1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču eksports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Regulas II pielikumā iekļauj preces, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

Tehniskās palīdzības sniedzējam ir aizliegts sniegt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, par atlīdzību vai bez tās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču eksportu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka valstī, uz kuru preces eksportēs, tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču imports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Personām, struktūrām vai organizācijām Savienībā ir aizliegts saņemt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību no personām, struktūrām vai organizācijām, kas to sniedz no trešām valstīm, par atlīdzību vai bez tās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču importu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka dalībvalstī, uz kuru preces nosūtīs, šādas preces lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču tranzīts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tiek pierādīts, ka galamērķa valstī tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

1.   Neskarot piemērojamos Savienības noteikumus, tostarp aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valstu pasākumus, ar kuriem aizliedz pārvadājumus, finanšu pakalpojumus, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu vai vispārēju reklāmu vai noieta veicināšanas pasākumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, vai to grozījumiem un atcelšanu pirms to stāšanās spēkā.

1.   Jebkādam tādu preču eksportam, kas uzskaitītas III pielikumā, ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

III pielikumā iekļauj tikai šādas preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai:

III pielikumā neiekļauj:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz tām dalībvalstu teritorijām, kas uzskaitītas VI pielikumā un kas nav Savienības muitas teritorijas daļa, ja vien eksportējamās preces izmantos iestāde, kas gan valstī vai teritorijā, uz kuru tiek eksportēts, gan dalībvalsts pamatteritorijā, no kuras eksportē, ir atbildīga par tiesībaizsardzību. Muitas vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt, vai šis nosacījums ir izpildīts, un tās var lemt par eksporta apturēšanu, kamēr nav veikta šāda pārbaude.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz trešām valstīm, ja preces lietos dalībvalsts civilais vai militārais personāls, kas trešā valstī saskaņā ar dalībvalstu un trešās valsts starpā slēgtiem nolīgumiem aizsardzības jomā piedalās ES vai ANO miera uzturēšanas vai krīzes pārvarēšanas operācijās. Muitai vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt vai šis nosacījums ir izpildīts. Eksports ir apturēts, kamēr nav veikta šāda pārbaude.

1.   Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tiesībaizsardzības iestāde vai jebkura fiziska vai juridiska persona trešā valstī III pielikumā uzskaitītās preces varētu izmantot spīdzināšanai vai cita veida cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, tostarp likumīgiem miesas sodiem.

Kompetentā iestāde ņem vērā:

Var ņemt vērā citu attiecīgu informāciju, tostarp pieejamos valstu tiesu spriedumus, ziņojumus un citu informāciju, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī informāciju par II un III pielikumā uzskaitīto preču eksporta ierobežojumiem, kurus piemēro galamērķa valstī.

3.   Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro otrajā un trešajā daļā izklāstītos noteikumus.

Ja III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādas preces izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces un attiecīgā gadījumā ražojumi, kuros tās tiks iestrādātas, netiks izmantoti spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

Ja atļauja ir lūgta III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja nekāda deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

4.   Novērtējot pieteikumu visaptverošas atļaujas saņemšanai, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā eksportētāja izmantotos samērīgos un piemērotos līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

1.   Neskarot 11. un 12. pantu, dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt spēkā kāju dzelžu, ķēžu un pārnēsājamo elektrošoka ierīču eksporta un importa aizliegumu.

2.   Dalībvalsts var pieprasīt atļauju attiecībā uz rokudzelžu eksportu, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, no rokudzelža vienas aproces ārējās malas līdz otras aproces ārējai malai aizslēgtā stāvoklī ir lielāks par 240 mm. Attiecīgā dalībvalsts šādiem rokudzelžiem piemēro III un V nodaļu.

3.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. un 2. punktam pirms to stāšanās spēkā.

1.   Par katra turpmāk minētā pakalpojuma sniegšanu jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās veic attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, ir vajadzīga atļauja:

2.   Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 12. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 12. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

4.   Neskarot 1. punktu, dalībvalsts var saglabāt aizliegumu tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm un pārnēsājamām elektrošoka ierīcēm. Ja dalībvalsts saglabā šādu aizliegumu, tā informē Komisiju, ja pasākumi, kas pieņemti un paziņoti iepriekš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 7.a panta 4. Punktu, ir grozīti vai atcelti.

1.   Jebkuram IV pielikumā uzskaitīto preču eksportam ir vajadzīga atļauja neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

IV pielikumā iekļauj tikai preces, kuras varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei un attiecībā uz kurām ir apstiprināts vai kuras faktiski tiek izmantotas, lai izpildītu nāvessodu vienā vai vairākās trešās valstīs, kas nav atcēlušas nāvessodu. Šajā pielikumā neiekļauj:

2.   Ja saskaņā ar šo regulu zāļu eksportam ir vajadzīga eksporta atļauja un uz eksportu arī attiecas prasība par atļauju saskaņā ar starptautisku konvenciju par narkotiskām un psihotropām vielām, piemēram, saskaņā ar 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām, dalībvalstis, lai īstenotu saistības, kas tām noteiktas ar šo regulu un attiecīgo konvenciju, var piemērot vienotu procedūru.

1.   Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka IV pielikumā uzskaitītās preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī.

3.   Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro noteikumus otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Ja IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādus ražojumus izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

Ja atļauja ir lūgta IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm var pieņemt paraugprakses pamatnostādnes par to, kā izvērtēt galīgo izmantojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas nolūku.

4.   Novērtējot visaptverošas atļaujas pieteikumu, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā, vai eksportētājs izmanto samērīgus un piemērotus līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

1.   Katrai turpmāk minēto pakalpojumu sniegšanai jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās sniedz attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, nepieciešama atļauja:

2.   Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 17. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 17. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

1.   Ar šo regulu ievieš Savienības vispārējo eksporta atļauju noteiktiem eksporta veidiem, kā noteikts V pielikumā.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, var aizliegt eksportētājam izmantot šo atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par visiem eksportētājiem, kuriem atņemtas tiesības izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās nekonstatē, ka konkrēts eksportētājs nemēģinās IV pielikumā uzskaitītās preces eksportēt caur citas dalībvalsts teritoriju. Šai apmaiņai ar informāciju izmanto drošu un kodētu sistēmu.

2.   Atļauju eksportēt preces, kuras nav minētas 1. punktā un kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Šāda atļauja var būt individuālā vai visaptverošā atļauja, ja tā attiecas uz III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

3.   II pielikumā uzskaitītu preču tranzīta atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestādē dalībvalstī, kurā fiziskā vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija, kas transportē preces Savienības muitas teritorijā, ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Ja šī persona, struktūra vai organizācija nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību nevienā dalībvalstī, atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek preču ievešana Savienības muitas teritorijā. Šāda atļauja ir individuālā atļauja.

4.   Atļauju importēt preces, kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

5.   Atļauju ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanai piešķir:

6.   Ar III pielikumā vai IV pielikumā uzskaitītām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots.

7.   Ar III pielikumā vai IV pielikumā uzskaitītām precēm saistītas starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā starpnieks ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir starpnieks vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots. Šādu atļauju piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču, kuras pārvadā starp divām vai vairākām trešām valstīm. Skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, tiešo lietotāju un precīzu tā atrašanās vietu.

8.   Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga saistībā ar to pieteikumu individuālās vai visaptverošās eksporta vai starpniecības pakalpojumu atļaujas, tehniskās palīdzības atļaujas vai individuālās importa atļaujas, vai individuālās tranzīta atļaujas saņemšanai.

Attiecībā uz eksportu kompetentajām iestādēm jāsaņem pilnīga informācija, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un preču galīgo izmantojumu.

Attiecībā uz starpniecības pakalpojumiem kompetentajām iestādēm jāsaņem jo īpaši sīkas ziņas par preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, skaidrs preču apraksts un norāde par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešām personām, galamērķa trešo valsti, tiešo lietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.

Nepieciešamības gadījumā atļaujas piešķiršanas priekšnosacījums var būt deklarācija par galīgo izmantojumu.

9.   Ja ražotājs vai ražotāja pārstāvis grasās eksportēt vai pārdot un nodot III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā minētas preces izplatītājam trešā valstī, ražotājs, atkāpjoties no 8. punkta, sniedz informāciju par noslēgtajām līgumsaistībām un īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst to, ka III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā minētas preces izmanto spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai vai to, ka IV pielikuma 1. iedaļā minētas preces izmanto nāvessoda izpildei, par galamērķa valsti un, ja pieejama, informāciju par preču galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem.

10.   Ja to pieprasa valsts preventīvais mehānisms, kas izveidots saskaņā ar 1984. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu, kompetentās iestādes var nolemt darīt valsts preventīvajam mehānismam pieejamu no pieteikuma iesniedzēja saņemto informāciju par galamērķa valsti, saņēmēju, galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem vai – attiecīgā gadījumā – izplatītāju un 9. punktā minētajām līgumsaistībām un pasākumiem. Pirms kompetentās iestādes dara šo informāciju pieejamu, tās uzklausa pieteikuma iesniedzēju, un tās var noteikt šīs informācijas lietošanas ierobežojumus. Kompetentās iestādes savus lēmumus pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

11.   Dalībvalstis izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem vai praksei.

1.   Eksporta, importa un tranzīta atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VII pielikumā norādītajam paraugam. Starpniecības pakalpojumu atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VIII pielikumā norādītajam paraugam. Tehniskās palīdzības atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst IX pielikumā norādītajam paraugam. Šīs atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas derīguma termiņš ir no trim līdz 12 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz 12 mēnešiem. Visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

2.   Saskaņā ar 12. pantu vai 17. pantu izsniegta eksporta atļauja nozīmē, ka eksportētājam ir atļauts sniegt tehnisko palīdzību tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja.

3.   Atļaujas var izsniegt elektroniski. Attiecīgās procedūras nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, par to informē Komisiju.

4.   Eksporta, importa, tranzīta, tehniskās palīdzības un starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļaujām piemēro jebkādas prasības un nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstīgiem.

5.   Kompetentās iestādes, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties izsniegt atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt jau piešķirtas eksporta atļaujas.

1.   Pildot muitas formalitātes, eksportētājs vai importētājs iesniedz atbilstoši aizpildītu veidlapu, kas izklāstīta VII pielikumā, tā apliecinot, ka nepieciešamās attiecīgās eksporta un importa darījumu atļaujas ir saņemtas. Ja dokuments nav aizpildīts tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā pilda muitas formalitātes, eksportētājam vai importētājam var pieprasīt sniegt tulkojumu šajā oficiālajā valodā.

2.   Ja par II, III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm ir sastādīta muitas deklarācija un ir apstiprināts, ka paredzētajam eksportam vai importam nav piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, muitas iestādes aiztur deklarētās preces un eksportētājam vai importētājam norāda uz iespēju pieteikties uz atļauju saskaņā ar šo regulu. Ja sešos mēnešos pēc aizturēšanas nav iesniegts atļaujas pieteikums vai ja kompetentā iestāde noraida šādu pieteikumu, muitas iestādes atbrīvojas no aizturētajām precēm saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām.

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes, kas minētas I pielikumā, pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu uz atļauju saskaņā ar šo regulu vai ja tās anulē piešķirtu atļauju, dalībvalsts par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Šādu paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 30 dienās pēc lēmuma pieņemšanas vai atļaujas anulēšanas dienas.

2.   Kompetentā iestāde, vajadzības vai atbilstīgā gadījumā izmantojot diplomātiskos kanālus, konsultējas ar iestādi vai iestādēm, kuras iepriekšējos trijos gados ir noraidījušas šajā regulā noteiktās atļaujas pieteikumu attiecībā uz eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tā saņem atļaujas pieteikumu par eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver darījumu, kurš ir būtībā identisks šādā iepriekšējā pieteikumā minētajam, un uzskata, ka atļauja tomēr ir piešķirama.

3.   Ja pēc 2. punktā minētajām konsultācijām kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par šo lēmumu nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un paskaidro lēmuma iemeslus, attiecīgā gadījumā sniedzot visu pamatojošo informāciju.

4.   Ja atteikums piešķirt atļauju pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 14. panta 1. punktu vai 15. panta 4. punktu, tas nav uzskatāms par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu šā panta 1. punkta nozīmē.

5.   Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošu un kodētu sistēmu informācijas apmaiņai.

1.   Ikviena dalībvalsts Komisijai var nosūtīt pienācīgi pamatotu lūgumu II, III vai IV pielikumā iekļaut preces, kas konstruētas vai tiek pārdotas tiesībaizsardzības nolūkiem. Šādā pieprasījumā iekļauj informāciju par:

Nosūtot pieprasījumu Komisijai, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts minēto pieprasījumu nosūta arī pārējām dalībvalstīm.

2.   Komisija trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas var lūgt pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij sniegt papildu informāciju, ja tā uzskata, ka pieprasījumā nav sniegta informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem vai arī nepieciešama papildu informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem. Tā informē, par kuriem punktiem nepieciešams sniegt papildu informāciju. Komisija savus jautājumus pārsūta pārējām dalībvalstīm. Pārējās dalībvalstis var Komisijai sniegt papildu informāciju pieprasījuma izvērtēšanai.

3.   Ja Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, vai ja attiecīgā gadījumā tā ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju, tā 20 nedēļu laikā pēc attiecīgi pieprasījuma saņemšanas vai papildu informācijas saņemšanas sāk procedūru pieprasītā grozījuma pieņemšanai vai informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par iemesliem to nedarīt.

1.   Neskarot 23. pantu, Komisija un dalībvalstis pēc pieprasījuma viena otru informē par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo regulu un iesniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām.

2.   Attiecīgā informācija par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām ietver vismaz lēmuma veidu, lēmuma pamatojumu vai tā īsu izklāstu, saņēmēju vārdus un tiešo lietotāju vārdus, ja tie atšķiras, kā arī attiecīgo preču nosaukumus.

3.   Dalībvalstis, ja iespējams, sadarbojoties ar Komisiju, sagatavo publisku ikgadēju darbības ziņojumu, sniedzot informāciju par saņemto pieteikumu skaitu, par attiecīgajām precēm un par valstīm, uz ko attiecas šie pieteikumi, un par lēmumiem, ko tās ir pieņēmušas par šiem pieteikumiem. Šajā ziņojumā neiekļauj informāciju, kuras izpaušanu dalībvalsts uzskata par tādu, kas ir pretrunā būtiskām tās drošības interesēm.

4.   Komisija sagatavo gada ziņojumu, par pamatu ņemot šā panta 3. punktā minētos ikgadējos darbības ziņojumus. Minēto gada ziņojumu dara publiski pieejamu.

5.   Izņemot 2. punktā minēto informācijas sniegšanu pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai, šis pants neskar attiecīgos valstu tiesību aktus par konfidencialitāti un profesionālo noslēpumu.

6.   Atteikums piešķirt atļauju, ja tas pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 14. panta 1. punktu, nav uzskatāms par pieteikuma atteikumu šā panta 1., 2. un 3. punkta nozīmē.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 16. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 29. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

1.   Izveido spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalsts ieceļ pārstāvi minētajā grupā.

2.   Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa izskata jautājumus par šīs regulas piemērošanu, tostarp – bet ne tikai – informācijas apmaiņu par administratīvo praksi un jebkādus jautājumus, ko ierosina priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.

3.   Ja spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā var apspriesties ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, kuras skar šī regula.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam sniedz rakstisku gada ziņojumu par spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm.

Gada ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisko vai juridisko personu komerciālās intereses. Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas diskusijas ir konfidenciālas.

1.   Līdz 2020. gada 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu īstenošanas un ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā var ietvert regulas grozījumu priekšlikumus. Pārskatīšanā novērtē, vai ir nepieciešams iekļaut Savienības valstspiederīgo darbības ārvalstīs. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai.

2.   Atsevišķās ziņojuma sadaļās aplūko:

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

2.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem grozījumiem, kas iespaido noteikumus par sankcijām, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 17. panta 2. punktu.

1.   Šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma ir tāda pati kā Līgumiem, izņemot 3. panta 1. punkta pirmo daļu, 4. panta 1. punkta pirmo daļu, 5., 11., 13., 14., 16. un 18. pantu, 20. panta 1. līdz 4. punktu un 22. pantu, ko piemēro:

2.   Šajā regulā Helgolandi, Meliliju un Seūtu uzskata par daļu no Savienības muitas teritorijas.

EIROPAS SAVIENĪBA

ATĻAUJA EKSPORTĒT / IMPORTĒT SPĪDZINĀŠANAS PRECES

1 Pieteikuma iesniedzējs (plins vārds, adrese, muitas Nr.) Veids:

ATĻAUJA EKSPORTĒT VAIIMPORTĒT PRECES, KO VARĒTU IZMANTOTSPĪDZINĀŠANAI(REGULA (ES) 2019/125)

2 Saņēmējs (pilns vārds un adrese)

3 Atļauja Nr.

Eksports Imports

4 Derīguma termiņa beigu datums

5 Aģents/pārstāvis (ja pieteikuma iesniedzējs ir cits)

6 Valsts, kur preces atrodas

Kods

7 Galamērķa valsts

Kods

8 Dalībvalsts, kurā veiks muitas procedūru

9 Tiešais lietotājs (pilns vārds un adrese)

lzdevēja iestāde

10 Preču apraksts

11 PrečuNr 1

12 KN kods

13 Daudzums

14 Īpašas prasības un noteikumi

10 Preču apraksts

11 PrečuNr 2

12 KN kods

13 Daudzums

14 Īpašas prasības un noteikumi

10 Preču apraksts

11 PrečuNr 3

12 KN kods

13 Daudzums

14 Īpašas prasības un noteikumi

15 Parakstītājs apliecina, ka, saskaņā ar Regulu (ES) 2019/125 un ievērojot prasības, nosacījumus un procedūras, kas izklastītas šaja veidlapā un tajā minētā(s) pievienotajā(s) lapā(s), kompetentā iestāde ir atļavusi [eksportēt] [importēt] (svītrot pēc vajadzības) attiecība uz 10. ailē aprakstītām precēm.

16 Pielikumu skaits

(Vita, datums)

Vārds (mašīnrakstā vai ar drukātiem burtiem)

Paraksts: (Izdevējas iestāndes zīmogs)

PIEZĪME: 17. ailes 1. daļā norādīt joprojām pieejamo daudzumu, un 17. ailes 2. daļā norādīt daudzumu, kas atskaitīts šajā gadījumā.

3 Atļaujas Nr.

11 Preču Nr.

17 Neto daudzums (tīrsvars/ cita mērvienība, norādot, kas tā par mērvienību)

18 Muitas dokuments (veids un nu-murs) un atskaitījuma datums

19 Dalībvalsts, vārds un paraksts atskai-tījuma zīmogs

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

“Atļauja eksportēt vai importēt preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai (Regula (ES) 2019/125)”

EIROPAS SAVIENĪBA

1

1. Pieteikumu iesniegušais starpnieks (pilns vārds/nosaukums un adrese)

ATĻAUJA SNIEGT STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMUS, KAS SAISTĪTI AR PRECĒM, KURAS VARĒTU IZMANTOT SPĪDZINĀŠANAI VAI NĀVESSODA IZPILDEI (REGULA (ES) 2019/125)

Starpniecības pakalpojumu atļauja (Regula (ES) 2019/125)

2. Fiziskā persona vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija, kas eksportē preces no attiecīgās trešās valsts uz galamērķa trešo valsti (pilns vārds/nosaukums un adrese)

3. Atļauja Nr.

Individuāla atļauja Vispārēja atļauja

4. Beigu termiņš

5. Saņēmējs galamērķa trešā valstī (pilns vārds/nosaukums un adrese)

Tiešais lietotājs Izplatītājs Cits

6. Trešā valsts, kur preces atrodas

Valsts kods

7. Galamērķa trešā valsts

Valsts kods

8. Tiešais lietotājs vai izplatītājs galamērķa trešā valstī (pilns vārds/nosaukums un adrese), ja tas nav saņēmējs

Tiešais lietotājs Izplatītājs

9. Dalībvalsts, kurā starpnieks ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību

Ja šādas dalībvalsts nav, tad dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir starpnieks vai kurā starpnieks ir reģistrēta juridiskā persona, struktūra vai organizācija

1

10. Iesaistītās trešās personas (piem., aģents)

Izdevējiestāde

11. Galīgais izmantojums (attiecīgā gadījumā)

12. Precīza informācija par preču atrašanās vietu trešā valstī, kur atrodas preces

13. Preces apraksts

14. PreceNr. 1

15. HS kods

16. Daudzums

17. Valūta un vērtība

13. Preces apraksts

14. PreceNr. 2

15. HS kods

16. Daudzums

17. Valūta un vērtība

13. Preces apraksts

14. PreceNr. 3

15. HS kods

16. Daudzums

17. Valūta un vērtība

18. Īpašas prasības un nosacījumi

19. Parakstītājs apliecina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/125 9. panta 1. punktu un ievērojot prasības, nosacījumus un procedūras, kas izklāstītas šajā veidlapā un tajā minētajā(-os) pielikumā(-os), kompetentā iestāde ir atļāvusi starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar 13. ailē aprakstītajām precēm.

20. Pielikumu skaits

Vieta, datums

Vārds/nosaukums (mašīnrakstā vai ar drukātiem burtiem)

Paraksts: (Izdevējiestādes zīmogs)

EIROPAS SAVIENĪBA

Pārskats par atļauto daudzumu izmantojumu

ATĻAUJA SNIEGT STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMUS, KAS SAISTĪTI AR PRECĒM, KURAS VARĒTU IZMANTOT SPĪDZINĀŠANAI VAI NĀVESSODA IZPILDEI (REGULA (ES) 2019/125)

Piezīme. 21. kolonnā vēl pieejamo daudzumu norādiet 1. daļā, bet atskaitīto daudzumu — 2. daļā.

3. Atļauja Nr.

14. Prece Nr.

21. Neto daudzums (neto masa vai cita mērvienība) ar mērvienības norādi

22. Atskaitījuma datums

23. Atsauces dokuments (valsts, veids, numurs)

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

1.

2.

“Atļauja sniegt starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (1))”

EIROPAS SAVIENĪBA

1

1. Pieteikumu iesniegušais tehn. pal. sniedzējs (pilns vārds/nosaukums, adrese)

ATĻAUJA SNIEGT TEHNISKO PALĪDZĪBU, KAS SAISTĪTA AR PRECĒM, KURAS VARĒTU IZMANTOT SPĪDZINĀŠANAI VAI NĀVESSODA IZPILDEI (REGULA (ES) 2019/125)

Tehniskā palīdzības atļauja (Regula (ES) 2019/125)

2. Fiziskā persona vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija, kam tiks sniegta tehniskā palīdzība (pilns vārds/nosaukums un adrese)

3. Atļauja Nr.

Balstīta uz šādu pantu 3 4 7a 7d

4. Beigu termiņš

5. 2. ailē norādītā fiziskā vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija ir

muzejs

tiesībaizsardzības iestāde

izglītības vai apmācības iestāde

tādu remonta pakalpojumu, uzturēšanas vai citu tehnisko pakalpojumu sniedzējs, kas saistīti ar precēm, ar kurām saistīta tehniskā palīdzība

preču, ar ko saistīta tehniskā palīdzība, ražotājs

neviens no iepriekš minētajiem. Norādiet 2. ailē norādītās fiziskās vai juridiskās personas, struktūras vai organizācijas darbību:

6. Trešā valsts vai dalībvalsts, kur tiks sniegta tehniskā palīdzība (nosaukums un kods)

7. Šī atļauja attiecas uz

vienu tehniskās palīdzības piegādi

tehnisko palīdzību, ko sniedz noteiktā laikposmā. Norādiet attiecīgo laikposmu:

8. Dalībvalsts, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību

Ja šādas dalībvalsts nav, tad dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir reģistrēta juridiskā persona, struktūra vai organizācija

1

9. Apraksts par precēm, ar ko saistīta tehniskā palīdzībavienu

Izdevējiestāde

10. Atļautās tehniskās palīdzības apraksts

11. Ja 2. ailē norādītā persona, struktūra vai organizācija ir persona, struktūra vai organizācija trešā valstī, tehnisko palīdzību sniegs

no ES uz attiecīgo trešo valsti personāls attiecīgajā trešā valstī no citas trešās valsts (norādīt)

12. Apraksts par jebkādām preču, ar kurām saistīta tehniskā palīdzība, izmantošanas apmācībām, kas tiks sniegtas 2. ailē norādītajai fiziskajai vai juridiskajai personai, struktūrai vai organizācijai

13. Apmācību par 9. ailē minēto preču lietošanu sniegs

1 ailē norādītais tehniskās palīdzības sniedzējs

trešā persona tehniskās palīdzības sniedzēja vārdā vai ar to saistīti (pilns vārds/nosaukums un adrese):

14. Īpašas prasības un nosacījumi

15. Parakstītājs apliecina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/125 9. panta 1. punktu un ievērojot prasības, nosacījumus un procedūras, kas izklāstītas šajā veidlapā un tajā minētajā(-os) pielikumā(-os), kompetentā iestāde ir atļāvusi tehniskās palīdzības piegādi, kas saistīta ar 9. ailē aprakstītajām precēm.

16. Pielikumu skaits

Vieta, datums

Vārds/nosaukums (mašīnrakstā vai ar drukātiem burtiem)

Paraksts: (Izdevējiestādes zīmogs)

“Atļauja sniegt tehnisko palīdzību, kas saistīta ar precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (1))”

1.   Ar šo regulu kā Savienības aģentūra tiek izveidota Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA).

2.   Lai uzlabotu darba vidi darba ņēmēju darba drošības un veselības aizsardzības ziņā, EU-OSHA mērķis ir Savienības iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā iesaistītajiem sniegt attiecīgu minētās jomas tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un kvalificētas speciālās zināšanas.

Minētajā nolūkā EU-OSHA vairo un izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādei, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp Savienību un valstu rīcībspēkiem.

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajām rīcībpolitikas jomām EU-OSHA, pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

2.   Ja ir vajadzīgi jauni pētījumi un pirms politisku lēmumu pieņemšanas Savienības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (9) ņem vērā EU-OSHA specializētās zināšanas un visus pētījumus, ko tā ir veikusi attiecīgajā jomā vai ko tā varētu veikt.

3.   EU-OSHA nodrošina, lai izplatītā informācija un pieejamie rīki būtu pielāgoti paredzēto lietotāju vajadzībām. Lai sasniegtu minēto mērķi, EU-OSHA saskaņā ar 12. panta 2. punktu cieši sadarbojas ar 12. panta 1. punktā minētajiem valstu kontaktpunktiem.

4.   EU-OSHA var noslēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību ar tām.

5.   Pildot savus uzdevumus, EU-OSHA uztur ciešu dialogu ar publiskām un privātām, valstu un starptautiskām specializētām organizācijām, ar publiskām iestādēm, akadēmiskām un pētniecības struktūrām, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un ar valstu trīspusējām struktūrām, ja tādas pastāv. EU-OSHA, neskarot tās mērķus un nolūkus, sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eurofound un Cedefop, veicinot sinerģiju un papildināmību ar to darbībām, vienlaikus izvairoties no jebkādu darbību pārklāšanās.

1.   Valdē ir:

Katram no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju vidus.

Šā punkta a) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc dalībvalstu priekšlikuma. Šā punkta b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc priekšlikuma, ko iesniedz attiecīgo grupu pārstāvji Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā.

Ceturtajā daļā minētos priekšlikumus iesniedz Padomei un informatīvā nolūkā iesniedz Komisijai.

Šā punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Komisija.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto ekspertu ieceļ Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus izraugās un ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām darba drošības un veselības aizsardzības jomā, ņemot vērā viņu attiecīgās prasmes, piemēram, pārvaldnieciskās, administratīvās un budžetārās prasmes, un specializētās zināšanas ar EU-OSHA galvenajiem uzdevumiem saistītā jomā, lai viņi pārraudzību varētu veikt efektīvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība.

4.   Katrs loceklis un aizstājējs, uzsākot pildīt amata pienākumus, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka viņš neatrodas interešu konflikta situācijā. Katrs loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu gadījumā, ja mainās apstākļi saistībā ar jebkāda veida interešu konfliktu. Paziņojumus un atjauninājumus EU-OSHA publicē savā tīmekļa vietnē.

5.   Locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi un aizstājēji paliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

6.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji valdē veido atsevišķas grupas. Katra grupa ieceļ koordinatoru, lai efektivizētu apspriešanos grupās un starp tām. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo Eiropas organizāciju pārstāvji un viņus var izraudzīties no iecelto valdes locekļu vidus. Koordinatori, kas nav iecelti par valdes locekļiem saskaņā ar 1. punktu, valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

1.   Valde:

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, valde var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un tās pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk. Šādos gadījumos valde šīs pilnvaras uz ierobežotu laiku deleģē kādam no Komisijas pārstāvjiem, ko tā izraugās, vai kādam darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

1.   Izpilddirektors katru gadu saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punkta e) apakšpunktu izstrādā plānošanas dokumenta projektu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu.

2.   Izpilddirektors 1. punktā minēto plānošanas dokumenta projektu iesniedz valdei. Plānošanas dokumenta projektu pēc valdes apstiprinājuma katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Izpilddirektors iesniedz visas minētā dokumenta atjauninātas redakcijas saskaņā ar to pašu procedūru. Valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus un izvairoties no plānojuma pārklāšanās ar citām aģentūrām. Tajā apraksta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu. Saskaņā ar 30. pantu programmā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda ar to saistītos resursus.

4.   Gada darba programma atbilst 3. punktā minētajai daudzgadu darba programmai un ietver:

Tajā skaidri norāda, kādas darbības ir pievienotas, mainītas vai svītrotas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5.   Ja EU-OSHA tiek uzticēta jauna darbība, valde pieņemto gada darba programmu groza. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

Jebkādus būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu.

6.   Resursu plānojumu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānojumu vajadzības gadījumā atjaunina, un tajā jo īpaši ņem vērā 28. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

Jaunas darbības uzticēšanu EU-OSHA nolūkā izpildīt 2. pantā noteiktos uzdevumus ņem vērā tās resursu un finanšu plānojumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes (“budžeta lēmējinstitūcija”) pilnvaras.

1.   Priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus valde ievēlē šādi:

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Šis termiņš ir atjaunojams. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3.   Valde katru gadu sanāk uz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) puses, pārstāvji var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāji, ja EEZ līgums paredz to piedalīšanos EU-OSHA darbībās.

5.   EU-OSHA nodrošina valdes sekretariātu.

1.   Neskarot 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta otro daļu un 19. panta 7. punktu, valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Tomēr lēmumiem, kas attiecas uz gada darba programmu un kas ietekmē valsts kontaktpunktu budžetu, ir vajadzīga arī valdību pārstāvju grupas locekļu vairākuma piekrišana.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Valdes reglamentā balsošanas kārtību precizē, jo īpaši norādot, kādos gadījumos loceklis var balsot cita locekļa vārdā.

1.   Valdei palīdz izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja:

3.   Vajadzības gadījumā steidzamības dēļ izpildkomiteja valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un par budžeta jautājumiem.

4.   Izpildkomitejas sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, trīs priekšsēdētāja vietnieki, triju 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Katra no 4. panta 6. punktā minētajām grupām var iecelt līdz diviem aizstājējiem, kas attiecīgās grupas iecelta locekļa prombūtnē apmeklē izpildkomitejas sēdes. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildkomitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Izpildkomitejas locekļa pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beidzas viņa dalība valdē.

6.   Izpildkomiteja sanāk trīs reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai tās locekļu pieprasījuma. Pēc katras sanāksmes 4. panta 6. punktā minēto triju grupu koordinatori dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un pārredzami informētu savu grupu locekļus par diskusiju saturu.

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par EU-OSHA pārvaldību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzienu un atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un izpildkomitejas pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir EU-OSHA juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas EU-OSHA uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, izpilddirektors ir atbildīgs par to, lai tiktu:

6.   Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai EU-OSHA uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido koordinācijas birojs Briselē, lai stiprinātu EU-OSHA sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm. Minētajam lēmumam ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Minētajā lēmumā norāda koordinācijas biroja veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un jebkādu EU-OSHA administratīvo funkciju dublēšanās.

1.   EU-OSHA izveido tīklu, kurā ir:

2.   Dalībvalstis EU-OSHA regulāri informē par savu darba drošības un veselības aizsardzības informācijas tīklu galvenajiem komponentiem, tostarp par jebkādām iestādēm, kas, pēc to domām varētu dot ieguldījumu EU-OSHA darbā, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, lai to teritorija būtu iespējami pilnīgi aptverta.

Valsts iestādes vai valsts institūcija, ko dalībvalsts norīkojusi par valsts kontaktpunktu, koordinē un pārsūta informāciju, kas valsts līmenī sniedzama EU-OSHA, kā paredz vienošanās starp katru kontaktpunktu un EU-OSHA, pamatojoties uz EU-OSHA pieņemto darba programmu.

Valstu iestādes vai valsts institūcija konsultējas ar valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi ņem vērā to viedokli.

3.   EU-OSHA gada darba programmā min tēmas, kas izraisījušas īpašu interesi.

1.   Katru finanšu gadu sagatavo visu EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo EU-OSHA budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   EU-OSHA budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, EU-OSHA ieņēmumus veido:

4.   EU-OSHA izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

Provizoriskajā tāmes projektā ņem vērā 6. panta 1. punktā paredzētajā gada plānošanas dokumentā minētos mērķus un gaidāmos rezultātus un šo mērķu un rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

2.   Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

3.   Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī EU-OSHA.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama EU-OSHA.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem EU-OSHA štatu sarakstu.

7.   EU-OSHA budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Visus EU-OSHA budžeta grozījumus, tostarp štatu saraksta grozījumus, pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru.

8.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz EU-OSHA budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

1.   EU-OSHA budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

1.   EU-OSHA grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   EU-OSHA ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis ar Komisijas pārskatu konsolidētos EU-OSHA provizoriskos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par EU-OSHA provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, grāmatvedis sagatavo EU-OSHA galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par EU-OSHA galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6.   EU-OSHA grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas sniegti tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz N+2 gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

1.   EU-OSHA personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

1.   Izpilddirektors ir EU-OSHA darbinieks, un viņu pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru atklātā un pārredzamā atlases procedūrā no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta ieceļ valde.

Izvēlēto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Minētā viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē iecelšanu amatā.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, EU-OSHA pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, EU-OSHA turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.   Ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Ja izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās viņš nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Izpilddirektoru no amata var atbrīvot tikai ar valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā Komisijas novērtējumu par izpilddirektora sniegumu, kā minēts 3. punktā.

7.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

1.   EU-OSHA var izmantot norīkotus valsts ekspertus vai citus darbiniekus, ko EU-OSHA nenodarbina.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valsts ekspertu norīkojumu uz EU-OSHA.

1.   EU-OSHA ir Savienības aģentūra. Tai piemīt tiesībsubjektība.

2.   Katrā dalībvalstī EU-OSHA ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   EU-OSHA mītne atrodas Bilbao.

4.   EU-OSHA saskaņā ar 11. panta 6. punktu var izveidot koordinācijas biroju Briselē, lai stiprinātu tās sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm.

1.   Uz EU-OSHA attiecas Padomes Regulas Nr. 1 (10) noteikumi.

2.   EU-OSHA darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Tulkošanas centrs.

1.   EU-OSHA savas darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni.

2.   Uz EU-OSHA rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (11).

3.   Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

4.   Uz EU-OSHA veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (12). Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes nosaka pasākumus, kā EU-OSHA piemēro Regulu (ES) 2018/1725, arī par datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

1.   Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) sekmētu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, EU-OSHA līdz 2019. gada 21. augustam pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem EU-OSHA darbiniekiem.

2.   Revīzijas palātai ir pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no EU-OSHA ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai EU-OSHA finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, EU-OSHA sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

1.   EU-OSHA līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru arbitrāžas klauzulu, kas ietverta EU-OSHA noslēgtā līgumā.

3.   Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, EU-OSHA saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tās struktūrvienības vai personāls.

4.   Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 3. punktā.

5.   Personāla personisko atbildību pret EU-OSHA reglamentē noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 29. panta 5. punktu EU-OSHA veic ex ante un ex post novērtējumus par tām programmām un darbībām, kas ir saistītas ar ievērojamiem izdevumiem.

2.   Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta izvērtēšana saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm, lai novērtētu EU-OSHA sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanas laikā Komisija apspriežas ar valdes locekļiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Izvērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt EU-OSHA pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas.

3.   Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus publisko.

1.   Rīkojoties tikai tiktāl, lai sasniegtu šajā regulā aprakstītos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgo kompetenci, EU-OSHA var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Minētajā nolūkā EU-OSHA, pēc tam, kad tā ir saņēmusi atļauju no valdes un apstiprinājumu no Komisijas, var izveidot sadarbības kārtību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Minētā kārtība nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm.

2.   EU-OSHA ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras par to ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar pirmajā daļā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešām valstīm piedalīties EU-OSHA darbā, arī noteikumi par šo valstu dalību EU-OSHA iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālsastāvu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir EU-OSHA kompetencē.

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz EU-OSHA izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuras dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp EU-OSHA un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2.   EU-OSHA uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus EU-OSHA darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   EU-OSHA direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 11. pantu, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic šīs regulas 11. pantā paredzētos izpilddirektora pienākumus. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

2.   Ja laikā, kad šī regula stājas spēkā, notiek izpilddirektora atlases un iecelšanas procedūra, Regulas (EK) Nr. 2062/94 11. pantu piemēro līdz minētās procedūras pabeigšanai.

3.   Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2062/94 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

Ja šīs regulas spēkā stāšanās brīdī darbojas EU-OSHA koordinācijas birojs, tas darbu turpina.