20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/3

TREŠAIS PAPILDPROTOKOLS

Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

MEKSIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS, turpmāk “Meksika”,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

TĀ KĀ Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (turpmāk “Nolīgums”), tika parakstīts Briselē 1997. gada 8. decembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. oktobrī;

TĀ KĀ Nolīguma Pirmais papildprotokols, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Savienībai, tika parakstīts Mehiko 2004. gada 2. aprīlī un Briselē 2004. gada 29. aprīlī;

TĀ KĀ Nolīguma Otrais papildprotokols, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās Savienībai, tika parakstīts Mehiko 2006. gada 29. novembrī;

TĀ KĀ Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk “Pievienošanās līgums”) tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā;

TĀ KĀ, ievērojot Pievienošanās līgumam pievienotā Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos 6. panta 2. punktu, par Horvātijas Republikas pievienošanos Nolīgumam ir jāvienojas, noslēdzot Nolīguma protokolu;

TĀ KĀ saskaņā ar Nolīguma 55. pantu šajā Nolīgumā “Puses” ir, no vienas puses, Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis, saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, un, no otras puses, Meksika;

TĀ KĀ saskaņā ar Nolīguma 56. pantu šo Nolīgumu piemēro teritorijā, kurā piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, no vienas puses, un Meksikas teritorijā, no otras puses;

TĀ KĀ saskaņā ar Nolīguma 59. pantu Nolīgums tika sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski;

TĀ KĀ Nolīgums čehu, igauņu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā tika autentificēts saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā versijās, kas sastādītas Nolīguma oriģinālvalodās;

TĀ KĀ Nolīgums bulgāru un rumāņu valodā tika autentificēts saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā versijās, kas sastādītas Nolīguma oriģinālvalodās;

TĀ KĀ šā protokola 5. panta 3. punkts paredz, ka Savienība un tās dalībvalstis protokolu piemēro provizoriski, pirms ir pabeigtas to iekšējās procedūras, lai tas stātos spēkā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Ar šo Horvātijas Republiku iekļauj kā Pusi Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses.

2. pants

1. Pēc šā protokola parakstīšanas Savienība nosūta dalībvalstīm un Meksikai Nolīguma tekstu horvātu valodā.

2. Pēc šā protokola stāšanās spēkā horvātu valodas versija kļūst autentiska saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā nolīguma versijas, kas sastādītas angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā.

3. pants

Šis protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

5. pants

1. Šo protokolu Puses paraksta un apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.

2. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim nepieciešamās iekšējās procedūras.

3. Neatkarīgi no 2. punkta, Puses vienojas, ka – kamēr tiek pabeigtas Savienības un tās dalībvalstu iekšējās procedūras, lai protokols stātos spēkā, – tās šā protokola noteikumus piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad Savienība un tās dalībvalstis paziņo par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu un kad Meksika paziņo par savu iekšējo procedūru pabeigšanu, kas ir vajadzīgas, lai protokols stātos spēkā.

4. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kurš ir šā protokola depozitārs.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Съставено в Брюксел на двадесет и седми ноември две хиляди и осемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el veintisiete de noviembre de dos mil dieciocho.

V Bruselu dne dvacátého sedmého listopadu dva tisíce osmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den syvogtyvende november to tusind og atten.

Geschehen zu Brüssel am siebenundzwanzigsten November zweitausendachtzehn.

Kahe tuhande kaheksateistkümnenda aasta novembrikuu kahekümne seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι εφτά Νοεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαοκτώ.

Done at Brussels on the twenty-seventh day of November in the year two thousand and eighteen.

Fait à Bruxelles, le vingt-sept novembre deux mille dix-huit.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset sedmog studenoga godine dvije tisuće osamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì ventisette novembre duemiladiciotto.

Briselē, divi tūkstoši astoņpadsmitā gada divdesmit septītajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai aštuonioliktų metų lapkričio dvidešimt septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennyolcadik év november havának huszonhetedik napján.

Magħmul fi Brussell, fis-sebgħa u għoxrin jum ta’ Novembru fis-sena elfejn u tmintax.

Gedaan te Brussel, zevenentwintig november tweeduizend achttien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego siódmego listopada roku dwa tysiące osiemnastego.

Feito em Bruxelas, em vinte e sete de novembro de dois mil e dezoito.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci și șapte noiembrie două mii optsprezece.

V Bruseli dvadsiateho siedmeho novembra dvetisícosemnásť.

V Bruslju, dne sedemindvajsetega novembra leta dva tisoč osemnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäseitsemäntenä päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattakahdeksantoista.

Som skedde i Bryssel den tjugosjunde november år tjugohundraarton.

За държавите членки

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Za države članice

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā –

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu Państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Pentru statele membre

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

För medlemsstaterna

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Мексиканските съединени щати

Por los Estados Unidos Mexicanos

Za Spojené státy mexické

For De Forenede Mexicanske Stater

Für die Vereinigten Mexikanischen Staaten

Mehhiko Ühendriikide nimel

Για τις Ηνωμένες Πολιτείες του Μεξικού

For the United Mexican States

Pour les États-Unis mexicains

Za Sjedinjene Meksičke Države

Per gli Stati Uniti messicani

Meksikas Savienoto Valstu vārdā –

Meksikos Jungtinių Valstijų vardu

A Mexikói Egyesült Államok részéről

Għall-Istati Uniti Messikani

Voor de Verenigde Mexicaanse Staten

W imieniu Meksykańskich Stanów Zjednoczonych

Pelos Estados Unidos Mexicanos

Pentru Statele Unite Mexicane

Za Spojené štáty mexické

Za Združene mehiške države

Meksikon yhdysvaltojen puolesta

För Mexikos förenta stater

20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/7

PADOMES REGULA (ES) 2018/2025

(2018. gada 17. decembris),

ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, kas nodrošinātu relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot minēto dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(6)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (2) tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, to vidū minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Šīs regulas aptvertajos reģionos visu to sugu zivis, kurām ir noteikti nozvejas limiti, būtu jāizkrauj no 2019. gada 1. janvāra. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Tomēr minētās regulas 15. panta 4.–7. punktā ir noteikti īpaši atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar minētās regulas 15. pantu, Komisija ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar kurām izkraušanas pienākuma īstenošanas nolūkā izveido konkrētus izmetumu plānus, kas sākotnēji piemērojami ne ilgāk kā trīs gadus un pēc tam var tikt atjaunoti uz vēl vienu trīs gadu laikposmu.

(8)

Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (3) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kuri izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un saskaņā ar kuriem regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(9)	KPN un Savienības kvota attiecībā uz melno matasti Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5., 6., 7. un 12. zonā būtu jānosaka, ņemot vērā, ka no minētā krājuma zvejo trešās valstis un ka Savienībai vajadzētu būt tādām zvejas iespējām, kas atbilst vēsturiskajam nozvejas īpatsvaram no minētā krājuma.

(10)

Ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu par zvejas iespēju samazināšanu augstās kvotu apguves pakāpes dēļ un sakarā ar pilnīgas izkraušanas pienākuma ieviešanu 2019. gadā, beriksu specializētā zveja nebūtu jāatļauj 3.–10., 12. un 14. apakšapgabalā (Ziemeļjūra, ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņi) un KPN būtu jānosaka vienīgi piezvejai.

(11)

Kā norādīts ICES ieteikumā, ierobežoti novērojumi uz kuģiem liecina, ka deklarētajās strupdeguna garastes nozvejās ziemeļu makrūrzivs procentuālā daļa ir bijusi mazāka par 1 %. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, ICES iesaka ziemeļu makrūrzivs specializēto zveju neveikt, bet piezvejas uzskaitīt attiecībā pret strupdeguna garastes KPN, lai tādā veidā minimalizētu kļūdainas sugu deklarēšanas iespējamību. ICES norāda, ka starp strupdeguna garastes un ziemeļu makrūrzivs relatīvajām proporcijām, kas deklarētas oficiālajos izkrāvumos, un proporcijām, kas konstatētas novērotajās nozvejās un zinātniskajās uzskaitēs apgabalos, kuros patlaban notiek ziemeļu makrūrzivs zveja, ir būtiskas atšķirības, kas pārsniedz vienu lieluma kārtu (proporcijas atšķiras vairāk nekā desmit reižu). Par šo sugu ir pieejams ļoti maz datu, un ICES uzskata, ka daļā no deklarētajiem izkrāvumu datiem sugas ir norādītas kļūdaini. Tātad pareizu vēsturisku reģistru ar ziemeļu makrūrzivs nozveju datiem izveidot nav iespējams. Tāpēc saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu makrūrzivs piezveja nedrīkstētu pārsniegt 1 % no katrai dalībvalstij noteiktās strupdeguna garastes kvotas un būtu jāuzskaita attiecībā pret minēto kvotu. Ja ziemeļu makrūrzivi uzskatīs tikai par strupdeguna garastes piezveju un uz to attieksies tā pati KPN, ziņošana vairs nebūs kļūdaina.

(12)	Ņemot vērā ICES ieteikumu, sarkanspuru pageles KPN ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā (ziemeļrietumu ūdeņi) ir lietderīgi saglabāt kā vienīgi piezvejai paredzētu KPN.

(13)

Sarkanspuru pageles nozvejas tiek gūtas attiecīgajos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) apgabalos, kas robežojas ar ICES 9. apakšapgabalu. Tā kā ICES dati par minētajiem piegulošajiem apgabaliem nav pilnīgi, KPN darbības jomai arī turpmāk būtu jāaptver tikai ICES 9. apakšapgabals. Tomēr, tiecoties nodrošināt to, lai pārvaldības lēmumi tiktu pieņemti uz labākā pieejamā pamata, ir paredzēti noteikumi par minēto piegulošo apakšapgabalu datu ziņošanu.

(14)

Attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 10. apakšapgabalā ieteikumu par 2020. gadu ICES nav sniegusi. Tomēr 2019. un 2020. gada zvejas iespējas būtu jānosaka. Iespējams, ka tad, kad būs sniegts zinātniskais ieteikums par 2020. gadu, būs nepieciešams atbilstošs grozījums ar šo regulu noteiktajās zvejas iespējās.

(15)	Ņemot vērā kvotu mazo izmantojumu un to, ka nenotiek specializētā zveja, vairs nebūtu jānosaka KPN melnajai matastei ICES 1.–4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra un Skageraks).

(16)	Vairs nebūtu jānosaka KPN strupdeguna garastei ICES 1., 2. un 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un lielacu diegspuru vēdzelei ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā. ICES ieteikumā secināts, ka KPN neesība neradītu nekādu vai radītu vien nenozīmīgu ilgtnespējīgas izmantošanas risku.

(17)

ICES iesaka līdz 2020. gadam nezvejot Atlantijas lielgalvi. Tā kā krājums ir noplicināts un neatjaunojas, ir lietderīgi aizliegt zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. ICES norāda, ka kopš 2010. gada Savienība nav veikusi specializēto Atlantijas lielgalvja zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(18)

ICES norāda, ka dziļūdens haizivju mirstība būtu jāsamazina līdz minimumam un specializētā zveja būtu jāaizliedz. Dziļūdens haizivis ir ilgdzīvojoša suga, vairojas lēni, un tās drīz vien tika pārmērīgi izmantotas. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejas aizliegumu. Tomēr specializēta nerūpnieciskā melnās matastes dziļūdens zveja, izmantojot āķu jedas, neizbēgami izraisa dziļūdens haizivju piezveju, un patlaban tās tiek izmestas beigtas. Šādā zvejā āķu jedas tiek atzītas par selektīvu zvejas rīku. Tomēr ir izrādījies, ka pat ar šo rīku nav iespējams izvairīties no nejaušas dziļūdens haizivju piezvejas. Tādēļ būtu jāsaglabā ierobežojoša KPN attiecībā uz šo sugu nenovēršamu piezveju specializētajā melnās matastes zvejā, izmantojot āķu jedas. Attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu turpināt izstrādāt reģionālus pārvaldības pasākumus melnās matastes zvejai, lai samazinātu dziļūdens haizivju piezveju. Turklāt tām būtu jāievieš īpaši datu vākšanas pasākumi attiecībā uz dziļūdens haizivīm, lai nodrošinātu minēto krājumu ciešu uzraudzību. Savienības piezvejas daudzuma noteikšana attiecībā uz dziļūdens haizivīm Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 5.–9. apakšapgabalā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā neskar relatīvās stabilitātes principu attiecībā uz dziļūdens haizivīm minētajos apgabalos.

(19)	Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra. Lai dalībvalstis varētu nodrošināt šīs regulas savlaicīgu piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības zvejas kuģiem 2019. un 2020. gadā pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem tajos Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, kuros jānosaka nozvejas limiti.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)	zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)	visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

b)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

c)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)	“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

2. Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)	“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (4) III pielikumā;

b)	“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (5) II pielikumā.

3. pants

KPN un to sadalījums

To dziļūdens sugu KPN, kuras Savienības kuģi nozvejo Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti pielikumā.

4. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1. Melnās matastes KPN CECAF 34.1.2. zonā nosaka Portugāle.

2. KPN, kas jānosaka Portugālei:

a)	atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

nodrošina šādu rezultātu:

i)	ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana no 2019. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam; vai

ii)	ja analītisks novērtējums nav pieejams vai tas ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3. Katrā šīs regulas piemērošanas gadā Portugāle līdz 15. martam sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtā KPN;

b)	Portugāles savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c)	ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

5. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)	apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (6) 37. pantu;

c)	pārdales, kas veiktas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (7) 12. panta 7. punktu;

d)	papildu izkrāvumus, kas atļauti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3. Krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu, ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

6. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)	tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

7. pants

Aizliegums

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Atlantijas lielgalvi, kas nozvejots minētajos apgabalos.

2. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot dziļūdens haizivis ICES 5.–9. apakšapgabalā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā, starptautiskajos ūdeņos ICES 12. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut dziļūdens haizivis, kas nozvejotas minētajos apgabalos, izņemot gadījumus, kad piemēro KPN piezvejai melnās matastes zvejā, izmantojot āķu jedas, kā izklāstīts pielikumā.

8. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. KÖSTINGER

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(3) Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

PIELIKUMS

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

1. DAĻA

Sugas un sugu grupas

Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis ir norādītas minētā saraksta sākumā. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu:

Vispārpieņemtais nosaukums	Trīsburtu kods	Zinātniskais nosaukums
Melnā mataste	BSF	Aphanopus carbo
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Ziemeļu makrūrzivs	RHG	Macrourus berglax
Sarkanspuru pagele	SBR	Pagellus bogaraveo

Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minētās sugas:

Vispārpieņemtais nosaukums	Trīsburtu kods	Zinātniskais nosaukums
Dziļūdens kaķhaizivis	API	Apristurus spp.
Apmetņa haizivs	HXC	Chlamydoselachus anguineus
Īsraga haizivis	CWO	Centrophorus spp.
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	CYP	Centroscymnus crepidater
Melnā kaķhaizivs	CFB	Centroscyllium fabricii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Laternhaizivs	ETX	Etmopterus spinax
Peles kaķhaizivs	GAM	Galeus murinus
Sešžaunu haizivs	SBL	Hexanchus griseus
Buru haizivs	OXN	Oxynotus paradoxus
Aszobe	SYR	Scymnodon ringens
Grenlandes haizivs	GSK	Somniosus microcephalus

2. DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas (dzīvsvara tonnās)

Suga:	Dziļūdens haizivis			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6., 7., 8. un 9. zonā (DWS/56789-)
Gads		2019	2020
Savienība		7 (1)	7 (1)
KPN		7 (1)	7 (1)		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Suga:	Dziļūdens haizivis			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā (DWS/10-)
Gads		2019	2020
Portugāle		7 (2)	7 (2)
Savienība		7 (2)	7 (2)
KPN		7 (2)	7 (2)		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Suga:	Dziļūdens haizivis			Zona:	Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā (DWS/F3412C)
Gads		2019	2020
Savienība		7 (3)	7 (3)
KPN		7 (3)	7 (3)		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6., 7. un 12. zonā (BSF/56712-)
Gads		2019	2020
Vācija		28	28
Igaunija		14	14
Īrija		71	71
Spānija		140	140
Francija		1 976	1 976
Latvija		92	92
Lietuva		1	1
Polija		1	1
Apvienotā Karaliste		140	140
Citi		7 (4)	7 (4)
Savienība		2 470	2 470
KPN		2 470	2 470		Piesardzīga KPN

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā (BSF/8910-)
Gads		2019	2020
Spānija		9	9
Francija		22	22
Portugāle		2 801	2 801
Savienība		2 832	2 832
KPN		2 832	2 832		Piesardzīga KPN

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā (BSF/C3412-)
Gads		2019	2020
Portugāle		Jānosaka	Jānosaka
Savienība		Jānosaka (5)	Jānosaka (5)
KPN		Jānosaka (5)	Jānosaka (5)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 4. pantu.

Suga:	Beriksas Beryx spp.			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (ALF/3X14-)
Gads		2019	2020
Īrija		8 (6)	8 (6)
Spānija		57 (6)	57 (6)
Francija		15 (6)	15 (6)
Portugāle		164 (6)	164 (6)
Apvienotā Karaliste		8 (6)	8 (6)
Savienība		252 (6)	252 (6)
KPN		252 (6)	252 (6)		Piesardzīga KPN

Suga:	Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3. zonā (RNG/03-)
Gads		2019	2020
Dānija		48 (7) (8)	48 (7) (8)
Vācija		0 (7) (8)	0 (7) (8)
Zviedrija		2 (7) (8)	2 (7) (8)
Savienība		50 (7) (8)	50 (7) (8)
KPN		50 (7) (8)	50 (7) (8)		Piesardzīga KPN

Suga:	Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (RNG/5B67-)
Gads		2019	2020
Vācija		5 (9) (10)	5 (9) (10)
Igaunija		37 (9) (10)	37 (9) (10)
Īrija		166 (9) (10)	166 (9) (10)
Spānija		41 (9) (10)	41 (9) (10)
Francija		2 108 (9) (10)	2 108 (9) (10)
Lietuva		48 (9) (10)	48 (9) (10)
Polija		24 (9) (10)	24 (9) (10)
Apvienotā Karaliste		124 (9) (10)	124 (9) (10)
Citi		5 (9) (10) (11)	5 (9) (10) (11)
Savienība		2 558 (9) (10)	2 558 (9) (10)
KPN		2 558 (9) (10)	2 558 (9) (10)		Piesardzīga KPN

Suga:	Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/8X14-)
Gads		2019	2020
Vācija		15 (12) (13)	15 (12) (13)
Īrija		3 (12) (13)	3 (12) (13)
Spānija		1 638 (12) (13)	1 638 (12) (13)
Francija		76 (12) (13)	76 (12) (13)
Latvija		26 (12) (13)	26 (12) (13)
Lietuva		3 (12) (13)	3 (12) (13)
Polija		513 (12) (13)	513 (12) (13)
Apvienotā Karaliste		7 (12) (13)	7 (12) (13)
Savienība		2 281 (12) (13)	2 281 (12) (13)
KPN		2 281 (12) (13)	2 281 (12) (13)		Piesardzīga KPN

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā (SBR/678-)
Gads		2019	2020
Īrija		3 (14)	3 (14)
Spānija		94 (14)	84 (14)
Francija		5 (14)	4 (14)
Apvienotā Karaliste		12 (14)	11 (14)
Citi		3 (14)	3 (14)
Savienība		117 (14)	105 (14)
KPN		117 (14)	105 (14)		Piesardzīga KPN

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 9. zonā (15) (SBR/9-)
Gads		2019	2020
Spānija		117	117
Portugāle		32	32
Savienība		149	149
KPN		149	149		Piesardzīga KPN

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā (SBR/10-)
Gads		2019	2020
Spānija		5	5
Portugāle		566	566
Apvienotā Karaliste		5	5
Savienība		576	576
KPN		576	576		Piesardzīga KPN

(1) Vienīgi piezvejai melnās matastes zvejā, izmantojot āķu jedas. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(2) Vienīgi piezvejai melnās matastes zvejā, izmantojot āķu jedas. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(3) Vienīgi piezvejai melnās matastes zvejā, izmantojot āķu jedas. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5) Tādā pašā apmērā kā Portugāles kvota.

(6) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(7) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā

(8) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/03-) piezvejas uzskaita attiecībā pret šo kvotu. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(9) Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/*8X14- strupdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).

(10) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/5B67-) piezvejas uzskaita attiecībā pret šo kvotu. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(11) Vienīgi piezvejai. Specializētā zveja nav atļauta.

(12) Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b, 6. un 7. zonā (RNG/*5B67- strupdeguna garastei; RHG/*5B67- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).

(13) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/8X14-) piezvejas uzskaita attiecībā pret šo kvotu. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(14) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(15) Tomēr ir jāziņo par nozvejām GFCM 37.1.1. apgabalā (SBR/F3711). Tomēr ir jāziņo par nozvejām CECAF 34.1.11. apgabalā (SBR/F34111).

20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/18

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/2026

(2018. gada 19. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (1), jo īpaši tās 48. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ir izveidota vidiskās pārvaldības un audita sistēma [“vides vadības un audita sistēma”] (EMAS). EMAS mērķis ir veicināt organizāciju vidiskā veikuma [“veikums vides jomā”] pastāvīgu uzlabošanos, kas notiek, organizācijām izveidojot un ieviešot vidiskās pārvaldības sistēmu, novērtējot šādas sistēmas darbības rezultātus, sniedzot informāciju par vidisko veikumu, iesaistoties atklātā dialogā ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām un aktīvi iesaistot darbiniekus. Lai šo mērķi sasniegtu, Regulas (EK) Nr. 1221/2009 I–IV pielikumā ir noteiktas konkrētas prasības, kas jāievēro organizācijām, kuras vēlas īstenot EMAS un iegūt EMAS reģistrāciju.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumā noteiktas vidiskās ziņošanas prasības. Minētais pielikums būtu jāgroza, lai tajā iekļautu EMAS darbības laikā apzinātos uzlabojumus. Ņemot vērā šo grozījumu skaitu un veidu, skaidrības labad ir lietderīgi IV pielikumu pilnīgi aizstāt.

(3)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1221/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Organizācijām, kas reģistrējušās EMAS, ir pienākums ik gadu vai nu sagatavot, vai atjaunināt vidisko deklarāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumu. Ja vien organizācija nav maza organizācija, kam ar minētās regulas 7. pantu piešķirts atbrīvojums, minētā vidiskā deklarācija vai atjauninātā vidiskā deklarācija minētās regulas 18. pantā paredzētās verifikācijas ietvaros jāvalidē akreditētam vai licencētam vidiskuma verificētajam [“vides verificētājs”]. Organizācijām, kas gatavojas reģistrācijai EMAS, reģistrācijas pieteikuma ietvaros jāiesniedz arī validēta vidiskā deklarācija. Tāpēc, lai organizācijām būtu pietiekami daudz laika īstenot ar šo regulu ieviestās izmaiņas, ir vajadzīgs pārejas laiks.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 49. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā doto tekstu.

2. pants

Ja pēc šī regulas stāšanās spēkā, bet pirms 2020. gada 9. janvāra veicama vidiskās deklarācijas vai atjauninātas vidiskās deklarācijas validācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009, šo deklarāciju ar vidiskuma verificētāja un kompetentās iestādes piekrišanu tādā gadījumā var validēt, neņemot vērā ar šīs regulas 1. pantu izdarīto grozījumu.

Ja pēc šī regulas stāšanās spēkā, bet pirms 2020. gada 9. janvāra nevalidēta atjaunināta vidiskā deklarācija nosūtāma kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 7. panta 3. punktu, šo deklarāciju ar kompetentās iestādes piekrišanu tādā gadījumā var sagatavot, neņemot vērā ar šīs regulas 1. pantu izdarīto grozījumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

VIDISKĀ ZIŅOŠANA

A. Ievads

Vidiskā informācija jāsniedz skaidri un saskaņoti, un to vēlams darīt pieejamu elektroniskā formā. Organizācija nosaka vislabāko formātu, kā šo informāciju darīt pieejamu ieinteresētajām personām lietotājdraudzīgā veidā.

B. Vidiskā deklarācija

Vidiskajā deklarācijā [“vides deklarācija”] ir vismaz šādi elementi un tā atbilst šādam prasību minimumam:

a)	kopsavilkums par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, organizācijas saistību ar mātesorganizācijām, ja tādas ir, un skaidrs un nepārprotams EMAS reģistrācijas mēroga apraksts ar reģistrācijas aptverto objektu sarakstu;

b)	organizācijas vidiskā politika [“vides politika”] un īss apraksts par organizācijas vidiskās pārvaldības sistēmas [“vides vadības sistēma”] vadības struktūru;

c)	visu to tiešo un netiešo būtisko vidisko aspektu [“vides aspekts”] raksturojums, no kuriem izriet organizācijas būtiskā ietekme uz vidi, īss apraksts par to, kā noteikts to būtiskums, kā arī paskaidrojums par šo aspektu ietekmes veidu;

d)	vidisko mērķu un mērķrādītāju [“mērķi un uzdevumi vides jomā”] apraksts sastatījumā ar būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi;

apraksts par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko paredzēts uzlabot vidisko veikumu [“veikums vides jomā”], sasniegt mērķus un mērķrādītājus un nodrošināt atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām.

Ja tās ir pieejamas, būtu jāatsaucas uz relevantajām vidiskās pārvaldības paraugpraksēm [“vides vadības paraugprakses”], kas izklāstītas 46. pantā minētajos nozares atsauces dokumentos;

kopsavilkums par datiem, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus.

Jāziņo gan par vidiskā veikuma pamatrādītājiem [“veikuma vides jomā rādītājs”], gan par specifiskajiem vidiskā veikuma rādītājiem, kas noteikti C iedaļā. Ja noteikti vidiskie mērķi un mērķrādītāji, ziņo attiecīgos datus;

g)	atsauce uz galvenajām tiesību normām, kas organizācijai jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām, un deklarācija par atbilstību tiesību aktiem;

25. panta 8. punktā minētais prasību izpildes apliecinājums un vidiskuma verificētāja [“vides verificētājs”] vārds, uzvārds un akreditācijas vai licences numurs, kā arī validācijas datums. Tā vietā var izmantot VII pielikumā minēto vidiskuma verificētāja parakstīto deklarāciju.

Atjauninātajā vidiskajā deklarācijā ir vismaz tie elementi un tā atbilst vismaz tam prasību minimumam, kas izklāstīts e)–h) punktā.

Organizācijas var nolemt savā vidiskajā deklarācijā iekļaut papildu faktus par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem vai to atbilstību konkrētām prasībām. Visu vidiskajā deklarācijā iekļauto informāciju validē vidiskuma verificētājs.

Vidisko deklarāciju var integrēt citos organizācijas ziņojumdokumentos (piem., ziņojumos par pārvaldību, ilgtspēju vai korporatīvo sociālo atbildību). To integrējot šādos ziņojumdokumentos, skaidri nošķir validēto informāciju no nevalidētās. Vidisko deklarāciju skaidri identificē (piemēram, ar EMAS logotipu), un dokumentā iekļauj īsu paskaidrojumu par validāciju EMAS kontekstā.

C. Ziņošana, balstoties uz vidiskā veikuma rādītājiem un kvalitatīvu informāciju

1. Ievads

Gan vidiskajā deklarācijā, gan atjauninātajā vidiskajā deklarācijā organizācijas ziņo par saviem būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem, izmantojot tālāk izklāstītos vidiskā veikuma pamatrādītājus un specifiskos vidiskā veikuma rādītājus. Ja nav pieejami kvantitatīvi dati, organizācijas ziņo 4. punktā aprakstīto kvalitatīvo informāciju.

Ziņojot sniedz datus par faktisko ielaidi un izlaidi. Ja šādu datu atklāšana apdraudētu organizācijas komerciālās vai rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, kas nodrošināta ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, organizācijai var ļaut šo informāciju ziņojumos indeksēt, piemēram, nosakot bāzes gadu (ar indeksa skaitli 100) un no tā atainojot faktiskās ielaides/izlaides dinamiku.

Rādītāji:

a)	sniedz precīzu organizācijas vidiskā veikuma vērtējumu;

b)	ir viegli saprotami un nepārprotami;

c)	dod iespēju veikt salīdzināšanu pa gadiem, lai varētu noskaidrot, vai organizācijas vidiskais veikums ir uzlabojies; lai šāda salīdzināšana būtu iespējama, ziņošana aptver vismaz trīs darbības gadus, ja vien ir pieejami attiecīgi dati;

d)	vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar nozares, valsts vai reģiona etalonrādītājiem;

e)	vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar regulatīvajām prasībām.

Šādā nolūkā organizācija īsi raksturo katra rādītāja tvērumu (arī organizatoriskās un materiālās robežas, izmantojamību un aprēķina metodiku).

2. Vidiskā veikuma pamatrādītāji

Pamatrādītāji raksturo veikumu šādās vidiskuma pamatjomās:

enerģija;

ii)	materiāli;

iii)

ūdens;

iv)	atkritumi;

v)	zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa; un

vi)

emisijas.

Ziņot par vidiskā veikuma pamatrādītājiem ir pienākums. Tomēr organizācija var izvērtēt, cik relevanti šie rādītāji ir, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus un ietekmi uz vidi. Ja organizācija secina, ka viens vai vairāki pamatrādītāji attiecībā uz tās būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi nav relevanti, tā var par attiecīgajiem pamatrādītājiem neziņot. Tādā gadījumā organizācija vidiskajā deklarācijā skaidri un argumentēti paskaidro, kāpēc par tiem neziņo.

Katru pamatrādītāju veido:

i)	skaitlis A, kas ir kopējā gada ielaide/izlaide konkrētā jomā;

ii)	skaitlis B, kas ir gada atsauces vērtība, kura reprezentē organizācijas darbību; un

iii)	skaitlis R, kas ir A/B attiecība.

Katra organizācija ziņo par visiem trim katra rādītāja elementiem.

Kopējo gada ielaidi/izlaidi konkrētā jomā, t. i., skaitli A, paziņo šādi.

Par enerģiju:

—	“kopējais tiešais enerģijas patēriņš”, kas atbilst organizācijas kopējam gada enerģijas patēriņam,

—	“kopējais atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņš”, kas atbilst organizācijas kopējam gada atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņam,

—	“kopējā saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija”, kas atbilst enerģijas daudzumam, kuru organizācija gada laikā saražo no atjaunojamajiem energoresursiem.

Šo pēdējo elementu ziņo tikai tad, ja kopējais enerģijas daudzums, ko organizācija saražo no atjaunojamajiem energoresursiem, ievērojami pārsniedz organizācijas kopējo patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju vai ja organizācijas saražoto atjaunojamo energoresursu enerģiju nav patērējusi pati organizācija.

Ja tiek patērēta vai (atjaunojamo energoresursu enerģijas gadījumā) saražota dažādu veidu enerģija (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmie u. c.), gadā patērēto enerģiju attiecīgi ziņo atsevišķi pa veidiem.

Enerģiju vēlams izteikt kWh, MWh, GJ vai citās mērvienībās, kurās parasti paziņo attiecīgo patērēto vai saražoto enerģiju.

ii)

Par materiāliem:

—	“galveno izmantoto materiālu gada masas plūsma” (izņemot enerģijas nesēju un ūdens masu), vēlams, izteikta masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), tilpuma vienībās (piem., m3) vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās.

Dažādu veidu materiālu gada masas plūsmu attiecīgi ziņo atsevišķi pa veidiem.

iii)

Par ūdeni:

—	“kopējais gada ūdens patēriņš”, izteikts tilpuma vienībās (piem., litros vai m3).

iv)

Par atkritumiem:

—	“kopējais gadā radušos atkritumu daudzums” sadalījumā pa veidiem, vēlams, izteikts masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), tilpuma vienībās (piem., m3) vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās,

—	“kopējais gadā radušos bīstamo atkritumu daudzums”, vēlams, izteikts masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), m3 vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās.

Par zemes izmantojumu no bioloģiskās daudzveidības viedokļa:

—

zeme pa izmantojuma veidiem no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, izteikta laukuma vienībās (piem., m2 vai ha):

—	kopējais zemes izmantojums,

—	kopējā pārklātā platība,

—	kopējā dabai draudzīgā platība objektos,

—	kopējā dabai draudzīgā platība ārpus objektiem.

“Dabai draudzīga platība” ir platība, kas galvenokārt veltīta dabas aizsardzībai vai atjaunošanai. Dabai draudzīgas platības var atrasties objektā un ietvert jumtu, fasādi, ūdens drenas vai citus elementus, kas ir izveidoti, pielāgoti vai tiek pārvaldīti tā, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Dabai draudzīgas platības var atrasties arī ārpus organizācijas objektiem, ja vien šīs platības pieder organizācijai vai organizācija tās pārvalda un tās galvenokārt veltītas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Var aprakstīt arī līdzpārvaldītas platības, kas veltītas bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, ja vien ir skaidri norādīts līdzpārvaldības apmērs.

“Pārklāta platība” ir jebkura platība, kurā sākotnējā augsne ir pārklāta (piem., ceļi) un tāpēc kļuvusi necaurlaidīga. Šī necaurlaidība var atstāt ietekmi uz vidi.

vi)

Par emisijām:

—	“gada kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas”, kas ietver vismaz CO2, CH4, N2O, HFC, PFC, NF3 un SF6 emisijas, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta,

Organizācijai būtu jāapsver iespēja par siltumnīcefekta gāzu emisijām ziņot saskaņā ar atzītu metodiku, piemēram, Siltumnīcefekta gāzu protokolu.

—	“gada kopējās emisijas gaisā”, kas ietver vismaz SO2, NOX un daļiņu (PM) emisijas, izteiktas kilogramos vai tonnās.

Gada atsauces vērtību, kas reprezentē organizācijas darbību, – skaitli B – izvēlas un par to ziņo, ievērojot šādas prasības.

Skaitlis B:

i)	ir saprotams;

ii)	ir skaitlis, kas vislabāk reprezentē organizācijas kopējo gada darbību;

iii)	dod iespēju korekti aprakstīt organizācijas vidisko veikumu, ņemot vērā organizācijas specifiku un darbības;

iv)

nozarē, kurā organizācija darbojas, ir bieži lietota atsauces vērtība, piemēram:

—	gada kopējā fiziskā izlaide,

—	kopējais darbinieku skaits,

—	kopējais pārnakšņojumu skaits,

—	kopējais teritorijas iedzīvotāju skaits (publiskās pārvaldes iestāžu gadījumā),

—	pārstrādāto atkritumu daudzums tonnās (organizācijām, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas nozarē),

—	kopējais saražotās enerģijas daudzums (organizācijām, kas darbojas enerģijas ražošanas nozarē);

nodrošina, ka ziņotie rādītāji ir salīdzināmi laika griezumā. Kad skaitlis B ir noteikts, to izmanto nākamajās vidiskajās deklarācijās.

Skaitļa B izmaiņas paskaidro vidiskajā deklarācijā. Ja skaitlis B mainās, organizācija nodrošina, ka skaitli iespējams salīdzināt vismaz 3 gadu griezumā, pārrēķinot iepriekšējo gadu rādītājus pēc mainītā skaitļa B.

3. Specifiskie vidiskā veikuma rādītāji

Katra organizācija arī ik gadu ziņo par savu veikumu attiecībā uz būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi, kas saistīta ar tās galvenajām saimnieciskajām darbībām, ir izmērāma un verificējama un nav jau ietverta pamatrādītājos.

Par šiem rādītājiem ziņo saskaņā ar šīs iedaļas ievadā noteiktajām prasībām.

Organizācija, lai tai būtu vieglāk identificēt relevantos nozarspecifiskos rādītājus, ņem vērā 46. pantā minētos nozares atsauces dokumentus, ja tādi ir pieejami.

4. Ziņošana par būtiskiem vidiskajiem aspektiem, balstoties uz kvalitatīvu informāciju

Ja par būtiskiem tiešiem vai netiešiem vidiskajiem aspektiem nav pieejami nekādi kvantitatīvi dati, organizācijas par savu veikumu ziņo, pamatojoties uz kvalitatīvu informāciju.

D. Atbildība vietējā līmenī

Organizācijas, kas reģistrējas EMAS, var iesniegt vienu korporatīvo vidisko deklarāciju, kura aptver vairākas atšķirīgas ģeogrāfiskās vietas.

Tā kā EMAS mērķis ir nodrošināt atbildību vietējā līmenī, organizācijas nodrošina, ka katra objekta būtiskā ietekme uz vidi tiek skaidri identificēta un paziņota korporatīvajā vidiskajā deklarācijā.

E. Pieejamība sabiedrībai

Organizācija nodrošina, ka spēj vidiskuma verificētajam pierādīt, ka jebkurš, kuru interesē organizācijas vidiskais veikums, var bez grūtībām brīvi piekļūt B un C iedaļā prasītajai informācijai. Lai nodrošinātu šādu caurredzamību, vidiskajai deklarācijai būtu vēlams būt publiski pieejamai organizācijas vietnē.

Organizācija nodrošina, ka šī informācija par konkrētu objektu vai organizāciju tiek publiskota (vismaz vienā) tās dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā valodā, kurā objekts vai organizācija atrodas.

Korporatīvās vidiskās deklarācijas gadījumā organizācija turklāt nodrošina, ka (reģistrācijas vajadzībām) šī informācija ir pieejama (vismaz vienā) tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā organizācija reģistrēta, vai (vismaz vienā) Savienības oficiālajā valodā, par ko tā vienojusies ar kompetento iestādi, kura atbild par reģistrāciju.

Vidisko deklarāciju var darīt pieejamu arī citās valodās, ja vien tulkotā dokumenta saturs atbilst vidiskā verificētāja validētās oriģinālās vidiskās deklarācijas saturam un tajā skaidri norādīts, ka tas ir validētā dokumenta tulkojums.

”

20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/25

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/2027

(2018. gada 29. novembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā pirmo izdevumu – Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Čikāgas Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“konvencija”), kuras mērķis ir regulēt starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to izveidoja Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO).

(2)	Savienības dalībvalstis ir konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO locekles, bet Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās.

(3)	Saskaņā ar konvencijas 54. pantu ICAO padome pieņem starptautiskos standartus un ieteicamo praksi.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 21. Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konference sekmīgi noslēdzās 2015. gada decembrī, pieņemot Parīzes nolīgumu. Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas laikmeta līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar minēto līmeni. Visām ekonomikas nozarēm būtu jāpalīdz īstenot šos emisiju samazinājumus, tostarp starptautiskajai aviācijai.

(5)	ICAO 39. ģenerālā asambleja 2016. gadā ar Rezuolūciju A39-3 nolēma izstrādāt globālu tirgū balstītu mehānismu, lai starptautiskās aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežotu 2020. gada līmenī. Savienības nostāja šajā jautājumā tika noteikta ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/915 (1).

(6)	ICAO padome tās 214. sesijas 10. sanāksmē 2018. gada 27. jūnijā pieņēma konvencijas 16. pielikuma IV sējuma pirmo izdevumu: Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse vides aizsardzības jomā – Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (“CORSIA”).

(7)	CORSIA ietvertie noteikumi var kļūt saistoši saskaņā ar Konvencijā noteiktajiem ierobežojumiem un nepārsniedzot šos ierobežojumus. Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem tie var kļūt saistoši arī Savienībai un tās dalībvalstīm.

(8)	Saskaņā ar konvencijas 90. pantu, ja vien vairākums līgumslēdzēju valstu neiebilst pret CORSIA, tā stāsies spēkā trīs mēnešus pēc iebildumu izteikšanas termiņa beigām.

(9)

Konvencijas 38. pants attiecas uz atkāpēm no starptautiskiem standartiem un procedūrām. Saskaņā ar minēto pantu jebkura līgumslēdzēja valsts, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pēc to grozīšanas pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā noteiktā regulējuma vai prakses, par atšķirībām starp tās praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu, nekavējoties paziņo ICAO.

(10)

2018. gada 20. jūlijāICAO nosūtīja oficiālu vēstuli AN 1/17.14–18/78 (“oficiālā vēstule”), kurā lūdza līgumslēdzējas valstis, pirmkārt, līdz 2018. gada 22. oktobrim paziņot par jebkuras CORSIA daļas jebkuru noraidījumu, un, otrkārt, līdz 2018. gada 1. decembrim paziņot par visām atšķirībām starp valsts praksi un CORSIA un paredzamo atbilstības sasniegšanas datumu.

(11)	CORSIA ir jākļūst piemērojamai lidmašīnu ekspluatantam, kura gada CO2 emisijas ir lielākas par 10 000 tonnām starptautiskajos lidojumos ar lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg, izņemot humanitāros, medicīniskos un ugunsdzēšanas lidojumus.

(12)	CORSIA noteiktās monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) prasības kļūs piemērojamas no 2019. gada 1. janvāra.

(13)

No 2021. gada 1. janvāra līdz 2035. gada 31. decembrimCORSIA emisiju izlīdzināšanas prasības būs piemērojamas lidmašīnu ekspluatantam, kas veic starptautiskos lidojumus (kā noteikts II daļas 1. nodaļas 1.1.2. punktā un II daļas 2. nodaļas 2.1. punktā) starp līgumslēdzējām valstīm, kuras minētas gaidāmajā ICAO dokumentā CORSIA States for Chapter 3 State Pairs.

(14)	Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem, atbildot uz oficiālo vēstuli. Tā iemesls ir tas, ka CORSIA varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2).

(15)	Ņemot vērā būtisko progresu, ko CORSIA ļautu sasniegt starptautiskajā līmenī, noraidījumus saskaņā ar konvencijas 90. pantu nevajadzētu paziņot.

(16)

Savienība pilnībā atbalsta ICAO centienus pēc iespējas ātrāk sākt CORSIA darbību. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK Komisija šobrīd pārņem CORSIA MZV prasības Savienības tiesību aktos, un paredzams, ka tie stāsies spēkā līdz 2019. gada janvārim. Turklāt Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā ņemti vērā veidi, kā minētie instrumenti būtu īstenojami Savienības tiesību aktos. Termiņš, kurā saskaņā ar oficiālo vēstuli jāpaziņo iespējamās atšķirības, ir pārāk īss, lai Savienība minētajā termiņā pieņemtu kādus pielāgojumus CORSIA. Tādēļ, lai ICAO pilnībā ņemtu vērā pašreizējo juridisko situāciju Savienības līmenī, kā arī darbu, kas uzsākts MZV jomā, dalībvalstīm, atbildot uz oficiālo vēstuli, būtu jāpaziņo atšķirības saskaņā ar šā lēmuma papildinājumu.

(17)	Direktīvas 2003/87/EK 28.b panta 2. un 3. punkts attiecas uz turpmākiem pasākumiem, kas jāveic sakarā ar ICAO līmeņa darba rezultātiem. Ir lietderīgi informēt ICAO par minētajiem noteikumiem.

(18)	Savienības nostāja jāpauž tām Savienības dalībvalstīm, kas ir ICAO locekles,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, atbildot uz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas 2018. gada 20. jūlija oficiālo vēstuli AN 1/17.14 – 18/78, ir izklāstīta šā lēmuma papildinājumā.

2. pants

Lēmuma 1. pantā norādīto nostāju pauž Savienības dalībvalstis, kas ir ICAO locekles.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 29. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. SCHRAMBÖCK

(1) Padomes Lēmums (ES) 2016/915 (2016. gada 30. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš ir paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu globālu tirgus pasākumu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām (OV L 153, 10.6.2016., 32. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

PAPILDINĀJUMS

Attiecībā uz ICAO oficiālās vēstules AN 1/17.14 – 18/78 C PIELIKUMU (PAZIŅOJUMS PAR ATBILSTĪBU 16. PIELIKUMA IV SĒJUMAM VAI PAR ATŠĶIRĪBĀM NO TĀ) ir jāziņo par atšķirībām un šajā nolūkā ir jāsniedz turpmāk minētie paskaidrojumi.

Vispārīgi apsvērumi

Savienība un tās dalībvalstis stingri atbalsta ICAO centienus visā pasaulē ieviest globālu tirgus pasākumu starptautiskās aviācijas jomā, lai palīdzētu vērsties pret klimata pārmaiņām.

(Ievietojiet savu valsti) pilnībā atbalsta ICAO īstenotos centienus pēc iespējas drīz sākt CORSIA darbību. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK Eiropa šobrīd pārņem CORSIA monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) prasības Savienības tiesību aktos, un paredzams, ka šie akti stāsies spēkā līdz 2019. gada janvārim. Termiņš, kurā saskaņā ar ICAO oficiālo vēstuli AN 1/17.14 – 18/78 ir jāpaziņo iespējamās atšķirības, ir pārāk īss, lai Savienība minētajā termiņā pieņemtu kādus pielāgojumus Savienības tiesību aktos.

Šobrīd ir dažas atšķirības starp Direktīvu 2003/87/EK un sīki izstrādātiem noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija, no vienas puses, un CORSIA, no otras puses. Tas attiecas gan uz MZV prasībām, gan uz izlīdzināšanas prasībām.

Attiecībā uz abiem prasību veidiem ir jāatgādina par Direktīvas 2003/87/EK pašreizējo piemērošanas jomu. Minēto direktīvu piemēro neatkarīgi no lidmašīnu ekspluatanta valstspiederības, un principā tā attiecas uz lidojumiem no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums. Direktīvu 2003/87/EK piemēro neatkarīgi no tā, vai lidojumi ir dalībvalstu un/vai EEZ valstu iekšienē un/vai starp tām.

MZV prasības

CORSIA noteiktās MZV prasības kļūs piemērojamas no 2019. gada 1. janvāra.

Eiropas Savienības noteikumi, kas šajā jomā ir piemērojami 2018. gada 1. decembrī, galvenokārt ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā. Minētā direktīva ir juridiskais pamats sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā, kuri ietverti Komisijas Regulā (ES) Nr. 600/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija pašlaik pieņem regulas, kas, kā paredzams, saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem vispārīgajiem apsvērumiem novērsīs atšķirības no CORSIA monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasībām, kuras noteiktas 16. pielikuma IV sējuma pirmajā izdevumā, un paredzams, ka šīs regulas stāsies spēkā līdz 2019. gada 1. janvārim.

Izlīdzināšanas prasības

Attiecībā uz izlīdzināšanu ir jāatzīmē, ka atbilstošās prasības, kas ietvertas CORSIA, tiks piemērotas tikai vēlākā posmā un tikmēr Savienības tiesību aktus var grozīt, ņemot vērā CORSIA.

Tāpēc ārpus iepriekš izklāstīto vispārīgo apsvērumu konteksta nav vajadzības pievērsties izlīdzināšanas prasībām, kas ir spēkā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/2029

(2018. gada 18. decembris),

ar ko nosaka kvantitatīvus ierobežojumus un piešķir kvotas vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām, laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 8655)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, čehu, franču, grieķu, horvātu, itāļu, latviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, spāņu, ungāru un vācu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (1) un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Uz importēto kontrolējamo vielu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā attiecas kvantitatīvi ierobežojumi.

(2)	Komisijai ir jānosaka šie ierobežojumi un jāpiešķir kvotas uzņēmumiem.

(3)	Bez tam Komisijai ir jānosaka tādu kontrolējamo vielu, kas nav daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži, daudzumi, kurus var izmantot būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, un uzņēmumi, kuri tos drīkst izmantot.

(4)

Nosakot būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem piešķirtās kvotas, ir jānodrošina, ka tiek ievēroti Regulas (EK) Nr. 1005/2009 10. panta 6. punktā izklāstītie kvantitatīvie ierobežojumi, piemērojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 537/2011 (2). Šie kvantitatīvie ierobežojumi attiecas arī uz daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu daudzumiem, par kuriem saņemtas licences laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, tāpēc šajā piešķīrumā jāiekļauj arī daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu ražošana un imports minētajiem lietojumiem.

(5)

Komisija ir publicējusi paziņojumu uzņēmumiem, kuri 2019. gadā plāno Eiropas Savienībā importēt vai no Eiropas Savienības eksportēt kontrolējamās vielas, kas noārda ozona slāni, un uzņēmumiem, kuri nodomājuši 2019. gadā ražot vai importēt šādas vielas, kuras paredzēts izmantot laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem (3), un rezultātā ir saņēmusi deklarācijas par 2019. gadā plānotajiem importa apjomiem.

(6)	Kvantitatīvie ierobežojumi un kvotas būtu jānosaka laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim saskaņā ar ikgadējo pārskatu ciklu atbilstīgi Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1005/2009 25. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Brīvā apgrozībā laižamo daudzumu ierobežojumi

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 aptverto kontrolējamo vielu daudzumi, kurus Savienībā 2019. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Savienības, ir šādi:

Kontrolējamās vielas	Daudzums (ONP (ozona noārdīšanas potenciāls) kg)
I grupa (hlorfluorogļūdeņraži 11, 12, 113, 114 un 115) un II grupa (citi perhalogēnhlorfluorogļūdeņraži)	2 200 510,00
III grupa (haloni)	24 247 100,00
IV grupa (tetrahlorogleklis)	22 363 561,00
V grupa (1,1,1-trihloretāns)	1 700 000,00
VI grupa (metilbromīds)	480 912,00
VII grupa (daļēji halogenētie bromfluorogļūdeņraži)	4 917,00
VIII grupa (daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži)	5 077 008,03
IX grupa (bromhlormetāns)	324 024,00

2. pants

Kvotu piešķīrums laišanai brīvā apgrozībā

1. Hlorfluorogļūdeņražu 11, 12, 113, 114 un 115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma I pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

2. Halonu kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma II pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

3. Tetrahloroglekļa kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma III pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

4. 1,1,1-trihloretāna kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma IV pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

5. Metilbromīda kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma V pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

6. Daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma VI pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

7. Daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma VII pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

8. Bromhlormetāna kvotas laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma VIII pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

9. Atsevišķās uzņēmumiem piešķirtās kvotas ir noteiktas šā lēmuma IX pielikumā.

3. pants

Kvotas laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem

Kvotas kontrolējamo vielu importēšanai un ražošanai laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem 2019. gadā piešķir X pielikumā minētajiem uzņēmumiem.

Uzņēmumiem piešķirtie maksimālie daudzumi, kurus tie 2019. gadā drīkst ražot vai importēt laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, ir noteikti lēmuma XI pielikumā.

4. pants

Lēmuma termiņi

Šo lēmumu piemēro no 2019. gada 1. janvāra, un tā darbība beidzas 2019. gada 31. decembrī.

5. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

ABCR GmbH

Im Schlehert 10

76187 Karlsruhe

Vācija

AGC Chemicals Europe, Ltd.

York House, Hillhouse International

FY5 4QD Thornton Cleveleys

Apvienotā Karaliste

Albemarle Europe SPRL

Parc Scientifique Einstein, Rue du Bosquet 9

1348 Louvain-la-Neuve

Beļģija

Arkema France

Rue Estienne d'Orves 420

92705 Colombes Cedex

Francija

Ateliers Bigata SASU

Rue Jean-Baptiste Perrin 10

33320 EYSINES

Francija

Avocado Research Chemicals Limited

Shore Road

LA3 2XY Lancaster

Apvienotā Karaliste

BASF Agri-Production S.A.S.

Rue de Verdun 32

76410 Saint-Aubin Les Elbeuf

Francija

Bayer CropScience AG

Alfred-Nobel-Str. 50

40789 Monheim

Vācija

BDL Czech Republic s.r.o.

Náměstí Českého ráje 2

51101 Turnov

Čehijas Republika

Biovit d.o.o.

Varazdinska ulica – Odvojak II 15

HR-42000 Varazdin

Horvātija

Blue Cube Germany Assets GmbH & Co. KG

Buetzflether Sand 2

21683 Stade

Vācija

Butterworth Laboratories Ltd

Waldegrave Road 54-56

TW118NY London

Apvienotā Karaliste

Ceram Optec SIA

Skanstes street 7 K-1

LV-1013 Riga

Latvija

Chemours Netherlands B.V.

Baanhoekweg 22

3313LA Dordrecht

Nīderlande

Daikin Refrigerants Europe GmbH

Industriepark Höchst

65926 Frankfurt am Main

Vācija

Dyneon GmbH

Industrieparkstr. 1

84508 Burgkirchen

Vācija

EAF protect s.r.o.

Karlovarská 131/50

35002 Cheb 2

Čehijas Republika

ESTO Cheb s.r.o.

Palackého 2087/8A

35002 Cheb

Čehijas Republika

F-Select GmbH

Grosshesseloherstr. 18

81479 Munich

Vācija

Fire Fighting Enterprises Ltd

Hunting Gate 9

SG4 0TJ Hitchin

Apvienotā Karaliste

Gedeon Richter Plc.

Gyömrői út 19-21.

H-1103 Budapest

Ungārija

GHC Gerling, Holz & Co. Handels GmbH

Ruhrstr. 113

22761 Hamburg

Vācija

Gielle Di Luigi Galantucci

Via Ferri Rocco 32

70022 Altamura

Itālija

GlaxoSmithKline

Cobden Street

DD10 8EA Montrose

Apvienotā Karaliste

Halon & Refrigerant Services Ltd

J Reid Trading Estate, Factory Road

CH5 2QJ Sandycroft

Apvienotā Karaliste

Honeywell Speciality Chemicals Seelze GmbH

Wunstorfer Str. 40

30926 Seelze

Vācija

Hovione FarmaCiencia SA

Quinta de S. Pedro – Sete Casas

2674-506 Loures

Portugāle

Hudson Technologies Europe S.r.l.

Via degli Olmetti 5/B

00060 Formello

Itālija

Hugen Reprocessing Company Dutch Halonbank bv

Marketing 43

6921 RE Duiven

Nīderlande

ICL EUROPE COOPERATIEF U.A.

Koningin Wilhelminaplein 30

1062 KR Amsterdam

Nīderlande

Intergeo LTD

Industrial Park Of Thermi

57001 Thessaloniki

Grieķija

Labmix24 GmbH

Jonas-Elkan-Weg 4

46499 Hamminkeln

Vācija

LABORATORIOS MIRET S.A.

Geminis 4

08228 Terrassa

Spānija

Ludwig-Maximilians-University

Butenadtstr. 5-13 (HAUS D)

81377 Munich

Vācija

Mebrom NV

Antwerpsesteenweg 45

2830 Willebroek

Beļģija

Merck KGaA

Frankfurter Strasse 250

64293 Darmstadt

Vācija

Meridian Technical Services Limited

Hailey Road 14

DA18 4AP Erith

Apvienotā Karaliste

Mexichem UK Limited

The Heath Business and Technical Park

WA7 4QX Runcorn, Cheshire

Apvienotā Karaliste

Ministry of Defense – Chemical Laboratory – Den Helder

Bevesierweg 4

1780CA Den Helder

Nīderlande

Neochema GmbH

Am Kümmerling 37A

55294 Bodenheim

Vācija

P.U. POZ-PLISZKA Sp. z o.o.

Mialki Szlak 52

80-717 Gdansk

Polija

Philipps-Universität Marburg

Biegenstrasse 10

35032 Marburg

Vācija

R.P. CHEM s.r.l.

Via San Michele 47

31032 Casale sul Sile (TV)

Itālija

Restek GmbH

Schaberweg 23

Bad Homburg

Vācija

Sanofi Chimie

Le Bourg

63480 Vertolaye

Francija

Savi Technologie sp. z o.o.

Psary Wolnosci 20

51-180 Wroclaw

Polija

Sigma Aldrich Chimie sarl

Rue de Luzais 80

38070 Saint Quentin Fallavier

Francija

Sigma-Aldrich Chemie GmbH

Riedstraße 2

89555 Steinheim

Vācija

Sigma-Aldrich Company LTD

The Old Brickyard, New Road

SP8 4XT Gillingham, DORSET

Apvienotā Karaliste

Solvay Fluor GmbH

Hans-Boeckler-Allee 20

30173 Hannover

Vācija

Solvay Specialty Polymers France SAS

Avenue de la Republique

39501 Tavaux Cedex

Francija

Solvay Specialty Polymers Italy SpA

Viale Lombardia 20

20021 Bollate

Itālija

SPEX CertiPrep LTD

Dalston Gardens 2

HA7 1BQ Stanmore

Apvienotā Karaliste

Sterling Chemical Malta Limited

V. Dimech Street 4

1504 FLORIANA

Malta

Sterling SpA

Via della Carboneria 30

06073 Solomeo – Corciano (PG)

Itālija

Syngenta Limited

Priestley Road Surrey Research Park 30

GU2 7YH Guildford

Apvienotā Karaliste

Tazzetti SAU

Calle Roma 2

28813 Torres de la Alameda

Spānija

Tazzetti SpA

Corso Europa 600/A

10088 Volpiano

Itālija

Techlab SARL

La tannerie 4C

57072 METZ CEDEX 3

Francija

TEGA – Technische Gase und Gasetechnik GmbH

Werner-von-Siemens-Str. 18

97076 Würzburg

Vācija

Thomas Swan & Co. Ltd.

Rotary Way

DH8 7ND Consett County Durham

Apvienotā Karaliste

Valliscor Europa Limited

3rd Floor Kilmore House Park Lane Spencer Dock

D01 YE64 Dublin 1

Īrija

Briselē, 2018. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Miguel ARIAS CAÑETE

(1) OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 1. jūnija Regula (ES) Nr. 537/2011 par tādu kontrolējamo vielu daudzumu piešķiršanas mehānismu, kuras ir atļautas būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 147, 2.6.2011., 4. lpp.).

(3) OV C 57, 15.2.2018., 8. lpp.

I PIELIKUMS

I UN II GRUPA

Hlorfluorogļūdeņražu 11, 12, 113, 114 un 115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu un tehnoloģiskām vajadzībām laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

ABCR GmbH (DE)

Solvay Specialty Polymers Italy SpA (IT)

Syngenta Limited (UK)

Tazzetti SAU (ES)

Tazzetti SpA (IT)

TEGA – Technische Gase und Gasetechnik GmbH (DE)

II PIELIKUMS

III GRUPA

Halonu importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu un kritiskiem lietojumiem laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

ABCR GmbH (DE)

Arkema France (FR)

Ateliers Bigata SASU (FR)

BASF Agri-Production S.A.S. (FR)

EAF protect s.r.o. (CZ)

ESTO Cheb s.r.o. (CZ)

Fire Fighting Enterprises Ltd (UK)

Gielle Di Luigi Galantucci (IT)

Halon & Refrigerant Services Ltd (UK)

Hugen Reprocessing Company Dutch Halonbank bv (NL)

Intergeo LTD (EL)

Meridian Technical Services Limited (UK)

P.U. Poz-Pliszka Sp. z o.o. (PL)

Savi Technologie sp. z o.o. (PL)

III PIELIKUMS

IV GRUPA

Tetrahloroglekļa importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu un tehnoloģiskām vajadzībām laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

Abcr GmbH (DE)

Arkema France (FR)

Blue Cube Germany Assets GmbH & Co. KG (DE)

Ceram Optec SIA (LV)

IV PIELIKUMS

V GRUPA

1,1,1-trihloretāna importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

Arkema France (FR)

V PIELIKUMS

VI GRUPA

Metilbromīda importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

Abcr GmbH (DE)

GHC Gerling, Holz & Co. Handels GmbH (DE)

ICL Europe Cooperatief U.A. (NL)

Mebrom NV (BE)

Sanofi Chimie (FR)

Sigma-Aldrich Chemie GmbH (DE)

VI PIELIKUMS

VII GRUPA

Daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

Abcr GmbH (DE)

GlaxoSmithKline (UK)

Hovione FarmaCiencia SA (PT)

R.P. Chem s.r.l. (IT)

Sanofi Chimie (FR)

Sterling Chemical Malta Limited (MT)

Sterling SpA (IT)

Valliscor Europa Limited (IE)

VII PIELIKUMS

VIII GRUPA

Daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

Abcr GmbH (DE)

AGC Chemicals Europe, Ltd (UK)

Arkema France (FR)

Bayer CropScience AG (DE)

Chemours Netherlands B.V. (NL)

Dyneon GmbH (DE)

Mexichem UK Limited (UK)

Solvay Fluor GmbH (DE)

Solvay Specialty Polymers France SAS (FR)

Solvay Specialty Polymers Italy SpA (IT)

Tazzetti SAU (ES)

Tazzetti SpA (IT)

VIII PIELIKUMS

IX GRUPA

Bromhlormetāna importa kvotas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 piešķirtas importētājiem izmantošanai par izejvielu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Uzņēmums

Albemarle Europe SPRL (BE)

ICL Europe Cooperatief U.A. (NL)

Laboratorios Miret S.A. (ES)

Sigma-Aldrich Chemie GmbH (DE)

Thomas Swan & Co. Ltd (UK)

Valliscor Europa Limited (IE)

IX PIELIKUMS

(Konfidenciāla komercinformācija – nepublicēt)

X PIELIKUMS

Uzņēmumi, kuriem ir tiesības ražot vai importēt kontrolējamas vielas laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Uzņēmums

Abcr GmbH (DE)

Arkema France (FR)

Avocado Research Chemicals Limited (UK)

BDL Czech Republic s.r.o. (CZ)

Biovit d.o.o. (HR)

Butterworth Laboratories Ltd (UK)

Daikin Refrigerants Europe GmbH (DE)

F-Select GmbH (DE)

Gedeon Richter Plc. (HU)

Honeywell Speciality Chemicals Seelze GmbH (DE)

Hudson Technologies Europe S.r.l. (IT)

Labmix24 GmbH (DE)

Ludwig-Maximilians-University (DE)

Mebrom NV (BE)

Merck KGaA (DE)

Mexichem UK Limited (UK)

Ministry of Defense – Chemical Laboratory – Den Helder (NL)

Neochema GmbH (DE)

Philipps-Universität Marburg (DE)

Restek GmbH (DE)

Sanofi Chimie (FR)

Sigma Aldrich Chimie sarl (FR)

Sigma-Aldrich Chemie GmbH (DE)

Sigma-Aldrich Company LTD (UK)

Solvay Fluor GmbH (DE)

Solvay Specialty Polymers France SAS (FR)

SPEX CertiPrep LTD (UK)

Techlab SARL (FR)

Valliscor Europa LIMITED (IE)

XI PIELIKUMS

(Konfidenciāla komercinformācija – nepublicēt)

20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/47

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/2030

(2018. gada 19. decembris),

ar ko uz ierobežotu laikposmu nosaka, ka tiesiskais regulējums, ko piemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, ir līdzvērtīgs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (1) un jo īpaši tās 25. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās datuma vai – gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, – divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., no 2019. gada 30. marta, Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems pagarināt šo termiņu.

(2)

Kā paziņots Komisijas 2018. gada 13. novembra paziņojumā “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai” (2) (“ārkārtas situācijas rīcības plāns”), izstāšanās bez līguma var radīt riskus attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, ko Savienības operatoriem sniedz centrālie vērtspapīru depozitāriji (“CVD”), kuri jau saņēmuši atļauju Apvienotajā Karalistē (“Apvienotās Karalistes CVD”) un kurus īstermiņā nevar aizstāt. Lai novērstu šādus riskus, ir pamatoti un Savienības un tās dalībvalstu interesēs uz ierobežotu laikposmu nodrošināt, ka Apvienotās Karalistes CVD pēc 2019. gada 29. marta var turpināt sniegt pakalpojumus Savienībā.

(3)

CVD ir būtiska nozīme finanšu tirgos. Vērtspapīru grāmatošana dematerializētā veidā (“notāra pakalpojumi”) un vērtspapīru kontu uzturēšana augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”) palielina pārredzamību un aizsargā ieguldītājus, jo nodrošina emisijas integritāti un novērš vērtspapīru nevajadzīgu dublēšanu vai samazinājumu. CVD arī uztur vērtspapīru norēķinu sistēmas, kas nodrošina, ka norēķini par vērtspapīru darījumiem tiek veikti pienācīgi un laikus. Šīs funkcijas ir kritiski svarīgas pēctirdzniecības tīrvērtes un norēķinu procesā un tādējādi ir būtiskas Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitātei. Vērtspapīru norēķinu sistēmas ir būtiskas arī monetārajai politikai, jo tās ir cieši iesaistītas nodrošinājuma sniegšanā monetārās politikas operācijās. Turklāt tirgus operatori Īrijā paļaujas uz Apvienotās Karalistes CVD pakalpojumiem attiecībā uz korporatīviem vērtspapīriem un biržā tirgotiem fondiem, kas izveidoti saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem.

(4)

No 2019. gada 30. marta Apvienotās Karalistes CVD būs “trešās valsts CVD”, līdz ar to tie notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumus saistībā ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, drīkstēs sniegt tikai tad, ja tos būs atzinusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. pantu. Ja Apvienotās Karalistes CVD netiks atzīti, Savienības emitenti nevarēs izmantot Apvienotās Karalistes CVD, lai reģistrētu pārvedamus vērtspapīrus, kas saskaņā ar šādiem tiesību aktiem izveidoti kādā CVD dematerializēta grāmatojuma formā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 909/2014 3. pantā. Šī situācija emitentiem var radīt pagaidu problēmas pildīt savas juridiskās saistības. Tāpēc – kā paziņots ārkārtas situācijas rīcības plānā, – šajā ārkārtas situācijā ir nepieciešams, lai tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas reglamentē Apvienotās Karalistes CVD, uz stingri ierobežotu laikposmu un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem tiktu noteikts par līdzvērtīgu un attiecīgie CVD tādējādi varētu turpināt sniegt notāra un uzturēšanas pakalpojumus Savienībā.

(5)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 9. punktu, lai varētu noteikt, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CVD, kuri atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, ir jābūt izpildītiem trīs nosacījumiem.

(6)

Pirmkārt, trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam ir jānodrošina, ka CVD šajā trešā valstī atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ietekmes ziņā ir līdzvērtīgas Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām prasībām. Apvienotās Karalistes CVD līdz 2019. gada 29. martam ir jāievēro Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktās prasības. Saskaņā ar 2018. gada Eiropas Savienības (Izstāšanās) aktu Apvienotā Karaliste 2018. gada 26. jūnijā iekļāva Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumus Apvienotās Karalistes tiesību aktos, un tie stājas spēkā dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības.

(7)

Otrkārt, trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam ir jānodrošina, ka CVD, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai, pārraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Līdz 2019. gada 29. martam Apvienotās Karalistes CVD ir Anglijas Bankas uzraudzībā, kā noteikts Apvienotās Karalistes tiesību aktos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014. Līdz ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 iekļaušanu Apvienotās Karalistes valsts tiesību aktos Anglijas Banka joprojām ir atbildīga par CVD uzraudzību, un tās pilnvaras uzraudzības, pārraudzības un prasību izpildes nodrošināšanas jomā attiecībā uz CVD pēc būtības nemainīsies.

(8)

Treškārt, trešās valsts tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu CVD atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju atbilstīgi trešās valsts tiesiskajam regulējumam. To nodrošina, Apvienotās Karalistes valsts tiesību aktos integrējot Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. pantā paredzēto līdzvērtīguma sistēmu.

(9)	Komisija secina, ka Apvienotās Karalistes juridiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēros Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu depozitārijiem dienā pēc tās izstāšanās no Savienības, atbilst Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 9. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(10)

Tomēr šis lēmums ir balstīts uz juridisko un uzraudzības regulējumu, ko piemēro Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu depozitārijiem dienā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Minētais juridiskais un uzraudzības regulējums būtu jāuzskata par līdzvērtīgu tikai tad, ja prasības, ko Apvienotās Karalistes iekšzemes tiesību aktos piemēro centrālajiem darījumu depozitārijiem, tiek saglabātas un pastāvīgi tiek turpināta to efektīva piemērošana un izpilde. Tāpēc efektīva informācijas apmaiņa un uzraudzības darbību koordinēšana starp EVTI un Anglijas Banku ir būtisks nosacījums līdzvērtīguma statusa saglabāšanai.

(11)

Lai apmainītos ar informāciju, ir jānoslēdz visaptverošas un efektīvas vienošanās par sadarbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 10. punktu. Šādās vienošanās par sadarbību būtu arī jānodrošina iespēja ar visu būtisko informāciju dalīties ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 5. punktā minētajām iestādēm, tostarp ar Eiropas Centrālo banku un citiem Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem, lai apspriestos ar šīm iestādēm par Apvienotās Karalistes CVD atzīto statusu vai gadījumos, kad šāda informācija ir vajadzīga, lai minētās iestādes varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus.

(12)

Ārkārtas situācijas gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstātos no Savienības bez līguma, un ņemot vērā Apvienotās Karalistes CVD nozīmīgumu tirgus operatoriem Savienībā, ar vienošanos par sadarbību, kas noslēgta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 10. punktu, ir jānodrošina, ka EVTI pastāvīgi ir tūlītēja piekļuve visai informācijai, ko tā pieprasa. Šāda informācija ietver, bet neaprobežojas ar informāciju, kas ļauj tieši vai netieši novērtēt jebkādus būtiskus riskus, ko Apvienotās Karalistes CVD rada Savienībai vai tās dalībvalstīm. Tādēļ ar vienošanos par sadarbību būtu jānosaka mehānisms informācijas apmaiņai starp EVTI, to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās CVD ir filiāle vai kurās tas sniedz CVD pakalpojumus (“uzņēmēja dalībvalsts”), un Anglijas Banku, tostarp attiecībā uz piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par Apvienotās Karalistes CVD, un jo īpaši piekļuvi informācijai, kuru Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta 7. punktā minētajos gadījumos pieprasa uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde un kura attiecas uz periodiskajiem ziņojumiem par Apvienotās Karalistes CVD darbībām uzņēmējā dalībvalstī; attiecībā uz Apvienotās Karalistes CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas emitentu un dalībnieku identitātes vai jebkādas citas būtiskas informācijas par Apvienotās Karalistes CVD darbībām uzņēmējā dalībvalstī paziņošanu; kā arī attiecībā uz EVTI tūlītēju informēšanu par jebkādām izmaiņām attiecībā uz Apvienotās Karalistes CVD, kuras varētu ietekmēt monetāro politiku Savienībā, un par visām izmaiņām juridiskajā un vai uzraudzības regulējumā, ko piemēro Apvienotās Karalistes centrālajiem vērtspapīru repozitorijiem; attiecībā uz mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai, ja Anglijas banka uzskata, ka tās uzraudzīts CVD pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus piemērojamus tiesību aktus; un attiecībā uz procedūrām uzraudzības darbību koordinēšanai, attiecīgā gadījumā arī klātienes pārbaudēm.

(13)

Komisija sadarbībā ar EVTI uzraudzīs visas izmaiņas, kas tiks ieviestas juridiskajā un uzraudzības regulējumā un kas skar Apvienotās Karalistes CVD, tirgus norises, kā arī uzraudzības sadarbības efektivitāti, tostarp tūlītēju informācijas apmaiņu starp EVTI un Anglijas Banku. Komisija var veikt pārskatīšanu jebkurā laikā, ja nozīmīgas norises liek Komisijai atkārtoti izvērtēt ar šo lēmumu piešķirto līdzvērtīguma statusu, tostarp, ja netiek ievēroti starp EVTI un Anglijas Banku noslēgtās vienošanās par sadarbību noteikumi vai ja tie neļauj efektīvi novērtēt risku, ko Apvienotās Karalistes CVD rada Savienībai vai tās dalībvalstīm.

(14)

Ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar turpmākajām attiecībām starp Apvienoto Karalisti un Savienību, kā arī to iespējamo ietekmi uz Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti un vienotā tirgus integritāti, šim lēmumam būtu jāzaudē spēks 2021. gada 30. martā. Tāpēc šajā lēmumā ietvertais novērtējums neskar jebkādu turpmāku novērtējumu par Apvienotās Karalistes juridisko un uzraudzības regulējumu attiecībā uz CVD un tādējādi uz to nebūtu jāatsaucas citiem mērķiem nekā šā lēmuma mērķiem.

(15)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tas būtu jāpiemēro tikai no nākamās dienas pēc tam, kas Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētai dienai nav stājies spēkā ar Apvienoto Karalisti noslēgts izstāšanās līgums vai nav ticis pagarināts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā minētais divu gadu periods.

(16)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 909/2014 25. panta nolūkā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes juridiskais un uzraudzības regulējums, kas ietver 2000. gada Finanšu pakalpojumu un tirgu likumu un 2018. gada Eiropas Savienības (Izstāšanās) aktu un ko piemēro centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kuri jau veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā.

Tomēr šo lēmumu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja līdz minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu;

b)	ja ir pieņemts lēmums pagarināt divu gadu termiņu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā.

Tas zaudē spēku 2021. gada 30. martā.

Briselē, 2018. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.

(2) COM(2018) 880 final.

20.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/50

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/2031

(2018. gada 19. decembris),

ar ko uz ierobežotu laikposmu nosaka, ka tiesiskais regulējums, ko piemēro centrālajiem darījumu partneriem Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, ir līdzvērtīgs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

Kā paziņots Komisijas 2018. gada 13. novembra paziņojumā “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai” (2) (turpmāk tekstā “ārkārtas situācijas rīcības plāns”), izstāšanās bez līguma var apdraudēt Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. Lai novērstu šādus riskus, ir pamatoti un Savienības un tās dalībvalstu interesēs uz ierobežotu laikposmu nodrošināt, ka centrālie darījumu partneri (“CCP”), kas jau ir saņēmuši atļauju Apvienotajā Karalistē (“Apvienotās Karalistes CCP”), pēc 2019. gada 29. marta var turpināt sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā.

(3)

Centralizēta tīrvērte palielina tirgus pārredzamību, ierobežo kredītriskus un samazina kaitīgas ietekmes izplatīšanās riskus viena vai vairāku CCP dalībnieku saistību neizpildes gadījumā. Tāpēc šādu pakalpojumu sniegšana ir ārkārtīgi būtiska finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Traucējumi tīrvērtes pakalpojumu sniegšanā varētu ietekmēt arī centrālo banku monetārās politikas īstenošanu gadījumos, kad darījumu tīrvērti veic valūtā, ko emitējusi kāda Savienības centrālā banka. Turklāt finanšu instrumenti, kuriem CCP veic tīrvērti, ir svarīgi arī finanšu starpniekiem un to klientiem, piemēram, lai ierobežotu procentu likmju risku, un tāpēc traucējumi tīrvērtes pakalpojumu sniegšanā varētu radīt riskus arī Savienības reālajai ekonomikai.

(4)

2017. gada 31. decembrī neizpildīto ārpusbiržas atvasināto instrumentu nosacītā summa visā pasaulē pārsniedza 500 triljonus EUR, no kuriem procentu likmju atvasinātie instrumenti veido vairāk nekā 75 %, bet ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti – gandrīz 20 %. Aptuveni 30 % no visiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem ir denominēti euro un citās Savienības valūtās. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu centralizētas tīrvērtes tirgus ir ārkārtīgi koncentrēts – jo īpaši centralizētas tīrvērtes tirgus ārpusbiržas procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, no kuriem aptuveni 97 % tīrvērte tiek veikta vienā Apvienotās Karalistes CCP (3).

(5)

No 2019. gada 30. marta Apvienotās Karalistes CCP būs “trešās valsts CCP”, līdz ar to tie drīkstēs sniegt tīrvērtes pakalpojumus tikai tad, ja tos būs atzinusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu. Ja Apvienotās Karalistes CCP netiks atzīti, tad darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nevarēs Apvienotās Karalistes CCP veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantu attiecas tīrvērtes pienākums. Šī situācija attiecīgajiem darījumu partneriem var radīt īslaicīgas problēmas pildīt savus tīrvērtes pienākumus, un tas savukārt var apdraudēt Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti un monetārās politikas īstenošanu. Tāpēc – kā paziņots ārkārtas situācijas rīcības plānā, – šajā ārkārtas situācijā ir nepieciešams, lai tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas reglamentē Apvienotās Karalistes CCP, uz stingri ierobežotu laikposmu un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem tiktu noteikts par līdzvērtīgu un attiecīgie CCP tādējādi varētu turpināt sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā.

(6)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu, lai varētu noteikt, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CCP, kuri atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, ir jābūt izpildītiem trīs nosacījumiem.

(7)

Pirmkārt, trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam ir jānodrošina, ka CCP šajā trešā valstī atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā noteiktajām prasībām. Līdz 2019. gada 29. martam Regula (ES) Nr. 648/2012 ir tieši piemērojama Apvienotajā Karalistē, un tāpēc Apvienotās Karalistes CCP, kas atļauju saņēmuši saskaņā ar minētās regulas 14. pantu, ir jāatbilst minētās regulas prasībām. Saskaņā ar 2018. gada Eiropas Savienības (Izstāšanās) aktu Apvienotā Karaliste 2018. gada 26. jūnijā iekļāva Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumus Apvienotās Karalistes tiesību aktos, un tie stājas spēkā dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības.

(8)

Otrkārt, trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam ir jānodrošina, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Līdz 2019. gada 29. martam Apvienotās Karalistes CCP ir Anglijas Bankas uzraudzībā, kā noteikts Apvienotās Karalistes tiesību aktos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 (4). Līdz ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 iekļaušanu Apvienotās Karalistes valsts tiesību aktos Anglijas Banka joprojām ir atbildīga par CCP uzraudzību, un tās pilnvaras uzraudzības un prasību izpildes nodrošināšanas jomā attiecībā uz CCP pēc būtības nemainīsies.

(9)

Treškārt, trešās valsts tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu CCP atzīšanai, kuri saņēmuši atļauju atbilstīgi trešās valsts tiesiskajam regulējumam. To nodrošina, Apvienotās Karalistes valsts tiesību aktos integrējot Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā paredzēto līdzvērtīguma sistēmu.

(10)	Komisija secina, ka Apvienotās Karalistes juridiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēros Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem dienā pēc tās izstāšanās no Savienības, atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(11)

Tomēr šis lēmums ir balstīts uz juridisko un uzraudzības regulējumu, ko piemēro Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem dienā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Minētais juridiskais un uzraudzības regulējums būtu jāuzskata par līdzvērtīgu tikai tad, ja prasības, ko Apvienotās Karalistes iekšzemes tiesību aktos piemēro centrālajiem darījumu partneriem, tiek saglabātas un pastāvīgi tiek turpināta to efektīva piemērošana un izpilde. Tāpēc efektīva informācijas apmaiņa un uzraudzības darbību koordinēšana starp EVTI un Anglijas Banku ir būtisks nosacījums līdzvērtības statusa saglabāšanai.

(12)

Lai apmainītos ar informāciju, ir jānoslēdz visaptverošas un efektīvas vienošanās par sadarbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 7. punktu. Šādās vienošanās par sadarbību būtu arī jānodrošina iespēja dalīties ar visu būtisko informāciju ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 3. punktā minētajām iestādēm, tostarp ar Eiropas Centrālo banku un citiem Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem, lai apspriestos ar šīm iestādēm par Apvienotās Karalistes CCP atzīto statusu vai gadījumos, kad šāda informācija ir vajadzīga, lai minētās iestādes varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus.

(13)

Ārkārtas situācijas gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstātos no Savienības bez līguma, ar vienošanos par sadarbību, kas noslēgta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 7. punktu, ir jānodrošina, ka EVTI pastāvīgi ir tūlītēja piekļuve visai informācijai, ko tā pieprasa. Šāda informācija ietver, bet neaprobežojas ar informāciju, kas ļauj tieši vai netieši novērtēt jebkādus būtiskus riskus, ko Apvienotās Karalistes CCP rada Savienībai vai tās dalībvalstīm. Tādēļ ar vienošanos par sadarbību būtu jānosaka mehānismi un procedūras ātrai tādas informācijas apmaiņai, kas saistīta ar Apvienotās Karalistes CCP tīrvērtes darbībām attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas denominēti Savienības valūtās, tirdzniecības vietām, tīrvērtes dalībniekiem, kā arī Savienības kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību meitasuzņēmumiem; sadarbspējas mehānismiem ar citiem CCP; pašu resursiem; saistību neizpildes fondu sastāvu un kalibrēšanu, maržām, likvīdajiem aktīviem un nodrošinājuma portfeļiem, tostarp diskontu kalibrēšanu un stresa testiem; tūlītēju paziņošanu par visām izmaiņām, kas skar Apvienotās Karalistes CCP vai Apvienotās Karalistes juridisko un uzraudzības regulējumu, ko piemēro Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem; kā arī mehānismu ātrai EVTI informēšanai par jebkādām tādām izmaiņām attiecībā uz Apvienotās Karalistes CCP, kuras varētu ietekmēt Savienības monetāro politiku.

(14)

Komisija sadarbībā ar EVTI uzraudzīs visas izmaiņas, kas tiks ieviestas juridiskajā un uzraudzības regulējumā un kas skar Apvienotās Karalistes CCP, tirgus norises, kā arī uzraudzības sadarbības efektivitāti, tostarp tūlītēju informācijas apmaiņu starp EVTI un Anglijas Banku. Komisija var veikt pārskatīšanu jebkurā laikā, ja nozīmīgas norises liek Komisijai atkārtoti izvērtēt ar šo lēmumu piešķirto līdzvērtīguma statusu, tostarp, ja netiek ievēroti starp EVTI un Anglijas Banku noslēgtās vienošanās par sadarbību noteikumi vai ja tie neļauj efektīvi novērtēt risku, ko Apvienotās Karalistes CCP rada Savienībai vai tās dalībvalstīm.

(15)

Ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar turpmākajām attiecībām starp Apvienoto Karalisti un Savienību, kā arī to iespējamo ietekmi uz Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti un vienotā tirgus integritāti, šim lēmumam būtu jāzaudē spēks 2020. gada 30. martā. Tāpēc šajā lēmumā ietvertais novērtējums neskar jebkādu turpmāku novērtējumu par Apvienotās Karalistes juridisko un uzraudzības regulējumu attiecībā uz CCP un tādējādi uz to nebūtu jāatsaucas citiem mērķiem nekā šā lēmuma mērķiem.

(16)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tas būtu jāpiemēro tikai no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētai dienai nav stājies spēkā ar Apvienoto Karalisti noslēgts izstāšanās līgums vai nav ticis pagarināts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā minētais divu gadu periods.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta nolūkā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes juridiskais un uzraudzības regulējums, kas ietver 2000. gada Finanšu pakalpojumu un tirgu likumu un 2018. gada Eiropas Savienības (Izstāšanās) aktu un ko piemēro centrālajiem darījumu partneriem, kuri jau veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā.

Tomēr šo lēmumu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja līdz minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu noslēgts ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

b)	ja ir pieņemts lēmums pagarināt divu gadu termiņu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā.

Tas zaudē spēku 2020. gada 30. martā.

Briselē, 2018. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2) COM(2018) 880 final.

(3) Starptautisko norēķinu banka, Statistical release: OTC derivatives statistics at end December 2017 of 3 May 2018 (https://www.bis.org/publ/otc_hy1805.pdf).

(4) 2000. gada Finanšu pakalpojumu un tirgu likuma 5. daļa (Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, centrālie darījumu partneri un darījumu reģistri) Noteikumi Nr. 2013.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 325

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 20. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/2024 (2018. gada 22. maijs) par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Trešo papildprotokolu Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	1
		Trešais papildprotokols Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	3
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2018/2025 (2018. gada 17. decembris), ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem	7
	*	Komisijas Regula (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu ( 1 )	18
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/2027 (2018. gada 29. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā pirmo izdevumu – Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA)	25
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/2028 (2018. gada 4. decembris), ar ko konstatē, ka Ungārija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu	29
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2029 (2018. gada 18. decembris), ar ko nosaka kvantitatīvus ierobežojumus un piešķir kvotas vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām, laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 8655)	31
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2030 (2018. gada 19. decembris), ar ko uz ierobežotu laikposmu nosaka, ka tiesiskais regulējums, ko piemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, ir līdzvērtīgs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014	47
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2031 (2018. gada 19. decembris), ar ko uz ierobežotu laikposmu nosaka, ka tiesiskais regulējums, ko piemēro centrālajiem darījumu partneriem Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, ir līdzvērtīgs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012	50


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.