ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 317
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
61. gadagājums
2018. gada 14. decembris
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
61. gadagājums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/1 |
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – Informācija par stāšanos spēkā
2010. gada 14. jūlijā Braziljā parakstītais Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar tā 8. pantu stājās spēkā 2018. gada 9. oktobrī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2018. gada 9. oktobrī.
REGULAS
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/2 |
PADOMES REGULA (ES) 2018/1977
(2018. gada 11. decembris),
ar ko laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Konkrētu zvejas produktu piegāde Savienībā patlaban ir atkarīga no importa no trešām valstīm. Cenšoties apmierināt zvejas produktu patēriņu, Savienība pēdējā 21 gadā ir kļuvusi arvien atkarīgāka no importa. Lai neapdraudētu zvejas produktu ražošanu Savienībā un nodrošinātu pietiekamu piegādi Savienības apstrādes nozarei, atbilstīgā apmērā noteiktu tarifa kvotu robežās būtu jāsamazina vai jāaptur ievedmuitas nodokļu piemērošana vairākiem zvejas produktiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražotājiem, būtu jāņem vērā atsevišķu zvejas produktu ietekmējamība Savienības tirgū. |
|
(2) |
Ar Padomes Regulu (ES) 2015/2265 (1), kas tika grozīta ar Padomes Regulu (ES) 2016/1184 (2), laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam tika atvērtas autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredzēta šo kvotu pārvaldība. Ņemot vērā, ka Regulas (ES) 2015/2265 piemērošanas termiņš beidzas 2018. gada 31. decembrī, būtu jāpieņem jauna regula, kas paredz tarifa kvotas laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam. |
|
(3) |
Būtu jānodrošina, ka visiem Savienības importētājiem ir vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve šajā regulā paredzētajām tarifa kvotām, un kvotām noteiktās nodokļa likmes būtu pastāvīgi jāpiemēro visam attiecīgo zvejas produktu importam visās dalībvalstīs, līdz tarifa kvotas ir pilnībā izmantotas. |
|
(4) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (3) ir noteikta tarifa kvotu pārvaldības sistēma, kurā ievērota hronoloģiskā secība atbilstīgi datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā. Ar šo regulu atvērtās tarifa kvotas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārvalda saskaņā ar minēto sistēmu. |
|
(5) |
Ir svarīgi nodrošināt pārredzamību, paredzamību un juridisko noteiktību visām ieinteresētajām personām. Tarifa kvotas ir paredzētas tam, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi Savienības apstrādes nozarei, tāpēc būtu jānosaka apstrādes vai darbību minimums, kas dod tiesības uz kvotu. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu tarifa kvotu kopīgas pārvaldības efektivitāti, būtu jāļauj dalībvalstīm attiecīgās tarifa kvotas izmantot tādā apmērā, kas atbilst to faktiskajam importam. Lai īstenotu šādu pārvaldības metodi, ir vajadzīga cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, tāpēc Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt kvotu izmantojuma tempu un būtu attiecīgi jāinformē dalībvalstis, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā uzskaitītajiem produktiem tarifa kvotu robežās piemēro samazinātu ievedmuitas nodokli vai aptur tā piemērošanu, ievērojot pielikumā norādītās nodokļa likmes, laikposmus un apjomus.
2. pants
Šīs regulas 1. pantā minētās tarifa kvotas pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantu.
3. pants
Uz tarifa kvotām attiecas galapatēriņa muitas uzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (4) 254. pantu.
4. pants
1. Samazināta ievedmuitas nodokļa piemērošana vai tā piemērošanas apturēšana attiecas tikai uz produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
2. Tarifa kvotas nav pieejamas produktiem, kuru apstrādi veic mazumtirdzniecības vai ēdināšanas uzņēmumos.
3. Tarifa kvotas nav pieejamas produktiem, kas paredzēti tikai vienai vai vairākām šādām darbībām:
|
— |
tīrīšana, ķidāšana, astes atdalīšana, galvas atdalīšana, |
|
— |
griešana, |
|
— |
atsevišķi ātri saldētu fileju pārpakošana, |
|
— |
paraugošana, šķirošana, |
|
— |
marķēšana, |
|
— |
iepakošana, |
|
— |
atdzesēšana, |
|
— |
saldēšana, |
|
— |
dziļā sasaldēšana, |
|
— |
pārklāšana ar ledus kārtiņu, |
|
— |
atkausēšana, |
|
— |
atdalīšana. |
4. Neatkarīgi no 3. punkta, tarifa kvotas ir pieejamas produktiem, kas paredzēti vienai vai vairākām šādām darbībām:
|
— |
sakubošana, |
|
— |
sagriešana gredzenos un sagriešana sloksnēs – attiecībā uz izejvielām ar KN kodu 0307 43 91, 0307 43 92, 0307 43 99, |
|
— |
filetēšana, |
|
— |
plētņu ražošana, |
|
— |
saldētu bloku sagriešana, |
|
— |
ar starplikām atdalītu saldētu filejas bloku sadalīšana atsevišķās filejās, |
|
— |
sagriešana šķēlēs – attiecībā uz izejvielām ar KN kodu ex 0303 66 11, 0303 66 12, 0303 66 13, 0303 66 19, 0303 89 70, 0303 89 90, |
|
— |
produktu ar KN kodu 0306 16 99 (TARIC apakšgrupas 20 un 30), 0306 17 92 (TARIC apakšgrupa 20), 0306 17 99 (TARIC apakšgrupa 10), 0306 35 90 (TARIC apakšgrupas 12, 14, 92 un 93), 0306 36 90 (TARIC apakšgrupas 20 un 30), 1605 21 90 (TARIC apakšgrupas 45, 55 un 62) un 1605 29 00 (TARIC apakšgrupas 50, 55 un 60) apstrāde ar aizsarggāzēm, kas atbilst definīcijai I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1333/2008 (5), |
|
— |
saldētu produktu sadalīšana vai saldēta produkta karsēšana, ar ko ļauj atdalīt iekšējos atkritumus, produktiem ar KN kodu 0306 11 10 (TARIC apakšgrupas 10), 0306 11 90 (TARIC apakšgrupas 20) un 0306 31 00 (TARIC apakšgrupas 10). |
5. pants
Komisija un dalībvalstu muitas dienesti cieši sadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu šīs regulas piemērošanas pārvaldību un kontroli.
6. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 11. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. BLÜMEL
(1) Padomes Regula (ES) 2015/2265 (2015. gada 7. decembris), ar ko laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 322, 8.12.2015., 4. lpp.).
(2) Padomes Regula (ES) 2016/1184 (2016. gada 18. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) 2015/2265, ar ko laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 196, 21.7.2016., 1. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).
PIELIKUMS
|
Kārtas Nr. |
KN kods |
TARIC kods |
Apraksts |
Kvotas ikgadējais apjoms (tonnās) (1) |
Kvotas nodoklis |
Kvotas ilgums |
|
09.2746 |
ex 0302 89 90 |
30 |
Purpura lutjānzivs (Lutjanus purpureus), svaiga, atdzesēta, apstrādei |
1 500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
09.2748 |
ex 0302 91 00 |
95 |
Zivju ikri membrānā, svaigi, atdzesēti vai saldēti, sālīti vai sālījumā, apstrādei |
5 700 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0303 91 90 |
91 |
|||||
|
ex 0305 20 00 |
30 |
|||||
|
09.2750 |
ex 0305 20 00 |
35 |
Zivju ikri, mazgāti, attīrīti no blakusesošajiem orgāniem un vienkārši sālīti vai sālījumā, kaviāra aizstājēju izgatavošanai |
1 500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
09.2754 |
ex 0303 59 10 |
10 |
Anšovs (Engraulis anchoita un Engraulis capensis), saldēts, apstrādei |
500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
09.2759 |
ex 0302 51 10 |
20 |
Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saida sugas zivis, izņemot aknas, ikrus un pieņus, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei |
95 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0302 51 90 |
10 |
|||||
|
ex 0302 59 10 |
10 |
|||||
|
ex 0303 63 10 |
10 |
|||||
|
ex 0303 63 30 |
10 |
|||||
|
ex 0303 63 90 |
10 |
|||||
|
ex 0303 69 10 |
10 |
|||||
|
09.2760 |
ex 0303 66 11 |
10 |
Heks (Merluccius spp., izņemot Merluccius merluccius, Urophycis spp.) un Amerikas vēdzeļzutis (Genypterus blacodes un Genypterus capensis), saldēts, apstrādei |
12 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0303 66 12 |
10 |
|||||
|
ex 0303 66 13 |
10 |
|||||
|
ex 0303 66 19 |
11 |
|||||
|
|
91 |
|||||
|
ex 0303 89 70 |
10 |
|||||
|
ex 0303 89 90 |
30 |
|||||
|
09.2761 |
ex 0304 79 50 |
10 |
Makrurons (Macruronus spp.), saldētas filejas un citāda saldēta gaļa, apstrādei |
17 500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0304 79 90 |
11 |
|||||
|
|
17 |
|||||
|
ex 0304 95 90 |
11 |
|||||
|
|
17 |
|||||
|
09.2765 |
ex 0305 62 00 |
20 |
Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saida sugas zivis, sālītas vai sālījumā, bet ne žāvētas vai kūpinātas, apstrādei |
3 500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
|
25 |
|||||
|
|
29 |
|||||
|
ex 0305 69 10 |
10 |
|||||
|
09.2770 |
ex 0305 63 00 |
10 |
Anšovi (Engraulis anchoita), sālīti vai sālījumā, bet ne žāvēti vai kūpināti, apstrādei |
2 500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
09.2772 |
ex 0304 93 10 |
10 |
Surimi, saldēti, apstrādei |
60 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0304 94 10 |
10 |
|||||
|
ex 0304 95 10 |
10 |
|||||
|
ex 0304 99 10 |
10 |
|||||
|
09.2774 |
ex 0304 74 15 |
10 |
Klusā okeāna heks (Merluccius productus) un Argentīnas merlūza (Merluccius hubbsi), saldētas filejas un citāda saldēta gaļa, apstrādei |
25 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0304 74 19 |
10 |
|||||
|
ex 0304 95 50 |
10 |
|||||
|
|
20 |
|||||
|
09.2776 |
ex 0304 71 10 |
10 |
Menca (Gadus morhua, Gadus macrocephalus), saldētas filejas un saldēta gaļa, apstrādei |
50 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0304 71 90 |
10 |
|||||
|
ex 0304 95 21 |
10 |
|||||
|
ex 0304 95 25 |
10 |
|||||
|
09.2777 |
ex 0303 67 00 |
10 |
Mintajs (Theragra chalcogramma), saldēts, saldētas filejas un citāda saldēta gaļa, apstrādei |
320 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0304 75 00 |
10 |
|||||
|
ex 0304 94 90 |
10 |
|||||
|
09.2778 |
ex 0304 83 90 |
21 |
Plekstveidīgās zivis, saldētas filejas un citāda saldēta zivs gaļa (Limanda aspera, Lepidopsetta bilineata, Pleuronectes quadrituberculatus, Limanda ferruginea, Lepidopsetta polyxystra), apstrādei |
10 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0304 99 99 |
65 |
|||||
|
09.2785 |
ex 0307 43 91 |
10 |
Kalmāra (2) (Ommastrephes spp. – izņemot Todarodes sagittatus (sinonīms – Ommastrephes sagittatus) –, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp.) un Illex spp. ķermeņi, saldēti, ar ādu un spurām, apstrādei |
28 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0307 43 92 |
10 |
|||||
|
ex 0307 43 99 |
21 |
|||||
|
09.2786 |
ex 0307 43 91 |
20 |
Kalmārs (Ommastrephes spp. – izņemot Todarodes sagittatus (sinonīms – Ommastrephes sagittatus) –, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp.) un Illex spp., saldēts, nesadalīts vai taustekļi un spuras, apstrādei |
5 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0307 43 92 |
20 |
|||||
|
ex 0307 43 99 |
29 |
|||||
|
09.2788 |
ex 0302 41 00 |
10 |
Siļķe (Clupea harengus, Clupea pallasii), kuras svars gabalā pārsniedz 100 g vai kuras plētnes svars pārsniedz 80 g, izņemot aknas, ikrus un pieņus, apstrādei |
8 000 |
0 % |
1.10.2019.–31.12.2019. 1.10.2020.–31.12.2020. |
|
ex 0303 51 00 |
10 |
|||||
|
ex 0304 59 50 |
10 |
|||||
|
ex 0304 99 23 |
10 |
|||||
|
09.2790 |
ex 1604 14 26 |
10 |
Tunzivs un svītrainās tunzivs filejas, t. s. “pusliemeņi”, apstrādei |
30 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 1604 14 36 |
10 |
|||||
|
ex 1604 14 46 |
11 |
|||||
|
|
21 |
|||||
|
|
92 |
|||||
|
|
94 |
|||||
|
09.2794 |
ex 1605 21 90 |
45 |
Pandalus borealis un Pandalus montagui sugas garneles, termiski apstrādātas un lobītas, apstrādei |
7 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
|
62 |
|||||
|
|
50 |
|||||
|
ex 1605 29 00 |
55 |
|||||
|
09.2798 |
ex 0306 16 99 |
20 |
Pandalus borealis un Pandalus montagui sugas garneles, čaulā, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei |
4 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
|
30 |
|||||
|
ex 0306 35 90 |
12 |
|||||
|
|
14 |
|||||
|
|
92 |
|||||
|
|
93 |
|||||
|
09.2800 |
ex 1605 21 90 |
55 |
Pandalus jordani sugas garneles, termiski apstrādātas un lobītas, apstrādei |
3 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 1605 29 00 |
60 |
|||||
|
09.2802 |
ex 0306 17 92 |
20 |
Penaeus vannamei un Penaeus monodon sugas garneles, čaulā vai bez tās, svaigas, atdzesētas vai saldētas, termiski neapstrādātas, apstrādei |
40 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0306 36 90 |
30 |
|||||
|
09.2824 |
ex 0302 52 00 |
10 |
Pikša (Melanogrammus aeglefinus), svaiga, atdzesēta vai saldēta, bez galvas un žaunām, ķidāta, apstrādei |
3 500 |
2,6 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0303 64 00 |
10 |
|||||
|
09.2826 |
ex 0306 17 99 |
10 |
Pleoticus muelleri sugas garneles, čaulā vai bez tās, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei |
4 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0306 36 90 |
20 |
|||||
|
09.2804 |
ex 1605 40 00 |
40 |
Procambarus clarkii sugas vēžu astes, termiski apstrādātas, apstrādei |
4 000 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
09.2762 |
ex 0306 11 10 |
10 |
Langusti un citi jūras vēži (Palinurus spp., Panulirus spp., Jasus spp.), dzīvi, atdzesēti, saldēti, apstrādei |
200 |
6 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
ex 0306 11 90 |
20 |
|||||
|
ex 0306 31 00 |
10 |
|||||
|
09.2784 (3) |
ex 1605 10 00 |
21 |
“King” (Paralithodes camchaticus), “Hansaki” (Paralithodes brevipes), “Kegani” (Erimacrus isenbecki), “Queen” un “Snow” (Chionoecetes spp.), “Red” (Geryon quinquedens), “Rough stone” (Neolithodes asperrimus), Lithodes santolla, “Mud” (Scylla serrata) un “Blue” (Portunus spp.) sugas krabji, vārīti ūdenī un lobīti, saldēti vai nesaldēti, tiešajā iesaiņojumā ar tīrsvaru 2 kg vai vairāk, apstrādei |
500 |
0 % |
1.1.2019.–31.12.2020. |
|
|
95 |
|||||
|
09.2822 |
ex 0303 11 00 |
20 |
Oncorhynchus nerka (nerka (sarkanais lasis)) un Oncorhynchus kisutch sugas Klusā okeāna lasis, bez galvas, ķidāts, apstrādei |
10 000 |
0 % |
1.1.2019.-31.12.2020. |
|
ex 0303 12 00 |
20 |
(1) Tīrsvars, ja nav noteikts citādi.
(2) Galvkāja ķermenis vai kalmārs bez galvas un bez taustekļiem, ar ādu un spurām.
(3) Šo tarifa kvotu (09.2784) automātiski svītro, sākot no nākamā gada 1. janvāra pēc gada, kurā stājas spēkā vai tiek provizoriski piemērots Eiropas Savienības un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgums – atkarībā no tā, kas notiek vispirms.
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/9 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1978
(2018. gada 10. decembris),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Cidre de Bretagne” / “Cidre breton” (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cidre de Bretagne” / “Cidre breton”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2446/2000 (2). |
|
(2) |
Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). |
|
(3) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Cidre de Bretagne” / “Cidre breton” (AĢIN).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 10. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) Komisijas 2000. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 2446/2000, ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par dažu nosaukumu iekļaušanu “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kurš paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 281, 7.11.2000., 2. lpp.).
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/10 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1979
(2018. gada 13. decembris),
kas nosaka mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/2311
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (1) un jo īpaši tās 6.e panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 no 2017. gada 15. jūnija iekšzemes pakalpojumu sniedzēji godīgas izmantošanas politikas noteiktajās robežās nevienā dalībvalstī viesabonentiem pie iekšzemes mazumcenas nepiemēro papildmaksu par regulēto viesabonēšanas zvanu saņemšanu. |
|
(2) |
Regulētu viesabonēšanas zvanu saņemšanai piemērojamo papildmaksu Regula (ES) Nr. 531/2012 ierobežo līdz mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējai svērtajai vērtībai. |
|
(3) |
2018. gadā piemērojamo mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2311 (2) noteica pēc 2017. gada 1. jūlija datu vērtībām. |
|
(4) |
Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde Komisijai ir iesniegusi atjauninātu informāciju, kas ievākta no dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm: mobilā savienojuma pabeigšanas maksimālās likmes, ko tās katrā valsts tirgū piemērojušas vairumtirdzniecības balss izsaukuma savienojuma pabeigšanai atsevišķos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (3) 7. un 16. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (4) 13. pantu, un abonentu kopskaitu dalībvalstīs. |
|
(5) |
Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību Komisija pēc 2018. gada 1. jūlija datu vērtībām ir aprēķinājusi, konkrētā dalībvalstī atļauto mobilā savienojuma pabeigšanas maksimālo likmi reizinot ar abonentu kopskaitu minētajā dalībvalstī, tad saskaitot visās dalībvalstīs iegūtos reizinājumus un iegūto kopsummu dalot ar abonentu kopskaitu visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, attiecīgais valūtas kurss ir 2018. gada otrā ceturkšņa vidējais kurss, ko iegūst no Eiropas Centrālās bankas datubāzes. |
|
(6) |
Tāpēc Īstenošanas regulā (ES) 2017/2311 noteiktā mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība ir jāatjaunina. |
|
(7) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/2311 būtu jāatceļ. |
|
(8) |
Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība Komisijai ir jāpārskata katru gadu. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Sakaru komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība ir EUR 0,0085 par minūti.
2. pants
Īstenošanas regulu (ES) 2017/2311 atceļ.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.
(2) Komisijas 2017. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2311, kas nosaka mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2016/2292 (OV L 331, 14.12.2017., 39. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/12 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1980
(2018. gada 13. decembris),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2017/2325 groza attiecībā uz tādu atļauju noteikumiem, ar kurām šķidro lecitīnu, hidrolizēto lecitīnu un ateļļoto lecitīnu preparātus atļauj izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. |
|
(2) |
Šķidro lecitīnu, hidrolizēto lecitīnu un ateļļoto lecitīnu preparātus izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem tika atļauts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2325 (2). |
|
(3) |
Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ierosināja mainīt atļaujas noteikumus attiecībā uz preparātiem, iesniedzot pieteikumu uz tādu lecitīnu, ko izmanto par lopbarības piedevām, specifikāciju salāgošanu ar specifikācijām, kas noteiktas lecitīniem, kurus izmanto par pārtikas piedevām, un ierosināja atļauju attiecināt arī uz rapšu izmantošanu par hidrolizēto lecitīnu un ateļļoto lecitīnu papildu avotu. Pieteikumam bija pievienoti attiecīgie pamatojošie dati. Komisija minēto pieteikumu pārsūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”). |
|
(4) |
Iestāde 2018. gada 12. jūnija atzinumā (3) secināja, ka visi dažādas botāniskās izcelsmes lecitīni un to formas, kas tiek izmantotas par lopbarības piedevām, atbilst specifikācijām, kas noteiktas lecitīnu izmantošanai par pārtikas piedevu, un ka rapšu izmantošana par lecitīnu papildu avotu nemaina iepriekšējos secinājumus, ka lecitīniem nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi un ka tie ir iedarbīgi emulgatori. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nekādas īpašas prasības nav vajadzīgas. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi. |
|
(5) |
Attiecībā uz atļauju ierosināto izmaiņu novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. |
|
(6) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/2325 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2017/2325 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Pārejas pasākumi
1. Piedevas 1c322i, 1c322ii un 1c322iii un šīs piedevas saturošus premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2019. gada 2. jūlija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 2. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
2. Tādus I pielikumā specificētās piedevas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuri paredzēti produktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2020. gada 2. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 2. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
3. Tādus I pielikumā specificētās piedevas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuri paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2021. gada 2. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2019. gada 2. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) Komisijas 2017. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2325 par atļauju izmantot šķidro lecitīnu, hidrolizēto lecitīnu un ateļļoto lecitīnu preparātus par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/1007 (OV L 333, 15.12.2017., 17. lpp.).
(3) EFSA Journal 2018; 16(6):5334.
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas derīguma termiņš |
||||||||||||
|
mg lecitīnu uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||||||
|
Kategorija: tehnoloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: emulgatori |
|||||||||||||||||||||
|
1c322i |
— |
Lecitīni |
Piedevas sastāvs Preparāti no:
Aktīvās vielas raksturojums Lecitīni, hidrolizētie lecitīni, ateļļotie lecitīni un ateļļotie hidrolizētie lecitīni, kas iegūti no sojas pupām, saulespuķēm vai rapšiem: CAS Nr. 8002-43-5 Pamatviela
Zudums pēc žāvēšanas: ne vairāk kā 2 % (105 °C, 1 stunda) Toluolā nešķīstošas vielas: ne vairāk kā 0,3 % Skābes skaitlis
Peroksīda skaitlis: mazāks vai vienāds ar 10 Analītiskā metode (1) Barības piedevas raksturošanai: Komisijas Regula (ES) Nr. 231/2012 (2) un attiecīgie testi PVO JECFA monogrāfijā Lecithin (“Lecitīns”) (3) (4). |
Visu sugu dzīvnieki |
— |
— |
— |
Lopbarības piedevas un premiksa etiķetē jānorāda izmantotā(-ās) forma(-as) |
2027. gada 6. jūlijs |
||||||||||||
(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.
(2) Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).
(3) FAO JECFA Combined Compendium of Food Additive Specifications, “Lecithin” , Monograph No. 4 (2007), http://www.fao.org/fileadmin/user_upload/jecfa_additives/docs/monograph4/additive-250-m4.pdf.
(4) FAO JECFA Combined Compendium for Food Additive Specifications – Analytical methods, test procedures and laboratory solutions used by and referenced in the food additive specifications, Vol. 4, http://www.fao.org/docrep/009/a0691e/a0691e00.htm.
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/16 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1981
(2018. gada 13. decembris),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgo vielu vara savienojumu kā aizstājamu vielu apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 24. pantu saistībā ar 20. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Direktīva 2009/37/EK (2) vara savienojumus kā darbīgās vielas iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā. |
|
(2) |
Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā. |
|
(3) |
Darbīgo vielu vara savienojumu apstiprinājums, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, zaudē spēku 2019. gada 31. janvārī. |
|
(4) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums par vara savienojumu apstiprinājuma atjaunošanu. |
|
(5) |
Pieteikuma iesniedzējs sniedza papildu dokumentāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs. |
|
(6) |
Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2016. gada 16. decembrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai. |
|
(7) |
Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt tā publiskoja papildu kopsavilkuma dokumentāciju. |
|
(8) |
2017. gada 20. decembrī Iestāde nosūtīja Komisijai savus secinājumus (6) par to, vai ir sagaidāms, ka vara savienojumi atbildīs apstiprināšanas kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā. Komisija 2018. gada 25. maijā iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai ziņojuma projektu par vara savienojumu apstiprinājuma atjaunošanu. |
|
(9) |
Pieteikuma iesniedzējam tika dota iespēja iesniegt komentārus par atjaunošanas ziņojuma projektu. |
|
(10) |
Attiecībā uz katru vara savienojumu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīviem lietojumiem ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc vara savienojumu apstiprinājumu ir lietderīgi atjaunot. |
|
(11) |
Vara savienojumu apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstās tikai uz nedaudziem reprezentatīvajiem lietojumiem, tomēr neierobežo lietojumus, kādiem vara savienojumus saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tāpēc ir lietderīgi atcelt ierobežojumu, kas ļauj minēto vielu lietot tikai par fungicīdu un baktericīdu. |
|
(12) |
Komisija tomēr uzskata, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu vara savienojumi ir aizstājamas vielas. Ņemot vērā, ka vara savienojumu pussabrukšanas periods augsnē pārsniedz 120 dienas un koncentrācija, pie kuras netiek novērota ilgtermiņa iedarbība uz ūdens organismiem, ir mazāka nekā 0,01 mg/l, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma attiecīgi 3.7.2.1. un 3.7.2.3. punktu vara savienojumi ir noturīgas un toksiskas vielas. Tādējādi vara savienojumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 4. punkta otrā ievilkuma nosacījumam. |
|
(13) |
Tāpēc ir lietderīgi atjaunot vara savienojumu kā aizstājamu vielu apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu. |
|
(14) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā zinātnes un tehnikas pašreizējās atziņas, tomēr būtu jāiekļauj zināmi nosacījumi un ierobežojumi. |
|
(15) |
Konkrētāk, lai līdz minimumam samazinātu potenciālo uzkrāšanos augsnē un nemērķa organismu eksponētību, vienlaikus ņemot vērā agroklimatiskos apstākļus, kas periodiski piemeklē dalībvalstis un izraisa arvien plašāku sēnīšu izplatību, vara savienojumus saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir lietderīgi ierobežot, nosakot maksimālo devu 28 kg vara uz hektāru septiņu gadu periodā (proti, vidēji 4 kg uz hektāru gadā). Piešķirot atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība konkrētiem aspektiem un jācenšas pēc iespējas ierobežot izmantotās devas. |
|
(16) |
Ir arī lietderīgi ierobežot konkrētu toksikoloģiskas bažas raisošu piemaisījumu maksimālo saturu. |
|
(17) |
Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(18) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/84 (7) vara savienojumu apstiprinājuma termiņš tika pagarināts līdz 2019. gada 31. janvārim, lai atjaunošanas procedūru varētu pabeigt pirms vielu apstiprinājuma termiņa beigām. Tomēr, ņemot vērā to, ka lēmums par atjaunošanu ir pieņemts pirms šā pagarinātā termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra. |
|
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbīgo vielu kā aizstājamu vielu apstiprinājuma atjaunošana
Darbīgo vielu vara savienojumu kā aizstājamu vielu apstiprinājumu atjauno saskaņā ar I pielikumu.
2. pants
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 grozījumi
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/37/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu darbīgās vielas hlormekvatu, vara savienojumus, propakvizofopu, kvizalofopu-P, teflubenzuronu un zeta-cipermetrīnu (OV L 104, 24.4.2009., 23. lpp.).
(3) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2012. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012, ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).
(6) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2018. Secinājums par speciālistu veikto pesticīdu riska novērtējumu attiecībā uz darbīgo vielu “vara savienojumi”, EFSA Journal 2018; 16(1):5152.
(7) Komisijas 2018. gada 19. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2018/84, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām hlorpirifosam, hlorpirifosmetilam, klotianidīnam, vara savienojumiem, dimoksistrobīnam, mankocebam, mekopropam-P, metirāmam, oksamilam, petoksamīdam, propikonazolam, propinebam, propizamīdam, piraklostrobīnam un zoksamīdam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 16, 20.1.2018., 8. lpp.).
I PIELIKUMS
|
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Apstiprināšanas datums |
Apstiprināšanas termiņa beigas |
Īpaši noteikumi |
|||||||||||||
|
Vara savienojumi: |
|
|
2019. gada 1. janvāris |
2025. gada 31. decembris |
Var atļaut tikai lietojumu, saskaņā ar kuru netiek pārsniegta maksimālā deva 28 kg vara uz hektāru septiņu gadu periodā. Lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par vara savienojumiem un jo īpaši tā I un II papildinājumu. Savā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:
|
|||||||||||||
|
Vara hidroksīds CAS Nr. 20427-59-2 CIPAC Nr. 44.305 |
Vara (II) hidroksīds |
≥ 573 g/kg |
||||||||||||||||
|
Vara oksihlorīds CAS Nr. 1332-65-6 vai 1332-40-7 CIPAC Nr. 44.602 |
Divara hlorīda trihidroksīds |
≥ 550 g/kg |
||||||||||||||||
|
Vara oksīds CAS Nr. 1317-39-1 CIPAC Nr. 44.603 |
Vara oksīds |
≥ 820 g/kg |
||||||||||||||||
|
Bordo šķidrums CAS Nr. 8011-63-0 CIPAC Nr. 44.604 |
Nav piešķirts |
≥ 245 g/kg |
||||||||||||||||
|
Trīsbāzu vara sulfāts CAS Nr. 12527-76-3 CIPAC Nr. 44.306 |
Nav piešķirts |
≥ 490 g/kg Šādi piemaisījumi nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto koncentrāciju:
|
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.
II PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza šādi:
|
1) |
A daļā svītro 277. ierakstu par vara savienojumiem; |
|
2) |
E daļā iekļauj šādu ierakstu:
|
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/21 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1982
(2018. gada 13. decembris)
par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu divdesmit devītajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (2), un jo īpaši tās 32. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā. |
|
(2) |
Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti divdesmit devītajai konkursa kārtai, būtu jānosaka minimālā pārdošanas cena. |
|
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Lai pārdotu sauso vājpienu saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080, divdesmit devītajai konkursa kārtai, attiecībā uz kuru piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2018. gada 11. decembrī, minimālā pārdošanas cena ir 145,10 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.
(3) Komisijas 2016. gada 25. novembra Regula (ES) 2016/2080, ar ko sāk vājpiena pulvera pārdošanu konkursa procedūrā (OV L 321, 29.11.2016., 45. lpp.).
LĒMUMI
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/22 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1983
(2018. gada 26. oktobris),
ar ko groza Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikumu attiecībā uz konkrētu Itālijas reģionu atzīšanu par oficiāli brīviem no tuberkulozes un oficiāli brīviem no brucelozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6981)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1), un jo īpaši tās A pielikuma I nodaļas 4. punktu un II nodaļas 7. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 64/432/EEK attiecas uz liellopu tirdzniecību Savienībā. Tajā paredzēti nosacījumi, ar kuriem dalībvalsts reģionu var atzīt par oficiāli brīvu no tuberkulozes vai brucelozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. |
|
(2) |
Komisijas Lēmuma 2003/467/EK (2) I pielikuma 2. nodaļā uzskaitīti dalībvalstu reģioni, kas atzīti par oficiāli brīviem no tuberkulozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. |
|
(3) |
Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina Lacio reģiona Frozinones provinces atbilstību Direktīvā 64/432/EEK paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz oficiāli no tuberkulozes brīva reģiona statusu attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. Tāpēc minētā province būtu jāiekļauj Lēmuma 2003/467/EK I pielikuma 2. nodaļas sarakstā kā oficiāli no tuberkulozes brīvs reģions attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. |
|
(4) |
Lēmuma 2003/467/EK II pielikuma 2. nodaļā uzskaitīti dalībvalstu reģioni, kas atzīti par oficiāli brīviem no brucelozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. |
|
(5) |
Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina Lacio reģiona Frozinones provinces atbilstību Direktīvā 64/432/EEK paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz oficiāli no brucelozes brīva reģiona statusu attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. Tā kā visām pārējām Lacio reģiona provincēm jau agrāk piešķirts no brucelozes brīva reģiona statuss attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem, viss Lacio reģions būtu jāiekļauj Lēmuma 2003/467/EK II pielikuma 2. nodaļas sarakstā kā oficiāli no brucelozes brīvs reģions attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem. |
|
(6) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikums. |
|
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2018. gada 26. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.
(2) Komisijas 2003. gada 23. jūnija Lēmums 2003/467/EK, ar ko nosaka no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu dažām dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (OV L 156, 25.6.2003., 74. lpp.).
PIELIKUMS
Lēmuma 2003/467/EK I un II pielikumu groza šādi:
|
1) |
lēmuma I pielikuma 2. nodaļā ierakstu attiecībā uz Itāliju aizstāj ar šādu tekstu: “Itālijā:
|
|
2) |
lēmuma II pielikuma 2. nodaļā ierakstu attiecībā uz Itāliju aizstāj ar šādu tekstu: “Itālijā:
|
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/25 |
ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1984
(2018. gada 13. decembris),
ar ko shēmu KZR INiG System atzīst par tādu, kas pierāda atbilstību ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (1), un jo īpaši tās 7.c panta 4. punkta otro daļu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (2), un jo īpaši tās 18. panta 4. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 98/70/EK 7.b un 7.c pantā un IV pielikumā un Direktīvas 2009/28/EK 17. un 18. pantā un V pielikumā ir noteikti līdzīgi biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji, kā arī līdzīgas procedūras, kas jāievēro, verificējot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību minētajiem kritērijiem. |
|
(2) |
Ja Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta vajadzībām ir jāņem vērā biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, dalībvalstīm būtu jāprasa, lai uzņēmēji apliecina, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst minētās direktīvas 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. |
|
(3) |
Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās izklāstīti biomasas produktu ražošanas standarti, ir ietverti precīzi dati Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. punkta vajadzībām un/vai tās apliecina, ka biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumi atbilst 17. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Ja uzņēmējs iesniedz apliecinājumu vai datus, kas iegūti saskaņā ar Komisijas atzītu brīvprātīgo shēmu, ciktāl uz tiem attiecas atzīšanas lēmums, dalībvalstij nebūtu jāpieprasa no piegādātāja papildu pierādījumus par atbilstību ilgtspējības kritērijiem. |
|
(4) |
Pieprasījums atzīt, ka brīvprātīgā shēma KZR INiG System apliecina biodegvielas sūtījumu atbilstību Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK izklāstītajiem ilgtspējības kritērijiem, Komisijai tika iesniegts 2017. gada 11. augustā. Shēma, kas reģistrēta adresē ul. Lubicz 25A, 31-503 Kraków, Polijā, aptver plašu izejvielu loku, tostarp atkritumus un atlikumus, kā arī visu pārraudzības ķēdi. |
|
(5) |
Komisija, novērtējot shēmu KZR INiG System, konstatēja, ka tā pienācīgi aptver Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK noteiktos ilgtspējības kritērijus un ka tajā izmanto masu bilances metodiku, kas atbilst Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 1. punkta un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 1. punkta prasībām. |
|
(6) |
Shēmas KZR INiG System novērtējums liecināja, ka tā pienācīgi atbilst atbilstīgiem ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartiem, kā arī Direktīvas 98/70/EK IV pielikumā un Direktīvas 2009/28/EK V pielikumā izklāstītajām metodiskajām prasībām. |
|
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Shēma KZR INiG System (“shēma”), kuras atzīšanas pieprasījums Komisijai tika iesniegts 2017. gada 11. augustā, apliecina, ka atbilstoši shēmā noteiktajiem biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas standartiem saražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sūtījumi atbilst ilgtspējības kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3., 4. un 5. punktā un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3., 4. un 5. punktā.
Turklāt shēmā ir ietverti precīzi dati Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 2. punkta vajadzībām.
2. pants
Ja shēmā, kura 2017. gada 11. augustā tika iesniegta atzīšanai Komisijā, tiek izdarītas tādas saturiskas izmaiņas, kas var ietekmēt šā lēmuma pieņemšanas pamatu, par šādām izmaiņām nekavējoties paziņo Komisijai. Komisija paziņotās izmaiņas izvērtē, lai noteiktu, vai shēma vēl joprojām pienācīgi aptver tos ilgtspējības kritērijus, attiecībā uz kuriem tā ir atzīta.
3. pants
Komisija drīkst šo lēmumu atcelt cita starpā šādos apstākļos:
|
a) |
ja ir skaidri apliecināts, ka ar šo shēmu nav īstenoti elementi, kurus šā lēmumā sakarā uzskata par izšķirīgiem, vai tad, ja shēmas elementi ir nopietni un strukturāli pārkāpti; |
|
b) |
ja par shēmu Komisijai netiek iesniegti gada ziņojumi, kā noteikts Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punktā un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punktā; |
|
c) |
ja ar šo shēmu netiek īstenoti neatkarīgas revīzijas standarti, kas norādīti Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 5. punkta trešajā daļā un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 5. punkta trešajā daļā minētajos īstenošanas aktos, vai citu shēmas elementu uzlabojumi, kurus uzskata par izšķirīgiem atzīšanas pagarināšanai. |
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2024. gada 3. janvārim.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/27 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1985
(2018. gada 13. decembris),
ar ko Willaertia magna c2c maky neapstiprina par 11. produkta veida biocīdos lietojamu aktīvo vielu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Francijas kompetentā novērtētājiestāde 2014. gada 17. martā saņēma pieteikumu uz to, lai mikroorganismu Willaertia magna c2c maky apstiprinātu par aktīvo vielu lietošanai 11. produkta veida biocīdos “Dzesēšanas un tehnoloģisko sistēmu šķidrumu konservanti”, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā. |
|
(2) |
Francijas kompetentā izvērtētājiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 8. panta 1. punktu 2017. gada 15. martā iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar secinājumiem. |
|
(3) |
Ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja 2018. gada 26. aprīlī formulēja Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumu (2). |
|
(4) |
Saskaņā ar minēto atzinumu nav paredzams, ka 11. produkta veida biocīdi, kuri satur Willaertia magna c2c maky, atbildīs Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem. Proti, cilvēka veselības apdraudējuma novērtēšanas laikā izskatītie scenāriji rāda, ka pastāv nepieņemams risks, un drošus lietošanas veidus nevarēja noteikt. Turklāt nav pietiekami pierādīts, ka Willaertia magna c2c maky ir iedarbīgs līdzeklis Legionella pneumophila kontrolei. |
|
(5) |
Ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumu, Komisija uzskata, ka nav lietderīgi Willaertia magna c2c maky apstiprināt lietošanai 11. produkta veida biocīdos. |
|
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Willaertia magna c2c maky neapstiprina par 11. produkta veida biocīdos lietojamu aktīvo vielu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(2) Biocīdu komitejas atzinums par pieteikumu uz to, lai apstiprinātu aktīvo vielu Willaertia magna c2c maky, produkta veids: 11, ECHA/BPC/206/2018, pieņemts 2018. gada 26. aprīlī.
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/29 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1986
(2018. gada 13. decembris),
ar ko izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām un atceļ Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (EK) Nr. 1224/2009 nosaka noteikumus par visu to darbību kontroli, ko aptver kopējā zivsaimniecības politika un ko veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi vai, neskarot karoga dalībvalsts primāro atbildību, dalībvalstu valstspiederīgie, un jo īpaši paredz, ka dalībvalstis nodrošina to, lai kontrole, inspekcija un izpildes panākšana notiktu, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var pieņemt īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām un jūras baseiniem. |
|
(3) |
Komisija ir pieņēmusi īpašas kontroles un inspekcijas programmas vairākiem jūras baseiniem, un dalībvalstis tās ir īstenojušas, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānus, savukārt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) ir nodrošinājusi inspekcijas darbību operatīvo koordināciju šajā satvarā. |
|
(4) |
Jaunākajā Komisijas veiktajā REFIT izvērtējumā (2) konstatēts, ka īpašās kontroles un inspekcijas programmas ir efektīvs un rezultatīvs instruments, ar ko uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. |
|
(5) |
Īpašās kontroles un inspekcijas programmas, kas izveidotas ar Komisijas Īstenošanas lēmumiem 2012/807/ES (3), 2013/328/ES (4), 2013/305/ES (5), zaudē spēku 2018. gada 31. decembrī. Lai turpinātu veicināt sadarbību un datu apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī lai sekmētu vienlīdzīgus apstākļus inspekcijas un kontroles darbībām visā Savienībā, būtu jāparedz, ka šādas programmas pastāv arī pēc minētās dienas. |
|
(6) |
Lai vienkāršotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu pieņemšanu un nodrošinātu to konsekventu īstenošanu Savienības līmenī, minētās īpašās kontroles un inspekcijas programmas būtu jāapkopo vienā lēmumā. Dalībvalstu ziņošanas pienākums būtu jāpārskata ar mērķi salāgot to ar jaunajiem kritērijiem un pēc iespējas mazināt administratīvo slogu. |
|
(7) |
Lai nodrošinātu konsekvenci starp jūras baseiniem, būtu jāpārskata arī īpašā kontroles un inspekcijas programma, kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/156/ES (6), arī tajā iekļautie kritēriji un ziņošanas pienākumi. |
|
(8) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punktu īpašajās kontroles un inspekcijas programmās būtu jānosaka inspekcijas darbību tvērums, mērķi un prioritātes, kā arī kritēriji. |
|
(9) |
Lai atspoguļotu Savienības nesen pieņemtos zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, īpašo kontroles un inspekcijas programmu darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot tās uz vēl dažiem krājumiem un zvejniecībām. Darbības jomā būtu jāiekļauj arī atpūtas zveja krājumos, uz kuriem attiecas Savienības pieņemtie saglabāšanas pasākumi, un zvejniecības, ko pārvalda reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas. Turklāt īpašo kontroles un inspekcijas programmu prioritātes ir jāsalāgo ar kopējās zivsaimniecības politikas prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu. |
|
(10) |
Tāpēc šim lēmumam būtu jāaptver konkrētas zvejniecības Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos, Austrumatlantijā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. |
|
(11) |
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punkts paredz, ka inspekcijas darbību kritēriji īpašajā kontroles un inspekcijas programmā jānosaka, pamatojoties uz riska pārvaldību. Lai to panāktu un lai nodrošinātu konsekventu pieeju kontrolēm un inspekcijām jūras baseinā un vienlīdzīgus apstākļus dažādu dalībvalstu zvejniecībām, riska novērtēšanai būtu jāizmanto saskaņota metodika. Saskaņotā metodika būtu jāizstrādā dalībvalstīm sadarbībā ar EFCA, un šai metodikai būtu jāpamatojas uz iespējamiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas jeb neatbilstības draudiem. |
|
(12) |
Riska novērtējuma rezultāti dalībvalstīm būtu jādara zināmi EFCA. EFCA šī informācija būtu jāizmanto, lai koordinētu riska novērtēšanu reģionālā līmenī. |
|
(13) |
EFCA būtu jāizstrādā reģionāla riska pārvaldības stratēģija, kuru īsteno, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 (7) 2. panta c) punktā definēts kā “kopējs izvietošanas plāns”. |
|
(14) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 4. punktu dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, jo īpaši tas attiecas uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem un zonām, kurās tie izmantojami. |
|
(15) |
Lai sekmētu kontroles, inspekcijas un pārraudzības prakšu vienveidību un koordinētu kontroles, inspekcijas un pārraudzības darbības attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, minēto dalībvalstu kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības attiecīgā gadījumā būtu jāveic saskaņā ar kopīgas resursu izmantošanas plāniem, kurus izveidojusi EFCA. |
|
(16) |
Attiecībā uz zvejas kuģiem augsta un ļoti augsta riska flotes segmentos visās attiecīgajās dalībvalstīs būtu jānosaka mērķa kritēriji, kas norāda kontroles un inspekcijas darbību intensitāti. Visi mērķa kritēriji būtu jānovērtē, ņemot vērā ikgadējo izvērtējumu, ko veic dalībvalstis. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izmantot alternatīvus mērķa kritērijus, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē. |
|
(17) |
Lai īstenotu īpašās kontroles un inspekcijas programmas, kopīgas resursu izmantošanas plānus un kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības, ir vajadzīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar EFCA attiecībā uz kuģu monitoringa sistēmas datiem, elektroniskās ziņošanas sistēmas datiem, to vidū zvejas darbību ziņojumiem, iepriekšējiem paziņojumiem, izkraušanas un pārkraušanas deklarācijām un pārdošanas zīmēm, ar inspekcijas un pārraudzības datiem, to vidū inspekcijas ziņojumiem, novērotāju ziņojumiem un ziņojumiem par pārkāpumiem, un ir jāveic personas datu apstrāde. Vienmēr un visos līmeņos būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 (8) un (ES) 2018/1725 (9) noteiktie personas datu aizsardzības pienākumi un, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu noteikumi, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (10). |
|
(18) |
Personas dati, ko apstrādā īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanas vajadzībām, nebūtu jāglabā ilgāk par desmit gadiem. Šis periods ļaus dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EFCA pilnībā izpildīt savus pienākumus, kas saistīti ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu turpinājumpasākumiem, ziņošanu par tām un to izvērtēšanu. Attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi tādiem inspekciju turpinājumpasākumiem kā izziņas darbs, pārkāpumu procedūras, tiesas vai administratīvie procesi, sakarā ar šādu procesu ilgumu un vajadzību minētos datus izmantot līdz šādu procesu beigām ir nepieciešams īpašs ilgāks glabāšanas periods, proti, divdesmit gadu. Turklāt, ja datus izmanto zinātniskos nolūkos un zinātnisko ieteikumu sniegšanas vajadzībām, glabāšanas periods būtu jāpagarina tā, lai būtu iespējams veikt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa zinātnisko monitoringu un novērtēšanu. |
|
(19) |
Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jānosūta Komisijai gada ziņojumi par īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu. Komisijai šie ziņojumi būtu jāizmanto, lai novērtētu īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu un izvērtētu to piemērotību un rezultativitāti. Šāds novērtējums var kalpot par pamatu īpašo inspekcijas un kontroles programmu pārskatīšanai. |
|
(20) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo lēmumu izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas:
|
a) |
zvejniecībām, kas izmanto krājumus vai sugas, uz kurām attiecas daudzgadu plāni, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (11) 9. un 10. pantā, un plāni, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 18. pantu, kā arī citi Savienības pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu un paredz zvejas iespēju kvantitatīvu limitu noteikšanu un iedalīšanu; |
|
b) |
zvejniecībām, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums; |
|
c) |
dažām zvejniecībām, kas izmanto krājumus vai sugas, uz kurām attiecas reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, |
saskaņā ar I–V pielikumā noteikto.
2. Īpašās kontroles un inspekcijas programmas ir noteiktas I–V pielikumā, un tās īsteno minētajos pielikumos noteiktās dalībvalstis (“attiecīgās dalībvalstis”).
2. pants
Darbības joma
Īpašās kontroles un inspekcijas programmas aptver šādas darbības:
|
a) |
zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1) punkta nozīmē, kuras veic šā lēmuma I–V pielikumā minētajos apgabalos (“attiecīgie apgabali”); |
|
b) |
ar zveju saistītas darbības, kas ietver zvejas produktu svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un uzglabāšanu; |
|
c) |
attiecībā uz I pielikuma aptvertajām zvejniecībām – imports un netiešs imports, kas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (12) 2. panta 11) punktā un 2. panta 12) punktā; |
|
d) |
attiecībā uz I pielikuma aptvertajām zvejniecībām – eksports un reeksports, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 13) punktā un 2. panta 14) punktā; |
|
e) |
atpūtas zveja, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 28) punktā, ja uz to attiecas Savienības pieņemti saglabāšanas pasākumi un ja tā minēta attiecīgajā pielikumā; |
|
f) |
Regulas (EK) Nr. 1224/2009 108. pantam atbilstoši ārkārtas pasākumi un Komisijas pasākumi, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu veic nopietna jūras bioloģisko resursu apdraudējuma gadījumā. |
3. pants
Mērķi
1. Īpašās kontroles un inspekcijas programmas nodrošina I–V pielikumā minētajiem krājumiem un zvejniecībām piemērojamo saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un rezultatīvu īstenošanu.
2. Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar katru īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz to, lai nodrošinātu atbilstību šādiem noteikumiem:
|
a) |
zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, to vidū kvotu izmantojuma, piepūles režīma un tehnisko pasākumu uzraudzība attiecīgajos apgabalos; |
|
b) |
ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība; |
|
c) |
pienākums izkraut visas to sugu nozvejas, uz kurām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 attiecas izkraušanas pienākums, un izmetumu samazināšanas pasākumi, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (13) IIIa sadaļā; |
|
d) |
īpašie noteikumi par dažu pelaģisko sugu svēršanu, kas paredzēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (14) 78.–89. pantā; |
|
e) |
īpaši noteikumi, ko reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apstiprinājušas attiecībā uz krājumiem un apgabaliem, kurus aptver šis lēmums. |
4. pants
Prioritātes
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 5. panta 4. punktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 98. pantu attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz riska pārvaldību, veic to zvejas darbību un ar zveju saistīto darbību kontroli un inspekciju, kas attiecas uz dažādajiem krājumiem un apgabaliem, kuri minēti šā lēmuma I–V pielikumā.
2. Pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā izklāstītajām procedūrām, katra attiecīgā dalībvalsts piešķir kontrolei un inspekcijām prioritātes līmeni.
3. Katru zvejas kuģi un/vai flotes segmentu, kas minēts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kontrolē un inspicē saskaņā ar prioritātes līmeni, kas piešķirts atbilstīgi 2. punktam, un tādā veidā nodrošina, ka ir pienācīgi aptverti visi krājumi, ko izmanto I–V pielikumā uzskaitītās zvejniecības.
4. Ar zveju saistītās darbībās iesaistījušos operatoru inspekcijas uz sauszemes veic, ja tas ir attiecīgajam zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posmam relevanti un ja šādas inspekcijas ir daļa no 6. pantā minētās riska pārvaldības stratēģijas.
5. pants
Riska novērtēšanas procedūras un saistība ar kopīgas resursu izmantošanas plāniem
1. Ar I–V pielikumā uzskaitītajām zvejniecībām saistītos riskus attiecīgās dalībvalstis vismaz reizi gadā novērtē atbilstoši saskaņotajai metodikai, kuru dalībvalstis izstrādājušas sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) un kura pamatojas uz iespējamiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas jeb neatbilstības draudiem.
2. Riska novērtēšanas metodika, kas minēta 1. punktā, paredz, ka dalībvalstis:
|
a) |
izmantojot visu pieejamo un relevanto informāciju, apsver, cik liela ir neatbilstības iespējamība un kāda būtu tās potenciālā ietekme, ja tā tiktu pieļauta; |
|
b) |
pamatojoties uz iespējamību un potenciālo ietekmi, nosaka riska līmeni, kas attiecināms uz katru aptverto krājumu, zvejas rīku, apgabalu (turpmāk “flotes segments”) un gada laiku. Aplēsto risku atkarībā no līmeņa apzīmē kā “ļoti augstu”, “augstu”, “vidēju”, “zemu”. |
3. Īstenojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, ko EFCA izveidojusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (“kopīgas resursu izmantošanas plāns”), katra attiecīgā dalībvalsts paziņo EFCA sava riska novērtējuma rezultātus. Lai atvieglotu 6. pantā minētās riska pārvaldības stratēģijas plānošanu, norāda, kāds piemērojamo kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu iespējamās neievērošanas jeb neatbilstības (apdraudējumu) veids ir identificēts. Dalībvalstis tūlīt paziņo EFCA visas aplēstā riska līmeņa izmaiņas.
4. No dalībvalstīm saņemto informāciju EFCA izmanto, lai koordinētu riska novērtēšanu reģionālā līmenī.
5. Attiecīgās dalībvalstis izveido sava karoga kuģu sarakstu, kurā norāda vismaz vidēja, augsta un ļoti augsta riska kuģus. Kuģu sarakstu regulāri atjaunina, ņemot vērā informāciju, kas savākta kontroles un inspekcijas darbībās, arī kopīgas kontroles un inspekcijas laikā, un visu relevanto informāciju, ko sniegušas citas dalībvalstis.
6. Gadījumos, kad zvejas kuģis, kurš peld ar tādas dalībvalsts karogu, kas nav attiecīgā dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas attiecīgajos apgabalos, riska līmeni atbilstoši 5. punktam nosaka piekrastes dalībvalsts, kuras ūdeņos zvejas kuģis darbojas, ja vien karoga valsts iestādes šā lēmuma 8. panta satvarā nepaziņo minētā riska līmeni.
7. Kopīgas resursu izmantošanas plāna satvarā un operacionālu vajadzību dēļ attiecīgās dalībvalstis paziņo EFCA atbilstīgi 5. un 6. punktam izveidoto kuģu sarakstu. Lai veicinātu rezultatīvas kontroles un inspekcijas darbības, norāda identificēto apdraudējumu veidu, kas piemērojams kuģiem. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē EFCA par visām izmaiņām, kas izriet no to saraksta atjaunināšanas.
6. pants
Nacionālas un reģionālas riska pārvaldības stratēģijas
1. Pamatojoties uz riska novērtējumu rezultātiem, katra attiecīgā dalībvalsts vismaz reizi gadā izstrādā nacionālu riska pārvaldības stratēģiju, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Šāda stratēģija ietver piemērotu resursu, kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstīšanu un iedalīšanu, kurā ņem vērā identificēto riska līmeni, kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas jeb neatbilstības draudu raksturu un mērķa kritēriju sasniegšanu.
2. EFCA, pamatojoties uz šā lēmuma 5. panta 4. punktā minēto riska novērtēšanu reģionālā līmenī, izstrādā reģionālu riska pārvaldības stratēģiju saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto. Šo reģionālo riska pārvaldības stratēģiju EFCA koordinē un īsteno, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu.
7. pants
Mērķa kritēriji
1. Neskarot mērķa kritērijus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikuma 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktā, zvejas kuģu inspekciju mērķa kritēriji ir noteikti attiecīgi šā lēmuma I–V pielikuma 4. punktā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis šā lēmuma 3. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanas nolūkā kā alternatīvu drīkst piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē atbilstoši saskaņotajai metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar EFCA, ar nosacījumu, ka:
|
a) |
detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar izpildes panākšanu saistītu elementu analīze pamato vajadzību mērķa kritērijus noteikt labākas atbilstības pakāpes izteiksmē; |
|
b) |
attiecīgās dalībvalstis nosaka kontroles un inspekcijas centienus, kā arī stratēģiju, kā sasniegt gaidāmos iznākumus ar labākas atbilstības pakāpes palīdzību; |
|
c) |
kritēriji, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē, neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz mērķiem, prioritātēm un uz risku balstītām procedūrām, kas noteiktas īpašajās kontroles un inspekcijas programmās; |
|
d) |
kritēriji, kas noteikti labākas atbilstības pakāpes izteiksmē, tiek paziņoti Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un pēc tam reizi divos gados, un Komisija pret tiem neiebilst 90 dienu laikā pēc paziņošanas. |
3. Visus mērķa kritērijus katru gadu novērtē, pamatojoties uz 11. panta 1. punktā minētajiem izvērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata 11. panta 6. punktā paredzētās izvērtēšanas satvarā.
4. Šajā pantā minētos mērķa kritērijus attiecīgā gadījumā īsteno ar kopīgas resursu izmantošanas plānu.
8. pants
Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm
1. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanā.
2. Visas citas dalībvalstis vajadzības gadījumā sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA, lai sasniegtu kopīgas resursu izmantošanas plānu mērķus.
3. Lai īstenotu īpašās kontroles un inspekcijas programmas, attiecīgās dalībvalstis un EFCA var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.
9. pants
Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības
1. Lai palielinātu savu nacionālo zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, attiecīgās dalībvalstis vajadzības gadījumā īsteno kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības savā teritorijā, to jurisdikcijā esošajos ūdeņos un, attiecīgā gadījumā, starptautiskajos ūdeņos. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 5. panta 1. punktu, šādas darbības attiecīgā gadījumā veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu satvarā.
2. Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību vajadzībām katra attiecīgā dalībvalsts:
|
a) |
nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas un Savienības inspektori tiek uzaicināti piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās; |
|
b) |
nosaka kopīgas operacionālās procedūras, kas piemērojamas pārraudzības kuģiem un lidaparātiem; |
|
c) |
izmanto standarta procedūras inspekcijām, par kurām panākta vienošanās ar EFCA kopīgas resursu izmantošanas plāna satvarā; |
|
d) |
vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā. |
3. Kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās drīkst piedalīties citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas un Savienības inspektori.
10. pants
Datu apmaiņa
1. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanas vajadzībām katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina ar citām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA elektronisku apmaiņu ar datiem, kas saistīti ar zvejas darbībām un ar zveju saistītām darbībām, uz kurām attiecas īpašās kontroles un inspekcijas programmas.
Pirmajā daļā minētā datu apmaiņa notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 118. pantu un XII pielikumu.
2. Dati, ar kuriem apmainās saskaņā ar 1. punktu, drīkst ietvert personas datus. Lai izpildītu īpašajās kontroles un inspekcijas programmās paredzētos uzdevumus un pienākumus, EFCA un dalībvalstis drīkst apstrādāt personas datus, kuriem tās var piekļūt atbilstīgi 1. punktam. EFCA un dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 5. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 4. pantu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu atbilstošu aizsardzību.
3. Personas datus, kas ietverti informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, neglabā ilgāk kā 10 gadus, izņemot gadījumus, kad šādi personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt pārkāpuma, inspekcijas, tiesas vai administratīvā procesa turpinājumpasākumus. Tādā gadījumā šādus personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas dati, kas ietverti informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, tiek glabāti ilgāk, dati ir jāanonimizē.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, personas datus, kas ietverti informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, ilgāk par 3. punktā noteiktajiem periodiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 89. pantu drīkst glabāt tikai zinātniskās pētniecības un zinātnisku ieteikumu sniegšanas nolūkos.
5. Atbilstīgi šim lēmumam savāktos personas datus dalībvalstis apstrādā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu.
6. EFCA un dalībvalstu iestādes nodrošina atbilstīgi šim lēmumam veiktās personas datu apstrādes drošību. EFCA un dalībvalstu iestādes sadarbojas ar drošību saistītos uzdevumos.
7. EFCA un dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 113. pantu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgi šim lēmumam saņemtās informācijas konfidencialitātes pienācīgu aizsardzību.
11. pants
Informēšana un izvērtēšana
1. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai un EFCA ziņojumu par kontroles un inspekcijas darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējā kalendārā gada īpašajām kontroles un inspekcijas programmām.
2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta VI pielikumā.
3. Informāciju, kas minēta VI pielikuma IV punktā, turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz rīcība ir pabeigta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas nekāda rīcība netiek veikta, pievieno paskaidrojumu.
4. Attiecībā uz I pielikumā minētajām zvejniecībām VI pielikuma IV punktā minēto informāciju elektroniski nosūta Komisijai un EFCA līdz 15. septembrim un atjaunina līdz nākamā gada 31. martam.
5. Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu rezultativitātes ikgadējo novērtējumu, EFCA ņem vērā šā panta 1. punktā minētos ziņojumus.
6. Lai novērtētu īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu un izvērtētu to piemērotību un rezultativitāti, un to vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu un operatoru atbilstību, Komisija vismaz reizi divos gados sasauc Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi.
12. pants
Atcelšana un pārejas periods
Neskarot šā panta otro daļu, Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES atceļ.
Tomēr Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES turpina piemērot ziņojumam, kas dalībvalstīm 2019. gadā jāiesniedz par 2018. gadā veiktajām kontroles un inspekcijas darbībām.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.
Briselē, 2018. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) COM(2017) 192 final, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2017:192:FIN.
(3) Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas lēmums 2012/807/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos (OV L 350, 20.12.2012., 99. lpp.).
(4) Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/328/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā (OV L 175, 27.6.2013., 61. lpp.).
(5) Komisijas 2013. gada 21. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/305/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, reņģes, laša un brētliņas krājumus Baltijas jūrā (OV L 170, 22.6.2013., 66. lpp.).
(6) Komisijas 2014. gada 19. marta Īstenošanas lēmums 2014/156/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, zobenzivs krājumus Vidusjūrā, un zvejniecībām, kuras izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu daļā (OV L 85, 21.3.2014., 15. lpp.).
(7) Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(12) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(13) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
(14) Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU ZVEJNIECĪBĀM, KAS IZMANTO ICCAT (1) APTVERTĀS SUGAS AUSTRUMATLANTIJĀ UN VIDUSJŪRĀ, UN DAŽĀM DEMERSĀLAJĀM UN PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM, KAS DARBOJAS VIDUSJŪRĀ
|
1. |
Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfiskos apgabalus, kas definēti šādi:
|
|
2. |
Attiecīgās dalībvalstis ir Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle, Slovēnija un Spānija. |
|
3. |
Programma aptver šādas zvejniecības:
|
|
4. |
Inspekciju mērķkritēriji
Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:
|
(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.
(2) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(3) ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
II PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM ZVEJNIECĪBĀM MELNAJĀ JŪRĀ
|
1. |
Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts šādi:
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā, kur “Melnā jūra” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā. |
|
2. |
Attiecīgās dalībvalstis ir Bulgārija un Rumānija. |
|
3. |
Programma aptver šādas zvejniecības:
|
|
4. |
Inspekciju mērķkritēriji
Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:
|
III PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM PELAĢISKAJĀM UN DEMERSĀLAJĀM ZVEJNIECĪBĀM BALTIJAS JŪRĀ
|
1. |
Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts šādi:
Savienības ūdeņi Baltijas jūrā, kur “Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId zona. |
|
2. |
Attiecīgās dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija. |
|
3. |
Programma aptver šādas zvejniecības:
|
|
4. |
Inspekciju mērķkritēriji
Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:
|
IV PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM DEMERSĀLAJĀM UN PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM ZIEMEĻJŪRĀ UN ICES IIa RAJONĀ
|
1. |
Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfiskos apgabalus, kas definēti šādi:
|
|
2. |
Attiecīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. |
|
3. |
Programma aptver šādas zvejniecības:
|
|
4. |
Inspekciju mērķkritēriji
Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:
|
V PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠO KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMU DAŽĀM DEMERSĀLAJĀM UN PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS RIETUMU ŪDEŅOS
|
1. |
Šī īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts šādi:
Savienības ūdeņi Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos, kur “Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņi” ir ICES V zona (izņemot Va zonu, bet Vb zonā tikai Savienības ūdeņi), VI un VII zona, VIII, IX un X zona (ūdeņi ap Azoru salām) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona (1) (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām). |
|
2. |
Attiecīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija. |
|
3. |
Programma aptver šādas zvejniecības:
|
|
4. |
Inspekciju mērķkritēriji
Šā pielikuma 2. punktā norādītās dalībvalstis īsteno šādus kritērijus:
|
(1) CECAF (Centrālaustrumu Atlantija jeb FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(2) Kamēr tiek gaidīti rezultāti attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, ar ko izveido daudzgadu plānus demersālo zvejniecību pārvaldībai ES rietumu ūdeņos.
VI PIELIKUMS
IZVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMA SATURS
Izvērtēšanas ziņojumos iekļauj vismaz turpmāk norādīto informāciju.
I. Veikto kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbību vispārīga analīze
Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju I–V pielikumam atbilstošā sadalījumā pa jūras baseiniem:
|
— |
riska novērtējuma rezultāti, kuri apraksta riskus un apdraudējumus, ko attiecīgā dalībvalsts konstatējusi zvejniecībās, uz kurām attiecas īpašās kontroles un inspekcijas programmas (vajadzības gadījumā sniedz informāciju par pārskatīšanas/atjaunināšanas procesu), |
|
— |
identificēto flotes segmentu un to riska līmeņa kopsavilkuma tabula, |
|
— |
detalizēts riska pārvaldības stratēģijas saturs. |
II. Veikto kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbību detalizēta analīze
Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju I–V pielikumam atbilstošā sadalījumā pa jūras baseiniem.
1. tabula
Jūrā veiktu inspekciju summārie dati
|
Patrulēšanas dienas (dienu skaits) |
|
|
Jūrā veikto inspekciju kopskaits |
|
|
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits |
|
|
To inspekciju skaits, kas jūrā veiktas attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To inspekciju skaits, kas jūrā veiktas attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To inspekciju skaits, kas jūrā veiktas attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
Kopējais smago pārkāpumu biežums (*1), vidēji (%) |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*1) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās (%) |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*1) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās (%) |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*1) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās (%) |
|
2. tabula
Jūrā veiktas pārraudzības summārie dati
|
Novērošana no gaisa (stundu skaits) |
|
|
Novērošanā no gaisa reģistrēto pamanīšanas gadījumu kopskaits |
|
|
Patruļkuģu reģistrēto pamanīšanas gadījumu kopskaits |
|
|
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
3. tabula
Summārie dati par izkraušanas inspekcijas darbībām (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)
|
Inspekcijas cilvēkdienas (fakultatīvi) |
|
|
Izkraušanas inspekciju kopskaits |
|
|
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits |
|
|
To zvejas kuģu inspekciju skaits, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To zvejas kuģu inspekciju skaits, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To zvejas kuģu inspekciju skaits, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
To iespējamo smago pārkāpumu skaits, ko varētu būt izdarījuši zvejas kuģi, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
Smago pārkāpumu vidējais biežums (*2) (kopā) |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*2) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst visaugstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*2) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*2) attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri ietilpst citās, nevis visaugstākā un otra augstākā riska flotes segmentu kategorijās (%) |
|
4. tabula
Summārie dati par operatoru inspekcijas darbībām, kas veiktas uz sauszemes (izņemot inspekcijas ostās un inspekcijas pirms pirmās pārdošanas, kas uzrādītas 3. tabulā)
|
Uz sauszemes veikto inspekciju cilvēkdienas (fakultatīvi) |
|
|
Uz sauszemes veikto inspekciju kopskaits |
|
|
Iespējamo smago pārkāpumu kopskaits |
|
|
Smago pārkāpumu biežums (*3) |
|
III. Izkraušanas pienākuma izpildes kontrole
Dalībvalstis sniedz konkrētu informāciju par izkraušanas pienākuma izpildes kontrolei atvēlētajiem resursiem, instrumentiem un līdzekļiem un par kontroles rezultātiem.
Jāsniedz vismaz šāda informācija:
|
1) |
to kuģu kopskaits, uz kuriem ir kontroles novērotājs; |
|
2) |
to kuģu skaits, kas aprīkoti ar videonovērošanas sistēmu (CCTV); |
|
3) |
to jūrā veikto inspekciju skaits, kurās analizēts pēdējais zvejas rīka iemetiens; |
|
4) |
konkrēti jānorāda citi izmantotie kontroles līdzekļi, kas nav minēti 1.–3. punktā (piem., novērošana no gaisa ar lidaparātiem, attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, droniem); |
|
5) |
izkraušanas pienākuma pārkāpumu kopskaits, norādot to pārkāpumu skaitu, kas saistīti ar attiecīgo izmetumu plānu noteikumu neievērošanu. |
IV. Periodiska informācija par konstatētajiem pārkāpumiem
5. tabula
Formāts, kādā nosūtāma ziņojumā iekļaujamā informācija, kas saskaņā ar 11. pantu jāsniedz par katru inspekciju, kurā radušās aizdomas par pārkāpumu
|
Elementa nosaukums |
Kods |
Apraksts un saturs |
||||||||||
|
Inspekcijas identifikācija |
II |
ISO divburtu valsts kods un 9 cipari, piemēram, DK201900001 |
||||||||||
|
Inspekcijas datums |
DA |
GGGG-MM-DD |
||||||||||
|
Inspekcijas vai kontroles veids |
IT |
Jūrā, uz sauszemes, transports, pirmā pārdošana, uzglabāšana, tirdzniecība, pārvietošana, kontrolpārvietošana, ievietošana sprostā, pārkraušana citā kuģī, atbrīvošana, dokumenti (jānorāda) |
||||||||||
|
Katra zvejas kuģa, transportlīdzekļa vai operatora identifikācija |
ID |
Zvejas kuģa numurs Savienības flotes reģistrā un vārds, ICCAT reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā) Zivju krātiņveida lamatu vai transportlīdzekļa identifikācija un/vai operatora uzņēmuma nosaukums (attiecas arī uz zivjaudzētavu iekārtām) |
||||||||||
|
Zvejas rīka tips |
GE |
Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai |
||||||||||
|
Iespējamā pārkāpuma veids |
TS |
Pārkāpuma apraksts, kurā norādīts attiecīgais noteikums vai noteikumi Konstatēto pārkāpumu veidu attiecīgā gadījumā norāda, izmantojot šādus kodus:
Attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar RZPO pieņemtiem un ES tiesību aktos transponētiem noteikumiem, norāda attiecīgo noteikumu un regulu, kas ir pārkāpta. |
||||||||||
|
Attiecīgo zivju daudzums, kas saistīts ar pārkāpumu (pa sugām) |
AF |
Norāda katras uz kuģa esošās sugas zivju daudzumu vai (dzīvu zilo tunzivju gadījumā) sprostā esošo zivju daudzumu (zilajām tunzivīm – svaru un skaitu) |
||||||||||
|
Turpinājuma procedūras pašreizējais stāvoklis |
FU |
Norāda pašreizējo stāvokli: IZSKATĪŠANĀ, IESNIEGTA PĀRSŪDZĪBA, APSTIPRINĀTS vai NORAIDĪTS |
||||||||||
|
Naudassods (ja zināms) |
SF |
Naudassods EUR |
||||||||||
|
Konfiskācija |
SC |
Fiziskas konfiskācijas gadījumā norāda NOZVEJA/ZVEJAS RĪKS/CITS. Konfiscētās nozvejas/zvejas rīka vērtība EUR, piemēram, 10 000 |
||||||||||
|
Citas ziņas |
SO |
Ja tiek anulēta licence/atļauja, norāda LI vai AU un dienu skaitu, piemēram, AU30 |
||||||||||
|
Punkti (attiecīgā gadījumā) |
SP |
Saskaņā ar Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirto punktu skaits, piemēram, 12 |
||||||||||
|
Piezīmes |
RM |
Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas nekāda rīcība nav sekojusi, brīvā formā paskaidro iemeslus |
V. Labākas atbilstības pakāpes izteiksmē formulēto mērķkritēriju analīze
Ja dalībvalsts piemēro alternatīvus mērķkritērijus, kas minēti šā lēmuma 7. panta 2. punktā, paziņo turpmāk prasīto informāciju.
6. tabula
Labākas atbilstības pakāpes sasniegšana
|
|
Riska līmenis (ļoti augsts/augsts/vidējs/zems) |
||||||||||||||
|
Darbības apdraudējuma/riska/flotes segmenta apraksts |
|
VI. Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports
VII. Tādas darbības kā mācību vai informatīvas sesijas, kas paredzētas, lai ietekmētu zvejas kuģu un operatoru atbilstību noteikumiem
VIII. Priekšlikumi, kā uzlabot kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas darbību rezultativitāti (katrā attiecīgajā dalībvalstī)
(*1) Pārkāpumu biežums ir attiecība starp iespējamo pārkāpumu skaitu un inspekciju skaitu, izteikta %.
(*2) Pārkāpumu biežums ir attiecība starp iespējamo pārkāpumu skaitu un inspekciju skaitu, izteikta %.
(*3) Pārkāpumu biežums ir attiecība starp iespējamo pārkāpumu skaitu un inspekciju skaitu, izteikta %.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1627 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/47 |
ES UN KTV APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2018
(2018. gada 4. decembris)
attiecībā uz uzaicinājumu Apvienotajai Karalistei pievienoties Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru [2018/1987]
APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru (1) un jo īpaši tās 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (“konvencija”) 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar minēto konvenciju, ar lēmumu jāpieņem uzaicinājumi trešām valstīm pievienoties minētajai konvencijai saskaņā ar 15.a pantu. |
|
(2) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) ir paudusi vēlmi pievienoties konvencijai kā atsevišķa Līgumslēdzēja puse, sākot no dienas, kad konvenciju vairs nepiemēro ne Apvienotajai Karalistei, ne tās teritorijā. |
|
(3) |
Preču kustība uz Apvienoto Karalisti un no tās tiktu uzlabota ar kopīgu tranzīta procedūru precēm, ko pārvadā starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, Islandes Republiku, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģijas Karalisti, Serbijas Republiku, Šveices Konfederāciju un Turcijas Republiku. |
|
(4) |
Šādas uzlabošanas panākšanai ir lietderīgi uzaicināt Apvienoto Karalisti pievienoties konvencijai. |
|
(5) |
Būtu jāgādā, ka Apvienotās Karalistes pievienošanās konvencijai ir spēkā tikai no dienas, kad konvencija vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei kā Eiropas Savienības dalībvalstij, vai, ja Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste vienojas par pārejas režīmu, saskaņā ar kuru konvencija būtu piemērojama Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, – no dienas, kad beidzas šāds pārejas režīms, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Apvienotā Karaliste tiek uzaicināta pievienoties konvencijai saskaņā ar konvencijas 15.a pantu no dienas, kad tā vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no dienas, kas beidzas jebkāds pārejas režīms starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, saskaņā ar kuru konvencija būtu piemērojama Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2018. gada 4. decembrī
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
Philip KERMODE
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/48 |
ES UN KTV APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2018
(2018. gada 4. decembris),
ar ko groza Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru [2018/1988]
ES UN KTV APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru (1) un jo īpaši tās 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (“konvencija”) 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu Apvienotā komiteja, kas izveidota ar minēto konvenciju, ar lēmumu izdara grozījumus konvencijas papildinājumos. |
|
(2) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) ir paudusi vēlmi pievienoties konvencijai kā atsevišķa Līgumslēdzēja puse, un Padomei, kas rīkojas kā konvencijas depozitārijs, tā jāuzaicina to darīt saskaņā ar konvenciju. |
|
(3) |
Tāpēc būtu jāizdara modifikācijas galvojuma veidlapās, kas kā paraugi ir iekļauti konvencijas III papildinājuma konkrētos pielikumos, lai svītrotu atsauces uz Apvienoto Karalisti kā Savienības dalībvalsti un iekļautu atsauci uz Apvienoto Karalisti kā kopīgā tranzīta valsti. |
|
(4) |
Lai ļautu izmantot galvojuma veidlapas, kas iespiestas saskaņā ar kritērijiem, kuri ir spēkā pirms dienas, kad Apvienotā Karaliste pievienojas konvencijai kā atsevišķa Līgumslēdzēja puse, būtu jānosaka pārejas periods, kura laikā ar dažiem pielāgojumiem drīkst turpināt izmantot iespiestās veidlapas. |
|
(5) |
Šā lēmuma spēkā stāšanās būtu jādara atkarīga no Apvienotās Karalistes kā atsevišķas Līgumslēdzējas puses pievienošanās konvencijai un jāsaista ar dienu, kad stājas spēkā Apvienotās Karalistes kā atsevišķas Līgumslēdzējas puses pievienošanās. |
|
(6) |
Tāpēc konvencija būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Konvencijas III papildinājumu groza, kā noteikts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Konvencijas III papildinājuma C.1. līdz C.6. pielikumā sniegtās galvojuma veidlapas, redakcijā, kas bija spēkā dienā pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, var turpināt izmantot, ievērojot vajadzīgos ģeogrāfiskos pielāgojumus, vienu gadu pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā, ja Apvienotā Karaliste pievienojas konvencijai kā atsevišķa Līgumslēdzēja puse, un dienā, kad stājas spēkā Apvienotās Karalistes kā atsevišķas Līgumslēdzējas puses pievienošanās.
Briselē, 2018. gada 4. decembrī
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
Philip KERMODE
PIELIKUMS
Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru III papildinājumu groza šādi:
|
1) |
C.1. pielikumu aizstāj ar šādu: “C.1. PIELIKUMS GALVINIEKA SAISTĪBAS – VIENREIZĒJAIS GALVOJUMS I. Galvinieka saistības 1. Parakstītājs (1)… … rezidents (2) … … ar šo galvojuma muitas iestādē solidāri galvo … līdz maksimālajai summai … Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Horvātijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste) un Islandes Republikai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (3), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (4) par jebkuru summu, par ko persona, kura sniedz šo galvojumu (5): … var būt vai var kļūt atbildīga iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu (6) par precēm, kas aprakstītas turpmāk un uz kurām attiecas turpmāk minētā muitas operācija (7): … … Preču apraksts: … … … … 2. Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas un maksājumu veikt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, ir noslēgta, ka galapatēriņa procedūrā esošo preču muitas uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi vai ka citu tādu darbību gadījumā, kas nav īpašās procedūras un pagaidu uzglabāšana, preces ir pienācīgi noformētas. Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī. 3. Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri radušies tajā muitas operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas. 4. Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (8) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm:
Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām. Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses. Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi. (vieta) … (datums) … … (paraksts) (9) II. Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums Galvojuma muitas iestāde … … … Galvinieka saistības apstiprinātas (datums) …, lai segtu muitas operāciju, kas veikta saskaņā ar (datums) … muitas deklarāciju/pagaidu uzglabāšanas deklarāciju Nr … (datums) … … (10) (Zīmogs un paraksts) (1) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums." (2) Pilna adrese." (3) Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot." (4) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām." (5) Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese." (6) Piemēro attiecībā uz maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgo tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī." (7)Ieraksta vienu no šādām muitas operācijām:
" (8) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu." (9) Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu …” (summu ieraksta ar vārdiem)." (10) Aizpilda iestāde, kurā precēm tika piemērota procedūra vai kura uzraudzījusi pagaidu uzglabāšanu." |
|
2) |
C.2. pielikumu aizstāj ar šādu: “C.2. PIELIKUMS GALVINIEKA SAISTĪBAS – VIENREIZĒJAIS GALVOJUMS KVĪTS VEIDĀ I. Galvinieka saistības 1. Parakstītājs (11) … … rezidents (12) … … ar šo galvojuma muitas iestādē solidāri galvo … Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Horvātijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste) un Islandes Republikai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (13) par jebkuru procedūras izmantotāja summu, par kuru procedūras izmantotājs var būt vai var kļūt atbildīgs iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu par tādu preču, kam piemērota Savienības vai kopīgā tranzīta procedūra, importu vai eksportu, un par kuru parakstītājs ir apņēmies izdot vienreizējā galvojuma kvītis, nepārsniedzot vienai kvītij noteikto maksimālo summu EUR 10 000. 2. Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas, nepārsniedzot vienai vienreizējā galvojuma kvītij noteikto maksimālo summu EUR 10 000, un neatlikt maksājumu ilgāk kā par 30 dienām no pieprasījuma dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka operācija ir noslēgta. Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī. 3. Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri radušies Savienības vai kopīgā tranzīta operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas. 4. Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (14) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm:
Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām. Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses. Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi. (vieta) … (datums) … … (paraksts) (15) II. Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums Galvojuma muitas iestāde … … Galvinieka saistības apstiprinātas (datums) … … … (Zīmogs un paraksts) (11) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums." (12) Pilna adrese." (13) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām." (14) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu." (15) Parakstītājs pirms sava paraksta ar ieraksta šādu tekstu: “Derīga galvojuma kvīts”." |
|
3) |
C.4. pielikumu aizstāj ar šādu: “C.4. PIELIKUMS GALVINIEKA SAISTĪBAS – VISPĀRĒJAIS GALVOJUMS I. Galvinieka saistības 1. Parakstītājs (16) … … rezidents (17) … … ar šo galvojuma muitas iestādē solidāri galvo … līdz maksimālajai summai … Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste) un Islandes Republikai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (18), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (19): par jebkuru summu, par ko persona, kura sniedz šo galvojumu (20): … var būt vai var kļūt atbildīga iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu (21), kas var rasties vai ir radies par precēm, uz kurām attiecas turpmāk 1.a un/vai 1.b punktā minētās muitas operācijas. Galvojuma maksimālā summa ietver: …
1.a Summas, kuras kopā veido atsauces summas daļu, kura atbilst muitas parādiem un attiecīgā gadījumā citiem maksājumiem, kas var rasties, atbilstoši katram turpmāk norādītajam mērķim ir šādas (23):
1.b Summas, kuras kopā veido atsauces summas daļu, kura atbilst muitas parādiem un attiecīgā gadījumā citiem maksājumiem, kas ir radušies, atbilstoši katram turpmāk norādītajam mērķim ir šādas (23):
2. Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas, nepārsniedzot iepriekš minēto maksimālo summu, un neatlikt maksājumu ilgāk kā par 30 dienām no pieprasījuma dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, ir noslēgta, ka galapatēriņa procedūrā esošo preču muitas uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi vai ka citu tādu darbību gadījumā, kas nav īpašās procedūras, preces ir pienācīgi noformētas. Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī. Šo summu nevar samazināt par tādām summām, kas jau ir samaksātas saskaņā ar šo saistību noteikumiem, izņemot gadījumus, kad parakstītājs tiek aicināts samaksāt parādu, kas radies muitas operācijā, kura uzsākta pirms iepriekšējā maksājuma pieprasījuma saņemšanas vai arī 30 dienu laikā pēc tam. 3. Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri rodas tajā muitas operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas. 4. Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (25) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm.
Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām. Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses. Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi. (vieta) … (datums) … … (Paraksts) (26) II. Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums Galvojuma muitas iestāde … Galvinieka saistības akceptētas (datums) … … (Zīmogs un paraksts) (16) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums." (17) Pilna adrese." (18) Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot." (19) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām." (20) Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese." (21) Piemēro attiecībā uz citiem maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgo tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī vai vienā Līgumslēdzējā pusē." (22) Lieko svītrot." (22) Lieko svītrot." (23) Procedūras, izņemot kopīgo tranzītu, piemēro vienīgi Savienībā." (23) Procedūras, izņemot kopīgo tranzītu, piemēro vienīgi Savienībā." (24) Attiecas uz summām, kuras muitas deklarācijā deklarētas galapatēriņa procedūrai." (25) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu." (26) Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu …” (summu ieraksta ar vārdiem)." |
|
4) |
C.5. pielikuma 7. rindā starp vārdiem “Turcija” un “Andora (*)” iekļauj vārdus “Apvienotā Karaliste”; |
|
5) |
C.6. pielikuma 6. rindā starp vārdiem “Turcija” un “Andora (*)” iekļauj vārdus “Apvienotā Karaliste”. |
(1) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(2) Pilna adrese.
(3) Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot.
(4) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.
(5) Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.
(6) Piemēro attiecībā uz maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgo tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī.
(7) Ieraksta vienu no šādām muitas operācijām:
|
a) |
pagaidu uzglabāšana; |
|
b) |
Savienības tranzīta procedūra / kopīgā tranzīta procedūra; |
|
c) |
uzglabāšanas muitas noliktavā procedūra; |
|
d) |
pagaidu ievešanas procedūra ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa; |
|
e) |
ievešanas pārstrādei procedūra; |
|
f) |
galapatēriņa procedūra; |
|
g) |
laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju bez atliktā maksājuma, |
|
h) |
laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju ar atlikto maksājumu, |
|
i) |
laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 166. pantu, (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.); |
|
j) |
laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 182. pantu; |
|
k) |
pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa; |
|
l) |
cits – norādiet cita veida operāciju. |
(8) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.
(9) Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu …” (summu ieraksta ar vārdiem).
(10) Aizpilda iestāde, kurā precēm tika piemērota procedūra vai kura uzraudzījusi pagaidu uzglabāšanu.
(11) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(12) Pilna adrese.
(13) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.
(14) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.
(15) Parakstītājs pirms sava paraksta ar ieraksta šādu tekstu: “Derīga galvojuma kvīts”.
(16) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(17) Pilna adrese.
(18) Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot.
(19) Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.
(20) Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.
(21) Piemēro attiecībā uz citiem maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgo tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī vai vienā Līgumslēdzējā pusē.
(22) Lieko svītrot.
(23) Procedūras, izņemot kopīgo tranzītu, piemēro vienīgi Savienībā.
(24) Attiecas uz summām, kuras muitas deklarācijā deklarētas galapatēriņa procedūrai.
(25) Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.
(26) Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu …” (summu ieraksta ar vārdiem).”
|
14.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/56 |
ES UN KTV APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2018
(2018. gada 4. decembris)
attiecībā uz uzaicinājumu Apvienotajai Karalistei pievienoties Konvencijai par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu [2018/1989]
APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Konvencijas par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu (“konvencija”) 11. panta 3. punktu Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar minēto konvenciju, ar lēmumu jāpieņem uzaicinājumi trešām valstīm pievienoties minētajai konvencijai |
|
(2) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) ir paudusi vēlmi pievienoties konvencijai kā atsevišķa Līgumslēdzēja puse, sākot no dienas, kad konvenciju vairs nepiemēro ne Apvienotajai Karalistei, ne tās teritorijā. |
|
(3) |
Preču apmaiņa ar Apvienoto Karalisti tiktu uzlabota, ja tiktu vienkāršotas formalitātes, kas skar tirdzniecību starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, Islandes Republiku, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģijas Karalisti, Serbijas Republiku, Šveices Konfederāciju un Turcijas Republiku. |
|
(4) |
Šādas uzlabošanas panākšanai ir lietderīgi uzaicināt Apvienoto Karalisti pievienoties konvencijai. |
|
(5) |
Būtu jāgādā, ka Apvienotās Karalistes pievienošanās konvencijai ir spēkā tikai no dienas, kad konvencija vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei kā Eiropas Savienības dalībvalstij, vai, ja Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste vienojas par pārejas režīmu, saskaņā ar kuru konvencija būtu piemērojama Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, – no dienas, kad beidzas šāds pārejas režīms, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Apvienotā Karaliste tiek uzaicināta pievienoties konvencijai saskaņā ar konvencijas 11.a pantu no dienas, kad tā vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no dienas, kas beidzas jebkāds pārejas režīms starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, saskaņā ar kuru konvencija būtu piemērojama Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2018. gada 4. decembrī
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
Philip KERMODE