ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 75

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 19. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/428 (2018. gada 12. jūlijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 groza attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/429 (2019. gada 11. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 papildina attiecībā uz metodiku un kritērijiem piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu novērtēšanai un atzīšanai attiecībā uz alvu, tantalu, volframu un zeltu

59

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/430 (2019. gada 18. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza attiecībā uz ierobežotu tiesību izmantošanu bez uzraudzības, pirms tiek izdota vieglā gaisa kuģa pilota apliecība ( 1 )

66

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/431 (2019. gada 18. marts), ar ko 296. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida

68

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/432 (2019. gada 18. marts), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku

70

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/433 (2018. gada 20. februāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas komitejas sanāksmē īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz nolīguma XXVIII-A pielikuma (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi), XXVIII-B pielikuma (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) un XXVIII-D pielikuma (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu

72

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2019/434 (2019. gada 27. februāris) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Europe CARES – pilnvērtīga iekļaujošā izglītība bērniem ar invaliditāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 1545)

103

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2019/435 (2019. gada 12. marts) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Housing for All (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2004)

105

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/436 (2019. gada 18. marts) par mašīnu saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām

108

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Saskaņā ar Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses, izveidotās Apvienotās padomes Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 19. februāris) par Apvienotās padomes reglamenta un Tirdzniecības un attīstības komitejas reglamenta pieņemšanu [2019/437]

120

 

*

Saskaņā ar Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses, izveidotās Apvienotās padomes Lēmums Nr. 2/2019 (2019. gada 19. februāris) par Domstarpību novēršanas un noregulēšanas reglamenta un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksa pieņemšanu [2019/438]

128

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/428

(2018. gada 12. jūlijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 groza attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 75. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 (2) paredz sīki izstrādātus noteikumus par augļu un dārzeņu tirdzniecības standartiem.

(2)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 ir atļauts tirgot iepakojumus, kuri satur dažādu sugu augļu un dārzeņu maisījumus un kuru tīrsvars nepārsniedz 5 kg. Lai nodrošinātu taisnīgu tirdzniecību un ņemtu vērā atsevišķu patērētāju pieprasījumu pēc šādiem maisījumiem, uz iepakojumiem, kuri satur dažādu sugu augļus, un uz iepakojumiem, kuri satur dažādu sugu dārzeņus, būtu jāattiecina identiski noteikumi.

(3)

No 2013. līdz 2017. gadam ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Lauksaimniecības produktu kvalitātes standartu darba grupa pārskatīja ANO/EEK standartus, kas noteikti āboliem, citrusaugļiem, kivi, salātiem, krokainajām un platlapu endīvijām, persikiem un nektarīniem, bumbieriem, zemenēm, paprikai, galda vīnogām un tomātiem. Lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības šķēršļiem, Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011 noteiktie vispārīgie un specifiskie tirdzniecības standarti minētajiem augļiem un dārzeņiem būtu jāsalāgo ar jaunajiem ANO/EEK standartiem.

(4)

Konkrētāk, saskaņā ar ANO/EEK standartiem ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kods ir jānorāda kopā ar kodu, ar ko apzīmē iepakotāju vai nosūtītāju, ja iepakotāja vai nosūtītāja fiziskā adrese ir valstī, kura atšķiras no produktu izcelsmes valsts. Šī prasība būtu jāiekļauj Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 I pielikumā.

(5)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai tirgus dalībniekiem atvēlētu pietiekamu laiku pielāgoties jaunajai prasībai attiecībā uz valsts kodu, spēkā esošos oficiāli izdotos vai apstiprinātos kodus, ar ko apzīmē iepakotāju vai nosūtītāju, būtu jāatļauj izmantot līdz 2019. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 groza šādi:

1)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Maisījumi

1.   Iepakojumus, kuru tīrsvars ir 5 kg vai mazāk un kuri satur dažādu sugu augļu, dažādu sugu dārzeņu vai dažādu sugu augļu un dārzeņu maisījumus, drīkst tirgot ar nosacījumu, ka

a)

produktiem ir vienāda kvalitāte un katrs attiecīgais produkts atbilst attiecīgam specifiskajam tirdzniecības standartam vai – ja konkrētam produktam specifiska tirdzniecības standarta nav – vispārīgajam tirdzniecības standartam;

b)

iepakojums ir atbilstoši marķēts saskaņā ar šo nodaļu; un

c)

maisījums nav tāds, kas varētu maldināt patērētāju.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības neattiecas uz maisījumā iekļautiem produktiem, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (*1) 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētās augļu un dārzeņu nozares produkti.

3.   Ja maisījumā iekļauto produktu izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, pilnus izcelsmes valstu nosaukumus vajadzības gadījumā var aizstāt ar vienu no šādiem:

a)

“ES audzētu augļu maisījums”, “ES audzētu dārzeņu maisījums” vai “ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums”;

b)

“ārpus ES audzētu augļu maisījums”, “ārpus ES audzētu dārzeņu maisījums” vai “ārpus ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums”;

c)

“ES un ārpus ES audzētu augļu maisījums”, “ES un ārpus ES audzētu dārzeņu maisījums” vai “ES un ārpus ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums”.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).”;"

2)

I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Pārejas noteikums

Oficiāli izdotos vai apstiprinātos kodus, ar kuriem apzīmē iepakotāju vai nosūtītāju un kuros nav iekļauts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kods, uz iepakojumiem drīkst turpināt izmantot līdz 2019. gada 31. decembrim.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

A DAĻA

Vispārīgais tirdzniecības standarts

Šā vispārīgā tirdzniecības standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz augļiem un dārzeņiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

1.   Prasību minimums

Ievērojot pieļaujamās pielaides, produktiem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Produktu kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas,

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

2.   Gatavības prasību minimums

Produktiem jābūt pietiekami attīstītiem, bet ne pārmērīgi attīstītiem, un augļiem jābūt pietiekami gataviem, bet tie nedrīkst būt pārgatavi.

Produktu attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

3.   Pielaide

Katrā partijā ir pieļaujami 10 % (pēc skaita vai masas) produktu, kas neatbilst kvalitātes prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

4.   Marķējums

Uz katra iepakojuma (1), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Izcelsme

Pilns izcelsmes valsts nosaukums (2). Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī, šī norāde ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā galamērķa valsts patērētājiem saprotamā valodā. Citiem produktiem šī norāde ir galamērķa valsts patērētājiem saprotamā valodā.

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

B DAĻA

Specifiskie tirdzniecības standarti

1. DAĻA.   ĀBOLU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Malus domestica Borkh. izaudzētu šķirņu (kultivāru) āboliem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem āboliem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz āboliem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru āboliem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez būtiskas stiklainības, izņemot attiecībā uz šā standarta papildinājumā iekļautajām šķirnēm, kas marķētas ar “V”,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Ābolu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasības

Āboliem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Ābolu attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt šķirnes īpašībām atbilstošu gatavības pakāpi.

Lai pārbaudītu atbilstību gatavības prasību minimumam, drīkst ņemt vērā vairākus parametrus (piemēram, morfoloģisko aspektu, garšu, stingrumu, refrakcijas koeficientu).

C.   Klasifikācija

Ābolus iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes āboli. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (3) un ar veselu kātiņu.

Ābolu virskrāsai jābūt ar vismaz šādām šķirnei raksturīgām īpašībām:

A krāsojuma grupā 3/4 no augļa kopējās virsmas jābūt ar sarkanu krāsojumu,

B krāsojuma grupā 1/2 no augļa kopējās virsmas jābūt ar jauktu sarkanu krāsojumu,

C krāsojuma grupā 1/3 no augļa kopējās virsmas jābūt ar iesarkanu, sārtu vai svītrainu krāsojumu,

D krāsojuma grupā prasību minimumu nepiemēro.

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Āboliem nedrīkst būt defektu, izņemot šādus niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

niecīgi mizas defekti,

niecīgs rūsinājums (4), piemēram:

brūni plankumi, kas drīkst būt tikai pie kātiņa iedobuma, bet nedrīkst būt raupji, un/vai

vieglas, atsevišķas rūsinājuma pēdas.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes āboli. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (5).

Ābolu virskrāsai jābūt ar vismaz šādām šķirnei raksturīgām īpašībām:

A krāsojuma grupā 1/2 no augļa kopējās virsmas jābūt ar sarkanu krāsojumu,

B krāsojuma grupā 1/3 no augļa kopējās virsmas jābūt ar jauktu sarkanu krāsojumu,

C krāsojuma grupā 1/10 no augļa kopējās virsmas jābūt ar iesarkanu, sārtu vai svītrainu krāsojumu,

D krāsojuma grupā prasību minimumu nepiemēro.

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli attīstības defekti,

nelieli krāsojuma defekti,

viegli iespiedumi, kuru kopējais virsmas laukums nepārsniedz 1 cm2, bez krāsojuma izmaiņām,

nelieli mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

2 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

1 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2,

viegls rūsinājums (6), piemēram:

brūni plankumi, kas drīkst būt nedaudz ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma, bet nedrīkst būt raupji, un/vai

plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/5 no augļa kopējās virsmas un ļoti nekontrastē ar augļa vispārējo krāsojumu, un/vai

blīvs rūsinājums, kas nepārsniedz 1/20 no augļa kopējās virsmas, taču

plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopā nedrīkst pārsniegt 1/5 no augļa kopējās virsmas.

Auglis drīkst būt bez kātiņa, ja lūzuma vieta ir tīra un miza ap to nav bojāta.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst āboli, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nopietnu defektu.

Ja āboli saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

attīstības defekti,

krāsojuma defekti,

viegli iespiedumi, kuru laukums nepārsniedz 1,5 cm2 un kuriem drīkst būt nelielas krāsojuma izmaiņas,

mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

4 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

2,5 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 1 cm2,

viegls rūsinājums (7), piemēram:

brūni plankumi, kas drīkst būt ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma un drīkst būt nedaudz raupji, un/vai

plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/2 no augļa kopējās virsmas un ļoti nekontrastē ar augļa vispārējo krāsojumu, un/vai

blīvs rūsinājums, kas nepārsniedz 1/3 no augļa kopējās virsmas, taču

plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopā nedrīkst pārsniegt 1/2 no augļa kopējās virsmas.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc masas.

Minimālais lielums ir 60 mm, ja mēra pēc diametra, vai 90 g, ja mēra pēc masas. Pieļaujami mazāka lieluma augļi, ja produkta Briksa grādu vērtība (8) ir vienāda vai lielāka par 10,5° pēc Briksa skalas un lielums nav mazāks par 50 mm vai par 70 g.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, vienā iepakojumā esošo produktu lieluma atšķirības nedrīkst pārsniegt:

a)

augļiem, kurus šķiro pēc diametra:

5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās. Tomēr ‘Bramley's Seedling’ ( ‘Bramley’, ‘Triomphe de Kiel’) un ‘Horneburger’ šķirnes āboliem diametra starpība drīkst sasniegt 10 mm, un

10 mm I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā. Tomēr ‘Bramley's Seedling’ (‘Bramley’, ‘Triomphe de Kiel’) un ‘Horneburger’ šķirnes āboliem diametra starpība drīkst sasniegt 20 mm;

b)

augļiem, kurus šķiro pēc masas:

augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās:

Diapazons (g)

Masas starpība (g)

70–90

15 g

91–135

20 g

136–200

30 g

201–300

40 g

> 300

50 g

I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā:

Diapazons (g)

Viendabīgums (g)

70–135

35

136–300

70

> 300

100

II šķiras augļiem, kas fasēti mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērti iepakojumā, lieluma viendabīguma prasību nepiemēro.

Miniatūro ābolu šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “M”, noteikumus par šķirošanu pēc lieluma nepiemēro. Šīm miniatūro augļu šķirnēm minimālajai Briksa grādu vērtībai (9) ir jābūt 12°.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šo pielaidi nedrīkst paplašināt, lai tā attiektos uz produktiem, kuru lielums:

ir vismaz par 5 mm mazāks par minimālo diametru,

ir vismaz par 10 g mazāks par minimālo masu.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un vienādas gatavības pakāpes āboliem.

Augstākajai šķirai viendabīguma prasību piemēro arī attiecībā uz krāsojumu.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu ābolu maisījumu drīkst iepakot vienā tirdzniecības iepakojumā, ja āboliem ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

B.   Iepakojums

Āboliem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti. Jo īpaši tirdzniecības iepakojumiem, kuru neto masa pārsniedz 3 kg, jābūt pietiekami stingriem, lai nodrošinātu, ka produkts ir pienācīgi aizsargāts.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (10), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Āboli”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

Šķirnes nosaukums. Būtiski atšķirīgu šķirņu ābolu maisījumam: dažādo šķirņu nosaukumi.

Šķirnes nosaukumu drīkst aizstāt ar sinonīmu. Tirdzniecības nosaukumu (11) drīkst sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

Mutantiem, uz kuriem attiecas šķirnes aizsardzība, šis šķirnes nosaukums drīkst aizstāt šķirnes pamatnosaukumu. Mutantiem, uz kuriem šķirnes aizsardzība neattiecas, šo mutanta nosaukumu drīkst norādīt tikai papildus šķirnes pamatnosaukumam.

Attiecīgā gadījumā: “Miniatūro augļu šķirne”.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (12) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu šķirņu un dažādas izcelsmes ābolu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

Ja identifikācija ir pēc lieluma, tas būtu jāizsaka:

a)

produktiem, uz kuriem attiecas viendabīguma noteikumi, – kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālā un maksimālā masa;

b)

produktiem, uz kuriem viendabīguma noteikumi neattiecas, pēc izvēles – kā iepakojumā esošā mazākā augļa diametrs vai masa, kam seko “un vairāk” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai – attiecīgā gadījumā – iepakojumā esošā lielākā augļa diametrs vai masa.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

“Papildinājums

Neizsmeļošs ābolu šķirņu saraksts

Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstoši to šķirnes īpašībām.

Dažas no tālāk dotajā tabulā norādītajām šķirnēm drīkst tirgot ar nosaukumiem, attiecībā uz kuriem ir lūgta vai saņemta preču zīmju aizsardzība vienā vai vairākās valstīs. Minētajā tabulā pirmās trīs slejas neparedz šādu preču zīmju iekļaušanu. Ceturtajā slejā atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas tikai informācijas nolūkos.

Apzīmējumi

M

=

miniatūro augļu šķirne

R

=

šķirne ar rūsinājumu

V

=

stiklainība

*

=

mutants, uz kuru šķirnes aizsardzība neattiecas, bet kurš ir saistīts ar reģistrētu/aizsargātu preču zīmi; mutanti, kas nav apzīmēti ar zvaigznīti, ir aizsargātās šķirnes

Šķirnes

Mutants

Sinonīmi

Preču zīmes

Krāsojuma grupa

Papildu specifikācijas

African Red

 

 

African Carmine ™

B

 

Akane

 

Tohoku 3, Primerouge

 

B

 

Alkmene

 

Early Windsor

 

C

 

Alwa

 

 

 

B

 

Amasya

 

 

 

B

 

Ambrosia

 

 

Ambrosia ®

B

 

Annurca

 

 

 

B

 

Ariane

 

 

Les Naturianes ®

B

 

Arlet

 

Swiss Gourmet

 

B

R

AW 106

 

 

Sapora ®

C

 

Belgica

 

 

 

B

 

Belle de Boskoop

 

Schone van Boskoop, Goudreinette

 

D

R

 

Boskoop rouge

Red Boskoop, Roter Boskoop, Rode Boskoop

 

B

R

 

Boskoop Valastrid

 

 

B

R

Berlepsch

 

Freiherr von Berlepsch

 

C

 

 

Berlepsch rouge

Red Berlepsch, Roter Berlepsch

 

B

 

Braeburn

 

 

 

B

 

 

Hidala

 

Hillwell ®

A

 

 

Joburn

 

Aurora ™, Red Braeburn ™, Southern Rose ™

A

 

 

Lochbuie Red Braeburn

 

 

A

 

 

Mahana Red Braeburn

 

Redfield ®

A

 

 

Mariri Red

 

Eve ™, Aporo ®

A

 

 

Royal Braeburn

 

 

A

 

Bramley's Seedling

 

Bramley, Triomphe de Kiel

 

D

 

Cardinal

 

 

 

B

 

Caudle

 

 

Cameo ®, Camela®

B

 

 

Cauflight

 

Cameo ®, Camela®

A

 

CIV323

 

 

Isaaq ®

B

 

CIVG198

 

 

Modi ®

A

 

Civni

 

 

Rubens ®

B

 

Collina

 

 

 

C

 

Coop 38

 

 

Goldrush ®, Delisdor ®

D

R

Coop 39

 

 

Crimson Crisp ®

A

 

Coop 43

 

 

Juliet ®

B

 

Coromandel Red

 

Corodel

 

A

 

Cortland

 

 

 

B

 

Cox's Orange Pippin

 

Cox orange, Cox's O.P.

 

C

R

Cripps Pink

 

 

Pink Lady ®, Flavor Rose ®

C

 

 

Lady in Red

 

Pink Lady ®

B

 

 

Rosy Glow

 

Pink Lady ®

B

 

 

Ruby Pink

 

 

B

 

Cripps Red

 

 

Sundowner ™, Joya ®

B

 

Dalinbel

 

 

Antares ®

B

R

Delblush

 

 

Tentation ®

D

 

Delcorf

 

 

Delbarestivale ®

C

 

 

Celeste

 

 

B

 

 

Bruggers Festivale

 

Sissired ®

A

 

 

Dalili

 

Ambassy ®

A

 

 

Wonik*

 

Appache ®

A

 

Delcoros

 

 

Autento ®

A

 

Delgollune

 

 

Delbard Jubilé ®

B

 

Delicious ordinaire

 

Ordinary Delicious

 

B

 

Discovery

 

 

 

C

 

Dykmanns Zoet

 

 

 

C

 

Egremont Russet

 

 

 

D

R

Elise

 

De Roblos, Red Delight

 

A

 

Elstar

 

 

 

C

 

 

Bel-El

 

Red Elswout ®

C

 

 

Daliest

 

Elista ®

C

 

 

Daliter

 

Elton ™

C

 

 

Elshof

 

 

C

 

 

Elstar Boerekamp

 

Excellent Star ®

C

 

 

Elstar Palm

 

Elstar PCP ®

C

 

 

Goedhof

 

Elnica ®

C

 

 

Red Elstar

 

 

C

 

 

RNA9842

 

Red Flame ®

C

 

 

Valstar

 

 

C

 

 

Vermuel

 

Elrosa ®

C

 

Empire

 

 

 

A

 

Fiesta

 

Red Pippin

 

C

 

Fresco

 

 

Wellant ®

B

R

Fuji

 

 

 

B

V

 

Aztec

 

Fuji Zhen ®

A

V

 

Brak

 

Fuji Kiku ® 8

B

V

 

Fuji Fubrax

 

Fuji Kiku ® Fubrax

B

V

 

Fuji Supreme

 

 

A

V

 

Heisei Fuji

 

Beni Shogun ®

A

V

 

Raku-Raku

 

 

B

V

Gala

 

 

 

C

 

 

Baigent

 

Brookfield ®

A

 

 

Bigigalaprim

 

Early Red Gala ®

B

 

 

Fengal

 

Gala Venus

A

 

 

Gala Schnico

 

Schniga ®

A

 

 

Gala Schnico Red

 

Schniga ®

A

 

 

Galaval

 

 

A

 

 

Galaxy

 

Selekta ®

B

 

 

Gilmac

 

Neon ®

A

 

 

Imperial Gala

 

 

B

 

 

Jugula

 

 

B

 

 

Mitchgla

 

Mondial Gala ®

B

 

 

Natali Gala

 

 

B

 

 

Regal Prince

 

Gala Must ®

B

 

 

Royal Beaut

 

 

A

 

 

Simmons

 

Buckeye ® Gala

A

 

Gloster

 

 

 

B

 

Golden 972

 

 

 

D

 

Golden Delicious

 

Golden

 

D

 

 

CG10 Yellow Delicious

 

Smothee ®

D

 

 

Golden Delicious Reinders

 

Reinders ®

D

 

 

Golden Parsi

 

Da Rosa ®

D

 

 

Leratess

 

Pink Gold ®

D

 

 

Quemoni

 

Rosagold ®

D

 

Goldstar

 

 

Rezista Gold Granny ®

D

 

Gradigold

 

 

Golden Supreme ™, Golden Extreme ™

D

 

Gradiyel

 

 

Goldkiss ®

D

 

Granny Smith

 

 

 

D

 

 

Dalivair

 

Challenger ®

D

 

Gravensteiner

 

Gravenstein

 

D

 

Hokuto

 

 

 

C

 

Holsteiner Cox

 

Holstein

 

C

R

Honeycrisp

 

 

Honeycrunch ®

C

 

Horneburger

 

 

 

D

 

Idared

 

 

 

B

 

 

Idaredest

 

 

B

 

 

Najdared

 

 

B

 

Ingrid Marie

 

 

 

B

R

James Grieve

 

 

 

D

 

Jonagold

 

 

 

C

 

 

Early Jonagold

 

Milenga ®

C

 

 

Dalyrian

 

 

C

 

 

Decosta

 

 

C

 

 

Jonagold Boerekamp

 

Early Queen ®

C

 

 

Jonagold Novajo

Veulemanns

 

C

 

 

Jonagored

 

Morren's Jonagored ®

C

 

 

Jonagored Supra

 

Morren's Jonagored ® Supra ®

C

 

 

Red Jonaprince

 

Wilton's ®, Red Prince ®

C

 

 

Rubinstar

 

 

C

 

 

Schneica

Jonica

 

C

 

 

Vivista

 

 

C

 

Jonathan

 

 

 

B

 

Karmijn de Sonnaville

 

 

 

C

R

La Flamboyante

 

 

Mairac ®

B

 

Laxton's Superb

 

 

 

C

R

Ligol

 

 

 

B

 

Lobo

 

 

 

B

 

Lurefresh

 

 

Redlove ® Era ®

A

 

Lureprec

 

 

Redlove ® Circe ®

A

 

Luregust

 

 

Redlove ® Calypso ®

A

 

Luresweet

 

 

Redlove ® Odysso ®

A

 

Maigold

 

 

 

B

 

Maribelle

 

 

Lola ®

B

 

McIntosh

 

 

 

B

 

Melrose

 

 

 

C

 

Milwa

 

 

Diwa ®, Junami ®

B

 

Moonglo

 

 

 

C

 

Morgenduft

 

Imperatore

 

B

 

Mountain Cove

 

 

Ginger Gold ™

D

 

Mutsu

 

Crispin

 

D

 

Newton

 

 

 

C

 

Nicogreen

 

 

Greenstar ®

D

 

Nicoter

 

 

Kanzi ®

B

 

Northern Spy

 

 

 

C

 

Ohrin

 

Orin

 

D

 

Paula Red

 

 

 

B

 

Pinova

 

 

Corail ®

C

 

 

RoHo 3615

 

Evelina ®

B

 

Piros

 

 

 

C

 

Plumac

 

 

Koru ®

B

 

Prem A153

 

 

Lemonade ®, Honeymoon ®

C

 

Prem A17

 

 

Smitten ®

C

 

Prem A280

 

 

Sweetie™

B

 

Prem A96

 

 

Rockit ™

B

M

Rafzubin

 

 

Rubinette ®

C

 

 

Rafzubex

 

Rubinette ® Rosso

A

 

Rajka

 

 

Rezista Romelike ®

B

 

Red Delicious

 

Rouge américaine

 

A

 

 

Campsur

 

Red Chief ®

A

 

 

Erovan

 

Early Red One ®

A

 

 

Evasni

 

Scarlet Spur ®

A

 

 

Stark Delicious

 

 

A

 

 

Starking

 

 

C

 

 

Starkrimson

 

 

A

 

 

Starkspur

 

 

A

 

 

Topred

 

 

A

 

 

Trumdor

 

Oregon Spur Delicious ®

A

 

Reine des Reinettes

 

Gold Parmoné, Goldparmäne

 

C

V

Reinette grise du Canada

 

Graue Kanadarenette, Renetta Canada

 

D

R

Rome Beauty

 

Belle de Rome, Rome, Rome Sport

 

B

 

Rubin

 

 

 

C

 

Rubinola

 

 

 

B

 

Šampion

 

Shampion, Champion, Szampion

 

B

 

 

Reno 2

 

 

A

 

 

Šampion Arno

Szampion Arno

 

A

 

Santana

 

 

 

B

 

Sciearly

 

 

Pacific Beauty ™

A

 

Scifresh

 

 

Jazz ™

B

 

Sciglo

 

 

Southern Snap ™

A

 

Scilate

 

 

Envy ®

B

 

Sciray

 

GS48

 

A

 

Scired

 

 

Pacific Queen ™

A

R

Sciros

 

 

Pacific Rose ™

A

 

Senshu

 

 

 

C

 

Spartan

 

 

 

A

 

Stayman

 

 

 

B

 

Summerred

 

 

 

B

 

Sunrise

 

 

 

A

 

Sunset

 

 

 

D

R

Suntan

 

 

 

D

R

Sweet Caroline

 

 

 

C

 

Topaz

 

 

 

B

 

Tydeman's Early Worcester

 

Tydeman's Early

 

B

 

Tsugaru

 

 

 

C

 

UEB32642

 

 

Opal ®

D

 

Worcester Pearmain

 

 

 

B

 

York

 

 

 

B

 

Zari

 

 

 

B

 

2. DAĻA.   CITRUSAUGĻU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no tālāk norādītajām sugām izaudzētu šķirņu (kultivāru) citrusaugļiem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem citrusaugļiem:

citroni, kas izaudzēti no Citrus limon (L.) Burm. f. sugas un tās hibrīdiem,

mandarīni, kas izaudzēti no Citrus reticulata Blanco sugas, arī sacumas (Citrus unshiu Marcow.), klementīni (Citrus clementina hort. ex Tanaka.), parastie mandarīni (Citrus deliciosa Ten.) un tanžerīni (Citrus tangerina Tanaka), kas izaudzēti no šīm sugām un to hibrīdiem,

apelsīni, kas izaudzēti no Citrus sinensis (L.) Osbeck sugas un tās hibrīdiem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz citrusaugļiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru citrusaugļiem jābūt:

veseliem,

bez iespiedumiem un/vai plašiem, sadzijušiem iegriezumiem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez sačokurošanās un dehidrācijas pazīmēm,

bez zemas temperatūras vai sala radītiem bojājumiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Citrusaugļu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasības

Citrusaugļiem jābūt sasniegušiem piemērotu attīstības un gatavības pakāpi atkarībā no šķirnei, novākšanas laikam un audzēšanas vietai atbilstošiem kritērijiem.

Citrusaugļu gatavību nosaka pēc šādiem parametriem, kas noteikti katrai tālāk minētajai sugai:

minimālais sulas saturs,

minimālā cukuru/skābju attiecība (13),

krāsojums.

Krāsojuma pakāpei jābūt tādai, lai normālas attīstības gaitā citrusaugļi galamērķa vietā sasniegtu šķirnei raksturīgu krāsojumu.

 

Minimālais sulas saturs (procentos)

Minimālā cukuru/skābju attiecība

Krāsojums

Citroni

20

 

Tam jābūt raksturīgam šķirnei. Pieļaujami augļi ar zaļu (bet ne tumši zaļu) krāsojumu, ja to sulas saturs atbilst prasību minimumam

Sacumas, klementīni, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

Sacumas

33

6,5:1

Vismaz vienai trešdaļai no augļa virsmas jābūt ar šķirnei raksturīgo krāsojumu

Klementīni

40

7,0:1

Citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

33

7,5:1 (14)

Apelsīni

Sarkanie apelsīni

30

6,5:1

Tam jābūt raksturīgam šķirnei. Tomēr ir atļauti augļi ar gaiši zaļu krāsojumu, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma, ja tie atbilst prasību minimumam attiecībā uz sulas saturu.

Apelsīni, kas audzēti apgabalos ar augstu gaisa temperatūru un augstu gaisa relatīvo mitrumu, nobriešanas periodā var būt ar zaļu krāsojumu, kas pārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma, ja tie atbilst prasību minimumam attiecībā uz sulas saturu.

“Navel” grupa

33

6,5:1

Citas šķirnes

35

6,5:1

‘Mosambi’, ‘Sathgudi’ un ‘Pacitan’ ar zaļu krāsojumu, kas pārsniedz vienu piektdaļu no augļa virsmas laukuma

33

 

Citas šķirnes ar zaļu krāsojumu, kas pārsniedz vienu piektdaļu no augļa virsmas laukuma

45

 

Citrusaugļus, kas atbilst šīm gatavības prasībām, drīkst “nogatavināt”. Šī apstrāde ir atļauta vienīgi tad, ja citas dabiskās organoleptiskās īpašības nemainās.

C.   Klasifikācija

Citrusaugļus iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes citrusaugļi. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Citrusaugļiem nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes citrusaugļi. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli krāsojuma defekti, arī viegli saules radīti apdegumi,

nelieli pakāpeniski mizas defekti, ja tie neskar mīkstumu,

nelieli mizas defekti, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, pelēkplankumainība, rūsinājums vai kaitēkļu bojājumi,

nelieli, sadzijuši defekti, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai manipulāciju izraisīti bojājumi,

viegla un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst citrusaugļi, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ja citrusaugļi saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

krāsojuma defekti, arī saules radīti apdegumi,

pakāpeniski mizas defekti, ja tie neskar mīkstumu,

nelieli mizas defekti, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, pelēkplankumainība, rūsinājums vai kaitēkļu bojājumi,

sadzijuši defekti, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai manipulāciju izraisīti bojājumi,

virspusējas, sadzijušas izmaiņas mizā,

raupja miza,

neliela un daļēja mizas atdalīšanās visiem apelsīniem un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc skaita.

A.   Minimālais lielums

Minimālajiem lielumiem ir jābūt šādiem:

Augļi

Diametrs (mm)

Citroni

45

Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

45

Klementīni

35

Apelsīni

53

B.   Viendabīgums

Citrusaugļu šķirošanā drīkst izmantot vienu no tālāk norādītajām metodēm:

a)

lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir < 60 mm,

15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir ≥ 60 mm, bet < 80 mm,

20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir ≥ 80 mm, bet < 110 mm,

augļiem, kuru diametrs ir ≥ 110 mm, ierobežojumu attiecībā uz diametra starpību nepiemēro;

b)

piemērojot lieluma kodus, jāievēro tālāk dotajās tabulās noteiktie kodi un diapazoni.

 

Lieluma kods

Diametrs (mm)

Citroni

 

0

79–90

 

1

72–83

 

2

68–78

 

3

63–72

 

4

58–67

 

5

53–62

 

6

48–57

 

7

45–52

Sacumas, klementīni un citas mandarīnu šķirnes un hibrīdi

 

1 - XXX

78 un vairāk

 

1 - XX

67–78

 

1 vai 1 - X

63–74

 

2

58–69

 

3

54–64

 

4

50–60

 

5

46–56

 

6 (15)

43–52

 

7

41–48

 

8

39–46

 

9

37–44

 

10

35–42

Apelsīni

 

0

92–110

 

1

87–100

 

2

84–96

 

3

81–92

 

4

77–88

 

5

73–84

 

6

70–80

 

7

67–76

 

8

64–73

 

9

62–70

 

10

60–68

 

11

58–66

 

12

56–63

 

13

53–60

Lieluma viendabīgumu panāk, izmantojot iepriekš minētās lielumu skalas, ja vien nav norādīts citādi, proti:

augļiem konteineros un augļiem tirdzniecības iepakojumos ar maksimālo neto masu 5 kg maksimālā lielumu starpība nedrīkst pārsniegt diapazonu, ko iegūst, apvienojot trīs secīgus lielumus lielumu skalā;

c)

lieluma starpībai augļiem, kurus šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas atbilst lielumam, kurš ir nākamais mazākais vai lielākais lielums pēc tā (vai tiem, ja ir apvienoti trīs lielumi), kas norādīts (norādīti) uz iepakojuma.

10 % pielaidi piemēro tikai tiem augļiem, kuri nav mazāki par šādu minimālo lielumu:

Augļi

Diametrs (mm)

Citroni

43

Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

43

Klementīni

34

Apelsīni

50

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes, lieluma un samērā vienādas gatavības un attīstības pakāpes citrusaugļiem.

Turklāt augstākajai šķirai tiek prasīts krāsojuma viendabīgums.

Tomēr būtiski atšķirīgu sugu citrusaugļu maisījumu drīkst iepakot vienā tirdzniecības iepakojumā, ja citrusaugļiem ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai sugai ir vienāda šķirne vai tirdzniecības tips un izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Citrusaugļiem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Ietinot augļus, jālieto tikai plāns, sauss un jauns papīrs bez smaržas (16).

Aizliegts izmantot jebkādas vielas, kas varētu mainīt citrusaugļu dabiskās īpašības un jo īpaši to garšu vai smaržu (17).

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem. Tomēr ir pieļaujams, ka auglim klāt ir īss nepārkoksnējies zariņš ar dažām zaļām lapām.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (18), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Citroni”, “Mandarīni” vai “Apelsīni”, ja šie produkti nav redzami no ārpuses.

“Citrusaugļu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums un vispārpieņemtie dažādo sugu nosaukumi, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgas citrusaugļu sugas.

Apelsīniem – šķirnes nosaukums un/vai attiecīgās šķirnes grupas nosaukums, ja tie ir “Navels” un “Valencias”.

Sacumām un klementīniem jānorāda sugas vispārpieņemtais nosaukums, bet šķirnes nosaukums nav obligāts.

Citiem mandarīniem un to hibrīdiem jānorāda šķirnes nosaukums.

Citroniem šķirnes nosaukums nav obligāts.

“Ar sēklām”, ja klementīniem ir vairāk nekā 10 sēklu.

“Bez sēklām” (pēc izvēles, jo bezsēklu citrusaugļos dažreiz var būt sēklas).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (19) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu sugu un dažādas izcelsmes citrusaugļu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās sugas nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums, kas izteikts kā:

minimālie un maksimālie lielumi (mm) vai

lieluma kods (kodi), kam var sekot minimālais vai maksimālais lielums vai

skaits.

Attiecīgā gadījumā – norāde uz konservantiem vai citām ķīmiskām vielām, kas izmantotas pēc ražas novākšanas.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

3. DAĻA.   KIVI TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Actinidia chinensis Planch. un Actinidia deliciosa (A. Chev.), C.F. Liang et A.R. Ferguson izaudzētu šķirņu (kultivāru) kivi (pazīstami arī kā Actinidia), kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem kivi.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz kivi pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru kivi jābūt:

veseliem (bet bez kātiņa),

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

pietiekami stingriem; ne mīkstiem, ne ar sačokurošanās pazīmēm, ne ūdeņainiem,

labi veidotiem; nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Kivi attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasību minimums

Kivi jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Lai izpildītu šo prasību, augļiem iepakošanas brīdī ir jābūt tādā gatavības pakāpē, kas atbilst vismaz 6,2° pēc Briksa skalas (20), vai jābūt ar vidējo sausnas saturu 15 %, lai, nonākot izplatīšanas ķēdē, atbilsme būtu 9,5° pēc Briksa skalas (20).

C.   Klasifikācija

Kivi iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes kivi. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Augļiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Kivi nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

Augļa šķērsgriezuma mazākā un lielākā diametra attiecībai jābūt vismaz 0,8.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes kivi. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Augļiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti (bez izciļņiem vai deformācijām),

nelieli krāsojuma defekti,

nelieli mizas defekti, ja to kopējais laukums nepārsniedz 1 cm2,

neliela “Heivorda zīme” (“Hayward mark”) garenisku līniju veidā bez izciļņa.

Augļa šķērsgriezuma mazākā un lielākā diametra attiecībai jābūt vismaz 0,7.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst kivi, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem defektiem.

Ja kivi saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

krāsojuma defekti,

mizas defekti, piemēram, nelieli, sadzijuši iegriezumi vai aprētojuši audi/audu nobrāzumi, ja vien to kopējais laukums nepārsniedz 2 cm2,

vairākas izteiktākas “Heivorda zīmes” ar nelielu izcilni,

viegli iespiedumi.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa masas.

Minimālā masa augstākajai šķirai ir 90 g, I šķirai 70 g un II šķirai 65 g.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

10 g augļiem, kuru masa ir līdz 85 g,

15 g augļiem, kuru masa ir 85–120 g,

20 g augļiem, kuru masa ir 120–150 g,

40 g augļiem, kuru masa ir 150 g vai vairāk.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst lieluma prasībām.

Tomēr kivi masa augstākajā šķirā nedrīkst būt mazāka par 85 g, I šķirā – mazāka par 67 g un II šķirā – mazāka par 62 g.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma kivi.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Kivi jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (21), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts;

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Kivi” un/vai “Actinidia”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

Mīkstuma krāsojums vai līdzvērtīga norāde, ja krāsojums nav zaļš.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (22) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums, kas izteikts kā augļa minimālā un maksimālā masa.

Augļu skaits (nav obligāts).

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

4. DAĻA.   SALĀTU, KROKAINO ENDĪVIJU UN PLATLAPU ENDĪVIJU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro:

to šķirņu (kultivāru) salātiem, kas izaudzētas no:

Lactuca sativa var. capitata L. (galviņsalātiem, ieskaitot kraukšķīgos un “Iceberg” tipa salātus),

Lactuca sativa var. longifolia Lam. (romiešu salātiem),

Lactuca sativa var. crispa L. (lapu salātiem),

šo šķirņu krustojumiem un

to šķirņu (kultivāru) krokainajām endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. crispum Lam., un

to šķirņu (kultivāru) platlapu endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.,

un kuri jāpiegādā patērētājam svaigi.

Šo standartu nepiemēro produktiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, atsevišķi atdalītu lapu produktiem, salātiem ar sakņu kamolu vai salātiem podiņos.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru produktiem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem un apgrieztiem, t. i., praktiski bez augsnes vai cita audzēšanas substrāta un praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

svaigiem pēc izskata,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

tvirtiem,

bez izdzītiem ziednešiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Salātiem ir pieļaujama sarkanīga lapu nokrāsa, ko izraisījusi zema temperatūra augšanas periodā, ja vien tas būtiski neietekmē salātu izskatu.

Saknēm jābūt nogrieztām tuvu pie ārējo lapu pamatnes, un griezuma vietai jābūt līdzenai.

Produktam jābūt normāli attīstītam. Produkta attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tas varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Klasifikācija

Produktus iedala šādās divās šķirās.

i)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes produkti. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Produktiem jābūt arī:

labi veidotiem,

stingriem, ņemot vērā audzēšanas metodes un produkta tipu,

bez bojājumiem vai bez kondīcijas pasliktinājuma, kas negatīvi ietekmē lietojamību uzturā,

bez sala radītiem bojājumiem.

Galviņsalātiem jābūt ar vienu labi veidotu galviņu. Tomēr pasargātās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņa drīkst būt neliela.

Romiešu salātiem jābūt ar galviņu, kura drīkst būt neliela.

Krokaino endīviju un platlapu endīviju vidum jābūt dzeltenam.

ii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst produkti, kas neatbilst I šķiras prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Produktiem jābūt:

samērā labi veidotiem,

bez bojājumiem vai bez kondīcijas pasliktinājuma, kas var īpaši negatīvi ietekmēt lietojamību uzturā.

Ja produkti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

nelielas krāsojuma izmaiņas,

nelieli kaitēkļu izraisīti bojājumi.

Galviņsalātiem jābūt ar galviņu, kura drīkst būt neliela. Tomēr pasargātās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņas var nebūt.

Romiešu salātiem galviņas drīkst nebūt.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc vienas vienības masas.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a)

salātiem:

40 g, ja vieglākās vienības masa ir mazāka par 150 g,

100 g, ja vieglākās vienības masa ir 150–300 g,

150 g, ja vieglākās vienības masa ir 300–450 g,

300 g, ja vieglākās vienības masa ir lielāka par 450 g;

b)

krokainajām endīvijām un platlapu endīvijām:

300 g.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita) produktu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

ii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita) produktu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita) produktu, kas neatbilst lieluma prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma produktiem.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma salātu un/vai endīviju maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja salātiem/endīvijām ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei, tirdzniecības tipam un/vai krāsojumam ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Produktiem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti. Produkti jāiepako atbilstoši iepakojuma lielumam un tipam, neatstājot brīvas vietas un nesaspiežot produktus.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (23), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Salāti”, “galviņsalāti”, “batavia”, “kraukšķīgie galviņsalāti (Iceberg)”, “romiešu salāti”, “lapu salāti” (vai, piemēram, attiecīgā gadījumā “ozollapu”, “Lollo bionda”, “Lollo rossa”), “krokainās endīvijas”, “platlapu endīvijas” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja saturs nav redzams no ārpuses.

Attiecīgā gadījumā: “audzēti pasargātās platībās” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

“Salātu/endīviju maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojumu salāti un/vai endīvijas. Ja produkti nav redzami no ārpuses, jānorāda iepakojumā esošo produktu šķirne, tirdzniecības tips un/vai krāsojums un katra veida produktu daudzums.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (24) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma un dažādas izcelsmes salātu un/vai endīviju maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes, tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums, kas izteikts kā vienības minimālā masa vai kā vienību skaits.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

5. DAĻA.   PERSIKU UN NEKTARĪNU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Prunus persica Sieb. et Zucc. izaudzētu šķirņu (kultivāru) persikiem un nektarīniem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru persikiem un nektarīniem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez ieplīsumiem auglī pie kātiņa iedobuma,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Persiku un nektarīnu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasības

Augļiem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem. Mīkstuma minimālajam refrakcijas koeficientam jābūt lielākam vai vienādam ar 8° pēc Briksa skalas (25).

C.   Klasifikācija

Persikus un nektarīnus iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes persiki un nektarīni. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Persikiem un nektarīniem nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes persiki un nektarīni. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām. Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli attīstības defekti,

nelieli krāsojuma defekti,

vājas spiediena pēdas, kuru kopējais virsmas laukums nepārsniedz 1 cm2,

nelieli mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

1,5 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

1 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst persiki un nektarīni, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nopietnu defektu.

Ja persiki un nektarīni saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

attīstības defekti, arī sašķēlušies kauliņi, ja vien auglis ir noslēgts un mīkstums nebojāts,

krāsojuma defekti,

iespiedumi, kuri drīkst būt ar nelielām krāsojuma izmaiņām un kuru kopējais virsmas laukums nedrīkst pārsniegt 2 cm2,

mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

2,5 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

2 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra, pēc masas vai skaita.

Minimālais lielums ir:

56 mm vai 85 g augstākajā šķirā,

51 mm vai 65 g I un II šķirā.

Tomēr augļus, kuri ir mazāki par 56 mm vai 85 g, netirgo laikposmā no 1. jūlija līdz 31. oktobrim (ziemeļu puslodē) un no 1. janvāra līdz 30. aprīlim (dienvidu puslodē).

Tālāk norādītās prasības II šķirai nav obligātas.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a)

augļiem, ko šķiro pēc diametra:

5 mm augļiem, kuri ir mazāki par 70 mm,

10 mm augļiem, kuru lielums ir 70 mm un vairāk;

b)

augļiem, ko šķiro pēc masas:

30 g augļiem, kuru masa ir mazāka par 180 g,

80 g augļiem, kuru masa ir 180 g un vairāk;

c)

lieluma starpībai augļiem, ko šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) vai b) apakšpunktā.

Piemērojot lieluma kodus, jāievēro tālāk dotajā tabulā noteiktie kodi.

 

Kods

Diametrs

 

Masa

no

līdz

no

līdz

(mm)

(mm)

(g)

(g)

1

D

51

56

vai

65

85

2

C

56

61

85

105

3

B

61

67

105

135

4

A

67

73

135

180

5

AA

73

80

180

220

6

AAA

80

90

220

300

7

AAAA

> 90

> 300

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja augļi šķiroti pēc lieluma): pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst lieluma prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, gatavības pakāpes un lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) persikiem vai nektarīniem, bet augstākajā šķirā saturam jābūt viendabīgam arī pēc krāsojuma.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Persikiem vai nektarīniem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (26), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Persiki” vai “Nektarīni”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

Augļa mīkstuma krāsojums.

Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (27) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums (ja augļi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs (mm) vai minimālā un maksimālā masa (g), vai kā lieluma kods.

Vienību skaits (nav obligāts).

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

6. DAĻA.   BUMBIERU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Pyrus communis L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) bumbieriem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem bumbieriem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz bumbieriem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru bumbieriem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Bumbieru attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasības

Bumbieru attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt šķirnes īpašībām atbilstošu gatavības pakāpi.

C.   Klasifikācija

Bumbierus iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes bumbieri. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (28).

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam, un uz mizas nedrīkst būt raupja rūsinājuma.

Bumbieriem nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

Kātiņam jābūt veselam.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes bumbieri. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (29).

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli attīstības defekti,

nelieli krāsojuma defekti,

niecīgs raupjš rūsinājums,

nelieli mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

2 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

1 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2,

viegli iespiedumi, kuru laukums nepārsniedz 1 cm2.

Kātiņš drīkst būt viegli bojāts.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst bumbieri, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nopietnu defektu.

Ja bumbieri saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

attīstības defekti,

krāsojuma defekti,

viegls raupjš rūsinājums,

mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

4 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

2,5 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 1 cm2,

viegli iespiedumi, kuru laukums nepārsniedz 2 cm2.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc masas.

Minimālais lielums ir:

a)

augļiem, ko šķiro pēc diametra:

 

Augstākā šķira

I šķira

II šķira

Lielaugļu šķirnes

60 mm

55 mm

55 mm

Citas šķirnes

55 mm

50 mm

45 mm

b)

augļiem, ko šķiro pēc masas:

 

Augstākā šķira

I šķira

II šķira

Lielaugļu šķirnes

130 g

110 g

110 g

Citas šķirnes

110 g

100 g

75 g

Šā standarta papildinājumā iekļautie vasaras bumbieri drīkst neatbilst minimālā lieluma prasībām.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, vienā iepakojumā esošo produktu lieluma atšķirības nedrīkst pārsniegt:

a)

augļiem, ko šķiro pēc diametra:

5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās,

10 mm I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā;

b)

augļiem, ko šķiro pēc masas:

augstākās šķiras un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās:

Diapazons (g)

Masas starpība (g)

75–100

15

100–200

35

200–250

50

> 250

80

I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā:

Diapazons (g)

Masas starpība (g)

100–200

50

> 200

100

II šķiras augļiem, kas fasēti mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērti iepakojumā, lieluma viendabīguma ierobežojumu nepiemēro.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šo pielaidi nedrīkst paplašināt, lai tā attiektos uz produktiem, kuru lielums:

ir vismaz par 5 mm mazāks par minimālo diametru,

ir vismaz par 10 g mazāks par minimālo masu.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un vienādas gatavības pakāpes bumbieriem.

Augstākajai šķirai viendabīguma prasību piemēro arī attiecībā uz krāsojumu.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu bumbieru maisījumu drīkst iepakot vienā tirdzniecības iepakojumā, ja bumbieriem ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Bumbieriem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (30), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Bumbieri”, ja iepakojuma saturs nav redzams no ārpuses.

Šķirnes nosaukums. Būtiski atšķirīgu šķirņu bumbieru maisījumam: dažādo šķirņu nosaukumi.

Šķirnes nosaukumu drīkst aizstāt ar sinonīmu. Tirdzniecības nosaukumu (31) drīkst sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (32) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu šķirņu un dažādas izcelsmes bumbieru maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

Ja identifikācija ir pēc lieluma, tas būtu jāizsaka:

a)

produktiem, uz kuriem attiecas viendabīguma noteikumi, – kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālā un maksimālā masa;

b)

produktiem, uz kuriem viendabīguma noteikumi neattiecas, pēc izvēles – kā iepakojumā esošā mazākā augļa diametrs vai masa, kam seko “un vairāk” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai – attiecīgā gadījumā – iepakojumā esošā lielākā augļa diametrs vai masa.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

“Papildinājums

Neizsmeļošs lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts

Sīkaugļu un pārējās šķirnes, kas nav iekļautas sarakstā, drīkst tirgot, ja tās atbilst citām šķirnēm piemērojamiem lieluma kritērijiem, kas aprakstīti standarta III iedaļā.

Dažas no tālāk dotajā tabulā norādītajām šķirnēm drīkst tirgot ar nosaukumiem, attiecībā uz kuriem ir lūgta vai saņemta preču zīmju aizsardzība vienā vai vairākās valstīs. Tabulas pirmā un otrā sleja neparedz šādu preču zīmju iekļaušanu. Trešajā slejā atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas tikai informācijas nolūkos.

Apzīmējumi

L

=

lielaugļu šķirne

SP

=

vasaras bumbieri, uz kuriem prasību par minimālo lielumu neattiecina

Šķirne

Sinonīmi

Preču zīmes

Lielums

Abbé Fétel

Abate Fetel

 

L

Abugo o Siete en Boca

 

 

SP

AkVa

 

 

SP

Alka

 

 

L

Alsa

 

 

L

Amfora

 

 

L

Alexandrine Douillard

 

 

L

Bambinella

 

 

SP

Bergamotten

 

 

SP

Beurré Alexandre Lucas

Lucas

 

L

Beurré Bosc

Bosc, Beurré d'Apremont, Empereur Alexandre, Kaiser Alexander

 

L

Beurré Clairgeau

 

 

L

Beurré d'Arenberg

Hardenpont

 

L

Beurré Giffard

 

 

SP

Beurré précoce Morettini

Morettini

 

SP

Blanca de Aranjuez

Agua de Aranjuez, Espadona, Blanquilla

 

SP

Carusella

 

 

SP

Castell

Castell de Verano

 

SP

Colorée de Juillet

Bunte Juli

 

SP

Comice rouge

 

 

L

Concorde

 

 

L

Condoula

 

 

SP

Coscia

Ercolini

 

SP

Curé

Curato, Pastoren, Del cura de Ouro, Espadon de invierno, Bella de Berry, Lombardia de Rioja, Batall de Campana

 

L

D'Anjou

 

 

L

Dita

 

 

L

D. Joaquina

Doyenné de Juillet

 

SP

Doyenné d'hiver

Winterdechant

 

L

Doyenné du Comice

Comice, Vereinsdechant

 

L

Erika

 

 

L

Etrusca

 

 

SP

Flamingo

 

 

L

Forelle

 

 

L

Général Leclerc

 

Amber Graceä

L

Gentile

 

 

SP

Golden Russet Bosc

 

 

L

Grand champion

 

 

L

Harrow Delight

 

 

L

Jeanne d'Arc

 

 

L

Joséphine

 

 

L

Kieffer

 

 

L

Klapa Mīlule

 

 

L

Leonardeta

Mosqueruela, Margallon, Colorada de Alcanadre, Leonarda de Magallon

 

SP

Lombacad

 

Cascade â

L

Moscatella

 

 

SP

Mramornaja

 

 

L

Mustafabey

 

 

SP

Packham's Triumph

Williams d'Automne

 

L

Passe Crassane

Passa Crassana

 

L

Perita de San Juan

 

 

SP

Pérola

 

 

SP

Pitmaston

Williams Duchesse

 

L

Précoce de Trévoux

Trévoux

 

SP

Président Drouard

 

 

L

Rosemarie

 

 

L

Santa Maria

Santa Maria Morettini

 

SP

Spadoncina

Agua de Verano, Agua de Agosto

 

SP

Suvenirs

 

 

L

Taylors Gold

 

 

L

Triomphe de Vienne

 

 

L

Vasarine Sviestine

 

 

L

Williams Bon Chrétien

Bon Chrétien, Bartlett, Williams, Summer Bartlett

 

L

7. DAĻA.   ZEMEŅU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Fragaria L. ģints izaudzētu šķirņu (kultivāru) zemenēm, kuras jāpiegādā patērētājam svaigas, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētām zemenēm.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz zemenēm pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru zemenēm jābūt:

veselām,

nebojātām; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīrām, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

svaigām pēc izskata, bet nemazgātām,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

ar kausu (izņemot meža zemenes); kausam un kātiņam (ja tie ir klāt) jābūt svaigiem un zaļiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Zemenēm jābūt pietiekami attīstītām un gatavām. Zemeņu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tās varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Klasifikācija

Zemenes iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes zemenes. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tām jābūt:

spīdīgām, ņemot vērā šķirnei raksturīgās īpašības,

bez augsnes paliekām.

Zemenēm nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes zemenes. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

mazs, balts plankums, kas nepārsniedz vienu desmitdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma,

vājas, virspusējas spiediena pēdas.

Uz tām praktiski nedrīkst būt augsnes paliekas.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst zemenes, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ja zemenes saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

balts plankums, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma,

viegli, sausi iespiedumi, kuriem nav tendences izplesties,

nelielas augsnes paliekas.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra.

Minimālais lielums ir:

25 mm augstākajā šķirā,

18 mm I un II šķirā.

Meža zemenēm minimālais lielums nav noteikts.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst minimālā lieluma prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes un kvalitātes zemenēm.

Augstākās šķiras zemenēm, izņemot meža zemenes, jābūt īpaši viendabīgām un atbilstošām pēc gatavības pakāpes, krāsojuma un lieluma. I šķirā zemeņu lielums drīkst būt neviendabīgāks.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Zemenēm jābūt iepakotām tā, lai tās būtu pienācīgi aizsargātas.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (33), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Zemenes”, ja iepakojuma saturs nav redzams no ārpuses.

Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (34) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

8. DAĻA.   PAPRIKAS TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Capsicum annuum L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) paprikai (35), kura jāpiegādā patērētājam svaiga, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētai paprikai.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz papriku pēc tās sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru paprikai jābūt:

veselai,

nebojātai; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīrai, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

svaigai pēc izskata,

stingrai,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez zemas temperatūras vai sala radītiem bojājumiem,

ar kātiņu; kātiņam jābūt līdzeni nogrieztam un kausam jābūt veselam,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Paprikas attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tā varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Klasifikācija

Papriku iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes paprika. Tai jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Paprikai nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes paprika. Tai jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli sudrabaini plankumi vai tripšu izraisīti bojājumi, kas nepārsniedz vairāk kā 1/3 no kopējā virsmas laukuma,

nelieli mizas defekti, piemēram:

iegrimuši punkti, ieskrāpējumi, saules radīti apdegumi, spiediena pēdas, kas kopumā nepārsniedz 2 cm, ja tie ir iegarenas formas defekti, un 1 cm2, ja tie ir citi defekti, vai

sausas, virspusējas plaisas, kas kopumā nepārsniedz 1/8 no kopējā virsmas laukuma,

nedaudz bojāts kātiņš.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst paprika, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ja paprika saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

sudrabaini plankumi vai tripšu izraisīti bojājumi, kas nepārsniedz vairāk kā 2/3 no kopējā virsmas laukuma,

mizas defekti, piemēram:

iegrimuši punkti, ieskrāpējumi, saules radīti apdegumi, iespiedumi un sadzijuši iebojājumi, kas kopumā nepārsniedz 4 cm garumu, ja tie ir iegarenas formas defekti, un 2,5 cm2 laukumu, ja tie ir citi defekti, vai

sausas, virspusējas plaisas, kas kopumā nepārsniedz 1/4 no kopējā virsmas laukuma,

augļa gala bojājums, kas nepārsniedz 1 cm2,

sačokurošanās, kas nepārsniedz 1/3 no virsmas laukuma,

bojāts kātiņš un kauss, ja vien apkārtējais mīkstums ir vesels.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc masas. Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a)

paprikai, kuru šķiro pēc diametra:

20 mm;

b)

paprikai, kuru šķiro pēc masas:

30 g, ja smagākā augļa masa ir 180 g vai mazāk,

80 g, ja vieglākā augļa masa ir lielāka par 180 g, bet mazāka par 260 g,

ja vieglākā augļa masa ir 260 g vai vairāk, ierobežojumu nepiemēro.

Iegarenās paprikas augļu garumam jābūt pietiekami viendabīgam.

II šķiras paprikai lieluma viendabīgums nav obligāta prasība.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tā atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tā atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja augļi šķiroti pēc lieluma): pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst lieluma prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja tā ir šķirota pēc lieluma) paprikai, bet augstākajā un I šķirā – samērā vienādas gatavības pakāpes un krāsojuma paprikai.

Tomēr būtiski atšķirīgu tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma paprikas maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja paprikai ir viendabīga kvalitāte un katram attiecīgajam tirdzniecības tipam un/vai krāsojumam ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Paprikai jābūt iepakotai tā, lai tā būtu pienācīgi aizsargāta.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (36), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Paprika”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

“Paprikas maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojumu paprika. Ja produkti nav redzami no ārpuses, jānorāda iepakojumā esošo produktu tirdzniecības tips un/vai krāsojums un katra veida produktu daudzums.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (37) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma un dažādas izcelsmes paprikas maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgā tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums (ja augļi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālā un maksimālā masa.

Vienību skaits (nav obligāts).

Attiecīgā gadījumā: “Asa garša” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

9. DAĻA.   GALDA VĪNOGU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Vitis vinifera L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) galda vīnogām, kuras jāpiegādā patērētājam svaigas, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētām galda vīnogām.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz galda vīnogām pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru ķekariem un ogām jābūt:

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Turklāt ogām jābūt:

veselām,

labi veidotām,

normāli attīstītām.

Saules izraisīta pigmentācija nav uzskatāma par defektu.

Galda vīnogu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tās varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasības

Ogu sulas refrakcijas koeficientam (38) jābūt vismaz:

12° pēc Briksa skalas ‘Alphonse Lavallée’, ‘Cardinal’ un ‘Victoria’ šķirnei,

13° pēc Briksa skalas visām pārējām šķirnēm ar sēklām,

14° pēc Briksa skalas visām bezsēklu šķirnēm.

Turklāt visām šķirnēm jābūt apmierinošai cukuru/skābju attiecībai.

C.   Klasifikācija

Galda vīnogas iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes galda vīnogas. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām, kas atkarīgas arī no apgabala, kurā tās audzētas.

Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām, vienmērīgi izvietotām uz kātiņa un ar praktiski neskartu vaska sarmojumu.

Galda vīnogām nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes galda vīnogas. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām, kas atkarīgas arī no apgabala, kurā tās audzētas.

Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām un, pēc iespējas, ar neskartu vaska sarmojumu. Taču tās drīkst būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa nekā augstākās šķiras ogas.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli krāsojuma defekti,

ļoti viegls saules apdegums, kas skar vienīgi mizu.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst galda vīnogas, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ķekariem drīkst būt nelieli formas, attīstības un krāsojuma defekti, ja tie nepasliktina šķirnes pamatīpašības, kas atkarīgas arī no apgabala, kurā tie audzēti.

Ogām jābūt pietiekami stingrām un pietiekami cieši piestiprinātām, un, ja vien iespējams, ar saglabātu vaska sarmojumu. Tās drīkst būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa nekā I šķiras ogas.

Ja galda vīnogas saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

krāsojuma defekti,

viegls saules apdegums, kas skar vienīgi mizu,

viegli iespiedumi,

nelieli mizas defekti.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc ķekara masas.

Minimālā ķekara masa ir 75 g. Šo prasību nepiemēro iepakojumiem, kas paredzēti vienai porcijai.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

Papildus šīm pielaidēm pieļaujami ne vairāk kā 10 % (pēc masas) brīvi sabērtu ogu, t. i., ogu, kas atdalītas no ķekara, ja vien ogas ir nebojātas un veselas.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

Papildus šīm pielaidēm pieļaujami ne vairāk kā 10 % (pēc masas) brīvi sabērtu ogu, t. i., ogu, kas atdalītas no ķekara, ja vien ogas ir nebojātas un veselas.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst lieluma prasībām. Lai pielāgotu masu, katrā tirdzniecības iepakojumā pieļaujams viens ķekars, kura masa ir mazāka par 75 g, ja šis ķekars atbilst visām citām norādītās šķiras prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un gatavības pakāpes ķekariem.

Augstākās šķiras ķekariem lieluma un krāsojuma ziņā jābūt aptuveni viendabīgiem.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu galda vīnogu maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja vīnogām ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Galda vīnogām jābūt iepakotām tā, lai tās būtu pienācīgi aizsargātas.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem, tomēr vīnogulāja zara fragments, ne garāks par 5 cm, drīkst būt atstāts pie ķekara kātiņa kā sevišķs noformējuma elements.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (39), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Galda vīnogas”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

Šķirnes nosaukums. Būtiski atšķirīgu šķirņu galda vīnogu maisījumam: dažādo šķirņu nosaukumi.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (40) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu šķirņu un dažādas izcelsmes galda vīnogu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Attiecīgā gadījumā: “Vienai porcijai paredzēti ķekari, kuru masa ir mazāka par 75 g”.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

10. DAĻA.   TOMĀTU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Solanum lycopersicum L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) tomātiem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem tomātiem.

Tomātus drīkst iedalīt četros tirdzniecības tipos:

“apaļie”,

“rievainie”,

“garenie” vai “iegarenie”,

visu formu “ķirštomāti/kokteiļtomāti” (miniatūro augļu šķirnes).

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz tomātiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

nedaudz mazāk svaigi un stingri,

ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A.   Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru tomātiem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

svaigiem pēc izskata,

praktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez lieka virsas mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Tomātu ķekaros kātiņiem jābūt svaigiem, veseliem, tīriem, bez lapām un bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem.

Tomātu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un manipulācijas un

atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B.   Gatavības prasības

Tomātu attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

C.   Klasifikācija

Tomātus iedala šādās trīs šķirās.

i)   Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes tomāti. Tiem jābūt stingriem un ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tomātiem nedrīkst būt zaļu plankumu un citu defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes tomāti. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt bez plaisām un redzamiem zaļiem plankumiem.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

nelieli formas un attīstības defekti,

nelieli krāsojuma defekti,

nelieli mizas defekti,

ļoti viegli iespiedumi.

Turklāt rievainajiem tomātiem drīkst būt:

sadzijušas plaisas, ne garākas par 1 cm,

ne pārāk lieli izciļņi,

neliels sēklas nabiņas vietā izveidojies iedobums, bet ne pārkorķojums,

drīksnas pārkorķojums līdz 1 cm2,

šaura, iegarena augļa šuve, kura nav garāka par divām trešdaļām no augļa lielākā diametra.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst tomāti, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Tiem jābūt pietiekami stingriem (taču tie drīkst būt nedaudz mazāk stingri nekā I šķiras tomāti) un bez nesadzijušām plaisām.

Ja tomāti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

formas un attīstības defekti,

krāsojuma defekti,

mizas defekti vai iespiedumi, ja vien augļi nav būtiski bojāti,

sadzijušas plaisas, kuru garums apaļajiem, rievainajiem vai garenajiem tomātiem nepārsniedz 3 cm.

Turklāt rievainajiem tomātiem drīkst būt:

izteiktāki izciļņi nekā pieļaujams I šķirai, taču bez deformācijām,

sēklas nabiņas vietā izveidojies iedobums,

drīksnas pārkorķojums līdz 2 cm2,

šaura, iegarena augļa šuve.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra, pēc masas vai skaita.

Tālāk norādītos noteikumus nepiemēro tomātu ķekariem, un to piemērošana nav obligāta:

ķirštomātiem/kokteiļtomātiem, kuru diametrs ir mazāks par 40 mm,

neregulāras formas rievainajiem tomātiem un

II šķirai.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a)

tomātiem, kurus šķiro pēc diametra:

10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir mazāks par 50 mm,

15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 50 mm un vairāk, bet mazāks par 70 mm,

20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 70 mm un vairāk, bet mazāks par 100 mm,

augļiem, kuru diametrs ir 100 mm vai vairāk, ierobežojumu attiecībā uz diametra starpību nepiemēro.

Piemērojot lieluma kodus, jāievēro šajā tabulā noteiktie kodi un diapazoni:

Lieluma kods

Diametrs (mm)

0

≤ 20

1

> 20 ≤ 25

2

> 25 ≤ 30

3

> 30 ≤ 35

4

> 35 ≤ 40

5

> 40 ≤ 47

6

> 47 ≤ 57

7

> 57 ≤ 67

8

> 67 ≤ 82

9

> 82 ≤ 102

10

> 102

b)

lieluma starpībai tomātiem, kurus šķiro pēc masas vai skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

Ķekaru tomātiem – 5 % pēc skaita vai masas pieļaujami no kātiņa atdalīti tomāti.

iii)   II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

Ķekaru tomātiem – 10 % pēc skaita vai masas pieļaujami no kātiņa atdalīti tomāti.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst lieluma prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) tomātiem.

Augstākās šķiras un I šķiras tomātu gatavībai un krāsojumam jābūt praktiski viendabīgam. Turklāt gareno tomātu garumam jābūt pietiekami viendabīgam.

Tomēr būtiski atšķirīga krāsojuma, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu tomātu maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja tomātiem ir viendabīga kvalitāte un katram attiecīgajam krāsojumam, šķirnei un/vai tirdzniecības tipam ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B.   Iepakojums

Tomātiem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (41), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts,

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B.   Produkta veids

“Tomāti” vai “tomātu ķekari” un tirdzniecības tips, vai “ķirštomāti/kokteiļtomāti” vai “ķirštomātu/kokteiļtomātu ķekari” vai līdzvērtīgs apzīmējums citām miniatūro augļu šķirnēm, ja saturs nav redzams no ārpuses.

“Tomātu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojumu tomāti. Ja produkti nav redzami no ārpuses, jānorāda iepakojumā esošo produktu krāsojums, šķirne vai tirdzniecības tips un katra veida produktu daudzums.

Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (42) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīga krāsojuma, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu un dažādas izcelsmes tomātu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgā krāsojuma, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums (ja augļi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā:

minimālais un maksimālais diametrs vai

minimālā un maksimālā masa, vai

lieluma kods, kas norādīts III iedaļā, vai

skaits, kam seko minimālais un maksimālais lielums.

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz pakām nav jābūt pirmajā daļā minētajai informācijai, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem ir šāda informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.


(1)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(2)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(3)  Neizsmeļošs šķirņu saraksts, kurā sniegta klasifikācija pēc krāsojuma un rūsinājuma, ir iekļauts šā standarta papildinājumā.

(4)  Šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “R”, noteikumus par rūsinājumu nepiemēro.

(5)  Neizsmeļošs šķirņu saraksts, kurā sniegta klasifikācija pēc krāsojuma un rūsinājuma, ir iekļauts šā standarta papildinājumā.

(6)  Šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “R”, noteikumus par rūsinājumu nepiemēro.

(7)  Šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “R”, noteikumus par rūsinājumu nepiemēro.

(8)  Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kas pieejami tīmekļvietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(9)  Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kas pieejami tīmekļvietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(10)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(11)  Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir lūgta vai saņemta aizsardzība, vai jebkurš cits komercnosaukums.

(12)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(13)  Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kas pieejami tīmekļvietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(14)  ‘Mandora’ un ‘Minneola’ šķirnēm minimālā cukuru/skābju attiecība līdz tā tirdzniecības gada beigām, kurš sāksies 2023. gada 1. janvārī, ir 6,0:1.

(15)  Lielumi, kas mazāki par 45 mm, attiecas tikai uz klementīniem.

(16)  Konservantus vai citas ķīmiskas vielas, kas uz augļu mizas var atstāt neraksturīgu smaržu, ir atļauts izmantot, ja izmantošana atbilst piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem.

(17)  Konservantus vai citas ķīmiskas vielas, kas uz augļu mizas var atstāt neraksturīgu smaržu, ir atļauts izmantot, ja izmantošana atbilst piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem.

(18)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(19)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(20)  Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kas pieejami tīmekļvietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(21)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(22)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(23)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(24)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(25)  Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kas pieejami tīmekļvietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(26)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(27)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(28)  Šā standarta papildinājumā ir iekļauts neizsmeļošs lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

(29)  Šā standarta papildinājumā ir iekļauts neizsmeļošs lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

(30)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(31)  Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir lūgta vai saņemta aizsardzība, vai jebkurš cits komercnosaukums.

(32)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(33)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(34)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(35)  Dažu šķirņu paprikai var būt asa garša.

(36)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(37)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(38)  Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kas pieejami tīmekļvietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(39)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(40)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(41)  Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(42)  Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/59


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/429

(2019. gada 11. janvāris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 papildina attiecībā uz metodiku un kritērijiem piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu novērtēšanai un atzīšanai attiecībā uz alvu, tantalu, volframu un zeltu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai gan derīgajiem izrakteņiem ir liels izaugsmes potenciāls, konfliktu skartās un augsta riska teritorijās tie var veicināt vardarbīgu konfliktu izcelšanos vai turpināšanos, kas apdraud centienus attīstības, labas pārvaldības un tiesiskuma jomā. Lai nodrošinātu mieru, attīstību un stabilitāti, minētajās jomās ir būtiski saraut saikni starp konfliktu un izrakteņu nelikumīgu izmantošanu.

(2)

Regulā (ES) 2017/821 izklāstīti pienācīgas pārbaudes pienākumi, kuri no 2021. gada 1. janvāra tiks piemēroti Savienības importētājiem, kuri importē alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu. Regulas mērķis ir nodrošināt pārredzamību un noteiktību attiecībā uz Savienības importētāju un kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu piegādes praksi, ko piemēro izrakteņu sagādē no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

(3)

Jau pastāv vairākas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes brīvprātīgas sistēmas ar tādiem pašiem vai līdzīgiem mērķiem kā Regulā (ES) 2017/821. Regulā (ES) 2017/821 Komisijai ir paredzēta iespēja atzīt sistēmas, kuras – ja Savienības importētājs, kas importē izrakteņus vai metālus, tās pienācīgi īsteno – dod iespēju minētajam importētājam ievērot šo regulu.

(4)

Tādējādi ir nepieciešams noteikt metodiku un kritērijus, ko Komisija izmantos, lai noteiktu, vai Komisijai sistēma būtu jāatzīst.

(5)

Regulas (ES) 2017/821 14. apsvērumā cita starpā ir noteikts, ka prasības attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmām būtu jāpielāgo ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām un ar tām jāievēro tādas procesuālās prasības kā ieinteresēto personu iesaistīšana, sūdzību mehānisms un reaģētspēja. Minētajā apsvērumā arī noteikts, ka Savienības importētāji ir individuāli atbildīgi par pienācīgas pārbaudes pienākumu ievērošanu neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas Komisijas atzīta piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēma.

(6)

Regulas (ES) 2017/821 prasības ir saskaņā ar ESAO vadlīnijām. Lai nodrošinātu konsekvenci starp šo regulu un ESAO darbu, kā pamats Komisijas metodikai un kritērijiem piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu novērtēšanai un atzīšanai būtu jāizmanto ESAO metodika, ar ko novērtē nozaru programmu pielāgošanu ESAO vadlīnijām par izrakteņiem (Alignment Assessment of Industry Programmes with the OECD Minerals Guidance) (“ESAO metodika”).

(7)

Attiecīgā gadījumā būtu jāapspriežas ar ESAO sekretariātu, pirms tiek pabeigti Komisijas veiktie atzīšanas pieteikumu novērtējumi, un tam būtu jādod iespēja sniegt atzinumu par ziņojuma projektu un sākotnējiem secinājumiem.

(8)

Dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par Regulas (ES) 2017/821 piemērošanu un efektīvu un vienotu īstenošanu visā Savienībā. Tāpēc Komisijai būtu jāiepazīstina dalībvalstu kompetentās iestādes ar informāciju par atzīšanas pieteikumiem un tās veikto atzīšanas pieteikumu novērtēšanu, lai dotu kompetentajām iestādēm iespēju sniegt efektīvu ieguldījumu Komisijas veiktajā novērtēšanā.

(9)

Regulas (ES) 2017/821 8. panta 3. punktā noteikts, ka Komisija ņem vērā dažādo nozares praksi, uz ko attiecas minētā sistēma, kā arī uz risku balstīto pieeju un metodi, kas tiek izmantota minētajā sistēmā, lai noteiktu konfliktu skartas un augsta riska teritorijas, un tajā iegūtos rezultātus.

(10)

Šī regula neattiecas uz jau atzītu sistēmu pārbaudi, kā arī uz prasībām, kas attiecas uz laika gaitā notikušajām izmaiņām sistēmās; uz šiem jautājumiem attiecas Regulas (ES) 2017/821 8. panta 4. punkts un 5. punkts.

(11)

Savienībai būtu jācenšas attiecīgā gadījumā sadarboties ar citām jurisdikcijām, lai atbalstītu pienācīgas pārbaudes sistēmu izstrādi un īstenošanu atbilstīgi ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par metodiku un kritērijiem, kas Komisijai ļauj novērtēt, vai piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas attiecībā uz alvu, tantalu, volframu un zeltu veicina to, lai ekonomikas dalībnieki izpildītu Regulas (ES) 2017/821 prasības, un ļauj atzīt šādas sistēmas saskaņā ar minētās regulas 8. pantu.

2.   Šī regula attiecas tikai uz tām sistēmām vai sistēmu daļām, kas saistītas ar metāliem un izrakteņiem, kuri ir Regulas (ES) 2017/821 darbības jomā un ir uzskaitīti minētās regulas 1. pielikumā.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro Regulā (ES) 2017/821 noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“sistēma” ir “piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēma” jeb “pienācīgas pārbaudes sistēma”, kas definēta Regulas (ES) 2017/821 2. panta m) punktā;

b)

“pieteikuma iesniedzējs” ir struktūra, kas ir iesniegusi vai plāno iesniegt pieteikumu sistēmas atzīšanai;

c)

“sistēmas īpašnieki” ir struktūras, kas minētas Regulas (ES) 2017/821 8. panta 1. punktā;

d)

“ekonomikas dalībnieki, kas piedalās sistēmā,” ir fiziskas vai juridiskas personas, uz kurām attiecas revīzija saskaņā ar sistēmas prasībām vai kuras citā veidā ir saistītas ar sistēmu vai piedalās tajā tādā veidā, no kura izriet sistēmas standartu un stratēģiju ievērošana;

e)

“ESAO metodika” ir ESAO metodika, ar ko novērtē nozaru programmu pielāgošanu ESAO vadlīnijām par izrakteņiem (Alignment Assessment of Industry Programmes with the OECD Minerals Guidance), un tās pielikums, publicēta ESAO paziņojumā COM/DAF/INV/DCD/DAC(2018)1;

f)

“visaptveroši pienācīgas pārbaudes principi” ir ESAO metodikas 1. pielikuma A sadaļā izklāstītie principi;

g)

“atkārtots pieteikums”:

i)

pieteikums par sistēmu, attiecībā uz kuru jau ir iesniegts vismaz viens agrāks pieteikums, kas ir atzīts par nepieņemamu, ir bijis nesekmīgs vai ticis atsaukts;

ii)

pieteikums par sistēmu, kuras atzīšanu Komisija ir atsaukusi;

h)

“vispārējie atzīšanas nosacījumi” ir 4. pantā izklāstītie nosacījumi;

i)

“konkrētie novērtēšanas kritēriji” ir 5. pantā izklāstītie kritēriji.

2.   Šajā regulā terminam “nozaru programma”, ko izmanto ESAO metodikā, ir tāda pati nozīme kā terminam “sistēma”.

3. pants

Prasības attiecībā uz pieteikumiem un pieteikumu pieņemamība

1.   Sistēmu īpašnieki var pieteikties savu izstrādāto un uzraudzīto sistēmu atzīšanai, ko saskaņā ar šo pantu veic Komisija.

2.   Lai pieteikumi būtu pieņemami, tajos iekļaujama šāda informācija:

a)

pieteikuma iesniedzēja identitāte;

b)

par novērtēšanu atbildīgās personas vārds un uzvārds un kontaktinformācija; šī persona būs Komisijas kontaktpersona;

c)

sistēmas mērķu apraksts, metāli un izrakteņi, uz ko attiecas šī sistēma, ekonomikas dalībnieku, kas piedalās sistēmā, veidi, un ziņas par to, kurā vērtību ķēdes daļā darbojas šie ekonomikas dalībnieki;

d)

ziņas par pieteikuma darbības jomu, precizējot, vai pieteikums attiecas uz kādas konkrētas sistēmas daļu vai uz kādu konkrētu vērtības vai piegādes ķēdes daļu;

e)

pierādījumi, ka sistēmas stratēģijas un standarti ir izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/821 2. panta d) punktā izklāstītajiem piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes principiem tā, lai tie atbilstu ESAO vadlīniju 1. pielikumā noteiktajai piecu posmu sistēmai;

f)

saraksts, kurā iekļauti ekonomikas dalībnieki, kas piedalās sistēmā, un citas struktūras, kuras ir šīs sistēmas dalībnieces vai citādi saistītas ar to;

g)

ja pieejams, ikviens cits sistēmas novērtējums, tostarp pašnovērtējums, kompetento iestāžu veikts novērtējums citā jurisdikcijā un trešās personas veikti novērtējumi;

h)

attiecīgā gadījumā norāda saistību starp pieteikumu un ikvienu agrāku pieteikumu.

3.   Pieteikumu iesniedzēji var iekļaut jebkādu citu informāciju, ko viņi uzskata par būtisku.

4.   Komisija 45 kalendāro dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosaka, vai pieteikums ir pieņemams, un par to informē pieteikuma iesniedzēju.

5.   Ja Komisija uzskata, ka 2. punkta e) apakšpunktā minētie pierādījumi ir sniegti, bet nav sniegta cita 2. punktā minētā informācija, tā savlaicīgi un katrā ziņā pirms 4. punktā noteiktā termiņa beigām informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz pieteikuma iesniedzēju 30 kalendāro dienu laikā papildināt pieteikumu.

6.   Ja Komisija uzskata, ka 2. punkta e) apakšpunktā minētie pierādījumi nav iesniegti, vai ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumu nav papildinājis pirms termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar 5. punktu, tā atzīst pieteikumu par nepieņemamu un par to paziņo pieteikuma iesniedzējam, kā arī neveic turpmāku pieteikuma novērtēšanu.

7.   Iesnieguši pieteikumu, sistēmas īpašnieki piekrīt, ka uz sistēmu attieksies šajā regulā paredzētā novērtēšana. Tomēr pieteikumu iesniedzēji var jebkurā laikā atsaukt savus pieteikumus.

4. pants

Vispārējie līdzvērtības atzīšanas nosacījumi

1.   Sistēmas līdzvērtību atzīst, ja sistēmas visaptveroši pienācīgas pārbaudes principi, tās prasības atsevišķiem ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās sistēmā, un pašas sistēmas konkrētās prasības ir pielāgotas piemērojamajām Regulas (ES) 2017/821 prasībām.

2.   Uzskatāms, ka 1. punkta prasības ir izpildītas, ja Komisija uzskata, ka nosacījumi, lai sistēma tiktu novērtēta kā “pilnībā pielāgota” saskaņā ar ESAO metodikas 4. sadaļu, ir izpildīti, pamatojoties uz novērtējumu par visiem piemērojamajiem konkrētajiem kritērijiem, ņemot vērā sistēmas stratēģijas un standartus un to, kā tie sistēmā tiek īstenoti.

5. pants

Konkrētie novērtēšanas kritēriji

1.   Komisija saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu sistēmu novērtē, izmantojot piemērojamos konkrētos kritērijus, kas noteikti ESAO metodikas 1. pielikumā.

2.   Komisija katram atsevišķam novērtējumam nosaka, vai katrs konkrētais kritērijs ESAO metodikas 1. pielikumā ir būtisks, ņemot vērā novērtējamās sistēmas būtību, darbības jomu un specifiku. Šajā nolūkā tā apsver ESAO metodikas 1. pielikumā norādīto konkrēto kritēriju piemērojamību. Tā var arī apsvērt atkāpi no ESAO metodikas 1. pielikumā norādītajiem konkrētajiem kritērijiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka novērtējums atbilst Regulas (ES) 2017/821 darbības jomai un prasībām, cita starpā attiecībā uz to struktūru veidiem, uz kurām attiecas minētās regulas pienākumi.

6. pants

Pieteikumā sniegtās informācijas papildināšana, kas nepieciešama, lai varētu novērtēt konkrētos kritērijus

1.   Lai Komisija varētu novērtēt piemērojamos konkrētos kritērijus saskaņā ar 5. panta 2. punktu, attiecīgā gadījumā tā papildina pieņemamos pieteikumos iekļauto informāciju. Konkrētāk, tas var ietvert:

a)

tādu dokumentu pārskatīšanu, kurus Komisija uzskata par būtiskiem, piemēram, sistēmas statūtus vai līdzvērtīgus dokumentus un citus stratēģijas dokumentus; attiecīgās sistēmas komiteju darba uzdevumus; ekonomikas dalībnieku, kas piedalās sistēmā, revīzijas ziņojumus; ekspertu un attiecīgo ieinteresēto personu ziņojumus; ikvienu citu sistēmas novērtējumu, tostarp pašnovērtējumu, kompetento iestāžu veiktu novērtējumu citās jurisdikcijās un trešās personas veiktus novērtējumus; un jebkādu citu būtisku informāciju, kas attiecas uz sistēmas pārvaldību;

b)

intervijas ar sistēmas pārstāvjiem, ekonomikas dalībnieku, kas piedalās sistēmā, vadību, revidentiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

c)

dalību tādās trešo personu veiktajās revīzijās un to novērošanu, kas tiek veiktas ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās sistēmā, un kas attiecas uz sistēmas prasībām, un attiecīgo revīzijas ziņojumu novērtēšanu.

2.   Īstenojot 1. punktu, Komisija var lūgt pieteikuma iesniedzējam iesniegt papildu informāciju vai dokumentāciju, kas nepieciešama, lai atvieglotu interviju veikšanu un dalību trešo personu veiktajās revīzijās.

3.   Komisija nosaka, kāda papildu informācija ir nepieciešama, lai tā varētu veikt visu piemērojamo konkrēto kritēriju novērtēšanu. Šajā nolūkā tā var apsvērt iespēju piemērot ESAO metodikas 2. sadaļā norādītos konkrētos kritērijus.

7. pants

Konkrēto kritēriju novērtēšanas metodika

1.   Katra piemērojamā konkrētā kritērija novērtēšanā ņem vērā sistēmas stratēģijas un standartus un to, kā tie sistēmā tiek īstenoti, ievērojot ESAO metodikas 3.2. sadaļu.

2.   Komisija nosaka, vai sistēma attiecībā uz visiem piemērojamajiem konkrētajiem kritērijiem saskaņā ar ESAO metodikas 3.2. sadaļu ir “pilnībā pielāgota”, “daļēji pielāgota” vai “nav pielāgota”.

3.   Piemērojamo konkrēto kritēriju novērtēšanā neņem vērā jebkādas iespējamās stratēģijas, standartus, darbības un citus sistēmas aspektus, kas nav saistīti ar Regulā (ES) 2017/821 ietverto metālu un izrakteņu piegādes ķēžu pienācīgu pārbaudi; tajā arī neņem vērā stratēģijas un citu informāciju, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri neietilpst minētās regulas darbības jomā, ja vien pieteikumā nav skaidri norādīts, ka tas jādara, un Komisija tam ir piekritusi.

4.   Komisija, novērtējot pieteikumu, var ņemt vērā ikvienu iespējamo attiecīgo sistēmas novērtējumu, ko veic ticamas trešās personas, pat ja šādi novērtējumi nav iekļauti pieteikumā.

5.   Novērtējot piemērojamos konkrētos kritērijus, saistībā ar kuriem sistēma pilnībā vai daļēji ir balstīta uz citas no pieteikuma iesniedzēja neatkarīgas sistēmas stratēģijām, standartiem un darbībām, ir jāapsver, vai:

a)

tādā sistēmā ir veikts šādu struktūru ticams novērtējums, un kā laika gaitā tiek nodrošināta šādu novērtējumu atbilstība un atjaunināšana;

b)

šādas struktūras ir sistēmas, kuras saskaņā ar šo regulu ir atzītas par līdzvērtīgām.

8. pants

Novērtējuma ziņojums

1.   Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta savu novērtējumu par to, vai sistēma atbilst vispārējiem atzīšanas nosacījumiem un piemērojamajiem konkrētajiem kritērijiem. Ziņojumu sagatavo saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

2.   Ziņojuma projektu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam, kuram atvēl 15 kalendārās dienas piezīmju sniegšanai.

3.   Pēc tam, kad ir izskatītas pieteikuma iesniedzēja sniegtās piezīmes, Komisija par ziņojuma projektu attiecīgā gadījumā apspriežas ar ESAO sekretariātu un var tam iesniegt visus apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami, lai ESAO sekretariāts varētu sagatavot savu atzinumu. Komisija aicina ESAO sekretariātu sniegt atzinumu 30 kalendāro dienu laikā. Atzinums īpaši attiecas uz vispārējiem atzīšanas nosacījumiem un konkrētajiem kritērijiem.

4.   Komisija sagatavo ziņojumu ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad tā ir atzinusi pieteikumu par pieņemamu saskaņā ar 3. pantu, ja vien tā pieteikuma iesniedzējam iepriekš nepaziņo, ka ziņojums tiks sagatavots vēlāk.

9. pants

Process, kas seko secinājumam par vispārējiem atzīšanas nosacījumiem

1.   Ja Komisija uzskata, ka vispārējie līdzvērtības atzīšanas nosacījumi ir izpildīti, pamatojoties uz šajā regulā izklāstīto novērtēšanas metodiku, tā īsteno Regulas (ES) 2017/821 8. panta 3. punktā noteikto procedūru.

2.   Ja Komisija uzskata, ka 4. pantā izklāstītie vispārējie līdzvērtības atzīšanas nosacījumi nav izpildīti, Komisija par to paziņo pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un iesniedz pieteikuma iesniedzējam 8. panta 1. punktā minētā novērtējuma ziņojuma galīgās redakcijas kopiju.

10. pants

Atkārtoti pieteikumi

1.   Atkārtotu pieteikumu neiesniedz divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad sniegts 9. panta 2. punktā vai 3. panta 6. punktā paredzētais paziņojums, vai pēc tam, kad pieteikums atsaukts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, atkārtotu pieteikumu par to pašu sistēmu var iesniegt trīs mēnešu laikā pēc tam, kad sniegti 1. punktā minētie paziņojumi, ja, lai ievērotu 4. pantā noteiktos vispārējos līdzvērtības atzīšanas nosacījumus, būtu pietiekams labāks vērtējums attiecībā uz mazāk nekā desmit procentiem piemērojamo konkrēto kritēriju.

3.   Atkārtotos pieteikumos sniedz visu informāciju, kas minēta 3. panta 2. punktā, pat ja daļa šīs informācijas bija ietverta iepriekšējos pieteikumos.

4.   Papildus informācijai, kas minēta 3. panta 2. punktā, atkārtotā pieteikumā par sistēmu, uz kuru attiecās nesenais nesekmīgais pieteikums, ietver sīku informāciju par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar konkrētiem kritērijiem, par kuriem Komisija savā novērtējumā par nesenāko nesekmīgo pieteikumu nav uzskatījusi, ka tie ir “pilnībā pielāgoti”.

11. pants

Pasākumi, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/821 8. panta 6. un 7. punktu

1.   Piemērojot Regulas (ES) 2017/821 8. panta 6. un 7. punktu, Komisija soli pa solim veic šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītās darbības.

2.   Ja Komisija konstatē trūkumus atzītā sistēmā, tā par to paziņo sistēmas īpašniekam un piešķir tam trīs līdz sešu mēnešu termiņu korektīvās darbības veikšanai. Komisija šo termiņu var pagarināt, ņemot vērā trūkumu būtību.

3.   Sistēmas īpašnieks paziņo Komisijai par veikto korektīvo darbību termiņā, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu. Paziņojumā iekļauj pamatotus pierādījumus par šādu korektīvo darbību.

4.   Pirms nav beidzies termiņš, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija neuzsāk Regulas (ES) 2017/821 8. panta 7. punkta otrajā daļā paredzēto atzīšanas atsaukšanas procesu.

12. pants

Pārredzamība un konfidencialitāte

1.   Komisija izveido reģistru, kurā iekļauj sistēmas, kuras tā ir atzinusi par līdzvērtīgām, un dara to publiski pieejamu. Komisija nodrošina, ka reģistrs tiek savlaicīgi atjaunināts ikreiz, kad tā atzīst līdzvērtību vai atsauc to.

2.   Ja Komisija ir atzinusi sistēmu par līdzvērtīgu, 8. panta 1. punktā minēto ziņojumu dara publiski pieejamu. ESAO sekretariāta atzinumu par ziņojuma projektu arī dara publiski pieejamu, ja vien ESAO sekretariāts nelūdz, lai tā atzinums paliktu konfidenciāls.

3.   Komisija nodrošina, ka visa informācija, kuru Komisija, pieteikumu iesniedzēji vai ikviena fiziska vai juridiska persona, kas sniedz ieguldījumu novērtējumā saskaņā ar šo regulu, ir atzinuši par konfidenciālu, tiek apstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2).

13. pants

Sadarbība un atbalsts

1.   Pieteikumu iesniedzēji nodrošina, ka Komisijai tiek piešķirta piekļuve visai informācijai, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu konkrētos kritērijus, tostarp sekmējot intervijas ar ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās sistēmā, un dalību trešo personu veiktajās revīzijās.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs neievēro 1. punktu, Komisija izbeidz vai aptur savu novērtējumu un attiecīgi par to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Paziņojumā norāda iemeslus, kuru dēļ Komisija ir izbeigusi vai apturējusi savu novērtējumu. Ja Komisija izbeidz vai aptur novērtējumu, sistēmas īpašnieks var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne agrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem pēc paziņojuma dienas.

3.   Komisija apmainās ar informāciju ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/821 10. panta 1. punktu, lai tās varētu efektīvi sniegt ieguldījumu tās veiktajā novērtējumā saskaņā ar šo regulu un pildīt savus pienākumus saistībā ar Regulas (ES) 2017/821 efektīvu un vienotu īstenošanu.

Konkrētāk, Komisija:

a)

informē sistēmas īpašnieku dalībvalstu kompetentās iestādes, kas pieteikušās atzīšanai saskaņā ar 3. pantu, un aicina tās iesniegt visu būtisko informāciju un citus jau veiktos novērtējumus;

b)

pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma dara šai iestādei pieejamu pilnīgu pieteikumu;

c)

izskata visu dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju, kas ir būtiska pieteikuma novērtēšanai saskaņā ar šo regulu;

d)

izskata visu dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju par trūkumiem Komisijas apzinātajās shēmās un informē tās par visiem paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

4.   Komisija attiecīgi informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas īstenošanu un izskata visu Eiropas Parlamenta Komisijai iesniegto informāciju, kas ir būtiska regulas īstenošanai.

5.   Papildus apspriedēm, kas paredzētas 8. panta 1. punktā, Komisija var apspriesties ar ESAO sekretariātu vai lūgt tā atbalstu tās pienākumu izpildē saskaņā ar šo regulu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 11. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/66


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/430

(2019. gada 18. marts),

ar ko Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza attiecībā uz ierobežotu tiesību izmantošanu bez uzraudzības, pirms tiek izdota vieglā gaisa kuģa pilota apliecība

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 23. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (2) I pielikuma (“FCL daļa”) B apakšdaļā noteiktas prasības attiecībā uz vieglā gaisa kuģa pilota apliecību (“LAPL”).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 12. panta 2.a punkta 3) apakšpunktu dalībvalstis līdz 2020. gada 8. aprīlim var piemērot valsts licencēšanas noteikumus, kas paredz agrāku piekļuvi dažām pilota tiesībām salīdzinājumā ar LAPL. Šos valsts licencēšanas noteikumus izmanto arī, lai piedāvātu LAPL apmācību modulārā veidā, kad konkrētu LAPL apmācību moduļu pabeigšana ļauj agrāk piekļūt dažām tiesībām pirms LAPL izdošanas.

(3)

Dalībvalstis, kas piemēro šādu modulāru LAPL apmācību, ir paziņojušas Komisijai un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka tās atbalsta gaisa sporta un atpūtas pilota darbību veicināšanu. Tas ir saskaņā ar vispārējas nozīmes aviācijas ceļveža mērķiem, kuru nolūks ir izveidot proporcionālāku, elastīgāku un proaktīvāku regulatīvo sistēmu (3).

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 7. punktu dalībvalstis studentpilotiem pirms LAPL izdošanas un ievērojot nosacījumus var atļaut lidot bez uzraudzības ar viendzinēja virzuļdzinēju lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 2 000 kg.

(5)

Lai veicinātu elastīgāku regulējuma sistēmu attiecībā uz vispārējas nozīmes aviāciju, Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 7. punkts būtu jāgroza, lai dalībvalstis varētu atļaut studentpilotiem, kas izmanto LAPL apmācību kursu, izmantot ierobežotas tiesības bez uzraudzības, kad tie ir pabeiguši konkrētus apmācību moduļus, ņemot vērā apmācības apjomu, kas nepieciešams, lai sasniegtu paredzēto pilota kompetences līmeni, pirms tie atbilst visām prasībām, kas vajadzīgas LAPL izdošanai lidmašīnām, helikopteriem, planieriem vai gaisa baloniem.

(6)

Dalībvalstīm būtu periodiski jāinformē Komisija un Aģentūra, ja tās izdod šādas atļaujas studentpilotiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 7. punktu, un jāuzrauga šādas atļaujas, lai saglabātu pieņemamu aviācijas drošības līmeni.

(7)

Turklāt būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 8. punkts, lai pagarinātu laikposmu, kurā dalībvalstis var atļaut izmantot noteiktas ierobežotas tiesības lidot ar lidmašīnām saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, pirms pilots izpilda visas prasības, kas vajadzīgas instrumentālo lidojumu kvalifikācijas izsniegšanai. Šis pagarinājums ir nepieciešams līdz pamata instrumentālo lidojumu kvalifikācijas līmeņa ieviešanai.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir ierosināti Atzinumā Nr. 08/2017, ko izdevusi Aģentūra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 (4) 19. panta 1. punktu.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2018/1139 127. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. pantu groza šādi:

1)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Dalībvalsts var atļaut studentpilotiem, kas apmeklē LAPL apmācību kursu, izmantot ierobežotas tiesības bez uzraudzības pirms tie izpilda visas prasības, kas nepieciešamas LAPL izdošanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

tiesību tvēruma pamatā ir īpašs riska novērtējums, kuru veikusi attiecīgā dalībvalsts, ņemot vērā apmācības apmēru, kas vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamo pilota kompetences līmeni;

b)

tiesības ir šādi ierobežotas:

i)

atļaujas piešķīrējas dalībvalsts visa teritorija vai tās daļa;

ii)

gaisa kuģi ir reģistrēti atļaujas piešķīrējā dalībvalstī;

iii)

gan lidmašīnām, gan helikopteriem kā viena virzuļdzinēja gaisa kuģiem ar maksimālo pacelšanās masu līdz 2 000 kg, planieriem un gaisa baloniem;

c)

par apmācībām, kas veiktas saskaņā ar atļauju, šādas atļaujas turētājs, kurš piesakās LAPL izdošanai, saņem kredītpunktus, ko nosaka dalībvalsts, pamatojoties uz ATO vai DTO ieteikumu;

d)

dalībvalsts ik pēc trijiem gadiem iesniedz Komisijai un Aģentūrai periodiskus ziņojumus un drošības riska novērtējumus;

e)

dalībvalstis uzrauga tādu atļauju izmantošanu, kas izdotas saskaņā ar šo punktu, lai nodrošinātu pieņemamu aviācijas drošības līmeni un atbilstīgi rīkotos gadījumā, ja tiek konstatēts paaugstināts drošības risks vai jebkādas citas drošības problēmas.”;

2)

panta 8. punkta ievadteikumā vārdus “2019. gada 8. aprīlim” aizstāj ar vārdiem “2021. gada 8. aprīlim”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 18. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(3)  https://www.easa.europa.eu/easa-and-you/general-aviation/general-aviation-road-map

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/68


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/431

(2019. gada 18. marts),

ar ko 296. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2019. gada 13. martā nolēma grozīt vienu ierakstu to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 18. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā sadaļā “Fiziskas personas” identifikācijas datus ierakstā:

Hamza Usama Muhammad bin Laden. Dzimšanas datums: 9.5.1989. Dzimšanas vieta: Jeddah, Saūda Arābija. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Cita informācija: a) Osamas Bin Ladena (miris) dēls; b) Aiman Muhammed Rabi al-Zawahiri viņu pasludinājis par Al-Qaida oficiālu locekli. Ir aicinājis Al-Qaida sekotājus veikt terora aktus. Tiek uzskatīts par visiespējamāko al-Zawahiri pēcteci. Regulas 7.d panta 2. punkta i) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 28.2.2019.”

aizstāj ar šādiem:

Hamza Usama Muhammad bin Laden. Dzimšanas datums: 9.5.1989. Dzimšanas vieta: Jeddah, Saūda Arābija. Cita informācija: a) Osamas Bin Ladena (miris) dēls; b) Aiman Muhammed Rabi al-Zawahiri viņu pasludinājis par Al-Qaida oficiālu locekli. Ir aicinājis Al-Qaida sekotājus veikt terora aktus. Tiek uzskatīts par visiespējamāko al-Zawahiri pēcteci. Regulas 7.d panta 2. punkta i) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 28.2.2019.”


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/70


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/432

(2019. gada 18. marts),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 11. panta b) punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā ir uzskaitītas Irākas iepriekšējās valdības valsts iestādes, sabiedrības un aģentūras, kā arī fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas tādu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kas 2003. gada 22. maijā atradās ārpus Irākas.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2019. gada 13. martā nolēma svītrot četrus ierakstus to personu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ būtu atbilstoši jāgroza Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 18. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 169, 8.7.2003., 6. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā svītro šādus ierakstus:

“46.

GENERAL ESTABLISHMENT FOR MAIN OUT PALL DRAIN. Adrese: P.O. Box 113, Nassiriyah, Iraq.”;

“98.

NATIONAL TOBACCO STATE COMPANY (alias NATIONAL TOBACCO STATE ENTERPRISE). Adrese: P.O. Box 6, Arbil, Iraq.”;

“145.

STATE ENTERPRISE FOR PETROCHEMICAL INDUSTRIES. Adrese: Khor Al Zubair, P.O. Box 933, Basrah, Iraq.”;

“147.

STATE ENTERPRISE FOR PULP AND PAPER INDUSTRIES. Adrese: P.O. Box 248, Hartha District, Basrah, Iraq.”


LĒMUMI

19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/72


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/433

(2018. gada 20. februāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas komitejas sanāksmē īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kura izveidota ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz nolīguma XXVIII-A pielikuma (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi), XXVIII-B pielikuma (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) un XXVIII-D pielikuma (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) Savienības vārdā tika noslēgts saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/839 (1) un stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Kopš nolīguma sarunu noslēgšanas 2013. gada jūnijā ir tikuši grozīti vai atcelti vairāki Savienības tiesību akti, kas uzskaitīti nolīguma XXVIII-A pielikumā (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi), XXVIII-B pielikumā (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) un XXVIII-D pielikumā (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) (“pielikumi”). Tādēļ, lai nodrošinātu Moldovas Republikas tiesību aktu pienācīgu tuvināšanu ES tiesību aktiem, tiem būtu jāpievieno virkne tiesību aktu, ar kuriem īsteno, groza, papildina vai aizstāj minētajos pielikumos uzskaitītos tiesību aktus, un būtu jāgroza daži termiņi, lai ņemtu vērā progresu, ko Moldovas Republika līdz šim jau guvusi minētās tuvināšanas procesā.

(3)

Ievērojot ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 3/2014 (2), Asociācijas komitejas sanāksme īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai (“Komiteja”) var atjaunināt vai grozīt konkrētus nolīguma pielikumus.

(4)

Komitejai ir jāpieņem lēmumi, ar ko atjaunina pielikumus. Šādi lēmumi Savienībai ir saistoši.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Komitejā attiecībā uz pielikumu atjaunināšanu.

(6)

Tādēļ Savienības nostājas Komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajiem lēmumu projektiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Komitejā, pamatā ir šādi lēmumu projekti, kas pievienoti šim lēmumam:

a)

ES un Moldovas Republikas Asociācijas komitejas sanāksmes īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai lēmums attiecībā uz nolīguma XXVIII-A pielikuma (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu;

b)

ES un Moldovas Republikas Asociācijas komitejas sanāksmes īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai lēmums attiecībā uz nolīguma XXVIII-B pielikuma (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu;

c)

ES un Moldovas Republikas Asociācijas komitejas sanāksmes īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai lēmums attiecībā uz nolīguma XXVIII-D pielikuma (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē, 2018. gada 20. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. GORANOV


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2016/839 (2016. gada 23. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (OV L 141, 28.5.2016., 28. lpp.).

(2)  ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/2014 (2014. gada 16. decembris) par atsevišķu Asociācijas padomes pilnvaru deleģēšanu Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai (OV L 110, 29.4.2015., 40. lpp.).


PROJEKTS

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS ASOCIĀCIJAS KOMITEJAS SANĀKSMES ĪPAŠĀ SASTĀVĀ TIRDZNIECĪBAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANAI LĒMUMS Nr. …/…

(2018. gada …)

attiecībā uz Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, XXVIII-A pielikuma (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu

ASOCIĀCIJAS KOMITEJA,

ņemot vērā 2014. gada 27. jūnijā Briselē parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 61., 249., 436., 438. un 449. pantu,

tā kā:

(1)

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Nolīguma 61. un 249. pantā noteikts, ka Moldovas Republikai savi tiesību akti ir jātuvina nolīguma XXVIII-A pielikumā (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) (“XXVIII-A pielikums”) minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem (“Savienības acquis”).

(3)

XXVIII-A pielikumā minētajā Savienības acquis attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kopš nolīguma sarunu noslēguma 2013. gada jūnijā ir notikušas izmaiņas. Konkrētāk, Savienība pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/847 (2) un par tām paziņoja Moldovas Republikai.

(4)

Moldovas Republika turpina savu tiesību aktu tuvināšanas procesu Savienības acquis saskaņā ar termiņiem un prioritātēm, kas noteiktas XXVIII-A pielikumā. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka pašreizējā tiesību aktu tuvināšanas procesā tiek nekavējoties un efektīvi integrētas izmaiņas XXVIII-A pielikumā iekļautajā Savienības acquis attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saskaņā ar nolīguma 449. pantu ir jāatjaunina minētais pielikums.

(5)

Tāpēc XXVIII-A pielikumā iekļautajam sarakstam būtu jāpievieno Direktīva (ES) 2015/849 un Regula (ES) 2015/847.

(6)

No 2017. gada 26. jūnija no XXVIII-A pielikumā iekļautā saraksta būtu jāsvītro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (3) un Komisijas Direktīva 2006/70/EK (4).

(7)

Nolīguma 436. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomei (“Asociācijas padome”) jābūt pilnvarotai atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus.

(8)

Ievērojot nolīguma 438. panta 2. punktu, Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

(9)

Asociācijas padome ar Lēmumu Nr. 3/2014 (5) Asociācijas komitejas sanāksmei īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai deleģēja pilnvaras atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus, kuri inter alia attiecas uz nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļu (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), ciktāl 6. nodaļā nav īpašu noteikumu attiecībā uz minēto pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu. 6. nodaļā nav īpašu noteikumu attiecībā uz pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāatjaunina XXVIII-A pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma XXVIII-A pielikumu (Finanšu pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Asociācijas komitejas vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015, 73. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(4)  Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.).

(5)  ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/2014 (2014. gada 16. decembris) par atsevišķu Asociācijas padomes pilnvaru deleģēšanu Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai (OV L 110, 29.4.2015., 40. lpp.).

PIELIKUMS

XXVIII-A PIELIKUMS

FINANŠU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē

Termiņš: Direktīvas 2007/44/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

Termiņš: Direktīvas 2002/87/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu

Moldovas Republikas krājaizdevu apvienībām (Savings and Credit Associations) piemēro tādu režīmu kā minētās direktīvas 2. pantā minētajām iestādēm, un tādējādi tās izslēdz no minētās direktīvas darbības jomas.

Termiņš: Direktīvas 2006/48/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/18/EK (2007. gada 27. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK attiecībā uz noteiktu iestāžu iekļaušanu tās piemērošanas darbības jomā vai izslēgšanu no tās un riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām

Termiņš: Direktīvas 2007/18/EK noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

Termiņš: Direktīvas 2006/49/EK noteikumus, izņemot turpmāk minētos, īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz citām iestādēm, kas nav minētās direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās kredītiestādes, minētās direktīvas 5. panta 1. un 3. punktā, 6. pantā, 7. panta a), b) un c) apakšpunktā, 8. panta a), b) un c) apakšpunktā un 9. pantā izklāstītos noteikumus par pieprasīto sākumkapitāla apmēru īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu

Termiņš: Direktīvas 2009/110/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām

Termiņš: Direktīvas 94/19/EK noteikumus, izņemot saistībā ar 7. pantā noteikto minimālās kompensācijas apmēru katram depozitoram, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Noteikumus saistībā ar minētās direktīvas 7. pantā noteikto minimālās kompensācijas apmēru katram depozitoram īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 86/635/EEK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/65/EK (2001. gada 27. septembris), ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2001/65/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/51/EK (2003. gada 18. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK

Termiņš: Direktīvas 2003/51/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/46/EK (2006. gada 14. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2006/46/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

Termiņš: Direktīvas 2001/24/EK noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

Termiņš: Direktīvas 2009/138/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 91/674/EEK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Ieteikums (1991. gada 18. decembris) par apdrošināšanas starpniekiem (92/48/EEK)

Termiņš: nepiemēro.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību

Termiņš: Direktīvas 2002/92/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

Termiņš: Direktīvas 2009/103/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

Termiņš: Direktīvas 2003/41/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK

Termiņš: Direktīvas 2004/39/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem

Termiņš: Direktīvas 2006/73/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 1287/2006 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem

Termiņš: Direktīvas 2003/71/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 809/2004 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK

Termiņš: Direktīvas 2004/109/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/14/EK (2007. gada 8. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai

Termiņš: Direktīvas 2007/14/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām

Termiņš: Direktīvas 97/9/EK noteikumus, izņemot saistībā ar minētās direktīvas 4. pantā noteikto minimālās kompensācijas līmeni katram ieguldītājam, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Minētās direktīvas noteikumus saistībā ar minētās direktīvas 4. pantā noteikto minimālās kompensācijas līmeni katram ieguldītājam īsteno 10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)

Termiņš: Direktīvas 2003/6/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem

Termiņš: Direktīvas 2004/72/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju

Termiņš: Direktīvas 2003/124/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2003/125/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai

Termiņš: Direktīvas 2003/125/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 2273/2003 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

Termiņš: Direktīvas 2009/65/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/16/EK (2007. gada 19. marts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas

Termiņš: Direktīvas 2007/16/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem

Termiņš: Direktīvas 2002/47/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

Termiņš: Direktīvas 98/26/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām

Termiņš: Direktīvas 2009/44/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK

Termiņš: Direktīvas 2007/64/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 1781/2006 noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK

Termiņš: Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006

Termiņš: Regulas (ES) 2015/847 noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

PROJEKTS

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS ASOCIĀCIJAS KOMITEJAS SANĀKSMES ĪPAŠĀ SASTĀVĀ TIRDZNIECĪBAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANAI LĒMUMS Nr. …/…

(2018. gada …),

attiecībā uz Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, XXVIII-B pielikuma (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu

ASOCIĀCIJAS KOMITEJA,

ņemot vērā 2014. gada 27. jūnijā Briselē parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 102., 240., 436., 438. un 449. pantu,

tā kā:

(1)

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Nolīguma 102. un 240. pantā noteikts, ka Moldovas Republikai savi tiesību akti ir jātuvina nolīguma XXVIII-B pielikumā (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) (“XXVIII-B pielikums”) minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem (“Savienības acquis”).

(3)

XXVIII-B pielikumā minētajā Savienības acquis kopš nolīguma sarunu noslēguma 2013. gada jūnijā ir notikušas izmaiņas. Konkrētāk, Savienība pieņēma šādus tiesību aktus, ar ko īsteno, groza, papildina vai aizstāj XXVIII-B pielikumā minētos tiesību aktus:

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (1);

ii)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/276/ES (2014. gada 2. maijs) par grozījumiem Lēmumā 2008/411/EK par 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (2);

iii)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/752/ES (2013. gada 11. decembris) par Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu grozījumiem un Lēmuma 2005/928/EK atcelšanu (3);

iv)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/641/ES (2014. gada 1. septembris) par harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra izmantošanai programmu gatavošanas un īpašo pasākumu bezvadu skaņas iekārtās Savienībā (4);

v)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/702/ES (2014. gada 7. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2007/131/EK par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija (5);

vi)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/339 (2016. gada 8. marts) par 2 010–2 025 MHz frekvenču joslas harmonizēšanu portatīvām vai mobilām bezvadu videolīnijām un bezvadu kamerām, ko izmanto programmu gatavošanai un īpašajiem pasākumiem (6);

vii)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/750 (2015. gada 8. maijs) par 1 452–1 492 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (7);

viii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (8);

ix)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (9);

x)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/806 (2015. gada 22. maijs), ar ko nosaka specifikācijas attiecībā uz kvalificētu uzticamības pakalpojumu ES zīmes formu (10);

xi)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1505 (2015. gada 8. septembris), kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 22. panta 5. punktu izklāstītas tehniskās specifikācijas un formāti, kas attiecas uz uzticamības sarakstiem (11);

xii)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1506 (2015. gada 8. septembris), kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 27. panta 5. punktu un 37. pantu 5. punktu izklāstītas specifikācijas, kas attiecas uz uzlabotu elektronisko parakstu formātiem un uzlabotiem zīmogiem, kas jāatzīst publiskā sektora struktūrām (12);

xiii)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/650 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko nosaka standartus kvalificētu paraksta un zīmoga radīšanas ierīču drošības novērtēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 30. panta 3. punktu un 39. panta 2. punktu (13);

xiv)

Komisijas Lēmums 2010/267/ES (2010. gada 6. maijs) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā (14);

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/251/ES (2011. gada 18. aprīlis), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2009/766/EK par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus (15);

Komisijas Lēmums 2009/766/EK (2009. gada 16. oktobris) par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus (16), kurš grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2011/251/ES;

xv)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/688/ES (2012.gada 5. novembris) par 1 920–1 980 MHz un 2 110–2 170 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (17);

xvi)

Komisijas Lēmums 2008/477/EK (2008. gada 13. jūnijs) par 2 500–2 690 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (18);

xvii)

Komisijas Lēmums 2008/411/EK (2008. gada 21. maijs) par 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (19);

xviii)

Komisijas Lēmums 2008/671/EK (2008. gada 5. augusts) par 5 875–5 905 MHz frekvenču joslas radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu ar drošību saistītiem viedo transporta sistēmu (VTS) lietojumiem (20);

xix)

Komisijas Lēmums 2007/344/EK (2007. gada 16. maijs) par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā (21);

xx)

Komisijas Lēmums 2007/90/EK (2007. gada 12. februāris), ar ko groza Lēmumu 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai (22);

xxi)

Komisijas Lēmums 2005/513/EK (2005. gada 11. jūlijs) par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai (23);

xxii)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/829/ES (2011. gada 8. decembris) par grozījumiem Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (24);

xxiii)

Komisijas Lēmums 2010/368/ES (2010. gada 30. jūnijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (25);

xxiv)

Komisijas Lēmums 2009/381/EK (2009. gada 13. maijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (26);

xxv)

Komisijas Lēmums 2008/432/EK (2008. gada 23. maijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (27);

xxvi)

Komisijas Lēmums 2006/771/EK (2006. gada 9. novembris) par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (28);

xxvii)

Komisijas Lēmums 2010/166/ES (2010. gada 19. marts) par harmonizētiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra izmantošanai mobilo sakaru pakalpojumiem kuģos (MCV pakalpojumiem) Eiropas Savienībā (29);

xxviii)

Komisijas Lēmums 2006/804/EK (2006. gada 23. novembris) par radiofrekvenču spektra saskaņošanu identifikācijas radiofrekvenču ierīcēm (RFID), kuras darbojas sevišķi augstu frekvenču joslā (UHF(30);

xxix)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/485/ES (2011. gada 29. jūlijs) par grozījumiem Lēmumā 2005/50/EK par 24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra joslas saskaņošanu automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu lietojumā uz ierobežotu laiku Kopienā (31);

xxx)

Komisijas Lēmums 2005/50/EK (2005. gada 17. janvāris) par 24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra joslas saskaņošanu automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu lietojumā uz ierobežotu laiku Kopienā (32);

xxxi)

Komisijas Lēmums 2004/545/EK (2004. gada 8. jūlijs) par radiofrekvenču spektra saskaņošanu 79 GHz diapazonā automobiļu šaura diapazona radariekārtu izmantošanai Kopienā (33);

xxxii)

Komisijas Lēmums 2009/343/EK (2009. gada 21. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2007/131/EK par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtas, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija (34);

xxxiii)

Komisijas Lēmums 2007/131/EK (2007. gada 21. februāris) par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija (35);

xxxiv)

Komisijas Lēmums 2007/98/EK (2007. gada 14. februāris) par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu 2 GHz frekvenču joslās mobilo satelītsakaru pakalpojumu sistēmu ieviešanai (36);

xxxv)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/654/ES (2013. gada 12. novembris) par grozījumiem Komisijas Lēmumā 2008/294/EK, iekļaujot papildu piekļuves tehnoloģijas un frekvenču joslas mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos (MCA pakalpojumiem) (37);

xxxvi)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (38).

(4)

Moldovas Republika turpina savu tiesību aktu tuvināšanas procesu Savienības acquis saskaņā ar termiņiem un prioritātēm, kas noteiktas XXVIII-B pielikumā. Lai nodrošinātu Moldovas Republikas tiesību aktu pienācīgu tuvināšanu Savienības acquis, XXVIII-B pielikumā iekļautajam sarakstam būtu jāpievieno 3. apsvērumā uzskaitītie tiesību akti un būtu jāgroza daži termiņi, lai ņemtu vērā progresu, ko Moldovas Republika līdz šim jau guvusi minētās tuvināšanas procesā, saskaņā ar nolīguma 449. pantu.

(5)

Nolīguma 436. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomei (“Asociācijas padome”) jābūt pilnvarotai atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus.

(6)

Ievērojot nolīguma 438. panta 2. punktu, Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

(7)

Asociācijas padome ar Lēmumu Nr. 3/2014 (39) Asociācijas komitejas sanāksmei īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai deleģēja pilnvaras atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus, kuri inter alia attiecas uz nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļu (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), ciktāl 6. nodaļā nav īpašu noteikumu attiecībā uz minēto pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu. 6. nodaļā nav īpašu noteikumu attiecībā uz pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāatjaunina XXVIII-B pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma XXVIII-B pielikumu (Telesakaru pakalpojumiem piemērojamie noteikumi) aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Asociācijas komitejas vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 14.5.2014., 18. lpp.

(3)  OV L 334, 13.12.2013., 17. lpp.

(4)  OV L 263, 3.9.2014., 29. lpp.

(5)  OV L 293, 9.10.2014., 48. lpp.

(6)  OV L 63, 10.3.2016., 5. lpp.

(7)  OV L 119, 12.5.2015., 27. lpp.

(8)  OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.

(9)  OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

(10)  OV L 128, 23.5.2015., 13. lpp.

(11)  OV L 235, 9.9.2015., 26. lpp.

(12)  OV L 235, 9.9.2015., 37. lpp.

(13)  OV L 109, 26.4.2016., 40. lpp.

(14)  OV L 117, 11.5.2010., 95. lpp.

(15)  OV L 106, 27.4.2011., 9. lpp.

(16)  OV L 274, 20.10.2009., 32. lpp.

(17)  OV L 307, 7.11.2012., 84. lpp.

(18)  OV L 163, 24.6.2008., 37. lpp.

(19)  OV L 144, 4.6.2008., 77. lpp.

(20)  OV L 220, 15.8.2008., 24. lpp.

(21)  OV L 129, 17.5.2007., 67. lpp.

(22)  OV L 41, 13.2.2007., 10. lpp.

(23)  OV L 187, 19.7.2005, 22. lpp.

(24)  OV L 329, 13.12.2011., 10. lpp.

(25)  OV L 166, 1.7.2010., 33. lpp.

(26)  OV L 119, 14.5.2009., 32. lpp.

(27)  OV L 151, 11.6.2008., 49. lpp.

(28)  OV L 312, 11.11.2006., 66. lpp.

(29)  OV L 72, 20.3.2010., 38. lpp.

(30)  OV L 329, 25.11.2006., 64. lpp.

(31)  OV L 198, 30.7.2011., 71. lpp.

(32)  OV L 21, 25.1.2005, 15. lpp.

(33)  OV L 241, 13.7.2004., 66. lpp.

(34)  OV L 105, 25.4.2009., 9. lpp.

(35)  OV L 55, 23.2.2007., 33. lpp.

(36)  OV L 43, 15.2.2007., 32. lpp.

(37)  OV L 303, 14.11.2013., 48. lpp.

(38)  OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

(39)  ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/2014 (2014. gada 16. decembris) par atsevišķu Asociācijas padomes pilnvaru deleģēšanu Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai (OV L 110, 29.4.2015., 40. lpp.).

PIELIKUMS

XXVIII-B PIELIKUMS

TELESAKARU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/21/EK noteikumus:

stiprināt valsts regulatora neatkarību un administratīvo kapacitāti elektronisko sakaru jomā;

izveidot publisko konsultāciju procedūras jauniem regulatīviem pasākumiem;

izveidot efektīvus mehānismus valsts regulatora pieņemto lēmumu elektronisko sakaru jomā pārsūdzēšanai; un

definēt tādus ražojumu un pakalpojumu tirgus elektronisko sakaru nozarē, uz kuriem varētu būt attiecināma pienākumu iepriekšēja uzlikšana, un izvērtēt šos tirgus, lai noteiktu, vai tajos ir vērojama būtiska ietekme tirgū.

Termiņš: Direktīvas 2002/21/EK noteikumus īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK.

Piemēro šādus Direktīvas 2002/20/EK noteikumus:

īstenot reglamentējošus noteikumus par vispārējām atļaujām un individuālo atļauju ierobežošanu un izmantošanu vienīgi īpašos, pienācīgi pamatotos gadījumos.

Termiņš: Direktīvas 2002/20/EK noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK.

Pamatojoties uz tirgus analīzi, kura veikta atbilstoši pamatdirektīvai, valsts regulators elektronisko sakaru jomā operatoriem, kuriem ir konstatēta būtiska ietekme tirgū (BIT) attiecīgajos tirgos, nosaka atbilstošus regulatīvus pienākumus saistībā ar:

piekļuvi konkrētām tīklu iekārtām un to izmantošanu,

piekļuves cenu un savstarpējā savienojuma maksas kontroli, tostarp pienākumiem attiecībā uz cenu orientēšanu uz izmaksām, un

pārskatāmību, nediskriminēšanu un atsevišķu grāmatvedību.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/19/EK noteikumus īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120.

Piemēro šādus Direktīvas 2002/22/EK noteikumus:

īstenot reglamentējošus noteikumus par universāla pakalpojuma saistībām, tostarp par to izmaksu un finansējuma mehānismiem, un

garantēt lietotāju interešu un tiesību ievērošanu, it īpaši ieviešot numuru pārnesamību un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”.

Termiņš: Direktīvas 2002/22/EK attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā

Termiņš: Regulas (ES) 2015/2120 noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2002/77/EK (2002. gada 16. septembris) par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū

Termiņš: pasākumus, kas ir Direktīvas 2002/77/EK darbības jomā, īsteno pusotra gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK.

Piemēro šādus Direktīvas 2002/58/EK noteikumus:

īstenot reglamentējošus noteikumus, lai garantētu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, it īpaši privātās dzīves aizsardzību, attiecībā uz personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē, un nodrošināt šādu datu un elektronisko sakaru aprīkojuma un pakalpojumu brīvu apriti.

Termiņš: Direktīvas 2002/58/EK minētos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)

Piemēro šādus Lēmuma Nr. 676/2002/EK noteikumus:

izveidot politiku un reglamentējošus noteikumus, kas garantē radiofrekvenču spektra harmonizētu pieejamību un efektīvu izmantošanu.

Termiņš: pasākumus, kas ir Lēmuma Nr. 676/2002/EK darbības jomā, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2010/267/ES (2010. gada 6. maijs) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā

Termiņš: Lēmuma 2010/267/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/251/ES (2011. gada 18. aprīlis), ar ko izdara grozījumus Komisijas Lēmumā 2009/766/EK par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2011/251/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2009/766/EK (2009. gada 16. oktobris) par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus, kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/251/ES

Termiņš: Lēmuma 2009/766/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/688/ES (2012. gada 5. novembris) par 1 920–1 980 MHz un 2 110–2 170 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2012/688/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/477/EK (2008. gada 13. jūnijs) par 2 500–2 690 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus

Termiņš: Lēmuma 2008/477/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/276/ES (2014. gada 2. maijs) par grozījumiem Lēmumā 2008/411/EK par 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2014/276/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/411/EK (2008. gada 21. maijs) par 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/276/ES

Termiņš: Lēmuma 2008/411/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/671/EK (2008. gada 5. augusts) par 5 875–5 905 MHz frekvenču joslas radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu ar drošību saistītiem viedo transporta sistēmu (VTS) lietojumiem

Termiņš: Lēmuma 2008/671/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2007/344/EK (2007. gada 16. maijs) par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā

Termiņš: Lēmuma 2007/344/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2007/90/EK (2007. gada 12. februāris), ar ko groza Lēmumu 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai

Termiņš: Lēmuma 2007/90/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2005/513/EK (2005. gada 11. jūlijs) par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai, kurš grozīts ar Komisijas Lēmumu 2007/90/EK

Termiņš: Lēmuma 2005/513/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/752/ES (2013. gada 11. decembris) par Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu grozījumiem un Lēmuma 2005/928/EK atcelšanu

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2013/752/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2011/829/ES (2011. gada 8. decembris) par grozījumiem Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2011/829/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2010/368/ES (2010. gada 30. jūnijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu

Termiņš: Lēmuma 2010/368/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2009/381/EK (2009. gada 13. maijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu

Termiņš: Lēmuma 2009/381/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/432/EK (2008. gada 23. maijs), ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu

Termiņš: Lēmuma 2008/432/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2006/771/EK (2006. gada 9. novembris) par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu, kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/752/ES, Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/829/ES, Komisijas Lēmumu 2010/368/ES, Komisijas Lēmumu 2009/381/EK un Komisijas Lēmumu 2008/432/EK.

Termiņš: Lēmuma 2006/771/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2010/166/EK (2010. gada 19. marts) par harmonizētiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra izmantošanai mobilo sakaru pakalpojumiem kuģos (MCV pakalpojumiem) Eiropas Savienībā

Termiņš: Lēmuma 2010/166/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/641/ES (2014. gada 1. septembris) par harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra izmantošanai programmu gatavošanas un īpašo pasākumu bezvadu skaņas iekārtās Savienībā

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2014/641/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2006/804/EK (2006. gada 23. novembris) par radiofrekvenču spektra saskaņošanu identifikācijas radiofrekvenču ierīcēm (RFID), kuras darbojas sevišķi augstu frekvenču joslā (UHF)

Termiņš: Lēmuma 2006/804/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2011/485/ES (2011. gada 29. jūlijs) par grozījumiem Lēmumā 2005/50/EK par 24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra joslas saskaņošanu automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu lietojumā uz ierobežotu laiku Kopienā

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2011/485/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2005/50/EK (2005. gada 17. janvāris) par 24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra joslas saskaņošanu automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu lietojumā uz ierobežotu laiku Kopienā, kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/485/ES

Termiņš: Lēmuma 2005/50/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2004/545/EK (2004. gada 8. jūlijs) par radiofrekvenču spektra saskaņošanu 79 GHz diapazonā automobiļu šaura diapazona radariekārtu izmantošanai Kopienā

Termiņš: Lēmuma 2004/545/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/702/ES (2014. gada 7. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2007/131/EK par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2014/702/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2009/343/EK (2009. gada 21. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2007/131/EK par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtas, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija

Termiņš: Lēmuma 2009/343/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2007/131/EK (2007. gada 21. februāris) par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtas, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija, kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/702/ES un Komisijas Lēmumu 2009/343/EK

Termiņš: Lēmuma 2007/131/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2007/98/EK (2007. gada 14. februāris) par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu 2 GHz frekvenču joslās mobilo satelītsakaru pakalpojumu sistēmu ieviešanai

Termiņš: Lēmuma 2007/98/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/339 (2016. gada 8. marts) par 2 010–2 025 MHz frekvenču joslas harmonizēšanu portatīvām vai mobilām bezvadu videolīnijām un bezvadu kamerām, ko izmanto programmu gatavošanai un īpašajiem pasākumiem

Termiņš: Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/339 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/750 (2015. gada 8. maijs) par 1 452–1 492 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus

Termiņš: Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/750 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/654/ES (2013. gada 12. novembris) par grozījumiem Lēmumā 2008/294/EK, iekļaujot papildu piekļuves tehnoloģijas un frekvenču joslas mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos (MCA pakalpojumiem)

Termiņš: Īstenošanas lēmuma 2013/654/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2008/294/EK (2008. gada 7. aprīlis) par harmonizētiem frekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem mobilo sakaru pakalpojumu darbībai gaisakuģos (MCA pakalpojumiem) Kopienā, kurš grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/654/ES

Termiņš: pasākumus, kas ir Lēmuma 2008/294/EK darbības jomā, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK

Termiņš: Direktīvas 2014/53/ES noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)

Piemēro šādus Direktīvas 2000/31/EK noteikumus:

sekmēt elektroniskās tirdzniecības attīstību;

novērst šķēršļus informācijas sabiedrības pakalpojumu pārrobežu sniegšanai;

nodrošināt juridisko drošību informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem; un

saskaņot saistību ierobežojumus tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri kā starpnieki sniedz vienkāršās līnijas, superātrās līnijas vai glabāšanas pakalpojumus, nepiemērot vispārējas uzraudzības saistības.

Termiņš: Direktīvas 2000/31/EK attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/37/ES

Termiņš: Direktīvas 2003/98/EK noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu

Termiņš: Direktīvas 2013/37/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 910/2014 noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/806 (2015. gada 22. maijs), ar ko nosaka specifikācijas attiecībā uz kvalificētu uzticamības pakalpojumu ES zīmes formu

Termiņš: Īstenošanas regulas (ES) 2015/806 noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1505 (2015. gada 8. septembris), kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 22. panta 5. punktu izklāstītas tehniskās specifikācijas un formāti, kas attiecas uz uzticamības sarakstiem

Termiņš: Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1505 noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1506 (2015. gada 8. septembris), kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 27. panta 5. punktu un 37. pantu 5. punktu izklāstītas specifikācijas, kas attiecas uz uzlabotu elektronisko parakstu formātiem un uzlabotiem zīmogiem, kas jāatzīst publiskā sektora struktūrām

Termiņš: Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1506 noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/650 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko nosaka standartus kvalificētu paraksta un zīmoga radīšanas ierīču drošības novērtēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 30. panta 3. punktu un 39. panta 2. punktu

Termiņš: Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/650 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

PROJEKTS

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS ASOCIĀCIJAS KOMITEJAS SANĀKSMES ĪPAŠĀ SASTĀVĀ TIRDZNIECĪBAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANAI LĒMUMS Nr. …/…

(2018. gada …),

attiecībā uz Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, XXVIII-D pielikuma (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) atjaunināšanu

ASOCIĀCIJAS KOMITEJA,

ņemot vērā 2014. gada 27. jūnijā Briselē parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 85., 253., 436., 438. un 449. pantu,

tā kā:

(1)

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Nolīguma 85. un 253. pantā noteikts, ka Moldovas Republika savi tiesību akti ir jātuvina nolīguma XXVIII-D pielikumā (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) (“XXVIII-D pielikums”) minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem (“Savienības acquis”).

(3)

XXVIII-D pielikumā minētajā Savienības acquis kopš nolīguma sarunu noslēguma 2013. gada jūnijā ir notikušas izmaiņas. Konkrētāk, Savienība pieņēma šādus tiesību aktus, ar ko īsteno, groza, papildina vai aizstāj XXVIII-D pielikumā minētos tiesību aktus:

i)

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/111/ES (2014. gada 17. decembris), ar ko saistībā ar to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi dažus kodeksus un saistītus grozījumus dažās konvencijās un protokolos, groza Direktīvu 2009/15/EK (1);

ii)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1355/2014 (2014. gada 17. decembris), ar ko saistībā ar to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi dažus kodeksus un saistītus grozījumus dažās konvencijās un protokolos, groza Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2);

iii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijā) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (3);

iv)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (4);

v)

Komisijas Direktīva 2014/100/ES (2014. gada 28. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (5);

vi)

Komisijas Direktīva (ES) 2016/844 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (6), un Labojums Komisijas Direktīvā (ES) 2016/844 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (7);

vii)

Komisijas Direktīva (ES) 2015/2087 (2015. gada 18. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, II pielikumu (8);

viii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/38/ES (2013. gada 12. augusts), ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (9);

ix)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (10);

x)

Komisijas Regula (ES) Nr. 428/2010 (2010. gada 20. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 14. pantu attiecībā uz kuģu paplašinātajām inspekcijām (11);

xi)

Komisijas Regula (ES) Nr. 801/2010 (2010. gada 13. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu attiecībā uz karoga valsts kritērijiem (12);

xii)

Komisijas Regula (ES) Nr. 802/2010 (2010. gada 13. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu un 27. pantu attiecībā uz sabiedrību darbības līmeni, kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1205/2012 (13);

xiii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/17/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (14);

xiv)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (15);

xv)

Komisijas Direktīva 2011/15/ES (2011. gada 23. februāris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (16);

xvi)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1286/2011 (2011. gada 9. decembris), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu (17);

xvii)

Komisijas Regula (EK) Nr. 540/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko attiecībā uz veidlapu paraugiem groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā (18);

xviii)

Komisijas Direktīva 2010/36/ES (2010. gada 1. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (19);

xix)

Komisijas Direktīva 2005/12/EK (2005. gada 18. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK I un II pielikumu par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (20);

xx)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 530/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkorpusa naftas tankkuģiem (21);

xxi)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/35/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (22);

xxii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/84/EK (2002. gada 5. novembris), ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (23);

xxiii)

Komisijas Direktīva 2007/71/EK (2007. gada 13. decembris), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (24);

xxiv)

Komisijas Regula (EK) Nr. 536/2008 (2008. gada 13. jūnijs) par pasākumu pieņemšanu saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 782/2003 par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem un par minētās regulas grozīšanu (25);

xxv)

Padomes Direktīva 2009/13/EK (2009. gada 16. februāris), ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK (26).

(4)

Moldovas Republika turpina savu tiesību aktu tuvināšanas procesu Savienības acquis saskaņā ar termiņiem un prioritātēm, kas noteiktas XXVIII-D pielikumā. Lai nodrošinātu Moldovas Republikas tiesību aktu pienācīgu tuvināšanu Savienības acquis, XXVIII-D pielikumā iekļautajam sarakstam būtu jāpievieno 3. apsvērumā uzskaitītie tiesību akti un būtu jāgroza daži termiņi, lai ņemtu vērā progresu, ko Moldovas Republika līdz šim jau guvusi, tuvinot savus tiesību aktus Savienības acquis, saskaņā ar nolīguma 449. pantu.

(5)

Nolīguma 436. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ES un Moldovas Republikas Asociācijas padome (“Asociācijas padome”) ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus.

(6)

Ievērojot nolīguma 438. panta 2. punktu, Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

(7)

Asociācijas padome ar Lēmumu Nr. 3/2014 (27) Asociācijas komitejas sanāksmei īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai deleģēja pilnvaras atjaunināt vai grozīt nolīguma pielikumus, kuri inter alia attiecas uz nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļu (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), ciktāl 6. nodaļā nav īpašu noteikumu attiecībā uz minēto pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu. 6. nodaļā nav īpašu noteikumu attiecībā uz pielikumu atjaunināšanu vai grozīšanu.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāatjaunina XXVIII-D pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma XXVIII-D pielikumu (Starptautisko jūras pārvadājumu jomā piemērojamie noteikumi) aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Asociācijas komitejas vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  ES OV L 366, 20.12.2014., 83. lpp.

(2)  ES OV L 365, 19.12.2014., 82. lpp.

(3)  ES OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.

(4)  ES OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.

(5)  ES OV L 308, 29.10.2014., 82. lpp.

(6)  OV L 141, 28.5.2016., 51. lpp.

(7)  OV L 193, 19.7.2016., 117. lpp.

(8)  OV L 302, 19.11.2015., 99. lpp.

(9)  OV L 218, 14.8.2013., 1. lpp.

(10)  OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.

(11)  OV L 125, 21.5.2010., 2. lpp.

(12)  OV L 241, 14.9.2010., 1. lpp.

(13)  OV L 241, 14.9.2010., 4. lpp.

(14)  OV L 131, 28.5.2009., 101. lpp.

(15)  OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

(16)  OV L 49, 24.2.2011., 33. lpp.

(17)  OV L 328, 10.12.2011., 36. lpp.

(18)  OV L 157, 17.6.2008, 15. lpp.

(19)  OV L 162, 29.6.2010., 1. lpp.

(20)  OV L 48, 19.2.2005, 19. lpp.

(21)  OV L 172, 30.6.2012., 3. lpp.

(22)  OV L 343, 14.12.2012., 78. lpp.

(23)  OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.

(24)  OV L 329, 14.12.2007., 33. lpp.

(25)  OV L 156, 14.6.2008, 10. lpp.

(26)  OV L 124, 20.5.2009., 30. lpp.

(27)  ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/2014 (2014. gada 16. decembris) par atsevišķu Asociācijas padomes pilnvaru deleģēšanu Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai (ES OV L 110, 29.4.2015., 40. lpp.).

PIELIKUMS

XXVIII-D PIELIKUMS

STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU JOMĀ PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Moldovas Republika apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Kuģošanas drošība – Karoga valsts/klasifikācijas sabiedrības

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/111/ES (2014. gada 17. decembris), ar ko saistībā ar to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi dažus kodeksus un saistītus grozījumus dažās konvencijās un protokolos, groza Direktīvu 2009/15/EK

Termiņš: Īstenošanas direktīvas 2014/111/ES noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas direktīvu 2014/111/ES

Termiņš: Direktīvas 2009/15/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1355/2014 (2014. gada 17. decembris), ar ko saistībā ar to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi dažus kodeksus un saistītus grozījumus dažās konvencijās un protokolos, groza Regulu (EK) Nr. 391/2009

Termiņš: Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1355/2014 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1355/2014

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 391/2009 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Karoga valsts

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

Termiņš: Direktīvas 2009/21/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ostas valsts kontrole

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/38/ES (2013. gada 12. augusts), ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli

Termiņš: Direktīvas 2013/38/ES noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK

Termiņš: Regulas (ES) 2015/757 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 1257/2013 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (ES) Nr. 428/2010 (2010. gada 20. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 14. pantu attiecībā uz kuģu paplašinātajām inspekcijām

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 428/2010 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (ES) Nr. 801/2010 (2010. gada 13. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu attiecībā uz karoga valsts kritērijiem

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 801/2010 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (ES) Nr. 802/2010 (2010. gada 13. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu un 27. pantu attiecībā uz sabiedrību darbības līmeni, kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1205/2012

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 802/2010 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/38/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un kura īstenota ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 428/2010, Komisijas Regulu (ES) Nr. 801/2010 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 802/2010

Termiņš: Direktīvas 2009/16/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu satiksmes uzraudzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/17/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

Termiņš: Direktīvas 2009/17/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2011/15/ES (2011. gada 23. februāris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

Termiņš: Direktīvas 2011/15/ES noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2014/100/ES (2014. gada 28. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

Termiņš: Direktīvas 2014/100/ES noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/17/EK, Komisijas Direktīvu 2011/15/ES un Komisijas Direktīvu 2014/100/ES

Termiņš: Direktīvas 2002/59/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Negadījumu izmeklēšana

Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK

Termiņš: Direktīvas 1999/35/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1286/2011 (2011. gada 9. decembris), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 1286/2011 noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK

Termiņš: Direktīvas 2009/18/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pasažieru pārvadātāju atbildība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 392/2009 noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 540/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko attiecībā uz veidlapu paraugiem groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 540/2008 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu, kura grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 540/2008

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 336/2006 noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniski un darbības noteikumi

Kuģu aprīkojums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijā) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK

Termiņš: Direktīvas 2014/90/ES noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pasažieru kuģi

Komisijas Direktīva 2010/36/ES (2010. gada 1. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

Termiņš: Direktīvas 2010/36/ES noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kura grozīta ar Komisijas Direktīvu 2010/36/ES un Komisijas Direktīvu (ES) 2016/844

Termiņš: Direktīvas 2009/45/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva (ES) 2016/844 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

Termiņš: Direktīvas (ES) Nr. 2016/844 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

Termiņš: Direktīvas 1999/35/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2005/12/EK (2005. gada 18. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK I un II pielikumu par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem

Termiņš: Direktīvas 2005/12/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro–ro pasažieru kuģiem, kura grozīta ar Komisijas Direktīvu 2005/12/EK

Termiņš: Direktīvas 2003/25/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Naftas tankkuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 530/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkorpusa naftas tankkuģiem

Termiņš: Regulas (ES) Nr. 530/2012 noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Beramkravu kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai

Termiņš: Direktīvas 2001/96/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Apkalpe

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/35/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

Termiņš: Direktīvas 2012/35/ES noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/35/ES

Termiņš: Direktīvas 2008/106/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Vide

Komisijas Direktīva 2007/71/EK (2007. gada 13. decembris), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai

Termiņš: Direktīvas 2007/71/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva (ES) 2015/2087 (2015. gada 18. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, II pielikumu

Termiņš: Direktīvas (ES) Nr. 2015/2087 noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, kura grozīta ar Komisijas Direktīvu 2007/71/EK un Komisijas Direktīvu (ES) 2015/2087

Termiņš: Direktīvas 2000/59/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/84/EK (2002. gada 5. novembris), ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu

Termiņš: Direktīvas 2002/84/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 536/2008 (2008. gada 13. jūnijs) par pasākumu pieņemšanu saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 782/2003 par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem un par minētās regulas grozīšanu

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 536/2008 noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem, kura grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 536/2008

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 782/2003 noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniskie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK

Termiņš: Direktīvas 2010/65/ES noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sociālie nosacījumi

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņš: Direktīvas 92/29/EEK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) – pielikums: Eiropas Nolīgums par jūrnieku darba laika organizēšanu, kura grozīta ar Padomes Direktīvu 2009/13/EK

Termiņš: Direktīvas 1999/63/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2009/13/EK (2009. gada 16. februāris), ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK

Termiņš: Direktīvas 2009/13/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/95/EK (1999. gada 13. decembris) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās

Termiņš: Direktīvas 1999/95/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Jūras drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu

Termiņš: Direktīvas 2005/65/EK noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz Komisijas inspekcijām, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu

Termiņš: Regulas (EK) Nr. 725/2004 noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz Komisijas inspekcijām, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/103


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/434

(2019. gada 27. februāris)

par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Europe CARES – pilnvērtīga iekļaujošā izglītība bērniem ar invaliditāti”

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 1545)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Europe CARES – pilnvērtīga iekļaujošā izglītība bērniem ar invaliditāti” priekšmets ir formulēts šādi: “Eiropas Savienībā dzīvojošo bērnu (un pieaugušo) ar invaliditāti tiesības uz iekļaujošo izglītību”.

(2)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas mērķi ir formulēti šādi: “Vairāk nekā 70 miljoniem ES iedzīvotāju ir invaliditāte, un 15 miljoniem bērnu ir īpašas vajadzības izglītības jomā. Bērni (un pieaugušie) ar invaliditāti saskaras ar pārmērīgiem šķēršļiem, kas liedz viņiem izmantot savas tiesības uz pilnvērtīgu iekļaujošo izglītību. Daudzi mācās palīgskolās, bet tie, kuri apmeklē vispārējās izglītības iestādes, bieži vien nesaņem pietiekamu atbalstu. Mēs aicinām Eiropas Komisiju izstrādāt tiesību akta projektu par kopīgu ES regulējumu iekļaujošās izglītības jomā, kas nodrošinātu, ka nevienam bērnam netiek liegta agrīnas iejaukšanās pasākumi, izglītība vai iesaistīšanās darba tirgū.”

(3)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pielikumā ir minētas konkrētas jomas, kas iekļaujamas kopīgā ES regulējumā iekļaujošās izglītības jomā un kas formulējamas kā šādas kategorijas: “Agrīna iejaukšanās, habilitācija un rehabilitācija”; “Identifikācija – bērna atrašana – nodošana – pēc pieprasījuma”; “Pienācīga bezmaksas vispārējā izglītība”; “Nenoraidīšanas klauzula”; “Vecāku iesaistīšana”; “Mazāk ierobežojoša vide”; “Individualizēts izglītības plāns”; “Alternatīvi izvērtēšanas mehānismi un uz spējām orientēta sertificēšana”; “Iesaistīšanās darba tirgū”; “Nediskriminēšana”; “Skolotāju personīgā izaugsme un apmācīšana”.

(4)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(5)

Tālab pilsoņu iniciatīvai vajadzīgajām procedūrām un nosacījumiem jābūt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērīgiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai tiktu veicināta pilsoņu līdzdalība un Savienība kļūtu viņiem pieejamāka.

(6)

Līgumos ir paredzēts, ka to īstenošanas nolūkā tiks pieņemti:

pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. panta 1. punktu — tiesību akti, kuru nolūks ir izskaust diskrimināciju invaliditātes dēļ,

pamatojoties uz LESD 165. panta 2. punkta ceturto ievilkumu un 4. punktu – Padomes ieteikumi vai citi tiesību akti, kuri paredz motivējošus pasākumus dalībvalstu pasākumu atbalstīšanai, koordinēšanai vai papildināšanai, izņemot to normatīvo tiesību un regulatīvo aktu saskaņošanu, un kuru mērķis ir attīstīt apmaiņu ar informāciju un pieredzi jautājumos, kas kopēji un aktuāli dalībvalstu izglītības sistēmām,

pamatojoties uz LESD 166. panta 2. punkta otro ievilkumu un 4. punktu – Padomes ieteikumi vai citi tiesību akti, izņemot dalībvalstu normatīvo tiesību un regulatīvo aktu saskaņošanu, kuru mērķis ir uzlabot sākotnējo profesionālo izglītību un profesionālo tālākizglītību, lai atvieglotu profesionālo integrāciju un reintegrāciju darba tirgū.

(7)

Minēto iemeslu dēļ nav tā, ka ierosinātā pilsoņu iniciatīva acīmredzami būtu ārpus jomām, kurās Komisijai ir pilnvaras iesniegt priekšlikumus par Savienības tiesību aktu nolūkā īstenot Līgumus saskaņā ar regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(8)

Turklāt saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punktu ir izveidota pilsoņu komiteja un ieceltas kontaktpersonas, un ierosinātā pilsoņu iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, nedz klajā pretrunā Savienības vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā.

(9)

Tādēļ ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Europe CARES – pilnvērtīga iekļaujošā izglītība bērniem ar invaliditāti” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo reģistrē ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Europe CARES – pilnvērtīga iekļaujošā izglītība bērniem ar invaliditāti”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 4. martā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Europe CARES – pilnvērtīga iekļaujošā izglītība bērniem ar invaliditāti” organizētājiem (pilsoņu komitejas locekļiem), kurus pārstāv kontaktpersonas Maria Madalina TURZA un Violeta GIURGI.

Briselē, 2019. gada 27. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Frans TIMMERMANS


(1)  OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/105


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/435

(2019. gada 12. marts)

par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Housing for All

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2004)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Housing for All” priekšmets ir formulēts šādi: “Šīs Eiropas pilsoņu iniciatīvas nolūks ir panākt labākus juridiskā un finansiālā satvara nosacījumus, lai ikvienam cilvēkam Eiropā atvieglotu piekļuvi mājokļiem.”

(2)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas mērķi ir formulēti šādi: “Mēs mudinām ES rīkoties, lai ikvienam cilvēkam Eiropā atvieglotu piekļuvi mājokļiem. Tas cita starpā nozīmē visiem iedzīvotājiem vieglāku piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem sociālajiem mājokļiem, Māstrihtas kritēriju nepiemērošanu publiskajiem ieguldījumiem cenas ziņā pieņemamos sociālajos mājokļos, labāku pieeju ES finansējumam, kas paredzēts bezpeļņas un ilgtspējīgu mājokļu attīstītājiem, sociālus, uz konkurenci balstītus noteikumus par īstermiņa īri, kā arī statistikas apkopošanu par vajadzībām pēc mājokļiem Eiropā.”

(3)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pielikumā ir konkrēti minēti vairāki mērķi, kas Līgumu īstenošanas nolūkā jāsasniedz ar Savienības tiesību aktu palīdzību, proti,

“Jāuzlabo piekļuve subsidētiem mājokļiem Eiropas Savienībā”,

“Māstrihtas deficīta kritērijos nav jāņem vērā publiskie ieguldījumi cenas ziņā pieņemamos mājokļos”,

“Bezpeļņas un valsts mājokļu nodrošinātājiem jāsniedz vieglāka piekļuve finanšu resursiem no Eiropas fondiem”,

“Eiropas līmenī jāpieņem saskaņots tiesiskais regulējums attiecībā uz privāto mājokļu īstermiņa īri, vienlaikus jānodrošina pietiekams cenas ziņā pieņemamu mājokļu piedāvājums”,

“Eiropas statistikas programmā jāiekļauj standartizēti dati par situāciju mājokļu jomā Eiropā”.

(4)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un pastiprina Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(5)

Tālab pilsoņu iniciatīvai vajadzīgajām procedūrām un nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērīgiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai tiktu veicināta pilsoņu līdzdalība un Savienība kļūtu viņiem pieejamāka.

(6)

Līgumu īstenošanas nolūkā Komisijai ir pilnvaras iesniegt priekšlikumus Savienības tiesību aktiem šādos jautājumos:

attiecībā uz normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām, pamatojoties uz LESD 53. panta 1. punktu un 62. pantu,

saistībā ar noteikumiem par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem, akcīzes nodokļiem un citiem netiešajiem nodokļiem tiktāl, ciktāl tāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību un novērstu konkurences izkropļojumus, pamatojoties uz LESD 113. pantu,

attiecībā uz dalībvalstu to normatīvo vai administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, pamatojoties uz LESD 114. pantu,

attiecībā uz dalībvalstu šādu normatīvo vai administratīvo aktu tuvināšanu, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību, pamatojoties uz LESD 115. pantu,

attiecībā uz citiem noteikumiem, kuru mērķis ir izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta, kā izklāstīts protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots Līgumiem, pamatojoties uz LESD 126. panta 14. punktu,

saistībā ar tādu īstenošanas regulu pieņemšanu, kuras attiecas uz Eiropas Sociālo fondu, pamatojoties uz LESD 164. pantu,

attiecībā uz īpašām darbībām, kas nav struktūrfondu kompetencē, un lai veicinātu Savienības vispārēju harmonisku attīstību, izstrādājot un veicot darbības, kuras stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā paredzēts LESD 174. pantā, pamatojoties uz LESD 175. panta 3. punktu,

attiecībā uz noteikumiem, kuru mērķis ir noteikt struktūrfondu uzdevumus, prioritārus mērķus un uzbūvi, kas var ietvert arī fondu apvienošanu, pamatojoties uz LESD 177. pantu,

saistībā ar tādu īstenošanas regulu pieņemšanu, kuras attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, pamatojoties uz LESD 178. pantu,

attiecībā uz statistikas izveides pasākumiem, ja tie vajadzīgi Savienības darbībām, pamatojoties uz LESD 338. pantu.

(7)

Šo iemeslu dēļ ierosinātā pilsoņu iniciatīva, ciktāl tās mērķis Līgumu īstenošanas nolūkā ir Komisijas priekšlikumi Savienības tiesību aktiem, lai sasniegtu 3. apsvēruma 2.–5. ievilkumā minētos mērķus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu.

(8)

Un otrādi – tiesību aktus, ar kuriem piemēro noteikumus par publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kā arī uzņēmumiem, kuriem uzticēti sabiedriski pakalpojumi vai kuri darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, pamatojoties uz LESD 106. panta 3. punktu, nepieņem pēc Komisijas priekšlikuma, kā prasīts Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, bet gan tos pieņem Komisija.

(9)

Tomēr, ja ierosinātā pilsoņu iniciatīva tiek iesniegta Komisijai saskaņā ar 9. pantu Regulā (ES) Nr. 211/2011, Komisija uz LESD 106. panta 3. punkta pamata apņemas arī novērtēt nepieciešamību pieņemt vai grozīt tiesību aktus, ņemot vērā to būtiskumu šīs iniciatīvas priekšmetam.

(10)

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 3. panta 2. punktu ir izveidota pilsoņu komiteja un ieceltas kontaktpersonas, un ierosinātā pilsoņu iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, nedz klajā pretrunā Savienības vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā.

(11)

Tāpēc būtu jāreģistrē ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Housing for All”. Paziņojumi par atbalstu šai ierosinātajai pilsoņu iniciatīvai būtu jāvāc, balstoties uz 6.–9. apsvērumā izklāstīto pamatojumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo reģistrē ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Housing for All”.

2.   Paziņojumus par atbalstu šai ierosinātajai pilsoņu iniciatīvai var vākt, balstoties uz šā lēmuma 6.–9. apsvērumā izklāstīto pamatojumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 18. martā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Housing for All” organizētājiem (pilsoņu komitejas locekļiem), kurus kontaktpersonu statusā pārstāv Karin ZAUNER un Santiago MAS DE XAXAS FAUS.

Strasbūrā, 2019. gada 12. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Frans TIMMERMANS


(1)  OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/108


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/436

(2019. gada 18. marts)

par mašīnu saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (2), un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 7. pantu mašīnas, kas ražotas saskaņā ar saskaņoto standartu, uz kuru izdarītās atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskatāmas par tādām, kas atbilst šādā saskaņotajā standartā ietvertajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

(2)

Ir trīs veidu saskaņotie standarti, kas piešķir prezumpciju par atbilstību Direktīvai 2006/42/EK.

(3)

A tipa standarti precizē pamatjēdzienus, terminoloģiju un projektēšanas principus, kas piemērojami visām mašīnu kategorijām. Taču tikai šādu standartu piemērošana, lai gan tie nodrošina nozīmīgu regulējumu Direktīvas 2006/42/EK pareizai piemērošanai, nav pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām Direktīvas 2006/42/EK būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, un tādēļ tie nesniedz pilnīgu atbilstības prezumpciju.

(4)

B tipa standarti attiecas uz īpašiem mašīnu drošības aspektiem vai īpašiem aizsardzības veidiem, kurus var izmantot plašā mašīnu kategoriju diapazonā. B tipa standartu specifikāciju piemērošana piešķir atbilstības prezumpciju tajos ietvertajām Direktīvas 2006/42/EK būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību gadījumos, kad C tipa standarts vai ražotāja riska novērtējums rāda, ka B tipa standarta precizētais tehniskais risinājums ir atbilstīgs konkrētajai attiecīgo mašīnu kategorijai vai modelim. Tādu B tipa standartu piemērošana, kuros sniegtas specifikācijas drošības sastāvdaļām, kas laistas tirgū neatkarīgi, piešķir atbilstības prezumpciju attiecīgajām drošības sastāvdaļām un standartos ietvertajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

(5)

C tipa standarti nodrošina specifikācijas attiecīgajai mašīnu kategorijai. Tādu mašīnu dažādajiem tipiem, kuras ir C tipa standartā ietvertā kategorijā, ir līdzīgs paredzētais lietojums un tie rada līdzīgus apdraudējumus. C tipa standarti var atsaukties uz A tipa vai B tipa standartiem, norādot, kuras A tipa vai B tipa standarta specifikācijas ir piemērojamas attiecīgo mašīnu kategorijai. Ja attiecībā uz mašīnu drošības attiecīgo aspektu C tipa standarts atšķiras no A tipa vai B tipa standarta specifikācijām, salīdzinājumā ar A tipa vai B tipa standarta specifikācijām prioritāte ir C tipa standarta specifikācijām. C tipa standarta specifikāciju piemērošana, pamatojoties uz ražotāju riska novērtējumu, piešķir atbilstības prezumpciju standartā ietvertajām Direktīvas 2006/42/EK būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Konkrēti C tipa standarti tiek grupēti sērijās, kas sastāv no vairākām daļām: standarta 1. daļā sniegtas mašīnu saimei piemērojamās vispārīgās specifikācijas, savukārt pārējās standarta daļās sniegtas specifikācijas īpašām saimei piederošām mašīnu kategorijām, kas papildina vai izmaina 1. daļas vispārīgās specifikācijas. Attiecībā uz C tipa standartiem, kas grupēti šādā veidā, atbilstības prezumpcija Direktīvas 2006/42/EK būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību tiek piešķirta, piemērojot standarta 1. vispārīgo daļu kopā ar attiecīgo standarta īpašo daļu.

(6)

Ar 2006. gada 19. decembra vēstuli M/396 Komisija pieprasīja CEN un Cenelec Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām izstrādāt saskaņotos standartus, pārskatīt tos un pabeigt darbu pie tiem, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/37/EK (3) ieviestas ar Direktīvu 2006/42/EK.

(7)

Pamatojoties uz 2006. gada 19. decembra pieprasījumu M/396, CEN un Cenelec izstrādāja jaunus saskaņotos standartus, kā arī pārskatīja un grozīja esošos saskaņotos standartus. Saskaņotais standarts EN 15895:2011+A1:2018 attiecas uz pārnēsājamām stiprināšanas un triecienspēka mašīnām ar kasetni, kas iekļautas Direktīvas 2006/42/EK darbības jomā. Standartos EN 50569:2013/A1:2018, EN 50570:2013/A1:2018, EN 50571:2013/A1:2018, EN 50636-2-107:2015/A1:2018, EN 60335-1:2012/A13:2017, EN 60335-2-58:2005, EN 60335-2-58:2005/A12:2016, EN 60335-2-58:2005/A2:2015 un to grozījumos ņemts vērā no jauna noteiktais Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/35/ES (4) norobežojums un fakts, ka uz dažām mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīcēm turpmāk attieksies Direktīva 2006/42/EK, nevis Direktīva 2014/35/ES. Standartā EN 16719:2018 ņemts vērā fakts, ka ar Direktīvu 2006/42/EK groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/16/EK (5), kā rezultātā uz pacelšanas ierīcēm, kuru ātrums nepārsniedz 0,15 m/s, attiecas Direktīva 2006/42/EK. Standarti EN ISO 14118:2018, EN 474-1:2006+A5:2018, EN 1853:2017, EN 1870-6:2017, EN ISO 4254-5:2018, EN ISO 4254-7:2017, EN ISO 4254-8:2018, EN ISO 5395-1:2013/A1:2018, EN ISO 5395-3:2013/A2:2018, EN 12013:2018, EN 12999:2011+A2:2018, EN 13001-3-1:2012+A2:2018, EN 13001-3-6:2018, EN 13135:2013+A1:2018, EN 13684:2018, EN ISO 13766-2:2018, EN 15194:2017, EN 15895:2011+A1:2018, EN ISO 16092-1:2018, EN ISO 16092-3:2018, EN 16952:2018, EN 16719:2018, EN 17059:2018, EN ISO 19085-4:2018, EN ISO 19085-6:2017, EN ISO 19085-8:2018, EN ISO 19225:2017, EN ISO 28927-2:2009/A1:2017, EN 50569:2013/A1:2018, EN 50570:2013/A1:2018, EN 50571:2013/A1:2018, EN 50636-2-107:2015/A1:2018, EN 60335-1:2012/A13:2017, EN 62841-2-1:2018, EN 62841-2-17:2017, EN 62841-3-1:2014/A11:2017, EN 60335-2-58:2005, EN 60335-2-58:2005/A2:2015, EN 60335-2-58:2005/A12:2016, EN 62841-2-1:2018, EN 62841-2-17:2017, EN 62841-3-1:2014/A11:2017, EN 62841-3-4:2016, EN 62841-3-4:2016/A11:2017, EN 62841-3-6:2014/A11:2017, EN 62841-3-9:2015/A11:2017, EN 62841-3-10:2015/A11:2017, EN 62841-3-14:2017 un to grozījumi nodrošina, ka saskaņotie standarti, kas paredzēti Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām, pilnībā atbilst attiecīgajām minētās direktīvas būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

(8)

Komisija kopā ar CEN un Cenelec ir izvērtējusi, vai CEN un Cenelec izstrādātie, pārskatītie un grozītie standarti atbilst 2006. gada 19. decembra pieprasījumam M/396.

(9)

Standarti, ko uz 2006. gada 19. decembra pieprasījuma M/396 pamata izstrādājusi, pārskatījusi un grozījusi CEN un Cenelec, atbilst prasībām, kuras tiem ir jāaptver un kuras ir noteiktas Direktīvā 2006/42/EK. Tādēļ atsauces uz minētajiem standartiem ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 10. pantu lūdza ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 izveidotās komitejas atzinumu par to, vai saskaņotais standarts EN 474-1:2006+A4:2013 atbilst tām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, ko tas aptver un kas ir noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā. Ņemot vērā komitejas atzinumu, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/27 (6) atsauce uz standartu EN 474-1:2006+A4:2013 Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta ar ierobežojumu. CEN uzlaboja standarta EN 474-1:2006+A5:2018 redakciju. Tomēr jaunā redakcija neattiecas uz viena veida zemesdarbu mašīnām, t. i., hidrauliskajiem ekskavatoriem. Tāpēc standarts EN 474-1:2006+A5:2018 pilnībā neatbilst tām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.2.2. un 3.2.1. punktā. Tāpēc minētais standarts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar ierobežojumu.

(11)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 10. pantu lūdza ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 izveidotās komitejas atzinumu par to, vai saskaņotais standarts EN 13241-1:2003+A1:2011 atbilst tām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, ko tas aptver un kas ir noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā. Ņemot vērā komitejas atzinumu, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1301 (7) atsauce uz standartu EN 13241-1:2003+A1:2011 Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta ar ierobežojumu. CEN uzlaboja standarta EN 13241:2003+A2:2016 redakciju. Tomēr ar jauno redakciju nav novērstas nepilnības, kuru dēļ minētā standarta iepriekšējā redakcija tika publicēta ar ierobežojumu. Tāpēc standarta EN 13241:2003+A2:2016 spēkā esošā redakcija pilnībā neatbilst tām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.7. un 1.4.3. punktā. Tāpēc minētais standarts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar ierobežojumu.

(12)

Uz 2006. gada 19. decembra pieprasījuma M/396 balstītā CEN un Cenelec darba rezultātā ir aizstāti, pārskatīti vai grozīti vairāki saskaņotie standarti, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8).

(13)

Tāpēc no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša ir jāatsauc atsauces uz minētajiem standartiem. Nolūkā dot ražotājiem pietiekami daudz laika, kurā sagatavoties jauno, pārskatīto un grozīto standartu piemērošanai, atsauču uz saskaņotajiem standartiem atsaukšana ir jāatliek.

(14)

Saskaņotie standarti EN 786:1996+A2:2009, EN 61496-1:2013, EN ISO 11200:2014 un EN ISO 12100:2010 būtu jāatsauc, jo tie vairs neatbilst prasībām, kuras tiem ir jāaptver un kuras ir noteiktas Direktīvā 2006/42/EK.

(15)

No brīža, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce uz saskaņoto standartu, tāda standarta ievērošana ļauj prezumēt atbilstību attiecīgajām Savienības saskaņošanas tiesību aktos izvirzītajām būtiskajām prasībām. Tādēļ šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauces uz šā lēmuma I pielikumā norādītajiem mašīnu saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām.

Ar šo atsauces uz šā lēmuma II pielikumā norādītajiem saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē ar ierobežojumu.

2. pants

Ar šo, sākot ar dienu, kas noteikta šā lēmuma III pielikumā, atsauc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētās atsauces uz minētajā pielikumā norādītajiem mašīnu saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2006/42/EK īstenošanas vajadzībām.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 18. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām (OV L 207, 23.7.1998., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīva 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem (OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 2015. gada 7. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/27 par atsauces uz standartu EN 474-1:2006+A4:2013 par zemesdarbu mašīnām publicēšanu ar ierobežojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK (OV L 4, 8.1.2015., 24. lpp.).

(7)  Komisijas 2015. gada 20. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1301 par atsauces uz standartu EN 13241-1:2003+A1:2011 “Industriālo, tirdzniecības iestāžu un garāžu durvis un vārti” publicēšanu ar ierobežojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK (OV L 199, 29.7.2015., 40. lpp.).

(8)  OV C 92, 9.3.2018., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Nr.

Atsauce uz standartu

Tips

1.

EN ISO 14118:2018

Mašīnu drošums. Neparedzētas iedarbināšanas ierobežošana (ISO 14118:2017)

B

2.

EN 1853:2017

Lauksaimniecības mašīnas. Piekabes. Drošums

C

3.

EN 1870-6:2017

Kokapstrādes mašīnu drošums. Ripzāģu mašīnas. 6. daļa: Ripzāģu mašīnas malkas zāģēšanai

C

4.

EN ISO 4254-5:2018

Lauksaimniecības mašīnas. Drošums. 5. daļa: Augsnes apstrādes mašīnas ar motorpiedziņu (ISO 4254-5:2018)

C

5.

EN ISO 4254-7:2017

Lauksaimniecības mašīnas. Drošums. 7. daļa: Labības, lopbarības, kokvilnas un cukurniedru kombaini (ISO 4254-7:2017)

C

6.

EN ISO 4254-8:2018

Lauksaimniecības mašīnas. Drošums. 8. daļa: Cieto minerālmēslu izkliedētāji (ISO 4254-8:2018)

C

7.

EN ISO 5395-1:2013

Dārza iekārtas. Drošuma prasības ar iekšdedzes dzinēju aprīkotām zālienu pļaujmašīnām. 1. daļa: Terminoloģija un kopējie testi (ISO 5395-1:2013)

EN ISO 5395-1:2013/A1:2018

C

8.

EN ISO 5395-3:2013

Dārza iekārtas. Drošuma prasības ar iekšdedzes dzinēju aprīkotām zālienu pļaujmašīnām. 3. daļa: Sēžot vadāmas zālienu pļaujmašīnas (ISO 5395-3:2013)

EN ISO 5395-3:2013/A1:2017

EN ISO 5395-3:2013/A2:2018

C

9.

EN 12013:2018

Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas. Iekšējie maisītāji. Drošuma prasības

C

10.

EN 12999:2011+A2:2018

Celtņi. Iekraušanas celtņi

C

11.

EN 13001-3-1:2012+A2:2018

Celtņi. Vispārīgie konstruktīvie aprēķini. 3-1. daļa: Tērauda konstrukciju robežstāvokļi un piemērotības pierādīšana

C

12.

EN 13001-3-6:2018

Celtņi. Vispārīgā konstrukcija. 3-6. daļa: Mašīnu robežstāvokļi un piemērotības pierādīšana. Hidrauliskie cilindri

C

13.

EN 13135:2013+A1:2018

Celtņi. Drošums. Konstruēšana. Prasības iekārtām

C

14.

EN 13684:2018

Dārza iekārtas. Kājniekvadāmi zālienu aeratori un irdinātāji. Drošums

C

15.

EN ISO 13766-2:2018

Zemesdarbu un celtniecības mašīnas. Elektromagnētiskā saderība (EMC) mašīnām ar iekšējo elektroapgādi. 2. daļa. Funkcionālā drošuma elektromagnētiskās saderības papildu prasības (ISO 13766-2:2018)

C

16.

EN 15194:2017

Velosipēdi. Velosipēdi ar elektrisko piedziņu. Divriteņi ar elektrisko piedziņu (EPAC)

C

17.

EN 15895:2011+A1:2018

Rokas instrumenti ar kasetni. Drošuma prasības. Stiprināšanas un marķēšanas instrumenti.

C

18.

EN ISO 16092-1:2018

Darbgaldu drošums. Preses. 1. daļa: Vispārīgās drošuma prasības (ISO 16092-1:2017)

C

19.

EN ISO 16092-3:2018

Darbgaldu drošums. Preses. 3. daļa: Drošuma prasības hidrauliskajām presēm (ISO 16092-3:2017)

C

20.

EN 16719:2018

Transportēšanas platformas

C

21.

EN 16952:2018

Lauksaimniecības mašīnas. Paceļamās platformas darbam augļudārzos (WPO). Drošums

C

22.

EN 17059:2018

Galvanizācijas un anodēšanas līnijas. Drošuma prasības

C

23.

EN ISO 19085-4:2018

Kokapstrādes mašīnas. Drošums. 4. daļa: Vertikālās paneļu ripzāģmašīnas (ISO 19085-4:2018)

C

24.

EN ISO 19085-6:2017

Kokapstrādes mašīnas. Drošums. 6. daļa: Vienvārpstas vertikālās frēzmašīnas (ISO 19085-6:2017)

C

25.

EN ISO 19085-8:2018

Kokapstrādes mašīnas. Drošums. 8. daļa: Lentes kalibrēšanas un slīpēšanas mašīnas taisnām sagatavēm (ISO 19085-8:2017)

C

26.

EN ISO 19225:2017

Mašīnas apakšzemes raktuvēm. Mobilās ieguves mašīnas. Drošuma prasības skaldītājiem-krāvējiem un iežarklu sistēmām (ISO 19225:2017)

C

27.

EN ISO 28927-2:2009

Ar piedziņu aprīkotie portatīvie rokturamie darbarīki. Testēšanas metodes vibrāciju emisijas novērtēšanai. 2. daļa: Uzgriežņu atslēgas, muciņtipa atslēgas un skrūvgrieži (ISO 28927-2:2009)

EN ISO 28927-2:2009/A1:2017

C

28.

EN ISO/IEC 80079-38:2016

Sprādzienbīstamas vides. 38. daļa: Iekārtas un komponentes apakšzemes raktuvēs sprādzienbīstamās vidēs (ISO/IEC 80079-38:2016)

EN ISO/IEC 80079-38:2016/A1:2018

C

29.

EN 50569:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. Īpašās prasības komerciālajām elektriskajām veļas centrifūgām

EN 50569:2013/A1:2018

C

30.

EN 50570:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. Īpašās prasības komerciālajiem elektriskajiem cilindržāvētājiem

EN 50570:2013/A1:2018

C

31.

EN 50571:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. Īpašās prasības komerciālajām elektriskajām veļas mašīnām

EN 50571:2013/A1:2018

C

32.

EN 50636-2-107:2015

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīču drošums. 2-107. daļa: Īpašas prasības robotiskiem ar baterijām darbināmiem zāles pļāvējiem (IEC 60335-2-107:2012, modificēts)

EN 50636-2-107:2015/A1:2018

C

33.

EN 60335-1:2012

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 1. daļa: Vispārīgās prasības (IEC 60335-1:2010, modificēts)

EN 60335-1:2012/A11:2014

EN 60335-1:2012/A13:2017

C

34.

EN 60335-2-58:2005

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces – Drošība – 2-58. daļa: Īpašās prasības komerciālām elektriskām trauku mazgāšanas mašīnām (IEC 60335-2-58:2002, modificēts)

EN 60335-2-58:2005/A2:2015

EN 60335-2-58:2005/A12:2016

C

35.

EN 62841-2-1:2018

Rokas elektroinstrumenti, pārvietojami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 2-1. daļa: Īpašās prasības rokas urbjmašīnām un trieciena urbjmašīnām (IEC 62841-2-1:2017, modificēts)

C

36.

EN 62841-2-17:2017

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, pārvietojami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 2-17. daļa: Īpašās prasības rokas frēzēm (IEC 62841-2-17:2017, modificēts)

C

37.

EN 62841-3-1:2014

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-1. daļa: Īpašās prasības transportējamiem galda zāģiem (IEC 62841-3-1:2014, modificēts)

EN 62841-3-1:2014/A11:2017

C

38.

EN 62841-3-4:2016

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-4. daļa: Īpašās prasības transportējamām galda slīpmašīnām (IEC 62841-3-4:2016, modificēts)

EN 62841-3-4:2016/A11:2017

C

39.

EN 62841-3-6:2014

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-6. daļa: Īpašās prasības urbjmašīnām ar dimanta urbjiem un šķidruma padeves sistēmu (IEC 62841-3-6:2014, modificēts)

EN 62841-3-6:2014/A11:2017

C

40.

EN 62841-3-9:2015

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-9. daļa: Īpašās prasības transportējamiem lenķzāģiem (IEC 62841-3-9:2014, modificēts)

EN 62841-3-9:2015/A11:2017

C

41.

EN 62841-3-10:2015

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-10. daļa: Īpašās prasības transportējamām atgriešanas mašīnām (IEC 62841-3-10:2015, modificēts)

EN 62841-3-10:2015/A11:2017

C

42.

EN 62841-3-14:2017

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, pārvietojami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-14. daļa: Īpašās prasības pārvietojamiem drenāžas tīrītājiem (IEC 62841-3-14:2017, modificēts)

C


II PIELIKUMS

Nr.

Atsauce uz standartu

Tips

1.

EN 474-1:2006+A5:2018

Zemesdarbu mašīnas. Drošums. 1. daļa: Vispārīgās prasības

Norāde. Šī publikācija neattiecas uz šā standarta 5.8.1. pantu par vadītāja redzamības lauku, bet vienīgi saistībā ar EN 474-5:2006+A3:2013 prasībām hidrauliskajiem ekskavatoriem; minētā panta piemērošana neļauj prezumēt atbilstību Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.2.2. un 3.2.1. punktā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

C

2.

EN 13241:2003+A2:2016

Industriālās, komerciālās, garāžu durvis un vārti. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi

Norāde. Attiecībā uz 4.2.2., 4.2.6., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4. un 4.3.6. punktu šī publikācija neattiecas uz standarta EN 12453:2000 atsauci, jo tā piemērošana neļauj prezumēt atbilstību Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.7. un 1.4.3. punktā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

C


III PIELIKUMS

Nr.

Atsauce uz standartu

Atsaukšanas datums

Tips

1.

EN 1037:1995+A1:2008

Mašīnu drošums. Neparedzētas iedarbināšanas ierobežošana

19.3.2019.

B

2.

EN 474-1:2006+A4:2013

Zemesdarbu mašīnas. Drošums. 1. daļa: Vispārīgās prasības

Norāde. Šī publikācija neattiecas uz šā standarta 5.8.1. pantu par vadītāja redzamības lauku, kura piemērošana neļauj prezumēt atbilstību Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.2.2. un 3.2.1. punktā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

19.3.2019.

C

3.

EN 1853:1999+A1:2009

Lauksaimniecības mašīnas. Treileri ar paceļamu korpusu. Drošums

19.3.2019.

C

4.

EN 1870-6:2002+A1:2009

Kokapstrādes mašīnu drošums. Ripzāģu mašīnas. 6. daļa: Malkas zāģēšanas ripzāģi un kombinētās ripzāģu mašīnas ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu

19.3.2019.

C

5.

EN ISO 4254-5:2009

Lauksaimniecības mašīnas. Drošums. 5. daļa: Ar motorpiedziņu aprīkotas augsnes apstrādes mašīnas (ISO 4254-5:2008)

19.3.2019.

C

6.

EN ISO 4254-7:2009

Lauksaimniecības mašīnas. Drošums. 7. daļa: Labības kombaini, mobilie lopbarības pļāvēji un kokvilnas kombaini (ISO 4254-7:2008)

19.3.2019.

C

7.

EN 14017:2005+A2:2009

Lauksaimniecības un mežkopības mašīnas. Cieto minerālmēslu izkliedētāji. Drošums

19.3.2019.

C

8.

EN ISO 5395-1:2013

Dārza iekārtas. Drošuma prasības ar iekšdedzes dzinēju aprīkotām zālienu pļaujmašīnām. 1. daļa: Terminoloģija un kopējie testi (ISO 5395-1:2013)

19.3.2019.

C

9.

EN ISO 5395-3:2013

Dārza iekārtas. Drošuma prasības ar iekšdedzes dzinēju aprīkotām zālienu pļaujmašīnām. 3. daļa: Zālienu pļaujmašīnas ar virspusē sēdošu operatoru (ISO 5395-3:2013)

EN ISO 5395-3:2013/A1:2017

19.3.2019.

C

10.

EN 12013:2000+A1:2008

Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas. Iekšējie mikseri. Drošuma prasības

19.3.2019.

C

11.

EN 12999:2011+A1:2012

Celtņi. Iekraušanas celtņi

19.3.2019.

C

12.

EN 13001-3-1:2012+A1:2013

Celtņi. Vispārīgie konstruktīvie aprēķini. 3-1. daļa: Tērauda konstrukciju robežstāvokļi un piemērotības pierādīšana

19.3.2019.

C

13.

EN 13135:2013

Celtņi. Drošums. Konstruēšana. Prasības iekārtām

19.3.2019.

C

14.

EN 13684:2004+A3:2009

Dārza mašīnas un rīki. Kājniekvadāmi zālienu aeratori un skarifikatori. Drošums

19.3.2019.

C

15.

EN 15895:2011

Ar kasetni aprīkoti rokturamie instrumenti. Drošuma prasības. Stiprināšanas un marķēšanas instrumenti

19.3.2019.

C

16.

EN 692:2005+A1:2009

Darbgaldi. Mehāniskās preses. Drošums

19.3.2019.

C

17.

EN 693:2001+A2:2011

Darbgaldi. Drošums. Hidrauliskās preses

19.3.2019.

C

18.

EN 13736:2003+A1:2009

Darbmašīnu drošums. Pneimatiskās preses

19.3.2019.

C

19.

EN 848-1:2007+A2:2012

Kokapstrādes mašīnu drošums. Frēzmašīnas vienpusējai apstrādei ar rotējošu griezējinstrumentu. 1. daļa Vienvārpstas vertikālās frēzmašīnas

19.3.2019.

C

20.

EN 1710:2005+A1:2008

Sprādzienbīstamām atmosfērām apakšzemes raktuvēs paredzētas iekārtas un to komponenti

19.3.2019.

C

21.

EN 50569:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. Īpašās prasības komerciālajām elektriskajām veļas centrifūgām

12.1.2021.

C

22.

EN 50570:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. Īpašās prasības komerciālajiem elektriskajiem cilindriskajiem veļas žāvētājiem

12.1.2021.

C

23.

EN 50571:2013

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. Īpašās prasības komerciālajām elektriskajām veļas mazgājamām mašīnām

12.1.2021.

C

24.

EN 50636-2-107:2015

Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzētu elektroierīču drošums. 2-107. daļa: Īpašas prasības robottehnikai ar baterijām darbināmām zālienu pļaujmašīnām (IEC 60335-2-107:2012, modificēts)

12.1.2020.

C

25.

EN 60335-1:2012

Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzētas elektroierīces. Drošums. 1. daļa: Vispārīgās prasības (IEC 60335-1:2010, modificēts)

EN 60335-1:2012/A11:2014

3.5.2020.

C

26.

EN 60745-2-1:2010

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošums. 2-1. daļa: Īpašās prasības urbjmašīnām un trieciena urbjmašīnām (IEC 60745-2-1:2003, modificēts + A1:2008)

19.3.2019.

C

27.

EN 60745-2-17:2010

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošums. 2-17. daļa: Īpašās prasības fasonfrēzēšanas instrumentiem un malu apgriešanas instrumentiem (IEC 60745-2-17:2010, modificēts)

19.3.2019.

C

28.

EN 62841-3-1:2014

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-1. daļa: Īpašās prasības transportējamiem galda zāģiem (IEC 62841-3-1:2014, modificēts)

19/10/2019

C

29.

EN 61029-2-4:2011

Ar motoru darbināmu transportējamu elektroinstrumentu drošums. 2-4. daļa: Īpašās prasības galda slīpmašīnām (IEC 61029-2-4:1993, modificēts + A1:2001, modificēts)

19.3.2019.

C

30.

EN 62841-3-6:2014

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-6. daļa: Īpašās prasības urbjmašīnām ar dimanta urbjiem un šķidruma padeves sistēmu (IEC 62841-3-6:2014, modificēts)

19.10.2019.

C

31.

EN 62841-3-9:2015

Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki, transportējami darbarīki un dārza tehnika. Drošums. 3-9. daļa: Īpašās prasības transportējamiem lenķzāģiem (IEC 62841-3-9:2014, modificēts)

15.11.2019.

C

32.

EN 62841-3-10:2015

Elektriskie ar motoru darbināmie rokas darbarīki, transportējamie darbarīki, zāliena un dārza kopšanas tehnika. Drošums. 3-10. daļa: Īpašās prasības transportējamām atgriešanas mašīnām (IEC 62841-3-10:2015, modificēts)

19.10.2019.

C

33.

EN 13241:2003+A2:2016

Industriālās, komerciālās, garāžu durvis un vārti. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi

19.3.2019.

C

34.

EN 786:1996+A2:2009

Dārza iekārtas. No aizmugures vadāmi un rokturami zālienu un zālienu malu apgriezēji ar elektrisko piedziņu. Mehāniskā drošība

19.3.2019.

C

35.

EN 1870-14:2007+A2:2012

Kokapstrādes mašīnu drošums. Ripzāģu mašīnas. 14. daļa: Vertikālu paneļu zāģi

19.3.2019.

C

36.

EN 61496-1:2013

Mašīnu drošums. Elektrojūtīgās aizsargierīces. 1. daļa: Vispārīgās prasības un testēšana

19.3.2019.

C

37.

EN ISO 11200:2014

Akustika. Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis. Vadlīnijas pamatstandartu lietošanai skaņas emisijas spiediena līmeņu noteikšanai darbvietā un citās norādītās vietās

19.3.2019.

B


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/120


Saskaņā ar Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses, izveidotās

APVIENOTĀS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2019

(2019. gada 19. februāris)

par Apvienotās padomes reglamenta un Tirdzniecības un attīstības komitejas reglamenta pieņemšanu [2019/437]

APVIENOTĀ PADOME,

ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 100., 101. un 102. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem šā lēmuma I pielikumā izklāstīto Apvienotās padomes reglamentu.

2. pants

Ar šo pieņem šā lēmuma II pielikumā izklāstīto Tirdzniecības un attīstības komitejas reglamentu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Keiptaunā, 2019. gada 19. februārī

Apvienotās padomes vārdā –

DAK EPN valstu pārstāve

Bogolo Joy KENEWENDO

ES pārstāve

Cecilia MALMSTRÖM


I PIELIKUMS

APVIENOTĀS PADOMES REGLAMENTS

I NODAĻA

Darba organizācija

1. pants

Sastāvs un vadība

1.   Apvienotā padome, kas izveidota saskaņā ar 100. pantu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību (“ES”) un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“nolīgums”), savus pienākumus veic tā, kā paredzēts nolīguma 100. un 101. pantā.

2.   Šajā reglamentā atsauce uz “Pusēm” atbilst nolīguma 104. pantā sniegtajai definīcijai, proti, Botsvāna, Lesoto, Namībija, Dienvidāfrika, Svatini un Mozambika (“DAK EPN valstis”), no vienas puses, un ES Puse (t. i., Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, ņemot vērā to attiecīgās kompetences jomas), no otras puses.

3.   Saskaņā ar nolīguma 101. panta 1. punktu Apvienotās padomes sastāvā ietilpst, no vienas puses, attiecīgie Eiropas Savienības Padomes locekļi un attiecīgie Eiropas Komisijas locekļi vai viņu pārstāvji un, no otras puses, DAK EPN valstu attiecīgie ministri vai viņu pārstāvji.

4.   Apvienoto padomi ministru līmenī ik pēc divpadsmit (12) mēnešu periodiem pārmaiņus vada ES Puses pārstāvji, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, un DAK EPN valstu pārstāvis.

5.   Neatkarīgi no 4. punkta Apvienotās padomes kārtējās sanāksmes pārmaiņus vada ES Puses pārstāvji, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, un DAK EPN valstu pārstāvis. Apvienotās padomes pirmo sanāksmi Puses vada kopīgi.

6.   Neatkarīgi no 4. punktā minētā perioda pirmais periods sākas nākamajā dienā pēc Apvienotās padomes pirmās sanāksmes un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Minētajā pirmajā periodā vadību nodrošina DAK EPN valstu pārstāvis.

2. pants

Sanāksmes

1.   Saskaņā ar nolīguma 102. panta 4. punktu Apvienotā padome tiekas regulāros intervālos, kas nepārsniedz divu (2) gadu periodu, bet nepieciešamības gadījumā rīko ārkārtas sanāksmes, ja Puses tā vienojas.

2.   Apvienotās padomes sanāksmes notiek pārmaiņus Briselē vai kādas DAK EPN valsts teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi.

3.   Ja vien Puses nevienojas citādi, Apvienotās padomes sanāksmes sasauc Puse, kura vada tās darbu, pēc apspriešanās ar otru Pusi.

4.   Puses var vienoties Apvienotās padomes sanāksmes rīkot ar elektroniskiem līdzekļiem.

3. pants

Novērotāji

Apvienotā padome var nolemt ad hoc kārtā uzaicināt uz savām sanāksmēm novērotājus un noteikt, kuri darba kārtības punkti būs atvērti minētajiem novērotājiem.

4. pants

Sekretariāts

1.   Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts un Eiropas Komisija, no vienas puses, un DAK sekretariāta DAK EPN nodaļa, no otras puses, ik pēc divpadsmit (12) mēnešu periodiem pārmaiņus nodrošina Apvienotās padomes sekretariātu (“Sekretariāts”). Minētie periodi sakrīt ar vadības kārtību, kas noteikta 1. panta 4. un 6. punktā.

2.   ES Pusē provizoriskas darba kārtības un protokolu projektus sagatavo Eiropas Komisija, un visus oficiālus dokumentus, kas paredzēti Apvienotajai padomei vai kuru izcelsme ir Apvienotā padome, izplata Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

3.   DAK EPN Pusē provizoriskas darba kārtības un protokolu projektus sagatavo DAK EPN nodaļa, un visus oficiālus dokumentus, kas paredzēti Apvienotajai padomei vai kuru izcelsme ir Apvienotā padome, izplata DAK EPN nodaļa.

II NODAĻA

Darbība

5. pants

Dokumenti

Ja Apvienotās padomes apspriedes balstās uz apliecinošiem rakstveida dokumentiem, Sekretariāts šādus dokumentus numurē un izplata kā Apvienotās padomes dokumentus.

6. pants

Informēšana par sanāksmēm un to darba kārtība

1.   Sekretariāts ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms Apvienotās padomes sanāksmes informē Puses par sanāksmes sasaukšanu un lūdz priekšlikumus darba kārtībai. Steidzamības vai vērā ņemamu neparedzētu apstākļu gadījumā sanāksmi var sasaukt arī īsākā termiņā.

2.   Sekretariāts katrai sanāksmei sagatavo provizorisku darba kārtību. Sekretariāts ne vēlāk kā četrpadsmit (14) dienas pirms sanāksmes to nosūta Apvienotās padomes vadītājam un locekļiem.

3.   Provizoriskā darba kārtība ietver punktus, par kuriem Sekretariāts saņēmis kādas Puses lūgumu tos iekļaut.

4.   Apvienotā padome katras sanāksmes sākumā apstiprina darba kārtību. Ja Puses tā vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus punktus.

5.   Apvienotās padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar visām Pusēm, var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem tematiem.

7. pants

Protokols

1.   Katras sanāksmes protokola projektu Sekretariāts sagatavo divdesmit vienas (21) dienas laikā pēc sanāksmes, ja vien Puses, savstarpēji vienojoties, nenolemj citādi.

2.   Protokolā par katru darba kārtības punktu norāda:

a)

Apvienotajai padomei iesniegtos dokumentus;

b)

visus paziņojumus, kurus kāds Apvienotās padomes loceklis lūdzis iekļaut protokolā; un

c)

jautājumus, par kuriem Puses ir vienojušās, piemēram, lēmumus, ieteikumus vai kopīgus paziņojumus.

3.   Katras sanāksmes protokola projektu abas Puses rakstiski apstiprina četrdesmit divu (42) dienu laikā pēc sanāksmes, ja vien Puses nevienojas citādi. Pēc protokola apstiprināšanas Pušu pārstāvji saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām prasībām to paraksta divos eksemplāros, un katra Puse saņem vienu šo autentisko dokumentu oriģināleksemplāru.

8. pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Saskaņā ar nolīguma 102. pantu Apvienotā padome lēmumus vai ieteikumus nolīgumā paredzētos gadījumos pieņem pēc konsensa principa.

2.   Ja Apvienotā padome saskaņā ar nolīgumu ir pilnvarota pieņemt lēmumus vai ieteikumus, šādus aktus protokolā sauc attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”. Sekretariāts katram pieņemtam lēmumam vai ieteikumam piešķir kārtas numuru, norāda pieņemšanas datumu un formulē tā tematu. Katrā lēmumā vai ieteikumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

3.   Ja kāda DAK EPN valsts nespēj piedalīties Apvienotās padomes sanāksmē, Sekretariāts minētajam loceklim dara zināmus minētajā sanāksmē pieņemtos lēmumus vai ieteikumus. Attiecīgā DAK EPN valsts desmit (10) kalendāro dienu laikā pēc šādu lēmumu vai ieteikumu nosūtīšanas sniedz rakstveida atbildi, norādot to, kuriem lēmumiem vai ieteikumiem tā nepiekrīt, un tā iemeslus. Ja noteiktajā termiņā netiek dota šāda rakstveida atbilde, lēmumus vai ieteikumus uzskata par pieņemtiem. Ja DAK EPN valsts, kas nepiedalījās sanāksmē, nepiekrīt vienam vai vairākiem lēmumiem vai ieteikumiem, Puses cenšas atrisināt neatrisinātos jautājumus, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskos līdzekļus, kā tas paredzēts 4. punktā.

4.   Sanāksmju starplaikā Apvienotā padome lēmumus vai ieteikumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskus līdzekļus, ja tam piekrīt abas Puses. Rakstiskā procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp Pušu pārstāvjiem.

5.   Apvienotās padomes pieņemto lēmumu un ieteikumu autentiskumu apliecina ar diviem oriģināleksemplāriem, ko paraksta Eiropas Komisijas pārstāvis ES Puses vārdā un DAK EPN valstu pārstāvis.

9. pants

Publiska piekļuve

1.   Apvienotās padomes sanāksmes nav atklātas, ja vien Puses nenolemj citādi.

2.   Puses var nolemt publicēt Apvienotās padomes lēmumus un ieteikumus.

10. pants

Darba valodas

Ja vien Puses nenolemj citādi, visa sarakste un saziņa starp Pusēm saistībā ar Apvienotās padomes darbu, kā arī apspriedes Apvienotās padomes sanāksmju laikā notiek angļu un portugāļu valodā.

III NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

11. pants

Izdevumi

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar dalību Apvienotās padomes sanāksmēs – gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmes rīkošanu, mutvārdu tulkošanas pakalpojumu sniegšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.

12. pants

Tirdzniecības un attīstības komiteja

Saskaņā ar nolīguma 103. panta 5. punktu Tirdzniecības un attīstības komiteja par savu darbību atskaitās un atbild Apvienotajai padomei.

13. pants

Reglamenta grozīšana

Šo reglamentu var grozīt rakstveidā ar Apvienotās padomes lēmumu un pieņemt saskaņā ar šā reglamenta 8. pantu.


II PIELIKUMS

TIRDZNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS REGLAMENTS

I NODAĻA

Darba organizācija

1. pants

Sastāvs un vadība

1.   Tirdzniecības un attīstības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 103. pantu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“nolīgums”), savus pienākumus veic saskaņā ar minēto pantu.

2.   Šajā reglamentā atsauce uz “Pusēm” atbilst nolīguma 104. pantā sniegtajai definīcijai, proti, Botsvāna, Lesoto, Namībija, Dienvidāfrika, Svatini un Mozambika (“DAK EPN valstis”), no vienas puses, un ES Puse (t. i., Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, ņemot vērā to attiecīgās kompetences jomas), no otras puses.

3.   Saskaņā ar nolīguma 103. panta 1. punktu Tirdzniecības un attīstības komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji, kas parasti ir augsta ranga amatpersonas.

4.   Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes ik pēc divpadsmit (12) mēnešu periodiem pārmaiņus vada Eiropas Komisijas augsta ranga amatpersona un DAK EPN valstu augsta ranga amatpersona. Tirdzniecības un attīstības komitejas pirmo sanāksmi kopīgi vada Pušu attiecīgie pārstāvji.

5.   Neatkarīgi no 4. punktā minētā perioda pirmais periods sākas dienā, kad notiek Tirdzniecības un attīstības komitejas pirmā sanāksme, un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Minētajā pirmajā periodā vadību nodrošina DAK EPN valstu pārstāvis.

2. pants

Sanāksmes

1.   Tirdzniecības un attīstības komiteja tiekas regulāros intervālos un pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma. Sanāksmes notiek pārmaiņus Briselē vai kādas DAK EPN valsts teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi.

2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes sasauc Puse, kura vada tās darbu, pēc apspriešanās ar otru Pusi.

3.   Puses var vienoties Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes rīkot ar elektroniskiem līdzekļiem.

3. pants

Novērotāji

Tirdzniecības un attīstības komiteja var nolemt ad hoc kārtā uzaicināt uz savām sanāksmēm novērotājus un noteikt, kuri darba kārtības punkti būs atvērti minētajiem novērotājiem.

4. pants

Sekretariāts

1.   Puse, kas vada Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmi, nodrošina Tirdzniecības un attīstības komitejas sekretariātu (“Sekretariāts”).

2.   Ja sanāksme notiek, izmantojot elektroniskus līdzekļus, Puse, kas vada darbu, nodrošina Sekretariātu.

II NODAĻA

Darbība

5. pants

Dokumenti

Ja Tirdzniecības un attīstības komitejas apspriedes balstās uz apliecinošiem rakstveida dokumentiem, Sekretariāts šādus dokumentus numurē un izplata kā Tirdzniecības un attīstības komitejas dokumentus.

6. pants

Informēšana par sanāksmēm un to darba kārtība

1.   Sekretariāts ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms sanāksmes informē Puses par sanāksmes sasaukšanu un lūdz priekšlikumus darba kārtībai. Steidzamības vai vērā ņemamu neparedzētu apstākļu gadījumā sanāksmi var sasaukt arī īsākā termiņā.

2.   Sekretariāts katrai sanāksmei sagatavo provizorisku darba kārtību. Sekretariāts ne vēlāk kā četrpadsmit (14) dienas pirms sanāksmes sākuma to nosūta Tirdzniecības un attīstības komitejas vadītājam un locekļiem.

3.   Provizoriskā darba kārtība ietver punktus, par kuriem Sekretariāts saņēmis kādas Puses lūgumu tos iekļaut.

4.   Tirdzniecības un attīstības komiteja katras sanāksmes sākumā apstiprina darba kārtību. Ja Puses tā vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus punktus.

5.   Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs, vienojoties ar visām Pusēm, var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem tematiem.

7. pants

Sanāksmes ziņojums

Ja vien Puses nevienojas citādi, Sekretariāts sagatavo katras sanāksmes ziņojumu, ko pieņem katras sanāksmes beigās.

8. pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Saskaņā ar nolīguma 103. panta 6. punktu Tirdzniecības un attīstības komiteja pēc konsensa principa pieņem lēmumus vai ieteikumus nolīgumā paredzētos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Apvienotā padome.

2.   Ja Tirdzniecības un attīstības komiteja saskaņā ar nolīgumu ir pilnvarota pieņemt lēmumus vai ieteikumus vai ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Apvienotā padome, šādus aktus 7. pantā minētajā sanāksmes ziņojumā sauc attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”. Sekretariāts katram pieņemtam lēmumam vai ieteikumam piešķir kārtas numuru, norāda pieņemšanas datumu un formulē tā tematu. Katrā lēmumā vai ieteikumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

3.   Ja kāda DAK EPN valsts nespēj piedalīties sanāksmē, Sekretariāts minētajam loceklim dara zināmus minētajā sanāksmē pieņemtos lēmumus vai ieteikumus. Attiecīgā DAK EPN valsts desmit (10) kalendāro dienu laikā pēc šādu lēmumu vai ieteikumu nosūtīšanas sniedz rakstveida atbildi, norādot to, kuriem lēmumiem vai ieteikumiem tā nepiekrīt, un tā iemeslus. Ja noteiktajā termiņā netiek dota šāda rakstveida atbilde, lēmumus vai ieteikumus uzskata par pieņemtiem. Ja DAK EPN valsts, kas nepiedalījās sanāksmē, nepiekrīt vienam vai vairākiem lēmumiem vai ieteikumiem, Puses cenšas atrisināt neatrisinātos jautājumus, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskos līdzekļus, kā tas paredzēts 4. punktā.

4.   Sanāksmju starplaikā Tirdzniecības un attīstības komiteja lēmumus vai ieteikumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskus līdzekļus, ja tam piekrīt abas Puses. Rakstiskā procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp Pušu pārstāvjiem.

5.   Tirdzniecības un attīstības komitejas pieņemto lēmumu un ieteikumu autentiskumu apliecina ar diviem oriģināleksemplāriem, ko paraksta ES pārstāvis un DAK EPN valstu pārstāvis.

9. pants

Publiska piekļuve

1.   Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes nav atklātas, ja vien Puses nenolemj citādi.

2.   Puses var nolemt publicēt Tirdzniecības un attīstības komitejas lēmumus un ieteikumus.

III NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

10. pants

Izdevumi

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar dalību Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmēs – gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmes rīkošanu, mutvārdu tulkošanas pakalpojumu sniegšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.

11. pants

Specializētās komitejas un citas struktūras

1.   Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 50. pantu, partnerība lauksaimniecības jomā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 68. pantu, un Īpašā komiteja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības jautājumos, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 3. protokola 13. pantu, atskaitās Tirdzniecības un attīstības komitejai.

2.   Saskaņā ar attiecīgi nolīguma 50. panta 2. punkta f) apakšpunktu un nolīguma 3. protokola 13. panta 5. punktu Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja un Īpašā komiteja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības jautājumos pašas nosaka savu reglamentu.

3.   Saskaņā ar nolīguma 68. panta 3. punktu lauksaimniecības partnerības darbības noteikumus izveido, Pusēm savstarpēji vienojoties Tirdzniecības un attīstības komitejā.

4.   Ievērojot nolīguma 103. panta 3. punktu, Tirdzniecības un attīstības komiteja var izveidot jebkādas īpašas tehniskās grupas, lai risinātu konkrētus to kompetencē esošus jautājumus.

5.   Tirdzniecības un attīstības komiteja pieņem 4. punktā minēto īpašo tehnisko grupu reglamentus. Tirdzniecības un attīstības komiteja var nolemt izbeigt īpašo tehnisko grupu darbību un noteikt vai grozīt to kompetenci.

6.   Īpašās tehniskās grupas pēc katras sanāksmes atskaitās Tirdzniecības un attīstības komitejai.

12. pants

Reglamenta grozīšana

Šo reglamentu var grozīt rakstveidā ar Tirdzniecības un attīstības komitejas lēmumu un pieņemt saskaņā ar šā reglamenta 8. pantu.


19.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/128


Saskaņā ar Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses, izveidotās

APVIENOTĀS PADOMES LĒMUMS Nr. 2/2019

(2019. gada 19. februāris)

par Domstarpību novēršanas un noregulēšanas reglamenta un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksa pieņemšanu [2019/438]

APVIENOTĀ PADOME,

ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 89. panta 1. punktu un 100., 101. un 102. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem šā lēmuma I pielikumā izklāstīto Domstarpību novēršanas un noregulēšanas reglamentu.

2. pants

Ar šo pieņem šā lēmuma II pielikumā izklāstīto Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Keiptaunā, 2019. gada 19. februārī

Apvienotās padomes vārdā –

DAK EPN valstu pārstāve

Bogolo Joy KENEWENDO

ES pārstāve

Cecilia MALMSTRÖM


I PIELIKUMS

DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANAS UN NOREGULĒŠANAS REGLAMENTS

1. pants

Definīcijas

Šajā reglamentā un saskaņā ar nolīguma III daļu (Domstarpību novēršana un noregulēšana):

a)

“administratīvais personāls”, ja runā par šķīrējtiesnesi, ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

b)

“konsultants” ir persona, kuru viena no Pusēm piesaistījusi, lai tā minēto Pusi konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas procesu;

c)

“nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses, kas parakstīts 2016. gada 10. jūnijā;

d)

“šķīrējtiesnesis” ir šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

e)

“šķīrējtiesas kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 80. pantu;

f)

“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar iecelšanas noteikumiem šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā veic izpēti vai palīdz minētajam šķīrējtiesnesim;

g)

“prasītāja Puse” ir Puse, kas pieprasa šķīrējtiesas kolēģijas izveidi saskaņā ar nolīguma 80. pantu;

h)

“diena” ir kalendārā diena;

i)

“Puse” ir domstarpību Puse;

j)

“atbildētāja Puse” ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj nolīguma 76. pantā minētos noteikumus; un

k)

“Puses pārstāvis” ir Puses valsts pārvaldes iestādes, aģentūras vai cita publisko tiesību subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas Pusi pārstāv domstarpībās sakarā ar nolīgumu.

2. pants

Paziņojumi

1.   Jebkuru šķīrējtiesas kolēģijas pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu vienlaikus nosūta abām Pusēm.

2.   Jebkuru vienas Puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts šķīrējtiesas kolēģijai, vienlaikus kā kopiju nosūta arī otrai Pusei.

3.   Jebkuru vienas Puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts otrai Pusei, attiecīgā gadījumā vienlaikus kā kopiju nosūta arī šķīrējtiesas kolēģijai.

4.   Jebkuru paziņojumu, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, nosūta, izmantojot e-pastu vai attiecīgā gadījumā citus telesakaru līdzekļus, kas reģistrē tā nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts kas cits, šāds paziņojums ir uzskatāms par nogādātu tā nosūtīšanas dienā.

5.   Visus paziņojumus adresē Eiropas Savienības Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam un DAK EPN valstu kontaktpersonai, kā paredzēts nolīguma 105. pantā.

6.   Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstveida iesniegumos vai citos dokumentos, kas attiecas uz šķīrējtiesas procesu, var izlabot, nogādājot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

7.   Ja dokumenta nogādāšanas termiņa pēdējā diena iekrīt Eiropas Komisijas vai attiecīgās DAK EPN valsts vai valstu brīvdienā vai svētku dienā, dokumentu uzskata par nogādātu nākamajā darbdienā.

8.   Atkarībā no domstarpību rakstura visus pieprasījumus un paziņojumus, kas adresēti Tirdzniecības un attīstības komitejai, kā kopiju nosūta arī pārējām attiecīgajām apakškomitejām, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumu.

3. pants

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1.   Ja, ievērojot nolīguma 80. pantu, šķīrējtiesnesi izraugās izlozes kārtībā, Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs nekavējoties informē Puses par izlozes datumu, laiku un vietu.

2.   Pušu pārstāvji var piedalīties izlozē, un izlozi veic ar Pusi vai Pusēm, kas ir klāt.

3.   Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs rakstveidā informē katru personu, kas izraudzīta darbam par šķīrējtiesnesi, par viņas iecelšanu. Katra šāda persona piecu (5) dienu laikā no dienas, kad viņa informēta par iecelšanu, apliecina abām Pusēm savu pieejamību.

4.   Ja brīdī, kad saskaņā ar nolīguma 80. panta 3. punktu tiek iesniegts pieprasījums, nolīguma 94. pantā minētais saraksts nav izveidots vai neietver pietiekamu skaitu personu, šķīrējtiesnešus izraugās izlozes kārtībā no to personu vidus, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

4. pants

Darba organizācijas sanāksme

1.   Ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju desmit (10) dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, kuru apspriešanu Puses vai šķīrējtiesas kolēģija uzskata par lietderīgu, tai skaitā par:

a)

šķīrējtiesnešu atalgojumu un atlīdzināmajiem izdevumiem saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) standartiem;

b)

atalgojumu palīgam(-iem), kas kopumā nepārsniedz 50 % no atalgojuma, kas maksājams šķīrējtiesnesim(-iem); vai

c)

procesa norises grafiku.

2.   Šķīrējtiesneši un Pušu pārstāvji var piedalīties 1. punktā minētajā sanāksmē arī ar telefonsakaru vai videokonferences palīdzību.

5. pants

Pilnvaras

1.   Ja vien Puses septiņu (7) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir šādas:

a)

izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, uz kuriem atsaucas Puses;

b)

konstatēt to, vai aplūkojamais pasākums atbilst nolīguma 76. pantā minētajiem nolīguma noteikumiem; un

c)

sniegt ziņojumu saskaņā ar nolīguma 81. un 82. pantu.

2.   Ja Puses vienojas par citām pilnvarām, tās 1. punktā noteiktajā termiņā informē šķīrējtiesas kolēģiju par šādi saskaņotajām pilnvarām.

6. pants

Rakstveida iesniegumi

Prasītāja Puse savu rakstveida iesniegumu nogādā divdesmit (20) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Atbildētāja Puse savu rakstveida iesniegumu nogādā divdesmit (20) dienu laikā no prasītājas Puses rakstveida iesnieguma nogādāšanas dienas.

7. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas darbība

1.   Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visas tās sanāksmes. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

2.   Ja vien nolīguma III daļā vai šajā reglamentā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija savu darbību var veikt ar jebkādiem līdzekļiem, ieskaitot telefonu, faksa sūtījumus vai datortīklus.

3.   Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut tās apspriedēs piedalīties arī šķīrējtiesnešu palīgiem.

4.   Jebkuru lēmumu vai ziņojumu sagatavošana ir tikai un vienīgi šķīrējtiesas kolēģijas kompetencē, un to nevar deleģēt.

5.   Ja rodas procesuāls jautājums, kas nav aplūkots nolīguma III daļā un tā pielikumos, šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar Pusēm, var pieņemt atbilstīgu procedūru, kas ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

6.   Kad šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir nepieciešams mainīt kādu no procesuālajiem termiņiem, izņemot nolīguma III daļā noteiktos termiņus, vai ka ir nepieciešams veikt kādus citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā pēc apspriešanās ar Pusēm rakstveidā tās informē par izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem un par jauno termiņu vai nepieciešamajiem pielāgojumiem.

8. pants

Aizstāšana

1.   Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, atsauc savu dalību vai ja ir nepieciešams viņu aizstāt, šķīrējtiesneša aizstājēju izraugās saskaņā ar nolīguma 80. panta 3. punktu.

2.   Ja viena Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ būtu jāaizstāj, minētā Puse piecpadsmit (15) dienu laikā no dienas, kad tā ieguva pietiekamus pierādījumus par šķīrējtiesneša iespējamo neatbilstību minētā pielikuma prasībām, par to informē otru Pusi.

3.   Puses viena ar otru apspriežas piecpadsmit (15) dienu laikā pēc otras Puses informēšanas.

4.   Puses informē šķīrējtiesnesi par viņa iespējamo neatbilstību un var pieprasīt, lai šķīrējtiesnesis veiktu pasākumus nolūkā novērst iespējamo neatbilstību. Ja Puses attiecīgi vienojas, tās var šķīrējtiesnesi arī atcelt un saskaņā ar nolīguma 80. pantu izraudzīties jaunu šķīrējtiesnesi.

5.   Ja Puses nespēj vienoties par to, ka nepieciešams aizstāt šķīrējtiesnesi, izņemot šķīrējtiesas priekšsēdētāju, katra no Pusēm var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

6.   Ja šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesnesis neatbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām, saskaņā ar nolīguma 80. pantu izraugās jaunu šķīrējtiesnesi.

7.   Ja Puses nespēj vienoties par to, ka nepieciešams aizstāt priekšsēdētāju, katra no Pusēm var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām saskaņā ar nolīguma 94. pantu izveidotajā to personu sarakstā, kuras izraudzītas šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja amatam. Tās vārdu izlozē Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs. Šādi izraudzītā persona pieņem lēmumu par to, vai priekšsēdētājs atbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām. Minētais lēmums ir galīgs. Ja tiek pieņemts lēmums par to, ka priekšsēdētājs neatbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām, saskaņā ar nolīguma 80. pantu izraugās jaunu priekšsēdētāju.

9. pants

Šķīrējtiesas sēdes

1.   Balstoties uz laika grafiku, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem informē Puses par šķīrējtiesas sēdes datumu, laiku un vietu. Puse, kuras teritorijā notiek šķīrējtiesas sēde, šo informāciju publisko, ja vien šķīrējtiesas sēde nav slēgta.

2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir DAK EPN valsts vai attiecīgā gadījumā Dienvidāfrikas Muitas savienība (DMS), un DAK EPN valstu teritorijā, ja prasītāja Puse ir Eiropas Savienība. Ja domstarpības attiecas uz pasākumu, kuru veic kāda no DAK EPN valstīm, šķīrējtiesas sēde notiek minētās valsts teritorijā, ja vien minētā valsts desmit (10) dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas tai rakstveidā nepaziņo, ka būtu jāizmanto cita vieta.

3.   Atbildētāja Puse sedz izdevumus saistībā ar šķīrējtiesas sēdes loģistikas pārvaldīšanu, tostarp izmaksas saistībā ar šķīrējtiesas sēdes norises vietas īri. Šādas izmaksas neietver nedz rakstiskās vai mutiskās tulkošanas izmaksas, nedz izmaksas saistībā ar konsultantiem, šķīrējtiesnešiem vai šķīrējtiesnešu administratīvo personālo vai palīgu(-iem) vai tiem maksājamās izmaksas.

4.   Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja Puses tam piekrīt.

5.   Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

6.   Ja vien Puses nevienojas citādi, neatkarīgi no tā, vai šķīrējtiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a)

Puses pārstāvji;

b)

konsultanti;

c)

palīgi un administratīvais personāls;

d)

šķīrējtiesas tulki, tulkotāji un šķīrējtiesas kolēģijas referenti; un

e)

eksperti, par kuriem šķīrējtiesas kolēģija nolēmusi saskaņā ar nolīguma 90. pantu.

7.   Katra Puse ne vēlāk kā septiņas (7) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes šķīrējtiesas kolēģijai un otrai Pusei nogādā sarakstu ar to personu vārdiem un uzvārdiem, kuras attiecīgās Puses uzdevumā šķīrējtiesas sēdē mutvārdos sniegs argumentu vai cita veida izklāstu, un sarakstu ar citiem pārstāvjiem un konsultantiem, kuri piedalīsies šķīrējtiesas sēdē.

8.   Ievērojot nolīguma 89. panta 2. punktu, šķīrējtiesas kolēģiju sēdes ir atklātas, ja vien šķīrējtiesas kolēģija pēc savas ierosmes vai pēc Pušu pieprasījuma nelemj citādi.

9.   Šķīrējtiesas kolēģija, apspriežoties ar Pusēm, lemj par pienācīgiem loģistikas pasākumiem un procedūrām, ar kuriem nodrošina atklātu šķīrējtiesas sēžu iedarbīgu norisi. Šajās procedūrās var izmantot arī tīmekļapraidi tiešraidē vai slēgtā tīkla televīziju.

10.   Šķīrējtiesas sēdes norise, kurā prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei nodrošina vienādu laiku gan debašu, gan repliku sadaļā, ir šāda:

 

Debates

a)

prasītājas Puses paskaidrojumi;

b)

atbildētājas Puses paskaidrojumi.

 

Replikas

a)

prasītājas Puses replika,

b)

atbildētājas Puses replika.

11.   Sēdē šķīrējtiesas kolēģija jebkurā laikā katrai no Pusēm var uzdot jautājumus.

12.   Šķīrējtiesas kolēģija organizē sēdes protokolēšanu un protokola nogādāšanu Pusēm saprātīgā termiņā pēc šķīrējtiesas sēdes. Puses var sniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesas kolēģija tās var ņemt vērā.

13.   Katra Puse desmit (10) dienu laikā no šķīrējtiesas sēdes dienas var nogādāt papildu rakstveida iesniegumu par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

10. pants

Rakstveida jautājumi

1.   Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstveidā iesniegt jautājumus vienai vai abām Pusēm. Visu vienai Pusei iesniegto jautājumu kopijas sniedz otrai Pusei.

2.   Katra Puse iesniedz otrai Pusei savu uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopijas. Otrai Pusei ir iespēja septiņu (7) dienu laikā pēc šādas kopijas nogādāšanas rakstveidā sniegt piezīmes par minētajām Puses atbildēm.

11. pants

Konfidencialitāte

1.   Katra Puse un šķīrējtiesas kolēģija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko otra Puse iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un ko minētā otra Puse apzīmējusi kā konfidenciālu. Ja Puse šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz rakstveida iesniegumu, kas ietver konfidenciālu informāciju, tā piecpadsmit (15) dienu laikā iesniedz arī publiskojamu iesniegumu bez šīs konfidenciālās informācijas.

2.   Nekas šajā reglamentā neliedz Pusei publiskot savas nostājas izklāstus, ciktāl, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, tā neizpauž nekādu informāciju, ko otra Puse apzīmējusi kā konfidenciālu.

3.   Šķīrējtiesas kolēģija rīko slēgtu sēdi, ja vienas Puses iesniegumi un argumenti ietver komercnoslēpuma informāciju. Ja šķīrējtiesas sēde ir slēgta, Puses ievēro sēdes konfidencialitāti.

12. pants

Ex parte saziņa

1.   Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar vienu Pusi otras Puses prombūtnē.

2.   Neviens šķīrējtiesnesis pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē neapspriež ar vienu vai abām Pusēm izskatāmās lietas priekšmeta aspektus.

13. pants

Amicus curiae iesniegumi

1.   Ja vien Puses piecu (5) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstveida iesniegumus no vienas Puses fiziskas personas vai vienas Puses teritorijā izveidotas juridiskas personas, kas ir neatkarīga no Pušu valdībām, ar noteikumu, ka:

a)

šķīrējtiesas kolēģija tos saņēmusi desmit (10) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas;

b)

tie ir tieši nozīmīgi šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmajiem faktu vai tiesību jautājumiem;

c)

tie ietver aprakstu par personu, kas iesniedz šo dokumentu, tai skaitā attiecībā uz fizisku personu – valstspiederību, bet attiecībā uz juridisku personu – izveides vietu, darbības veidus, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotus;

d)

tajos ir konkretizēts, kādas ir attiecīgās personas intereses saistībā ar šķīrējtiesas procesu; un

e)

tie ir sagatavoti valodās, ko Puses izvēlējušās saskaņā ar šā reglamenta 15. panta 1. un 2. punktu.

2.   Šādi iesniegtos dokumentus nogādā Pusēm piezīmju sniegšanai. Puses desmit (10) dienu laikā pēc nogādāšanas var izteikt šķīrējtiesas kolēģijai savas piezīmes.

3.   Šķīrējtiesas kolēģija savā ziņojumā norāda visus iesniegtos dokumentus, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā ziņojumā pievērsties šādi iesniegtajos dokumentos izklāstītajai argumentācijai; tomēr, ja tā to dara, tā ņem vērā arī visas piezīmes, ko Puses izteikušas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

14. pants

Steidzami gadījumi

Nolīguma III daļā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Pusēm attiecīgi pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus. Šķīrējtiesas kolēģija informē Puses par minētajiem pielāgojumiem.

15. pants

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

1.   Nolīguma 77. pantā minētās apspriešanās laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 4. panta 1. punktā minētajā sanāksmē Puses cenšas vienoties par kopēju darba valodu lietas izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijā.

2.   Ja Puses nespēj vienoties par kopēju darba valodu, piemēro nolīguma 91. panta 2. punktā izklāstītos noteikumus.

3.   Atbildētāja Puse organizē mutvārdu paskaidrojumu mutisko tulkošanu Pušu izvēlētajās valodās.

4.   Šķīrējtiesas kolēģijas ziņojumus un lēmumus paziņo Pušu izvēlētajā valodā vai valodās. Ja Puses nav vienojušās par kopēju darba valodu, šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojumu un galīgo ziņojumu sagatavo vienā no PTO darba valodām.

5.   Jebkura Puse var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkotas versijas tulkojuma kvalitāti.

6.   Katra Puse sedz izmaksas saistībā ar tās rakstveida iesniegumu rakstisko tulkošanu. Izmaksas saistībā ar nolēmuma rakstisko tulkošanu Puses sedz vienādās daļās.

16. pants

Citas procedūras

Šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši speciālajiem termiņiem, kas paredzēti šķīrējtiesas ziņojuma vai lēmuma pieņemšanai procesā saskaņā ar nolīguma 84., 85., 86. un 87. pantu.


II PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

1. pants

Definīcijas

Šajā rīcības kodeksā:

a)

“administratīvais personāls”, ja runā par šķīrējtiesnesi, ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

b)

“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar iecelšanas noteikumiem šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā veic izpēti vai palīdz minētajam šķīrējtiesnesim;

c)

“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts nolīguma 94. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta saistībā ar iecelšanu par šķīrējtiesnesi saskaņā ar nolīguma 80. pantu;

d)

“mediators” ir persona, kas izraudzīta kā mediators saskaņā ar nolīguma 78. pantu; un

e)

“šķīrējtiesnesis” ir nolīguma 80. panta kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis.

2. pants

Piemērojamie principi

1.   Lai ievērotu domstarpību noregulēšanas mehānisma integritāti un objektivitāti, ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis:

a)

iepazīstas ar šo rīcības kodeksu;

b)

ir neatkarīgs un objektīvs;

c)

izvairās no tieša vai netieša interešu konflikta;

d)

nepieļauj nepiedienīgu uzvedību un nerada nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu;

e)

rīkojas atbilstoši augstiem uzvedības normu standartiem; un

f)

neietekmējas no savtīgām interesēm, ārēja spiediena, politiskiem apsvērumiem, sabiedrības protestiem, lojalitātes pret vienu vai otru Pusi vai bailēm no kritikas.

2.   Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem labumus, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

3.   Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses. Šķīrējtiesnesis atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

4.   Šķīrējtiesnesis neļauj agrākām vai esošām finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

5.   Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

6.   Šķīrējtiesnesis savus amata pienākumus veic, nepieņemot un nelūdzot norādījumus no valdībām, starptautiskām valstiskām organizācijām vai starptautiskām nevalstiskām organizācijām vai privātiem avotiem, un tas nav bijis iesaistīts viņam izskatīšanā nodoto domstarpību iepriekšējās stadijās.

3. pants

Informācijas sniegšanas pienākumi

1.   Ikviens šķīrējtiesneša kandidāts pirms piekrišanas savai iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar nolīguma 80. pantu sniedz informāciju par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai, objektīvi spriežot, varētu radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā.

2.   Šajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem, tostarp finanšu interesēm, profesionālām interesēm, darba interesēm vai ģimenes interesēm.

3.   Šā panta 1. punktā minētais informācijas sniegšanas pienākums ir ilgstošs pienākums, kas paredz, ka šķīrējtiesnesis informē par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem, kas varētu rasties jebkurā procesa stadijā.

4.   Kandidāts vai šķīrējtiesnesis informē Tirdzniecības un attīstības komiteju – tiklīdz viņš uzzinājis – par visiem jautājumiem attiecībā uz šā rīcības kodeksa faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, lai tos varētu apsvērt Puses.

4. pants

Šķīrējtiesnešu pienākumi

1.   Šķīrējtiesnesis pēc piekrišanas savai iecelšanai ir pieejams savu pienākumu veikšanai un visa procesa gaitā veic tos rūpīgi, godprātīgi, taisnīgi un bez kavēšanās.

2.   Šķīrējtiesnesis izskata vienīgi tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienai citai personai.

3.   Šķīrējtiesnesis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un administratīvais personāls ir informēti par šā rīcības kodeksa 2., 3., 4. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem un tos ievēro.

5. pants

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

1.   Ikviens bijušais šķīrējtiesnesis izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņš savu pienākumu veikšanā rīkojās neobjektīvi vai guva labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma.

2.   Ikviens bijušais šķīrējtiesnesis ievēro šā rīcības kodeksa 6. pantā minētos pienākumus.

6. pants

Konfidencialitāte

1.   Šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizpauž publiski nepieejamu informāciju, kas attiecas uz procesu vai kas iegūta procesā, kuram viņš ir iecelts. Šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizpauž un neizmanto šādu informāciju, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai lai kaitētu citu personu interesēm.

2.   Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas lēmumu vai tā daļas, pirms tas ir publicēts.

3.   Šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizpauž informāciju par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm vai kāda šķīrējtiesneša viedokli, nedz arī sniedz paziņojumus par procesu, kuram viņš iecelts, vai par procesā aplūkojamo domstarpību priekšmetu.

7. pants

Izdevumi

Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz noslēgumpārskatu par procesam veltīto laiku un par saviem izdevumiem, kā arī par savu palīgu un administratīvā personāla patērēto laiku un izdevumiem.

8. pants

Mediatori

Šo rīcības kodeksu mutatis mutandis piemēro mediatoriem.