21.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/297

(2019. gada 20. februāris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1338/2006 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes zamšādas importam. Pasākumu noteica kā procentuālo maksājumu 58,9 % apmērā.

(2)	Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1153/2012 (3) nolēma saglabāt spēkā esošos antidempinga maksājumus.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)	Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pieprasījumu sākt spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Apvienotās Karalistes Ādas izstrādājumu federācija (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā zamšādas ražošanas apjoma Savienībā, un to pamatoja ar to, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(5)

Noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija ar 2017. gada 6. decembrī publicētu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

1.4. Ieinteresētās personas

(6)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, nesaistītos importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un attiecīgās valsts pārstāvjus. Nav citu zināmo zamšādas ražotāju, izņemot tos, kurus pārstāv pieteikuma iesniedzējs.

1.5. Atlase

(7)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu atlasīt nesaistītus Savienības importētājus un Ķīnas ražotājus eksportētājus.

(8)	Tā kā vienīgie divi esošie Savienības ražotāji pārstāvēja 100 % Savienības ražošanas apjoma, Savienības ražotāju atlase netika paredzēta.

1.5.1. Nesaistīto importētāju atlase

(9)	Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi nesaistītie importētāji. Minētās personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par procedūras sākšanu II pielikumā prasīto informāciju.

(10)	Pieteicās divi nesaistīti importētāji. Tomēr šie divi uzņēmumi kopš iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas, proti, kopš 2012. gada attiecīgo ražojumu nav importējuši.

1.5.2. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(11)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos eksportētājus vai ražotājus ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus eksportētājus vai ražotājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. Pārstāvniecība neatbildēja uz pieprasījumu. Tādējādi Komisija sazinājās tikai ar ražotājiem eksportētājiem, kurus pieprasījuma iesniedzējs bija norādījis pieprasījumā veikt termiņbeigu pārskatīšanu.

(12)	Tomēr ĶTR ražotāji eksportētāji nesniedza prasīto informāciju un nesadarbojās izmeklēšanā.

1.6. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(13)	Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(14)	Komisija nosūtīja anketas diviem pieprasījuma iesniedzēja pārstāvētajiem Savienības ražotājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem ražotājiem eksportētājiem.

(15)

Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā:

—	Hutchings & Harding Ltd, Kembridža, Apvienotā Karaliste,

—	Marocchinerie e Scamoscerie Italiane Spa, Turīna, Itālija.

1.7. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(16)

Dempinga un kaitējuma pārskatīšanas izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču izskatīšana attiecās uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(17)

Attiecīgais ražojums ir zamšāda un mākslīgā zamšāda, kas ir vai nav piegriezta pēc formas, tostarp žāvēta zamšāda un žāvēta mākslīgā zamšāda, kuras izcelsme ir ĶTR un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90 (“attiecīgais ražojums”). To galvenokārt izmanto tīrīšanai un pulēšanai.

(18)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un pamatlietojumi, un tādējādi tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGS

(19)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktais dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(20)

Tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās (sk. 12. apsvērumu), Komisija izvērtēja dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, īpaši Eurostat statistikas datiem, Ķīnas eksporta datubāzes statistikas datiem, pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamo informāciju, piemēram, informāciju, kas sniegta Ķīnas ražotāja Henan Prosper oficiālajā tīmekļa vietnē (6), un pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā no pieteikuma iesniedzēja iegūto informāciju.

3.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.1.1. Normālā vērtība

(21)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību importam no ĶTR parasti nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī vai cenu no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

Normālā vērtība sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā

(22)	Sākotnējā izmeklēšanā Komisija par analogo valsti izmantoja Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) un normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ASV zamšādas ražotāja, kas sadarbojās, cenām.

(23)	Kopš tā laika vienīgais zamšādas ražotājs, kas darbojās ASV, izbeidza ražošanu. Tāpēc iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija noteica normālo vērtību, kuras pamatā ir vidējā cena importam no Indijas Savienībā (tobrīd Indija bija lielākā importētāja Savienībā).

Normālā vērtība pašreizējā izmeklēšanā

(24)

Paziņojumā par pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, lai noteiktu normālās vērtības pamatu, tā ir paredzējusi izmantot cenas Savienībā. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka citi zamšādas ražotāji varētu atrasties Indijā, Nigērijā, Turcijā un Jaunzēlandē. Tādējādi šīs valstis varētu tikt uzskatītas par tirgus ekonomikas trešām valstīm (“analogām valstīm”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Tomēr piezīmes netika saņemtas.

(25)

Komisija vispirms sazinājās ar šo potenciālo analogo valstu pārstāvniecībām, lai lūgtu to palīdzību attiecīgo valstu ražotāju identificēšanā, kurus varētu aicināt sadarboties kā analogās valsts ražotājus. Pēc tam tā nosūtīja sadarbības pieprasījumu visiem zināmajiem zamšādas ražotājiem šajās valstīs, proti, septiņiem zināmajiem ražotājiem un divām zināmajām ražotāju apvienībām Indijā, vienīgajam zināmajam ražotājam Jaunzēlandē un vienīgajam zināmajam ražotājam Turcijā.

(26)	Tikai viens zamšādas ražotājs Indijā sākotnēji piekrita sadarboties. Tomēr vēlāk tas neaizpildīja Komisijas nosūtīto anketu un pārtrauca sadarbību. Tādējādi neviens no analogo valstu zamšādas ražotājiem, ar kuriem sazinājās, galu galā nesadarbojās izmeklēšanā.

(27)	Tā kā tirgus ekonomikas valstu ražotāji nesadarbojās, Komisija nolēma noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz to pašu metodiku, kas izmantota iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, pamatojoties uz importa cenām, ko prasīja lielākais zamšādas importētājs Savienībā.

(28)	Pamatojoties uz statistikas datiem (7), Nigērija PIP laikā importēja lielāko apjomu uz Savienību. Normālo vērtību tādējādi noteica, pamatojoties uz Nigērijas importa uz Savienību vidējo cenu.

3.1.2. Eksporta cena

(29)

Tā kā neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās (sk. 12. apsvērumu), Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izvērtēja dempinga turpināšanās iespējamību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Eksporta cenu noteica, pamatojoties uz vidējo statistisko cenu importam no ĶTR uz Savienību (8).

3.1.3. Dempings

(30)	Komisija, pamatojoties uz 3.1.1. iedaļā aprakstīto metodi, salīdzināja normālo vērtību ar eksporta cenu, kas noteikta saskaņā ar 3.1.2. iedaļā aprakstīto metodi. Veicot aprēķinus, tika iegūta 118 % dempinga starpība.

3.1.4. Secinājums par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(31)	Lai gan importa apjoms bija mazāks nekā sākotnējā izmeklēšanā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāji eksportētāji turpināja eksportēt zamšādu uz Savienību par dempinga cenām.

3.2. Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības analīze

(32)	Komisija arī analizēja dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tad, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā izpētīja Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Ķīnas eksportētāju rīcību citos tirgos, stāvokli Ķīnas iekšzemes tirgū un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(33)

Tā kā neviens no zināmajiem zamšādas ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās, 34.–44. apsvērumā konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jāizdara, pamatojoties uz citiem avotiem, t. i., Eurostat datiem, Ķīnas eksporta datubāzes datiem, pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamo informāciju, piemēram, informāciju, kas sniegta Ķīnas ražotāja Henan Prosper oficiālajā tīmekļa vietnē, un pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā no pieteikuma iesniedzēja iegūto informāciju.

3.2.1. Ražošanas jauda

(34)	Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, informācija, kas Komisijai bija pieejama par ražošanu un neizmantoto jaudu, ir pamatota ar pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju un publiski pieejamo informāciju.

(35)	Saskaņā ar minēto informāciju Ķīnā ir būtiska zamšādas ražošanas jauda.

(36)

Pirmkārt, pasaulē lielākais aitādu ražošanas uzņēmums, proti, Henan Prosper, atrodas Ķīnā. Lai gan Henan Prosper apstrādā dažādas dzīvnieku ādas (ieskaitot ādas, kas neietilpst ražojuma tvērumā), tā ražošanas jauda ir 30 000 ādu dienā. Saskaņā ar Henan Prosper tīmekļa vietni šī jauda ir līdzvērtīga 7 milj. ādu pārstrādes jaudai gadā (aptuveni 47,3 milj. kvadrātpēdu) (9). Tajā ir nodarbināti 3 600 darbinieku, un uzņēmumā ir īpaši izveidota zamšādas miecētava (10). Lai gan informācija par precīzu zamšādas ražošanas (un jaudas) īpatsvaru visā ražošanas procesā nav pieejama, salīdzinājumam var minēt, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares zamšādas ražošanas jauda bija no 7 līdz 10 milj. kvadrātpēdu (11).

(37)

Otrkārt, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju Ķīnā ir vairāki citi zamšādas ražotāji. Komisijas rīcībā nav informācijas par minēto ražotāju ražošanas jaudu. Tomēr uzņēmuma Henan Prosper gada jauda (7 milj. ādu) ir lielāka par visu patēriņu Savienībā PIP laikā (sk. 1. tabulu 53. apsvērumā).

(38)	Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas zamšādas ražotājiem ir pietiekama ražošanas jauda, ko varētu izmantot, lai ražotu zamšādu eksportam uz Savienību tad, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

3.2.2. Ķīnas eksportētāju rīcība trešo valstu tirgos

(39)	PIP laikā Ķīnas ražotāji eksportēja ievērojamus zamšādas daudzumus uz trešām valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, īpaši uz Malaiziju, Bangladešu, Singapūru, Vjetnamu, Japānu un ASV. Saskaņā ar Ķīnas eksporta datubāzi kopējais zamšādas eksporta apjoms PIP laikā bija 5,1 milj. kvadrātpēdu.

(40)	Komisija salīdzināja vidējo cenu zamšādai, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēta uz galvenajiem eksporta tirgiem, ar vidējo eksporta cenu uz Savienības tirgu. Šis salīdzinājums tika veikts, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva Ķīnas eksporta datubāzē (12).

(41)

Ķīnas eksporta datubāzē uzrādītās cenas liecināja par ievērojamām cenu atšķirībām PIP laikā starp eksportu uz dažādām valstīm. Turklāt tajā sniegtā informācija liecināja, ka 72,8 % eksporta apjoma no Ķīnas uz trešām valstīm eksportēti par zemāku cenu nekā tā paša ražojuma eksports uz Savienību, par kuru tika konstatēts, ka tas ir pārdots par dempinga cenām. Tāpēc zamšāda no Ķīnas uz trešām valstīm tika eksportēta par vēl zemākām cenām nekā uz Savienību.

3.2.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(42)

Pirms pasākumu ieviešanas Savienība bija tradicionāls ĶTR eksporta tirgus. Sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2004. gada aprīļa līdz 2005. gada martam) zamšādas imports no Ķīnas uz Savienību bija sasniedzis 6,6 milj. kvadrātpēdu, kas vairāk nekā 28 reizes pārsniedz pašreizējo eksporta apjomu uz Savienību.

(43)	PIP laikā vidējais cenu līmenis Savienības tirgū (0,99 EUR par kvadrātpēdu) bija augstāks par Ķīnas vidējo eksporta cenu uz citiem eksporta tirgiem, kas liecina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ekonomisks stimuls novirzīt savu eksportu uz Savienību tad, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(44)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka Savienība bija tradicionāls Ķīnas tirgus pirms pasākumu noteikšanas un (augsto) cenu līmeni, Komisija uzskata, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgus kļūtu pievilcīgāks Ķīnas ražotājiem, un ir iespējams, ka tie mēģinātu palielināt pārdošanas apjomu uz Savienību, izmantojot pieejamo jaudu, nevis sāktu eksportēt uz citiem tirgiem.

3.2.4. Secinājums par dempingu un dempinga turpināšanās iespējamību

(45)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām. Tajā arī konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas jauda ĶTR bija ļoti ievērojama salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā. Ja pasākumi tiktu atcelti, šī jauda visticamāk vismaz daļēji tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(46)	Turklāt Ķīnas eksporta cenas uz citiem tirgiem bija zemākas par eksporta cenām uz Savienību. Šī Ķīnas cenu noteikšanas prakse eksportam uz trešo valstu tirgiem apstiprina dempinga turpināšanās iespējamību Savienībā tad, ja pasākumi tiktu atcelti.

(47)	Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā liecina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu.

(48)	Tāpēc Komisija secina, ka antidempinga pasākumu atcelšana izraisītu ievērojamu apjomu importu par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību, citiem vārdiem sakot – pastāv liela iespējamība, ka dempings turpināsies.

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(49)	Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja divi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(50)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā tika noteikts no 4 līdz 5 milj. kvadrātpēdu. Komisija šo rādītāju noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, datiem, kas iegūti no diviem Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Šie divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ražo 100 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma.

(51)	Tā kā mikroekonomiskie un makroekonomiskie kaitējuma rādītāji ir balstīti tikai divu uzņēmumu datos, tie ir sniegti indeksētā veidā, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti.

4.2. Patēriņš Savienībā

(52)	Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(53)

Savienības patēriņam bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (kvadrātpēdas)

	2014	2015	2016	PIP
Kopējais patēriņš Savienībā (tūkst. kvadrātpēdu)	25 000 –35 000	30 000 –40 000	35 000 –45 000	40 000 –50 000
Indekss (2014. gads = 100)	100	113	127	141
Avots: pieteikuma iesniedzēja un Eurostat sniegtie dati.

(54)	Patēriņš Savienībā pastāvīgi palielinājās par 13–14 % gadā un kopumā attiecīgajā periodā – par 41 %.

4.3. Imports no ĶTR

4.3.1. Apjoms un tirgus daļa

(55)	Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas izklāstīts 52.–54. apsvērumā.

(56)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (kvadrātpēdas) un tirgus daļa

	2014	2015	2016	PIP
Importa no ĶTR apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	3 230	403	293	230
Indekss (2014. gads = 100)	100	12	9	7
Importa no ĶTR tirgus daļa (%)	10–15	0–5	0–5	0–5
Avots: Eurostat dati.

(57)

Importa apjoms no ĶTR strauji samazinājās no 3,2 milj. kvadrātpēdu 2014. gadā līdz 0,2 milj. kvadrātpēdu PIP, t. i., par 93 %, un atbilstošā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 10–15 % līdz 0–5 %. Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pašlaik ir ļoti maza tirgus daļa, un tas pamato to, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi ir bijuši efektīvi.

4.3.2. Importa no ĶTR cenas un cenu samazinājums

(58)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/kvadrātpēda)

	2014	2015	2016	PIP
Cena importam no ĶTR (EUR/kvadrātpēda)	0,06	0,24	0,28	0,39
Indekss (2014. gads = 100)	100	417	490	668
Avots: Eurostat dati.

(59)	Importa cenas attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās. Tomēr jāatzīmē, ka bāzes gads uzrāda relatīvi zemu monetāro vērtību.

(60)

Lai analizētu cenu samazinājumu PIP laikā, Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū tika salīdzināta ar attiecīgo vidējo svērto cenu importam no ĶTR. Šim salīdzinājumam Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tika koriģētas EXW līmenī, īpaši par kredītzīmēm, piegādes un iepakojuma izmaksām un komisijas maksām. Cena importam no ĶTR ir iegūta no Eurostat un koriģēta ar muitas tarifu un pēcimportēšanas izmaksām.

(61)	Salīdzinājums liecina, ka PIP laikā attiecīgā ražojuma importa cenas bija par 36,6 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ņemot vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu.

4.4. Imports no trešām valstīm

(62)

Importam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts		2014	2015	2016	PIP
Indija	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	10 940	11 280	11 423	10 907
	Indekss (2014. gads = 100)	100	103	104	100
	Tirgus daļa (%)	35–40	30–35	25–30	25–30
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	0,55	0,53	0,61	0,65
Turcija	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	2 157	2 360	2 720	2 043
	Indekss (2014. gads = 100)	100	109	126	95
	Tirgus daļa (%)	5–10	5–10	5–10	0–5
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	1,16	0,91	0,64	0,64
Nigērija	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	3 663	8 890	15 930	22 607
	Indekss (2014. gads = 100)	100	243	435	617
	Tirgus daļa (%)	10–15	25–30	40–45	50–55
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	0,38	0,73	0,96	0,85
Jaunzēlande	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	1 833	2 127	1 673	1 783
	Indekss (2014. gads = 100)	100	116	91	97
	Tirgus daļa (%)	5–10	5–10	0–5	0–5
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	0,72	0,89	0,78	0,74
Pakistāna	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	1 480	927	517	727
	Indekss (2014. gads = 100)	100	63	35	49
	Tirgus daļa (%)	0–5	0–5	0–5	0–5
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	0,66	0,88	0,87	0,82
Pārējā pasaule	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	2 823	4 920	2 123	903
	Indekss (2014. gads = 100)	100	174	75	32
	Tirgus daļa (%)	5–10	10–15	5–10	0–5
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	0,57	0,43	0,50	0,85
Kopā no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR	Apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	26 127	30 907	34 680	39 200
	Indekss (2014. gads = 100)	100	118	133	150
	Tirgus daļa (%)	75–80	85–90	85–90	90–95
	Vidējā cena (EUR/kvadrātpēda)	0,54	0,63	0,78	0.77
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(63)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no citām trešām valstīm Savienībā pastāvīgi palielinājās no aptuveni 26 milj. kvadrātpēdu 2014. gadā līdz aptuveni 39 milj. kvadrātpēdām PIP laikā, t. i., par 50 %. Šā importa tirgus daļa Savienības tirgū PIP laikā bija no 90 līdz 95 % (2014. gadā tā bija tikai no 75 līdz 80 %). Kopumā šķiet, ka citas trešās valstis pilnībā izmantojušas ieguvumus no 54. apsvērumā minētā patēriņa pieauguma Savienībā par 41 %.

(64)	Lielākā tirgus daļa pa valstīm bija importam no Nigērijas – 52,5 % PIP laikā. Citi galvenie zamšādas piegādes avoti Savienībā bija Indija, Turcija un Jaunzēlande.

(65)

Īpaši būtu jāpiemin imports no Nigērijas. Apjomi ir strauji pieauguši, proti, attiecīgajā periodā tie pastāvīgi palielinājušies līdz gandrīz pieckārtīgam apjomam. Faktiski attiecīgajā periodā pieauga tikai Nigērijas tirgus daļa. Importa no Nigērijas tirgus daļa 2014. gadā bija 12 %, savukārt PIP laikā katra otrā pārdotā zamšāda bija ar Nigērijas izcelsmi.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(66)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(67)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, jo Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veidoja tika divi Savienības ražotāji. Komisija izvērtēja ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz šiem diviem ražotājiem.

(68)

Kaitējuma rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, darbaspēka izmaksas, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības pārdošanas cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. Tie analizēti šādi.

4.5.2. Kaitējuma rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(69)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2014	2015	2016	PIP
Ražošanas apjoms (tūkst. kvadrātpēdu)	3 000 –4 000	4 000 –5 000	4 000 –5 000	4 000 –5 000
Indekss (2014. gads = 100)	100	128	122	120
Ražošanas jauda (tūkst. kvadrātpēdu)	7 000 –10 000	7 000 –10 000	7 000 –10 000	7 000 –10 000
Indekss (2014. gads = 100)	100	100	100	100
Jaudas izmantojums (%)	40–50	50–60	50–60	50–60
Indekss (2014. gads = 100)	100	128	122	120
Avots: dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(70)	Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga par 20 %.

(71)

Ražošanas jauda no 2014. gada līdz PIP saglabājās stabila, un vidējais jaudas izmantojuma rādītājs, kas balstīts ražošanas līmeņos, tajā pašā periodā svārstījās. Kopumā no 2014. gada līdz PIP jaudas izmantojuma rādītājs palielinājās, taču salīdzinājumā ar vēsturisko līmeni saglabājās zemā līmenī. Jāatzīmē, ka zemi jaudas izmantojuma rādītāji parasti ietekmē vienības izmaksas, jo pieskaitāmās izmaksas tiek sadalītas uz mazāku saražoto apjomu.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(72)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika:

6. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2014	2015	2016	PIP
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem (tūkst. kvadrātpēdu)	4 000 –5 000	3 000 –4 000	3 000 –4 000	3 000 –4 000
Indekss (2014. gads = 100)	100	82	89	90
Tirgus daļa (%)	10–15	10–15	10–15	5–10
Indekss (2014. gads = 100)	100	72	71	63
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(73)

Kopumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesekoja patēriņa pieauguma tendencei. Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 41 % (sk. 54. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū tajā pašā periodā samazinājās par 10 %, kā rezultātā ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienībā.

4.5.2.3. Nodarbinātība un ražīgums

(74)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2014	2015	2016	PIP
Nodarbināto skaits	50–60	60–70	60–70	70–80
Indekss (2014. gads = 100)	100	122	122	151
Ražīgums (kvadrātpēdas uz vienu nodarbināto)	70–80	70–80	70–80	50–60
Indekss	100	105	100	79
Avots: dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(75)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā par 51 % pieauga nodarbinātības līmenis. Tomēr Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, samazinājās par 21 % tāpēc, ka nodarbinātības pieaugums notika straujāk par ražošanas apjoma pieaugumu.

4.5.2.4. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(76)

Iepriekš aplūkotie rādītāji liecina, ka neatkarīgi no antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2006. gada, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis joprojām ir ievērojami nestabils un kaitējumu radošs. Tādējādi nevarēja konstatēt pilnīgu atgūšanos no iepriekšējā dempinga. Ņemot vērā pašreizējo augsto dempinga starpību, kas noteikta zamšādas importam no ĶTR, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz pašreizējiem zemajiem importa apjomiem, joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

4.5.2.5. Cenas un faktori, kas ietekmē iekšzemes cenas

(77)

Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2014	2015	2016	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā Indekss (2014. gads = 100)	100	107	101	106
Vienības ražošanas izmaksas Indekss (2014. gads = 100)	100	110	100	107
Avots: dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(78)	Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas pieauga par 6 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas pieauga par 7 %. Šā pieauguma galvenais virzītājspēks bija izejmateriālu (proti, jēlādas) cenu pieaugums.

4.5.2.6. Darbaspēka izmaksas

(79)

Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

2014

2015

2016

PIP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

Indekss (2014. gads = 100)

100

Avots: dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(80)	Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %.

4.5.2.7. Krājumi

(81)

Savienības ražotāju krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

2014

2015

2016

PIP

Krājumi perioda beigās

Indekss (2014. gads = 100)

100

153

155

153

Avots: dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(82)	Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis no 2014. gada līdz PIP ievērojami palielinājās, proti, par 53 %.

4.5.2.8. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(83)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2014	2015	2016	PIP
Neto peļņa no ES pārdevumiem nesaistītiem pircējiem Indekss (2014. gads = 100)	– 100	– 137	– 89	– 108
Naudas plūsma Indekss (2014. gads = 100)	100	– 287	– 76	– 132
Ieguldījumi Indekss (2014. gads = 100)	100	174	26	94
Ienākums no ieguldījumiem Indekss (2014. gads = 100)	– 100	– 107	– 150	– 257
Avots: dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(84)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem. No 2014. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozare cieta pastāvīgus zaudējumus, un kopumā tie ir palielinājušies par 8 %. Šī negatīvā tendence sakrita ar patēriņa Savienībā dinamisku pieaugumu, kas paskaidrots 54. apsvērumā. Kā norādīts 64. apsvērumā, šo izaugsmi gandrīz pilnībā nodrošināja imports no citām trešām valstīm.

(85)	Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Šī neto naudas plūsma no pamatdarbības attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, kas galvenokārt izskaidrojams ar ievērojamiem zaudējumiem.

(86)	Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija negatīvs.

(87)

Ieguldījumi, kas veikti visā attiecīgajā periodā, netika izmantoti ražošanas jaudas palielināšanai. Drīzāk visi ieguldījumi bija galvenokārt paredzēti jau esošo jaudu uzturēšanai un modernizēšanai. Rādītājs par 2015. gadu, kas izceļas, ir saistīts ar viena Savienības ražotāja ražošanas iekārtu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu.

(88)	Attiecīgajā periodā radušies zaudējumi ietekmēja kapitāla palielināšanas spēju.

4.5.3. Secinājums par kaitējumu

(89)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis joprojām bija nestabils. Jo īpaši Savienības ražošanas nozares rādītājiem, piemēram, rentabilitātei, naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem, bija ievērojami negatīvi rezultāti. Arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļu ievērojami saruka. Negatīvā tirgus daļas dinamika sakrita ar kopējo zamšādas pieprasījuma pieaugumu Savienības tirgū, no kā ieguva imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR. Dažas novērotās negatīvās tendences var izskaidrot ar vairāku faktoru kumulatīvo ietekmi, kas, darbojoties kopā, vēl vairāk pasliktināja Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas PIP laikā joprojām bija nestabils. No šiem faktoriem visievērojamākais bija importa pieaugums no Nigērijas par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(90)	Attiecīgajā periodā dažu kaitējuma rādītāju dinamika bija pozitīva. Ražošanas apjoms pieauga par 20 % un jaudas izmantojums – par 9 %. Tomēr šo pieaugumu rezultātā pārdošanas apjomi Savienības tirgū nepalielinājās.

(91)	Lai gan attiecīgajā periodā imports no ĶTR krasi samazinājās – no vairāk nekā 3 milj. kvadrātpēdu 2014. gadā līdz aptuveni 230 000 kvadrātpēdu PIP laikā –, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās no 10–15 % līdz 0–5 %, kopējais importa apjoms no trešām valstīm ievērojami palielinājās.

(92)	Tāpēc ir iespējams, ka šis importa pieaugums no trešām valstīm ir traucējis Savienības ražošanas nozares iespējamu atgūšanos no kaitējumu radošās ietekmes, ko iepriekš izraisījis imports no Ķīnas par dempinga cenām, īpaši no 2015. gada, kad importa no Ķīnas apjomi sāka samazināties.

(93)

Tomēr 2014. gadā ĶTR tirgus daļa Savienībā joprojām bija lielāka par 10 %. Tāpēc, lai gan PIP laikā imports par dempinga cenām no ĶTR ievērojami samazinājās, tā tirgus daļa laikposmā pirms PIP un jo īpaši 2014. gadā joprojām bija salīdzinoši augsta. Turklāt PIP laikā šā importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tāpēc nevar izslēgt, ka šis imports, neraugoties uz tā samazinājumu PIP laikā, ievērojami veicinājis būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(94)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir guvusi labumu no sākotnējiem pasākumiem tāpēc, ka tajā visā attiecīgajā periodā bija vērojami zināmi uzlabojumi salīdzinājumā ar situāciju, kura tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanas periodā. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, Savienības ražošanas nozare atlabst lēni un joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī. Tādējādi tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīts būtisks kaitējums, kā to pierāda pamatregulas 3. panta 5. punktā noteikto rādītāju dinamika.

5. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA PASĀKUMU ATCELŠANAS GADĪJUMĀ

(95)

Izmeklēšana tika parādīts, ka PIP laikā imports no ĶTR tika veikts par dempinga cenām (31. apsvērums) un ka bija dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti (48. apsvērums). Izmeklēšanā arī secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums (94. apsvērums). Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja, vai tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv kaitējuma turpināšanās iespējamība, ko sākotnēji radīja imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(96)	Lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, Komisija analizēja šādus elementus: neizmantoto jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa no Ķīnas iespējamos cenu līmeņus tad, ja antidempinga pasākumus atceltu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

5.1. Neizmantotā jauda, tirdzniecības plūsmas un Savienības tirgus pievilcīgums

(97)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika konstatēts, ka Ķīnas eksportētājiem, salīdzinot ar Eiropas tirgus lielumu, bija pārmērīga neizmantotā jauda, ko nevarēja pilnībā absorbēt Ķīnas iekšzemes pieprasījums un eksporta tirgi, kas nav Savienības tirgus. Tā kā nav informācijas, kas liecinātu par pretējo, var pieņemt, ka attiecīgajā periodā neizmantotā jauda bija tāda pati.

(98)	Izmeklēšanā tika konstatēts, ka gandrīz 75 % eksporta apjoma no Ķīnas uz trešām valstīm PIP laikā eksportēti par zemāku cenu nekā tā paša ražojuma eksports uz Savienību (sk. 43. apsvērumu). Nekas neliecina par to, ka vismaz īstermiņā šī situācija mainīsies.

(99)	Tādējādi augstāku cenu ziņā Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgāks nekā 2/3 no citiem tirgiem, uz kuriem Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportējuši PIP laikā. Savienības tirgus pievilcīgums vēl vairāk palielinātos, ja pasākumi tiktu atcelti.

(100)

Turklāt pirms pasākumu noteikšanas Savienības tirgus bija tradicionāls eksporta tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnējās izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 30 % Savienības tirgus daļas.

(101)

Izmeklēšana arī parādīja, ka importa no ĶTR cenas, izslēdzot antidempinga maksājumu, PIP laikā būtu bijušas par 59,7 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tas liecina par iespējamo cenu līmeni importam no ĶTR, ja pasākumi tiktu atcelti.

(102)

Importa no Ķīnas cenas ir ievērojami zemākas par citu importa darījumu cenām Savienības tirgū (sk. 3. un 4. tabulu). Izmeklēšanā konstatēts, ka importa no Ķīnas cenas PIP laikā bija par aptuveni 50 % zemākas nekā vidējās importa cenas no citām trešām valstīm Savienībā. Tāpēc ir iespējams, ka imports no Ķīnas aizstātu šo importu un vēl vairāk palielinātu spiedienu uz cenu līmeņiem Savienības tirgos.

5.2. Ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli

(103)

Ņemot vērā ĶTR lielo jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu un citus elementus, kā tie norādīti iepriekš 97. –102. apsvērumā, ir iespējams, ka tad, ja pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji atsāktu eksportu uz Savienības tirgu ievērojamos daudzumos un par dempinga cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām.

(104)

Tas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo šie ievērojamie papildu importa apjomi nospiestu pārdošanas cenas, ko varētu prasīt Savienības ražošanas nozare, samazinātu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un arī jaudas izmantojumu, kā rezultātā pieaugtu ražošanas izmaksas. Paredzamais importa apjoma pieaugums par zemām dempinga cenām tādējādi izraisītu Savienības ražošanas nozares finansiālo rādītāju turpmāku būtisku pasliktināšanos, īpaši rentabilitātes pasliktināšanos.

5.3. Secinājums

(105)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku dempinga importa no Ķīnas pieaugumu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(106)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai zamšādas importam no ĶTR noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(107)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(108)

Tika pārbaudīts, vai ir pārliecinoši iemesli secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(109)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā aizkavēja importa par dempinga cenām ienākšanu Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā stāvoklī, ko apliecina konkrētu kaitējuma rādītāju nelabvēlīgās tendences.

(110)

Ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, ir pamats uzskatīt, ka tirgū būtu ievērojamu importa apjomu par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgās valsts, kas, domājams, izraisītu papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šis importa pieplūdums citu starpā, iespējams, izraisītu arī tirgus daļas zaudēšanu, pārdošanas cenu sarukumu, jaudas izmantojuma samazinājumu un kopumā Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(111)

Tādējādi Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu saglabāšana zamšādas importam no ĶTR ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2. Nesaistīto importētāju un lietotāju intereses

(112)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanai visdrīzāk nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētāju un lietotāju situāciju. Neviens importētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(113)

Tā kā šajā termiņbeigu pārskatīšanā importētāji un lietotāji nesadarbojās, Komisija uzskata, ka tās konstatējumi sākotnējā izmeklēšanā joprojām ir spēkā un ka pasākumu turpināšanai nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības importētājiem un lietotājiem (vai vismaz vērā ņemamā mērā).

6.3. Secinājums par Savienības interesēm

(114)

Tāpēc Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas piemērojami Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam.

7. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(115)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Piezīmes netika saņemtas.

8. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(116)

Tāpēc un saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija secina, ka būtu jāsaglabā ĶTR izcelsmes zamšādas importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1153/2012.

(117)

Ņemot vērā Tiesas judikatūru (13), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama iespējamās galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(118)

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nesniedza atzinumu par pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums importētai zamšādai un mākslīgai zamšādai, kas ir vai nav piegriezta pēc formas, tostarp žāvētai zamšādai un žāvētai mākslīgai zamšādai, ko šobrīd klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90 un kuras izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai par 1. punktā aprakstīto ražojumu pirms nodokļa samaksas, ir 58,9 %.

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. Nokavējuma procents, kas maksājams tādas atmaksas gadījumā, kura rada tiesības uz nokavējuma procenta maksājumu, ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par vienu procentpunktu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2006. gada 8. septembra Regula (EK) Nr. 1338/2006, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un iekasē galīgo pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importu (OV L 251, 14.9.2006., 1. lpp.).

(3) Padomes 2012. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1153/2012, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam (OV L 334, 6.12.2012., 31. lpp.).

(4) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 72, 8.3.2017., 3. lpp.).

(5) Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 416, 6.12.2017., 15. lpp.).

(6) https://www.globalsources.com/si/AS/Henan-Prosper/6008801452841/Homepage.htm

(7) Avots: Eurostat.

(8) Avots: Eurostat.

(9) Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares datiem vienas ādas izmērs ir no 6,5 līdz 7 kvadrātpēdām (7 milj. × 6,75 = 47,25 milj.)

(10) Āzijas un Klusā okeāna ādas ražošanas nozarei veltītās izstādes direktorijs: (http://www.aplf.com/en-US/534/henan-prosper/6740) un raksts ādas ražošanas nozarei veltītajā žurnālā (http://www.leathermag.com/news/newsmichael-lu-henan-prosper-skins-leather-enterprise-co-ltd).

(11) Precīzs jaudas rādītājs ir konfidenciāls.

(12) Eksporta vērtības izsaka ASV dolāros un FOB cenās. Daudzumus izsaka kilogramos.

(13) Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums lietā C-365/15 Wortmann/Hauptzollamt Bielefeld, EU:C:2017:19, 35.–39. punkts.

21.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/23

PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/299

(2019. gada 12. februāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Transporta kopienas Reģionālajā pārvaldības komitejā attiecībā uz konkrētiem ar Transporta kopienas dibināšanas līguma īstenošanu saistītiem personāla jautājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu un 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Transporta kopienas dibināšanas līgumu (1) (“TKL”) Savienība parakstīja saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1937 (2).

(2)

Saskaņā ar TKL 41. panta 3. punktu TKL tiek provizoriski piemērots kopš 2017. gada 9. oktobra. To pašlaik provizoriski piemēro starp Līgumslēdzējām pusēm, proti, Savienību, Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Kosovu (*1), Melnkalni un Serbijas Republiku.

(3)	Transporta kopienas Reģionālajai pārvaldības komitejai (“Pārvaldības komiteja”) ir jāpieņem lēmumi par konkrētiem personāla jautājumiem, lai nodrošinātu TKL pienācīgu īstenošanu.

(4)	Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Pārvaldības komitejā attiecībā uz tās lēmumiem par konkrētiem personāla jautājumiem, jo šādi lēmumi ir vajadzīgi, lai sāktu Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta darbu, un tie radīs juridiskas sekas Savienībai.

(5)	Tādēļ Savienības nostājas Pārvaldības komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajiem lēmumu projektiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Transporta kopienas Reģionālajā pārvaldības komitejā, pamatā ir Pārvaldības komitejas lēmumu projekti, kas pievienoti šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Pārvaldības komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām minētajos lēmumu projektos bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2019. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E.O. TEODOROVICI

(1) OV L 278, 27.10.2017., 3. lpp.

(2) Padomes Lēmums (ES) 2017/1937 (2017. gada 11. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Transporta kopienas dibināšanas līgumu (OV L 278, 27.10.2017., 1. lpp.).

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

PROJEKTS

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀS PĀRVALDĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2019

(… gada …)

par to, lai pieņemtu noteikumus par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀ PĀRVALDĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Transporta kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 24. panta 1. punktu un 30. pantu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek pieņemti šā lēmuma pielikumā izklāstītie noteikumi par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru.

…,

Reģionālās pārvaldības komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Noteikumi par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Šie noteikumi nosaka procedūras, ar ko pieņem darbā Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta (“Sekretariāts”) direktoru un direktora vietniekus, kā arī personālu, un prasības attiecībā uz viņu darba apstākļiem un personāla ģeogrāfisko līdzsvaru saskaņā ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu (“Līgums”).

Ja pastāv pretrunas starp šiem noteikumiem un Līgumu, piemēro Līguma noteikumus.

II. SEKRETARIĀTA DIREKTORA UN DIREKTORA VIETNIEKU PIEŅEMŠANA DARBĀ

Pēc Reģionālās pārvaldības komitejas apstiprinājuma Eiropas Savienībā (“Savienība”), kā arī Dienvidaustrumeiropas Pusēs (Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova (*1), Melnkalne un Serbijas Republika) tiek publicēts atklāts uzaicinājums iesniegt pieteikumus direktora vai direktora vietnieka amatam.

Vismaz 30 dienas pirms attiecīgās sanāksmes datuma, kurā Reģionālās pārvaldības komitejas darba kārtībā ir paredzēts iecelt direktoru vai direktora vietnieku, Eiropas Komisija izplata priekšlikumu, kurā ir norādīta ierosinātā kandidatūra.

Kandidātu ierosina kā privātpersonu.

Kandidāti ir kādas Savienības dalībvalsts vai kādas Dienvidaustrumeiropas Puses pilsoņi.

Eiropas Komisijas priekšlikumu pienācīgi pamato, ņemot vērā direktora vai direktora vietnieka pienākumus. Tajā ietver aprakstu par kandidāta kvalifikāciju un pieredzi, un tā pamatā ir viņa iepriekšēja piekrišana iespējamai iecelšanai amatā.

Jebkura Līgumslēdzēja puse var paust savu viedokli par ierosinājumu. Ja tas notiek rakstveidā pirms Reģionālās pārvaldības komitejas sanāksmes, Reģionālās pārvaldības komitejas priekšsēdētājs (“priekšsēdētājs”) sanāksmes laikā nāk klajā ar attiecīgo paziņojumu.

Reģionālā pārvaldības komiteja var lūgt uzklausīt ierosināto kandidatūru sanāksmes laikā, pirms tiek pieņemts lēmums par iecelšanu amatā. Priekšsēdētājs iepriekš ierosina ad hoc noteikumus par uzklausīšanas norisi (ilgums, jautājumu skaits u. c.).

10.

Pēc apspriešanās ar Ministru padomi Reģionālā pārvaldības komiteja saskaņā ar Līguma 24. panta 3. punktu vienprātīgi lemj par direktora un direktora vietnieku iecelšanu amatā.

11.

Reģionālā pārvaldības komiteja savā lēmumā norāda iecelšanas sākuma datumu.

12.

Septiņu kalendāro dienu laikā pēc Reģionālās pārvaldības komitejas lēmuma priekšsēdētājs izdod iecelšanas aktu, kuru paraksta arī direktors vai direktora vietnieks.

III. SEKRETARIĀTA PERSONĀLA PIEŅEMŠANA DARBĀ

Vispārīgie noteikumi

13.

Sekretariāta personāla pieņemšana darbā kopumā balstās uz šādiem galvenajiem principiem:

—	atlases procedūru pārredzamība;

—	nediskriminēšana;

—	konkurence un profesionalitāte;

—	dzimumu līdzsvars; un

—	ģeogrāfiskais līdzsvars.

14.

Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem Sekretariāta organizatorisko struktūru, pamatojoties uz direktora priekšlikumu.

15.

Jebkura persona, kura ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis, var pieteikties uz jebkuru izsludināto amatu Sekretariātā.

16.

Pretendenti iesniedz pieteikumu kā privātpersonas.

17.

Sekretariāts atbild par atlases procedūru organizēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem. Sekretariāts var iesaistīt ārējus konsultantus sava darba atbalstam jebkurā atlases procedūru posmā.

18.

Personālu, izņemot direktora vietniekus, izvēlas un ieceļ direktors.

19.

Papildus atlases procedūrai pirms jebkuras oficiālas iecelšanas amatā nepieciešams saņemt apstiprinājumu no direktora izraudzīta kvalificēta praktizējoša ārsta, ka ieceltā persona ir fiziski piemērota amatam.

20.

Iecelšana amatā ir uz noteiktu laiku pēc pārbaudes laika beigām saskaņā ar šiem noteikumiem, un to ir iespējams pagarināt.

21.

Tiek noteikts sešus mēnešus ilgs pārbaudes laiks pēc iecelšanas amatā. Saskaņā ar 23. punkta b) apakšpunktu pārbaudes laiku var pagarināt par ilgākais sešiem mēnešiem.

22.

Jebkuru iepriekšēja darba laikposmu Sekretariātā apstiprinātas amatpersonas amatā var pilnībā vai daļēji uzskatīt par pārbaudes laiku. To piemēro tādā gadījumā, ja galvenie pienākumi, kas norādīti iepriekšējā amata pienākumu aprakstā, sakrīt ar tā amata pienākumu aprakstu, kurā amatpersona ir iecelta saskaņā ar šiem noteikumiem.

23.

Katra pārbaudes laika piektajā mēnesī amatpersonas tiešais priekšnieks sagatavo ziņojumu par amatpersonas kompetenci, produktivitāti un uzvedību. Ziņojumā iesaka:

a)	apstiprināt amatpersonas iecelšanu amatā;

b)	pagarināt amatpersonas pārbaudes laiku par ne vairāk kā sešiem mēnešiem; vai

c)	izbeigt amatpersonas iecelšanu amatā.

24.

Šo noteikumu 23. punktā minēto ziņojumu pirms piektā mēneša beigām nosūta direktoram lēmuma pieņemšanai.

25.

Pārbaudes laiku uzskata par daļu no kopējā amatā pavadītā laika.

26.

Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses ierosinājuma direktors, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, var iecelt minētās Līgumslēdzējas puses norīkotu ekspertu uz laiku līdz trim gadiem, ņemot vērā administratīvās un finansiālās iespējas. Direktors pieņem detalizētus noteikumus par norīkoto ekspertu statusu.

Pārredzamība un atlases procedūra

27.

Sekretariāts uzsāk atlases procedūru, publicējot paziņojumus par vakancēm, kuros norāda kritērijus, kas attiecas uz nepieciešamajām vispārējām un konkrētām kompetencēm un pamatkvalifikāciju, kā arī iespējamo amata pilnvaru ilgumu, amatu un atlases procedūras galvenos posmus.

28.

Katru paziņojumu par vakanci angļu valodā publicē Sekretariāta tīmekļa vietnē, kā arī starptautiskajā un specializētajā presē vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās atlases procedūras sākuma. Informāciju izplata arī visām Līgumslēdzējām pusēm.

29.

Direktors var noteikt konfidenciālu informāciju, par kuru paziņo tikai sarakstā iekļautajiem kandidātiem. Tomēr šāda informācija nedrīkst attiekties uz pašu darba aprakstu.

30.

Atlases procedūrā direktoru atbalsta atlases komiteja, kurā ir vismaz četri locekļi: direktors, viens prezidentūras pārstāvis un divi Eiropas Komisijas pārstāvji. Atlases komitejā var iekļaut arī citus Sekretariāta darbiniekus. Atsevišķos gadījumos, jo īpaši ekspertu atlases procedūrās, pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma var iecelt vienu papildu ārēju locekli.

31.

Atlases komiteja izvērtē pieteikumus un katrai vakancei priekšatlasē vienojas par kandidātiem, kuriem ir izpildīti atbilstības kritērijiem un kuri vislabāk atbilst atlases kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par vakanci.

32.

Atlases komiteja priekšatlasē izraudzītos kandidātus uzaicina uz intervijām.

33.

Ja atlases komiteja uzskata par vajadzīgu, tā var nolemt priekšatlasē izraudzītos kandidātus uzaicināt uz rakstveida pārbaudījumiem tajā pašā dienā, kad notiek intervijas. Pārbaužu saturu nosaka saskaņā ar publicētā amata līmeni un profilu. Rakstveida pārbaudes, kas ir pielāgotas amata profilam, ietver vismaz šādas daļas:

a)	vispārējās prasmes un valodas prasmes, ciktāl tas vajadzīgs pienākumu izpildei, un īpašas kompetences saistībā ar attiecīgajiem profiliem, un

b)	rakstīšanas stila un izklāsta kvalitātes novērtēšana.

34.

No priekšatlasē izraudzīto kandidātu saraksta un ņemot vērā interviju rezultātus, direktors var sastādīt rezerves sarakstu. Šis rezerves saraksts ir spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus no tā sastādīšanas dienas, un tā derīguma termiņu var pagarināt ar direktora lēmumu.

35.

Jebkuru atlases procedūras rezultātu rakstveidā atspoguļo protokolā, kuru paraksta atlases komitejas locekļi. Kandidātus informē par atlases procedūras rezultātiem.

36.

Jebkura Līgumslēdzēja puse ir tiesīga saņemt 35. punktā minētā protokolu kopiju, nosūtot rakstveida pieprasījumu direktoram.

Nediskriminēšana

37.

Jebkāda veida diskriminācija atlases procedūrā ir aizliegta.

38.

Uz visiem amatiem var vienlīdz pieteikties gan sievietes, gan vīrieši bez jebkādas atsauces uz reliģiju, tautību, rasi vai ticību.

Konkurence un profesionalitāte

39.

Nevienu amatu nedrīkst rezervēt konkrētām personām un/vai kādas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem.

40.

Pieņemot darbā personālu, direktors primāri ņem vērā nepieciešamību saņemt pakalpojumus no personām ar visaugstākajiem kompetences un integritātes standartiem. Paziņojumos par vakancēm jebkurā amata aprakstā skaidri norāda formālās prasības attiecībā uz izglītību, pieredzi, valodu prasmēm u. c.

41.

Pieņemšana darbā ir atvērta iekšējo kandidātu un jebkuru citu pretendentu konkurencei, pamatojoties uz vienlīdzīgu iespēju standartiem. Starp kandidātiem ar vienādu kvalifikāciju un pieredzi priekšroka tiek dota iekšējiem pretendentiem.

IV. PERSONĀLA DARBA APSTĀKĻI

42.

Direktors nodrošina, ka Sekretariāta personālam saskaņā ar Sekretariāta budžetu un atbilstīgi budžeta noteikumiem un Līgumā paredzēto iestāžu lēmumiem tiek nodrošināti nepieciešamie darba apstākļi tādā ziņā kā aprīkojums, darba vide, piekļuve pieejamai informācijai u. c.

43.

Katrai Sekretariāta amatpersonai ir tiesības pieprasīt direktoram, lai tiktu uzlaboti tās darba apstākļi. Pieprasījumu pienācīgi pamato. Ja pieprasījumu nevar izpildīt, direktors vai kāds cits pilnvarots darbinieks rakstveidā sniedz amatpersonai attiecīgu atbildi.

44.

Direktors var pieņemt iekšējos noteikumus par darba apstākļiem saskaņā ar 42. un 43. punktu.

V. ĢEOGRĀFISKAIS LĪDZSVARS ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀLU

45.

Direktors nodrošina amatu taisnīgu sadalījumu starp Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem, cik tas iespējams un ir saskaņā ar Sekretariāta interesēm.

VI. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46.

Šie noteikumi stājas spēkā dienā, kad tos pieņem Reģionālā pārvaldības komiteja.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

PROJEKTS

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀS PĀRVALDĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2019

(… gada …)

par Transporta kopienas Civildienesta noteikumu pieņemšanu

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀ PĀRVALDĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Transporta kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 24. panta 1. punktu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek pieņemti šā lēmuma pielikumā izklāstītie Transporta kopienas Civildienesta noteikumi.

…,

Reģionālās pārvaldības komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Transporta kopienas Civildienesta noteikumi

1. MĒRĶIS

Šie Civildienesta noteikumi nosaka Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta darbinieku civildienesta noteikumus un nosacījumus. Tie ir atsevišķu darba līgumu neatņemama sastāvdaļa, ja vien šajos Civildienesta noteikumos nav paredzēts citādi.

2. DEFINĪCIJAS UN PIEMĒROJAMĪBA

2.1. Definīcijas

1)	“Līgumslēdzējas puses” ir Transporta kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, proti, Eiropas Savienība un Dienvidaustrumeiropas Puses (Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova (*1), Melnkalne un Serbijas Republika);

2)	“Pārvaldības komiteja” ir Transporta komitejas Reģionālā pārvaldības komiteja;

3)	“Sekretariāts” ir Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts;

4)	“direktors” ir sekretariāta direktors;

5)	“darbinieki” ir visas Sekretariāta amatpersonas, proti, direktors, direktora vietnieki un viss pārējais Līgumslēdzēju pušu personāls, kas pastāvīgi strādā Sekretariātā saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, kā arī norīkotie eksperti;

6)	“vietējais personāls” ir personas, kas nav darbinieki un ko Sekretariāts Serbijas Republikā pieņem darbā tehnisku darbu veikšanai, piemēram, uzturēšanai, uzkopšanai, auto vadīšanai u. c.;

7)	“norīkotie eksperti” ir personāls, ko norīkojusi to valdība vai starptautiskas organizācijas darba veikšanai Sekretariātā;

8)	“Mītnes līgums” ir nolīgums starp Serbijas Republiku un Transporta kopienu attiecībā uz Sekretariāta atrašanās vietu;

9)	“noteikumi par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru” ir noteikumi par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru;

10)

“psiholoģiska uzmākšanās” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laikposmā, atkārtojas vai ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei;

11)	“seksuāla uzmākšanās” ir ar seksu saistīta rīcība, kura vērsta pret personu, kas to nevēlas, un kuras nolūks vai sekas ir minētās personas aizskaršana vai iebiedējošas, naidīgas, aizvainojošas vai traucējošas vides radīšana. Seksuālo uzmākšanos uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ;

12)

“direktora pārkāpums” ir:

a)	ja direktors daļēji vai pilnībā aiztur darbinieka algu un kavējums pārsniedz 15 darbdienas;

b)	ja direktors pārkāpj darba līgumā noteiktos nodarbinātības nosacījumus; vai

c)	ja direktors ir veicis uzbrukumu vai nopietnu neslavas celšanu pret darbinieku.

13)

“darbinieka pārkāpums” ir:

a)	nepamatots darbinieka atteikums izpildīt konkrētus uzdevumus, ko noteicis direktors vai cits darbinieka priekšnieks, ja darbinieks jau vismaz vienu reizi ir rakstveidā brīdināts par līdzīgiem trūkumiem pienākumu izpildē;

b)	nozieguma izdarīšana;

c)	amata atstāšana, proti, ja darbinieka prombūtne bez atļaujas vai bez apmierinoša paskaidrojuma pārsniedz septiņas darbdienas;

d)	psiholoģiska vai seksuāla uzmākšanās;

e)	jebkāda rīcība, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas izraisīs vai ir izraisījusi Transporta kopienas nopietnu publisku diskreditēšanu;

f)	Sekretariāta darbinieka amata jebkāda veida izmantošana vai mēģinājums izmantot sava personīga labuma gūšanai; vai

g)	Transporta kopienas līdzekļu jebkāda veida ļaunprātīga izmantošana.

2.2. Piemērojamība

a)	Šie Civildienesta noteikumi attiecas uz darbiniekiem un neattiecas uz vietējo personālu.

b)	Norīkoto ekspertu darbību reglamentē līgums starp Sekretariātu un norīkojušo valdību vai starptautisko organizāciju. Direktors katrā konkrētā gadījumā lemj par to, kādā apmērā šos Civildienesta noteikumus piemēro norīkotajiem ekspertiem.

3. PIENĀKUMI, SAISTĪBAS UN PRIVILĒĢIJAS

3.1. Dienesta starptautiskais raksturs

Piekrītot savai iecelšanu amatā, darbinieki apņemas veikt savas funkcijas un regulēt savu rīcību vienīgi Transporta kopienas interesēs. Viņi ir pakļauti direktora vadībai un atbild direktoram par savu funkciju izpildi. Pildot savus pienākumus, viņi neprasa un nepieņem norādījumus no valdības, starptautiskas organizācijas vai citas iestādes, kas nav saistītas ar Transporta kopienu.

3.2. Uzvedība

a)	Darbinieki vienmēr rīkojas Transporta kopienas starptautiskajam statusam atbilstīgā veidā. Privilēģijas un imunitāti, kas piemērojama saskaņā ar Mītnes līgumu, piešķir Transporta kopienas interesēs.

b)	Pildot savus pienākumus un izņemot šeit turpmāk paredzētos gadījumus, darbinieki nedrīkst izskatīt jautājumus, kuros viņiem ir tiešas vai netiešas personīgas intereses, kas varētu kaitēt viņu neatkarībai, jo īpaši ģimenes un finansiālās intereses.

c)	Jebkurš darbinieks, kas savu pienākumu izpildē saskaras ar šīs sadaļas b) punktā minēta jautājuma izskatīšanu, nekavējoties par to informē direktoru. Direktors veic attiecīgus pasākumus un cita starpā var atbrīvot darbinieku no atbildības minētajā jautājumā.

d)	Uzņēmumos, kuri ir pakļauti Transporta kopienai vai kuriem ir ar to darījumi, darbinieki nedrīkst tieši vai netieši saglabāt vai iegūt tāda veida vai apmēra daļu, kas varētu kaitēt viņu neatkarībai, pildot savus pienākumus.

Darbinieks, kas saņem rīkojumus, kurus viņš uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, informē par to savu tiešo priekšnieku. Ja tiešais priekšnieks apstiprina rīkojumus, bet darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstīga reakcija uz viņa bažām, darbinieks rakstveidā nosūta jautājumu pēc tiešā priekšnieka hierarhiski nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja pēdējā rakstveidā apstiprina rīkojumus, darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus.

Ja tiešais priekšnieks uzskata, ka rīkojumi tūlīt jāizpilda, darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus. Pēc darbinieka pieprasījuma tiešajam priekšniekam ir pienākums dot šādus rīkojumus rakstveidā.

Darbinieks, kuram savu pienākumu veikšanas laikā vai saistībā ar to kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Transporta kopienas interesēm, vai par rīcību, kas saistīta ar profesionālo pienākumu veikšanu un kas varētu būt uzskatāma par smagu darbinieka pienākumu nepildīšanu, nekavējoties informē vai nu direktoru, vai, ja uzskata par lietderīgu, Pārvaldības komitejas priekšsēdētāju vai Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

g)	Darbiniekam nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas no Transporta kopienas puses sakarā ar to, ka viņš ir paziņojis šīs sadaļas e) punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka viņš ir rīkojies pamatoti un godīgi.

3.3. Ārējās darbības

a)	Darbinieki neiesaistās nekādās darbībās ārpus Transporta kopienas, kas nav savietojamas ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi vai kas var izraisīt konfliktu starp personiskajām interesēm un Transporta kopienas interesēm, vai var kaitēt Transporta kopienas reputācijai.

b)	Darbinieki neiesaistās nekādā apmaksātā darbībā ārpus Transporta kopienas bez direktora iepriekšēja rakstveida apstiprinājuma.

c)	Darbinieks, kuram tieši vai netieši ir līdzdalība kādā no transporta nozarē iesaistītiem uzņēmumiem, kas ļauj viņam ietekmēt uzņēmuma vadību, rakstveidā paziņo direktoram par šo faktu. Ja šādā situācija ir direktors, viņš informē Pārvaldības komitejas priekšsēdētāju.

3.4. Uzmākšanās

Darbinieki atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās. Darbiniekam, kurš ir bijis psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās upuris, nedrīkst rasties nekādas nelabvēlīgas sekas no Sekretariāta puses. Darbiniekam, kurš ir sniedzis pierādījumus par psiholoģisku vai seksuālu uzmākšanos, nedrīkst rasties nekādas nelabvēlīgas sekas no Sekretariāta puses, ja darbinieks ir rīkojies godīgi.

3.5. Informācijas izmantošana un publiskošana

Darbinieki izmanto nepieciešamo rīcības brīvību visās oficiālajās darīšanās. Darbinieki nedrīkst paziņot nevienai personai nepublicētu informāciju, kas viņiem ir zināma sakarā ar viņu oficiālo amatu, izņemot pienākumu veikšanai vai ar direktora atļauju, kā arī nekādā gadījumā neizmanto šādu informāciju personīga labuma, tostarp finansiālu priekšrocību, gūšanai. Šis pienākums darbiniekiem paliek saistošs arī pēc darba attiecību izbeigšanas.

b)	Darbinieki nedrīkst publicēt vai panākt kāda dokumenta publikāciju, kas ir saistīts ar Transporta kopienas darbu, ja vien tas nenotiek pienākumu izpildes laikā vai ar direktora atļauju.

c)	Oficiālus paziņojumus Transporta kopienas vārdā sniedz direktors vai īpaši pilnvaroti darbinieki.

3.6. Īpašumtiesības un informācijas tehnoloģiju iekārtu izmantošana

a)	Visas tiesības, tostarp nosaukums, autortiesības un patenttiesības, uz jebkuru darbu, ko ir veicis darbinieks, pildot amata pienākumus, pieder Transporta kopienai.

b)	Visi resursi, ko Transporta kopiena nodrošinājusi saviem darbiniekiem pienākumu veikšanas nolūkā, tostarp, bet ne tikai, priekšmeti, dokumenti, piezīmes un korespondence, ir jāizmanto tikai šim nolūkam.

c)	Izmantojot Transporta kopienas informācijas tehnoloģiju iekārtas, darbinieki pēc pieprasījuma nesaņem un neizplata nelegālus materiālus vai saturu, kas var diskreditēt Transporta kopienu.

3.7. Apbalvojumi un dāvanas

Pildot savus amata pienākumus, darbinieki nedrīkst pieņemt vai piedāvāt valdībai, starptautiskai organizācijai vai citai Sekretariātā neietilpstošai struktūrai nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai samaksu, kas nav savienojams ar viņu starptautiskā civildienesta ierēdņa statusu. Darbinieki, kuriem tiek piedāvāti vai kuri saņem šādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai samaksu, nekavējoties par to paziņo direktoram. Dāvanas, ko darbinieki saņem, pildot dienesta pienākumus, kļūst par Transporta kopienas īpašumu, tiek glabāti Sekretariāta telpās un tiek uzskaitīti šim nolūkam izveidotā sarakstā.

b)	Šīs sadaļas a) punkts neattiecas uz priekšmetiem ar zemu vērtību, ja no priekšmetu veida ir redzams, ka tie tiek pasniegti kā ierasta viesmīlības prakse, piemēram, pildspalvas, somas, mapes u. c.

4. PIEŅEMŠANA DARBĀ

4.1. Noteikumi par pieņemšanu darbā

Darbiniekus pieņem darbā saskaņā ar noteikumiem par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru.

4.2. Prasības

a)	Pieņemot darbā darbiniekus, vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences, efektivitātes un integritātes standartus, ko noteikusi Transporta kopiena.

Lai personu pieņemtu darbā par darbinieku, tai nepieciešams vismaz:

pēcvidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, vai vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju, un vismaz trīs gadu atbilstīga profesionālā pieredze, vai, ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība vai profesionāla pieredze; vai nu izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz trīs gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, vai, ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība;

ii)	kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kādas Dienvidaustrumeiropas Puses pilsonība un pilnas pilsoņa tiesības;

iii)	jābūt izpildītām visām saistībām, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

iv)	atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai; un

v)	kvalificēta praktizējoša ārsta izziņa par to, ka darbinieks ir fiziski piemērots viņa amata prasībām.

4.3. Darba līgums

a)	Darbinieka nodarbināšanas noteikumus reglamentē darba līgums, kuru paraksta direktors un darbinieks. Darba līgumus ar direktoru un direktora vietniekiem paraksta Pārvaldības komitejas priekšsēdētājs.

Darba līgumā norāda vismaz:

i)	Sekretariāta nosaukumu un juridisko adresi;

ii)	darbinieka vārdu, uzvārdu un juridisko adresi;

iii)	darbā pieņemšanas vietu, t. i., vietu, kur atrodas darbinieka pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms dienesta uzsākšanas Sekretariātā;

iv)	datumu, ar kuru darbinieks tiek iecelts amatā;

v)	amata pilnvaru ilgumu;

vi)	parasto darba vietu;

vii)	amata nosaukumu;

viii)

kopējo atalgojumu, kas attiecas uz amatu;

ix)	pārbaudes laika nosacījumus;

x)	kopējo ikgadējo atvaļinājumu;

xi)	darba stundu skaitu nedēļā; un

xii)	sarakstu ar dokumentiem, kas ir pievienoti darba līgumam, tostarp Civildienesta noteikumus, un attiecas uz darba attiecību regulējumu.

4.4. Darba apraksts

a)	Katram Sekretariāta amatam ir darba apraksts, kurā norādīta amata iekšējā klasifikācija, hierarhijas līmenis, kam jāatskaitās, pienākumi un atbildība, kā arī nepieciešamās prasmes un kvalifikācija. Amata aprakstus apstiprina direktors un tos pievieno darba līgumam.

b)	Direktors ar attiecīgu pamatojumu var apturēt jebkurus darbinieka pienākumus un atbildību. Tas tomēr nedrīkst ietekmēt darbinieka algu.

4.5. Aizstāšana

a)	Direktors var iecelt aizstājējus savas prombūtnes gadījumā administratīvām un finanšu pārvaldības vajadzībām. Šāda iecelšana nenozīmē, ka tiek automātiski piešķirtas tiesības attiecībā uz Transporta kopienas budžeta izpildi.

b)	Direktors var iecelt darbinieku aizstājējus, ja viņu prombūtnes ilgums pārsniedz trīs darbdienas. Šajā termiņā atbildīgo darbinieku ieceļ ad hoc kārtībā.

4.6. Vispārējās izpildes prasības

a)	Darbinieki pilda savus pienākumus un saistības apzinīgi un stingri ievēro visus direktora un citu priekšnieku vai uzraudzītāju norādījumus un vadlīnijas. Darbinieki regulāri ziņo direktoram par savām darbībām.

b)	Direktors var uz laiku vai pastāvīgi uzticēt darbiniekam pienākumus un atbildību, kas atbilst darbinieka izglītības un apmācības līmenim, kā arī viņa spējām, un kas ir pamatoti, ņemot vērā attiecīgo darba aprakstu.

c)	Darbinieki rakstveidā var paust savu neapmierinātību ar jebkuru uzdevumu, ja uzskata, ka tas neatbilst šīs sadaļas b) apakšpunkta prasībām.

4.7. Snieguma novērtējums un dialogs ar personālu

a)	Katra darbinieka sniegumu periodiski, vismaz reizi gadā pārskata, ņemot vērā darbinieka spējas, efektivitāti un uzvedību darbā.

b)	Snieguma pārskatus, tostarp komentārus un ieteikumus, rakstveidā sagatavo tiešie priekšnieki. Gada pārskats tiek apspriests ar attiecīgo darbinieku, kurš tam var pievienot tādus komentārus, kurus viņš uzskata par svarīgiem, un paraksta un datē to.

4.8. Iecelšana amatā un pilnvaru termiņa pagarināšana

Darbinieku ieceļ amatā un viņa pilnvaru termiņu pagarina uz noteiktu termiņu, kuru nosaka direktors, un to var atjaunot. Ieceļot amatā uz noteiktu termiņu, darba līgumā norāda tā beigu termiņu. Iecelšana amatā uz noteiktu termiņu vai pilnvaru termiņa pagarināšana neparedz tiesības vai pienākumu nodrošināt pagarināšanu vai papildu pagarināšanu, vai pāreju uz citu amatu.

Direktors rakstveidā informē darbinieku vismaz trīs mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām par to, vai darba līguma pagarinājums tiek vai netiek piedāvāts, un, ja tas tiek piedāvāts, ar kādiem nosacījumiem. Darbinieki, kuriem tiek piedāvāts pagarināt darba līgumu, viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas rakstveidā informē direktoru, vai tie pieņem piedāvājumu. Pretējā gadījumā direktors var uzskatīt, ka piedāvājums ir noraidīts.

c)	Direktoru un direktora vietnieku ieceļ amatā uz ne vairāk kā trim gadiem, un iecelšanu var pagarināt ne vairāk kā divas reizes.

4.9. Pārbaudes laiks

a)	Iecelšanai amatā piemēro pārbaudes laiku, kā paredzēts noteikumos par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī citos nosacījumos, kas var tikt precizēti darba līgumā.

b)	Attiecībā uz pārbaudes laiku tiek uzskaitītas tikai tās darbdienas, kas faktiski nostrādātās pārbaudes laikā. Ja darbinieka prombūtne no darba pārsniedz 15 darbdienas, pārbaudes laiks automātiski tiek pagarināts par attiecīgo darbdienu skaitu, kurās darbinieks nav strādājis.

c)	Pārbaudes laikā darbinieks var izbeigt darba līgumu, brīdinot par to vienu mēnesi iepriekš.

Pārbaudes laikā direktors var izbeigt darba līgumu, brīdinot par to vienu mēnesi iepriekš, ja darbinieka darbs tiek novērtēts kā nepietiekams. Direktors var arī nekavējoties izbeigt darba līgumu ar nosacījumu, ka tiek veikti visi attiecīgie algu maksājumi, tostarp par uzteikuma periodu. Pretējā gadījumā darbinieka sniegumu viņa priekšnieks novērtē saskaņā ar 23. un 24. punktu noteikumos par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru. Pamatojoties uz darba izpildes novērtējuma ziņojumu, iecelšana amatā tiek apstiprināta vai izbeigta ar tūlītēju stāšanos spēkā, vai arī pārbaudes laiku pagarina par ne vairāk kā sešiem mēnešiem.

e)	Ja direktors līdz pārbaudes laika beigām nepieņem lēmumu, iecelšanu amatā uzskata par apstiprinātu.

5. DARBA LAIKS UN NEPILNA LAIKA DARBS

5.1. Darba laika noteikšana

a)	Parastā darba nedēļa ilgst piecas darbdienas, no pirmdienas līdz piektdienai, 8 darba stundas katru dienu pilna laika darbiniekiem un ietver obligātu 30 minūšu pārtraukumu. Darbinieku darbadiena sākas ne vēlāk kā plkst. 9.00.

b)	Norīkoto ekspertu darba laiku reglamentē līgumi starp Sekretariātu un norīkojušo valdību vai starptautisko organizāciju, ņemot vērā viņu pienākumus, esot norīkojumā Sekretariātā.

c)	Direktors izdod noteikumus par elastīgu darba laiku parastā darba nedēļā.

d)	Par nostrādātajām stundām, kas pārsniedz noteikto darba nedēļu, kompensāciju nepiešķir, izņemot šīs sadaļas e) punktā minētajos gadījumos.

Darbinieki, kurus dienesta vajadzību dēļ viņu vadītājs pēc direktora apstiprinājuma ir tiešā veidā instruējis strādāt virsstundas un kuri ir tam piekrituši, saņem kompensāciju. Kompensāciju piešķir kā īslaicīgu atbrīvojumu 1 stundas apmērā par katru nostrādāto virsstundu. Par darbu, kas veikts pēc plkst. 20:00, nedēļas nogalēs un oficiālajās brīvdienās, kompensācijas likme ir 1,5 stundas par katru nostrādāto stundu. Darbinieki veic uzskaiti par visām nostrādātajām virsstundām, ko apstiprina vadītājs, kurš pieprasījis strādāt virsstundas. Darbiniekam kompensāciju par virsstundu darbu īslaicīga atbrīvojuma veidā jāizmanto divu mēnešu laikā pēc nostrādātajām virsstundām. Ja virsstundu kompensācija netiek izmantota šajā laikposmā, tā tiek dzēsta. Jebkurā gadījumā visas neizmantotās virsstundas kompensācijas tiek dzēstas katra kalendārā gada beigās. Virsstundu darbs nepārsniedz 20 stundas mēnesī, izņemot pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās un gadījumos, kad direktors ir sniedzis argumentētu rakstveida atļauju.

5.2. Nepilna laika darbs

Darbinieki var lūgt atļauju strādāt nepilnu darba laiku. Direktors tādu atļauju var piešķirt, ja tas ir savietojams ar Sekretariāta interesēm. Darbiniekiem ir tiesības strādāt nepilnu darba laiku šādos gadījumos:

i)	lai rūpētos par bērnu, kurš ir jaunāks par deviņiem gadiem;

ii)	lai rūpētos par bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem, ja darba laiku samazina ne vairāk kā par 20 % no parastā darba laika;

iii)	lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu;

iv)	lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās; vai

v)	no 58 gadu vecuma pēdējos piecus gadus pirms pensionēšanās.

Ja nepilna darba laika darbs nepieciešams, lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, vai no 58 gadu vecuma, direktors var atteikt atļauju vai atlikt tās spēkā stāšanos dienu tikai ārkārtējos apstākļos un svarīgu ar dienestu saistītu apstākļu dēļ. Ja tiesības saņemt atļauju izmanto, lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu vai lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, visi šādi laikposmi darbinieka nodarbinātības laikā Sekretariātā kopumā nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus.

6. DARBA LĪGUMA IZBEIGŠANA

Darba līgums tiek izbeigts saskaņā ar šādiem nosacījumiem un šādos veidos:

a)	pārbaudes laikā – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu;

b)	amata pilnvaru termiņa beigās – saskaņā ar 4.8. sadaļas b) punktā minētajiem nosacījumiem;

c)	pēc savstarpējas vienošanās – ar rakstveida paziņojumu, ko parakstījis darbinieks un direktors;

d)	darbinieka pārkāpuma gadījumā – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu;

e)	direktora pārkāpuma gadījumā – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu;

f)	profesionāla snieguma trūkuma gadījumā (nekompetence) – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu;

g)	pārstrukturēšanas vai līdzekļu trūkuma gadījumā – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu;

h)	veselības apsvērumu dēļ – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu;

i)	sasniedzot pensionēšanās vecumu – nosūtot ierakstītu vēstuli par darba attiecību izbeigšanu.

7. DARBA ATTIECĪBU PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA PĒC DARBINIEKA VĒLĒŠANĀS

a)	Darbinieks var pieprasīt sava darba līguma izbeigšanu ar rakstveida brīdinājumu divus mēnešus iepriekš. Direktors un darbinieks var vienoties par īsāku brīdinājuma termiņu un citiem īpašiem darba attiecību izbeigšanas nosacījumiem.

b)	Darbinieks var izbeigt darba līgumu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja tiek konstatēts direktora pārkāpums. Tiesības izbeigt darba līgumu uz šā pamata tiek zaudētas pēc diviem mēnešiem pēc attiecīgā pārkāpuma.

c)	Pēc medicīnisku pierādījumu iesniegšanas darbinieks var izbeigt darba līgumu ar brīdinājumu vienu mēnesi iepriekš, ja viņa veselības stāvoklis neļauj turpināt pildīt savus pienākumus. Darbinieks var vienoties par darba attiecību agrāku izbeigšanu ar samaksu par attiecīgo periodu.

8. DARBA ATTIECĪBU PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA PĒC DIREKTORA UZTEIKUMA

a)	Direktors var izbeigt darba līgumu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja tiek konstatēts darbinieka pārkāpums.

Direktors var izbeigt darba līgumu ar brīdinājumu trīs mēnešus iepriekš, ja tiek konstatēts darbinieka profesionālās kompetences trūkums attiecībā uz attiecīgā amata darba aprakstu un uzticētajiem uzdevumiem. Pirms lēmuma pieņemšanas par šādu izbeigšanu direktors iesniedz rakstveida brīdinājumu, norādot konkrētus iemeslus un saprātīgu laiku kompetences uzlabošanai, kas nedrīkst būt īsāks par vienu faktiskā darba laika mēnesi. Direktors arī pieprasa darbiniekam iesniegt rakstveida paskaidrojumus. Darbinieks iesniedz paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja darbinieks piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nesniedz rakstveida paskaidrojumus, direktors var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pārējo pieejamo informāciju.

c)	Direktors var izbeigt darba līgumu, pamatojoties uz Pārvaldības komitejas lēmumu, kas saistīts ar pārstrukturēšanu, līdzekļu nepietiekamību vai štatu samazināšanu. Brīdinājumi par izbeigšanu šādos gadījumos jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.

Direktors drīkst izbeigt darba līgumu ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad kvalificēts ārsts ir sniedzis atzinumu, ka darbinieks veselības apsvērumu dēļ pastāvīgi nespēj turpināt savai kvalifikācijai atbilstīgu darbu. Līgumu izbeidz ar brīdinājumu divus mēnešus iepriekš. Direktors var vienoties par darba attiecību agrāku izbeigšanu, veicot samaksu par attiecīgo periodu.

e)	Direktors var izbeigt darba līgumu bez brīdinājuma, ja darbinieks ir sasniedzis pensijas vecumu.

9. ALGAS, CEĻA UN PĀRCELŠANĀS IZDEVUMI

9.1. Algas

a)	Algu likmes, kas atbilst Sekretariāta amatu klasifikācijai, ir norādītas šo Civildienesta noteikumu papildinājumā, un Pārvaldības komiteja to regulāri pārskata, lai nodrošinātu to konkurētspējas saglabāšanu un atbilstību Sekretariāta prasībām.

b)	Algas tiek izmaksātas katru mēnesi 12 reizes gadā. Darba līgumā noteiktā kompensācija ietver visus darbinieka prasījumus attiecībā uz atalgojumu, tostarp, bet ne tikai, par ceļošanas laiku, kā izklāstīts šajos Civildienesta noteikumos un citos attiecīgajos noteikumos.

9.2. Ceļa izdevumi

a)	Darbinieks, kas dodas komandējumā un kas ir saņēmis attiecīgu komandējuma rīkojumu, ir tiesīgs saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu un dienas naudu saskaņā ar noteikumiem par darba braucieniem.

Šāds darba brauciens var notikt:

i)	pēc iecelšanas amatā;

ii)	pārceļoties uz citu Transporta kopienas darba vietu;

iii)	oficiālu darba vajadzību veikšanai; un

iv)	pēc darba līguma izbeigšanas.

9.3. Pārcelšanās izdevumi

Transporta kopiena atmaksā darbā pieņemto darbinieku un viņu ģimenes locekļu izmaksas saistībā ar pārcelšanos uz Sekretariāta mītni, lai stātos amatā, un saistībā ar pārcelšanos atpakaļ uz darbā pieņemšanas vietu pēc darba līguma izbeigšanas. Pārvaldības komiteja pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārcelšanās izmaksu atlīdzināšanu.

10. BRĪVDIENAS UN ATVAĻINĀJUMS

10.1. Valsts svētku dienas

Valsts svētku dienas ir noteiktas darba vietā spēkā esošajos valsts tiesību aktos. Direktors katra kalendārā gada beigās izdod valsts svētku dienu sarakstu nākamajam gadam. Darbinieki, saņemot iepriekšēju direktora piekrišanu, katru gadu var samainīt trīs brīvdienas personisku vai reliģiozu apsvērumu dēļ. Direktors nodrošina, ka šāda apmaiņa negatīvi neietekmē Sekretariāta darbību.

10.2. Ikgadējais atvaļinājums

a)	Darbinieku ikgadējais atvaļinājums ir divarpus darbdienas mēnesī. Ikgadējo atvaļinājumu var uzkrāt līdz nākamā gada 31. martam pēc attiecīgā gada. Iepriekšējos gados uzkrātais atvaļinājums, kas nav izmantots līdz jebkura gada 31. martam, tiek zaudēts.

b)	Ikgadējo atvaļinājumu var izmantot dienu un dienas pušu veidā. To apstiprina direktors pēc vienošanās ar darbinieka priekšnieku. Direktors, ņemot vērā dienesta vajadzības, katram darbiniekam dod iespēju izmantot viņam pienākošos ikgadējo atvaļinājumu.

c)	Uzkrātais ikgadējais atvaļinājums ir jāizmanto uzteikuma termiņa laikā.

10.3. Slimības atvaļinājums

Darbiniekiem piešķir slimības atvaļinājumu, kas nepārsniedz sešus mēnešus trīs secīgu gadu laikā. Pirmos trīs mēnešus tiek izmaksāta pilna alga, bet pārējos trīs mēnešus – puse no algas. Parasti 12 secīgu mēnešu laikā piešķir ne vairāk kā trīs mēnešus ilgu slimības atvaļinājumu, izmaksājot pilnu algu, un trīs mēnešus ilgu slimības atvaļinājumu, izmaksājot pusi no algas.

Darbinieks, kura prombūtne no darba slimības dēļ pārsniedz vienu darbdienu, iesniedz medicīnisku izziņu, kurā norādīts viņa darba nespējas iespējamais ilgums. Par prombūtni pirmdienā vai piektdienā iesniedz medicīnisko izziņu. Slimības atvaļinājumu bez medicīniskās izziņas var izmantot ne vairāk kā divas reizes sešos mēnešos.

10.4. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Darbiniecēm kopumā piešķir 16 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ar pilnu atalgojumu. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums var sākties ne agrāk kā astoņas nedēļas pirms paredzamā dzemdību datuma, iesniedzot medicīnisko izziņu, kurā norādīts paredzamais dzemdību datums. Ja ir nopietni apdraudēta mātes vai bērna veselība, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums var sākties agrāk, uzrādot medicīnisko izziņu, kurā ieteikts agrāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums nedrīkst sākties vēlāk kā četras nedēļas pirms paredzamā dzemdību datuma.

Pēcdzemdību atvaļinājums ilgst astoņas nedēļas pēc dzemdību datuma. Šo periodu pagarina par jebkuru neizmantoto grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodu pirms dzemdību dienas. Priekšlaicīgu dzemdību, vairāku bērnu vai ķeizargrieziena gadījumā pēcdzemdību atvaļinājums ilgst 12 nedēļas pēc dzemdību dienas.

10.5. Atvaļinājums saistībā ar bērēm

Darbiniekiem piešķir kopā piecas darbdienas gadā kā īpašu atvaļinājumu ar pilnu atalgojumu laulātā, bērna, vecāka vai citu tuvu radinieku, kas dzīvo mājsaimniecībā kopā ar darbinieku, nāves gadījumā.

10.6. Īpašs apmaksātais atvaļinājums

Darbiniekiem var piešķirt īpašu apmaksātu atvaļinājumu šādos gadījumos:

i)	darbinieka laulību gadījumā: piecas secīgas darbdienas;

ii)	bērna laulību gadījumā: divas secīgas darbdienas;

iii)	bērna piedzimšanas gadījumā: 10 secīgas darbdienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļās pēc bērna piedzimšanas;

iv)	darbinieka dzīvesvietas maiņas gadījumā: divas secīgas darbdienas;

b)	mācību nolūkos Transporta kopienas vajadzībām var piešķirt īpašu atvaļinājumu līdz 10 darbdienām gadā.

10.7. Īpašs neapmaksātais atvaļinājums

Izņēmuma gadījumos darbiniekiem var piešķirt īpašu neapmaksātu atvaļinājumu pēc direktora ieskatiem, ņemot vērā Sekretariāta intereses. Direktors lemj par īpaša neapmaksāta atvaļinājuma nosacījumiem un laiku katrā atsevišķā gadījumā, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu un vienlaikus ņemot vērā Sekretariāta intereses.

10.8. Atvaļinājums par bērniem

Darbiniekiem katru gadu pienākas divas darbdienas ikgadējā atvaļinājuma par katru viņu bērnu.

10.9. Atvaļinājums ceļošanai uz mājām

Darbiniekiem katru gadu pienākas divas darbdienas ikgadējā atvaļinājuma, lai dotos uz viņu darbā pieņemšanas vietu, izņemot gadījumus, kad viņu darbā pieņemšanas vieta atrodas turpat, kur ir Sekretariāta atrašanās vieta.

10.10. Atvaļinājums par darba stāžu

Darbiniekiem katru gadu pienākas viena papildu darbdiena ikgādējā atvaļinājumapēc katriem pieciem Sekretariātā nostrādātiem gadiem.

10.11. Neatļauta prombūtne

Neatļautu prombūtni no dienesta atskaita no darbinieka atlikušajām virsstundām, ja tādas ir, vai no uzkrātā ikgadējā atvaļinājuma. Ja darbiniekam nav uzkrāts ikgadējais atvaļinājums, viņš nesaņem samaksu par neatļautas prombūtnes laiku. Tas neizslēdz disciplinārus pasākumus.

11. PENSIONĒŠANĀS NOTEIKUMI

Darbinieki aiziet pensijā tā mēneša pēdējās dienas beigās, kurā viņi sasniedz pensijas vecumu, kas piemērojams to darbā pieņemšanas vietā.

12. SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PABALSTI, PENSIJAS UN INVALIDITĀTES APDROŠINĀŠANA

a)	Saskaņā ar Mītnes līgumu darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības piedalīties jebkurā Serbijas Republikas sociālā nodrošinājuma apdrošināšanas shēmā (veselības aprūpe, bezdarbs, pensija un invaliditāte).

b)	Transporta kopiena var piedalīties darbinieku un viņu ģimenes locekļu veselības, bezdarba, pensijas un invaliditātes apdrošināšanā saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka Pārvaldības komitejai.

13. PERSONĀLA APELĀCIJA

Darbinieki var rakstveidā informēt Pārvaldības komitejas direktoru vai priekšsēdētāju (ja sūdzība ir par direktoru), ja viņi uzskata, ka izturēšanās pret viņiem ir pretrunā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajos Civildienesta noteikumos, noteikumos par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru vai citos attiecīgos noteikumos, vai ka priekšnieks pret viņiem ir izturējies nepamatoti vai negodīgi.

14. SAMIERINĀŠANAS KOMITEJA

Neskarot šo Civildienesta noteikumu 15. sadaļu, jebkādus strīdus starp Sekretariātu un darbinieku attiecībā uz šiem Civildienesta noteikumiem, noteikumiem par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru vai citiem attiecīgiem noteikumiem vispirms iesniedz izskatīšanai Samierināšanas komitejā.

Samierināšanas komitejas sastāvā ir:

i)	Pārvaldības komitejas pašreizējās prezidentūras pārstāvis;

ii)	Pārvaldības komitejas nākamā pilnvaru termiņa prezidentūras pārstāvis;

iii)	Eiropas Komisijas pārstāvis.

c)	Samierināšanas komiteja lemj ar balsu vairākumu.

d)	Pārvaldības komiteja izstrādā Samierināšanas komitejas reglamentu.

15. STRĪDU IZŠĶIRŠANA

a)	Jebkuru strīdu starp Sekretariātu un darbinieku attiecībā uz šiem Civildienesta noteikumiem, noteikumiem par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru vai citiem attiecīgiem noteikumiem izskata šķīrējtiesnesis, kuru ieceļ Pārvaldības komiteja.

b)	Šķīrējtiesnesis lemj par strīdu saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, noteikumiem par pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru vai citiem attiecīgiem noteikumiem. Jautājumi par Transporta kopienas dibināšanas līguma interpretāciju nav šķīrējtiesneša kompetencē.

c)	Visas strīdu izšķiršanas procedūras notiek Belgradā, un šo procedūru valoda ir angļu valoda. Pārvaldības komiteja nosaka strīdu izšķiršanas noteikumus, lai nodrošinātu pusēm savlaicīgu procedūru ar samērīgām izmaksām.

(*1) Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO DP rezolūcijai Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

PAPILDINĀJUMS

Sekretariāta darbinieku indikatīvās mēnešalgas

Pozīcija

2.	Mēnešalga EUR

Direktors

8 000 –10 000

Direktora vietnieks

6 000 –7 000

Nodaļas vadītājs

5 500 –6 200

Eksperts

4 500 –5 000

Direktora asistents

2 500

Sekretārs

2 000

PROJEKTS

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀS PĀRVALDĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2019

(… gada …)

par paziņojumu par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta direktora un direktora vietnieka amata vakancēm pieņemšanu

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀ PĀRVALDĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Transporta kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 24. panta 1. punktu un 30. pantu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

1. Ar šo tiek pieņemts paziņojums par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta direktora amata vakanci, kā izklāstīts šā lēmumam 1. pielikumā.

2. Ar šo tiek pieņemts paziņojums par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta direktora vietnieka amata vakanci, kā izklāstīts šā lēmumam 2. pielikumā.

…,

Reģionālās pārvaldības komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Paziņojums par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta direktora amata vakanci

Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts

Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts izsludina vakanci uz pilna laika darbu šādam amatam:

TRANSPORTA KOPIENAS PASTĀVĪGĀ SEKRETARIĀTA DIREKTORS

1. Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts

Transporta kopiena ir starptautiska organizācija, kas izveidota ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu (“Līgums”), kurš tika parakstīts 2017. gada 9. oktobrī, un tajā ir šādas Līgumslēdzējas puses: Eiropas Savienība un Dienvidaustrumeiropas Puses, proti, Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova (*1), Melnkalne un Serbija.

Transporta kopiena pamatojas uz Dienvidaustrumeiropas Pušu transporta tirgu pakāpenisku integrēšanu Eiropas Savienības transporta tirgū, balstoties uz attiecīgu acquis, tostarp tehnisko standartu, sadarbspējas, drošības, drošuma, satiksmes vadības, sociālās politikas, publiskā iepirkuma un vides jomā, to attiecinot uz visiem transporta veidiem, izņemot gaisa transportu.

Līguma mērķis ir izveidot Transporta kopienu autoceļu, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta jomā, kā arī attīstīt transporta tīklu starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas Pusēm.

Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts (“Sekretariāts”) ir viena no iestādēm, kas izveidota saskaņā ar Līgumu. Būdama vienīgā iestāde ar pastāvīgu personālu, tā nodrošina administratīvo atbalstu citām Transporta kopienas iestādēm (Ministru padomei, Reģionālajai pārvaldības komitejai, tehniskajām komitejām un sociālajam forumam), darbojas kā transporta novērošanas centrs, lai uzraudzītu TEN-T visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvā paplašinājuma uz Rietumbalkāniem darbību; atbalsta Western Balkans Six (WB6) savienojamības programmas īstenošanu, kura ir vērsta uz to, lai uzlabotu savienojumus Rietumbalkānos, kā arī starp šo reģionu un Eiropas Savienību. Tā arī pārbauda Līgumā noteikto pienākumu izpildi.

Sekretariāta sākotnējā personāla sastāvā ir 18 eksperti (to varētu paplašināt), un tas pārvalda Transporta kopienas budžetu, kas 2019. gadā ir 1 626 000 EUR.

Transporta kopienas darba valoda ir angļu valoda.

Sekretariāts atrodas Belgradā.

2. Sekretariāta direktora amats

Saskaņā ar Līguma 30. pantu un noteikumiem par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru, Pastāvīgā sekretariāta direktoru saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu pēc apspriešanās ar Ministru padomi ieceļ Reģionālā pārvaldības komiteja. Direktora pilnvaru ilgums nepārsniedz trīs gadus, un to var atjaunot ne vairāk kā divas reizes.

Direktors vada un pārvalda Sekretariātu, ir Transporta kopienas likumīgais pārstāvis un pārvalda tās sabiedrisko tēlu. Direktors atskaitās Reģionālajai pārvaldības komitejai.

Direktors ir atbildīgs par Sekretariāta vispārējo virzību un vadību. Direktoram saskaņā ar Reģionālās pārvaldības komitejas apstiprināto operatīvo un budžeta plānu ir jānodrošina Sekretariāta profesionāla un kvalitatīva darbība, lai sasniegtu Līguma mērķus. Direktors atbild par netraucētas koordinācijas nodrošināšanu starp Transporta kopienas iestādēm, struktūrām un ieinteresētajām pusēm, lai sasniegtu Transporta kopienas mērķus.

Direktors sadarbojas ar Dienvidaustrumeiropas Pusēm, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstīm, starptautiskajām transporta organizācijām, starptautiskajām finanšu iestādēm, tostarp Rietumbalkānu investīciju sistēmu (WBIF), un citām ieinteresētajām personām, lai veicinātu attīstību un labi funkcionējošu transporta infrastruktūru reģionā saskaņā ar Eiropas transporta tīklu, kas tiek paplašināts līdz Rietumbalkāniem. Direktors arī sniedz atbalstu Dienvidaustrumeiropas Pusēm, lai īstenotu Eiropas Savienības tiesību aktus attiecībā uz transportu un ar to saistītajām jomām, kas ir iekļautas Līgumā un tiek regulāri atjauninātas.

Kā paredzēts Līguma 31. pantā, pildot savus pienākumus, direktors un Sekretariāta personāls rīkojas objektīvi un neprasa un nepieņem nevienas Līgumslēdzējas puses norādījumus. Viņi pārstāv Transporta kopienas intereses.

3. Direktora galvenie uzdevumi

Direktoram ir šādi pienākumi:

1)	Sekretariāta, tā resursu un personāla vispārējais sniegums un vadība;

personīgi vai ar Sekretariāta personāla palīdzību nodrošināt pilnu administratīvo atbalstu Ministru padomei, Reģionālajai pārvaldības komitejai, tehniskajām komitejām un sociālajam forumam. Tas ietver sanāksmju sagatavošanu sadarbībā ar prezidentūru (dokumentu un protokolu sagatavošana, dalībnieku informēšana, atbalsts sanāksmju laikā, utt.);

3)	budžeta sagatavošana un izpilde, kā arī ikgadēju ziņojumu sniegšana Reģionālajai pārvaldības komitejai par budžeta izpildi;

sadarboties ar starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp WBIF, un dažādām ar transportu saistītām starptautiskām organizācijām; attīstīt un uzlabot sadarbību ar reģiona transporta nozarē iesaistītajām organizācijām divpusējā un daudzpusējā līmenī, apmeklēt starptautiskās vai reģionālās konferences, prezentēt un popularizēt Līguma mērķus kopumā;

5)	nodrošināt, ka Sekretariāts pieņem darbā darbiniekus saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un ka Sekretariātā savus pienākumus pilda augsti kvalificēts personāls;

6)	izveidot sadarbības mehānismus ar transporta un citām attiecīgām Dienvidaustrumeiropas Pušu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu iestādēm;

7)	koordinēt ar Līguma mērķiem saistīto un Reģionālās pārvaldības komitejas pieprasīto ziņojumu un citu dokumentu sagatavošanu, taču ne obligāti to autorības jautājumu;

8)	veicināt koordināciju un informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm;

9)	apstiprināt un uzraudzīt Sekretariāta komunikācijas plānu.

Turklāt direktors veic citus uzdevumus pēc Reģionālās pārvaldības komitejas lūguma un saskaņā ar tās norādījumiem.

4. Atbilstības kritēriji:

Lai kandidātus iekļautu atlases procedūrā, līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām viņiem jāatbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

—	kādas Līgumslēdzējas puses vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

—

Universitātes grāds vai diploms: kandidātam ir:

—	izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja parastais universitātes izglītības ilgums ir četri gadi vai vairāk, vai

—

izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina diploms, un atbilstoša vismaz vienu gadu ilga darba pieredze, ja parastais universitātes izglītības ilgums ir vismaz trīs gadi (šo viena gada darba pieredzi nevar iekļaut pēcdiploma darba pieredzē, kas pieprasīta turpmāk tekstā);

—	Darba pieredze: vismaz 14 gadu pēcdiploma darba pieredze, kas gūta pēc iepriekš minētās kvalifikācijas iegūšanas;

—	Atbilstīga darba pieredze: 14 gadu profesionālā pieredze, no kuras vismaz četru gadu pieredze iegūta transporta nozarē, transporta politikas vai transporta regulējuma jomā;

—	Vadītāja pieredze: vismaz četru gadu profesionālā pieredze, kas gūta augstākā līmeņa vadības amatā;

—	Valodu zināšanas: teicamas angļu valodas zināšanas;

—	Vecuma ierobežojums: pieteikumu iesniegšanas termiņa beigu datumā kandidāts varēs pabeigt pilnu trīs gadu pilnvaru termiņu pirms tā mēneša beigām, kurā viņš sasniegs 66 gadu vecumu.

—	Darba braucieni: vidēji līdz intensīvi; galvenokārt Dienvidaustrumeiropas reģionā un uz Eiropas Savienības iestādēm.

5. Atlases kritēriji:

Pieteikumus vērtēs pēc šādiem atlases kritērijiem:

Vadības prasmes

—	Pierādīta spēja pārvaldīt publiskā sektora struktūru gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī;

—	Vērā ņemama pieredze komandas vadīšanā un motivēšanā multikulturālā vidē;

—	Vērā ņemama pieredze budžeta un finanšu resursu pārvaldībā;

Tehniskās zināšanas

Nepieciešams universitātes grāds ekonomikā, politikas zinātnē, tiesību zinātnē, transporta jomā vai inženierzinātnēs, turklāt kandidātam nepieciešamas:

—	plašas zināšanas par transporta nozari reglamentējošo politiku un ar to saistīto praksi;

—	zināšanas un/vai pieredze Līgumslēdzējas puses transporta nozarē tiks uzskatīta par priekšrocību;

—	spēja izstrādāt Sekretariāta stratēģisko redzējumu;

—	zināšanas par Eiropas Savienības politiku un procesiem, jo īpaši Eiropas Savienības transporta politikas jomā, tiks uzskatītas par priekšrocību;

—	pieredze darbā ar Dienvidaustrumeiropas Pušu reģionu un/vai Dienvidaustrumeiropas Pušu reģionā tiks uzskatīta par priekšrocību;

Saziņa

—	Teicamas spējas mutiski un rakstveidā sazināties ar sabiedrību un sadarboties ar ieinteresētajām personām (Eiropas, starptautiskajām, valsts un vietējām iestādēm, starptautiskām organizācijām utt.);

—	Labas savstarpējo attiecību iemaņas un spēja izveidot un uzturēt efektīvas darba attiecības multikulturālā organizācijā un ar Līgumslēdzējām pusēm, līgumslēdzējām iestādēm un ieinteresētajām personām, kuras ir ieinteresētas Līguma īstenošanā;

—	Teicamas pārrunu veikšanas prasmes;

—	Teicamas angļu valodas zināšanas mutvārdos un rakstveidā. Līgumslēdzēju pušu oficiālās valodas zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību.

Starptautiskā pieredze un zināšanas par Eiropas Savienību

—	Padziļināta izpratne par Eiropas Savienības iestādēm un to darbību un mijiedarbību, kā arī par Eiropas Savienības politiku un starptautiskajām darbībām, kas ir saistītas ar Transporta kopienas darbībām;

—	Profesionālā pieredze, kas iegūta Eiropas un/vai starptautiskajās organizācijās, tiek uzskatīta par priekšrocību.

6. Neatkarība un interešu deklarācija

Direktoram būs jāparaksta saistību deklarācija, apņemoties rīkoties neatkarīgi, sabiedrības interesēs, un arī jāparaksta deklarācija attiecībā uz jebkādām interesēm, kas varētu apgrūtināt viņa neatkarību. Kandidātiem pieteikumā jāapstiprina, ka viņi piekrīt to darīt.

7. Atlase un iecelšana amatā

Atlases procedūras vajadzībām tiks izveidota atlases komiteja. Šī komiteja aicinās uz interviju tos kandidātus, kuriem ir amatam atbilstīgākais īpašību kopums un kuri ir atlasīti, pamatojoties uz viņu nopelniem un iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Atlases komitejas atlasītie kandidāti tiks aicināti uz interviju ar komisāru, kurš atbild par transporta jomu.

Šo interviju rezultātā Eiropas Komisija ieteiks vienu kandidātu Reģionālajai pārvaldības komitejai. Reģionālā pārvaldības komiteja var lūgt uzklausīt kandidātu sanāksmes laikā, pirms tiek pieņemts lēmums par iecelšanu amatā. Reģionālā pārvaldības komiteja lems par direktora iecelšanu amatā pēc apspriešanās ar Ministru padomi.

8. Iespēju vienlīdzība

Eiropas Komisija un Transporta kopiena piemēro vienlīdzīgu iespēju un nediskriminēšanas politiku saskaņā ar noteikumiem par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru.

9. Nodarbināšanas kārtība (1)

Direktoru iecels par Transporta kopienas darbinieku uz trīs gadu termiņu ar sešus mēnešus ilgu pārbaudes laiku. Darba līgumu var divreiz pagarināt par secīgiem trīs gadu periodiem, pamatojoties uz sniegumu un Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumu.

Nodarbinātības vieta ir Belgrada, kur atrodas Sekretariāts.

Atalgojums būs proporcionāls sekmīgā kandidāta kvalifikācijai un pieredzei, kas atbilst pieredzei un izglītībai. Gada algas apmērs būs no 96 000 EUR līdz 120 000 EUR atkarībā no pieredzes līmeņa (2).

Pēc iespējas drīzāka pieejamība tiks uzskatīta par priekšrocību.

10. Pieteikšanās procedūra

Lai pieteikumu uzskatītu par derīgu, kandidātam jāiesniedz:

1)	motivācijas vēstule;

dzīves apraksts (Curriculum Vitae) angļu valodā. Dzīves aprakstu vēlams sagatavot, izmantojot Europass CV formātu (3). CV jāatsaucas uz atlases kritērijiem, kas norādīti šajā paziņojumā par vakanci, un jāpaskaidro, kā, pēc kandidāta domām, viņam piemīt katra no tajā minētajām prasmēm un kompetencēm;

3)	apliecinātas diplomu kopijas vai citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

4)	pases/ID kartes kopija;

5)	darba devēju atsauksmes, profesionālo pieredzi apliecinoši dokumenti vai darba līgumi; un

6)	parakstīta deklarācija, izmantojot papildinājumā pievienoto veidlapu.

Nepilnīgi pieteikumi tiks noraidīti.

Lai atvieglotu atlases procedūru, visa saziņa ar kandidātiem par šo vakanto amatu būs angļu valodā.

Pieteikumi jānosūta uz šādu e-pasta adresi: XXXMOVE@ec.europa.eu (pastkastīte tiks izveidota)

Kandidāti tiek lūgti nekavējoties rakstveidā paziņot par jebkādu adreses maiņu, sūtot informāciju uz iepriekš minēto e-pasta adresi.

Kontaktpersonas papildu informācijai:

xxxx

11. Pieteikumu pieņemšanas termiņš

Pieteikumi jānosūta pa e-pastu ne vēlāk kā līdz XXX (e-pasta datums).

Eiropas Komisija patur tiesības pagarināt pieteikumu pieņemšanas termiņu šim amatam, paziņojot par to Eiropas Komisijas un Transporta kopienas tīmekļa vietnēs.

Ar priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem sazināsies, lai ieplānotu intervijas. Intervijas notiks Briselē, Beļģijā.

12. Svarīga informācija kandidātiem

Kandidātiem tiek atgādināts, ka atlases komiteju darbs ir konfidenciāls. Kandidāti nedrīkst tieši vai netieši sazināties ar šo komiteju locekļiem vai lūgt citai personai to darīt viņu vārdā.

13. Personas datu aizsardzība

Eiropas Komisija nodrošinās, ka kandidātu personas datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (4).

(*1) Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO DP rezolūcijai Nr. 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) Sīkāka informācija ir pieejama Transporta kopienas Civildienesta noteikumos tīmekļa vietnē http.

(2) Ar Ministru padomes apstiprinājumu.

(3) Europass CV var lejuplādēt tīmekļa vietnē: http://europass.cedefop.europa.eu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

PAPILDINĀJUMS

Kandidāta apliecinājums

Valodas zināšanas:

Dzimtā valoda: …

Citas valodas: …

KANDIDĀTA APLIECINĀJUMS

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā pieteikuma veidlapā un tās pielikumos sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

Es apliecinu, ka:

a)	esmu Eiropas Savienības dalībvalsts vai Dienvidaustrumeiropas Puses, kas minēta Transporta kopienas dibināšanas līgumā, pilsonis, kam ir visas pilsoņa tiesības;

b)	esmu izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	varu uzrādīt atbilstošas atsauksmes par piemērotību savu pienākumu veikšanai.

Pēc pieprasījuma es nekavējoties iesniegšu apliecinošus dokumentus, kas attiecas uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, un es apzinos, ka mans pieteikums netiks izskatīts, ja es neiesniegšu minētos dokumentus.

Es apzinos, ka šādiem apliecinošiem dokumentiem ir būtiska nozīme attiecībā uz manas pieteikuma veidlapas pieņemamību:

a)	dokumenti, kas apliecina dzimšanas datumu, valstspiederību un dzīvesvietu;

b)	diplomi vai nepieciešamo kvalifikācijas līmeni apliecinoši dokumenti;

c)	darba devēju atsauksmes, profesionālo pieredzi apliecinoši dokumenti vai darba līgumi.

Es apliecinu, ka man nav piemērots krimināls vai disciplinārs sods (valsts dienestā vai profesionālās organizācijās) un ka, cik man zināms, pret mani nav ierosināta disciplinārlieta vai krimināllieta.

Esmu informēts, ka nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā iespējama mana pieteikuma noraidīšana vai attiecīgā gadījumā mana darba līguma ar Transporta kopienas Pastāvīgo sekretariātu izbeigšana.

…	…
Datums	Paraksts

2. PIELIKUMS

Paziņojums par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta direktora vietnieka amata vakanci

Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts

Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts izsludina vakanci uz pilna laika darbu šādam amatam:

TRANSPORTA KOPIENAS PASTĀVĪGĀ SEKRETARIĀTA DIREKTORA VIETNIEKS/ADMINISTRATĪVĀ UN FINANŠU SEKTORA VADĪTĀJS

1. Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts

Transporta kopienas darbības pamatā ir Dienvidaustrumeiropas Pušu transporta tirgu pakāpeniska integrēšana Eiropas Savienības transporta tirgū, pamatojoties uz attiecīgu acquis, tostarp tehnisko standartu, sadarbspējas, drošības, drošuma, satiksmes vadības, sociālās politikas, publiskā iepirkuma un vides jomā, to attiecinot uz visiem transporta veidiem, izņemot gaisa transportu.

līguma mērķis ir izveidot Transporta kopienu autoceļu, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta jomā, kā arī attīstīt transporta tīklu starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas Pusēm.

Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts (“Sekretariāts”) ir viena no iestādēm, kas izveidota saskaņā ar Līgumu. Būdama vienīgā iestāde ar pastāvīgu personālu, tā nodrošina administratīvo atbalstu citām Transporta kopienas iestādēm (Ministru padomei, Reģionālajai pārvaldības komitejai, tehniskajām komitejām un sociālajam forumam), darbojas kā transporta novērošanas centrs, lai uzraudzītu TEN-T visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvā paplašinājuma uz Rietumbalkāniem darbību un atbalsta Western Balkans Six (WB6) savienojamības programmas īstenošanu, kura ir vērsta uz to, lai uzlabotu savienojumus Rietumbalkānos, kā arī starp šo reģionu un Eiropas Savienību. Tā arī pārbauda Līgumā noteikto pienākumu izpildi.

Sekretariāta sākotnējā personāla sastāvā ir 18 eksperti (to varētu paplašināt), un tas pārvalda Transporta kopienas budžetu, kas 2019. gadā ir 1 626 000 EUR.

Transporta kopienas darba valoda ir angļu valoda.

Sekretariāts atrodas Belgradā.

2. Amata apraksts

Direktora vietnieks/administratīvās un finanšu nozares vadītājs direktora tiešā uzraudzībā būs atbildīgs par Transporta kopienas un Sekretariāta budžeta un visu ar to saistīto personāla jautājumu sagatavošanu. Direktora vietniekam būs arī pienākums uzraudzīt Sekretariāta saziņas stratēģiju, kā arī regulāri uzturēt transporta datu bāzes/IT sistēmu, tostarp Sekretariāta tīmekļa vietni.

Direktora prombūtnes laikā direktora vietnieks būs atbildīgs par Sekretariāta vispārējo virzību un vadību.

3. Direktora vietnieka/administratīvās un finanšu nozares vadītāja galvenie uzdevumi

Galvenie uzdevumi būs šādi:

Finanšu jautājumi:

1)	sagatavot Transporta kopienas budžetu kopumā un jo īpaši Sekretariātam;

2)	palīdzēt direktoram operatīvi pārvaldīt budžetu saskaņā ar Eiropas Savienības finanšu pārvaldības noteikumiem;

3)	sagatavot operatīvo informāciju, kā arī regulārus ad hoc ziņojumus kompetentajām iestādēm par Transporta kopienas budžeta sagatavošanu un pārvaldību; konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana; reaģēšana uz iekšējo/ārējo revīziju novērojumiem;

4)	atbildēt par efektīvu iekšējās kontroles sistēmu pieejamību un darbību un attiecīgo grāmatvedības pārskatu uzturēšanu;

5)	uzsākt grāmatvedības sistēmas izstrādi un ieviešanu, lai izveidotu efektīvu un uzticamu finanšu darbības pārskatu, uzlabotu budžeta vadības efektivitāti un tās kontroli.

Cilvēkresursu/personāla jautājumi:

1)	sadarboties ar grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī citām saistītām iestādēm (apdrošināšanas sabiedrībām/ministrijām);

2)	veikt vispārēju datu bāzes uzturēšanas kontroli saistībā ar amatpersonu atvaļinājumiem saskaņā ar Transporta kopienas Civildienesta noteikumiem;

3)	sagatavot procedūras un sniegt direktoram administratīvu un juridisku atbalstu attiecībā uz Sekretariāta amatpersonu pieņemšanu darbā.

IT un saziņas jautājumi:

1)	uzraudzīt Sekretariāta tīmekļa vietnes izveidi un tās saziņas politiku sadarbībā ar direktoru;

2)	uzraudzīt Sekretariāta IT sistēmu regulāru atjaunināšanu, tostarp Sekretariātā esošo transporta datu bāzu atjaunināšanu;

3)	direktora tiešā uzraudzībā organizēt un atjaunināt Sekretariāta saziņas līdzekļus un instrumentus; sazināties ar struktūrvienībām, lai izveidotu Sekretariāta komunikācijas plānu.

4. Atbilstības kritēriji:

Lai kandidātus iekļautu atlases procedūrā, līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām viņiem jāatbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

—	kādas Līgumslēdzējas puses vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

—

Universitātes grāds vai diploms: kandidātam ir:

—	izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja parastais universitātes izglītības ilgums ir četri gadi vai vairāk, vai

—

—	Darba pieredze: vismaz 10 gadu pēcdiploma darba pieredze, kas gūta pēc iepriekš minētās kvalifikācijas iegūšanas;

—	Atbilstīga darba pieredze: 10 gadu profesionālā pieredze, no kuras vismaz četru gadu pieredze iegūta administratīvajā/cilvēkresursu/budžeta departamentā;

—	Valodu zināšanas: teicamas angļu valodas zināšanas;

—	Vecuma ierobežojums: pieteikumu iesniegšanas termiņa beigu datumā kandidāts varēs pabeigt pilnu trīs gadu pilnvaru termiņu pirms tā mēneša beigām, kurā viņš sasniegs 66 gadu vecumu.

—	Darba braucieni: Vidēji bieži līdz reti.

5. Atlases kritēriji

Pieteikumus vērtēs pēc šādiem atlases kritērijiem:

Tehniskās zināšanas

—	Pierādīta pieredze budžeta operatīvajā pārvaldībā;

—	Plašas zināšanas cilvēkresursu vadībā;

—	Padziļinātas zināšanas par Eiropas Savienības finanšu pārvaldības noteikumiem, tostarp par revīziju;

—	Spēja izmantot saziņas rīkus;

—	Pieredze nelielu darba grupu vadībā;

—	pieredze darbā ar Dienvidaustrumeiropas Pušu reģionu un/vai Dienvidaustrumeiropas Pušu reģionā tiks uzskatīta par priekšrocību;

Saziņa

—	Teicamas mutveida un rakstveida saziņas spējas, lai sadarbotos ar ieinteresētajām personām (Eiropas, starptautiskajām, valsts un vietējām iestādēm, starptautiskām organizācijām utt.);

—	Teicamas angļu valodas zināšanas mutvārdos un rakstveidā. Līgumslēdzēju pušu oficiālās valodas zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību.

Starptautiskā pieredze un zināšanas par Eiropas Savienību

—	Zināšanas par Eiropas Savienības iestādēm/starptautisko publisko pārvaldību;

—	Profesionālā pieredze, kas iegūta Eiropas un/vai starptautiskajās organizācijās, tiek uzskatīta par priekšrocību.

6. Atlase un iecelšana amatā

Šo interviju rezultātā Eiropas Komisija ieteiks vienu kandidātu Reģionālajai pārvaldības komitejai. Reģionālā pārvaldības komiteja var lūgt uzklausīt kandidātu sanāksmes laikā, pirms tiek pieņemts lēmums par iecelšanu amatā. Reģionālā pārvaldības komiteja lems par direktora vietnieka iecelšanu amatā pēc apspriešanās ar Ministru padomi.

7. Iespēju vienlīdzība

Eiropas Komisija un Transporta kopiena piemēro vienlīdzīgu iespēju un nediskriminēšanas politiku saskaņā ar Noteikumiem par Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru.

8. Nodarbināšanas kārtība (1)

Direktora vietnieku iecels par Transporta kopienas darbinieku uz trīs gadu termiņu ar sešus mēnešus ilgu pārbaudes laiku. Darba līgumu var divreiz pagarināt par secīgiem trīs gadu periodiem, pamatojoties uz sniegumu un Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumu.

Nodarbinātības vieta ir Belgrada, kur atrodas Sekretariāts.

Atalgojums būs proporcionāls sekmīgā kandidāta kvalifikācijai un pieredzei, kas atbilst pieredzei un izglītībai. Gada algas apmērs būs no 72 000 EUR līdz 84 000 EUR atkarībā no pieredzes līmeņa (2).

Pēc iespējas drīzāka pieejamība tiks uzskatīta par priekšrocību.

9. Pieteikšanās procedūra

Lai pieteikumu uzskatītu par derīgu, kandidātam jāiesniedz:

a)	motivācijas vēstule;

b)	dzīves apraksts (Curriculum Vitae) angļu valodā. Dzīves aprakstu vēlams sagatavot, izmantojot Europass CV formātu (3). CV jāatsaucas uz atlases kritērijiem, kas norādīti šajā paziņojumā par vakanci, un jāpaskaidro, kā, pēc kandidāta domām, viņam piemīt katra no minētajām prasmēm un kompetencēm;

c)	apliecinātas diplomu kopijas vai citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

d)	pases/ID kartes kopija;

e)	darba devēju atsauksmes, profesionālo pieredzi apliecinoši dokumenti vai darba līgumi;

f)	parakstīta deklarācija, izmantojot papildinājumā pievienoto veidlapu.

Nepilnīgi pieteikumi tiks noraidīti.

Lai atvieglotu atlases procedūru, visa saziņa ar kandidātiem par šo vakanto amatu būs angļu valodā.

Pieteikumi jānosūta uz šādu e-pasta adresi: XXXMOVE@ec.europa.eu (pastkastīte tiks izveidota)

Kandidāti tiek lūgti nekavējoties rakstveidā paziņot par jebkādu adreses maiņu, sūtot informāciju uz iepriekš minēto e-pasta adresi.

Kontaktpersonas papildu informācijai:

xxxx

10. Pieteikumu pieņemšanas termiņš

Pieteikumi jānosūta uz e-pastu ne vēlāk kā līdz XXX (e-pasta datums).

Eiropas Komisija patur tiesības pagarināt pieteikumu pieņemšanas termiņu šim amatam, paziņojot par to Eiropas Komisijas un Transporta kopienas tīmekļa vietnēs.

Ar priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem sazināsies, lai ieplānotu intervijas. Intervijas notiks Briselē, Beļģijā.

11. Svarīga informācija kandidātiem

12. Personas datu aizsardzība

Eiropas Komisija nodrošinās, ka kandidātu personas datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (4).

(*1) Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO DP rezolūcijai Nr. 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) Sīkāka informācija ir pieejama Transporta kopienas Civildienesta noteikumos tīmekļa vietnē http.

(2) Ar Ministru padomes apstiprinājumu.

(3) Europass CV var lejuplādēt tīmekļa vietnē: http://europass.cedefop.europa.eu.

PAPILDINĀJUMS

Kandidāta apliecinājums

Valodas zināšanas:

Dzimtā valoda: …

Citas valodas: …

KANDIDĀTA APLIECINĀJUMS

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā pieteikuma veidlapā un tās pielikumos sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

Es apliecinu, ka:

a)	esmu Eiropas Savienības dalībvalsts vai Dienvidaustrumeiropas Puses, kas minēta Transporta kopienas dibināšanas līgumā, pilsonis, kam ir visas pilsoņa tiesības;

b)	esmu izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	varu uzrādīt atbilstošas atsauksmes par piemērotību savu pienākumu veikšanai.

Es apzinos, ka šādiem apliecinošiem dokumentiem ir būtiska nozīme attiecībā uz manas pieteikuma veidlapas pieņemamību:

a)	dokumenti, kas apliecina dzimšanas datumu, valstspiederību un dzīvesvietu;

b)	diplomi vai nepieciešamo kvalifikācijas līmeni apliecinoši dokumenti;

c)	darba devēju atsauksmes, profesionālo pieredzi apliecinoši dokumenti vai darba līgumi.

Es apliecinu, ka man nav piemērots krimināls vai disciplinārs sods (valsts dienestā vai profesionālās organizācijās) un, cik man zināms, pret mani nav ierosināta disciplinārlieta vai krimināllieta.

…	…
Datums	Paraksts

21.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/55

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/300

(2019. gada 19. februāris),

ar ko izveido vispārēju krīzes vadības plānu pārtikas un barības nekaitīguma sfērā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 55. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pants paredz, ka Komisija ciešā sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“EFSA”) un dalībvalstīm izstrādā vispārēju krīzes vadības plānu pārtikas un barības nekaitīguma sfērā (“vispārējais plāns”). Attiecīgi vispārējais plāns ir izklāstīts Komisijas Lēmumā 2004/478/EK (2).

(2)	Kopš Komisijas Lēmuma 2004/478/EK pieņemšanas Savienības līmenī vairākos pārtikas un barības izraisītos incidentos ir gūta jauna pieredze krīzes vadības koordinēšanā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 REFIT izvērtējumā (vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu atbilstības pārbaude) (3) analizētā vairāku gadu laikā gūtā pieredze rāda, ka ir nepieciešams pārvērtēt pārtikas un barības krīžu vadību Savienības un valstu līmenī. Ir konstatēta nepieciešamība līdzās krīzes vadībai lielāku uzmanību pievērst gatavībai krīzes situācijām, lai novērstu vai mazinātu pārtikas vai barības krīzes ietekmi uz sabiedrības veselību. Šāds uzsvars varētu būtiski mazināt pārtikas vai barības krīzes ekonomisko ietekmi (piemēram, tirdzniecības aizliegumus), tādējādi veicinot Komisijas mērķu sasniegšanu nodarbinātības, izaugsmes un investīciju jomā. Vienlaikus šajā jomā Komisijai ir jāuzņemas lielāka loma attiecībā uz saziņu un dalībvalstu vispārējo koordinēšanu. Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu atbilstības pārbaude ietver vairākus ieteikumus vispārējā plāna efektivitātes uzlabošanai.

(4)

EFSA ir atbildīga par atzinumu iesniegšanu, kas veido zinātnisko pamatojumu Savienības pasākumu pieņemšanai, un tai ir jāsniedz zinātniskais un tehniskais atbalsts krīzes vadības procedūrās pārtikas un barības sfērā. Ņemot vērā gūto pieredzi, būtu jāprecizē un jāstiprina EFSA loma vispārējā plāna ietvaros.

(5)

Nepārkāpjot citu iestāžu kompetences jomas, EFSA būtu jāveic koordinācija ar citām attiecīgām Savienības zinātniskajām iestādēm, piemēram, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Euratom līguma 31. pantā minēto personu grupu, ko iecēlusi Zinātnes un tehnikas komiteja (4), gadījumos, kad ir nepieciešama informācija vai rīcība to attiecīgās kompetences ietvaros. Vispārējā plānā ir arī jāparedz koordinācija ar ECDC krīzes sagatavotības un reaģēšanas sistēmām saistībā ar cilvēku saslimšanas gadījumiem, lai veselības aizsardzības iestādes un ieinteresētās personas tiktu brīdinātas par iespējamu pārtikas vai barības izraisītu krīzi, kam būtu potenciāla ietekme uz cilvēku veselību.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (5) ir izklāstīti noteikumi par nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu epidemioloģisko uzraudzību, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu, tostarp attiecībā uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, kas saistīta ar minētajām darbībām, bioloģiskas, ķīmiskas, ekoloģiskas un nezināmas izcelsmes apdraudējumiem un Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) izveidi. Ņemot vērā iespējamo saistību ar gatavību krīzes situācijām un krīzes vadību pārtikas aprites jomā, vispārējā plāna ietvaros būtu jāizskata arī Lēmumā Nr. 1082/2013/ES izklāstītie attiecīgie noteikumi.

(7)	Savienības vispārējais plāns būtu jāpārskata, iekļaujot procedūras koordinācijas veicināšanai ar valstu ārkārtas situāciju plāniem attiecībā uz pārtiku un barību, kas ir sagatavojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (6) par oficiālajām kontrolēm 115. pantu.

(8)

Šā lēmuma galvenais mērķis ir aizsargāt Savienības sabiedrības veselību. Līdz ar to vispārējais plāns būtu jāattiecina tikai uz situācijām, kurās ir tiešs vai netiešs risks sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantu. Riski sabiedrības veselībai var būt bioloģiska, ķīmiska vai fiziska rakstura. Šeit iekļaujami alergēniski un radioaktīvi apdraudējumi. Tomēr vispārējā plānā iekļautā pieeja, principi un praktiskās procedūras varētu arī tikt uzskatītas par vadlīnijām citu pārtikas izraisītu incidentu pārvaldībai gadījumos, kad nepastāv risks sabiedrības veselībai.

(9)	2017. gadā Komisija veica Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta pārtikas nekaitīguma krīzes sagatavotības iekšējo revīziju, kuras laikā esošajā vispārējā plānā tika konstatēti atsevišķi trūkumi, ko nepieciešams novērst.

(10)

2017. gada 26. septembra ministru konferencē tika izdarīti vairāki secinājumi par pēcpasākumiem saistībā ar fipronila incidentu (7). Lai arī galvenais uzsvars ir likts uz šo incidentu krāpšanas kontekstā, vairāki secinājumi ir attiecināmi uz krīzes vadību pārtikas un barības jomā kopumā, tostarp centrāla kontaktpunkta izveide katrā dalībvalstī šādu krīžu vadības koordinēšanai atbilstoši katras valsts administratīvajai organizācijai.

(11)	Līdz ar to Lēmums 2004/478/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu, kurā izklāstīts atjaunināts vispārējais plāns, lai ņemtu vērā kopš Komisijas Lēmuma 2004/478/EK pieņemšanas gūto pieredzi un pielāgotos jaunākajiem notikumiem.

(12)

Lēmumā būtu jāizklāsta pakāpeniska pieeja tam, kādas situācijas ir uzskatāmas par krīzēm, tostarp nosakot attiecīgus kritērijus. Ne visu situāciju, uz kurām ir attiecināms 55. pants, risināšanai ir nepieciešams veidot Regulas (EK) Nr. 178/2002 56. pantā paredzēto krīzes centru, tomēr to risināšanā var būt lietderīgi veikt pastiprinātu koordināciju Savienības mērogā. Šajos kritērijos būtu jāiekļauj incidenta ietekmes uz sabiedrības veselību nopietnība un apjoms, attiecīgā patērētāju uztvere un politiskais jutīgums, it sevišķi gadījumos, kad avots vēl nav zināms, kā arī nav zināms, vai incidents ir radīts tīši (piem., bioterorisms vai krāpšanas gadījumu blakusparādības) ar mērķi radīt krīzi (piem., bioterorisms) vai ir atkārtojušies iepriekšēji incidenti, iespējams, nepietiekamas rīcības dēļ.

(13)

Ir nepieciešama dažādu iestāžu, brīdināšanas un informācijas sistēmu un laboratoriju koordinācija Savienības un valstu līmenī, lai apmainītos ar informāciju un veiktu krīzes vadības pasākumus. Šajā kontekstā Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas sasaiste ar citām Savienības līmeņa brīdināšanas un informācijas sistēmām, piemēram, Ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, veicinātu pieejas “Viena veselība” īstenošanu, piemēram, pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības iestāžu darbības koordinēšanu, kas saistīta ar vienu incidentu, piešķirot pārtikas nekaitīguma iestādēm piekļuvi valsts sektora iestāžu izplatītajai informācijai saistībā ar cilvēku saslimšanas gadījumiem.

(14)	Lai nodrošinātu efektīvu krīzes vadību pārtikas un barības aprites jomā, praktiskām sagatavotības procedūrām pastiprinātai koordinācijai Savienības līmenī būtu jābūt ieviestām vēl pirms incidenta.

(15)	Praktiskās procedūras Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantā minētajām situācijām būtu skaidri jādefinē, lai nodrošinātu vienmērīgu un ātru reaģēšanu šādās situācijās. Šādu pašu iemeslu dēļ būtu arī jāizklāsta krīzes centra loma, sastāvs un praktiskā darbība.

(16)

Uz pierādījumiem balstītai saziņai reāllaikā ar sabiedrību un tirdzniecības partneriem ir būtiska nozīme sabiedrības veselības aizsardzībā, novēršot risku plašāku izplatību un atjaunojot uzticību incidenta neskartās pārtikas vai barības nekaitīgumam. Līdz ar to pārredzamības principu un saziņas stratēģijas izstrāde ir būtiskas krīzes vadības sastāvdaļas.

(17)	Vispārējais plāns ir apspriests ar EFSA un dalībvalstīm Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo lēmumu izveido vispārēju krīzes vadības plānu pārtikas un barības nekaitīguma sfērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. pantu.

2. Plāns attiecas uz divu veidu situācijām:

a)	situācijām, kurās nepieciešama pastiprināta Savienības koordinācija, un

b)	situācijām, kurās nepieciešama krīzes centra izveide, iesaistot gan Komisiju, gan attiecīgās dalībvalstis un Savienības aģentūras.

3. Plānā arī ir izklāstītas pastiprinātai sagatavotībai un Savienības līmeņa incidentu vadībai nepieciešamās praktiskās procedūras, tostarp pārredzamības principam atbilstoša saziņas stratēģija.

2. pants

Piemērošanas joma

Vispārējais plāns attiecas uz situācijām, kurās pastāv pārtikas un barības radīts tiešs vai netiešs risks cilvēka veselībai, it sevišķi saistībā ar jebkādiem bioloģiska, ķīmiska vai fiziska rakstura apdraudējumiem pārtikā un barībā, no kuriem ar spēkā esošajiem noteikumiem, visticamāk, nevarētu izvairīties, kurus nevarētu novērst vai samazināt līdz pieņemamam līmenim vai kurus nevar pienācīgi vadīt, tikai piemērojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. pantu.

3. pants

Mērķi

Šā lēmuma mērķis ir minimizēt pārtikas vai barības izraisītu incidentu apjomu un ietekmi uz sabiedrības veselību, nodrošinot labāku sagatavotību un efektīvu vadību.

4. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“Incidents” ir bioloģiska, ķīmiska vai fiziska apdraudējuma konstatēšana pārtikā, barībā vai cilvēka organismā, kā rezultātā var rasties risks sabiedrības veselībai vai kas var norādīt uz šādu risku, vienam apdraudējumam skarot vairāk nekā vienu personu, vai situācija, kurā cilvēku saslimšanas vai apdraudējumu konstatēšanas gadījumu skaits pārsniedz prognozēto gadījumu skaitu un kurā gadījumi ir saistīti vai varbūtēji saistīti ar vienu pārtikas vai barības avotu.

2.	“Pārtikas izraisīts uzliesmojums”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā (8).

“Krīzes koordinators” ir Eiropas iestāžu un dalībvalstu kompetento iestāžu iecelta persona un viņa/viņas aizstājējs, kas darbojas kā centrālais kontaktpunkts, nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu starp visiem vispārējā plāna koordinācijā iesaistītajiem partneriem un efektīvu lēmumu pieņemšanu un darbību īstenošanu savas organizācijas kompetences ietvaros.

II NODAĻA

Sagatavotības struktūras un procedūras

5. pants

Krīzes koordinatori

Katra dalībvalsts, EFSA un Komisija ieceļ vienu krīzes koordinatoru un viņa/viņas aizstājēju I pielikumā izklāstīto uzdevumu īstenošanai. Komisija regulāri atjaunina sarakstu ar iecelto “krīzes koordinatoru” un to aizstājēju vārdiem un kontaktinformāciju. Krīzes koordinatori regulāri, vismaz reizi gadā, tiekas Komisijas rīkotās sanāksmēs, lai prezentētu Savienības līmeņa iniciatīvas, dalītos ar valstu ārkārtas situāciju plāniem, kā arī sniegtu turpmāku informāciju un izvērtētu nesenu krīžu vadību saskaņā ar 22. pantu.

6. pants

Brīdināšanas un informācijas sistēmas

Komisija sasaista Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) ar citām Savienības līmeņa brīdināšanas un informācijas sistēmām, tostarp Ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF). Ir nepieciešams turpināt harmonizāciju attiecībā uz datu iesniegšanu ar brīdināšanas tīklu starpniecību.

7. pants

Laboratorijas

Komisija un dalībvalstis nodrošina Eiropas Savienības un nacionālo references laboratoriju, kā arī citu oficiālo laboratoriju tīkla uzturēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, kas ir gatavs sniegt ātru un kvalitatīvu analītisko atbalstu atbilstoši nepieciešamībai būtiskākajos pārtikas un barības izraisītu apdraudējumu gadījumos.

8. pants

Kursi, mācības un jaunākie instrumenti

Komisija piedāvā padziļinātus apmācību kursus sagatavotībā pārtikas izraisītām krīzēm, pārtikas izraisītu uzliesmojumu izmeklēšanā un citu incidentu vadībā Komisijas programmas “Labāka apmācība nekaitīgai pārtikai” (9) ietvaros, veicinot pieejas “Viena veselība” īstenošanu.

Komisija kopā ar dalībvalstīm regulāri rīko ar pārtiku un barību saistītu incidentu simulācijas, iekļaujot to saziņas aspektus un liekot uzsvaru uz sagatavotību un incidentu vadību. Simulācijās piedalās arī attiecīgās Savienības aģentūras, un Komisija pievienojas līdzīgās mācībās, ko atbilstīgi savām kompetencēm rīko aģentūras. Būtisks reāls incidents var aizstāt simulāciju. Pēc katrām mācībām Komisija nākamajā 5. pantā minētajā krīzes koordinatoru sanāksmē prezentē konkrētus secinājumus.

Komisija veic turpmāku izvērtējumu attiecībā uz pienācīgu sagatavotību dalībvalstīs, valstu pārtikas un barības ārkārtas situāciju plānu uzturēšanas un revīzijas veidā.

Komisija veicina tādu jaunāko instrumentu kā izsekošanas instrumentu molekulārās tipēšanas analīzes (iekļaujot pilnu genoma sekvencēšanu), izmantošanu Savienības līmenī un dalīšanos ar rezultātiem EFSA-ECDC cilvēkiem, dzīvniekiem, pārtikā, barībā un pārtikas/barības vidē konstatēto patogēnu molekulārās tipēšanas datubāzē.

9. pants

Pastāvīga informācijas vākšana, uzraudzība un analīze

Komisija pastāvīgi vāc, uzrauga un analizē informāciju par tiešiem un netiešiem pārrobežu apdraudējumiem no II pielikumā nosauktajiem avotiem.

III NODAĻA

Pastiprināta koordinācija Savienības līmenī

10. pants

Situācijas, kurās nepieciešama pastiprināta koordinācija Savienības līmenī

1. Incidenta vadībai 2. punktā aprakstītajās situācijās Komisija pastiprina koordināciju Savienības līmenī, pamatojoties uz 9. pantā minēto informāciju, un ciešā sadarbībā ar attiecīgajām Savienības riska novērtēšanas iestādēm.

2. Pastiprināta koordinācija Savienības līmenī saskaņā ar 1. punktu ir nepieciešama šādos gadījumos:

ja:

vismaz divās dalībvalstīs ir konstatēts pārtikā vai barībā atklāts apdraudējums, kas rada tiešu vai netiešu risku sabiedrības veselībai, ar epidemioloģisku saikni (piem., cilvēku saslimšanas un/vai nāves gadījumi dažādās dalībvalstīs ar ticamiem analītiskajiem vai epidemioloģiskajiem pierādījumiem par šādu saikni) un/vai izsekojamības saikni (piem., iespējami piesārņotas pārtikas vai barības izplatīšana dažādās dalībvalstīs);

vai

ii)	atklātajam apdraudējumam ir konstatēta nopietna potenciāla ietekme uz iekšējā tirgus darbību pārtikas vai barības jomā;

kā arī:

pastāv:

i)	ar atklāto apdraudējumu saistīta būtiska ietekme uz veselību; vai

ii)	dalībvalstu domstarpības par rīcību; vai

iii)	grūtības riska avota identificēšanā.

3. Dalībvalstu kompetentās iestādes un ES iestādes var aicināt Komisiju pastiprināt koordināciju, pamatojoties uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem.

11. pants

Praktiskās procedūras pastiprinātai koordinācijai Savienības līmenī

Komisijas īstenotā attiecīgo dienestu veiktās incidenta vadības koordinācija sastāv no V nodaļā izklāstītajām procedūrām.

IV NODAĻA

Krīzes centra izveide

12. pants

Situācijas, kurās nepieciešams izveidot krīzes centru

1. Šā panta 2. punktā aprakstītajās situācijās Komisija izveido krīzes centru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 56. pantu (“Krīzes centrs”).

2. Krīzes centrs ir jāveido, ja:

a)	ir identificēts tiešs vai netiešs risks sabiedrības veselībai vismaz divās dalībvalstīs, radot augstu reputācijas, uztveres vai politisko jutīgumu; kā arī

ja:

i)	pastāv nopietns cilvēku veselības apdraudējuma risks, jo sevišķi, kad paredzams vai ir radies augsts nāves gadījumu skaits; vai

ii)	incidenti atkārtojas, radot nopietnu cilvēku veselības apdraudējuma risku; vai

iii)	ir aizdomas par vai norādes uz bioloģisko vai ķīmisko terorismu vai nopietnu radioaktīvo piesārņojumu.

13. pants

Krīzes centra loma

1. Krīzes centrs atbild par stratēģijas reaģēšanai uz krīzi, tostarp tās saziņas aspektu, ātru izstrādi, koordināciju un īstenošanu. Tiklīdz ir identificēts piesārņojuma avots, krīzes centrs ar EFSA un nepieciešamības gadījumā citu ekspertu palīdzību koordinē izsekojamības izmeklēšanu (uz priekšu un atpakaļ), kā arī cieši uzrauga produktu izņemšanu vai atsaukšanu, ja skartā pārtika/barība ir izplatīta vairākās dalībvalstīs.

2. Katra no iesaistītajām dalībvalstīm atbild par izsekojamības izmeklēšanu, produktu izņemšanu un atsaukšanu savā teritorijā.

14. pants

Krīzes centra praktiskās procedūras

1. Regulas (EK) Nr. 178/2002 57. pantā noteikto un šā Lēmuma 8.–10. pantā plašāk izklāstīto uzdevumu īstenošanai attiecīgi tiek piemērotas šā Lēmuma V nodaļā noteiktās praktiskās procedūras.

2. Krīzes centra locekļi krīzes laikā ir nepārtraukti pieejami.

15. pants

Krīzes centra sastāvs un darbība

1. Krīzes centrs sastāv no krīzes koordinatoru (vai to aizstājēju) tīkla dalībniekiem, kas pārstāv Komisiju, EFSA, vismaz tieši iesaistītās dalībvalstis, un nepieciešamības gadījumā arī no Komisijas, EFSA, ECDC un attiecīgos gadījumos citu Savienības aģentūru un tieši iesaistīto dalībvalstu specializētiem pārstāvjiem. Krīzes centrā darbojas arī attiecīgo valsts un Savienības līmeņa iestāžu komunikācijas speciālisti.

2. Krīzes vadības nolūkā krīzes centrs var arī apsvērt iespēju nepieciešamības gadījumā apspriesties ar citiem ekspertiem vai visu krīzes koordinatoru tīklu un var pieprasīt konkrētu ekspertu pastāvīgu vai ad hoc palīdzību.

3. Komisijas krīzes koordinators (vai viņa/viņas aizstājējs) ir krīzes centra priekšsēdētājs. Viņš/viņa nodrošina krīzes centra vienmērīgu darbību un uzdevumu sadali starp locekļiem, ņemot vērā to kompetenci. Tiklīdz krīzes centrs ir izveidots, Priekšsēdētājs aicina krīzes koordinatoru tīkla locekļus uz pirmo sanāksmi.

4. Priekšsēdētājs nodrošina krīzes centra darbības un lēmumu pieņemšanas procesa savstarpēju koordināciju. Viņam/viņai palīdz piemērots(-i) tehniskais(-ie) eksperts(-i) no Komisijas attiecīgās(-ajām) tehniskās(-ajām) vienības(-ām).

5. Skarto dalībvalstu krīzes koordinatori nodrošina dalību krīzes centra sanāksmēs un audio un video konferencēs attiecībā uz pieejamību, pieredzi un atbildības līmeni. EFSA, ECDC un attiecīgā EURL pēc vajadzības sniedz zinātnisko un tehnisko palīdzību savas kompetences ietvaros.

6. Krīzes centrs atbild par ciešu sakaru uzturēšanu un informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

7. Krīzes centrs atbild par saskaņotas stratēģijas izstrādi saziņai ar sabiedrību, jo sevišķi nosakot uz pierādījumiem balstītu ziņojumu izplatīšanu reāllaikā.

8. Komisija sniedz pienācīgu sekretariāta atbalstu krīzes centra sanāksmju rīkošanā (piem., sagatavojot protokolus un izpildot citas administratīvās vajadzības) un nodod krīzes centra rīcībā visus cilvēkresursus un materiālos resursus, kas vajadzīgi tā vienmērīgai darbībai (piem., sanāksmju telpas, sakaru līdzekļus u. c.). Krīzes centrs izmanto tehnisko kārtību, kas ir spēkā esošajiem brīdināšanas tīkliem, lai paziņotu vai izplatītu informāciju, jo īpaši lai izplatītu informācijas pieprasījumus un ievāktu šo informāciju.

16. pants

Krīzes atrisināšana

14. un 15. pantā izklāstītās procedūras paliek spēkā līdz krīzes atrisināšanai.

Pēc apspriešanās ar krīzes centru Komisija lemj par to, vai krīze ir pilnībā atrisināta vai arī tās klasifikāciju var pazemināt līdz incidentam, kam ir tikai nepieciešama pastiprināta koordinācija Savienības līmenī. Pieņemot lēmumu par krīzes atrisināšanu, par to tiek informēti visi krīzes centra locekļi.

Papildus RASFF iesniegtajai informācijai par skartiem produktiem un veiktiem pasākumiem Komisija var lūgt dalībvalstis sniegt informāciju par jauniem cilvēku saslimšanas gadījumiem, lai novērtētu tendences un lemtu par krīzes atrisināšanu.

17. pants

Novērtējums pēc krīzes

Vismaz pēc katras situācijas, kurā nepieciešams izveidot krīzes centru, Komisija sagatavo ziņojumu, kas ietver novērtējumu pēc krīzes, tostarp apspriešanos ar iesaistītajām pusēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Ņemot vērā novērtējumu, tiek rīkota krīzes koordinatoru sanāksme, kurā tiek identificētas potenciāli gūtās atziņas un attiecīgajā gadījumā uzsvērti jebkādi nepieciešamie uzlabojumi, kas veicami saistībā ar krīzes vadībā izmantotajām darba procedūrām un instrumentiem.

V NODAĻA

Incidentu vadības procedūras

18. pants

Galvenās praktiskās procedūras

Komisijas īstenotā attiecīgā dienesta veiktās incidenta vadības koordinācija pēc vajadzības sastāv no:

a)	atbilstošajā ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF un/vai EWRS) iesniegto datu analīzes, lai atklātu 10. vai 12. pantā minētās situācijas;

b)	10. vai 12. pantā minēto situāciju atklāšanas gadījumā datu iztrūkumu identificēšanas un dalībvalstu vai ieinteresēto personu aicināšanas iesniegt papildu informāciju, izmantojot atbilstošo ātrās brīdināšanas sistēmu, un ietekmētās pārtikas un barības izsekošanas uz priekšu un atpakaļ;

videokonferenču un audiokonferenču rīkošanas ar iesaistītajām dalībvalstīm, Savienības aģentūrām (EFSA un attiecīgajā gadījumā ECDC un citām novērtējuma struktūrām), attiecīgajām Eiropas Savienības references laboratorijām (EURL), ekspertiem, tostarp 5. pantā minēto krīzes koordinatoru tīklu, kā arī nepieciešamības gadījumā piedaloties pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības aizsardzības speciālistiem;

d)	ietekmes uz sabiedrības veselību sākotnējā novērtējuma koordinēšanas ar dalībvalstīm un Savienības aģentūrām;

e)	saziņas virzienu un darbību koordinēšanas starp Komisiju, dalībvalstīm, EFSA un attiecīgajā gadījumā citām Savienības aģentūrām, tirdzniecības partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

f)	nepieciešamības gadījumā ekspertu misijas darbībai uz vietas nosūtīšanas, lai sniegtu atbalstu izmeklēšanā;

g)	atkarībā no situācijas daļas vai visa krīzes koordinatoru tīkla izmantošanas informācijas vākšanai un izplatīšanai un attiecīgo minēto darbību koordinēšanai.

19. pants

Papildu praktiskās procedūras

Komisija kopā ar EFSA un attiecīgajā gadījumā ar ECDC izstrādā dažādas papildu procedūras un instrumentus, lai veicinātu iespējami ātrāku incidenta atrisināšanu un ierobežotu ietekmi uz sabiedrības veselību. Šajās procedūrās var jo īpaši paredzēt:

a)	uzliesmojumu avotu raksturojuma ātru sagatavošanu un ātru identifikāciju, uzturot un izmantojot cilvēkiem, dzīvniekiem, pārtikā un barībā konstatēto patogēnu molekulārās tipēšanas datubāzi;

b)	bioloģiska riska gadījumā kopīgu ātru uzliesmojumu izvērtējumu sagatavošanu kopā ar EFSA un ECDC saskaņā ar nolemtu standarta darba procedūru;

c)	ietvaru EFSA veiktam ātram ķīmiskā riska izvērtējumam;

d)	īstenoto darbību ietekmes uzraudzības procedūras.

VI NODAĻA

Saziņa

20. pants

Pārredzamība un saziņa

RASFF ietvaros veiktajai informācijas apmaiņai piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 52. pantā paredzētos īpašos konfidencialitātes noteikumus. Riska atklāšanas gadījumā saziņa gan proaktīvi, gan reaktīvi galvenokārt ir vērsta uz preses, sabiedrības un tirdzniecības partneru uzdotajiem jautājumiem par atklātajiem apdraudējumiem, pastāvošo risku un veiktajiem pasākumiem.

21. pants

Saziņas stratēģija visu incidentu laikā

1. Incidenta laikā reaģēšanas ietvaros Komisija koordinē skaidras, mērķētas un efektīvas informācijas sniegšanu sabiedrībai par riska izvērtējumu un vadību, ieskaitot to nenoteiktību. Sabiedrībai sniegtā informācija ir savlaicīga, pareiza, ticama un Savienības un dalībvalstu savstarpēji saskaņota. Komisija, EFSA, ECDC un dalībvalstis koordinē savu saziņu pārredzamā veidā, lai izvairītos no nesaskaņotiem ziņojumiem un pretrunīgas informācijas.

2. Koordinācijas ietvaros Komisija, EFSA, ECDC (gadījumos, kas ir centra kompetencē) un dalībvalstis cita citu iepriekš informē par plānotiem paziņojumiem, kas tos skar un ir saistīti ar uzliesmojumu (piem., izmantojot audiokonferences). Vienlaikus dalībvalstis nekavējoties informē skartos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus gadījumos, kad ir ievākti ticami pierādījumi par iespējamo uzliesmojuma avotu.

3. Dalībvalstis tiek informētas ar krīzes koordinatoru starpniecību, lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz riska paziņošanu. Komisija regulāri informē Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgo komiteju un Veselības drošības komiteju par krīzes vadību un tās saziņas stratēģiju.

4. Gadījumos, kad apdraudējums skar tirdzniecību uz vai no trešajām valstīm, tiek izmantots PVO Starptautiskais pārtikas nekaitīguma iestāžu tīkls (INFOSAN), neierobežojot vajadzību veikt papildu divpusēju informācijas apmaiņu ar tirdzniecības partneriem un kompetentajām iestādēm trešajās valstīs.

5. Komisija un dalībvalstis attiecīgos gadījumos sniedz papildu informāciju attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Pasaules Veselības organizācijai (PVO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO).

6. Detalizēti krīzes saziņas uzdevumi krīzes koordinatoru tīkla ietvaros ir izklāstīti I pielikumā.

22. pants

Krīzes centra specifiskā saziņas stratēģija

1. Tādas situācijas gadījumā, kad nepieciešams izveidot krīzes centru, krīzes centrs koordinē saziņu un nekavējoties izstrādā specifisku saziņas stratēģiju sabiedrības informēšanai par riskiem un veiktajiem pasākumiem. Komisija sagatavo šādas stratēģijas standarta veidni. Saziņas stratēģijā tiek identificēti būtiskākie ziņojumi galvenajai mērķauditorijai un būtiskākie saziņas līdzekļi to izplatīšanai.

2. Izmantojot V nodaļā minētās praktiskās procedūras, saziņas stratēģijas mērķis ir informēt sabiedrību un ekonomikas dalībniekus, tostarp tirdzniecības partnerus pārtikas jomā,

a)	nododot konsekventus un koordinētus vēstījumus;

b)	veicot efektīvu saziņu par riskiem;

c)	uzsverot notiekošo izmeklēšanu un piesardzības pasākumus gadījumos, kad avots ir nenoteikts;

d)	sniedzot ticamus pierādījumus (analīžu rezultātus, epidemioloģiskos pierādījumu u. c.), kas atbalsta pieņemtās pozīcijas un veiktos pasākumus;

e)	pārliecinot par krīzē neiesaistīto produktu drošību, tostarp sniedzot skaidru informāciju par skarto produktu veidiem, kā arī attiecībā uz neskartajiem;

f)	ziņojot par sekmīgiem pasākumiem un uz ticamiem pierādījumiem balstītiem rezultātiem:, piem., par efektīvas izmeklēšanas rezultātā identificētām un izņemtām skartajām partijām.

3. Incidentā tieši iesaistītās dalībvalstis un krīzes centra locekļi pieliek visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka to saziņas darbības atbilst krīzes centra apstiprinātajai saziņas stratēģijai.

4. Saziņas stratēģijā ietilpst atbilstošu kontaktu izveide ar iesaistītajām trešajām valstīm nolūkā sniegt tām skaidru, precīzu un saskaņotu informāciju par attiecīgās krīzes vadības attīstību.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

23. pants

Daudzgadu plāns

Komisija sagatavo piecu gadu plānu vispārējā plāna īstenošanai, kas turpmāk atjaunināms ik pēc pieciem gadiem atbilstoši identificētajām vajadzībām.

24. pants

Atcelšana

Lēmumu 2004/478/EK atceļ.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 19. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/478/EK par vispārēja pārtikas/barības krīzes vadības plāna pieņemšanu (OV L 160, 30.4.2004., 98. lpp.).

(3) Komisijas dienestu darba dokuments “Vispārīgās pārtikas aprites regulas (Regula (EK) Nr. 178/2002) REFIT izvērtējums”, SWD (2018)37, 15.1.2018.

(4) https://ec.europa.eu/energy/en/group-experts

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmums Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(7) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/rasff_fipronil-incident_conclusions_201709.pdf

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(9) https://ec.europa.eu/food/safety/btsf_en

I PIELIKUMS

Krīzes koordinatoru uzdevumi 5. panta ietvaros

Vispārīgie uzdevumi

Katras dalībvalsts krīzes koordinatori darbojas kā centrālie kontaktpunkti, nodrošinot:

—	koordināciju valsts mēroga pārtikas vai barības izraisītu incidentu vai krīžu gadījumos,

—	efektīvu brīdināšanas tīklu izmantošanu incidenta vai krīzes gadījumā,

—	valsts ārkārtas situāciju plāna prezentēšanu pēc Komisijas pieprasījuma krīzes koordinatoru sanāksmēs,

—	līdzdalību Komisijas rīkotās audiokonferencēs un ar tām saistītu turpmāku pasākumu īstenošanu pastiprinātas koordinācijas vai krīzes situāciju gadījumos,

—	atsauksmes sanāksmē pēc krīzes par iespējamiem trūkumiem un uzlabojamām jomām,

—	krīzes koordinatoru spēcīgu savstarpējo saikņu veidošanu un partneru sasvstarpējās uzticības veicināšanu, apmainoties ar pieredzi,

—	dalību valsts un Eiropas mēroga, tostarp EFSA un citu Eiropas iestāžu rīkotajos, simulācijas vingrinājumos.

Krīzes saziņas uzdevumi

Krīzes koordinatori savas kompetences ietvaros ir arī atbildīgi par krīzes saziņas koordinēšanu valsts un Savienības līmenī, piemēram, attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem, ar veselību saistītiem ieteikumiem utt.

Saziņas uzdevumi ietver:

—	VI nodaļā noteikto pārredzamības principu un saziņas stratēģijas ievērošanu valsts līmenī,

—	palīdzību vispārējas saziņas stratēģijas izstrādē pārtikas vai barības izraisītu incidentu vai krīžu vadībai,

—	krīzes saziņas pieredzes un ieteikumu sniegšanu lēmumu pieņēmējiem, piemēram, par to, kā iepazīstināt sabiedrību ar veselības aizsardzības pasākumiem,

—	galveno ziņojumu/partneru vienotās nostājas incidenta vai krīzes laikā izstrādi, izmantojot speciālos tīklus vai audiokonferences,

—	galveno ziņojumu izplatīšanu, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un citus instrumentus (piemēram, konkrētas tīmekļa lapas), tostarp, ja nepieciešams, EFSA komunikācijas ekspertu tīklu,

—	plašsaziņas līdzekļu reakcijas un sabiedriskās domas avotu (piem., sociālo plašsaziņas līdzekļu) uzraudzību incidenta vai krīzes laikā un ziņošanu par to tīklam,

—	pieprasījuma virzītu saziņas rīku (piem., BUJ, uzticības tālruņu, utt.) koordinēšanu,

—	saskaņotības nodrošināšanu ar EFSA un ECDC riska novērtējumiem, tostarp kopīgajiem uzliesmojumu ātrās reaģēšanas novērtējumiem, un saistītiem komunikācijas pasākumiem,

—	konsultāciju saņemšanu par EFSA un ECDC īstenoto saziņu krīzes situācijā attiecībā uz saziņu par zinātniskajiem riskiem pirms tās publiskošanas.

II PIELIKUMS

9. pantā minētās informācijas par incidentiem vākšanas avoti

Komisija pastāvīgi uzrauga un vāc informāciju no šādiem avotiem:

1)	Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantā minētās ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (RASFF);

2)	attiecīgos gadījumos Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 8. pantā minētās Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) (1);

3)	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, tostarp tās zinātniskajiem tīkliem (2);

ECDC, tostarp Epidemioloģiskās pētniecības informācijas sistēmas (EPIS) (3) – komunikācijas platforma, kas norīkotiem sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma ekspertiem ļauj apmainīties ar tehnisku informāciju, lai novērtētu, vai esošie un jaunie sabiedrības veselības apdraudējumi var potenciāli ietekmēt Eiropu;

5)	EFSA/ECDC kopīgā molekulārās tipēšanas datu kolekcijas;

6)	EFSA/ECDC kopsavilkuma ziņojuma par zoonožu, zoonožu izraisītāju un pārtikas izraisītu infekcijas uzliesmojumu tendencēm un avotiem (4);

7)	Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas (PAFF komiteja) (5);

8)	Eiropas Savienības (EURL) un nacionālo (NRL) references laboratoriju tīkla (6);

9)	Veselības drošības komitejas (HSC) (7);

10)	Informācijas pārvaldības sistēmas oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC) – iecerēta datorizēta sistēma, kas integrēs un, ja nepieciešams, jauninās visas atbilstīgās Komisijas pārvaldītās esošās informācijas sistēmas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 131.–136. pantu;

11)	Eiropas Kopienas sistēmas operatīvai informācijas apmaiņai radiācijas avāriju gadījumos (Ecurie);

12)	tiešiem kontaktiem ar citām Savienības aģentūrām, izņemot EFSA (piemēram, ECDC, ECHA, EMA), dalībvalstīm un ieinteresētām personām privātajā sektorā;

atbilstošas starptautiskas organizācijas, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE), Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Pasaules Veselības organizācija (PVO), it sevišķi tās Starptautiskais pārtikas nekaitīguma iestāžu tīkls (INFOSAN) (8) un kontekstā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (9) (SVAN) un Pasaules veselības drošības iniciatīva (10).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmums Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK. OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.

(2) http://efsa.europa.eu/en/science/wgs-and-networks

(3) https://ecdc.europa.eu/en/publications-data/epidemic-intelligence-information-system-epis

(4) Jaunākā versija: http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4634

(5) https://ec.europa.eu/food/committees/paff_en

(6) https://ec.europa.eu/food/safety/official_controls/legislation/ref-labs_en

(7) https://ec.europa.eu/health/preparedness_response/risk_management/hsc_en

(8) http://www.who.int/foodsafety/areas_work/infosan/en/

(9) http://www.who.int/topics/international_health_regulations/en/

(10) http://www.ghsi.ca/english/index.asp

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 50

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 21. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/295 (2019. gada 20. februāris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1011/2014 groza attiecībā uz izmaiņām maksājuma pieteikuma, tostarp papildu informācijas par finanšu instrumentiem, paraugā un pārskatu paraugā	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/296 (2019. gada 20. februāris), ar ko labo dažu valodu versijas Īstenošanas regulai (ES) 2016/2286, kurā izklāstīti detalizēti noteikumi par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējas novērtēšanas metodiku un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikumu uz novērtējumu ( 1 )	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/297 (2019. gada 20. februāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/298 (2019. gada 20. februāris), ar ko Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumā to trešo valstu, teritoriju, zonu vai nodalījumu sarakstā, no kurām atļauts importēt Savienībā vai tranzītā caur to pārvadāt konkrētas mājputnu izcelsmes preces, groza ierakstus par Baltkrieviju, Bosniju un Hercegovinu un Japānu ( 1 )	20
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/299 (2019. gada 12. februāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Transporta kopienas Reģionālajā pārvaldības komitejā attiecībā uz konkrētiem ar Transporta kopienas dibināšanas līguma īstenošanu saistītiem personāla jautājumiem	23
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/300 (2019. gada 19. februāris), ar ko izveido vispārēju krīzes vadības plānu pārtikas un barības nekaitīguma sfērā ( 1 )	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.