30.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1618

(2018. gada 12. jūlijs),

ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 231/2013 groza attiecībā uz depozitāriju turēšanas pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (1), un jo īpaši tās 21. panta 17. punktu,

tā kā:

(1)

Sakarā ar atšķirīgiem valstu tiesību aktiem vērtspapīru un maksātnespējas jomā, kuri nav saskaņoti Savienības līmenī, tādiem finanšu instrumentiem, kurus trešās personas tur glabāšanā alternatīvo ieguldījumu fondu (turpmāk “AIF”) klientu labā, ir atšķirīgi aizsardzības līmeņi pret maksātnespējas risku. Lai nodrošinātu klientu aktīvu efektīvu aizsardzību atbilstoši Direktīvai 2011/61/ES, vienlaikus paredzot stingrākas valsts tiesību aktos noteiktas prasības attiecībā uz minētajām nesaskaņotajām jomām, ir jāprecizē Direktīvā 2011/61/ES noteiktie pienākumi, kas attiecas uz aktīvu turēšanu.

(2)

Patlaban kompetentās iestādes un nozare atšķirīgi piemēro aktīvu nodalīšanas prasības, kas izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013 (2). Kaut arī depozitārijiem, kas ir pirmais glabāšanas ķēdes posms, ir jānodrošina atsevišķs konts, kurā turēt finanšu instrumentus katra AIF klienta labā, ir jāprecizē, ka gadījumos, kad turēšanas funkcijas tiek deleģētas trešai personai, tai būtu jāspēj turēt viena depozitārija klientu aktīvus, tostarp AIF un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“PVKIU”) aktīvus vispārējā kontā. No šī vispārējā konta vienmēr būtu jāizslēdz depozitārija īpašumtiesību aktīvi un trešās personas īpašumtiesību aktīvi, kā arī aktīvi, kas pieder citiem trešās personas klientiem. Līdz ar to gadījumos, kad glabāšanas funkcija tiek deleģēta tālāk, apakšglabātājam būtu jāspēj turēt deleģējošā glabātāja klientu aktīvus vispārējā kontā. No šī vispārējā konta vienmēr būtu jāizslēdz apakšglabātāja īpašumtiesību aktīvi un deleģējošā glabātāja īpašumtiesību aktīvi, kā arī aktīvi, kas pieder citiem apakšglabātāja klientiem. Tas ir nepieciešams, lai panāktu veselīgu līdzsvaru starp tirgus efektivitāti un ieguldītāju aizsardzību.

(3)

Lai līdz minimumam samazinātu tādu aktīvu zuduma risku, kas tiek turēti vispārējos finanšu instrumentu kontos, kurus nodrošina trešās personas, kurām ir deleģēta turēšanas funkcija, saskaņošanas biežumam starp finanšu vērtspapīru kontiem un AIF klienta depozitārija un trešās personas ierakstiem vai starp trešo personu ierakstiem, ja turēšanas funkcijas ir deleģētas talāk pa glabāšanas ķēdi, būtu jānodrošina savlaicīga attiecīgās informācijas nosūtīšana depozitārijam. Turklāt šo saskaņošanu biežumam vajadzētu būt atkarīgam no jebkādām izmaiņām šajā vispārējā kontā, tostarp darījumiem, kas saistīti ar aktīviem, kuri pieder citiem depozitārija klientiem un kuri tiek turēti tajā pašā vispārējā kontā kā AIF aktīvi.

(4)

Depozitārijam būtu jāspēj turpināt efektīvi veikt savus pienākumus, ja tā AIF klientiem piederošu aktīvu glabāšanu deleģē trešai personai. Tāpēc ir jānosaka, ka depozitārijam ir jāglabā ieraksti par finanšu instrumentu kontu, kas atvērts AIF klienta vārdā vai AIFP vārdā, kas rīkojas AIF labā, norādot, ka aktīvi, kurus glabāšanā tur trešā persona, pieder konkrētajam AIF.

(5)

Lai stiprinātu depozitāriju statusu attiecībā uz trešām personām, kurām tiek deleģēta aktīvu glabāšana, šīs attiecības būtu jādokumentē rakstiskā deleģējuma līgumā. Šim līgumam būtu jāļauj depozitārijam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka glabāšanā turētie aktīvi tiek pienācīgi aizsargāti un ka trešā persona vienmēr ievēro deleģējuma līgumu un Direktīvā 2011/61/ES un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013 noteiktās prasības. Turklāt depozitārijam un trešai personai būtu oficiāli jāvienojas par to, vai trešajai personai ir atļauts glabāšanas funkcijas deleģēt tālāk. Šādā gadījumā uz vienošanos vai līgumu starp deleģējošo trešo personu un to trešo personu, kurai tiek tālāk deleģētas glabāšanas funkcijas, būtu jāattiecas tiesībām un pienākumiem, kas ir līdzvērtīgi tiesībām un pienākumiem, kādi ir iedibināti starp depozitāriju un deleģējošo trešo personu.

(6)

Lai depozitāriji varētu pildīt savas funkcijas, ir jāstiprina depozitāriju pārraudzība pār trešām personām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas Savienības teritorijā vai ārpus tās. Būtu jāpieprasa, lai depozitāriji pārliecinās, ka AIF finanšu instrumenti ir pareizi reģistrēti trešās personas reģistros un ka ieraksti ir pietiekami precīzi, lai varētu identificēt glabāšanā turēto aktīvu būtību, atrašanās vietu un īpašumtiesības. Lai veicinātu depozitāriju pienākumu efektīvu izpildi, trešām personām būtu jāsniedz tām paziņojums par jebkurām izmaiņām, kas skar aktīvus, kuri tiek turēti glabāšanā depozitāriju AIF klientu labā.

(7)

Saistībā ar depozitāriju pienākumiem rīkoties rūpīgi un uzcītīgi glabāšanas funkciju deleģējuma gadījumos pirms šīs funkcijas deleģēšanas trešai personai, kas atrodas ārpus Savienības, depozitārijam būtu jāsaņem neatkarīgs juridisks atzinums, kurā tiek izvērtēti tiesību akti maksātnespējas jomā attiecīgajā trešā valstī, kurā šī trešā persona atrodas, tostarp novērtējums par aizsardzības līmeni, ko šajā jurisdikcijā nodrošina nošķirtu finanšu instrumentu kontiem. Atzinumam, ko vairāku depozitāriju labā par katru jurisdikciju sniedz attiecīgās nozares federācijas vai juridiskās firmas, vajadzētu būt pieņemamam. Turklāt depozitārijam būtu jānodrošina, ka trešā persona, kas atrodas ārpus Savienības, to informē par jebkādām izmaiņām apstākļos vai šīs trešās valsts tiesību aktos maksātnespējas jomā, kas varētu ietekmēt depozitārija AIF klientu aktīvu stāvokli.

(8)	Lai dotu depozitārijiem laiku pielāgoties jaunajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, šīs regulas piemērošanas sākuma datums būtu jāatliek par astoņpadsmit mēnešiem pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)	Šajā regulā ieviestie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumu (3).

(10)	Šajā regulā ieviestie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupas atzinumu.

(11)	Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) Nr. 231/2013 groza šādi:

regulas 89. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	cik vien bieži vajadzīgs, tiek veikta saskaņošana starp depozitārija iekšējiem kontiem un datiem un tādas trešās puses kontiem un datiem, kurai atbilstīgi Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktam deleģētas glabāšanas funkcijas.”;

ii)

pievieno šādu otro daļu:

“Attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktu saskaņošanas biežumu nosaka, pamatojoties uz:

a)	AIF parasto tirdzniecības darbību;

b)	visiem darījumiem, kas notiek ārpus parastās tirdzniecības darbības;

c)	visiem darījumiem, kas notiek jebkura cita klienta labā, kura aktīvus trešā persona tur tajā pašā finanšu instrumentu kontā kā AIF aktīvus.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja depozitārijs savas glabāšanas funkcijas ir deleģējis trešai pusei atbilstīgi Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktam, uz to joprojām attiecas šā panta 1. punkta a)–e) apakšpunkta prasības. Tas arī nodrošina, ka trešā puse atbilst 1. punkta b)–g) apakšpunkta prasībām un 99. pantā noteiktajiem nošķiršanas pienākumiem.”;

regulas 98. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Līgumā, ar kuru depozitārijs ieceļ trešo personu, lai tā turētu glabāšanā minētā depozitārija AIF klientu aktīvus, iekļauj vismaz šādus noteikumus:

garantiju attiecībā uz depozitārija tiesībām uz informāciju, pārbaudēm un piekļuvi attiecīgajiem tādas trešās personas uzskaites datiem un kontiem, kas tur glabāšanā aktīvus, lai depozitāriji varētu pildīt savus uzraudzības un uzticamības pārbaudes pienākumus un jo īpaši, lai depozitārijs varētu:

i)	identificēt visas vienības glabāšanas ķēdē;

ii)

pārliecināties, ka identifcēto finanšu instrumentu daudzums, kuri ir reģistrēti finanšu instrumentu kontos, kas ir atvērti depozitārija reģistros AIF vārdā vai AIFP vārdā, kuri rīkojas AIF vārdā, atbilst to identifcēto finanšu instrumentu daudzumam, kurus trešā persona tur glabāšanā minēta AIF labā, kā reģistrēts finanšu instrumentu kontā, kas ir atvērts trešās personas reģistros;

iii)

pārliecināties, ka identifcēto finanšu instrumentu daudzums, kuri ir reģistrēti un tiek turēti finanšu instrumentu kontā, kas trešās personas vārdā tā klientu labā ir atvērts emitenta centrālo vērtspapīru depozitārijā (CVD) vai tā pārstāvniecībā, atbilst identifcēto finanšu instrumentu daudzumam, kuri ir reģistrēti finanšu instrumentu kontos, kas depozitārija reģistros ir atvērti katra tā AIF klienta vārdā vai AIFP vārdā, kas rīkojas AIF labā;

b)	sīkākas ziņas par līdzvērtīgām tiesībām un pienākumiem, kas saskaņoti starp trešo personu un citu trešo personu gadījumā, ja glabāšanas funkcijas tiek deleģētas šai citai trešai personai.”;

regulas 99. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja turēšanas funkcijas ir pilnīgi vai daļēji deleģētas trešai pusei, depozitārijs nodrošina, ka trešā puse, kurai atbilstīgi Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktam deleģētas turēšanas funkcijas, rīkojas saskaņā ar minētās direktīvas 21. panta 11. punkta d) apakšpunkta iii) punktā paredzēto nošķiršanas pienākumu, nodrošinot un pārbaudot, vai trešā puse:

pareizi reģistrē visus finanšu instrumentus, kuri ir identifcēti finanšu instrumentu kontā, kas ir atvērts trešās personas reģistros, lai turētu glabāšanā finanšu instrumentus depozitārija klientu labā, izslēdzot depozitārija un trešās personas, un citu trešās personas klientu īpašumtiesību finanšu instrumentus, lai depozitārijs varētu saskaņot identifcēto finanšu instrumentu daudzumu, kuri ir reģistrēti kontos, kas depozitārija reģistros ir atvērti katra tā AIF klienta vārdā vai AIFP vārdā, kas rīkojas AIF labā;

b)	uztur visus vajadzīgos datus un finanšu instrumentu kontus, lai depozitārijs varētu jebkurā brīdī un nekavējoties atšķirt depozitārija klientu aktīvus no trešās personas pašas aktīviem, citu trešās personas klientu aktīviem un tādiem aktīviem, ko depozitārijs tur paša kontā;

glabā visus vajadzīgos datus un finanšu instrumentu kontus tā, ka tiek nodrošināta to precizitāte un jo īpaši to atbilstība aktīviem, kas tiek turēti depozitārija AIF klientu labā, un uz šā pamata depozitārijs var jebkurā brīdī noteikt minēto aktīvu precīzo būtību, atrašanās vietu un īpašumtiesību stāvokli;

d)	sniedz depozitārijam paziņojumu regulāri un ikreiz, kad notiek apstākļu izmaiņas, sīki uzskaitot depozitārija AIF klientu aktīvus;

e)	cik bieži vien vajadzīgs, veic saskaņošanu starp tā finanšu instrumentu kontiem un iekšējo uzskaiti un tādas trešās puses uzskaiti, kurai tas deleģējis turēšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktu. Saskaņošanas biežumu nosaka saskaņā ar 89. panta 1. punktu;

f)	ir ieviesis atbilstošu organizatorisko kārtību, lai novērstu finanšu instrumentu zaudējumu vai vērtības samazināšanās risku, vai ar tiem saistīto tiesību samazināšanās risku finanšu instrumentu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ;

ja trešā puse ir kāda no Direktīvas 2006/73/EK 18. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām struktūrām, uz kuru attiecas faktisks uzraudzības regulējums un uzraudzība, kam ir tāda pati ietekme kā Savienības tiesību aktos noteiktajiem un ko efektīvi īsteno, depozitārijs veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka AIF naudas līdzekļi tiek turēti kontā vai kontos atbilstīgi Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 7. punktam.”;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Ja depozitārijs deleģē glabāšanas funkcijas trešai personai, kas atrodas trešā valstī, saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktu, papildus šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām depozitārijs nodrošina, ka:

depozitārijs saņem juridisku atzinumu no neatkarīgas fiziskas vai juridiskas personas, kas apstiprina, ka piemērojamie tiesību akti maksātnespējas jomā atzīst:

i)	depozitārija klientu aktīvu nošķiršanu no trešās personas pašas aktīviem, no trešās personas citu klientu aktīviem un no tādiem aktīviem, ko trešā persona tur depozitārija paša labā;

ii)	ka depozitārija AIF klientu aktīvi nav daļa no trešās personas mantas maksātnespējas gadījumā;

iii)	ka depozitārija AIF klientu aktīvi nav pieejami sadalei starp trešās personas kreditoriem, kuriem ir deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktu, vai realizācijai šo kreditoru labā;

trešā persona veic šādus pasākumus:

i)	tā nodrošina, ka ir izpildīti a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, kad tiek noslēgts deleģēšanas nolīgums ar depozitāriju un pastāvīgi visā deleģēšanas gaitā;

ii)	tā nekavējoties informē depozitāriju, ja kāds no i) punktā minētajiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts;

iii)	tā informē depozitāriju par jebkurām izmaiņām piemērojamajos tiesību aktos maksātnespējas jomā un to efektīvu piemērošanu.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šā panta 1., 2. un 2.a punkts piemērojams mutatis mutandis, ja trešā puse, kurai atbilstīgi Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktam deleģētas turēšanas funkcijas, ir nolēmusi pilnīgi vai daļēji deleģēt savas turēšanas funkcijas citai trešai pusei atbilstīgi Direktīvas 2011/61/ES 21. panta 11. punktam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1. lpp.).

(3) EVTI atzinums, 20.7.2017., 34 45 277.

30.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1619

(2018. gada 12. jūlijs),

ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/438 groza attiecībā uz depozitāriju turēšanas pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (1) un jo īpaši tās 26.b pantu,

tā kā:

(1)

Sakarā ar atšķirīgiem valstu tiesību aktiem vērtspapīru un maksātnespējas jomā, kuri nav saskaņoti Savienības līmenī, tādiem finanšu instrumentiem, kurus tur glabāšanā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“PVKIU”) klientu labā, ir atšķirīgi aizsardzības līmeņi pret maksātnespējas risku. Lai nodrošinātu klientu aktīvu efektīvu aizsardzību atbilstoši Direktīvai 2009/65/EK, vienlaikus paredzot stingrākas valsts tiesību aktos noteiktas prasības attiecībā uz minētajām nesaskaņotajām jomām, ir jāprecizē Direktīvā 2009/65/EK noteiktie pienākumi, kas attiecas uz aktīvu turēšanu.

(2)

Patlaban kompetentās iestādes un nozare atšķirīgi piemēro aktīvu nodalīšanas prasības, kas izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/438 (2). Kaut arī depozitārijiem, kas ir pirmais glabāšanas ķēdes posms, ir jānodrošina atsevišķs konts, kurā turēt finanšu instrumentus katra PVKIU klienta labā, ir jāprecizē, ka gadījumos, kad turēšanas funkcijas tiek deleģētas trešai personai, tai būtu jāspēj turēt viena depozitārija klientu aktīvus, tostarp PVKIU un alternatīvo ieguldījumu fondu (“AIF”) aktīvus vispārējā kontā. No šī vispārējā konta vienmēr būtu jāizslēdz depozitārija īpašumtiesību aktīvi un trešās personas īpašumtiesību aktīvi, kā arī aktīvi, kas pieder citiem trešās personas klientiem. Līdz ar to gadījumos, kad glabāšanas funkcija tiek deleģēta tālāk, apakšglabātājam būtu jāspēj turēt deleģējošā glabātāja klientu aktīvus vispārējā kontā. No šī vispārējā konta vienmēr būtu jāizslēdz apakšglabātāja īpašumtiesību aktīvi un deleģējošā glabātāja īpašumtiesību aktīvi, kā arī aktīvi, kas pieder citiem apakšglabātāja klientiem. Tas ir nepieciešams, lai panāktu veselīgu līdzsvaru starp tirgus efektivitāti un ieguldītāju aizsardzību.

(3)

Lai līdz minimumam samazinātu tādu aktīvu zuduma risku, kas tiek turēti vispārējos finanšu instrumentu kontos, kurus nodrošina trešās personas, kurām ir deleģēta turēšanas funkcija, saskaņošanas biežumam starp finanšu vērtspapīru kontiem un PVKIU klienta depozitārija un trešās personas ierakstiem vai starp trešo personu ierakstiem, ja turēšanas funkcijas ir deleģētas talāk pa glabāšanas ķēdi, būtu jānodrošina savlaicīga attiecīgās informācijas nosūtīšana depozitārijam. Turklāt šo saskaņošanu biežumam vajadzētu būt atkarīgam no jebkādām izmaiņām šajā vispārējā kontā, tostarp darījumiem, kas saistīti ar aktīviem, kuri pieder citiem depozitārija klientiem un kuri tiek turēti tajā pašā vispārējā kontā kā PVKIU aktīvi.

(4)

Depozitārijam būtu jāspēj turpināt efektīvi veikt savus pienākumus, ja tā PVKIU klientiem piederošu aktīvu glabāšanu deleģē trešai personai. Tāpēc ir jānosaka, ka depozitārijam ir jāglabā ieraksti par finanšu instrumentu kontu, kas atvērts PVKIU klienta vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU labā, norādot, ka aktīvi, kurus glabāšanā tur trešā persona, pieder konkrētajam PVKIU.

(5)

Lai stiprinātu depozitāriju statusu attiecībā uz trešām personām, kurām tiek deleģēta aktīvu glabāšana, šīs attiecības būtu jādokumentē rakstiskā deleģējuma līgumā. Šim līgumam būtu jāļauj depozitārijam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka glabāšanā turētie aktīvi tiek pienācīgi aizsargāti un ka trešā persona vienmēr ievēro deleģējuma līgumu un Direktīvā 2009/65/EK un Deleģētajā regulā (ES) 2016/438 noteiktās prasības. Turklāt depozitārijam un trešai personai būtu oficiāli jāvienojas par to, vai trešajai personai ir atļauts glabāšanas funkcijas deleģēt tālāk. Šādā gadījumā uz līgumu starp deleģējošo trešo personu un to trešo personu, kurai tiek tālāk deleģētas glabāšanas funkcijas, būtu jāattiecas tiesībām un pienākumiem, kas ir līdzvērtīgi tiesībām un pienākumiem, kādi ir iedibināti starp depozitāriju un deleģējošo trešo personu.

(6)

Lai depozitāriji varētu pildīt savas funkcijas, ir jāstiprina depozitāriju pārraudzība pār trešām personām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas Savienības teritorijā vai ārpus tās. Būtu jānosaka prasība, lai depozitāriji pārliecinās, vai PVKIU finanšu instrumenti ir pareizi reģistrēti minēto trešo personu reģistros. Trešo personu turētajiem reģistriem vajadzētu būt pietiekami precīziem, lai būtu iespējams identificēt aktīva būtību, atrašanās vietu un īpašumtiesības. Lai veicinātu depozitāriju pienākumu efektīvu izpildi, trešām personām būtu jāsniedz tām paziņojums par jebkurām izmaiņām, kas skar aktīvus, kuri tiek turēti glabāšanā depozitāriju PVKIU klientu labā.

(7)	Lai uzlabotu Deleģētās Regulas (ES) 2016/438 skaidrību un juridisko noteiktību, ir jāgroza dažas nepareizas iekšējās atsauces. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2016/438.

(8)	Lai dotu depozitārijiem laiku pielāgoties šīm jaunajām prasībām, piemērošanas sākuma datums būtu jāatliek par astoņpadsmit mēnešiem pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)	Šajā regulā ieviestie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumu (3).

(10)	Šajā regulā ieviestie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupas atzinumu.

(11)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2016/438,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2016/438 groza šādi:

regulas 13. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	cik vien bieži vajadzīgs, tiek veikta saskaņošana starp depozitārija iekšējiem kontiem un datiem un tādas trešās personas kontiem un datiem, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas turēšanas funkcijas.”;

ii)

pievieno šādu otro daļu:

“Attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktu saskaņošanas biežumu nosaka, pamatojoties uz:

a)	PVKIU parasto tirdzniecības darbību;

b)	visiem darījumiem, kas notiek ārpus parastās tirdzniecības darbības;

c)	visiem darījumiem, kas notiek jebkura cita klienta labā, kura aktīvus trešā persona tur tajā pašā finanšu instrumentu kontā kā PVKIU aktīvus.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja depozitārijs savas glabāto aktīvu glabāšanas funkcijas ir deleģējis trešai personai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam, uz to joprojām attiecas 1. punkta a) līdz e) apakšpunkta prasības. Depozitārijs arī nodrošina, ka trešā persona atbilst 1. punkta b) līdz g) apakšpunkta prasībām;”;

regulas 15. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Līgumā, ar kuru depozitārijs ieceļ trešo personu, lai tā turētu glabāšanā minētā depozitārija PVKIU klientu aktīvus, iekļauj vismaz šādus noteikumus:

garantiju attiecībā uz depozitārija tiesībām uz informāciju, pārbaudēm un piekļuvi attiecīgajiem tādas trešās personas uzskaites datiem un finanšu instrumentu kontiem, kas tur glabāšanā aktīvus, lai depozitāriji varētu pildīt savus uzraudzības un uzticamības pārbaudes pienākumus un jo īpaši, lai depozitārijs varētu:

i)	identificēt visas vienības glabāšanas ķēdē;

ii)

pārliecināties, ka identificēto finanšu instrumentu daudzums, kuri ir reģistrēti finanšu instrumentu kontos, kas ir atvērti depozitārija reģistros PVKIU vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kuri rīkojas PVKIU vārdā, atbilst to identificēto finanšu instrumentu daudzumam, kurus trešā persona tur glabāšanā minēta PVKIU labā, kā reģistrēts finanšu instrumentu kontā, kas ir atvērts trešās personas reģistros;

iii)

pārliecināties, ka identificēto finanšu instrumentu daudzums, kuri ir reģistrēti un tiek turēti finanšu instrumentu kontā, kas trešās personas vārdā tā klientu labā ir atvērts emitenta centrālo vērtspapīru depozitārijā (CVD) vai tā pārstāvniecībā, atbilst identificēto finanšu instrumentu daudzumam, kuri ir reģistrēti finanšu instrumentu kontos, kas depozitārija reģistros ir atvērti katra tā PVKIU klienta vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU labā;

b)	sīkākas ziņas par līdzvērtīgām tiesībām un pienākumiem, kas saskaņoti starp trešo personu un citu trešo personu gadījumā, ja glabāšanas funkcijas tiek deleģētas šai citai trešai personai.”;

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja turēšanas funkcijas ir pilnīgi vai daļēji deleģētas trešai personai, depozitārijs nodrošina, ka trešā persona, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas turēšanas funkcijas, rīkojas saskaņā ar minētās direktīvas 22.a panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto nošķiršanas pienākumu, nodrošinot un pārbaudot, vai trešā persona:

pareizi reģistrē visus finanšu instrumentus, kuri ir identificēti finanšu instrumentu kontā, kas ir atvērts trešās personas reģistros, lai turētu glabāšanā finanšu instrumentus depozitārija klientu labā, izslēdzot depozitārija un trešās personas, un citu trešās personas klientu īpašumtiesību finanšu instrumentus, lai depozitārijs varētu saskaņot identificēto finanšu instrumentu daudzumu, kuri ir reģistrēti kontos, kas depozitārija reģistros ir atvērti katra tā PVKIU klienta vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU labā;

b)	uztur visus vajadzīgos datus un finanšu instrumentu kontus, lai depozitārijs varētu jebkurā brīdī un nekavējoties atšķirt depozitārija klientu aktīvus no trešās personas pašas aktīviem, citu trešās personas klientu aktīviem un tādiem aktīviem, ko depozitārijs tur paša kontā;

glabā visus vajadzīgos datus un finanšu vērtspapīru kontus tā, ka tiek nodrošināta to precizitāte un jo īpaši to atbilstība aktīviem, kas tiek turēti depozitārija PVKIU klientu labā, un uz šā pamata depozitārijs var jebkurā brīdī noteikt minēto aktīvu precīzo būtību, atrašanās vietu un īpašumtiesību stāvokli;

d)	sniedz depozitārijam paziņojumu regulāri un ikreiz, kad notiek apstākļu izmaiņas, sīki uzskaitot depozitārija PVKIU klientu aktīvus;

cik bieži vien vajadzīgs, veic saskaņošanu starp tā finanšu instrumentu kontiem un iekšējo uzskaiti un tādas trešās personas uzskaiti, kurai tas deleģējis glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Saskaņošanas biežumu nosaka saskaņā ar 13. panta 1. punktu;

f)	ir ieviesis atbilstošu organizatorisko kārtību, lai novērstu finanšu instrumentu zaudējumu vai vērtības samazināšanās risku, vai ar tiem saistīto tiesību samazināšanās risku finanšu instrumentu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ;

glabā PVKUI naudas līdzekļus trešajā valstī apstiprinātas centrālās bankas vai kredītiestādes kontā vai kontos, ja PVKUI piederības dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgās trešās valsts kredītiestādēm piemērotās prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 4. punkta c) apakšpunktu.”;

regulas 17. pantu groza šādi:

2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“saņem juridisku atzinumu, ko sniegusi fiziska vai juridiska persona, kur apstiprināts, ka piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos ir atzīta depozitārija klientu aktīvu nošķiršana no trešās personas aktīviem, no citu trešās personas klientu aktīviem un no aktīviem, kurus trešā persona tur ir depozitārija paša kontā, un ka maksātnespējas gadījumā depozitārija PVKUI klientu aktīvi nav trešās personas īpašuma daļa un nav pieejami sadalei starp trešās personas, kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, kreditoriem vai nav pieejami pārdošanai to labā;”

b)	2. punktā svītro d) un e) apakšpunktu;

c)	svītro 3. punktu.

regulas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība pierāda PVKIU piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ka ir apmierināta ar depozitārija iecelšanu un ka iecelšana veikta atbilstīgi PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēm. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina PVKIU piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei piekļuvi pie dokumentārajiem pierādījumiem, kas minēti 2. punktā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(2) Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2016/438, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz depozitāriju pienākumiem (OV L 78, 24.3.2016., 11. lpp.).

(3) EVTI atzinums, 20.7.2017., 34 45 277.

30.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/10

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1620

(2018. gada 13. jūlijs),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 460. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2) būtu jāgroza, lai uzlabotu saskaņotību ar starptautiskajiem standartiem un sekmētu kredītiestāžu efektīvāku likviditātes pārvaldību.

(2)

Konkrētāk, lai pienācīgi ņemtu vērā darbības, ko veic kredītiestādes, kas darbojas ārpus Savienības, būtu jāatceļ visas prasības par minimālo emisijas apmēru, ko piemēro likvīdajiem aktīviem, kurus meitasuzņēmums tur trešā valstī, lai šādus aktīvus varētu atzīt konsolidācijas nolūkos. Pretējā gadījumā mātesuzņēmums varētu saskarties ar likvīdo aktīvu nepietiekamību konsolidētā līmenī, jo no meitasuzņēmuma izrietošā likviditātes prasība trešā valstī tiktu iekļauta konsolidētās likviditātes prasībā, savukārt attiecīgie aktīvi, kurus minētais meitasuzņēmums glabā, lai izpildītu tā likviditātes prasību trešajā valstī, tiktu izslēgti no konsolidētās likviditātes prasības. Tomēr meitasuzņēmuma aktīvi trešā valstī būtu jāatzīst tikai līdz neto likviditātes izejošās naudas plūsmas līmenim spriedzes apstākļos, kuras rodas konkrētajā valūtā, kurā šie aktīvi ir denominēti, un kuras izriet no tā paša meitasuzņēmuma. Turklāt, tāpat kā attiecībā uz jebkuriem citiem trešo valstu aktīviem, šie aktīvi būtu jāatzīst tikai tad, ja tie ir uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

(3)

Tiek atzīts, ka centrālās bankas var nodrošināt likviditāti savā valūtā un ka centrālās bankas kredītreitingam ir mazāka nozīme likviditātes nolūkiem nekā maksātspējas nolūkiem. Tā rezultātā un lai ciešāk pielāgotu Deleģētās regulas (ES) 2015/61 noteikumus starptautiskajam standartam un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus kredītiestādēm, kas darbojas starptautiskā mērogā, rezerves, ko trešās valsts meitasuzņēmums vai Savienības kredītiestādes filiāle tur centrālajā bankā trešā valstī, kurai norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu, būtu jāuzskata par 1. līmeņa likvīdiem aktīviem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Konkrētāk, minētajām rezervēm vajadzētu būt atbilstīgām, ja kredītiestāde jebkurā brīdī spriedzes periodos ir tiesīga tās izņemt, kā arī ja nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti nolīgumā starp trešās valsts uzraudzības iestādi un centrālo banku, kurā rezerves tiek glabātas, vai trešās valsts piemērojamajos noteikumos. Tomēr šīs rezerves būtu jāspēj atzīt par 1. līmeņa aktīviem tikai tādēļ, lai segtu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos, kuras rodas tajā pašā valūtā, kurā ir denominētas rezerves.

(4)

Ir lietderīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 (3). Minētajā regulā ir iekļauti kritēriji, lai noteiktu, vai vērtspapīrošanu var noteikt kā vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (“VPS”) vērtspapīrošanu. Tā kā minētie kritēriji nodrošina, ka VPS vērtspapīrošanas ir kvalitatīvas, tās būtu arī jāizmanto, lai noteiktu, kuras vērtspapīrošanas ir jāatzīst par augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem likviditātes seguma prasības aprēķināšanai. Tāpēc vērtspapīrošanas būtu uzskatāmas par atbilstīgiem 2.B līmeņa aktīviem Deleģētās regulas (ES) 2015/61 nolūkā, ja tās atbilst visām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2017/2402, papildus tiem kritērijiem, kas jau paredzēti Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un kas konkrēti attiecas uz to likviditātes īpašībām.

(5)

Deleģētās regulas (ES) 2015/61 īstenošanai nebūtu jākavē monetārās politikas efektīva nodošana ekonomikai. Paredzams, ka darījumi ar ECB vai kādas dalībvalsts centrālo banku var tikt pagarināti smagas spriedzes apstākļos. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai atbrīvot likvidēšanas mehānismu no likviditātes rezervju aprēķināšanas attiecībā uz nodrošinātiem darījumiem ar ECB vai tās dalībvalsts centrālo banku, kurā darījumi ietver augstas kvalitātes likvīdus aktīvus attiecībā uz vismaz vienu katra darījuma posmu un kuru termiņš beigsies nākamo 30 kalendāro dienu laikā. Tomēr kompetentajai iestādei būtu jānosaka pienākums pirms atbrīvojuma piešķiršanas apspriesties ar centrālo banku, kas ir darījumu partneris darījumā, kā arī ar ECB, ja šī centrālā banka ir Eurosistēmas centrālā banka. Turklāt atbrīvojumam būtu jāpiemēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no iespējamas regulējuma arbitrāžas vai nevēlamiem stimuliem kredītiestādēm. Visbeidzot, lai Savienības noteikumus ciešāk saskaņotu ar starptautisko standartu, ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, atvasināto instrumentu darījumos saņemtais nodrošinājums būtu jāizslēdz no likvidēšanas mehānisma.

(6)

Turklāt režīms, ko piemēro izejošo un ienākošo naudas plūsmu likmēm attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo), līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repo) un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, būtu pilnībā jāsaskaņo ar starptautiskā standarta pieeju likviditātes seguma rādītājam, ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (“BCBS”). Konkrētāk, izejošo skaidras naudas plūsmu aprēķinam vajadzētu būt tieši saistītam ar darījuma pagarinājuma likmi (saskaņotam ar sniegtā nodrošinājuma diskontu, ko piemēro naudas saistībām, kā tas noteikts Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standartā), nevis ar pamatā esošā nodrošinājuma likviditātes vērtību.

(7)

Ņemot vērā radušās atšķirīgas interpretācijas, ir svarīgi precizēt dažādus Deleģētās regulas (ES) 2015/61 noteikumus, jo īpaši attiecībā uz likviditātes seguma prasības izpildi; to aktīvu atbilstīgumu rezervei, kas iekļauti portfelī, kurš ir pieejams, lai iegūtu finansējumu saskaņā ar nepiešķirtajām iespējām, ko pārvalda centrālā banka, un KIU un noguldījumu, kā arī cita finansējuma kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās atbilstīgumu rezervei; papildu likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķinu citiem produktiem un pakalpojumiem; preferenciāla režīma piešķiršanu grupas iekšējām kredītiespējām un likviditātes iespējām; īsās pozīcijas apstrādi; un tādu naudas līdzekļu atzīšanu, kuri pienākas no vērtspapīriem, kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā,

(8)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/61,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2015/61 groza šādi:

regulas 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

trešās valsts aktīvus, kurus tur meitasuzņēmums trešā valstī, var atzīt par likvīdiem aktīviem konsolidācijas nolūkā, ja tie ir uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, kuros noteikta likviditātes seguma prasība, un tie atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i)	aktīvi atbilst visām šīs regulas II sadaļā noteiktajām prasībām;

ii)	aktīvi neatbilst konkrētām šīs regulas II sadaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz to emisijas apjomu, bet atbilst visām pārējām tur noteiktajām prasībām.

Aktīvus, kas ir atpazīstami saskaņā ar ii) apakšpunktu, var atzīt tikai līdz neto likviditātes izejošās naudas plūsmas summai spriedzes apstākļos, kuras rodas konkrētajā valūtā, kurā tie ir denominēti, un kuras izriet no tā paša meitasuzņēmuma;”;

regulas 3. pantu groza šādi:

a)	panta 8. un 9. punktu svītro;

11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.

“spriedze” nozīmē pēkšņu vai būtisku kredītiestādes maksātspējas vai likviditātes pozīcijas pasliktināšanos tirgus apstākļu izmaiņu vai ļoti specifisku faktoru dēļ, kuru rezultātā rodas būtisks risks, ka kredītiestāde vairs nespēs izpildīt savas saistības, kuru termiņš beigsies nākamo 30 kalendāro dienu laikā;”;

regulas 4. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Kredītiestādes aprēķina un uzrauga savu likviditātes seguma rādītāju pārskata sniegšanas valūtā attiecībā uz visiem posteņiem neatkarīgi no to faktiskās valūtas denominācijas.

Turklāt kredītiestādes atsevišķi aprēķina un uzrauga savu likviditātes seguma rādītāju konkrētiem posteņiem šādi:

a)	attiecībā uz posteņiem, kuriem piemēro atsevišķu ziņošanu valūtā, kas nav pārskata sniegšanas valūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punkta noteikumiem, kredītiestādes atsevišķi aprēķina un uzrauga to likviditātes seguma rādītāju šajā citā valūtā;

attiecībā uz posteņiem, kas denominēti pārskata sniegšanas valūtā, ja kopējā summa saistībām, kuras denominētas valūtā, kas nav pārskata sniegšanas valūta, ir vienāda ar vai lielāka par 5 % no kredītiestādes kopējām saistībām, neņemot vērā regulējošām prasībām atbilstošo kapitālu un ārpusbilances posteņus, kredītiestādes atsevišķi aprēķina un uzrauga to likviditātes seguma rādītāju pārskata sniegšanas valūtā.

Kredītiestādes sniedz pārskatu attiecīgajai kompetentajai iestādei par likviditātes seguma rādītāju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.”;

b)	pievieno šādu 6. punktu: “6. Kredītiestādes neveic likvīdo aktīvu un ienākošo un izejošo naudas plūsmu dubultu uzskaiti.”;

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Aktīvi ir kredītiestādes glabāts vai a) apakšpunktā minētā portfelī iekļauts īpašums, tiesības, pilnvarojums vai līdzdalības daļa bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Šajā nolūkā aktīvu uzskata par neapgrūtinātu, ja tas nav pakļauts nekādiem juridiskiem, līgumiskiem, regulatīviem vai citiem ierobežojumiem, kas kredītiestādei neļautu aktīvu likvidēt, pārdot, pārvest, cedēt vai vispārīgi no tā atbrīvoties ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu turpmāko 30 kalendāro dienu laikā. Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:

portfelī iekļauti aktīvus, kas ir uzreiz pieejami kā nodrošinājums, lai iegūtu papildu finansējumu saistībā ar piešķirtām, bet finansējumu vēl nesaņēmušām kredītiespējām, kas ir pieejamas kredītiestādei, vai, ja portfeli apkalpo centrālā banka, saistībā ar piešķirtām, bet finansējumu vēl nesaņēmušām kredītiespējām, kas ir pieejamas kredītiestādei. Šis punkts ietver aktīvus, kurus kredītiestāde noguldījusi centrālajā iestādē kooperatīvā tīklā vai institucionālā aizsardzības shēmā. Kredītiestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, pamatojoties uz 2. nodaļā izklāstīto likviditātes klasifikāciju pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs;

b)	aktīvus, kurus kredītiestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu, lai mazinātu kredītrisku aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu vai vērtspapīru finansēšanas darījumos, un no kuriem kredītiestāde var atbrīvoties.”;

panta 4. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

cita kredītiestāde, ja vien nav izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

i)	emitents ir publiskā sektora struktūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu;

ii)	aktīvs ir segta obligācija, kas minēta 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā vai 11. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, vai 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

iii)	aktīvs pieder kategorijai, kas aprakstīta 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā;”;

ii)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)	jebkura cita sabiedrība, kas kā savu galveno darījumdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām. Šā panta piemērošanas nolūkā īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, nav iekļauta šajā punktā minēto struktūru vidū.”;

panta 7. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa)	riska darījumiem ar centrālām valdībām saskaņā ar 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu;”;

regulas 8. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)	riska darījumiem ar centrālām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu;”;

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ieviešot iekšējas sistēmas un kontroles nolūkā likviditātes pārvaldības struktūrvienībai nodrošināt efektīvu operatīvo kontroli, lai jebkurā brīdī 30 kalendāro dienu spriedzes periodā līdzdalību likvīdos aktīvos varētu pārvērst naudā un piekļūt iespējamajiem līdzekļiem, nenonākot tiešā pretrunā ar pašreizējām darījumdarbības vai riska pārvaldības stratēģijām. Proti, aktīvu neiekļauj likviditātes rezervēs, ja aktīva pārvēršana naudas izteiksmē bez aizvietošanas 30 kalendāro dienu spriedzes periodā noņemtu riska ierobežošanas pozīciju, kas radītu atklātu riska pozīciju, pārsniedzot attiecīgās kredītiestādes iekšējos ierobežojumus;”;

regulas 10. pantu groza šādi:

panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

kredītiestādes rezerves centrālajā bankā, kas minēta i) vai ii) punktā, ar noteikumu, ka kredītiestāde jebkurā brīdī spriedzes periodos ir tiesīga izņemt šādas rezerves un ka nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti nolīgumā starp kredītiestādes kompetento iestādi un centrālo banku, kurā tiek glabātas rezerves, vai trešās valsts piemērojamajos noteikumos.

Šajā punktā piemēro turpmāk norādīto:

—	ja rezerves tur meitas kredītiestāde, izņemšanas nosacījumus precizē attiecīgā gadījumā nolīgumā starp meitas kredītiestādes dalībvalsts vai trešās valsts kompetento iestādi un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos,

—	ja rezerves tur filiāle, izņemšanas nosacījumus precizē attiecīgā gadījumā nolīgumā starp tās dalībvalsts vai trešās valsts kompetento iestādi, kurā šī filiāle atrodas, un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos;”;

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

šādi aktīvi:

i)	aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē trešās valsts centrālā valdība vai centrālā banka, kurai norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu;

ii)

kredītiestādes rezerves centrālajā bankā, kas minēta i) un ii) punktā ar noteikumu, ka kredītiestāde jebkurā brīdī spriedzes periodos ir tiesīga izņemt minētās rezerves, un ar noteikumu, ka nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti vai nu nolīgumā starp attiecīgās trešās valsts kompetento iestādi un centrālo banku, kurā tiek glabātas rezerves, vai minētās trešās valsts piemērojamajos noteikumos.

ii) apakšpunkta nolūkos piemēro turpmāk norādīto:

—	ja rezerves tur meitas kredītiestāde, izņemšanas nosacījumus precizē vai nu nolīgumā starp meitas kredītiestādes trešās valsts kompetento iestādi un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos,

—	ja rezerves tur filiāle, izņemšanas nosacījumus precizē vai nu nolīgumā starp tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā šī filiāle atrodas, un centrālo banku, kurā rezerves tiek turētas, vai trešās valsts piemērojamos noteikumos.

Tādu aktīvu kopējā summa, uz kuriem attiecas pirmās daļas i) un ii) punkts, un kas ir denominēti konkrētajā valūtā, kurus kredītiestāde var atzīt par 1. līmeņa aktīviem, nepārsniedz kredītiestādes neto likviditātes izejošo naudas plūsmu, kuras rodas tajā pašā valūtā, summu spriedzes apstākļos.

Turklāt, ja daži vai visi aktīvi, uz kuriem attiecas pirmās daļas i) un ii) punkts, ir denominēti valūtā, kas nav attiecīgās trešās valsts vietējā valūta, kredītiestāde šos aktīvus var atzīt par 1. līmeņa aktīviem tikai līdz tādai kredītiestādes neto likviditātes izejošo naudas plūsmu, kuras rodas attiecīgajā ārvalsts valūtā, summai spriedzes apstākļos, kas ir līdzvērtīgs kredītiestādes darījumiem jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku;”;

panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem vai, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi daļēju atbrīvojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pēdējā daļā, minētajā daļā norādītajiem nosacījumiem”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju tirgus vērtībai piemēro vismaz 7 % diskontu. Ja vien nav norādīts citādi attiecībā uz kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļām vai ieguldījumiem 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, atlikušo 1. līmeņa aktīvu vērtībai netiek pieprasīts diskonts.”;

regulas 11. pantu groza šādi:

1. punkta c) apakšpunkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

1. punkta d) apakšpunkta iv) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“iv)

regulas 13. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu uzskatāmi kā 2.B līmeņa vērtspapīrošana, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

a)	apzīmējumu “VPS” vai “vienkāršs, pārredzams un standartizēts” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši attiecas uz minētajiem terminiem, ir atļauts izmantot vērtspapīrošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 (*1), un tas tiek šādi izmantots;

b)	ir izpildīti šā panta 2. punktā un 10.–13. punktā noteiktie kritēriji.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).”;"

panta 2. punktu groza šādi:

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)	“šai pozīcijai ir piešķirts norīkotas ĀKNI kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 264. pantu vai līdzvērtīga kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;”

“pozīcija ir vērtspapīrošanas visaugstākās prioritātes laidienā vai laidienos, un tai šī visaugstākā prioritāte nepārtraukti piemīt visā darījuma dzīves ciklā. Šiem mērķiem laidienu uzskata par visaugstākās prioritātes laidienu, ja pēc paziņojuma par tiesību izmantošanu un – attiecīgā gadījumā – paziņojuma par tūlītēju samaksu izsniegšanas attiecīgais laidiens attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumu saņemšanu nav pakārtots citiem tā paša vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas laidieniem, neņemot vērā summas, kas pienākas par procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksām vai citiem līdzīgiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 6. punktu;”;

ii)	svītro c) līdz f) apakšpunktu un h) līdz k) apakšpunktu;

iii)

punkta g) apakšpunktu groza šādi:

a)	ar šādu tekstu aizstāj ievadtekstu: “vērtspapīrošanas pozīcija ir nodrošināta ar pamatā esošo riska darījumu portfeli, un minētie pamatā esošie riska darījumi visi pieder tikai vienai no turpmāk minētajām apakškategorijām, vai arī tos veido i) un ii) punktā minēto mājokļa kredītu kombinācija:”;

apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv)

kredīti automašīnu iegādei un nomas līgumi kredīta vai nomas ņēmējiem, kas ir iedibināti vai ir rezidenti dalībvalstī. Šiem mērķiem kredīti automašīnu iegādei un nomas līgumi ietver kredītus vai nomas līgumus, lai finansētu mehāniskos transportlīdzekļus vai piekabes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 11. un 12. punktā (*2), lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktorus, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 (*3), divu riteņu motociklus vai trīsriteņu motociklus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 (*4), vai kāpurķēžu transportlīdzekļus, kuri minēti Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Šie kredīti vai nomas līgumi var ietvert papildu apdrošināšanas produktus un pakalpojumus vai transportlīdzekļa papildu daļas un – attiecībā uz nomu – iznomāto transportlīdzekļu atlikušo vērtību. Visi portfelī iekļautie kredīti un nomas līgumi ir nodrošināti ar pirmā ranga prasību vai nodrošinājumu attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli vai ar pienācīgu garantiju par labu īpašam nolūkam dibinātai vienībai, kas veic vērtspapīrošanu, piemēram, noteikumu par īpašumtiesību saglabāšanu;

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.)."

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.)."

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).”;"

c)	panta 3. līdz 9. punktu svītro;

regulas 15. pantu groza šādi:

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ja kredītiestāde nav informēta par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tā pamatā esošo aktīvu likviditātes līmeņa noteikšanas vajadzībām un piemērota diskonta piešķiršanas minētajiem aktīviem vajadzībām pieņem, ka KIU likvīdajos aktīvos iegulda līdz pilnvarā atļautajai maksimālajai summai tādā pašā augošā secībā kā minētie likvīdie aktīvi ir klasificēti 2. punkta piemērošanas nolūkā, sākot ar tiem aktīviem, kas minēti 2. punkta h) apakšpunktā, un augošā secībā līdz ir sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža;”;

b)	panta 4. punktā pievieno šādu daļu: “Depozitārās iestādes vai KIU pārvaldes sabiedrības aprēķinu pareizību, nosakot KIU daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtību un diskontus, vismaz reizi gadā apstiprina ārējais revidents.”;

10)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Noguldījumi un cits finansējums kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās

1. Ja kredītiestāde pieder pie tāda tipa institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, pieder tīklam, kas varētu pretendēt uz minētās regulas 10. pantā paredzēto atbrīvojumu, vai kooperatīvajam tīklam dalībvalstī, kredītiestādes pieprasījuma noguldījumus centrālajā iestādē var uzskatīt par likvīdiem aktīviem, ja vien centrālā iestāde, kas saņem šos noguldījumus, neuzskata tos par operacionālajiem noguldījumiem. Ja noguldījumus uzskata par likvīdiem aktīviem, tiem piemēro attiecīgu režīmu saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:

ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē šo shēmu vai tīklu, centrālai iestādei ir noteikts pienākums glabāt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai konkrētas kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu uzskata par tā paša līmeņa vai kategorijas likvīdajiem aktīviem;

b)	ja centrālajai iestādei nav noteikts pienākums glabāt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu uzskata par 2.B līmeņa aktīviem un atlikušajai summai piemēro minimālo diskontu 25 % apmērā.

2. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē vienu no 1. punktā aprakstītajiem tīkliem vai shēmām, kredītiestādei 30 kalendāro dienu laikā ir pieeja centrālās iestādes vai citas tam pašam tīklam vai shēmai piederošas iestādes neizmantotam likviditātes finansējumam, šādu finansējumu uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, ciktāl tas nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem un to neapstrādā saskaņā ar 34. panta noteikumiem. Minimālo diskontu 25 % apmērā piemēro neizmantotajai likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.”;

11)

regulas 17. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Prasības, kas izklāstītas 1. punktā, piemēro pēc tam, kad ir veikta korekcija, ņemot vērā to, kādu ietekmi uz likvīdo aktīvu krājumu rada nodrošinātais finansējums, nodrošināti aizdevumi vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, izmantojot likvīdos aktīvus attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu, ja darījumu termiņš ir 30 kalendārās dienas pēc tam, kad atskaitīti jebkādi piemērojamie diskonti, un ar nosacījumu, ka kredītiestāde ir izpildījusi 8. pantā noteiktās operacionālās prasības.”;

pievieno šādu 4. punktu:

“4. Kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, pilnībā vai daļēji piešķirt atbrīvojumu no 2. un 3. punkta piemērošanas attiecībā uz vienu vai vairākiem nodrošinātiem finansēšanas, nodrošinātiem kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kuros izmanto likvīdos aktīvus attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu un kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	darījumu partneris konkrētajā darījumā vai darījumos ir ECB vai dalībvalsts centrālā banka;

b)	pastāv ārkārtas apstākļi, kuri rada sistēmisku risku, kas ietekmē banku nozari vienā vai vairākās dalībvalstīs;

c)	kompetentā iestāde pirms atbrīvojuma piešķiršanas apspriežas ar centrālo banku, kas ir darījumu partneris darījumā vai darījumos, kā arī ar ECB, ja šī centrālā banka ir Eurosistēmas centrālā banka.”;

pievieno šādu 5. punktu:

“5. EBI līdz 2020. gada 19. novembris ziņo Komisijai par 2. līdz 4. punktā izklāstītā likvidēšanas mehānisma tehnisko piemērotību un par to, vai tam varētu būt kaitīga ietekme uz kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, darījumdarbību un riska profilu, uz finanšu tirgu stabilitāti un pareizu darbību, uz ekonomiku vai uz monetārās politikas nodošanu ekonomikai. Šajā ziņojumā novērtē iespēju mainīt 2. līdz 4. punktā izklāstīto likvidēšanas mehānismu, un, ja EBI konstatē, ka pašreizējais likvidēšanas mehānisms nav tehniski piemērots vai ka tam ir negatīva ietekme, tai būtu jāiesaka alternatīvi risinājumi un jānovērtē to ietekme.

Komisija ņem vērā EBI ziņojumu, kas minēts iepriekšējā daļā, sagatavojot jebkādu turpmāku deleģēto aktu saskaņā ar pilnvarojumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantā.”;

12)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Atvasināto instrumentu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaits

1. Kredītiestādes no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem ar darījumu partneriem un no kredīta atvasinātajiem instrumentiem izrietošās likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuras ir sagaidāmas 30 kalendāro dienu laikā, aprēķina uz neto pamata, ja pastāv savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kas atbilst minētās regulas 295. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktajām prasībām, kredītiestādes neto apmērā aprēķina izejošās un ienākošās naudas plūsmas no atvasināto instrumentu darījumiem ārvalstu valūtā, kas ietver vienlaicīgu (vai tajā pašā dienā) pilnīgu apmaiņu ar pamatsummām, pat ja uz minētajiem darījumiem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

3. Šā panta piemērošanas nolūkā par neto pamatu uzskata nākamo 30 kalendāro dienu laikā sniedzamo vai saņemamo neto nodrošinājumu. Tomēr attiecībā uz nodrošinājumu, kas saņemams nākamo 30 kalendāro dienu laikā, par neto pamatu minēto neto nodrošinājumu uzskata tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	nodrošinājums, kad tas tiks saņemts, būs uzskatāms par likvīdu aktīvu saskaņā ar šīs regulas II sadaļu;

b)	kredītiestādei būs likumīgas tiesības un rīcībspēja atkārtoti izmantot nodrošinājumu, kad tas tiks saņemts.”;

13)

regulas 22. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)	aktuālās neatmaksātās summas stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem un citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ko nosaka saskaņā ar 24. un 25. pantu;

citu saistību aktuālās neatmaksātās summas, kuru termiņš ir iestājies, kuras emitents vai finansējuma devējs var pieprasīt izmaksāt vai attiecībā uz kurām finansējuma devējs var sagaidīt, ka kredītiestāde saistības, ko aprēķina saskaņā ar 27., 28. un 31.a pantu, atmaksās nākamo 30 kalendāro dienu laikā;”;

b)	pievieno šādu 3. punktu: “3. Uz likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķināšanu saskaņā ar 1. punktu attiecas jebkāds savstarpēji atkarīgu ienākošo naudas plūsmu ieskaits, kas ir apstiprināts saskaņā ar 26. pantu.”;

14)

regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kredītiestādes regulāri novērtē likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamību un potenciālo apmēru 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nav minēti 27.–31.a pantā un ko tās piedāvā vai kuru sponsori tās ir, vai ko potenciālie pircēji uzskatītu par saistītiem ar kredītiestādēm. Minētie produkti vai pakalpojumi cita starpā ietver:

a)	citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp nepiešķirtas finansējuma iespējas;

b)	neizmantotus aizdevumus un avansus korporatīvajiem darījumu partneriem;

c)	piešķirtus, bet vēl neizmantotus hipotekāros aizdevumus;

d)	kredītkartes;

e)	konta pārtēriņa iespējas;

f)	plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar esošu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai jaunu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu pagarināšanu;

g)	no atvasinātiem instrumentiem izrietošus maksājumus, izņemot līgumus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un kredīta atvasinātos instrumentus;

h)	tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītus produktus.”;

15)

regulas 25. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	noguldījumu konts ir pieejams tikai internetā;”;

16)	Regulas 26. panta beigās pievieno šādu tekstu: “Kompetentās iestādes informē EBI par to, kuras iestādes gūst labumu no izejošo naudas plūsmu ieskaita ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar šo pantu. EBI var pieprasīt apliecinošus dokumentus.”;

17)

regulas 28. pantu groza šādi:

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Kredītiestādes saistības, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kuras izriet no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, reizina ar:

0 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 10. pantā minētas 1. līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas minētas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

b)	7 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētas kategorijas likvīdiem aktīviem;

c)	15 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 11. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 11. pantā minētas 2.A līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

d)	25 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

e)	30 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

f)	35 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

g)	50 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri, lai gan tos izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 12. panta 1. punkta b), c) vai f) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

minimālā diskonta procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. un 3. punktu, ja tie ir nodrošināti ar KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kuras, lai gan tās izmanto kā nodrošinājumu minētajiem darījumiem, saskaņā ar 7. un 15. pantu būtu uzskatāmi par tāda paša līmeņa likvīdiem aktīviem kā pamatā esošie aktīvi;

i)	100 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, uz kuriem neattiecas neviens no šā punkta a) līdz h) apakšpunktam.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja darījumu partneris konkrētajā nodrošinātās kreditēšanas vai kapitāla tirgus darījumā ir kredītiestādes vietējā centrālā banka, izejošās naudas plūsmas likme ir 0 %. Tomēr gadījumos, kad darījumu veic, izmantojot dalībvalsts centrālās bankas filiāli vai tādas trešās valsts centrālās bankas filiāli, kurā šī filiāle atrodas, 0 % izejošās naudas plūsmas likmi piemēro tikai tad, ja filiālei ir tāda pati piekļuve centrālās bankas likviditātei, tostarp spriedzes periodos, kāda ir kredītiestādēm, kas ir inkorporētas minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz nodrošinātiem kreditēšanas vai kapitāla tirgus darījumiem, kuriem saskaņā ar pirmo daļu izejošās naudas plūsmas likmei vajadzētu būt lielākai par 25 %, izejošās naudas plūsmas likme ir 25 %, ja darījumu partneris ir atbilstīgs darījumu partneris.

4. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi un citi līdzīga veida darījumi, kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā, rada izejošās naudas plūsmas, ja aizņemtajam aktīvam saskaņā ar 2. nodaļu piemēro zemāku diskontu nekā aizdotajam aktīvam. Izejošo naudas plūsmu aprēķina, reizinot aizdotā aktīva tirgus vērtību ar starpību starp izejošās naudas plūsmas likmi, kuru piemēro aizdotajam aktīvam, un izejošās naudas plūsmas likmi, kuru piemēro aizņemtajam aktīvam, ko nosaka saskaņā ar 3. punktā noteiktajām likmēm. Šā aprēķina vajadzībām tiem aktīviem, kas nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, piemēro 100 % diskontu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja darījumu partneris konkrētajā nodrošinājuma mijmaiņas vai citā līdzīga veida darījumā ir kredītiestādes vietējā centrālā banka, izejošās naudas plūsmas likme, kas jāpiemēro aizņemtā aktīva tirgus vērtībai, ir 0 %. Tomēr gadījumos, kad darījumu veic, izmantojot dalībvalsts centrālās bankas filiāli vai tādas trešās valsts centrālās bankas filiāli, kurā šī filiāle atrodas, 0 % izejošās naudas plūsmas likmi piemēro tikai tad, ja filiālei ir tāda pati piekļuve centrālās bankas likviditātei, tostarp spriedzes periodos, kāda ir kredītiestādēm, kas ir inkorporētas minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem vai citiem līdzīga veida darījumiem, kuriem saskaņā ar pirmo daļu izejošās naudas plūsmas likmei vajadzētu būt lielākai par 25 %, izejošās naudas plūsmas likme, kas piemērojama aizņemtā aktīva tirgus vērtībai, ir 25 %, ja darījumu partneris ir atbilstīgs darījumu partneris.”;

pantam pievieno šādu 7., 8. un 9. punktu;

“7. Attiecībā uz aktīviem, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā, pieņem, ka tie ir pilnībā likvidēti, kas izraisa likvīdo aktīvu izejošās naudas plūsmas 100 % apmērā, ja vien kredītiestādei nepieder aizņemtie aktīvi un ja šie aizņemtie aktīvi nav daļa no kredītiestādes likviditātes rezervēm.

8. Šā panta piemērošanas nolūkā “iekšzemes centrālā banka” ir jebkura no turpmāk minētajām centrālajām bankām:

a)	jebkura Eurosistēmas centrālā banka, kurā kredītiestādes piederības dalībvalsts ir pieņēmusi euro kā savu valūtu;

b)	kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā banka, ja šī dalībvalsts nav pieņēmusi euro kā savu valūtu;

c)	tās trešās valsts centrālā banka, kurā kredītiestāde ir inkorporēta.

9. Šā panta piemērošanas nolūkā “atbilstīgs darījumu partneris” ir jebkurš no turpmāk minētajiem darījumu partneriem:

a)	kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā valdība, publiskā sektora struktūra, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;

b)	tās dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, publiskā sektora struktūra, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, kurā kredītiestāde ir inkorporēta attiecībā uz minētās kredītiestādes veiktajiem darījumiem;

c)	daudzpusējās attīstības banka.

Tomēr publiskā sektora struktūras, reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes par atbilstīgu darījuma partneri var uzskatīt vienīgi tad, ja tām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. vai 116. pantu ir attiecīgā gadījumā piešķirta 20 % vai zemāka riska pakāpe.”;

18)

regulas 29. panta 2. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils pēc tam, kad ir piemērota zemākā izejošās naudas plūsmas likme, kas ierosināta saskaņā ar 1. punktu, un ir piemērota ienākošās naudas plūsmas likme, kas minēta attiecīgā punkta c) apakšpunktā;”;

minētā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņem vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profilu.”;

19)

regulas 30. pantu groza šādi:

panta 2. līdz 5. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Kredītiestāde aprēķina un paziņo kompetentajai iestādei papildu izejošo naudas plūsmu visiem noslēgtajiem līgumiem, ja, būtiski pasliktinoties kredītiestādes kredītkvalitātei, līguma nosacījumi 30 kalendāro dienu laikā ir radījuši papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas vai nepieciešamību pēc papildu nodrošinājuma. Kredītiestāde par šo izejošo naudas plūsmu kompetento iestādi informē, vēlākais, iesniedzot pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu. Ja kompetentā iestāde šādu izejošo naudas plūsmu uzskata par būtisku saistībā ar kredītiestādes potenciālajām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, tā pieprasa, lai kredītiestāde tādiem līgumiem pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilstu papildu nodrošinājuma vajadzībām vai izejošajām naudas plūsmām, kuras izriet no kredītiestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās, un kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazemināšanai par trim pakāpēm. Kredītiestāde minētajam papildu nodrošinājumam vai izejošajām naudas plūsmām piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestāde regulāri pārskata šīs būtiskās pasliktināšanās apmēru, ņemot vērā ar noslēgtajiem līgumiem saistītos aspektus, un šā pārskata rezultātus dara zināmus kompetentajai iestādei.

3. Kredītiestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz kredītiestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, ja šāda ietekme ir būtiska. Šo aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/208 (*5).

4. No Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem vai no kredīta atvasinātajiem instrumentiem izrietošās izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuras sagaidāmas 30 kalendāro dienu laikā, ņem vērā uz neto pamata saskaņā ar šīs regulas 21. pantu. Neto izejošo naudas plūsmu gadījumā kredītiestāde rezultātu reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestādes no šādiem aprēķiniem izslēdz tās likviditātes prasības, kas izriet no šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas.

5. Ja kredītiestādei ir īsā pozīcija, kas tiek segta ar nenodrošināta vērtspapīra aizņēmumu, kredītiestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu 100 % tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas, ja vien kredītiestāde nav tos aizņēmusies ar noteikumu, ka tie ir jāatgriež tikai pēc 30 kalendārajām dienām. Ja īsā pozīcija tiek segta ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

(*5) Komisijas 2016. gada 31. oktobra Deleģētā regula (ES) 2017/208, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par papildu likviditātes izejošām plūsmām atbilstīgi nodrošinājuma vajadzībām, kas izriet no nelabvēlīgu tirgus apstākļu scenārija ietekmes uz finanšu iestādes darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem (OV L 33, 8.2.2017., 14. lpp.).”;"

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām 24., 25., 27., 28. vai 31.a panta piemērošanas nolūkā, bet vajadzības gadījumā uz tiem attiecas šā panta 1. līdz 6. punkta noteikumi. Saņemtās skaidrās naudas apjomu, kas pārsniedz to skaidrās naudas apjomu, kuri ir saņemti kā nodrošinājums, uzskata par noguldījumiem saskaņā ar 24., 25., 27., 28. vai 31.a pantu.”;

c)	panta 11. punktu svītro;

panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12. Saistībā ar specializēto brokera pakalpojumu sniegšanu, ja kredītiestāde ir segusi klienta īso pozīciju pārdošanu, to iekšēji ieskaitot tos saskaņojot ar cita klienta aktīviem, un šie aktīvi nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, minētajiem darījumiem piemēro 50 % izejošās naudas plūsmas likmi iespējamajām saistībām.”;

20)

regulas 31. pantu groza šādi:

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Neizmantoto piešķirto likviditātes iespēju summu, kas tika izsniegta īpašam nolūkam dibinātai vienībai, kas veic vērtspapīrošanu, ar nolūku ļaut minētajai vienībai iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, reizina ar 10 % tādā apmērā, kādā tā pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.”;

panta 9. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks, var piemērot simetriskas ienākošās un izejošās naudas plūsmas, ja minētos attīstību veicinošos aizdevumus kā pastarpinātos aizdevumus sniedz cita kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks. Minēto ienākošo un izejošo naudas plūsmu aprēķina neizmantotajām, piešķirtajām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, kas saņemtas, piemērojot likmi, kas minētajām iespējām piemērojama saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un ievērojot nosacījumus un prasības, kas tai citādi uzliekamas saskaņā ar šo punktu.”;

c)	panta 10. punktu svītro;

21)

iekļauj šādu 31.a pantu:

“31.a pants

Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no saistībām, kuras nav reglamentētas ar citiem šīs nodaļas noteikumiem

1. Kredītiestādes reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi jebkuras saistības, kuras jānokārto 30 kalendāro dienu laikā, izņemot 24. līdz 31. pantā minētās saistības.

2. Ja visu līgumisko saistību 30 kalendāro dienu laikā piešķirt finansējumu nefinanšu klientiem, izņemot 24. līdz 31. pantā minētās saistības, kopējā summa pārsniedz no šiem nefinanšu klientiem saņemto ienākošo naudas plūsmu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu, šim pārsniegumam piemēro 100 % izejošās naudas plūsmas likmi. Šā punkta piemērošanas nolūkā nefinanšu klienti cita starpā ietver fiziskas personas, MVU, uzņēmumus, valdības, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras, bet izslēdz finanšu klientus un centrālās bankas.”;

22)

regulas 32. pantu groza šādi:

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Kredītiestādes piemēro 100 % ienākošās naudas plūsmas likmi ienākošās naudas plūsmām, kas minētas 1. punktā, tostarp jo īpaši šādām ienākošās naudas plūsmām:

a)	naudas līdzekļiem, kuri pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuru atlikušais termiņš nav ilgāks par 30 kalendārajām dienām;

b)	naudas līdzekļiem, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 162. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā un kuru atlikušais atmaksas termiņš nav ilgāks par 30 kalendārajām dienām;

c)	naudas līdzekļiem, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā;

naudas līdzekļiem, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus; Šie naudas līdzekļi ietver naudas līdzekļus, kuri saskaņā ar līgumu pienākas 30 kalendāro dienu laikā, piemēram, dividendes skaidrā naudā no minētajiem būtiskiem indeksiem un naudas līdzekļus no minētajiem pašu kapitāla instrumentiem, kas ir pārdoti, bet par kuriem vēl nav veikts norēķins, ja tie netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, šajā punktā norādītajām ienākošajām naudas plūsmām piemēro šādas prasības:

naudas līdzekļus, kuri pienākas no nefinanšu klientiem un kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 kalendārās dienas, izņemot naudas līdzekļus, kuri no minētajiem klientiem pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem vai vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš, pamatsummas vajadzībām samazina par 50 % no to vērtības. Šā punkta piemērošanas nolūkā terminam “nefinanšu klienti” ir tāda pati nozīme kā 31.a panta 2. punktā. Tomēr kredītiestādes, kas darbojas kā starpnieki, kuri ir saņēmuši piešķīrumu, kā minēts 31. panta 9. punkta otrajā daļā, no kredītiestādes, kura ir izveidota un kuru finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, nolūkā tos izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam, vai kas ir saņēmušas līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras, ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā līdz izejošo naudas plūsmas summai, ko tās piemēro atbilstīgajam piešķīrumam, lai pagarinātu minētos pastarpinātos aizdevumus;

naudas līdzekļus, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 kalendārās dienas, reizina ar:

0 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 10. pantā minētas 1. līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas minētas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

ii)	7 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 10. pantu būtu uzskatāmi par 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētas kategorijas likvīdiem aktīviem;

iii)	15 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 11. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 11. pantā minētas 2.A līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

iv)	25 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

v)	30 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

vi)	35 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 13. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

vii)	50 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar šīs regulas 7. un 12. pantu būtu uzskatāmi par jebkuras 12. panta 1. punkta b), c) vai f) apakšpunktā minētas 2.B līmeņa aktīvu kategorijas likvīdiem aktīviem;

viii)

minimālā diskonta procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. un 3. punktu, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatkarīgi no tā, vai tos atkārtoti izmanto citā darījumā, saskaņā ar 7. un 15. pantu būtu uzskatāmi par tāda paša līmeņa KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām kā pamatā esošie aktīvi;

ix)	100 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, uz kuriem neattiecas neviens no šā punkta i) līdz viii) apakšpunktam.

Tomēr ienākošās naudas plūsmas nav atzītas, ja kredītiestāde izmanto nodrošinājumu, lai segtu īso pozīciju saskaņā ar 30. panta 5. punkta otro teikumu;

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no līgumā noteiktajiem maržinālajiem aizdevumiem, kuru termiņš beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā un kuri ir izsniegti pret nodrošinājumu nelikvīdo aktīvu veidā, var piemērot ienākošo naudas plūsmu likmi 50 % apmērā. Minētās ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā vienīgi tad, ja kredītiestāde neizmanto nodrošinājumu, ko tā sākotnēji saņēmusi pret aizdevumiem, lai segtu visas īsās pozīcijas;

pienākošos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro 27. pantā minēto procedūru, izņemot noguldījumus centrālajā iestādē saskaņā ar 27. panta 3. punktu, reizina ar atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi. Ja atbilstošu likmi nav iespējams noteikt, piemēro 5 % ienākošo naudas plūsmu likmi;

nodrošinājuma mijmaiņas darījumi un citi līdzīga veida darījumi, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, rada ienākošās naudas plūsmas, ja aizdotajam aktīvam saskaņā ar 2. nodaļu piemēro zemāku diskontu nekā aizņemtajam aktīvam. Ienākošo naudas plūsmu aprēķina, aizdotā aktīva tirgus vērtību reizinot ar starpību starp ienākošās naudas plūsmas likmi, kuru piemēro aizņemtajam aktīvam, un ienākošās naudas plūsmas likmi, kuru aizdotajam aktīvam piemēro saskaņā ar b) apakšpunktā noteiktajām likmēm; Šā aprēķina vajadzībām tiem aktīviem, kas nav uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, piemēro 100 % diskontu;

ja nodrošinājums, ko iegūst ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vērtspapīru aizņemšanos, nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem vai citiem līdzīgiem darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, tiek izmantots, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 kalendārajām dienām, kredītiestāde pieņem, ka šāda aktīva pirkšana ar atpārdošanu, vērtspapīru aizņemšanās, nodrošinājuma mijmaiņas darījumi vai citi līdzīgi darījumi tiks pagarināti un neradīs ienākošās naudas plūsmas, kas atspoguļo nepieciešamību arī turpmāk segt īso pozīciju vai attiecīgos vērtspapīrus atpirkt. Īsās pozīcijas ietver gan gadījumus, kad vienlīdzīgi sadalītā portfelī kredītiestāde vērtspapīru ir pārdevusi kā īso pozīciju tieši saistībā ar tirdzniecības vai riska ierobežošanas stratēģijām, gan gadījumus, kad kredītiestāde vienlīdzīgi sadalītā portfelī uz noteiktu laiku vērtspapīru ir aizņēmusies, savukārt uz ilgāku laiku vērtspapīru ir aizdevusi;

g)	visas neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas, tostarp neizmantotās kredītiespējas no centrālām bankām, un visi citi saņemtie piešķīrumi, kas nav minēti 31. panta 9. punkta otrajā daļā un 34. pantā, neņem vērā kā ienākošo naudas plūsmu;

naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem, ko emitējusi pati kredītiestāde vai īpašam nolūkam dibināta vienība, kas veic vērtspapīrošanu, ar kuru kredītiestādei ir ciešas attiecības, ņem vērā uz neto pamata, piemērojot ienākošās naudas plūsmas likmi, pamatojoties uz ienākošās naudas plūsmas likmi, kas pamatā esošajiem aktīviem piemērojama saskaņā ar šo pantu;

i)	aizdevumus, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, ņem vērā, tiem piemērojot 20 % ienākošās naudas plūsmas likmi, ja saskaņā ar līgumu kredītiestādei ir iespējams tos izņemt vai pieprasīt maksājumu 30 kalendāro dienu laikā.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kuras 30 kalendāro dienu laikā sagaidāmas no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem, aprēķina uz neto pamata saskaņā ar 21. pantu un reizina ar 100 % ienākošās naudas plūsmas likmi, ja runa ir par neto ienākošajām naudas plūsmām.”;

23)

regulas 34. panta 2. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils pēc tam, kad ir piemērota augstākā ienākošās naudas plūsmas likme, kas ierosināta saskaņā ar 1. punktu, un ir piemērota izejošās naudas plūsmas likme, kas norādīta minētā punkta c) apakšpunktā;”;

minētā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņem vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profilu.”;

24)

regulas I pielikumu groza šādi:

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

“Likvīdo aktīvu pārsnieguma” summa. Šo summu veido šādi komponenti:

koriģētā nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 1. līmeņa likvīdo aktīvu vērtība pēc diskonta piemērošanas (izņemot 1. līmeņa segtās obligācijas), kas būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu;

koriģētā 1. līmeņa segto obligāciju summa, kas atbilst visu 1. līmeņa segto obligāciju vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuras būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu;

koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 2.A līmeņa aktīvu vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuri būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu; un

koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 2.B līmeņa aktīvu vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuri būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas, nodrošinātos kreditēšanas vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu.”;

b)	pielikuma 5. punktu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To sāk piemērot 2020. gada 30. aprīlis.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 271

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 30. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1618 (2018. gada 12. jūlijs), ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 231/2013 groza attiecībā uz depozitāriju turēšanas pienākumiem ( 1 )	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1619 (2018. gada 12. jūlijs), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/438 groza attiecībā uz depozitāriju turēšanas pienākumiem ( 1 )	6
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1620 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1621 (2018. gada 26. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 groza attiecībā uz konkursa procedūrā pārdota vājpiena pulvera uzglabāšanas sākuma datumu	25
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1622 (2018. gada 29. oktobris) par konkrētu biocīdos esošu aktīvo vielu neapstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 ( 1 )	26
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1623 (2018. gada 29. oktobris) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 3. punktu attiecībā uz nedabiskā veidā ar Wolbachia inficētiem odiem, kurus izmanto vektoru kontrolei ( 1 )	30


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.