(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (3) noteica galīgo kompensācijas maksājumu citu starpā Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) importam.

(2)

Pēc tam, kad tika veikta paātrinātā pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 20. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1645/2005 (4) grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu līmeni attiecībā uz PET importu no Indijas

(3)

Pēc tam, kad tika veikta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (5) noteica galīgo kompensācijas maksājumu nākamajiem pieciem gadiem.

(4)

Pēc tam, kad tika veiktas daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1286/2008 (6) un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 906/2011 (7) grozīja kompensācijas pasākumus.

(5)

2012. gadā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 559/2012 (8) vēl viena daļēja starpposma pārskatīšana tika izbeigta, negrozot spēkā esošos pasākumus.

(6)

Pēc tam, kad tika veikta otrā termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 461/2013 (9) noteica galīgo kompensācijas maksājumu nākamajiem pieciem gadiem.

(7)

Pēc tam, kad tika veiktas divas daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 (10) grozīja kompensācijas pasākumus.

(8)

Komisija ar Lēmumu 2000/745/EK (11) pieņēma trīs Indijas ražotāju eksportētāju piedāvāto minimālo importa cenu. Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/109/ES (12) atsauca saistību pieņemšanu sakarā ar izmaiņām apstākļos, kuros saistības tika pieņemtas.

(9)

Patlaban ir spēkā galīgais kompensācijas maksājums, kas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 461/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 (“spēkā esošie pasākumi”). Tie ietver specifisku kompensācijas maksājumu diapazonā no 0 EUR/t līdz 74,6 EUR/t individuāli uzskaitītajiem Indijas ražotājiem ar atlikušo likmi 69,4 EUR/t, kas noteikta visu pārējo ražotāju importam.

(10)

2016. gada septembrī Indijas ražotājs eksportētājs Dhunseri Petrochem Limited (“DPL”) iesniedza pieprasījumu Komisijai, pamatojoties uz uzņēmuma nosaukuma maiņu, grozīt regulu, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus. Tomēr pieprasījums liecināja, ka DPL ir iesaistījies kopuzņēmuma partnerībā ar Indorama Ventures Public Company Limited (“IVL”), tādējādi izveidojot šādu struktūru:

(11)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka bija pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka apstākļi attiecībā uz DPL un tā saistīto uzņēmumu subsidēšanu bija ievērojami mainījušies un ka šīs izmaiņas bija ilglaicīgas, un tāpēc pasākumi būtu jāpārskata.

(12)

Pamatojoties uz to, Komisija ar 2017. gada 6. jūlija paziņojumu (13) nāca klajā ar lēmumu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiektos tikai uz DPL un ar to saistīto Indijas uzņēmumu subsidēšanas pārbaudi. Pārskatīšanas mērķis ir noteikt subsidēšanas likmi uzņēmuma jaunajai struktūrai.

(13)

Vēl viens Indijas ražotājs eksportētājs Reliance Industries Limited (“Reliance”) iesniedza daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Pieprasījums attiecas tikai uz Reliance subsidēšanas pārbaudi.

(14)

Reliance sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākumu turpmāka piemērošana to pašreizējā līmenī vairs nebija nepieciešama, lai neitralizētu kompensējamo subsidēšanu. Uzņēmums jo īpaši apgalvoja, ka kopējais subsīdijas līmenis tika samazināts, jo bija izbeigta Mērķa ražojumu shēma un Mērķa tirgus shēma, un tika samazinātas summas, kuras pieprasījuma iesniedzējs izmantoja saistībā ar citām shēmām, piemēram, ar Iepriekšēju atļauju shēmu un Nodokļu atmaksas shēmu.

(15)

Konstatējusi, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz pierādījumu, Komisija 2017. gada 6. jūlijā (14) paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 19. pantu tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana, kas attiecas tikai uz Reliance subsidēšanas pārbaudi.

(16)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija informēja, ka izmeklēšanās tiks izvērtēts arī tas, vai ir lietderīgi grozīt maksājuma likmi, kas “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā noteikta dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) veidu importam.

(17)

Tā kā abas starpposma pārskatīšanas attiecas uz vienu un to pašu pārskatāmo ražojumu, to pašu izcelsmes valsti un izmeklēšanas periodu un tā kā uz abiem pasākumiem attiecas viena un tā pati procedūra, tika uzskatīts par lietderīgu abas pārskatīšanas noslēgt vienā tiesību aktā.

(18)

Komisija par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja Dhunseri, tā saistītos uzņēmumus un Reliance (“attiecīgie ražotāji eksportētāji”), Savienības ražotāju apvienību, zināmos iesaistītos importētājus un lietotājus Savienībā un eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumos par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(19)

Lai saņemtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīja attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas valdībai anketas un saņēma atbildes šim nolūkam noteiktajos termiņos.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus IVDPIL telpās Kolkatā, MPPL galvenajā birojā Deli, MPPL rūpnīcā Karnalā, Reliance telpās Mumbajā, kā arī Indijas valdības telpās Ņūdeli (Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorātā un Tirdzniecības ministrijā).

(21)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra periodu no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(22)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas 2018. gada 25. jūlijā tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem Komisija gatavojās ierosināt grozīt uzņēmumiem Dhunseri un Reliance piemērojamās maksājuma likmes. Tām tika dots samērīgs laiks piezīmju sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts turpmāk.

(23)

Reliance norādīja, ka informācijas izpaušana notika vairāk nekā 12 mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas un atsaucās uz PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”) 11. panta 11. punktu, kas paredz, ka izmeklēšanu “pabeidz” gada laikā, “izņemot īpašos apstākļos”, un norādīja uz pamatregulas 22. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka pārskatīšanas veic “paātrināti” un “parasti pabeidz” 12 mēnešos no sākšanas dienas. Pamatojoties uz to, Reliance apgalvoja, ka tad, ja Komisijai nebija radušies īpaši apstākļi vai tai nebija pamatojuma, izmeklēšanu esot bijis “jāizbeidz bez aizsardzības pasākumiem”.

(24)

Tomēr attiecībā uz termiņiem Komisija norāda, ka uz pašreizējo pārskatīšanas izmeklēšanu attiecas ASCM 21. panta 4. punkts, kurā noteikts, ka kompensācijas maksājumu pārskatīšanu “parasti pabeidz 12 mēnešos no pārskatīšanas sākšanas dienas”, un tajā nav norādes uz īpašiem apstākļiem, kas nepieciešami, lai pamatotu izmeklēšanas ilgumu, kurš pārsniedz 12 mēnešus. Tāpat pamatregulas 22. panta 1. punktā nav atsauces uz īpašiem apstākļiem, kas nepieciešami, lai pamatotu izmeklēšanas ilgumu, kurš pārsniedz 12 mēnešus. Pašreizējās pārskatīšanas tiek veiktas 15 mēnešu termiņā, kas noteikts pamatregulas 22. panta 1. punktā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(25)

Pārskatāmais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāts (PET) ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai augstāku (atbilstīgi ISO standartam 1628-5), kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 61 00 (“pārskatāmais ražojums”).

(26)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmais ražojums fizikālo un ķīmisko īpašību un lietojumu ziņā ir identisks ražojumam, ko ražo un pārdod Indijas iekšzemes tirgū. Tādēļ tiek secināts, ka iekšzemes tirgū un eksporta tirgū pārdotie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(27)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka DPL ir iesaistījies kopuzņēmuma partnerībā ar IVL. Saskaņā ar šo partnerību DPL2016. gada 1. aprīlī nodeva visu PET ražotni jaunam uzņēmumam – IVDPIL – un ieguva 50 % daļu šajā uzņēmumā, savukārt atlikušos 50 % iegādājās Indorama Ventures Global Services Limited, kas ir IVL meitasuzņēmums. DPL tādējādi no minētā datuma vairs nav pārskatāmā ražojuma ražotājs eksportētājs.

(28)

Izmeklēšana arī apstiprināja, ka DPL ir iegādājies 50 % daļu uzņēmumā MPPL, kas ir Indijas PET ražotājs, kurš iepriekš nav eksportējis pārskatāmo ražojumu uz Savienību, un tāpēc iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz Indijas izcelsmes PET tam nav piešķirts individuāls kompensācijas maksājums. Atlikušā 50 % daļa uzņēmumā MPPL pieder Indorama Ventures Global Services Limited.

(29)

Pēc tam IVDPIL2017. gada 12. maijā mainīja savu nosaukumu uz IVL Dhunseri Petrochem Industries Private Limited (“IDIPL”), un MPPL nodeva visus savus aktīvus, parādus, saistības un personālu uzņēmumam IDIPL. Kolkatas Augstā tiesa 2017. gada 4. decembrī atļāva šo nodošanu.

(30)

DPL, IDIPL (iepriekš IVDPIL) un MPPL turpmāk tekstā saukti “Dhunseri grupa”. Tāpēc daļējās starpposma pārskatīšanas mērķis bija noteikt Dhunseri grupai piemērojamo subsidēšanas likmi. Šajā nolūkā tika apkopoti dati par IDIPL un MPPL (kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām darbojās kā atsevišķs pārskatāmā ražojuma ražotājs eksportētājs), lai aprēķinātu subsidēšanas likmi Dhunseri grupai kopumā, jo šī likme ir piemērojama grupas galīgajai struktūrai, kur MPPL ražotne ir iekļauta IDIPL.

(31)

Ņemot vērā iepriekšējās pārskatīšanās izmeklētās subsīdijas, Indijas valdības un attiecīgo ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kā arī atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pārbaudīti šādi pasākumi:

(32)

Iepriekšējā apsvērumā minētās subsīdijas ir balstītas šādos politikas dokumentos un tiesību aktos.

(33)

AAS, DEPBS, DFIA, EOU/SEZ, EPCGS, FMS, FPS, IEIS, MEIS un SHIS shēmas ir balstītas 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumā (Nr. 22, 1992), kas stājies spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti.

(34)

AAS, DFIA, EOU/SEZ, EPCGS un MEIS shēmas ir balstītas Ārējās tirdzniecības politikā 2015.–2020. gadam (“FTP 2015-20”), kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 2015-20 reglamentējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (“HOP I 2015-20”). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(35)

DEPBS, FMS, FPS, IEIS un SHIS shēmas, kas ir balstītas iepriekšējā Ārējās tirdzniecības politikas dokumentā, kurš attiecās uz periodu no 2009. līdz 2014. gadam (“FTP 2009-14”), nav tikušas atjaunotas 34. apsvērumā minētajā FTP 2015-20.

(36)

DDS shēma ir balstīta 1962. gada Muitas likuma 75. sadaļā, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. sadaļā, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. sadaļā un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumos. Atmaksas likmes tiek regulāri publicētas.

(37)

ECS shēma ir balstīta 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A sadaļā, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(38)

ITIRAD shēma ir balstīta 1961. gada Ienākuma nodokļa likumā, kuru katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(39)

IES shēma ir balstīta galvenajā apkārtrakstā DBR.Dir.BC.No 62/04.02.001/2015-16 (2015. gada 4. decembris) attiecībā uz “Procentu tuvināšanas shēmu attiecībā uz pirmspiegādes un pēcpiegādes eksporta kredītiem Indijas rūpijās”.

(40)

CIIS shēmu pārvalda Gudžaratas valdība, un tā ir balstīta Gudžaratas rūpniecības politikā 2015.

(41)

EPP/GOH shēmu pārvalda Harjanas valdība un tā ir izklāstīta Rūpniecības veicināšanas politikā 2015, ko paziņojusi Harjanas valdības Rūpniecības un tirdzniecības nodaļa.

(42)

GEDES shēma ir balstīta 1958. gada Gudžaratas Elektroenerģijas nodokļa likuma (“Elektroenerģijas likums”) 3. sadaļas 2. punkta vii) un viii) apakšpunktā, kas laiku pa laikam ir grozīts Gudžaratas valdības vēstnesī (Gujarat Government Gazette).

(43)

PSI/GOM shēma ir balstīta Maharaštras valdības Rezolūcijā Nr. PSI-2013/(CR-54)/IND-8.

(44)

WBIS shēmu pārvalda Rietumbengālijas valdība un tā ir izklāstīta Rietumbengālijas valdības Tirdzniecības un rūpniecības nodaļas paziņojumā Nr. 309 – CI/O/ADN/GEN-INC/512 (2014. gada 12. septembris).

(45)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētās shēmas ir vai nu izbeigtas, vai abi attiecīgie ražotāji eksportētāji tās nav izmantojuši: DEPBS, DFIA, ECS, EOU/SEZ, FMS, FPS, ITIRAD, IEIS, IES, SHIS, CIIS, EPP/GOH, PSI/GOM un WBIS.

(46)

Komisija konstatēja, ka tikai viens no ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējās pārskatīšanas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojis šo pasākumu ļoti nelielam eksporta darījumu skaitam. Patiešām, tas pats uzņēmums lielākajai daļai savu eksporta darījumu izmantoja “Nodokļu atmaksas shēmu” (DDS), kas aplūkota 3.4. sadaļā turpmāk. Tā kā AAS un DDS nevar vienlaikus izmantot vieniem un tiem pašiem eksporta darījumiem, Komisija konstatēja, ka AAS shēma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika izmantota ļoti maz, un nolēma šajās pārskatīšanās nekvantificēt ieguvumu, kas saņemts no AAS.

(47)

Komisija konstatēja, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojuši DDS.

(48)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumi (“1995. gada DDS noteikumi”), kuros jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gadā (15). Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda šo juridisko pamatu aizstāja ar 2017. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumiem (16) (“2017. gada noteikumi”), kas stājās spēkā 2017. gada 1. oktobrī. 1995. gada DDS noteikumu 3. noteikuma 2. punkts reglamentē šīs nodokļu atmaksas shēmas aprēķināšanas metodi. Minēto DDS noteikumu 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts reglamentē deklarāciju, kas eksportētājiem jāiesniedz, lai saņemtu ieguvumu no šīs shēmas. Šie noteikumi ir palikuši identiski 2017. gada DDS noteikumos un atbilst attiecīgi 3. noteikuma 2. punktam un 13. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam.

(49)

Turklāt apkārtrakstā Nr. 24/2001 (17) ir iekļautas konkrētas norādes par to, kā īstenot 3. noteikuma 2. punktu un iesniegt deklarāciju, kas eksportētājiem jāsagatavo saskaņā ar 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(50)

1995. gada DDS noteikumu 4. noteikumā paredzēts, ka centrālā valdība var pārskatīt 3. noteikumā noteikto summu vai likmes. Valdība ir izdarījusi vairākas izmaiņas; ar pēdējām pārskatītas likmes (sk. 2015. gada 16. novembra Paziņojumu Nr. 110/2015 – CUSTOMS (N.T.) (18) un 2016. gada 31. oktobra Paziņojumu Nr. 131/2016 – CUSTOMS (N.T.) (19)). Tādējādi attiecībā uz pārskatāmo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā likme bija 1,9 % no FOB vērtības līdz 2016. gada 14. novembrim un 1,5 % pēc tam.

(51)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(52)

Saskaņā ar šo shēmu ikvienam uzņēmumam, kas eksportē atbilstīgus ražojumus, ir tiesības saņemt naudas summu, kas atbilst procentuālai daļai no eksportēto materiālu FOB vērtības. Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumu 3. noteikuma 2. punktā paredzēts, kā aprēķināma subsīdijas summa:

(53)

Citiem vārdiem sakot, Indijas valdība pamatoja atmaksājamo summu ar tādu attiecīgo muitas nodokļu vidējām vērtībām, kas samaksāti par importētajiem izejmateriāliem, un ar vidējo ražošanas nozares patēriņa koeficientu, kas iekasēts no tiem ražotājiem, kurus Indijas valdība uzskatīja par reprezentatīviem atbilstīgo eksporta ražojumu ražotājiem. Tad Indijas valdība izsaka atmaksājamo summu procentos no atbilstīgo eksportēto ražojumu vidējās eksporta vērtības.

(54)

Indijas valdība šo procentuālo daļu izmanto, lai aprēķinātu naudas summu, uz ko ir tiesības pretendēt visiem atbilstīgajiem eksportētājiem. Indijas valdība šīs shēmas likmi nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi. Attiecībā uz pārskatāmo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā likme bija 1,9 % no FOB vērtības līdz 2016. gada 14. novembrim un 1,5 % pēc tam, kā paskaidrots 50. apsvērumā.

(55)

Lai saņemtu tiesības izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī, norāda, ka eksports notiek, izmantojot DDS, un tiek neatsaucami noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārīgo eksporta formulāru un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt atmaksu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā vai ar čeku.

(56)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts. Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja noteiktā termiņā eksportētājs bankas realizācijas sertifikātu neiesniedz.

(57)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim, un tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(58)

Attiecīgajos tiesību aktos un administratīvajos norādījumos ir noteikts, ka Indijas muitas administrācijai nebūtu jāpieprasa pierādījumi tam, ka eksportētājam, kurš pieprasa nodokļu atmaksu, būtu bijis jābūt muitas nodokļa saistībām vai tās radīsies par to izejmateriālu importu, kas nepieciešami eksportētā ražojuma izgatavošanai (20). Turklāt Indijas valdības pārbaudes apmeklējuma laikā Indijas valdība apstiprināja, ka uzņēmumi, kas iekšzemes tirgū iegādātos visus izejmateriālus, kas iestrādāti eksportētajā PET, joprojām saņemtu ieguvumu no pilnas likmes, kura aprēķināta saskaņā ar iepriekš minētā 3. noteikuma 2. punktu. Šajā izmeklēšanā arī konstatēja, ka praksē tā tas bija attiecībā uz vienu eksportētāju, kas sadarbojās un izmantoja DDS piedāvātos ieguvumus, lai gan tas vispār nebija importējis pamatizejmateriālus (PTA un MEG), ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(59)

DDS nodrošina subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā negūtie ieņēmumi (t. i., iespējamie importa nodokļi, ko iekasējusi Indijas valdība un kuri tiek atmaksāti vai atlīdzināti). Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz ieguvumu eksportētājam, jo tā uzlabo tā likviditāti par importa nodokļu pārliekām summām, ko atmaksā vai atlīdzina Indijas valdība.

(60)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Naudas pārskaitījums eksportētājam ne vienmēr ir saistīts ar faktiskajiem importa nodokļu maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu importa nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tiek patērēti ražojumu ražošanā.

(61)

Maksājums, ko Indijas valdība veic pēc tam, kad ir veikts eksports, ir atkarīgs no eksporta rādītājiem, un tādējādi uzskatāms par specifisku un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(62)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija subsidēšanas summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tad Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta summa, kas piešķirama par konkrēto eksporta darījumu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata par lietderīgu ieguvumus, kas saņemti no DDS, novērtēt attiecībā uz kopējām summām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikti, izmantojot šo programmu.

(64)

Dhunseri grupa norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieguvums no DDS tika samazināts no 1,9 % līdz 1,5 %, un apgalvoja, ka šis samazinājums bija ilglaicīgs, atsaucoties uz DDS likmes samazināšanās tendenci, kura tika samazināta no 5,5 % 2011. gadā līdz 1,5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Uzņēmums apgalvoja, ka šā iemesla dēļ – ja DDS kompensē – tā būtu jākompensē, pamatojoties uz 1,5 % likmi.

(65)

Tomēr Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. pantu “kompensējamo subsīdiju apjoms atbilst tam ieguvumam, kas ir piešķirts saņēmējam subsīdiju jautājuma izmeklēšanas laikā”. Tādējādi, kā minēts iepriekš, izmeklēšanas periodā likme bija 1,9 % no FOB vērtības līdz 2016. gada 14. novembrim un 1,5 % pēc tam. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāizmanto faktiskās likmes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(66)

Reliance apgalvoja, ka aprēķinātajam ieguvumam no DDS vajadzētu aprobežoties ar Reliance saņemtajiem pārliekiem ieguvumiem, jo DDS būtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, bet nesniedza papildu informāciju, kas pamatotu apgalvojumu. Kā paskaidrots 60. apsvērumā, Komisija secināja, ka DDS nav pieļaujama nodokļu atmaksa. Turklāt attiecībā uz Reliance Komisija pārbaudē uz vietas secināja, ka uzņēmums saņēmis ieguvumu no DDS, lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums nav importējis abus attiecīgos izejmateriālus (MEG un PTA). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts, jo, pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzņēmumam Reliance kopējā piešķirtā summa ir pārlieka.

(67)

Uzņēmums MPPL paskaidroja, ka tas izmantoja attīrītu tereftalskābi (PTA) un monoetilēnglikolu (MEG), lai ražotu PET, un ka abi izejmateriāli tika sagādāti no viena iekšzemes piegādātāja, kurš saskaņā ar pirkuma līgumu noteica cenu, prasot MPPL tā saukto “muitas nodokļa elementa domājamo daļu”. Pamatojoties uz to, MPPL apgalvoja, ka tas maksā importa nodokļus par izejmateriāliem, kas iestrādāti eksportētajā ražojumā un ka DDS aprēķins tādējādi esot jāattiecina tikai uz pārliekiem ieguvumiem. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka MPPL nav sniedzis pierādījumus tam, ka “muitas nodokļa elementa domājamā daļa” atbilst importa nodokļu faktiskajam maksājumam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(68)

IDIPL norādīja, ka MEG – viens no diviem galvenajiem izejmateriāliem –, ko uzņēmums izmantoja PET ražošanai, tika pilnībā importēts un ka par šo importu tika samaksāti importa nodokļi. Pamatojoties uz to nodokļu summu, kas samaksāti par MEG, kurš tika iestrādāts PET, kas tika eksportēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, IDIPL arī iesniedza aprēķinu par domājamo pārlieko atmaksu un apgalvoja, ka subsidēšanas līmenis būtu jānosaka, pamatojoties tikai uz šo pārlieko atmaksu. Neraugoties uz to, ka nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli un kādā daudzumā tiek patērēti eksportēto ražojumu ražošanā, Komisija ir veikusi apgalvojuma pārbaudi saskaņā ar pamatregulas II pielikuma 5. punktu. Pārbaudē tika apstiprināts, ka viss PET ražošanā patērētais MEG ir importēts un ka apgalvojumā norādītā importa nodokļu summa faktiski ir samaksāta par MEG, kurš tika iestrādāts PET, kas tika eksportēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija pieņēma apgalvojumu un aprēķināja subsidēšanas līmeni, pamatojoties tikai uz pārlieko atmaksu.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šīs subsīdijas summas attiecināja uz pārskatāmā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(70)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,38 % Dhunseri grupai un 1,67 % Reliance.

(71)

Reliance apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, konstatējot DDS kā subsīdiju un kā shēmu, uz kuru attiecas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts, un apgalvoja, ka Komisija turklāt ir rīkojusies pretrunā šim konstatējumam, pārbaudot cita eksportētāja pārlieko atmaksu. Reliance apgalvoja, ka Komisijas attieksme pret dažādām personām ir bijusi atšķirīga, aprēķinot pārliekās atmaksas summu, un konkrētajā Reliance gadījumā ir kompensējusi pilnu DDS ieguvumu, nevis tikai pārlieko atmaksu.

(72)

Šāds apgalvojums nav pamatots. Patiešām, kā paskaidrots iepriekš, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē; shēma arī neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II un III pielikumā paredzētajiem noteikumiem, jo naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem importa nodokļu maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu importa nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem. Turklāt tā pati pieeja un noteikumi tika piemēroti visiem uzņēmumiem (Reliance un Dhunseri grupai), jo Komisija centās izprast, vai uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiski importēja kādu no attiecīgajiem izejmateriāliem un maksāja importa nodokļus par šādu importu. Pēc tam, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija aprēķināja abu uzņēmumu pārlieko atmaksu. Abu uzņēmumu attiecīgā situācija ir šāda. IDIPL (daļa no Dhunseri grupas) apgalvoja un sniedza pierādījumus, ka viens no diviem galvenajiem PET ražošanai izmantotajiem izejmateriāliem bija pilnībā importēts, samaksājot importa nodokļus. Komisija veica pārbaudi, un tajā konstatēts, ka apgalvojums ir patiess. Pamatojoties uz šo faktu, Komisija aprēķināja subsidēšanas līmeni attiecībā uz pārlieko atmaksu. Reliance tika aicināts sniegt tādus pašus pierādījumus, kādus sniedza IDIPL, bet tas netika izdarīts. Reliance gadījumā pārliekā atmaksa tādējādi ietvēra pilnu no Indijas valdības saņemto summu. Tāpēc, tā kā atšķirība starp abiem ražotājiem eksportētājiem ir pamatota, ņemot vērā atšķirību starp pieejamajiem faktiem, apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Reliance arī apgalvoja, ka pierādīšanas pienākums ir nepareizi piemērots, it kā uzliekot ražotājam eksportētājam pienākumu noteikt pārlieko atmaksu.

(74)

Komisija tam nepiekrīt. Tiek atgādināts, ka izmeklēšanas procesa pamatā ir atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi. Informācija par to importa nodokļu līmeni, ko konkrētais uzņēmums faktiski samaksājis (vai nav samaksājis), ir faktiskais arguments, un uzņēmumam tas jāizpauž. Reliance nav sniedzis šo informāciju atbildēs uz anketas jautājumiem, kura minēta 19. apsvērumā un kurā ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt visu attiecīgo informāciju attiecībā uz subsidēšanas likmes aprēķiniem. Ņemot vērā šo informācijas trūkumu, Komisija proaktīvi apkopoja informāciju, kas Reliance pārbaudē uz vietas 2017. gada decembrī ļāva noteikt iespējamo pārlieko atmaksu. Vispirms tika konstatēts, ka Reliance nav maksājis importa nodokļus par abiem galvenajiem izejmateriāliem, proti, PTA un MEG, kas iestrādāti eksportētajā PET. Komisija turklāt pārbaudīja, vai importa nodokļi ir samaksāti par izejmateriāliem, ko izmanto PTA un MEG ražošanai vai to augšupējo izejmateriālu ražošanai, kurus izmanto PTA vai MEG ražošanai. Tomēr tika konstatēts, ka Reliance, kas ir integrēts naftas ķīmijas uzņēmums, importēja jēlnaftu un iekšēji ražoja visus starpproduktus, kas nepieciešami PET ražošanai. Pēc tam Komisija ieguva importa nodokļa likmi, kas piemērojama jēlnaftai, kura bija 0 %, par ko liecina pārbaudes apmeklējuma laikā Reliance iesniegtie lietiskie pierādījumi. Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka visa DDS summa bija pārliekā atmaksa. Reliance nesniedza pārbaudāmu kvantitatīvo informāciju, kas izmeklēšanas atlikušajā posmā liecinātu par pretējo. Reliance nesniedza informāciju, kas ļautu aprēķināt pārlieko atmaksu, neraugoties uz to, ka uzņēmums tika vairākkārt aicināts to darīt. Īsumā, Komisija proaktīvi vāca informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu DDS subsidēšanas līmeni, un, neraugoties uz daudziem aicinājumiem, Reliance neiesniedza uzņēmuma rīcībā esošo faktu informāciju, kas pamatotu pārliekās atmaksas mazākas summas aprēķinu par kopējo DDS summu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Reliance apgalvoja, ka informācijas izpaušanas laikā Komisija tikai vienreiz aicinājusi to sniegt informāciju, kas ļautu noteikt pārliekās atmaksas līmeni. Tomēr Komisija norāda, ka pārbaudes apmeklējuma laikā Reliance tika aicināts sniegt atbildes uz anketas jautājumiem un informāciju par pārlieko atmaksu, kā paskaidrots 74. apsvērumā. Tāpēc arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Reliance norādīja, ka Komisija nav darījusi pieejamu pārbaudes ziņojumu, un apgalvoja, ka šā ziņojuma trūkums neļaujot uzņēmumam pienācīgi aizstāvēt tā intereses attiecībā uz DDS, ņemot vērā to, ka Komisija esot novirzījusi pierādīšanas pienākumu DDS ieguvuma summas kvantificēšanā.

(77)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija uzskata, ka ražotājam eksportētājam ir pienākums parādīt, ka importa nodokļi tikuši samaksāti par izejmateriāliem, kuri iestrādāti eksportētajos ražojumos, par kuriem Indijas valdība ir atlīdzinājusi šos importa nodokļus, kuri esot samaksāti. Komisijai ir pienākums aprēķināt subsidēšanas summu, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Šajā saistībā Komisija norāda, ka attiecīgie elementi, kas izmantoti, lai noteiktu DDS subsidēšanas likmi saskaņā ar 69. apsvērumā izskaidroto metodi, tika pārbaudīti, pamatojoties uz Reliance atbildēm uz anketas jautājumiem. DDS pārbaude veikta vienlaikus ar MEIS pārbaudi, jo abas shēmas ir ļoti līdzīgas. Tika pārbaudīti vairāki eksporta rēķini un ar tiem saistītie dokumenti. Šī informācija ir pieejama arī Reliance kā apmeklējumos gūtie lietiskie pierādījumi. Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka pastāv neatbilstība starp Reliance sniegto eksporta preču vērtību saskaņā ar DDS, salīdzinot ar eksporta preču vērtību saskaņā ar MEIS. Apmeklējuma laikā Reliance paskaidroja šo neatbilstību, sniedzot lietiskos pierādījumus. Tomēr šī neatbilstība neiespaidoja subsidēšanas summas aprēķinu. Pārbaudē netika konstatētas citas neatbilstības saistībā ar Reliance iesniegtajiem dokumentiem attiecībās uz DDS. Attiecīgi visa informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām, arī Reliance, tika paziņota izmeklēšanas sākumposmā. Tāpēc Komisija uzskata, ka pamatā esošās izmeklēšanas laikā ir pienācīgi ievērotas Reliance tiesības uz aizstāvību. 74. apsvērums arī liecina, ka Komisija nav novirzījusi pierādīšanas pienākumu un gluži pretēji proaktīvi apkopoja informāciju, kas nepieciešama DDS ieguvuma summas aprēķinam. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(78)

Kā paskaidrots iepriekš, uz visiem iesaistītajiem uzņēmējiem attiecās vienādi noteikumi, un to konkrētā faktiskā situācija tika rūpīgi izvērtēta. IDIPL atkārtoja apgalvojumu, ka uzņēmumam MPPL noteica cenu, prasot tam “domājamo muitas nodokli”, un tas maksāja to savam iekšzemes PTA un MEG piegādātājam saskaņā ar līguma noteikumiem. IDIPL apgalvoja, ka “domājamā muitas nodokļa” summa esot jāatskaita no kopējā DDS ieguvuma. IDIPL arī apgalvoja, ka ar “domājamā muitas nodokļa” mehānismu “īsteno politisku lēmumu lejupēji novirzīt importa nodokli, kas uzlikts izejmateriālu piegādātājam”.

(79)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija var apstiprināt, ka komerclīgumā starp MPPL un tā piegādātāju ietvertajā formulā, ko izmanto izejmateriālu cenas aprēķinam, minēts “domājamā muitas nodokļa” elements. Tomēr tas pats par sevi nav apliecinājums tam, ka iekšzemes piegādātājs faktiski samaksājis muitas nodokli, jo šī formula ir komercsarunu rezultāts, kurās ne vienmēr ņemts vērā tas, vai muitas nodokļi ir faktiski samaksāti. Šajā saistībā IDIPL nesniedza pierādījumus tam, ka piegādātājs ir importējis uzņēmuma iegādātos izejmateriālus un, ja tie tika importēti, ka muitas nodoklis ir samaksāts. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Indijas valdība norādīja, ka DDS, kā paredzēts ASCM, ne vienmēr nodrošina tādu muitas nodokļu atmaksu/atbrīvojumu/atlikšanu, kas samaksāti par izejvielām, bet paredz arī netiešo nodokļu atmaksu. Pamatojoties uz to, Indijas valdība apgalvoja, ka Komisija esot pieļāvusi fundamentālu kļūdu, raksturojot DDS kā nepieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu, pamatojoties uz faktu, ka to var izmantot, nesamaksājot importa nodokļus.

(81)

Šajā saistībā Komisija norādīja – lai gan Indijas valdība sniedz juridisko argumentāciju attiecībā uz netiešo nodokļu atmaksu, tā nesniedz pierādījumus tam, ka jebkura ieinteresētā persona faktiski samaksājusi vai maksās netiešos nodokļus par izejmateriāliem, kuri izmantoti eksportētā PET ražošanai, un ka gadījumā, ja tie būtu samaksāti, tie netika atmaksāti, izmantojot citu nodokļu mehānismu, kas nav saistīts ar DDS. Izmeklēšanas gaitā ieinteresētās personas nesniedza informāciju par netiešajiem nodokļiem saistībā ar DDS, kas varētu ietekmēt pārliekās atmaksas līmeni, lai gan tās tika vairākkārt aicinātas sniegt informāciju, kas ļautu aprēķināt pārlieko atmaksu saistībā ar DDS. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Indijas valdība arī apgalvo, ka DDS nodrošina pārbaudes mehānismu, kas izmantojams, lai uzraudzītu izejvielu patēriņu eksportētā ražojuma ražošanai.

(83)

Lai pamatotu savu apgalvojumu, Indijas valdība atsaucas uz dažām nodokļu atmaksas noteikumu un muitas rokasgrāmatas normām, saskaņā ar kurām tiek veiktas revīzijas un pārbaudes, tomēr tā nespēj pierādīt, ka DDS shēma paredz sistēmu vai procedūru (II pielikuma 4. punkta nozīmē), kas apliecina, kuras izejvielas un kādos daudzumos tiek patērētas eksportētā ražojuma ražošanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(84)

Turklāt pārbaudes sistēmas vai procedūras (II pielikuma 4. punkta nozīmē) trūkums nebija saistīts ar subsīdiju summu noteikšanu, kā izklāstīts 70. apsvērumā, jo Komisija pārlieko atmaksu aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Indijas valdība apgalvoja, ka Komisijai bija pienākums rīkoties proaktīvi pārliekās atmaksas aprēķināšanai.

(85)

74. apsvērums parāda, ka Komisija proaktīvi centās iegūt informāciju, kas ļautu noteikt, vai daļa no DDS summas nebija pārliekā atmaksa. Turklāt, lai gan tikusi aicināta, Indijas valdība nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz attiecīgo ražotāju eksportētāju faktiskajiem darījumiem. Tāpēc šis apgalvojums ir nebūtisks.

(86)

Komisija konstatēja, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēma atvieglojumus atbilstīgi EPCGS, kas varētu būt saistāmi ar pārskatāmo ražojumu.

(87)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 2015-20 5. nodaļā, kā arī HOP I 2015-20 5. nodaļā.

(88)

Tiesības izmantot šo pasākumu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī tirgotājiem eksportētājiem, kam “ir saikne” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(89)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta pienākumu uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tālab Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu importa nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksportam paredzēto preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 2015-20 ražošanas līdzekļus var importēt ar 0 % nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS. Ilgākais sešu gadu laikā ir jāizpilda eksporta pienākums, kas ir vienāds ar ietaupīto nodokļa summu reizinātu ar koeficientu seši.

(90)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var saņemt ieguvumu bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvi vietējais ražotājs var arī prasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam attiecināt nosacītā eksporta ieguvumus.

(91)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šādu koncesiju tiek samazināti tādi Indijas valdības ieņēmumi no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Tā arī sniedz ieguvumu eksportētājam, kas ir vienāds ar nodokļa samazinājuma summu.

(92)

Turklāt pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja neapņemas veikt eksportu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka shēma ir specifiska un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(93)

EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(94)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu aprēķināja subsīdijas summu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam konkrētajā ražošanas nozarē. Tad tika aprēķināta subsīdijas summa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izdalot kopējo nesamaksātās ievedmuitas summu ar amortizācijas perioda ilgumu. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā ieguvuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka tam piemērota ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme.

(95)

Neviens no Indijas ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja tādu maksu atskaitīšanu no kopējās subsīdijas summas, kas radušās, lai saņemtu subsīdiju, lai arī tiem ir šādas tiesības saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz pārskatāmā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,11 % Dhunseri grupai un 0,45 % Reliance.

(98)

IDIPL apgalvoja, ka ražotni un saskaņā ar EPCGS importētas iekārtas izmantoja PET ražošanai, lai to pārdotu gan iekšzemes, gan eksporta tirgos, un tāpēc apgalvoja, ka 96. apsvērumā minētajam saucējam vajadzētu būt uzņēmuma kopējam pārdošanas apjomam, nevis PET eksporta apgrozījumam.

(99)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka pat tad, ja šis nepamatotais apgalvojums būtu pareizs, tā kā EPCGS ir atkarīga no eksporta rādītājiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem, ir piemērojams 7. panta 2. punkts, un saucējs, kas izvēlēts 96. apsvērumā, ir pamatots. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(100)

Tika konstatēts, ka abi attiecīgie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēma ieguvumus no MEIS.

(101)

Detalizēts MEIS apraksts sniegts FTP 2015-20 3. nodaļā un HOP I 2015-20 3. nodaļā.

(102)

MEIS stājās spēkā 2015. gada 1. aprīlī.

(103)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(104)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras sagrupētas A grupā (“Tradicionālie tirgi”, tostarp visas ES dalībvalstis), B grupā (“Jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“Citi tirgi”). Valstis, kuras sagrupētas katrā grupā, un ražojumu saraksts ar atbilstošām atbalsta likmēm ir norādīti attiecīgi FTP 2015-20 3.B papildinājuma 1. un 2. tabulā.

(105)

Ieguvums izpaužas kā nodokļa kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no FOB eksporta vērtības.

(106)

Laikā, kad MEIS stājās spēkā 2015. gada aprīlī, pārskatāmais ražojums nebija iekļauts 3.B papildinājumā, un tādējādi uz to neattiecās MEIS ieguvumi. Tomēr 2015. gada 29. oktobrī ar publisku paziņojumu Nr. 44/2015-2020 PET MEIS ieguvumu attiecināja uz eksportu uz A un B grupas valstīm, un līdz art to par šo eksportu varēja saņemt ieguvumu 2 % apmērā no eksporta FOB vērtības. Ar publisko paziņojumu Nr. 06/2015-2020 2016. gada 4. maijā uz eksportu uz C grupas valstīm attiecināja to pašu 2 % ieguvumu.

(107)

Daži eksporta veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas saskaņā ar speciālo ekonomisko zonu/uz eksportu orientētu struktūru shēmās.

(108)

Nodokļa kredīti saskaņā ar MEIS ir brīvi pārvedami un derīgi 18 mēnešus no izsniegšanas dienas. Tos var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, iegādi un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi.

(109)

Pieteikums ieguvuma saņemšanai saskaņā ar MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Attiecīgā dokumentācija (kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikāts un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļa kredītu pēc dokumentu rūpīgas pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgo informāciju, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļa kredīta piešķiršanu.

(110)

MEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu importa nodokļus, kas samaksāti par ražošanas līdzekļiem, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, kam nav jāmaksā minētie importa nodokļi.

(111)

Arī pēc likuma MEIS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Šajā brīdī Indijas valdība izsniedz nodokļa kredītu, ko ražotājs eksportētājs iegrāmato kā debitoru saistības, kuras ražotājs eksportētājs var izlīdzināt jebkurā brīdī. Tas ir finansiāls ieguldījumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata par lietderīgu ieguvumus, kas saņemti no MEIS, uzskatīt par kopējām summām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikti, izmantojot šo shēmu.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu (skaitītāju) attiecināja uz pārskatāmā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(114)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir attiecīgi 1,90 % Dhunseri grupai un 1,93 % Reliance.

(115)

Indijas valdība apgalvoja, ka MEIS nav kompensējama divu šādu pamatojumu dēļ: 1) shēma atbilst noteikumiem, kas izklāstīti ASCM I pielikuma g) un h) punktā, tos lasot kopā ar II pielikuma noteikumiem, un 2) nodokļu kredīta ekvivalenti ir “kredītzīmes”, kas turētājam sniedz ieguvumu tikai tad, kad tas tiek izmantots, lai kompensētu importa nodokļus.

(116)

Attiecībā uz pirmo pamatojumu Indijas valdība nenāca klajā ar pierādījumiem. Pats par sevi apgalvojums, ka MEIS pamatmērķis ir sniegt eksportētājiem palīdzību, kompensējot infrastruktūras neefektivitāti un saistītās izmaksas/nodokļus, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nav pietiekams, lai parādītu, ka MEIS atbilst noteikumiem, kas izklāstīti ASCM I pielikuma g) un h) punktā, tos lasot kopā ar II pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz otro pamatojumu tiek atgādināts – kā paskaidrots 108. apsvērumā, no brīža, kad Indijas valdība MEIS saņēmējam piešķir nodokļu kredīta ekvivalentu, šo nodokļu kredīta ekvivalentu var izmantot jebkurā brīdī, lai kompensētu konkrētus nodokļus vai pārdodu to tālāk citam uzņēmējam, jo nodokļu kredīta ekvivalenti ir brīvi pārvedami. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Indijas valdība piešķir ieguvumu MEIS saņēmējam brīdī, kad tiek piešķirts nodokļu kredīta ekvivalents. Šķiet, šī interpretācija pieņemta arī Indijas grāmatvedības standartos, jo nodokļu kredīta ekvivalentu finansiālā vērtība tiek iegrāmatota kā debitoru saistības, tiklīdz Indijas valdība piešķir šos nodokļu kredīta ekvivalentus, kā paskaidrots 112. apsvērumā, nevis laikā, kad to faktiski izmanto, lai kompensētu nodokli. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo pasākumu izmantoja viens uzņēmums. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka saņemtais ieguvums ir nebūtisks, un tāpēc šis pasākums netika papildus analizēts.

(118)

Komisija atgādina, ka subsidēšanas summa, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 noteikta attiecībā uz DPL un Reliance, bija attiecīgi 3,2 % un 6,2 %, kā rezultātā kompensācijas maksājums bija attiecīgi 35,69 EUR/t un 69,39/t.

(119)

Pašreizējās daļējās starpposma pārskatīšanās Komisija konstatēja, ka kompensējamo subsīdiju summa, izteikta ad valorem, ir 2,3 % Dhunseri un 4 % Reliance. Kā paskaidrots 27.–30. apsvērumā, Dhunseri grupas subsīdijas likmes, kas norādītas turpmāk tabulā, tika noteiktas, apkopojot datus par IDIPL un MPPL (diviem grupas PET ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

Tabula

Likmes individuālām kompensētajām subsīdijām

(120)

Pašlaik spēkā esošie kompensācijas pasākumi ir noteikti kā specifisks maksājums. Tādējādi, pamatojoties uz tabulā norādītājām subsīdiju likmēm, Komisija noteica šādus specifiskus kompensācijas maksājumus: 18,73 EUR/t Dhunseri grupai un 29,21 EUR/t Reliance.

(121)

Saskaņā ar iepriekš minēto 16. apsvērumu Komisija izvērtēja, vai ir jāgroza maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā un kas ir 69,40 EUR/t. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka lielākais spēkā esošais maksājums Indijas ražotājiem eksportētājiem – 74,60 EUR/t – ir noteikts uzņēmumam Pearl Engineering Polymers Ltd (ražotājs, uz kuru neattiecas šīs pārskatīšanas). Tā kā šajā pārskatīšanā lielākais maksājums nav grozīts, tādas maksājuma likmes grozījumi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā, nav pamatoti.

(122)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 4. punktu tika pārbaudīts, vai ar subsidēšanu saistītie apstākļi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ievērojami mainījušies un šo apstākļu izmaiņas bija ilglaicīgas.

(123)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgie ražotāji eksportētāji turpināja saņemt Indijas valdības piešķirtās kompensējamās subsīdijas, lai gan ar atšķirīgām likmēm.

(124)

Attiecībā uz Reliance nozīmīgākās subsīdijas subsidēšanas likmju ziņā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija DDS un MEIS. Nekas neliecina par to, ka šīs subsīdijas pārskatāmā nākotnē beigs pastāvēt. Abas subsīdijas rada ieguvumu, kas aprēķināts kā fiksēta procentuālā daļa no FOB eksporta vērtības, un nekas neliecina arī par to, ka attiecīgās subsīdiju likmes tuvākajā nākotnē tiks mainītas.

(125)

Attiecībā uz DDS pēdējo septiņu gadu laikā Indijas valdība vairākkārt samazināja subsidēšanas likmi: no 5,5 % no FOB vērtības 2011. gadā tā tika samazināta līdz 3,9 % 2012. gadā, 3,0 % 2013. gadā, 2,4 % 2014. gadā, 1,9 % 2015. gadā un visbeidzot 1,5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar Akcīzes un muitas centrālās padomes (Central Board of Excise and Customs) tīmekļa vietni (21) likme kopš tā laika nav mainīta.

(126)

Attiecībā uz MEIS 2 % likme no FOB vērtības, ko 2015. gada oktobrī sāka piemērot PET, kā paskaidrots 106. apsvērumā, saskaņā ar Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni (22) kopš tā laika nav mainījusies.

(127)

Attiecībā uz EPCGS nav arī sagaidāms, ka pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda būtiski mainīsies subsidēšanas likme, jo a) nebija norāžu par ražošanas līdzekļiem, kurus plānots importēt nozīmīgos daudzumos, un b) jebkāds ieguvums, kurs piešķirts ar šo subsīdiju, ir sadalīts vairākos gados, kas atbilst ražošanas līdzekļu nolietojuma laikposmam (no 18 līdz 25 gadiem Indijā).

(128)

Lielākās subsīdijas pēdējā starpposma pārskatīšanā, kas minēta 7. apsvērumā, kā tas tika secināts Īstenošanas regulā (ES) 2015/1350, Reliance saņēma no AAS. Kā aprakstīts iepriekš 46. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saistībā ar pašreizējo pārskatīšanu AAS tika izmantota ļoti maz, jo uz lielāko daļu eksporta attiecās ieguvumi no DDS, kas ir savstarpēji izslēdzoša ar AAS. AAS shēma joprojām ir pieejama, un nevar izslēgt, ka Reliance nākotnē to neatsāks izmantot, bet tas automātiski samazinātu ieguvumus, kas iegūti no DDS, jo uz ikvienu eksporta darījumu var attiecināt tikai vienu no abām subsīdijām.

(129)

Kā izklāstīts 125.–128. apsvērumā, netika gūti pierādījumi tam, ka kompensējamās shēmas tiks pārtrauktas vai to subsidēšanas līmeņi nākotnē tiks palielināti vai samazināti. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka apstākļi, kā rezultātā Reliance ieguva jauno subsidēšanas likmi, ir ilglaicīgi.

(130)

Pašreizējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Reliance saņēma mazākus ieguvumus no subsidēšanas nekā 7. apsvērumā minētajā iepriekšējā starpposma pārskatīšanā, kā tika secināts Īstenošanas regulā (ES) 2015/1350, jo konstatētās subsīdiju likmes samazinājās no 6,2 % līdz 4 %. Pamatojoties uz 129. apsvērumu, ir iespējams, ka Reliance arī turpmāk saņems subsīdijas, kas ir mazākas par tām, kuras noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1350. Tādēļ Komisija secināja, ka pašreizējo pasākumu turpināšana izraisītu maksājuma līmeni, kas ir augstāks par kompensējamo subsīdiju, kura rada kaitējumu. Tāpēc spēkā esošo pasākumu līmenis būtu jāgroza, lai atspoguļotu jauno situāciju.

(131)

Ciktāl tas attiecas uz Dhunseri grupu, izmeklēšanas gaitā 27.–30. apsvērumā tika konstatēts, ka grupas struktūra ir būtiski mainījusies. Vissvarīgākais ir tas, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā grupai piederēja divas PET ražotnes salīdzinājumā ar vienu ražotni iepriekšējā starpposma pārskatīšanā. Reorganizācija, ko veica, apvienojoties ar partneri IVL, ietvēra vairākus juridiskos pasākumus gandrīz divu gadu laikposmā, un visticamāk tā tika pabeigta, kad 2017. gada decembrī to atļāva Kolkatas Augstā tiesa. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka struktūras izmaiņas ir ilglaicīgas. Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošie pasākumi būtu jāgroza, lai atspoguļotu jauno situāciju, arī ņemot vērā iepriekšējos secinājumus par pašreizējo (un zemāku) subsidēšanas līmeni, kas konstatēts šajās pārskatīšanās.

(132)

Kā paskaidrots 120. apsvērumā, grozītie pasākumi ir noteikti kā specifiski maksājumi. Specifiskas maksājuma likmes aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un tādēļ tās saglabājas tajā pašā līmenī neatkarīgi no eksporta cenas dinamikas.

(133)

Tomēr atšķirībā no subsīdijām, ar kurām sākotnējās izmeklēšanas laikā piešķīra vislielākās subsidēšanas summas, divas galvenās subsīdiju shēmas (DDS un MEIS) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķir finansiālus ieguvumus, kas ir tieši proporcionāli eksporta cenai. Šīs divas subsīdijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja attiecīgi 97 % un 89 % no Dhunseri grupas un Reliance kopējās subsidēšanas summas. Tas nozīmē, ka kompensējamo subsīdiju summa palielinās automātiski līdz ar eksporta cenas pieaugumu. Tādēļ specifiski nodokļi acīmredzami nav piemēroti, lai pienācīgi kompensētu faktisko subsidēšanas līmeni, kas noteikts abiem ražotājiem eksportētājiem.

(134)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas specifiski nodokļi vairs nav piemērotākais pasākumu veids, ņemot vērā šos apstākļus. Tomēr pasākumu veida izmaiņas pašreizējo starpposma pārskatīšanu kontekstā nevar paredzēt, jo šādas izmaiņas būtu jāattiecina uz visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kamēr pašreizējās starpposma pārskatīšanas attiecas tikai uz divu ražotāju eksportētāju subsidēšanas līmeņa noteikšanu. Tāpēc Komisija nolēma saglabāt pasākumu pašreizējo veidu.

(135)

Pēc informācijas izpaušanas IDIPL iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Piedāvājums tika noraidīts, jo subsidēšana pēc būtības rada situāciju, kurā minimālās importa cenas saistību piemērošana izraisītu subsidēšanas pieaugumu. Tas ir tādēļ, ka subsidēšanas līmenis saskaņā ar DDS un MEIS, kas kopā veido 95 % no subsidēšanas, ir atkarīgs no to ražojumu FOB vērtības, kas eksportēti saskaņā ar šīm shēmām. Turklāt tās grupas struktūra, kurai pieder IDIPL, neļautu efektīvi uzraudzīt saistības.

(136)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2320/1997 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus par konkrētu cita starpā Krievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Ar Komisijas Lēmumu 2000/70/EK (3) eksportētājs Krievijā pieņēma saistības. Ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 (4) Padome noteica antidempinga maksājumus par dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1322/2004 (5) saistībā ar konkrētu Savienības ražotāju iepriekš pret konkurenci vērsto rīcību piesardzības nolūkā tika nolemts vairs nepiemērot spēkā esošos pasākumus attiecībā uz importu, cita starpā no Krievijas (sk. minētās regulas 9. apsvērumu).

(2)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 258/2005 (6) grozīja ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 noteiktos galīgos pasākumus, atcēla atbrīvojuma no maksājuma iespēju, kas sniegta tās pašas regulas 2. pantā, un noteica 38,8 % lielu antidempinga maksājumu importam no Horvātijas un 64,1 % lielu antidempinga maksājumu importam no Ukrainas, izņemot importu no Dnepropetrovsk Tube Works, kam bija piemērots antidempinga maksājums 51,9 %.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2005/133/EK (7), kas ir spēkā no 2005. gada 18. februāra, uz deviņiem mēnešiem daļēji pārtrauca galīgos pasākumus attiecībā uz Horvātiju un Ukrainu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1866/2005 (8) pasākumu daļēja pārtraukšana tika pagarināta vēl uz vienu gadu.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 (9) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus dažu cita starpā Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atcēla Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauca starpposma un termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par konkrētu cita starpā Krievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu vai cauruļu importu un pārtrauca starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu cita starpā Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu.

(5)

Ar 2012. gada 16. februāra spriedumu apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP Tiesa noraidīja Padomes apelācijas sūdzību (10) par Vispārējās tiesas 2009. gada 10. marta spriedumu, atceļot Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz daļu antidempinga maksājuma, kas noteikts Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (kopā “Interpipe grupa”) ražojumiem, kas pārsniedza maksājumu, kurš būtu bijis piemērojams, ja eksporta cena nebūtu tikusi koriģēta, ņemot vērā komisijas maksu, kad pārdošana notika ar saistītā tirgotāja Sepco SA starpniecību (11). Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Komisija veica vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību spriedumiem un pārrēķinātajai antidempinga maksājuma likmei Interpipe grupai atbilstoši Vispārējās tiesas un Tiesas norādījumiem. Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2012 (12) koriģē Regulas (EK) Nr. 954/2006 aspektus, par kuriem konstatēts, ka tie neatbilst pamatregulai, un kuru dēļ tika anulētas minētās regulas daļas. Ar šo regulu visi pārējie Regulā (EK) Nr. 954/2006 veiktie konstatējumi paliek spēkā. Pēc pārrēķināšanas pašlaik spēkā esošais antidempinga maksājums Interpipe grupai par attiecīgo ražojumu tādējādi noteikts 17,7 % apmērā.

(6)

Ar Regulu (ES) Nr. 585/2012 (13) Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam un izbeidza antidempinga pasākumus attiecībā uz konkrētu Horvātijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(7)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome attiecīgi ar Regulu (ES) Nr. 795/2012 (14) un Regulu (ES) Nr. 1269/2012 (15) grozīja galīgos pasākumus, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 585/2012 attiecībā uz vairākiem Krievijas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem.

(8)

Pašlaik spēkā esošais antidempinga maksājums ir 35,8 % Krievijas izcelsmes importam, izņemot akciju sabiedrību Chelyabinsk Tube Rolling Plant un akciju sabiedrību Pervouralsky Novotrubny Works (24,1 %), OAO Volzhsky Pipe Plant, OAO Taganrog Metallurgical Works, OAO Sinarsky Pipe Plant un OAO Seversky Tube Works (28,7 %), un 25,7 % Ukrainas izcelsmes importam, izņemot OJSC Dnepropetrovsk Tube Works (12,3 %), LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (13,8 %).

(9)

2017. gada 4. jūlijā Komisija atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (16), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(10)

Pārskatīšana tika sākta pēc tam, kad 2017. gada 30. martā Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza pamatotu pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām attiecībā uz Ukrainu varētu turpināties dempings un attiecībā uz Krieviju varētu atkārtoties dempings un atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(11)

2018. gada 7. maijā Komisija atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam (17) sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu cita starpā Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Daļējo starpposma pārskatīšanu pieprasīja viena Ukrainas ražotāju eksportētāju grupa, Interpipe grupa, un tajā veic tikai dempinga izvērtēšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

(12)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izvērtējumam būtiskās tendences tika analizētas par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, zināmos lietotājus, eksportētājvalstu pārstāvjus, pieteikuma iesniedzēju un Savienības ražotājus, kas bija minēti pārskatīšanas sākšanas pieprasījumā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(14)

Ņemot vērā lielo Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju skaitu un lielo importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu sākotnēji bija paredzēta ražotāju eksportētāju un importētāju pārbaude izlases veidā. Lai Komisija varētu lemt, vai tiešām nepieciešama pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veidot izlasi, iepriekš minētajām personām lūdza 15 dienu laikā no procedūras sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Tikai divi Krievijas ražotāji eksportētāji (TMK grupa un ChTPZ grupa, turpmāk “abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas”) un viens Ukrainas ražotājs eksportētājs (Interpipe grupa) noteiktajā termiņā pieteicās un informēja par sevi. Tādēļ tika nolemts ražotāju eksportētāju gadījumā neveikt atlasi.

(16)

Neviens importētājs neiesniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un nepauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Tomēr četri importētāji pēc procedūras sākšanas nosūtīja savus apsvērumus. Tādēļ Komisija nolēma neveikt atlasi.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija bija noteikusi arī, ka tā atbilstīgi pamatregulas 17. panta 1. punktam ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Pirms sākšanas divpadsmit Savienības ražotāji iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija ir provizoriski izveidojusi trīs tādu ražotāju izlasi, kuri tika atzīti par raksturīgiem Savienības rūpniecībai ražošanas apjoma un līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma ziņā Savienībā.

(18)

Pēc tam, kad viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nesadarbojās pietiekamā mērā un šai sabiedrībai tika piemērots pamatregulas 18. panta noteikums, Komisija aizstāja minēto provizoriski izraudzīto ražotāju ar diviem citiem Savienības ražotājiem. Tādējādi Savienības ražotāju galīgā izlase sastāv no Arcelor Mittal Tubular Products, Benteler Steel Tube GmbH, Dalmine S.p.A. un Zeleziarne Podbrezova a.s.

(19)

Pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem (gan sākotnējā, gan galīgajā izlasē iekļautajiem), četriem importētājiem, abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām un Interpipe grupai tika nosūtītas anketas.

(20)

Neviena no abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām neatbildēja uz anketas jautājumiem. Krievijas iestādes tika informētas par nesadarbošanos un Komisijas nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu.

(21)

Tomēr abi ražotāji nosūtīja piezīmes, apstrīdot pieteikuma precizitāti un iebilstot pret pasākumu turpināšanu.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem un vienīgā Ukrainas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās. No četriem Savienības importētājiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(23)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un ņemtu vērā Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(24)

2018. gada 13. jūlijā Komisija atklāja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā paredzēja noteikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

(25)

No abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām, Interpipe grupas, Ukrainas misijas Eiropas Savienībā un no Krievijas Federācijas Pastāvīgās misijas Eiropas Savienībā tika saņemtas piezīmes. 2018. gada 8. augustā notika uzklausīšana starp abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām un Krievijas Federācijas Pastāvīgo misiju Eiropas Savienībā un Komisijas dienestiem. Tajā pašā dienā notika uzklausīšana starp Interpipe grupu un Komisijas dienestiem. Ņemot vērā Interpipe grupas izdarītās piezīmes, sabiedrībai tika izpausta papildu informācija par analīzi attiecībā uz Ukrainu un konkrētiem sabiedrības jautājumiem.

(26)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(27)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā pēdējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pašlaik spēkā esošie pasākumi, t. i., konkrēti Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi un caurules (BCC), kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi (18), un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (19) (Taric kodi 7304110010, 7304191020, 7304193020, 7304220020, 7304230020, 7304240020, 7304291020, 7304293020, 7304318030, 7304395830, 7304399230, 7304399320, 7304518930, 7304599230 un 7304599320) (“attiecīgais ražojums).

(28)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto, piemēram, kā cauruļvadus šķidrumu transportēšanai, celtniecībā rievsienās, mehāniskai izmantošanai, kā gāzes caurules, tvaika katlu caurules un cauruļveida izstrādājumus naftas ieguves objektiem (OCTG) urbšanai, apvalkošanai naftas rūpniecībā.

(29)

Lietotājiem var piegādāt dažādus BCC veidus. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādātā veidā (t. i., termiski neapstrādātas), ar īpašiem galiem, dažādiem šķērsgriezumiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurulēm nav vispārēju standartu, kas arī izskaidro to, kāpēc vairums BCC ir izgatavotas pēc pircēju pasūtījuma. BCC parasti savieno metinot. Tomēr konkrētos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka visām BCC ir vienādas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vienāds izmantojums.

(30)

Tāpat kā konstatēts iepriekšējā, kā arī pēdējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka ražojumiem, kas no Krievijas un Ukrainas tiek eksportēti uz Savienību, ražojumiem, kas tiek ražoti un pārdoti Krievijas un Ukrainas iekšzemes tirgū, kā arī ražojumiem, kurus Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija analizēja, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Krievijas varētu turpināties vai atkārtoties.

(33)

Tā kā sadarbība neizveidojās ne ar vienu Krievijas ražotāju eksportētāju, kā norādīts 20. apsvērumā, Komisija balstīja vispārējo analīzi, tostarp dempinga aprēķinu, uz faktiem, kas pieejami atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(34)

Līdz ar to dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika izvērtēta, izmantojot informāciju no termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, informāciju, kas savākta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu, informāciju, kas ietverta saņemtajos rakstveida apsvērumos, cita starpā Krievijas Federālās muitas administrācijas (“KFMA”) Krievijas eksporta statistiku (20) un statistikas datus no speciālistu tīmekļa vietnes Metal Expert (21).

(35)

Krievijas nesadarbošanās dēļ Komisijai nebija iespējams salīdzināt normālo vērtību ar eksporta cenu, salīdzinot ražojuma veidus. Tādēļ gan normālā vērtība, gan eksporta cena tika noteikta, izmantojot vidējās vērtības saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(36)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja tādu pašu metodiku, kādu piemēroja pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā. Šī metodika ir balstīta uz Krievijas iekšzemes tirgus cenu datiem, kas pieejami Metal Expert. Tādējādi Komisija izmantoja vidējās iekšzemes tirgus cenas Krievijā, EXW cenas, kas norādītas Metal Expert 12 mēnešiem no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada jūnijam.

(37)

Eksporta cenas uz Savienību tika noteiktas, vadoties pēc Komisijas 14. panta 6. punkta datubāzes.

(38)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas, pamatojoties uz EXW cenu. Normālā vērtība tika noapaļota uz augšu, ievērojot pieteikuma iesniedzēja sniegto metodiku (22) un, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama Metal Expert. Eksporta cena tika noapaļota uz leju EXW līmenī. Šajā nolūkā piegādes izmaksas, apdrošināšanas un komisijas maksa tika noteiktas, balstoties uz pieteikumā pieejamo informāciju.

(39)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija aprēķināja aptuveni 33 % dempinga starpību Krievijas eksportam uz Savienību. Tomēr importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija relatīvi ierobežots, veidojot 0,6 % no Savienības patēriņa.

(40)

Pēc informācijas izpaušanas abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas kopīgi iesniedza piezīmes par Komisijas galveno informācijas izpaušanas dokumentu.

(41)

Abas sabiedrības apstrīdēja esošo pasākumu likumību. Pirmkārt, tās apgalvoja, ka sākotnējie pasākumi bija nelikumīgi, jo Komisija tika piemērojusi izmaksu koriģēšanu normālajai vērtībai, balstoties uz pamatregulas 2. panta 5. punktu, kas, domājams, ir nelikumīgi saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas jurisprudenci (23). Otrkārt, tās apgalvoja, ka pieeja, kuru Komisija izmanto termiņbeigu pārskatīšanās, proti, neizdara uz konkrēto sabiedrību attiecināmus konstatējumus (24), ir pretrunā ar pamatregulas un PTO Antidempinga nolīguma burtu un garu.

(42)

Pirmais apgalvojums tika noraidīts, jo tas attiecas uz sākotnējā maksājuma aprēķinu, kas neietilpst šīs procedūras darbības jomā. Šīs termiņbeigu pārskatīšanas nolūkā Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ ir jāizmanto 18. panta noteikumi. Savā otrajā apgalvojumā abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas nevarēja pamatot iemeslus, kādēļ pasākumu noteikšana visā valstī termiņbeigu pārskatīšanu kontekstā būtu nelikumīga. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Attiecībā uz konkrētajiem izmeklēšanas aspektiem, abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas vispirms apstrīdēja Komisijas pamatregulas 18. panta piemērošanu un apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā informāciju, ko tās iesniegušas izmeklēšanas gaitā.

(44)

Attiecībā uz pamatregulas 18. panta piemērošanu visi zināmie Krievijas ražotāji eksportētāji tika aicināti aizpildīt anketu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem pēc procedūras uzsākšanas (25). Turklāt Krievijas Pastāvīgā misija ES saņēma tukšas anketas un tika aicināta sazināties ar (vai paziņot Komisijai par) citiem Krievijas ražotājiem, kuri varētu nebūt zināmi Komisijai procedūras sākšanas dienā, lai viņiem tiktu sniegta iespēja piedalīties izmeklēšanā.

(45)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas, kas pieteicās, 2017. gada 21. augustā informēja Komisiju, ka tās ir nolēmušas pilnā apjomā nesadarboties ar izmeklēšanu, norādot, ka tās ir nolēmušas neatbildēt uz anketas jautājumiem un brīvprātīgi ierobežo savu piedalīšanos, iesniedzot tikai konkrētus datus (par ražošanu un jaudu, kā arī eksporta cenām trešo valstu tirgos) un piezīmes par dažiem izmeklēšanas aspektiem. Abām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām tomēr tika sagādāta anketa un tās tika uzaicinātas to aizpildīt. Šā uzaicinājuma pavadvēstulē Krievijas ražotāji eksportētāji tika nepārprotami informēti par to, ka, ja netiks saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija piemēros pamatregulas 18. pantu. Ne no viena no tiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(46)

Ņemot to vērā, Komisija 2018. gada 22. martā informēja Krievijas iestādes par nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu.

(47)

Tomēr Komisija 2018. gada 8. augusta uzklausīšanā uzsvēra, ka tā nav ignorējusi abu Krievijas ražotāju eksportētāju grupu iesniegtos datus, kā tie kļūdaini apgalvojuši. Faktiski Komisija izskaidroja, ka tā ir salīdzinājusi abu Krievijas ražotāju eksportētāju grupu iesniegtos datus par jaudu un ražošanu ar publiski, proti, Metal Expert pieejamiem datiem. Tāpat Komisija izmantoja no ražotājiem eksportētājiem saņemtos Krievijas eksporta statistikas datus, kā paskaidrots 34. apsvērumā. Tādēļ apgalvojums par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā abu ražotāju eksportētāju grupu iesniegto informāciju, tika noraidīts.

(48)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas atzīmēja arī, ka tās ir aicinājušas Komisiju veikt pārbaudes apmeklējumus par ierobežotajiem datiem, ko tās sniegušas, un šādi pārbaudes apmeklējumi nav notikuši.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu pārbaudes apmeklējumi ir jāveic vietās, kur Komisija uzskata par nepieciešamu, un, ja netiek sniegta pienācīga un savlaicīga atbilde, Komisija var neveikt šādu pārbaudes apmeklējumu. Pamatojoties uz to un ņemot vērā pienācīgu atbilžu uz anketas jautājumiem neesamību šajā lietā, Komisija uzskatīja, ka pārbaudes apmeklējums netiks veikts.

(50)

Kā noskaidrots iepriekš, ir konstatēts, ka Krievija turpina dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija relatīvi ierobežots. Tādēļ Komisija analizēja, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties, ja tiks izbeigti pašreizējie antidempinga pasākumi. Šādi rīkojoties, tā apskatīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā, Savienības tirgus pievilcību un Krievijas eksportētāju rīcību citos tirgos.

(51)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apstrīdēja Komisijas konstatējumus par Krievijā pieejamo neizmantoto jaudu. Jo īpaši abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka Komisija ir pārāk augstu novērtējusi Krievijā pieejamo neizmantoto jaudu. Šī neizmantotā jauda ir balstīta uz tirgus informāciju (Metal Expert), un tā tika novērtēta kā lielāka par 550 000 tonnām.

(52)

2018. gada 8. augusta uzklausīšanas laikā Komisija izskaidroja datus, ko tā izmantojusi, lai aprēķinātu galvenajā informācijas izpaušanas dokumentā norādīto rādītāju, t. i., publiski pieejamus datus (kas iekļauti lietā) galvenā informācijas izpaušanas dokumenta projekta laikā. Pēc saņemtajām piezīmēm un uzklausīšanā veiktajām diskusijām Komisija uzaicināja abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas iesniegt tām pieejamus detalizētus jaunākos datus par ražošanu un jaudu. 2018. gada 10. augustā abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas iesniedza šo informāciju (kuras avots ir Metal Expert) Komisijai. Tādēļ ražošanas jaudas aprēķināšanā Komisija izmantoja jaunākos datus no Metal Expert, ko 2018. gada 10. augustā iesniedza abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas.

(53)

Tādējādi iegūtie jaunākie skaitļi par neizmantoto jaudu norādīja uz 350 000 – 380 000 tonnu lielu neizmantoto jaudu Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šis nozīmīgais jaudas pārpalikums veido vairāk nekā 25 % no Savienības patēriņa.

(54)

Šajā izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka Savienības tirgus Krievijas ražotājiem ir pievilcīgs šādu iemeslu dēļ.

(55)

Pirmkārt, lieluma ziņā Savienības tirgu (vairāk par 1,3 miljonu tonnu patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 1,5 miljoni tonnu 2014. gadā) var uzskatīt par vienu no lielākajiem BCC tirgiem pasaulē.

(56)

Otrkārt, pēc ASV Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļas pasākumu noteikšanas 25 % no tērauda ražojumiem (26), kas ietver arī attiecīgo ražojumu, Krievijas eksports uz vienu no tās galvenajiem eksporta tirgiem var tikt vismaz daļēji ierobežots. Tas savukārt padara Savienības tirgu pievilcīgāku, tādējādi radot Savienībai risku par konkrētām novirzēm tirdzniecības plūsmās.

(57)

Cenu ziņā samazinājuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 137. apsvērumu tālāk) rāda, ka Krievijas importa vidējais cenu līmenis Savienības tirgū ir zemāks par Savienības ražotāju cenu līmeni, tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, eksports iespējami turpinātu palielināties.

(58)

Ņemot vērā relatīvi zemo importa līmeni Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (8 663 tonnas), Komisija analizēja arī oficiālajā Krievijas eksporta statistikā no KFMA norādītās cenas Krievijas eksportam uz citiem trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un salīdzināja šos cenu līmeņus ar Savienībā ienākošā importa cenām. Šajā analīzē bija redzams, ka Krievija vairākos no tās galvenajiem eksporta tirgiem pārdod ražojumu par cenām, kas ir tādas pašas vai reizēm pat zemākas par dempinga eksporta cenām Savienības tirgū.

(59)

Ņemot vērā 50.–58. apsvērumā noskaidrotos konstatējumus, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā imports par dempinga cenām no Krievijas atkārtotos būtiskā apjomā.

(60)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā nepastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Kā galvenos Komisijas secinājumu apstrīdēšanas elementus tās uzsvēra darbību Krievijas BCC iekšzemes tirgū un citu eksporta tirgu situāciju. Turklāt Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā viņu iesniegtos (publiski pieejamos) datus attiecībā uz cenu līmeņiem citos trešo valstu tirgos.

(61)

Šis apgalvojums ir nepareizs pēc būtības. Komisija 2018. gada 8. augusta uzklausīšanā informēja Krievijas ražotājus eksportētājus par to, ka tā savā analīzē ir ņēmusi vērā Krievijas eksporta statistikas publiski pieejamos datus, ko iesniegušas abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas (27). Balstoties uz šiem datiem, Komisija apstiprināja, ka eksporta uz vairākiem Krievijas galvenajiem eksporta tirgiem, kas veido nozīmīgu Krievijas kopējā BCC eksporta daļu, cenas bija zemākas par eksporta cenām uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (28). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(62)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka Komisijas secinājums par Savienības tirgus lielumu, kas minēts iepriekš 55. apsvērumā, esot “krietni pārvērtēts”. Turklāt tās apgalvoja, ka ir citi tirgi, kas ir pievilcīgāki par Savienības tirgu.

(63)

Pirmkārt, Savienības tirgus nozīmīgums tika konkrēti aktualizēts 2018. gada 8. augusta uzklausīšanā, kur Krievijas lielākā ražotāja pārstāvji atzina, ka Savienības tirgus bez šaubām ir viens no galvenajiem attiecīgā ražojuma tirgiem. Jāuzsver, ka Komisija nepauda nekādu viedokli par to, vai citi tirgi varētu būt pievilcīgāki par Savienības tirgu. Tā vietā Komisija konstatēja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem 55.–58. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(64)

Šajā sakarā Komisija pamanīja arī neatbilstību starp Krievijas ražotāju eksportētāju iesniegto datu tekstuālo aprakstu un faktiskajiem datiem. Krievijas ražotāji eksportētāji īpaši uzsvēra, ka eksports uz konkrētām valstīm, piemēram, Indiju, Turciju un AAE, tiek veikts par “cenām, kas pārsniedz eksporta cenas uz Savienību” (29). Šis apgalvojums ir nepareizs pēc būtības un tas ir pretrunā ar faktiskajiem rādītājiem, ko iesniegušas tās pašas ieinteresētās personas (30), un kas skaidri norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas uz Savienību faktiski bija augstākas (31) Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(65)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apstrīdēja arī Komisijas secinājumus par to, ka pēc ASV likuma 232. iedaļas pasākumu piemērošanas pastāvētu noviržu tirdzniecības plūsmās risks, un atsaucās arī uz Komisijas sākotnējiem konstatējumiem par pašreizējo ES tirgus aizsardzības izmeklēšanu par konkrētiem tērauda ražojumiem, sakarā ar kuru BCC tika provizoriski izslēgti no pasākumu piemērošanas (32).

(66)

Attiecībā uz ES tērauda tirgus aizsardzības izmeklēšanu joprojām notiek tiesvedība, un BCC tika provizoriski izslēgti no pasākumu piemērošanas. Tomēr šī BCC provizoriskā izslēgšana no provizoriskajiem tirgus aizsardzības pasākumiem nav balstīta uz noviržu tirdzniecības plūsmās neesamību (kā kļūdaini argumentēja Krievijas ražotāji eksportētāji), bet gan uz importa pieauguma neesamību (33).

(67)

Attiecībā uz ASV likuma 232. iedaļas pasākumu potenciālo ietekmi Komisija apgalvo, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risku nevar izslēgt, un ka esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā šāds risks noteikti palielinātos. Jāpiezīmē, ka 25 % maksājums ASV pretstatā 0 % maksājumam Savienībā, ja maksājumi tiktu pārtraukti, skaidri padarītu Savienības tirgu pievilcīgāku Krievijas ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar pašreizējiem apstākļiem, t. i., maksājumiem abos tirgos. Tādēļ importa tendences ASV līdz šim brīdim nav indikatīvas, ņemot vērā, ka ir spēkā Savienības pasākumi, un stimuls mainīt tirgu varētu nebūt tik nozīmīgs, kāds tas būtu, ja pasākumi Savienībā nebūtu spēkā.

(68)

Abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja arī, ka ir ļoti iespējami konkrēti ASV likuma 232. iedaļas pasākumu atvieglojumi konkrētiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem. Komisija atzīmēja, ka no šajā sakarā pieejamiem pierādījumiem (34) nevar secināt, ka konkrēts Krievijas ražotājs iespējami tiks izslēgts no pasākumiem. Uzticamu pierādījumu trūkuma dēļ šajā sakarā Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(69)

Visbeidzot abas Krievijas ražotāju eksportētāju grupas apgalvoja, ka, ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēto ierobežoto apjomu, ir maz ticams, ka pasākumu atcelšana izraisītu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(70)

Komisija atsaucās uz saviem konstatējumiem par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kas izklāstīti 50.–68. apsvērumā, un uzsvēra, ka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības analīze pēc būtības ir perspektīva. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Ukrainā ir trīs zināmi BCC ražotāji. Viens no tiem, Interpipe grupa, sadarbojās ar izmeklēšanu. Interpipe grupa ir lielākais ražotājs Ukrainā. Atbilstoši tirdzniecības statistikai tās BCC eksports Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 87 % no kopējā importa no Ukrainas šajā periodā (35), sasniedzot 80 711 tonnu jeb 6 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Interpipe grupas iesniegtie dati tika pārbaudīti uz vietas Ukrainā, kā arī ar to saistītā tirgotāja telpās Šveicē un ar to saistītā importētāja telpās Vācijā. Pēc pārbaudes Komisija koriģēja konkrētus Interpipe grupas iesniegtos datus, galvenokārt attiecībā uz pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām un CIF vērtībām.

(72)

Interpipe grupā ir divi ražotāji eksportētāji, kuriem tā pilnībā pieder un kuri to kontrolē – LLC Interpipe Niko Tube (“Niko Tube”) un OJSC Interpipe NTRP (“NTRP”). Saskaņā ar Komisijas parasto praksi abiem ražotājiem eksportētājiem tika aprēķināta viena kopīga dempinga starpība. Dempinga apjoms vispirms tika aprēķināts katram atsevišķam ražotājam eksportētājam un pēc tam Interpipe grupas līmenī tika noteiktas atsevišķas dempinga starpības vidējā svērtā vērtība.

(73)

Ņemot vērā Interpipe grupas eksporta uz Savienību būtisko apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, dempinga turpināšanās analīze šajā periodā galvenokārt tika balstīta uz Interpipe grupas iesniegtajiem pārbaudītajiem datiem.

(74)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Pamatojoties uz to, izvērtējumā tika noskaidrots, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs abiem ražotājiem eksportētājiem.

(75)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus Interpipe grupa pārdeva eksporta nolūkos.

(76)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru ražojuma veidu, kas ir vienāds vai salīdzināms ar kādu eksportam pārdoto ražojuma veidu, pārbaudīja, vai Interpipe grupas iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka lielākajai daļai ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs.

(77)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjomus.

(78)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(79)

Normālā vērtība bija balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktisko cenu iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(80)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(81)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(82)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja dažus elementus, ko Komisija izmantoja normālās vērtības aprēķināšanā. Apgalvojumi attiecās uz šādiem jautājumiem: i) PVA aprēķināšana saistīto sabiedrību starpā; ii) [konfidenciāli] radīto finansiālo izmaksu izmantošana (36); iii) ārvalstu valūtu ieguvumi/zudumi, kas rodas no [konfidenciāli]; iv) jāņem vērā konkrētas kredīta izmaksas.

(83)

Attiecībā uz pirmo elementu Komisija otrajā papildu informācijas izpaušanā informēja Interpipe grupu par to, kāda būtu ietekme uz dempinga starpību un tālākajiem konstatējumiem, ja apgalvojums tiktu pieņemts. Šajā nolūkā Komisija nodrošināja arī provizorisku aprēķinu, izmantojot tādu pašu pieeju kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Pēc visu elementu analīzes Komisija pieņēma Interpipe grupas apgalvojumu attiecībā uz šo elementu, un tādējādi dempinga starpība tika atbilstoši samazināta (sk. 90. apsvērumu tālāk), Komisija noraidīja argumentu ii) un iii). Analīzē iesaistīto datu konfidencialitātes dēļ Komisija sniedza Interpipe individuālu skaidrojumu šīs regulas publicēšanas dienā.

(84)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka dempinga aprēķināšanā bija jāņem vērā kredīta izmaksas, Komisija apgalvoja (kā tā skaidroja konkrētajā informācijas izpaušanā 2018. gada 13. jūlijā), ka sabiedrība nebija iesniegusi Komisijai pieprasītos pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu neatkarīgiem pircējiem Savienībā ar vairāku saistītu sabiedrību starpniecību, kas darbojās kā tirgotāji un/vai importētāji.

(86)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā ar saistītas sabiedrības starpniecību, kas darbojās kā tirgotājs (Interpipe Europe SA), eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(87)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs (Interpipe Central Trade GmbH), eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Par darījumiem, kas attiecas uz saistīto importētāju Vācijā tika veikta eksporta cenas korekcija atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam. Pārdošanas cena, ko saistītais importētājs maksājis nesaistītiem pircējiem, tika noapaļota uz leju līdz EXW cenai, atņemot saistītā importētāja PVA izmaksas, samērīgu peļņu un attiecīgos gadījumos citas izmaksas.

(88)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apgalvoja, ka Interpipe Europe CIF cena ir jāpārskata aprēķina un tekstuālā skaidrojuma sabiedrības konkrētajā informācijas galīgajā nodošanā atklātībai neatbilstības dēļ.

Patiesi, Komisija ievēroja, ka konkrētās informācijas izpaušanas tekstuālajā aprakstā nav pienācīgi atspoguļots veids, kādā faktiski ir veikta CIF aprēķināšana. Tādēļ Komisija koriģēja konkrētās informācijas izpaušanas tekstuālo aprakstu un apstiprināja, ka aprēķināšana ir veikta, balstoties uz konstatējumiem, kas tika apspriesti ar sabiedrību pārbaudes apmeklējuma laikā.

(89)

Interpipe grupas eksporta cenas uz Savienību tika salīdzinātas ar tās iekšzemes pārdošanas normālo vērtību EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Šajā sakarā tika samazinātas transporta izmaksas un komisijas izmaksas, kas ietekmē normālo vērtību un eksporta cenu.

(90)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, dempinga starpība, kas konstatēta Interpipe grupai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bija 21,6 %. Ņemot vērā, ka Interpipe grupa ir lielākais Ukrainas ražotājs un, ka tā pārstāvēja lielāko daļu importa no Ukrainas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā skaidrots 71. apsvērumā, Komisija secināja, ka Interpipe grupai konstatētais dempings ir reprezentatīvs Ukrainai visas valsts līmenī.

(91)

Tādējādi Komisija noskaidroja, ka dempings no Ukrainas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(92)

Kā noskaidrots iepriekš, Ukraina turpināja dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Imports no Ukrainas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 80 711 tonnu, veidojot 6 % tirgus daļu Savienības tirgū (37). Papildus šiem konstatējumiem Komisija analizēja to, vai dempings no Ukrainas iespējami turpinātos, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi tiktu izbeigti. Šādi rīkojoties, tā apskatīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ukrainā, Savienības tirgus pievilcību un Ukrainas eksportētāju rīcību citos tirgos.

(93)

Neizmantotā jauda tika aprēķināta šādi. Attiecībā uz Interpipe grupu, neizmantoto jaudu varētu noteikt, balstoties uz iesniegtiem un pienācīgi pārbaudītiem datiem. Abi pārējie attiecīgā ražojuma ražotāji Ukrainā neatbildēja uz anketas jautājumiem. Viņi rakstveida apsvērumos sniedza tikai konkrētu informāciju par ražošanu un ražošanas jaudu. Šī informācija tika analizēta un salīdzināta ar tirgus izpētes avotu, jo īpaši informāciju no Metal Expert. Tika novērtēts, ka Ukrainā pieejamā neizmantotā jauda ir vismaz aptuveni 500 000 tonnu, kas veido aptuveni 40 % no Savienības patēriņa (38).

(94)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja iepriekš minēto Komisijas noteikto neizmantotās jaudas apmēru, sākotnēji apgalvojot, ka tas esot [80 000 – 100 000 tonnas]. Pēc saņemtajām piezīmēm Komisija sniedza detalizētus skaidrojumus pirmajā papildu informācijas izpaušanā Interpipe grupai, uzklausīšanā ar sabiedrību, kā arī otrajā papildu informācijas izpaušanā Interpipe grupai. Savās piezīmēs par pirmo papildu informācijas izpaušanu un uzklausīšanā Interpipe grupa apstiprināja, ka piekrīt Komisijas aprēķinātajai neizmantotajai jaudai, ciktāl tā attiecas uz Interpipe grupu, kas ir būtiski lielāks rādītājs par to rādītāju, kas pieminēts tās piezīmēs par informācijas galīgo nodošanu atklātībai. Tomēr Interpipe grupa apstrīdēja jaudas aprēķinu attiecībā uz pārējiem diviem Ukrainas ražotājiem.

(95)

Šajā sakarā Komisija atgādināja Interpipe grupai par faktu, ka neviena no abām sabiedrībām nav pilnīgi sadarbojusies ar Komisiju, jo tās ir iesniegušas tikai konkrētu informāciju par ražošanu un/vai ražošanas jaudu. Tika atgādināts arī, ka, pretrunā ar Interpipe grupas apgalvoto, Komisija šo pušu iesniegto informāciju tomēr ņēma vērā savā analīzē. Faktiski Komisija salīdzināja šo iesniegto informāciju ar publiski pieejamiem datiem no Metal Expert.

(96)

Vienai no šīm pusēm Metal Expert dati ir jāsaskaņo ar sabiedrības apgalvojumu par to, ka ražošanas jauda attiecīgajā periodā ir ļoti samazinājusies. Lai aprēķinātu tās neizmantoto jaudu, Komisija tādējādi ņēma vērā Metal Expert publicēto samazināto ražošanas jaudu. Tomēr pēc šīs papildu informācijas izpaušanas Interpipe grupa joprojām apstrīdēja tādējādi noskaidroto neizmantotās jaudas rādītāju. Komisija šo apgalvojumu noraidīja šādu iemeslu dēļ.

(97)

Attiecīgā sabiedrība savos apsvērumos nav norādījusi nekādu ražošanas jaudas rādītāju. Tā ir atzīmējusi tikai to, ka nodarbinātība samazinājās (darbaspēka samazinājums no 60 % līdz 75 %) un, ka ražošana veidoja [4 000 – 10 000] tonnu gadā. Turklāt savās piezīmēs pēc papildu informācijas izpaušanas Interpipe grupa nesniedza nekādu attiecīgās sabiedrības ražošanas jaudas novērtējumu.

(98)

Tādēļ no Interpipe grupas, kā arī no attiecīgās sabiedrības apsvērumiem izriet, ka Komisijai nav sniegts pat izejas punkts, lai izvērtētu šīs sabiedrības ražošanu un neizmantoto jaudu. Tomēr Komisija secināja, ka attiecīgās sabiedrības apgalvojumu apstiprina publiski pieejami dati, jo ražošanas jaudas samazinājums tika atspoguļots Metal Expert ražošanas jaudas rādītājā. Tādējādi Komisija nolēma aprēķināt tās neizmantoto jaudu, balstoties uz attiecīgās sabiedrības sniegtajiem datiem par ražošanu un Metal Expert publicētajiem datiem par ražošanas jaudu.

(99)

Tādēļ Komisija pieņēma apgalvojumu, ka sabiedrība ir ievērojami samazinājusi savu ražošanas jaudu. Tādējādi Interpipe grupas apgalvojums nav pamatots.

(100)

Attiecībā uz trešo ražotāju Komisija ievēroja būtisku tā iesniegto datu neatbilstību publiski pieejamiem datiem. Tādējādi Komisija tā neizmantotās jaudas aprēķinā ņēma vērā Metal Expert publicēto ražošanas jaudu. Interpipe grupa apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizdara pieņēmumi, pamatojoties uz šīs sabiedrības šķietamo pārbaudi, kas veikta citas antidempinga izmeklēšanas ietvaros, kas tika veikta vairāk nekā pirms 10 gadiem. Komisija uzskata, ka jaunāko rādītāju izmantošana ir atbilstošāks un uzticamāks veids kā iegūt informāciju par ražošanu un neizmantoto jaudu šīs izmeklēšanas ietvaros.

(101)

Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka attiecīgais ražotājs vairākos apsvērumos Komisijai (39) ir apstiprinājis, ka vairākas esošas ražošanas līnijas pēdējo gadu laikā nav mainījušās (lai gan, domājams, dažas no tām pašlaik netiek izmantotas). Tādēļ, kā arī atbilžu uz anketas jautājumiem trūkuma dēļ, Komisija nevarēja pārbaudīt, vai sabiedrības apgalvojumi būtu pamatojuši tās apgalvojuma par samazināto ražošanas jaudu pieņemšanu.

(102)

Pēc konkrētās papildu informācijas izpaušanas Interpipe grupa iesniedza dokumentu, kas, pēc tās domām, padarīja nederīgu šo aprēķinu attiecībā uz abiem pārējiem Ukrainas ražotājiem. Tomēr šis dokuments bija pretrunā ar Komisijai pieejamiem tirgus izpētes datiem, kas faktiski apstiprināja Komisijas veikto aprēķinu. Šajos tirgus izpētes datos bija redzams, ka abu pārējo Ukrainas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda ir ievērojami lielāka par Interpipe grupas iesniegtajā dokumentā norādīto jaudu.

(103)

Tādēļ Komisija apstiprina savu analīzi attiecībā uz neizmantoto jaudu Ukrainā, kā izklāstīts 93. apsvērumā.

(104)

Šajā izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka Savienības tirgus arī Ukrainas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs šādu iemeslu dēļ.

(105)

Pirmkārt, lieluma ziņā Savienības tirgu (vairāk par 1,3 miljonu tonnu patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 1,5 miljoni tonnu 2014. gadā) var uzskatīt par vienu no lielākajiem BCC tirgiem pasaulē.

(106)

Otrkārt, cenu ziņā samazinājuma līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 136. apsvērumu tālāk) rāda, ka Ukrainas importa vidējais cenu līmenis Savienības tirgū ir zemāks par Savienības ražotāju cenu līmeni, tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, eksports iespējami turpinātu palielināties.

(107)

Treškārt, neskatoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu, Ukraina pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi palielinājusi importa līmeni (no mazāk par 2 % no tirgus daļas 2012. gadā līdz 6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), kas apstiprina, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs, neskatoties uz spēkā esošajiem maksājumiem.

(108)

Ceturtkārt, pēc ASV likuma 232. iedaļas pasākumu noteikšanas 25 % no tērauda ražojumiem (40), kas ietver arī attiecīgo ražojumu, Ukrainas eksports uz vienu no tās galvenajiem eksporta tirgiem var tikt vismaz daļēji ierobežots. Tas savukārt padara Savienības tirgu pievilcīgāku, tādējādi radot Savienībai risku par konkrētām novirzēm tirdzniecības plūsmās. Tas ir jāapskata papildus citiem pastāvošiem tirdzniecības šķēršļiem trešo valstu tirgos (sk. 116. apsvērumu tālāk).

(109)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas konstatējumus attiecībā uz Savienības tirgus pievilcīgumu.

(110)

Jo īpaši Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas izvērtējumu attiecībā uz ASV likuma 232. iedaļas pasākumu potenciālo ietekmi un importa pieaugumu no Ukrainas attiecīgajā periodā.

(111)

Attiecībā uz pirmo punktu Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas analīzi saistībā ar ASV likuma 232. iedaļas pasākumu potenciālo ietekmi tirgū. Jo īpaši Interpipe grupa apgalvoja, ka nepastāv risks saistībā ar novirzēm tirdzniecības plūsmās Savienības tirgū. Tāpat Interpipe grupa norādīja uz Komisijas provizoriskajiem pasākumiem tērauda ražojumu tirgus aizsardzības pasākumu izmeklēšanas kontekstā, ciktāl tas attiecas uz BCC.

(112)

Pirmkārt, kā norādīts 66. apsvērumā, provizoriskajos pasākumos, kas noteikti tirgus aizsardzības pasākumu izmeklēšanas kontekstā, tika nolemts izslēgt BCC no provizorisko pasākumu darbības jomas. Tomēr šī provizoriskā izslēgšana netika veikta, balstoties uz noviržu tirdzniecības plūsmās riska neesamību, bet gan uz to, ka šā ražojuma importa līmenis attiecīgajā periodā kopumā nav paaugstinājies.

(113)

Otrkārt Interpipe grupa atzina, ka zināma daļa no tās eksporta uz ASV attiecas uz cauruļveida izstrādājumiem naftas ieguves objektiem (OCTG), bet arī uz vispārējas izmantošanas caurulēm un cauruļvadiem, kas ir ražojuma veids, ko tā galvenokārt eksportē uz Savienību. Tāpat Interpipe grupa apgalvoja, ka līdz 2018. gada maijam (ieskaitot) eksporta līmenis uz ASV ir palielinājies.

(114)

Komisija apgalvo, ka pastāv risks, ka vismaz zināms daudzums no pašlaik no Ukrainas uz ASV eksportējamā ražojuma apjoma pasākumu izbeigšanas gadījumā varētu tikt novirzīts uz Savienību. Šis risks jo īpaši attiecas uz standarta BCC. Jāpiezīmē, ka 25 % maksājums ASV par “standarta BCC” pretstatā 0 % maksājumam Savienībā, ja maksājumi tiktu pārtraukti, skaidri padarītu Savienības tirgu pievilcīgāku Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar pašreizējiem apstākļiem, t. i., maksājumiem abos tirgos. Tādēļ tendences līdz šim brīdim nav indikatīvas, ņemot vērā, ka ir spēkā Savienības pasākumi, un stimuls mainīt tirgu varētu nebūt tik būtisks, kāds tas būtu, ja pasākumi Savienībā nebūtu spēkā. Turklāt fakts, ka ASV likuma 232. iedaļas pasākumu ietvaros attiecībā uz dažām valstīm un/vai konkrētām sabiedrībām jau ir izdarīti atbrīvojumi, varētu apgrūtināt Ukrainas ražotāju konkurēšanu ASV tirgū (41).

(115)

Turklāt Komisija uzskata, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risku nevar izslēgt, un ka esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā šāda riska iespējamība noteikti palielinātos.

(116)

Visbeidzot ASV likuma 232. iedaļas pasākumi, ciktāl tie attiecas uz Ukrainu, ir jāskata arī plašākā kontekstā, proti, vairāki tirdzniecības šķēršļi, kas pašlaik ietekmē Ukrainas BCC ražotājus dažos trešo valstu tirgos, proti, antidempinga pasākumi Brazīlijā, Kanādā, Meksikā un Krievijā.

(117)

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija paliek pie savām domām, ka Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks bez antidempinga maksājuma, un tādējādi imports par dempinga cenām no Ukrainas iespējami palielinātos.

(118)

Interpipe grupa iesniedza vairākus apgalvojumus, kas saistīti ar Ukrainas tirgus patēriņa attīstību un tās eksporta tirgu diversifikāciju. Pirmkārt, Interpipe grupa apgalvoja, ka tās eksporta līmenis un tirgus daļas attīstība atbilst patēriņa attīstībai Savienībā, un, ka importa un tā tirgus daļas attīstība nevar radīt risku Savienības ražošanas nozarei. Otrkārt, Interpipe grupa apgalvoja, ka, ņemot vērā nepieredzēto Ukrainas tirgus izaugsmi, tā nevarētu izraisīt BCC pārdošanas pieaugumu Savienībā. Interpipe grupa secināja, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums spētu segt ražošanas jaudas pārpalikumu Ukrainā. Tāpat Interpipe grupa norādīja arī uz daudzveidīgāku eksporta portfeli, apstrīdot Komisijas konstatējumu par dempinga turpināšanās iespējamību. Komisija pievērsās šiem apgalvojumiem otrajā papildu informācijas izpaušanā Interpipe grupai.

(119)

Komisija izskatīja šos apgalvojumus, bet apstrīdēja tos. Pirmā šā apgalvojuma daļa ir nepareiza pēc būtības, un otrā ir pretrunā ar šajā izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem.

(120)

Pirmajā daļā, piemēram, 2015. gadā Ukraina par 20 % palielināja eksportu, bet patēriņš Savienībā par 9 % samazinājās. Turklāt, runājot vispārīgi par attiecīgo periodu, Ukraina palielināja savu tirgus daļu Savienībā par 27 % (tās tirgus daļa palielinājās par 1,3 procentpunktiem), bet patēriņš Savienībā tajā pašā periodā samazinājās par 10 %.

(121)

Tādēļ Komisija apstiprināja, ka attiecīgajā periodā Ukraina ievērojami palielināja importa apjomu uz Savienību (sasniedzot 6 % tirgus daļu) patēriņa samazinājuma kontekstā un neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem. Kā noskaidrots dempinga turpināšanās iespējamības analīzē iepriekš, ir iespējams, ka tad, ja pasākumi nebūtu spēkā, importa par dempinga cenām daļa no Ukrainas paaugstinātos vēl vairāk. Tādēļ Interpipe grupas apgalvojums tika noraidīts.

(122)

Attiecībā uz otro daļu 118. apsvērumā Komisija apgalvoja, ka fakti nepārprotami norāda uz atšķirīgu Ukrainas ražotāju eksportētāju eksporta attīstību Savienības tirgū, salīdzinot ar Interpipe grupas veiktajiem aprēķiniem. Komisija neapstrīdēja Interpipe grupas aprakstītās iekšzemes patēriņa tendences un citus eksporta galamērķus. Tomēr Komisija norādīja, ka secinājumi/prognozes, ko Interpipe grupa izdarījusi no šādām tendencēm (attiecībā uz to, kā tās ietekmētu Ukrainas ražotāju izmantoto metodi attiecībā uz Savienības tirgu) ir pretrunā ar faktiem, t. i., importa uz Savienību pieaugumu, neskatoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu. Visbeidzot, apgalvojuma par eksporta diversifikāciju kontekstā, Komisija atsaucas uz iepriekš minēto 116. apsvērumu, kur ir norādīts, ka dažos būtiskos trešo valstu tirgos pašlaik spēkā ir vairāki tirdzniecības ierobežojumi Ukrainai. Tādēļ iespējamais eksporta galamērķu palielinājums ir jāapskata kopā ar iepriekš minētajiem tirdzniecības ierobežojumiem citos tirgos.

(123)

Līdz ar to, ņemot vērā veiktos konstatējumus attiecībā uz Savienības tirgus pievilcīgumu, neizmantoto jaudu un konkrētiem tirdzniecības ierobežojumiem dažos trešo valstu tirgos, šis apgalvojums tika noraidīts.

(124)

Visbeidzot, Interpipe grupa apstrīdēja Komisijas analīzi attiecībā uz gaidāmo kopuzņēmuma līgumu ar vienu no “galvenajiem ES ražotājiem”. Komisija otrajā papildu informācijas izpaušanā sabiedrībai izskaidroja savu izvērtējumu attiecībā uz šo jautājumu. Pirmkārt, atbilstoši Komisijai pieejamai informācijai, visas attiecīgās konkurences iestādes nav akceptējušas izveidojamo kopuzņēmumu. Tādēļ šajā posmā nevar secināt, vai un kā šis kopuzņēmums ietekmētu Interpipe grupas BCC eksportu uz Savienību. Otrkārt, Interpipe grupa apstiprināja, ka kopuzņēmums vēl nav izveidots. Treškārt, Komisija atsaucās uz savu novērtējumu otrajā papildu informācijas izpaušanā sabiedrībai, kur tā uzsvēra arī faktu, ka, neskatoties uz vairākiem pieprasījumiem, tai tika atteikta pieeja sīkākai informācijai par attiecīgo kopuzņēmuma līgumu, tādēļ nevar izvērtēt ietekmi, ko rada, piemēram, potenciālā ražošana nākotnē. Līdz ar to patlaban nevar izdarīt secinājumus par šā kopuzņēmuma ietekmi. Tomēr Komisija piebilst, ka apgalvojumi attiecībā uz kopuzņēmuma potenciālo ietekmi Savienības tirgū un Interpipe grupas apgalvojumi par dempinga turpināšanās iespējamību savstarpēji ir pilnīgā pretrunā, ciktāl tas attiecas uz Interpipe spējām (vai to trūkumu) palielināt eksportu uz Savienību (42).

(125)

Ņemot vērā: i) dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no abām valstīm; ii) ievērojamo pieejamo neizmantoto jaudu (kas veidojas no vairāk kā 800 000 tonnām) un iii) Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka pastāv spēcīga iespējamība, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā imports par dempinga cenām no Ukrainas un Krievijas attiecīgi turpinātu pieaugt un atkārtotos būtiskā apjomā.

(126)

Attiecīgajā periodā Savienībā līdzīgo ražojumu izgatavoja 18 ražotāji. Tie tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tālāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(127)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pieprasījumā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem un pieteikuma iesniedzēja pirms un pēc procedūras sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(128)

Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 2,25 miljoni tonnas. Šajā apjomā ir iekļauts visu Savienības ražotāju – gan izlasē iekļauto ražotāju, gan izlasē neiekļauto ražotāju – saražotais apjoms, kas aprēķināts, pamatojoties uz pārbaudītiem pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem.

(129)

Kā norādīts 17. un 18. apsvērumā, no 12 Savienības ražotājiem tika izveidota galīgā izlase, kas sastāv no četriem ražotājiem, kuri iesniedza informāciju, kas tika pieprasīta pirms procedūras uzsākšanas izlases izveides nolūkā.

(130)

Šo četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotais apjoms veidoja 30 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 37 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Tādēļ galīgā izlase tiek uzskatīta par raksturīgu visai Savienības ražošanas nozarei.

(131)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu. Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 10 %. Zemākais punkts tika sasniegts 2016. gadā – 14 % samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika ievērots mērens patēriņa pieaugums.

(132)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā importam Savienībā no Krievijas un Ukrainas apjoma un tirgus daļas ziņā ir bijusi šāda dinamika:

(133)

Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga par 11 %. Pieaugumu radīja tikai imports no Ukrainas, kas attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %, toties imports no Krievijas samazinājās par –14 %. Tajā pašā periodā to kopējā tirgus daļa palielinājās par 23 %, kas atkal ir importa no Ukrainas pieauguma dēļ, kura tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 27 %, sasniedzot 6 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, toties Krievijas tirgus daļa samazinājās par 4 % un veidoja 0,6 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas jāskata kopsakarā ar patēriņa samazinājumu.

(134)

Nākamajā tabulā ir attēlota Krievijas un Ukrainas importa vidējā cena. Jāuzsver, ka abu attiecīgo valstu importa pārdošanas cenas bija ne tikai zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām attiecīgajā periodā, bet arī uzrādīja krasas lejupslīdes tendenci šajā periodā.

(135)

Tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, cenu samazinājums importam no Krievijas bija jānosaka, pamatojoties uz importa statistiku atbilstīgi Taric līmenim, izmantojot informāciju, kas savākta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu. Cenu samazinājumu importam no Ukrainas, neietverot antidempinga maksājumu, noteica, izmantojot eksporta cenas, kuras sniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Importa CIF cenas tika noapaļotas uz augšu pēcimporta izmaksām. Ievērojot iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumus, korekcija veidoja 2 EUR tonnā. Tā kā šajā procedūrā nenotika sadarbība ar nesaistītiem importētājiem, nebija pamata no jauna izvērtēt šīs korekcijas līmeni. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas bija cenas no izlasē iekļautajām sabiedrībām to neatkarīgajiem pircējiem, kur piegādes izmaksas, atlaides un komisijas izmaksas tika noapaļotas uz leju EXW līmenī.

(136)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā BCC importa cenu samazinājuma starpība vienīgajam Ukrainas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās (veidojot aptuveni 90 % no Ukrainas eksporta apjoma Savienībā) veidoja 28,9 %.

(137)

Attiecībā uz Krieviju tika noteikta 20,3 % liela cenu samazinājuma starpība, pamatojoties uz vidējo cenu salīdzinājumu. Turklāt, analizējot Krievijas eksporta cenas citiem trešo valstu tirgiem, noskaidrojās, ka Krievija dažos no tās galvenajiem eksporta tirgiem pārdod ražojumus par cenām, kas ir tādas pašas vai reizēm pat zemākas par cenām Savienībā, tādējādi apstiprinot secinājumu, ka pašreizējais Krievijas cenu līmenis samazinātu Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū.

(138)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka šī cenu samazinājuma starpība nav reprezentatīva, jo tie, domājams, eksportēja uz Savienību ražojumus par zemām cenām, toties Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas apjomā būtisku daļu veido ražojumi par augstām cenām, proti, OCTG. Pēc šo sabiedrību domām, ja būtu salīdzinātas vienādu ražojumu veidu cenas, cenu samazinājuma aprēķinā tiktu iegūta pilnīgi atšķirīga starpība.

(139)

Šai sakarā jāpiezīmē, ka Komisija nevarēja salīdzināt ražojuma veidu cenas, jo attiecīgie Krievijas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nolēma nesadarboties un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas būtu ļāvušas Komisijai veikt cenu samazinājuma aprēķinu, ņemot vērā Krievijas eksporta iespējamos dažādos ražojumus un Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas apjomu.

(140)

Saskaņā ar Eurostat datiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes BCC importa apjoms, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 926/2009 (43) 1. panta 1. punktā attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %.

(141)

Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās no 5,7 % 2014. gadā līdz 4,2 % PIP laikā.

(142)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(143)

Kā norādīts 129. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(144)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Šajā ziņā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir novērtēts, pamatojoties uz a) makroekonomiskajiem rādītājiem, proti, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu un izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu, faktiskās dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga, par ko dati apkopoti kopējās Savienības ražošanas nozares līmenī, un pamatojoties uz b) mikroekonomiskajiem rādītājiem, proti, vidējo vienības cenu, vienības izmaksām, rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu, krājumiem un darbaspēka izmaksām, par ko dati savākti izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(145)

Visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp pieteikumā sniegtā informācija, dati, kas iegūti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, tika izmantota, lai noteiktu makroekonomiskos rādītājus un jo īpaši datus, kas attiecas uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem.

(146)

Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(147)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam ir bijusi šāda dinamika.

(148)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Ņemot vērā, ka ražošanas jauda šajā periodā saglabājās gandrīz nemainīga (neliels samazinājums par 3 %), izlaides samazinājums izraisīja ievērojamu jaudas izmantojuma samazinājumu par 14 procentpunktiem no 63 % 2014. gadā līdz 49 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Jaudas izmantojums sasniedza rekordzemu līmeni 2015. un 2016. gadā (attiecīgi 46 % un 42 %). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas un līdz ar to jaudas izmantojuma likme paaugstinājās, bet jaudas izmantojums joprojām saglabājas zemāks par 50 %.

(149)

Savienības ražotāju pārdošanas apjomā tika iekļauta pārdošana ar saistītu tirdzniecības sabiedrību starpniecību. Attiecīgajā periodā pārdošana ar saistītu sabiedrību starpniecību atbilda aptuveni 17 % no Savienības patēriņa. Tomēr, ciktāl šie pārdošanas apjomi vēlāk tiek pārdoti tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū, pārdošanas apjomu, tirgus daļas un Savienības ražošanas nozares izaugsmes tendenču noteikšanas nolūkā tie tiek uzskatīti par daļu no pārdošanas apjoma.

(150)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomam, tirgus daļai un izaugsmei ir bijusi šāda dinamika.

(151)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Šī tendence izriet no patēriņa tendences, tādējādi Savienības ražošanas nozarei visā attiecīgajā periodā izdevās saglabāt savu tirgus daļu aptuveni 81 % apmērā. Tomēr tas tika sasniegts, ievērojami samazinot pārdošanas cenas, un izraisīja finansiālo rādītāju pasliktināšanos, kā skaidrots tālāk.

(152)

Atbilstoši ražošanas un pārdošanas kritumam tika novērots, ka no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās arī nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē – par 18 %. Tomēr nodarbinātības samazinājums neizraisīja darba ražīguma pieaugumu, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, jo ražošanas apjoma kritums attiecīgajā periodā bija vairāk izteikts nekā nodarbinātības samazinājums. Darba ražīguma rādītājs uzlabojās tikai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tas bija saistīts ar produkcijas izlaides pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu, toties nodarbinātības līmenis pēc krituma no 2015. gada saglabājās stabils.

(153)

Konstatētā dempinga starpība importam no Ukrainas ir ievērojama (sk. 90. apsvērumu iepriekš). Ņemot vērā iepriekš aplūkoto Ukrainas izcelsmes importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Ukrainas eksportētāju pastāvīgas negodīgas cenu noteikšanas rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūties no iepriekšējā dempinga.

(154)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 19 %. Šis cenu samazinājums atspoguļo vispārīgu galveno izejvielu izmaksu samazināšanās tendenci, kā arī izmaksu restrukturizācijas mēģinājumus, kas izraisīja Savienības ražotāju izmaksu samazinājumu. Tomēr arvien plašākas cenu nospiešanas dēļ, kuru attiecīgajā periodā izraisīja Krievijas un Ukrainas eksportētāji, kuru cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no izmaksu samazināšanas, jo, lai saglabātu savu tirgus daļu, viņiem nācās pazemināt pārdošanas cenas lielākā apjomā, nekā to pieļāva izmaksu samazinājums.

(155)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares izmaksas samazinājās par 9 %, kas bija daudz mazāk nekā cenu samazinājums. Tā rezultātā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtiski pasliktinājās.

(156)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsmai, ieguldījumiem, ienākumam no ieguldījumiem un spējai piesaistīt kapitālu ir bijusi šāda dinamika.

(157)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte ir izteikta kā tīrā peļņa pirms nodokļu samaksas, kas gūta no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kā skaidrots 155. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju darbība 2014. gadā bija rentabla, bet, sākot ar 2015. gadu, tā sāka radīt zaudējumus. Visā attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte krītas no 6 % peļņas uz 6 % zaudējumiem.

(158)

Naudas plūsma, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, 2014.–2015. gadā bija pozitīva, bet pēc rentabilitātes samazināšanās tendences 2016. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā kļuva negatīva.

(159)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražotāji vēl bija spējīgi veikt ieguldījumus, bet rentabilitātes un naudas plūsmas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmēja arī ieguldījumu līmeni, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 64 %. Turklāt ienākums no ieguldījumiem, sākot no 2015. gada, ir negatīvs, kas atbilst rentabilitātes tendencei.

(160)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālie rezultāti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīvi.

(161)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Tomēr krājumu attiecība pret ražošanas apjomu attiecīgajā periodā saglabājas stabila (aptuveni 3 %). Krājumu līmeņa tendence atbilst ražošanas produkcijas izlaides tendencei. Tomēr šajā gadījumā Savienības ražotāju ekonomiskās situācijas izvērtēšanā šis rādītājs netiek uzskatīts par ļoti būtisku, jo parasti BCC tiek ražoti pēc pasūtījuma.

(162)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mazliet pazeminājās, un tā ir daļa no Savienības ražošanas nozares mēģinājuma restrukturēt savas izmaksas. Šis rādītājs ir īpaši svarīgs, jo darbaspēka izmaksas veido vairāk nekā 25 % no BCC ražošanas izmaksām.

(163)

Ņemot vērā 131.–162. apsvērumu, tiek secināts, ka Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2014. gadu atradās nelabvēlīgākā situācijā, un, ka Savienības ražošanas nozare cieta materiālu kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(164)

Izmeklēšanā atklājās, ka vairākums kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā pasliktinājās. Pārdošanas apjoms samazinājās par 10 %, ražošanas apjoms par 23 %, un jaudas izmantojuma likme nokritās no 63 % uz 49 %. Lai gan Savienības ražošanas nozarei izdevās saglabāt savu tirgus daļas līmeni aptuveni 81 %, tas notika uz tās rentabilitātes rēķina; faktiski Savienības pārdošanas cenas ievērojami samazinājās (–19 %). Neskatoties uz centieniem samazināt ražošanas izmaksas (samazinājums par 9 %), Savienības ražošanas nozare kopš 2015. gada cieš zaudējumus. No 2014. gada (6,2 % peļņa) līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (6,0 % zaudējumi) rentabilitāte nokritās par 12,2 procentpunktiem. Arī tādi finansiālie rādītāji kā naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem mainījās no pozitīviem 2014. gadā uz negatīviem turpmākajos gados un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tajā pašā periodā ieguldījumi nokritās par 64 %.

(165)

Kaitējuma turpināšanos izraisa vairāki tādi faktori kā Savienības patēriņa samazinājums un eksporta pārdošanas apjoma kritums. Tomēr papildus tam cenas Savienībā nospieda arī imports par dempinga cenām. Faktiski Ukraina palielināja savu eksporta apjomu Savienībā par 14 % par zemām un dempinga cenām, un attiecīgajā periodā palielināja tirgus daļu par 27 %. Vienīgā Ukrainas eksportētāja cenas bija gandrīz par 30 % zemākas nekā Savienības cenas. Šajā izteikti kapitālietilpīgajā nozarē ražošanas apjoma pazemināšanās kopā ar cenu nospiešanu negatīvi ietekmēja rentabilitāti.

(166)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ukrainas valdība un abi Krievijas ražotāji eksportētāji uzskaitīja vairākus faktorus, ko būtu vajadzējis ņemt vērā, analizējot cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozares kaitējuma situāciju un importu no attiecīgajām valstīm. Šādi faktori, domājams, bija Savienības patēriņa samazinājums, Savienības ražotāju iekšzemes konkurence, Savienības ražotāju neapmierinošie eksporta rādītāji, jaudas pārpalikums un Savienības sabiedrību un importa no Baltkrievijas lielās fiksētās izmaksas.

(167)

Kā atzīts 165. apsvērumā, kaitējuma turpināšanos izraisa vairāki faktori. Citi faktori bez patēriņa samazinājuma, eksporta pārdošanas apjoma krituma un importa par dempinga cenām nav bijuši nozīmīgi. Faktiski zemā jaudas izmantojuma likme atspoguļo ražošanas samazinājumu, nevis jaudas pārpalikumu, un imports no citām trešām valstīm kopumā ir samazinājies. Arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir saglabājušās relatīvi stabilas. Apgalvojums attiecībā uz Savienības ražotāju konkurenci nebija pamatots. Tas ir balstīts vienīgi uz tādu pamatojumu, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja tikai 30 % no ES ražošanas un ka tādēļ ir jāpārbauda konkurence starp izlasē iekļautajiem un neiekļautajiem ražotājiem. Šis apgalvojums ir jānoraida, jo tas ir pretrunā ar atlases izmantošanas loģisko pamatojumu. Faktiski Komisija pārbaudīja visu Savienības ražotāju situāciju, bet, ņemot vērā lielo ražotāju skaitu, konkrētus faktorus pārbaudīja tikai izlasei, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozari kopumā. Tādēļ nav vajadzības pārbaudīt izlasē neiekļauto ražotāju ietekmi uz tām sabiedrībām, kas ir iekļautas izlasē.

(168)

Jebkurā gadījumā, kā skaidrots iepriekš, secinājums par kaitējumu šajā gadījumā ir vērsts īpaši uz iespējamo situāciju Savienības ražošanas nozarē, ja pasākumi tiktu atcelti.

(169)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ukrainas valdība un viens no Ukrainas ražotājiem eksportētājiem izvirzīja jautājumu par to, ka Ukrainas eksporta tirgus daļa Savienības patēriņā veido tikai 6 %, un Ukrainas iekšzemes patēriņa dēļ, kā arī būtiskas Ukrainas eksporta diversifikācijas dēļ, iegūstot jaunus tirgus, ir maz ticams, ka turpmāk tā pieaugs.

(170)

Atbildot uz šo jautājumu, jāuzsver, ka pašreizējā 6 % lielā tirgus daļa jau rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, īpaši, ņemot vērā ievērojamo cenu samazinājumu. Jāievēro arī, ka Ukrainas importa pieaugums apjoma ziņā attiecīgajā periodā radās, neskatoties uz spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem.

(171)

Viens no Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kas daļēji atbalstīts arī Ukrainas valdības iesniegumā, turklāt apgalvoja, ka Komisijai savā kaitējuma atkārtošanās analīzē būtu vajadzējis ņemt vērā kopuzņēmuma līgumu, ko parakstījis attiecīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs un viens no lielākajiem Savienības attiecīgā ražojuma ražotājiem. Pēc Ukrainas ražotāja domām, šā kopuzņēmuma līguma nosacījums būtiski ietekmēs turpmāko sabiedrības eksporta apjomu uz ES, izplatīšanas kanālus un cenu noteikšanu.

(172)

Komisija atsaucas uz savu atspēkojumu iepriekš 124. apsvērumā.

(173)

Krievija eksportēja uz ES tikai nelielu apjomu, bet tika konstatēts, ka arī tā cenas ir zemākas nekā Savienības cenas. Kā aprakstīts iepriekš 50.–68. apsvērumā, tika veikta perspektīva analīze par iespējamo eksporta apjomu no šīs valsts, ja pasākumi tiktu atcelti. Tajā atklājās, ka imports no Krievijas iespējami pieaugtu līdz līmenim, kas ievērojami pārsniedz pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniegto līmeni.

(174)

Kā skaidrots iepriekš 53. un 93. apsvērumā, abām valstīm ir būtiska neizmantotā jauda, un, ja pasākumi tiktu atcelti, tās iespējami palielinātu importu par zemām cenām, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu apjoma un cenu ziņā. Kā skaidrots 56. un 108. apsvērumā, Savienības tirgus pievilcīgums iespējami palielināsies ASV 2018. gada martā noteiktā 25 % maksājuma par tērauda ražojumu importu, tostarp BCC, dēļ. ASV ir viens no Krievijas un Ukrainas galvenajiem eksporta tirgiem, un Savienības tirgus ir iespējams mērķis vismaz daļai no apjoma, ko vairs nevar pārdot ASV.

(175)

Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta, un, ja pasākumi tiktu atcelti, tās stāvoklis sarežģītos pat vēl vairāk. Ukrainas imports par zemām dempinga cenām turpinātu pieaugt un Krievijas imports par dempinga cenām iespējami atkārtotos ievērojamā apjomā, izraisot vēl lielāku cenu nospiešanu un tirgus daļu zudumu Savienības tirgū.

(176)

Atbilstīgi pamatregulas 21. pantam tika pētīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana attiecībā uz Krieviju un Ukrainu kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(177)

Pamatojoties uz to, tika izvērtēts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(178)

Runājot par Savienības interesēm, ir skaidrs, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, jau tā nestabilā ekonomiskā situācija Savienības ražošanas nozarē, kas pašlaik nodrošina 13 000 darba vietu tērauda nozarē saistībā ar attiecīgo ražojumu, pasliktinātos vēl vairāk.

(179)

Sadarbība starp importētājiem un lietotājiem nenotika, lai gan visi zināmie importētāji un lietotāji (vairāk nekā 70 sabiedrības) tika informēti par procedūras uzsākšanu un iespēju sadarboties kā ieinteresētajām personām.

(180)

Atbilstoši konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā importētāji iegūst ražojumus no dažādiem piegādātājiem daudzās dažādās valstīs, tādējādi importam no Krievijas un Ukrainas piemērojamo pasākumu turpināšanas ietekme ir ierobežota. Tolaik tika konstatēts arī tas, ka, lai arī pasākumi ir bijuši spēkā vairākus gadus, importētājiem izdevās saglabāt rentabilitāti.

(181)

Attiecībā uz lietotājiem, pamatojoties uz konstatējumiem iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un pieejamo informāciju, šķiet, ka BCC daļa to ražošanas izmaksās ir samērā maza. BCC parasti ir lielu projektu daļa (katlu iekārtas, cauruļvadi, būves), kuros tās ir tikai ierobežota daļa. Tādējādi nav paredzama būtiska iespējamā pasākumu turpināšanas ietekme uz lietotājiem.

(182)

Attiecīgo sabiedrību sadarbības neesamības dēļ nav pārbaudāmu datu un informācijas, kas atklātu, ka vispārējā situācija ir mainījusies.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nepastāv pamatoti iemesli, kādēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(184)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abi Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšanas turpināšana negatīvi ietekmētu daudzus Savienības patērētājus (lietotājus) un ierobežotu konkurenci Savienības ietvaros. Tādēļ attiecīgās ieinteresētās personas aicināja Komisiju apsvērt pasākumu pagarināšanu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

(185)

Komisija pārbaudīja, vai priekšlikums par pasākumu ierobežotu pagarināšanu ir Savienības interesēs. Šajā ziņā jāatceras, ka Savienības interešu pārbaude antidempinga izmeklēšanas nolūkā ir stingra procesuāla darbība, kam nepieciešama attiecīgo interešu, tostarp Savienības ražošanas nozares un lietotāju un patērētāju interešu līdzsvarošana, kā arī sarežģītu juridisku, ekonomisku un politisku faktoru izvērtēšana (44). Komisija atgādināja, ka Savienības interešu izvērtēšanā attiecībā uz Savienības ražošanas nozari atklājās, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, jau tā nestabilā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija pasliktinātos vēl vairāk. Tā atgādināja arī, ka importētāji un lietotāji nesadarbojās, kas nozīmē, ka tos nelabvēlīgi ietekmētu pašlaik spēkā esošo pasākumu pagarināšana. Līdz ar to nav dokumentētu pierādījumu, kas norādītu, ka pasākumu piemērošanas ierobežošana līdz diviem gadiem kalpotu Savienības interesēm lielākā mērā nekā pasākumu piemērošana uz pilnu piecu gadu periodu, kas apsvērta pamatregulas 11. panta 2. punktā. Pamatojoties uz to, Komisija noraidīja abu Krievijas ražotāju eksportētāju izvirzīto argumentu.

(186)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu jāsaglabā spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC importam.

(187)

Ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, kurus Komisija izmantoja par pamatu, lai noteiktu attiecīgos antidempinga pasākumus, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Saņemtās piezīmes nebija tādas, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekšminētais secinājums.

(188)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,