ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
61. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1991 (2018. gada 13. decembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 kā tradicionālu pārtikas produktu no trešās valsts atļauj laist tirgū Lonicera caerulea L. ogas un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1995 (2018. gada 13. decembris), ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku populācijās konkrētos Rumānijas apgabalos (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 8448) ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1990
(2018. gada 11. decembris),
ar ko izveido veidlapas, kuras minētas Padomes Regulā (ES) 2016/1104, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2016/1104, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā (1), un jo īpaši tās 45. panta 3. punkta b) apakšpunktu, 58. panta 1. punktu, 59. panta 2. punktu un 60. panta 2. punktu,
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas atbild par piemērojamiem tiesību aktiem, jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā,
tā kā:
(1) |
Lai pareizi piemērotu Regulu (ES) 2016/1104, ir jāizveido vairākas veidlapas. |
(2) |
Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/954 (2), ar ko atļauj ciešāku sadarbību starptautisku pāru mantisko attiecību jomā, ar Regulu (ES) 2016/1104 īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā starp Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Zviedriju. Tādēļ tikai minētās dalībvalstis piedalās šīs regulas pieņemšanā. |
(3) |
Pasākumi, kas noteikti šajā regulā, ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi Komiteja, kas atbild par piemērojamiem tiesību aktiem, jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Regulas (ES) 2016/1104 45. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā apliecinājuma veidlapa ir noteikta I pielikumā.
2. Regulas (ES) 2016/1104 58. panta 1. punktā un 59. panta 2. punktā minētā publiskā akta apliecinājuma veidlapa ir noteikta II pielikumā.
3. Regulas (ES) 2016/1104 60. panta 2. punkta minētā tiesas izlīguma apliecinājuma veidlapa ir noteikta III pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2019. gada 29. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2018. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 183, 8.7.2016., 30. lpp.
(2) Padomes 2016. gada 9. jūnija Lēmums (ES) 2016/954, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi starptautisku pāru mantisko attiecību jomā, aptverot gan laulāto mantiskās attiecības, gan reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas (OV L 159, 16.6.2016., 16. lpp.).
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/22 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1991
(2018. gada 13. decembris),
ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 kā tradicionālu pārtikas produktu no trešās valsts atļauj laist tirgū Lonicera caerulea L. ogas un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) 2015/2283 paredzēts, ka Savienības tirgū drīkst laist tikai tādus jaunos pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti Savienības sarakstā. Tradicionāls pārtikas produkts no trešās valsts ir jauns pārtikas produkts, kā definēts Regulas (ES) 2015/2283 3. pantā. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 4. punktu Komisija lemj par atļaujas piešķiršanu tradicionālam pārtikas produktam no trešās valsts un par tā laišanu Savienības tirgū. |
(4) |
2018. gada 26. janvārī uzņēmums Soloberry Ltd (“pieteikuma iesniedzējs”) Komisijai iesniedza paziņojumu par nodomu zilā sausserža (Lonicera caerulea L.) ogas laist Savienības tirgū kā tradicionālu pārtikas produktu no trešās valsts Regulas (ES) 2015/2283 14. panta nozīmē. Pieteikuma iesniedzējs lūdz atļauju attiecībā uz Laticera caerulea L. ogu kā tādu (svaigu vai saldētu) iekļaušanu iedzīvotāju patēriņā. |
(5) |
Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie ar dokumentiem apliecinātie dati pierāda Lonicera caerulea L. ogu nekaitīgas lietošanas vēsturi Japānā. |
(6) |
2018. gada 28. februārī Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 1. punktu nosūtīja derīgo paziņojumu dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”). |
(7) |
Četru mēnešu laikposmā, kas noteikts Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 2. punktā, nedz dalībvalstis, nedz Iestāde Komisijai neiesniedza nevienu pienācīgi pamatotu iebildumu pret Lonicera caerulea L. ogu laišanu Savienības tirgū. |
(8) |
Tāpēc Komisijai būtu jāatļauj Savienības tirgū laist Lonicera caerulea L. ogas un jāatjaunina jauno pārtikas produktu Savienības saraksts. |
(9) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Šīs regulas pielikumā specificētās Lonicera caerulea L. ogas iekļauj atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas izveidots ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470.
2. Šā panta 1. punktā minētajā Savienības saraksta ierakstā iekļauj šīs regulas pielikumā noteiktos lietošanas nosacījumus un marķēšanas prasības.
2. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.
(2) Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2470, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1. tabulā (Atļautie jaunie pārtikas produkti) alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:
|
2) |
pielikuma 2. tabulā (Specifikācijas) alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:
|
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/25 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1992
(2018. gada 14. decembris),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1191/2014 groza attiecībā uz to Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantā minēto datu ziņošanu, kas attiecas uz fluorogļūdeņražiem, kuri laisti tirgū Apvienotajā Karalistē un 27 dalībvalstu Savienībā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (1) un jo īpaši tās 19. panta 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1191/2014 (2) ir noteikts formāts un veids, kādā jāiesniedz Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantā minētais ziņojums. |
(2) |
Regulā (ES) Nr. 517/2014 noteikts, ka ražotājiem vai importētājiem, kas Savienības tirgū laiž fluorogļūdeņražus, piemēro ikgadēju kvotu, lai panāktu fluorogļūdeņražu pakāpenisku samazināšanu. Šīs kvotas ražotājiem un importētājiem aprēķina, balstoties uz atsauces vērtībām, ko Komisija nosaka, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, par ko ražotāji vai importētāji ir paziņojuši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantu, sākot no 2015. gada 1. janvāra, saskaņā ar minētās regulas V pielikumu. |
(3) |
Ņemot vērā, ka 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties, no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tāda nebūs, no dienas divus gadus pēc paziņošanas Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami Līgumi, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, nebūs nolēmusi minēto laikposmu pagarināt. Tā rezultātā un neskarot izstāšanās līguma noteikumus, Regulu (ES) Nr. 517/2014 piemēro tikai līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs dalībvalsts. |
(4) |
Ņemot vērā paziņojumu, ko Apvienotā Karaliste iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, ir svarīgi nodrošināt, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās ir pieejami precīzi dati par fluorogļūdeņražu laišanu tirgū Savienībā, lai 2020. gadā varētu pārrēķināt atsauces vērtības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 16. panta 3. punktu. |
(5) |
Tāpēc, lai nodalītu fluorogļūdeņražu daudzumus, ko laiž tirgū Apvienotajā Karalistē un 27 dalībvalstu Savienībā, būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1191/2014 pielikums. |
(6) |
Tomēr ziņošanas datu nodalīšana attiecībā uz fluorogļūdeņražiem, kas laisti tirgū Apvienotajā Karalistē un 27 dalībvalstu Savienībā, ir nepieciešama tikai tad, kad Savienības tiesību aktus vairs nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1191/2014 grozījums ir nepieciešams tikai attiecībā uz datu paziņošanu par 2018. kalendāro gadu un līdz gadam (ietverot), kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības un Savienības tiesību aktus pārstāj piemērot Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē. |
(7) |
Lai nodalītu ziņošanas pienākumu attiecībā uz datu paziņošanu par 2018. kalendāro gadu, par kuru dati jāiesniedz līdz 2019. gada 31. martam, ziņošanas pienākuma izmaiņām būtu jāstājas spēkā un tās būtu jāpiemēro pirms minētā datuma. Attiecībā uz visiem turpmākajiem gadiem ziņošanas datu iesniegšanas datumam vajadzētu būt 31. martam. |
(8) |
Fluorogļūdeņražu daudzumiem, kas saskaņā ar šā īstenošanas akta pielikumu ziņojami kā tādi, kas laisti Apvienotās Karalistes tirgū, vajadzētu būt daudzumiem, kas Apvienotās Karalistes tirgū laisti pirmo reizi. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 24. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1191/2014 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 14. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 30. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1191/2014, ar ko nosaka formātu un veidu, kādā jāiesniedz ziņojumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 19. pantā (OV L 318, 5.11.2014., 5. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1191/2014 pielikumu papildina ar šādu 13.a sadaļu:
“13.a sadaļa. Aizpilda gāzu ražotāji un importētāji – Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. panta 1. punkts un Regulas (ES) Nr. 517/2014 VII pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts, 2. punkta a), b) un d) apakšpunkts un 3. punkta a) un b) apakšpunkts.
Piemēro pirmo reizi ziņošanai (vēlākais līdz 2019. gada 31. martam) par darbībām, kas veiktas 2018. gadā un līdz gadam (ietverot), kurā Savienības tiesību aktus pārstāj piemērot Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē.
Daudzumus izsaka metriskajās tonnās ar precizitāti līdz trim zīmēm aiz komata atsevišķi katrai gāzei, kas uzskaitīta Regulas (ES) Nr. 517/2014 I pielikuma 1. sadaļā, vai maisījumiem, kas satur vismaz vienu no minētajām gāzēm, vai katrai gāzei vai maisījumam, kas ir iepriekš sajaukto poliolu sastāvā.
|
AUTOMĀTISKI APRĒĶINĀTIE DAUDZUMI |
PIEZĪMES |
13aA |
Tirgū fiziski laisto fluorogļūdeņražu daudzums, izņemot lietojumus, uz kuriem attiecas izņēmumi |
13aA = 4M – daudzumu, uz kuriem attiecas izņēmumi, summa 5. sadaļā (5A – 5F) |
SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA |
||
13aB |
No tiem daudzums, kas Apvienotās Karalistes tirgū laists pirmo reizi |
Apvienotās Karalistes tirgū laistie daudzumi, kas pēc tam lieltilpumā piegādāti Savienībai (bez Apvienotās Karalistes), nav jāiekļauj Apvienotajai Karalistei lieltilpumā piegādāti daudzumi, kas vispirms laisti Savienības (bez Apvienotās Karalistes) tirgū, ir jāiekļauj |
AUTOMĀTISKI APRĒĶINĀTIE DAUDZUMI |
||
13aC |
No tiem Savienības tirgū laistais daudzums, izņemot Apvienoto Karalisti |
13aC = 13aA – 13aB” |
LĒMUMI
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/28 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1993
(2018. gada 11. decembris)
par ES integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/415/ES (2014. gada 24. jūnijs) par kārtību, kādā Savienība īsteno solidaritātes klauzulu (1), un jo īpaši tā 9. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Šis lēmums attiecas uz ES integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (“IPCR”) mehānismu pielāgošanu, kurus Padome apstiprināja 2013. gada 25. jūnijā un kuri minēti Lēmuma 2014/415/ES 1. panta 2. punktā. Ar IPCR mehānismiem būtu jāatbalsta savlaicīga koordinācija un reaģēšana Savienības politiskajā līmenī krīzes situācijās, kuras rodas Savienībā vai ārpus tās un kurām ir plaša ietekme vai politiska nozīme. |
(2) |
Ar IPCR mehānismiem būtu jāatbalsta solidaritātes klauzulas piemērošanas kārtība. Kā atzīts Lēmumā 2014/415/ES, IPCR mehānismus var izmantot pirms solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanas un pēc reaģēšanas piemērošanas pārtraukšanas. Tādējādi IPCR mehānismi būtu jāizveido tādi, kas būtu atbilstīgi gan solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanas kontekstam, gan neatkarīgi no tās. |
(3) |
Savienības līmeņa reaģēšanas mehānismiem būtu jāuzlabo efektivitāte, pastiprinot koordināciju uz esošo instrumentu pamata un ievērojot iestāžu pilnvaras, kā arī dalībvalstu kompetences un pienākumus. |
(4) |
IPCR mehānismi attiecas uz koordināciju un reaģēšanu Savienības politiskajā līmenī, tādēļ tie būtu jāuztic Padomei kā iestādei ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 16. pantā noteiktām politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 222. panta 2. punktu Padome ir iestāde, kurā Savienība un dalībvalstis koordinē solidaritātes klauzulas īstenošanu, ievērojot Lēmuma 2014/415/ES 1. panta 2. punktu. |
(5) |
Eiropas Savienības dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Pastāvīgo pārstāvju komiteja), kas izveidota ar LESD 240. pantu, saskaņā ar LES un LESD, kā arī ar Padomes reglamentu ir atbildīga par visu Padomes sanāksmju darba sagatavošanu un par Savienības politikas un darbību konsekvences nodrošināšanu. Pastāvīgo pārstāvju komitejas atbildība visās Savienības politikas jomās un tās ātrā iesaiste politiski augstā līmenī piešķir Pastāvīgo pārstāvju komitejai centrālo vietu IPCR darbībās, kas tiek īstenotas Padomē. Ņemot vērā prezidentūras vispārējo politisko atbildību katrā pilnvaru laikposmā, prezidentūrai Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī būtu jāvada IPCR process. |
(6) |
Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos, kas izveidota ar LESD 71. pantu, nodrošina to, ka Savienībā tiek veicināta un stiprināta operatīvā sadarbība iekšējās drošības jautājumos. Neskarot 240. pantu, tā veicina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcības koordinēšanu. |
(7) |
Politikas un drošības komiteja (PDK), kas izveidota ar LES 38. pantu, pārrauga starptautisko situāciju jomās, uz kurām attiecas kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP), un sekmē politikas noteikšanu, sniedzot Padomei atzinumus un neskarot Pastāvīgo pārstāvju komitejas lomu. Ja krīze skar jomas, uz kurām attiecas KĀDP, ir vajadzīga cieša Pastāvīgo pārstāvju komitejas un PDK priekšsēdētāju sadarbība. |
(8) |
Komisijai kā iestādei, kas saskaņā ar LES 17. pantu sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgas iniciatīvas, kā arī nodrošina Līgumu un iestāžu pieņemto pasākumu piemērošanu, ir svarīga loma, piedaloties IPCR. |
(9) |
Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) rīcībā ir struktūras ar speciālajām zināšanām izlūkošanas vai militārajā jomā, kā arī delegāciju tīkls, kas var sniegt ieguldījumu reaģēšanā uz krīzēm, kurām ir ārēja dimensija. Atkarībā no krīzes citām struktūrām un Savienības aģentūrām KĀDP vai kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā vajadzības gadījumā būtu jāsniedz ieguldījums atbilstīgi attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. |
(10) |
Katrai krīzei var būt citādas iezīmes, kas prasa attiecīgu rīcību Padomē. IPCR mehānismi ir izstrādāti elastīgi un mērogojami, tādējādi dodot iespēju pielāgot iesaisti politiskā līmenī un nepieciešamo atbalstu krīzes vajadzībām. Elastīgums ir panākts, pateicoties diviem aktivizēšanas režīmiem, proti, informācijas apmaiņas režīmam vai pilnīgas aktivizēšanas režīmam, un iespējām iesaistīt attiecīgos rīcībspēkus. Mērogojamība ir saistīta ar politisko lēmumu pieņemšanas līmeni. |
(11) |
Komisija un AP aktīvi piedalījās IPCR plānošanā un izveidē 2013. gadā. Kopš IPCR izveides Komisija un AP ir konsekventi nolēmušas atbalstīt IPCR un joprojām ir apņēmušās sekmēt to īstenošanu. Šajā lēmumā būtu arī jāiestrādā Komisijas un Augstās pārstāves ieguldījums IPCR, pilnībā ņemot vērā Komisijas un AP kompetences. |
(12) |
IPCR mehānismi ir plaši izmantoti, lai atbalstītu informācijas apmaiņu par sarežģītām krīzēm (pārraudzības lapas par Sīriju/Irāku, Jemenu, Ebolas vīrusslimību, Ukrainu, Nepālu utt.), par krīzes komunikāciju (labākā prakse un saziņas stratēģijas), par humāno palīdzību un par terorisma apkarošanu. Pirmo reizi tie tika aktivizēti 2015. gada oktobrī bēgļu un migrācijas krīzes dēļ. Kopš to aktivizēšanas tos izmanto, lai pārraudzītu un atbalstītu reaģēšanu uz krīzēm, lai ziņotu Pastāvīgo pārstāvju komitejai, Padomei un Eiropadomei. IPCR ir arī izmantoti, lai īstenotu Savienības reakciju uz nopietnām krīzēm, ko izraisījuši kiberuzbrukumi, dabas katastrofas vai hibrīddraudi. |
(13) |
IPCR standartprocedūras (“IPCR SOP”), kas jau pastāv saskaņā ar pašreizējiem IPCR mehānismiem un kas ir sīki izklāstītas atsevišķā dokumentā, būtu tālāk jāattīsta un jāatjaunina, lai skaidri noteiktu procedūras un darbības, kas katram rīcībspēkam jāveic IPCR procesā. |
(14) |
Integrētās situācijas apzināšanās un analīzes (“ISAA”) standartprocedūrās, ko, ievērojot savas attiecīgās funkcijas un pienākumus un atbilstīgi IPCR SOP, izstrādā Komisija un EĀDD, jo īpaši būtu sīki jāapraksta ISAA sagatavošana un kārtība, kādā tiek integrēta dalībvalstu sniegtā informācija. ISAA sagatavošanā būs ļoti svarīgi pilnībā izmantot iespējamās sinerģijas starp ieinteresētajām pusēm un esošajiem līdzekļiem, struktūrām un spējām Savienības līmenī, izvairoties no jau esošu struktūru pārklāšanās un jaunu pastāvīgu struktūru veidošanas. |
(15) |
Lai sekmētu sagatavotību, jo īpaši pateicoties labākās prakses un gūtās pieredzes apmaiņai, tika izveidots neformāls IPCR krīzes saziņas koordinatoru tīkls (“CCN”), kurā ietilpst komunikācijas eksperti no dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām. |
(16) |
Saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu. Visa klasificētā informācija tiek apstrādāta saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo lēmumu nosaka ES integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus. Ar IPCR mehānismiem atbalsta savlaicīgu koordināciju un reaģēšanu Savienības politiskajā līmenī krīzes situācijās, kuras rodas Savienībā vai ārpus tās un kurām ir plaša ietekme vai politiska nozīme.
2. IPCR sniedz Padomei rīkus un elastību, kas vajadzīgi, lai lemtu par Savienības reaģēšanas vadīšanu, tostarp izmantojot ātras konsultācijas un iespējamus priekšlikumus rīcībai. Padomes prezidentūra nodrošina politisko kontroli un stratēģisko vadību visos IPCR procesa posmos, pilnībā ņemot vērā Komisijas un AP kompetences.
3. Lai uz krīzēm Savienības politiskajā līmenī reaģētu saskaņoti, efektīvi un laicīgi, IPCR ir jābūt vienam mehānismu kopumam. Padome izmanto IPCR, lai politiskā līmenī koordinētu reaģēšanu uz solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanu, kā noteikts Padomes Lēmuma 2014/415/ES 1. panta 2. punktā, ievērojot LESD 222. panta 3. punktu.
4. Minētie mehānismi neaizstāj spēkā esošos Savienības mehānismus vai pasākumus.
2. pants
IPCR struktūra
1. IPCR ir divi aktivizēšanas režīmi, par kuriem atkarībā no krīzes smaguma un reaģēšanas vajadzībām lemj prezidentūra:
a) |
informācijas apmaiņas režīms, kura uzdevums ir sniegt skaidru priekšstatu par situāciju un sagatavot apstākļus iespējamai pilnīgai aktivizēšanai; |
b) |
pilnīgas aktivizēšanas režīms, kas ietver reaģēšanas pasākumu sagatavošanu. |
2. IPCR ietver atbalsta elementus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu Padomē un efektīvu politikas koordināciju Savienības līmenī. Minētie atbalsta elementi ir šādi:
a) |
neformālas apaļā galda sanāksmes, ko prezidentūra sasauc, izmantojot Padomes Ģenerālsekretariāta (“PĢS”) atbalstu un padomus, kā minēts 7. pantā; |
b) |
integrētā situācijas apzināšanās un analīzes (“ISAA”) atbalsta funkcija, ko izstrādā Komisijas dienesti un EĀDD, ievērojot savas attiecīgās funkcijas un pienākumus, kā minēts 8. pantā; |
c) |
Padomes pārvaldīta, specializēta un aizsargāta tīmekļa platforma, kas atvieglo laicīgu informācijas apmaiņu, kā minēts 9. pantā; un |
d) |
centrālais diennakts kontaktpunkts Savienības līmenī ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm, ko nodrošina Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs, kā minēts 10. pantā. |
3. Lai pastiprinātu lēmumu pieņemšanu Savienības politiskajā līmenī, 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem atbalsta elementiem ir šādas iezīmes:
a) |
saskaņā ar prezidentūras norādēm pēc IPCR aktivizēšanas un apspriežoties ar Komisijas dienestiem un EĀDD, tie ir pielāgoti vajadzībām politikas lēmumu pieņemšanas līmenī; |
b) |
tie aptver visus svarīgākos krīzes skartos sektorus; |
c) |
tie ir integrēti, saskaņoti apvienojot dažādos krīzes aspektus; |
d) |
tie ir detalizēti atbilstīgā pakāpē; un |
e) |
tie ir sniegti laicīgi, dodot pietiekami daudz laika pirms oficiālām apspriedēm. |
3. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“krīze” ir situācija ar tik plašu ietekmi vai politisko nozīmi, ka ir vajadzīga savlaicīga politikas koordinācija un reaģēšana Savienības politiskajā līmenī; |
b) |
“reaģēšana” ir visi pasākumi, kas īstenoti krīzes gadījumā, lai novērstu tās tūlītējās nelabvēlīgās sekas. |
4. pants
Aktivizēšana
1. Krīzes gadījumā lēmumu aktivizēt IPCR pieņem prezidentūra. Jebkura dalībvalsts var aicināt prezidentūru to darīt.
2. Pēc solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanas prezidentūra saskaņā ar Lēmuma 2014/415/ES 5. panta 1. punktu nekavējoties pilnībā aktivizē IPCR mehānismus, ja tie jau netiek izmantoti.
3. Ja nav pieprasīta solidaritātes klauzulas piemērošana, prezidentūra pirms aktivizēšanas apspriežas attiecīgā gadījumā ar skartajām dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju un AP.
4. Prezidentūrai atbalstu un padomus sniedz PĢS. Prezidentūra var lūgt speciālās zināšanas arī no Komisijas dienestiem un EĀDD, ievērojot to attiecīgās funkcijas un pienākumus, kā arī no attiecīgām Savienības aģentūrām, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm vai organizācijām.
5. Lēmumu aktivizēt IPCR informācijas apmaiņas režīmā var pieņemt arī PĢS, Komisijas dienesti un EĀDD, savstarpēji vienojoties un apspriežoties ar prezidentūru.
6. Atkarībā no krīzes attīstības un politiskajām vajadzībām prezidentūra var jebkurā brīdī nolemt pastiprināt vai samazināt mehānismu darbību, mainot no viena aktivizēšanas režīma uz otru. Tik ilgi, kamēr solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšana turpina būt aktīva, IPCR ir pilnīgas aktivizēšanas režīmā.
7. Prezidentūra paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par lēmumu aktivizēt IPCR. PĢS nekavējoties informē Komisiju un AP, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāja kabinetu.
5. pants
Deaktivizēšana
Lēmumu deaktivizēt IPCR pieņem prezidentūra, vajadzības gadījumā apspriedusies ar skartajām dalībvalstīm, kā arī apspriedusies ar Komisiju un AP. IPCR netiek deaktivizēti, kamēr solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšana turpina būt aktīva.
6. pants
Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenis
1. Lai nodrošinātu Savienības rīcībpolitiku un darbību konsekvenci, IPCR mehānismu īstenošanas pārraudzību parasti veic Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī. Prezidentūra nekavējoties informē Pastāvīgo pārstāvju komiteju par krīzes galvenajiem aspektiem un par paredzēto procedūru.
2. Prezidentūra, ņemot vērā krīzes raksturojumu un ar to saistītās politiskās reaģēšanas vajadzības, pieņem lēmumu apspriest jautājumus attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās saskaņā ar Padomes reglamentu. Atkarībā no konkrētā gadījuma sešu mēnešu rotējošā prezidentūra saskaņo ar AP pārstāvjiem, kuri vada attiecīgās Padomes darba sagatavošanas struktūras, kā arī vajadzības gadījumā ar Militārās komitejas priekšsēdētāju to, kam piešķirama atbildība par minēto struktūru sanāksmju sasaukšanu.
7. pants
Apaļā galda sanāksmes
1. Apaļā galda sanāksmju mērķis ir apzināt un izpētīt krīzes situāciju, lai varētu pieņemt pienācīgi pamatotus politiskus lēmumus.
2. Apaļā galda sanāksmes sasauc pēc prezidentūras iniciatīvas, izmantojot PĢS atbalstu un padomus.
3. Prezidentūra lemj par apaļā galda sanāksmju sastāvu. Komisijas dienesti un EĀDD tiek aicināti piedalīties minētajās sanāksmēs un sniegt ieguldījumu savas kompetences attiecīgajās jomās. Piedalīties aicina arī Eiropadomes priekšsēdētāja kabinetu. Vajadzības gadījumā aicina piedalīties skartās dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās puses un ekspertus konkrētos jautājumos, tostarp pārstāvjus no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un Savienības terorisma apkarošanas koordinatoru.
4. Informācijas apmaiņas režīmā, ja prezidentūra sasauc apaļā galda sanāksmi, apaļā galda sanāksmes galvenais uzdevums ir pārraudzīt situāciju, izvērtēt informācijas prasības un novērtēt, vai ir vajadzīga pilnīga aktivizēšana. Pilnīgas aktivizēšanas gadījumā apaļā galda sanāksmes dalībnieki prezidentūras vadībā vajadzības gadījumā sagatavo, izstrādā un atjaunina projektus rīcības priekšlikumiem, ko, ja vajadzīgs, iesniedz Padomei apspriešanai un lēmuma pieņemšanai.
8. pants
Integrētā situācijas apzināšanās un analīze
1. ISAA atbalsta funkcija sagatavo ziņojumus, lai sniegtu noderīgu informāciju diskusijām apaļā galda sanāksmēs, Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru un Eiropadomes sanāksmēs.
2. ISAA ziņojumus izstrādā atbilstoši Padomes prezidentūras noteiktajām Savienības politiskā līmeņa vajadzībām. Šajā nolūkā prezidentūra pēc apspriešanās ar Komisijas dienestiem un EĀDD izdod politiskas un stratēģiskas vadlīnijas un, ja vajadzīgs, atjaunina tās.
3. ISAA atbalsta funkcija dod iespēju:
a) |
vākt un apmainīties ar informāciju par pašreizējo situāciju, par Savienības un dalībvalstu veikto analīzi, par attiecīgo ieinteresēto pušu pieņemtajiem vai gaidāmajiem lēmumiem un pasākumiem, par attiecīgo ieinteresēto pušu izteikto vajadzību pēc politikas koordinācijas Savienības līmenī; |
b) |
apstrādāt a) apakšpunktā minēto informāciju un izstrādāt integrētu situācijas pārskatu; un |
c) |
sagatavot integrētu analīzi, tostarp par situācijas iespējamo turpmāko attīstību un sekām. |
Šajā nolūkā dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras un struktūras cenšas atbalstīt šo darbu un laikus sniegt attiecīgu informāciju.
4. ISAA ir informācijas apmaiņas instruments, kas sniedz ieguldījumu dalībvalstīm un atbalsta Komisijas un AP darbības.
5. ISAA izstrādā Komisijas dienesti un EĀDD, ievērojot savas attiecīgās lomas un atbildību un esošo līdzekļu un spēju robežās. ISAA pamatā ir arī attiecīga informācija un analīze, ko sniedz dalībvalstis (piemēram, attiecīgie valstu krīžu centri), jo īpaši tīmekļa platformā, un Savienības aģentūras.
6. Pēc IPCR aktivizēšanas un līdz to deaktivizēšanai šis atbalsts ir pieejams pastāvīgi. To sniedz prezidentūrai un Padomei savlaicīgi visā krīzes laikā, tādējādi ļaujot proaktīvi rīkoties, lai krīzi pārvarētu. Atkarībā no tā, kā krīze attīstās, prezidentūra var nolemt pastiprināt vai samazināt ISAA atbalstu. Tiek turpināta regulāra pārraudzība no sektoriālajiem Savienības avotiem.
7. Atkarībā no krīzes rakstura Pastāvīgo pārstāvju komiteja var atļaut trešām valstīm un starptautiskajiem partneriem, piemēram, Šengenas asociētajām valstīm, piekļūt ISAA ziņojumiem par konkrētu krīzi.
9. pants
Tīmekļa platforma
1. Specializēta tīmekļa platforma, ko izstrādā un pārvalda PĢS, ir svarīgs IPCR rīks, kas darbojas kā elektronisks centrs starp attiecīgām ieinteresētām pusēm.
2. Šī platforma ir pieejama tikai personām, ko norīkojušas attiecīgās ieinteresētās puses, proti, Padomes Ģenerālsekretariāts (Padomes un Eiropadomes vārdā), dalībvalstis, Komisija, EĀDD (AP vārdā) un attiecīgās Savienības aģentūras.
3. Lai veicinātu informācijas, jo īpaši sensitīva rakstura informācijas, apmaiņu tīmekļa platformā, informācija netiek izpausta pusēm, kas nav 2. punktā minētās attiecīgās ieinteresētās puses, ja vien to nav skaidri atļāvusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja. PĢS sadarbībā ar prezidentūru palīdz atbildēt uz informācijas pieprasījumiem, kas saņemti no šādām pusēm.
4. Lai izvairītos no dublēšanās, tīmekļa platforma neaizstāj Savienības sektoriālos tīmekļa rīkus, un minētie rīki neaizstāj platformu. Apmaiņu ar informāciju, kas klasificēta augstāk par RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmeni, veic, izmantojot attiecīgos akreditētos kanālus.
5. Tīmekļa platforma ir pieejama pat bez IPCR aktivizēšanas, īpaši attiecīgai vispārējai informācijai, mācībām, gūtajai pieredzei un apmācībai, kā arī IPCR kontaktpunktiem. Katram IPCR aktivizēšanas gadījumam tiek izveidota krīzes lapa.
6. Krīzes gadījumā bez IPCR aktivizēšanas PĢS – vienojoties ar prezidentūru – var izveidot “pārraudzības lapu”, iespējams, pēc attiecīgās dalībvalsts, Komisijas dienestu vai EĀDD pieprasījuma. Šī lapa atvieglo informācijas apmaiņu un darbotos kā repozitorijs viegli pieejamiem ziņojumiem un informācijai par situāciju. Pārraudzības lapas izveide nenozīmē, ka tiks izstrādāti ISAA ziņojumi.
7. IPCR tīmekļa platformā tiek iekļauti arī īpaši tematiski forumi vai “centri”, kurus paredzēts izmantot jo īpaši laikā, kad nav krīzes, sadarbības tīklu veidošanai, informācijas apmaiņai un sadarbībai, lai sekmētu sagatavotību krīzes pārvaldībai.
8. Plānojot strukturālas pārmaiņas platformā, PĢS apspriežas ar prezidentūru un Padomes delegācijām.
10. pants
Centrālais diennakts kontaktpunkts
Pēc IPCR aktivizēšanas sāk darboties centrālais diennakts kontaktpunkts, neskarot ne pienākumu sadalījumu Komisijas dienestos un EĀDD, ne arī esošos informācijas tīklus.
11. pants
Standartprocedūras
1. Prezidentūra ar PĢS atbalstu turpina izstrādāt un, ja vajadzīgs, atjaunina jau esošās IPCR standartprocedūras (“IPCR SOP”), lai skaidri noteiktu procedūras, kā arī darbības, ko IPCR procesā sagaida no katra rīcībspēka. Dalībvalstis, Komisijas dienestus un EĀDD aicina sniegt savu ieguldījumu. Katru jauno IPCR SOP versiju iesniedz Pastāvīgo pārstāvju komitejai apstiprināšanai.
2. Eiropas Komisija un EĀDD, ievērojot savas attiecīgās lomas un atbildību, izstrādā ISAA standartprocedūras atbilstoši IPCR SOP, kurās sīki apraksta ISAA sagatavošanu un kārtību, kādā tiek integrēta dalībvalstu sniegtā informācija.
12. pants
Sagatavotība
1. Lai vēl vairāk stiprinātu spēju Savienības politiskajā līmenī ātri reaģēt uz krīzēm, izstrādā sagatavotības pasākumus un saziņas stratēģijas satvaru. Šo pasākumu pamatā būs svarīgākās problemātiskās jomas, kas saistītas ar iespējamo IPCR aktivizēšanu, un tie balstīsies uz IPCR sagatavotības politiku un ar to saistīto programmu, kuras mērķis būs uzlabot visas IPCR funkcijas sastāvdaļas.
2. Sagatavotības politiku iesniedz Padomei apstiprināšanai. Ar sagatavotības programmu iepazīstina Pastāvīgo pārstāvju komiteju.
3. Lai uzlabotu visu attiecīgo ieinteresēto pušu zināšanas un gatavību, organizē speciālu apmācību par procedūrām un rīkiem, ko izmanto krīžu laikā, kad ir vajadzīga koordinācija Savienības politiskajā līmenī.
4. IPCR sagatavotības politika paredz starpsektoriālas mācības un nosaka procedūras un kārtību, kādā tiek plānotas mācības, kas ietver IPCR. IPCR mācības organizē prezidentūra ar PĢS atbalstu, un tajās brīvprātīgi iesaistās dalībvalstis. Šajā darbā cieši iesaista Komisiju un AP, ko vajadzības gadījumā aicina sniegt ieguldījumu. Visās mācībās, kas ietver IPCR, ievēro IPCR sagatavotības politiku.
5. IPCR sagatavotības politika palīdz arī uzlabot saziņu ar sabiedrību un vēstījuma saskaņotību krīzes laikā. Šo darbu var atbalstīt neformālais krīzes saziņas koordinatoru tīkls (“CCN”).
6. Tiks apzināta pieredze, kas gūta mācībās un pielietojot IPCR mehānismus reālās situācijās. Saistībā ar gūto pieredzi īstenos strukturētu procesu.
13. pants
Eiropadome
Atkarībā no krīzes varētu būt nepieciešamas savlaicīgas apspriedes vai lēmumi Eiropadomes līmenī. Tālab arī Eiropadomes priekšsēdētāja kabinetu aicina pilnībā iesaistīties IPCR no to aktivizēšanas brīža, kā arī ar sagatavotību saistītajās darbībās.
14. pants
Informācija un saziņa
1. Prezidentūra nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par IPCR aktivizēšanu.
2. Saskaņota saziņas stratēģija, tostarp ar kopīgām ziņām, ir daļa no reaģēšanas pasākumiem, kas paredzēti IPCR aktivizēšanas gadījumā.
15. pants
Pārskatīšana
1. Šajā lēmumā paredzēto īstenošanas kārtību pārskata atbilstīgi apzinātajām vajadzībām un jebkurā gadījumā 12 mēnešos pēc deaktivizēšanas, lai nodrošinātu, ka tiek apzinātas un izvērtētas attiecīgās atziņas. Šādu pārskatīšanu veic Padome, pamatojoties uz dalībvalstu, Komisijas un AP sniegto ieguldījumu.
2. Vajadzības gadījumā šo lēmumu var pārskatīt, jo īpaši, lai ņemtu vērā vajadzības, ko Padome ir apzinājusi pārskatīšanas kontekstā, ievērojot Lēmuma 2014/415/ES 9. panta 3. punktu.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2018. gada 11. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. BLÜMEL
(1) OV L 192, 1.7.2014., 53. lpp.
(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/35 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1994
(2018. gada 11. decembris),
ar ko Horvātijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko minētais nodokļa maksātājs maksā par preču un pakalpojumu piegādēm, kuras minētais nodokļa maksātājs saņēmis darījumos, par kuriem uzliek nodokli. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietverta prasība uzskaitīt PVN, ja nodokļa maksātājs saimnieciskās darbības aktīvus izmanto savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām. |
(2) |
Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 22. decembrī, Horvātija lūdza atļauju piemērot īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, kas reglamentē tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz gaisa kuģu, kuģu un vieglo automobiļu iegādi un nomu, ieskaitot šādu preču piederumu iegādi un ar tām saistītajiem sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc vairākām sarunu kārtām ar Komisiju Horvātija iesniedza grozītu pieprasījumu, kas attiecas tikai uz vieglajiem automobiļiem un kas 2018. gada 17. septembrī tika reģistrēts Komisijā. |
(3) |
Komisija 2018. gada 21. septembra vēstulē nosūtīja Horvātijas pieprasījumu citām dalībvalstīm. Komisija 2018. gada 24. septembra vēstulē paziņoja Horvātijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu. |
(4) |
Nodokļa maksātāji Horvātijā nevar atskaitīt PVN saistībā ar vieglajiem automobiļiem, ko daļēji izmanto saimnieciskajai darbībai. Horvātija plāno grozīt savus tiesību aktus un atļaut atskaitīt PVN priekšnodokli saistībā ar vieglajiem automobiļiem. |
(5) |
Saskaņā ar Horvātijas sniegto informāciju bieži vien ir grūti precīzi noteikt apmēru, kādā automobiļus izmanto privātām vai profesionālām vajadzībām, un pat tad, ja tas ir iespējams, tas bieži vien ir apgrūtinoši. Tāpēc Horvātija uzskata, ka PVN atskaitīšanai būtu jāpiemēro fiksēta procentuālā daļa. Pamatojoties uz aplēsēm, Horvātija uzskata, ka ir atbilstošs 50 % ierobežojums. |
(6) |
Saskaņā ar Horvātijas sniegto informāciju fiksētās procentuālās daļas ierobežojuma piemērošana PVN atskaitīšanai uzņēmumiem vai nodokļu iestādēm neradīs papildu administratīvo slogu vai papildu izmaksas, bet PVN atskaitīšana būs iespējama. PVN atskaitīšanas ieviešana samazinās nodokļu maksātāju interesi iegādāties preces un pakalpojumus saistībā ar vieglajiem automobiļiem no personām, kas veic nereģistrētu darbību. |
(7) |
Tāpēc Horvātija, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu, lūdz atļauju piemērot īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, lai līdz noteiktai procentuālajai daļai ierobežotu tiesības atskaitīt nodokli par vieglajiem automobiļiem (“īpašais pasākums”). |
(8) |
Atskaitīšanas tiesību ierobežojums būtu jāattiecina uz PVN, kas samaksāts par vieglo automobiļu iegādi un nomu, ieskaitot par visu preču un pakalpojumu iegādi, kas saistīti ar vieglajiem automobiļiem. Vieglie automobiļi, uz kuriem attieksies pasākums, uzskatāmi par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti personu pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas. |
(9) |
Īpašā pasākuma mērķis ir vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru un novērst PVN nemaksāšanu, vienlaikus atļaujot atskaitīt PVN par vieglajiem automobiļiem, kas daļēji tiek izmantoti saimnieciskajai darbībai. Ņemot vērā iespējamo pozitīvo ietekmi gan uz uzņēmumiem, gan administrācijām, ir lietderīgi piešķirt īpašo pasākumu. |
(10) |
Īpašais pasākums būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra un jānosaka uz noteiktu termiņu līdz 2021. gada 31. decembrim, lai varētu izvērtēt, vai 50 % ierobežojums kopumā atbilst proporcionālajam sadalījumam starp izmantojumu saimnieciskajai darbībai un privātajām vajadzībām. |
(11) |
Gadījumā, ja Horvātija uzskata, ka ir nepieciešams īpašo pasākumu pagarināt vēl pēc 2021. gada, tai līdz 2021. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums kopā ar ziņojumu, kurā ietverts pārskats par procentuālās daļas ierobežojumu. |
(12) |
Īpašajam pasākumam būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta, Horvātijai atļauj ierobežot 50 % apmērā tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par izdevumiem saistībā ar vieglajiem automobiļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai.
2. pants
Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Horvātija vieglā automobiļa izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām neuzskata par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ja minētais vieglais automobilis ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības aktīvu daļa un ja uz minēto automobili attiecas saskaņā ar šā lēmuma 1. pantu atļautais ierobežojums.
3. pants
Izdevumi, kas minēti 1. pantā, attiecas uz vieglo automobiļu iegādi un nomu, ieskaitot visu preču un pakalpojumu iegādi, kas saistīti ar vieglajiem automobiļiem.
4. pants
Šo lēmumu piemēro tikai mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti personu pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas.
5. pants
Šā lēmuma 1. un 2. pants neattiecas uz:
a) |
transportlīdzekļiem, kas izmantojami autovadītāju apmācībai, transportlīdzekļa testēšanai, remonta pakalpojumiem, saimnieciskajai darbībai, kas ietver pasažieru un preču pārvadāšanu, cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai vai nomai; |
b) |
transportlīdzekļiem, kas iegādāti tālākpārdošanas nolūkā. |
6. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
Jebkuru pieprasījumu pagarināt šajā lēmumā paredzētās atļaujas termiņu Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 31. martam, un tam pievieno ziņojumu, kurā ietverts pārskats par 1. pantā noteikto procentuālo daļu.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts Horvātijas Republikai.
Briselē, 2018. gada 11. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. BLÜMEL
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/38 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1995
(2018. gada 13. decembris),
ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku populācijās konkrētos Rumānijas apgabalos
(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 8448)
(Autentisks ir tikai teksts rumāņu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvu 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 2002/60/EK nosaka obligātos Savienības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri, tostarp tos pasākumus, kas jāpiemēro, ja tiek saņemts apstiprinājums par Āfrikas cūku mēri savvaļas cūkām. |
(2) |
Turklāt Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (2) nosaka dzīvnieku veselības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri pielikumā noteiktajās dalībvalstīs vai to apgabalos (“attiecīgās dalībvalstis”), bet attiecībā uz savvaļas cūku pārvietošanu un informēšanas saistībām – visās dalībvalstīs. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa, ieskaitot augsta riska apgabalus. Minētais pielikums ir vairākas reizes grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras bija jāatspoguļo minētajā pielikumā. |
(3) |
Rumānija 2018. gadā paziņoja Komisijai par Āfrikas cūku mēra gadījumiem savvaļas cūku populācijās, un tā ir veikusi slimības kontroles pasākumus, kas prasīti Direktīvā 2002/60/EK. |
(4) |
Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, Rumānija saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 16. pantu iesniedza Komisijai plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai (“izskaušanas plāns”). |
(5) |
Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/950 (3), lai cita starpā ņemtu vērā savvaļas cūku saslimšanas gadījumus ar Āfrikas cūku mēri Rumānijā, un minētā pielikuma I un III daļā tagad ir iekļauti inficētie Rumānijas apgabali. |
(6) |
Rumānijas iesniegto izskaušanas plānu Komisija ir izskatījusi un konstatējusi, ka tas atbilst Direktīvas 2002/60/EK 16. panta prasībām. Tādēļ tas būtu attiecīgi jāapstiprina. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo apstiprina Rumānijas 2018. gada 21. septembrī saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 16. panta 1. punktu iesniegto plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku populācijās apgabalos, kas minēti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.
2. pants
Rumānijā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai 30 dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas īstenotu izskaušanas plānu.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).
(3) Komisijas 2018. gada 3. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2018/950, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 167, 4.7.2018., 11. lpp.).
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/40 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/1996
(2018. gada 14. decembris),
ar ko paredz iekšējos noteikumus attiecībā uz informācijas sniegšanu datu subjektiem un dažu to tiesību ierobežošanu personas datu apstrādes kontekstā tirdzniecības aizsardzības un tirdzniecības politikas izmeklēšanu nolūkā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisija īsteno Savienības tirdzniecības politiku pilnvaru satvarā, kas tai piešķirtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2015/478 (1), (ES) 2015/755 (2), (ES) 2016/1036 (3) un (ES) 2016/1037 (4). |
(2) |
Jo īpaši tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās neizbēgami notiek personas datu apstrāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (5) 3. panta 1. punkta nozīmē. Komisija vāc izmeklēšanai būtisku informāciju, tostarp personas datus. Ievērojot prasību aizsargāt konfidenciālu informāciju, visa izmeklēšanā iesaistīto personu sniegtā informācija nekavējoties būtu jādara pieejama citām ieinteresētajām personām, kas piedalās izmeklēšanā, nodrošinot tām piekļuvi lietas nekonfidenciālajiem materiāliem. Šāda datu nosūtīšana ir nepieciešama un juridiski saistoša ieinteresēto personu likumīgo prasību aizstāvēšanai. Komisijas uzdevumi tirdzniecības politikas un tirdzniecības aizsardzības jomā ir Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (“Tirdzniecības ĢD”) galvenais pienākums, un tā organizatoriskās struktūras darbojas kā pārzinis. |
(3) |
Komisijas apstrādātie personas dati ir, piemēram, identifikācijas dati, kontaktinformācija, profesionālie dati un dati, kas saistīti ar izmeklēšanas priekšmetu. Personas dati tiek glabāti drošā elektroniskā vidē un tādējādi tiek novērsta nelikumīga piekļuve datiem vai to nosūtīšana personām ārpus Komisijas. Konkrētus personas datus var iekļaut atsevišķā elektroniskā vidē, lai tiem piekļūtu ierobežots personu skaits, kuras ir ieinteresētas izmeklēšanā. Personas dati līdz izmeklēšanas beigām tiek glabāti par izmeklēšanu atbildīgajos Komisijas dienestos. Administratīvās saglabāšanas periods ir pieci gadi, un tas sākas izmeklēšanas beigās. Saglabāšanas perioda beigās ar lietu saistīto informāciju, tostarp personas datus, nodod Komisijas vēstures arhīviem (6). |
(4) |
Komisijai tās uzdevumu izpildes gaitā ir pienākums ievērot tādas fizisko personu tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma 16. panta 1. punktā, kā arī tiesības, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/1725. Vienlaikus Komisijai jāievēro stingri konfidencialitātes noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/1036 19. pantā, Regulas (ES) 2016/1037 29. pantā, Regulas (ES) 2015/478 8. pantā un Regulas (ES) 2015/755 5. pantā. |
(5) |
Noteiktos apstākļos ir nepieciešams panākt līdzsvaru starp datu subjektu tiesībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un nepieciešamību pēc izmeklēšanu efektivitātes, kā arī citu datu subjektu pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu. Tālab Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā ir paredzēta iespēja ierobežot 14.–17. panta un 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā pārredzamības principa piemērošanu, ciktāl tā noteikumi attiecas uz tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti minētās regulas 14.–17. panta un 19., 20. un 35. pantā. |
(6) |
Lai nodrošinātu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu efektivitāti, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības standartus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, ar ko aizstāta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (7), nepieciešams pieņemt iekšējos noteikumus, saskaņā ar kuriem Komisija var ierobežot datu subjektu tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktu. |
(7) |
Tādējādi ir nepieciešams paredzēt iekšējos noteikumus, ar ko aptver visas datu apstrādes darbības, kuras Komisija veic, lai īstenotu savu izmeklēšanas funkciju tirdzniecības aizsardzības jomā. Šie noteikumi būtu jāpiemēro datu apstrādes darbībām, kas veiktas pirms izmeklēšanas sākšanas, izmeklēšanas laikā un izmeklēšanas rezultātu uzraudzības laikā. |
(8) |
Lai izpildītu Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. panta prasības, Komisijai pārredzami un konsekventi ar tās tīmekļa vietnē publicētu datu aizsardzības paziņojumu būtu jāinformē visas fiziskās personas par Komisijas darbībām, kuru ietvaros tiek apstrādāti to personas dati, un par šo personu tiesībām. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāparedz papildu drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka datu subjekti atbilstošā formātā tiek informēti atsevišķi. |
(9) |
Pamatojoties uz Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu, Komisija var ierobežot informācijas sniegšanu datu subjektiem un datu subjektu citu tiesību īstenošanu, lai aizsargātu Komisijas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, kā arī citu ar tās izmeklēšanām saistītu personu tiesības. |
(10) |
Turklāt efektīvas sadarbības labad Komisijai var nākties datu subjektu tiesību piemērošanu ierobežot tādēļ, lai aizsargātu apstrādes darbības, ko veic citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras vai dalībvalstu kompetentās iestādes. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāapspriežas ar minētajām iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām un dalībvalstu iestādēm par ierobežojumu noteikšanas attiecīgajiem iemesliem un ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu. |
(11) |
Komisijai var arī nākties ierobežot informācijas sniegšanu datu subjektiem un datu subjektu citu tiesību piemērošanu saistībā ar personas datiem, kas saņemti no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai īstenotu savu pienākumu sadarboties ar šīm valstīm vai organizācijām un tādējādi aizsargātu svarīga Savienības vispārējās sabiedrības interesēs esoša mērķa sasniegšanu. Tomēr atsevišķās situācijās datu subjekta intereses vai pamattiesības var būt svarīgākas par starptautiskās sadarbības interesēm. |
(12) |
Komisijai pārredzamā veidā būtu jāapstrādā visi ierobežojumi un attiecīgajā reģistrācijas sistēmā jāreģistrē visi ierobežojumu piemērošanas gadījumi. |
(13) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu datu pārziņi var atlikt informācijas sniegšanu, neatklāt to vai atteikt tās sniegšanu, pamatojoties uz ierobežojuma piemērošanu datu subjektam, ja tas jebkādā veidā būtu pretrunā ierobežojuma mērķim. Tas jo īpaši attiecas uz Regulas (ES) 2018/1725 16. un 35. pantā paredzēto tiesību ierobežojumiem. |
(14) |
Komisijai būtu regulāri jāpārskata noteiktie ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka datu subjekta tiesības tikt informētām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 16. un 35. pantu ir ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr šādi ierobežojumi ir nepieciešami, lai Komisija varētu veikt savas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas. |
(15) |
Ja ir ierobežotas datu subjektu citas tiesības, pārzinim, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jāizvērtē, vai ierobežojuma paziņošana apdraudētu tā mērķi. |
(16) |
Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālistam būtu neatkarīgi jāpārskata arī ierobežojumu piemērošana, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam. |
(17) |
Ar Regulu (ES) 2018/1725 no tās spēkā stāšanās dienas aizstāj Regulu (EK) Nr. 45/2001, nenosakot pārejas periodu. Iespēja piemērot ierobežojumus konkrētām datu subjektu tiesībām tika paredzēta Regulā (EK) Nr. 45/2001. Lai neapdraudētu tirdzniecības politiku un tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu veikšanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/1725 spēkā stāšanās dienas. |
(18) |
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 30. novembrī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šis lēmums paredz noteikumus, kurus, veicot tirdzniecības politikas un tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, Komisija ievēro, lai informētu datu subjektus par viņu datu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantu.
Tajā arī paredzēti nosacījumi, atbilstoši kuriem Komisija var ierobežot Regulas (ES) 2018/1725 4., 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktu.
2. Šis lēmums attiecas uz Komisijas veikto personas datu apstrādi tādu darbību nolūkā vai saistībā ar tām, kuras veiktas, lai izpildītu Komisijas uzdevumus saskaņā ar Regulām (ES) 2016/1036, (ES) 2016/1037, (ES) 2015/478 un (ES) 2015/755.
3. Šis lēmums attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic visi Komisijas dienesti, ciktāl tie apstrādā personas datus, kuri iekļauti informācijā, kas tiem jānosūta Komisijai, vai personas datiem, kurus tā jau ir apstrādājusi šā panta 2. punktā minēto darbību nolūkā vai saistībā ar tām.
2. pants
Piemērojamie izņēmumi un ierobežojumi
1. Īstenojot tās pienākumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, Komisija izvērtē, vai ir piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.
2. Ievērojot šā lēmuma 3.–7. pantu, Komisija var ierobežot Regulas (ES) 2018/1725 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā pārredzamības principa piemērošanu, ciktāl tā noteikumi attiecas uz tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti šīs regulas 14.–17., 19., 20. un 35. pantā, ja minēto tiesību un pienākumu īstenošana apdraudētu Komisijas tirdzniecības politikas vai tirdzniecības aizsardzības darbību mērķi vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības un brīvības.
3. Ievērojot šā lēmuma 3.–7. pantu, Komisija var arī ierobežot šā panta 2. punktā minētās tiesības un pienākumus saistībā ar personas datiem, kas iegūti no citām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem, dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām šādos apstākļos:
a) |
ja citas Savienības iestādes, struktūras, aģentūras un biroji varētu ierobežot minēto tiesību un pienākumu īstenošanu, pamatojoties uz citiem aktiem, kas paredzēti Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā, vai saskaņā ar minētās regulas IX nodaļu, vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (8) vai Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (9); |
b) |
ja minēto tiesību un pienākumu īstenošanu varētu ierobežot dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (10) 23. pantā, vai saskaņā ar valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (11) 13. panta 3. punktu, 15. panta 3. punktu vai 16. panta 3. punktu; |
c) |
ja, veicot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, minēto tiesību un pienākumu īstenošana varētu apdraudēt Komisijas sadarbību ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. |
Pirms ierobežojumu piemērošanas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajās situācijās Komisija apspriežas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām, birojiem vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izņemot, ja Komisijai ir skaidrs, ka ierobežojuma piemērošana ir paredzēta kādā no minētajos apakšpunktos minētajiem aktiem.
Pirmās daļas c) apakšpunktu nepiemēro, ja datu subjektu intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības ir svarīgākas nekā Komisijas intereses sadarboties ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar citu Komisijas lēmumu piemērošanu, ar kuriem nosaka iekšējos noteikumus par informācijas sniegšanu datu subjektiem un dažu tiesību ierobežošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu, un Komisijas reglamenta 23. pantu.
3. pants
Informācijas sniegšana datu subjektiem
1. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datu aizsardzības paziņojumu, ar ko visus datu subjektus informē par tās tirdzniecības aizsardzības darbībām, kuru ietvaros tiek apstrādāti viņu personas dati. Attiecīgā gadījumā Komisija nodrošina, ka datu subjekti atbilstošā formātā tiek informēti atsevišķi.
2. Ja Komisija pilnībā vai daļēji ierobežo informācijas sniegšanu datu subjektiem, kuru dati tiek apstrādāti tirdzniecības politikas vai tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkā, tā protokolē un reģistrē šā ierobežojuma iemeslus saskaņā ar 6. pantu.
4. pants
Datu subjektu tiesības piekļūt datiem, tiesības uz datu dzēšanu un tiesības uz apstrādes ierobežošanu
1. Ja Komisija pilnībā vai daļēji ierobežo datu subjekta tiesības piekļūt personas datiem, tiesības uz datu dzēšanu vai tiesības uz apstrādes ierobežošanu, kuras minētas Regulas (ES) 2018/1725 attiecīgi 17., 19. un 20. pantā, tā savā atbildē uz piekļuves, dzēšanas vai apstrādes ierobežošanas pieprasījumu attiecīgo datu subjektu informē par tās piemēroto ierobežojumu un tā galvenajiem iemesliem un par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.
2. Šā panta 1. punktā minētās informācijas sniegšanu par ierobežojuma iemesliem var atlikt, informāciju var neatklāt vai atteikt tās sniegšanu tik ilgi, kamēr šīs informācijas sniegšana apdraudētu ierobežojuma mērķa sasniegšanu.
3. Komisija protokolē šā ierobežojuma iemeslus saskaņā ar 6. pantu.
4. Ja piekļuves tiesības ir pilnībā vai daļēji ierobežotas, datu subjekts savas piekļuves tiesības īsteno ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 6., 7. un 8. punktu.
5. pants
Datu subjektu informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumiem
Ja Komisija ierobežo datu subjektu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem atbilstoši Regulas (ES) 2018/1725 35. pantam, tā protokolē un reģistrē šā ierobežojuma iemeslus saskaņā ar 6. pantu.
6. pants
Ierobežojumu protokolēšana un reģistrēšana
1. Komisija protokolē visu saskaņā ar šo lēmumu piemēroto ierobežojumu iemeslus, tostarp ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu, ņemot vērā Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 2. punktā minētos attiecīgos elementus.
Šajā nolūkā protokolā norāda, kā attiecīgo tiesību īstenošana apdraudētu tirdzniecības politikas vai tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu mērķi vai saskaņā ar 2. panta 2. vai 3. punktu piemēroto ierobežojumu mērķi, vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības un brīvības.
2. Protokolu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
7. pants
Ierobežojumu ilgums
1. Ierobežojumus, kas minēti 3., 4. un 5. pantā, piemēro tik ilgi, kamēr pastāv ierobežojumus pamatojošie iemesli.
2. Ja 3. vai 5. pantā minētā ierobežojuma iemesli vairs nepastāv, Komisija atceļ ierobežojumu un sniedz datu subjektam informāciju par galvenajiem ierobežojuma iemesliem. Vienlaikus Komisija informē datu subjektu par iespēju jebkurā laikā iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.
3. Komisija pārskata 3. un 5. pantā minētā ierobežojuma piemērošanu reizi sešos mēnešos pēc tā pieņemšanas un izmeklēšanas noslēgumā. Pēc tam Komisija/pārzinis katru gadu uzrauga vajadzību saglabāt visu veidu ierobežojumus/atlikšanu.
8. pants
Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālista veikta pārskatīšana
1. Datu aizsardzības speciālistu bez liekas kavēšanās informē par ikvienu datu subjektu tiesību ierobežošanas gadījumu saskaņā ar šo lēmumu. Datu aizsardzības speciālistam pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi protokolam un iespējamajiem dokumentiem, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi.
2. Datu aizsardzības speciālists var pieprasīt ierobežojuma pārskatīšanu. Datu aizsardzības speciālistu informē par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 11. decembra.
Briselē, 2018. gada 14. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(6) Lietas materiālu saglabāšanu Komisijā reglamentē Kopējais saglabāšanas saraksts, kas ir regulatīvs dokuments (jaunākā versija: SEC(2012)713) saglabāšanas grafika formā, kur noteikti dažādu Komisijas dokumentu veidu saglabāšanas periodi.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
(9) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/45 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:
http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 99 – Vienoti noteikumi par lokizlādes gaismas avotu apstiprināšanu izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu lukturos [2018/1997]
Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:
šo noteikumu sākotnējās redakcijas 13. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2017. gada 10. oktobris
SATURS
NOTEIKUMI
1. |
Darbības joma |
2. |
Administratīvie noteikumi |
3. |
Tehniskās prasības |
4. |
Ražošanas atbilstība |
5. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
6. |
Ražošanas pilnīga izbeigšana |
7. |
Par tipa apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses |
PIELIKUMI
1. |
Lokizlādes gaismas avotu lapas |
2. |
Paziņojums |
3. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojuma piemērs |
4. |
Elektrisko un fotometrisko raksturlielumu mērījuma metode |
5. |
Optiskie iestatījumi loka pozīcijas un formas un elektrodu atrašanās vietas mērījumam |
6. |
Prasību minimums ražotāja kvalitātes kontroles procedūrām |
7. |
Paraugu ņemšana un ražotāja testu ierakstu atbilstības līmeņi |
8. |
Prasību minimums inspektora veiktai paraugu ņemšanai |
1. DARBĪBAS JOMA
Šie noteikumi attiecas uz lokizlādes gaismas avotiem, kas norādīti šo noteikumu 1. pielikumā un paredzēti izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu lukturos.
2. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI
2.1. Definīcijas
2.1.1. Šajos noteikumos terminu “kategorija” lieto, lai raksturotu standartizētu lokizlādes gaismas avotu atšķirīgo pamatkonstrukciju. Katrai kategorijai ir īpašs apzīmējums, piemēram: “D2S”.
2.1.2. “Dažādu tipu lokizlādes gaismas avoti” (1) ir vienas kategorijas lokizlādes gaismas avoti, kas atšķiras šādos būtiskos aspektos:
2.1.2.1. |
tirdzniecības nosaukums vai preču zīme, tas nozīmē:
|
2.1.2.2. |
spuldzes un/vai cokola konstrukcija, ciktāl šīs atšķirības ietekmē optiskos rezultātus. |
2.2. Apstiprinājuma pieteikums
2.2.1. Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes īpašnieks vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.
2.2.2. Katram apstiprinājuma pieteikumam pievieno (sk. arī 2.4.2. punktu):
2.2.2.1. |
rasējumus trijos eksemplāros, kas ir pietiekami detalizēti tipa identificēšanai; |
2.2.2.2. |
tehnisko aprakstu, t. sk., ja balasts nav integrēts gaismas avotā, balasta identifikāciju; |
2.2.2.3. |
trīs paraugus no katras krāsas, par kuru iesniegts pieteikums; |
2.2.2.4. |
vienu balasta paraugu gadījumā, ja balasts nav integrēts gaismas avotā. |
2.2.3. Ja lokizlādes gaismas avota tips no jau apstiprināta tipa atšķiras tikai ar tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, ir pietiekami, ja iesniedz:
2.2.3.1. |
ražotāja deklarāciju, ka iesniegtais tips (izņemot tā tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi) ir identisks jau apstiprinātajam tipam un ka to ir ražojis tas pats ražotājs, kas ražojis jau apstiprināto tipu, šo tipu identificējot ar tā apstiprinājuma kodu; |
2.2.3.2. |
divus paraugus, kuriem ir jaunais tirdzniecības nosaukums vai preču zīme. |
2.2.4. Tipa apstiprinātāja iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās par apmierinošu pasākumu ieviešanu ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.
2.3. Uzraksti
2.3.1. Apstiprināšanai iesniegtajiem lokizlādes gaismas avotiem uz cokola vai spuldzes ir:
2.3.1.1. |
pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme; |
2.3.1.2. |
attiecīgās kategorijas starptautiskais apzīmējums; |
2.3.1.3. |
nominālā jauda; tā nav jānorāda atsevišķi, ja tā ir iekļauta attiecīgās kategorijas starptautiskajā apzīmējumā; |
2.3.1.4. |
pietiekami daudz vietas apstiprinājuma marķējuma zīmes izvietošanai. |
2.3.2. Vieta, kas minēta 2.3.1.4. punktā, ir norādīta apstiprinājuma pieteikumam pievienotajos rasējumos.
2.3.3. Uz cokola drīkst likt arī citus uzrakstus, uz kuriem neattiecas 2.3.1. un 2.4.4. punkts.
2.3.4. Ja balasts nav integrēts gaismas avotā, balastu, ko izmanto gaismas avota tipa apstiprināšanai, marķē ar tipa un preču zīmes apzīmējumu un nominālo spriegumu un jaudu, kā norādīts attiecīgajā lokizlādes gaismas avota lapā.
2.4. Apstiprinājums
2.4.1. Ja, testējot ar balastu atbilstīgi 2.2.2.4. punktam gadījumā, ja balasts nav integrēts gaismas avotā, visi lokizlādes gaismas avota tipa paraugi, kas iesniegti saskaņā ar 2.2.2.3. vai 2.2.3.2. punktu, atbilst šo noteikumu prasībām, apstiprinājumu piešķir.
2.4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma kodu. Tā pirmā rakstzīme norāda grozījumu sēriju, kuri ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā.
Tai seko identifikācijas kods, kurš sastāv no ne vairāk kā trim rakstzīmēm. Izmanto tikai zemsvītras piezīmē (2) uzskaitītos arābu ciparus un lielos burtus.
Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt to pašu kodu citam lokizlādes gaismas avota tipam. Pēc pieteikuma iesniedzēja vēlēšanās vienu un to pašu kodu drīkst piešķirt abiem lokizlādes gaismas avotiem, kas izstaro baltu un selektīvi dzeltenu gaismu (sk. 2.1.2. punktu).
2.4.3. Paziņojumu par lokizlādes gaismas avota tipa apstiprināšanu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, paziņo, izmantojot paraugam šo noteikumu 2. pielikumā atbilstošu veidlapu un apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēja sagādātu rasējumu, kura formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) un mērogs ir vismaz 2:1.
2.4.4. Katram lokizlādes gaismas avotam, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, 2.3.1.4. punktā norādītajā vietā papildus 2.3.1. punktā prasītajiem uzrakstiem liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:
2.4.4.1. |
nošķelts aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kas piešķīrusi apstiprinājumu (3); |
2.4.4.2. |
apstiprinājuma kods, kas izvietots blakus nošķeltajam aplim. |
2.4.5. Ja pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis vienu apstiprinājuma kodu vairākiem tirdzniecības nosaukumiem vai preču zīmēm, pietiek, ja viens vai vairāki atbilst 2.3.1.1. punkta prasībām.
2.4.6. Marķējumi un uzraksti, kas minēti 2.3.1. un 2.4.3. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.
2.4.7. Šo noteikumu 3. pielikumā ir sniegts apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojuma piemērs.
3. TEHNISKĀS PRASĪBAS
3.1. Definīcijas
Piemēro definīcijas, kuras sniegtas Rezolūcijā R.E.5 vai tās turpmākajās redakcijās, ko piemēro tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
3.2. Vispārīgas specifikācijas
3.2.1. Katram testētajam iesniegtajam paraugam jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu specifikācijām; gadījumā, ja balasts nav integrēts gaismas avotā, testē ar balastu saskaņā ar 2.2.2.4. punktu.
3.2.2. Lokizlādes gaismas avotus konstruē tā, lai tie būtu un paliktu labā darba kārtībā normālos ekspluatācijas apstākļos. Turklāt tiem nedrīkst būt konstrukcijas vai ražošanas defekti.
3.2.3. Izlādes lokam jābūt vienīgajam lokizlādes gaismas avota elementam, kas, pieslēgts strāvai, ģenerē un izstaro gaismu.
3.3. Ražošana
3.3.1. Uz lokizlādes gaismas avota spuldzes nedrīkst būt švīkas vai plankumi, kas varētu mazināt tā efektivitāti un optisko veiktspēju.
3.3.2. Krāsaina (ārējā) spuldzes apvalka gadījumā pēc 15 stundu darbības perioda testa spriegumā ar balastu, vai ja gaismas avotam ir integrēts balasts, spuldzes virsmu uzmanīgi noslauka ar kokvilnas drānu, kas piesūcināta ar šķīdumu, kurš sastāv no 70 tilpuma procentiem n-heptāna un 30 tilpuma procentiem toluola. Aptuveni pēc piecām minūtēm virsmu pārbauda vizuāli. Tai nedrīkst būt redzamas izmaiņas.
3.3.3. Lokizlādes gaismas avotus aprīko ar standarta cokoliem, kas atbilst IEC publikācijas Nr. 60061 cokolu datu lapām, kā norādīts šo noteikumu 1. pielikuma atsevišķajās datu lapās.
3.3.4. Cokols ir stingrs un cieši piestiprināts pie spuldzes.
3.3.5. Lai pārliecinātos par to, vai lokizlādes gaismas avoti atbilst 3.3.3. un 3.3.4. punkta prasībām, veic vizuālu inspekciju, izmēru pārbaudi un vajadzības gadījumā arī izmēģinājuma uzstādīšanu.
3.4. Testi
3.4.1. Lokizlādes gaismas avotus vecina, kā norādīts šo noteikumu 4. pielikumā.
3.4.2. Ja balasts nav integrēts gaismas avotā, visus paraugus testē ar balastu saskaņā ar 2.2.2.4. punktu.
3.4.3. Elektriskos mērījumus veic ar vismaz 0,2 klases instrumentiem (0,2 procentu relatīvā kļūda).
3.5. Elektrodu, loku un joslu pozīcijas un izmēri
3.5.1. Elektrodu ģeometrisko atrašanās vietu norāda attiecīgajā datu lapā. Loka un elektrodu pozīcijas mērīšanas metodes piemērs ir sniegts 5. pielikumā. Drīkst izmantot citas metodes.
3.5.1.1. Gaismas avota elektrodu pozīciju un izmērus mēra pirms vecināšanas perioda, pie izslēgta lokizlādes gaismas avota un izmantojot optiskās metodes cauri stikla apvalkam.
3.5.2. Loka formai un nobīdei jāatbilst prasībām, kas norādītas attiecīgajā datu lapā.
3.5.2.1. Mērījumu veic pēc vecināšanas, pievadot testa spriegumu gaismas avota balastam vai gaismas avotam, ja balasts ir integrēts.
3.5.3. Joslu atrašanās vieta, izmēri un caurlaidība atbilst prasībām, kas norādītas attiecīgajā datu lapā.
3.5.3.1. Mērījumu veic pēc vecināšanas, pievadot testa spriegumu gaismas avota balastam vai gaismas avotam, ja balasts ir integrēts.
3.6. Ieslēgšanas, stabilizācijas un karstas atkārtotas ieslēgšanas raksturlielumi
3.6.1. Ieslēgšana
Testējot atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma nosacījumiem, lokizlādes gaismas avotam jāieslēdzas uzreiz un jāpaliek iedegtam.
3.6.2. Stabilizācija
3.6.2.1. Lokizlādes gaismas avotiem, kuru nominālā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lm:
|
mērot atbilstīgi 4. pielikuma nosacījumiem, lokizlādes gaismas avotam jāizstaro vismaz:
|
|
Nominālā gaismas plūsma ir norādīta attiecīgajā datu lapā. |
3.6.2.2. Lokizlādes gaismas avotiem, kuru nominālā gaismas plūsma nepārsniedz 2 000 lm un ir bez melnām joslām:
|
mērot atbilstīgi 4. pielikuma nosacījumiem, lokizlādes gaismas avoti izstaro vismaz 800 lm pēc 1 sekundes un vismaz 1 000 lm pēc 4 sekundēm. |
|
Nominālā gaismas plūsma ir norādīta attiecīgajā datu lapā. |
3.6.2.3. Lokizlādes gaismas avotiem, kuru nominālā gaismas plūsma nepārsniedz 2 000 lm, taču ir ar melnām joslām:
|
mērot atbilstīgi 4. pielikuma nosacījumiem, lokizlādes gaismas avoti izstaro vismaz 700 lm pēc 1 sekundes un vismaz 900 lm pēc 4 sekundēm. |
|
Nominālā gaismas plūsma ir norādīta attiecīgajā datu lapā. |
3.6.2.4. Lokizlādes gaismas avotiem ar vairāk nekā vienu nominālo gaismas plūsmu, un ja vismaz viena nominālā gaismas plūsma nepārsniedz 2 000 lm:
|
mērot atbilstīgi 4. pielikuma nosacījumiem, lokizlādes gaismas avoti izstaro vismaz 800 lm pēc 1 sekundes un vismaz 1 000 lm pēc 4 sekundēm. |
|
Nominālā gaismas plūsma ir norādīta attiecīgajā datu lapā. |
3.6.3. Karsta atkārtota ieslēgšana
Testējot atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma nosacījumiem, lokizlādes gaismas avotam pēc izslēgšanas uz laiku, kas norādīts datu lapā, atkārtoti jāiedegas uzreiz. Pēc vienas sekundes gaismas avotam jāizstaro vismaz 80 procentu no tā nominālās gaismas plūsmas.
3.7. Elektriskie raksturlielumi
Mērot atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma nosacījumiem, gaismas avota spriegumam un jaudai jābūt robežvērtībās, kas norādītas attiecīgajā datu lapā.
3.8. Gaismas plūsma
Mērot atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma nosacījumiem, gaismas plūsmai jābūt robežvērtībās, kas norādītas attiecīgajā datu lapā. Gadījumā, ja vienam un tam pašam tipam ir noteikta baltā un selektīvi dzeltenā gaisma, objektīvā vērtība attiecas uz tiem gaismas avotiem, kas izstaro balto gaismu, savukārt tā gaismas avota gaismas plūsmai, kas izstaro selektīvi dzelteno gaismu, jābūt vismaz 68 procentiem no norādītās vērtības.
3.9. Krāsa
3.9.1. Izstarotās gaismas krāsa ir balta vai selektīvi dzeltena. Turklāt kolometriskie raksturlielumi, kas norādīti CIE hromatiskuma koordinātās, ir robežvērtībās, kas noteiktas attiecīgajā datu lapā.
3.9.2. Uz šiem noteikumiem attiecas izstarotās gaismas krāsas definīcijas, kas sniegtas Noteikumos Nr. 48 un to sēriju grozījumos, kuri ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
3.9.3. Krāsu mēra atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 10. punkta nosacījumiem.
3.9.4. Lokizlādes gaismas avota minimālais sarkanās daļas saturs ir šāds:
kur:
Ee (λ) |
(W/nm) |
ir starojuma plūsmas spektra sadalījums; |
V (λ) |
(1) |
ir spektrālā gaismas efektivitāte; |
λ |
(nm) |
ir viļņa garums. |
Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus.
3.10. UV starojums
Lokizlādes gaismas avota UV starojums ir tāds, lai lokizlādes gaismas avots ir zema UV tipa, kas atbilst:
kur:
S (λ) |
(1) |
ir spektrālā svēruma funkcija; |
km = 683 |
(lm/W) |
ir fotometriskā starojuma ekvivalents. |
(Pārējo simbolu definīcijas sk. 3.9.4. punktā.)
Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus.
UV starojuma īpatsvaru nosaka, ņemot vērā turpmākajā tabulā norādītās vērtības.
λ |
S(λ) |
λ |
S(λ) |
λ |
S(λ) |
250 |
0,430 |
305 |
0,060 |
355 |
0,00016 |
255 |
0,520 |
310 |
0,015 |
360 |
0,00013 |
260 |
0,650 |
315 |
0,003 |
365 |
0,00011 |
265 |
0,810 |
320 |
0,001 |
370 |
0,000090 |
270 |
1,000 |
325 |
0,00050 |
375 |
0,000077 |
275 |
0,960 |
330 |
0,00041 |
380 |
0,000064 |
280 |
0,880 |
335 |
0,00034 |
385 |
0,000053 |
285 |
0,770 |
340 |
0,00028 |
390 |
0,000044 |
290 |
0,640 |
345 |
0,00024 |
395 |
0,000036 |
295 |
0,540 |
350 |
0,00020 |
400 |
0,000030 |
300 |
0,300 |
|
|
|
|
Izvēlētie viļņa garumi ir reprezentatīvi; citas vērtības būtu jāinterpolē.
Vērtības saskaņā ar “IRPA/INIRC norādījumiem par ultravioletā starojuma ekspozīcijas robežām”.
3.11. Standarta lokizlādes gaismas avoti
Standarta (etalona) lokizlādes gaismas avoti atbilst prasībām, kas piemērojamas tipa apstiprinājuma gaismas avotiem, un specifiskām prasībām, kā norādīts attiecīgajā datu lapā. Tāda tipa gadījumā, kas izstaro baltu un selektīvi dzeltenu gaismu, standarta gaismas avotam jāizstaro baltā gaisma.
4. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
4.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātus lokizlādes gaismas avotus ražo atbilstīgi apstiprinātajam tipam saskaņā ar uzrakstiem un tehniskajām prasībām, kas noteiktas 3. punktā un šo noteikumu 1. un 3. pielikumā.
4.2. Lai pārbaudītu 4.1. punkta prasību izpildi, veic piemērotu ražošanas kontroli.
4.3. Apstiprinājuma turētājam jo īpaši:
4.3.1. |
jānodrošina ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles procedūras; |
4.3.2. |
jābūt piekļuvei kontroles iekārtām, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību katram apstiprinātajam tipam; |
4.3.3. |
jānodrošina, ka testa rezultātu dati tiek reģistrēti un attiecīgie dokumenti ir pieejami laikposmā, ko saskaņo ar tipa apstiprinātāju iestādi; |
4.3.4. |
jāanalizē katra testa veida rezultāti, piemērojot šo noteikumu 7. pielikuma kritērijus, nolūkā verificēt un nodrošināt ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības; |
4.3.5. |
jānodrošina, ka attiecībā uz katru lokizlādes gaismas avota tipu tiek veikti vismaz šo noteikumu 6. pielikumā paredzētie testi; |
4.3.6. |
jānodrošina, lai ikviena paraugu ņemšana, kura pierāda neatbilstību attiecīgajam testa veidam, būtu par iemeslu atkārtotai paraugu ņemšanai vai citam testam. Jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību. |
4.4. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst pārliecināties par to kontroles metožu atbilstību, ko piemēro katrai ražošanas vienībai.
4.4.1. Katras inspicēšanas laikā inspektoram uzrāda testu žurnālu un ražošanas kontroles ziņojumus.
4.4.2. Inspektors drīkst ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu drīkst noteikt atbilstoši paša ražotāja veikto verifikāciju rezultātiem.
4.4.3. Ja kvalitātes līmenis šķiet neapmierinošs vai ja šķiet, ka jāpārliecinās par to testu derīgumu, kas veikti, piemērojot 4.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprinājuma testus.
4.4.4. Tipa apstiprinātāja iestāde drīkst veikt jebkurus šajos noteikumos noteiktos testus. Minētos testus veic izlases veidā izvēlētiem paraugiem, netraucējot ražotājam pildīt piegādes saistības un saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma kritērijiem.
4.4.5. Tipa apstiprinātāja iestāde cenšas panākt, ka inspekciju biežums ir viena reize divos gados. Tomēr tipa apstiprinātāja iestāde var rīkoties atbilstoši saviem ieskatiem un pārliecībai par kārtību ražojumu atbilstības kontroles efektīvai nodrošināšanai. Ja tiek reģistrēti negatīvi rezultāti, tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina visu nepieciešamo pasākumu veikšanu iespējami ātrākai ražošanas atbilstības atjaunošanai.
5. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU
5.1. Apstiprinājumu, kas lokizlādes gaismas avotam piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, drīkst anulēt, ja nav ievērotas noteiktās ražošanas atbilstības prasības.
5.2. Ja nolīguma līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā, nekavējoties informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.
6. RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu lokizlādes gaismas avota tipu, tas attiecīgi informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas minētā iestāde informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.
7. PAR TIPA APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES
Nolīguma līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par tipa apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu.
(1) Selektīvi dzeltena spuldze vai papildu selektīvi dzeltens ārējais spuldzes apvalks, kas paredzēts tikai krāsas, nevis citu raksturlielumu maiņai lokizlādes gaismas avotos, kuri izstaro baltu gaismu, nav pamats lokizlādes gaismas avota tipa maiņai.
(2) 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
A B C D E F G H J K L M N P R S T U V W X Y Z
(3) 1958. gada nolīguma līgumslēdzēju pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev. 3, 3. pielikums, www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.
1. PIELIKUMS
LOKIZLĀDES GAISMAS AVOTU LAPAS (1)
Lapas par attiecīgo lokizlādes gaismas avota kategoriju un grupu, kurā attiecīgā kategorija ir iekļauta, ar ierobežojumiem attiecībā uz šīs kategorijas izmantošanu piemēro, kā noteikts Rezolūcijā R.E.5 (1) vai tās turpmākajās redakcijās, ko piemēro lokizlādes gaismas avota tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
(1) No 2017. gada 22. jūnija lapas par lokizlādes gaismas avotiem, saraksts un grupas attiecībā uz gaismas avotu kategorijām, kurām ir attiecīgās kategorijas izmantošanas ierobežojumi, un attiecīgo lapu numuri ir iekļauti Rezolūcijā R.E.5 ar simbolu ECE/TRANS/WP.29/2016/111.
3. PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪMES IZKĀRTOJUMA PIEMĒRS
(sk. šo noteikumu 2.4.4. punktu)
a = 2,5 mm min.
Iepriekš norādītā apstiprinājuma marķējuma zīme, kas atrodas uz lokizlādes gaismas avota, norāda, ka gaismas avots ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E 11) ar apstiprinājuma kodu 0A01. Apstiprinājuma koda pirmā rakstzīme norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumu Nr. 99 sākotnējā redakcijā.
4. PIELIKUMS
ELEKTRISKO UN FOTOMETRISKO RAKSTURLIELUMU MĒRĪJUMA METODE
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Ieslēgšanas, stabilizācijas un karstas atkārtotas ieslēgšanas testu un elektrisko un fotometrisko raksturlielumu mērīšanas nolūkā lokizlādes gaismas avotu darbina atmosfēras gaisā pie apkārtējās vides temperatūras 25 ± 5 °C.
2. BALASTS
Ja balasts nav integrēts gaismas avotā, visus testus un mērījumus veic ar balastu, kā norādīts šo noteikumu 2.2.2.4. punktā. Barošanas avotam, ko izmanto ieslēgšanas un stabilizācijas testiem, ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu ātru augstsprieguma impulsa kāpinājumu.
3. DEGŠANAS STĀVOKLIS
Degšanas stāvoklis ir horizontāls ± 10° robežās ar barošanas vadu uz leju. Vecināšanas un testēšanas stāvokļiem jābūt identiskiem. Ja lokizlādes gaismas avots nejauši tiek darbināts nepareizajā virzienā, pirms mērījumu sākšanas to atkārtoti vecina. Vecināšanas un mērījumu laikā cilindrā, kura diametrs ir 32 mm un garums 60 mm un kas ir koncentrisks ap atskaites asi un simetrisks lokam, nedrīkst atrasties elektrību vadoši priekšmeti. Turklāt jāizvairās no magnētiskās izkliedes laukiem.
4. VECINĀŠANA
Visus testus veic ar gaismas avotiem, kas ir vecināti vismaz 15 ciklos šādā pārslēgšanas ciklā:
|
45 minūtes ieslēgts, 15 sekundes izslēgts, 5 minūtes ieslēgts, 10 minūtes izslēgts. |
5. BAROŠANAS SPRIEGUMS
Visus testus veic testa spriegumā, kas norādīts attiecīgajā datu lapā.
6. IESLĒGŠANAS TESTS
Ieslēgšanas testu piemēro gaismas avotiem, kas nav vecināti un nav lietoti vismaz 24 stundas pirms testa.
7. STABILIZĀCIJAS TESTS
Stabilizācijas testu veic gaismas avotiem, kas nav lietoti vismaz 1 stundu pirms testa.
8. KARSTAS ATKĀRTOTAS IESLĒGŠANAS TESTS
Gaismas avotu ieslēdz un darbina ar balastu (iespējams integrētu) testa spriegumā 15 minūtes. Pēc tam barošanas spriegumu balastam vai gaismas avotam ar integrētu balastu izslēdz uz periodu, kas norādīts attiecīgajā datu lapā, un tad atkal ieslēdz.
9. ELEKTRISKAIS UN FOTOMETRISKAIS TESTS
Pirms jebkuriem mērījumiem gaismas avotu stabilizē 15 minūtes.
10. KRĀSA
Gaismas avota krāsu mēra integrējošā sfērā, izmantojot mērīšanas sistēmu, kas uzrāda saņemtās gaismas CIE hromatiskuma koordinātas ar izšķirtspēju ± 0,002.
5. PIELIKUMS
OPTISKIE IESTATĪJUMI LOKA POZĪCIJAS UN FORMAS UN ELEKTRODU ATRAŠANĀS VIETAS MĒRĪJUMAM (1)
Lokizlādes gaismas avotu novieto, kā norādīts attiecīgās kategorijas galvenajā rasējumā.
Optiskai sistēmai uz ekrāna jāattēlo faktiskais A loka A′ attēls ar vēlamo palielinājumu M = s′/s = 20. Optiskajai sistēmai jābūt aplanātiskai un ahromātiskai. Optiskās sistēmas fokusa attālumā (f) membrānai (d) jāprojicē loks ar gandrīz paralēliem novērošanas virzieniem. Lai iegūtu daļējas nobīdes leņķi, kas nav lielāks par μ = 0,5°, fokusa membrānas diametrs attiecībā pret optiskās sistēmas fokusa attālumu nedrīkst būt lielāks par d = 2f tan(μ). Optiskās sistēmas aktīvais diametrs nedrīkst būt lielāks par:
|
D = (1 + 1/M)d + c + (b1 + b2)/2 (c, b1 un b2 ir norādīti lapās, kurās noteikta elektrodu atrašanās vieta). |
Skalai uz ekrāna jānodrošina elektrodu pozīcijas mērījumi. Iepriekšēju izkārtojuma kalibrēšanu var veikt, izmantojot atsevišķu projektoru ar paralēlu gaismas kūli savienojumā ar mērierīci, kuras ēna tiek projicēta uz ekrāna. Mērierīce uzrāda atskaites asi un plakni, kas ir paralēla atskaites plaknei un “e” mm attālumā no tās.
Ekrāna plaknē jāuzstāda uztvērējs, kuru var virzīt vertikāli pa līniju, kas atbilst plaknei “e” attālumā no lokizlādes gaismas avota atskaites plaknes.
Uztvērēja relatīvajai spektrālajai jutībai jābūt līdzvērtīgai cilvēka acs jutībai. Uztvērēja izmērs nedrīkst būt lielāks par 0,2 M mm horizontālā virzienā un lielāks par 0,025 M mm vertikālā virzienā (M = palielinājums). Izmērāmās kustības diapazonam jābūt tādam, lai varētu veikt prasītos loka izliekuma (r) un loka difūzijas (s) mērījumus. Veicot izkliedētās gaismas mērījumu, uztvērēja forma ir apaļa ar diametru 0,2 M mm.
(1) Šī metode ir mērījuma metodes piemērs; drīkst izmantot jebkuru metodi ar ekvivalentu mērīšanas precizitāti.
6. PIELIKUMS
PRASĪBU MINIMUMS RAŽOTĀJA KVALITĀTES KONTROLES PROCEDŪRĀM
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Atbilstības prasības no fotometriskā (arī UV starojuma), ģeometriskā, vizuālā un elektriskā viedokļa uzskata par izpildītām tad, ja ir ievērotas šo noteikumu 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā norādītās lokizlādes gaismas avotu ražošanas pielaides un prasības, ko paredz attiecīgās cokolu datu lapas.
2. PRASĪBU MINIMUMS RAŽOTĀJAM ATTIECĪBĀ UZ ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJU
Katram lokizlādes gaismas avota tipam ražotājs vai apstiprinājuma marķējuma zīmes turētājs atbilstošos intervālos veic testus saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.
2.1. Testu raksturojums
Šo specifikāciju atbilstības testi aptver fotometriskos, ģeometriskos un optiskos raksturlielumus.
2.2. Testos izmantotās metodes
2.2.1. Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām metodēm.
2.2.2. Lai piemērotu šā pielikuma 2.2.1. punkta noteikumus, regulāri ir jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar tipa apstiprinātājas iestādes veiktajiem mērījumiem.
2.3. Paraugu ņemšanas veids
Lokizlādes gaismas avotu paraugus izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir viena tipa lokizlādes gaismas avotu kopa, kas definēta atbilstīgi ražotāja izmantotajām ražošanas metodēm.
2.4. Pārbaudītie un reģistrētie raksturlielumi
Lokizlādes gaismas avotus pārbauda un testa rezultātus reģistrē, ievērojot šo noteikumu 7. pielikuma 1. tabulā norādītās raksturlielumu grupas.
2.5. Pieņemamības kritēriji
Ražotājs vai apstiprinājuma turētājs ir atbildīgs par testa rezultātu statistiska pētījuma veikšanu nolūkā nodrošināt atbilstību specifikācijai, kas šo noteikumu 4.1. punktā noteikta ražojumu atbilstības verifikācijai.
Atbilstība ir nodrošināta, ja nav pārsniegts pieļaujamais neatbilstības līmenis šo noteikumu 7. pielikuma 1. tabulā norādītajā raksturlielumu grupā. Tas nozīmē, ka to lokizlādes gaismas avotu skaits, kas neatbilst prasībai, kuru piemēro jebkurai kāda lokizlādes gaismas avota tipa raksturlielumu grupai, nepārsniedz pieņemamības robežvērtības, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 7. pielikuma 2., 3. vai 4. tabulā.
Piezīme. Katra atsevišķa lokizlādes gaismas avota prasība ir uzskatāma par raksturlielumu.
7. PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANA UN RAŽOTĀJA TESTU IERAKSTU ATBILSTĪBAS LĪMEŅI
1. tabula
Raksturlielumi
Raksturlielumu grupa |
Lokizlādes gaismas avota tipu testu ierakstu grupa (*1) |
Vismaz 12 paraugi mēnesī katrā grupā (*1) |
Pieļaujamais neatbilstības līmenis katrā raksturlielumu grupā (%) |
Marķējums, salasāmība un izturīgums |
Visi tipi ar vienādiem ārējiem izmēriem |
315 |
1 |
Spuldzes kvalitāte |
Visi tipi, kam ir vienāda spuldze |
315 |
1 |
Ārējie izmēri (izņemot cokolu) |
Visi vienas kategorijas tipi |
315 |
1 |
Loka un joslu pozīcija un izmēri |
Visi vienas kategorijas tipi |
200 |
6,5 |
Ieslēgšana, stabilizācija un karsta atkārtota ieslēgšana |
Visi vienas kategorijas tipi |
200 |
1 |
Lokizlādes gaismas avota spriegums un jauda |
Visi vienas kategorijas tipi |
200 |
1 |
Gaismas plūsma, krāsa un UV starojums |
Visi vienas kategorijas tipi |
200 |
1 |
Pieņemamības robežvērtības, kas pamatojas uz dažādu testa rezultātu skaitu katrai raksturlielumu grupai, ir norādītas 2. tabulā kā maksimālais neatbilstību skaits. Robežvērtības ir noteiktas atbilstoši pieļaujamajam neatbilstības līmenim viena procenta apjomā, pieņemot, ka pieņemamības varbūtība ir vismaz 0,95.
2. tabula
Katra raksturlieluma testa rezultātu skaits |
Pieņemamības robežvērtības |
…–200 |
5 |
201–260 |
6 |
261–315 |
7 |
316–370 |
8 |
371–435 |
9 |
436–500 |
10 |
501–570 |
11 |
571–645 |
12 |
646–720 |
13 |
721–800 |
14 |
801–860 |
15 |
861–920 |
16 |
921–990 |
17 |
991–1 060 |
18 |
1 061 –1 125 |
19 |
1 126 –1 190 |
20 |
1 191 –1 249 |
21 |
Pieņemamības robežvērtības, kas pamatojas uz dažādu testa rezultātu skaitu katrai raksturlielumu grupai, ir norādītas 3. tabulā kā maksimālais neatbilstību skaits. Robežvērtības ir noteiktas atbilstoši pieļaujamajam neatbilstības līmenim 6,5 procentu apjomā, pieņemot, ka pieņemamības varbūtība ir vismaz 0,95.
3. tabula
Reģistrēto lokizlādes gaismas avotu skaits |
Pieņemamības robežvērtības |
Reģistrēto lokizlādes gaismas avotu skaits |
Pieņemamības robežvērtības |
Reģistrēto lokizlādes gaismas avotu skaits |
Pieņemamības robežvērtības |
–200 |
21 |
541–553 |
47 |
894–907 |
73 |
201–213 |
22 |
554–567 |
48 |
908–920 |
74 |
214–227 |
23 |
568–580 |
49 |
921–934 |
75 |
228–240 |
24 |
581–594 |
50 |
935–948 |
76 |
241–254 |
25 |
595–608 |
51 |
949–961 |
77 |
255–268 |
26 |
609–621 |
52 |
962–975 |
78 |
269–281 |
27 |
622–635 |
53 |
976–988 |
79 |
282–295 |
28 |
636–648 |
54 |
989–1 002 |
80 |
296–308 |
29 |
649–662 |
55 |
1 003 –1 016 |
81 |
309–322 |
30 |
663–676 |
56 |
1 017 –1 029 |
82 |
323–336 |
31 |
677–689 |
57 |
1 030 –1 043 |
83 |
337–349 |
32 |
690–703 |
58 |
1 044 –1 056 |
84 |
350–363 |
33 |
704–716 |
59 |
1 057 –1 070 |
85 |
364–376 |
34 |
717–730 |
60 |
1 071 –1 084 |
86 |
377–390 |
35 |
731–744 |
61 |
1 085 –1 097 |
87 |
391–404 |
36 |
745–757 |
62 |
1 098 –1 111 |
88 |
405–417 |
37 |
758–771 |
63 |
1 112 –1 124 |
89 |
418–431 |
38 |
772–784 |
64 |
1 125 –1 138 |
90 |
432–444 |
39 |
785–798 |
65 |
1 139 –1 152 |
91 |
445–458 |
40 |
799–812 |
66 |
1 153 –1 165 |
92 |
459–472 |
41 |
813–825 |
67 |
1 166 –1 179 |
93 |
473–485 |
42 |
826–839 |
68 |
1 180 –1 192 |
94 |
486–499 |
43 |
840–852 |
69 |
1 193 –1 206 |
95 |
500–512 |
44 |
853–866 |
70 |
1 207 –1 220 |
96 |
513–526 |
45 |
867–880 |
71 |
1 221 –1 233 |
97 |
527–540 |
46 |
881–893 |
72 |
1 234 –1 249 |
98 |
Pieņemamības robežvērtības, kas pamatojas uz dažādu testa rezultātu skaitu katrai raksturlielumu grupai, ir norādītas 4. tabulā kā rezultātu procentuālā attiecība, pieņemot, ka pieņemamības varbūtība ir vismaz 0,95.
4. tabula
Katra raksturlieluma testa rezultātu skaits |
Pieņemamības robežvērtības, kas norādītas kā rezultātu procentuālā attiecība |
Pieņemamības robežvērtības, kas norādītas kā rezultātu procentuālā attiecība |
Pieņemamais 1 % neatbilstību līmenis |
Pieņemamais 6,5 % neatbilstību līmenis |
|
1 250 |
1,68 |
7,91 |
2 000 |
1,52 |
7,61 |
4 000 |
1,37 |
7,29 |
6 000 |
1,30 |
7,15 |
8 000 |
1,26 |
7,06 |
10 000 |
1,23 |
7,00 |
20 000 |
1,16 |
6,85 |
40 000 |
1,12 |
6,75 |
80 000 |
1,09 |
6,68 |
100 000 |
1,08 |
6,65 |
1 000 000 |
1,02 |
6,55 |
(*1) Novērtējumā parasti ietver sērijveida lokizlādes gaismas avotu ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Ražotājs drīkst grupēt kopā ierakstus par vienu tipu no dažādām ražotnēm, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.
8. PIELIKUMS
PRASĪBU MINIMUMS INSPEKTORA VEIKTAI PARAUGU ŅEMŠANAI
1. Atbilstības prasības no fotometriskā, ģeometriskā, vizuālā un elektriskā viedokļa uzskata par izpildītām tad, ja ir ievērotas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā norādītās lokizlādes gaismas avotu ražošanas pielaides un prasības, ko paredz attiecīgās cokolu datu lapas.
2. Sērijveida ražojuma lokizlādes gaismas avotu atbilstību neapstrīd, ja rezultāti atbilst šā pielikuma 5. punkta prasībām.
3. Atbilstību apstrīd un ražotājam pieprasa nodrošināt ražojumu atbilstību prasībām, ja rezultāti neatbilst šā pielikuma 5. punkta prasībām.
4. Ja piemēro šā pielikuma 3. punktu, divu mēnešu laikā no nesenas ražojumu partijas pēc nejaušības principa izvēlas papildu paraugu, kurā ir 250 lokizlādes gaismas avotu.
5. Par atbilstības apstiprināšanu vai neapstiprināšanu lemj saskaņā ar tabulā norādītajām vērtībām. Katrā raksturlielumu grupā lokizlādes gaismas avotus vai nu pieņem, vai noraida saskaņā ar tabulā norādītajām vērtībām (1).
Paraugs |
1 % (*1) |
6,5 % (*1) |
||
Pieņemt |
Noraidīt |
Pieņemt |
Noraidīt |
|
Pirmā parauga lielums: 125 |
2 |
5 |
11 |
16 |
Ja neatbilstošo vienību skaits ir lielāks par 2 (11) un mazāks par 5 (16), ņem otru paraugu, kurā ir 125 vienības, un novērtē 250 vienību. |
6 |
7 |
26 |
27 |
(1) Piedāvātā shēma ir paredzēta, lai novērtētu lokizlādes gaismas avotu atbilstību līdz pieņemamam neatbilstības līmenim (attiecīgi 1 % un 6,5 %), un tās pamatā ir divkāršas paraugu ņemšanas plāns parastai pārbaudei, kas ietverts IEC publikācijā Nr. 60410 “Paraugu ņemšanas plāni un procedūras pārbaudei pēc pazīmēm”.
(*1) Lokizlādes gaismas avotus pārbauda un testa rezultātus reģistrē, ievērojot šo noteikumu 7. pielikuma 1. tabulā norādītās raksturlielumu grupas.
17.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 320/63 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:
http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 128 – Vienoti noteikumi par gaismas diožu (LED) gaismas avotu apstiprināšanu izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos [2018/1998]
Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:
šo noteikumu sākotnējās redakcijas 7. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2018. gada 16. oktobris
SATURS
NOTEIKUMI
1. |
Darbības joma |
2. |
Administratīvie noteikumi |
3. |
Tehniskās prasības |
4. |
Ražošanas atbilstība |
5. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
6. |
Ražošanas pilnīga izbeigšana |
7. |
Par tipa apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses |
PIELIKUMI
1. |
LED gaismas avotu lapas |
2. |
Paziņojums |
3. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojuma piemērs |
4. |
Elektrisko un fotometrisko raksturlielumu mērījuma metode |
5. |
Prasību minimums ražotāja kvalitātes kontroles procedūrām |
6. |
Paraugu ņemšana un atbilstības līmeņi ražotāja testu ierakstiem |
7. |
Prasību minimums tipa apstiprinātājai iestādei attiecībā uz izlases veida pārbaudēm |
8. |
Izlases veida pārbaudē apstiprināta atbilstība |
9. |
Gaismu izstarojošā laukuma spilgtuma kontrasta un spilgtuma vienmērīguma mērījuma metode |
1. DARBĪBAS JOMA
Šie noteikumi attiecas uz LED gaismas avotiem, kas norādīti 1. pielikumā un paredzēti izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos.
2. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI
2.1. Definīcijas
2.1.1. Termina “kategorija” definīcija
Šajos noteikumos terminu “kategorija” lieto, lai raksturotu standartizētu LED gaismas avotu atšķirīgo pamatkonstrukciju. Katrai kategorijai ir īpašs apzīmējums, piemēram: “LW1”, “LY2”, “LR2”.
2.1.2. Termina “tips” definīcija
Dažādu “tipu”LED gaismas avoti ir vienas kategorijas LED gaismas avoti, kas atšķiras šādos būtiskos aspektos:
2.1.2.1. |
tirdzniecības nosaukums vai preču zīme LED gaismas avotus ar vienādu tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, kurus ražojuši dažādi ražotāji, uzskata par atšķirīgiem tipiem. LED gaismas avotus, kurus ražojis viens ražotājs un kuri atšķiras tikai ar tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, drīkst uzskatīt par vienu tipu; |
2.1.2.2. |
gaismas avota konstrukcija, ciktāl šīs atšķirības ietekmē optiskos rezultātus; |
2.1.2.3. |
nominālais spriegums. |
2.2. Apstiprinājuma pieteikums
2.2.1. Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes īpašnieks vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.
2.2.2. Katram apstiprinājuma pieteikumam pievieno (sk. arī 2.4.2. punktu):
2.2.2.1. |
rasējumus trijos eksemplāros, kas ir pietiekami detalizēti tipa noteikšanai; |
2.2.2.2. |
īsu tehnisko aprakstu; |
2.2.2.3. |
piecus paraugus. |
2.2.3. Ja LED gaismas avotu tips no jau apstiprināta tipa atšķiras tikai ar tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi, ir pietiekami, ja iesniedz:
2.2.3.1. |
ražotāja deklarāciju, ka iesniegtais tips:
|
2.2.3.2. |
divus paraugus, kuriem ir jaunais tirdzniecības nosaukums vai preču zīme. |
2.2.4. Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās par apmierinošu pasākumu ieviešanu ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.
2.3. Uzraksti
2.3.1. Apstiprināšanai iesniegtajiem LED gaismas avotiem uz cokola ir:
2.3.1.1. |
pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme; |
2.3.1.2. |
nominālais spriegums; |
2.3.1.3. |
attiecīgās kategorijas apzīmējums; |
2.3.1.4. |
pietiekami daudz vietas apstiprinājuma marķējuma zīmes izvietošanai. |
2.3.2. Vieta, kas minēta 2.3.1.4. punktā, ir norādīta apstiprinājuma pieteikumam pievienotajos rasējumos.
2.3.3. Uzrakstus, kas nav iekļauti 2.3.1. un 2.4.4. punktā, drīkst izvietot ar nosacījumu, ka tie nelabvēlīgi neietekmē gaismas raksturlielumus.
2.4. Apstiprinājums
2.4.1. Ja visi saskaņā ar 2.2.2.3. vai 2.2.3.2. punktu iesniegtie LED gaismas avota tipa paraugi atbilst šo noteikumu prasībām, apstiprinājumu piešķir.
2.4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma kodu. Tā pirmā rakstzīme norāda grozījumu sēriju apstiprinājuma izsniegšanas laikā.
Tai seko identifikācijas kods, kurā ir ne vairāk kā trīs rakstzīmes. Izmanto tikai šādus arābu ciparus un lielos burtus:
“0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 A B C D E F G H J K L M N P R S T U V W X Y Z”.
Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt to pašu kodu citam LED gaismas avotu tipam.
2.4.3. Paziņojumu par LED gaismas avotu tipa apstiprināšanu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, paziņo, izmantojot paraugam šo noteikumu 2. pielikumā atbilstošu veidlapu un apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēja sagādātu rasējumu, kura formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) un mērogs ir vismaz 2: 1.
2.4.4. Katram LED gaismas avotam, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, 2.3.1.4. punktā norādītajā vietā papildus 2.3.1. punktā prasītajiem uzrakstiem liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:
2.4.4.1. |
nošķelts aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kas piešķīrusi apstiprinājumu (1); |
2.4.4.2. |
apstiprinājuma kods, kas izvietots blakus nošķeltajam aplim. |
2.4.5. Ja pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis vienu apstiprinājuma kodu vairākiem tirdzniecības nosaukumiem vai preču zīmēm, pietiek, ja viens vai vairāki atbilst 2.3.1.1. punkta prasībām.
2.4.6. Marķējuma zīmes un uzraksti, kas norādīti 2.3.1. un 2.4.4. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.
2.4.7. Šo noteikumu 3. pielikumā ir sniegts apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojuma piemērs.
3. TEHNISKĀS PRASĪBAS
3.1. Definīcijas
Piemēro definīcijas, kuras sniegtas Rezolūcijā R.E.5 vai tās turpmākajās redakcijās, ko piemēro tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
3.2. Vispārīgas specifikācijas
3.2.1. Katrs iesniegtais paraugs atbilst šo noteikumu attiecīgajām specifikācijām.
3.2.2. LED gaismas avotus konstruē tā, lai tie būtu un paliktu labā darba kārtībā normālos ekspluatācijas apstākļos. Turklāt tiem nedrīkst būt konstrukcijas vai ražošanas defekti.
3.2.3. Uz LED gaismas avotu optiskās virsmas nedrīkst būt švīkas vai plankumi, kas varētu mazināt to efektivitāti un optisko veiktspēju. Par to pārliecinās, kad uzsāk tipa apstiprinājuma testus un kad prasīts attiecīgajos šo noteikumu punktos.
3.2.4. LED gaismas avotus aprīko ar standarta cokoliem, kas atbilst IEC publikācijas Nr. 60061 cokolu datu lapām, kā noteikts 1. pielikuma atsevišķajās datu lapās.
3.2.5. Cokols ir stingrs un cieši piestiprināts pie pārējā LED gaismas avota.
3.2.6. Lai pārliecinātos, vai LED gaismas avoti atbilst 3.2.3.–3.2.5. punkta prasībām, veic vizuālu inspicēšanu, izmēru pārbaudi un vajadzības gadījumā arī izmēģinājuma uzstādīšanu turētājā, kā norādīts IEC publikācijā Nr. 60061.
3.2.7. Pusvadītāju pāreja(-as) un, iespējams, viens vai vairāki elementi pārveidei uz fluorescences pamata ir vienīgais(-ie) LED gaismas avota elements(-i), kas rada un izstaro gaismu, kad pieslēgta strāva.
3.3. Testi
3.3.1. LED gaismas avotus vispirms vecina to testa spriegumā vismaz 48 stundas. Daudzfunkciju LED gaismas avotiem katru funkciju vecina atsevišķi.
3.3.2. Ja vien nav noteikts citādi, elektriskos un fotometriskos mērījumus veic attiecīgajā(-os) testa spriegumā(-os).
3.3.3. Elektriskos mērījumus, kas noteikti 4. pielikumā, veic ar vismaz 0,2 klases instrumentiem (0,2 procentu relatīvā kļūda).
3.4. Gaismu izstarojošā laukuma novietojums un izmēri
3.4.1. Gaismu izstarojošā laukuma novietojums un izmēri atbilst prasībām, kas noteiktas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.4.2. Mērījumu veic pēc LED gaismas avota vecināšanas saskaņā ar 3.3.1. punktu.
3.5. Gaismas plūsma
3.5.1. Mērot atbilstīgi 4. pielikuma nosacījumiem, gaismas plūsmai jābūt robežvērtībās, kas norādītas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.5.2. Mērījumu veic pēc LED gaismas avota vecināšanas saskaņā ar 3.3.1. punktu.
3.6. Normalizētā gaismas stipruma sadalījums/kumulatīvās gaismas plūsmas sadalījums
3.6.1. Mērot atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma testa nosacījumiem, normalizētā gaismas stipruma sadalījumam un/vai kumulatīvās gaismas plūsmas sadalījumam jābūt robežvērtībās, kas norādītas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.6.2. Mērījumu veic pēc LED gaismas avota vecināšanas saskaņā ar 3.3.1. punktu.
3.7. Krāsa
3.7.1. LED gaismas avotu izstarotās gaismas krāsa ir norādīta attiecīgajā datu lapā. Uz šiem noteikumiem attiecas izstarotās gaismas krāsas definīcijas, kuras sniegtas Noteikumos Nr. 48 un to sērijas grozījumos, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
3.7.2. Izstarotās gaismas krāsu mēra, izmantojot 4. pielikumā noteikto metodi. Krāsu koordinātu izmērītā integrālā vērtība ir prasītajā hromatiskuma zonā.
3.7.2.1. Turklāt LED gaismas avotiem, kas izstaro baltu gaismu un ko izmanto uz priekšu vērstās apgaismes ierīcēs, krāsu mēra tajos pašos virzienos, kuri attiecīgajā datu lapā norādīti gaismas stipruma sadalījumam, bet tikai tad, ja norādītais minimālais gaismas stiprums pārsniedz 50 cd/klm. Katra krāsu koordinātu izmērītā vērtība atrodas izmērītās integrālās vērtības pielaides zonā, t. i., 0,025 vienības x virzienā un 0,050 vienības y virzienā. Maksimālā gaismas stipruma virzienā izmērītā vērtība un visas izmērītās vērtības standarta (etalona) LED gaismas avotam arī atrodas prasītajā baltas gaismas hromatiskuma zonā.
3.7.3. Turklāt baltu gaismu izstarojošu LED gaismas avotu gadījumā gaismas minimālais sarkanās daļas saturs ir šāds:
kur:
Ee(λ) |
(mērvienība W) |
ir starojuma plūsmas blīvuma spektrālais sadalījums; |
V(λ) |
(mērvienība 1) |
ir spektrālā gaismas efektivitāte; |
λ |
(mērvienība nm) |
ir viļņa garums. |
Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus.
3.8. Ultravioletais (UV) starojums
LED gaismas avota UV starojums ir tāds, lai LED gaismas avots ir zema UV tipa, kas atbilst:
kur:
S(λ) (mērvienība 1) |
ir spektrālā svēruma funkcija; |
km = 683 lm/W |
ir starojuma gaismas atdeves maksimālā vērtība. |
(Pārējo simbolu definīcijas sk. 3.7.3. punktā.)
Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus. UV starojuma īpatsvaru nosaka, ņemot vērā turpmākajā tabulā norādītās vērtības.
λ |
S(λ) |
λ |
S(λ) |
λ |
S(λ) |
250 |
0,430 |
305 |
0,060 |
355 |
0,00016 |
255 |
0,520 |
310 |
0,015 |
360 |
0,00013 |
260 |
0,650 |
315 |
0,003 |
365 |
0,00011 |
265 |
0,810 |
320 |
0,001 |
370 |
0,00009 |
270 |
1,000 |
325 |
0,00050 |
375 |
0,000077 |
275 |
0,960 |
330 |
0,00041 |
380 |
0,000064 |
280 |
0,880 |
335 |
0,00034 |
385 |
0,000053 |
285 |
0,770 |
340 |
0,00028 |
390 |
0,000044 |
290 |
0,640 |
345 |
0,00024 |
395 |
0,000036 |
295 |
0,540 |
350 |
0,00020 |
400 |
0,000030 |
300 |
0,300 |
|
|
|
|
Piezīme. Vērtības saskaņā ar “IRPA/INIRC norādījumiem par ultravioletā starojuma ekspozīcijas robežām”. Izvēlētie viļņa garumi (nanometros) ir reprezentatīvi; citas vērtības būtu jāinterpolē.
3.9. Standarta LED gaismas avoti
Papildu prasības standarta (etalona) LED gaismas avotiem ir norādītas 1. pielikuma attiecīgajās datu lapās.
3.10. Maksimālā testa temperatūra
Ja 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā ir norādīta maksimālā testa temperatūra, piemēro šādas prasības.
3.10.1. |
Mērot atbilstīgi 4. pielikuma 5. punkta nosacījumiem:
|
3.10.2. |
Pēc 3.10.1. punktā norādītās mērījumu procedūras pabeigšanas LED gaismas avotu attiecīgajā(-os) testa spriegumā(-os) nepārtraukti darbina 1 000 h; un
|
3.10.3. |
Pēc 3.10.2. punktā norādītās procedūras pabeigšanas, mērot atbilstoši 4. pielikuma 5. punkta nosacījumiem:
|
3.10.4. |
Pēc 3.10.3. punktā norādītās mērījumu procedūras pabeigšanas 3.2.3. punktā norādītās prasības verificē atkārtoti. |
3.11. LED gaismas avoti bez vispārīgiem ierobežojumiem
3.11.1. Gaismu izstarojošā laukuma raksturlielumi
Nominālā emitētāja taisnstūra izmērs un novietojums, kā arī gaismu izstarojošā laukuma puse(-es), kurā(-ās) var radīt robežu starp izgaismoto un neizgaismoto zonu, ir norādīta(-as) 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
Tālāk norādīto raksturlielumu vērtības nosaka, izmantojot 9. pielikumā aprakstīto metodi:
a) |
spilgtuma kontrasts; |
b) |
1.a un 1.b zonas izmērs un novietojums; |
c) |
virsmas attiecība R0,1 un R0,7; |
d) |
maksimālās novirzes vērtība ΔL. |
3.11.2. Gaismu izstarojošā laukuma spilgtuma kontrasts
3.11.2.1. Gaismu izstarojošā laukuma spilgtuma kontrasta vērtība(-as) atbilst robežvērtībām, kas noteiktas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.11.2.2. Gadījumā, ja attiecīgajā datu lapā ir norādīta tikai viena gaismu izstarojošā laukuma puse, kura var radīt robežu starp izgaismoto un neizgaismoto zonu, 1.b zonas novietojums ir tuvāk attiecīgajai 1.a zonas pusei nekā pretējai pusei.
3.11.3. Gaismu izstarojošā laukuma spilgtuma vienmērīgums
3.11.3.1. 1.a zonas laukums (gaismu izstarojošais laukums) ir nominālā emitētāja taisnstūra robežās, kā norādīts 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā, un gaismu izstarojošā laukuma izmērs ir robežvērtībās, kas norādītas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.11.3.2. Vērtība R0,1 ir robežvērtībās, kas norādītas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.11.3.3. Vērtība R0,7 ir robežvērtībās, kas norādītas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā.
3.11.3.4. Spilgtuma novirze ΔL nepārsniedz ± 20 procentu.
4. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
4.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātus LED gaismas avotus ražo atbilstīgi apstiprinātajam tipam, ievērojot uzrakstus un tehniskās prasības, kas noteiktas 3. punktā un šo noteikumu 1., 4. un 5. pielikumā.
4.2. Lai pārbaudītu 4.1. punkta prasību izpildi, veic piemērotas ražošanas kontroles.
4.3. Apstiprinājuma turētājam jo īpaši:
4.3.1. |
jānodrošina ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles procedūras; |
4.3.2. |
jābūt piekļuvei kontroles iekārtām, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību katram apstiprinātajam tipam; |
4.3.3. |
jānodrošina, ka testa rezultātu dati tiek reģistrēti un attiecīgie dokumenti ir pieejami laikposmā, ko saskaņo ar tipa apstiprinātāju iestādi; |
4.3.4. |
jāanalizē katra testa veida rezultāti, piemērojot 6. pielikuma kritērijus, nolūkā verificēt un nodrošināt ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības; |
4.3.5. |
jānodrošina to, ka attiecībā uz katru LED gaismas avota tipu tiek veikti vismaz šo noteikumu 5. pielikumā noteiktie testi; |
4.3.6. |
jānodrošina, lai ikviena paraugu ņemšana, kura pierāda neatbilstību attiecīgajam testa veidam, būtu par iemeslu atkārtotai paraugu ņemšanai vai citam testam. Veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību. |
4.4. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst pārliecināties par to kontroles metožu atbilstību, ko piemēro katrai ražošanas vienībai.
4.4.1. Katras inspicēšanas laikā inspektoram uzrāda testu žurnālus un ražošanas kontroles ziņojumus.
4.4.2. Inspektors drīkst ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu drīkst noteikt atbilstoši paša ražotāja veikto verifikāciju rezultātiem.
4.4.3. Ja kvalitātes līmenis šķiet neapmierinošs vai ja šķiet, ka jāpārliecinās par to testu derīgumu, kas veikti, piemērojot 4.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprinājuma testus.
4.4.4. Kompetentā iestāde drīkst veikt jebkuru šajos noteikumos noteikto testu. Ja kompetentā iestāde nolemj veikt izlases veida pārbaudes, piemēro šo noteikumu 7. un 8. pielikuma kritērijus.
4.4.5. Parastais kompetentās iestādes atļautais inspekciju biežums ir reizi divos gados. Ja kāda šāda apmeklējuma laikā reģistrē negatīvus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina visu nepieciešamo pasākumu veikšanu iespējami ātrākai ražošanas atbilstības atjaunošanai.
5. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU
5.1. Apstiprinājumu, kas LED gaismas avotam piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, drīkst anulēt, ja nav ievērotas prasības vai ja LED gaismas avots, uz kura ir apstiprinājuma marķējuma zīme, neatbilst apstiprinātajam tipam.
5.2. Ja nolīguma līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā, nekavējoties informē pārējās līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus.
6. RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu LED gaismas avota tipu, tas attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas minētā iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā, informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.
7. PAR TIPA APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES
1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu.
(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punktā.
1. PIELIKUMS
LED GAISMAS AVOTU LAPAS (1)
Lapas par attiecīgo LED gaismas avota kategoriju un grupu, kurā attiecīgā kategorija ir iekļauta, ar ierobežojumiem attiecībā uz šīs kategorijas izmantošanu piemēro, kā noteikts Rezolūcijā R.E.5 vai tās turpmākajās redakcijās, ko piemēro LED gaismas avota tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
(1) No 2017. gada 22. jūnija lapas par LED gaismas avotiem, saraksts un grupas attiecībā uz gaismas avotu kategorijām, kurām ir attiecīgās kategorijas izmantošanas ierobežojumi, un attiecīgo lapu numuri ir iekļauti Rezolūcijā R.E.5 ar simbolu ECE/TRANS/WP.29/2016/111.
2. PIELIKUMS
Teksts attēlu3. PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪMES IZKĀRTOJUMA PIEMĒRS
(sk. 2.4.4. punktu)
Iepriekš norādītā apstiprinājuma marķējuma zīme, kas atrodas uz LED gaismas avota, norāda, ka gaismas avots ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E11) ar apstiprinājuma kodu 0A01. Apstiprinājuma koda pirmā rakstzīme norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumu Nr. 128 (*1) sākotnējā redakcijā.
(*1) Apstiprinājuma numurs nav jāmaina.
4. PIELIKUMS
ELEKTRISKO UN FOTOMETRISKO RAKSTURLIELUMU MĒRĪJUMA METODE
Visu kategoriju LED gaismas avotiem ar integrētu siltuma novadītāju mērījumus veic apkārtējās vides temperatūrā (23 ± 2) °C bezvēja apstākļos. Šiem mērījumiem saglabā minimālo brīvu gaisa telpu, kā norādīts datu lapās.
Visu kategoriju LED gaismas avotiem ar definētu Tb temperatūru mērījumus veic, stabilizējot Tb punktu noteiktā temperatūrā, kā definēts kategorijas datu lapā.
Ja 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā ir norādīta maksimālā testa temperatūra, paaugstinātās temperatūrās veic papildu mērījumus atbilstoši šā pielikuma 5. punktā aprakstītajai metodei.
1. GAISMAS PLŪSMA
1.1. Gaismas plūsmas mērījumu, izmantojot integrēšanas metodi, veic:
a) |
integrēta siltuma novadītāja gadījumā pēc 1 darbības minūtes un pēc 30 darbības minūtēm; vai |
b) |
pēc temperatūras stabilizācijas Tb punktā. |
1.2. Gaismas plūsmas vērtības, kas mērītas pēc:
a) |
30 minūtēm; vai |
b) |
stabilizācijas temperatūrā Tb, |
atbilst minimālo un maksimālo vērtību prasībām.
Ja vien datu lapā nav norādīts citādi, a) gadījumā šī vērtība ir starp 100 un 80 procentiem no vērtības, kas izmērīta pēc 1 minūtes.
1.3. Mērījumus veic attiecīgajā testa spriegumā un atbilstoši attiecīgā sprieguma diapazona minimālajām un maksimālajām vērtībām. Ja vien datu lapā nav norādīts detalizētāk, pielaides intervāla robežās nepārsniedz šādu gaismas plūsmas novirzi.
Nominālais spriegums |
Minim. spriegums |
Maks. spriegums |
6 |
6,0 |
7,0 |
12 |
12,0 |
14,0 |
24 |
24,0 |
28,0 |
Attiecīgā gaismas plūsmas pielaide (*1) |
± 30 % |
± 15 % |
2. NORMALIZĒTAIS GAISMAS STIPRUMS/KUMULATĪVĀ GAISMAS PLŪSMA
2.1. Gaismas stipruma mērījumus sāk:
a) |
integrēta siltuma novadītāja gadījumā pēc 30 darbības minūtēm; vai |
b) |
Tb punkta gadījumā, kas norādīts attiecīgajā datu lapā, pēc temperatūras stabilizācijas attiecīgajā Tb punktā. |
2.2. Mērījumus veic attiecīgā testa spriegumā.
2.3. Testa parauga normalizēto gaismas stiprumu aprēķina, gaismas stipruma sadalījumu, kas izmērīts atbilstoši šā pielikuma 2.1. un 2.2. punktam, dalot ar gaismas plūsmu, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 1.2. punktam.
2.4. Testa parauga kumulatīvo gaismas plūsmu aprēķina saskaņā ar CIE publikācijas Nr. 84-1989 4.3. iedaļu, integrējot gaismas stipruma vērtības, kas izmērītas atbilstoši 2.1. un 2.2. punktam, konusā ar telpisko leņķi.
3. KRĀSA
Izstarotās gaismas krāsa, ko mēra šā pielikuma 1.1. punktā norādītajos apstākļos, abos gadījumos ir prasītajās krāsas robežās.
4. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ
4.1. Enerģijas patēriņa mērījumu veic šā pielikuma 1.1. punktā norādītajos apstākļos, piemērojot šo noteikumu 3.3.3. punkta prasības.
4.2. Enerģijas patēriņa mērījumus veic attiecīgā testa spriegumā.
4.3. Iegūtās vērtības atbilst attiecīgās datu lapas minimālo un maksimālo vērtību prasībām.
5. FOTOMETRISKIE MĒRĪJUMI, JA IR NORĀDĪTA MAKSIMĀLĀ TESTA TEMPERATŪRA
5.1. Temperatūra un temperatūras diapazons
5.1.1. Fotometriskos mērījumus, kas norādīti 5.3., 5.4. un 5.5. punktā, veic paaugstinātās temperatūrās (T) intervālos, kas nepārsniedz 25 °C, LED gaismas avotam atrodoties pastāvīgā darbībā.
5.1.1.1. Tādas kategorijas LED gaismas avotu gadījumā, kam ir integrēts siltuma novadītājs, temperatūras diapazonu nosaka apkārtējās vides temperatūra (23 ± 2) °C; to paaugstina līdz maksimālajai testa temperatūrai (ieskaitot), kā norādīts 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā, turklāt saglabā minimālo brīvo gaisa telpu, kas norādīta attiecīgajā datu lapā, un pēc katras apkārtējās vides temperatūras paaugstināšanas nogaida 30 minūšu darbības periodu.
5.1.1.2. Tādas kategorijas LED gaismas avotu gadījumā, kam ir norādīta temperatūra Tb, temperatūras diapazonu nosaka temperatūra Tb, kas norādīta attiecīgajā datu lapā; to paaugstina līdz maksimālajai testa temperatūrai (ieskaitot), kā norādīts 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā, turklāt pirms katra mērījuma temperatūru stabilizē Tb punktā.
5.2. Spriegums
Mērījumus veic pie attiecīgā testa sprieguma.
5.3. Gaismas stipruma un krāsu koordinātu mērījuma virziens
Visas gaismas stipruma vērtības un krāsu koordinātas temperatūras diapazonā, kas norādīts 5.1. punktā, drīkst mērīt vienā un tajā pašā virzienā. Šajā virzienā gaismas stiprums visos mērījumos pārsniedz 20 cd.
5.4. Gaismas plūsmas vērtības paaugstinātās temperatūrās
Gaismas plūsmas vērtības paaugstinātās temperatūrās (T) 5.1. punktā norādītajā diapazonā drīkst aprēķināt, atbilstoši šā pielikuma 1.2. punktam izmērīto gaismas plūsmas vērtību koriģējot ar attiecību starp gaismas stipruma vērtībām, kas aprakstītas 5.3. punktā, un gaismas stipruma vērtību, kas izmērīta šādā temperatūrā:
a) |
23 °C, integrēta siltuma novadītāja gadījumā; |
b) |
Tb, ja temperatūra Tb ir definēta. |
5.5. Krāsas variācija
Krāsas variācija ir visu krāsas punktu (kas uzrādīti krāsu koordinātās x, y) maksimālā novirze paaugstinātās temperatūrās (T) diapazonā, kas norādīts 5.1. punktā, no krāsas punkta (x0, y0) šādā temperatūrā:
a) |
23 °C, integrēta siltuma novadītāja gadījumā: maks. {√[(x(T) – x0(23 °C))2 + (y(T) – y0(23 °C))2]}; |
b) |
Tb, ja temperatūras vērtība Tb ir definēta: maks. {√[(x(T) – x0(Tb))2 + (y(T) – y0(Tb))2]}. |
(*1) Maksimālo gaismas plūsmas novirzi pielaides robežās aprēķina, kā atsauci izmantojot testa spriegumā izmērīto plūsmu. Testa spriegumā un sprieguma diapazona robežās gaismas plūsmai jābūt vienmērīgai.
5. PIELIKUMS
PRASĪBU MINIMUMS RAŽOTĀJA KVALITĀTES KONTROLES PROCEDŪRĀM
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Atbilstības prasības no fotometriskā, ģeometriskā, vizuālā un elektriskā viedokļa uzskata par izpildītām tad, ja ir ievērotas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā norādītās LED gaismas avotu ražošanas pielaides un prasības, ko paredz attiecīgās cokolu datu lapas.
2. PRASĪBU MINIMUMS RAŽOTĀJAM ATTIECĪBĀ UZ ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJU
Katram LED gaismas avota tipam ražotājs vai apstiprinājuma marķējuma zīmes turētājs atbilstošos intervālos veic testus saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.
2.1. Testu raksturojums
Šo specifikāciju atbilstības testi aptver to fotometriskos, ģeometriskos un optiskos raksturlielumus.
2.2. Testos izmantotās metodes
2.2.1. Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos izklāstītajām metodēm.
2.2.2. Lai piemērotu šā pielikuma 2.2.1. punkta noteikumus, regulāri ir jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.
2.3. Paraugu ņemšanas veids
LED gaismas avotu paraugus izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir viena tipa LED gaismas avotu kopa, kas definēta atbilstīgi ražotāja izmantotajām ražošanas metodēm.
2.4. Pārbaudītie un reģistrētie raksturlielumi
LED gaismas avotus pārbauda un testa rezultātus reģistrē, ievērojot 6. pielikuma 1. tabulā norādītās raksturlielumu grupas.
2.5. Pieņemamības kritēriji
Ražotājs vai apstiprinājuma turētājs ir atbildīgs par testa rezultātu statistiska pētījuma veikšanu nolūkā nodrošināt atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 4.1. punktā noteiktas ražošanas atbilstības verifikācijai.
Atbilstība ir nodrošināta, ja nav pārsniegts pieļaujamais neatbilstības līmenis 6. pielikuma 1. tabulā norādītajā raksturlielumu grupā. Tas nozīmē, ka to LED gaismas avotu skaits, kas neatbilst prasībai, kuru piemēro jebkurai kāda LED gaismas avotu tipa raksturlielumu grupai, nepārsniedz robežvērtības, kas norādītas attiecīgi 6. pielikuma 2., 3. vai 4. tabulā.
Piezīme. Katra atsevišķa LED gaismas avota prasība ir uzskatāma par raksturlielumu.
6. PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANA UN ATBILSTĪBAS LĪMEŅI RAŽOTĀJA TESTU IERAKSTIEM
1. tabula
Raksturlielumi
Raksturlielumu grupa |
LED gaismas avota tipu testu ierakstu grupa (*1) |
Vismaz 12 paraugi mēnesī katrā grupā (*1) |
Pieļaujamais neatbilstības līmenis katrā raksturlielumu grupā (%) |
Marķējums, salasāmība un izturīgums |
Visi tipi ar vienādiem ārējiem izmēriem |
315 |
1 |
LED gaismas avota ārējie izmēri (izņemot cokolu/pamatni) |
Visi vienas kategorijas tipi |
200 |
1 |
Cokolu un pamatņu izmēri |
Visi vienas kategorijas tipi |
200 |
6,5 |
Gaismu izstarojošās virsmas un iekšējo elementu izmēri (*2) |
Visi viena tipa LED gaismas avoti |
200 |
6,5 |
Sākotnējie nolasījumi, jauda, krāsa un gaismas plūsma (*2) |
Visi viena tipa LED gaismas avoti |
200 |
1 |
Normalizētā gaismas stipruma vai kumulatīvās gaismas plūsmas sadalījums |
Visi viena tipa LED gaismas avoti |
20 |
6,5 |
Pieņemamības robežvērtības, kas pamatojas uz dažādu testa rezultātu skaitu katrai raksturlielumu grupai, ir norādītas 2. tabulā kā maksimālais neatbilstību skaits. Robežvērtības ir noteiktas atbilstoši pieļaujamajam neatbilstības līmenim viena procenta apjomā, pieņemot, ka pieņemamības varbūtība ir vismaz 0,95.
2. tabula
Katra raksturlieluma testa rezultātu skaits |
Pieņemamības robežvērtības |
20 |
0 |
21–50 |
1 |
51–80 |
2 |
81–125 |
3 |
126–200 |
5 |
201–260 |
6 |
261–315 |
7 |
316–370 |
8 |
371–435 |
9 |
436–500 |
10 |
501–570 |
11 |
571–645 |
12 |
646–720 |
13 |
721–800 |
14 |
801–860 |
15 |
861–920 |
16 |
921–990 |
17 |
991–1 060 |
18 |
1 061 –1 125 |
19 |
1 126 –1 190 |
20 |
1 191 –1 249 |
21 |
Pieņemamības robežvērtības, kas pamatojas uz dažādu testa rezultātu skaitu katrai raksturlielumu grupai, ir norādītas 3. tabulā kā maksimālais neatbilstību skaits. Robežvērtības ir noteiktas atbilstoši pieļaujamajam neatbilstības līmenim 6,5 procentu apjomā, pieņemot, ka pieņemamības varbūtība ir vismaz 0,95.
3. tabula
Reģistrēto LED gaismas avotu skaits |
Pieņemamības robežvērtība |
Reģistrēto LED gaismas avotu skaits |
Pieņemamības robežvērtība |
Reģistrēto LED gaismas avotu skaits |
Pieņemamības robežvērtība |
20 |
3 |
500–512 |
44 |
881–893 |
72 |
21–32 |
5 |
513–526 |
45 |
894–907 |
73 |
33–50 |
7 |
527–540 |
46 |
908–920 |
74 |
51–80 |
10 |
541–553 |
47 |
921–934 |
75 |
81–125 |
14 |
554–567 |
48 |
935–948 |
76 |
126–200 |
21 |
568–580 |
49 |
949–961 |
77 |
201–213 |
22 |
581–594 |
50 |
962–975 |
78 |
214–227 |
23 |
595–608 |
51 |
976–988 |
79 |
228–240 |
24 |
609–621 |
52 |
989–1 002 |
80 |
241–254 |
25 |
622–635 |
53 |
1 003 –1 016 |
81 |
255–268 |
26 |
636–648 |
54 |
1 017 –1 029 |
82 |
269–281 |
27 |
649–662 |
55 |
1 030 –1 043 |
83 |
282–295 |
28 |
663–676 |
56 |
1 044 –1 056 |
84 |
296–308 |
29 |
677–689 |
57 |
1 057 –1 070 |
85 |
309–322 |
30 |
690–703 |
58 |
1 071 –1 084 |
86 |
323–336 |
31 |
704–716 |
59 |
1 085 –1 097 |
87 |
337–349 |
32 |
717–730 |
60 |
1 098 –1 111 |
88 |
350–363 |
33 |
731–744 |
61 |
1 112 –1 124 |
89 |
364–376 |
34 |
745–757 |
62 |
1 125 –1 138 |
90 |
377–390 |
35 |
758–771 |
63 |
1 139 –1 152 |
91 |
391–404 |
36 |
772–784 |
64 |
1 153 –1 165 |
92 |
405–417 |
37 |
785–798 |
65 |
1 166 –1 179 |
93 |
418–431 |
38 |
799–812 |
66 |
1 180 –1 192 |
94 |
432–444 |
39 |
813–825 |
67 |
1 193 –1 206 |
95 |
445–458 |
40 |
826–839 |
68 |
1 207 –1 220 |
96 |
459–472 |
41 |
840–852 |
69 |
1 221 –1 233 |
97 |
473–485 |
42 |
853–866 |
70 |
1 234 –1 249 |
98 |
486–499 |
43 |
867–880 |
71 |
|
|
Pieņemamības robežvērtības, kas pamatojas uz dažādu testa rezultātu skaitu katrai raksturlielumu grupai, ir norādītas 4. tabulā kā rezultātu procentuālā attiecība, pieņemot, ka pieņemamības varbūtība ir vismaz 0,95.
4. tabula
Katra raksturlieluma testa rezultātu skaits |
Robežvērtības, kas norādītas kā rezultātu procentuālā attiecība. Pieņemamais 1 % neatbilstības līmenis |
Robežvērtības, kas norādītas kā rezultātu procentuālā attiecība. Pieņemamais 6,5 % neatbilstības līmenis |
1 250 |
1,68 |
7,91 |
2 000 |
1,52 |
7,61 |
4 000 |
1,37 |
7,29 |
6 000 |
1,30 |
7,15 |
8 000 |
1,26 |
7,06 |
10 000 |
1,23 |
7,00 |
20 000 |
1,16 |
6,85 |
40 000 |
1,12 |
6,75 |
80 000 |
1,09 |
6,68 |
100 000 |
1,08 |
6,65 |
1 000 000 |
1,02 |
6,55 |
(*1) Novērtējumā parasti ietver sērijveida LED gaismas avotu ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Ražotājs drīkst grupēt kopā uzskaiti par vienu tipu no dažādām ražotnēm, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.
(*2) Ja LED gaismas avotam ir vairāk nekā viena gaismatdeves funkcija, raksturlielumu grupa (izmēri, jauda, krāsa un gaismas plūsma) attiecas uz katru elementu atsevišķi.
7. PIELIKUMS
PRASĪBU MINIMUMS TIPA APSTIPRINĀTĀJAI IESTĀDEI ATTIECĪBĀ UZ IZLASES VEIDA PĀRBAUDĒM
1. Vispārīgi noteikumi
Atbilstības prasības no fotometriskā, ģeometriskā, vizuālā un elektriskā viedokļa uzskata par izpildītām tad, ja ir ievērotas 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā norādītās LED gaismas avotu ražošanas pielaides un prasības, ko paredz attiecīgās cokolu datu lapas.
2. Sērijveida ražojuma LED gaismas avotu atbilstību neapstrīd, ja rezultāti atbilst šo noteikumu 8. pielikumam.
3. Atbilstību apstrīd un ražotājam pieprasa nodrošināt ražojumu atbilstību prasībām, ja rezultāti neatbilst šo noteikumu 8. pielikuma prasībām.
4. Ja piemēro šā pielikuma 3. punktu, divu mēnešu laikā no nesenas ražojumu partijas pēc nejaušības principa izvēlas papildu paraugu, kurā ir 250 LED gaismas avotu.
8. PIELIKUMS
IZLASES VEIDA PĀRBAUDĒ APSTIPRINĀTA ATBILSTĪBA
Par atbilstības apstiprināšanu vai neapstiprināšanu lemj saskaņā ar tabulā norādītajām vērtībām. Katrā raksturlielumu grupā LED gaismas avotus vai nu pieņem, vai noraida saskaņā ar tabulā norādītajām vērtībām (1).
|
1 % (*1) |
6,5 % (*1) |
||
Pieņemt |
Noraidīt |
Pieņemt |
Noraidīt |
|
Pirmā parauga lielums: 125 vienības |
2 |
5 |
11 |
16 |
Ja neatbilstošo vienību skaits ir lielāks par 2 (11) un mazāks par 5 (16), ņem otru paraugu, kurā ir 125 vienības, un novērtē 250 vienību. |
6 |
7 |
26 |
27 |
(1) Piedāvātā shēma ir paredzēta, lai novērtētu LED gaismas avotu atbilstību līdz pieņemamam neatbilstībaslīmenim (attiecīgi 1 % un 6,5 %), un tās pamatā ir divkāršas paraugu ņemšanas plāns parastai pārbaudei, kas ietverts IEC publikācijā Nr. 60410 “Paraugu ņemšanas plāni un procedūras pārbaudei pēc pazīmēm”.
(*1) LED gaismas avotus pārbauda un testa rezultātus reģistrē, ievērojot 6. pielikuma 1. tabulā norādītās raksturlielumu grupas.
9. PIELIKUMS
GAISMU IZSTAROJOŠĀ LAUKUMA SPILGTUMA KONTRASTA UN SPILGTUMA VIENMĒRĪGUMA MĒRĪJUMA METODE
1. Spilgtuma mēriekārtai jābūt tādai, lai ar to varētu skaidri izšķirt, vai gaismu izstarojošā laukuma spilgtuma kontrasts ir virs vai zem līmeņa, kas prasīts testējamajam LED gaismas avotam.
Turklāt šai iekārtai ir 20 μm vai mazāka izšķirtspēja uz laukuma, kas ir lielāks nekā testējamā LED gaismas avota gaismu izstarojošais laukums. Ja iekārtas izšķirtspēja ir mazāka nekā 10 μm, no blakus esošajām spilgtuma mērījuma vērtībām nosaka vidējo aritmētisko, kas attiecīgi atbilst 10–20 μm liela laukuma spilgtuma vērtībai.
2. Laukuma spilgtuma mērījumus veic vienāda attāluma koordinātu tīklā abos virzienos.
3. 1.a un 1.b zonu nosaka, izmērot spilgtumu laukumam, kas atbilst 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā norādītajam nominālajam emitētāja taisnstūrim un ko uz visām pusēm palielina par 10 procentiem no attiecīgā taisnstūra izmēra (sk. 1. attēlu). Vērtība L98 ir 98 procentiles no visām šo spilgtuma mērījumu vērtībām.
3.1. 1.a zona (gaismu izstarojošais laukums) ir vismazākā taisnstūra kontūra, kurai ir tāda pati orientācija kā nominālajam emitētāja taisnstūrim, un visu tās spilgtuma mērījumu vērtība ir 10 procentu vai vairāk no vērtības L98. Vērtība L1 ir vidējais aritmētiskais no visām spilgtuma mērījumu vērtībām 1.a zonā (sk. 2. attēlu). Vērtība R0,1 atbilst 1.a zonas virsmas attiecībai, kur spilgtuma vērtība pārsniedz 10 procentus no vērtības L1. Vērtība R0,7 atbilst 1.a zonas virsmas attiecībai, kur spilgtuma vērtība pārsniedz 70 procentus no vērtības L1.
3.2. 1.b zona ir vismazākā taisnstūra kontūra, kurai ir tāda pati orientācija kā nominālajam emitētāja taisnstūrim, un visu tās spilgtuma mērījumu vērtība ir 70 procentu vai vairāk no vērtības L98.
4. 2. zonas izmērs abos virzienos ir 1,5 reizes lielāks par nominālo emitētāja taisnstūri, kas norādīts 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā, un to novieto simetriski nominālajam emitētāja taisnstūrim attālumā d0 = 0,2 mm līdz 1.a zonai, ja vien datu lapā nav norādīts citādi (sk. 3. attēlu). Vērtība L2 ir vidējais aritmētiskais vienam procentam no visām 2. zonā veikto spilgtuma mērījumu vērtībām, kas uzrāda visaugstākās vērtības.
Gadījumā, ja attiecīgajā datu lapā ir norādīta vairāk nekā viena 1.a zonas (gaismu izstarojošā laukuma) puse, kurā var radīt robežu starp izgaismoto un neizgaismoto zonu, katrai no šīm pusēm nosaka vērtību L2, kā norādīts iepriekš.
5. Spilgtuma kontrasta vērtība(-as) ir attiecība starp 1.a zonas spilgtuma vērtību L1 un 2. zonas spilgtuma vērtību L2.
6. Ja nominālā emitētāja taisnstūris, kas norādīts 1. pielikuma attiecīgajā datu lapā, ir sadalīts n laukumos (piem., n = 1 × 4), tādu pašu iedalījumu attiecina arī uz 1.a zonu.
6.1. Katram no n laukumiem vērtība L1,i (i = 1, …, n) ir vidējais aritmētiskais no visu spilgtuma mērījumu vērtībām uz attiecīgā laukuma.
6.2. Vērtība ΔL ir visu spilgtuma vērtību L1,i maksimālā relatīvā novirze no spilgtuma vērtības L1.
ΔL = maks. {(L1,i – L1)/L1; i = 1, …, n}
1. attēls
Nominālā emitētāja taisnstūra palielināšana
Nominālā emitētāja taisnstūris (izmērs un novietojums definēts datu lapā)
Spilgtuma mērījumu laukums
Atskaites plakne
Atskaites ass
2. attēls
1.a un 1.b zonas definēšana
1.a zona (ietver visas vērtības ≥ 10 % no L98)
1.b zona (ietver visas vērtības ≥ 70 % no L98)
Atskaites plakne
Atskaites ass
3. attēls
2. zonas definēšana
— 1,5 × nomimālā emitētāja taisnstūra izmērs
— attālums d0 no 1.a zonas "robežas" puses
2 zona
Atskaites plakne
Atskaites ass