|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
20.2.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/289
(2019. gada 19. februāris),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,
publicējusi šīs regulas projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1588 (2) 6. pantu un 8. panta 2. punktu,
apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regulā (ES) Nr. 702/2014 (3) noteiktas atbalsta kategorijas ir atzītas par saderīgām ar iekšējo tirgu un ir atbrīvotas no prasības, ka par tām ir jāpaziņo Komisijai, pirms šis atbalsts tiek piešķirts. |
|
(2) |
Valsts atbalsta noteikumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 107., 108. un 109. pantā, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (4) paredzētam atbalstam, izņemot maksājumiem un valsts papildu finansējumam, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā. |
|
(3) |
Saskaņā ar Līguma 42. pantu valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz lauku attīstības atbalstu, kas saistīts ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. |
|
(4) |
Tomēr valsts atbalsta noteikumus piemēro lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, gan attiecībā uz daļu, ko līdzfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), gan attiecībā uz valsts papildu finansējumu. |
|
(5) |
Tādēļ, lai atvieglotu valsts atbalsta procedūras, ko piemēro lauku attīstības atbalstam mežsaimniecības nozarē un ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām lauku apvidos, Regulas (ES) Nr. 702/2014 noteikumi tika saskaņoti ar tiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013, ņemot vērā jaunāko Savienības valsts atbalsta pārskatīšanu 2014. gadā. |
|
(6) |
Noteikumu saskaņošanu starp Regulu (ES) Nr. 702/2014 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 ir skāris tas, ka 2018. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2393 (5), ar ko grozīja dažus Regulas (ES) Nr. 1305/2013 noteikumus, kas ir iestrādāti Regulā (ES) Nr. 702/2014. |
|
(7) |
Rezultātā nosacījumi atbrīvojumam attiecībā uz valsts atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 702/2014 32., 33., 35., 38.–41. un 44.–48. pantu vairs pilnībā neatbilst Regulā (ES) Nr. 1305/2013 izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc ir lietderīgi pielāgot šos noteikumus, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai saglabātu iespēju lauku attīstības atbalstu atbrīvot no paziņošanas tāpat kā līdz šim. |
|
(8) |
Minētās regulas 1. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts būtu jāsaskaņo ar 1. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (6), kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1084 (7). |
|
(9) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 702/2014 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 702/2014 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
|
2) |
regulas 6. panta 5. punktam pievieno šādu j) apakšpunktu:
|
|
3) |
regulas 32. pantu groza šādi:
|
|
4) |
regulas 33. pantu groza šādi:
|
|
5) |
regulas 35. pantu groza šādi:
|
|
6) |
regulas 38. panta 2. punktu groza šādi:
|
|
7) |
regulas 39. panta 4. punktam pievieno šādu trešo daļu: “Atbalsts, ko līdzfinansē ELFLA vai piešķir kā valsts papildu finansējumu tādam līdzfinansētam atbalstam, var tikt izmaksāts vadošajai iestādei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. panta 2. punkta a) apakšpunktā.”; |
|
8) |
regulas 40. pantu groza šādi:
|
|
9) |
regulas 41. pantu groza šādi:
|
|
10) |
regulas 44. pantu groza šādi:
|
|
11) |
regulas 45. pantu groza šādi:
|
|
12) |
regulas 46. panta 5. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam vai vadošajai iestādei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. panta 2. punkta a) apakšpunktā.”; |
|
13) |
regulas 47. panta 3. punktu groza šādi:
|
|
14) |
regulas 48. pantu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 19. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.
(2) OV C 421, 21.11.2018., 1. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).
(6) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
(7) Komisijas 2017. gada 14. jūnija Regula (ES) 2017/1084, ar ko Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza attiecībā uz atbalstu ostu un lidostu infrastruktūrai, paziņošanas robežvērtībām atbalstam kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atbalstam sporta un multifunkcionālai atpūtas infrastruktūrai un reģionālā darbības atbalsta shēmām tālākajos reģionos un ar ko Regulu (ES) Nr. 702/2014 groza attiecībā uz attiecināmo izmaksu aprēķinu (OV L 156, 20.6.2017., 1. lpp.).
|
20.2.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48/6 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/290
(2019. gada 19. februāris),
ar ko nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrēšanas un ziņošanas formātu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Visās dalībvalstīs izmantojama saskaņota datu struktūra un elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) ražotāju reģistrēšanas un ziņošanas formāts samazinās administratīvu slogu ražotājiem, kuru darbība aptver visu Savienību vai vairākas dalībvalstis. |
|
(2) |
Lai saskaņotu dažādo reģistrēšanas un ziņošanas praksi dalībvalstīs, reģistrēšanas un ziņošanas formāts būtu jāizmanto visiem ražotājiem, tostarp ražotājiem, kas EEI piegādā tālpārdošanā, vai pilnvarotiem pārstāvjiem, ja tādi ir iecelti, un visiem reģistriem, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punktu. |
|
(3) |
Reģistrēšanas un ziņošanas formātam būtu jāsatur būtiskie informācijas elementi, kas ražotājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem, ja tādi ir iecelti, saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 16. panta 2. punktu un X pielikumu jāsniedz reģistrēšanas un ziņošanas vajadzībām. Tajā vajadzētu paredzēt arī ierobežotu skaitu papildu informācijas elementu, ko var prasīt dalībvalsts, kurā ražotājs ir reģistrēts un sniedz ziņojumus. Lai novērstu lieku administratīvo slogu, šādas papildu informācijas prasības drīkstētu attiecināt tikai uz tiem elementiem, kas formātā jau iepriekš identificēti kā papildu informācijas elementi. |
|
(4) |
Direktīvas 2012/19/ES X pielikuma B daļas 5. punkts nosaka, ka katram ražotājam vai pilnvarotajam pārstāvim, ja tāds ir iecelts, ir jāziņo par to EEIA daudzumu, kuri ir dalīti savākti, reciklēti [pārstrādāti] (tostarp sagatavoti atkalizmantošanai [atkārtotai izmantošanai]), atgūti [reģenerēti] un likvidēti [apglabāti] dalībvalstī vai nosūtīti uz citu dalībvalsti vai ārpus Savienības, tomēr šo Komisijai ziņojamo informāciju ievāc dalībvalstīs no dažādiem avotiem. Šajā aspektā ziņošanas formātu saskaņošana palielinātu ražotājiem uzlikto administratīvo slogu, lai gan šīs īstenošanas regulas mērķa sasniegšanai tā nebūt nav vajadzīga. |
|
(5) |
Diena, no kuras sāk piemērot šīs regulas noteikumus, būtu jānosaka tā, lai reģistri un ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji varētu veikt nepieciešamos praktiskos pasākumus, un piemērošana būtu jāsāk līdz ar kalendārā gada sākumu. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) 39. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Reģistrēšanas formāts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punktu izveidotajos reģistros:
|
a) |
ražotāju reģistrēšanai izmanto formātu, kas noteikts I pielikuma A daļā; |
|
b) |
pilnvaroto pārstāvju reģistrēšanai izmanto formātu, kas noteikts I pielikuma B daļā. |
2. Dalībvalstis prasa, lai tiktu sniegti būtiskie informācijas elementi, kas kā tādi identificēti I pielikumā noteiktajos formātos.
Dalībvalstis var prasīt, lai tiktu sniegti papildu informācijas elementi, kas kā tādi identificēti I pielikumā noteiktajos formātos.
2. pants
Formāts, kādā dalībvalsts reģistram ziņo datus, kas saistīti ar šajā dalībvalstī tirgū laistajām EEI
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punktu izveidotajos reģistros tiek izmantots II pielikumā norādītais formāts, kādā ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, ja tādi ir iecelti saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 17. pantu, ziņo reģistram datus, kas saistīti ar šajā dalībvalstī tirgū laistajām EEI.
2. Dalībvalstis prasa, lai tiktu sniegti būtiskie informācijas elementi, kas kā tādi identificēti II pielikumā noteiktajā formātā.
Dalībvalstis var prasīt, lai tiktu sniegti papildu informācijas elementi, kas kā tādi identificēti II pielikumā noteiktajā formātā.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 19. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
I PIELIKUMS
Reģistrēšanās dalībvalstī – izmantojamais formāts
Būtiskie informācijas elementi ir apzīmēti ar “M”.
Filtratkarīgie informācijas elementi, kas apzīmēti ar “F”, ir daļa no būtiskajiem informācijas elementiem, bet tos piemēro tikai tad, ja pie iepriekšējā informācijas elementa ir izvēlēta specifiska atbilde.
Papildu informācijas elementi ir apzīmēti ar “M*”.
A DAĻA
Ražotāja reģistrēšanas formāts
|
Informācijas elements |
Apraksts |
Informācijas elementa veids |
||||||
|
Ražotāja vārds/uzvārds vai nosaukums |
Ražotāja oficiālais vārds/uzvārds vai nosaukums, kas piesaistīts valsts nodokļu maksātāja numuram vai identifikācijas kodam/numuram, kuru saņem, kad reģistrējas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā |
|
||||||
|
|
F |
||||||
|
|
F |
||||||
|
Ražotāja tirdzniecības nosaukums |
Nosaukums, ko ražotājs izmanto reklāmas un pārdošanas vajadzībām un kas atšķiras no statūtos vai citos oficiālos dokumentos norādītā juridiskā nosaukuma. |
M* |
||||||
|
Ražotāja juridiskā adrese: |
Ražotāja oficiālā adrese. |
|
||||||
|
M |
|||||||
|
M |
|||||||
|
M |
|||||||
|
M |
|||||||
|
M* |
|||||||
|
M* |
|||||||
|
M |
|||||||
|
EEI gada apgrozījuma kategorijas |
Norāda ražotāja gada apgrozījumu. Dalībvalstīm, kas šo informācijas elementu prasa, ir jāpiedāvā dažādas “EEI gada apgrozījuma kategorijas”, lai ražotājs var attiecīgo kategoriju izvēlēties. |
M* |
||||||
|
Ražotāja kontaktpersona |
Ar ražotāju saistīta persona, ar ko var kontaktēties. Tā ir persona, ko ražotājs izraudzījis par sākotnējo vai pastāvīgo kontaktpersonu. |
|
||||||
|
|
M |
||||||
|
|
M |
||||||
|
Darba tālruņa numurs. |
M |
||||||
|
Darba e-pasta adrese. |
M |
||||||
|
Kontaktpersonas darba adrese. |
|
||||||
|
M |
|||||||
|
M |
|||||||
|
M |
|||||||
|
M |
|||||||
|
M* |
|||||||
|
M* |
|||||||
|
Valsts identifikācijas kods/uzņēmuma reģistrācijas numurs |
Ja ražotājs ir juridiska persona, tas ir identifikācijas kods/numurs, kuru saņem, kad reģistrējas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. |
F |
||||||
|
Valsts nodokļu maksātāja numurs |
Ražotāja nodokļu maksātāja numurs dalībvalstī. |
M* |
||||||
|
Cita identifikācijas informācija |
Ja ražotājs veic uzņēmējdarbību/ir reģistrēts trešās valstīs, oficiālais reģistrācijas numurs/kods. |
F |
||||||
|
EEI kategorija/kategorijas |
Apraksts par EEI kategoriju/kategorijām, ko ražotājs laiž dalībvalsts tirgū (norāda numuru atbilstīgi Direktīvas 2012/19/ES III pielikumam). |
M |
||||||
|
EEI apakškategorija/apakškategorijas |
Apraksts par dalībvalstī izmantoto EEI apakškategoriju/apakškategorijām, ko ražotājs laiž dalībvalsts tirgū. |
M* |
||||||
|
EEI tips (mājsaimniecības iekārtas vai iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas). |
Pie katras EEI kategorijas vai apakškategorijas (ja tādas ir), ko ražotājs laiž dalībvalsts tirgū, norāda, vai tās ir “mājsaimniecības iekārtas” vai “iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas”. |
M* |
||||||
|
EEI zīmola nosaukums |
Pie katras EEI kategorijas vai apakškategorijas (ja tādas ir), ko ražotājs laiž dalībvalsts tirgū, norāda ražotāja brīvi izraudzītu nosaukumu, ko tas devis EEI, lai ierīci varētu atšķirt kā šī ražotāja ražotu vai tirgotu, un ko var izmantot un aizsargāt kā preču zīmi. |
M* |
||||||
|
Ražotāja atbildība |
Informācija par to, kā ražotājs attiecīgajā dalībvalstī izpilda tam ar Direktīvu 2012/19/ES uzliktos pienākumus. Ja tas pats ražotājs attiecībā uz dažām EEI kategorijām ir izveidojis atsevišķu atbilstības shēmu, bet attiecībā uz citām ir pievienojies kolektīvai atbilstības shēmai, norāda abas. |
|
||||||
|
Ražotājs ir izveidojis atsevišķu atbilstības shēmu. Jā/Nē |
|
M |
||||||
|
Ja atbilde ir “jā”, sniedziet papildu informāciju par atsevišķo atbilstības shēmu. |
Tās papildu informācijas apraksts, ko ražotājs iesniegs saistībā ar atsevišķo atbilstības shēmu. |
M* |
||||||
|
Ražotājs ir pievienojies kolektīvai atbilstības shēmai(-ām). Jā/Nē |
|
M |
||||||
|
Finansiālā atbildība |
Informācija par to, kāda veida galvojumu saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 12. pantu katrs ražotājs sniedz, kad tas izstrādājumu laiž dalībvalsts tirgū. |
|
||||||
|
Ražotājs ir iesaistījies vienā vai vairākās kolektīvajās atbilstības shēmās. Jā/Nē |
|
M |
||||||
|
Ražotājs nodrošina pārstrādes apdrošināšanu. Jā/Nē |
|
M |
||||||
|
Ražotājs nodrošina bloķētu bankas kontu. Jā/Nē |
|
M |
||||||
|
Cits (norādīt) |
Ja finansiālais galvojums dalībvalstī neizpaužas nevienā no iepriekš minētajiem veidiem, ražotājam ir jāapraksta galvojuma veids. |
F |
||||||
|
Tālpārdošana |
|
|
||||||
|
Ražotājs izmanto tālpārdošanu, lai EEI citā dalībvalstī tieši pārdotu privātām mājsaimniecībām vai lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības. Jā/Nē |
Ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību/ir reģistrēts dalībvalstī, norāda, vai tas reģistrācijas brīdī ar tālpārdošanas starpniecību EEI citā dalībvalstī tieši pārdod privātām mājsaimniecībām vai lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības |
M |
||||||
|
To dalībvalstu saraksts, kurās ražotājs pārdod EEI ar tālpārdošanas starpniecību |
Ja ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību/ir reģistrēts dalībvalstī, ar tālpārdošanas starpniecību EEI citā dalībvalstī tieši pārdod privātām mājsaimniecībām vai lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības, tam ir jānorāda dalībvalsts(-u) nosaukums(-i). |
F |
||||||
|
Pilnvarotā pārstāvja vārds/uzvārds vai nosaukums dalībvalstī(-īs), kurā(-ās) ražotājs pārdod EEI ar tālpārdošanas starpniecību |
Ja ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību/ir reģistrēts dalībvalstī, ar tālpārdošanas starpniecību EEI citā dalībvalstī tieši pārdod privātām mājsaimniecībām vai lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības, tam ir jānorāda pilnvarotā pārstāvja vārds/nosaukums šajā citā dalībvalstī. |
F |
||||||
|
Deklarācija “Ar šo paziņoju(-am), ka sniegtā informācija ir patiesa un atspoguļo pareizas ziņas par augstāk minēto ražotāju un par to, kāda veida elektriskās un elektroniskās iekārtas augstāk minētais ražotājs laidis … (dalībvalsts nosaukums) tirgū.” |
Ražotāja vai – attiecīgā gadījumā – tādas trešās personas, kas rīkojas ražotāja vārdā, deklarācija par to, ka sniegtā informācija ir patiesa un precīza. Ja veidlapas ir elektroniskas, jāizdara atzīme attiecīgajā lodziņā. |
M |
B DAĻA
Pilnvarotā pārstāvja reģistrēšanas formāts
|
Informācijas elements |
Apraksts |
Informācijas elementa veids |
||||||||
|
Pilnvarotā pārstāvja vārds/uzvārds vai nosaukums |
Pilnvarotā pārstāvja oficiālais vārds/uzvārds vai nosaukums, kas piesaistīts valsts nodokļu maksātāja numuram vai identifikācijas kodam/numuram, kuru saņem, kad reģistrējas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. |
|
||||||||
|
|
F |
||||||||
|
|
F |
||||||||
|
Pilnvarotā pārstāvja juridiskā adrese |
Pilnvarotā pārstāvja oficiālā adrese. Pilnvarotajam pārstāvim jāveic uzņēmējdarbība/jābūt reģistrētam dalībvalsts teritorijā. |
|
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
|
M* |
||||||||
|
|
M* |
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
Pilnvarotā pārstāvja kontaktpersona |
Ar pilnvaroto pārstāvi saistīta persona, ar ko var kontaktēties. Tā ir persona, ko pilnvarotais pārstāvis izraudzījis par sākotnējo vai pastāvīgo kontaktpersonu. Kontaktpersonai jābūt reģistrētai dalībvalsts teritorijā. |
|
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
|
M |
||||||||
|
Darba tālruņa numurs. |
M |
||||||||
|
Darba e-pasta adrese. |
M |
||||||||
|
Kontaktpersonas darba adrese. |
|
||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M* |
|||||||||
|
M* |
|||||||||
|
Valsts identifikācijas kods / uzņēmuma reģistrācijas numurs |
Ja pilnvarotais pārstāvis ir juridiska persona, tas ir identifikācijas kods/numurs, kuru saņem, kad reģistrējas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. |
F |
||||||||
|
Valsts nodokļu maksātāja numurs |
Pilnvarotā pārstāvja nodokļu maksātāja numurs dalībvalstī. |
M* |
||||||||
|
Pārstāvēto ražotāju nosaukumi
|
Pilnvarotā pārstāvja pārstāvēto ražotāju oficiālais vārds/uzvārds vai nosaukums, kas piesaistīts ražotāja valsts/Eiropas nodokļu maksātāja numuram vai identifikācijas kodam/numuram, kuru saņem, kad reģistrējas tās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā, kurā ražotājs veic uzņēmējdarbību. Ja pilnvarotais pārstāvis pārstāv vairākus ražotājus un dalībvalsts ir noteikusi, ka pilnvarotajam pārstāvim jāreģistrējas vienreiz, pilnvarotajam pārstāvim atsevišķi jānorāda katra pārstāvētā ražotāja vārds/uzvārds vai nosaukums, un kontaktinformācija. |
M |
||||||||
|
Pārstāvēto ražotāju kontaktinformācija |
Pilnvarotā pārstāvja pārstāvēto ražotāju oficiālā kontaktinformācija. |
|
||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
M |
|||||||||
|
F |
|||||||||
|
Pārstāvētā ražotāja EEI gada apgrozījuma kategorijas |
Norāda pārstāvētā ražotāja gada apgrozījumu. Dalībvalstīm, kas šo informācijas elementu prasa, ir jāpiedāvā dažādas “EEI gada apgrozījuma kategorijas”, lai pārstāvētais ražotājs var attiecīgo kategoriju izvēlēties. Ja pilnvarotais pārstāvis pārstāv vairākus ražotājus un dalībvalsts ir noteikusi, ka pilnvarotajam pārstāvim jāreģistrējas vienreiz, pilnvarotajam pārstāvim atsevišķi jānorāda katra pārstāvētā ražotāja EEI gada apgrozījuma kategorija. |
M* |
||||||||
|
EEI kategorija/kategorijas |
Apraksts par EEI kategoriju/kategorijām, ko pārstāvētais ražotājs laiž dalībvalsts tirgū (norāda numuru atbilstīgi Direktīvas 2012/19/ES III pielikumam). Ja pilnvarotais pārstāvis pārstāv vairākus ražotājus un dalībvalsts ir noteikusi, ka pilnvarotajam pārstāvim jāreģistrējas vienreiz, pilnvarotajam pārstāvim atsevišķi jāapraksta EEI kategorijas, ko katrs pārstāvētais ražotājs laiž dalībvalsts tirgū. |
M |
||||||||
|
EEI apakškategorija/apakškategorijas |
Apraksts par dalībvalstī izmantotajām EEI apakškategoriju/apakškategorijām, ko ražotājs laiž dalībvalsts tirgū. Ja pilnvarotais pārstāvis pārstāv vairākus ražotājus un dalībvalsts ir noteikusi, ka pilnvarotajam pārstāvim jāreģistrējas vienreiz, pilnvarotajam pārstāvim atsevišķi jāapraksta EEI apakškategorijas, ko katrs pārstāvētais ražotājs laiž dalībvalsts tirgū. |
M* |
||||||||
|
EEI tips (mājsaimniecības iekārtas vai iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas). |
Pie katras EEI kategorijas vai apakškategorijas (ja tādas ir), ko pārstāvētais ražotājs laiž dalībvalsts tirgū, norāda, vai tās ir “mājsaimniecības iekārtas” vai “iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas”. |
M* |
||||||||
|
EEI zīmola nosaukums |
Pie katras EEI kategorijas vai apakškategorijas (ja tādas ir), ko pārstāvētais ražotājs laiž dalībvalsts tirgū, norāda ražotāja brīvi izraudzītu nosaukumu, ko tas devis EEI, lai ierīci varētu atšķirt kā šī ražotāja ražotu vai tirgotu, un ko var izmantot un aizsargāt kā preču zīmi. |
M* |
||||||||
|
Ražotāja atbildība |
Informācija par to, kā pārstāvētais ražotājs attiecīgajā dalībvalstī izpilda tam ar Direktīvu 2012/19/ES uzliktos pienākumus. Ja tas pats ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā attiecībā uz dažām EEI kategorijām ir izveidojis atsevišķu atbilstības shēmu, bet attiecībā uz citām ir pievienojies kolektīvai atbilstības shēmai, norāda abas. Ja pilnvarotais pārstāvis pārstāv vairākus ražotājus un dalībvalsts ir noteikusi, ka pilnvarotajam pārstāvim jāreģistrējas vienreiz, pilnvarotajam pārstāvim atsevišķi jānorāda, kā katrs pārstāvētais ražotājs attiecīgajā dalībvalstī izpilda tam ar Direktīvu 2012/19/ES uzliktos pienākumus. |
|
||||||||
|
Ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā ir izveidojis atsevišķu atbilstības shēmu dalībvalstī. Jā/Nē |
|
M |
||||||||
|
Ja atbilde ir “Jā”, sniedziet papildu informāciju par atsevišķo atbilstības shēmu. |
Tās papildu informācijas apraksts, ko ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā iesniedz saistībā ar atsevišķo atbilstības shēmu. |
M* |
||||||||
|
Ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā ir pievienojies kolektīvai atbilstības shēmai(-ām) dalībvalstī. Jā/Nē |
|
M |
||||||||
|
Finansiālā atbildība |
Informācija par to, kāda veida galvojumu saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 12. pantu katrs pārstāvētais ražotājs sniedz, kad tas izstrādājumu laiž dalībvalsts tirgū. |
|
||||||||
|
Ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā ir iesaistījies vienā vai vairākās kolektīvās atbilstības shēmās. Jā/Nē |
|
M |
||||||||
|
Ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā nodrošina pārstrādes apdrošināšanu. Jā/Nē |
|
M |
||||||||
|
Ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ražotāja vārdā nodrošina bloķētu bankas kontu. Jā/Nē |
|
M |
||||||||
|
Cits (norādīt) |
Ja finansiālais galvojums dalībvalstī neizpaužas nevienā no iepriekš minētajiem veidiem, pilnvarotajam pārstāvim ir jāapraksta galvojuma veids. |
M |
||||||||
|
Deklarācija “Ar šo apliecinu(-ām), ka minēto pilnvaroto pārstāvi ar rakstisku pilnvarojumu ir iecēlis pārstāvētais ražotājs saskaņā ar 17. panta 3. punktu Direktīvā 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.” |
Pilnvarotā pārstāvja vai – attiecīgā gadījumā – trešās personas, kas darbojas pilnvarotā pārstāvja vārdā, deklarācija par to, ka pilnvarotais pārstāvis ir iecelts ar rakstisku pilnvarojumu saskaņā ar 17. panta 3. punktu Direktīvā 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Ja veidlapas ir elektroniskas, jāizdara atzīme attiecīgajā lodziņā. |
M |
||||||||
|
Deklarācija “Ar šo paziņoju(-am), ka sniegtā informācija ir patiesa un atspoguļo pareizas ziņas par augstāk minēto pilnvaroto pārstāvi un par to, kāda veida elektriskās un elektroniskās iekārtas augstāk minētā pilnvarotā pārstāvja pārstāvētais ražotājs laidis … (dalībvalsts nosaukums) tirgū.” |
Pilnvarotā pārstāvja vai – attiecīgā gadījumā – trešās personas, kas rīkojas pilnvarotā pārstāvja vārdā, deklarācija par to, ka sniegtā informācija ir patiesa un precīza. Ja veidlapas ir elektroniskas, jāizdara atzīme attiecīgajā lodziņā. |
M |
II PIELIKUMS
Formāts, kādā dalībvalsts reģistram ziņo par dalībvalstī tirgū laistajām EEI
Būtiskie informācijas elementi ir apzīmēti ar “M”.
Filtratkarīgie informācijas elementi, kas apzīmēti ar “F”, ir daļa no būtiskajiem informācijas elementiem, bet tos piemēro tikai tad, ja pie iepriekšējā informācijas elementa ir izvēlēta specifiska atbilde.
Papildu informācijas elementi ir apzīmēti ar “M*”.
|
Informācijas elements |
Apraksts |
Informācijas elementa veids |
||||||
|
Ražotāja vai pilnvarotā pārstāvja vārds/uzvārds vai nosaukums, vai tās organizācijas nosaukums, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības: |
Ražotāja vai pilnvarotā pārstāvja oficiālais vārds/uzvārds vai nosaukums, vai tās organizācijas oficiālais nosaukums, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības, kas piesaistīts valsts nodokļu maksātāja numuram vai identifikācijas kodam/numuram, kuru saņem, kad reģistrējas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. |
|
||||||
|
|
F |
||||||
|
|
F |
||||||
|
|
F |
||||||
|
Valsts identifikācijas kods/uzņēmuma reģistrācijas numurs |
Ja ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ir juridiska persona vai tā ir organizācija, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības, tas ir identifikācijas kods/numurs, kuru saņem, kad reģistrējas dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. |
F |
||||||
|
Valsts nodokļu maksātāja numurs |
Ražotāja vai pilnvarotā pārstāvja, vai organizācijas, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības dalībvalstī, nodokļa maksātāja numurs: |
M* |
||||||
|
Pārskata periods |
Ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis, vai – attiecīgā gadījumā – organizācija, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības, norāda attiecīgo pārskata periodu. |
M |
||||||
|
Kontaktpersona ziņošanas sakarā |
Ar ražotāju vai pilnvaroto pārstāvi, vai – attiecīgā gadījumā – organizāciju, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības, saistīta persona, ar ko var sākumā vai regulāri kontaktēties sakarā ar ziņošanu reģistram. |
|
||||||
|
|
M |
||||||
|
|
M |
||||||
|
Darba tālruņa numurs. |
M |
||||||
|
Darba e-pasta adrese. |
M |
||||||
|
Dalībvalstī tirgū laisto EEI daudzums (tonnās) |
Katrs ražotājs vai katrs pilnvarotais pārstāvis ziņo par dalībvalstī tirgū laisto EEI masu (tonnās), kas definēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/699 2. panta a) punktā. Ja dalībvalsts atļauj, ka šo informāciju sniedz organizācija, kura ražotāju vārdā pilda ražotāja paplašinātās atbildības saistības, norāda, vai šī informācija jāziņo par katru pārstāvēto ražotāju un pilnvaroto pārstāvi atsevišķi vai par visiem ražotājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem kopā. |
|
||||||
|
pa EEI kategorijām |
Dalībvalstī ražotāja tirgū laisto EEI masa pa EEI kategorijām saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES III pielikumu; par fotoelementu paneļiem ziņo atsevišķi. |
M |
||||||
|
pa EEI apakškategorijām |
Dalībvalstī ražotāja tirgū laisto EEI masa pa dalībvalstī izmantotajām EEI apakškategorijām. |
M* |
||||||
|
pa EEI tipiem (mājsaimniecības iekārtas vai iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas) |
Dalībvalstī ražotāja tirgū laisto EEI masa pa EEI tipiem (“mājsaimniecības iekārtas” vai “iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas”). |
M* |
||||||
|
Deklarācija “Ar šo paziņoju(-am), ka šajā dokumentā sniegtās ziņas ir patiesas un atspoguļo precīzu informāciju par to, kāda veida elektriskās un elektroniskās iekārtas minētais ražotājs laidis … (dalībvalsts nosaukums) tirgū.” |
Ražotāja vai pilnvarotā pārstāvja, vai – attiecīgā gadījumā – trešās personas, kas rīkojas pilnvarotā pārstāvja vārdā, deklarācija par to, ka sniegtā informācija ir patiesa un precīza. Ja veidlapas ir elektroniskas, jāizdara atzīme attiecīgajā lodziņā. |
M |
|
20.2.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48/17 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/291
(2019. gada 19. februāris),
ar ko attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām 1-naftilacetamīdam, 1-naftiletiķskābei, akrinatrīnam, azoksistrobīnam, fluazifopam-P, fluroksipiram, imazalilam, krezoksimmetilam, oksifluorfēnam, prohlorāzam, proheksadionam, spiroksamīnam, teflutrīnam un terbutilazīnam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 17. panta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma B daļā norādītas darbīgās vielas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009. |
|
(2) |
1-naftilacetamīda, 1-naftiletiķskābes, akrinatrīna, azoksistrobīna, fluazifopa-P, fluroksipira, imazalila, krezoksimmetila, oksifluorfēna, prohlorāza, proheksadiona, spiroksamīna, teflutrīna un terbutilazīna apstiprinājuma periods beigsies 2021. gada 31. decembrī. |
|
(3) |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (3) tika iesniegti šajā regulā iekļauto darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanas pieteikumi. Taču minēto vielu apstiprinājuma periods no pieteikumu iesniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu. Tāpēc to apstiprinājuma periodus nepieciešams pagarināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu. |
|
(4) |
Ņemot vērā, cik daudz laika un resursu vajag, lai novērtētu daudzus apstiprinājuma atjaunošanas pieteikumus darbīgajām vielām, kuru apstiprinājums beigsies laikā no 2019. līdz 2021. gadam, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2016) 6104 (4) tika izveidota darba programma, grupējot līdzīgas darbīgās vielas un nosakot prioritātes atbilstoši drošības apsvērumiem saistībā ar cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 18. pantā. |
|
(5) |
Par zema riska vielām prezumētas vielas saskaņā ar Īstenošanas lēmumu C(2016) 6104 būtu jāprioritizē. Tāpēc šo vielu apstiprinājums būtu jāpagarina par iespējami īsu laiku. Ņemot vērā pienākumu un darba sadalījumu starp dalībvalstīm, kuras darbojas kā ziņotājas un otrās ziņotājas, un novērtēšanai un lemšanai vajadzīgo resursu pieejamību, attiecībā uz darbīgo vielu proheksadionu šim laikam vajadzētu būt uz vienu gadu. |
|
(6) |
Darbīgajām vielām, kas neietilpst Īstenošanas lēmuma C(2016) 6104 prioritārajās kategorijās, ņemot vērā esošo apstiprinājuma termiņu, to, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. panta 3. punktu papildu dokumentācija par jebkuru darbīgo vielu jāiesniedz ne vēlāk kā 30 mēnešus pirms apstiprinājuma termiņa beigām, un ņemot vērā, ka jāgādā, lai pienākumi un darbs starp dalībvalstīm, kas darbojas kā ziņotājas un otrās ziņotājas, un novērtēšanai un lemšanai pieejamie vajadzīgie resursi būtu līdzsvaroti sadalīti, apstiprinājums būtu jāpagarina vai nu par diviem, vai trim gadiem. Tādēļ ir lietderīgi darbīgo vielu 1-naftilacetamīda, 1-naftiletiķskāba, akrinatrīna, fluazifopa-P un spiroksamīna apstiprinājumu pagarināt par diviem gadiem un darbīgo vielu azoksistrobīna, fluroksipira, imazalila, krezoksimmetila, oksifluorfēna, teflutrīna un terbutilazīna apstiprinājumu pagarināt par trim gadiem. |
|
(7) |
Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā izvirzīto mērķi, ja ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā pirms šīs regulas pielikumā noteiktā attiecīgā termiņa beigu datuma nav saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 iesniegta papildu dokumentācija, Komisija termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tās pieņemšanas. |
|
(8) |
Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā izvirzīto mērķi, ja Komisija pieņem regulu, kurā noteikts, ka kādai šīs regulas pielikumā minētajai darbīgajai vielai apstiprinājums netiek atjaunots, jo nav izpildīti apstiprināšanas kritēriji, Komisija, izvēloties attiecīgo vēlāko datumu, termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai datumā, kurā stājas spēkā regula, ar ko darbīgās vielas apstiprinājums netiek atjaunots. Ja Komisija pieņem regulu, ar kuru paredz atjaunot šīs regulas pielikumā minētas darbīgās vielas apstiprinājumu, tā atbilstoši apstākļiem centīsies noteikt agrāko iespējamo piemērošanas datumu. |
|
(9) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 19. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2012. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012, ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 28. septembra Īstenošanas lēmums, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 izveido darba programmu tādu darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumu novērtēšanai, kuru termiņš beidzas 2019., 2020. un 2021. gadā (OV C 357, 29.9.2016., 9. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļu groza šādi:
|
1) |
4. rindas “Azoksistrobīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
2) |
5. rindas “Imazalils” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
3) |
6. rindas “Proheksadions” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2022. gada 31. decembris”; |
|
4) |
7. rindas “Spiroksamīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2023. gada 31. decembris”; |
|
5) |
8. rindas “Krezoksimmetils” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
6) |
9. rindas “Fluroksipirs” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
7) |
10. rindas “Teflutrīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
8) |
11. rindas “Oksifluorfēns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
9) |
12. rindas “1-naftilacetamīds” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2023. gada 31. decembris”; |
|
10) |
13. rindas “1-naftiletiķskābe” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2023. gada 31. decembris”; |
|
11) |
15. rindas “Fluazifops-P” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2023. gada 31. decembris”; |
|
12) |
16. rindas “Terbutilazīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2024. gada 31. decembris”; |
|
13) |
19. rindas “Akrinatrīns” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2023. gada 31. decembris”; |
|
14) |
20. rindas “Prohlorāzs” sestajā slejā “Apstiprināšanas termiņa beigas” datumu aizstāj ar “2023. gada 31. decembris”. |
LĒMUMI
|
20.2.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48/20 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/292
(2019. gada 12. februāris)
par atļauju nodot klasificētu ES informāciju trešām valstīm un starptautiskām organizācijām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Padomes Lēmumu (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (2013/488/ES) (1) un jo īpaši tā 13. pantu un VI pielikumu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Savienība slēdz nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai. |
|
(2) |
Ģenerālsekretārs Padomes Ģenerālsekretariāta vārdā var slēgt administratīvus nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai. |
|
(3) |
Ievērojot Lēmuma 2013/488/ES VI pielikuma 37. punktu, Padomei ir jāpieņem lēmums, lai atļautu ģenerālsekretāram nodot ES klasificētu informāciju trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai un administratīviem nolīgumiem par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Gadījumos, kad starp Savienību un kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju ir spēkā nolīgums par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (“informācijas drošības nolīgums”), un saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES Padomes ģenerālsekretāram ir atļauts saskaņā ar principu par informācijas autora piekrišanu nodot attiecīgai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai ES klasificētu informāciju, kas ietilpst informācijas drošības nolīguma piemērošanas jomā, līdz līmenim, kuru saskaņā ar Lēmuma 2013/488/ES VI pielikuma 11. punktu ir noteikusi Padomes Drošības komiteja. Lēmumu nodot ES klasificētu informāciju trešai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar informācijas drošības nolīgumu pieņem ģenerālsekretārs katrā gadījumā atsevišķi.
2. Ja Padomes ģenerālsekretārs pēc tam, kad saņemts Padomes apstiprinājums, saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES ir noslēdzis administratīvu nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai (“administratīvs nolīgums”) ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, Padomes ģenerālsekretāram ir atļauts saskaņā ar principu par informācijas autora piekrišanu nodot attiecīgai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai ES klasificētu informāciju, kas ietilpst administratīvā nolīguma jomā, līdz līmenim, kas norādīts administratīvajā nolīgumā. Lēmumu nodot ES klasificētu informāciju trešai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar administratīvo nolīgumu pieņem ģenerālsekretārs katrā gadījumā atsevišķi.
3. Padomes ģenerālsekretārs 1. un 2. punktā minētās pilnvaras var deleģēt Padomes Ģenerālsekretariāta vecākajiem ierēdņiem.
2. pants
Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj šādus lēmumus:
|
1) |
Padomes Lēmums (2011. gada 20. jūnijs) par informācijas sniegšanu saskaņā ar pastāvīgiem nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai; |
|
2) |
Padomes Lēmums (2011. gada 20. jūnijs) par informācijas nodošanu saskaņā ar administratīviem nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai. |
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2019. gada 12. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E.O. TEODOROVICI
|
20.2.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48/22 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/293
(2018. gada 8. novembris)
par valsts atbalstu SA.43785 (2018/C) (ex 2015/PN, ex 2018/NN), ko piešķīrusi Rumānija Complexul Energetic Hunedoara pārstrukturēšanai
(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 7308)
(Autentisks ir tikai teksts rumāņu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1),
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Komisija 2018. gada 12. marta vēstulē informēja Rumāniju par to, ka Komisija ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā “LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (“lēmums par procedūras sākšanu”) saistībā ar atbalstu Complexul Energetic Hunedoara S.A. (“CE Hunedoara”) pārstrukturēšanai. Lēmums par procedūras sākšanu tika pieņemts pēc iepriekšējiem paziņojumiem un saziņas starp Komisiju un Rumāniju par valsts atbalstu CE Hunedoara vai tā priekštečiem, kā sīkāk paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu un šā lēmuma 2.1. sadaļā. |
|
(2) |
Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par to. |
|
(3) |
Rumānija 2018. gada 15. maijā iesniedza piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu. Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Papildus 2018. gada 15. maijā saņemtajām piezīmēm Komisija 2018. gada 31. jūlijā organizēja arī videokonferenci ar Rumānijas iestādēm. |
2. ATBALSTA SĪKS APRAKSTS
2.1. Iepriekšējie lēmumi par CE Hunedoara
|
(4) |
Komisija 2012. gada 22. februārī pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret plānoto atbalstu pavisam 1 169 miljonu RON (aptuveni 251,3 miljoni EUR) apmērā trīs no septiņu valsts antracīta ieguves uzņēmuma AS Petrosani (3) izmantoto ogļraktuvju slēgšanai (“lēmums par pirmo palīdzību ogļraktuvēm”). Šajā lēmumā Komisija secināja, ka plānotais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/787/ES (4) (“Padomes lēmums par atbalstu ogļraktuvēm”). |
|
(5) |
Komisija 2015. gada 20. aprīlī secināja, ka laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam Electrocentrale Paroșeni un Electrocentrale Deva – divi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, kuri 2012. gadā tika apvienoti, izveidojot CE Hunedoara, – saņēma no valsts darbības atbalstu, kas nebija saderīgs ar iekšējo tirgu. Savā lēmumā (5) (“lēmums par nesaderīgu atbalstu”) Komisija pieprasīja Rumānijai atgūt atbalstu un procentus no CE Hunedoara kā abu elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu saistību pārņēmēja gadījumā, ja atbalsta saņēmēji nevarētu veikt atmaksu. Rumānijas iestādes 2015. gada 10. jūnijā iesniedza informāciju, kas apliecināja, ka CE Hunedoara bija pārskaitījis Rumānijas Enerģētikas ministrijai summu 34 785 015,45 RON (aptuveni 7,48 miljonu EUR) apmērā, kura nosedza atgūstamo atbalsta summu un procentus, tādējādi izpildot lēmumu par atgūšanu. |
|
(6) |
Komisija 2015. gada 21. aprīlī pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret valsts atbalstu, ko bija plānots piešķirt CE Hunedoara mērķaizdevumu veidā apmērā, kas nepārsniedz 167 miljonus RON (aptuveni 37,7 miljonus EUR) (6) (“lēmums par glābšanas atbalstu”) (7). Šajā lēmumā Komisija secināja, ka aizdevumi bija glābšanas atbalsts CE Hunedoara, un paziņoja, ka šis atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“pamatnostādnes par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu”) (8), ņemot vērā vairākas Rumānijas uzņemtās saistības (skatīt šā lēmuma 120. un 123. apsvērumu). |
|
(7) |
2015. gada 21. oktobrī, sešus mēnešus pēc lēmuma par glābšanas atbalsta piešķiršanu, Rumānija iesniedza CE Hunedoara pārstrukturēšanas plānu (“pirmais pārstrukturēšanas plāns”) (9). Rumānijas mērķis bija pagarināt glābšanas aizdevuma, uz ko attiecās lēmums par glābšanas atbalstu, atmaksas periodu un piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu CE Hunedoara, lai finansētu pirmajā pārstrukturēšanas plānā iekļautās izmaksas. Ar 2015. gada 3. decembrī iesniegto vēstuli Rumānija paziņoja savu apņemšanos iesniegt informāciju par pārstrukturēšanas atbalstu pēc četrām nedēļām. Nākamajā dienā Komisija administratīvi ierosināja lietu SA.43785 (2015/PN) par pārstrukturēšanas atbalstu CE Hunedoara. |
|
(8) |
Rumānija 2016. gada 8. janvārī iepriekš paziņoja par savu nodomu piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu CE Hunedoara, pamatojoties uz jaunu pārstrukturēšanas plānu, kurā bija veikti grozījumi salīdzinājumā ar pirmo pārstrukturēšanas plānu (“grozītais pārstrukturēšanas plāns”), un iesniedza papildu informāciju, ko vēlreiz papildināja 2016. gada 11. janvārī. 2016. gada 12. janvārī notika sanāksme ar Rumānijas iestādēm par iesniegto informāciju. |
|
(9) |
Rumānija 2016. gada 15. janvārī tika informēta par to, ka būtu ieteicams veikt būtiskas izmaiņas plānotajā pārstrukturēšanas atbalstā un pirmajā pārstrukturēšanas plānā, pirms Rumānija iesniedz oficiālu paziņojumu. Pēc tam Rumānija neiesniedza jaunu pārstrukturēšanas plānu. |
|
(10) |
2016. gada janvārī tika sākta oficiāla CE Hunedoara maksātnespējas procedūra atbilstīgi Rumānijas tiesību aktiem, tomēr vēlāk valsts tiesa to izbeidza. |
|
(11) |
Pēc tam Rumānija secināja, ka, lai gan galu galā CE Hunedoara tiks likvidēts, uz laiku vajadzēs nodrošināt dažu elektrostaciju, dažu ogļraktuvju un saistīto ogļu sagatavošanas pakalpojumu darbību, piešķirot kompensāciju par ražošanas izmaksām. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem un jaunajiem plāniem par iespējamo(-iem) CE Hunedoara saistību pārņēmēju(-iem), kas ekspluatēs daļu CE Hunedoara aktīvu, pēc Komisijas pieprasījuma Rumānijas iestādes iesniedza informāciju 2016. gada 12. maijā, videokonferencē 2016. gada 18. maijā, 9., 25. un 29. augustā, sanāksmē 2016. gada 12. oktobrī, kā arī 2016. gada 9. novembrī, 2017. gada 17. maijā un 2017. gada 1. septembrī. 2017. gada 17. maijā iesniegtajā informācijā bija jo īpaši norādīts grafiks CE Hunedoara galīgajai likvidācijai. |
|
(12) |
2016. gada 24. novembrī, pamatojoties uz atsevišķu paziņojumu, Komisija pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret 447,8 miljoniem RON (aptuveni 96,2 miljoniem EUR), ko bija plānots piešķirt CE Hunedoara divu ogļraktuvju slēgšanai no četrām, ko aizvien ekspluatēja CE Hunedoara un uz kurām neattiecās lēmums par pirmo atbalstu ogļraktuvēm (10) (“lēmums par otro atbalstu ogļraktuvēm”). Minētajā lēmumā Komisija secināja, ka plānotais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Padomes lēmumu par atbalstu ogļraktuvēm. |
2.2. Atbalsta saņēmējs: CE Hunedoara
|
(13) |
CE Hunedoara ir vertikāli integrēts elektroenerģijas ražošanas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Petrosani, Hunedoaras apgabalā. Tā akcijas pieder vienīgi Rumānijas valstij. CE Hunedoara galvenokārt izmanto vietējās ogles, ko tas iegūst savās ogļraktuvēs, lai saražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju apkārtējām pilsētām. Tā abu elektrostaciju – Deva (11) un Paroseni (12) – kopējā uzstādītā nominālā jauda ir 1 225 MW. CE Hunedoara saražo aptuveni 4,2 % Rumānijā patērētās elektrības, tomēr tas ir lielākais elektroenerģijas ražotājs centrālajos un ziemeļrietumu apvidos. Uzņēmums nodarbina aptuveni 6 600 cilvēku, no tiem 1 750 ir saistīti ar enerģijas ražošanu, bet 4 700 ar ieguvi. |
|
(14) |
CE Hunedoara tika nodibināts 2012. gada novembrī, apvienojot divus iepriekš grūtībās nonākušus un tagad likvidētus valstij piederošus uzņēmumus – Electrocentrale Paroseni un Electrocentrale Deva (“priekšteči”). Pēc valsts antracīta ieguves uzņēmuma AS Petrosani likvidācijas bija plānots uzturēt četru ogļraktuvju darbību un nebija plānots, ka tās saņem slēgšanas atbalstu saskaņā ar lēmumu par pirmo atbalstu ogļraktuvēm. Tās tika iekļautas CE Hunedoara kopā ar elektrostacijām, saistīto administratīvo personālu un Electrocentrale Paroseni un Electrocentrale Deva nekustamo īpašumu, jo gandrīz visas šo četru ogļraktuvju piegādātās ogles izmantoja Electrocentrale Paroseni un Electrocentrale Deva kā degvielu enerģijas ražošanai un siltumapgādei. Jo īpaši:
|
2.3. CE Hunedoara darbības un finanšu rādītāji
2.3.1. Darbības rezultāti
|
(15) |
Saskaņā ar Rumānijas Enerģētikas regulatoru (15) 2013.–2015. gadā CE Hunedoara pārstāvēja šādu neto saražotās elektroenerģijas daļu: 1. tabula CE Hunedoara nodrošinātā elektroenerģija 2013.–2015. gadā salīdzinājumā ar kopējo saražoto apjomu
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
(16) |
Rumānijā elektroenerģiju ražo dažādu veidu spēkstacijas ar dažādām ražošanas izmaksām. Kopš 2012. gada jūlija elektroenerģija tiek tirgota vairumtirdzniecības līmenī ar biržas starpniecību, t. i., aktuāltirgos un nākotnes tirgos Rumānijas elektroenerģijas biržā (“OPCOM”). |
|
(17) |
Svarīgs spēkstacijas darbības kritērijs ir nākamās dienas tirgus cenas salīdzinājums ar elektroenerģijas ražošanas papildu izmaksām šajā spēkstacijā. Termoelektrostaciju gadījumā galvenās papildu izmaksas ir degvielas izmaksas, CO2 emisiju sertifikātu izmaksas un darbības papildu izmaksas. |
|
(18) |
CE Hunedoara 2013. gadā reģistrēja vidējās ražošanas izmaksas 274,27 RON/MWh (aptuveni 59 EUR/MWh), 2014. gadā – 310,19 RON/MWh (aptuveni 67 EUR/MWh) un 2015. gadā – 358,90 RON/MWh (aptuveni 77 EUR/MWh). Turklāt CE Hunedoara antracīta (degvielas) ieguves vidējās izmaksas bija aptuveni 126 RON/MWh (aptuveni 27 EUR/MWh) salīdzinājumā ar antracīta cenu tirgū aptuveni 40 RON/MWh (aptuveni 9 EUR/MWh) (16). |
|
(19) |
Tomēr 2013. gadā elektroenerģijas vidējā svērtā gada cena nākamās dienas tirgū OPCOM bija 165,06 RON/MWh (aptuveni 35 EUR/MWh), 2014. gadā – 158,93 RON/MWh (aptuveni 34 EUR/MWh) un 2015. gadā – 166,35 RON/MWh (aptuveni 36 EUR/MWh). Arī divpusējā centralizētajā OPCOM tirgū elektroenerģijas vidējā gada cena laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam svārstījās no 182,94 RON/MWh (aptuveni 39 EUR/MWh) līdz 162,41 RON/MWh (aptuveni 35 EUR/MWh) (17). Citiem vārdiem sakot, laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam, kad tika piešķirti attiecīgie aizdevumi, CE Hunedoara vidējās ražošanas izmaksas bija par 66–116 % lielākas nekā cenas, par kurām tika tirgota elektroenerģija nākamās dienas tirgū, un par 50–121 % lielākas nekā cenas Rumānijas elektroenerģijas biržas divpusējā centralizētajā tirgū. |
|
(20) |
Var norādīt, ka ar šādām tirgus cenām CE Hunedoara nevarēja ilgstoši darboties ar peļņu, jo nākamās dienas un iepriekšpārdošanas cenas bija mazākas par CE Hunedoara ražošanas izmaksām. Konkurētspējīgā elektroenerģijas tirgū varētu sagaidīt, ka jebkurš produkts tiek pārdots par cenu, kas ir lielāka par produkta papildu izmaksām, lai sasniegtu peļņas normu. Tomēr CE Hunedoara kopš dibināšanas acīmredzami to spēja tikai reizēm, ko pierāda CE Hunedoara nespēja atlikt pietiekami daudz pamatdarbības ieņēmumu, lai iegādātos CO2 emisiju sertifikātus, kas bija vajadzīgi 2014. un 2015. gadā. Ar oglēm kurināmas spēkstacijas parasti darbojas kā pamatslodzes spēkstacijas ar vismaz 70 % lielu slodzes faktoru (18). Tomēr no elektroenerģijas ražošanas datiem 1. tabulā var secināt, ka CE Hunedoara slodzes faktors 2013. un 2014. gadā bija 30,8 % un samazinājās zem 20 % 2015. gadā. To var izskaidrot ar faktu, ka ražošanas aktīvi, kas bija ogļraktuves un divas spēkstacijas, ko 2012. gada novembrī iekļāva CE Hunedoara, bija tie paši, kurus iepriekš ekspluatēja neveiksmīgie priekšgājēji, bez jebkādiem būtiskiem ražošanas vai tehnoloģiskiem uzlabojumiem ražošanas izmaksu samazināšanai. Tāpēc CE Hunedoara 2013. gadā savu produktu pārdeva vidēji par 199,22 RON/MWh (aptuveni 43 EUR/MWh), 2014. gadā – 167,68 RON/MWh (aptuveni 36 EUR/MWh) un 2015. gadā – 181,52 RON/MWh (aptuveni 39 EUR/MWh) (19) un, tāpat kā priekšteči, nespēja gūt pietiekamu peļņu, lai nosegtu gan pamatdarbības izmaksas, gan parādu, tostarp parādu valsts iestādēm, kā redzams 2. tabulā. |
2.3.2. Finanšu rezultāti
|
(21) |
Kā redzams 2. tabulā, 2012. gadā – pirmajā darbības gadā – CE Hunedoara guva peļņu (neto ieņēmumus) 37,9 miljonu RON (aptuveni 8,1 miljona EUR) apmērā. Tomēr kopš 2013. gada, kad tika nodotas četras ogļraktuves un saistītā ogļu sagatavošanas struktūra, CE Hunedoara sāka radīt arvien lielākus zaudējumus – 2013. gadā 147,6 miljonu RON (31,7 miljonu EUR) apmērā un 2014. gadā 352,3 miljonu RON (76 miljonu EUR) apmērā, vienlaikus pasliktinoties tādiem finanšu rādītājiem kā pamatdarbības ienākumi, parāda un pašu kapitāla attiecība un likviditāte. Līdz 2015. gada beigām CE Hunedoara bija negatīvs pašu kapitāls 1 082,6 miljonu RON (232,7 miljonu EUR) apmērā. Līdz 2017. gada beigām CE Hunedoara bija divkāršojis pašu kapitālu līdz 2 842,7 miljoniem RON (611,18 miljoniem EUR). Kopš 2013. gada darbības rezultāts bija negatīvs un uzņēmumam nebija brīvu naudas plūsmu finanšu parāda atmaksai un maksājumiem, atskaitot papildu parādu valsts nekomerciālajām struktūrām, piemēram, nodokļu pārvaldēm. 2. tabula CE Hunedoara finanšu rezultāti 2012.–2017. gadā
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(22) |
Ne vēlāk kā līdz 2015. gada aprīlim CE Hunedoara izpildīja kolektīvās maksātnespējas procedūras kritērijus saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem (20). Pret CE Hunedoara 2016. gada janvārī uz laiku tika sākta maksātnespējas procedūra. CE Hunedoara maksātnespējas administrators 2016. gada martā publicēja ziņojumu (“maksātnespējas administratora ziņojums”), kurā bija iekļauta informācija par uzņēmuma saistībām, no kuras var secināt, ka CE Hunedoara bija parādā dažādām valsts struktūrām aptuveni 2 360 miljonus RON (aptuveni 507,4 miljoni EUR). Šī summa attiecās cita starpā uz šajā lēmumā iekļautajiem aizdevumiem, kā arī Vides aģentūras piemērotajiem naudas sodiem par neiegādātajām oglekļa kvotām, zaļajiem sertifikātiem un citiem parādiem valstij un sociālā nodrošinājuma budžetam. Kā norādīja Rumānija, Vides aģentūra pieprasīja samaksāt arī summas, ko tai bija parādā CE Hunedoara, tāpat kā citi privātie kreditori. |
|
(23) |
Kā liecina CE Hunedoara pašu kapitāla stāvoklis, uzņēmums ir tehniski bankrotējis, taču turpina darboties, nemaksājot lielāko daļu savu parādu un finanšu saistību. Saskaņā ar Rumānijas iesniegto informāciju, atbilstīgi piemērojamajiem valsts noteikumiem, CE Hunedoara likvidācijas process varētu ilgt vismaz trīs gadus, ja to ierosinātu Rumānijas valsts kā CE Hunedoara akcionārs un galvenais kreditors. Līdz šim, pamatojoties uz valsts Uzņēmumu tiesā iesniegtajiem maksātnespējas pieprasījumiem, CE Hunedoara pastāvīga maksātnespēja nav izsludināta, |
2.4. CE Hunedoara piešķirtie aizdevumi
|
(24) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pārbaudīja piecus valsts finansētus vai atbalstītus aizdevumus, kurus piešķīra vai no kuriem labumu guva CE Hunedoara tā pašreizējai elektroenerģijas ražošanas uzņēmējdarbībai un kuri 2016. gada 30. jūnijā veidoja pavisam 337 107 835 RON (aptuveni 72,48 miljoni EUR), tajā skaitā nesamaksāto pamatsummu, procentus, kavējuma procentus un citas izmaksas. 3. tabulā ir iekļauta Rumānijas atjauninātā informācija par šo aizdevumu neatmaksāto daļu 2018. gada 31. martā. |
|
(25) |
Pēc lēmuma par procedūras sākšanu Rumānijas iestādes noslēdza aizdevumu līgumus, saskaņā ar kuriem galvenie sākotnējiem aizdevumu noteikumi un nosacījumi bija šādi: |
a)
|
(26) |
Šis aizdevums attiecās uz CET Mintia 3. energobloka atjaunošanas un modernizācijas projektu. |
|
(27) |
Šim nolūkam 1995. gada augustā Elektroenerģijas autonomā direkcija “RENEL” (Regia Autonomă de Electricitate) noslēdza aizdevuma līgumu ar Pasaules Banku par 110 000 000 USD, no kuriem 33 500 000 USD vēlāk, 2001. gada februārī, tika atcelti. Līdz 2001. gada 17. maijam, kad IBRD pārtrauca līgumu, bija izņemti pavisam 10 930 016 USD. |
|
(28) |
IBRD2002. gada 31. maijā atjaunoja aizdevuma līgumu ar Electrocentrale Deva. Garantiju šim līgumam piešķīra Rumānijas valdība, un tajā paredzēja, ka Electrocentrale Deva varētu izmantot ne vairāk kā 69 908 805 USD (no kuriem 1 162 752 USD vēlāk, 2005. gada februārī, tika atcelti). |
|
(29) |
Aizdevuma atmaksas termiņš bija 2015. gada 1. novembris, un maksājumu grafikā bija paredzēts veikt maksājumus divreiz gadā (maijā un novembrī) 14 gadus, sākot ar 2002. gadu. |
|
(30) |
Procentu likme ir vienāda ar kvalificēto aizdevumu izmaksām, un to nosaka, pamatojoties uz iepriekšējo semestri, pieskaitot pusi procenta punkta; turklāt par summām, kuras netika izmantotas, Electrocentrale Deva bija jāmaksā saistību maksa 0,25 % apmērā. |
b)
|
(31) |
Par aizdevumu tika noslēgts līgums, lai finansētu 25 % lielāka projekta ar nosaukumu Centrala Electrica Paroseni, kas bija saistīts ar atkritumu gāzes atsērošanas iekārtu un izdedžu un pelnu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas tehnoloģijas izmaiņām. Finansējumu pārējām daļām nodrošināja BRD aizdevums (sedzot 25 % no kopējām izmaksām – informācija par šo aizdevumu ir sniegta d) apakšpunktā) un Eiropas Investīciju bankas (“EIB”) aizdevums (50 % no kopējām izmaksām; uz šo aizdevumu neattiecas lēmums par procedūra sākšanu). |
|
(32) |
Ar aizdevuma līgumu, ko 2013. gada 3. decembrī noslēdza BCR un Valsts finanšu ministrija, banka aizņēmējam piešķīra ieguldījuma aizdevumu, kurš pēc tam to piešķīra tālāk CE Hunedoara ar 2013. gada 5. decembrī noslēgto pakārtota aizdevuma līgumu. |
|
(33) |
Gan aizdevuma līgums, gan pakārtotā aizdevuma līgums attiecās uz to pašu pamatsummu 83 485 450 RON (jeb 17 950 000 EUR) apmērā, ko sākotnēji banka piešķīra Valsts finanšu ministrijai un pēc tam Valsts finanšu ministrija – CE Hunedoara. |
|
(34) |
Aizdevuma atmaksas termiņš bija 15 gadi ar trīs gadus ilgu atvieglojuma periodu. Maksājumu grafikā bija noteikta atmaksa 25 vienādos maksājumos divas reizes gadā. Procentu likme tika noteikta 4,20 % gadā. |
|
(35) |
Nodrošinājums šim BCR aizdevumam, kas bija nodrošinājums arī BRD aizdevumam 14 700 000 EUR (jeb 68 369 000 RON) apmērā, kā minēts šā lēmuma d) apakšpunktā, kā arī saistītajam EIB aizdevumam 32 650 000 EUR (jeb 151 855 150 RON) apmērā, uz ko neattiecas lēmums par procedūras sākšanu, tika piešķirts, ieķīlājot CE Hunedoara nekustamo īpašumu un kustamos aktīvus pavisam 93 323 204 EUR (jeb 417 481 353,09 RON) vērtībā. |
|
(36) |
Saistībā ar BCR aizdevumu CE Hunedoara bija jāmaksā Valsts finanšu ministrijas “Valsts parāda riska fondam” arī riska komisijas nauda 2,5 % apmērā, t. i., 448 750 EUR astoņās vienādās daļās. |
c)
|
(37) |
Līgums par aizdevumu tika noslēgts, lai finansētu projektu Centrala Electrică Paroșeni. |
|
(38) |
Ar finansējuma līgumu, ko 2014. gada 19. maijā noslēdza BRD un Valsts finanšu ministrija, banka aizņēmējam piešķīra aizdevumu, kurš pēc tam to piešķīra tālāk CE Hunedoara ar 2014. gada 5. jūnijā noslēgto pakārtota aizdevuma līgumu. |
|
(39) |
Gan iepriekš minētais finansējuma līgums, gan pakārtotā aizdevuma līgums attiecās uz to pašu pamatsummu 68 371 170 RON (jeb aptuveni 14 700 000 EUR) apmērā, ko sākotnēji banka piešķīra Valsts finanšu ministrijai un pēc tam Valsts finanšu ministrija – CE Hunedoara. |
|
(40) |
Aizdevuma atmaksas termiņš bija 15 gadi ar trīs gadus ilgu atvieglojuma periodu. Maksājumu grafikā bija noteikta atmaksa 25 vienādos maksājumos divas reizes gadā. Procentu likme tika noteikta 3,79 % gadā. |
|
(41) |
Nodrošinājums šim BRD aizdevumam, kas bija nodrošinājums arī BCR aizdevumam 17 950 000 EUR (jeb 83 485 450 RON) apmērā, kas minēts šā lēmuma c) apakšpunktā, kā arī saistītajam EIB aizdevumam 32 650 000 EUR (jeb 151 855 150 RON) apmērā, uz ko neattiecas lēmums par procedūras sākšanu, tika piešķirts, ieķīlājot nekustamo īpašumu un kustamos aktīvus pavisam 93 323 204 EUR (jeb 417 481 353,09 RON) vērtībā. |
|
(42) |
Saistībā ar šo BRD aizdevumu CE Hunedoara bija jāmaksā Valsts finanšu ministrijas “Valsts parāda riska fondam” arī riska komisijas nauda 2,5 % apmērā, t. i., 367 000 EUR astoņās vienādās daļās. |
|
(43) |
BRD aizdevums un BCR aizdevums finansēja ieguldījumus Paroseni stacijas vides atbilstībā (Rūpniecisko emisiju direktīvā noteiktie ES standarti). Šādi ieguldījumi nevarēja radīt papildu jaudu vai samazināt ražošanas izmaksas, kas ļautu gūt papildu pamatdarbības ieņēmumus, lai atmaksātu aizdevumus. Tie bija tikai priekšnosacījums, lai rūpnīca varētu turpināt strādāt. Faktiski privātie aizdevumi, kuri tika piešķirti Rumānijas valstij un kurus Rumānijas valsts piešķīra tālāk, lai finansētu vides atbilstību 2013. un 2014. gadā, tika veikti pēc gadījuma, kurā Rumānija piešķīra dotācijas tāda paša veida iekārtai (dūmvadu gāzes atsērošanai) citām termoelektrostacijām 2010. gadā (CE Turceni) un 2011. gadā (CE Craiova II) un kurā 2012. gadā notika informācijas apmaiņa ar Rumānijas iestādēm (21). Tāpēc šķiet atbilstoši uzskatīt, ka BRD aizdevums un BCR aizdevums, ko nodeva tālāk valsts un kas finansēja vides atbilstību, bija de facto dotācijas, tāpat kā iepriekšējās dotācijas citām spēkstacijām 2011. un 2012. gadā. |
d)
|
(44) |
Pamatojoties uz valdības 2015. gada 13. maija Ārkārtas rīkojumu Nr. 11 par aizdevuma piešķiršanu CE Hunedoara S.A., 2015. gada 9. jūnijā Valsts finanšu ministrija, CE Hunedoara un Enerģētikas ministrija, MVU un uzņēmējdarbības vide noslēdza aizdevuma konvenciju. |
|
(45) |
Ar iepriekš minēto aizdevuma konvenciju CE Hunedoara tika piešķirts aizdevums, kura pamatsumma bija 34 785 015 RON (jeb 7 478 778 EUR). Šis aizdevums tika izmantots, lai atmaksātu 5. apsvērumā minēto nesaderīgo atbalstu. |
|
(46) |
Aizdevuma atmaksas termiņš bija 90 dienas, un tādējādi tas bija jāatmaksā līdz 2015. gada 8. septembrim. Aizdevuma procentu likme tika noteikta trīs mēnešu ROBOR apmērā plus 5 %, t. i., 6,27 % gadā, un tā palika nemainīga visā aizdevuma periodā. |
|
(47) |
Saskaņā ar iepriekš minētā 2015. gada 13. maija valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 11 2. panta 2. punktu nodrošinājumu vērtība bija 49 380 000 RON (aptuveni 10 616 700 EUR), t. i., 120 % aizdevuma. |
e)
|
(48) |
Pamatojoties uz valdības 2015. gada 24. jūnija Ārkārtas rīkojumu Nr. 22 par aizdevuma piešķiršanu CE Hunedoara S.A., 2015. gada 14. jūlijā Valsts finanšu ministrija, CE Hunedoara un Enerģētikas ministrija, MVU un uzņēmējdarbības vide noslēdza aizdevuma konvenciju. |
|
(49) |
Saskaņā ar iepriekš minēto aizdevuma konvenciju bija paredzēts piešķirt CE Hunedoara pamatsummu 167 000 000 RON (aptuveni 35 905 000 EUR) apmērā, kas sadalīta divās daļā; pirmā daļa 98 476 900RON (aptuveni 21 172 533 EUR) apmērā tika piešķirta 2015. gada 20. jūlijā, savukārt otrā daļa 68 523 100 RON (aptuveni 14 732 466 EUR) apmērā netika piešķirta, jo CE Hunedoara neatmaksāja citu aizdevumu, kas bija piešķirts, pamatojoties uz valdības Ārkārtas rīkojumu Nr. 11/2015 un kas bija saistīts ar atmaksu, ko paredzēja lēmums par nesaderīgu atbalstu (skatīt d) apakšpunktu). |
|
(50) |
Glābšanas atbalsta aizdevuma atmaksas termiņš bija seši mēneši, t. i., laikposms no 2015. gada aprīļa līdz septembrim, tomēr iepriekš minēto iemeslu dēļ CE Hunedoara saņēma tikai pirmo aizdevuma daļu. |
|
(51) |
Aizdevuma procentu likme tika noteikta sešu mēnešu ROBOR apmērā plus 5 %, t. i., 6,57 % gadā, un tā palika nemainīga visā aizdevuma periodā. |
|
(52) |
Saskaņā ar iepriekš minētā 2015. gada 24. jūnija valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 22 3. panta 3. punktu nodrošinājumu vērtība bija 123 960 000 RON (aptuveni 26 651 400 EUR), t. i., 120 % aizdevuma. |
2.5. Procedūras sākšanas pamatojums
|
(53) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji konstatēja, ka pieci valsts finansēti vai atbalstīti aizdevumi, kas tika piešķirti vai sniedza labumu CE Hunedoara, varētu būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, no kura 2016. gada 30. jūnijā nebija izmaksāti 337 miljoni RON (aptuveni 73 miljoni EUR). |
|
(54) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī pauda bažas par to, vai bija izpildīti saderības ar iekšējo tirgu nosacījumi saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, kas paredzēts pamatnostādnēs par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. Komisija norādīja, ka Rumānijas iestādes nebija iesniegušas derīgu uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu vai skaidru likvidācijas plānu saprātīgā termiņā un nebija iespējams noteikt ne identificējamu un ticamu CE Hunedoara ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās, ne konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumus, kas ir pārstrukturēšanas atbalsta atbilstības nosacījumi saskaņā ar pamatnostādnēm par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. Visbeidzot, CE Hunedoara nebija atmaksājis ne glābšanas atbalstu, ne aizdevumu, kas tam ļāva atmaksāt iepriekšējo nesaderīgo atbalstu. |
|
(55) |
Lēmumā par procedūras sākšanu, lai varētu novērtēt, vai attiecīgie aizdevumi būtu pieejami CE Hunedoara finanšu tirgos un tiktu piešķirti ar tirgus nosacījumiem, Komisija pieprasīja Rumānijai iesniegt:
|
3. RUMĀNIJAS PIEZĪMES
|
(56) |
Savās piezīmēs par Komisijas lēmumu sākt procedūru Rumānija iesniedza informāciju un vairākus turpmāk minētos apsvērumus. |
3.1. Piezīmes par neatmaksāto kapitālu un piecu aizdevumu summām
a)
|
(57) |
Sākot ar daļu, kas bija jāsamaksā 2014. gada novembrī, savu finansiālo grūtību dēļ CE Hunedoara vairs nevarēja veikt maksājumus un lūdza savam garantijas devējam – Valsts finanšu ministrijai – samaksāt atlikušās daļas. |
|
(58) |
Valsts finanšu ministrija kā CE Hunedoara garantijas devējs samaksāja trīs atlikušās daļas (t. i., 2014. gada novembra, 2015. gada maija un 2015. novembra daļu) un aprēķināja naudas sodus un procentus par nokavētajiem CE Hunedoara maksājumiem. 2018. gada 31. martā atlikušais CE Hunedoara parāds Valsts finanšu ministrijai (ko veidoja trīs daļas un attiecīgie naudas sodi un procenti) bija 60 711 568 RON (aptuveni 13 052 987 EUR). |
b)
|
(59) |
2015. gada oktobrī savu finansiālo grūtību dēļ CE Hunedoara informēja Valsts finanšu ministriju par to, ka tas vairs nespēj veikt savus maksājumus. 2017. gada 31. decembrīCE Hunedoara bija parādā Valsts finanšu ministrijai 5 343 411 EUR (aptuveni 24 853 078 RON), kas atbilst parāda pamatsummai, procentiem un riska komisijas naudai plus papildu 564 163 EUR (aptuveni 2 763 553 RON) procentu par kavētiem maksājumiem un naudas sodu veidā. |
|
(60) |
2018. gada 31. martā no pamatsummas 17 950 000 EUR (aptuveni 83 485 450 RON) apmērā 2 154 000 EUR (aptuveni 10 018 254 RON) bija atmaksāti, un tādējādi atlikušais parāds bija 15 796 000 EUR (aptuveni 73 467 196 RON). |
c)
|
(61) |
2016. gada februārī savu finansiālo grūtību dēļ CE Hunedoara informēja Valsts finanšu ministriju par to, ka tas vairs nespēj veikt savus maksājumus. 2018. gada 31. martāCE Hunedoara bija parādā Valsts finanšu ministrijai 3 000 357 EUR (aptuveni 13 955 150 RON), kas atbilst parāda pamatsummai, procentiem un riska komisijas naudai, kā arī procentiem par kavētiem maksājumiem un naudas sodiem. |
|
(62) |
2018. gada 31. martā no pamatsummas 14 700 000 EUR (aptuveni 68 371 170 RON) apmērā 1 764 000 EUR (aptuveni 8 204 364 RON) bija atmaksāti, un tādējādi atlikušais parāds bija 12 936 000 EUR (aptuveni 60 166 806 RON). |
d)
|
(63) |
2015. gada 8. septembrī, kad bija jāatmaksā aizdevums, bet tas netika izdarīts, Valsts finanšu ministrija katru dienu aprēķināja un uzkrāja procentus par nokavētiem maksājumiem. 2018. gada 31. martāCE Hunedoara atlikušais parāds saistībā ar šo aizdevumu bija 42 339 794,26 RON (aptuveni 9 103 055 EUR), ko veido pamatsumma 34 785 015 RON (aptuveni 7 478 778 EUR), aizdevuma procenti 545 255,11 RON (aptuveni 117 229 EUR) un procenti par kavētiem maksājumiem 7 009 525,58 RON (aptuveni 1 507 048 EUR). |
e)
|
(64) |
No pirmā maksājuma 98 476 900 RON (aptuveni 21 172 533 EUR) apmērā CE Hunedoara izmantoja tikai 93 450 841,17 RON (aptuveni 20 091 930 EUR) un atlikušos 5 026 058,86 RON (aptuveni 1 080 602 EUR) atdeva atpakaļ Valsts finanšu ministrijai. 2018. gada 31. martāCE Hunedoara atlikušais parāds saistībā ar šo aizdevumu bija 112 579 946,05 RON (aptuveni 24 204 688 EUR), ko veido pamatsumma 93 450 841,17 RON (aptuveni 20 091 930 EUR), aizdevuma procenti 3 306 854,30 RON (aptuveni 710 973 EUR) un procenti par kavētiem maksājumiem 15 822 250,68 RON (aptuveni 3 401 783 EUR). 3. tabula Rumānijas informācija par atlikušo kapitālu un parāda summām saistībā ar pieciem aizdevumiem 2018. gada 31. martā
|
3.2. Citas piezīmes
|
(65) |
Pirmkārt, Rumānija sniedza skaidrojumu par glābšanas atbalsta aizdevumu, ko Komisija apstiprināja ar 2015. gada 21. aprīļa lēmumu. Kā norādīts arī lēmumā par procedūras sākšanu, laikā, kad tika apstiprināts glābšanas aizdevums, Rumānija bija apņēmusies ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma, ar kuru apstiprināja glābšanas atbalstu, iesniegt: i) pierādījumu tam, ka aizdevums ir atmaksāts, ii) derīgu pārstrukturēšanas plānu vai iii) pamatotu likvidācijas plānu, kurā būtu norādīti soļi, kas novedīs līdz CE Hunedoara likvidācijai saprātīgā laikā bez turpmākas palīdzības. Šajā saistībā Rumānija apstiprināja, ka tā patiešām ir izvēlējusies kā alternatīvu CE Hunedoara pārstrukturēšanu. |
|
(66) |
Otrkārt, attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu Rumānija savā atzinumā norādīja, ka glābšanas atbalsta aizdevums, kas tika apstiprināts ar lēmumu par glābšanas atbalstu, nepiešķīra nekādu reālu ekonomisku priekšrocību atbalsta saņēmējam (t. i., CE Hunedoara). Rumānija apgalvoja, ka aizdevums tika piešķirts atbilstīgi pašreizējiem nosacījumiem banku tirgū, t. i., pamatojoties uz EximBank veikto ekonomisko un finansiālo analīzi; turklāt Valsts nodokļu administrācijas noteiktajās garantijās tika ņemta vērā nodrošinājuma tirgus vērtība, kas nebija mazāka par 120 % aizdevuma vērtības. |
|
(67) |
Treškārt, attiecībā uz CE Hunedoara likvidācijas procesu un ogļu ieguves uzņēmējdarbības un elektroenerģijas ražošanas uzņēmējdarbības nodalīšanu Rumānija paskaidroja, ka: i) nepietiekamie finanšu līdzekļi; ii) tas, ka pret CE Hunedoara uz laiku divreiz 2016. gadā ierosināja maksātnespējas procedūru pēc uzņēmuma pieprasījuma un pēc tam abas reizes maksātnespējas procedūra tika izbeigta, kā arī iii) tas, ka laikā, kad Rumānija iesniedza savus dokumentus, valsts tiesas vēl nebija pieņēmušas lēmumu par vēl vienu pieprasījumu sākt maksātnespējas procedūru, bija iemesli, kas kavēja ogļu ieguves un elektroenerģijas ražošanas nodalīšanu. |
|
(68) |
Rumānija paskaidroja, ka, lai veiktu juridisko nodalīšanu, ir jāveic konkrēti likumā paredzēti procesuālie posmi un bez ieinteresēto trešo personu iejaukšanās process parasti ilgtu no sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Turklāt Rumānija uzsvēra, ka jebkurā gadījumā ogļu ieguvei un elektroenerģijas ražošanas darbībām tiek uzturēti atsevišķi konti un glābšanas atbalsts tiktu izmantots vienīgi elektroenerģijas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā tas bija norādīts arī paziņojumā par glābšanas atbalstu. |
|
(69) |
Ceturtkārt, attiecībā uz lēmuma par procedūras sākšanu nosacījumiem par atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (“VTNP”) sniedzējiem Rumānija norādīja, ka CE Hunedoara sniegtu valsts elektroenerģijas sistēmas darbībai nepieciešamus pakalpojumus, kas faktiski dod CE Hunedoara tiesības saņem kompensāciju saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām (22). Šajā saistībā Rumānija pievienoja informāciju, kas vajadzīga VTNP noteikšanai, tās pilnvarojumu, kompensācijas aprēķinu un piešķiršanas ilgumu, kas bija jāiesniedz Komisijai kopš 2016. gada un kuras iesniegšanas laiks drīz beigsies. |
|
(70) |
Piektkārt, Rumānija arī norādīja, ka saskaņā ar valsts elektroenerģijas transporta uzņēmuma Transelectrica S.A. veiktajiem pētījumiem divu spēkstaciju – Mintia un Paroseni – darbības pārtraukšana negatīvi ietekmētu valsts elektroenerģijas tirgus darbību. veikta |
|
(71) |
Sestkārt, saskaņā ar Rumānijas aplēsēm paredzams, ka pavisam tuvā nākotnē citas elektroenerģijas ražotnes vairs nebūs pieejamas, jo stāsies spēkā Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 (23). |
|
(72) |
Tomēr Rumānija nav sniegusi nekādu informāciju, kas liecinātu par Rumānijas iestāžu vai tirgus dalībnieku veiktu ex ante novērtējumu pirms aizdevumu piešķiršanas, un neiesniedza apstiprinošus pierādījumus par aizdevumu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. |
|
(73) |
Savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu Rumānija neapstrīdēja to, ka glābšanas atbalsta aizdevums, aizdevums, ko piešķīra nesaderīgā atbalsta atmaksai, un trīs pārējie aizdevumi bija piešķirti no valsts līdzekļiem un bija attiecināmi uz valsti. |
4. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS
|
(74) |
Šis lēmums attiecas uz pieciem valsts finansētiem vai atbalstītiem aizdevumiem, kas minēti 2.4. sadaļā. |
|
(75) |
Šis lēmums neskar citu CE Hunedoara piešķirtu atbalsta pasākumu novērtējumu. Tas ietver, jo īpaši, parādu pret valsts struktūrām atlīdzināšanas atlikšanu vai atcelšanu, no kā CE Hunedoara guva tiešu labumu, kā minēts lēmumā par procedūras sākšanu, kā arī valsts antracīta ieguves uzņēmuma AS Petrosani iepriekšējo valsts parādu atcelšanu vai atmešanu pirms AS Petrosani likvidācijas, ja CE Hunedoara uzskata par šā uzņēmuma ekonomisko saistību pārņēmēju. |
|
(76) |
Komisija vispirms novērtēs, vai attiecīgie pieci pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Pēc tam Komisija pārbaudīs, vai atbalsts jau bija īstenots un vai šāds atbalsts varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu. |
|
(77) |
Sākotnējais apsvērums ir tāds, ka Komisija nepiekrīt Rumānijas piezīmēm par BCR aizdevumu un BRD aizdevumu. Pirmkārt, lai gan Rumānija faktiski samaksāja daļu BCR aizdevuma un BRD aizdevuma pamatsummas (kā aizņēmējs), tas nav attiecināms uz CE Hunedoara, jo uzņēmums nesamaksāja nevienu daļu no (pakārtoto aizdevumu) pamatsummas Rumānijas valstij, tāpēc reāli viss (pakārtoto aizdevumu) sākotnējais kapitāls, nevis tikai tā daļa, nav atmaksāts. Otrkārt, Komisija arī nepiekrīt Rumānijas piezīmēm par parādiem Finanšu ministrijai 2018. gada 31. martā saistībā ar šiem diviem aizdevumiem; patiesībā, kā paskaidrots turpmāk, Komisija uzskata, ka pašlaik CE Hunedoara ir parādā Rumānijas valstij visu (pakārtotā) BCR aizdevuma un BRD aizdevuma pamatsummu (nevis tikai pamatsummas daļas, kas bija jāmaksā līdz 2018. gada 31. martam). |
4.1. Valsts atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē
|
(78) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
|
(79) |
Tādēļ, lai pasākumu varētu klasificēt par atbalstu šā noteikuma nozīmē, ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem: i) pasākumam ir jābūt attiecināmam uz valsti un finansētam no valsts līdzekļiem; ii) pasākumam ir jārada ekonomiska priekšrocība tā saņēmējam, iii) šai priekšrocībai ir jābūt selektīvai; un iv) pasākumam ir jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud tos radīt un jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
4.1.1. Valsts līdzekļi un attiecināmība uz valsti
|
(80) |
Kā norādījusi Tiesa (24), pasākumus var kvalificēt kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja a) tos no valsts līdzekļiem ir tieši vai netieši piešķīrusi starpniekiestāde ar tai piešķirtajām pilnvarām un b) tie ir attiecināmi uz valsti. Dalībvalsts jēdziens ietver visus valsts iestāžu līmeņus neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts, reģionālā vai vietējā iestāde (25). |
|
(81) |
Attiecībā uz IBRD aizdevumu Rumānija paskaidroja, ka šā aizdevuma pamatā bija IBRD un Electrocentrale Deva – CE Hunedoara likumīgā priekšteča – 2002. gada 31. maijā noslēgtais līgums. Garantiju šim aizdevuma līgumam piešķīra Rumānijas valdība. Saskaņā ar judikatūru (26) LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā pietiek ar to, ka ar galvojumu vai līgumisku piedāvājumu ir radīts konkrēts risks nākotnē izraisīt papildu izmaksas valstij. Pēc būtības IBRD aizdevuma garantija bija valsts budžeta līdzekļi. |
|
(82) |
Attiecībā uz BCR aizdevumu Rumānija apstiprināja, ka šis aizdevums tika piešķirts, pamatojoties uz BCR un Valsts finanšu ministrijas 2013. gada 3. decembrī noslēgto līgumu, lai finansētu vienu ceturto daļu no ieguldījumu projekta Centrala Electrică Paroșeni. Pēc tam šis aizdevums tika piešķirts tālāk CE Hunedoara ar pakārtota aizdevuma līgumu, kas tika noslēgts 2013. gada 5. decembrī. Pēc būtības pakārtotā aizdevuma līgums (saistībā ar BCR aizdevumu, par kuru līgumu noslēdza Rumānijas valsts) tika piedāvāts CE Hunedoara no līdzekļiem, kas izrietēja no valsts budžeta. |
|
(83) |
Attiecībā uz BRD aizdevumu Rumānija paskaidroja, ka šā aizdevuma pamatā bija BRD un Valsts finanšu ministrijas 2014. gada 19. maijā noslēgtais līgums. Šo aizdevumu banka piešķīra aizņēmējam, kurš to pēc tam piešķīra tālāk CE Hunedoara, pamatojoties uz 2014. gada 5. jūnijā noslēgto pakārtota aizdevuma līgumu, lai finansētu vēl vienu ceturto daļu no Centrala Electrică Paroșeni. Pēc būtības pakārtotā aizdevuma līgums (saistībā ar BRD aizdevumu, par kuru līgumu noslēdza Rumānijas valsts) tika piedāvāts CE Hunedoara no līdzekļiem, kas izrietēja no valsts budžeta. |
|
(84) |
Glābšanas atbalsta aizdevums, tostarp tā pagarinātā un neatmaksātā daļa, un aizdevums nesaderīgā atbalsta atmaksai bija valsts līdzekļi, jo tika piešķirti no valsts budžetā atliktajiem un no tā izrietošajiem līdzekļiem. |
|
(85) |
Dažādās darbības, ko Finanšu ministrija veica, noslēdzot līgumus, pakārtojot vai garantējot aizdevumu CE Hunedoara – pēc savas iniciatīvas, atbilstīgi tai piešķirtajām valsts pilnvarām vai saskaņā ar Rumānijas Ministru padomes norādījumiem, – ir attiecināmas uz Rumānijas valsti. |
|
(86) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka attiecīgajos piecos aizdevumos ir izmantoti valsts līdzekļi un tie ir attiecināmi uz Rumānijas valsti. |
4.1.2. Ekonomiska priekšrocība
|
(87) |
LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, lai pasākumu varētu definēt kā valsts atbalstu, tam ir jādod priekšroka konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai. Valsts tieši vai netieši piešķirti aizdevumi vai garantijas var dot labumu atbalsta saņēmējam uzņēmumam, ja tās piešķir finansējumu, ko atbalsta saņēmējs nevarētu atrast finanšu tirgos ar tādiem pašiem nosacījumiem vai vispār. Lai pārbaudītu, vai uzņēmums ir guvis labumu no ekonomiskas priekšrocības, Komisija izmanto kritēriju “tirgus ekonomikas dalībnieka princips” (“TED princips”). Saskaņā ar šo principu novērtējumā lielākā uzmanība tiek pievērsta darījumam no hipotētiska piesardzīga privāta kreditora/investora viedokļa situācijā, kas ir pēc iespējas līdzīgāka valsts situācijai (27). |
|
(88) |
Šajā gadījumā Rumānijas valsts ir gan CE Hunedoara kreditors, gan galvenais akcionārs. Šādā situācijā Rumānija varētu piešķirt vai garantēt TED principam atbilstošu individuālu aizdevumu vai garantiju, ja aizdevuma piešķiršanas noteikumi atbilstu tirgus nosacījumiem, tādā gadījumā, ja būtu iespējama atmaksa vai palielināta peļņa akcionāram kādā citā veidā. |
|
(89) |
Tāpēc akcionāra veiktā aizdevumu piešķiršanas nosacījumu novērtējumā ir jāņem vērā iespējamie ieņēmumi no likmes, kuru akcionārs varētu pamatoti sagaidīt kā akcionārs. Šajā gadījumā, ņemot vērā i) 2. tabulā norādītos CE Hunedoara finanšu rādītājus, ii) būtiski augstākas CE Hunedoara ražošanas papildu izmaksas salīdzinājumā ar tirgus cenām un iii) priekšteču vēsturi, ir acīmredzami, ka Rumānijas valsts vai jebkurš tirgus investors līdzīgā situācijā, kādā bija valsts, sākot ar 2013. gadu, nevarētu gaidīt iespējamu peļņu dividenžu vai kapitāla pieauguma veidā no savām akcijām CE Hunedoara. |
|
(90) |
Pirmkārt, lai novērtētu trīs – IBRD, BCR un BRD –aizdevumus, par kuriem līgumu noslēdza vai kam garantiju piešķīra Rumānijas Finanšu ministrija par labu CE Hunedoara, ir jāņem vērā uzņēmuma finanšu situācija un tā priekteču vēsture, jo to būtu pārbaudījis ikviens piesardzīgs tirgus aizdevējs vai investors. Pat līdz 2015. gada aprīlim, kad CE Hunedoara atkārtoti nevarēja piekļūt finansējumam ar tirgus noteikumiem, uzņēmumam bija pastāvīgi zaudējumi kopš pirmā gada, kad viens un tas pats uzņēmums pilnā apmērā ekspluatēja ogļraktuves un veica elektroenerģijas ražošanu. |
|
(91) |
Otrkārt, attiecībā uz aizdevumu nesaderīgā atbalsta atmaksai lēmumā par procedūras sākšanu bija norādīts, ka (glābšanas aizdevuma piešķirtajai ekonomiskajai priekšrocībai) līdzīga ekonomiskā priekšrocība tika piešķirta CE Hunedoara kā saistību pārņēmējam uzņēmumam, kas ekspluatēja Electrocentrale Paroșeni un elektroenerģijas ražošanas aktīvus, izmantojot valsts atbalstu, par ko 2015. gada 20. aprīlī tika pieņemts lēmums par nesaderīgu atbalstu, un veicot iejaukšanos ar valsts aizdevumu CE Hunedoara šā nesaderīgā valsts atbalsta atmaksai. Aizdevums nesaderīgā atbalsta atmaksai tika piešķirts laikā, kad, kā norādīja Rumānija, CE Hunedoara izpildīja kritēriju, lai saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem varētu ierosināt tā maksātnespējas procedūru, un attiecīgi var izslēgt to, ka uzņēmums būtu varējis atrast šādu finansējumu ar tirgus noteikumiem. |
|
(92) |
Treškārt, attiecībā uz glābšanas atbalsta aizdevumu, kā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, Rumānijas iestādes paziņoja, ka CE Hunedoara nespēja to iegūt no komercbankām, un kopumā tās atzina, ka tas piešķīra (selektīvu) priekšrocību (28). Pagarinātā un aizvien neatmaksātā CE Hunedoara glābšanas atbalsta aizdevuma daļa nozīmē arī ekonomisku priekšrocību, ko uzņēmums nevarētu iegūt ar tirgus nosacījumiem, piemēra, pārfinansējot un atmaksājot nesamaksāto daļu ar kādas komercbankas aizdevumu. |
|
(93) |
Savās piezīmēs par lēmumu sākt procedūru Rumānija apgalvoja, ka tā patiesi bija plānojusi pārstrukturēt CE Hunedoara un pārvērst glābšanas aizdevumu par pārstrukturēšanas atbalstu. Tomēr Komisija norāda, ka Rumānija neiesniedza derīgu pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar pamatnostādnēm par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, un pārstrukturēšanas nodoms pats par sevi nemazina priekšrocību, ko piešķīra glābšanas atbalsta aizdevums, jo aizdevums netika atmaksāts sešos mēnešos pēc atbalsta piešķiršanas. |
|
(94) |
Turklāt Rumānija savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu apgalvoja, ka glābšanas atbalsts tika piešķirts ar “pastāvošiem banku tirgus nosacījumiem” pēc EximBank analīzes, un tas tika nodrošināts. Tomēr izrādījās, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka CE Hunedoara nevarēja iegūt aizdevumu no komercbankām, kā norādīts šā lēmuma 100. un 101. apsvērumā. Turklāt Rumānija nav iesniegusi EximBank veikto kredītriska analīzi. |
|
(95) |
Ceturtkārt, arī CE Hunedoara priekšteči nevarēja izpildīt savas saistības, no kurām likvidācijas gaitā saistības vairāk nekā 1,2 miljardu EUR apmērā palika nesamaksātas. Kā nesen dibinātam uzņēmumam, lai arī tas bija atbrīvots no lielākās daļas Electrocentrale Paroșeni un Electrocentrale Deva, kā arī valsts antracīta ieguves uzņēmuma AS Petrosani saistību, CE Hunedoara nebija uzticamas un stabilas kredītvēstures, bez kuras tirgus aizdevēji nelabprāt finansē darbības. Patiesi, visi pieci aizdevumi, uz kuriem attiecas šī procedūra, tika piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem (skatīt 4.1.1. punktu). Turpretī nav pierādījumu par to, ka kāds privāts tirgus kreditors būtu piešķīris salīdzināma apmēra aizdevumus CE Hunedoara. Neatkarīgi no tā, ka lēmumā par procedūras sākšanu Rumānija tika uzaicināta iesniegt pierādījumus par aizdevumu piedāvājumiem, ko laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam finanšu iestādes vai bankas izteica CE Hunedoara, precizējot, vai tika pieprasīta valsts vai publiska garantija, netika iesniegts neviens šāds tirgus aizdevēju piedāvājums vai pierādījums par pozitīvu novērtējumu. |
|
(96) |
Piektkārt, kā paskaidrots 20. apsvērumā, CE Hunedoara ražošanas aktīvi bija arī tie, ko iepriekš ekspluatēja priekšteči, bez jebkādiem būtiskiem ražošanas vai tehnoloģiju uzlabojumiem, kas ļautu akcionāriem pamatoti cerēt uz labāku vai ienesīgāku elektroenerģijas un siltuma tirdzniecību Rumānijas elektroenerģijas tirgū. Rumānijas iestādes ar visām CE Hunedoara un tā priekšteču īpašumtiesībām, rīkojoties arī kā tās galvenais kreditors, nevarēja ignorēt CE Hunedoara strukturālo nespēju radīt pietiekamu peļņu no pamatdarbības, lai izpildītu savas saistības. Tās piešķīra valsts finansējumu, ko CE Hunedoara nebūtu varējis iegūt finanšu tirgū ne par jebkādu likmi. |
|
(97) |
Visi pieci iepriekš minētie fakti ietekmē CE Hunedoara kredītspēju un padara neticamu to, ka bez valsts iejaukšanās CE Hunedoara būtu varējis atrast aizdevējus, kuri gribētu izsniegt aizdevumus ar tirgus nosacījumiem, ticot, ka CE Hunedoara varētu tos atmaksāt. Tāpat arī ir maz ticams tas, ka Rumānija varētu sagaidīt peļņu no savas CE Hunedoara akciju paketes un jo īpaši no ieņēmumiem, kas netika gūti, kad tika piešķirti aizdevumi CE Hunedoara, ar noteikumiem, kas zemāki par tirgus noteikumiem. |
|
(98) |
Visbeidzot, attiecīgie aizdevumi ir devuši labumu CE Hunedoara. Patiesi, CE Hunedoara bija aizņēmējs ar sliktu tā maksātnespējīgo un likvidēto priekšteču kredītvēsturi, un tam nebija kredītvēstures 2012. un 2013. gadā, kad uzņēmums tika nodibināts. Pieauga CE Hunedoara pamatdarbības zaudējumi, kas neļāva apkalpot parādu 2013. un 2014. gadā, un faktiski CE Hunedoara nepildīja savas saistības, kas nozīmēja, ka 2015. gadā varēja tikt ierosināta uzņēmuma maksātnespējas procedūra. Turklāt nekas neliecina par to, ka Rumānijas iestādes būtu veikušas savlaicīgus pasākumus, kurus rūpīgs kreditors būtu veicis, lai atgūtu savus prasījumus, piemēram, aicināt aizņēmēju atmaksāt aizdevumus vai pieprasīt piespiedu kārtā veikt maksājumus par neveikto atmaksu. Lai gan 2016. gada janvārī tika ierosināta CE Hunedoara maksātnespēja (skatīt 22. apsvērumu), līdz šim tas nav izraisījis efektīvu atgūšanu. Uzņēmuma sliktās finansiālās situācijas un mazās aizdevumu atmaksas iespējamības dēļ laikā, kad aizdevumi tika piešķirti vai pagarināti, attiecīgie aizdevumi piešķīra ekonomisku priekšrocību CE Hunedoara tāda finansējuma un līdzekļu veidā, ko tas nebūtu spējīgs iegūt tirgū. |
|
(99) |
Attiecībā uz šīs ekonomiskās priekšrocības apmēra noteikšanu lēmuma par procedūras sākšanu 34. apsvērumā Komisija atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu Larko lietā (29) par to, ka apstākļos, kad aizņēmējs ir trauslā finansiālā situācijā, ko raksturo galvenokārt samazināts apgrozījums, negatīvs pašu kapitāls un nespēja atmaksāt aizdevumus no saviem līdzekļiem, ar aizdevumu piešķirta ekonomiskā priekšrocība var būt vienāda ar aizņemto līdzekļu summu pat tad, ja valsts tikai garantē aizdevumu. Rumānijas iestādes nav iesniegušas nevienu pierādījumu par to, ka CE Huneadoara bija piekļuve tirgus finansējumam ar tirgus nosacījumiem, norādot, ka CE Huneadoara mēģināja, lai gan nesekmīgi, aizņemties tirgū bez valsts atbalsta. |
|
(100) |
Kā norādīts 43. apsvērumā, BRD aizdevums un BCR aizdevums, ko Rumānijas valsts piešķīra tālāk, lai finansētu vides atbilstību 2013. un 2014. gadā, sekoja gadījumiem, kad Rumānija piešķīra dotācijas tāda paša veida iekārtai (dūmvadu gāzes atsērošanai) citām termoelektrostacijām 2010. gadā (CE Turceni) un 2011. gadā (CE Craiova II) un nolēma pārtraukt šādu dotāciju piešķiršanu kā atbalsta instrumentu. Tomēr, ņemot vērā CE Hunedoara raksturlielumus, mērķi un finansiālo situāciju, šķiet atbilstoši uzskatīt, ka BRD un BCR aizdevums, ko valsts piešķīra tālāk, un vides atbilstības finansējums de facto bija dotācijas neatkarīgi no tā, ka juridiski tās tika kvalificētas kā aizdevumi. |
|
(101) |
Vienlaikus atsaukšanās uz Rumānijas valsti, kas piešķīra tālāk aizdevumus, kurus tai piešķīra BDR un BCR, liecina, ka šīs privātās bankas nevēlējās uzņemties CE Hunedoara likviditātes risku, jo tās uzskatīja, ka gandrīz noteikti atmaksa netiks veikta. |
|
(102) |
Pēc būtības, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pieci CE Hunedoara piešķirtie aizdevumi piešķīra ekonomisku priekšrocību, un uzskata, ka šī priekšrocība ir vienāda ar piešķirto aizdevumu kopējo pamatsummu. |
4.1.3. Selektivitāte
|
(103) |
LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, lai pasākumu varētu definēt kā valsts atbalstu, tam ir jādod priekšroka konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai. Komisija norāda, ka pieci aizdevumi tika piešķirti CE Hunedoara ad hoc, lai atbalstītu tā pastāvīgu darbību īpašās situācijās, kad bija vajadzīgi ieguldījumi, lai nodrošinātu vides atbilstību, segtu pamatdarbības izmaksas vai nesaderīga atbalsta atmaksu, un tie nebija daļa no vērienīgāka pasākuma vispārējā ekonomiskā politikā piešķirt atbalstu uzņēmumiem līdzīgā juridiskā un ekonomiskā situācijā, kuri darbojas elektroenerģijas ražošanas nozarē vai citās ekonomikas nozarēs. Tāpēc Komisija secina, ka šie aizdevumi ir selektīvi LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
4.1.4. Ietekme uz tirdzniecību un konkurences izkropļošana
|
(104) |
Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts pastiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Savienības tirdzniecībā, uzskatāms, ka šos uzņēmumus ir ietekmējis atbalsts (30). Pietiek ar to, ka atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kuri ir atvērti konkurencei (31). |
|
(105) |
CE Hunedoara piegādā elektroenerģiju un siltumu Rumānijā. Saskaņā ar noteikumiem, ko Savienība piemēro iekšējam elektroenerģijas tirgum (32), elektroenerģijas piegādātāji var brīvi veikt darbības un meklēt klientus Rumānijā. Patiešām, dažādi konkurenti no Rumānijas (piemēram, SN Nuclearelectrica, SN Hidroelectrica) vai citām dalībvalstīm (piemēram, CEZ, Alpiq) faktiski tā arī darīja. Komisija norāda, ka pašlaik Rumānijas elektroenerģijas sistēma ir saistīta ar Bulgārijas un Ungārijas elektroenerģijas sistēmām, lai elektroenerģijas plūsmas tiktu ražotas un tirgotas starp šīm dalībvalstīm. |
|
(106) |
Tāpēc Komisija secina, ka pārbaudāmie aizdevumi ietekmē ES tirdzniecību un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. |
4.1.5. Secinājums par atbalsta esību
|
(107) |
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem Komisija secina, ka IBRD aizdevums CE Hunedoara, ko garantēja Rumānijas valsts, BCR aizdevums un BRD aizdevums, par kuriem tika noslēgti līgumi par labu CE Hunedoara, aizdevums, ko piešķīra, lai atmaksātu iepriekšējo nesaderīgo atbalstu, un glābšanas atbalsta aizdevums, tostarp tā pagarinātā un neatmaksātā daļa, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
4.2. Atbalsta likumība
|
(108) |
Valsts garantētais IBRD aizdevuma līgums par labu CE Hunedoara tika parakstīts ar Electrocentrale Deva – vienu no CE Hunedoara likumīgajiem priekštečiem – 2002. gada 31. maijā, tas ir, pirms Rumānijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2007. gadā, tāpēc pēc būtības IBRD aizdevums nebija nelikumīgs, ja arī tiktu secināts, ka aizdevums bija valsts atbalsts. Tāpēc valsts kā garantijas devēja maksājumi, kaut arī veikti pēc iestāšanās, ir pastāvošs atbalsts un pēc būtības nav nelikumīgi, neskarot valsts atbalsta noteikumos paredzēto iespējamo valsts turpmāko nespēju izmantot savas regresa prasījuma tiesības pret CE Hunedoara. |
|
(109) |
Tomēr BCR aizdevums, BRD aizdevums un aizdevums, kas tika piešķirts nesaderīgā atbalsta atmaksai, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, tā kā tie tika piešķirti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, tie ir nelikumīgs valsts atbalsts. |
|
(110) |
Glābšanas atbalsta aizdevums, pret kuru Komisija necēla nekādus iebildumus savā 2015. gada 21. aprīļa lēmumā par glābšanas atbalstu, netika izmantots līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai, un tāpēc tas nebija nelikumīgs valsts atbalsts. Tomēr tā pārmērīgā pagarināšana un neatmaksāšana pēc sešu mēnešu perioda, uz kuru tas tika piešķirts, padara pagarināšanu par nelikumīgu. |
4.3. Atbalsta saderība un novērtējuma juridiskais pamats
|
(111) |
Komisijai ir jānovērtē, vai iepriekš noskaidrotos pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalsts var norādīt iespējamo saderības pamatojumu un pierādīt, ka šādas saderības nosacījumi ir izpildīti (33). Izņemot sākotnējo glābšanas atbalsta aizdevumu un tā pagarināšanu pēc sešu mēnešu perioda kopš 2015. gada 21. aprīļa, kā arī IBRD aizdevumu, kurš nebija jāpaziņo, jo tika piešķirts pirms Rumānijas iestāšanās Savienībā, Rumānija nepaziņoja par aizdevumu, kas tika piešķirts, lai atmaksātu nesaderīgo atbalstu, BCR aizdevumu un BRD aizdevumu, kā arī nesniedza pamatojumu to saderībai ar iekšējo tirgu. |
|
(112) |
Pamatojoties uz pieejamo informāciju un kā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, Komisija uzskata, ka vienīgais iespējamais pārbaudāmo pasākumu saderības pamatojums būtu pamatnostādnes par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. Šajās pamatnostādnēs ir paredzēti noteikumi un nosacījumi attiecībā uz tāda glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta saderības novērtēšanu, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
4.3.1. Pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu piemērojamība
|
(113) |
Saskaņā ar pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 137. un 138. punktu: “Ja glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts pilnībā vai daļēji ir piešķirts pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bez Komisijas atļaujas un tādējādi pārkāpj [LESD] 108. panta 3. punktu, Komisija tā saderību ar iekšējo tirgu izskata saskaņā ar šīm pamatnostādnēm” un “visos pārējos gadījumos tā šo izskatīšanu veic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā”. |
|
(114) |
Glābšanas atbalsta aizdevums un aizdevums, ko piešķīra nesaderīgā atbalsta atmaksai, tika piešķirts pēc tam, kad 2014. gada 1. augustā stājās spēkā pamatnostādnes par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. Tāpēc pamatnostādnes par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu ir piemērojamas šiem abiem aizdevumiem. |
|
(115) |
Turklāt BCR aizdevums un BRD aizdevums netika paziņots Komisijai, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Var secināt, ka pat tad, ja šie aizdevumi būtu piešķirti līdz 2014. gada 1. augustam, tiktāl, cik tie ir jāvērtē kopā kā viena darbība, ar kuru piešķīra atbalstu grūtībās nonākušam uzņēmuma, pamatnostādnes par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu arī attiecas uz BCR aizdevumu un BRD aizdevumu. |
4.3.2. Pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu piemērošana
|
(116) |
Tikai grūtībās nonākuši uzņēmumi, kuri atbilst definīcijai glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu 20. punktā un nedarbojas ogļu, tērauda un finanšu nozarē, kā noteikts šo pamatnostādņu 16. punktā, var gūt labumu no glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta. Kā norādīts lēmumā par glābšanas atbalstu, jau 2015. gada aprīlī CE Hunedoara izpildīja pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 20. punkta c) apakšpunktā paredzētos kritērijus, lai pret to varētu ierosināt kolektīvu maksātnespējas procedūru, un, patiešām, 2016. gada janvārī pret uzņēmumu tika sākta šāda procedūra (skatīt 22. apsvērumu). Tāpēc CE Hunedoara var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu izpratnē. |
|
(117) |
Pirmkārt, Komisija norāda, ka Rumānija nav iesniegusi pierādījumus par iespējamu atbilstību glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta nosacījumiem, kas paredzēti pamatnostādnēs par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. |
|
(118) |
Attiecībā uz BCR aizdevumu, BRD aizdevumu un aizdevumu, kas tika piešķirts nesaderīgā atbalsta atmaksai, turpmāk Komisija tos vērtēs kopā, jo tie tika piešķirti grūtībās nonākušam uzņēmumam kā ieguldījuma vai darbības atbalsts, ļaujot CE Hunedoara nosegt savas izmaksas bez piekļuves finanšu tirgiem (skatīt 99. apsvērumu). Pamatojoties uz šo, Komisija uzskata, ka pamatnostādnēs par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu paredzētie pārstrukturēšanas atbalsta atbilstības nosacījumi nav izpildīti, jo i) pārstrukturēšanas plāns (iesniegts 2015. gada oktobrī un grozīts 2016. gada janvārī) sākotnēji nebija derīgs, jo nevarēja nodrošināt CE Hunedoara ilgtermiņa dzīvotspēju bez papildu pastāvīga atbalsta, un tas netika īstenots, ii) nav saskatāma CE Hunedoara paša ieguldījums atbilstīgi pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 62.–64. punktam, un iii) nevar noteikt nevienu pasākumu, kas ierobežotu konkurences izkropļojumus saskaņā ar pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 74.–86. punktu. |
|
(119) |
Attiecībā uz pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 99.–103. punktu, lai gan tur ir paredzēti īpaši nosacījumi atbalstam grūtībās nonākušiem VTNP sniedzējiem, Komisija uzskata, ka pārbaudāmos pasākumus nevar novērtēt vai ņemt vērā kā kompensāciju par šādu pakalpojumu sniegšanu, kā norādīts pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 100. punktā. Pirmkārt, nav ne apgalvots, ne konstatēts, ka CE Hunedoara ir darbojies, pamatojoties uz derīgiem pilnvarojuma aktiem, izceļot jebkuru pamatotu atšķirību salīdzinājumā ar citu elektroenerģijas ražotāju, kas darbojas Rumānijā, saražoto elektroenerģiju; saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru (34) derīga pilnvarojuma akta esība ir ļoti svarīgs nosacījums, lai valsts atbalstu varētu uzskatīt par derīgu kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Otrkārt, attiecīgie aizdevumi bija ad hoc aizdevumi konkrētiem mērķiem un netika piešķirti saistībā ar nosakāmām un pamatotām pakalpojuma sniegšanas papildu izmaksām. Treškārt, aizdevumu summas – ne atsevišķi, ne kopā – nav noteiktas, pamatojoties uz objektīviem parametriem, kas noteikti iepriekš un kalibrēti īpaši noteiktām VTNP izmaksām, ņemot vērā visus Hunedoara ieņēmumus un izmaksas. Tāpēc saskaņā ar pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 100. un 101. punktu Komisija neuzskata, ka attiecīgie aizdevumi būtu jāuzskata par derīgu kompensāciju saskaņā ar lēmumu par VTNP (35) vai VTNP regulējumu (36). |
|
(120) |
Rumānija arī nav izpildījusi savu apņemšanos juridiski nodalīt CE Hunedoara ogļraktuves no CE Hunedoara enerģijas ražošanas, ko tā uzņēmās laikā, kad tika apstiprināts glābšanas atbalsts, un ko saskaņā ar Rumānijas iesniegtajiem dokumentiem tā varēja izpildīt sešos līdz deviņos mēnešos. Divas ogļraktuves saņem darbības atbalstu to slēgšanai saskaņā ar lēmumu par otro atbalstu ogļraktuvēm (skatīt 12. apsvērumu). Rumānija savās piezīmēs par procedūras sākšanas lēmumu apgalvoja, ka ieguves un elektroenerģijas ražošanas darbībām tiek uzturēti atsevišķi konti; tomēr atsevišķi konti paši par sevi nenovērš ieguves darbības šķērsfinansējumu. Rumānija nepierādīja šķērsfinansējuma neesību, piemēram, ar pierādījumiem par to, ka valsts atbalsts tiek izmantots tikai elektroenerģijas ražošanas vajadzībām. Bez šiem pierādījumiem nevar izslēgt, ka daļa aizdevumu, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir tieši vai netieši piešķīruši labumu CE Hunedoara ogļu ieguves darbībām, pārkāpjot pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 16. punktu, kas nosaka, ka ogļu nozarei nevar piešķirt glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. |
|
(121) |
Visbeidzot, ir vērts norādīt, ka ieņēmumi no aizdevuma, kas tika piešķirts nesaderīgā atbalsta atmaksai, paliek pieejami CE Hunedoara. Ņemot vērā Degendorfas principu (37), uzkrātais neatmaksātais aizdevums, kas tika piešķirts iepriekšējā nesaderīgā atbalsta atmaksai, kopā ar pārējiem trim aizdevumiem neļauj uzskatīt, ka iespējamais pārstrukturēšanas atbalsts CE Hunedoara ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 94. punktu. Tomēr, ciktāl CE Hunedoara gūst labumu no valsts atbalsta attiecīgo aizdevumu veidā tādā apmērā, kas nav atmaksāts, tas turpina darboties, kaitējot konkurentiem. |
|
(122) |
Nobeigumā, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka BCR aizdevums un BRD aizdevums, par kuriem tika noslēgti līgumi par labu CE Hunedoara, vērtējot kopā ar pārmērīgi pagarināto glābšanas atbalsta aizdevumu, kas pārvērtās par pārstrukturēšanas aizdevumu, un aizdevumu, kas tika piešķirts nesaderīgā atbalsta atmaksai, ir nesaderīgi ar iekšējo tirgu. |
|
(123) |
Attiecībā uz glābšanas atbalsta aizdevumu saskaņā ar pamatnostādņu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu 55. punkta d) apakšpunktu Rumānija apņēmās ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par glābšanas atbalstu pieņemšanas vai pirmās daļas atmaksas (lēmuma par glābšanas atbalstu 54. apsvērums) iesniegt pierādījumu tam, ka aizdevums ir atmaksāts, derīgu pārstrukturēšanas plānu vai pamatotu likvidācijas plānu, kurā izklāstīti soļi ceļā uz CE Hunedoara likvidāciju saprātīgā laika periodā bez papildu atbalsta. Rumānija neizpildīja šo apņemšanos, jo i) glābšanas atbalsts netika pilnīgi atmaksāts, un ii) Rumānija tika informēta par to, ka pārstrukturēšanas plāns (ko Rumānija iesniedza 2015. gada oktobrī un grozīja 2016. gada janvārī) nenodrošina to, ka CE Hunedoara varētu sasniegt ilgtermiņa dzīvotspēju bez pastāvīga papildu atbalsta. |
|
(124) |
Papildus iepriekš minētajam Komisija norāda, ka CE Hunedoara likvidācijas termiņš, kas, kā 2017. gada maijā norādīja Rumānija, ir vismaz trīs gadi (kas ir pusotru gadu pēc 2015. gada oktobrī noteiktā termiņa jeb sešus mēnešus pēc glābšanas atbalsta piešķiršanas, ko apstiprināja lēmums par glābšanas atbalstu), šķiet diezgan ilgs. |
|
(125) |
No iepriekš minētā Komisija secina, ka glābšanas atbalsta aizdevuma pagarināšana ir nesaderīga ar iekšējo tirgu. |
5. ATGŪŠANA
|
(126) |
Saskaņā ar LESD un iedibināto Tiesas judikatūru, ja Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības lemt par to, ka attiecīgajai dalībvalstij šāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina (38). Tiesa arī ir konsekventi lēmusi, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir noteikts tādēļ, lai atjaunotu iepriekš pastāvējušo situāciju (39). |
|
(127) |
Šajā saistībā Tiesa ir noteikusi, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīga atbalsta veidā piešķirtās summas, tādējādi zaudējot priekšrocību, kas tam ir bijusi pār konkurentiem tirgū, un ir atjaunota situācija, kāda bija pirms atbalsta maksājuma (40). |
|
(128) |
Šajā saistībā Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (41) 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”. |
|
(129) |
Tādējādi i) BCR aizdevums, ii) BRD aizdevums, iii) aizdevums nesaderīgā atbalsta atmaksai un iv) glābšanas atbalsta aizdevums – kas kļuva nelikumīgs brīdī, kad glābšanas atbalsts netika atmaksāts sešos mēnešos pēc tā piešķiršanas un/vai izmaksas – tika īstenoti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ir uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tie ir jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kāda pastāvēja tirgū pirms to piešķiršanas. Atgūšanai ir jānotiek attiecībā uz laikposmu no brīža, kad atbalsta saņēmējs guva priekšrocību, proti, kad atbalsta saņēmējam nelikumīgi kļuva pieejams atbalsts aizdevumu pamatsummas formā, līdz pilnīgai atgūšanai, un summas ir jāatgūst kopā ar procentiem līdz pilnīgai atgūšanai. Atgūšanas procenti atšķiras no līguma procentiem, procentiem par nokavētiem maksājumiem vai citām attiecīgajām summām, kas saistītas ar attiecīgajiem aizdevumiem, kurus Hunedoara ir parādā valstij. |
|
(130) |
Saskaņā ar iedibināto judikatūru atbalsta saņēmēja maksātnespēja un tā nespēja atmaksāt atbalstu nav pietiekams pamats šā atbalsta saņēmēja atbrīvošanai no pienākuma atmaksāt atbalstu (42). Šajā gadījumā atjaunot situāciju, kāda pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas, un novērst konkurences izkropļojumus būtībā ir iespējams, reģistrējot ar atbalsta atmaksu saistīto pienākumu saistību grafikā tiesas uzraudzītās likvidācijas procedūras ietvaros. Ja dalībvalsts nevar atgūt atbalstu visā apmērā, saistību reģistrācija atbilst atgūšanas saistībām tikai tad, ja maksātnespējas procedūras rezultātā nelikumīgo atbalstu saņēmušais uzņēmums tiek likvidēts, tas ir, tā darbība tiek pilnīgi izbeigta (43). CE Hunedoara likvidācija gadījumā, ja glābšanas atbalsts netiek atgūts sešos mēnešos pēc tā apstiprināšanas vai izmaksas, ir paredzēta arī pamatnostādnēs par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, lēmumā par glābšanas atbalstu (20., 21. un 52. apsvērums, d) apakšpunkts). |
|
(131) |
Komisija ņem vērā neseno apspriešanos ar Rumāniju, kuras laikā tika noteikts, ka CE Hunedoara likvidācija var izraisīt tā aktīvu likvidāciju un pārdošanu, lai uzņēmums varētu izpildīt savas saistītas, tostarp tās, kuras saistītas ar Rumānijai piemēroto atgūšanu, kas paredzēta šajā lēmumā. Jebkurā gadījumā Rumānijas iestādes apstiprināja, ka valsts tiesību aktos pastāv tiesību normas, kas nodrošinātu darbības nepārtrauktību, un šajā saistībā minēja 2012. gada 10. jūlija Likumu Nr. 123 par elektroenerģiju un dabasgāzi, jo īpaši nodaļu par drošumu un drošību. |
|
(132) |
Saistībā ar likvidāciju un ņemot vērā Rumānijas juridisko pienākumu nodrošināt piegādes nepārtrauktību, tā varētu plānot pieņemt pasākumus nolūkā izvairīties no pēkšņiem elektroenerģijas un siltuma piegādes pārtraukumiem reģionā, kurā darbojas un sniedz pakalpojumus CE Hunedoara. Tomēr šādiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem, pamatotiem un ierobežotiem laikā un darbības jomā ar to, kas ir vajadzīgs enerģijas ražošanas aktīvu vērtības saglabāšanai. Izpildot šo lēmumu, Komisijai ir jābūt laikus informētai un spējīgai pārbaudīt, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Attiecīgi kopumā šis lēmums neskar šādus atbilstošos pasākumus un procesu saistībā ar enerģijas ražošanas aktīvu pārvešanu. |
|
(133) |
Turklāt videokonferencē, kas notika 2018. gada 31. jūlijā (skatīt 3. apsvērumu), Rumānija pauda savu apņemšanos veikt atbilstošu pasākumu, lai turpinātu enerģijas ražošanas aktīvu pārvešanu no CE Hunedoara jaunam uzņēmumam (NewCo), kas vēl jādibina. To plānots izdarīt ar valdības ārkārtas rīkojumu, saskaņā ar kuru datio in solutum (rumāņu valodā “dare în plată”) trīs posmos maksājumu vietā tiktu pārvesti tikai enerģijas ražošanas aktīvi, t. i., bez ogļraktuvēm. Saskaņā ar Rumānijas apstiprināto protokolu tajā būtu jāietver:
|
|
(134) |
Šis lēmums neskar šādu aktīvu pārvešanu, pamatojoties uz plānoto valdības ārkārtas rīkojumu, ja iepriekš minēto pārvešanu īsteno Rumānijas iestādes saskaņā ar tiesību aktu prasībām, tostarp, atbilstošu šo aktīvu novērtējumu. |
6. SECINĀJUMS
|
(135) |
Attiecīgi Komisija secina, ka Rumānija ir piešķīrusi CE Hunedoara nelikumīgu valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (IBRD) aizdevums, kam garantiju piešķīra Rumānijas valsts un par kura saņēmēja pēcteci kļuva CE Hunedoara, nebija nelikumīgi piešķirts CE Hunedoara, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.
2. pants
Turpmākie aizdevumi CE Hunedoara labā no a) līdz d) apakšpunktam norādītajā apmērā ir valsts atbalsts, ko Rumānija nelikumīgi piešķīra (vai kas saskaņā ar d) punktu netika atmaksāts), pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, un tie nav saderīgi ar iekšējo tirgu:
|
a) |
Rumānijas Komercbankas aizdevums, par kuru līgumu noslēdza Finanšu ministrija un kas kļuva pieejams CE Hunedoara, pamatojoties uz pakārtotā aizdevuma līgumu (BCR aizdevums) – 83 485 450 RON; |
|
b) |
Rumānijas Attīstības bankas aizdevums, par kuru līgumu noslēdza Finanšu ministrija un kas kļuva pieejams CE Hunedoara, pamatojoties uz pakārtotā aizdevuma līgumu (BRD aizdevums) – 68 371 170 RON; |
|
c) |
aizdevums, kas tika piešķirts, lai izmaksātu nesaderīgo atbalstu, ko pieprasīja atgūt ar lēmumu par nesaderīgu atbalstu (aizdevums nesaderīgā atbalsta atmaksai) – 34 785 015 RON; |
|
d) |
aizdevums, kas bija atbalsts, ko piešķīra saskaņā ar lēmumu par glābšanas atbalstu (glābšanas atbalsta aizdevums) – no kura faktiski izmaksāti 98 476 900 RON un kurš netika atmaksāts pēc sešu mēnešu ilgas izmaksas. |
3. pants
1. Rumānija atgūst no atbalsta saņēmēja šā lēmuma 2. pantā minēto nesaderīgo atbalstu.
2. Faktiski atgūstamās summas ir vienādas ar summām, kas tika faktiski izmaksātas atbalsta saņēmējam un kuras tas nav atmaksājis Rumānijas valstij; šīm summām pieskaita arī procentus no dienas, kad tās nonāca atbalsta saņēmēja rīcībā, līdz faktiskās atgūšanas dienai.
3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu (44).
4. No šā lēmuma pieņemšanas dienas Rumānija anulē visus 2. pantā minētos neveiktos maksājumus.
4. pants
1. Šā lēmuma 2. pantā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un efektīvi, neskarot atbilstošos pasākumus, kurus Rumānija var pieņemt, lai uzturētu elektroenerģijas un siltumapgādei vajadzīgo elektroenerģijas ražošanas aktīvu darbības nepārtrauktību, ja šādi pasākumi ir samērīgi, pamatoti un ierobežoti laikā un darbības jomā ar to, kas ir vajadzīgs šo aktīvu vērtības saglabāšanai.
2. Rumānija nodrošina šā lēmuma izpildi četros mēnešos pēc lēmuma paziņošanas datuma.
5. pants
1. Divos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas Rumānija iesniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
kopsummu (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja; |
|
b) |
to pasākumu, kas jau veikti un plānoti, lai izpildītu šo lēmumu, sīks apraksts; |
|
c) |
to pasākumu, kas jau veikti un plānoti, lai saglabātu elektroenerģijas ražošanas aktīvu darbības nepārtrauktību, sīks apraksts; |
|
d) |
dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu. |
2. Līdz 2. pantā minētā atbalsta atgūšanas beigām Rumānija informē Komisiju par šā lēmuma izpildei noteikto valsts pasākumu īstenošanas gaitu. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma Rumānija nekavējoties iesniedz informāciju par jau veiktajiem un iecerētajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta summām un procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmēja.
6. pants
Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.
Briselē, 2018. gada 8. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Margrethe VESTAGER
(1) OV C 158, 4.5.2018., 47. lpp.
(2) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.
(3) OV C 23, 25.1.2013., 3. lpp.
(4) Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums 2010/787/ES par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).
(5) Komisijas 2015. gada 20. aprīļa Lēmums (ES) 2015/1877 par tarifiem, kurus Rumānijas uzņēmums S.C. Hidroelectrica S.A. piemēroja S.C. Termoelectrica S.A. un S.C. Electrocentrale Deva S.A. – SA.33475 (12/C) (OV L 275, 20.10.2015., 46. lpp.), 117.–124. apsvērums.
(6) Šajā lēmumā informatīvā nolūkā tiek izmantots valūtas maiņas kurss RON/EUR = 0,215 (2018. gada 31. janvāris).
(7) Komisijas 2015. gada 21. aprīļa Lēmums SA.41318 (2015/N) – Rumānija – Paziņojums par glābšanas atbalstu Complexul Energetic Hunedoara (OV C 203, 19.6.2015., 5. lpp.).
(8) OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.
(9) Šis plāns tika apspriests arī sanāksmē ar Rumānijas iestādēm 2015. gada 23. oktobrī.
(10) Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu. Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu (OV C 127, 21.4.2017., 1. lpp.).
(11) Būvēta divos posmos – pirmais posms no 1969. gada līdz 1971. gadam, otrais posms no 1977. gada līdz 1980. gadam – skatīt GMC Insolvency Consulting 2016. gada marta ziņojumu, 37. lpp., cigmc.ro/files/Raport%20art.%2097.pdf.
(12) Būvēta divos posmos – pirmais posms no 1956. gada līdz 1959. gadam, otrais posms no 1962. gada līdz 1964. gadam – skatīt publiski pieejamo informāciju tīmekļa vietnē https://uzinaparoseni.wordpress.com/.
(13) 2015. gada 20. aprīlī pieņemtais lēmums par nesaderīgu atbalstu, 84., 88.–90., 98. un 117.–124. apsvērums. 2015. gada 21. aprīļa lēmums par glābšanas atbalstu, 13. un 63. apsvērums.
(14) 2012. gada 22. februārī pieņemtais lēmums par pirmo atbalstu ogļraktuvēm, 4.–10. apsvērums.
(15) ANRE gada ziņojumi par 2013., 2014. un 2015. gadu, pieejami: http://www.anre.ro/en/about-anre/annual-reports-archive. Skatīt Transelectrica datus par kopējo un pieejamo uzstādīto ražošanas jaudu katrā spēkstacijā uz vienu primāro enerģijas avotu, pieejami: http://transelectrica.ro/web/tel/productie.
(16) CE Hunedoara valdes izdotie ziņojumi par 2013., 2014. un 2015. gadu, pieejami: http://www.cenhd.ro/index.php/situatii-financiare/.
(17) OPCOM gada ziņojumi par 2013., 2014. un 2015. gadu, pieejami: https://www.opcom.ro/compania/compania.php?lang=ro&id=6.
(18) Skatīt, piemēram, slodzes faktorus, kas norādīti Lēmumā SA.38760 (2016/C) (OV C 46, 5.2.2016., 19. lpp.).
(19) http://www.cenhd.ro/images/File/Situatii%20financiare/2013/Raportul%20administratorilor%20-%202013.pdf, 3. lpp.
http://www.cenhd.ro/images/File/Situatii%20financiare/2014/Raportul%20administratorilor%20-%202014.pdf, 3. lpp.
http://www.cenhd.ro/images/File/Situatii%20financiare/2015/Raportul%20administratorilor%20-%202015.pdf, 11. lpp.
(20) 2015. gada 21. aprīļa lēmums par glābšanas atbalstu, 14., 16. un 17. apsvērums.
(21) SA. 33812 (2012/NN) – Rumānija – Nelikumīgs valsts atbalsts obligātiem vides projektiem.
(22) Valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 26/2018 un valdības Lēmums Nr. 760/2017.
(23) Komisijas 2017. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) (OV L 212, 17.8.2017., 1. lpp.).
(24) Skatīt lietu C-482/99 Francija/Komisija (Stardust Marine), ECLI:EU:C:2002:294.
(25) Lieta C-248/84 Vācija/Komisija, ECLI:EU:C:1987:437, 17. punkts.
(26) Tiesas 2013. gada 19. marta spriedums lietā Bouygues SA un Bouygues Télécom SA/Komisija un citi, apvienotās lietas C-399/10 P un C-401/10 P, ECLI:EU:C:2013:175, 137., 138. un 139. punkts.
(27) Lieta C-300/16 P Komisija/Frucona Košice, ECLI:EU:C:2017:706, 28. punkts.
(28) 2015. gada 21. aprīļa lēmums par glābšanas atbalstu, 30. un 31. apsvērums.
(29) Lieta T-423/14, Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE/Komisija, ECLI:EU:T:2018:57, 193. punkts, un norādītā judikatūra.
(30) Skatīt jo īpaši: lieta 730/79 Philip Morris/Komisija, ECLI:EU:C:1980:209, 11. punkts; lieta C-53/00 Ferring, ECLI:EU:C:2001:627, 21. punkts; lieta C-372/97 Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:234, 44. punkts.
(31) Lieta T-214/95 Het Vlaamse Gewest/Komisija, ECLI:EU:T:1998:77.
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(33) Skatīt lietu C-364/90, Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:1993:157, 20. punkts.
(34) Lieta C-280/00 Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark (2003) ECR I-7747.
(35) Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.).
(36) Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011) (OV C 8, 11.1.2012., 15. lpp.).
(37) Lietas T-244/93 un T-486/93 TWD Deggendorf/Komisija, ECLI:EU:T:1995:160, 56. punkts.
(38) Skatīt lietu C-70/72, Komisija/Vācija, ECLI:EU:C:1973:87, 13. punkts.
(39) Skatīt apvienotās lietas C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānija/Komisija, ECLI:EU:C:1994:325, 75. punkts.
(40) Skatīt lietu C-75/97 Beļģija/Komisija, ECLI:EU:C:1999:311, 64. un 65. punkts.
(41) Padomes 2015. gada 13. jūlija Regula (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(42) Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā Vācija/Komisija, C-277/00, ECLI:EU:C:2004:238, 85. punkts; Tiesas 1986. gada 15. janvāra spriedums lietā Komisija/Beļģija, C-52/84, ECLI:EU:C:1986:3, 14. punkts; Tiesas 1990. gada 21. marta spriedums lietā Beļģija/Komisija, C-142/87, ECLI:EU:C:1990:125, 60.–62. punkts.
(43) Tiesas 2012. gada 11. decembra spriedums lietā Komisija/Spānija, C-610/10, ECLI:EU:C:2012:781, 104. punkts.
(44) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
|
20.2.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 48/41 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/294
(2019. gada 18. februāris),
ar ko nosaka tādu teritoriju un trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts Savienībā importēt suņus, kaķus un mājas seskus, un šādam importam nepieciešamā veterinārā sertifikāta paraugu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 1059)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 2. punkta ievadfrāzi un pirmās daļas b) apakšpunktu, kā arī 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 19. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 92/65/EEK ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, ar ko reglamentē noteiktu dzīvnieku tirdzniecību un importu Savienībā. Tajā noteikts, ka suņu, kaķu un mājas sesku importa nosacījumiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 (2) paredzētajiem nosacījumiem. |
|
(2) |
Regulā (ES) Nr. 576/2013 noteikts, ja vienas nekomerciālas pārvietošanas laikā suņu, kaķu vai mājas sesku skaits pārsniedz piecus, minētajiem lolojumdzīvniekiem jāatbilst Direktīvā 92/65/EEK noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz attiecīgajām dzīvnieku sugām, izņemot noteiktas dzīvnieku kategorijas, kurām ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 5. panta 2. punktu paredzēta atkāpe, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. |
|
(3) |
Direktīvā 92/65/EEK noteikts, ka Savienībā atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus tikai no tādas trešās valsts, kas ietverta sarakstā, kurš sagatavots saskaņā ar konkrētajā direktīvā minēto procedūru. Turklāt šādiem dzīvniekiem jābūt līdzi veterinārajam sertifikātam, kas atbilst paraugam, kurš izstrādāts saskaņā ar minētajā direktīvā norādīto procedūru. |
|
(4) |
Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/519/ES (3) nosaka kopīgo veterinārā sertifikāta paraugu suņu, kaķu un mājas sesku importēšanai Savienībā un paredz, ka teritorijas vai trešās valstis, no kurām tos ieved, un visas to tranzītā šķērsotās teritorijas vai trešās valstis jānorāda Komisijas Lēmuma 2004/211/EK (4) I pielikumā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 206/2010 (5) II pielikuma 1. daļā vai Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 (6) II pielikumā. |
|
(5) |
Lēmums 2004/211/EK tika atcelts un 2018. gada 1. oktobrī aizstāts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/659 (7), tāpēc, zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju sūtījumus ievedot Savienībā, jāatsaucas uz trešo valstu un trešo valstu teritoriju daļu sarakstu, kas iekļauts minētās regulas I pielikumā. Tomēr būtu jāprecizē, ka suņu, kaķu un mājas sesku imports no minētajā pielikumā norādītajām trešām valstīm būtu jāatļauj tikai tad, ja attiecīgajai trešajai valstij Īstenošanas regulas (ES) 2018/659 I pielikuma 16. slejā nav norādīts laika ierobežojums. |
|
(6) |
Tādēļ šajā lēmumā būtu jānosaka, ka Savienībā atļauts importēt suņus, kaķus vai mājas seskus tikai no teritorijām vai trešām valstīm, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā vai bez laika ierobežojuma norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/659 I pielikumā. |
|
(7) |
Regulā (ES) Nr. 576/2013 noteikts, ka suņus, kaķus vai mājas seskus dalībvalstī aizliegts pārvietot no teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitīta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā, ja vien dzīvniekiem nav veikts trakumsērgas antivielu titrēšanas tests, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 IV pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām. |
|
(8) |
Šajās prasībās iekļauts pienākums veikt minēto testu laboratorijā, kas apstiprināta saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/258/EK (8), kurā noteikts, ka Agence française de sécurité sanitaire des aliments (AFSSA) Nansī, Francijā (kas kopš 2010. gada 1. jūlija ir integrēta Agence nationale de sécurité sanitaire de l'alimentation, de l'environnement et du travail, ANSES) ir jānovērtē laboratorijas dalībvalstīs un trešās valstīs, lai šīm laboratorijām varētu piešķirt atļauju veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai attiecībā uz kaķiem, suņiem un mājas seskiem. |
|
(9) |
Īstenošanas lēmuma 2013/519/ES pielikuma 1. daļā noteiktais kopīgais veterinārā sertifikāta paraugs suņu, kaķu un mājas sesku importam Savienībā ir piemērojams arī tādu suņu, kaķu un mājas sesku importam, kuri paredzēti iestādēm, institūtiem un centriem, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK. Vakcināciju pret trakumsērgu šiem dzīvniekiem var neveikt, tādēļ ar šo lēmumu būtu jānosaka, ka suņus, kaķus vai mājas seskus, kas paredzēti saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK apstiprinātām iestādēm, institūtiem un centriem, Savienībā atļauts importēt tikai no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā noteiktajām teritorijām un trešām valstīm. |
|
(10) |
Padomes Direktīvā 96/93/EK (9) paredzēti noteikumi, kas jāievēro, izdodot veterinārajos tiesību aktos paredzētos sertifikātus, lai novērstu maldinošu vai krāpniecisku sertificēšanu. Ir jānodrošina, ka trešo valstu oficiālie veterinārārsti, izdodot veterināros sertifikātus, piemēro noteikumus un principus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā direktīvā. |
|
(11) |
Turklāt pēc Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2011 (10) obligātās pārskatīšanas Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2018/772 (11), kurā cita starpā ir paredzēti noteikumi par dalībvalstu vai to daļu iedalīšanu kategorijās attiecībā uz to tiesībām piemērot profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem. Ar minēto regulu no 2018. gada 1. jūlija tika atcelta Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2011. To dalībvalstu saraksts, kuras atbilst Deleģētajā regulā (ES) 2018/772 noteiktajiem kategorizēšanas noteikumiem attiecībā uz visu to teritoriju vai to daļām, ir iekļauts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/878 (12) pielikumā. Tādēļ ir lietderīgi veterinārā sertifikāta paraugā aizstāt atsauces uz Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011 ar atsaucēm uz Deleģēto regulu (ES) 2018/772 un Īstenošanas regulu (ES) 2018/878. |
|
(12) |
Tādēļ ar šo lēmumu būtu jānosaka jauns tādu teritoriju un trešo valstu saraksts, no kurām Savienībā atļauts importēt suņus, kaķus vai mājas seskus, un kopīgais veterinārā sertifikāta paraugs šādu dzīvnieku importam Savienībā. Tāpēc Lēmums 2013/519/ES būtu jāatceļ. |
|
(13) |
Lai nepieļautu, ka tiek traucēts suņu, kaķu vai mājas sesku sūtījumu imports Savienībā, ir jāparedz pārejas periods līdz 2019. gada 31. decembrim, lai, ievērojot zināmus nosacījumus, varētu izmantot veterināro sertifikātu paraugus, kas izdoti saskaņā ar Savienības noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms šā lēmuma piemērošanas dienas. |
|
(14) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tādu teritoriju un trešo valstu saraksts, no kurām saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK atļauts importēt suņus, kaķus vai mājas seskus
1. Suņu, kaķu vai mājas sesku sūtījumus, uz kuriem attiecas Direktīvas 92/65/EEK noteikumi, Savienībā importē tikai tad, ja teritorijas vai trešās valstis, no kurām tos ieved, un visas to tranzītā šķērsotās teritorijas vai trešās valstis ir norādītas vienā no sarakstiem, kas iekļauti:
|
a) |
Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā; |
|
b) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā; |
|
c) |
Īstenošanas regulas (ES) 2018/659 I pielikumā, izņemot tādas trešās valstis, attiecībā uz kurām minētajā pielikumā iekļautās tabulas 16. slejā ir norādīts laika ierobežojums. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tādu suņu, kaķu vai mājas sesku sūtījumus, kas paredzēti saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK apstiprinātām iestādēm, institūtiem un centriem, Savienībā importē tikai tad, ja teritorijas vai trešās valstis, no kurām tos ieved, un visas to tranzītā šķērsotās teritorijas vai trešās valstis ir norādītas sarakstā, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā.
2. pants
Veterinārais sertifikāts importam no teritorijām vai trešām valstīm
Dalībvalstis atļauj tikai tādu suņu, kaķu vai mājas sesku importu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
tiem līdzi ir saskaņā ar pielikuma 1. daļā noteikto paraugu sagatavots veterinārais sertifikāts, ko oficiālais veterinārārsts aizpildījis un parakstījis saskaņā ar pielikuma 2. daļā izklāstītajiem paskaidrojumiem; |
|
b) |
tie atbilst veterinārā sertifikāta prasībām, kas minētas a) apakšpunktā attiecībā uz teritorijām vai trešām valstīm, no kurām tos ieved, un visām to tranzītā šķērsotām teritorijām vai trešām valstīm, kā minēts 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. |
3. pants
Atcelšana
Īstenošanas lēmumu 2013/519/ES atceļ.
Atsauces uz Īstenošanas lēmumu 2013/519/ES uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.
4. pants
Pārejas noteikumi
Pārejas periodā līdz 2019. gada 31. decembrim dalībvalstis atļauj importēt Savienībā suņus, kaķus un mājas seskus, kam līdzi ir veterinārais sertifikāts, kurš izsniegts ne vēlāk kā 2019. gada 30. novembrī saskaņā ar paraugu, kas noteikts Īstenošanas lēmuma 2013/519/ES pielikuma 1. daļā.
5. pants
Piemērojamība
Šo lēmumu piemēro no 2019. gada 1. jūlija.
6. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 18. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2013. gada 21. oktobra Īstenošanas lēmums 2013/519/ES, ar ko nosaka tādu teritoriju un trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus, un minētajam importam nepieciešamā veterinārā sertifikāta paraugu (OV L 281, 23.10.2013., 20. lpp.).
(4) Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmums 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).
(6) Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.).
(7) Komisijas 2018. gada 12. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/659 par prasībām dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā (OV L 110, 30.4.2018., 1. lpp.).
(8) Padomes 2000. gada 20. marta Lēmums 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.).
(9) Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīva 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu (OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.).
(10) Komisijas 2011. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2011, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem (OV L 296, 15.11.2011., 6. lpp.).
(11) Komisijas 2017. gada 21. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 576/2013 papildina attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011 (OV L 130, 28.5.2018., 1. lpp.).
(12) Komisijas 2018. gada 18. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2018/878, ar ko pieņem to dalībvalstu vai dalībvalstu teritorijas daļu sarakstu, kuras atbilst Deleģētās regulas (ES) 2018/772 par to, kā piemēro profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, kas kontrolē suņu infekciju ar Echinococcus multilocularis, 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kategorizēšanas noteikumiem (OV L 155, 19.6.2018., 1. lpp.).
PIELIKUMS
1. DAĻA
Veterinārā sertifikāta paraugs suņu, kaķu un mājas sesku importēšanai Savienībā
2. DAĻA
Paskaidrojumi veterināro sertifikātu aizpildīšanai
|
a) |
Ja sertifikātā norādīts, ka liekais jāsvītro (t. i., jāatstāj tikai atbilstīgie paziņojumi), oficiālais veterinārārsts neatbilstīgos paziņojumus drīkst vai nu svītrot, to apliecinot ar iniciāļiem un zīmogu, vai arī pilnībā dzēst tos no sertifikāta veidlapas. |
|
b) |
Sertifikāta oriģināls ir uz vienas papīra lapas vai, ja vajadzīgs garāks teksts, to noformē tā, lai visas vajadzīgās papīra lapas veidotu vienu nedalāmu dokumentu. |
|
c) |
Sertifikātu sagatavo vismaz vienā no oficiālajām tās dalībvalsts valodām, kam ir piederīgs robežkontroles punkts, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, un vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut sertifikātu sagatavot citas dalībvalsts oficiālajā valodā, kuram vajadzības gadījumā pievieno oficiālu tulkojumu. |
|
d) |
Ja sūtījuma vienību identifikācijai (shēma dota veterinārā sertifikāta parauga I.28. punktā) sertifikātam pievieno papildu lapas vai pavaddokumentus, šīs lapas vai dokumentus arī uzskata par daļu no sertifikāta oriģināla, un katru lappusi paraksta un apzīmogo oficiālais veterinārārsts. |
|
e) |
Ja sertifikātam kopā ar d) punktā minētajām papildu lapām vai dokumentiem ir vairāk nekā viena lappuse, katru lappusi tās apakšā numurē (ar lappuses numuru no kopējā lappušu skaita) un tās augšā norāda sertifikāta atsauces numuru, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde. |
|
f) |
Sertifikāta oriģinālu aizpilda un paraksta eksportētājas teritorijas vai trešās valsts oficiālais veterinārārsts. Eksportētājas teritorijas vai trešās valsts kompetentā iestāde nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas noteikumi un principi, kas līdzvērtīgi Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem. |
|
g) |
Paraksta krāsai jābūt atšķirīgai no sertifikāta drukātajā daļā izmantotās krāsas. Šī prasība attiecas arī uz zīmogiem, izņemot reljefos zīmogus vai ūdenszīmes. |
|
h) |
I.2. un II.a ailē minēto sertifikāta atsauces numuru piešķir eksportētājas teritorijas vai trešās valsts kompetentā iestāde. |