēta, ka Apvienotā Karaliste ir nolēmusi izdot atļauju attiecīgajam Savienības zvejas kuģim.

7. Zvejas darbības nesāk, kamēr karoga dalībvalsts un Apvienotā Karaliste nav izdevušas zvejas atļauju.

8. Kad Apvienotā Karaliste informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim apturēt vai anulēt zvejas atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti. Dalībvalsts attiecīgi aptur vai anulē tās zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

9. Kad Apvienotā Karaliste tieši informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju, karoga dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju. Dalībvalsts attiecīgi aptur vai anulē tās zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

18.d pants

Uzraudzība

Komisija uzrauga to, kā Apvienotā Karaliste izdod zvejas atļaujas attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos.”;

iekļauj šādu sadaļu:

“IIIa SADAĻA

APVIENOTĀS KARALISTES ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

38.a pants

Darbības joma

Atkāpjoties no III sadaļas, šo sadaļu līdz 2019. gada 31. decembrim piemēro zvejas darbībām, ko Apvienotās Karalistes zvejas kuģi veic Savienības ūdeņos.

38.b pants

Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbības

Apvienotās Karalistes zvejas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Regulā (ES) 2019/124 (*1) un (ES) 2018/2025 (*2), ar ko nosaka zvejas iespējas.

38.c pants

Vispārīgi principi

1. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis neiesaistās zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja vien tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas. Tam šādu atļauju izdod vienīgi tad, ja tas ir izpildījis 2. punktā noteiktos atļaujas izdošanas kritērijus.

2. Komisija zvejas atļauju Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem var izdot, ja:

a)	zvejas kuģim ir derīga Apvienotās Karalistes iestādes izdota zvejas licence;

b)	Apvienotā Karaliste zvejas kuģi ir iekļāvusi flotes reģistrā, kas pieejams Komisijai;

c)	zvejas kuģis un ikviens ar to saistīts atbalsta kuģis piemēro attiecīgo SJO kuģu identifikācijas numuru shēmu, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos;

d)	zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi RZPO un/vai Savienība, ievērojot NNN zvejas regulu;

e)	Apvienotā Karaliste nav iekļauta sarakstā kā nesadarbīga, ievērojot NNN zvejas regulu, vai kā valsts, kas atļauj neilgtspējīgas zvejas iespējas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1026/2012;

f)	Apvienotajai Karalistei ir pieejamas zvejas iespējas.

3. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības zvejas kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.

38.d pants

Procedūra zvejas atļauju saņemšanai

1. Apvienotā Karaliste nosūta Komisijai pieteikumu vai sarakstu ar pieteikumiem uz tās zvejas kuģu atļaujām.

2. Komisija var Apvienotajai Karalistei prasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 38.c panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

3. Kad ir konstatēts, ka 38.c panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var izdot zvejas atļauju un nekavējoties par to informēt Apvienoto Karalisti un attiecīgās dalībvalstis.

38.e pants

Zvejas atļauju pārvaldība

1. Ja kāds no 38.c panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts, Komisija attiecīgi rīkojas, tostarp groza vai anulē atļauju, un informē par to Apvienoto Karalisti un attiecīgās dalībvalstis.

2. Komisija var atteikties izdot atļaujas vai apturēt vai anulēt jebkuru atļauju, kas izdota Apvienotās Karalistes zvejas kuģim, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	gadījumā, kad ir būtiski mainījušies apstākļi;

b)	nopietna jūras bioloģisko resursu izmantošanas, pārvaldības un saglabāšanas apdraudējuma gadījumā;

c)	gadījumā, kad tas ir būtiski, lai novērstu vai apkarotu NNN zveju;

d)	gadījumā, kad Komisija to uzskata par lietderīgu, pamatojoties uz saviem konstatējumiem, kas izdarīti tās veiktajos uzraudzības pasākumos saskaņā ar 18.d pantu;

e)	gadījumā, kad Apvienotā Karaliste nepamatoti atsaka, aptur vai anulē Savienības zvejas kuģu atļauju Apvienotās Karalistes ūdeņos.

3. Gadījumā, kad Komisija atsaka, aptur vai anulē atļauju saskaņā ar 2. punktu, tā nekavējoties informē Apvienoto Karalisti.

38.f pants

Zvejas darbību slēgšana

1. Kad Apvienotajai Karalistei piešķirtās zvejas iespējas tiek uzskatītas par pilnībā apgūtām, Komisija par to tūlīt paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstu kompetentajām inspekcijas iestādēm. Lai nodrošinātu to zvejas darbību nepārtrauktību, kas attiecas uz neapgūtajām zvejas iespējām, bet var ietekmēt arī apgūtās zvejas iespējas, Komisija lūdz Apvienoto Karalisti tai paziņot tehniskus pasākumus, ar kuriem tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz pilnībā apgūtajām zvejas iespējām.

2. No 1. punktā minētās paziņošanas dienas zvejas atļaujas, kas izdotas Apvienotās Karalistes karoga kuģiem, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrētajām zvejas darbībām, un kuģiem vairs nav atļauts iesaistīties minētajās zvejas darbībās.

3. Zvejas atļaujas uzskata par anulētām, ja saskaņā ar 2. punktu veiktā zvejas atļauju apturēšana attiecas uz visām darbībām, par kurām tās bija piešķirtas.

38.g pants

Kvotu pārzveja Savienības ūdeņos

Kad Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija veic atvilkumus no citām Apvienotajai Karalistei iedalītajām kvotām. Komisija cenšas nodrošināt to, lai atvilkumu apmērs atbilstu dalībvalstīm uzliktajiem atvilkumiem līdzīgos apstākļos.

38.h pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro kontroles noteikumus, kas reglamentē Savienības zvejas kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.

2. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, sniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai un vajadzības gadījumā piekrastes dalībvalstij datus, ko Savienības zvejas kuģiem ir prasīts nosūtīt karoga dalībvalstij saskaņā ar Kontroles regulu.

3. Komisija vai tās izraudzītā struktūra datus, kas saņemti saskaņā ar 2. punktu, nosūta piekrastes dalībvalstij.

4. Apvienotās Karalistes zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai novērotāju pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamajām novērotāju programmām.

5. Visus pārkāpumus, ko izdarījuši Apvienotās Karalistes zvejas kuģi, kā arī ar tiem saistītās sankcijas piekrastes dalībvalsts reģistrē valsts reģistrā, kas paredzēts Kontroles regulas 93. pantā.

38.i pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1. Dalībvalstis drīkst neformāli apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var veikt attiecīgo kvotu nodošanu vai apmaiņu.

3. Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām kvotām, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā. Šāds kvotu iedalījums vai atvilkums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.”

(*1) Padomes Regula (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.)."

(*2) Padomes Regula (ES) 2018/2025 (2018. gada 17. decembris), ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 325, 20.12.2018., 7. lpp.)."

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, līdz 2019. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(2) OV C 66 I, 19.2.2019., 1. lpp.

(3) Padomes Regula (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (ES) 2018/2025 (2018. gada 17. decembris), ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 325, 20.12.2018., 7. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/35

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/500

(2019. gada 25. marts)

par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 48. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no dienas, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, vai, ja šāds līgums nebūs noslēgts, no dienas, kad būs apritējuši divi gadi pēc minētā paziņojuma, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems šo laikposmu pagarināt.

(2)

Ja izstāšanās līgums nebūs noslēgts vai ja divu gadu laikposms pēc Apvienotās Karalistes paziņojuma par nodomu izstāties no Savienības netiks pagarināts, no 2019. gada 30. marta Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nebūs piemērojami arī Savienības noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordināciju, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 883/2004 (2) un (EK) Nr. 987/2009 (3).

(3)

Līdz ar to personas, kuras kā Savienības pilsoņi pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās dienas no Savienības ir likumīgi izmantojušas Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 45. un 49. pantā noteiktās tiesības uz pārvietošanās brīvību vai tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī viņu ģimenes locekļi un viņu apgādību zaudējušās personas, vairs nevar paļauties uz Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju attiecībā uz savām sociālā nodrošinājuma tiesībām, kuru pamatā ir fakti un notikumi, kuri notikuši pirms izstāšanās dienas, un apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodi, kuri savākti pirms izstāšanās dienas un kuros iesaistīta Apvienotā Karaliste. Tas skars arī bezvalstniekus un bēgļus, uz ko attiecas vai ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kas ir vai ir bijuši situācijās, kurās iesaistīta Apvienotā Karaliste, kā arī viņu ģimenes locekļus un viņu apgādību zaudējušās personas.

(4)

Lai sasniegtu mērķi saglabāt attiecīgo personu sociālā nodrošinājuma tiesības, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot Savienības vienlīdzīgas attieksmes, pielīdzināšanas un summēšanas principus, kas noteikti Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009, kā arī minēto regulu noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minētos principus, attiecībā uz aptvertajām personām, faktiem vai notikumiem, kas notikuši pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un periodiem, kas savākti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

(5)

Šī regula neskar spēkā esošas sociālā nodrošinājuma konvencijas un nolīgumus starp Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām dalībvalstīm, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 883/2004 8. pantam un Regulas (EK) Nr. 987/2009 9. pantam. Šī regula neskar Savienības vai dalībvalstu iespēju veikt pasākumus, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai īstenotu šīs regulas principus. Turklāt šī regula neskar Savienības vai dalībvalstu kompetenci noslēgt sociālā nodrošinājuma konvencijas un nolīgumus ar trešām valstīm vai ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz laikposmu pēc dienas, kurā tiek pārtraukta Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei.

(6)

Šī regula neskar tiesības, kuras saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem ir iegūtas vai bija iegūšanas procesā laikposmā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Šādu tiesību aizsargāšanai un saglabāšanai ir vajadzīga laba sadarbība. Ir svarīgi nodrošināt, lai attiecīgajām personām laikus būtu pieejama atbilstīga informācija.

(7)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, panākt sociālā nodrošinājuma principu – vienlīdzīgas attieksmes, pielīdzināšanas un summēšanas – vienotu un vienpusēju piemērošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet atbildes pasākumu koordinācijas dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(8)

Ņemot vērā, ka tad, ja nebūs noslēgts izstāšanās līgums vai ja divu gadu laikposms pēc Apvienotās Karalistes paziņojuma par savu nodomu izstāties no Savienības netiks pagarināts, no 2019. gada 30. marta tiks pārtraukta Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei, un ka ir nepieciešams nodrošināt juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, LESD un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 “Par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā” 4. pantā.

(9)

Šai regulai steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajai dienai nebūs stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. pantā un Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. pantā noteiktās definīcijas.

2. pants

Personas, uz kurām attiecas regula

Šo regulu piemēro šādām personām:

dalībvalsts valstspiederīgie, bezvalstnieki un bēgļi, uz kuriem pirms šīs regulas piemērošanas dienas attiecas vai ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kuri ir vai ir bijuši situācijā, kurā ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, kā arī viņu ģimenes locekļi un viņu apgādību zaudējušās personas;

b)	Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, uz kuriem pirms šīs regulas piemērošanas dienas attiecas vai ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un viņu apgādību zaudējušās personas.

3. pants

Jomas, uz kurām attiecas šī regula

Šī regula attiecas uz visām Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā paredzētajām sociālā nodrošinājuma jomām.

4. pants

Vienlīdzīga attieksme

Šīs regulas 2. pantā minētajām personām attiecībā uz jebkuru situāciju, kas iestājusies pirms šīs regulas piemērošanas dienas, piemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 4. pantā minēto vienlīdzīgas attieksmes principu.

5. pants

Pielīdzināšana un summēšana

1. Pabalstiem vai ienākumiem, kas gūti Apvienotajā Karalistē pirms šīs regulas piemērošanas dienas, un faktiem vai notikumiem, kas Apvienotajā Karalistē notikuši pirms šīs regulas piemērošanas dienas, piemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 5. pantā paredzēto pielīdzināšanas principu.

2. Apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas periodiem, kas Apvienotajā Karalistē savākti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, piemēro Regulas (EK) Nr. 883/2004 6. pantā paredzēto summēšanas principu.

3. Piemēro visus citus Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos principus.

6. pants

Saistība ar citiem koordinācijas instrumentiem

1. Šī regula neskar spēkā esošās sociālā nodrošinājuma konvencijas un nolīgumus starp Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām dalībvalstīm, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 883/2004 8. pantam un Regulas (EK) Nr. 987/2009 9. pantam.

2. Šī regula neskar sociālā nodrošinājuma konvencijas un nolīgumus, kas starp Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām dalībvalstīm noslēgti pēc dienas, kurā saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu tiek pārtraukta Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei, un kas attiecas uz laikposmu pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ar noteikumu, ka ar minētajām konvencijām un nolīgumiem tiek īstenoti šīs regulas 5. panta 1. un 2. punktā noteiktie principi, piemēroti 5. panta 3. punktā minētie noteikumi, tie ir balstīti Regulas (EK) Nr. 883/2004 principos un atbilst tās būtībai.

7. pants

Ziņojums

Vienu gadu pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko praktiskas problēmas, kas radušās attiecīgajām personām, tostarp problēmas, kuras veidojas sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas nepārtrauktības trūkuma dēļ.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz šīs regulas piemērošanas dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/39

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/501

(2019. gada 25. marts)

par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tāds nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības – attiecībās ar pārējām divdesmit septiņām dalībvalstīm un nepastāvot nekādiem īpašiem noteikumiem – izbeidz visas tiesības un pienākumus, kas izriet no Savienības tiesību aktiem attiecībā uz piekļuvi tirgum, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 (3) un (EK) Nr. 1073/2009 (4).

(3)

Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) daudzpusējā kvotu sistēma ir vienīgais alternatīvais pieejamais tiesiskais regulējums, kas pēc izstāšanās dienas varētu nodrošināt pamatu kravu autopārvadājumiem starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Tomēr, ņemot vērā to, ka ETMK sistēmā pašlaik pieejamo atļauju skaits ir ierobežots un to darbības joma ir ierobežota attiecībā uz aptvertajiem kravu autopārvadājumu veidiem, šī sistēma pašlaik nav piemērota, lai pilnībā nodrošinātu kravu autopārvadājumus starp Savienību un Apvienoto Karalisti atbilstīgi vajadzībām.

(4)

Tādēļ nolūkā novērst no šīs situācijas izrietošos nopietnos traucējumus, tostarp sabiedriskās kārtības traucējumus, ir nepieciešams izveidot pagaidu pasākumu kopumu, kas kravu autopārvadātājiem un autobusu pārvadātājiem, kuriem atļauja piešķirta Apvienotajā Karalistē, ļauj veikt kravu un pasažieru autopārvadājumus starp Apvienotās Karalistes un pārējo divdesmit septiņu dalībvalstu teritoriju, vai arī no Apvienotās Karalistes teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju, tranzītā šķērsojot vienu vai vairākas dalībvalstis. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp Apvienoto Karalisti un pārējām dalībvalstīm, šādas tiesības būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek piešķirtas līdzvērtīgas tiesības, un uz tām būtu jāattiecina konkrēti nosacījumi, kas nodrošina godīgu konkurenci.

(5)	Gibraltārs neietilpst šīs regulas teritoriālās darbības jomā un jebkura atsauce uz Apvienoto Karalisti neietver Gibraltāru.

(6)

Tiesības veikt pārvadājumus dalībvalsts teritorijā vai starp dalībvalstīm ir iekšējā tirgus būtisks sasniegums, un pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un ja nav īpašu noteikumu, kas paredz pretējo, šādas tiesības vairs nav tiem Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā. Tomēr būtu jāparedz pagaidu pakāpeniskas atcelšanas pasākumi, lai ļautu Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem veikt ierobežotu skaitu papildu darbību Savienības teritorijā saistībā ar pārvadājumiem starp Apvienoto Karalisti un Savienību. Ja Apvienotā Karaliste pēkšņi izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma, šādiem pasākumiem būtu jāpalīdz novērst satiksmes plūsmu traucējumus, kuri paredzami saistībā ar transportlīdzekļu un to kravu papildu kontrolēm, kā arī novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai. Jo īpaši minētajiem pasākumiem būtu jāpalīdz mazināt spiedienu uz tiem dažiem robežpunktiem, kur šāds apdraudējums visticamāk varētu rasties, jo transportlīdzekļiem nav nekavējoties jāatgriežas. Tiem vajadzētu būt samērīgiem un nevajadzētu dublēt tādu tiesību līmeni, kādas Savienības kravu autopārvadātājiem pienākas saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem, turklāt šie pasākumi būtu pakāpeniski jāatceļ saskaņā ar šo regulu.

(7)

Ja nebūs īpašu noteikumu, tad Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības izraisītu nopietnus traucējumus, tostarp sabiedriskās kārtības traucējumus, arī pasažieru autopārvadājumu pakalpojumu jomā. Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (5) (“Interbus nolīgums”) ir vienīgais pieejamais tiesiskais regulējums, kas pēc izstāšanās dienas varētu nodrošināt pamatu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste kļūs par Interbus nolīguma pilnvērtīgu līgumslēdzēju pusi no 2019. gada 1. aprīļa. Tomēr Interbus nolīgums attiecas tikai uz neregulāriem pārvadājumiem, un tādēļ tas ir nepiemērots, lai novērstu no izstāšanās izrietošos traucējumus, jo liels skaits personu turpinās censties pārvietoties starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Starp Interbus nolīguma Līgumslēdzējām pusēm tika panākta vienošanās par tā protokolu, kas attiecas uz regulāriem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, bet nav paredzams, ka tas stāsies spēkā laikus, lai piedāvātu izmantojamu alternatīvu pašreizējās situācijas risinājumam laikposmā tūlīt pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās. Tāpēc pašreizējie instrumenti attiecībā uz regulāriem un speciāliem regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu nerisina vajadzības, kas saistītas ar pasažieru autopārvadājumiem starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Tāpēc, lai mazinātu būtiskus traucējumus, kas varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi atļaut Apvienotās Karalistes pārvadātājiem pārvadāt pasažierus no Apvienotās Karalistes uz Savienību un pretēji, ja Apvienotā Karaliste piešķir ES pārvadātājiem vismaz līdzvērtīgas tiesības. Minētās tiesības, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, būtu jāierobežo un jāparedz uz īsu laikposmu, lai Interbus nolīguma protokols par regulāriem pārvadājumiem varētu stāties spēkā un lai Apvienotā Karaliste varētu pievienoties minētajam protokolam.

Pārrobežu autobusu pārvadājumi starp Īriju un Ziemeļīriju ir īpaši svarīgi kopienām, kas dzīvo pierobežas reģionos, lai nodrošinātu pamatsavienojamību starp kopienām, inter alia kā daļu no kopējās ceļošanas telpas. Pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas iespēja reģionos abpus robežai nodrošina minēto pakalpojumu dzīvotspēju. Tāpēc Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātāju nodrošināta pasažieru iekāpšana un izkāpšana būtu jāturpina atļaut Īrijas pierobežas reģionos saistībā ar starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu starp Īriju un Ziemeļīriju. Šīs tiesības būtu jāpiešķir uz ierobežotu laikposmu (līdz 2019. gada 30. septembrim), lai varētu ieviest alternatīvus risinājumus.

(8)

Lai atspoguļotu šo pasākumu pagaidu raksturu un neradītu precedentu, šajā regulā paredzēto pasākumu kopuma termiņš būtu jāierobežo, nosakot īsu laika periodu. Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem laika ierobežojums tiek noteikts, ņemot vērā iespējamos sagatavošanās darbus pamatsavienojamības nodrošināšanai ETMK sistēmā, un neskarot ne iespējamās sarunas par turpmāku nolīgumu, kurš attiektos uz kravu autopārvadājumiem starp Savienību un Apvienoto Karalisti, un šāda nolīguma stāšanos spēkā, ne arī turpmākos Savienības noteikumus transporta jomā. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem laika ierobežojums tiek noteikts, lai varētu stāties spēkā Interbus nolīguma protokols par regulāriem pārvadājumiem, un Apvienotā Karaliste varētu pievienoties minētajam protokolam, kā arī neskarot iespējamu turpmāku nolīgumu par šo jomu starp Savienību un Apvienoto Karalisti.

(9)	Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts LES 5. pantā, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti. Šo regulu jebkurā gadījumā būtu jābeidz piemērot 2019. gada 31. decembrī. Tāpēc pēc minētā datuma Savienība vairs neīsteno tai ar šo regulu piešķirto kompetenci. Neskarot citus Savienības pasākumus un ievērojot tos, minēto kompetenci pēc tam saskaņā ar LESD 2. panta 2. punktu atkal īstenos dalībvalstis. Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences attiecībā uz starptautisku nolīgumu noslēgšanu autotransporta jomā ir jānosaka saskaņā ar Līgumiem un ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus.

(11)

Kad tas nepieciešams tirgus vajadzību apmierināšanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai atjaunotu līdzvērtīgumu starp tiesībām, ko Savienība piešķīrusi Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem, kā arī Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem, un tiesībām, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības kravu autopārvadātājiem un Savienības autobusu pārvadātajiem, tostarp gadījumos, kad tiesības, ko piešķir Apvienotā Karaliste, tiek piešķirtas, pamatojoties uz izcelsmes dalībvalsti vai citādi nav vienlīdzīgi pieejamas visiem Savienības pārvadātājiem, un lai novērstu negodīgas konkurences gadījumus, kuri kaitē Savienības kravu autopārvadātājiem un Savienības autobusu pārvadātajiem.

(12)

Deleģētajiem aktiem būtu jāatbilst proporcionalitātes principam, un tādēļ to noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem ar problēmām, kas radušās, nespējot piešķirt līdzvērtīgas tiesības vai radot negodīgus konkurences apstākļus. Šīs regulas piemērošanas apturēšanu Komisijai būtu jāparedz tikai vissmagākajos gadījumos, ja Apvienotā Karaliste nav piešķīrusi līdzvērtīgas tiesības Savienības kravu autopārvadātājiem un Savienības autobusu pārvadātajiem vai ja piešķirtās tiesības ir minimālas, vai ja konkurences apstākļi Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem vai Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem tik ļoti atšķiras no Savienības pārvadātāju konkurences apstākļiem, ka Savienības pārvadātājiem attiecīgo pakalpojumu sniegšana vairs nav ekonomiski izdevīga.

(13)

Pieņemot deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Būtu jānodrošina, ka neviens šāds deleģētais akts nepamatoti neietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1072/2009 un (EK) Nr. 1073/2009 darbības joma būtu uz laiku jāpaplašina, lai tādējādi nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes piešķirtās tiesības Savienības kravu autopārvadātājiem un Savienības autobusu pārvadātajiem, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras ar šo regulu piešķir Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem un autobusu pārvadātajiem, būtu vienlīdzīgi pieejamas visiem Savienības pārvadātajiem. Minētās regulas jau attiecas uz brauciena daļu, kas notiek starp dalībvalsti un trešo valsti jebkuras tās dalībvalsts teritorijā, kura tiek šķērsota tranzītā. Tomēr šādā gadījumā ir jānodrošina, ka Regula (EK) Nr. 1072/2009 attiecas arī uz brauciena daļu tās dalībvalsts teritorijā, kurā notiek iekraušana vai izkraušana, un ka Regula (EK) Nr. 1073/2009 attiecas uz brauciena daļu tās dalībvalsts teritorijā, kurā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Šādas paplašināšanas mērķis ir nodrošināt, ka Savienības pārvadātāji var veikt pārrobežu pārvadājumus uz Apvienoto Karalisti vai no tās, kā arī apstāties papildu pieturās, veicot pasažieru pārvadājumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka pagaidu pasākumus, kas reglamentē kravu autopārvadājumus, kā arī regulāru un speciālu regulāru pasažieru pārvadājumu ar autobusu veikšanu starp Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (“Apvienotā Karaliste”) pēc tās izstāšanās no Savienības.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“transportlīdzeklis” kravas pārvadājumu gadījumā ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts mehānisks transportlīdzeklis vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojums, no kuriem vismaz sakabē esošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts Apvienotajā Karalistē, un to izmanto tikai kravu pārvadājumiem, tas var būt uzņēmuma īpašumā, uzņēmums to var būt iegādājies uz nomaksu vai var nomāt ar noteikumu, ka nomas gadījumā tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/1/EK (7) izklāstītajiem nosacījumiem, bet pasažieru pārvadāšanas gadījumā tas ir autobuss;

“atļauts kravu pārvadājums” ir:

a)	brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no Savienības teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju vai pretēji, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm;

pēc brauciena ar kravu no Apvienotās Karalistes teritorijas, uz ko attiecas šā punkta a) apakšpunkts, septiņu dienu laikā no izkraušanas Savienības teritorijā līdz divām papildu iekraušanas un izkraušanas darbībām Savienības teritorijā četru mēnešu laikposmā no 12. panta otrajā daļā izklāstītās pirmās piemērošanas dienas un viena darbība septiņu dienu laikā no izkraušanas Savienības teritorijā nākamo trīs mēnešu laikā;

c)	brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no Apvienotās Karalistes teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju, braucot tranzītā caur Savienības teritoriju;

d)	brauciens bez kravas saistībā ar a) un c) apakšpunktā minētajiem pārvadājumiem;

“atļauts pasažieru pārvadājums ar autobusu” ir:

a)	brauciens ar autobusu, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu no Savienības teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju vai pretēji, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm;

b)	brauciens ar autobusu, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu no Apvienotās Karalistes teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju, braucot tranzītā caur Savienības teritoriju;

c)	brauciens bez pasažieriem saistībā ar a) un b) apakšpunktā minētajiem pārvadājumiem;

d)	pasažieru iekāpšana un izkāpšana Īrijas pierobežas reģionā, veicot starptautiskus regulāros un speciālos regulāros pārvadājumus starp Īriju un Ziemeļīriju laikā līdz 2019. gada 30. septembrim;

4)	“Īrijas pierobežas reģions” ir Īrijas apgabali, kas robežojas ar sauszemes robežu starp Īriju un Ziemeļīriju;

5)	“Savienības kravu autopārvadātājs” ir uzņēmums, kas veic kravu autopārvadājumus un kam ir derīga Kopienas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 4. pantu;

6)	“Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājs” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē un kam ir atļauts nodarboties ar kravu autopārvadājumiem, un kam ir derīga Apvienotās Karalistes atļauja;

“Apvienotās Karalistes atļauja” attiecībā uz Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātāju ir Apvienotās Karalistes izdota atļauja starptautisku pārvadājumu veikšanai un attiecas uz kravu atļautu pārvadājumu, un attiecībā uz Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātāju – Apvienotās Karalistes izdota atļauja starptautisku pārvadājumu veikšanai un attiecas uz atļautu pasažieru pārvadājumu ar autobusu;

8)	“autobuss” ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts transportlīdzeklis, kas saskaņā ar tā konstrukciju un aprīkojumu ir piemērots un paredzēts vairāk nekā deviņu pasažieru, ieskaitot transportlīdzekļa vadītāju, pārvadāšanai;

9)	“regulāri pārvadājumi” ir tādi pārvadājumi, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās;

10)	“speciālie regulārie pārvadājumi” ir regulāri pārvadājumi neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, un ar kuriem nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, nepārvadājot pārējos pasažierus;

11)	“Savienības autobusu pārvadātājs” ir uzņēmums, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusu un kam ir derīga Kopienas atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/2009;

12)	“Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājs” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, kam ir atļauts nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem ar autobusu un kam ir derīga Apvienotās Karalistes atļauja;

13)	“pārvadātājs” ir vai nu kravas autopārvadātājs vai autobusu pārvadātājs;

14)

“konkurences tiesības” ir jebkuri tiesību akti, kas attiecas uz šādām darbībām, ja tās varētu ietekmēt kravu autopārvadājumu vai autobusu pārvadājumu pakalpojumus:

darbības, kas ietver:

i)	līgumus starp attiecīgi kravu autopārvadātājiem vai autobusu pārvadātājiem, kravu autopārvadātāju vai autobusu pārvadātāju apvienību lēmumus un saskaņotas darbības, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai kropļot konkurenci vai kuru sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai kropļošana;

ii)	viena vai vairāku kravu autopārvadātāju autobusu pārvadātājs vai autobusu pārvadātāju dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

iii)	pasākumus, ko Apvienotā Karaliste veic vai patur spēkā attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem Apvienotā Karaliste piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, un kas ir pretrunā ar i) vai ii) punktu; un

b)	attiecīgi kravu autopārvadātāju vai autobusu pārvadātāju koncentrācija, kas būtiski kavē efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošu stāvokli;

15)

“subsīdija” ir jebkāds finansiāls ieguldījums, ko valdība vai jebkura cita publiska iestāde jebkurā līmenī piešķir pārvadātājam un kas dod labumu, tostarp:

a)	līdzekļu tieša piešķiršana, piemēram, dotācijas, aizdevumi vai ieguldījums pašu kapitālā, iespējama līdzekļu tieša piešķiršana un saistību pārņemšana, piemēram, aizdevuma garantijas, kapitāla iepludināšana, īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai apdrošināšana;

b)	atteikšanās no ieņēmumiem vai tādu ieņēmumu neiekasēšana, kas citādi būtu iekasējami;

c)	tādu preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, kas neattiecas uz vispārējo infrastruktūru, vai preču vai pakalpojumu iegāde; vai

maksājumi finansēšanas mehānismam vai uzticēšana privātai struktūrai vai tās norīkošana pildīt vienu vai vairākas a), b) un c) apakšpunktā minētās funkcijas, kas parasti būtu valdības vai citas publiskas iestādes kompetencē un praksē nekādā būtiskā ziņā neatšķiras no valdību parastās prakses.

Uzskata, ka labumu nepiešķir ar finansiālu ieguldījumu, ko veic valdība vai cita publiska iestāde, ja privāts tirgus dalībnieks, kas pamatojas vienīgi uz rentabilitātes perspektīvu, tādā pašā situācijā kā attiecīgā publiskā iestāde būtu veicis to pašu finansiālo ieguldījumu;

16)

“neatkarīga konkurences iestāde” ir iestāde, kas atbild par konkurences tiesību piemērošanu un izpildi, kā arī par subsīdiju kontroli un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	iestāde ir funkcionāli neatkarīga, un tai ir pienācīgie resursi, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai;

b)	ar nepieciešamajām garantijām ir nodrošināts, ka iestāde tās pienākumu izpildē un pilnvaru īstenošanā ir neatkarīga no politiskās vai jebkādas citas ārējās ietekmes un rīkojas objektīvi; un

c)	iestādes lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

17)

“diskriminācija” ir jebkāda veida diferencēšana bez objektīva pamatojuma tādu preču piegādē vai pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, sniegšanā, ko izmanto kravu autopārvadājumu vai autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, vai to publisko iestāžu attieksmē, kuras saistītas ar šādiem pakalpojumiem;

18)	“Savienības teritorija” ir dalībvalstu teritorija, kurā tiek piemērots LES un LESD atbilstoši minētajos Līgumos paredzētajiem nosacījumiem.

3. pants

Tiesības veikt atļautus kravu pārvadājumus

1. Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātāji var veikt atļautus kravu pārvadājumus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, var veikt šādu veidu atļautus kravu pārvadājumus bez Apvienotās Karalistes atļaujas 2. panta 7. punkta nozīmē:

a)	pasta pārvadājumi kā vispārējais pakalpojums;

b)	bojātu vai avarējušu transportlīdzekļu pārvadājumi;

c)	kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilnā masa, ietverot piekabju masu, nepārsniedz 3,5 tonnas;

d)	medikamentu, medicīnas ierīču, iekārtu un citu neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanai vajadzīgu piederumu pārvadājumi, jo īpaši uz dabas katastrofu piemeklētām vietām;

kravu pārvadājumi ar noteikumu, ka:

i)	pārvadājamā krava ir uzņēmuma īpašums vai uzņēmums to pārdevis, nopircis, iznomājis vai nomājis, izgatavojis, ieguvis, apstrādājis vai remontējis;

ii)	brauciena mērķis ir atvest kravu uz uzņēmumu vai aizvest no tā, vai arī to pārvietot uzņēmuma teritorijā vai ārpus tās savām vajadzībām;

iii)	šādiem pārvadājumiem izmantotos mehāniskos transportlīdzekļus vada personāls, kas strādā uzņēmumā vai ir nodots uzņēmuma rīcībā saskaņā ar līgumsaistībām;

iv)	kravu pārvadāšanai izmantotie transportlīdzekļi ir uzņēmuma īpašumā, uzņēmums tos iegādājies uz nomaksu vai nomā, ar noteikumu, ka nomātie transportlīdzekļi atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2006/1/EK; un

v)	šādi pārvadājumi ir ne vairāk kā palīgdarbība uzņēmuma vispārējā darbībā.

4. pants

Tiesības veikt regulārus un speciālus regulārus autobusu pārvadājumus

1. Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātāji saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem var pārvadāt pasažierus ar autobusu, veicot regulārus un speciālus regulārus pārvadājumus.

2. Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem jābūt atļaujai, kas izsniegta pirms šīs regulas piemērošanas dienas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/2009 6. līdz 11. pantu, lai veiktu atļautus regulārus un speciālus regulārus autobusu komercpārvadājumus.

3. Atļaujas, kas paliek spēkā saskaņā ar šā panta 2. punktu, var turpināt izmantot šā panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem uz termiņu, kas nav ilgāks par 2019. gada 31. decembri, ja tās ir atjaunotas saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem vai grozītas attiecībā uz pieturām, maksām vai grafiku, kā arī ievērojot Regulas (EK) Nr. 1073/2009 6. līdz 11. pantā paredzētos noteikumus un procedūras.

4. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, atļautu pasažieru pārvadājumu ar autobusu nekomerciāliem un bezpeļņas mērķiem var veikt bez Apvienotās Karalistes atļaujas 2. panta 7. punkta nozīmē, ja:

a)	attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus; un

izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums vai šī persona ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki, pati fiziskā persona vai personāls, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā.

Uz minētajiem pārvadājumiem neattiecas nekādas Savienības atļauju izsniegšanas sistēmas, ja personai, kas veic darbību, ir valsts atļauja, kas izsniegta pirms šīs regulas piemērošanas dienas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/2009 3. panta 2. punktu.

5. Transportlīdzekļa maiņa vai pārvadājuma pārtraukšana, lai dotu iespēju veikt brauciena daļu, izmantojot citu transporta veidu, neietekmē šīs regulas piemērošanu.

5. pants

Divpusējie nolīgumi vai vienošanās

Attiecībā uz šīs regulas piemērošanas laikposmu dalībvalstis nerisina sarunas un neiesaistās nekādos divpusējos nolīgumos vai vienošanās ar Apvienoto Karalisti par jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Attiecībā uz minēto laikposmu tās Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem vai Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem citādi nepiešķir nekādas tiesības, izņemot tās, kas piešķirtas saskaņā ar šo regulu, neskarot spēkā esošās daudzpusējās vienošanās.

6. pants

Sociālie un tehniskie noteikumi

Veicot atļautus kravu pārvadājumus vai pasažieru pārvadājums ar autobusu saskaņā ar šo regulu, ievēro šādus noteikumus:

a)	attiecībā uz autotransporta apkalpes locekļiem un pašnodarbinātajiem autovadītājiem – prasības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/15/EK (8);

b)	attiecībā uz dažiem sociālās jomas tiesību aktiem saistībā ar autotransportu – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (9) prasības;

c)	attiecībā uz tahogrāfiem autotransportā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 165/2014 (10) izklāstītās prasības;

d)	attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK (11) izklāstītās prasības;

e)	attiecībā uz dažu autotransportlīdzekļu maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem un masu – prasības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/53/EK (12);

f)	attiecībā uz ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju mehāniskajos transportlīdzekļos – prasības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/6/EEK (13);

g)	attiecībā uz drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos – prasības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/671/EEK (14);

h)	attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā – prasības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (15);

i)	attiecībā uz pasažieru tiesībām – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (16).

7. pants

Tiesību līdzvērtīgums

1. Komisija uzrauga tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķir Savienības kravu autopārvadātājiem un Savienības autobusu pārvadātājiem, un to īstenošanas nosacījumus.

2. Ja Komisija konstatē, ka tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības kravu autopārvadātājiem vai Savienības autobusu pārvadātājiem, de jure vai de facto nav līdzvērtīgas tiesībām, kas saskaņā ar šo regulu piešķirtas Apvienotās Karalistes pārvadātājiem, vai ka šīs tiesības nav vienādi pieejamas visiem Savienības kravu autopārvadātājiem vai Savienības autobusu pārvadātājiem, tā nekavējoties un lai atjaunotu līdzvērtīgumu, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu ar mērķi:

a)	apturēt šīs regulas 3. panta 1. un 2. punkta vai 4. panta 1. līdz 4. punkta piemērošanu, ja Savienības pārvadātājiem netiek piešķirtas līdzvērtīgas tiesības vai ja piešķirtās tiesības ir minimālas;

b)	noteikt Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem vai Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem pieejamās maksimālās kapacitātes vai braucienu skaita ierobežojumus, vai abus; vai

c)	pieņemt darbības ierobežojumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu tipiem vai ekspluatācijas nosacījumiem.

8. pants

Godīga konkurence

1. Komisija uzrauga apstākļus, kādos Savienības pārvadātāji konkurē ar Apvienotās Karalistes pārvadātājiem kravu autopārvadājumu un autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā, uz ko attiecas šī regula.

2. Ja Komisija konstatē, ka jebkuras šā panta 3. punktā minētās situācijas dēļ šā panta 1. punktā minētie apstākļi ir ievērojami nelabvēlīgāki par tiem, ko izmanto Apvienotās Karalistes pārvadātāji, tā nekavējoties un lai novērstu šo situāciju, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu ar mērķi:

apturēt 3. panta 1. un 2. punkta vai 4. panta 1. līdz 4. punkta piemērošanu, ja konkurences apstākļi Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem vai Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem tik ļoti atšķiras no tiem konkurences apstākļiem, kas attiecas uz Savienības pārvadātājiem, ka otrajiem attiecīgo pakalpojumu sniegšana vairs nav ekonomiski izdevīga;

b)	noteikt Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem vai Apvienotās Karalistes autobusu pārvadātājiem pieejamās maksimālās kapacitātes vai braucienu skaita ierobežojumus, vai abus; vai

c)	pieņemt darbības ierobežojumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu tipiem vai ekspluatācijas nosacījumiem.

3. Šā panta 2. punktā minētos deleģētos aktus atbilstīgi minētajā punktā paredzētajiem nosacījumiem pieņem, lai novērstu šādas situācijas:

a)	Apvienotā Karaliste piešķir subsīdijas;

b)	Apvienotā Karaliste nav pieņēmusi vai faktiski nepiemēro konkurences tiesības;

c)	Apvienotā Karaliste nav izveidojusi vai saglabājusi neatkarīgu konkurences iestādi;

Apvienotā Karaliste piemēro tādus darba ņēmēju aizsardzības, drošības, drošuma vai vides aizsardzības standartus, kas ir zemāki nekā Savienības tiesību aktos noteiktie standarti vai – gadījumā, ja Savienības tiesību aktos nav attiecīgu noteikumu – zemāki nekā standarti, ko piemēro visas dalībvalstis, vai jebkurā gadījumā zemāki nekā attiecīgie starptautiskie standarti;

e)	Apvienotā Karaliste saistībā ar atļauju piešķiršanu kravu autopārvadātājiem vai autobusu pārvadātājiem piemēro standartus, kas ir zemāki nekā Regulā (EK) Nr. 1071/2009 (17) noteiktie standarti;

f)	Apvienotā Karaliste saistībā ar profesionālu autotransporta līdzekļu vadītāju kvalifikāciju un apmācību piemēro standartus, kas ir zemāki nekā Direktīvā 2003/59/EK noteiktie standarti;

g)	Apvienotā Karaliste piemēro ceļu nodevu un nodokļu uzlikšanas noteikumus, kas atšķiras no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK (18) paredzētajiem noteikumiem; un

h)	jebkāda veida diskriminācija, kas vērsta pret Savienības pārvadātājiem.

4. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā Komisija var pieprasīt informāciju no Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm vai Apvienotās Karalistes pārvadātājiem. Ja viņi nesniedz pieprasīto informāciju samērīgā termiņā, ko noteikusi Komisija, vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija var rīkoties saskaņā ar 2. punktu.

9. pants

Regulas (EK) Nr. 1072/2009 un (EK) Nr. 1073/2009 darbības jomas paplašināšana

1. Saistībā ar kravu pārvadājumiem starp Savienības teritoriju un Apvienotās Karalistes teritoriju, ko veic Savienības kravu autopārvadātājs, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes piešķirtām tiesībām kā minēts šīs regulas 7. pantā, un kas ir līdzvērtīgas tām, kas piešķirtas saskaņā ar šo regulu, Regulu (EK) Nr. 1072/2009 piemēro attiecībā uz to brauciena daļu, kas tiek veikta iekraušanas vai izkraušanas dalībvalsts teritorijā.

2. Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem starp Savienības teritoriju un Apvienotās Karalistes teritoriju, ko veic Savienības autobusu pārvadātājs, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes piešķirtām tiesībām kā minēts šīs regulas 7. pantā, un kas ir līdzvērtīgas tām, kas piešķirtas saskaņā ar šo regulu, Regulu (EK) Nr. 1073/2009 piemēro attiecībā uz to brauciena daļu, kas tiek veikta pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas dalībvalsts teritorijā.

10. pants

Apspriešanās un sadarbība

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas un sadarbojas ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai jebkādu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. punktu, vai jebkādu citu informāciju, kas ir būtiska 7. un 8. panta īstenošanai.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 7. panta 2. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2019. gada 31. decembrim.

2. Pirms deleģētā akta pieņemšanas saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

3. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu.

Šo regulu beidz piemērot 2019. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 20. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.).

(5) OV L 321, 26.11.2002., 13. lpp.

(6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/1/EK (2006. gada 18. janvāris) par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp.)

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (ОV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

(13) Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).

(14) Padomes Direktīva 91/671/EEK (1991. gada 16. decembris) par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (OV L 373, 31.12.1991., 26. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/49

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/502

(2019. gada 25. marts)

par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par tās nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 (3) ir paredzēti nosacījumi Savienības darbības licences piešķiršanai gaisa pārvadātājiem un ir noteikta brīvība sniegt ES iekšējos gaisa pārvadājumu pakalpojumus.

(3)

Ja nebūs īpašu noteikumu, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības izbeigs visas tiesības un pienākumus, kas izriet no Savienības tiesību aktiem attiecībā uz piekļuvi tirgum, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1008/2008, ciktāl tas attiecas uz attiecībām starp Apvienoto Karalisti un pārējām 27 dalībvalstīm.

(4)

Tādēļ ir jāizveido pagaidu pasākumu kopums, kas ļauj Apvienotajā Karalistē licencētiem gaisa pārvadātājiem sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus starp tās teritoriju un pārējām 27 dalībvalstīm. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp Apvienoto Karalisti un pārējām 27 dalībvalstīm, šādi piešķirtām tiesībām vajadzētu būt atkarīgām no nosacījuma, ka Apvienotā Karaliste piešķir līdzvērtīgas tiesības gaisa pārvadātājiem, kas licencēti Savienībā, un vajadzētu būt saistītām ar konkrētiem nosacījumiem, kas nodrošina godīgu konkurenci.

(5)

Lai atspoguļotu tās pagaidu raksturu, šīs regulas piemērošana būtu jāierobežo uz īsu laikposmu, neskarot iespējamās sarunas un tāda turpmāka ar Apvienoto Karalisti noslēgta līguma stāšanos spēkā, kurš aptvertu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un kura dalībniece būtu Savienība. Komisijai pēc tās ieteikuma iespējami drīz būtu jāpiešķir atļauja sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par visaptverošu gaisa pārvadājumu nolīgumu. Par šādu nolīgumu būtu jārisina sarunas un tas būtu jānoslēdz bez kavēšanās.

(6)	Lai saglabātu savstarpēji izdevīgus savienojamības līmeņus, būtu jāparedz kooperatīvie tirgvedības pasākumi, piemēram, kopīgu kodu izmantošana, kurus attiecina gan uz Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, gan Savienības gaisa pārvadātājiem, ievērojot savstarpības principu.

(7)

Ņemot vērā unikālos ārkārtas apstākļus, kuru dēļ ir jāpieņem šī regula, un saskaņā ar Līgumiem ir lietderīgi, ka Savienība uz laiku īsteno attiecīgo dalīto kompetenci, kas tai piešķirta ar Līgumiem. Tomēr jebkāda šīs regulas ietekme uz kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm būtu stingri jāierobežo laika ziņā. Tādēļ Savienības kompetence būtu jāīsteno tikai šīs regulas piemērošanas laikposmā. Tādējādi šādi īstenotu dalīto kompetenci Savienībai beigs īstenot, tiklīdz beigsies šīs regulas piemērošana. Tādēļ saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 2. punktu dalībvalstis no minētā brīža atsāks īstenot savu kompetenci. Turklāt ir jāatgādina, ka Protokolā Nr. 25 par kopīgas kompetences īstenošanu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir izklāstīts, ka šajā regulā Savienības kompetences īstenošanas darbības joma attiecas tikai uz tiem elementiem, ko reglamentē šī regula, un neattiecas uz visu jomu. Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences attiecībā uz starptautisku nolīgumu noslēgšanu gaisa pārvadājumu jomā ir jānosaka saskaņā ar Līgumiem un ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus.

(8)

Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1008/2008, lai Savienības gaisa pārvadātāju darbības licences būtu derīgas, tiem ir jo īpaši jāievēro minētajā regulā izklāstītās īpašumtiesību un kontroles prasības. Ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma, daži Savienības gaisa pārvadātāji, visticamāk, saskarsies ar grūtībām nodrošināt atbilstību minētajām prasībām, sākot no izstāšanās dienas. Tādēļ ir jāievieš ārkārtas pasākumi. Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principiem minētajiem pasākumiem vajadzētu būt stingri ierobežotiem, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Ņemot vērā šos pašus principus, ir arī jāizveido mehānismi, kuri ļauj cieši uzraudzīt progresu, kas panākts, nodrošinot atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām, un pamatotos gadījumos anulēt darbības licenci. Lai nepieļautu darbības pēkšņu pārtraukšanu un lai jo īpaši varētu repatriēt skartos pasažierus, gadījumos, kad nav iesniegts nekāds pienācīgs korekcijas pasākumu plāns, neatbilstošas darbības licences atsaukumam vajadzētu stāties spēkā divas nedēļas pēc tam, kad pieņemts lēmums par atsaukšanu.

(9)

Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstīm izdot atļaujas regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz Savienības gaisa pārvadātāji, īstenojot Apvienotās Karalistes piešķirtās tiesības, līdzīgi, kā tas notiek situācijās starptautisku nolīgumu kontekstā. Izdodot minētās atļaujas, dalībvalstīm nebūtu jādiskriminē Savienības gaisa pārvadātāji.

(10)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jārisina problēmas, kas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dēļ var ietekmēt pašreizējās satiksmes sadales shēmas. Jo īpaši būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šīm shēmām un pēc iespējas labāk organizētu pāreju, lai nepieļautu sarežģījumus pasažieriem un uzņēmumiem Savienībā.

(11)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tādu pasākumu pieņemšanu, kas garantētu taisnīgu savstarpības līmeni starp tiesībām, ko Savienība un Apvienotā Karaliste vienpusēji piešķīrusi otras puses gaisa pārvadātājiem, un lai nodrošinātu, ka Savienības gaisa pārvadātāji var konkurēt ar Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem saskaņā ar taisnīgiem nosacījumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4). Ņemot vērā minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz dalībvalstu gaisa pārvadājumu savienojamību, minēto pasākumu pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. Šādi pienācīgi pamatoti gadījumi var būt gadījumi, kad Apvienotā Karaliste nepiešķir Savienības gaisa pārvadātājiem līdzvērtīgas tiesības un tādējādi rada acīmredzamu nelīdzsvarotību vai kad Savienības gaisa pārvadātājiem, sniedzot šajā regulā ietvertos gaisa pārvadājumu pakalpojumus, ir nelabvēlīgāki konkurences apstākļi nekā Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, tādējādi apdraudot Savienības gaisa pārvadātāju ekonomisko dzīvotspēju.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt pagaidu pasākumus, kas reglamentē gaisa pārvadājumus starp Savienību un Apvienoto Karalisti gadījumā, ja nav noslēgts izstāšanās līgums, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto pasākumu mēroga un ietekmes dēļ tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)	Šīs regulas teritoriālā darbības joma un jebkura atsauce tajā uz Apvienoto Karalisti neietver Gibraltāru.

(14)	Šī regula neskar Spānijas Karalistes tiesisko stāvokli attiecībā uz suverenitāti pār teritoriju, kurā atrodas Gibraltāra lidosta.

(15)

Šīs regulas noteikumiem būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tie principā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajam datumam nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti. Tomēr, lai varētu iespējami drīzāk veikt nepieciešamās administratīvās procedūras, daži noteikumi būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu nosaka pagaidu pasākumu kopumu, kas reglamentē gaisa pārvadājumus starp Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (“Apvienotā Karaliste”) pēc tās izstāšanās no Savienības.

2. pants

Kompetences īstenošana

1. Savienības kompetences īstenošana, ievērojot šo regulu, nepārsniedz šīs regulas piemērošanas laikposmu, kā noteikts 16. panta 4. punktā. Pēc šī laikposma beigām Savienība nekavējoties beidz īstenot minēto kompetenci un dalībvalstis atsāk īstenot savu kompetenci saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 2. punktu.

2. Savienības kompetences īstenošana, ievērojot šo regulu, neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz satiksmes tiesībām, veicot jebkādas pašreizējas vai turpmākas sarunas par starptautiskiem gaisa pakalpojumu nolīgumiem, parakstot vai noslēdzot šādus nolīgumus ar jebkuru citu trešo valsti un ar Apvienoto Karalisti laikposmā pēc tam, kad beigusies šīs regulas piemērošana.

3. Šā panta 1. punktā minētā Savienības kompetences īstenošana attiecas tikai uz tiem elementiem, ko reglamentē šī regula.

4. Šī regula neskar Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences gaisa pārvadājumu jomā attiecībā uz elementiem, ko šī regula nereglamentē.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“gaisa pārvadājumi” ir tādi pasažieru, bagāžas, kravas un pasta sūtījumu pārvadājumi ar gaisa kuģi vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas tiek piedāvāti sabiedrībai par atlīdzību vai īres maksu, tostarp regulāri un neregulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi;

2)	“starptautiskie gaisa pārvadājumi” ir gaisa pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāk nekā vienas valsts teritorijai;

3)	“Savienības gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kam ir derīga darbības licence, kuru kompetentā licencētāja iestāde ir piešķīrusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 II nodaļu;

“Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs:

a)	kura galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Apvienotajā Karalistē; un

kurš atbilst vienam no šādiem diviem nosacījumiem:

i)	Apvienotajai Karalistei un/vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma, un Apvienotā Karaliste un/vai tās valstspiederīgie uzņēmumu faktiski kontrolē – vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību; vai

ii)

Savienības dalībvalstīm un/vai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem un/vai citu Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un/vai šādu valstu valstspiederīgajiem – jebkurā kombinācijā – atsevišķi vai kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma, un šīs valstis un/vai šie valstspiederīgie uzņēmumu faktiski kontrolē – vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību;

c)	kuram gadījumā, kas minēts b) apakšpunkta ii) punktā, dienā pirms šīs regulas piemērošanas pirmās dienas, kas noteikta 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, bija derīga darbības licence saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008;

“faktiska kontrole” ir attiecības, ko veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā un ņemot vērā attiecīgus faktiskus vai juridiskus apsvērumus dod iespēju tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar:

a)	tiesībām izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai daļu no tiem;

b)	tiesībām vai līgumiem, kas dod izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma vadības struktūru sastāvu, balsošanu vai lēmumiem vai citādi dod izšķirošu ietekmi uzņēmuma darbības vadīšanā;

“konkurences tiesību akti” ir tiesību akti, kas attiecas uz šādu rīcību, ja tā var ietekmēt gaisa pārvadājumu pakalpojumus:

rīcību, kura izpaužas kā:

i)	līgumi starp gaisa pārvadātājiem, gaisa pārvadātāju apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuru mērķis vai sekas ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai kropļošana;

ii)	viena vai vairāku gaisa pārvadātāju dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;

iii)	pasākumi, ko veic vai patur spēkā Apvienotā Karaliste attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam Apvienotā Karaliste piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, un kas ir pretrunā ar i) vai ii) apakšpunktu; un

b)	gaisa pārvadātāju koncentrācija, kas būtiski kavē efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošu stāvokli;

“subsīdija” ir jebkāds finansiāls ieguldījums, ko valdība vai jebkura cita publiska struktūra jebkādā līmenī piešķir gaisa pārvadātājam vai lidostai un kas dod labumu, tostarp:

a)	līdzekļu (tādu kā dotācijas, aizdevumi vai ieguldījums pašu kapitālā) tieša pārskaitīšana, līdzekļu iespējama tieša nodošana, saistību (tādu kā aizdevuma garantijas, kapitāla ieguldījumi, īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai apdrošināšana) uzņemšanās;

b)	atteikšanās no tādiem ieņēmumiem vai tādu ieņēmumu neiekasēšana, kas citādi būtu iekasējami;

c)	tādu preču vai pakalpojumu sniegšana, kas nav vispārējā infrastruktūra, vai preču vai pakalpojumu iegāde; vai

maksājumu veikšana fondu mehānismam vai uzticēšana privātai institūcijai vai norādījums privātai institūcijai veikt vienu vai vairākas no a), b) un c) apakšpunktā minētajām funkcijām, kas parasti būtu valdības vai citas publiskas struktūras kompetencē un kas praksē būtiski neatšķiras no funkcijām, ko parasti veic valdības;

Uzskata, ka labumu nepiešķir ar finansiālu ieguldījumu, ko veic valdība vai cita publiska struktūra, ja tādu pašu finansiālo ieguldījumu, pamatojoties vienīgi uz rentabilitātes perspektīvām, būtu veicis privāts tirgus dalībnieks tādā pašā situācijā kā attiecīgā publiskā struktūra;

“neatkarīga konkurences iestāde” ir iestāde, kas atbild par konkurences tiesību aktu piemērošanu un izpildi, kā arī par subsīdiju kontroli, un atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)	iestāde ir funkcionāli neatkarīga un pienācīgi aprīkota ar resursiem, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai;

b)	ar nepieciešamajām garantijām tiek nodrošināts, ka savu pienākumu izpildē un pilnvaru īstenošanā iestāde ir neatkarīga no politiskās vai citas ārējās ietekmes, un tā rīkojas objektīvi; un

c)	iestādes lēmumus var apstrīdēt tiesā;

9)	“diskriminācija” ir jebkāda veida diferenciācija bez objektīva pamatojuma attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumu vajadzībām pielietoto preču piegādi vai pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, sniegšanu vai attiecībā uz publisko iestāžu attieksmi saistībā ar šādiem pakalpojumiem;

10)

“regulārs gaisa pārvadājumu pakalpojums” ir lidojumu sērija, kam piemīt visas šīs pazīmes:

a)	uz katru lidojumu ikviens (vai nu tieši no gaisa pārvadātāja, vai arī no tā pilnvarotajiem pārstāvjiem) var atsevišķi iegādāties vietas un/vai iespēju pārvadāt kravu un/vai pastu;

to veic, lai apkalpotu satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām lidostām:

i)	saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu; vai

ii)	organizējot lidojumus tik regulāri vai bieži, ka tie veido atpazīstamu, sistemātisku lidojumu kopumu;

11)	“neregulārs gaisa pārvadājumu pakalpojums” ir komerciāls gaisa pārvadājumu pakalpojums, kas netiek veikts kā regulārs gaisa pārvadājumu pakalpojums;

12)	“Savienības teritorija” ir dalībvalstu sauszemes teritorija, iekšējie ūdeņi un teritoriālie jūras ūdeņi, kam piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētajos Līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kā arī gaisa telpa virs tiem;

13)	“Apvienotās Karalistes teritorija” ir Apvienotās Karalistes sauszemes teritorija, iekšējie ūdeņi un teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī gaisa telpa virs tiem;

14)	“Čikāgas konvencija” ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas atvērta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī.

4. pants

Satiksmes tiesības

1. Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem var:

a)	lidot pāri Savienības teritorijai bez nosēšanās;

b)	nolaisties Savienības teritorijā ar satiksmi nesaistītos nolūkos Čikāgas konvencijas nozīmē;

veikt regulārus un neregulārus starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumus pasažieriem, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus un tikai kravas pārvadājumu pakalpojumus starp jebkuriem diviem punktiem, no kuriem viens atrodas Apvienotās Karalistes teritorijā un otrs atrodas Savienības teritorijā;

ne vairāk kā piecus mēnešus no 16. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktās pirmās piemērošanas dienas veikt regulārus un neregulārus starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumus tikai kravas pārvadājumu pakalpojumiem starp jebkuriem diviem punktiem, no kuriem viens atrodas Savienības teritorijā un otrs atrodas trešās valsts teritorijā, kā daļu no pakalpojuma, kura sākumpunkts vai galapunkts ir Apvienotās Karalistes teritorijā. Kopējā sezonālā kapacitāte, ko Apvienotās Karalistes pārvadātāji nodrošina minētajiem pakalpojumiem, nepārsniedz to minēto pakalpojumu kopējo skaitu, kurus minētie pārvadātāji veica attiecīgi 2018. gada IATA ziemas un vasaras sezonā, pro rata temporis;

ne vairāk kā septiņus mēnešus no 16. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktās pirmās piemērošanas dienas turpina sniegt regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus maršrutos, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ja tiesības veikt pārvadājumus ir piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 16. un 17. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ievērojot nosacījumus, kas minētajiem pakalpojumiem noteikti Regulā (EK) Nr. 1008/2008.

2. Dalībvalstis izmanto 1. punkta e) apakšpunktā minēto laikposmu, lai īstenotu jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka par nepieciešamiem uzskatītus sabiedriskos pakalpojumus turpina pēc minētā laikposma beigām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 16. un 17. pantu.

3. Attiecībā uz laikposmā, kurā tiek piemērota šī regula, dalībvalstis neveic sarunas par nekādiem divpusējiem nolīgumiem vai pasākumiem un nenoslēdz nekādus divpusējus nolīgumus vai pasākumus ar Apvienoto Karalisti par jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Attiecībā uz minēto laikposmu tās Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem saistībā ar gaisa pārvadājumiem nekādā citā veidā nepiešķir tādas tiesības, kas nav piešķirtas ar šo regulu.

5. pants

Kooperatīvie tirgvedības pasākumi

1. Gaisa pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar šīs regulas 4. pantu var sniegt atbilstīgi kooperatīviem tirgvedības pasākumiem, tādiem kā vietu rezervēšanas tālākpārdošana vai kopīgu kodu izmantošana, šādā veidā:

Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs var rīkoties kā komerciālais pārvadātājs kopā ar tādu apkalpojošo pārvadātāju, kurš ir Savienības gaisa pārvadātājs vai Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs, vai kopā ar tādas trešās valsts apkalpojošo gaisa pārvadātāju, kurai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir nepieciešamās satiksmes tiesības, kā arī tiesības tās pārvadātājiem īstenot minētās tiesības, pamatojoties uz attiecīgo pasākumu;

Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs var rīkoties kā apkalpojošais pārvadātājs kopā ar tādu komerciālo pārvadātāju, kurš ir Savienības gaisa pārvadātājs vai Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs, vai kopā ar tādas trešās valsts komerciālo pārvadātāju, kurai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir nepieciešamās tiesības veikt pārvadājumus noteiktā maršrutā, kā arī tiesības tās pārvadātājiem īstenot minētās tiesības, pamatojoties uz attiecīgo pasākumu.

2. Nekādā gadījumā kooperatīvu tirgvedības pasākumu izmantošana, vai nu kā apkalpojošajam pārvadātājam, vai kā komerciālajam pārvadātājam, nedrīkst novest pie tā, ka Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs īsteno tiesības, kas nav paredzētas 4. panta 1. punktā.

3. Tiesības, kas Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, nekādā gadījumā netiek uzskatītas par tādām, kas trešās valsts gaisa pārvadātājiem piešķir citas tiesības nekā tās, ko tie izmanto saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

4. Attiecīgās dalībvalstis prasa savām kompetentajām iestādēm apstiprināt 1. punktā minētos pasākumus, lai varētu pārbaudīt atbilstību šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem un Savienības un valstu tiesību aktos noteiktajām piemērojamajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz drošību un drošumu.

6. pants

Gaisa kuģa noma

1. Īstenojot 4. panta 1. punktā paredzētās tiesības, Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs var sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus ar savu gaisa kuģi un visos šādos gadījumos:

a)	izmantojot nomātu gaisa kuģi bez iznomātāja apkalpes;

b)	izmantojot nomātu gaisa kuģi ar kāda cita Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja apkalpi;

izmantojot nomātu gaisa kuģi nevis ar Apvienotās Karalistes, bet gan ar jebkuras citas valsts gaisa pārvadātāja apkalpi, ar noteikumu, ka gaisa kuģis tiek nomāts tādēļ, ka nomniekam ir ārkārtas vajadzības, ar sezonālo kapacitāti saistītas vajadzības vai darbības grūtības, un nomas ilgums nepārsniedz laiku, kāds ir strikti nepieciešams šo vajadzību atrisināšanai vai šo grūtību pārvarēšanai.

2. Attiecīgās dalībvalstis prasa to kompetentajām iestādēm apstiprināt 1. punktā minētos pasākumus, lai varētu pārbaudīt atbilstību šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem un Savienības un valstu tiesību aktos noteiktajām piemērojamajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz drošību un drošumu.

7. pants

Rīcība attiecībā uz darbības licencēm, ņemot vērā īpašumtiesību un kontroles prasības

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1008/2008 8. panta, ja gaisa pārvadātāja darbības licence, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts, nevis Apvienotā Karaliste, vairs neatbilst minētās regulas 4. panta f) punktā noteiktajām prasībām (“īpašumtiesību un kontroles prasības”) tādēļ, ka Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Savienības, nespēja nodrošināt atbilstību minētajām prasībām neietekmē darbības licences derīgumu līdz pat sešu mēnešu laikposma beigām, skaitot no šīs regulas 16. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktās pirmās piemērošanas dienas, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā panta 2.–5. punktā minētie nosacījumi.

2. Divu nedēļu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā gaisa pārvadātājs iesniedz kompetentajai licencētājai iestādei korekcijas pasākumu plānu. Minētajā plānā izsmeļoši un detalizēti izklāsta pasākumus, ar kuriem plānots nodrošināt pilnīgu atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām vēlākais pirmajā dienā pēc šā panta 1. punktā minētā laikposma. Ja gaisa pārvadātājs neiesniedz plānu noteiktajā termiņā, kompetentā licencētāja iestāde pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajam gaisa pārvadātājam iespēju darīt zināmu savu viedokli, nekavējoties atsauc darbības licenci, bet ne agrāk kā no 16. panta 2. punkta pirmajā daļā minētā datuma, un informē par to Komisiju. Šāds atsaukums stājas spēkā divas nedēļas pēc tam, kad licencētāja iestāde ir pieņēmusi lēmumu, bet ne agrāk kā no 16. panta 2. punktā minētā datuma. Kompetentā licencētāja iestāde paziņo savu lēmumu gaisa pārvadātājam un informē Komisiju.

3. Ja attiecīgais gaisa pārvadātājs ir iesniedzis korekcijas pasākumu plānu 2. punktā noteiktajā termiņā, kompetentā licencētāja iestāde divu mēnešu laikā no plāna saņemšanas novērtē, vai ar tajā izklāstītajiem pasākumiem būtu iespējams nodrošināt pilnīgu atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām vēlākais pirmajā dienā pēc 1. punktā minētā laikposma un vai gaisa pārvadātājs spēs līdz minētajam datumam šos pasākumus pabeigt. Kompetentā licencētāja iestāde informē gaisa pārvadātāju un Komisiju par savu novērtējumu.

4. Ja kompetentā licencētāja iestāde pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajam gaisa pārvadātājam iespēju darīt zināmu savu viedokli, konstatē, ka ar plānā izklāstītajiem pasākumiem nebūs iespējams nodrošināt pilnīgu atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām vēlākais pirmajā dienā pēc 1. punktā minētā laikposma vai ka attiecīgais gaisa pārvadātājs nespēs pabeigt pasākumus līdz minētajam datumam, tā nekavējoties atsauc darbības licenci. Šāds atsaukums stājas spēkā divas nedēļas pēc tam, kad licencētāja iestāde ir pieņēmusi lēmumu. Kompetentā licencētāja iestāde paziņo savu lēmumu gaisa pārvadātājam un informē Komisiju.

5. Ja kompetentā licencētāja iestāde konstatē, ka ar plānā izklāstītajiem pasākumiem būtu iespējams nodrošināt pilnīgu atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām vēlākais pirmajā dienā pēc 1. punktā minētā laikposma un ka gaisa pārvadātājs spēs līdz minētajam datumam šos pasākumus pabeigt, tā cieši un nepārtraukti uzrauga plāna īstenošanu un regulāri informē Komisiju par saviem konstatējumiem.

6. Līdz 1. punktā minētā laikposma beigām kompetentā licencētāja iestāde lemj, vai gaisa pārvadātājs pilnībā nodrošina atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām. Ja kompetentā licencētāja iestāde pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajam gaisa pārvadātājam iespēju darīt zināmu savu viedokli, nolemj, ka gaisa pārvadātājs nenodrošina pilnīgu atbilstību īpašumtiesību un kontroles prasībām, tā atsauc darbības licenci no pirmās dienas pēc 1. punktā minētā laikposma.

7. Ja Komisija pēc tam, kad tā ir devusi kompetentajai licencētājai iestādei un attiecīgajam gaisa pārvadātājam iespēju darīt zināmu savu viedokli, konstatē, ka minētā kompetentā licencētāja iestāde nav atsaukusi attiecīgo darbības licenci, lai gan šāds atsaukums ir nepieciešams saskaņā ar šā panta 2. vai 6. punktu, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 15. panta 3. punkta otro daļu prasa kompetentajai licencētājai iestādei atsaukt darbības licenci. Piemēro minētās regulas 15. panta 3. punkta trešo un ceturto daļu.

8. Šis pants neskar nekādu citu Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumu piemērošanu.

8. pants

Tiesību līdzvērtība

1. Komisija pārrauga tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķir Savienības gaisa pārvadātājiem, un to īstenošanas nosacījumus.

2. Ja Komisija konstatē, ka tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības gaisa pārvadātājiem, de iure vai de facto nav līdzvērtīgas tām, kuras saskaņā ar šo regulu piešķirtas Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, vai ka minētās tiesības nav vienādi pieejamas visiem Savienības pārvadātājiem, tā, bez kavēšanās un lai atjaunotu līdzvērtību, pieņem īstenošanas aktus, lai:

a)	noteiktu Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem pieejamās maksimālās regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu kapacitātes ierobežojumus un pieprasītu dalībvalstīm attiecīgi pielāgot Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas – gan esošās, gan no jauna piešķirtās;

b)	pieprasītu dalībvalstīm atteikt, apturēt vai atsaukt minētās darbības atļaujas; vai

c)	noteiktu finansiālus pienākumus vai darbības ierobežojumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā. Tos pieņem saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos būtiska līdzvērtības trūkuma gadījumos 2. punkta nolūkos.

9. pants

Godīga konkurence

1. Komisija pārrauga nosacījumus, ar kuriem Savienības gaisa pārvadātāji un Savienības lidostas, konkurējot ar Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem un Apvienotās Karalistes lidostām, sniedz gaisa pārvadājumu pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī regula.

2. Ja tā konstatē, ka saistībā ar kādu no šā panta 3. punktā minētajām situācijām minētie nosacījumi ir ievērojami nelabvēlīgāki par tiem, kādi ir Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, Komisija, bez kavēšanās un lai labotu minēto situāciju, pieņem īstenošanas aktus, lai:

a)	noteiktu Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem pieejamās maksimālās regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu kapacitātes ierobežojumus un pieprasītu dalībvalstīm attiecīgi pielāgot Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas – gan esošās, gan no jauna piešķirtās;

b)	pieprasītu dalībvalstīm atteikt, apturēt vai atsaukt minētās darbības atļaujas dažiem vai visiem Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem; vai

c)	noteiktu finansiālus pienākumus vai darbības ierobežojumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā. Tos pieņem saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ir apdraudēta Savienības gaisa pārvadātāju vienas vai vairāku darbību ekonomiskā dzīvotspēja.

3. Šā panta 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai labotu kādu no šādām situācijām:

a)	Apvienotā Karaliste piešķir subsīdijas;

b)	Apvienotā Karaliste nav ieviesusi vai faktiski nepiemēro konkurences tiesību aktus;

c)	Apvienotās Karalistes nav izveidojusi vai neuztur neatkarīgu konkurences iestādi;

Apvienotā Karaliste piemēro tādus darba ņēmēju aizsardzības, drošības, drošuma, vides vai pasažieru tiesību aizsardzības standartus, kas ir zemāki par tiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, vai, ja Savienības tiesību aktos nav attiecīgu noteikumu, tie ir zemāki par tiem, ko piemēro visas dalībvalstis, vai, jebkurā gadījumā, zemāki par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

e)	jebkāda veida diskriminācija pret Savienības gaisa pārvadātājiem.

4. Piemērojot 1. punktu, Komisija var pieprasīt informāciju no Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem vai Apvienotās Karalistes lidostām. Ja Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājs vai Apvienotās Karalistes lidosta nesniedz pieprasīto informāciju saprātīgā termiņā, ko noteikusi Komisija, vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija var rīkoties saskaņā ar 2. punktu.

5. Jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 868/2004 (5).

10. pants

Darbības atļauja

1. Neskarot Savienības un dalībvalstu tiesību aktus aviācijas drošības jomā, Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem ir jāsaņem darbības atļauja no katras dalībvalsts, kurā tie vēlas darboties, lai īstenotu tiesības, kas tiem piešķirtas saskaņā ar 4. pantu.

2. Saņemot pieteikumu darbības atļaujas saņemšanai no Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja, attiecīgā dalībvalsts bez liekas kavēšanās piešķir atbilstošu darbības atļauju, ar noteikumu, ka:

a)	Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājam, kas iesniedz pieteikumu, ir derīga darbības licence saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem; un

b)	pār Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju, kas iesniedz pieteikumu, Apvienotā Karaliste īsteno un uztur faktisku regulatīvo kontroli, kompetentā iestāde ir skaidri norādīta, un Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājam ir minētās iestādes izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība.

3. Neskarot vajadzību paredzēt pietiekami daudz laika nepieciešamo novērtējumu veikšanai, Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem savus pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai ir tiesības iesniegt no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Dalībvalstis ir pilnvarotas apstiprināt minētos pieteikumus no minētās dienas, ja ir izpildīti šāda apstiprinājuma nosacījumi. Tomēr tādējādi piešķirtās atļaujas stājas spēkā ne agrāk kā pirmajā piemērošanas dienā, kas noteikta 16. panta 2. punkta pirmajā daļā.

11. pants

Darbības plāni, programmas un grafiki

1. Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji gaisa pārvadājumu pakalpojumu darbības plānus, programmas un grafikus iesniedz katras attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm apstiprināšanai. Visus šādus iesniegumus veic vismaz 30 dienas pirms darbību sākšanas.

2. Ievērojot 10. pantu, darbības plānus, programmas un grafikus IATA sezonai, kurā iekrīt šīs regulas piemērošanas pirmā diena, kas noteikta 16. panta 2. punkta pirmajā daļā, un darbības plānus, programmas un grafikus, kas attiecas uz pirmo sezonu pēc tās, var iesniegt un apstiprināt pirms minētās dienas.

3. Šī regula neliedz dalībvalstīm izdot atļaujas regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz Savienības gaisa pārvadātāji, īstenojot Apvienotās Karalistes piešķirtās tiesības. Izdodot minētās atļaujas, dalībvalstis nediskriminē Savienības gaisa pārvadātājus.

12. pants

Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana un ierobežošana

1. Dalībvalstis atsaka vai attiecīgi atsauc vai aptur Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja darbības atļauju, ja:

a)	gaisa pārvadātājs nav uzskatāms par Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju saskaņā ar šo regulu; vai

b)	netiek izpildīti 10. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi.

2. Dalībvalstis atsaka, atsauc, aptur vai ierobežo Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja darbības atļauju vai izvirza nosacījumus attiecībā uz šo atļauju, vai ierobežo gaisa pārvadātāja darbību vai izvirza nosacījumus attiecībā uz šo darbību jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	nav ievērotas piemērojamās drošības un drošuma prasības;

b)	nav ievērotas piemērojamās prasības, kas attiecas uz gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa uzņemšanu, ekspluatāciju attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai izlidošanu no tās;

nav ievērotas piemērojamās prasības attiecībā uz pasažieru, apkalpes, bagāžas, kravas un/vai pasta uzņemšanu gaisa kuģī, ekspluatāciju attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai izlidošanu no tās (tostarp noteikumi attiecībā uz ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai – pasta sūtījumu gadījumā – pasta noteikumi).

3. Dalībvalstis atsaka, atsauc, aptur vai ierobežo Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas vai izvirza nosacījumus attiecībā uz šīm atļaujām, vai ierobežo gaisa pārvadātāju darbību vai izvirza nosacījumus attiecībā uz šo darbību, ja Komisija tām to pieprasa saskaņā ar 8. vai 9. pantu.

4. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem atteikt vai atsaukt Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja darbības atļauju saskaņā ar 1. un 2. punktu.

13. pants

Sertifikāti un licences

Lidojumderīguma sertifikātus, kompetences sertifikātus un licences, ko izdevusi vai par derīgām atzinusi Apvienotā Karaliste un kas joprojām ir spēkā, dalībvalstis atzīst par derīgiem dokumentiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, ko saskaņā ar šo regulu veic Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji, ar nosacījumu, ka šādi sertifikāti vai licences ir izdoti vai atzīti par derīgiem saskaņā ar un atbilstīgi vismaz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kas noteikti saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

14. pants

Apspriešanās un sadarbība

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas un sadarbojas ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai visu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. punktu, vai jebkādu citu informāciju, kas ir būtiska 8. un 9. panta īstenošanai.

15. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

Tomēr 7. pantu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 2. punktu piemēro no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3. Šo regulu nepiemēro, ja līdz 2. punkta pirmajā daļā minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu.

4. Šo regulu beidz piemērot agrākajā no šādiem diviem datumiem:

a)	dienā, kad stājas spēkā visaptverošs nolīgums ar Apvienoto Karalisti, kura dalībniece ir Savienība un ar kuru nosaka savstarpējo gaisa pārvadājumu noteikumus, vai, attiecīgā gadījumā, kad to provizoriski piemēro; vai

b)	2020. gada 30. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 20. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. marta lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 868/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 162, 30.4.2004., 1. lpp.).

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/60

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/503

(2019. gada 25. marts)

par dažiem dzelzceļa drošības un savienojamības aspektiem saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Dzelzceļa pārvadājumu jomā operatori, ko izstāšanās skars, var novērst Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekmi uz sertifikātiem un apstiprinājumiem, izmantojot dažādus pasākumus. Piemēram, operatori var uzsākt uzņēmējdarbību kādā no atlikušajām dalībvalstīm un tur iegūt atbilstošas licences un sertifikātus.

(3)

Būs vajadzīgi specifiski nolīgumi, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (2) 14. pantā, lai risinātu jautājumus, kas tiešā veidā skar pārrobežu dzelzceļa pakalpojumus un infrastruktūru, tādējādi nodrošinot šādu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un to, ka traucējumi ir minimāli. Saskaņā ar minēto direktīvu šādi līgumi arī nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē un izmanto pārrobežu infrastruktūru.

(4)

Šādu nolīgumu noslēgšana starp attiecīgajām dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti ir iespējama tikai pēc tam, kad Apvienotā Karaliste kļūst par trešo valsti. Jo īpaši Savienības drošības noteikumu piemērošana Lamanša tunelim šobrīd ir uzticēta starpvaldību komisijai, kas izveidota saskaņā ar 1986. gada 12. februārī parakstīto Kenterberijas līgumu un kuru drošības jautājumos konsultē Lamanša tuneļa drošības iestāde. Ar minēto līgumu izveidotā sistēma būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts statusu. Jo īpaši, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu piemērošanu Lamanša tuneļa daļā, kas atrodas Francijas teritorijā, šai tuneļa daļai vajadzētu būt tikai un vienīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 (3) 3. panta 7. punktā definētās kompetentās iestādes kontrolē. Tomēr minētā kompetentā iestāde, lai cik vien iespējams labi varētu veikt savus uzdevumus, ņemot vērā tuneļa kopīgās iezīmes abās robežas pusēs, un lai veicinātu, ka pieņemtie lēmumi ir saskanīgi, varētu ņemt vērā atzinumus, ko sniedz divu valstu struktūra, kas izveidota ar abu valstu starpā noslēgtu nolīgumu, piemēram, Lamanša tuneļa drošības iestāde, kas izveidota ar Kenterberijas līgumu un kas konsultē starpvaldību komisiju, vai arī izveidot citus instrumentus sadarbībai ar iestādēm, kuras atbild par tuneļa daļu, kura atrodas Apvienotās Karalistes teritorijā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saistīti ar nosacījumu, ka uz infrastruktūru, ko izmanto, lai nodrošinātu dzelzceļa pārrobežu savienotību ar Apvienoto Karalisti, kā arī transporta operatoriem un vilcienu vadītājiem, kas vada vilcienus, izmantojot šo infrastruktūru, attiecas Savienības prasībām identiski drošības standarti un procedūras, kā arī prasības attiecībā uz atļauju darboties kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un prasības attiecībā uz vilcienu vadīšanu.

(6)	Lai iesaistītajām personām dotu iespēju noslēgt vajadzīgos nolīgumus un veikt jebkādus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no traucējumiem, ņemot vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts statusu, ir jāpagarina dažu sertifikātu, atļauju un licenču derīguma termiņš.

(7)

Šāda sertifikātu, atļauju un licenču derīguma termiņa pagarinājuma ilgums būtu jāierobežo un jāpiemēro tikai tik ilgu laiku, kas ir absolūti nepieciešams, lai attiecīgās dalībvalstis varētu veikt minētos vajadzīgos pasākumus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/49/EK (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (5) un Direktīvā 2012/34/ES.

(8)

Lai nepieļautu lielus traucējumus pārrobežu dzelzceļa pārvadājumos ar Apvienoto Karalisti, ir svarīgi arī, lai dzelzceļa operatori un valstu iestādes ātri veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka laikus pirms šīs regulas piemērošanas beigām tiek izsniegti sertifikāti, atļaujas un licences, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un ka pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās tiek izdoti arī citi sertifikāti, atļaujas un licences, kas nepieciešamas darbībai Savienības teritorijā.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz to priekšrocību atsaukšanu, kas piešķirtas sertifikātu, atļauju un licenču turētājiem, ja netiek nodrošināta Savienības prasību izpilde. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6). Minēto pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz dzelzceļa drošību. Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ.

(10)

Ņemot vērā steidzamību, kas saistīta ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Savienībā 4. pantā minētajam astoņu nedēļu laikposmam būtu lietderīgi piemērot izņēmumu.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt pagaidu pasākumus attiecībā uz atsevišķiem dzelzceļa drošības un savienotības aspektiem, Lielbritānijai izstājoties no Savienības bez izstāšanās līguma, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)	Šīs regulas noteikumiem būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tie būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, ja vien līdz minētajam datumam nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu paredz īpašus noteikumus, ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības, attiecībā uz atsevišķiem drošības sertifikātiem un drošības atļaujām, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, atsevišķām apliecībām, kas izsniegtas vilcienu vadītājiem saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK, un atsevišķām licencēm, kas izsniegtas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES.

2. Šo regulu piemēro šādiem sertifikātiem, atļaujām un licencēm, kas derīgas dienā pirms dienas, no kuras piemēro šo regulu:

a)	drošības atļaujām, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. pantu infrastruktūras pārvaldītājiem izsniegtas Savienību un Apvienoto Karalisti savienojošās pārrobežu infrastruktūras pārvaldības un ekspluatācijas vajadzībām;

b)	drošības sertifikātiem, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu izdoti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē;

c)	licencēm, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES III nodaļu izsniegtas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē;

d)	vilciena vadītāju apliecībām, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvas 2007/59/EK 14. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvu 2004/49/EK, 2007/59/EK un 2012/34/ES un saskaņā ar minētajām direktīvām pieņemto īstenošanas aktu attiecīgās definīcijas. Šīs regulas vajadzībām Direktīvas (ES) 2016/798 un visu saskaņā ar minēto direktīvu pieņemto deleģēto aktu un īstenošanas aktu attiecīgās definīcijas piemēro no dienas, kad minētā direktīva kļūst piemērojama 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām atļaujām un sertifikātiem.

3. pants

Drošības atļauju, drošības sertifikātu, darbības licenču un vilciena vadītāju apliecību derīgums

1. Drošības atļaujas, kas minētas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un drošības sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, paliek spēkā deviņus mēnešus no šīs regulas piemērošanas dienas. Drošības sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir derīgi vienīgi tam, lai sasniegtu šīs regulas pielikumā minētās robežstacijas un galastacijas, iebraucot no Apvienotās Karalistes, vai lai izbrauktu no minētajām stacijām un galastacijām, dodoties uz Apvienoto Karalisti.

2. Licences, kas minētas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, paliek spēkā deviņus mēnešus no šīs regulas piemērošanas dienas. Atkāpjoties no Direktīvas 2012/34/ES 23. panta 1. punkta, minētās licences ir derīgas tikai teritorijā, kas atrodas starp šīs regulas pielikumā minētajām robežstacijām un galastacijām un Apvienoto Karalisti.

3. Apliecības, kas minētas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ir derīgas deviņus mēnešus no šīs regulas piemērošanas dienas attiecībā uz vilcienu vadītājiem, viņiem strādājot teritorijā, kas atrodas starp šīs regulas pielikumā minētajām robežstacijām un galastacijām un Apvienoto Karalisti.

4. pants

Noteikumi un pienākumi, kas attiecas uz drošības sertifikātiem, drošības atļaujām un licencēm

1. Uz drošības sertifikātiem, drošības atļaujām un licencēm, ko reglamentē šīs regulas 3. pants, attiecas noteikumi, kuri tiem piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, Direktīvu (ES) 2016/798, no dienas, kad tā kļūst piemērojama minētajām atļaujām, Direktīvu 2012/34/ES un Direktīvu 2007/59/EK un saskaņā ar īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajām direktīvām.

2. Šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto drošības sertifikātu, drošības atļauju un licenču turētāji un attiecīgā gadījumā tos izdevusī iestāde, ja tā nav tās valsts drošības iestāde, kuras teritorijā Savienībā atrodas infrastruktūra, respektīvi, kuras kompetencē atrodas pielikumā uzskaitītās robežstacijas un galastacijas, sadarbojas ar minēto valsts drošības iestādi un iesniedz tai visu attiecīgo informāciju un dokumentus.

3. Ja informācija vai dokumenti nav iesniegti termiņā, ko šā panta 2. punktā minētā valsts drošības iestāde noteikusi savos pieprasījumos, Komisija pēc valsts drošības iestādes paziņojuma var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem atceļ atvieglojumu, kas turētājam piešķirts saskaņā ar 3. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.

4. Šīs regulas 1. panta 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto drošības sertifikātu, drošības atļauju un licenču turētāji Komisiju un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru nekavējoties informē par visām citu kompetento drošības iestāžu darbībām, kas var būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2004/49/EK, Direktīvu 2007/59/EK vai Direktīvu (ES) 2016/798.

Šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto licenču turētāji nekavējoties informē Komisiju par visām citu kompetento iestāžu darbībām, kas var būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2012/34/ES.

5. Pirms atcelt atvieglojumu, kas piešķirts saskaņā ar 3. pantu, Komisija par nodomu veikt šādu atcelšanu savlaicīgi informē šā panta 2. punktā minēto valsts drošības iestādi, iestādi, kas izdevusi 1. panta 2. punktā minētos drošības sertifikātus, drošības atļaujas un licences, un šādu drošības sertifikātu, drošības atļauju un licenču turētājus un sniedz tiem iespēju paust savu viedokli.

6. Attiecībā uz licencēm, kas minētas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, šā panta 1. līdz 5. punkta vajadzībām atsauces uz valsts drošības iestādi uzskatāmas par atsaucēm uz licencēšanas iestādi, kas definēta Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 15. punktā.

5. pants

Savienības tiesību aktu ievērošanas uzraudzība

1. Valsts drošības iestāde, kas minēta 4. panta 2. punktā, pārrauga dzelzceļa drošības standartu piemērošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, izmantojot 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto pārrobežu infrastruktūru, un to piemērošanu minētajai pārrobežu infrastruktūrai. Turklāt valsts drošības iestāde pārbauda, vai infrastruktūras pārvaldītāji ievēro Savienības tiesību aktos noteiktās drošības prasības un vai vilcienu vadītāji, kas darbojas tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktu noteikumos izklāstītajām prasībām. Valsts drošības iestāde regulāri sniedz Komisijai un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai ziņojumus par šo jautājumu, kuriem attiecīgā gadījumā pievieno ieteikumu Komisijai rīkoties saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Licencēšanas iestāde, kas minēta šīs regulas 4. panta 2. un 6. punktā, uzrauga, vai attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ko Apvienotā Karaliste ir licencējusi, kā minēts šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, joprojām tiek izpildītas Direktīvas 2012/34/ES 19. līdz 22. panta prasības.

2. Ja Komisijai ir pamatotas bažas, ka drošības standarti, ko piemēro, sniedzot šīs regulas darbības jomā esošos pārrobežu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai ekspluatējot infrastruktūru vai tās pašas infrastruktūras daļu, kura atrodas Apvienotajā Karalistē, neatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tā bez liekas kavēšanās pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem atceļ atvieglojumu, kas turētājam piešķirts saskaņā ar 3. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā. Tas pats mutatis mutandis piemērojams gadījumos, kad Komisijai ir pamatotas bažas, ka netiek piemērotas prasības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma licences vai vilciena vadītāja apliecības iegūšanu.

3. Šā panta 1. punkta vajadzībām attiecīgi valsts drošības iestāde vai 4. panta 2. un 6. punktā minētā licencēšanas iestāde, nosakot samērīgu termiņu, var pieprasīt informāciju no attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja minētās attiecīgās kompetentās iestādes nav sniegušas pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā vai ir sniegušas nepilnīgu informāciju, Komisija pēc valsts drošības iestādes vai licencēšanas iestādes, kas minēta attiecīgi 4. panta 2. un 6. punktā, paziņojuma pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem atceļ atvieglojumu, kas turētājam piešķirts saskaņā ar 3. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.

4. Pirms atcelt atvieglojumu, kas piešķirts saskaņā ar 3. pantu, Komisija par nodomu veikt šādu atcelšanu savlaicīgi informē 4. panta 2. punktā minēto valsts drošības iestādi, iestādi, kas izdevusi 1. panta 2. punktā minētos drošības sertifikātus, drošības atļaujas un licences, šādu sertifikātu, atļauju un licenču turētājus, kā arī Apvienotās Karalistes valsts drošības iestādi un licencēšanas iestādi un sniedz tiem iespēju paust savu viedokli.

6. pants

Apspriešanās un sadarbība

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas un sadarbojas ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai visu saskaņā ar 1. punktu iegūto informāciju vai jebkādu citu šīs regulas īstenošanai svarīgu informāciju.

7. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 (7) 51. pantā, un komiteja, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 62. pantā. Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

3. Šo regulu nepiemēro, ja līdz 2. punktā minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu.

4. Šo regulu beidz piemērot deviņus mēnešus no dienas, kad tā kļuvusi piemērojama saskaņā ar 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 25. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 22. marta lēmums.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas 3. un 4. pantā minētās robežstacijas un galastacijas ir:

1. ĪRIJĀ

Dún Dealgan/Dundalk

2. FRANCIJĀ

Calais-Fréthun

27.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 85/66

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/504

(2019. gada 19. marts)

par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti un Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību grozīšanu, kas vajadzīga sakarā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)

Izstāšanās līgumā, par kādu vienojušies sarunvedēji, ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi tiks piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pēc dienas, kurā Līgumi Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nebūs piemērojami. Ja minētais līgums stāsies spēkā, Direktīva (ES) 2018/2002 (3), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (5) pārejas perioda laikā tiks piemērotas Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā saskaņā ar minēto līgumu un piemērošana tiks izbeigta minētā perioda beigās.

(3)

Direktīvas 2012/27/ES 3. panta 5. punktā, kas tika īstenots ar Direktīvu (ES) 2018/2002, dalībvalstīm prasīts noteikt indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu 2030. gadam izvirzīto Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju – vismaz 32,5 % – sasniegšanā. Nosakot minētos mērķrādītājus, dalībvalstīm ir jāņem vērā Savienības energopatēriņš 2030. gadā primārās enerģijas patēriņa un/vai enerģijas galapatēriņa izteiksmē.

(4)

Regulas (ES) 2018/1999 6. panta 1. punkta pirmajā daļā dalībvalstīm prasīts, nosakot savu indikatīvo nacionālo energoefektivitātes devumu Savienības mērķrādītāju sasniegšanā, ņemt vērā Savienības energopatēriņu 2030. gadā primārās enerģijas patēriņa un/vai enerģijas galapatēriņa izteiksmē. Atbilstīgi minētās regulas 29. panta 3. punkta pirmajai daļai energopatēriņš Savienības līmenī ir svarīgs arī Komisijas novērtējumam par progresu, kas kopīgi panākts Savienības mērķrādītāju sasniegšanā.

(5)

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ir jāgroza 2030. gada energopatēriņa skaitļu prognozes Eiropas Savienībā, lai atspoguļotu to, ka Savienībā ir 27 dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti (“ES 27”). Prognozes attiecībā uz galvenajiem Savienības energoefektivitātes mērķrādītājiem – vismaz 32,5 % – liecina, ka 2030. gadā Savienībā, kurā ir 28 dalībvalstis, energopatēriņam vajadzētu būt 1 273 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe) primārās enerģijas izteiksmē un 956 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē. Līdzīgas prognozes ES 27 liecina, ka 2030. gadā energopatēriņam vajadzētu būt 1 128 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 846 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē. Tāpēc jāgroza 2030. gada energopatēriņa līmeņa skaitļi.

(6)	Tās pašas 2030. gada energopatēriņa prognozes attiecas arī uz Regulas (ES) 2018/1999 6. un 29. pantu.

(7)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (6) 4. panta 3. punktu aktu piemērošanas pārtraukšanai, kas tiek fiksēta no noteikta datuma, ir jāiestājas tās dienas pēdējās stundas izbeigšanas brīdī, kura iekrīt minētajā datumā. Tādēļ šis lēmums būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc dienas, kad Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēro Direktīvu 2012/27/ES un Regulu (ES) 2018/1999.

(8)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2012/27/ES un Regula (ES) 2018/1999.

(9)	Lai ļautu nekavējoties sagatavoties tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2012/27/ES grozījumi

Direktīvas 2012/27/ES 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu šīs direktīvas 1. panta 1. punktā minēto 2030. gadam izvirzīto Savienības mērķrādītāju sasniegšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (*1) 4. un 6. pantu. Nosakot minēto devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 128 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un/vai 846 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē. Dalībvalstis par minētajiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 3. un 7. līdz 12. pantā un saskaņā ar minētajos pantos noteikto procedūru.

2. pants

Regulas (ES) 2018/1999 grozījumi

Regulu (ES) 2018/1999 groza šādi:

regulas 6. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums attiecībā uz 2030. gadu un – nākamo nacionālo plānu gadījumā – katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts šīs regulas 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, katra dalībvalstis ņem vērā, ka saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 3. pantu Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt 1 483 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē vai 1 086 Mtoe galapatēriņa enerģijas un Savienības pirmā 10 gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nedrīkst pārsniegt 1 128 Mtoe primārās enerģijas un/vai 846 Mtoe galapatēriņa enerģijas izteiksmē.”;

29. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3. Energoefektivitātes jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas kopīgi panākts attiecībā uz to, lai 2030. gadā Savienības līmenī energopatēriņš nepārsniegtu 1 128 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 846 Mtoe enerģijas galapatēriņa izteiksmē saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 3. panta 5. punktu.”

3. pants

Termiņi

Šā lēmuma 1. un 2. pants neskar termiņus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2002 2. pantā un Regulas (ES) 2018/1999 59. pantā.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Lēmuma 1. un 2. pantu piemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras Direktīva 2012/27/ES un Regula (ES) Nr. 2018/1999 vairs nav piemērojamas Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.

5. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 19. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) 2019. gada 23. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 4. marta lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 085I

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 27. marts

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/491 (2019. gada 25. marts) nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste) un Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija), ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/492 (2019. gada 25. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 391/2009 groza attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	5
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2019/493 (2019. gada 25. marts), ar ko attiecībā uz pārbaudes procedūru, kura saistīta ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)	7
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/494 (2019. gada 25. marts) par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	11
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/495 (2019. gada 25. marts) par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	16
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/496 (2019. gada 25. marts), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, piešķirot Savienības vispārējo eksporta atļauju konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti	20
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/497 (2019. gada 25. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības	22
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/498 (2019. gada 25. marts), ar ko groza Regulu (ES) 2017/2403 attiecībā uz Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujām Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos	25
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/499 (2019. gada 25. marts), ar ko saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības nosaka noteikumus par uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmā Erasmus+, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013	32
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/500 (2019. gada 25. marts) par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ( 1 )	35
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/501 (2019. gada 25. marts) par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	39
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/502 (2019. gada 25. marts) par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	49
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/503 (2019. gada 25. marts) par dažiem dzelzceļa drošības un savienojamības aspektiem saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	60
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2019/504 (2019. gada 19. marts) par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti un Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību grozīšanu, kas vajadzīga sakarā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ( 1 )	66

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/216 (2019. gada 30. janvāris) par Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 ( OV L 38, 8.2.2019. )	69


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.