(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/2285 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Komisija ir izskatījusi pieteikumu, kuru Grieķija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu iesniegusi specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Μαντινεία” (Mantinia).

(2)

Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2) 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījuma apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 885/2010 (2) narazīna un nikarbazīna preparātu desmit gadus bija atļauts lietot par barības piedevu gaļas cāļiem.

(3)

Atļaujas turētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ierosināja mainīt atļaujas noteikumus attiecībā uz preparātiem, iesniedzot ieteikumu par sarkanās mikrokontrastvielas satura mainīšanu no 11 g/kg uz 4–11 g/kg diapazonu. Pieteikumam bija pievienoti attiecīgie pamatojošie dati.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2016. gada 18. oktobra atzinumā (3) secināja, ka sarkanās mikrokontrastvielas satura samazināšana no 11 g/kg uz 4–11 g/kg piedevas neietekmē nedz piedevas fizikāli ķīmiskās, nedz bioloģiskās īpašības. Tāpēc tā secināja, ka drošuma un iedarbīguma novērtējums, kas veikts iepriekšējam sastāvam, kurā ir 11 g/kg sarkanās mikrokonstrastvielas, joprojām ir spēkā attiecībā uz jauno sastāvu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

2018. gada 10. jūlijā uzņēmums Eli Lilly and Company Ltd saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu iesniedza arī pieteikumu, kurā ierosināts mainīt atļaujas turētāja nosaukumu. Pieteikuma iesniedzējs pieprasīju uzņēmumu Elanco GmbH, uzņēmuma Eli Lilly and Company Ltd struktūrvienību, no 2018. gada 3. aprīļa uzskatīt par iepriekš minētās piedevas tirdzniecības tiesību turētāju. Pieteikumam bija pievienoti attiecīgie pamatojošie dati.

(6)

Izmaiņas, kas atļaujas noteikumos ierosinātas attiecībā uz atļaujas turētāja nosaukumu, ir tikai administratīvas un neietver jauno attiecīgās piedevas novērtējumu. Iestāde ir informēta par pieteikumu.

(7)

Jaunā sarkanās mikrokontrastvielas satura narazīna un nikarbazīna preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti.

(8)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 885/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Drošības apsvērumi neliek nekavējoties piemērot ar šo regulu izdarītos grozījumus, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, kura laikā esošos narazīna un nikarbazīna lopbarības piedevas krājumus, kas atbilst noteikumiem, ko piemēroja pirms šīs regulas spēkā stāšanās datuma, var turpināt laist tirgū un lietot, līdz šie krājumi beidzas.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2013. gada 15. oktobrī pieņēma Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.

(2)

ECB uzticēto uzdevumu plānošana un izpilde būtu pilnībā jāveic tās Uzraudzības valdei, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri ECB pārstāvji, kā arī viens valsts kompetentās iestādes pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts.

(3)

Uzraudzības valde ir nozīmīga struktūra ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildē. Tāpēc ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 Padomei tika piešķirtas pilnvaras iecelt Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

(4)

2013. gada 16. decembrī Padome ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/797/ES (2) iecēla Uzraudzības valdes pirmo priekšsēdētāju. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 3. punktu, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir pieci gadi un tas nav pagarināms.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 3. punktu ECB 2018. gada 7. novembrī, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, kurā priekšsēdētāju izraugās no personām, kam ir atzīta reputācija un pieredze banku un finanšu jautājumos, un pēc Uzraudzības valdes uzklausīšanas, iesniedza Eiropas Parlamentam priekšlikumu par Andrea ENRIA kunga iecelšanu Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatā. Eiropas Parlaments minēto priekšlikumu apstiprināja 2018. gada 29. novembrī,

(1)

Agrilus planipennis (Fairmaire) ir kaitīgs organisms, kas minēts Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļas I iedaļas a) punkta 1.2. apakšpunktā kā organisms, kurš Savienībā nav sastopams.

(2)

Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.3. punktā paredzēti īpaši noteikumi, kas vajadzīgi, lai novērstu kaitīgā organisma Agrilus planipennis (Fairmaire) ievešanu un izplatīšanos Savienībā caur koksni, kuras izcelsme ir konkrētās trešajās valstīs.

(3)

Balstoties uz informāciju, ko Eiropas Komisija apkopojusi 2018. gada revīziju laikā Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs, Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.3. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu īstenošana pirms eksporta netiek pietiekami pārbaudīta.

(4)

Tādēļ ir lietderīgi neatļaut Savienībā ievest Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans Mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold un Zucc. koksni, kuras izcelsme ir Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs, saskaņā ar minētajā b) apakšpunktā noteikto oficiālo kārtību.

(5)

Šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2020. gada 30. jūnijam, lai līdz tam, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, pagūtu pārskatīt Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2.3. punktu.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Zviedrija 2013. gada 18. decembrī informēja Komisiju par tās 2013. gada 30. augusta lēmumu veikt aizsardzības pasākumu, lai aizliegtu laist tirgū ķegļu pacēlāju Brunswick GSX (“ķegļu pacēlājs”) un tā piederumu komplektu Advanced Guards (“piederumu komplekts”) un atsaukt šādas mašīnas no tirgus. Abus ražojumus izgatavoja Brunswick Bowling & Billiards (“ražotājs”).

(2)

Attiecībā uz atsaukšanu Zviedrija piedāvāja ražotājam iespēju vai nu novērst defektus saistībā ar operatora darba vidi, proti, ņemt atpakaļ ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu un aizstāt tos ar citu tāda paša vai līdzvērtīga veida tehniski nevainojamu ražojumu, vai arī ņemt atpakaļ ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu un kompensēt īpašniekam izdevumus.

(3)

Iemesli, ar kuriem Zviedrija pamatoja minēto aizsardzības pasākumu, bija ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta neatbilstība konkrētām būtiskām veselības aizsardzības un drošības prasībām (“BVADP”), kuras noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā, un dažu saskaņoto standartu nepareiza piemērošana.

(4)

Pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi no Zviedrijas paziņojumu par aizsardzības pasākumu, tā sāka apspriešanos ar attiecīgajām personām, lai uzklausītu viņu viedokļus. Komisija 2014. gada 11. aprīlī nosūtīja ražotājam vēstuli, un ražotājs 2014. gada 24. jūnijā sniedza savus apsvērumus. Komisija tikās ar ražotāju 2014. gada 24. septembrī un 2016. gada 24. maijā. Ražotājs 2016. gada 6. decembrī nosūtīja Komisijai papildu paskaidrojumu. Komisija arī vairākkārt apmainījās ar informāciju ar Zviedrijas iestādēm, Zviedrijas Darba vides aģentūru (e-pasta vēstuļu apmaiņa, diskusijas Mašīnu darba grupas sanāksmēs un Mašīnu tirgus uzraudzības grupā).

(5)

Zviedrija norādīja, ka pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas tās iestādes vairākkārt sazinājušās ar ražotāju nolūkā izskaidrot, kādi ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta trūkumi jānovērš, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2006/42/EK. Tomēr, ņemot vērā to, ka pēc vairākus gadus notikušās diskusijas tika novērsta tikai puse trūkumu, Zviedrija uzskatīja par nepieciešamu iedarbināt drošības klauzulas mehānismu. Attiecībā uz pieņemtajiem pasākumiem Zviedrijas iestādes paskaidroja, ka tās ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (2) 18. pantā noteikto proporcionalitātes principu. Pamatojoties uz minēto principu, ņemot vērā risku nopietnību un atsaukšanas izmaksas, ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu atsaukšanas gadījumā netika prasītas dažas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu trūkumus attiecībā uz jauniem ķegļu pacēlājiem un piederumu komplektiem. Proti, darbības, kas attiecas uz trīs atsevišķu gaismu uzstādīšanu, lai kontroles panelī norādītu dažādus režīmus, piekļuves punktu paplašināšanu starp mašīnām, ko izmanto arī kā darba platformas, un bīstamo zonu pārredzamības uzlabošanu.

(6)

Zviedrija 2015. gadā informēja Komisiju par to, ka ražotājs trūkumus, kas noteikti aizsardzības pasākumā attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu, ir novērsis tikai boulinga centrā Gustavsbergā.

(7)

Papildus minētajai apspriešanai Komisija veica neatkarīgu pētījumu (3) (“pētījums”), lai izvērtētu, vai laikā, kad Zviedrija noteica aizsardzības pasākumu, ķegļu pacēlājs un piederumu komplekts atbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā paredzētajām BVADP. Lai paplašinātu pētījumu, neatkarīgie eksperti pārbaudīja Gustavsbergā uzstādīto ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu un tikās ar Zviedrijas iestādēm un ražotāja priekšsēdētāja vietnieku kapitāla tirgzinības un inženierijas jomā.

(8)

Par Komisijas pētījumu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām. Ražotāja piezīmēs netika apšaubīti pētījuma secinājumi, jo tie attiecās uz ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta atbilstību, kas Gustavsbergā uzstādīts pēc tam, kad Zviedrija informēja Komisiju par aizsardzības pasākumu.

(9)

Attiecībā uz Zviedrijas piesauktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām 1.2.2. iedaļas BVADP par vadības ierīcēm un 1.7.1. iedaļas BVADP par informāciju un brīdinājumiem uz mašīnas ir noteikts, ka vadības ierīcēm jābūt skaidri redzamām, novietotām tā, lai tās var droši darbināt, un informācija un brīdinājumi uz tām jāizsaka oficiālajā Savienības valodā, var noteikt dalībvalsts, kurā mašīna laista tirgū.

Šajā saistībā Zviedrija norādīja, ka viena no mašīnas vadības paneļa pogām nebija marķēta, un teksts uz vadības paneļa bija angļu valodā, lai gan oficiālā valoda dalībvalstī, kurā mašīna laista tirgū, ir zviedru valoda. Turklāt trīs atsevišķas gaismas norādīja dažādus režīmus. Šo trīs gaismu krāsas dažādās mašīnās bija izvietotas atšķirīgi, un tāpēc tās varēja pārprast. Ārkārtas gadījumiem paredzētās apturēšanas zīme bija uzstādīta kājām gaisā.

Ražotājs apgalvoja, ka attiecībā uz gaismām vadības panelī varētu rasties nelielas neskaidrības.

Attiecībā uz vadības ierīču skaidru redzamību un marķējumu ražotājs atzina zināmu neatbilstību starp faktiskajām mašīnām, marķējumu un rokasgrāmatām.

Turklāt ražotājs apgalvoja, ka marķējums, kas neietekmē drošības funkcijas, nav obligāti jātulko.

Turklāt 1.2.2. iedaļas BVADP prasīts, lai vadības ierīces būtu projektētas tā, lai neļautu tām darboties, ja bīstamajā zonā atrodas kāds cilvēks.

Saskaņā ar Zviedrijas sniegto informāciju mašīnu varēja iedarbināt arī tad, ja operatoram nebija pārskata pār bīstamajām zonām, un tādējādi bija risks, ka kāds varētu atrasties riska zonā.

Ražotājs nepiekrita Zviedrijas apgalvojumam, ka operatoram no vadības zonas ir slikta redzamība; šajā sakarībā tas norādīja, ka nav bijis ziņojumu par drošības incidentiem, un atsaucās uz citu dalībvalstu secinājumiem, ka “lai gan, iespējams, redzamība nav ideāla, tā patiešām bija adekvāta, ņemot vērā, ka operators, iedarbinot mašīnas, rīkojas saprātīgi un rūpīgi”.

Tomēr Komisija uzskata, ka paļaušanās uz operatora rūpību, iedarbinot mašīnu, nenovērš risku, jo atlikušais pārskata trūkums pār bīstamo zonu liedz operatoram pārliecināties, vai bīstamajā zonā atrodas kāds cilvēks.

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos argumentus un tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.2.2. un 1.7.1. iedaļā izklāstītās BVADP.

(10)

1.1.6. iedaļas BVADP par ergonomiku, 1.6.1. iedaļas BVADP par mašīnas apkopi un 1.6.2. iedaļas BVADP par piekļūšanu ekspluatācijas zonai un apkalpošanas punktiem pieprasa, lai mašīna būtu projektēta un konstruēta tā, lai atvieglotu operatora darbu, ļaujot viņam ērti un droši strādāt ārpus bīstamajām zonām.

Šajā sakarā Zviedrija uzsvēra, ka konkrētā ķegļu pacēlāja piekļuves punkti un darba platformas neatbilst šīm BVADP, jo piekļuves ceļš, kas ir arī darba platforma starp šīm ierīcēm, bija tikai 190 mm. Dažos gadījumos operatoriem nācās balansēt uz šaurām metāla joslām. Šī darba vide radīja nevajadzīgu risku iekrist ierīcē. Turklāt piekļuves ceļš starp šīm mašīnām priekšā strauji izbeidzās, kur pastāv risks nokrist no 1 000 mm augstuma.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN ISO 14122-2:2001, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo ražotāja pieļauto trūkumu, Zviedrija norādīja BVADP, kuru varētu ietvert atsaucē uz minēto saskaņoto standartu. Zviedrija jo īpaši norādīja, ka atsauce uz saskaņoto standartu attiecas uz BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.6., 1.6.1. un 1.6.2. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN ISO 14122-2:2001 paredzētas drošības tehniskās prasības attiecībā uz pastāvīgiem līdzekļiem piekļuvei pie mašīnām un jo īpaši mašīnu darba platformām un celiņiem. Zviedrija norādīja, ka, lai gan attiecīgajā standartā ir prasīts 500 mm platums, ķegļu pacēlāja celiņš bija 190 mm plats.

Šajā sakarā ražotājs paziņoja, ka 190 mm šaurais celiņš uzskatīts par drošu un atbilstošu platumu, ņemot vērā paredzēto un plānoto izmantošanu, piekļuves biežumu un jaunāko tehnoloģiju attiecībā uz bumbu atgriešanas zonu, lai gan EN ISO 14122-2:2001 nebija piemērots pilnībā. Tāpēc, lai gan ražotājs atbilstības deklarācijā bija atsaucies uz minēto standartu, viņš to nebija piemērojis.

Attiecībā uz nokrišanas risku saistībā ar piekļuvi ķegļu pacēlāja priekšā, ražotājs uzskatīja, ka Zviedrijas pieprasītā alternatīvā platforma vieglākai uz ērtākai piekļūšanai uz priekšējo platformu un no tās nav nepieciešama, jo, ņemot vērā pašreizējo pasaules praksi ķegļu pacēlāju projektēšanā, paredzot piekļuvi galvenokārt no aizmugures, piekļuve mašīnām no priekšas notiek ļoti reti.

Komisija uzskata, ka, aizbildinoties ar retu piekļuvi vai nespēju nodrošināt labākus risinājumus, nedrīkst ignorēt tādu traumu risku, kuras varētu gūt, piekļūstot ķegļu pacēlājiem (krītot vai zaudējot līdzsvaru) pa šauriem celiņiem starp mašīnām vai nokrītot no mašīnas, jo nav pamanīts, ka priekšējā daļa strauji beidzas 1 000 mm augstumā.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.6., 1.6.1. un 1.6.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

(11)

Attiecībā uz Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. un 1.4. iedaļā izklāstītajām BVADP Zviedrija norādīja, ka vairogiem starp ķegļu pacēlājiem jābūt pietiekami augstiem, lai nepieļautu darbinieku saskaršanos ar bīstamām blakus esošu iekārtu kustīgām daļām. Vairogam jānosedz viss mašīnas sāns, t. i., līdz pat mašīnas korpusa priekšpusei. Taču ķegļu pacēlāja nožogojums, kas bija uzstādīts starp mašīnām, dažās darbstacijās bija tikai 500 mm augsts un citās, kur cilvēki strādāja, nožogojumu nebija vispār. Tas radīja risku iekrist blakus esošajā mašīnā. Tāpēc minētā struktūra neatbilst 1.3.8. iedaļas BVADP par aizsarglīdzekļu izvēli aizsardzībai pret kustīgo daļu radītu risku.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN ISO 13857:2008, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo ražotāja pieļauto trūkumu, Zviedrija norādīja BVADP, kuru varētu ietvert atsaucē uz minēto saskaņoto standartu. Zviedrija jo īpaši norādīja, ka atsauce uz saskaņoto standartu attiecas uz BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN ISO 13857:2008 paredzētas tehniskās prasības attiecībā uz mehānismu drošības attālumiem, lai nepieļautu, augšējo un apakšējo ekstremitāšu saskari ar bīstamām zonām. Zviedrija atsaucas uz šo standartu, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.3.8. iedaļā izklāstītās BVADP.

Neraugoties uz atbilstības deklarācijā minēto standartu, ražotājs, sniedzot paskaidrojumus Zviedrijas iestādēm, neatsaucās uz standartu, lai pierādītu ražojuma atbilstību direktīvai. Tā vietā ražotājs precizēja, ka 500 mm nožogojums, kas uzstādīts starp mašīnām, bija paredzēts, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību, vienlaikus ievērojot augstuma prasības par standarta griestu augstumu visā Eiropā. Augstāks aizsargs būtu papildu drošības pasākums, bet šī papildu drošība tiktu samazināta, ja griestu šķēršļi neļautu uzstādīt aizsargus vai tie tiktu nepareizi pārveidoti, lai ņemtu vērā griestu šķēršļus.

Komisija uzskata, ka, lai saglabātu ķegļu pacēlāja nožogojumu, 500 mm augsts nožogojums, kas uzstādīts starp mašīnām griestu šķēršļu dēļ, neizskaidro, kāpēc dažās darbstacijās nožogojuma vispār nebija, kā arī tas nenovērš risku iekrist blakus esošajā mašīnā.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. iedaļā izklāstītās BVADP.

Turklāt attiecībā uz ķegļu pacēlāju Zviedrija paskaidroja, ka mašīnas korpusā ir nelielas durvis, kuras varētu atvērt, bet kurām nebija bloķēšanas mehānisma, kas, durvis atverot, apstādina mašīnu.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN 953:1998, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo ražotāja pieļauto trūkumu, Zviedrija norādīja BVADP, kuru varētu ietvert atsaucē uz minēto saskaņoto standartu. Zviedrija jo īpaši norādīja, ka atsauce uz saskaņoto standartu attiecas uz BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. un 1.4. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN 953:1997+A1:2009 paredzētas drošības tehniskās prasības attiecībā uz mašīnu aizsargiem un vispārīgās prasības attiecībā uz nekustīgi nostiprinātu vai noņemamu aizsargu projektēšanu un konstrukciju. Zviedrija atsaucas uz šo standartu, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.3.8. un 1.4. iedaļā izklāstītās BVADP.

Šajā sakarā ražotājs paskaidroja, ka fakts, ka mašīnas korpusā bija vēl otras mazākas durvis uz katru kameru bez bloķēšanas mehānisma, kas apstādinātu mašīnu, nebija pretrunā Direktīvai 2006/42/EK, jo aizmugurējiem aizsargiem bija vajadzīga ļoti reta piekļuve un nekustīgi nostiprinātie aizsargi šajā gadījumā nodrošināja pietiekamu drošību. Ražotājs norādīja, ka, balstoties uz šo pamatojumu un uz EN 953, tika izvēlēts nekustīgi nostiprināts aizsargs. Tas nerisināja jautājumu par bloķēšanas mehānisma trūkumu.

Komisija uzskata, ka risks saistībā ar kustīgajām daļām netika novērsts, jo bloķēšanas mehānisms neapturēja iekārtu, darbiniekam tuvojoties.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.3.8. un 1.4. iedaļā izklāstītās BVADP.

Zviedrija arī norādīja, ka, aizsargvāks pār bumbu atgriešanas mehānismu neatbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2.1. iedaļā izklāstītajām BVADP par nekustīgi nostiprinātiem aizsargiem, jo tas nebija nekādi nostiprināts, un tas neatbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2.2. iedaļā izklāstītajām BVADP par noņemamiem bloķēšanas aizsargiem, jo nekāda bloķēšanas mehānisma nebija.

Zviedrija šajā jautājumā atsaucās arī uz EN 953:1997+A1:2009, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.4.2.1. un 1.4.2.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

Tomēr ražotājs apgalvoja, ka piekļuve bumbu atgriešanas pārklājam bija nepieciešama daudz retāk nekā vienu reizi maiņā, un savos paskaidrojumos aprobežojās ar apgalvojumu, ka standartos ir ieteikts nekustīgi nostiprināts aizsargs. Viņš uzskatīja, ka nav nepieciešams veikt Zviedrijas prasītās darbības.

Komisija uzskata, ka risks saistībā ar kustīgajām daļām netika novērsts ar aizsargvāku pār bumbu atgriešanas mehānismu, jobloķēšanas mehānismi nebija uzstādīti, turklāt nekustīgi nostiprināmie aizsargi nebija nostiprināti.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2.1. un 1.4.2.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

(12)

Attiecībā uz 1.7.4., 1.7.4.1. un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītajām BVADP par instrukcijām Zviedrija informēja, ka uz ķegļu pacēlāja un piederumu komplekta uzlīmētā attēlā bija jānorāda, kur atrodas aizsargi, taču tas neatbilda faktiskajai aizsargu atrašanās vietai mašīnā. Attiecībā uz lietošanas instrukcijām Zviedrija norādīja, ka nav nekādu lietošanas instrukciju, kas atbilstu piegādātajām mašīnām un kurās būtu izklāstītas dažādas veicamās darbības.

Attiecībā uz ekspluatācijas un lietošanas instrukciju rokasgrāmatas neesamību ražotājs norādīja, ka tulkotas rokasgrāmatas tika piegādātas kopā ar mašīnām un tās varētu būt noklīdušas pārbaudītajā boulinga centrā. Marķējumi, kas neietekmē drošības funkcijas, netika tulkoti. Turklāt inspektoru apskatītais mašīnu marķējums un rokasgrāmatas, iespējams, neatbilda mašīnām dēļ tā, ka ražotājs bija ņēmis vērā reģionālo inspektoru specifiskās prasības un ierobežotos termiņus, kas bija atvēlēti, lai šīm prasībām pielāgotos.

Balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, Komisija uzskata, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.7.4., 1.7.4.1 un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītās BVADP.

(13)

Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļā izklāstītajās BVADP par drošības integrācijas principiem ir noteikts, ka mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai, tās darbinot paredzētajos apstākļos, ņemot vērā tomēr arī jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu, nepakļautu cilvēkus riskam.

Zviedrija norādīja, ka drošības bloķēšanas mehānismam izmantotie montāžas kronšteini bija piestiprināti ar parastām skrūvēm, kuras ir viegli noņemt ar parastiem instrumentiem, kas ir pretrunā drošības integrācijas principam. Tas ir saistīts ar iespējamu nepareiza lietojuma risku, izjaucot montāžas kronšteinus tā vietā, lai izmantotu bloķētās durvis.

Ražotājs apgalvoja, ka tas tādēļ, ka bloķētās durvis nodrošina saprātīgu piekļuvi, kas samazina operatora motivāciju apiet bloķēšanas mehānismus, veicot plašu tehnisko apkopi. Parastas skrūves samazinot risku radīt neatgriezeniskus bojājumus aizsargu sistēmai vai novākt aizsargus pavisam.

Turklāt Zviedrija paskaidroja, ka nekustīgi nostiprinātie aizsargi bija nostiprināti ar ātras atlaišanas stiprinājumiem, kas rada risku, ka kāds var atvērt nekustīgi nostiprināto aizsargu un izmantot to piekļuvei tā vietā, lai izmantotu bloķētās durvis. Zviedrija piebilda, ka vietās, kur riska novērtējums liecina, ka būtu jābūt nekustīgi nostiprinātam aizsargam, to nedrīkst projektēt tā, ka tas šķiet pievilcīgs risinājums, kā piekļūt mašīnai, atverot nekustīgi nostiprināto aizsargu, nevis izmantojot bloķētu izeju.

Ražotājs pamatoja ātras atlaišanas stiprinājumu izmantošanu ar vēlmi mazināt darbinieku motivāciju apiet nekustīgi nostiprinātos aizsargus.

EK atbilstības deklarācijā ražotājs atsaucās uz saskaņoto standartu EN 1088:1995+A1:2007, bet tehniskajā dokumentācijā nenorādīja saikni starp saskaņoto standartu atsaucēm un attiecīgo BVADP, kā prasīts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Neraugoties uz šo trūkumu, Zviedrija sasaistīja atsauci uz minēto saskaņoto standartu ar BVADP, kas noteiktas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļā.

Saskaņotajā standartā EN 1088+A2:2008 paredzētas drošības tehniskās prasības attiecībā uz mašīnu bloķēšanas mehānismiem saistībā ar aizsargiem un projektēšanas un atlases principiem. Zviedrija atsaucas uz šo standartu, lai pastiprinātu pamatojumu tam, ka ražotājs neievēro 1.1.2. iedaļā izklāstītās BVADP. Ražotājs norādīja, ka standarta 5.7.1. nodaļas 4. piezīmē ir noteikts, ka, lai izvairītos no pamatoti paredzamas apiešanas, jāņem vērā konkrētā pielietojuma īpatnības, un tāpēc tās ir balstītas uz riska novērtējumu. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju bloķētās durvis nodrošina saprātīgu piekļuvi, kas samazina operatora motivāciju apiet bloķēšanas mehānismus.

Komisija uzskata, ka montāžas kronšteinus un nekustīgi nostiprinātos aizsargus varētu viegli noņemt ar parastiem instrumentiem, kas rada pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu – piekļūt mašīnai, apejot bloķētās izejas.

Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ņemot vērā tos apstiprinošo pētījumu, var secināt, ka attiecībā uz ķegļu pacēlāju un piederumu komplektu nav izpildītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļā izklāstītās BVADP par drošības integrācijas principiem.

(14)

Zviedrijas sniegtā aizsardzības pasākuma pamatojuma, Zviedrijas secinājumus apliecinošā neatkarīgā pētījuma un ražotāja sniegto apsvērumu pārbaude apstiprināja, ka laikā, kad Zviedrija 2013. gada decembrī Komisijai paziņoja par šiem pasākumiem, ķegļu pacēlājs neatbilda Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2., 1.1.6., 1.2.2., 1.3.8., 1.4., 1.6.1., 1.6.2., 1.7.1., 1.7.4., 1.7.4.1. un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītajām BVADP un ka piederumu komplekts neatbilda 1.1.2., 1.2.2., 1.3.8., 1.4., 1.7.1., 1.7.4., 1.7.4.1. un 1.7.4.2. iedaļā izklāstītajām BVADP. Šie trūkumi var apdraudēt cilvēku veselību un drošību. Tāpēc Zviedrijas veiktie aizsardzības pasākumi būtu jāuzskata par pamatotiem,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (1) paredz, ka katra Savienības iestāde izveido iekšējās revīzijas funkciju, kuras darbība norisinās atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Komisijā iekšējās revīzijas darbības veic Iekšējās revīzijas dienests (turpmāk “dienests”), kas tika izveidots 2000. gada 11. aprīlī. Iekšējās revīzijas darbības dienests veic arī Savienības decentralizētajās aģentūrās un citās patstāvīgās struktūrās, kas finansējumu saņem no Savienības budžeta.

(2)

Dienests iekšējās revīzijas darbības veic saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 117.–123. pantu un tā nolikumu (2). Šajā ziņā dienests ir pilnīgi neatkarīgs, un tam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama, lai veiktu savas iekšējās revīzijas darbības attiecībā uz visām attiecīgās Savienības iestādes darbībām un struktūrvienībām.

(3)

Dienests konsultē pārējās Komisijas struktūrvienības, izpildaģentūras, kā arī Savienības decentralizētās aģentūras un citas patstāvīgās struktūras, kas finansējumu saņem no Savienības budžeta, par to, kā reaģēt uz riskiem, t. i., notikumu vai problēmu, kas varētu rasties un nelabvēlīgi ietekmēt Komisijas politisko, stratēģisko un pamatdarbības mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 117.–123. pantu sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un sniedzot ieteikumus par darbības īstenošanas apstākļu uzlabošanu un pareizas finanšu pārvaldības veicināšanu. Tādēļ dienesta veiktās iekšējās revīzijas darbības parasti neattiecas uz fizisko personu kategoriju. Tomēr tās darbības gaitā nenovēršami tiek apstrādāti arī personas dati Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) 3. panta 1. punkta izpratnē. Dienesta veiktās iekšējās revīzijas darbības ietver arī iekšējās vadības sistēmu piemērotības un iedarbīguma un struktūrvienību veikuma novērtēšanu saistībā ar politiku, programmu un pasākumu īstenošanu, katrai budžeta izpildes darbībai piemērojamo iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitāti un iedarbīgumu. Tādēļ tās veicina svarīgu Savienības un dalībvalstu ekonomikas un finanšu interešu aizsargāšanu. Dienests darbojas pārziņa statusā attiecībā uz apstrādes darbībām, kuras tas veic saskaņā ar Finanšu regulas 118. pantu un 119. panta 2. punktu.

(4)

Komisijā, tās izpildaģentūrās, Savienības decentralizētajās aģentūrās un citās patstāvīgās struktūrās veiktās iekšējās revīzijas darbības atšķiras pēc formas un satura: tās sniedzas no informācijas ticamības pārbaudes (tai skaitā risku novērtēšanas) un konsultēšanas darbuzdevumiem līdz pārskatīšanai (ar ierobežotu tvērumu) un pēcpasākumu darbuzdevumiem.

(5)

Kā teikts Revīzijas progresa komitejas (RPK) nolikumā, kas atjaunināts 2018. gada 21. novembrī (C(2018) 7707), tā ir konsultatīva struktūra (4), kas palīdz Komisijai veikt tās pienākumus, kuri paredzēti Līgumos un citos tiesību aktos [Regulā (ES, Euratom) 2018/1046], nodrošinot Iekšējās revīzijas dienesta neatkarību, uzraugot iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošinot, ka Komisijas dienesti pienācīgi ņem vērā iekšējās revīzijas un ārējās revīzijas ieteikumus un ka tie var veikt atbilstīgus pēcpasākumus. Tādējādi RPK palīdz turpināt vispārējo Komisijas iedarbīguma un efektivitātes uzlabošanu, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un veicina komisāru kolēģijas īstenoto pārraudzību pār Komisijas pārvaldību, risku pārvaldību un iekšējās kontroles praksi. RPK darbojas pārziņa statusā attiecībā uz apstrādes darbībām, kuras tā veic saskaņā ar Finanšu regulas 123. pantu.

(6)

Savu Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 118. pantā un 119. panta 2. punktā paredzēto darbību vajadzībām Komisija pēc savas ierosmes, vai balstoties uz saņemto informāciju, apstrādā personas datus, kas iegūti vai saņemti no juridiskām personām, fiziskām personām, dalībvalstīm un starptautiskajām struktūrām un organizācijām. Šādu iekšējās revīzijas darbību gaitā dienests var apstrādāt arī personas datus, kas iegūti vai saņemti no publiski pieejamiem avotiem, no anonīmiem avotiem vai no identificētiem avotiem, kuriem nepieciešama to identitātes aizsardzība.

(7)

Savukārt Komisija var veikt personas datu apmaiņu ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī – attiecīgo Komisijas noslēgto starptautisko vai sadarbības nolīgumu ietvaros– ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(8)

Personas datu apstrādes darbības Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 3. punkta izpratnē, kuras tiek veiktas iekšējās revīzijas darbību ietvaros, var notikt, vēl pirms Komisija tās ir formāli uzsākusi, turpināties revīzijas darbību veikšanas laikā un vēl pat pēc tam, kad revīzijas darbības ir formāli pabeigtas (piemēram, nolūkā veikt ieteikumu īstenošanas uzraudzīšanu, novērtēt nepieciešamību uzsākt jaunas iekšējās revīzijas darbības).

(9)

Komisija apstrādā šādu kategoriju personas datus: identifikācijas datus, kontaktinformāciju, ar profesiju saistītus datus un ar darbības priekšmetu saistītus datus. Šo kategoriju personas dati glabājas drošā elektroniskā vidē un tādējādi tiek novērsta nelikumīga piekļuve datiem un to nosūtīšana personām bez piekļuves tiesībām. Personas dati tiek glabāti maksimāli desmit gadus. Glabāšanas laikposma beigās ar iekšējās revīzijas darbību saistītā informācija, tai skaitā personas dati, tiek nodota Komisijas vēstures arhīvā (5) vai tiek iznīcināta.

(10)

Veicot darbību iekšējās revīzijas jomā, Komisijai ir pienākums ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma 16. panta 1. punktā atzītās fizisko personu tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi, kā arī Regulā (ES) 2018/1725 paredzētās tiesības. Vienlaikus Komisijai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 117. pantu ir pienākums ievērot starptautiskajos iekšējās revīzijas standartos minētās stingrās prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

(11)

Konkrētos gadījumos ir nepieciešams panākt līdzsvaru starp datu subjektu tiesībām, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/1725, un iekšējās revīzijas darbību vajadzībām un ar fiziskām un juridiskām personām veiktās informācijas apmaiņas konfidencialitāti, kā arī citu datu subjektu pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā ir noteikts, ka dienests var ierobežot tās 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā nostiprināto pārredzamības principu, ciktāl tā normas atbilst minētās regulas 14.–17., 19., 20. un 35. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

(12)

Lai nodrošinātu iekšējās revīzijas darbību iedarbīgumu, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības standartus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, ar ko aizstāta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (6), ir nepieciešams pieņemt iekšējos noteikumus, saskaņā ar kuriem Komisija var ierobežot datu subjektu tiesības, kā paredzēts minētās Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā.

(13)

Šiem iekšējiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko Komisija veic savu iekšējās revīzijas darbību ietvaros (gan pēc savas ierosmes, gan balstoties uz saņemto informāciju) ikreiz, kad datu subjektu tiesību īstenošana varētu apdraudēt iekšējās revīzijas darbību veikšanu. Šie noteikumi būtu jāpiemēro apstrādes darbībām, kas veiktas pirms darbuzdevuma formālas sākšanas vai darbuzdevuma izpildes gaitā, vai pēc tā rezultātu apkopošanas veikto pēcpasākumu uzraudzīšanas laikā.

(14)

Lai ievērotu atbilstību Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantam, Komisijai būtu pārredzami un saskaņoti – Komisijas tīmekļvietnē publicētu datu aizsardzības paziņojumu veidā – jāinformē visas fiziskās personas par savām darbībām saistībā ar viņu personas datu apstrādi un par viņu tiesībām. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāpiesaista papildu drošības līdzekļi, lai nodrošinātu, ka ikviens datu subjekts tiek informēts atsevišķi un atbilstīgā formātā.

(15)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu, Komisija var arī ierobežot informācijas sniegšanu datu subjektiem un datu subjektu citu tiesību īstenošanu, lai aizsargātu savas iekšējās revīzijas darbības, dalībvalstu valsts iestāžu veiktās iekšējās revīzijas darbības, revīzijas instrumentus un metodes, kā arī citu ar tās iekšējās revīzijas darbībām saistīto personu tiesības.

(16)

Turklāt, lai uzturētu spēkā iedarbīgu sadarbību, Komisijai varētu būt nepieciešams ierobežot datu subjektu tiesību piemērošanu, lai aizsargātu Komisijas dienestu vai citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru vai dalībvalstu iestāžu un starptautisko organizāciju, kā arī Revīzijas progresa komitejas veiktās apstrādes darbības. Šajā nolūkā Komisijai ar šiem dienestiem, iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām un organizācijām, kā arī Revīzijas progresa komiteju būtu jāapspriež attiecīgo ierobežojumu piemērošanas pamatojums, kā arī ierobežojumu nepieciešamība un samērīgums.

(17)

Lai sadarbotos ar šīm valstīm vai organizācijām un tādējādi aizsargātu svarīga mērķa sasniegšanu Savienības vispārējās interesēs, Komisijai var nākties ierobežot arī informācijas sniegšanu datu subjektiem un datu subjektu citu tiesību piemērošanu attiecībā uz personas datiem, kuri saņemti no trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām. Tomēr dažos gadījumos datu subjekta intereses vai pamattiesības prevalē pār starptautiskās sadarbības interesēm.

(18)

Komisijai visi ierobežojumi būtu jāizskata pārredzamā veidā un jāreģistrē visi ierobežojumu piemērošanas gadījumi attiecīgajā ierakstu sistēmā.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu datu pārziņi var atlikt, izlaist vai atteikt informācijas sniegšanu datu subjektam par ierobežojuma piemērošanas iemesliem, ja šādas informācijas sniegšana jebkādā veidā būtu pretrunā ierobežojuma nolūkam. Tā tas ir, piemēram, ar Regulas (ES) 2018/1725 16. un 35. pantā paredzēto tiesību ierobežojumiem.

(20)

Ja tiek ierobežotas citas datu subjekta tiesības, Iekšējās revīzijas dienesta pārzinim, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jānovērtē, vai ierobežojuma paziņošana būtu pretrunā tā nolūkam.

(21)

Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālistam būtu neatkarīgi jāpārskata ierobežojumu piemērošana, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma noteikumiem.

(22)

Regula (EK) Nr. 45/2001 ir aizstāta ar Regulu (ES) 2018/1725 – bez pārejas laikposma, dienā, kad tā stājas spēkā. Regulā (EK) Nr. 45/2001 bija paredzēta iespēja piemērot dažu tiesību ierobežojumus. Lai izvairītos no tā, ka tiktu apdraudēts iekšējās revīzijas darbību tiesiskums, šis lēmums būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/1725 spēkāstāšanās dienas.

(23)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 27. novembrī,

(1)

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk “birojs”) tika izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1) kā viens no Komisijas dienestiem. Birojs savas izmeklēšanas darbības veic pilnīgi neatkarīgi.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2) birojs veic administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā tas dalībvalstīs izmanto izmeklēšanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar attiecīgajiem Savienības aktiem, bet trešās valstīs un starptautisko organizāciju telpās – saskaņā ar sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem spēkā esošiem juridiskiem instrumentiem.

(3)

Birojs veic arī administratīvu izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai uz to pamata. Savu izmeklēšanas pilnvaru ietvaros birojs pirms un pēc izmeklēšanas vai koordinēšanas darbībām un to laikā vāc izmeklēšanai nozīmīgu informāciju, tai skaitā personas datus, no dažādiem avotiem – valsts iestādēm, privātā sektora juridiskām personām un fiziskām personām – un apmainās ar to ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī starptautiskajām organizācijām.

(4)

Birojs savas darbības ietvaros apstrādā vairākas personas datu kategorijas, piemēram, identifikācijas datus, kontaktinformāciju, ar profesiju saistītus datus un ar lietu saistītus datus. Birojs, ko pārstāv tā ģenerāldirektors, rīkojas datu pārziņa statusā. Personas dati glabājas drošā elektroniskā vidē un tādējādi tiek novērsta nelikumīga piekļuve datiem un to nosūtīšana personām bez piekļuves tiesībām. Apstrādātie personas dati tiek glabāti piecpadsmit gadus pēc lietas noraidīšanas vai pēc tam, kad izmeklēšanas vai koordinēšanas lieta tiek slēgta ar ģenerāldirektora lēmumu. Glabāšanas laikposma beigās ar lietu saistīto informāciju, tai skaitā personas datus, nodod vēstures arhīvā.

(5)

Veicot savus uzdevumus, birojam ir pienākums ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā, Līguma 16. panta 1. punktā un tiesību aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz šīm normām, atzītās fizisko personu tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi. Vienlaikus birojam ir pienākums ievērot stingras prasības attiecībā uz konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 10. pantā, un nodrošināt, ka tiek ievērotas šīs regulas 9. pantā minētās attiecīgo personu un liecinieku procesuālās tiesības, it īpaši attiecīgo personu tiesības uz nevainīguma prezumpciju.

(6)

Personas datu glabāšana drošā elektroniskā vidē, kā arī procesuālās garantijas un stingrie noteikumi par konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, kuri minēti attiecīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 9. un 10. pantā, nodrošina augstas pakāpes aizsardzību pret riskiem saistībā ar apstrādē iesaistīto datu subjektu tiesībām un brīvībām.

(7)

Noteiktos gadījumos ir nepieciešams panākt līdzsvaru starp datu subjektu tiesībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (3) un izmeklēšanas vajadzībām un ar citām kompetentajām valsts iestādēm veiktās informācijas apmaiņas konfidencialitāti, kā arī citu datu subjektu pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu. Šajā nolūkā minētās regulas 25. pantā ir noteikts, ka birojs var ierobežot tās 14.–22., 35. un 36. panta piemērošanu, kā arī tās 4. panta piemērošanu, ciktāl tā normas atbilst 14.–22. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

(8)

Birojs saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 10. panta 4. punktu ir iecēlis datu aizsardzības speciālistu (inspektoru) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (4) 24. panta izpratnē.

(9)

Lai nodrošinātu izmeklēšanas un citu biroja veikto pamatdarbības pasākumu konfidencialitāti un iedarbīgumu, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības standartus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, ir nepieciešams pieņemt iekšējos noteikumus, saskaņā ar kuriem birojs var ierobežot datu subjektu tiesības, kā paredzēts minētās regulas 25. pantā.

(10)

Šā tiesību akta darbības jomai būtu jāaptver visas datu apstrādes darbības, ko birojs veic savas neatkarīgās izmeklēšanas funkcijas ietvaros. Tas būtu jāpiemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 3. un 4. pantā minētajām datu apstrādes darbībām, kas veiktas pirms izmeklēšanas sākšanas, gan iekšējās izmeklēšanas, gan ārējās izmeklēšanas laikā, kā arī pēc izmeklēšanas rezultātu apkopošanas veikto pasākumu uzraudzīšanas laikā. Noteikumi būtu jāpiemēro attiecībā uz apstrādes darbībām, kas ietilpst ar izmeklēšanas funkciju saistītajās darbībās, piemēram, attiecībā uz sistēmu ziņošanai par krāpšanu, operatīvo analīzi, starptautiskās sadarbības datubāzēm, kā arī darbībām, kuras var ietvert izmeklēšanas datus, piemēram, DAS veiktās izmeklēšanas izskatīšanu vai citām biroja veiktajām sūdzību izskatīšanas procedūrām. Tam būtu jāattiecas arī uz palīdzību un sadarbību, ko birojs ārpus administratīvās izmeklēšanas sniedz valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

(11)

Lai ievērotu atbilstību Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantam, birojam būtu pārredzami un saskaņoti – biroja tīmekļvietnē publicētu datu aizsardzības paziņojumu veidā – jāinformē visas fiziskās personas par savām darbībām saistībā ar viņu personas datu apstrādi un par viņu tiesībām, kā arī būtu pienācīgā formātā atsevišķi jāinformē ikviens izmeklēšanai nozīmīgs datu subjekts – attiecīgā persona, liecinieks un informators.

(12)

Neskarot Regulā (ES) 2018/1725 paredzēto izņēmumu piemērošanu, birojam var nākties ierobežot informācijas sniegšanu datu subjektiem un datu subjektu citu tiesību piemērošanu, lai aizsargātu savu izmeklēšanu, dalībvalstu valsts iestāžu veiktu izmeklēšanu un tiesvedību, izmeklēšanas instrumentus un metodes, kā arī citu ar savu izmeklēšanu saistīto personu tiesības.

(13)

Dažos gadījumos konkrētas informācijas sniegšana datu subjektiem vai izmeklēšanas fakta atklāšana varētu liegt vai ievērojami mazināt iespēju sasniegt apstrādes darbības mērķi, kā arī biroja vai kompetento valsts iestāžu un Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru spēju turpmāk iedarbīgi veikt izmeklēšanu.

(14)

Turklāt birojam ir pienākums aizsargāt informantu, tostarp trauksmes cēlēju, un liecinieku identitāti, kuriem nebūtu jāpiedzīvo negatīvas sekas par to, ka viņi sadarbojušies ar biroju.

(15)

Šo iemeslu dēļ birojam var būt nepieciešams piemērot konkrētu ierobežojuma pamatojumu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā, attiecībā uz datu apstrādes darbībām, kuras veiktas Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom 2. pantā minēto biroja uzdevumu ietvaros.

(16)

Turklāt, lai uzturētu spēkā iedarbīgu sadarbību, birojam varētu būt nepieciešams piemērot ierobežojumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām aizsargāt informāciju, kas ietver personas datus, kuru izcelsme saistīta ar Komisijas dienestiem vai citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī starptautiskajām organizācijām. Šajā nolūkā birojam ar šiem dienestiem, iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām un starptautiskajām organizācijām būtu jāapspriežas jautājumā par attiecīgo ierobežojumu pamatojumu un to nepieciešamību un samērīgumu.

(17)

Savas izmeklēšanas funkcijas ietvaros birojs bieži vien apmainās ar informāciju, tai skaitā personas datiem, citstarp ar Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām, kas palīdz Komisijas dienestiem īstenot to programmas. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 5. punktu, kurā paredzēts, ka iekšējos noteikumus pieņem attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, aģentūru un biroju augstākā līmeņa vadība, šis lēmums aptver tādu personas datu apstrādi, kurus ietver informācija, ko tiem ir pienākums nosūtīt birojam. Tādēļ visiem Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām, kuri apstrādā personas datus un kuriem ir pienākums informēt biroju saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 8. panta 1. punktu, vai ja birojs šādus personas datus apstrādā, veicot savus uzdevumus, būtu jāpiemēro šajā lēmumā izklāstītie noteikumi, lai aizsargātu biroja veiktās apstrādes darbības. Tādēļ šādos gadījumos attiecīgajiem Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām būtu jāapspriežas ar biroju par attiecīgo ierobežojuma pamatojumu un tā nepieciešamību un samērīgumu, lai nodrošinātu minēto ierobežojumu saskaņotu piemērošanu.

(18)

Birojam un attiecīgā gadījumā Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām visi ierobežojumi būtu jāizskata pārredzamā veidā, un attiecīgajā ierakstu sistēmā būtu jāreģistrē visi ierobežojumu piemērošanas gadījumi.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu datu pārziņi var atlikt informācijas sniegšanu vai atturēties no tās sniegšanas, pamatojoties uz ierobežojuma piemērošanu datu subjektam, ja tas jebkādā veidā būtu pretrunā ierobežojuma nolūkam. Konkrētāk, ja tiek piemērots 16. un 35. pantā paredzēto tiesību ierobežojums, šāda ierobežojuma paziņošana nelabvēlīgi ietekmētu ierobežojuma nolūku. Lai nodrošinātu, ka datu subjekta tiesības tikt informētam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 16. un 38. pantu ir ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr pastāv atlikšanas iemesli, birojam būtu regulāri jāpārskata sava nostāja.

(20)

Ja tiek piemērots citu datu subjekta tiesību ierobežojums, pārzinim, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jānovērtē, vai ierobežojuma paziņošana būtu pretrunā ierobežojuma nolūkam.

(21)

Biroja datu aizsardzības speciālistam un attiecīgā gadījumā Komisijas vai attiecīgās izpildaģentūras datu aizsardzības speciālistam būtu neatkarīgi jāpārskata arī ierobežojumu piemērošana, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma noteikumiem.

(22)

Regula (EK) Nr. 45/2001 ir aizstāta ar Regulu (ES) 2018/1725 – bez pārejas laikposma, dienā, kad tā stājas spēkā. Regulā (EK) Nr. 45/2001 bija paredzēta iespēja piemērot dažu tiesību ierobežojumus. Lai izvairītos no tā, ka tiktu apdraudēts biroja kompetences jomā ietilpstošas izmeklēšanas nolūks un negatīvi ietekmētas citu personu tiesības un brīvības, šis lēmums būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/1725 spēkā stāšanās dienas.

(23)

Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju notika 2018. gada 23. novembrī,