(1)

Lai konstatētu, vai dalībvalstīm būtu jānosaka savām finanšu iestādēm vienkāršoti pienākumi, Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes novērtē iestādes maksātnespējas potenciālo ietekmi atkarībā no vairākiem minētajā pantā norādītajiem faktoriem.

(2)

Minētajam novērtējumam vajadzētu būt nošķirtam no jebkura cita noregulējuma iestāžu veikta novērtējuma un nevajadzētu priekšnoteikt jebkādu šādu novērtējumu, tai skaitā jo īpaši jebkādu novērtējumu par iestādes vai grupas noregulējamību vai par to, vai ir izpildīti Direktīvā 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (2) minētie noregulējuma nosacījumi.

(3)

Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minēto kritēriju specifikācijai vajadzētu būt praktiskai, efektīvai un iedarbīgai. Tāpēc ietekme, kāda var būt iestādes maksātnespējai, būtu jānovērtē, pirmkārt, balstoties uz kvantitatīviem kritērijiem un – pēc tam – uz kvalitatīviem kritērijiem. Parasti uz kvalitatīviem kritērijiem balstīts novērtējums būtu jāveic tikai tad, ja uz kvantitatīvajiem kritērijiem balstītais novērtējums nedod iespēju izdarīt secinājumu, ka, ņemot vērā ietekmi, kāda varētu būt iestādes maksātnespējai, ir nepieciešami pilnīgi pienākumi, nevis tikai vienkāršoti pienākumi.

(4)

Lai nodrošinātu vienveidīgu un iedarbīgu šīs regulas piemērošanu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm kvantitatīvie kritēriji būtu jānovērtē attiecībā pret Savienības kopīgo slieksni, kas izpaužas kā kopējais kvantitatīvais rezultāts. Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm minētais kopējais kvantitatīvais rezultāts būtu jāaprēķina atbilstoši rādītāju kopumam, izmantojot vērtības no piemērojamā uzraudzības pārskatu sniegšanas regulējuma, kas izklāstīts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (3).

(5)

Lai nodrošinātu vēlamo līdzsvaru starp to iestāžu paredzamo proporciju, kas nav atbilstīgas vienkāršotiem pienākumiem dalībvalstīs, un neatbilstīgo iestāžu sadalījumu pa dalībvalstīm, Savienības slieksnis kredītiestāžu kopējam kvantitatīvajam rezultātam principā būtu jānosaka 25 bāzes punktu apmērā. Tomēr kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai paaugstināt vai samazināt šo 25 bāzes punktu slieksni un noteikt to diapazonā no 0 līdz 105 bāzes punktiem atkarībā no dalībvalsts banku nozares īpatnībām. Ļoti koncentrēta banku nozare var būt attaisnojums augstākam slieksnim, savukārt liels skaits mazu iestāžu apvienojumā ar nelielu skaitu lielu iestāžu var būt attaisnojums zemākam slieksnim. Slieksnim būtu jārod pareizais līdzsvars starp to kredītiestāžu kopējo aktīvu kumulatīvo vērtību, kas varētu atbilst vienkāršotiem pienākumiem attiecīgajā dalībvalstī, un to kredītiestāžu kopējo aktīvu kumulatīvo vērtību, kuras būtu neatbilstīgas, balstoties uz kvantitatīvo novērtējumu.

(6)

Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāizmanto piemērotas aizstājējvērtības, pamatojoties uz valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (VPGP), ja tās uzraudzības pārskatu ietvaros no iestādēm nesaņem rādītāju vērtības. Kompetentajām iestādēm vai noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai attiecīgajiem rādītājiem piešķirt nulles vērtību, ja aizstājējvērtību identificēšana būtu pārlieku apgrūtinoša. Tomēr šī iespēja būtu jāattiecina tikai uz tām iestādēm, kuras neiesniedz 20. veidni, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu, jo tās nepārsniedz minētajā pantā noteikto slieksni.

(7)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā izmantotā pieeja pilnībā atbilst proporcionalitātes principam, un lai novērstu nesamērīgu slogu, būtu jāparedz iespēja, ka mazas kredītiestādes var kvantitatīvi novērtēt, balstoties tikai uz to lielumu. Līdz ar to kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai secināt, ka mazas kredītiestādes maksātnespējai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, bez vajadzības piemērot kopējo kvantitatīvo rezultātu, ar nosacījumu, ka to kvalitatīvais novērtējums apstiprina šādu secinājumu. Attiecībā uz šīm mazajām kredītiestādēm arī kvalitatīvo kritēriju novērtējums būtu jāveic samērīgi.

(8)

Lai nodrošinātu, ka efektīvi un iedarbīgi tiek novērtēta iestāžu maksātnespējas ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju specifikācija būtu jābalsta uz noteikumiem un kategorijām, kas jau izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4).

(9)

Konkrētāk, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 2. punktu G-SNI kā tādas tiek identificētas, citstarp balstoties uz to lielumu, savstarpējo saistību ar finanšu sistēmu, sarežģītību un pārrobežu darbību. Tā kā šie kritēriji lielā mērā pārklājas ar Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt (bez vajadzības veikt kvantitatīvu novērtējumu), ka G-SNI maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(10)

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 3. punktu C-SNI kā tādas tiek identificētas, citstarp balstoties uz to lielumu, nozīmi Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā, to pārrobežu darbības nozīmīgumu un savstarpējo saistību ar finanšu sistēmu. Tā kā šie kritēriji ir ļoti līdzīgi Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt (bez vajadzības veikt kvantitatīvu novērtējumu), ka C-SNI maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(11)

Turklāt Direktīvas 2013/36/ES 107. panta 3. punktā ir noteikts, ka Eiropas Banku iestāde (EBI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 16. pantu izdod pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP). Kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm, uz kurām attiecas šīs pamatnostādnes, ir jāpieliek visas pūles, lai tās ievērotu. Tāpēc, veicot Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā EBI SREP pamatnostādnēs paredzētā, kompetento iestāžu veiktā kategorizācija. Kompetentās iestādes klasificē iestādes četrās kategorijās. Pirmā kategorija (SREP 1. kategorija) sastāv no G-SNI un C-SNI, un attiecīgā gadījumā no citām iestādēm, kuras kompetentā iestāde uzskata par tādām, balstoties uz to lielumu, iekšējo organizāciju un darbības būtību, tvērumu un sarežģītību. Līdz ar to, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka kāda iestāde ietilpst SPREP 1. kategorijā, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt (bez vajadzības veikt kvantitatīvu novērtējumu), ka minētās iestādes maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(12)

Lai nodrošinātu iestāžu konsekventu novērtēšanu, ir nepieciešams noteikt sarakstu ar tādu apsvērumu minimumu, balstoties uz kuriem kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāveic savi kvalitatīvie novērtējumi, un tas neliegtu šīm pilnvarotajām iestādēm ņemt vērā citus nozīmīgus apsvērumus. Sarakstam ar kvalitatīvo apsvērumu minimumu būtu jāattiecas uz apstākļiem, kas norāda, ka iestādes maksātnespējai varētu būt būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem.

(13)

Ņemot vērā to, ka Direktīva 2014/59/ES attiecas uz virkni dažādu ieguldījumu brokeru sabiedrību, un nepieciešamību neietekmēt (pāragri) Savienības līmenī pašreiz notiekošo darbu pie prudenciālās uzraudzības prasību pārskatīšanas attiecībā uz šīm sabiedrībām, šajā regulā būtu jāprecizē tikai tie rādītāji, kas kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, lai novērtētu lieluma kritēriju. Minētajām pilnvarotajām iestādēm būtu jānosaka šo rādītāju svērumi un attiecīgie sliekšņi.

(14)

Iestāde, kas ietilpst grupā, kurai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu piemēro konsolidēto uzraudzību (pārrobežu grupa), ir lielā mērā savstarpēji saistīta, un tās darbība ir daudz sarežģītāka nekā atsevišķai iestādei. Tādējādi pārrobežu grupā ietilpstošas iestādes maksātnespējas ietekme, visticamāk, būs ievērojamāka. Tāpēc kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāsecina, ka pārrobežu grupā ietilpstošas iestādes maksātnespējai, visticamāk, būtu būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansējuma nosacījumiem, ja tas tiktu secināts jebkurā novērtējumā, kas veikts tās atsevišķās dalībvalsts līmenī, kurā šī grupa veic darbību. Lai to panāktu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jākoordinē savi novērtējumi un jāapmainās ar visu nepieciešamo informāciju banku savienības struktūras un uzraudzības un noregulējuma kolēģiju ietvaros.

(15)

Kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu par to, ka atsevišķu iestāžu maksātnespējai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 4. panta 1. punktā, pat ja to kopējais kvantitatīvais rezultāts sasniedz iepriekš noteikto slieksni. Šāda atšķirīga attieksme pret šīm iestādēm būtu jāattaisno ar to ārkārtējām iezīmēm. Pirmā no šādām grupām sastāv no attīstību veicinošām bankām, kuru nolūks ir veicināt dalībvalsts centrālās vai reģionālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķu sasniegšanu, piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus ārpus konkurences un bez mērķa gūt peļņu. Šādu iestāžu piešķirtus aizdevumus tieši vai netieši nodrošina ar centrālās vai reģionālās valdības vai pašvaldības galvojumu. Tādējādi attīstību veicinošās bankas var uzskatīt par iestādēm, kuru maksātnespējai, visticamāk, nevarētu būt būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ja vien šāds secinājums atbilst par šīm attīstību veicinošajām bankām veiktajam kvalitatīvajam novērtējumam. Otrā grupa sastāv no kredītiestādēm, kurām ir piemērots likvidācijas process. Tā kā likvidācijas process parasti nepieļauj jaunu komercdarbību, kredītiestādes, kurām ir piemērots šāds process, var uzskatīt arī par iestādēm, kuru maksātnespējai, visticamāk, nevarētu būt būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgiem, citām iestādēm vai finansēšanas nosacījumiem, ja vien minētais secinājums atbilst par šīm kredītiestādēm veiktajam kvalitatīvajam novērtējumam.

(16)

Ņemot vērā atveseļošanas plānošanas un noregulējuma plānošanas dažādos nolūkus, vienā un tajā pašā dalībvalstī esošām kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai savos novērtējumos, kas veikti saskaņā ar šo regulu, izdarīt atšķirīgus secinājumus. Konkrētāk, tās var pieņemt atšķirīgus lēmumus, kad tiek noteikti kopējo kvantitatīvo rezultātu sliekšņi, piemērojot speciālu režīmu attīstību veicinošām bankām un iestādēm, kurām tiek piemērots likvidācijas process, kā arī izdarīt atšķirīgus secinājumus par iespēju piešķirt vienkāršotus pienākumus. Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu regulāri jānovērtē, vai šāda atšķirība joprojām ir attaisnojama.

(17)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(18)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par šīs regulas pamatā esošo regulatīvo tehnisko standartu projektu, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

(1)

Savienība ir Pārskatītā nolīguma par valsts iepirkumu (“Pārskatītais GPA”) Puse, un uz tās dalībvalstīm attiecas Pārskatītais GPA saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(2)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai – gadījumā, ja tāds līgums netiks noslēgts, – divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., no 2019. gada 30. marta, Apvienotajai Karalistei Līgumi vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems šo termiņu pagarināt. Pārskatītais GPA Apvienotajai Karalistei no minētā datuma automātiski vairs nebūs saistošs.

(3)

Apvienotā Karaliste ar Savienības atbalstu 2018. gada 1. jūnijā iesniedza pieteikumu par pievienošanos Pārskatītajam GPA.

(4)

Saskaņā ar Pārskatītā GPA XXII panta 2. punktu jebkura PTO dalībvalsts var pievienoties minētajam Nolīgumam, ievērojot Valsts iepirkuma komitejas (“GPA komiteja”) pieņemtā lēmumā iekļautos noteikumus, kuri jāsaskaņo starp konkrēto dalībvalsti un Pusēm. Pievienošanās notiek, deponējot PTO ģenerāldirektoram pievienošanās aktu, kurā izklāstīti saskaņotie noteikumi. Pārskatītais GPA attiecībā uz dalībvalsti, kura tam pievienojas, stājas spēkā 30. dienā pēc pievienošanās akta deponēšanas dienas.

(5)

Apvienotās Karalistes saistības, kas attiecas uz piekļuves aptvērumu valsts iepirkuma tirgum, ir noteiktas tās galīgajā piedāvājumā, kas GPA Pusēm (“Puses”) tika izsūtīts 2018. gada 2. oktobrī.

(6)

Apvienotās Karalistes galīgais piedāvājums ir atbilstošs, jo Apvienotās Karalistes saistības par aptvērumu piedāvā Savienībai maksimālo aptvērumu, kāds Apvienotajai karalistei pašlaik ir Savienības GPA sarakstā, un tas atbilst aptvērumam, kāds Apvienotajai Karalistei pašlaik ir Savienības sarakstā kā dalībvalstij. Savienībai būtu jānodrošina savstarpējs režīms un jāpielāgo savs saraksts, lai saskaņā ar Pārskatīto GPA nodrošinātu atbilstīgu piekļuves līmeni Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekiem. Turklāt Savienības sarakstā, kas iekļauts Pārskatītā GPA I papildinājumā, ir vajadzīgi precizējumi, jo saskaņā ar Pārskatīto GPA šis saraksts vairs neitevers Apvienoto Karalisti. Šie noteikumi, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā, kļūs par daļu no noteikumiem par Apvienotās Karalistes pievienošanos Pārskatītajam GPA un tiks atspoguļoti lēmumā par Apvienotās Karalistes pievienošanos, kas jāpieņem GPA komitejai.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi paredzēt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem GPA komitejā par Apvienotās Karalistes pievienošanos Pārskatītajam GPA.

(8)

Ja Apvienotās Karalistes un Savienības izstāšanās līgumā būs noteikts pārejas periods, kura laikā Savienības tiesību akti būs piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, Savienībai būtu jāinformē pārējās GPA Puses par to, ka Pārskatītā GPA nolūkos pārejas periodā Apvienotā Karaliste ir jāuzskata par dalībvalsti. Tādējādi Pārskatītais GPA uz Apvienoto Karalisti attiektos līdz dienai, kad beidzas noteiktais pārejas periods. Tādā gadījumā Apvienotajai Karalistei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pārejas perioda beigām būtu jāiesniedz atjaunināts atbilžu kopums attiecībā uz jautājumu sarakstu. GPA komiteja Apvienotās Karalistes atjaunināto atbilžu kopumu uz jautājumu sarakstu pārskatīs un tad spriedīs par attiecīgu lēmumu.

(9)

Lai gan brīdī, kad GPA komiteja lems par Apvienotās Karalistes pievienošanos Pārskatītajam GPA, Apvienotā Karaliste nebūs trešā valsts, Savienības ieinteresēs ir nodrošināt, ka Pārskatītais GPA attiecībā uz Apvienoto Karalisti stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad Savienības tiesību akti pārstās būt piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā. Kamēr Apvienotā Karaliste nav izstājusies no Savienības, tā joprojām ir dalībvalsts, kas bauda visas no Līgumiem izrietošās tiesības un uzņemas visas no Līgumiem izrietošās saistības, tostarp ievēro lojālas sadarbības principu.

(10)

Ja Savienības tiesību akti turpinās būs piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai 30 dienu laikā no dienas, kad deponēts Apvienotās Karalistes pievienošanās akts, Savienības vārdā paziņot GPA komitejai, ka uz Apvienoto Karalisti Pārskatītais GPA turpina attiekties uz Savienības tiesību aktu pamata,