24.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/3

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1595

(2018. gada 23. oktobris),

ar kuru sakarā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas 23. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiskie standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2017. gada 7. jūnijā izdeva Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas (SFPSIK) 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem”. SFPSIK 23. interpretācijā ir konkretizēts, kā atspoguļot nenoteiktību ienākuma nodokļu uzskaitē.

(3)	SFPSIK 23. interpretācijas pieņemšana nozīmē, ka attiecīgi jāizdara grozījumi 1. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS), lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo saskanību.

(4)	Apspriešanā ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu tika gūts apliecinājums tam, ka SFPSIK 23. interpretācija atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā noteiktajiem pieņemšanas kritērijiem.

(5)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

a)	iekļauj šīs regulas pielikumā pievienoto Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas (SFPSIK) 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem”;

b)	1. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) groza, kā noteikts SFPSIK 23. interpretācijā, kas pievienota šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums 1. pantā minētos grozījumus piemēro vēlākais no dienas, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 23. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

SFPIK 23. INTERPRETĀCIJA

NENOTEIKTĪBA SAISTĪBĀ AR IENĀKUMA NODOKĻA REŽĪMIEM

SFPIK 23. INTERPRETĀCIJA

NENOTEIKTĪBA SAISTĪBĀ AR IENĀKUMA NODOKĻA REŽĪMIEM

ATSAUCES

—	1. SGS “ Finanšu pārskatu sniegšana ”

—	8. SGS “ Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas ”

—	10. SGS “ Notikumi pēc pārskata perioda beigām ”

—	12. SGS “ Ienākuma nodokļi ”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

12. SGS “Ienākuma nodokļi” ir precizētas prasības attiecībā uz pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām. Uzņēmums 12. SGS noteiktās prasības piemēro, pamatojoties uz nodokļu jomā piemērojamajiem tiesību aktiem.

Var būt neskaidrības par to, kā nodokļu tiesības piemēro konkrētam darījumam vai apstāklim. Tas, vai konkrēts nodokļu režīms ir pieņemams saskaņā ar nodokļu tiesībām, var nebūt zināms līdz brīdim, kad attiecīgā nodokļu iestāde vai tiesa nākotnē pieņem lēmumu. Līdz ar to strīds vai nodokļu iestādes veikta konkrēta nodokļu režīma pārbaude var ietekmēt uzņēmuma uzskaiti par pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem vai saistībām.

Šajā interpretācijā:

a)	“nodokļu režīmi” attiecas uz uzņēmuma izmantotajiem režīmiem vai režīmiem, ko tas plāno izmantot savā ienākuma nodokļa deklarācijā;

b)	“nodokļu iestāde” attiecas uz struktūru vai struktūrām, kas izlemj, vai nodokļu režīmi ir pieņemami saskaņā ar nodokļu tiesībām. Tā varētu būt arī tiesa;

“nenoteikts nodokļu režīms” ir nodokļu režīms, attiecībā uz kuru pastāv nenoteiktība par to, vai attiecīgā nodokļu iestāde atzīs minēto nodokļu režīmu par pieņemamu saskaņā ar nodokļu tiesībām. Piemēram, uzņēmuma lēmums neiesniegt ienākuma nodokļa deklarāciju nodokļu jurisdikcijā vai ar nodokli apliekamajā peļņā neiekļaut konkrētus ienākumus ir nenoteikta nodokļu režīma piemērs, ja nodokļu tiesībās nav noteiktības par tā pieņemamību.

DARBĪBAS JOMA

Šajā interpretācijā ir skaidrots, kā piemērot 12. SGS noteiktās atzīšanas un novērtēšanas prasības, ja pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem. Šādos apstākļos uzņēmums atzīst un novērtē tā pārskata perioda nodokļa vai atliktā nodokļa aktīvus vai saistības, piemērojot 12. SGS noteiktās prasības un pamatojoties uz peļņu, kas apliekama ar nodokli (nodokļa zaudējumiem), nodokļa bāzēm, neizmantotiem nodokļa zaudējumiem, neizmantotiem nodokļa kredītiem un nodokļa likmēm, kuras noteiktas, piemērojot šo interpretāciju.

JAUTĀJUMI

Gadījumos, kad pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļu režīmiem, šī interpretācija attiecas uz šādiem jautājumiem:

a)	vai uzņēmums nenoteiktus nodokļu režīmus ņem vērā atsevišķi;

b)	kādus pieņēmumus uzņēmums izdarījis par nodokļu iestādes veikto nodokļu režīmu pārbaudi;

c)	kā uzņēmums nosaka ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes; un

d)	kā uzņēmums ņem vērā faktu un apstākļu izmaiņas.

VIENPRĀTĪBA

Vai uzņēmums nenoteiktus nodokļu režīmus ņem vērā atsevišķi

Uzņēmums nosaka, vai katru nenoteikto nodokļu režīmu ņemt vērā atsevišķi vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem nenoteiktiem nodokļu režīmiem, pamatojoties uz to, ar kuru pieeju tiek labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana. Lai noteiktu pieeju, ar ko tiek labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana, uzņēmums varētu ņemt vērā, piemēram, to a) kā tas sagatavo savas ienākuma nodokļa deklarācijas un atbalsta nodokļu režīmus, vai to b) kā tas paredz, kā nodokļu iestāde veiks pārbaudi un atrisinās jautājumus, kuri varētu izrietēt no minētās pārbaudes.

Ja, piemērojot 6. punktu, uzņēmums vienkopus ņem vērā vairāk nekā vienu nenoteiktu nodokļu režīmu, tas atsauces uz “nenoteiktu nodokļu režīmu” šajā interpretācijā lasa kā atsauces uz nenoteiktu nodokļu režīmu grupu, kas ņemta vērā vienkopus.

Nodokļu iestāžu veiktā pārbaude

Novērtējot, vai un kā nenoteikts nodokļu režīms ietekmē ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu), nodokļa bāžu, neizmantoto nodokļa zaudējumu, neizmantoto nodokļa kredītu un nodokļa likmju noteikšanu, uzņēmums pieņem, ka nodokļu iestāde pārbaudīs summas, kuras tai ir tiesības pārbaudīt, un ka tai, veicot minētās pārbaudes, ir pilnībā zināma visa saistītā informācija.

Ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu), nodokļu bāzes, neizmantoto nodokļa zaudējumu, neizmantoto nodokļa kredītu un nodokļa likmes noteikšana

Uzņēmums apsver, vai ir ticams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu.

10.

Ja uzņēmums secina, ka ir iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, tas atbilstīgi nodokļu režīmam, kas izmantots vai ko plānots izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļu deklarācijā, nosaka ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus vai nodokļa likmes.

11.

Ja uzņēmums secina, ka ir maz iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, tas nenoteiktības ietekmi atspoguļo, nosakot saistīto ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus vai nodokļa likmes. Uzņēmums nenoteiktības ietekmi attiecībā uz katru nenoteikto nodokļu režīmu atspoguļo, izmantojot vienu no turpmāk minētajām metodēm (atkarībā no tā, ar kuru metodi uzņēmums sagaida, ka tiks labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana):

a)	visticamākā summa – viena visticamākā summa iespējamo iznākumu diapazonā. Ar visticamāko summu var labāk prognozēt nenoteiktības atrisināšanu, ja ir divi iespējamie iznākumi vai arī tie koncentrējas uz vienu vērtību;

b)	sagaidāmā summa – ar varbūtību svērtu vērtību summa iespējamo iznākumu diapazonā. Ar sagaidāmo summu var labāk prognozēt nenoteiktības atrisināšanu, ja ir virkne ar iespējamajiem iznākumiem, kas nav ne divi iespējamie iznākumi, ne arī koncentrējas uz vienu vērtību.

12.

Ja nenoteikts nodokļu režīms ietekmē pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli (piemēram, ja tas ietekmē gan ar nodokli apliekamo peļņu, kas izmantota, lai noteiktu pārskata perioda nodokli, un nodokļa bāzes, kuras izmantotas, lai noteiktu atlikto nodokli), uzņēmums izdara konsekventus vērtējumus un aplēses gan par pārskata perioda nodokli, gan par atlikto nodokli.

Faktu un apstākļu izmaiņas

13.

Uzņēmums pārvērtē šajā interpretācijā pieprasīto vērtējumu vai aplēsi, ja fakti un apstākļi, kas bija minētā vērtējuma vai aplēses pamatā, ir mainījušies vai ja ir jauna informācija, kura ietekmē vērtējumu vai aplēsi. Piemēram, faktu un apstākļu izmaiņas var mainīt uzņēmuma secinājumus par nodokļu režīma pieņemamību vai uzņēmuma aplēsi par nenoteiktības ietekmi, vai arī abus aspektus. A1.–A3. punktā paredzētas norādes par faktu un apstākļu izmaiņām.

14.

Uzņēmums faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas ietekmi atspoguļo kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē, piemērojot 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Uzņēmums 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām” piemēro, lai noteiktu, vai izmaiņas, kas notiek pēc pārskata perioda beigām, ir koriģējošs vai nekoriģējošs notikums.

A papildinājums

Norādes par piemērošanu

Šis papildinājums ir SFPIK 23. interpretācijas neatņemama sastāvdaļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām SFPIK 23. interpretācijas daļām.

FAKTU UN APSTĀKĻU IZMAIŅAS (13. PUNKTS)

A1. Piemērojot šīs interpretācijas 13. punktu, uzņēmums novērtē faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas būtiskumu un ietekmi piemērojamo nodokļu tiesību ietvaros. Piemēram, konkrēta notikuma rezultātā vērtējums vai aplēse, kas izdarīti attiecībā uz vienu nodokļu režīmu, bet ne citu, varētu tikt pārvērtēti, ja minētajiem nodokļu režīmiem piemēro dažādus tiesību aktus nodokļu jomā.

A2. Faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas, kuru rezultātā atkarībā no apstākļiem var tikt pārvērtēts saskaņā ar šo interpretāciju pieprasītais vērtējums vai aplēse, piemēri citstarp ietver:

nodokļu iestādes pārbaudes vai darbības. Piemēram:

i)	nodokļu iestādes piekrišana nodokļu režīmam vai līdzīgam uzņēmuma izmantotam nodokļu režīmam vai tā noraidījums;

ii)	informācija par to, ka nodokļu iestāde ir piekritusi līdzīgam cita uzņēmuma izmantotam nodokļu režīmam vai noraidījusi to; un

iii)	informācija par summu, kas saņemta vai samaksāta, lai nokārtotu līdzīgu nodokļu režīmu;

b)	izmaiņas nodokļu iestādes paredzētajos noteikumos;

c)	nodokļu iestādes pilnvaru pārbaudīt vai atkārtoti pārbaudīt nodokļu režīmu beigas.

A3. Apstāklis, ka nodokļu iestāde nav piekritusi nodokļu režīmam vai nav to noraidījusi, pats par sevi visticamāk neradīs faktu un apstākļu izmaiņas vai jaunu informāciju, kura ietekmētu saskaņā ar šo interpretāciju pieprasītos vērtējumus un aplēses.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

A4. Ja pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākumu nodokļa režīmiem, uzņēmums nosaka, vai atklāt:

a)	vērtējumus, kas izdarīti, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes, piemērojot 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” 122. punktu; un

b)	informāciju par pieņēmumiem un aplēsēm, kas izdarīti, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes, piemērojot 1. SGS 125.-129. punktu.

A5. Ja uzņēmums konstatē, ka ir iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, uzņēmums nosaka, vai informāciju par nenoteiktības potenciālo ietekmi atklāt kā ar nodokli saistītu situāciju, piemērojot 12. SGS 88. punktu.

B papildinājums

Spēkā stāšanās datums un pārejas noteikumi

Šis papildinājums ir SFPIK 23. interpretācijas neatņemama sastāvdaļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām SFPIK 23. interpretācijas daļām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

B1. Uzņēmums šo interpretāciju piemēro gada pārskata periodiem, kuri sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

PĀREJAS NOTEIKUMI

B2. Sākotnējās piemērošanas brīdī uzņēmums piemēro šo interpretāciju vai nu:

a)	retrospektīvi, piemērojot 8. SGS, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo; vai

retrospektīvi ar sākotnējās piemērošanas dienā atzītās interpretācijas sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi. Ja uzņēmums izvēlas šo pārejas pieeju, tas atkārtoti neatklāj salīdzināmo informāciju. Tā vietā uzņēmums interpretācijas sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi atzīst par nesadalītās peļņas (vai citas pašu kapitāla sastāvdaļas, ja piemērojams) sākuma atlikuma korekciju. Sākotnējās piemērošanas diena ir gada pārskata perioda sākums, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro šo interpretāciju.

C papildinājums

Uzņēmums piemēro šajā papildinājumā ietverto grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 23. interpretāciju.

Grozījums 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana”

Pievieno 39.AF punktu.

39.AF Ar SFPIK 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem” pievienots E8. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 23. interpretāciju.

E papildinājumā pievieno E8. punktu un saistītos virsrakstus.

Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem

E8. Pirmreizējs piemērotājs, kas pārgājis uz SFPS pirms 2017. gada 1. jūlija, var izvēlēties savu pirmo SFPS finanšu pārskatu salīdzināmajā informācijā neatspoguļot SFPIK 23. interpretācijas “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem” piemērošanu. Uzņēmums, kas izdara šādu izvēli, sava pirmā SFPS pārskata perioda sākumā SFPIK 23. interpretācijas piemērošanas kumulatīvo ietekmi atzīst par nesadalītās peļņas (vai cita kapitāla komponenta, ja piemērojams) sākuma bilances korekciju.

24.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1596

(2018. gada 23. oktobris),

ar ko pagarina to atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu piešķirta kuģiem, kas izmanto no krasta velkamos vadus noteiktos Francijas (Oksitānijas un Provansas-Alpu-Kotdazīras) teritoriālajos ūdeņos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (1), un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 1. punkts aizliedz velkamos zvejas rīkus izmantot līdz trīs jūras jūdžu attālumā no krasta vai līdz 50 m izobatai, ja tāds dziļums sasniegts tuvāk pie krasta.

(2)	Pēc dalībvalsts lūguma Komisija var pieļaut atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 1. punkta, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi, kas izklāstīti 13. panta 5. un 9. punktā.

(3)

Atkāpe no minētās regulas 13. panta 1. punkta pirmās daļas attiecībā uz kuģiem, kuri izmanto no krasta velkamos vadus noteiktos jūras apgabalos, kuri atrodas Francijas teritoriālajos ūdeņos, neatkarīgi no dziļuma, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 587/2014 (2) tika piešķirta līdz 2014. gada 31. decembrim.

(4)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1421 (3) atkāpe tika pagarināta līdz 2018. gada 25. augustam.

(5)	Komisija 2018. gada 23. maijā saņēma Francijas lūgumu pagarināt atkāpi, kuras termiņš beidzās 2018. gada 25. augustā. Francija iesniedza jaunāko informāciju, kas pamato atkāpes termiņa pagarinājumu.

(6)	Francija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktam ir pieņēmusi pārvaldības plānu (4).

(7)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2018. gada jūlijā novērtēja Francijas lūgumu par minēto atkāpi (5). ZZTEK uzsvēra vajadzību uzlabot datu vākšanu. Francija ir apņēmusies, uzsākot zinātnisku pētījumu ar mērķi uzraudzīt zvejniecību un palielināt paraugošanas intensitāti, uzlabot datu vākšanu, un tā ir apņēmusies arī, dubultojot kontroļu skaitu, palielinot nozvejas ziņošanas biežumu un uzdodot 24 stundas pirms jebkura zvejas reisa nosūtīt kontroles iestādēm iepriekšēju paziņojumu, uzlabot kontroles satvaru un tādējādi pārsniegt prasības, kas attiecīgajiem kuģiem noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (6).

(8)	ZZTEK 2013. gadā uzskatīja, ka, ņemot vērā zvejas rīku raksturlielumus, manuālās pacelšanas lēnumu un to, ka zvejnieki cenšas darboties uz “tīras” grunts, šīs darbības ietekme uz jūras vidi uzskatāma par maznozīmīgu.

(9)	Francijas lūgtais atkāpes pagarinājums atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 5. un 9. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(10)	Pastāv specifiski ģeogrāfiskie ierobežojumi, kas saistīti ar kontinentālā šelfa nelielo platību.

(11)	Zveju, kurā izmanto no krasta velkamos vadus, veic seklos ūdeņos, un mērķsugas ir dažādas. Šāda veida zveju nevar veikt ar citiem zvejas rīkiem, jo nav citu reglamentētu zvejas rīku, ar kuriem var iegūt mērķsugas.

(12)	Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1421 piešķirtā atkāpe attiecas uz ierobežotu skaitu kuģu (23 kuģi). Francijas lūgtais atkāpes pagarinājums attiecas tikai uz 20 kuģiem.

(13)

Francijas pieņemtais pārvaldības plāns garantē, ka nākotnē netiks palielināta zvejas piepūle, jo zvejas atļaujas tiks izdotas konkrētiem 20 kuģiem, kuru kopējā zvejas piepūle ir 1 386 dienas un kuriem Francija jau ir atļāvusi zvejot. Turklāt Francija ierobežojusi katram zvejas rīkam atļauto maksimālo zvejas piepūli.

(14)	Pārvaldības plānam būtu jāļauj ar laiku samazināt floti, jo zvejas atļaujas ir saistītas ar kuģiem un tiek automātiski anulētas, kad kuģis, kam ir atļauja, tiek aizstāts.

(15)	Lūgums attiecas uz kuģiem, kuri zvejniecībā reģistrēti darbojamies ilgāk nekā piecus gadus.

(16)	Minētie kuģi ir iekļauti sarakstā, kas Komisijai paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punkta prasībām.

(17)	Attiecīgās zvejas darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta prasībām, jo Francijas pieņemtais pārvaldības plāns skaidri aizliedz zvejot virs aizsargājamām dzīvotnēm.

(18)	Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta prasības nav piemērojamas, jo tās attiecas uz traleriem.

(19)

Attiecībā uz prasību ievērot 9. panta 5. punktu, kas nosaka minimālo linuma acs izmēru, Komisija konstatē, ka – ņemot vērā to, ka attiecīgās zvejas darbības ir ļoti selektīvas, tām ir nebūtiska ietekme uz jūras vidi un tās netiek veiktas virs aizsargājamām dzīvotnēm, – Francija savā pārvaldības plānā ir atļāvusi atkāpties no šiem noteikumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. panta 7. punktam.

(20)	Attiecīgās zvejas darbības atbilst datu reģistrēšanas prasībām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

(21)	Attiecīgās zvejas darbības neietekmē tādu kuģu darbības, kas izmanto citus zvejas rīkus, nevis traļus, zvejas vadus vai līdzīgus velkamos zvejas rīkus.

(22)	Tādu kuģu darbība, kas izmanto no krasta velkamos vadus, ir reglamentēta Francijas pieņemtajā pārvaldības plānā, lai tādā veidā nodrošinātu, ka Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā minēto sugu nozveja ir minimāla.

(23)	Kuģi, kas izmanto no krasta velkamos vadus, nezvejo galvkājus.

(24)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 15. panta 3. punktu Francijas pieņemtajā pārvaldības plānā ir iekļautas atkāpes no jūras organismu minimālā izmēra attiecībā uz sardīņu mazuļiem, kas ir izkrauti patēriņam pārtikā un kas ir plānā reglamentēto zvejas darbību mērķsuga.

(25)

ZZTEK uzskatīja, ka būtu jālūdz atkāpe attiecībā uz minimālo linuma acs izmēru, kā arī minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu. Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka attiecīgie nosacījumi, kas minēti Vidusjūras regulā, ir izpildīti: saskaņā ar 9. panta 5. punktu minimālais linuma acs izmērs apņemošajiem vadiem, piemēram, no krasta velkamajiem vadiem, ir 14 mm, saskaņā ar 15. panta 3. punktu minimālais linuma acs izmērs neattiecas uz patēriņam pārtikā izkrautiem sardīņu mazuļiem, ja ir ieviests nacionālais pārvaldības plāns attiecībā uz kuģiem, kas izmanto no krasta velkamos vadus, un Francijas pārvaldības plānā juridiski noteiktais minimālais linuma acs izmērs no krasta velkamajiem vadiem, ar kuriem specializētajā zvejā iegūst sardīņu mazuļus, ir 2 mm.

(26)

ZZTEK uzskatīja, ka zvejniecības ietekmi nevar pilnībā izvērtēt, jo dažas sugas, kuras nozvejotas šajā zvejniecībā, nav zinātniski novērtētas. Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka šīs zvejniecības ietekme būtu jānovērtē, ņemot vērā šīs zvejniecības faktisko nozvejas apjomu, kas ir minimāls: sardīņu zvejniecībā, kurā zvejo galvenokārt sardīņu mazuļus, darbojas tikai 10 kuģu, kuru nozvejas apjoms gadā ir tikai 1,6 tonnas.

(27)	Francijas pieņemtais pārvaldības plāns ietver zvejas darbību uzraudzības pasākumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punkta trešajā daļā.

(28)	Langdokas-Rusijonas reģiona nosaukums 2016. gada 28. septembrī mainīts uz “Oksitānija” (7). Līdz ar to atsauces uz “Langdoku-Rusijonu” jāaizstāj ar atsaucēm uz “Oksitāniju”.

(29)	Tāpēc lūgtais atkāpes pagarinājums būtu jāpiešķir.

(30)	Francijai noteiktā laikā un saskaņā ar Francijas pieņemtajā pārvaldības plānā paredzēto uzraudzības plānu būtu jāsniedz Komisijai ziņojums.

(31)

Šīs atkāpes piemērošanas ilguma ierobežojums ļaus nodrošināt tūlītējus koriģējošus pārvaldības pasākumus, kas veicami, ja pārvaldības plāna uzraudzības gaitā atklājas slikts izmantotā krājuma saglabāšanās stāvoklis, un vienlaikus radīs iespēju pilnveidot zinātnisko bāzi, kas savukārt ļaus uzlabot pārvaldības plānu.

(32)	Francijas pieņemtajam pārvaldības plānam, kas attiecas uz kuģiem, kuri izmanto no krasta velkamos vadus, nav beigu termiņa, tāpēc tā piemērošanas periods ir ilgāks par lūgtās atkāpes piemērošanas periodu. Tādējādi juridiskā vakuuma risks nepastāv.

(33)	Tāpēc atkāpe būtu jāpiemēro līdz 2021. gada 25. augustam.

(34)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpe

Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 1. punktu nepiemēro Francijas teritoriālajos ūdeņos, kas pieguļ Oksitānijas reģiona un Provansas-Alpu-Kotdazīras reģiona krastam, attiecībā uz kuģiem, kuri izmanto no krasta velkamos vadus un:

a)	kuru reģistrācijas numurs ir minēts Francijas pieņemtajā pārvaldības plānā;

b)	kuri šajā zvejniecībā reģistrēti darbojamies ilgāk nekā piecus gadus un kuriem nākotnē netiks palielināta zvejas piepūle; un

c)	kuri ir zvejas atļaujas turētāji un darbojas saskaņā ar pārvaldības plānu, ko Francija pieņēmusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktam.

2. pants

Uzraudzības plāns un ziņojums

Francija gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Komisijai ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar uzraudzības plānu, kurš paredzēts 1. panta c) punktā minētajā pārvaldības plānā.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas periods

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2021. gada 25. augustam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 23. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 2. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 587/2014, ar ko paredz atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu, kas jāievēro kuģiem, kuri izmanto no krasta velkamos vadus, noteiktos Francijas (Langdokas-Rusijonas un Provansas-Alpu-Kotdazīras) teritoriālajos ūdeņos (OV L 164, 3.6.2014., 13. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 24. augusta Īstenošanas regula (ES) 2015/1421, ar ko pagarina termiņu, kurā piemēro to atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu, kas piešķirta kuģiem, kuri izmanto no krasta velkamos vadus, noteiktos Francijas (Langdokas-Rusijonas un Provansas-Alpu-Kotdazīras) teritoriālajos ūdeņos (OV L 222, 25.8.2015., 1. lpp.).

(4) JORF Nr. 0122, 2014. gada 27. maijs, 8669. lpp., teksts Nr. 6, NOR: DEVM1407280A.

(5) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf

(6) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(7) https://www.legifrance.gouv.fr/eli/decret/2016/9/28/INTB1617888D/jo/texte/fr

24.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1597

(2018. gada 23. oktobris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 7117)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 (3) tika pieņemts pēc augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem vairākās dalībvalstīs (“attiecīgās dalībvalstis”) un pēc tam, kad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvas 2005/94/EK (4) 16. panta 1. punktu bija izveidojušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

(2)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 paredzēts, ka aizsardzības zonā un uzraudzības zonā, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK izveidojušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā. Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 arī noteikts, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās piemērojamie pasākumi, kā paredzēts Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktā un 31. pantā, ir jāsaglabā vismaz līdz datumiem, kas attiecībā uz šīm zonām noteikti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(3)

Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 kopš tā pieņemšanas dienas ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā putnu gripas epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā. Konkrētāk, Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/696 (5), lai paredzētu noteikumus, kuri jāievēro, veicot diennakti vecu cāļu nosūtīšanu no Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā norādītajiem apgabaliem. Minētajā grozījumā ņēma vērā to, ka diennakti veci cāļi augsti patogēnās putnu gripas izplatībā salīdzinājumā ar citām mājputnu izcelsmes precēm rada ļoti niecīgu risku.

(4)

Pēc tam Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1841 (6), lai stiprinātu slimības kontroles pasākumus, kas piemērojami gadījumos, kad pastāv paaugstināts augsti patogēnās putnu gripas izplatības risks. Tāpēc tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 paredz, ka attiecīgajās dalībvalstīs pēc augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma vai uzliesmojumiem Savienības līmenī jāizveido vēl citas ierobežojumu zonas, kā minēts Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 4. punktā, kā arī jānosaka tajās piemērojamo pasākumu ilgums. Šobrīd Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 arī paredz noteikumus, kas jāievēro, veicot dzīvu mājputnu, diennakti vecu cāļu un inkubējamu olu nosūtīšanu no citām ierobežojumu zonām uz citām dalībvalstīm atbilstoši konkrētiem nosacījumiem.

(5)	Turklāt Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums ticis vairākkārt grozīts, galvenokārt lai ņemtu vērā to, kā mainījušās robežas aizsardzības zonām un uzraudzības zonām, ko attiecīgās dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK.

(6)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1307 (7) pēc tam, kad Bulgārija bija paziņojusi par vēl vienu augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumu kādā mājputnu saimniecībā minētās dalībvalsts Plovdivas reģionā. Bulgārija arī paziņoja Komisijai, ka pēc šā slimības uzliesmojuma tā pienācīgi veikusi vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp ap inficēto mājputnu saimniecību izveidojusi aizsardzības zonu un uzraudzības zonu.

(7)	Kopš dienas, kad pēdējoreiz Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1307, Bulgārija Komisijai ir paziņojusi par trim neseniem augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu saimniecībās minētās dalībvalsts Plovdivas un Haskovas reģionā.

(8)	Bulgārija Komisijai arī paziņoja, ka pēc šiem jaunajiem uzliesmojumiem tā veikusi vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp izveidojusi aizsardzības zonu un uzraudzības zonu ap inficēto mājputnu saimniecību minētajā dalībvalstī.

(9)	Komisija sadarbībā ar Bulgāriju ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības un uzraudzības zonu robežas, ko noteikusi Bulgārijas kompetentā iestāde, atrodas pietiekami tālu no mājputnu saimniecībām, kurās bija apstiprināti jaunie slimības uzliesmojumi.

(10)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, ir nepieciešams Savienības līmenī sadarbībā ar Bulgāriju steidzami aprakstīt Bulgārijā izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas, kuras pēc jaunajiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem šajā dalībvalstī izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunāko augsti patogēnās putnu gripas epidemioloģisko situāciju Bulgārijā. Konkrētāk, Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā būtu jānorāda Bulgārijā jaunizveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas, uz kurām tagad attiecas Direktīvā 2005/94/EK noteiktie ierobežojumi.

(12)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums būtu jāgroza, lai pēc jaunajiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem minētajā dalībvalstī atjauninātu Savienības līmeņa reģionalizāciju nolūkā iekļaut saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK Bulgārijā izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas, kā arī lai noteiktu tajās piemērojamo ierobežojumu termiņu.

(13)	Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 23. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) Komisijas 2017. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 36, 11.2.2017., 62. lpp.).

(4) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(5) Komisijas 2017. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2017/696, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 101, 13.4.2017., 80. lpp.).

(6) Komisijas 2017. gada 10. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1841, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 261, 11.10.2017., 26. lpp.).

(7) Komisijas 2018. gada 27. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1307, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 244, 28.9.2018., 117. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumu groza šādi:

A daļā ierakstu par Bulgāriju aizstāj ar šādu:

“ Dalībvalsts: Bulgārija

Aptvertais apgabals

Datums, līdz kuram piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktu

Haskovo region:

Municipality of Haskovo:

—

Konush

—

Manastir

—

Voyvodovo

18.11.2018.

Plovdiv region:

Municipality of Maritsa:

—

Manole

—	Manolsko Konare

—	Yasno pole

27.10.2018.”;

B daļā ierakstu par Bulgāriju aizstāj ar šādu:

“ Dalībvalsts: Bulgārija

Aptvertais apgabals

Datums, līdz kuram piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu

Haskovo region:

Municipality of Haskovo:

—

Konush

—

Manastir

—

Voyvodovo

19.11.2018.–27.11.2018.

Municipality of Haskovo:

—	Dolno Voyvodino

—

Galabets

—	Gorno Voyvodino

—

Haskovo

—	Knizhovnik

—

Kozlets

—

Malevo

—

Mandra

—

Orlovo

—	Stamboliyski

—

Teketo

—

Trakiets

—

Vaglarovo

27.11.2018.

Municipality of Stambolovo:

—	Zhalti Bryag

27.11.2018.

Plovdiv Region:

Municipality of Maritsa:

—

Manole

—	Manolsko Konare

—	Yasno pole

28.10.2018.–5.11.2018.

Municipality of Rakovski

—	Land of Stryama - State hunting farm “Chekeritsa”

12.10.2018.–5.11.2018.

Municipality of Maritsa:

—	Trilistnik

12.10.2018.–5.11.2018.

Municipality of Maritsa:

—

Rogosh

—

Skutare

5.11.2018.

Municipality of Maritsa:

—

Dink

—

Krislovo

—	Kalekovets

—

Zhelyazno

—

Voivodino

21.10.2018.

Municipality of Rakovski:

—

Rakovski

—	Shishmatsi

—

Stryama

—

Bolyarino

—

Belozem

—	Chalakovtsi

5.11.2018.

Municipality of Sadovo:

—

Sadovo

—	Cheshengirovo

5.11.2018.”

24.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/18

ES UN AZERBAIDŽĀNAS SADARBĪBAS PADOMES IETEIKUMS Nr. 1/2018

(2018. gada 28. septembris)

par ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātēm [2018/1598]

ES UN AZERBAIDŽĀNAS SADARBĪBAS PADOME,

ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 81. pantu,

tā kā:

(1)	Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts 1996. gada 22. aprīlī un stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 81. pantu Sadarbības padome var sniegt lietderīgus ieteikumus, lai sasniegtu nolīguma mērķus.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 98. pantu nolīguma Puses veic vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas nepieciešami to saistību izpildei saskaņā ar nolīgumu, un raugās, lai tiktu sasniegti nolīgumā paredzētie mērķi.

(4)	Pārskatot Eiropas kaimiņattiecību politiku, tika ierosināts sākt jaunu posmu attiecībās ar partneriem, ļaujot abām pusēm uzņemties lielāku atbildību.

(5)	Eiropas Savienība un Azerbaidžāna vēlas nostiprināt savu partnerību, vienojoties par prioritāšu kopumu 2018.–2020. gadam, ar mērķi atbalstīt un stiprināt Azerbaidžānas izturētspēju un stabilitāti.

(6)	Tādēļ nolīguma Puses ir vienojušās par ES un Azerbaidžānas partnerības prioritāšu tekstu, kas palīdzēs īstenot nolīgumu, galveno uzmanību pievēršot kopīgi noteiktajām kopīgajām interesēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. pants

Sadarbības padome ierosina nolīguma Pusēm īstenot ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātes, kā izklāstīts pielikumā.

2. pants

Šis ieteikums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 28. septembrī

Sadarbības padomes vārdā –

F. MOGHERINI

E. MAMMADYAROV

(1) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS UN AZERBAIDŽĀNAS PARTNERĪBAS PRIORITĀTES

I. KONTEKSTS

Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanas ietvaros ES un Azerbaidžāna ir vienojušās par kopīgām partnerības prioritātēm, lai pilnveidotu savstarpējās attiecības, balstoties uz savstarpējām interesēm un kopīgām vērtībām, cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī apņemšanos ievērot un atbalstīt teritoriālo integritāti, valstu starptautisko robežu neaizskaramību, otras puses neatkarības un suverenitātes ievērošanu, un lai, pienācīgi ņemot vērā ekonomisko ilgtspējību, veidotu sadarbību un virzītu partnerību, it īpaši nākamajā periodā (2018–2020). Partnerības prioritātes tika definētas iekļaujošā procesā, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību.

Partnerības prioritāšu pamatā ir iepriekšēja auglīga sadarbība, tostarp EKP rīcības plāna īstenošanas ietvaros, ko minētās prioritātes aizstās. Tās atspoguļo gan ES, gan Azerbaidžānas intereses un ir partnerības, kas balstās uz līdztiesību un savstarpīgumu, izpausme. Atjaunotās partnerības mērķis ir vairāk pievērsties savstarpējām attiecībām, balsoties uz plašu politikas sistēmu, kas paredzēta jaunajā ES un Azerbaidžānas nolīgumā, lai sekmētu kopīgos mērķus, proti, mieru un drošību, labklājību, izturētspēju un stabilizāciju, un lai atbalstītu reformas, ko Azerbaidžāna paredz veikt šajā kontekstā, un lai gūtu konkrētus rezultātus visu iedzīvotāju labā. ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātes iekļauj pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) mērķus konkrētās sadarbības jomās, un tās veidos regulāra politiskā dialoga un nozaru dialoga darba kārtību, par ko jāvienojas jaunajā ES un Azerbaidžānas nolīgumā.

Partnerības prioritātēs galvenā uzmanība tiek pievērsta tiesiskumam, pamattiesībām un vispārējām vērtībām. Tās arī atbalsta Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus, tostarp 17. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, 2015. gada Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošanu un apņemšanos risināt jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju, nabadzību un nevienlīdzību.

Attiecībā uz Azerbaidžānu šīs partnerības prioritātes, vienlaikus ievērojot diferenciācijas principu, ir sagrupētas tajās pašās četrās tematiskajās jomās kā “20 mērķpasākumos 2020. gadam”, par ko vienojās Austrumu partnerības Briseles samitā, kas notika 2017. gada 24. novembrī. Partnerības prioritātēm un “20 mērķpasākumiem 2020. gadam” vajadzētu būt pēc iespējas savstarpēji papildinošiem.

Azerbaidžāna tiecas dažādot savu ekonomiku un izstrādā vērienīgu ekonomikas reformu programmu. ES ir viens no galvenajiem ieguldītājiem valstī, veidojot vairāk nekā pusi no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem gan naftas, gan ar naftu nesaistītās nozarēs. Šajā kontekstā ES un Azerbaidžāna ir gatavas turpināt ekonomisko dialogu un sadarbību ekonomikas dažādošanas un ilgtspējīgas izaugsmes jomā, galveno uzmanību pievēršot atbalstam Azerbaidžānai, lai visās nozarēs uzlabotu darījumdarbības vidi un apstākļus, kā tas sīkāk izklāstīts 19. punktā. Pamatojoties uz Azerbaidžānas un ES kopīgu stratēģisko mērķi izveidot tiešus enerģētikas un transporta savienojumus, Azerbaidžānas kā stratēģiskā partnera loma un tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas ir dabisks transporta mezgls, dod iespēju pilnveidot pušu darba kārtību par savienojumiem, tirdzniecības un loģistikas veicināšanu un būtisku Austrumu-Rietumu un Ziemeļu-Dienvidu projektu sekmēšanu reģionā.

Cita starpā pamatojoties uz atsākto dialogu par cilvēktiesībām, tiks palielināta sadarbība tiesiskuma, justīcijas reformas un valsts pārvaldes reformas jomā. Tiks paātrināta mobilitātes partnerības un nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošana. Lai veicinātu brīvu zināšanu un zinātības plūsmu, tiks uzlabota sadarbība izglītības, pētniecības, inovācijas un kultūras jomā.

Turpmākā ES un Azerbaidžānas finansiālā sadarbība un plānošana, jo īpaši nākamā vienotā atbalsta shēma Azerbaidžānai 2018.–2020. gadam, būs balstīta uz šīm partnerības prioritātēm. Lai īstenotu kopīgi pieņemtos mērķus, puses kopā ar ieinteresētajām personām regulāri pārskatīs partnerības prioritāšu īstenošanu.

II. PRIORITĀTES

Sadarbība ietvers gan labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesības, dialogu ar pilsonisko sabiedrību, tiešus personiskos kontaktus, gan arī ilgtspējīgu attīstību un modernizāciju, pētniecību un inovāciju, transportu, enerģētiku un klimata pasākumus un augstu vides standartu veicināšanu.

Ekonomiskā sadarbība, kas vērsta uz ilgstošu un ilgtspējīgāku ekonomisko izaugsmi, ir joma, kurā abas puses ir ļoti ieinteresētas un kurā visas iespējas tiks izpētītas, lai uzlabotu darījumdarbības vidi. Lai ilgtermiņā paātrinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, būs vajadzīgas stabilas publiskās iestādes un uzlabota pārvaldība, pastiprināta darba standartu ievērošana, labāki infrastruktūras savienojumi, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un atbilstīgas prasmes un cilvēkkapitāls. Šo jautājumu risināšana radīs labvēlīgus nosacījumus ciešākai sadarbībai galvenajās nozarēs un lielākai mobilitātei, kas nāks par labu pilsoņiem gan ES, gan Azerbaidžānā. Izmantojot daudznozaru un transversālu pieeju, kas ir nepieciešama mērķu sasniegšanai, katrā prioritāšu tematā ir ietverti vairāki elementi.

10.

Turpmāk izklāstītās politiskās, ekonomiskās un tehniskās sadarbības jomas nav izsmeļošas; sadarbība starp ES un Azerbaidžānu var – un tiek mudināts to darīt – aptvert lielāku jomu skaitu. Tās var īstenot divpusēji un daudzpusējā kontekstā, kur Azerbaidžānas dalību varētu vēl vairāk pastiprināt.

11.

Privātā sektora attīstībai, ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, vērienīgai vides politikai un sociālajai inovācijai ir ļoti svarīga rosīga pilsoniskā sabiedrība. Augsta līmeņa nozaru reformu dialogam nepieciešamas tehniskas zināšanas. Sadarbības mērķis ir stiprināt visu ieinteresēto personu spējas.

12.

Pilsoniskajai sabiedrībai būs iespēja uzlabot tās līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Citi svarīgi visaptveroši jautājumi, piemēram, dzimumu, klimata, vides un sociālie jautājumi, tiks iekļauti visās attiecīgajās politikas jomās. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sieviešu un jauniešu nodarbinātības iespēju uzlabošanai.

1. Iestāžu un labas pārvaldības stiprināšana

13.

Azerbaidžāna un ES veicinās labu pārvaldību un turpinās uzlabot Azerbaidžānas valsts pārvaldi, tostarp sabiedriskos pakalpojumus un tiesu iestādes, kā arī sadarbību drošības jautājumos.

14.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesiskumam, tostarp tiesu iestāžu neatkarībai, objektivitātei, kvalitātei un efektivitātei. Puses turpinās centienus reformēt valsts pārvaldi visos valdības līmeņos – tostarp vietējās un tiesībaizsardzības iestādēs – un publisko finanšu pārvaldību. Sadarbības mērķis ir stiprināt iepriekšminēto iestāžu pārskatatbildību un efektivitāti, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārredzamību un efektivitāti, pamatojoties uz paraugpraksi un plašu e-pārvaldes izmantošanu. Puses arī centīsies politikas izstrādi un novērtēšanu balstīt uz skaidriem pierādījumiem, kurus cita starpā sniedz kvalitatīvs statistikas dienests, un pilsonisko sabiedrību iesaistīt politikas veidošanas procesā.

15.

Pārvaldes reformā būtisks elements būs korupcijas apkarošana un sadarbība tiesiskuma stiprināšanā. Sadarbības mērķis būs stiprināt korupcijas apkarošanas iestāžu spējas un sekmēt to darbību, un uzlabot normatīvo vidi, ievērojot starptautisko paraugpraksi un standartus, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu sistēmu un publisko funkciju pārvaldību, kur ekonomiskie un citi riski ir vislielākie (piemēram, publiskais iepirkums un atļaujas), lai nodrošinātu augstus ētikas standartus. Pārredzamība būs svarīgs elements, lai izvairītos no interešu konfliktiem un stiprinātu pārskatatbildību pārkāpumu gadījumos. Turklāt tiks stiprināta sadarbība attiecībā uz tādas krāpšanas apkarošanu, kas skar ES un Azerbaidžānas finanšu intereses. Puses arī sadarbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā, izmantojot atbilstošu institucionālo un tiesisko regulējumu, tostarp apsverot valsts līdzekļu atguves dienesta izveidi.

16.

Ar sadarbību drošības sektorā tieksies pastiprināt attiecīgo iestāžu spējas un atbildību un risināt kopīgās problēmas cīņā pret organizēto noziedzību, narkotikām un terorismu, tostarp terorisma finansēšanu, tā, lai tiktu ievēroti noteikumi par tiesiskumu, brīvību un drošību, kas paredzēti dažādos ES un Azerbaidžānas attiecības reglamentējošos nolīgumos un, ievērojot starptautiskos standartus. Puses arī pastiprinās centienus palielināt noturību pret kiberdraudiem.

2. Ekonomikas attīstība un tirgus iespējas

17.

ES atbalstīs Azerbaidžānas centienus dažādot tās ekonomikas struktūru un palielināt eksporta potenciālu un ienākumu avotus, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas izriet no arvien viedākas, zaļās, aprites un sociālās ekonomikas. Puses stiprinās divpusējo tirdzniecību visās nozarēs, tostarp risinot jautājumus par savstarpēju piekļuvi tirgum un ar ieguldījumiem saistītus izaicinājumus.

18.

Šajā ziņā svarīgs mērķis ir Azerbaidžānas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un ES ir gatava aktīvi atbalstīt šo procesu.

19.

Puses sadarbosies, lai Azerbaidžānā izveidotu veicinošu un labvēlīgu darījumdarbības vidi, kas ir balstīta uz makroekonomisko stabilitāti, godīgu konkurenci un publisko sektoru, kurā efektīvi un objektīvi tiek praktizēts tiesiskums. Sabiedriskā politika, kas balstās uz valsts ekonomikas perspektīvas stratēģisko plānu un kuras pamatā ir attiecīgie ieteikumi, kas sniegti ES Mazās uzņēmējdarbības akta (SBA) novērtējumā, būs vērsta uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības veicināšanu, kuri ir galvenie nodarbinātības radītāji. Šādi atvieglojumi varētu izpausties kā labāka piekļuve finansējumam, pastiprināta aizsardzība un īpašuma tiesību īstenošana vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) normatīvās un infrastruktūras vides uzlabošana. Sekmējot darījumdarbības atbalsta organizācijas un MVU piekļuvi uzlabotiem darījumdarbības pakalpojumiem un mācībām, tiks veicināta arī Azerbaidžānas uzņēmumu integrācija globālajās vērtības ķēdēs un sekmēta zināšanu apmaiņa un nozaru attīstība. Azerbaidžānas aktīva līdzdalība ES programmās MVU (COSME) un pētniecības un inovācijas programmās (“Apvārsnis 2020”) ir noderīga darījumdarbības attīstības veicināšanai. Tiks veicināta labāka saikne starp izglītību un darījumdarbību, tostarp arī ar biznesa inkubatoru palīdzību.

20.

Lai nodrošinātu līdzsvarotu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību un dažādošanu, ES un Azerbaidžāna sadarbosies reģionālās un lauku attīstības jomā, lai stiprinātu vietējo pārvaldi un pilsonisko sabiedrību, un jo īpaši lauksaimniecības un lauku MVU, tostarp mazo ģimenes uzņēmumu, ražīgumu un konkurētspēju.

21.

Puses sadarbosies, lai sekmētu digitālo ekonomiku, tostarp saskaņojot Azerbaidžānas digitālo vidi ar ES digitālo vienoto tirgu, stiprinātu kiberdrošību, kā arī izstrādātu mehānismus zaļai un aprites ekonomikai, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un atbilstošu labāko praksi.

22.

Ekonomikas dažādošanas kontekstā nodarbinātības un sociālie pasākumi nodrošinās to, ka iedzīvotāji un jo īpaši neaizsargātās grupas var pielāgoties pārmaiņām darba tirgū. ES dalīsies pieredzē, kas gūta saistīta ar sociālās palīdzības noteikumu uzlabošanu, lai aizsargātu bezdarbniekus un sociāli neaizsargātās grupas un iekļautu tās sabiedrībā. ES un Azerbaidžāna veicinās efektīvu sociālo dialogu par Starptautiskās Darba organizācijas standartiem.

3. Savienojamība, energoefektivitāte, rīcība vides un klimata politikas jomā

23.

Azerbaidžānas dažādošanas stratēģija stingri balstās uz tās izdevīgo pozīciju transporta savienojumu krustpunktā, un puses sadarbosies, lai palielinātu Azerbaidžānas spēju darboties kā tirdzniecības, loģistikas un transporta mezglam, nodrošinot to, ka tās fiziskā un regulatīvā vide atbalsta šo mērķi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektīvai robežu pārvaldības un tranzīta sistēmai, kā arī ES un Azerbaidžānas aviācijas nolīguma ātrai noslēgšanai. Svarīga nozīme ir arī transporta nozares pārvaldībai, tostarp tiesiskām un institucionālām reformām.

24.

Gan Azerbaidžānai, gan ES svarīga prioritāte ir uzlabot energotīklu starpsavienojumus ar partnervalstīm un ES. Azerbaidžānai – gan spēju, gan ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ – var būt svarīga loma Eiropas energoapgādes drošības veicināšanā. Savukārt ES var būt nozīmīga loma, veicinot Azerbaidžānas enerģētikas nozares efektivitātes, konkurētspējas, ilgtspējības un drošības uzlabošanu. Šajā nolūkā abām pusēm būtu savstarpēji jānodrošina attiecīgajās enerģētikas nozarēs brīva un netraucēta tirdzniecība un ieguldījumu iespējas. Šajā ziņā puses arī pastiprinās centienus savās enerģētikas nozarēs un tirgos uzlabot vispārējo ieguldījumu vidi. Jautājumā par enerģijas tirdzniecību puses centīsies uzlabot attiecīgo energosistēmu darbību un to enerģijas tirgu stabilitāti, caur kuriem notiek un notiks enerģijas plūsma. Šajā sakarā un saskaņā ar kopīgās deklarācijas par Dienvidu gāzes koridoru, ko parakstīja 2011. gada 13. janvārī, noteikumiem galvenās prioritātes ir Dienvidu gāzes koridora ātra pabeigšana un savlaicīga gāzes piegādes uzsākšana Eiropas tirgum. Tādējādi tiks nostiprināta Azerbaidžānas loma, tai kļūstot ne tikai par nozīmīgu enerģijas piegādātāju Eiropai, bet arī par potenciālu tranzītvalsti, kura Dienvidu gāzes koridora kontekstā gan Kaspijas jūras reģiona enerģijas ražotājiem, gan ražotājiem un ārpus tā varētu piedāvāt visus pārvades un loģistikas pakalpojumus, ņemot vērā Dienvidu gāzes koridora iespējamo paplašināšanos uz citām valstīm un reģioniem. Visbeidzot, ES dalīsies pieredzē, kas gūta saistībā ar regulatīvās politikas jautājumiem un pāreju uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomiku, jo īpaši veicinot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un atjaunojamās enerģijas risinājumus, kā tas noteikts Saprašanās memorandā par ES un Azerbaidžānas stratēģisko partnerību enerģētikas jomā, kas parakstīts 2006. gada 7. novembrī. Šajā sakarā būs būtiski veikt reformas enerģētikas nozarē.

25.

Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, ir būtiski –īstenojot attiecīgos projektus – uzlabot vides pārvaldību, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un pāreju uz zaļu un aprites ekonomiku, kā arī sadarbību videi draudzīgas transporta politikas izstrādē. Puses sadarbosies, lai nodrošinātu, ka šajā jomā tiek piemērota paraugprakse. Lai sasniegtu Azerbaidžānas ar vidi saistītos mērķus, būtiska nozīme būs energoefektivitātei, pilsētvidei un lauku vides pārvaldībai, īpaši labākai piesārņojuma novēršanai un materiālu efektīvai izmantošanai, kā arī atkritumu apsaimniekošanai. Arī ilgtspējīga meža un ūdens baseina apsaimniekošana būs viena no galvenajām šīs jomas prioritātēm. Pastiprināta sadarbība klimata politikas jomā palīdzēs Azerbaidžānai attīstīt efektīvāku, konkurētspējīgāku, noturīgāku un stabilāku ekonomiku saskaņā ar tās nacionāli noteikto devumu (NND). Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām, kā arī attiecīgo NND pilnīga īstenošana būs viena no galvenajām prioritātēm. ES sadarbībā ar Azerbaidžānu īpašu uzmanību pievērsīs, lai izstrādātu ilgtermiņa zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas attīstības stratēģijas, rīcību klimata un vides politikas jomā integrētu valsts politikā, uzsverot īstermiņa iniciatīvas, kas dod ātrus rezultātus, ieviestu emisiju mērīšanas, ziņošanas un verifikācijas sistēmas un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

4. Mobilitāte un tieši personiski kontakti

26.

Puses tieksies uzlabot iedzīvotāju mobilitāti un sadarbību tādās jomās kā izglītība, jaunatne, kultūra, kā arī pētniecība un inovācija.

27.

Partneri ir apņēmušies efektīvi īstenot mobilitātes partnerību, kā arī pilnībā īstenot vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu netraucētu darbību, lai laika gaitā apsvērtu, ja apstākļi to atļaus, uzsākt vīzu režīma liberalizācijas dialogu ar Azerbaidžānu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labi pārvaldītas un drošas mobilitātes nosacījumi, tostarp efektīva vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošana. Šajā ziņā puses sadarbosies, lai konsolidētu dokumentu drošības, robežu pārvaldības, migrācijas un patvēruma politikas tiesisko un institucionālo regulējumu atbilstoši labākajiem starptautiskajiem standartiem.

28.

Pamatojoties uz notiekošo sadarbību “Erasmus +” un Boloņas procesa ietvaros, kā arī tehniskās apmācības un arodmācības attīstību, turpmākā sadarbība būs vērsta uz Azerbaidžānas izglītības sistēmas modernizēšanu no pirmsskolas līdz terciārai izglītībai. Tas palīdzēs labāk saskaņot iedzīvotāju vēlmi izglītoties ar darba devēju pieprasīto kvalifikāciju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta prasmju attīstīšanai un skolotāju apmācībai, kā arī arodmācības publiskā tēla un kvalitātes uzlabošanai. Tiks veicināta sadarbība pētniecības un inovācijas jomā. Sadarbība starpkultūru dialoga jomā veicinās kultūru daudzveidību un labāku savstarpējo sapratni, un palielinās iecietību sabiedrībā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 265

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 24. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1594 (2018. gada 22. oktobris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Bratislavský rožok / Pressburger Kipfel / Pozsonyi kifli (GTĪ))	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2018/1595 (2018. gada 23. oktobris), ar kuru sakarā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretācijas komitejas 23. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1596 (2018. gada 23. oktobris), ar ko pagarina to atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu piešķirta kuģiem, kas izmanto no krasta velkamos vadus noteiktos Francijas (Oksitānijas un Provansas-Alpu-Kotdazīras) teritoriālajos ūdeņos	9
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1597 (2018. gada 23. oktobris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 7117) ( 1 )	13
		IETEIKUMI
	*	ES un Azerbaidžānas Sadarbības padomes Ieteikums Nr. 1/2018 (2018. gada 28. septembris) par ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātēm [2018/1598]	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.