1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014

Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 groza šādi:

1)

regulas 43. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3.   Dalībvalstis pielāgo savu ilggadīgo zālāju atsauces īpatsvaru, ja tās novērtē, ka īpatsvara izmaiņas būtiski ietekmē jo īpaši izmaiņas bioloģiskās audzēšanas platībā vai izmaiņas mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieku skaitā, vai ja dalībvalsts pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a), b) vai c) apakšpunktu. Šādās situācijās dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par veikto pielāgojumu un šā pielāgojuma pamatojumu.”;

2)

regulas 44. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Dalībvalstis var uzlikt individuālu pienākumu lauksaimniekiem bez iepriekšējas individuālas atļaujas saņemšanas nepārveidot ilggadīgo zālāju platības, tai skaitā tās neapart, ja dalībvalstis piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu. Lauksaimniekus par šo pienākumu informē nekavējoties un katrā ziņā līdz tā gada 15. novembrim (neieskaitot), kurā attiecīgā dalībvalsts uzliek šo pienākumu. Minēto pienākumu piemēro tikai lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā paredzētie pienākumi attiecībā uz ilggadīgo zālāju platībām, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punkts. Atļaujas izdošana var būt atkarīga no objektīvu un nediskriminējošu kritēriju, to skaitā vidisko kritēriju piemērošanas. Ja uz pirmajā daļā minēto atļauju attiecas nosacījums, ka citā platībā, kas aizņem atbilstošu skaitu hektāru, ir jāierīko ilggadīgie zālāji, vai – ja dalībvalsts piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu – nosacījums, ka ilggadīgie zālāji jāierīko citā vai tajā pašā platībā, minēto platību, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta, no pirmās pārveidošanas, tai skaitā aparšanas, dienas uzskata par ilggadīgo zālāju platību. Šādas platības izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai vismaz piecus gadus pēc kārtas no to pārveidošanas, tai skaitā aparšanas, dienas. Tomēr, kad lauksaimnieki par ilggadīgo zālāju platībām pārveido platības, kas jau tika izmantotas stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai, šādas platības izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai atlikušo gadu skaitu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu piecus secīgus gadus, ja tā nolemj dalībvalsts.”;

3)

regulas 45. pantu groza šādi: a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Papuvē esošā zemē un zemē, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām), lauksaimnieciskā ražošana nenotiek. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā zemei konkrētā kalendārajā gadā jābūt atstātai papuvē. Minētais laikposms nav īsāks par sešiem mēnešiem. Attiecībā uz platībām, kas papuvē atstātas nektāraugiem, dalībvalstis izveido ar putekšņiem un nektāru bagāto izmantojamo sugu sarakstu. Sarakstā nedrīkst būt iekļautas invazīvu svešzemju augu sugas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (*1) 3. panta 2. punkta nozīmē. Šādās platībās neiekļauj kultūraugu platības, kas parasti tiek apsētas ražas ievākšanai. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības. Šādas platības var ietvert stiebrzāļu sugu augus, ar noteikumus, ka tajās dominē nektāraugi. Neskarot 10. a punktā noteikto lauksaimnieciskas ražošanas aizliegumu, zemes platībās, kas papuvē atstātas nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām), var izvietot stropus. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta, ekoloģiski nozīmīgas platības mērķim vairāk nekā piecus gadus papuvē esoša zeme un zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem, saglabā aramzemes statusu. (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).”;" b) iekļauj šādu 8.a punktu: “8.a   Platībās, ko aizņem miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum), dalībvalstis aizliedz izmantot augu aizsardzības līdzekļus, izņemot pirmajā gadā, kurā lauksaimnieks ievieš abas sugas. Ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgo platību mērķi aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību, dalībvalstis aizliedz šajās platībās izmantot minerālmēslus vai izstrādā prasības attiecībā uz minerālmēslu izmantošanu šajās platībās.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem no 2018. gada 1. janvāra.

1. panta 3. punktu piemēro atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem no 2019. gada 1. janvāra.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

Preču apraksts	Klasifikācija (KN kods)	Pamatojums
(1)	(2)	(3)
Izolēti kabeļi (t. s. “grupu kabeļi”) dažādos garumos, kas aprīkoti ar savienotājiem abos galos. Katrs kabelis sastāv no 32 atsevišķiem vadītājiem, spriegumam ne vairāk kā 1 000 V, kas savienoti 16 apvalkotos pāros, kuri nav savīti. Šie pāri ir pārklāti ar metāla foliju un metāla pavedieniem. Kabeļi savieno komutatorus, kas veido komutācijas stacijas (t. s. “grupas”), ko izmanto telekomunikāciju tīklos (lokālie tīkli (LAN)). Tie nodrošina divvirzienu datu pārraidi starp komutatoriem, izmantojot Ethernet tehnoloģiju. Kabeļiem nav papildu funkciju (piemēram, elektroenerģijas padeve). Sk. attēlu (*1).	8544 42 10	Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 8544 , 8544 42 un 8544 42 10 formulējumu. Datu pārraidi starp aparātiem, kuros izmanto telekomunikāciju tehnoloģiju, piemēram, Ethernet, uzskata par telekomunikāciju KN koda 8544 42 10 nozīmē (skatīt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1112/2012 (1). Attiecīgie kabeļi ir paredzēti izmantošanai telekomunikāciju tīklos, kas konfigurēti kā LAN. Tāpēc uzskata, ka tie ir elektrības vadītāji, kas aprīkoti ar savienotājiem un ko izmanto telekomunikāciju tīklos (sk. arī KN skaidrojumus apakšpozīcijai 8544 42 10 ). Tāpēc izstrādājumi ir jāklasificē ar KN kodu 8544 42 10 pie citādiem elektrības vadītājiem, spriegumam ne vairāk kā 1 000 V, kuri ir aprīkoti ar savienotājiem un kuri paredzēti izmantošanai telekomunikācijās.

---

(*1)  Attēls pievienots tikai informācijai.

(1)  Komisijas 2012. gada 23. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1112/2012 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 329, 29.11.2012., 9. lpp.).

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Chianti Classico” (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Lēmumu 2010/96/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus, ES militāro misiju izvieto Somālijā, lai ar stratēģiskām konsultācijām pievērstos iestāžu veidošanai aizsardzības nozarē, kā arī lai tieši atbalstītu Somālijas valsts bruņotos spēkus, nodrošinot tiem apmācību un sniedzot konsultācijas un padomus. Sākot no 2019. gada ES militārā misija jo īpaši palīdz attīstīt pašu Somālijas valsts bruņoto spēku apmācības spējas, lai nodotu taktisko vienību apmācības darbības brīdī, kad visi nosacījumi būs izpildīti; tā darbojas kā mentors Somālijas pārvaldītās un sniegtās apmācībās. ES militārā misija ir gatava arī sniegt palīdzību, ciktāl to atļauj tās līdzekļi un iespējas, citiem Savienības dalībniekiem to attiecīgo pilnvaru īstenošanā drošības un aizsardzības jomā Somālijā.”;

2)

lēmuma 10. pantam pievieno šādu punktu: “7.   Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir 22 980 000 EUR. Lēmuma (KĀDP) 2015/528 25. panta 1. punktā minētā finanšu atsauces summas procentuālā daļa ir 0 %, un minētā lēmuma 34. panta 3. punktā minētā procentuālā daļa ir 0 %.”;

3)	lēmuma 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   ES militārās misijas pilnvaras beidzas 2020. gada 31. decembrī.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

PIELIKUMS

SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMS SEESAC PROJEKTĀ PAR VIKI KONTROLES DARBĪBĀM RIETUMBALKĀNOS, KURAS VEIC, ĪSTENOJOT CEĻVEDI PAR ILGTSPĒJĪGU RISINĀJUMU VIKI/ŠAUJAMIEROČU UN MUNĪCIJAS NELIKUMĪGAI GLABĀŠANAI, ĻAUNPRĀTĪGAI IZMANTOŠANAI UN NELIKUMĪGAI TIRDZNIECĪBAI RIETUMBALKĀNOS

1.   Ievads un mērķi

Dienvidaustrumeiropa ir reģions, kas joprojām raisa īpašas bažas un sagādā nopietnas problēmas saistībā ar ES Stratēģiju VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (“ES VIKI stratēģija”). Lai gan pēdējos gados ir gūti ievērojami panākumi, uzkrāto vieglo un kājinieku ieroču (“VIKI”) un munīcijas daudzums, nepiemēroti uzglabāšanas apstākļi, nelikumīga glabāšana un trūkumi politikas veidošanā un īstenošanas spējās savienojumā ar trauslām politiskām sistēmām joprojām turpina ierobežot VIKI kontroles centienu efektivitāti. Tādēļ, lai nodrošinātu turpmākus panākumus, nostiprinātu sasniegto un liktu pamatus ilgtermiņa ilgtspējīgam risinājumam, kas ietver sevī pilnīgu saskaņošanu ar Savienības leģislatīvo un tiesisko regulējumu un starptautisko standartu ievērošanu, Savienības centienu sasniegt ES VIKI stratēģijas mērķus būtiska sastāvdaļa ir turpmāka atbalsta sniegšana tāda apdraudējuma apkarošanai, ko rada VIKI izplatīšana un nelikumīga tirdzniecība, kura notiek vai kuras izcelsme ir Dienvidaustrumeiropā.

Lai risinātu atlikušās ar VIKI kontroli saistītās problēmas un pastiprinātu Rietumbalkānu apņēmību apkarot šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un ļaunprātīgu izmantošanu, 2018. gada 29. maijā Rietumbalkānu VIKI komisija Tirānā pēc konsultēšanās ar attiecīgajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām tika izstrādāts “Ceļvedis par ilgtspējīgu risinājumu VIKI/šaujamieroču un munīcijas nelikumīgai glabāšanai, ļaunprātīgai izmantošanai un nelikumīgai tirdzniecībai Rietumbalkānos līdz 2024. gadam” (“Ceļvedis”). To apstiprināja Rietumbalkānu samitā 2018. gada 9. jūlijā Londonā. Ceļveža nākotnes skatījumā Rietumbalkāni ir drošāks reģions, kas būs drošības eksportētājs, turklāt reģionā būs ieviesti ar Savienību un citiem starptautiskajiem standartiem saskaņoti visaptveroši un ilgtspējīgi uzraudzības un kontroles mehānismi, ar ko identificē, novērš un kontrolē šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību un sauc pie atbildības par to. Ceļvedis ir izstrādāts kā norādījumu dokuments un kā tāds paredz saskaņotus izpildes līmeņus, turklāt tajā ir izklāstītas saistības, kas stratēģiskā, politikas un operatīvajā līmenī ir jāuzņemas atbalsta saņēmējiem, pamatojoties uz politisko apņemšanos, ko Rietumbalkānu iestādes paudušas ANO, un Savienības saistībām ieroču kontroles jomā un stratēģiskiem dokumentiem.

Ceļvedi palīdzēja izstrādāt un tā īstenošanu koordinēs un atbalstīs Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas Informācijas apstrādes centrs vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC), kas ir kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanas apkarošanas reģionālā īstenošanas plāna izpildstruktūra. Ar šo rīcību tādējādi palielinās atbalstu, ko VIKI kontroles jomā sniedz saskaņā ar Padomes Lēmumiem 2010/179/KĀDP, 2013/730/KĀDP un (KĀDP) 2016/2356. Ar to padziļinās procesus un pasākumus, kas nepieciešami, lai Rietumbalkānos panāktu ilgtspējīgu VIKI kontroli.

Ar šo rīcību: a) atbalstīs Ceļveža īstenošanas koordināciju; b) sniegs atbalstu VIKI/šaujamieroču leģislatīvā un tiesiskā regulējuma saskaņošanai ar Savienības regulējumiem; un c) dos iespēju skaidri izprast pašreizējos trūkumus un vajadzības, lai turpinātu uzlabot pārrobežu spējas atklāt šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, pamatojoties uz šaujamieroču kontaktpunktu izveidi Dienvidaustrumu Eiropā. Tā arī nodrošinās labāku pārskatu par pašreizējo situāciju un ļaus apzināt jomas, kurās sniegt spēju atbalstu, lai novērstu VIKI/šaujamieroču nelikumīgu izplatīšanu un tirdzniecību Ukrainā un Baltkrievijā, balstoties uz to palīdzību, kas sniegta saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2016/2356 par atbalstu VIKI nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības riska mazināšanā Dienvidaustrumeiropā (SEESAC IV). Pati par sevi šīs rīcības īstenošana papildinās darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2016/2356, dodot iespēju pastiprināt ietekmi uz nelikumīgas šaujamieroču tirdzniecības apkarošanu. Ar to nodrošinās, ka notiek koordinācija ar citām reģionā veiktajām ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas darbībām un iniciatīvām, lai izmantotu sinerģijas, pastiprinātu sadarbspēju un novērstu centienu dublēšanos (1).

Projekta vispārējais mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas un pasaules mierā un drošībā, apkarojot apdraudējumu, ko rada VIKI un to munīcijas uzkrāšanās un nelikumīgā tirdzniecība Dienvidaustrumeiropā un no tās. Vienlaikus tas nostiprinās reģionālo stabilitāti, rīcību izvēršot Reģionālās sadarbības padomes (RSP) ietvaros un partnerībā ar citiem atbilstīgiem starptautiskajiem partneriem un iniciatīvām.

Projekts tiešā veidā dos ieguldījumu ES Drošības stratēģijas, ES VIKI stratēģijas, ES Šaujamieroču stratēģijas, ES un Eiropas dienvidaustrumu reģiona rīcības plāna par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību laikposmam no 2015. gada līdz 2019. gadam (“2015.–2019. gada rīcības plāns”), ES politikas cikla organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā, tostarp Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) prioritātē “Šaujamieroči”, Ieroču tirdzniecības līguma, ANO Rīcības programmas nelikumīgas VIKI tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un izskaušanai visos tās aspektos, Starptautiskā VIKI izsekošanas instrumenta, ANO Šaujamieroču protokola un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 (2000) īstenošanā, un ar to konkrēti stiprinās reģionālo sadarbību, kas vērsta uz VIKI un to munīcijas izplatīšanas radīto apdraudējumu apkarošanu. Projekta rezultāti arī tiešā veidā veicinās ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 16 par mierīgām un taisnīgām sabiedrībām, jo īpaši mērķu 16.1 (visur ievērojami samazināt visa veida vardarbību un nāves gadījumu skaitu) un 16.4 (ievērojami samazināt nelikumīgu ieroču plūsmas) īstenošanu. Turklāt projekts papildinās Komisijas rīcības plāna, ar ko vēršas pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību Savienībā, īstenošanu.

Konkrēti projekts paredz:

—	koordinēt un pārraudzīt to, kā tiek īstenots Ceļvedis par ilgtspējīgu risinājumu VIKI/šaujamieroču un munīcijas nelikumīgai glabāšanai, ļaunprātīgai izmantošanai un nelikumīgai tirdzniecībai Rietumbalkānos,

—	palīdzēt Rietumbalkānu iestādēm ieroču kontroles tiesību aktus pilnībā saskaņot ar Savienības tiesisko regulējumu un citiem starptautiskiem pienākumiem un

—	sniegt atbalstu nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanā Rietumbalkānos, Moldovas Republikā, Ukrainā un Baltkrievijā, izmantojot spēju novērtēšanu un tehnisko palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm un robežas policijas iestādēm.

Tādējādi, ņemot par pamatu jo īpaši Lēmuma 2013/730/KĀDP, kā arī Lēmuma (KĀDP) 2016/2356 sekmīgo īstenošanu un atbilstīgi ES VIKI stratēģijai, šā darbības tupinājuma projekta mērķis ir vēl vairāk stiprināt partneru kontroles sistēmas un turpināt veicināt multilaterālismu, pastiprinot nozīmīgus reģionālos mehānismus, ar ko apkaro VIKI un to munīcijas piegādes un destabilizējošu izplatīšanu. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka Dienvidaustrumeiropas iestādēs attīstītās spējas ir pieejamas arī citiem problemātiskiem ģeogrāfiskiem areāliem, projekts izvērsīs mērķtiecīgus zināšanu nodošanas centienus, lai panāktu visaptverošāku reģionālo dimensiju.

2.   Īstenošanas aģentūras izraudzīšanās un koordinācija ar citām attiecīgām finansēšanas iniciatīvām

SEESAC ir kopīga Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) un RSP iniciatīva un darbojas kā kontaktpunkts ar VIKI saistītām darbībām, ko veic Dienvidaustrumeiropā. Kā VIKI izplatīšanas apkarošanas reģionālā īstenošanas plāna izpildstruktūra SEESAC kopš 2002. gada Dienvidaustrumeiropā sadarbojas ar valstu un starptautiskajām ieinteresētām personām, lai attiecībā uz VIKI kontroli īstenotu holistisku pieeju, izmantojot plašu darbību klāstu, tostarp – sekmē stratēģisko un operatīvo reģionālo sadarbību, atbalsta iestāžu politikas veidošanu un spēju nostiprināšanu, vairo informētību un rīko VIKI vākšanas kampaņas, pārvalda krājumus, samazina liekos uzkrājumus un stiprina marķēšanas un izsekojamības spējas, kā arī īsteno efektīvāku ieroču eksporta kontroli. Tādējādi SEESAC ir uzkrājis unikālas spējas un pieredzi, kopīgos reģiona partneru politiskos un ekonomiskos apstākļos īstenojot reģionālus pasākumus, kuros iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, nodrošinot atbildības uzņemšanos valstīs un reģionos un to darbību noturīgumu ilgtermiņā un VIKI kontroles jautājumos kļūstot par autoritatīvāko galveno reģionālo centru.

SEESAC turpina uzturēt divpusējus un daudzpusējus kanālus saziņai ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem un organizācijām. Šajā ziņā SEESAC arī turpina pildīt VIKI reģionālās vadības grupas (RVG) sekretariāta funkcijas. Turklāt SEESAC ir iniciatīvas “Reģionālā pieeja krājumu samazināšanai” (RPKS) sekretariāts. SEESAC ietilpst arī VIKI un Pretmīnu pasākumu koordinācijas sanāksmē, kas ir neoficiāls VIKI kontroles darbību koordinācijas mehānisms, kurā piedalās NATO, Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un SEESAC. SEESAC regulāri dod ieguldījumu attiecīgos reģionālajos forumos. SEESAC turpina uzturēt plašu oficiālu un neoficiālu partnerību tīklu, kurā iesaistītas tādas organizācijas kā Reģionālā bruņojuma kontroles pārbaudes un īstenošanas atbalsta centra (RACVIAC) Drošības sadarbības centrs un EDSO Drošības sadarbības forums (DSF). Izmantojot, inter alia, ANO projektu “Koordinēta rīcība kājnieku ieroču jomā” (CASA), notiek regulāras koordinācijas sanāksmes, kā arī informācijas un datu apmaiņa ar citām ANO aģentūrām, piemēram, UNODC un UNODA. SEESAC tādējādi kalpo par reģionālu centru un kontaktpunktu, kas pievēršas plašam ar drošības sektora reformu saistītu jautājumu lokam, jo īpaši attiecībā uz VIKI kontroles un krājumu pārvaldības jautājumiem. SEESAC uztur ciešus kontaktus ar attiecīgajām Savienības iestādēm, galvenokārt ar Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātu un Eiropolu, kā arī ar Savienības vadītām iniciatīvām, piemēram, ar EMPACT prioritāti “Šaujamieroči” un Eiropas Šaujamieroču ekspertu grupu, un SEESAC sniedz tām atbalstu, lai tās efektīvāk varētu veidot saskari ar Dienvidaustrumeiropas partneriem.

SEESAC mītnes vieta ir Belgrada, un tas patlaban darbojas visā Dienvidaustrumeiropā, izvēršot darbības Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Serbijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Moldovas Republikā, kā arī ierobežotā apmērā sniedz atbalstu Ukrainai un Baltkrievijai. Agrāk SEESAC darbojās arī Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā. Reģionālas atbildības uzņemšanos panāk ar RSP un RVG, kurā visu Dienvidaustrumeiropas partneru pārstāvji nodrošina stratēģisku vadību un nāk klajā ar iniciatīvām un lūgumiem veikt SEESAC darbības.

SEESAC ir pirmsācējs pieejai, kura balstās uz kopīgu problēmu risināšanu, izmantojot reģionālas iniciatīvas, un kura ir devusi iespaidīgus rezultātus Dienvidaustrumeiropā ne vien tāpēc, ka notiek dalīšanās ar būtisku informāciju un tiek rosināta un veicināta veselīga reģionāla sāncensība, bet arī tāpēc, ka, izmantojot holistiskas īstenošanas pasākumus, tā valstu un reģionu līmenī palīdz sasniegt konsekventus un viegli izmērāmus rezultātus. Gadskārtējo RVG sanāksmju rīkošana un SEESAC piedalīšanās visos attiecīgos procesos un iniciatīvās nodrošina laicīgu un atklātu informācijas apmaiņu, labu informētību par aktuālo situāciju un spēju prognozēt, kas ir vajadzīga, lai panāktu īstenošanu, kura nepārklājas un atbilst pašreizējām valdību un reģionu vajadzībām, kā arī attīstības tendencēm.

Visu SEESAC veikto darbību pamatā ir vajadzības, ko pauduši partneri, un ievāktie pamatdati, pirms darbību veikšanas SEESAC kā priekšnoteikumu rīcībai iegūst valsts ieinteresēto personu piekrišanu un politisko atbalstu. Bez tam visi centieni tiek veidoti tā, lai atbalstītu Savienības vadītos procesus un sasniegtu Savienības standartus un kritērijus. Iepriekšējo Savienības finansēto projektu īstenošanā SEESAC uzrādīja ļoti labus plānoto darbību izpildes rādītājus, sasniedzot ilgtspējīgus projektu rezultātus, ko panāca, attīstot un stiprinot partneru atbildību par SEESAC projektiem un darbībām, un sekmējot reģionālo koordināciju, apmaiņu ar pieredzi un paraugpraksi, kā arī reģiona mēroga pētniecību. SEESAC ir vispiemērotākais partneris, lai īstenotu šo konkrēto rīcību, jo tā rīcībā ir ekspertu zināšanas VIKI jautājumos un tas labi pārzina reģionu un attiecīgās ieinteresētās personas.

Ar šo projektu arī papildina esošos centienus valstu un reģionālā mērogā, cenšoties panākt pēc iespējas lielākas sinerģijas. SEESAC savu darbību kombinēs ar šādiem starptautiskiem atbalsta centieniem:

—

Bosnijā un Hercegovinā: — Savienības projekts par krājumu pārvaldību, tehnisko atbalstu un munīcijas pārpalikumu samazināšanu (EU STAR), ko finansē Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta īstermiņa komponents un īsteno UNDP birojs Sarajevā. EU STAR projekta pamatā ir rezultāti un pieredze, kas gūti EXPLODE projektā, ko finansēja Savienība un no 2013. gada aprīļa līdz 2016. gada novembrim īstenoja UNDP, lai turpinātu atbalstīt ilgtspējīgas krājumu pārvaldības sistēmas izveidi Bosnijā un Hercegovinā, — Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas finansēts projekts par ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu (CIAT), kas sniedza atbalstu Bosnijas un Hercegovinas Robežas policijai, kā arī Bosnijas un Hercegovinas Drošības ministrijai veidot to spējas identificēt, novērst un apkarot šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību, kas notiek no Bosnijas un Hercegovinas vai caur tās teritoriju, — EUFOR Althea koordinētais un Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijas un starptautisko dalībnieku izveidotais koordinācijas mehānisms, lai censtos nodrošināt to, ka tā savā darbībā pastāvīgi papildinātu starptautiskās kopienas joprojām veiktos centienus risināt problēmas saistībā Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošajiem munīcijas krājumu pārpalikumiem un ņemtu vērā jebkādus iespējamus turpmākus plānus Bosnijā un Hercegovinā sarīkot nelegālā apritē esošu parasto ieroču savākšanas kampaņu. Līdz šim ciešā sadarbība un koordinācija ar minētajiem trim projektiem ir devusi nozīmīgus ieguvumus, kā rezultātā tika sasniegti efektīvāki rezultāti,

—	Serbijā, parastās munīcijas krājumu pārvaldības (CASM) projekts, kuru finansē ASV Valsts departaments, UNDP un EDSO, ir paredzēts, lai iepriekš noteiktās parastās munīcijas glabāšanas vietās nostiprinātu drošību un drošumu un lai iznīcinātu reģistrētos munīcijas pārpalikumus,

—

Melnkalnē, Melnkalnes demilitarizācijas (MONDEM) projekts, ko partnerībā ar EDSO pārvalda UNDP un kas ir paredzēts, lai mazinātu ieroču izplatīšanas riskus, attīstot drošu un stabilu parastās munīcijas glabāšanas vietu infrastruktūru un pārvaldības sistēmas, ar vidi saudzējošu demilitarizāciju kopienās mazinot sprādzienbīstamības riskus, iznīcinot toksiskus bīstamos atkritumus (sašķidrinātu raķešu degvielu) un atbalstot aizsardzības jomas reformu ar ierobežota skaita tādu smago ieroču sistēmu iznīcināšanu, kurus izraudzījusies Melnkalnes Aizsardzības ministrija,

—	bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā EDSO misijas Skopjē īstenotais ieroču un munīcijas izplatīšanas riska mazināšanas projekts, kura mērķis ir vairot Iekšlietu ministrijas pārvaldībā esošo kājnieku ieroču un munīcijas krājumu drošību,

—

Kosovā ar šaujamieročiem un sprāgstvielām saistītā riska mazināšanas (FERM) projekts (agrāk KOSSAC), kas sākotnēji bija paredzēts tam, lai samazinātu bruņotu vardarbību Kosovā un palielinātu kopienu drošību, un kura mērķis ir atbalstīt Kosovas ieinteresētās personas, palīdzot tām kontrolēt plaši izplatīto VIKI nelikumīgu glabāšanu un apriti, īstenojot uz risku balstītu pārvaldību un uz pierādījumiem balstītu pieeju, lai mazinātu riskus, ko izraisa šādi ieroči un sprādzienbīstamie materiāli,

—

reģionālā līmenī Reģionālā drošības sektora reformas platforma (RSSRP), kas ir respektabls resurss, kurš visā pasaulē tehniskā līmenī ātri, efektīvi un balstoties uz pieprasījumu reaģē uz tiesiskuma vajadzībām; ar ātru dislokācijas mehānismu, kura pamatā ir unikālais SEESAC drošības ekspertu tīkls, kuriem ir pieredze drošības sektora reformu jomā, RSSRP sniedz konkrētai situācijai pielāgotu palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot VIKI kontrolei, kā arī dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai drošības politikā.

SEESAC regulāri sadarbojas ar EDSO, NATO, Eiropolu, EMPACT un Interpolu, kā arī ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka darbības savstarpēji papildina cita citu, ka tiek saskaņoti pasākumu grafiki un panākta resursu izmantošanas rentabilitāte.

3.   Projekta apraksts

Jaunās SEESAC projekta stadijas pamatā būs saskaņā ar Lēmumu 2013/730/KĀDP gūtie panākumi un Lēmuma (KĀDP) 2016/2356 papildināmība.

Tā koncentrēsies uz trim galvenajām jomām, saglabājot holistisku pieeju attiecībā uz pievēršanos apdraudējumam, ko reģionā rada VIKI. Minētās trīs jomas pievēršas stratēģiskajam/politiskajam līmenim, kā arī operatīvajiem aspektiem, tādējādi tiešā veidā tiek atbalstīti visi VIKI kontroles līmeņi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tam, ka cieši tiek koordinēta reģionālā pieeja Ceļveža īstenošanai; tiek stiprinātas spējas saskaņot ieroču kontroles tiesību aktus; un attiecībā uz Ukrainu un Baltkrieviju tiek vairota izpratne par spējām apkarot nelikumīgu tirdzniecību.

Jo īpaši projekta rezultātā būs:

—	panākta koordinēta īstenošana attiecībā uz Ceļvedi par ilgtspējīgu risinājumu VIKI/šaujamieroču un munīcijas nelikumīgai glabāšanai, ļaunprātīgai izmantošanai un nelikumīgai tirdzniecībai Rietumbalkānos,

—	sniegts atbalsts tam, lai Rietumbalkānos iestāžu ieroču kontroles tiesību akti pilnībā tiktu saskaņoti ar Savienības tiesisko regulējumu un citiem saistītiem starptautiskiem pienākumiem un lai visā reģionā nodrošinātu standartizāciju,

—	nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošana Rietumbalkānos, Moldovas Republikā, Ukrainā un Baltkrievijā, izmantojot spēju novērtēšanu un tehnisko palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm un robežas policijas iestādēm.

Projekta stratēģijas stūrakmens ir SEESAC unikālā pieeja, ar ko reģionā tiek veidota un veicināta uzticamība un sadarbība, kas ir priekšnosacījums, lai panāktu konkrētus un izmērāmus pārveidojumus. Dažādi SEESAC veicināti sadarbības procesi, kuros iesaistīti gan politikas veidotāji, gan operatīvā līmeņa praktiķi, jo īpaši reģionālā līmenī, ir izrādījušies būtiska sastāvdaļa, kas nodrošina labvēlīgu un konkurētspējīgu vidi zināšanu nodošanai, speciālo zināšanu apmaiņai un informācijas apmaiņai. Tas reģionā ir palīdzējis ne tikai palielināt spējas, bet – kas ir vēl svarīgāk – arī veicināt uzticēšanos un veidot tiešu sadarbību starp iestādēm un individuāliem ekspertiem, kas cita starpā padarīja iespējamu Ceļveža izstrādi. Savukārt profesionāla uzticēšanās gaisotne dod iespēju valsts līmenī panākt progresu Ceļvedī skatītajos jautājumos. Turklāt reģionālās sadarbības pieeja ir padarījusi šo reģionu pārredzamāku un tā centienus kontrolēt ieroču tirdzniecību – efektīvākus, un rezultātā attiecībā uz ziņošanu par ieroču nodošanu Dienvidaustrumeiropas partneri ir starp vislabāk pārredzamajiem visā pasaulē. Tādēļ ar šo projektu arī turpmāk veicinās reģionālu sadarbību kā būtisku elementu, kas dod iespēju iegūt izmērāmus rezultātus.

Projekta ģeogrāfiskās darbības joma ir Rietumbalkāni, un projekta saņēmējvalstis tiešā veidā ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Turklāt ar projektu centīsies turpināt sniegt atbalstu arī tām Austrumeiropas valstīm, kas saskaras ar līdzīgām VIKI kontroles problēmām, piemēram, Moldovas Republikai, Ukrainai un Baltkrievijai, nododot zināšanas un gūto pieredzi un paraugpraksi, kas Rietumbalkānos uzkrāta kopš 2001. gada.

3.1.   Koordinēt, kā tiek īstenots Ceļvedis par ilgtspējīgu risinājumu VIKI/šaujamieroču un munīcijas nelikumīgai glabāšanai, ļaunprātīgai izmantošanai un nelikumīgai tirdzniecībai Rietumbalkānos

Mērķis

Nodrošināt, ka seši atbalsta saņēmēji efektīvi koordinē to, kā tiek īstenots Ceļvedis un seši papildinošie rīcības plāni, kuros ir iestrādāti specifiski mērķi un kuri tiek novērtēti ar galvenajiem darbības rādītājiem. Progresu vērtēs, izmantojot mehānismu, ar ko pārrauga, izvērtē un ziņo rezultātus, kas gūti, īstenojot Ceļvedi un tā īstenošanai paredzētos partneru rīcības plānus.

Apraksts

Rietumbalkānu partneri Rietumbalkānu samitā, kas 2018. gada 9. jūlijā notika Londonā, vēlreiz apliecināja kopīgo apņēmību un nelokāmo apņemšanos izbeigt šaujamieroču nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību, apstiprinot Ceļvedi. Reģionālais ceļvedis, kas ir izstrādāts, izmantojot ciešas konsultēšanās procesu un ar SEESAC atbalstu, papildina esošās Savienības darbības, ar ko vēršas pret šo apdraudējumu, konkrēti – 2015.–2019. gada rīcības plānu, Komisijas un Augstās pārstāvja kopīgo paziņojumu par elementiem ES stratēģijai pret nelikumīgiem šaujamieročiem, VIKI un to munīciju un Eiropola EMPACT darbu reģionā. Ceļvedis ir apliecinājums konsensam, kas starp visām reģiona ieinteresētajām personām panākts par pašreizējiem izaicinājumiem, vispārējiem sasniedzamajiem mērķiem un veicamo darbību grafiku. Tas nodrošina vispārēju platformu, lai stratēģiskā, politiskā un operatīvajā līmenī sasniegtu kopēji saskaņotos galvenos darbības rādītājus. Šā komponenta ietvaros veiktā darba rezultātā: reģionālā līmenī tiks panākta efektīva Ceļveža īstenošanas koordinācija; tiks sniegts konkrētiem apstākļiem pielāgots atbalsts VIKI komisijām un attiecīgajām iestādēm to Ceļveža rīcības plānu īstenošanā; tiks veikta periodiska progresa pārraudzība un izvērtēšana attiecībā pret kopīgi saskaņotajiem galvenajiem darbības rādītājiem; kā arī tiks gūta labāka izpratne par atbalsta saņēmēju spējām īstenot darbības attiecīgajās Ceļveža funkcionālajās jomās.

Konkrēti, projektā paredzēts koordinēt Ceļveža īstenošanu, izmantojot:

—	oficiālās reģionālās Ceļveža koordinācijas sanāksmes, kurās pievērsīs uzmanību progresa novērtējumam un informācijas apmaiņai,

—	ekspertu un tehniska atbalsta sniegšanu vietējām Ceļveža koordinācijas sanāksmēm, kas pārrauga partneru rīcības plānu īstenošanu,

—	divreiz gadā veiktu pārraudzības un izvērtējuma ziņojumu izstrādi, kuros, pamatojoties uz kopīgi saskaņotajiem galvenajiem darbības rādītājiem, analizē panākumus, izaicinājumus un vajadzības, ar ko saskaras, īstenojot Ceļvedi,

—	Ceļveža rīcības plānu īstenošanas vidusposma novērtējumu, tostarp VIKI kontroles spēju novērtējumu sešiem atbalsta saņēmējiem,

—	saskares veicināšanas un pamanāmības darbības, ko veic saistībā ar Ceļvedi (tostarp tiešsaistes platformas izveidi, ieinteresēto personu iesaistīšanu un informētības vairošanu).

Projekta rezultāti / īstenošanas rādītāji:

—	organizētas līdz sešām reģionālām Ceļveža koordinācijas sanāksmēm,

—	dota iespēja izvērtēt panākumus, apmainīties ar informāciju, nodot zināšanas un ieviest standartizāciju,

—	organizētas vietējas koordinācijas sanāksmes (kopumā līdz 36 sanāksmēm),

—	divreiz gadā izstrādāti pārraudzības un izvērtēšanas ziņojumi (līdz sešiem ziņojumiem),

—	izstrādāts vidusposma novērtējums, tostarp spēju novērtējums, kas sagatavots sešiem Ceļveža īstenošanas atbalsta saņēmējiem,

—	izveidota tiešsaistes platforma, lai saistībā ar Ceļvedi nodrošinātu pienācīgu saskari un tā pamanāmību.

3.2.   Palīdzēt Rietumbalkānu iestādēm ieroču kontroles tiesību aktus pilnībā saskaņot ar Savienības tiesisko regulējumu un citiem saistītiem starptautiskiem pienākumiem un standartiem reģionālā līmenī

Mērķis

Ar šo komponentu sniegs visaptverošu tehnisku atbalstu nolūkā izstrādāt un īstenot spēcīgu VIKI kontroles tiesisko regulējumu, kas ir pilnībā saskaņots ar Savienības tiesisko regulējumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem un standartiem un pilnībā ievēro tos.

Apraksts

Ceļveža mērķis Nr. 1 ir nodrošināt, ka līdz 2023. gadam Rietumbalkānos stājas spēkā ieroču kontroles tiesību akti, kas ir pilnībā saskaņoti ar Savienības tiesisko regulējumu un citiem saistītiem starptautiskiem pienākumiem. Vajadzība Rietumbalkānos pēc šāda VIKI/šaujamieroču kontroles tiesiskā regulējuma, ir acīmredzama un steidzama, lai efektīvi regulētu ieroču kontroli un sekmētu reaģēšanu uz attiecīgiem apdraudējumiem. Tas attiecīgi ļaus nodrošināt Rietumbalkānos ieroču kontroles tiesību aktu un procedūru savietojamību un VIKI/šaujamieroču kontroles procedūru un prakšu standartizāciju. Šāda standartizācija ļautu novērst šķēršļus, kas kavē tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu tiešu sadarbību, informācijas apmaiņu un kopīgu vai paralēlu izmeklēšanu veikšanu. Tāpat tas valstu, reģionālā un Eiropas līmenī ļaus labāk un efektīvāk reaģēt uz apdraudējumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka Dienvidaustrumeiropas VIKI kontroles tiesiskajos un politiskajos regulējumos dzimumperspektīva bieži netiek atzīta vai arī tai netiek pievērsta pienācīga uzmanība, kas ieroču kontroles padara mazāk efektīvas attiecībā uz drošības garantēšanu visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir sievietes, vīrieši, meitenes vai zēni, ar projektu sekmēs dzimumperspektīvas integrāciju ieroču kontroles tiesību aktos.

Pamatojoties uz ekspertu palīdzību, kas reģiona iestādēm tika sniegta, īstenojot Lēmumu 2013/730/KĀDP, ar šo komponentu reģiona iestādes atbalstīs to, lai: veidotu labāku izpratni par sešu palīdzības saņēmēju valstu tiesiskā regulējuma pašreizējo situāciju un trūkumiem; nodrošinātu tehnisko palīdzību ar mērķi panākt pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesisko regulējumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem/standartiem, sagatavotu konkrētiem apstākļiem pielāgotus valstu un reģionālos tematiskos seminārus; atjauninātu reģionālo ieroču tiesību aktu apkopojumu; projekta atbalsta saņēmējās valstīs caurskatītu tiesisko regulējumu attiecībā uz dzimuma aspektiem ar mērķi panākt, ka ieroču kontroles regulatīvā politika neignorē saikni starp VIKI un dzimumu, un turpinātu dzimuma izpratnes veicināšanas programmu. Ar darbību arī tiks atbalstīta VIKI komisiju spēju stiprināšana attiecībā uz saskares veicināšanas un atbalstīšanas pasākumiem, izmantojot apmācības par plašsaziņas līdzekļu stratēģiju veidošanu.

To panāks ar šādiem pasākumiem:

—	izstrādās novērtējumu un trūkumu analīzi attiecībā uz partneru VIKI kontroles tiesisko regulējumu un tā saskaņotības līmeni ar Savienības un starptautiskiem tiesību aktiem, kā arī attiecībā uz reģiona standartizācijas procedūru līmeni,

—	sniegs atbalstu leģislatīvajai standartizācijai un saskaņošanai, nodrošinot pastāvīgu un uz pieprasījumiem balstītu konsultatīvu atbalstu un rīkojot tematiskus seminārus par ieroču tiesību aktiem, noteikumiem un kriminālkodeksiem reģionālā un valsts līmenī,

—	atjauninās reģionālo ieroču tiesību aktu apkopojumu, kas ir viegls atsauces avots reģiona VIKI/šaujamieroču kontroles tiesību aktiem,

—	caurskatīs tiesisko regulējumu attiecībā uz dzimuma aspektiem un turpinās dzimuma izpratnes veicināšanas programmu,

—	rīkos apmācību par plašsaziņas līdzekļu stratēģijas veidošanu.

Projekta rezultāti / īstenošanas rādītāji:

—	katra atbalsta saņēmēja tiesisko regulējumu novērtējums un trūkumu analīze (seši),

—	līdz trim reģionāliem semināriem un sešiem tematiskajiem semināriem atbalsta saņēmējiem,

—	pēc pieprasījuma sniegtas ekspertu konsultācijas par leģislatīviem un politiskiem atjauninājumiem,

—	atjaunināts ieroču tiesību aktu apkopojums, kas iztulkots visās attiecīgajās reģiona valodās,

—	ieroču tiesiskā regulējuma dzimuma aspektu caurskatīšanas ziņojumi (seši ziņojumi),

—	dzimumu izpratnes veicināšanas programma ar diviem VIKI komisijas vadītājiem,

—	plašsaziņas līdzekļu stratēģijas attīstība un apmācība.

3.3.   Nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošana Rietumbalkānos, Moldovas Republikā, kā arī Ukrainā un Baltkrievijā, izmantojot spēju novērtēšanu un tehnisko palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm un robežas policijas iestādēm

Mērķis

Samazināt nelikumīgas šaujamieroču tirdzniecības risku, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu un robežu policijas spējas vākt un analizēt informāciju un apmainīties ar to.

Apraksts

Ar šo komponentu izvērtēs reģionālo iestāžu spējas veikt novēršanas un represīvās darbības, kas ir nepieciešamas, lai sekmīgi identificētu, iegrožotu un apkarotu šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību, kuras izcelsme ir to jurisdikcijās, vai kura notiek caur tām. Atbalsts tiks vērsts uz to, lai padziļināti novērtētu robežu iestāžu un kriminālpolicijas cilvēkresursu un ekipējuma vajadzības, kas nepieciešamas pienācīgai darbībai un rezultātu gūšanai. Tiks īstenots pilotprojekts, lai izveidotu Dienvidaustrumeiropas Ballistiskās informācijas tīku, kas būs ar Eiropolu tieši savienota rentabla operatīvās ballistiskās informācijas apmaiņas struktūra, kura veidota tā, lai automatizētu izmantojamas ballistiskās informācijas vākšanu un apmaiņu par pastāvošo pārrobežu noziedzību, kas saistīta ar šaujamieročiem, novērstu turpmākus noziegumus un uzlabotu stratēģisko izpratni par šaujamieroču noziedzības raksturu un tendencēm.

Ierosinātās darbības papildinās darbības, kuras Savienība turpina veikt Dienvidaustrumeiropā, un tās tiks cieši koordinētas, primārā kārtā attiecībā uz ES politikas ciklu pret organizēto un smago starptautisko noziedzību, konkrētāk – attiecībā uz EMPACT prioritātes “Šaujamieroči” operatīvajiem rīcības plāniem, kā arī Eiropola, Frontex un Interpola darbībām. Visbeidzot, saskaņā ar šo komponentu veiktās darbības sekmēs to, ka tiek īstenots 2015.–2019. gada rīcības plāns.

Turklāt, pamatojoties uz sekmīgo pieeju, kas paredzēja Moldovas Republikas, Ukrainas un Baltkrievijas iestāžu iekļaušanu reģionālās sadarbības procesos Dienvidaustrumeiropā, jau ir identificētas vairākas VIKI kontroles vajadzības. Lai nostiprinātu Moldovas Republikas, Ukrainas un Baltkrievijas VIKI kontroles iestāžu spējas apkarot noziedzību kopumā un jo īpaši VIKI/šaujamieroču izplatīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, ar šo komponentu minētajās jurisdikcijās novērtēs kritiskās VIKI kontroles jomas, tādējādi radot iespēju veikt mērķtiecīgus pasākumus, ar kuriem pievērstos apdraudējumam, ko rada VIKI nelikumīga tirdzniecība.

Galvenās paredzētās darbības:

—	novērtēt Rietumbalkānu robežu policijas un kriminālpolicijas dienestu vajadzības, kas nepieciešamas, lai apkarotu ieroču nelikumīgu tirdzniecību,

—	pašreizējais darbs pie šaujamieroču kontaktpunktu izveides tiek turpināts ar praktisku atbalstu informācijas – jo īpaši ballistisko pierādījumu – apmaiņas spējām, kā arī ar īpaša aprīkojuma iepirkumu šaujamieroču kontaktpunktu atbalstam,

—

izvērtēt Moldovas Republikas, Ukrainas un Baltkrievijas spējas attiecībā uz izvēlētiem VIKI, munīcijas un sprāgstvielu kontroles aspektiem, kā arī attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu, galveno uzmanību pievēršot inter alia tiesiskajam un politiskajam regulējumam, fiziskās drošības un krājumu pārvaldības spējām (PSSM), robežkontrolēm, kriminālpolicijas un tiesu reaģēšanai uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un ļaunprātīgu izmantošanu. Detalizētajā izvērtējumā apzinās iespējas, apdraudējumus un izaicinājumus, sniegs ieteikumus iespējamiem mērķtiecīgiem pasākumiem, ar ko pievērsties apdraudējumam, ko rada VIKI nelikumīga tirdzniecība.

Projekta rezultāti / īstenošanas rādītāji:

—	novērtētas Rietumbalkānu valstu robežu policijas un kriminālpolicijas dienestu vajadzības, kas nepieciešamas, lai apkarotu ieroču nelikumīgu tirdzniecību,

—	stiprinātas ballistikas ekspertu un izmeklētāju spējas pievērsties pārrobežu noziedzībai, kas ir saistīta ar šaujamieročiem,

—	īstenots izmēģinājuma projekts par operatīvās ballistiskās informācijas apmaiņas struktūru,

—	novērtētas Moldovas Republikas, Ukrainas un Baltkrievijas spējas attiecībā uz izvēlētiem VIKI kontroles aspektiem, attiecībā uz kuriem identificēti mērķtiecīgi pasākumi.

4.   Atbalsta saņēmēji

Tiešie projekta atbalsta saņēmēji būs iestādes, kas Rietumbalkānos ir atbildīgas par VIKI kontroli. No spēju veidošanas, zināšanu uzkrāšanas, uzlabotajām procedūrām un rentablajām specializētajām iekārtām, kas ir nepieciešamas, lai VIKI kontroļu jomā panāktu politiskus, operatīvus un tehniskus uzlabojumus, labumu gūs Albānijas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Melnkalnes, Serbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Moldovas Republikas iekšlietu iestādes, policijas dienesti, robežsardzes un muitas iestādes. Visbeidzot, Dienvidaustrumeiropas valstu VIKI komisijas un citas par VIKI kontroli atbildīgās iestādes gūs labumu no apmācības un informācijas apmaiņas, kā arī no reģionālās sadarbības. Turklāt nozīmīgākās Moldovas Republikas, Ukrainas un Baltkrievijas iestādes, kurām ir uzdots kontrolēt VIKI, gūs labāku izpratni par šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apdraudējumu un gūs labumu no mērķtiecīgas zināšanu nodošanas.

Ierosinātās darbības pilnībā atbilst Ceļvedim, kā arī partneru prioritātēm VIKI kontroles jomā, un tās ir apstiprinājušas attiecīgās partneru VIKI kontroles iestādes, apliecinot savu piekrišanu un apņemšanos sasniegt projekta rezultātus.

Samazinoties VIKI plašas izplatīšanas riskam, ieguvēji no šī projekta būs visi šim riskam pakļautie Rietumbalkānu, Austrumeiropas un Savienības valstu iedzīvotāji.

5.   Savienības pamanāmība

SEESAC veiks visus piemērotos pasākumus, lai plašāk informētu par to, ka rīcību finansē Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Komisijas rokasgrāmatu par Eiropas Savienības ārējo darbību komunikāciju un pārredzamību. Tādējādi SEESAC nodrošinās Savienības ieguldījuma pamanāmību ar pienācīgu atpazīstamības uzlabošanu un publicitāti, uzsverot Savienības nozīmi, nodrošinot tās darbību pārredzamību un palielinot informētību par lēmuma pieņemšanas iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu lēmumam un šā atbalsta rezultātiem. Projektā sagatavotajā materiālā Eiropas Savienības karogs tiks attēlots labi pamanāmā vietā saskaņā ar Savienības norādēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

Ņemot vērā to, ka plānotajiem pasākumiem ir ļoti atšķirīga darbības joma un veids, tiks izmantots plašs atpazīstamības veicināšanas instrumentu klāsts, tostarp: tradicionālie plašsaziņas līdzekļi; tīmekļvietnes; sociālie mediji; informācijas un reklāmas materiāli, tostarp infografika, bukleti, informatīvi izdevumi, paziņojumi presei un attiecīgā gadījumā citi materiāli. Saskaņā ar projektu izdotajās publikācijās, tajā veiktajos sabiedriskajos pasākumos, kampaņās, aprīkojumā un būvdarbos izmantos attiecīgo simboliku. Lai, palielinot dažādo valstu valdību un sabiedrības, starptautiskās kopienas, vietējo un starptautisko plašsaziņas līdzekļu informētību, vēl vairāk pastiprinātu ietekmi, katrai no projekta mērķgrupām pievērsīsies tai atbilstīgajā valodā. Īpaši uzmanības centrā būs jaunie mediji un klātesamība tiešsaistē.

6.   Ilgums

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Lēmumus 2010/179/KĀDP un 2013/730/KĀDP, un ņemot vērā projekta reģionālo darbības jomu, atbalsta saņēmēju skaitu, un plānoto darbību skaitu un sarežģītību, plānotais īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.

7.   Vispārīgā struktūra

Tehniski šo rīcību īstenot ir uzticēts UNDP, kas rīkojas SEESAC vārdā, reģionālai iniciatīvai, kas darbojas saskaņā ar UNDP pilnvarojumu, un RSP. Kā VIKI izplatīšanas apkarošanas reģionālā īstenošanas plāna izpildstruktūra, SEESAC Dienvidaustrumeiropas reģionā darbojas kā centrālais kontaktpunkts visos ar VIKI saistītajos jautājumos, tostarp veicina Reģionālā ceļveža koordināciju un īstenošanu.

UNDP, rīkojoties SEESAC vārdā, nesīs vispārēju atbildību par projekta darbību īstenošanu un pārskatatbildību par projekta īstenošanu. Projekta ilgums ir trīs gadi (36 mēneši).

8.   Partneri

SEESAC īstenos rīcību tieši, cieši sadarbojoties ar VIKI komisijām, kā arī ar Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Melnkalnes, Serbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Moldovas Republikas iekšlietu iestādēm un attiecīgajām iestādēm Ukrainā un Baltkrievijā. Atbilstoši VIKI kontrolēm piemērotajai holistiskajai pieejai, kas paredz daudzu ieinteresēto personu iesaisti, tiks cieši iesaistītas arī citas iestādes.

9.   Ziņošana

Ziņošana – gan pārskati, gan finanšu ziņojumi – aptver visu rīcību, kas ir aprakstīta attiecīgajā konkrētā ieguldījuma nolīgumā, un ar šo rīcību saistīto budžetu, neatkarīgi no tā, vai Komisija šo rīcību finansē pilnībā vai ir tikai līdzfinansētāja.

Pārskata ziņojumus iesniedz katru ceturksni, lai uzskaitītu un pārraudzītu, kas ir panākts svarīgāko rezultātu sasniegšanā.

10.   Paredzamais budžets

Kopējās paredzētās Savienības finansētā projekta izmaksas ir 4 002 587,52 EUR.

---

(1)  ES un Eiropas dienvidaustrumu reģiona rīcības plāns par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību laikposmam no 2015. gada līdz 2019. gadam; Padomes secinājumi par ES 2018 – 2021. gada politikas cikla organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā īstenošanu – EMPACT“Šaujamieroči”.

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

PIELIKUMS

Kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības un izplatīšanas apkarošana Arābu valstu līgas dalībvalstīs (2018–2020)

1.   Vispārīga informācija un KĀDP atbalsta pamatojums

Šis projekts balstīsies uz agrākiem centieniem, ko Arābu valstu līga (AVL) un Savienība veikušas, lai AVL dalībvalstīm arābu reģionā palīdzētu apkarot nelikumīgus kājnieku ieročus un vieglos ieročus (“VIKI”). Nelikumīgu kājnieku ieroču izskaušana arābu reģionā ir ārkārtīgi būtiska, lai arābu reģionā un kaimiņu reģionos – tostarp Eiropā – samazinātu visas vardarbības izpausmes un sekmētu ilgtspējīgu attīstību un labklājību atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM).

Konkrētāk – projekta mērķis ir stiprināt AVL dalībvalstu spējas īstenot ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu visos aspektos (rīcības programma) un Starptautisko izsekošanas instrumentu (SII) saskaņā ar AVL dalībvalstu apzinātajām prioritātēm un vajadzībām. Projekta normatīvajā satvarā ietilpst arī Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, jo īpaši tās mērķis Nr. 16.4. Atkarībā no uzņēmējas AVL dalībvalsts izvēles, arī ANO Šaujamieroču protokols un Ieroču tirdzniecības līgums varētu kalpot par atsauces punktiem ar projektu saistītiem spēju veidošanas centieniem (eksporta/importa kontrole, diversiju novēršana u.c.).

2.   Projekta mērķi un ilgtspēja ilgtermiņā

Projekta pamatā ir mērķis ilgtspējīgi stiprināt AVL dalībvalstu spējas īstenot Rīcības programmu un SII, tostarp lai saskaņā ar AVL dalībvalstu apzinātajām prioritātēm un vajadzībām apkarotu nelikumīgus kājnieku ieročus un terorismu. Lai sasniegtu šo pamatmērķi, projektam ir šādi galvenie mērķi:

a)	ilgtspējīgi veidot AVL dalībvalstu nacionālās spējas apkarot VIKI nelikumīgu izplatīšanu, apkarot terorismu un pastiprināt drošību pēckonflikta situācijās;

b)	ilgtspējīgi veidot attiecīgā AVL personāla reģionālās spējas risināt minētos problēmjautājumus;

c)	AVL dalībvalstīs stiprināt nacionālo kontroli pār VIKI to aprites cikla galvenajos posmos;

d)	paplašināt paraugprakšu un gūtās pieredzes apmaiņu.

Konsultāciju gaitā AVL dalībvalstis ir norādījušas, ka tās labprāt saņemtu palīdzību un atbalstu konkrētās jomās, turklāt vislielākā uzmanība tika pievērsta nacionālo spēju veidošanai apkarot nelikumīgu ieroču plūsmas (sīkāku informāciju sk. 3. iedaļā). Visi projekta komponenti, tostarp tie, kas attiecas uz vajadzību izvērtējumu un pēcīstenošanas izvērtējumu, faktiski ir veidoti tā, lai ar projektu atbalstītās puses, – proti, AVL dalībvalstu valdības iestādes un amatpersonas, kā arī AVL Sekretariāts (Ieroču kontroles un atbruņošanās departaments), – tiek nodrošinātas ar ilgtspējīgām kapacitātēm.

3.   Rīcības apraksts

Savienības projekts VIKI nelikumīgas tirdzniecības un izplatīšanas apkarošanai AVL dalībvalstīs (2018–2020) ir veidots, reaģējot uz vajadzībām, ko AVL dalībvalstis ir paudušas šādās prioritārajās jomās:

1. joma

Starptautiskā VIKI nodošanas kontrole (nelikumīgu ieroču plūsmu apkarošana)

1.1.   Licencēt un kontrolēt eksportu/importu/tranzītu (riska novērtējums u. c.);

1.2.   novērst VIKI novirzīšanu neatļautiem saņēmējiem;

1.3.   transportētu preču un kravu pārbaužu laikā atklāt VIKI un to sastāvdaļas (inspekcijas metodes, paņēmieni un iekārtas, u.c.).

2. joma

Nelikumīgu kājnieku ieroču avotu identificēšana un sagraušana (tiesībaizsardzības iestāžu spēju veidošana)

2.1.   Kontrolēt zemes, gaisa un jūras robežas, tostarp tehnoloģiju pārnesi;

2.2.   marķēšana, uzskaite un izsekošana;

2.3.   papildu ieroču izmeklēšanas un inspekciju paņēmieni un metodes (ballistikas informācijas izmantošana, kontrabandas maršrutu un metožu identificēšana/sagraušana u.c.).

3. joma

Citi kājnieku ieroču kontroles pasākumi

3.1.   Krājumu pārvaldība un drošība.

4. joma

Atbruņošanās, demobilizācija un reintegrācija (ADR)

4.1.   Apmaiņa ar ADR speciālistu zināšanām, paraugpraksēm un gūto pieredzi;

4.2.   palīdzība valstu ADR programmu izstrādē;

4.3.   citas atbalsta formas AVL dalībvalstīm, kas atrodas pēckonflikta stadijā.

Jāatzīmē, ka šis komponents, kaut arī to lūdza iekļaut dažas AVL dalībvalstis, kopumā nav izraisījis tik lielu interesi, kā citas šajā sadaļā minētās jomas. Šā iemesla dēļ tas nav projekta uzmanības centrā.

5. joma

Informācijas sniegšana par nelikumīgiem VIKI un pastiprināta VIKI kontrole

5.1.   AVL dalībvalstu normatīvo aktu izvērtējums; konsultēšana par iespējamiem grozījumiem un pārskatīšanu;

5.2.   attiecīgu pētniecības rezultātu, publicētu pētījumu un citu dokumentu tulkošana arābu valodā.

Reaģējot uz minētajām vajadzībām, projektā tiks iekļauti šādi elementi:

1.	Reģionālā koordinācija: Kairas sākuma sanāksme

2.	Apakšreģionālā koordinācija: apakšreģionālie semināri

3.	Novērtējuma misijas

4.	Apmācības valstīs uz vietas

5.	Likumdošanas atbalsts

6.	Informācijas sniegšana arābu valodā

7.	Reģionālā koordinācija: nobeiguma sanāksme Kairā

8.	Projektu pārraudzība un izvērtēšana (tostarp finanšu audits)

3.1.   Reģionālā koordinācija: Kairas sākuma sanāksme

3.1.1.   Mērķis: vairot informētību par projektu, uzņemt kontaktus ar AVL dalībvalstīm un sākt apzināt specifiskas valstu vajadzības (sākotnējais vajadzību novērtējums) (1.–5. prioritātes joma).

3.1.2.   Darbības: vienu nedēļu gara sākuma sanāksme Kairā, kurā pievēršas visiem projekta aspektiem (1.–5. prioritātes joma) un kurā tiekas augstākās AVL dalībvalstu amatpersonas un AVL personāls ar atbildību jautājumos, kas saistīti ar projektu.

3.1.3.   Rīcības rezultāti: iedibināti kontakti ar AVL dalībvalstīm; apzinātas specifiskas valstu vajadzības; izstrādāts sanāksmes kopsavilkuma ziņojums.

3.2.   Apakšreģionālā koordinācija: apakšreģionālie semināri

3.2.1.   Mērķis: dot iespēju AVL dalībvalstīm apakšreģionālā līmenī apmainīties ar pieredzi un labo praksi un apzināt īstenošanas prioritātes jomās, kas saistītas ar projektu (1.–4. prioritātes joma).

3.2.2.   Darbības: nedēļu gari semināri, ko rīkos aptuveni projekta vidusposmā trīs dažādos apakšreģionos (provizoriski: Magribas, Arābu Sāhelas un Austrumāfrikas reģionā, Mašrikas reģionā un Arābijas pussalas un Irākas reģionā) (kopumā trīs nedēļas). AVL dalībvalstis, kas piedalīsies katrā no semināriem, tiks noteiktas Kairas sākuma sanāksmē (3.1. punkts) vai neilgi pēc tam.

3.2.3.   Rīcības rezultāti: notikusi apmaiņa ar pieredzi un labo praksi jomās, kas saistītas ar projektu; apzinātas īstenošanas prioritātes; izstrādāts semināra kopsavilkuma ziņojums.

3.3.   Novērtējuma misijas

3.3.1.   Mērķis: noskaidrot specifiskas valstu vajadzības un sagatavoties turpmākai apmācībai un atbalstam, ko sniegs valstī uz vietas (1.–5. prioritātes joma).

3.3.2.   Darbības: apmeklējumi uz vietas AVL dalībvalstīs, kas lūdz palīdzību.

3.3.3.   Rīcības rezultāti: pabeigtas novērtējuma misijas; par katru misiju izstrādāts īss uzņēmējai AVL dalībvalstij konfidenciāls ziņojums, kura mērķis ir noteikt specifiskas vajadzības (apzināt esošo politiku un pasākumus, normatīvus vai citus trūkumus un šķēršļus šādu trūkumu novēršanai).

3.4.   Apmācības valstīs uz vietas

3.4.1.   Mērķis: uzņēmējā AVL dalībvalstī, veidot ilgtspējīgas kājnieku ieroču kontroles spējas atbilstīgi konkrētās dalībvalsts interesēm un vajadzībām (1.–4. prioritātes joma).

3.4.2.   Darbības

Palīdzību lūgušajās AVL dalībvalstīs uz vietas tiek rīkoti apmācību kursi. Apmācību kursus varētu piedāvāt visās 22 AVL dalībvalstīs (nedēļa katrā valstī) vai mazākā skaitā AVL dalībvalstu (vairāki apmeklējumi katrā no šīm valstīm; piem., divas nedēļas katrā no 11 AVL dalībvalstīm).

Katrā nedēļas apmācības kursā būs paredzēta: a) iepazīstināšanas diena, kad augstākās valdības amatpersonas tiks iepazīstinātas ar visiem projekta aspektiem, kas ir attiecīgās valsts interešu lokā/ relevanti šai AVL dalībvalstij; b) divu dienu apmācības tieši iesaistītajiem vadītājiem (projekta eksperti paralēli pievēršas problemātiskām jomām, kas ir attiecīgās valsts interešu lokā/relevantas šai AVL dalībvalstij); c) divu dienu praktiskas apmācības uz vietas nodarbinātajam personālam (projekta eksperti paralēli pievēršas problemātiskām jomām, kas ir attiecīgās valsts interešu lokā/relevantas šai AVL dalībvalstij).

Vairāku apmeklējumu gadījumā ar projektu centīsies vairot atbildības uzņemšanos valstīs uz vietas, izvēršot un stiprinot apmācību, kas sniegta pirmā apmeklējuma laikā, jo īpaši jomās, ko uzņēmēja AVL dalībvalsts ir apzinājusi ka galvenās prioritātes.

3.4.3.   Rīcības rezultāti: lai noteiktu, cik lielā mērā ir sasniegti projekta spēju veidošanas mērķi, tiks izvērtēta apmācību kursu ietekme.

3.5.   Likumdošanas atbalsts

3.5.1.   Mērķis: AVL dalībvalstīs, kas lūgušas šādu palīdzību, novērtēt ar kājnieku ieročiem saistītus tiesību aktus; apzināt iespējamus grozījumus tiesību aktos un to pārskatīšanu (1.–4. prioritātes joma).

3.5.2.   Darbības: dokumentāra izpēte un sadarbība ar AVL valsti, kas lūgusi palīdzību; apmeklējums uz vietas (viena nedēļa); un pēcapmeklējuma ziņojums un sadarbība ar AVL valsti, kas lūgusi palīdzību;

3.5.3.   Rīcības rezultāti: izstrādāts īss uzņēmējai AVL dalībvalstij konfidenciāls ziņojums, kurā apzināti iespējamie tiesību aktu grozījumi un pārskatīšana.

3.6.   Informācijas sniegšana arābu valodā

3.6.1.   Mērķis: apmierināt AVL dalībvalstu vajadzību pēc neatkarīgas un uzticamas informācijas arābu valodā par kājnieku ieročiem un bruņotu vardarbību (5. prioritārā joma).

3.6.2.   Darbības: galveno publikāciju un dokumentu iztulkošana arābu valodā (publicēti ziņojumi, paraugprakses norādījumi u.c.). Piemēram, varētu iztulkot pētniecības centra Small Arms Survey norādījumus par ANO kājnieku ieroču procesu un tā publikāciju par fiziskās drošības un krājumu pārvaldības matricu.

3.6.3.   Rīcības rezultāti: konkrēti rezultāti būs nozīmīgu grāmatu, ziņojumu un informatīvo dokumentu iztulkošana, tāpat tīmeklī arābu valodā tiks publicēti apraides faili un blogi. Rīcības rezultātā būtiski pieejamāka arābu valodā kļūs neatkarīga un uzticama informācija par kājnieku ieročiem un bruņotu vardarbību.

3.7.   Reģionālā koordinācija: nobeiguma sanāksme Kairā

3.7.1.   Mērķis: izvērtēt projektu un turpmākas sadarbības plānu (1.–5. prioritātes joma).

3.7.2.   Darbības: projekta beigās Kairā tiek rīkota divas dienas gara sanāksme, kura adresēta AVL dalībvalstu augstākām amatpersonām un AVL personālam ar atbildību jautājumos, kas saistīti ar projektu.

3.7.3.   Rīcības rezultāti: projekta pārrunāšana un izvērtēšana; turpmākās sadarbības plānu izstrāde kājnieku ieroču kontroles jomā; sanāksmes kopsavilkuma ziņojuma izstrāde.

3.8.   Projekta pārraudzība un izvērtēšana

3.8.1.   Mērķis: panākt, ka projekts ir sasniedzis tā būtiskākos mērķus un ka projekta izdevumi ir bijuši atbilstoši saskaņotajam budžetam.

3.8.2.   Darbības: lai novērtētu dažādu projekta komponentu ietekmi, projektā būs iekļauts iekšējs un ārējs pārraudzības mehānisms. Iekšējo pārraudzības mehānismu vadīs uz vietas dzīvojošs rezultātos balstītas pārvaldības (RBM) speciālists, kuru atbalstīs projekta darbinieki. Ārējā pārraudzība aptvers nolīgtu ārēju pārraudzības grupu, kas piedalīsies divu dienu projekta nobeiguma sanāksmē Kairā, izvēlētās līdzdalības AVL dalībvalstis (ne vairāk kā 8) un galveno projekta īstenotāju – Small Arms Survey, Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija un Pasaules Muitas organizācija – centrālo biroju. Projektā būs iekļauta arī Savienības prasībām atbilstoša finanšu revīzija.

3.8.3.   Rīcības rezultāti: veikts projekta ietekmes novērtējums; veikta finanšu revīzija.

4.   Īstenošanas aģentūras un partnerības

Vadošā īstenošanas aģentūra būs Small Arms Survey (“SAS”) – pētniecības centrs, kas atrodas Akadēmiskajā starptautisko un attīstības pētījumu institūtā Ženēvā, Šveicē. Īstenojot projektu, SAS izmantos Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpols) un Pasaules Muitas organizācijas (PMO) ieguldījumus. Interpola galvenā atbildība būs par 2.2 un 2.3 prioritāro jomu (tiesībaizsardzības iestāžu spēju veidošana), PMO – par 1. un 2.1 prioritātes jomu (starptautiska nodošanas kontrole, tostarp robežkontroles).

Vajadzības gadījumā SAS nolīgs citas organizācijas, kas palīdzēs īstenot citus projekta komponentus (tostarp, iespējams, krājumu pārvaldības un drošības komponentu). Atkarībā no iesaistīto AVL dalībvalstu vajadzībām un vēlmēm projekta īstenošanu var sekmēt arī citas organizācijas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī konkrētas specializētas AVL aģentūras.

Īstenošanas aģentūras savu darbību koordinēs arī ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām, kas darbojas AVL dalībvalstīs, kā arī ar šajās valstīs klātesošajām Savienības programmām, lai nodrošinātu, ka visas projekta ietvaros veiktās darbības papildina un turpina esošās iniciatīvas.

SAS un tā īstenošanas partneri arī veiks pienācīgus pasākumus, lai atbilstoši Savienības norādījumiem nodrošinātu projekta pamanāmību.

5.   Ilgums

Projekta paredzētais ilgums ir 24 mēneši. Atkarībā no AVL dalībvalsts ieinteresētības un pieejamā finansējuma projekta pagarināšana uz garāku termiņu, kas pārsniedz sākotnējo divu gadu laikposmu, ļautu turpināt un konsolidēt spēju veidošanas centienus, kuri veikti projekta sākotnējā fāzē. Piemēram, varētu atkārtot, paplašināt un pārbaudīt projekta sākotnējā fāzē attiecīgā AVL dalībvalstī rīkoto apmācību, tajā iekļaujot plašāku darbinieku loku nolūkā nodrošināt ilgtspējību. AVL dalībvalstis, kas projekta pirmajā fāzē nav saņēmušas visu apmācību vai likumdošanas atbalstu, ko tās lūgušas, varētu to saņemt projekta otrajā fāzē. AVL dalībvalstis, kas ir apzinājušas jaunas ieroču kontroles vajadzības vai prioritātes, piemēram, pamatojoties uz projekta pirmajā fāzē iegūtajām spējām, palīdzību šajās jomās varētu saņemt otrajā fāzē.

1. pants

Lēmumu 2002/623/EK atceļ.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

1. pants

Ar šo brigādes ģenerālis Peter MIROW no 2018. gada 12. novembra tiek iecelts par ES misijas spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali).

2. pants

Ar šo tiek atcelts Lēmums (KĀDP) 2018/135.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2018. gada 12. novembrī.

1. pants

Definīcija

Lietojumprogramma e-Curia, kas ir kopīga Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ietilpstošajām tiesām, ļauj elektroniski iesniegt un izsniegt procesuālos dokumentus saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

2. pants

Piekļuve lietojumprogrammai

Lai izmantotu šo lietojumprogrammu, ir jāatver piekļuves konts un jāizmanto personiskais lietotājvārds un parole.

3. pants

Procesuālā dokumenta iesniegšana

Ar e-Curia iesniegtu procesuālo dokumentu uzskata par šī dokumenta oriģinālu Reglamenta 57. panta 1. punkta nozīmē, ja šī dokumenta iesniegšanā ir ticis izmantots lietas dalībnieka pārstāvja vai personas, kas rīkojas kādas dalībvalsts tiesas vārdā, personiskais lietotājvārds un parole. Šī lietotājvārda un paroles izmantošana ir uzskatāma par attiecīgā dokumenta parakstīšanu.

4. pants

Pielikumi un kopijas

Ar e-Curia iesniegtam procesuālajam dokumentam pievieno tajā minētos pielikumus, kā arī to sarakstu.

Ar e-Curia iesniegtā dokumenta un tā pielikumu, ja tādi ir, apliecinātas kopijas nav jāiesniedz.

5. pants

Iesniegšanas datums un laiks

Procesuālais dokuments ir uzskatāms par iesniegtu Reglamenta 57. panta 7. punkta nozīmē brīdī, kad lietas dalībnieka pārstāvis vai persona, kas rīkojas kādas dalībvalsts tiesas vārdā, apstiprina šī dokumenta iesniegšanu.

Vērā ņemtais laiks ir Luksemburgas Lielhercogistes laiks.

6. pants

Procesuālo dokumentu izsniegšana

Procesuālos dokumentus, tostarp spriedumus un rīkojumus, e-Curia kontu turētājiem, kuri kādā lietā pārstāv lietas dalībnieku vai rīkojas dalībvalsts tiesas vārdā, kā arī to iespējamiem asistentiem izsniedz, izmantojot e-Curia.

Procesuālos dokumentus arī izsniedz, izmantojot e-Curia, dalībvalstīm, citām valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, un Savienības iestādēm vai struktūrām, kuras ir piekritušas šim dokumentu izsniegšanas veidam.

Procesuālos dokumentus var arī izsniegt, izmantojot citus Reglamentā paredzētos nosūtīšanas veidus, ja to prasa dokumenta apjoms vai raksturs vai ja e-Curia lietošana izrādās tehniski neiespējama.

7. pants

Izsniegšanas datums un laiks

Iepriekšējā pantā minēto izsniegto dokumentu saņēmējus ar elektroniskā pasta ziņu brīdina par ikvienu izsniedzamo dokumentu, kurš viņiem ir nosūtīts, izmantojot e-Curia.

Procesuālais dokuments ir uzskatāms par izsniegtu brīdī, kad dokumenta saņēmējs lūdz piekļuvi šim dokumentam. Ja piekļuve netiek lūgta, dokuments uzskatāms par izsniegtu septītās dienas beigās pēc dienas, kurā tika nosūtīta elektroniskā pasta brīdinājuma ziņa.

Ja lietas dalībnieku pārstāv vairākas personas vai ja vairākas personas ir pilnvarotas rīkoties dalībvalsts tiesas vārdā, termiņu aprēķināšanai vērā ņem brīdi, kad pirmo reizi ir lūgta piekļuve.

Vērā ņemtais laiks ir Luksemburgas Lielhercogistes laiks.

8. pants

Lietojumprogrammas lietošanas noteikumi

Sekretārs izstrādā e-Curia lietošanas noteikumus un nodrošina to ievērošanu. Šiem noteikumiem neatbilstošas e-Curia izmantošanas gadījumā attiecīgais piekļuves konts var tikt slēgts.

Tiesa veic vajadzīgos pasākumus, lai e-Curia aizsargātu no jebkādas ļaunprātīgas rīcības vai kaitnieciskas izmantošanas.

Lietotāju ar elektroniskā pasta ziņu brīdina par jebkuru saskaņā ar šo pantu veiktu pasākumu, kas viņam liedz izmantot savu piekļuves kontu.

9. pants

Atcelšana

Šis lēmums atceļ un aizstāj Tiesas 2011. gada 13. septembra lēmumu par procesuālo dokumentu iesniegšanu un izsniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia (1).

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Asociācijas padome pieņem ES un Tunisijas stratēģiskās prioritātes laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam, kā izklāstītas dokumentā “ES un Tunisijas privileģētās partnerības stiprināšana: stratēģiskās prioritātes laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam”, kas pievienots pielikumā, un iesaka pusēm tās īstenot.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

PIELIKUMS

ES un Tunisijas privileģētās partnerības stiprināšana: stratēģiskās prioritātes laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam

1.   Ievads

Nostiprinot saikni ar Eiropas telpu, Tunisija ir izdarījusi stratēģisku izvēli, un plaukstošas un stabilas Tunisijas demokrātijas attīstība Eiropas Savienības kaimiņreģionā ir abpusējās stratēģiskās interesēs.

ES un Tunisijas privileģētā partnerība atspoguļo divpusējo attiecību unikalitāti un dinamismu un kopīgo mērķi virzīties uz arvien ciešāku sadarbību starp Tunisiju un Eiropas telpu. Ilgtermiņa mērķis ir izstrādāt vērienīgu satvaru turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada, balstoties uz panākto progresu un pilnībā izmantojot ciešākas sadarbības iespējas, ko piedāvā Eiropas kaimiņattiecību politika laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam.

Privileģētās partnerības ietvaros Tunisija ir pilnībā apņēmusies īstenot ilgtspējīgai valsts sociālekonomiskajai attīstībai nepieciešamās reformas un nodrošināt, ka attiecībā uz demokrātisko pāreju panāktais progress turpinās ilgtermiņā. Eiropas Savienība apzinās izaicinājumus un grūtības, ar ko saskaras Tunisija, un atkārtoti pauž savu apņemšanos atbalstīt pēc iespējas ātrāku šo reformu īstenošanu.

Šajā dokumentā noteiktās stratēģiskās prioritātes piešķir privileģētajai partnerībai konkrētas aprises 2018.–2020. gadam. Abu pušu darbības pamatā būs nākotnes perspektīvu radīšana jauniešiem. Uzsvars tiks likts uz sociālekonomisko reformu paātrināšanu, tostarp uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, un visaptveroša un padziļināta brīvās tirdzniecības nolīguma (ALECA) noslēgšanu. Būtiska nozīme joprojām būs demokrātijas nostiprināšanai, jo īpaši 2014. gada konstitūcijas efektīvai īstenošanai un labas pārvaldības nodrošināšanai. Abas puses stiprinās sadarbību drošības jomā un cīņā pret terorismu, kā arī migrācijas un mobilitātes jomā, pabeidzot sarunas par vīzu režīma vienkāršošanu un atpakaļuzņemšanu un nodrošinot arvien aktīvāku Tunisijas dalību Eiropas programmās. Šos centienus papildinās augsta līmeņa politiskā dialoga un dialoga ar pilsonisko sabiedrību pastiprināšana, kā arī partnerības popularizēšana.

Šo prioritāšu pamatā ir Tunisijas piecu gadu attīstības plāns 2016.–2020. gadam (1) un kopīgais paziņojums “ES atbalsta Tunisijai stiprināšana” (2).

2.   ES un Tunisijas privileģētās partnerības stratēģiskās prioritātes laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam

Jaunatnes partnerība

ES un Tunisija jauniešu nākotnes perspektīvas uzskata par svarīgu mērķi, kā to atspoguļo ES un Tunisijas partnerība jaunatnes jomā, ko 2016. gada 1. decembrī uzsāka Tunisijas prezidents un Augstā pārstāve/priekšsēdētāja vietniece. Lai labāk apmierinātu Tunisijas jauniešu vajadzības, būs nepieciešams nodrošināt lielāku saskaņotību attiecībā uz dažādām pašreizējām un turpmākajām darbībām. Pamatojoties uz dialogu, kas tika uzsākts šīs partnerības īstenošanai, ES un Tunisija ir apņēmušās stiprināt darbības, kuras sekmē jauniešu nodarbinātību un nodarbināmību, mobilitāti un jauniešu lielāku līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, jo īpaši vietējās iniciatīvās. Nodarbināmības nodrošināšanai būs nepieciešama izglītības un profesionālās apmācības reforma un ciešākas saiknes izveide starp privāto sektoru un izglītības un apmācības sistēmām, kā arī jauniešu uzsākto novatorisko iniciatīvu veicināšana un atbalstīšana, jo īpaši jauno tehnoloģiju un kultūras jomā. Atbalsts Tunisijas valsts stratēģijai jaunatnes jomā, kā arī darbam ar jauniešiem paredzēto iestāžu un organizāciju stiprināšana būs svarīgs partnerības elements.

Papildinot šo uz jaunatni vērsto apņemšanos, abas puses strādās pie šādām stratēģiskajām prioritātēm.

2.1.   Iekļaujoša un ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība

Politiskie panākumi būs ilglaicīgi tikai tad, ja tāda paša apjoma progress vienlaicīgi tiks gūts arī ekonomikā. Ņemot vērā nestabilo sociālekonomisko situāciju Tunisijā, kur valda augsts jauniešu bezdarba līmenis (jo īpaši starp jauniem augstskolu absolventiem) un lielas reģionālās un sociālās atšķirības, viens no galvenajiem mērķiem būs palīdzēt atjaunot Tunisijas ekonomiku, to padarot konkurētspējīgāku un dažādāku, kā arī to pārveidojot iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā atbilstoši starptautiskajām saistībām vides un klimata pārmaiņu jomā. ES turpinās atbalstīt un veicināt strukturālās reformas.

Konkrētāk, darbības sociālekonomiskās attīstības jomā balstīsies uz šādām saistībām:

—

uzņēmējdarbības vides uzlabošana un privātā sektora un privāto ieguldījumu attīstības atbalsts, jo īpaši: i) vienkāršojot un racionalizējot uzņēmumiem piemērojamās administratīvās procedūras, ii) uzlabojot piekļuvi finansējumam un iii) veicinot publiskās un privātās investīcijas, jo īpaši 2016. gada likuma par investīcijām un 2017. gada likuma, ar ko pārstrādā noteikumus par nodokļu priekšrocībām, efektīva piemērošana, ņemot vērā kaitniecisko shēmu attiecībā uz nodokļu priekšrocībām atcelšanu,

—	uzsvars tiks likts arī uz uzņēmējdarbības un MVU/mikrouzņēmumu attīstības veicināšanu,

—	trūkstošo nozaru stratēģiju, piemēram tūrisma jomā, izstrāde un īstenošana,

—	vides aizsardzības un dabas resursu (tostarp ūdens) pārvaldības uzlabošana, jo īpaši īstenojot valsts stratēģiju attiecībā uz zaļo ekonomiku un Tunisijas starptautiskās saistības klimata pārmaiņu (noteiktais nacionālais devums), zilās ekonomikas un zvejas resursu jomā,

—	konkurētspējas uzlabošana tradicionālajās nozarēs un perspektīvajās rūpniecības un lauksaimniecības jomas nozarēs, jo īpaši pateicoties inovācijas atbalstīšanai un nodrošinot resursu ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī eksporta tirgu dažādošana,

—	enerģētikas nozares attīstīšana, tostarp izmantojot elektrotīklu starpsavienojumus starp ES un Tunisiju, un atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes veicināšana,

—	drošas, stabilas, ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas izveide, izmantojot saskaņotus transporta jomas standartus un integrētu, multimodālu tīklu, lai sekmētu dienvidu-dienvidu un ziemeļu-dienvidu savienojumus,

—

publisko finanšu pārvaldības sistēmas konsolidācija, pieņemot un īstenojot jaunu budžeta pamatlikumu, reformējot publisko līdzekļu revīzijas sistēmu un uzlabojot valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību. Nodokļu reformas īstenošana (nodokļu sistēmas vienkāršošana, taisnīga nodokļu politika, decentralizācija, administrācijas modernizēšana, cīņa pret nodokļu apiešanu un attiecīgo starptautisko saistību īstenošana) ir būtisks solis ceļā uz iekļaujošāku valsts attīstību. Svarīgs ir arī atbalsts notiekošajām banku nozares reformām un valsts finansiālās integrācijas stratēģijai 2017.–2021. gadam saistībā ar pakalpojumu pieejamību, izmantošanu un kvalitāti,

—

decentralizācijas procesa īstenošana, lai attīstītu sabiedriskos pakalpojumus un sociālās infrastruktūras (jo īpaši tādās jomās kā izglītība, kultūra, veselība, ūdens un sanitārija) ar mērķi apmierināt vietējo kopienu vajadzības; kā arī Tunisijas reģionu attīstības procesa paātrināšana – šī ir abu pušu kopīga apņemšanās pakāpeniski samazināt sociālekonomiskās atšķirības.

Lai sekmētu sociālo attīstību, abas puses apņemas arī turpmāk veicināt:

—	nodarbinātību, jo īpaši turpinot reformas attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un profesionālajai apmācībai, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, saskaņā ar aktīvu politiku iekļaušanai darba tirgū,

—

integrētu un efektīvu Tunisijas politiku attiecībā uz sociālo iekļaušanu un efektīvu sociālo aizsardzību, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts struktūru spējas, atbalstot Tunisijas uzsāktās reformas sociālās kohēzijas jomā, kā arī īstenojot 67. pantu ES un Tunisijas asociācijas nolīgumā par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un vienlīdzīgas attieksmes principu garantētu piemērošanu sociālās jomas tiesību aktos,

—	iekļaujošu sociālo dialogu, lai uzlabotu spējas risināt sociālekonomisko nelīdzsvarotību, samazināt sociālo spriedzi un sekmēt patiesu sociālo mieru – un tādējādi uzlabotu arī valsts pievilcību ārvalstu ieguldītājiem.

Abas puses joprojām ir apņēmības pilnas turpināt sarunu procesu saistībā ar visaptverošu un padziļinātu brīvās tirdzniecības nolīgumu (ALECA) un ir vienojušās par konkrētu rīcības plānu 2018. gadam, kas ļaus panākt progresu, lai paātrinātu sarunu vešanu ar mērķi tās pabeigt pēc iespējas ātrāk. ES un Tunisija turpinās veicināt Tunisijas ekonomikas modernizāciju, kas sniegs labumu visiem, tostarp vismazāk attīstītajiem reģioniem un kopienām, un sekmēt darbavietu izveidi, it īpaši attiecībā uz jauniešiem. Abas puses apņemas palielināt Tunisijas ekonomisko integrāciju Eiropas tirgū un Magribas reģionā.

Lai nostiprinātu inovācijas un pētniecības lomu ekonomiskajā, sociālajā un reģionālajā attīstībā, ES un Tunisija veiks pasākumus, lai Tunisiju integrētu Eiropas pētniecības telpā, jo īpaši veicinot augstāko izglītību un stiprinot pārvaldību, publiskās pētniecības veicināšanas mehānismus un tehnoloģiju nodošanu starp akadēmisko vidi un rūpniecības nozari.

2.2.   Demokrātija, laba pārvaldība un cilvēktiesības

ES un Tunisija arī turpmāk īpašu nozīmi piešķirs demokrātiskam reformu procesam un labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanai, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai, kā arī pilsoniskās sabiedrības nozīmes un līdzdalības pastiprināšanai. Abas puses turpinās sekmēt politisko reformu procesu, efektīvi īstenojot konstitūciju un starptautiskās saistības, ko uzņēmusies Tunisija.

Prioritārie aspekti labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanas jomā jo īpaši ietvers:

—	parlamentārās institūcijas stiprināšanu un neatkarīgu struktūru izveidi un efektīvu īstenošanu,

—	Konstitucionālās tiesas izveidi,

—	demokrātiska, pārredzama un neatkarīga vēlēšanu procesa nostiprināšanu,

—	cīņu pret korupciju un krāpšanu, tostarp sniedzot atbalstu valsts korupcijas novēršanas iestādei,

—	tiesu sistēmas reformu, kā arī tās tuvināšanu starptautiskajiem, tostarp Eiropas Padomes, standartiem,

—	valsts pārvaldes reformas un modernizācijas stratēģijas īstenošanu, tostarp pakalpojumu uzlabošanu centrālā un vietējā līmenī, uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas ieviešanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu un digitālās pārvaldes attīstību,

—

atbalstu decentralizācijas procesam, tostarp pastiprinot pašvaldību spējas un budžetus, jo īpaši saistībā ar 2018. gada maijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām; pilsoniskās sabiedrības organizāciju, to nozīmes un ieguldījuma lēmumu pieņemšanas procesā pastiprināšanu, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, līdzdalības politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā palielināšanu.

Prioritārās saistības attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu ietvers:

—	tiesību aktu saskaņošanas ar Konstitūciju un starptautiskajiem standartiem pabeigšanu, Tunisijas sadarbību daudzpusējos forumos un vispārējā periodiskā pārskata ietvaros sniegto saistību īstenošanu,

—	atbalstu centieniem apkarot visa veida diskrimināciju un spīdzināšanu (tostarp Komitejā pret spīdzināšanu sniegto saistību īstenošanai) un aizsargāt personas, kas atrodas neaizsargātās situācijās, un veicināt sieviešu, bērnu un migrantu tiesības,

—	atbalstu Tunisijas progresīvajai rīcībai, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm un veicinātu sieviešu lomu visās jomās, tostarp ekonomikas un politikas sfērā,

—	vārda brīvības un biedrošanās brīvības aizsardzību,

—	tiesības uz personas datu aizsardzību un

—	cilvēktiesību ievērošanu drošības jomā.

2.3.   Tautu tuvināšanās, mobilitāte un migrācija

Tunisijas un Eiropas sabiedrību tuvināšanās, veicinot apmaiņu starp tautām, sabiedrībām un kultūrām, ir būtisks priviliģētās partnerības pīlārs. Šī mobilitātes dimensija ir īpaši svarīga jaunatnes partnerības īstenošanā. Tunisijas efektīva iesaiste pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un tās dalība programmās “Radošā Eiropa” un Erasmus+ būs šo centienu stūrakmens.

Saskaņota migrācijas pārvaldība ir gan Tunisijas, gan ES politiskā prioritāte. Abas puses apņemas uzlabot dialogu un sadarbību, jo īpaši īstenojot mobilitātes partnerību, pastiprinot cīņu pret neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem, kā arī Eiropas gatavību atbalstīt Tunisijas patvēruma sistēmas izveidi. Šī sadarbība, kas atspoguļos arī minēto problēmu reģionālo dimensiju, ietvers:

—	Tunisijas valsts stratēģijas īstenošanu migrācijas jomā, aptverot arī patvērumu un starptautisko aizsardzību, tostarp atbilstīga tiesiskā regulējuma ieviešanu,

—	sarunu pabeigšanu par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un vīzu režīma atvieglošanu,

—	likumīgās migrācijas labu pārvaldību, veicot labāku koordināciju ar ES dalībvalstīm un vienlaikus respektējot to kompetences, tostarp īstenojot izmēģinājuma shēmas mobilitātes jomā un efektīvāk integrējot migrantus uzņēmējās valstīs,

—	atbalstu ārvalstīs dzīvojošo tunisiešu mudināšanai ieguldīt inovatīvās nozarēs Tunisijā,

—	atbalstu neatbilstīgās migrācijas novēršanai, jo īpaši nodrošinot migrācijas jautājumu efektīvāku iekļaušanu attīstības stratēģijās; tas ietver arī robežu pārvaldības pastiprināšanu un izpratnes veidošanas kampaņas par riskiem saistībā ar neatbilstīgu migrāciju,

—	atbalstu pasākumiem, kas paredzēti migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, tostarp atklājot un saucot pie atbildības noziedznieku tīklus,

—	sadarbības uzlabošanu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā, tostarp atbalstot atgriezušos tunisiešu ilgtspējīgu reintegrāciju.

2.4.   Drošība un terorisma apkarošana

ES un Tunisija saskaras ar kopīgiem sarežģījumiem drošības jomā, kuri prasa abu pušu saskaņotu rīcību, kas jāīsteno, ievērojot kopīgās demokrātijas un cilvēktiesību vērtības.

Tunisija ir iecerējusi īstenot savu globālo un daudznozaru stratēģiju cīņai pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu. Sadarbības prioritārās jomas būs šādas:

—	valsts stratēģijas cīņai pret terorismu īstenošana, jo īpaši nostiprinot un modernizējot tiesību aktus un drošības un tiesu iestādes saskaņā ar konstitūcijā noteiktajām demokrātiskajām vērtībām,

—	drošības sektora reformai un modernizēšanai, tostarp drošības spēku pārskatatbildības palielināšanai, paredzētās atbalsta programmas paātrināta īstenošana un šīs sadarbības padziļināšana, pamatojoties uz gūtajiem panākumiem,

—	cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizētās noziedzības un terorisma finansēšanu, tostarp ar Finanšu darbību darba grupu saskaņotā rīcības plāna efektīva īstenošana,

—	globālas politikas izstrāde radikalizācijas novēršanai,

—	ārvalstu kaujinieku atgriešanās,

—	uz palīdzību terorismā cietušajiem un viņu aizsardzību vērstas politikas izstrāde,

—	cīņa pret organizēto noziedzību, jo īpaši pret šaujamieroču un narkotiku tirdzniecību,

—	atbalsts valsts robežu drošības stratēģijas īstenošanai,

—	uzlabota sadarbība ar attiecīgajām Eiropas Savienības aģentūrām un

—	sadarbība katastrofu riska pārvaldības un novēršanas jautājumos.

Eiropas Savienība arī turpmāk pilnībā iesaistīsies G7 + 6 grupā, kas nodrošina koordināciju starp galvenajiem Tunisijas partneriem.

Turklāt varētu attīstīt arī citas partnerības jomas saistībā ar drošību/aizsardzību.

3.   Turpmākā rīcība ES un Tunisijas privileģētās partnerības stiprināšanai

Abu pušu attiecībām piešķirtā nozīme arī turpmāk atspoguļosies politisko kontaktu intensitātē un regulārās vizītēs, kas ir daļa no plašāka politiskā dialoga par visām kopīgu interešu tēmām, tostarp reģionāliem un globāliem jautājumiem. Būtu jāpastiprina šo diskusiju reģionālā dimensija. Šajā saistībā abas puses atgādina, cik svarīga ir to sadarbība Savienības Vidusjūrai ietvaros. Papildus jau esošajiem dialogiem abas puses strādās pie tā, lai tiktu rīkotas ES un Tunisijas augsta līmeņa sanāksmes un Tunisijas ministri varētu piedalīties neoficiālās sanāksmēs ar Eiropas Savienības Padomes dalībniekiem par konkrētiem jautājumiem. Abas puses sekmē Eiropas Parlamenta un Tautas pārstāvju asamblejas parlamentāro sadarbību.

Asociācijas nolīguma struktūras (Asociācijas padome, Asociācijas komiteja un tehnisko jautājumu apakškomitejas) arī turpmāk būs vēlamie forumi partnerības efektīvai īstenošanai. ES un Tunisija apņemas uzlabot sava darba efektivitāti un pievienoto vērtību un iespēju robežās sagrupēt pasākumus atbilstoši galvenajām prioritārajām tēmām saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm.

Lai konkretizētu iepriekš uzskaitītās prioritātes, Tunisija ir ierosinājusi ceļvedi, ko apstiprinājusi ES. Šajā publiskajā dokumentā ir iekļauti visneatliekamākie pasākumi (likumdošanas, stratēģiskie un operatīvie pasākumi), kas nepieciešami valsts sociālekonomiskajai atlabšanai. Šis ceļvedis ir elastīgs un labi funkcionējošs mehānisms divreiz gadā veicamai uzraudzībai.

Saskaņā ar kopīgo paziņojumu ES ir apņēmusies ievērojami palielināt finansiālo atbalstu Tunisijai, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu. ES un Tunisija centīsies maksimāli izmantot esošās finanšu iespējas, tostarp jaunos instrumentus, piemēram, ES Ārējo investīciju plānu, veicinot papildināmību un sviras efektu starp ES dotācijām un finanšu iestāžu piešķirtajiem aizdevumiem. Abas puses apņemas pastiprināt sinerģiju starp politisko dialogu un nozaru dialogu, kā arī uzlabot finansiālās sadarbības īstenošanu. Tās arī centīsies stiprināt mehānismus koordinācijai un dialogam ar finanšu partneriem un starptautiskajiem līdzekļu devējiem, turklāt Tunisijas puse būs atbildīga gan par prioritāšu noteikšanu, gan par to īstenošanu.

Visbeidzot, abas puses apņemas palielināt ES un Tunisijas stratēģisko attiecību redzamību, kā arī popularizēt šīs sadarbības ieguvumus iedzīvotāju vidū abos Vidusjūras krastos.

---

(1)  Plānā ir aicināts ieviest jaunu attīstības modeli ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, un tas balstās uz piecām prioritātēm: i) laba pārvaldība, valsts pārvaldes reforma un cīņa pret korupciju, ii) pāreja no zemu izmaksu ekonomikas uz ekonomikas centru, iii) sabiedrības attīstība un sociālā iekļaušana, iv) reģionu mērķu īstenošana un v) zaļā ekonomika, kas ir ilgtspējīgas attīstības pīlārs.

(2)  Šis Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei (JOIN (2016) 47 final, 2016. gada 29. septembris) balstās uz piecām prioritātēm: i) labas pārvaldības un valsts pārvaldes reformas veicināšana; ii) pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšana; iii) ieguldījums nākotnē: darbvietu veidošana un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšana; iv) sabiedrībā pastāvošo atšķirību mazināšana; v) atbalsts drošības problēmu risināšanā; vi) kopīgi centieni labākai migrācijas un mobilitātes pārvaldībai.