(1)

Regulā (ES) 2015/2283 paredzēts, ka Savienības tirgū drīkst laist tikai tādus jaunus pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti Savienības sarakstā. Tradicionāls pārtikas produkts no trešās valsts ir jauns pārtikas produkts, kā definēts Regulas (ES) 2015/2283 3. pantā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 4. punktu Komisija lemj par atļaujas piešķiršanu tradicionālam pārtikas produktam no trešās valsts un par tā laišanu Savienības tirgū.

(4)

2018. gada 23. janvārī uzņēmums Obà Food Srl. (“pieteikuma iesniedzējs”) Komisijai iesniedza paziņojumu par nodomu lobītus Digitaria exilis (Kippist) Stapf (“fonio”) graudus laist Savienības tirgū kā tradicionālu pārtikas produktu no trešās valsts Regulas (ES) 2015/2283 14. panta nozīmē. Pieteikuma iesniedzējs lūdz atļauju attiecībā uz lobītu Digitaria exilis (Kippist) Stapf graudu kā tādu vai kā pārtikas produktu sastāvdaļas iekļaušanu iedzīvotāju patēriņā.

(5)

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie ar dokumentiem apliecinātie dati pierāda lobīto Digitaria exilis (Kippist) Stapf graudu nekaitīgas lietošanas vēsturi Rietumāfrikas valstīs, konkrētāk — Gvinejā, Nigērijā un Mali.

(6)

2018. gada 28. februārī Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 1. punktu nosūtīja derīgo paziņojumu dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(7)

Četru mēnešu laikposmā, kas noteikts Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 2. punktā, nedz dalībvalstis, nedz Iestāde Komisijai neiesniedza nevienu pienācīgi pamatotu iebildumu pret lobītu Digitaria exilis (Kippist) Stapf graudu laišanu Savienības tirgū.

(8)

Tāpēc Komisijai būtu jāatļauj Savienības tirgū laist lobītus Digitaria exilis (Kippist) Stapf graudus un jāatjaunina jauno pārtikas produktu Savienības saraksts.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Regulā (ES) 2015/2283 paredzēts, ka Savienības tirgū drīkst laist tikai tādus jaunos pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti Savienības sarakstā. Tradicionāls pārtikas produkts no trešās valsts ir jauns pārtikas produkts, kā definēts Regulas (ES) 2015/2283 3. pantā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 4. punktu Komisija lemj par atļaujas piešķiršanu tradicionālam pārtikas produktam no trešās valsts un par tā laišanu Savienības tirgū. 2018. gada 5. aprīlī uzņēmums Sorghum Zrt. (“pieteikuma iesniedzējs”) Komisijai iesniedza paziņojumu par nodomu Sorghum bicolor (L.) Moench sīrupu laist Savienības tirgū kā tradicionālu pārtikas produktu no trešās valsts Regulas (ES) 2015/2283 14. panta nozīmē. Pieteikuma iesniedzējs lūdz atļauju attiecībā uz Sorghum bicolor (L.) Moench sīrupa kā tāda vai kā pārtikas produktu sastāvdaļas iekļaušanu iedzīvotāju patēriņā.

(4)

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie ar dokumentiem apliecinātie dati pierāda Sorghum bicolor (L.) Moench sīrupa nekaitīgas lietošanas vēsturi Amerikas Savienotajās Valstīs.

(5)

2018. gada 30. aprīlī Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 1. punktu nosūtīja derīgo paziņojumu dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(6)

Četru mēnešu laikposmā, kas noteikts Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 2. punktā, nedz dalībvalstis, nedz Iestāde Komisijai neiesniedza nevienu pienācīgi pamatotu iebildumu pret Sorghum bicolor (L.) Moench sīrupa laišanu Savienības tirgū.

(7)

Tāpēc Komisijai būtu jāatļauj Savienības tirgū laist Sorghum bicolor (L.) Moench sīrupu un jāatjaunina jauno pārtikas produktu Savienības saraksts.

(8)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka riska novērtējums, kas minēts Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 4. punktā, tiek veikts saprātīgā termiņā un pamatojoties uz tehniskās dokumentācijas savlaicīgu apstrādi.

(2)

Lai veiktu minēto riska novērtējumu, pieteikums Komisijā būtu jāiesniedz tikai trešās valsts nacionālajai augu aizsardzības organizācijai Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas nozīmē. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka trešās valsts atbildīgā iestāde apstiprina visus elementus, kas vajadzīgi, lai novērtētu risku, kurš saistīts ar Savienības teritorijā ievedamiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem. Tas būtu nepieciešams riska novērtējuma ticamības un pamatojuma nodrošināšanai, kas ir pamats pasākumiem, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 4. punktu. Šie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot Komisijas tiesības iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) pieprasījumus sniegt zinātniskus atzinumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) 29. pantu un sniegt zinātnisku vai tehnisku palīdzību saskaņā ar minētās regulas 31. pantu.

(3)

Tehniskajā dokumentācijā būtu jāiekļauj dati par precēm, ko paredzēts ievest Savienības teritorijā, kā arī dati par to kaitīgo organismu identificēšanu, kuri varētu būt saistīti ar preci eksportētājvalstī, dati par valsts fitosanitārajiem riska mazināšanas pasākumiem, pārbaudēm un preces apstrādi un pārstrādi, un tās fiziskās personas kontaktinformācija, kura atbild par saziņu ar Komisiju un EFSA. Šādi dati ir būtiski, lai veiktu preču riska novērtējumu un identificētu kaitīgo organismu sugas, attiecībā uz kurām var būt nepieciešami fitosanitārie riska mazināšanas pasākumi.

(4)

Lai nodrošinātu EFSA visus riska novērtējuma veikšanai vajadzīgos elementus, tehniskajā dokumentācijā būtu jāiekļauj informācija, kas norādīta EFSA dokumentā Information required for dossiers to support demands for import of high risk plants, plant products and other objects as foreseen in Article 42 of Regulation (EU) 2016/2031 (3).

(5)

Ir lietderīgi, ka pēc tehniskās dokumentācijas saņemšanas apstiprināšanas Komisija pārbauda, vai tajā ir iekļauta prasītā informācija, un vajadzības gadījumā var lūgt papildu informāciju vai precizējumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pieteikumā ir iekļauti visi riska novērtējumam nepieciešamie attiecīgie elementi.

(6)

Lai nodrošinātu pārredzamu, efektīvu un savlaicīgu riska novērtēšanas procesu, būtu jāparedz noteikumi par riska novērtējuma veikšanu EFSA, tās saziņu ar pieteikuma iesniedzēju un minētā novērtējuma publicēšanu.

(7)

Lai nepieļautu to, ka konkrētas informācijas izpaušana apdraud dažu trešo personu konkurētspēju, attiecīgi būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 noteikumi par konfidencialitāti.

(8)

Juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas kā Regula (ES) 2016/2031.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 3. punktu Komisijai, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, jāpieņem īstenošanas akti, kuros provizoriski uzskaitīti augsta riska augi, augu produkti vai citi objekti, kas Savienības teritorijā rada kaitīgā organisma risku, kura līmenis nav pieņemams.

(2)

Kopš Regulas (ES) 2016/2031 pieņemšanas ir veikti vairāki sākotnējie novērtējumi par to, vai augi un augu produkti, kuru izcelsme ir trešās valstīs, Savienības teritorijā rada nepieņemamu kaitīgā organisma riska līmeni. Minētajos novērtējumos secināts, ka, tā kā daži augi un augu produkti atbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, kas noteikti minētās regulas III pielikumā, tos var kvalificēt par “augsta riska augiem” vai “augsta riska augu produktiem” minētās regulas 42. panta nozīmē. Tajos pašos sākotnējos riska novērtējumos arī secināts, ka no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz minēto “augsta riska augu” sēklas un in vitro materiāls, jo kaitīgā organisma riska līmenis ir pieņemams. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī dabīgi vai mākslīgi radīti stādāmi pundurkokaugi, jo uz to importu attiecas īpašas Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2) noteiktas prasības, kas kaitīgā organisma risku samazina līdz pieņemam līmenim, un no 2019. gada 14. decembra uz tiem attieksies arī īpašās prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/2031 41. pantā.

(3)

Ir zināms, ka stādāmos Acacia Mill., Acer L., Albizia Durazz., Alnus Mill., Annona L., Bauhinia L., Berberis L., Betula L., Caesalpinia L., Cassia L., Castanea Mill., Cornus L., Corylus L., Crataegus L., Diospyros L., Fagus L., Ficus carica L., Fraxinus L., Hamamelis L., Jasminum L., Juglans L., Ligustrum L., Lonicera L., Malus Mill., Nerium L., Persea Mill., Populus L., Prunus L., Quercus L., Robinia L., Salix L., Sorbus L., Taxus L., Tilia L., Ulmus L. augos, izņemot sēklas, in vitro materiālu un dabīgi vai mākslīgi radītus stādāmus pundurkokaugus, un Ullucus tuberosus Loz. augos ir kaitīgie organismi, kas parasti izmanto saimniekaugus un kam ir būtiska ietekme uz tādām augu sugām, kuras ir ekonomiski, sociāli vai vidiski ļoti nozīmīgas Savienībai. Turklāt ir zināms, ka minētajos augos parasti ir kaitīgie organismi, taču šiem augiem nav inficēšanās pazīmju vai minētās pazīmes parādās pēc latentā perioda. Tas samazina iespēju šādu kaitīgo organismu klātbūtni konstatēt pārbaudēs, ko veic, kad minētie augi tiek ievesti Savienības teritorijā. Turklāt minētie stādāmie augi parasti Savienībā tiek ieviesti krūmu vai koku veidā, un šādā veidā tie parasti ir sastopami Savienībā. Ņemot to vērā, spēkā esošie pasākumi, kas reglamentē šīs regulas I pielikumā norādīto stādāmo augu un Ullucus tuberosus Loz. augu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, ievešanu, netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai novērstu kaitīgo organismu iekļūšanu. Tāpēc I pielikumā uzskaitītie stādāmie augi un Ullucus tuberosus Loz. augi būtu jānorāda sarakstā kā augsta riska augi Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 1. punkta nozīmē, un to ievešana Savienības teritorijā būtu provizoriski jāaizliedz.

(4)

Ir zināms, ka Momordica L. augļos ir kaitīgais organisms Thrips palmi Karny, kas var būtiski ietekmēt tādas augu sugas, kuras ir ekonomiski, sociāli vai vidiski ļoti nozīmīgas Savienības teritorijai, un ka šie augļi veido būtisku minētā kaitīgā organisma ievešanas un ieviešanās ceļu. Tomēr šis kaitīgais organisms nav sastopams nedz visās trešās valstīs, nedz visos tās trešās valsts apgabalos, par kuru zināms, ka tajā tas ir sastopams. Dažas trešās valstis ir arī ieviesušas efektīvus minētā kaitīgā organisma riska mazināšanas pasākumus. Ņemot to vērā, Momordica L. augļi, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai to daļās, kur šis kaitīgais organisms ir sastopams un kur nav efektīvu minētā kaitīgā organisma riska mazināšanas pasākumu, ir kvalificējami par augsta riska augiem Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 1. punkta nozīmē, un tāpēc minēto augu ievešana Savienībā būtu provizoriski jāaizliedz.

(5)

Ir zināms, ka Ulmus L. koksnē ir kaitīgais organisms Saperda tridentata Olivier un tā veido būtisku minētā kaitīgā organisma ievešanas un ieviešanās ceļu. Ir zināms, ka minētais kaitīgais organisms būtiski ietekmē augu sugas, kas ir ekonomiski, sociāli vai vidiski ļoti nozīmīgas Savienības teritorijai. Tomēr šis kaitīgais organisms nav sastopams nedz visās trešās valstīs, nedz visos tās trešās valsts apgabalos, par kuru zināms, ka tajā tas ir sastopams. Ņemot to vērā, Ulmus L. koksne, kuras izcelsme ir trešās valstīs vai trešo valstu apgabalos, kur ir sastopams Saperda tridentata Olivier, ir kvalificējama par augsta riska augu produktu Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc minētās koksnes ievešana Savienībā būtu provizoriski jāaizliedz.

(6)

Šīs regulas 3., 4. un 5. apsvērumā minētie augi un augu produkti nav ietverti sarakstā, kas jāizveido saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 40. pantu, vai arī sarakstā ir norādīti tikai attiecībā uz dažām trešām valstīm. Turklāt pēc attiecīgajiem provizoriskajiem novērtējumiem prasības, kas minētas Regulas (ES) 2016/2031 41. pantā un attiecas uz visām trešām valstīm, minētos augus un augu produktus neaptver pietiekami, un uz tiem neattiecas minētās regulas 49. pantā paredzētie pagaidu pasākumi.

(7)

Šīs regulas 3., 4. un 5. apsvērumā minētos augus un augu produktus vēl neaptver pilnīgs riska novērtējums, kas nepieciešams, lai secinātu, vai tie rada nepieņemama līmeņa risku, jo tajos, iespējams, ir Savienības karantīnas organisms, un vai minēto risku, piemērojot konkrētus pasākumus, var samazināt līdz pieņemamam līmenim. Ja pastāv pieprasījums pēc minēto augu un augu produktu importa, uz tiem jāattiecina riska novērtējums, ko veiks saskaņā ar īstenošanas aktu, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 6. punktu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 73. pantu Komisijai ar īstenošanas aktiem ir jāparedz, ka augiem, kas nav ietverti [minētās regulas] 72. panta 1. punktā minētajā sarakstā, ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts ievešanai Savienības teritorijā.

(9)

Tomēr ar minētajiem īstenošanas aktiem jānosaka, ka fitosanitārais sertifikāts minētajiem augiem nav nepieciešams, ja novērtējums, kura pamatā ir pierādījumi par kaitīgo organismu riskiem un tirdzniecībā gūtā pieredze, liecina, ka šāds sertifikāts nav nepieciešams.

(10)

Kopš minētās regulas pieņemšanas ir veikti vairāki novērtējumi par kaitīgo organismu risku un pieredzi, kas gūta, tirgojot vairākus augus, kuri nav stādāmi augi un kuru izcelsme ir trešās valstīs.

(11)

Saskaņā ar minētajiem novērtējumiem Ananas comosus (L.) Merrill, Cocos nucifera L., Durio zibethinus Murray, Musa L. un Phoenix dactylifera L. augļos nav Savienības karantīnas organismu vai kaitīgo organismu, uz kuriem attiecas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 30. pantu, vai tādu kaitīgo organismu, kuri parasti izmanto saimniekaugus un var ietekmēt Savienībā audzētas augu sugas. Turklāt nav bijuši kaitīgo organismu uzliesmojumi, kas saistīti ar minēto augļu ievešanu no vienas vai vairākām trešām valstīm. Tāpat arī minētie augļi nav atkārtoti aizturēti saistībā ar Savienības karantīnas organismu vai tādu kaitīgo organismu klātbūtni, uz kuriem – laikā, kad tos ieved Savienības teritorijā, – attiecas pasākumi, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas 30. pantu.

(12)

Ņemot vērā to, ka minētie augļi atbilst visiem Regulas (ES) 2016/2031 VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem, fitosanitārais sertifikāts to ievešanai Savienības teritorijā nav nepieciešams.

(13)

Abi saraksti, kas jāizveido saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 3. punktu un 73. pantu, attiecas uz importa noteikumiem, kas balstīti uz līdzīgiem riska novērtēšanas kritērijiem, kuri noteikti minētās regulas III un VI pielikumā. Tie ir vērsti uz attiecīgo augu un augu produktu radītajiem riskiem, nevis konkrētu kaitīgo organismu riskiem. Tie ir izstrādāti, izmantojot vienotu riska novērtēšanas metodiku, un tos atjaunina saskaņā ar to pašu metodiku, pamatojoties uz pieejamajiem tehniskajiem un zinātniskajiem pierādījumiem. Tāpēc ir lietderīgi tos integrēt vienā regulā.

(14)

Regulu (ES) 2016/2031 piemēro no 2019. gada 14. decembra, un tāpēc, lai nodrošinātu visu to noteikumu konsekventu piemērošanu, kuri attiecas uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienībā, šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2018. gada 22. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121. panta 4. punktu nolēma, ka Rumānijā ir novērojama nozīmīga novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta (–1 % no IKP) mērķa sasniegšanai.

(2)

Ņemot vērā, ka tika konstatēta nozīmīga novirze, Padome 2018. gada 22. jūnijā izdeva ieteikumu Rumānijai (2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu (3) nominālā pieauguma temps nepārsniedz 3,3 % 2018. gadā un 5,1 % 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP (katrā no šiem gadiem). Tā arī ieteica Rumānijai izmantot visus neparedzētos papildu ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai, savukārt budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas labvēlīgs izaugsmei. Padome noteica, ka Rumānijai līdz 2018. gada 15. oktobrim ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz minēto ieteikumu.

(3)

Komisija 2018. gada 27. un 28. septembrī Rumānijā rīkoja pastiprinātas uzraudzības misiju nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 -11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu konstatējumus Rumānijas iestādēm, aicinot tās sniegt savus komentārus, Komisija 2018. gada 21. novembrī par saviem konstatējumiem ziņoja Padomei. Pēcāk šie konstatējumi tika publiskoti. Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka Rumānijas iestādes 2018. gada nominālā deficīta mērķi uztur nedaudz zem 3 % no IKP un tādējādi neplāno rīkoties atbilstoši Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumam. Valdības plāni attiecībā uz 2019. gadu paredz samazināt nominālo deficītu līdz 2,38 % no IKP, tomēr vēl atliek konkretizēt veicamos pasākumus.

(4)

Rumānijas iestādes 2018. gada 16. oktobrī iesniedza ziņojumu par tās iedarbīgo rīcību, kas veikta, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu (4). Ziņojumā iestādes atkārtoti norāda, ka to mērķis 2018. gadam ir sasniegt nominālo deficītu 2,96 % apmērā no IKP. Attiecībā uz 2019. gadu iestāžu plānotais deficīta mērķrādītājs ir 2,38 % apmērā no IKP. Ziņojumā nav minēti jauni, vēl 2018. gadā veicami pasākumi. Attiecībā uz 2019. gadu ziņojumā uzsvars ir likts uz to izdevumu ierobežošanu, kas saistīti ar darbinieku atalgojumu, kā arī precēm un pakalpojumiem, taču tai nav piesaistīti pietiekami detalizēti un pieņemti vai vismaz ticami publiskoti pasākumi. Attiecībā uz ieņēmumiem ziņojumā ir minēta jau spēkā esošu pasākumu pagarināšana un daži pasākumi, kuru mērķis ir palielināt atbilstību nodokļu saistību izpildei. Visumā paziņoto pasākumu fiskālā ietekme neatbilst prasībai, kas minēta Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumā.

(5)

Balstoties uz Komisijas 2018. gada rudens prognozi, 2018. gadā valdības neto primāro izdevumu pieaugums paredzēts 11,3 %, kas ir ievērojami augstāks par izdevumu etalonvērtību (3,3 %). Ir paredzēts, ka 2018. gadā strukturālā bilance saglabāsies visumā stabila, proti, 3,3 % no IKP. Tādēļ abi pīlāri liecina par risku novirzīties no ieteiktās korekcijas. Izdevumu kritērijs norāda uz novirzi 2,3 % apmērā no IKP. Strukturālā bilance apstiprina šādu interpretāciju, liecinot par mazāku novirzi (0,8 % no IKP). Strukturālo bilanci ir pozitīvi ietekmējis ievērojami lielāks IKP deflators un augstāka aplēse par potenciālo IKP pieaugumu salīdzinājumā ar vidēja termiņa vidējo rādītāju, kas ir pamatā izdevumu etalonrādītājam. Šo ietekmi daļēji kompensē publisko ieguldījumu palielinājums, kura ietekme attiecībā uz izdevumu etalonrādītāju ir izlīdzināta. Tādēļ vispārējais novērtējums apliecina to, ka pastāv liela novirze no Padomes ieteiktās korekcijas.

(6)

Komisijas 2018. gada rudens prognoze liecina, ka 2019. gadā valdības nominālo izdevumu pieaugums, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un vienreizējos pasākumus, sasniegs 7,5 %, kas ievērojami pārsniedz izdevumu etalonrādītāju 5,1 % (novirze 0,7 % no IKP no ieteiktās korekcijas). Ir sagaidāms, ka strukturālā bilance samazināsies par 0,1 % no IKP, sasniedzot deficītu 3,4 % apmērā (novirze 0,9 % no IKP). Tādēļ, tā kā abi pīlāri liecina par līdzīgu novirzi no nepieciešamās korekcijas arī 2019. gadā, vispārējais novērtējums apstiprina novirzi no Padomes ieteiktās korekcijas.

(7)

Turklāt Komisijas 2018. gada rudens prognozē tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā būs 3,3 %, bet 2019. gadā – 3,4 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP.

(8)

Minētie konstatējumi ļauj secināt, ka Rumānijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2018. gada 22. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Fiskālo stimulu pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu to, ka valdības neto primāro izdevumu nominālās izaugsmes rādītājs nepārsniedz 3,3 % 2018. gadā un 5,1 % 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP (katrā no šiem gadiem),

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 dalībvalstīm ir jāpieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) plāni, kas ietver saistošus valsts mērķus vai FAB līmeņa mērķus, nodrošinot atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Regula (EK) Nr. 549/2004 paredz arī to, ka Komisijai ir jānovērtē minēto mērķu atbilstība, pamatojoties uz vērtēšanas kritērijiem, kas norādīti minētās regulas 11. panta 6. punkta d) apakšpunktā. Sīkāk izstrādāti attiecīgie noteikumi ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013.

(2)

Izvērtējusi darbības uzlabošanas plānus, Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/348 (3), kurā cita starpā konstatēja, ka galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” vietējie mērķi, kas iekļauti attiecīgi South-West FAB un Danube FAB darbības uzlabošanas plānos, ko iesniedza Portugāle un Rumānija, atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem otrajam pārskata periodam (2015–2019).

(3)

Komisijas pēc tam pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1782 (4), ar ko saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punktu atļauj pārskatīt galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” mērķus 2018. un 2019. gadam Portugāles un Rumānijas aeronavigācijas pakalpojumiem.

(4)

Pamatojoties uz minēto Portugāle un Rumānija katra pārskatīja minētos mērķus un grozīja savus darbības uzlabošanas plānus.

(5)

Rumānijas un Portugāles iesniegto dokumentāciju novērtēja darbības izvērtēšanas iestāde, kura saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 3. pantu palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu. Darbības izvērtēšanas iestādes ziņojums par Portugāles pārskatītajiem mērķiem tika iesniegts Komisijai 2018. gada 20. septembrī un atjaunināts 2018. gada 12. oktobrī.

(6)

Darbības izvērtēšanas iestādes ziņojums par Rumānijas pārskatītajiem mērķiem tika iesniegts Komisijai 2018. gada 16. oktobrī.

(7)

Komisija ir izvērtējusi minēto dalībvalstu grozītos plānus un it īpaši pārskatītos mērķus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 14. pantu, ņemot vērā no darbības izvērtēšanas iestādes saņemtos dokumentus un ziņojumus. Galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” mērķu konsekvence, izteikta maršruta un galamērķa nosacītās vienības izmaksās, ar Savienības mēroga mērķiem, ir novērtēta saskaņā ar 5. punktā noteiktajiem principiem saistībā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 IV pielikuma 1. punktu. Komisija jo īpaši ņēma vērā tendenci otrā atskaites perioda maršruta aprēķinātās vienības izmaksas saistībā ar mērķi tās samazināt vidēji par 3,3 % gadā kombinētā periodā, kas aptver pirmo un otro atskaites periodu (2012–2019) saistībā ar mērķa samazinājumu vidēji par 1,7 % gadā. Tika ņemts vērā arī maršruta aprēķinātās vienības izmaksas salīdzinājumā ar dalībvalstīm, kurām ir līdzīgi darbības un ekonomiskie apstākļi.

(8)

Portugāles novērtējumā redzams, ka pārskatītie mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienības izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 2 % gadā. Tas ir mazāk par vidējo Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienības izmaksu samazinājuma mērķi minētajā periodā. Tomēr Portugāles 2019. gada pārskatītais mērķis ir balstīts uz plānotajām maršruta aprēķinātajām vienības izmaksām, kas ir ievērojami mazākas (– 30 %) nekā vidējās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas dalībvalstīs, kurās darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Portugāles apstākļiem. Kombinētā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas samazinās ievērojami straujāk nekā Savienības mēroga mērķis (– 4 %). Tāpēc Komisija uzskata, ka Portugāles 2018. un 2019. gada pārskatītie mērķi ir saderīgi ar Savienības mēroga mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” par otro pārskata periodu.

(9)

Rumānijas novērtējumā redzams, ka pārskatītie mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienības izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 3,2 % gadā. Tas ir nedaudz mazāk par vidējo Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienības izmaksu samazinājuma mērķi minētajā periodā. Tomēr Rumānijas 2019. gada pārskatītais mērķis ir balstīts uz plānotajām maršruta aprēķinātajām vienības izmaksām, kas ir mazākas (– 1,5 %) nekā vidējās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas dalībvalstīs, kurās darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Rumānijas apstākļiem. Kombinētā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas samazinās tādā pašā tempā, kā Savienības mēroga mērķis (– 1,7 %). Tāpēc Komisija uzskata, ka Rumānijas 2018. un 2019. gada pārskatītie mērķi ir saderīgi ar Savienības mēroga mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” par otro pārskata periodu.

(10)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2015/348 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Portugāles un Rumānijas pārskatītos mērķus,

(1)

Regula (ES) 2016/796 pilnvaro Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (“Aģentūra”) pieņemt atsevišķus lēmumus ritekļu atļaujas piešķiršanas un drošības sertifikācijas jomās, kā arī par harmonizētu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) stacionāro lauka iekārtu ieviešanu. Ar minēto regulu izveido arī Apelācijas padomes, kurās var iesniegt pārsūdzību par šādiem Aģentūras pieņemtajiem atsevišķajiem lēmumiem.

(2)

Komisija 2018. gada 25. maijā Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicēja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kura pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2018. gada 30. jūnijs. Komisija saņēma 46 kandidātu pieteikumus.

(3)

Komisija minētos pieteikumus izvērtēja saskaņā ar kritērijiem, kas bija izklāstīti uzaicinājumā izteikt ieinteresētību. Tie ietvēra atbilstības kritērijus, kritērijus saistībā ar tehniskām un profesionālām spējām, zināšanu prasības un kritērijus attiecībā uz disciplīnām, kurās Aģentūra pieņem lēmumus, proti, ritekļu atļauju piešķiršana, vienotā drošības sertifikācija un ERTMS. Lai nepieļautu interešu konflikta iespējamību, no atlases procedūras izslēdza kandidātus, kuri pēdējo divu gadu laikā bija strādājuši Aģentūrā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas 40 kandidāti tika izraudzīti par Apelācijas padomēm paredzētajiem kvalificētajiem ekspertiem un ietverti sarakstā,

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, ja ražotājs vai importētājs laiž Savienības tirgū fluorogļūdeņražus (“HFC”), kuru apjoms atbilst vismaz 100 tonnām CO2 ekvivalenta, ir piemērojami kvantitatīvi ierobežojumi, lai nodrošinātu to daudzumu pakāpenisku samazināšanos.

(2)

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 517/2014 16. pantam kvantitatīvos ierobežojumus – kvotas – aprēķina pēc atsauces vērtībām, ko Komisija noteikusi pēc HFC gada vidējiem daudzumiem, par kuriem ražotāji vai importētāji saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantu ziņojuši, ka tos likumīgi laiduši tirgū no 2015. gada 1. janvāra un vēlāk, taču neieskaitot HFC daudzumus Regulas (ES) Nr. 517/2014 15. panta 2. punktā minētajiem pielietojumiem tajā pašā laikposmā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un saskaņā ar minētās regulas V pielikumu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 16. panta 5. punktu HFC kvotas piešķir Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/1984 (2) pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem vai importētājiem, kuri iedibināti Savienībā, vai Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/1984 pielikumā uzskaitītiem importētājiem no trešām valstīm, kuri pilnvarojuši vienīgu Savienībā iedibinātu pārstāvi.

(4)

Ņemot vērā Apvienotā Karalistes paziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, nolūkā nodrošināt, ka atsauces vērtības un kvotas Apvienotajā Karalistē iedibinātiem ražotājiem un importētājiem atspoguļo HFC likumīgo laišanu tirgū 27 dalībvalstu Savienībā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, 2019. gada atsauces vērtības šiem uzņēmumiem jāpārrēķina laikposmam pēc izstāšanās 2019. gada 30. martā.

(5)

Laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 29. martam jāpaliek spēkā un piemērojamām Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/1984 noteiktajām atsauces vērtībām. Lai noteiktu kvotas Apvienotajā Karalistē iedibinātiem ražotājiem un importētājiem, atsauces vērtības laikposmam līdz 29. martam un turpmākajam laikposmam tiks koriģētas pēc to dienu skaita, ko Apvienotā Karaliste būs Savienības dalībvalsts 2019. gadā.

(6)

Apvienotajā Karalistē iedibinātiem uzņēmumiem pārrēķinātās atsauces vērtības, kas noteiktas šajā lēmumā, ir balstītas uz pārbaudītām papildu ziņām, kuras tie iesnieguši Komisijai papildus ziņojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantu, atsevišķi uzrādot HFC, kas laisti tirgū Apvienotajā Karalistē un 27 dalībvalstu Savienībā. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nav iesnieguši papildu ziņas, jāpieņem, ka visi HFC ir laisti tirgū Apvienotajā Karalistē un atsauces vērtība nav jānosaka.

(7)

Pārrēķinātās atsauces vērtības tiek noteiktas gadījumam, ja Savienības tiesību akti 2019. gada 30. martā vairs nav piemērojami Apvienotajā Karalistē un attiecībā uz to.

(8)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 24. pantu izveidotā komiteja,