ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 57

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 26. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/324 (2019. gada 25. februāris), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām bifentrīnam, karboksīnam, FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri), piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikumam un nātrija alumīnija silikātam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/325 (2019. gada 25. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

4

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/326 (2019. gada 25. februāris), ar ko nosaka pasākumus datu ievadīšanai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

5

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/327 (2019. gada 25. februāris), ar ko nosaka pasākumus piekļuvei datiem ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

10

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/328 (2019. gada 25. februāris), ar ko nosaka pasākumus reģistru glabāšanai un piekļuvei tiem ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

14

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/329 (2019. gada 25. februāris), ar ko paredz specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu un sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

18

 

 

Labojumi

 

*

Labojums grozījumos Muitas konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (1975. gada TIR konvencija) ( OV L 296, 22.11.2018. )

29

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/324

(2019. gada 25. februāris),

ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām bifentrīnam, karboksīnam, FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri), piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikumam un nātrija alumīnija silikātam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 17. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma A daļā norādītas darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā norādītas darbīgās vielas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/195 (3) darbīgās vielas bifentrīna apstiprinājuma periods tika pagarināts no 2019. gada 31. jūlija līdz 2021. gada 31. jūlijam.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/195 darbīgo vielu piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikuma un nātrija alumīnija silikāta apstiprinājuma periods tika pagarināts no 2019. gada 31. augusta līdz 2020. gada 31. augustam.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1266 darbīgās vielas karboksīna apstiprinājuma periods tika pagarināts no 2021. gada 31. maija līdz 2023. gada 31. maijam (4).

(5)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/184 (5) darbīgās vielas FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri) apstiprinājuma periods tika pagarināts no 2020. gada 31. oktobra līdz 2021. gada 31. oktobrim.

(6)

Darbīgo vielu bifentrīna, karboksīna, FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri), piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikuma un nātrija alumīnija silikāta apstiprinājuma atjaunošanas pieteikumi tika iesniegti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (6) 1. pantu. Taču minētās regulas 6. pantā prasītā papildu dokumentācija, kas pamatotu pieteikumu uz piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikuma un nātrija alumīnija silikāta apstiprinājuma atjaunošanu, netika iesniegta. Par bifentrīnu, karboksīnu un FEN 560 (sauktu arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri) pieteikuma iesniedzēji apstiprinājuši, ka tie vairs neatbalsta darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanu.

(7)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmo daļu, minēto darbīgo vielu apstiprinājuma periodu pagarinājumi, kas paredzēti ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/195, (ES) 2018/1266 un (ES) 2018/184, vairs nav pamatoti. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka bifentrīna, karboksīna, FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņu sēklu pulveri), piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikuma un nātrija alumīnija silikāta apstiprinājums beidzas datumā, kurā tas būtu beidzies, ja netiktu pagarināts.

(8)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2017. gada 3. februāra Īstenošanas regula (ES) 2017/195, ar ko attiecībā uz vairāku Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 pielikuma B daļas sarakstā norādītu darbīgo vielu apstiprinājuma periodu pagarināšanu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (atjaunināšanas programma AIR IV) (OV L 31, 4.2.2017., 21. lpp.).

(4)  Komisijas 2018. gada 20. septembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1266, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām 1-dekanols, 6-benziladenīns, alumīnija sulfāts, azadiraktīns, bupirimāts, karboksīns, kletodims, cikloksidims, dazomets, diklofops, ditianons, dodīns, fenazakvīns, fluometurons, flutriafols, heksitiazokss, himeksazols, indolilsviestskābe, izoksabens, kalcija polisulfīds (sērkaļķis), metaldehīds, paklobutrazols, pencikurons, sintofēns, taufluvalināts un tebufenozīds groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 238, 21.9.2018., 81. lpp.).

(5)  Komisijas 2018. gada 7. februāra Īstenošanas regula (ES) 2018/184, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri) un sulfurilfluorīdu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 34, 8.2.2018., 10. lpp.).

(6)  Komisijas 2012. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012, ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma A daļu groza šādi:

a)

239. rindas “Piparu putekļu pēcekstrakcijas atlikums (PDER)” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2019. gada 31. augusts”;

b)

253. rindas “Nātrija alumīnija silikāts” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2019. gada 31. augusts”;

c)

308. rindas “FEN 560 (saukta arī par grieķu sierāboliņu vai grieķu sierāboliņa sēklu pulveri)” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2020. gada 31. oktobris”;

d)

337. rindas “Karboksīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2021. gada 31. maijs”;

2)

pielikuma B daļā 23. rindas “Bifentrīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2019. gada 31. jūlijs”.


LĒMUMI

26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/4


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/325

(2019. gada 25. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2012. gada 15. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu 2012/642/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju.

(2)

Pamatojoties uz minētā Lēmuma pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju būtu jāpagarina līdz 2020. gada 28. februārim.

(3)

Tāpēc Lēmums 2012/642/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2012/642/KĀDP 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1.   Šo lēmumu piemēro līdz 2020. gada 28. februārim.

2.   Šo lēmumu regulāri pārskata un attiecīgi atjauno vai groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 25. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.).


26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/326

(2019. gada 25. februāris),

ar ko nosaka pasākumus datu ievadīšanai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra Regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (1), un jo īpaši tās 36. panta pirmās daļas c) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2017/2226 tika izveidota ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) kā sistēma, kura elektroniski reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas laiku un vietu, kam ir atļauta īstermiņa uzturēšanās dalībvalstu teritorijā, un kura aprēķina viņu atļautās uzturēšanās ilgumu.

(2)

IIS mērķis ir ārējo robežu pārvaldības uzlabošana, neatbilstīgas imigrācijas novēršana un migrācijas plūsmu pārvaldības atvieglošana. IIS jo īpaši būtu jāveicina to personu identificēšana, kuras neatbilst vai vairs neatbilst atļautās uzturēšanās ilguma nosacījumiem dalībvalstu teritorijā. Turklāt IIS būtu jāveicina teroristu nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana.

(3)

Regulā (ES) 2017/2226 precizēti IIS mērķi, IIS ievadāmo datu kategorijas, nolūki, kādos datus paredzēts izmantot, to ievadīšanas kritēriji, iestādes, kas ir pilnvarotas piekļūt datiem, papildu noteikumi par datu apstrādi un personas datu aizsardzību, kā arī IIS tehniskā arhitektūra, noteikumi par tās darbību un izmantošanu un sadarbspēju ar citām informācijas sistēmām. Tajā ir arī noteikti ar IIS saistītie pienākumi.

(4)

Pirms IIS izstrādes nepieciešams pieņemt pasākumus IIS izstrādei un tehniskajai ieviešanai.

(5)

Pamatojoties uz minētajiem pasākumiem, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā būtu jāspēj noteikt plānojumu IIS fiziskajai arhitektūrai, tostarp tās komunikāciju infrastruktūrai, kā arī noteikt sistēmas tehniskās specifikācijas un izstrādāt IIS.

(6)

Ar šo lēmumu noteiktie pasākumi, lai izstrādātu un tehniski ieviestu IIS, būtu jāpapildina ar IIS tehniskajām specifikācijām un saskarnes kontroldokumentu.

(7)

Šis lēmums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2) piemērošanu.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Regulas (ES) 2017/2226 pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2017/2226 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2018. gada 30. maijā paziņoja savu lēmumu ieviest Regulu (ES) 2017/2226 savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Dānijai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3); tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tāpēc Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A punktā.

(12)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(13)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(14)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju IIS darbībai ir vajadzīgs, lai būtu piešķirta pasīva piekļuve VIS un lai saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem būtu stājušies spēkā visi Šengenas acquis noteikumi saistībā ar SIS. Minētos nosacījumus var izpildīt tikai tad, kad ir veiksmīgi pabeigta verifikācija saskaņā ar piemērojamo Šengenas izvērtējuma procedūru. Tādēļ IIS būtu jālieto tikai tām dalībvalstīm, kuras izpilda minētos nosacījumus, līdz sākas IIS darbība. Dalībvalstīm, kuras IIS nelieto no tās darbības paša sākuma, vajadzētu būt savienotām ar IIS saskaņā ar Regulā (ES) 2017/2226 izklāstīto procedūru, tiklīdz ir izpildīti visi minētie nosacījumi.

(15)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 20. jūlijā.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Viedrobežu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākumi, kas vajadzīgi IIS tehniskajai ieviešanai saistībā ar datu ievadīšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16. līdz 20. pantu, ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(3)  Padomes 2000. gada 29. maija Lēmums 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).


PIELIKUMS

Dati, kas jāievada IIS, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/2226 16. līdz 20. pantā, ir sagrupēti divās kategorijās: personas datne un ieceļošanas/izceļošanas/atteikuma ieraksti. Personas datne ietver gan burtciparu, gan biometriskos datus.

Tehniskās specifikācijas, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā, nosaka darījumdarbības un validācijas noteikumus, kas piemērojami IIS ievadāmajiem datiem.

1.1.   Burtciparu dati

Lielāko daļu IIS uzglabātā satura ekstrahē vai nu no ceļošanas dokumenta mašīnlasāmās zonas, vai, ja tas ir tehniski iespējams, elektroniski ekstrahē no elektroniska mašīnlasāma ceļošanas dokumenta (e-MRTD). Tāpēc ir svarīgi, lai uz IIS nosūtītā informācija atbilstu šim nolūkam izmantotajiem standartiem, jo īpaši gadījumos, kad to nevar izgūt elektroniski un/vai robežsargam tā ir jākodē manuāli, pamatojoties uz vizuāli pārbaudāmajā zonā pieejamajiem datiem. Tas attiecas tikai uz burtciparu informāciju, ko var izgūt no ceļošanas dokumenta datu lapas.

Turpmāk norādītie lauki atbilst ICAO DOC9303 standartam:

Pants

Atribūts

Standarts

16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzvārds; vārds(-i)

ICAO DOC9303

16. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdošanas valsts trīs burtu kods

Atbilstoši: ISO/IEC 3166-1 alpha-3 (1)

16. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Īstermiņa vīzas uzlīmes numura izdošanas dalībvalsts trīs burtu kods

Atbilstoši: ISO/IEC 3166-1 alpha-3

19. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Vīzas uzlīmes izdošanas valsts trīs burtu kods

Atbilstoši: ISO/IEC 3166-1 alpha-3

Turklāt ievēro šādus noteikumus:

a)

Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 2. punkta b) apakšpunkts – robežšķērsošanas vieta un iestāde, kas atļāva ieceļot: robežšķērsošanas vieta ir robežšķērsošanas vietas tipa iestāde. Iestāžu sarakstu uztur saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 9. pantu;

b)

16. panta 2. punkta c) apakšpunkts – atzīme, kas norāda, ka ieceļošanu veicis trešās valsts valstspiederīgais:

kurš ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, uz ko attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes loceklis, kam ir tiesības brīvi pārvietoties, kuras ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, un

kuram nav uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002 (2);

c)

Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 2. punkta d) apakšpunkts – īstermiņa vīzas uzlīmes numurs: informāciju izgūst no VIS. Ja īstermiņa vīzas uzlīmes numurs kopš iepriekšējās ieceļošanas vai izceļošanas nav mainījies, jaunajai ieceļošanai vai izceļošanai var atkārtoti izmantot IIS jau glabāto informāciju;

d)

Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 6. punkts – atzīme, kas norāda, vai trešās valsts valstspiederīgais gūst labumu no valsts atvieglojumu programmas.

1.1.1.   Datu kvalitāte

Lai agrīnā posmā uzlabotu datu kvalitāti, IIS centrālās sistēmas (CS) funkcionalitāte ietver datu kvalitātes noteikumu kopuma pārbaudi. Turklāt tiks piemēroti arī valsts robežu infrastruktūras līmeņa datu kvalitātes noteikumi. Šo noteikumu pārbaudes rezultāts attiecībā uz ievadītajiem datiem ir uzskatāms par reģistrēto datu kvalitātes statusu.

Attiecībā uz atbilstību kvalitātes noteikumiem piemēro šādu prioritāro secību:

a)

Bloķējoši noteikumi katras dalībvalsts valsts robežu infrastruktūras līmenī. Kvalitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā datu ievadīšanas brīdī lietotājam tiek ģenerēts kļūdas paziņojums, aizliedzot nosūtīt datus uz IIS. Šāds bloķējošs noteikums var būt balstīts uz kompleksām pārbaudēm, piemēram, par atkarībām starp IIS datu kopām.

b)

Nepareizi formatētu ziņojumu bloķēšana valsts vienotās saskarnes līmenī. Tehniski tas tiek panākts, izmantojot XSD shēmas definīcijas. Šādā pārbaudē atklāta pārkāpuma rezultātā sistēma atgriež kļūdas kodu, aizliedzot saglabāt datus IIS. Šādu pārbaužu tehniskās iespējas kompleksitātes ziņā ir ierobežotas – tās ļauj pārbaudīt tikai datu tipus un šablonus (piemēram, vērtības tipa vai garuma pārbaude).

c)

Ieteikuma veida noteikumi. Ieteikuma veida kvalitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā datu ievadīšanas brīdī lietotājam tiek ģenerēts brīdinājums. Tas neliedz saglabāt datus un ierosināt turpmākus procesus, bet šādos gadījumos arī tiek ģenerēts brīdinājums. Datu saglabāšanas brīdī centrālā sistēma novērtē atbilstību ieteikuma veida noteikumiem.

Savākto informāciju par kvalitāti paziņo atbildīgajam lietotājam, kā arī jebkuram citam lietotājam, kas piekļūst šiem datiem. Šī informācija ir redzama galalietotājam, lai tas varētu veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus. Attiecīgās tehniskās detaļas tiks noteiktas tehniskajās specifikācijās, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā.

1.2.   Biometriskie dati

Biometriskie dati ietver ar pirkstu nospiedumiem un sejas attēlu saistītos datus. Šajā iedaļā izklāstīti noteikumi, ko piemēro šādu datu ievadīšanai. Biometrisko datu standarta, kvalitātes un izšķirtspējas prasību specifikācijas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā, ar ko paredz specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu un sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identificēšanai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) (3).

1.2.1.   Sejas attēli

Sejas attēls ir obligāts saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 15. panta 1. punktu, un tam jābūt uzņemtam, fotografējot klātienē. Apstākļos, kad izmanto e-MRTD sejas attēlu (Regulas (ES) 2017/2226 15. panta 2. punkts), izmanto atzīmi, ar kuru informē galalietotāju par to, ka sejas attēls ir iegūts no e-MRTD un ka tāpēc to nākamajā robežšķērsošanas reizē, ja iespējams, aizstās ar jaunu klātienē uzņemtu attēlu.

1.2.2.   Pirkstu nospiedumi

Ja trešās valsts valstspiederīgais ir atbrīvots no vīzas prasības, tiek izmantoti pirkstu nospiedumi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 17. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ja pirkstu nospiedumi nav vajadzīgi vai tos nav iespējams iegūt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 17. panta 3. un 4. punktu un 18. panta 5. punktu, IIS tiek izmantots lauks, kurā norādīts iemesls, kāpēc pirkstu nospiedumi netiek sniegti.

Pamatojums

Detalizēta informācija

Vērtība

17. panta 3. punkts

Bērns, kas jaunāks par 12 gadiem

Nav piemērojams

[Apraksta lauks: “17. panta 3. punkts”]

17. panta 4. punkts

Fiziski neiespējami – norādot par katru pirkstu

Nav piemērojams

[Apraksta lauks: “17. panta 4. punkts”]

17. panta 4. punkts

Pagaidu neiespējamība – norādot par katru pirkstu

Pagaidu neiespējamība

[Apraksta lauks: “17. panta 4. punkts”]

18. panta 5. punkts

Trešās valsts valstspiederīgajam atteikta ieceļošana, pamatojoties uz iemeslu, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (4) V pielikuma B daļas J punktam

Ieceļošanas atteikums

[Apraksta lauks: “18. panta 5. punkts”]


(1)  Salīdzinot ar ISO/IEC 3166-1 alpha-3, pastāv daži izņēmumi, un tie tiks dokumentēti tehniskajās specifikācijās, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā. Turpmāk būs jāatspoguļo visas izmaiņas standartā ISO/IEC 3166-1 alpha-3.

(2)  Padomes 2002. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).

(3)  C(2019) 1280.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).


26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/327

(2019. gada 25. februāris),

ar ko nosaka pasākumus piekļuvei datiem ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra Regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (1), un jo īpaši tās 36. panta pirmās daļas d) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2017/2226 tika izveidota ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) kā sistēma, kura elektroniski reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas laiku un vietu, kam ir atļauta īstermiņa uzturēšanās dalībvalstu teritorijā, un kura aprēķina viņu atļautās uzturēšanās ilgumu.

(2)

IIS mērķis ir ārējo robežu pārvaldības uzlabošana, neatbilstīgas imigrācijas novēršana un migrācijas plūsmu pārvaldības atvieglošana. IIS jo īpaši būtu jāveicina to personu identificēšana, kuras neatbilst vai vairs neatbilst atļautās uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā. Turklāt IIS būtu jāveicina teroristu nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana.

(3)

Pirms IIS izstrādes ir jāpieņem IIS izstrādes un tehniskās ieviešanas pasākumi.

(4)

Pamatojoties uz šiem pasākumiem, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā tad būtu jāspēj izstrādāt IIS fiziskās arhitektūras plānojumu, tajā skaitā tās komunikācijas infrastruktūru, kā arī sistēmas tehniskās specifikācijas, un izstrādāt IIS.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie IIS izstrādes un tehniskās ieviešanas pasākumi būtu jāpapildina ar IIS tehniskajām specifikācijām un saskarnes kontroldokumentu, ko izstrādās Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(6)

Šis lēmums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2) piemērošanu.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Regulas (ES) 2017/2226 pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2017/2226 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2018. gada 30. maijā paziņoja savu lēmumu īstenot Regulu (ES) 2017/2226 savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Dānijai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(8)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A punktā.

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (7), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(13)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju IIS darbībai ir vajadzīgs, lai būtu piešķirta pasīva piekļuve VIS un lai saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem būtu stājušies spēkā visi Šengenas acquis noteikumi saistībā ar SIS. Minētos nosacījumus var izpildīt tikai tad, kad ir veiksmīgi pabeigta verifikācija saskaņā ar piemērojamo Šengenas izvērtējuma procedūru. Tādēļ IIS būtu jālieto tikai tām dalībvalstīm, kuras izpilda minētos nosacījumus, līdz sākas IIS darbība. Dalībvalstīm, kuras IIS nelieto no tās darbības paša sākuma, vajadzētu būt savienotām ar IIS saskaņā ar Regulā (ES) 2017/2226 izklāstīto procedūru, tiklīdz ir izpildīti visi minētie nosacījumi.

(14)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 20. jūlijā.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Viedrobežu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts iestāžu piekļuve IIS

Kompetentajām valsts iestādēm ir piekļuve IIS, lai pārbaudītu trešās valsts valstspiederīgā identitāti un iepriekšējo reģistrāciju un aplūkotu datus, kas vajadzīgi to pienākumu izpildei.

Šajā nolūkā IIS ļauj veikt meklēšanu, izmantojot burtciparu datus (dati, kas minēti Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 2. punkta d) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā) un biometriskos datus (dati, kas minēti Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā).

2. pants

Burtciparu meklēšana

1.   Burtciparu meklēšana, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktā

Robežu iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc šādiem datiem:

a)

uzvārds; vārds vai vārdi;

b)

dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

c)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;

d)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš.

Lai sāktu meklēšanu, izmanto visus pirmajā daļā minētos datus. Datus, kas minēti a) apakšpunktā, var meklēt neprecīzā režīmā, bet pārējos datus meklē precīzā režīmā.

CS-IIS nodrošina, ka tad, ja ir atbilstība, pamatojoties uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem datiem, sistēma sniedz attiecīgo datni pat tad, ja nav atbilstības, pamatojoties uz pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajiem datiem.

2.   Burtciparu meklēšana, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 24. pantā

To dalībvalstu vīzu iestādēm, kuras vēl pilnībā nepiemēro Šengenas acquis, bet izmanto IIS, ir piekļuve meklēšanai pēc šādiem datiem:

a)

uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

b)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods, ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš;

c)

īstermiņa uzturēšanās vīzas uzlīmes numurs, tajā skaitā izdevējas dalībvalsts trīs burtu kods.

Jebkuru pirmajā daļā minēto datu kombināciju var izmantot, ja:

dzimšanas datumu un dzimumu izmanto kopā ar citiem datiem,

ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņu izmanto kopā ar ceļošanas dokumenta numuru.

Datus, kas minēti pirmās daļas a), b) un c) punktā, var meklēt neprecīzā režīmā.

3.   Burtciparu meklēšana, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 25. panta 2. punktā

Kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc šādiem datiem:

a)

uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

b)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;

c)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš.

Jebkuru pirmajā daļā minēto datu kombināciju var izmantot, ja:

dzimšanas datumu un dzimumu izmanto kopā ar citiem datiem,

ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņu izmanto kopā ar ceļošanas dokumenta numuru.

Datus, kas minēti pirmās daļas a), b) un c) punktā, var meklēt neprecīzā režīmā.

4.   Burtciparu meklēšana, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 26. panta 1. punktā

Imigrācijas iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc šādiem datiem:

a)

uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

b)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;

c)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš.

Veicot šo meklēšanu, izmanto visus pirmajā daļā minētos datus.

Datus, kas minēti pirmās daļas a), b) un c) punktā, var meklēt neprecīzā režīmā.

5.   Burtciparu meklēšana, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktā un 27. panta 1. punkta trešajā daļā

Robežu un/vai imigrācijas iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc šādiem datiem:

a)

uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

b)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;

c)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš.

Datus, kas minēti pirmās daļas a), b) un c) punktā, var meklēt neprecīzā režīmā.

6.   Burtciparu meklēšana, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 32. panta 5. punktā

Izraudzītajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc šādiem datiem:

a)

uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums;

b)

ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods, ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš;

c)

vīzas uzlīmes numurs un vīzas derīguma beigu termiņš;

d)

ieceļošanas datums un laiks, iestāde, kas atļāva ieceļošanu, un ieceļošanas robežšķērsošanas vieta;

e)

izceļošanas datums un laiks un izceļošanas robežšķērsošanas vieta.

Var izmantot jebkuru pirmajā daļā minēto datu kombināciju.

Datus, kas minēti pirmās daļas a), b) un c) punktā, var meklēt neprecīzā režīmā.

3. pants

Biometriskā meklēšana

Nosacījumus, saskaņā ar kuriem var veikt biometrisko meklēšanu, nosaka, kā norādīts Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko paredz specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu un sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) (11).

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(3)  Padomes 2000. gada 29. maija Lēmums 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(11)  C(2019) 1280.


26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/328

(2019. gada 25. februāris),

ar ko nosaka pasākumus reģistru glabāšanai un piekļuvei tiem ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra Regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (1), un jo īpaši tās 36. panta pirmās daļas f) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2017/2226 tika izveidota ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) kā sistēma, kura elektroniski reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas laiku un vietu, kam ir atļauta īstermiņa uzturēšanās dalībvalstu teritorijā, un kura aprēķina viņu atļautās uzturēšanās ilgumu.

(2)

IIS mērķis ir ārējo robežu pārvaldības uzlabošana, neatbilstīgas imigrācijas novēršana un migrācijas plūsmu pārvaldības atvieglošana. IIS jo īpaši būtu jāveicina to personu identificēšana, kuras neatbilst vai vairs neatbilst atļautās uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā. Turklāt IIS būtu jāveicina teroristu nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana.

(3)

Pirms IIS izstrādes ir jāpieņem IIS izstrādes un tehniskās ieviešanas pasākumi.

(4)

Pamatojoties uz šiem pasākumiem, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā tad būtu jāspēj izstrādāt IIS fiziskās arhitektūras plānojumu, tai skaitā tās komunikācijas infrastruktūru, kā arī sistēmas tehniskās specifikācijas, un izstrādāt IIS.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie IIS izstrādes un tehniskās ieviešanas pasākumi būtu jāpapildina ar IIS tehniskajām specifikācijām un saskarnes kontroldokumentu, ko izstrādās Eiropas Aģentūra lielapjoma informācijas sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Regulas (ES) 2017/2226 pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2017/2226 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2018. gada 30. maijā paziņoja savu lēmumu īstenot Regulu (ES) 2017/2226 savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Dānijai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(7)

Šis lēmums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2) piemērošanu.

(8)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A punktā.

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (7), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(13)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju IIS darbībai ir vajadzīgs, lai būtu piešķirta pasīva piekļuve VIS un lai saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem būtu stājušies spēkā visi Šengenas acquis noteikumi saistībā ar SIS. Minētos nosacījumus var izpildīt tikai tad, kad ir veiksmīgi pabeigta verifikācija saskaņā ar piemērojamo Šengenas izvērtējuma procedūru. Tādēļ IIS būtu jālieto tikai tām dalībvalstīm, kuras izpilda minētos nosacījumus, līdz sākas IIS darbība. Dalībvalstīm, kuras IIS nelieto no tās darbības paša sākuma, vajadzētu būt savienotām ar IIS saskaņā ar Regulā (ES) 2017/2226 izklāstīto procedūru, tiklīdz ir izpildīti visi minētie nosacījumi.

(14)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 20. jūlijā.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Viedrobežu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākumi, kas vajadzīgi IIS tehniskajai ieviešanai saistībā ar procedūrām reģistru glabāšanai un piekļuvei tiem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 46. pantu, ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(3)  Padomes 2000. gada 29. maija Lēmums 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).


PIELIKUMS

1.   DATU APSTRĀDES DARBĪBU REĢISTRU GLABĀŠANA

Šajā pielikumā netiek nošķirti reģistri, kurus varētu glabāt ieceļošanas/izceļošanas centrālās sistēmas (CS-IIS) līmenī vai valsts vienotās saskarnes (NUI) līmenī, jo visi reģistri tiks konsolidēti CS-IIS līmenī.

Katru datu apstrādes darbību IIS reģistrē kā ierakstu. Ierakstam ir īpašs lauks, kas ļauj identificēt veikto darbību, tajā skaitā piekļuves mērķi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Visus nosūtītos datus reģistrē; ja veic meklēšanu VIS, piemēro arī noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (1) 34. pantā.

Ierakstam ir kvalificēts elektroniskais laika zīmogs ar laiku un datumu, kad dati saņemti. Šo laika zīmogu pēc tam izmanto, lai identificētu ierakstus, kas jādzēš atbilstīgi katra veida reģistra uzglabāšanas termiņam saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 46. panta 4. punktu.

Saistībā ar visām datu apstrādes darbībām attiecīgajā ierakstā tiek norādīts tās iestādes unikālais identifikācijas numurs, kas datus ievada vai izgūst. Iestādi un centrālo IIS ierakstā norāda kā sūtītāju vai kā saņēmēju.

Datus, kas nosūtīti vai izmantoti Regulas (ES) 2017/2226 46. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajai meklēšanai, arhivē reģistrā. Ja meklē ziņojumu par personu, kas pārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu, reģistrē Regulas (ES) 2017/2226 46. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā minētos datus.

Reģistrus, kas minēti Regulas (ES) 2017/2226 46. pantā, uzskaita CS-IIS. CS-IIS katru dienu dzēš ierakstus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 46. panta 4. punktu. Visus reģistrus, kas attiecas uz vienu un to pašu trešās valsts valstspiederīgo un atbilst darbībai “dzēst datnes vai ieceļošanas/izceļošanas/atteikuma uzskaiti” vai “automātiska dzēšana”, dzēš vienu gadu pēc minētās dzēšanas, ja vien noteikts, ka tie glabājami datu aizsardzības uzraudzības nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 46. panta 4. punktu. Noteikumus par to, kā izvairīties no pēdējo reģistru dzēšanas, izveido tā, lai apzīmētu katru atsevišķo reģistru un ikvienu saistīto reģistru.

Datu apstrādes darbību reģistrus nedrīkst ne grozīt, ne dzēst agrāk kā gadu pēc Regulas (ES) 2017/2226 34. pantā minētā uzglabāšanas termiņa beigām.

2.   PIEKĻUVE DATU APSTRĀDES DARBĪBU REĢISTRIEM

Piekļuve eu-LISA reģistriem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 46. pantu ir tikai attiecīgi pilnvarotiem eu-LISA administratoriem, kas pārvalda IIS, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valstu uzraudzības iestādēm. Piekļuve šiem reģistriem ir arī izsekojama. Šis noteikums mutatis mutandis ir attiecināms uz uzskaiti par piekļuvi reģistriem.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).


26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/329

(2019. gada 25. februāris),

ar ko paredz specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu un sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra Regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (1), un jo īpaši tās 36. panta pirmās daļas a) un b) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2017/2226 tika izveidota ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) kā sistēma, kura elektroniski reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas laiku un vietu, kam ir atļauta īstermiņa uzturēšanās dalībvalstu teritorijā, un kura aprēķina viņu atļautās uzturēšanās ilgumu.

(2)

IIS mērķis ir ārējo robežu pārvaldības uzlabošana, neatbilstīgas imigrācijas novēršana un migrācijas plūsmu pārvaldības atvieglošana. IIS jo īpaši būtu jāveicina to personu identificēšana, kuras neatbilst vai vairs neatbilst atļautās uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā. Turklāt IIS būtu jāveicina teroristu nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana.

(3)

Tā kā biometrisko datu kvalitāte un uzticamība ir svarīgi, lai IIS varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, ir jāparedz specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu un sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai IIS, tostarp gadījumos, kad tas ir iegūts, nofotografējot personu, vai iegūts no elektroniska mašīnlasāma ceļošanas dokumenta eMRTD. Tā kā reģistrēto pirkstu nospiedumu kvalitāte ietekmēs IIS pareizu darbību vēl gadus pēc to reģistrēšanas, ilgtermiņā būtu cieši jāuzrauga vides un operatīvie faktori, kas ietekmē reģistrēto pirkstu nospiedumu kvalitāti.

(4)

Šis lēmums neparedz nekādus jaunus standartus; tas atbilst ICAO standartiem.

(5)

Pamatojoties uz minētajiem pasākumiem, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā būtu jāspēj noteikt plānojumu IIS fiziskajai arhitektūrai, tostarp tās komunikāciju infrastruktūrai, kā arī noteikt sistēmas tehniskās specifikācijas un izstrādāt IIS.

(6)

Tāpēc ir nepieciešams pieņemt specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu un sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS)

(7)

Šis lēmums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2) piemērošanu.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Regulas (ES) 2017/2226 pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2017/2226 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2018. gada 30. maijā paziņoja savu lēmumu īstenot Regulu (ES) 2017/2226 savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Dānijai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3); tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tāpēc Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta A punktā.

(12)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(13)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(14)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju IIS darbībai ir vajadzīgs, lai būtu piešķirta pasīva piekļuve VIS un lai saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem būtu stājušies spēkā visi Šengenas acquis noteikumi saistībā ar SIS. Minētos nosacījumus var izpildīt tikai tad, kad ir veiksmīgi pabeigta verifikācija saskaņā ar piemērojamo Šengenas izvērtējuma procedūru. Tādēļ IIS būtu jāizmanto tikai tām dalībvalstīm, kuras izpilda minētos nosacījumus līdz IIS darbības sākumam. Dalībvalstīm, kuras IIS nelieto no tās darbības paša sākuma, vajadzētu būt savienotām ar IIS saskaņā ar Regulā (ES) 2017/2226 izklāstīto procedūru, tiklīdz ir izpildīti visi minētie nosacījumi.

(15)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 27. jūlijā.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Viedrobežu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Specifikācijas attiecībā uz pirkstu nospiedumu kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai IIS ir izklāstītas pielikumā.

2.   Specifikācijas attiecībā uz sejas attēla kvalitāti, izšķirtspēju un izmantošanu biometriskai pārbaudei un identifikācijai IIS, tostarp gadījumos, kad tas ir iegūts, nofotografējot personu, vai iegūts elektroniski no eMRTD, ir izklāstītas pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 25. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(3)  Padomes 2000. gada 29. maija Lēmums 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).


PIELIKUMS

1.   KVALITĀTE

1.1.   Robežvērtības

1.1.1.   Pirkstu nospiedumi

Reģistrācija

Reģistrēšanas brīdī pirkstu nospiedumu attēlu kvalitātes (NFIQ) rādītāja (1) 2.0 versiju (vai jaunāku versiju), ko noteicis Nacionālais Standartu un tehnoloģijas institūts (NIST), izmanto, lai pārbaudītu, vai iegūto pirkstu nospiedumu datu kvalitāte atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās.

Reģistrācijas nolūkā pirkstu nospiedumu datu kvalitāti novērtē:

valsts līmenī dalībvalstis iegūšanas brīdī pirms to nosūtīšanas uz IIS centrālo sistēmu (CS-IIS), pēc izvēles izmantojot eu-LISA nodrošināto, uzturēto un atjaunināto rīku, un

centrālā līmenī.

Pārbaude (verifikācija)

Lai veiktu verifikāciju, ir ieteicams novērtēt dalībvalstu pirkstu nospiedumu datu kvalitāti iegūšanas brīdī pirms to nosūtīšanas uz CS-IIS, izmantojot NIST pirkstu nospiedumu attēlu kvalitātes (NFIQ) rādītāja 2.0 versiju (vai jaunāku versiju) vai, ja tas nav tehniski iespējams, izmantojot citu rādītāju, kuru vēlams korelēt ar NFIQ 2.0 versiju (vai jaunāku versiju). Korelāciju veic a priori. Ja iegūst NFIQ 2.0. versijas (vai jaunākas versijas) kvalitātes rādītāju, tas jānosūta kopā ar pirkstu nospiedumu datiem uz CS-IIS.

1.1.2.   Sejas attēli

Sejas attēlu, tajā skaitā tuvā infrasarkanā, kvalitāte atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās un ISO/IEC 19794-5:2011 frontālā attēla tipa attēla prasībām. Sejas attēla kvalitāti novērtē valsts līmenī dalībvalstis iegūšanas brīdī pirms to nosūtīšanas uz CS-IIS, pēc izvēles izmantojot eu-LISA nodrošināto, uzturēto un atjaunināto rīku. Sejas kvalitātes algoritms ir saprotams saskaņā ar ISO/IEC 19794-5:2011 kritērijiem.

Sejas attēlu kvalitātes robežvērtību nosaka, izmantojot sejas attēla kvalitātes novērtēšanas algoritmu, kas balstīts uz kvalitātes pasākumiem, kuri izklāstīti ISO 19794-5, un nodrošina kvalitātes pārbaudes, kas ir analogas CS-IIS (2) ietvaros īstenotajām.

1.2.   Biometriskās precizitātes veiktspējas vērtības

Definīcijas

Regulas (ES) 2017/2226 3. pantā definētās biometriskās precizitātes veiktspējas vērtības ir:

“29)

“nereģistrējamības īpatsvars (Failure to Enrol Rate – FTER)” ir reģistrāciju īpatsvars ar biometrisko datu reģistrēšanas nepietiekamu kvalitāti;

30)

“kļūdaini pozitīvas identificēšanas īpatsvars (False Positive Identification Rate – FPIR)” ir tādu biometriskās meklēšanas laikā sniegto atbilsmju īpatsvars, kuras neattiecas uz pārbaudāmo ceļotāju;

31)

“kļūdaini negatīvas identificēšanas īpatsvars (False Negative Identification Rate – FNIR)” ir biometriskās meklēšanas laikā neatrasto atbilsmju īpatsvars, lai gan ceļotāja biometriskie dati bija reģistrēti.”

“Biometriskā meklēšana”, kas minēta 30) un 31) punktā, ir tāda pati kā biometriskā identifikācija vai meklēšana “1 līdz N”.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 36. panta pirmās daļas g) punktu ir atstāta iespēja īstenošanas aktā noteikt biometriskās veiktspējas papildu vērtības.

Kļūdainas atbilsmes īpatsvars (False Match(ing) Rate – FMR) ir krāpniecisku mēģinājumu īpatsvars, kas kļūdaini deklarēti, lai atbilstu cita objekta (personas biometriskās veidnes) veidnei.

Kļūdainas neatbilsmes īpatsvars (False Non-Match(ing) Rate – FNMR) ir patiesu mēģinājumu īpatsvars, kas kļūdaini deklarēti, lai neatbilstu tā paša objekta veidnei.

Patiess mēģinājums ir viens lietotāja mēģinājums atbilst savai saglabātajai veidnei. Krāpniecisks mēģinājums ir pretējs – lietotāja veidne atbilst kāda cita veidnei.

1.2.1.   Nereģistrējamības īpatsvars

Nereģistrējamības īpatsvara mērķvērtība ir nulle. Dalībvalstis, izmantojot uz kvalitāti orientētu reģistrēšanas procesu, rūpējas par to, lai izvairītos no šādiem gadījumiem.

1.2.2.   Biometriskās verifikācijas precizitāte

Kļūdainas neatbilsmes īpatsvara (FNMR) maksimālās vērtības kļūdainas atbilsmes īpatsvaram (FMR) = 0,05 % (5 uz 10 000) ir šādas:

Veids

FMR

FNMR

Pirkstu nospiedumi

0,05 %

< 0,5 %

Sejas attēls

0,05 %

< 1 %

1.2.3.   Biometriskās identifikācijas precizitāte

Kļūdaini negatīvas identificēšanas īpatsvara maksimālās vērtības kļūdaini pozitīvas identificēšanas īpatsvaram = 0,1 % (1 uz 1 000) ir šādas:

Veids

FPIR

FNIR

Pirkstu nospiedumi

0,1 %

< 1,5 %

Sejas attēls un pirkstu nospiedumi (multimodāls)

0,1 %

< 1 %

1.3.   Biometriskās precizitātes veiktspējas uzraudzība

Biometriskās precizitātes veiktspēju mēra, izmantojot faktiskos datus, ko katra dalībvalsts iegūst, pamatojoties uz gadījumu reprezentatīvu paraugu dienā robežšķērsošanas vietās pēc izvēles. Mērīšanu pārvalda centralizēti, pilnīgi automātiski, un operatoram nav nepieciešama piekļuve personas datiem.

Biometriskās veiktspējas mērīšana nav jāveic nepārtraukti: tā var būt atspējota vai iespējota, bet eu-LISA to veic regulāri (vismaz reizi mēnesī).

Biometriskās veiktspējas mērīšanā neizmanto biometriskos datus. Precizitātes mērīšanai izmantoto attēlu veidnes automātiski dzēš pēc novērtēšanas procesa izpildes. Veiktspējas mērīšanas rezultāti nedrīkst ietvert persondatus.

1.3.1.    FPIR (kļūdaini pozitīvas identificēšanas īpatsvara) mērīšana

Turpmāk attēlā parādīts, ka gan pirkstu nospiedumu, gan sejas attēla biometrisko datu parauga veidnes ir iekļautas Biometrisko datu salīdzināšanas sistēmā “n” skaita identitātēm.

Image 1

Mērīšanas process ir šāds:

1.

Persona, uz kuru attiecas reģistrācija IIS, iesniedz vienas vai abu biometrisko datu modalitāšu (pirkstu nospiedumu un sejas attēla) paraugu.

2.

Biometrisko verifikāciju veic ar biometriskajiem atsauces datiem, kas atbilst personas identitātei (attēla 1. posms, ko sauc par “noklusējuma verifikāciju”).

3.

Pastāvīgam paraugu komplektam otro biometrisko datu modalitāti iegūst no vienas un tās pašas personas (kas iesniegta kopā ar 1. posmu vai arī to var iegūt no biometriskajiem atsauces datiem, kas atbilst personas identitātei). Kombinētos biometriskos datus izmanto, lai identificētu visu galerijas lielumu, izņemot tās personas biometriskos datus, uz kuru biometriskais paraugs attiecas (attēla 2. posms, ko sauc par “pārbaudi, par kuru ir zināms, ka tā ir negatīva”). Paredzams, ka šis identifikācijas process dos nulles rezultātu, jo salīdzināšanas biometriskais paraugs ir apzināti izņemts no salīdzinājuma.

Gadījumā, ja 2. posmā izmantotā modalitāte atbilst pirkstu nospiedumiem, identifikāciju (lai novērtētu pirkstu nospiedumu identifikācijas precizitāti) veic saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas minēti pirmajā daļā.

4.

Gadījumā, ja biometriskā identifikācija atgriež biometrisko paraugu (kas norādīts kā “atbilstība virs robežvērtības”), tā ir zināma kļūdaini pozitīva identificēšana (tiek uzrādīta cita persona, kas nav paredzētā persona).

1. un 2. posms pieder pie identitātes verifikācijas procesa, kas ir daļa no IIS. 3. un 4. posms nepieder pie identitātes verifikācijas procesa, un tos veic, lai mērītu biometriskās precizitātes veiktspēju.

FPIR (kļūdaini pozitīvas identificēšanas īpatsvars – False Positive Identification Rate) aprēķina šādi:

Formula

1.3.2.   FNIR (kļūdaini negatīvas identificēšanas īpatsvars – False Negative Identification Rate) mērīšana

Attēls 1.3.1. punktā attiecas uz šādu aprakstu.

Mērīšanas procesā izmanto šādu loģiku, kurā pirmie divi posmi vienmēr ir vieni un tie paši, jo tie ietilpst identitātes verifikācijas procesā, kas ir daļa no IIS:

1.

Persona, uz kuru attiecas reģistrācija IIS, iesniedz vienu vai abu biometrisko modalitāšu paraugus.

2.

Biometrisko verifikāciju veic ar biometriskajiem atsauces datiem, kas atbilst personas identitātei (attēla “noklusējuma verifikācija” 1. posms).

3.

Pastāvīga paraugu komplekta izveidei otru biometrisko modalitāti iegūst vai nu no tās pašas personas gadījumā, ja 1. posmā iesniegti abas biometriskās modalitātes, vai no citas personas, attiecībā uz kuru izmantots šā procesa 1. un 2. posms). Kombinētos biometriskos dautu izmanto, lai identificētu visu galerijas lielumu, tostarp tās (to) personas(-u) biometriskos datus, kurai(-ām) pieder attiecīgais biometrisko datu paraugs. Paredzams, ka šis identifikācijas process dos zināmo rezultātu, jo salīdzināšanā ir iekļauts atbilstošs biometrisko datu paraugs.

4.

Gadījumā, ja 2. posmā izmantotā modalitāte atbilst pirkstu nospiedumiem, identifikāciju (lai novērtētu pirkstu nospiedumu identifikācijas precizitāti) veic saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas minēti 3. punktā.

5.

Gadījumā, ja biometrisko datu identifikācija neuzrāda gaidāmo biometrisko datu paraugu (kas norādīts kā “atbilst, pārsniedzot slieksni”) trāpījumu sarakstā, tā ir zināma kļūdaini negatīva identificēšana.

1. un 2. posms pieder pie identitātes verifikācijas procesa, kas ir daļa no IIS. 3. un 4. posms nepieder pie identitātes verifikācijas procesa, un tos veic, lai mērītu biometrisko datu precizitātes veiktspēju.

FNIR (kļūdaini negatīvas identificēšanas īpatsvars – False Negative Identification Rate) aprēķina šādi:

Formula

1.3.3.   Biometrisko datu precizitātes mērījumu verifikācija (kļūdainas atbilsmes īpatsvars un kļūdainas neatbilsmes īpatsvars)

Image 2

Mērīšanas procesā izmanto šādu loģiku:

1.

Persona, uz kuru attiecas IIS, iesniedz vienu no abu biometrisko datu modalitātēm.

2.

Biometrisko verifikāciju veic ar biometriskajiem atsauces datiem, kas atbilst personas identitātei (attēla “noklusējuma verifikācija” 1. posms).

1. un 2. posms ietilpst identitātes verifikācijas procesā, kas ir daļa no IIS. Šeit sākas biometrisko datu pareizības mērījumi.

3.

Biometrisko datu parauga verifikāciju veic, salīdzinot ar vairākiem citiem biometrisko datu paraugiem, kas nejaušas izlases veidā ņemti no biometrisko datu galerijas, kurā nav iekļauti sniegtie biometriskie dati. Paredzamais rezultāts ir tāds, ka verifikācija nebūs sekmīga (tas attiecas uz attēla “verifikācijas, par kurām zināms, ka tās nesakrīt” 2. punktu). Jebkura atbilsme nozīmētu nepatiesu atbilsmi.

3. posms ļauj aprēķināt kļūdainas atbilsmes īpatsvaru (tiek uzrādīta atbilsme citai personai, kas nav šo datu īpašnieks):

Formula

Piezīme. Nesakrītošu salīdzinājumu skaits ir 3. posmā veikto salīdzinājumu skaits)

2. posms ļauj aprēķināt kļūdainas neatbilsmes īpatsvaru (netiek uzrādīta atbilsme personai, kas ir biometrisko datu īpašnieks) gadījumā, ja identitāte ir apstiprināta ar citiem līdzekļiem, pamatojoties uz

Formula

Piezīme. Sakrītošu salīdzināšanu skaitu sauc par “pieņemtu”, jo nav pilnīgas pārliecības par to, ka to identitāšu komplektā, ar kurām tiek veikts salīdzinājums, nav iekļauts krāpnieks.

1.4.   Biometrisko datu aizstāšana, lai uzlabotu kvalitāti vai aizvietotu attēlu, kas iegūts no eMRTD, ar faktisku uzņemtu sejas attēlu no CS-IIS galerijas.

Biometrisko datu aizstāšana notiek tikai pēc identitātes sekmīgas biometriskās verifikācijas.

1.4.1.   Saglabāto pirkstu nospiedumu datu aizstāšana

Procedūru, kādā tiek aizstāti saglabātie pirkstu nospiedumu dati, kas neatbilst nepieciešamajai kvalitātei, apraksta praktiskajā rokasgrāmatā, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 71. pantā.

Ja kreiso roku aizstāj ar labo roku (vai otrādi), tiek sākta identifikācija ar no jauna reģistrētajiem pirkstu nospiedumiem, lai garantētu, ka tā neatbilst citai identitātei, kas ir jau reģistrēta sistēmā.

1.4.2.   Saglabāto sejas attēlu aizstāšana

Procedūru, ar kuru aizstāj saglabātu sejas attēlu, kas neatbilst nepieciešamajai kvalitātei vai kas ir iegūts no elektroniskā mašīnlasāmā ceļošanas dokumenta mikroshēmas, apraksta praktiskajā rokasgrāmatā, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 71. pantā.

2.   IZŠĶIRTSPĒJA

2.1.   Pirkstu nospiedumi

CS-IIS saņem pirkstu nospiedumu datus, kuru nominālā izšķirtspēja ir vai nu 500, vai 1 000 ppi (ar pieņemamu novirzi ± 10 ppi) un kuriem ir 256 pelēkās krāsas toņi.

Pirkstu nospiedumu datus iesniedz saskaņā ar ANSI/NIST-ITL 1–2011 atjauninātu 2015. gada standartu (vai jaunāku versiju) un kā noteikts tehniskajās specifikācijās, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā.

2.2.   Sejas attēli

2.2.1.   Definīcija

CS-IIS saņem faktiskus sejas attēlus, kuru izšķirtspēja (portreta režīmā) ir vismaz 600 pikseļi reiz 800 pikseļi, bet ne vairāk kā 1 200 pikseļi reiz 1 600 pikseļi.

Sejas uzņēmums aizņem pietiekami daudz vietas attēlā, lai nodrošinātu, ka starp acu centriem ir vismaz 120 pikseļi.

2.2.2.   Krāsas

Ja tiek uzņemts faktisks sejas attēls, tas ir krāsains attēls. Izņēmuma gadījumos, ja krāsainu attēlu nav iespējams uzņemt, var izmantot pelēktoņu vai tuvā infrasarkanā starojuma attēlu. Šādā gadījumā, ja pelēktoņu vai tuvā infrasarkanā starojuma attēla kvalitāte ir pietiekama, to var izmantot verifikācijai vai identifikācijai, bet ne reģistrācijai. Pelēktoņu attēlus pieņem reģistrēšanai tikai tad, ja tie ir iegūti no ceļošanas dokumenta mikroshēmas.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 71. pantu īpašus noteikumus par tuvā infrasarkanā starojuma sejas attēliem apraksta rokasgrāmatā.

3.   BIOMETRIJAS IZMANTOJUMS

3.1.   Ievadīšana un saglabāšana

3.1.1.   Pirkstu nospiedumi

CS-IIS tiek saglabāti pirkstu nospiedumu dati no četru pirkstu virsmas (3). Ja iespējams, izmanto pirkstu nospiedumus no šādiem labās rokas pirkstiem: rādītājpirksts, vidējais pirksts, zeltnesis, mazais pirkstiņš.

Ja nav iespējams iegūt pirkstu nospiedumus, izmantojot minētos labās rokas pirkstus, iegūst kreisās rokas minēto četru pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami. Šādos gadījumos, ja iegūt četrus labās rokas pirkstu nospiedumus nav iespējams tikai īslaicīgi, pirkstu nospiedumu datus skaidri atzīmē un, ja minētā īslaicīgā neiespējamība vairs nepastāv, pirkstu nospiedumu datus no labās rokas iegūst izceļošanas vai turpmākas ieceļošanas reizē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajām tehniskajām specifikācijām (īslaicīga neiespējamība).

Lai ievērotu piemērojamo slieksni, būtu jāveic pirkstu nospiedumu datu atkārtota iegūšana, ja nepieciešams, divas reizes attiecībā uz jebkuru konkrēto datu subjektu (t. i., kopā būtu jāveic trīs iegūšanas mēģinājumi). Atkārtotas iegūšanas mēģinājumos būtu jāizmanto visi pirksti, tāpat kā tas tika sākotnēji mēģināts.

Pirkstu nospiedumu dati, kas neatbilst piemērojamajam kvalitātes slieksnim:

1)

tiek saglabāti CS-IIS;

a)

biometrisko datu verifikāciju veic, izmantojot šos datus;

b)

biometrisko datu identifikāciju neveic, izmantojot pirkstu nospiedumus, kas neatbilst kvalitātes slieksnim, izņemot tiesībaizsardzības nolūkos;

2)

tos apzīmē valsts sistēmā saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā (tehniska neiespējamība), lai tos varētu iegūt nākamajā robežšķērsošanas vietā.

NIST lietā, ko valstu sistēmās nosūta uz CS-IIS un kas tajā saglabāts, iekļauj arī pirkstu nospiedumu reģistrācijas nosacījumus, tostarp iestāžu veiktās uzraudzības līmeni un metodi, kas izmantota, lai iegūtu četrus pirkstu virsmas attēlus, kā norādīts ANSI/NIST-ITL 1–2011: atjaunināts 2015. gada standarts (4) (vai jaunāka versija).

3.1.2.   Sejas attēls

CS-IIS saglabā faktisko sejas attēlu, kas iegūts robežšķērsošanas vietā un iesniegts CS-IIS kā daļa no NIST konteinera, kā norādīts ANSI/NIST-ITL 1–2011: ajaunināta 2015. gada standarta versija (vai jaunāka versija).

Izņēmuma gadījumos, kad nav iespējams iegūt pietiekami kvalitatīvu sejas attēlu no faktiskā subjekta, ir nepieciešama reģistrācija no elektronisku mašīnlasāmu ceļošanas dokumenta (eMRTD) mikroshēmas, ja tas ir tehniski iespējams un pēc sekmīgas elektroniskās verifikācijas saskaņā ar procesu, kas aprakstīts Regulas (ES) 2017/2226 71. pantā minētajā praktiskajā rokasgrāmatā.

Attēlus, kas skenēti no ceļošanas dokumenta biogrāfijas lapas, neizmanto un nenosūta uz CS-IIS.

Vīzas pieteikuma iesniedzēju fotogrāfijas, kas saglabātas Vīzu informācijas sistēmā (VIS), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (5), netiek izmanto, lai veiktu jebkādu elektronisku biometrisko verifikāciju vai identifikāciju ar CS-IIS.

Praktisku iemeslu dēļ nav obligāti jānosaka kvalitātes robežvērtība faktiskiem sejas attēliem tikai nolūkā tos verificēt attiecībā pret CS-IIS uzglabātajiem attēliem. Tomēr, lai varētu veikt sekmīgu verifikāciju atbilstīgi saskaņotajām salīdzināšanas novērtējuma robežvērtībām, arī šādos gadījumos būtu vajadzīgi pietiekami kvalitatīvi attēli.

Lai nodrošinātu noteikto kvalitātes robežvērtību, jo īpaši gadījumos, kad sejas attēlu nav iespējams iegūt elektroniski no elektronisku mašīnlasāmu ceļošanas dokumentu (eMRTD(6) mikroshēmas, piemēro šādus pasākumus:

1.

Gadījumos, kad sejas uzņemšanas vienība attēlus reģistrē nepārtrauktā plūsmā, jaunu uzņēmumu veic pietiekami ilgi, līdz iegūtais optimālais attēls uzņēmumu plūsmā tiek nosūtīts uz CS-IIS. Nosūtītu zemākas kvalitātes paraugu CS-IIS apzīmē kā tādu, kā noteikts Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās.

2.

Ja sejas uzņemšanas vienība pēc tam, kad operators to ir aktivējis, reģistrē statiskus atsevišķus attēlus, veic pietiekami daudz jaunu uzņēmumu, līdz iegūtais optimālais attēls tiek nosūtīts uz CS-IIS. Nosūtītu zemākas kvalitātes paraugu CS-IIS apzīmē kā tādu, kā noteikts Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās.

Paraugprakses rokasgrāmata, kas jāievēro attiecībā uz šās daļas iepriekšējos divos punktos minēto sejas attēlu uzņemšanu, jāiekļauj Regulas (ES) 2017/2226 71. pantā minētajā praktiskajā rokasgrāmatā.

3.1.3.   Attēla saspiešana

Pirkstu nospiedumu attēli

Piemērotajā saspiešanas algoritmā jāievēro NIST ieteikumi. Rezultātā pirkstu nospiedumu datus ar 500 ppi izšķirtspēju saspiež, izmantojot WSQ algoritmu (ISO/IEC 19794), savukārt pirkstu nospiedumu datiem ar 1 000 ppi izšķirtspēju izmanto JPEG 2000 attēla saspiešanas standartu (ISO/IEC 15444–1) un kodu sistēmu. Mērķa saspiešanas pakāpe ir 15:1.

Sejas attēli

Attēlus, kas saspiesti ar JPG (ISO/IEC 10918) vai JPEG 2000 (JP2) (ISO/IEC 15444–1) attēla saspiešanas standartu un kodu sistēmu, iesniedz CS-IIS, kā noteikts Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās. Maksimālā atļautā attēla saspiešanas pakāpe ir 1:20.

3.2.   Biometriskā verifikācija

3.2.1.   Pirkstu nospiedumi

CS-IIS jāvar veikt biometrisko verifikāciju, izmantojot viena, divu vai četru pirkstu virsmas kontrolnospiedumus.

Ja izmanto četru pirkstu virsmas kontrolnospiedumus, izmanto šādu pirkstu nospiedumu datus: rādītājpirksts, vidējais pirksts, zeltnesis, mazais pirkstiņš.

Ja izmanto viena vai divu pirkstu virsmas kontrolnospiedumus, parasti izmanto šādus pirkstus:

a)

viens pirkts: rādītājpirksts;

b)

divi pirksti: rādītājpirksts un vidējais pirksts.

Alternatīvi var izmantot šādus pirkstus:

a)

viens pirkts: pirmais pieejamais pirksts šādā secībā – rādītājpirksts, vidējais pirksts, zeltnesis un mazais pirkstiņš;

b)

divi pirksti: pirmie divi pieejamie pirksti šādā secībā – rādītājpirksts, vidējais pirksts un zeltnesis. Mazo pirkstiņu arī var apsvērt izmantošanai verifikācijā kā otro pirkstu (vienīgais pirksts), ja nav nekādu citu iespēju.

Visos gadījumos:

a)

pirkstu nospiedumus noņem no tās rokas, kuru izmanto reģistrācijai;

b)

saskaņā ar ANSI/NIST-ITL 1-2011 standartu attiecībā uz katru atsevišķu pirksta nospieduma attēlu min, par kuru pirkstu ir runa: atjaunināts 2015. gada standarts (vai jaunāka versija);

c)

uz permutāciju (7) balstīta verifikācija nodrošina, ka katrā no šīm abām kopām noņemtie pirkstu nospiedumi tiek savstarpēji salīdzināti neatkarīgi no to novietojuma. Jābūt iespējai šo funkciju iespējot vai atspējot centrālā līmenī, ietekmējot visus lietotājus.

Ja pastāvīgi vai uz pagaidu laiku fiziski nav iespējams noņemt pirkstu nospiedumus, pirkstu nospiedumus vienmēr identificē saskaņā ar ANSI/NIST-ITL 1-2011: Atjaunināts 2015. gada standarts (vai jaunāka versija) un IIS saskarnes kontroldokuments

3.2.2.   Sejas attēls

CS-IIS veic biometriskās verifikācijas, izmantojot faktiskos sejas attēlus.

3.3.   Biometriskās identifikācijas un meklēšanas

3.3.1.   Regulas (EK) 2017/2226 3. nodaļā definētajos nolūkos

Citos nolūkos, kas nav tiesībaizsardzības nolūki, ir pieejamas vairākas meklēšanas konfigurācijas. Ir vismaz viena meklēšanas konfigurācija, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko nosaka ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) veiktspējas prasības (8), un citas iespējamās meklēšanas konfigurācijas, kurām ir atšķirīgas precizitātes prasības (mazāk stingras vai stingrākas).

Pirkstu nospiedumu izmantošana

Citos nolūkos, kas nav tiesībaizsardzības nolūki, CS-IIS veic biometriskās identifikācijas un meklēšanas, izmantojot vai nu četru pirkstu virsmas kontrolnospiedumus, vai arī četru pirkstu virsmas kontrolnospiedumus kopā ar faktisko sejas attēlu, un tikai attiecībā uz biometriskajiem datiem, kas atbilst piemērojamām kvalitātes robežvērtībām. Biometrisko identifikāciju veic, izmantojot pirkstu nospiedumu datus ar augstākais vienu attēlu katram pirkstam (NIST identifikācija 1–10).

Izmanto šādu pirkstu nospiedumu datus: rādītājpirksts, vidējais pirksts, zeltnesis un mazais pirkstiņš. Izmanto vienas un tās pašas rokas pirkstu nospiedumus, sākot ar labo roku.

Pirkstu nospiedumu datus pareizi marķē, lai varētu noteikt, uz kuru pirkstu tie attiecas. Ja pastāvīgi vai uz pagaidu laiku fiziski nav iespējams noņemt pirkstu nospiedumus, pirkstu nospiedumus vienmēr identificē saskaņā ar ANSI/NIST-ITL 1-2011: Izmanto 2015. gada standartu (9) (vai jaunāku versiju) un pārējos pirkstus, ja tādi ir.

Ja identifikācijas neveic robežpārbaužu ietvaros, CS-IIS jābūt kapacitātei pieņemt pirkstu nospiedumus, kas iegūti ar pārvelšanas metodi, no iestādēm, kurām ir piekļuve IIS un kurām saskaņā ar citu Eiropas regulējumu arī ir atļauts izmantot pirkstu nospiedumus, kas iegūti ar pārvelšanas metodi. Ja iestāde identifikāciju veic, izmantojot abu roku pirkstus, CS-IIS veic divas identifikācijas – vienu ar labās rokas pirkstiem un vienu ar kreisās rokas pirkstiem.

Sejas attēla izmantošana

CS-IIS veic biometrisko meklēšanu, izmantojot faktiskos sejas attēlus kopā ar pirkstu nospiedumu datiem saskaņā ar iepriekšējā sadaļā “Pirkstu nospiedumu izmantošana” paredzētajiem noteikumiem.

3.3.2.   Tiesībaizsardzības nolūkos

Tikai tiesībaizsardzības nolūkos meklēšanu var veikt, pamatojoties uz šādiem biometriskajiem datiem:

pirkstu nospiedumu datu kopas, kurās ir vismaz viens pirkstu nospiedums,

pirkstu nospiedumu dati, kas iegūti ar pārvelšanas metodi, un nesegmentēti pirkstu nospiedumu dati,

latentie pirkstu nospiedumi,

sejas attēls kopā ar pirkstu nospiedumu datiem,

tikai sejas attēls.

Ja pirkstu nospiedumu meklēšana tiek veikta tiesībaizsardzības jomā, ir jāveic roku permutācija (10). Roku permutācijas izmantošana ir konfigurējama (iespējot/atspējot) centrālajā līmenī, ietekmējot visus lietotājus.

Tiesībaizsardzības nolūkos identifikāciju ar pirkstu nospiedumiem veic attiecībā uz visiem uzglabātajiem pirkstu nospiedumiem, neņemot vērā pirkstu nospiedumu kvalitāti, vai attiecībā tikai uz tiem pirkstu nospiedumiem, kuri atbilst konkrētai kvalitātes robežvērtībai, kas noteikta meklēšanai izmantotājā lietotāja meklēšanas konfigurācijā. CS-IIS pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij iesniedz atbilstošos biometriskos datus kopā ar norādi par iegūto pirkstu nospiedumu kvalitāti. Ja atbilsme ir ar zemas kvalitātes pirkstu nospiedumiem, tiesībaizsardzības iestādi informē, ka atbilsmes apstiprināšanai ir vajadzīgas papildu verifikācijas. Robežvērtības, kuras norāda “zemu datu kvalitāti” un kurām nepieciešamas papildu verifikācijas, precizē Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 1. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās.

Biometrisko datu meklēšanu, izmantojot tikai sejas attēlu, var veikt tikai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 32. panta 2. punktu. Šādā gadījumā lietotājs norāda maksimālo atrasto atbilstošo kandidātu skaitu. Maksimālais datņu skaits ir četri simti. Sākumā lietotājs gūst piekļuvi divsimt atbilstošākajām datnēm. Nepieciešamības gadījumā sistēma sniedz piekļuvi pārējām divsimt datnēm, ja lietotājs apstiprina, ka sākotnējā meklēšanas rezultātā nekāda atbilsme netika gūta.


(1)  https://www.nist.gov/services-resources/software/development-nfiq-20

(2)  Ja iespējams, veic sejas attēlu novērtējumu un pārbaudi attiecībā pret ICAO dokumenta 9303 3.9. punkta kritērijiem un Francijas ieteikumu Francijas vīzu pieteikumiem.

(3)  Terminu “virsma” (“flat”) lieto saskaņā ar ISO/IEC vārdnīcu, un tam ir tā pati nozīme kā terminam “uzspiešana” (“plain”), kas lietots ANSI/NIST standartā.

(4)  ANSI/NIST-ITL 1-2011 standarts Data Format for the Interchange of Fingerprint, Facial, Scar Mark & Tattoo (SMT) Information, pieejama šeit: https://www.nist.gov/publications/data-format-interchange-fingerprint-facial-other-biometric-information-ansinist-itl-1-1.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(6)  Tas var būt gadījumā, ja ceļotājam nav elektroniska dokumenta, vai gadījumos, kad ceļošanas dokumentā ir iekļauta sejas attēla iezīme (token), nevis pats attēls, kā tas ir atļauts, piemēram, ICAO dokumentā Nr. 9303.

(7)  Permutācija ir īpašs biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas konfigurācijas veids, kas nodrošina, ka katra no šīm abām kopām noņemtie pirkstu nospiedumi tiek savstarpēji salīdzināti neatkarīgi no to novietojuma kopā. Tas nodrošina iespējamo cilvēka kļūdu novēršanu attiecībā uz pirkstu secību, kā arī vislielāko iespējamo biometrisko precizitāti verifikācijas nolūkos.

(8)  C(2019) 1260.

(9)  Idem.

(10)  Roku permutācija ļauj salīdzināt vienas rokas pirkstu nospiedumus ar otras rokas pirkstu nospiedumiem. Tādējādi tiek uzlabota atbilsmes precizitāte, ja nav zināms, no kuras rokas paraugs ir ņemts.


Labojumi

26.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/29


Labojums grozījumos Muitas konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (1975. gada TIR konvencija)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 296, 2018. gada 22. novembris )

1. lappusē apakšvirsrakstā:

tekstu:

Saskaņā ar ANO depozitārija paziņojumu C.N.557.2018.TREATIES – XI.A.16 2019. gada 3. februārī stājas spēkā šādi TIR konvencijas grozījumi, un tie attiecas uz visām Līgumslēdzējām pusēm

lasīt šādi:

Saskaņā ar ANO depozitārija paziņojumu C.N.556.2018.TREATIES – XI.A.16 2019. gada 3. februārī stājas spēkā šādi TIR konvencijas grozījumi, un tie attiecas uz visām Līgumslēdzējām pusēm”.