18.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1012

(2018. gada 17. jūlijs),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/671

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar dalībvalstīm,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)	Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2017. gada 20. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Savienībā importētiem Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes velosipēdiem ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru (“elektriskie velosipēdi”).

(2)	Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2017. gada 8. septembrī sūdzību iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (“sūdzības iesniedzējs” jeb EBMA). Sūdzības iesniedzēja produkcija veido vairāk nekā 25 % no kopējā elektrisko velosipēdu ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)	Komisija 2017. gada 21. decembrī ierosināja antisubsidēšanas izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu. Komisija paziņojumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

1.2. Importa reģistrēšana

(5)

Sūdzības iesniedzējs 2018. gada 31. janvārī iesniedza pieprasījumu reģistrēt elektrisko velosipēdu importu no ĶTR saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Komisija 2018. gada 3. maijā publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2018/671 (4) (“Reģistrācijas regula”), no 2018. gada 4. maija attiecinot reģistrāciju uz elektrisko velosipēdu importu no ĶTR.

(6)

Atbildot uz reģistrācijas pieprasījumu, ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, kuras tika risinātas Reģistrācijas regulā. Komisija apstiprina, ka sūdzības iesniedzēji iesniedza pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu importa reģistrēšanas nepieciešamību. ĶTR ražojumu importam un tirgus daļām bija straujš pieaugums. Tāpēc šīs piezīmes tika noraidītas.

1.3. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.4. Ieinteresētās personas

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu konkrēti informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus un iestādes, kā arī zināmos importētājus, un aicināja tos piedalīties.

(9)	Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē provizoriski izvēlējusies Šveici. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)	Tā kā dažas ieinteresētās personas, kas atbalstīja sūdzību, konkrētas savu elektrisko velosipēdu detaļas iegādājas ĶTR, tās, baidoties no pretpasākumiem, pieprasīja savas identitātes konfidenciālu izskatīšanu. Komisija pēc izvirzīto argumentu izvērtēšanas pieprasīto konfidencialitāti piešķīra.

(12)	Pēc procedūras sākšanas piezīmes iesniedza Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) un Eiropas Elektrisko velosipēdu importētāju grupa (CEIEB), kas abas pārstāv vairākas ieinteresētās personas.

(13)

CCCME apgalvoja, ka iemesli, kuru dēļ Komisija piemēroja konfidencialitāti to dažu ieinteresēto personu identitātei, kuras atbalstīja sūdzību, bija gan nepietiekami, gan nepamatoti. Saskaņā ar CCCME datiem daži Savienības ražošanas nozares dalībnieki importē pilnībā nokomplektētus elektriskos velosipēdus no ĶTR, un tādējādi, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, minētais fakts var liegt tos uzskatīt par Savienības ražošanas nozares dalībniekiem. CCCME norādīja, ka konfidencialitātes piemērošana attiecībā uz dažu ieinteresēto personu identitāti neļauj ražotājiem eksportētājiem pienācīgi pārbaudīt šīs lietas stāvokli.

(14)

Tāpat arī CEIEB apgalvoja, ka sūdzībā nav iekļauts līdzīgā ražojuma visu zināmo Savienības ražotāju saraksts, kā arī šo ražotāju saražotās produkcijas apjoms un vērtība. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Sūdzībā bija iekļauts Savienībā zināmo ražotāju saraksts (5), kā arī to kopējais ražošanas apjoms (6). Tādējādi CEIEB varēja izvērtēt līdzīgā ražojuma Savienībā zināmo ražotāju sarakstu.

(15)	Šī informācija ļāva CEIEB konstatēt, ka divi uzņēmumi, kas minēti kā Savienības ražotāji, arī importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgās valsts. Tādējādi ir skaidrs, ka CEIEB šajā ziņā varētu pilnībā izmantot savas aizstāvības tiesības. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(16)	CCCME arī apgalvoja, ka sūdzībai nebija pierādījumu pietiekamības nepieciešamais līmenis, lai sāktu izmeklēšanu. CCCME norādīja četrus šā apgalvojuma pamatojumus.

(17)	Pirmkārt, attiecībā uz importa datiem, kuru pamatā ir Ķīnas eksporta statistika, kas iegūta no Ķīnas muitas, kopā ar korekcijām, kas tai veiktas, lai noteiktu ražojumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, nebūtu jāpiešķir konfidencialitāte, un to avots Komisijai būtu pienācīgi jāpārbauda.

(18)

Otrkārt, konkrēta informācija, kas ietverta sūdzībā, piemēram, iespējamais jaudas pārpalikums attiecīgajā ĶTR nozarē, būtu maldinoša, jo tā attiecas nevis uz elektrisko velosipēdu nozari atsevišķi, bet uz elektrisko velosipēdu un velosipēdu kopējo ražošanu. Tāpat tiktu pārvērtēta Savienības elektrisko velosipēdu tirgus vērtība, jo tajā ietverti visi vieglie elektriskie transportlīdzekļi un nevis tikai elektriskie velosipēdi.

(19)	Treškārt, sūdzībā ietvertās pretenzijas pret subsidēšanu būtu nepamatotas, un attiecībā uz tām būtu jāveic atsevišķa antisubsidēšanas izmeklēšana.

(20)

Ceturtkārt, CCCME uzskatīja, ka sūdzībā bija ietverti vairāki nepamatoti apgalvojumi, kuri rada kaitējumu elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei ĶTR un kuros pausts, ka inovāciju šajā darījumdarbības jomā veicina Savienības ražotāji un ka Ķīnas ražotāji tikai replicē Savienības ražotāju izstrādātās elektrisko velosipēdu tehnoloģijas status quo.

(21)

Komisija veica sūdzības pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, secinot, ka prasības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu tika izpildītas, t. i., ka sūdzībā sniegto pierādījumu atbilstība un precizitāte bija pietiekama. Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu sūdzība satur norādīto informāciju, ja tā sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejama, pamatojoties uz tajā norādītajiem faktoriem. Pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, Komisija uzskatīja, kā šī prasība ir ievērota.

(22)	Attiecībā uz minēto argumentu par importa no Ķīnas datiem Komisija atsaucas uz Reģistrācijas regulas 3.2. iedaļu un šīs regulas 4.3. iedaļu, kur šis arguments ir pietiekami izvērtēts.

(23)

Attiecībā uz argumentu par jaudas pārpalikumu ir jāpārbauda elektrisko velosipēdu un velosipēdu kopējais jaudas pārpalikums, jo velosipēdu ražošanas jaudu var pārveidot par elektrisko velosipēdu ražošanas jaudu, nesaskaroties ar lielām izmaksām vai pūlēm (skatīt 172. apsvērumu), un ir reģistrēti pierādījumi, ka to patiešām regulāri veic uzņēmumi, kuri ražo abus ražojumus.

(24)	Attiecībā uz piezīmēm par Ķīnas tirgū iespējamo subsidēšanu Komisija 2017. gada 21. decembrī ierosināja antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu. Šī izmeklēšana joprojām turpinās.

(25)	Visbeidzot, attiecībā uz argumentiem par inovāciju un replikāciju ceturtajā punktā minēto apgalvojumu precizitāte neietekmēja Komisijas novērtējumu, kas bija pamatā šīs lietas sākšanai, jo tie nav attiecināmi uz faktoriem, ko ņem vērā šajā sakarā.

(26)	Komisija tādējādi secināja, ka sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.5. Atlase

(27)	Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu atlasīt ražotājus eksportētājus, Savienības ražotājus un nesaistītos importētājus.

1.5.1. Savienības ražotāju atlase

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā bija izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija veica atlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā, vienlaikus nodrošinot dažādu ražojumu veidu tvērumu un ģeogrāfisko izkliedētību.

(29)	Izlasē tika ietverti četri Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 60 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un 58 % no kopējā pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(30)	EBMA apgalvoja, ka, veidojot izlasi, pārāk liela uzmanība tika pievērsta Nīderlandes tirgum un pienācīgi nav ņemti vērā Francijas ražotāji.

(31)	Komisija norādīja, ka izlasē iekļauti lielākie izmeklējamā ražojuma tirgi un lielākie ražotāji ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienības tirgū, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt.

(32)	Komisija arī norādīja, ka Francijas ražotāju produkcija veido tikai nelielu daļu no elektrisko velosipēdu ražošanas Savienībā. Tādējādi izlases reprezentativitātes nodrošināšanai nav nepieciešams iekļaut Francijas ražotāju.

(33)	Viena ieinteresētā persona ieteica pievienot izlasei Vācijas ražotāju. Tomēr attiecīgais uzņēmums nesadarbojās, un tāpēc šī piezīme netika ņemta vērā. Tas neietekmēja izlases reprezentativitāti, jo tajā iekļautie ražotāji veidoja 60 % no ražošanas apjoma, kā arī tajā bija iekļauts Vācijas ražotājs.

(34)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

1.5.2. Importētāju atlase

(35)	Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(36)

Divdesmit viens nesaistītais importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no pieciem nesaistītajiem importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem importētājiem.

(37)	Viena ieinteresētā persona atzīmēja, ka importētāju izlase nav reprezentatīva, jo tā neietver importētājus no Apvienotās Karalistes, Dānijas, Itālijas un Vācijas, un ka tā ir pārmērīgi koncentrēta uz importētājiem, kuri pērk pilsētas elektriskos velosipēdus.

(38)

Tomēr Apvienotās Karalistes, Dānijas un Vācijas importētājuzņēmumi, kuri sadarbojās, bija daudz mazāki, nekā izlasē iekļautie importētājuzņēmumi, un neviens importētājuzņēmums no Itālijas nesadarbojās. Turklāt izlasē iekļautie importētāji ieveda plašu ražojumu klāstu, ieskaitot pilsētas elektriskos velosipēdus, sabiedrisko ceļu elektriskos velosipēdus, kalnu elektriskos velosipēdus un saliekamos elektriskos velosipēdus.

(39)	Komisija arī norāda, ka izlase ietvēra lielāko importa apjomu, kādu bija iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā laikā.

(40)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka attiecībā uz importētājiem, kas sadarbojās, izlase ir reprezentatīva.

1.5.3. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(41)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(42)

Deviņdesmit seši ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Viens ražotājs neziņoja par elektrisko velosipēdu eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā, tāpēc tika uzskatīts, ka tas nav iekļaujams izlasē. Komisija izveidoja provizorisku izlasi no četrām ražotāju grupām, kas sadarbojās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību.

(43)	Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem elektrisko velosipēdu ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm.

(44)	Trīs izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tie jāiekļauj izlasē, ņemot vērā šo ražotāju eksportētāju ražošanas vai pārdošanas iespējamās īpatnības, kas nošķir tos no dažiem vai visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(45)

Šīs īpatnības nav būtiskas pamatregulas 17. panta 1. punkta nozīmē, kas ir atlases veikšanas pamatā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko pārstāvēto eksporta apjomu uz Savienību, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā laikā. Neviens no trim izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neapstrīdēja to, ka tie tika kvalificēti izlasei, pamatojoties uz šo kritēriju, un neviens no tiem neapgalvoja, ka izlases atlases kritērijs ir jāmaina. Tāpēc šie trīs pieprasījumi tika noraidīti.

(46)

Pēc atlases atbilžu iesniegšanas termiņa beigām, kā arī pēc izlases izveides un anketu nosūtīšanas viens ražotājs eksportētājs nāca klajā ar pieprasījumu to uzskatīt par ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, jo tas bija savlaicīgi iesniedzis atbildi atlases procesā, kas tika veikts paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā. Pieprasījums tika noraidīts, jo uzņēmums šajā izmeklēšanā nebija atsaucies savlaicīgi.

1.6. Atsevišķa pārbaude

(47)

Seši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji oficiāli pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Divi no šiem ražotājiem pieprasīja, lai tiem piemēro tirgus ekonomikas režīmu, un tādējādi papildus būtu jāizskata un jāpārbauda divas tirgus ekonomikas režīma pieprasījuma veidlapas. Turklāt trīs no uzņēmumiem, kuri oficiāli pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ir uzņēmumu grupas, kurās kopumā ietilpst seši saistīti tirdzniecības uzņēmumi. Lietas izskatīšanas darba grupām būtu jāanalizē un jāpārbauda arī šo uzņēmumu atbildes uz antidempinga veidlapas attiecīgās daļas jautājumiem. Tik liela pieprasījumu skaita pārbaudīšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un, saprātīgi vērtējot, uz to nevar cerēt šai izmeklēšanai atvēlētajā termiņā. Tādēļ Komisija nolēma neapstiprināt atsevišķu pārbaužu veikšanu.

1.7. Tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapas

(48)

Komisija pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta vajadzībām nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un tika iekļauti izlasē, kā arī izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un vēlējās pieprasīt individuālo dempinga starpību. Tikai viena izlasē iekļautā ĶTR ražotāju eksportētāju grupa iesniedza TER pieprasījuma veidlapu, kuru Komisija izvērtēja.

1.8. Atbildes uz anketas jautājumiem

(49)	Komisija nosūtīja anketas visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija paredzējuši prasīt atsevišķu pārbaudi, kā arī 27 iespējamiem analogās valsts ražotājiem ASV, Austrālijā, Dienvidkorejā, Japānā, Meksikā, Šveicē, Taivānā, Taizemē un Turcijā.

(50)

Komisija saņēma pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, visiem izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem, izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri bija pieprasījuši atsevišķu pārbaudi, kā arī no viena Šveices kā analogās valsts ražotāja.

1.9. Pārbaudes apmeklējumi

(51)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

Savienības ražotāji:

—	Accell Group (Hērenvēna, Nīderlande),

—	Eurosport DHS SA (Deva, Rumānija) un saistītais uzņēmums Prophete GmbH & Co. KG (Rēda-Vīdenbrika, Vācija),

—	Derby Cycle Holding GmbH (Klopenburga, Vācija),

—	Koninklijke Gazelle NV (Dīrene, Nīderlande).

Ražotāji eksportētāji ĶTR:

—	Bodo Vehicle Group Co., Ltd (Tianjin),

—	Giant Electric Vehicle Co. (Kunšana), Ltd; Giant (China) Co.(Kunshan), Ltd un Giant (Tianjin) Co., Ltd (Tianjin),

—	Jinhua Vision Industry Co., Ltd un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd (Jinhua),

—	Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd (Suzhou).

Ražotāji analogā valstī:

—	Bicycletec AG; (Hutvila, Šveice).

Nesaistītie importētāji Savienībā:

—	Hartmobile B.V. (Amsterdama, Nīderlande),

—	Stella Fietsen B.V. (Nunspēta, Nīderlande).

Saistītie importētāji Savienībā:

—	Giant Europe B.V. (Lelistade, Nīderlande),

—	Giant Benelux B.V. (Lelistade, Nīderlande),

—	Giant Deutschland GmbH. (Diseldorfa, Vācija).

1.10. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(52)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(53)	Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes velosipēdi ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010) (“attiecīgais ražojums”).

(54)	Šī definīcija attiecas uz dažādiem elektrisko velosipēdu veidiem.

2.2. Līdzīgs ražojums

(55)

Izmeklēšanā atklājās, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

a)	attiecīgajam ražojumam;

b)	ražojumam, kuru ražo un pārdod Šveices iekšējā tirgū, kura provizoriski tika noteikta kā analogā valsts;

c)	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(56)	Tāpēc šajā posmā Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojuma klāstu

(57)

Savās piezīmēs pēc izmeklēšanas sākšanas CCCME apstrīdēja Komisijas nodomu klasificēt visus elektriskos velosipēdus kā vienu ražojumu. Jo īpaši tā apgalvoja, ka no izmeklēšanas darbības jomas jāizslēdz ātrgaitas elektriskie velosipēdi (elektriskie velosipēdi, kuru ātrums ir robežās no 25 km/h līdz 45 km/h). Lai gan standarta elektrisko velosipēdu dzinēja maksimālā jauda (7) ir 250 W, ātrgaitas elektrisko velosipēdu dzinējam var būt lielāka jauda, kas parasti ir no 350 W līdz 500 W.

(58)	CCCME apgalvoja, ka būtiski atšķiras gan šo velosipēdu īpašības un paredzētie lietojumi, gan to cenas. No patērētāju viedokļa ātrgaitas elektriskie velosipēdi nav savstarpēji aizstājami ar pārējiem elektriskajiem velosipēdiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana.

(59)

Saskaņā ar CCCME datiem ir vairāki pamatojumi tam, kāpēc ātrgaitas elektriskie velosipēdi atšķiras no pārējiem elektriskajiem velosipēdiem. Pirmkārt, atšķirīgas ir izejvielas un komponentes. Piemēram, ātrgaitas elektrisko velosipēdu dzinējam ir lielāka maksimāli pieļaujamā jauda, un šajos elektriskajos velosipēdos izmantotajiem materiāliem ir lielāka izturība un augstāka kvalitāte.

(60)

Otrkārt, būtiski atšķirīgas būtu to izmaksas un cenas. Tā kā pastāv stingrākas prasības attiecībā uz to detaļu kvalitāti un izturību, kas tiek izmantotas ātrgaitas elektrisko velosipēdu ražošanā, ātrgaitas elektrisko velosipēdu ražošanas izmaksas ir augstākas nekā parasto elektrisko velosipēdu ražošanas izmaksas, kas savukārt veido augstāku galīgo pārdošanas cenu.

(61)

Treškārt, atšķirīgi būtu KN kodi. Kopš 2017. gada 1. janvāra parastie elektriskie velosipēdi ir klasificēti ar KN kodu 8711 60 10, un ātrgaitas elektriskie velosipēdi – ar KN kodu 8711 60 90. Pirms 2017. gada parastie elektriskie velosipēdi tika klasificēti ar (ex) KN kodu 8711 90 10, un ātrgaitas elektriskie velosipēdi – ar (ex) KN kodu 8711 90 90.

(62)

Ceturtkārt, ātrgaitas elektriskie velosipēdi tiek uzskatīti par mehāniskajiem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļa kategorija L1e-B), tāpēc to vadītājiem ir nepieciešama vadītāja apliecība, un tiem jāvalkā ķivere. Šādas prasības neattiecas uz parastajiem elektriskajiem velosipēdiem. Šīs prasības būtiski ierobežos to personu loku, kuras var iegādāties un vadīt ātrgaitas elektriskos velosipēdus.

(63)

Piektkārt, uz ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem attiecas atšķirīgi patērētāju veidi. Visbiežāk parasto elektrisko velosipēdu pircēji galvenokārt ir biroja darbinieki vai vecāki cilvēki, kuri atzinīgi vērtē papildu vilces palīdzību, savukārt ātrgaitas elektrisko velosipēdu pircēji lielākoties ir jaunieši, kuri izmanto šos elektriskos velosipēdus intensīvākām darbībām vai sporta pasākumiem.

(64)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka visiem elektriskajiem velosipēdiem ir kopīgas galvenās īpašības. Jo īpaši atzīmēts, ka abiem velosipēdu veidiem paredzēta pedāļu mīšanas funkcija un tie ir aprīkoti ar palīgelektromotoru pedāļu mīšanas palīgfunkcijas nolūkā. Turklāt saskaņā ar Eiropas standartu EN 15194 uz visiem elektriskajiem velosipēdiem attiecas vienas un tās pašas pārbaudes. Pamatojoties uz to, sūdzības iesniedzējs secināja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā tie veido vienu ražojumu.

(65)	Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka sakarā ar to, ka palīgmotora palīgfunkcijas atslēgšanās ātrumu varētu viegli mainīt no 25 km/h līdz 45 km/h un otrādi, šī atšķirība galvenokārt ir datorprogrammatūras programmēšanas, nevis faktisko fizisko atšķirību jautājums.

(66)

Izmeklēšanas laikā importētājs apgalvoja, ka elektriskie velosipēdi, kurus klasificē L1e-A kategorijā, būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta, uz kuru attiecas izmeklēšana. L1e-A kategorija ietver elektriskos velosipēdus ar palīgmotora atbalsta funkciju, kuru ātrums ir līdz 25 km/h, bet dzinēja jauda ir līdz 1 kW. Iespējams, ka L1e-A kategorijas elektriskie velosipēdi netiek ražoti Savienībā, un tie nav konkrēti minēti sūdzībā. Importētājs arī apgalvo, ka L1e-A kategorijas elektriskie velosipēdi nevar radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo pirmais L1e-A kategorijas elektriskais velosipēds tika pārdots Savienības tirgū vairāk nekā astoņas nedēļas pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis sūdzību.

(67)

Komisija ņēma vērā visas minētās piezīmes. Komisija atzīmēja, ka sūdzībā ietvertais ražojuma klāsts patiešām attiecās uz visiem velosipēdiem ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru. Sūdzībā ietvertajam ražojuma klāstam nav ierobežojuma attiecībā uz transportlīdzekļu klasifikāciju. Tāpēc tika secināts, ka L1e-A kategorijas elektriskie velosipēdi ietilpst sūdzības tvērumā. Turklāt pēc iepazīšanās ar importētāja tīmekļa vietnē publicēto informāciju kļuva skaidrs, ka L1e-A elektriskajiem velosipēdiem ir visas parastā elektriskā velosipēda priekšrocības, bet tikai – ar lielāku jaudas rezervi. Importētājs īpaši uzsver, ka lielākajā daļā dalībvalstu attiecībā uz L1e-A kategorijas elektriskajiem velosipēdiem nav noteikta prasība par ķiveres valkāšanu un ar tiem var pārvietoties pa parastiem veloceliņiem un velosipēdu ceļiem.

(68)

Attiecībā uz ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem ir apgalvots, ka tiem ir ievērojami lielākas ražošanas izmaksas un augstāka pārdošanas cena. Tas pats par sevi nav iemesls, lai ražojumu izslēgtu no ražojuma klāsta, jo ražojuma klāstā parasti ietilpst preces, kas tiek pārdotas par dažādām cenām. Tomēr šis faktors tiek ņemts vērā, veicot salīdzināšanu dempinga un kaitējuma aprēķinos.

(69)

Attiecībā uz atšķirīgu paredzēto lietojumu un patērētāju uztveri ir apgalvots, ka parastie elektriskie velosipēdi tiek pārdoti galvenokārt vecākiem cilvēkiem, tādiem velosipēdistiem, kuriem riteņbraukšana ir atpūtas veids, kā arī biroja darbiniekiem, bet ātrgaitas elektriskos velosipēdus lielākoties izmanto, lai veiktu darbības, kurām raksturīga lielāka fiziskā piepūle, piemēram, pārvietošanās starp dzīvesvietu un darbavietu. Tā kā biroja darbinieki, lai pārvietotos no mājām uz darbavietu, visticamāk, izmanto parastos elektriskos velosipēdus, šis izmantojums ir ļoti līdzīgs ātrgaitas elektrisko velosipēdu izmantojumam tajā pašā nolūkā. Tāpēc tiek secināts, ka paredzētais lietojums un patērētāju uztvere lielā mērā pārklājas un tādējādi neattaisno ražojuma izslēgšanu.

(70)

Attiecībā uz abiem izslēgšanas pieprasījumiem Komisija secināja, ka ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem un L1e-A kategorijas velosipēdiem ir tādas pašas fiziskās īpašības kā pārējiem elektriskajiem velosipēdiem un tādējādi tie ietilpst ražojuma klāstā. Lai gan Komisija atzina, ka attiecīgā ražojuma vispārējā kategorijā ietilpst dažādi ražojuma veidi, šis fakts pats par sevi nevar būt pietiekams pamats izslēgšanai no ražojuma klāsta. Atšķirīga muitas klasifikācija vienā un tajā pašā attiecīgā ražojuma vispārējā kategorijā arī nav kritērijs, kas per se būtu iemesls izslēgšanai. Antidempinga izmeklēšanās patiešām ļoti bieži attiecīgais ražojums ietver virkni muitas kodu. Visbeidzot, prasības attiecībā uz attiecīgā ražojuma vai līdzīga ražojuma izmantošanu pēc pārdošanas neietekmē fiziskās pamatīpašības, kas definē šo ražojumu antidempinga izmeklēšanas nolūkā. Tāpat ražojuma klāstu nenosaka patērētāju kategorijas, kas izvēlēsies vienu vai otru ražojuma veidu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(71)

Viens importētājs apgalvoja, ka elektriskie trīsriteņi būtu jāizslēdz no izmeklēšanai paredzētā ražojuma klāsta. Tas apgalvoja, ka nav skaidrs, vai izmeklēšana faktiski aptvēra visus velosipēdu veidus (ietverot divriteņu, trīsriteņu un četrriteņu velosipēdus), vai tikai divriteņu velosipēdus, jo paziņojuma par procedūras sākšanu virsrakstā bija norādīts, ka antidempinga procedūra attiecas uz elektrisko velosipēdu importu.

(72)

Komisija norādīja, ka izmeklēšanai paredzētā ražojuma klāsts tomēr netiek definēts paziņojuma par procedūras sākšanu virsrakstā, bet gan 2. iedaļā “Izmeklējamais ražojums”. Šajā iedaļā ir skaidri noteikts, ka izmeklējamais ražojums aptver “velosipēdus”. Termins “velosipēdi” neaprobežojas ar divriteņu velosipēdiem, bet ietver arī trīsriteņu un četrriteņu velosipēdus. Tā kā divriteņu velosipēdi neapstrīdami ir izplatītākais velosipēdu veids, virsraksts bija attiecināts uz divriteņu velosipēdiem, neizslēdzot no izmeklēšanas darbības jomas cita veida velosipēdus.

(73)

Importētājs arī apgalvoja, ka izmeklēšana ir konkrēti vērsta uz divriteņu velosipēdiem. Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Tā bija apkopojusi informāciju, kas aptver visus elektrisko velosipēdu veidus; Savienības ražotājiem un eksportētājiem bija jānorāda riteņu skaits visiem ražojumiem, ko tie ražo un pārdod Savienības tirgū. Tāpēc ir skaidrs, ka visā izmeklēšanas gaitā trīsriteņu velosipēdi tika atsevišķi identificēti un izmeklēti. Tā kā divriteņu velosipēdi neapšaubāmi ir izplatītākais velosipēdu veids, nav pārsteidzoši, ka terminu e-velosipēdi/elektriskie velosipēdi parasti lieto, attiecinot to uz visiem elektrisko velosipēdu veidiem gan šajā izmeklēšanā, gan tirgū. Tas nenozīmē, ka izmeklēšanā netika ņemti vērā citi velosipēdu veidi.

(74)

Tāpēc tiek secināts, ka ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem, L1e-A kategorijas elektriskajiem velosipēdiem un elektriskajiem trīsriteņu velosipēdiem ir tādas pašas fiziskās pamatīpašības un pazīmes, kā arī galalietojumi, kā citiem elektrisko velosipēdu veidiem, un tāpēc tos nevar izslēgt no izmeklēšanai paredzētā ražojuma klāsta.

3. DEMPINGS

3.1. Normālā vērtība

3.1.1. Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(75)	Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, Komisija nosaka normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem un kuriem tādējādi varētu piešķirt TER.

(76)

CCCME apgalvoja, ka pēc tam, kad 2016. gada 11. decembrī bija zaudējis spēku protokola par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (“PTO”) 15. punkta a) apakšpunkta ii) punkts, uz Ķīnas eksportētājiem būtu jāattiecina vispārējie noteikumi par normālās vērtības noteikšanu. Šajā ziņā CCCMC apgalvoja, ka ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, metodikas izmantošana normālās vērtības noteikšanai pēc 2016. gada 11. decembra ir pretrunā Savienības saistībām pret PTO. Turklāt CCCME apgalvoja, ka normālo vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz analogās valsts datiem, bet tā būtu jānosaka, pamatojoties uz Ķīnas pārdošanas un izmaksu datiem.

(77)

Paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts 2017. gada 20. oktobrī. Tādējādi šai procedūrai piemērojamais atbilstīgais tiesību akts ir attiecīgā pamatregulas redakcija, ko piemēro procedūras sākšanas brīdī. Tāpēc normālā vērtība ir jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu redakcijā, kas bija piemērojama šīs izmeklēšanas sākšanas dienā 2017. gada oktobrī. Tādēļ CCCME apgalvojums ir noraidīts.

(78)

Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk tekstā ir sniegti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie tirgus ekonomikas režīma kritēriji:

1)	saimnieciskās darbības lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez būtiskas iejaukšanās no valsts puses, kā arī izmaksas atspoguļo tirgus vērtības;

2)	uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem;

3)	nav pārmērīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās ekonomikas sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;

4)	juridisko noteiktību un stabilitāti nodrošina tiesību akti par bankrotu un īpašumtiesībām; un

5)	valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(79)

Lai noteiktu, vai ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, Komisija pieprasīja nepieciešamo informāciju, aicinot ražotājus eksportētājus aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Tikai viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, Giant group, pieprasīja TER un atbildēja noteiktajā termiņā.

(80)

Tā kā šajā lietā bija ietvertas saistītās personas, Komisija pārbaudīja, vai saistīto uzņēmumu grupa kopumā bija atbilstīga TER nosacījumiem. Tāpēc gadījumos, kad meitasuzņēmums vai cits ar ražotāju eksportētāju saistīts ĶTR uzņēmums bija tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā ražojuma ražošanā vai pārdošanā, TER pārbaude tika veikta attiecībā uz katru saistīto uzņēmumu atsevišķi, kā arī attiecībā uz uzņēmumu grupu kopumā.

(81)	Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu iesniegtajos TER pieprasījumos iekļauto informāciju grupas galveno juridisko personu telpās.

(82)	Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka Giant group nav pierādījusi, ka tā atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem TER kritērijiem, jo īpaši 1. un 3. kritērijam. Tāpēc Komisija noraidīja minētā ražotāja eksportētāja TER pieprasījumu.

(83)

Giant group nespēja pierādīt, ka attiecīgā ražojuma ražošanā uzņēmumam nepastāv būtiska iejaukšanās no valsts puses un ka galveno izejvielu izmaksas lielā mērā atspoguļo tirgus vērtības. Kā skaidrots TER konstatējumu paziņojumā, Giant group iepērk Ķīnas alumīnija caurules un rāmjus, kuru cenas, galvenokārt saistībā ar alumīnija izmantošanu, ir skāruši nozīmīgi izkropļojumi būtiskas iejaukšanās no valsts puses dēļ. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka uzņēmumu grupa Giant group nav spējusi pierādīt, ka tā atbilst TER 1. kritērijam.

(84)

Turklāt Giant group nespēja pierādīt, ka tā nav pakļauta nozīmīgiem izkropļojumiem, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika. Saskaņā ar TER konstatējumiem Giant Group izmantoja ieguvumus, ko nodrošināja vairākas preferenciālas nodokļu shēmas, kompensācijas, finansiālie stimuli un radušos izmaksu atskaitījumi. Šie ieguvumi, jo īpaši kopumā, tiek uzskatīti par nozīmīgiem izkropļojumiem, kuri pārņemti no ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika. Tādējādi minētā uzņēmumu grupa neatbilda TER 3. kritērijam.

(85)

Komisija paziņoja konstatējumus attiecīgajam ražotājam eksportētājam, attiecīgās valsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par konstatējumiem un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija ņēma vērā paustos viedokļus.

(86)	Pēc TER konstatējumu paziņošanas Giant group iesniedza vairākas piezīmes.

(87)

Attiecībā uz 1. kritēriju Giant group apgalvoja, ka elektrisko velosipēdu ražošanā izmantotā alumīnija cena saskaņā ar Londonas Metālu biržas datiem (LME) bija atbilstīga starptautiskajām cenām. Tā arī iesniedza apgalvojumu, ka attiecīgo izkropļojumu nevarēja kvalificēt kā būtisku, jo vērtības izteiksmē iespējamajam izkropļojumam bija de minimis ietekme.

(88)

Kā Komisija plaši paskaidroja paziņošanas dokumentā, Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu birža (SHFE) ir izveidota tā, ka Ķīnas valdība var pilnībā kontrolēt alumīnija tirgu. Tas, vai šī ietekme tiek izmantota, lai noteiktu cenas tirgus līmenī vai nē, vai pamatota uz citiem apsvērumiem, tādējādi radot svārstīgu tirgus līmeņa novirzi, nav svarīgi, lai konstatētu būtisku valsts iejaukšanos. Būtiskas valsts iejaukšanās kritērijs ir izpildīts, ja valsts var ne tikai mazliet ietekmēt cenas, bet var veikt cenu būtisku kontroli neatkarīgi no tā, kā tā faktiski īsteno šo kontroli.

(89)

Fakts, ka elektrisko velosipēdu ražošanā izmantotā alumīnija īpatsvars ir zemāks nekā citos ražojumos, nemaina faktu, ka elektrisko velosipēdu ražotāji darbojas būtiski izkropļotā tirgū. Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanā apkopotajiem faktiem, konstatēja, ka alumīnija rāmis (kas ražots no alumīnija caurulēm) šajā konkrētajā gadījumā un neatkarīgi no tā vērtības ir elektrisko velosipēdu ražošanā viens no būtiskākajiem elementiem ar tālejošu ietekmi uz visām pārējām detaļām un komponentēm.

(90)

Attiecībā uz 3. kritēriju Giant group apgalvoja, ka ieguvums no atšķirīgas nodokļu likmes ir ĶTR leģitīmās rūpniecības politikas mērķu izpausme un to nevar uzskatīt par izkropļojumu, kas pārņemts no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika. Turklāt Giant group apgalvoja, ka, pat ja izkropļojumi pastāv, tie nav nozīmīgi. Turklāt minētā uzņēmumu grupa apgalvoja, ka, lai noteiktu, vai preferenciālā zemes izmantošanas tiesību piešķiršana radīja nozīmīgu izkropļojumu, tika piemērota nepareiza metodika, jo tā neamortizēja ieguvumu, kas saņemts visā aktīva izmantošanas periodā.

(91)

Komisija nepiekrita, ka kvalificēšanai par nozīmīgu izkropļojumu pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nozīmē ir juridiska vai faktiska saistība ar jēdzienu “ieguvums” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (8) (“antisubsidēšanas pamatregula”) nozīmē. Drīzāk tas ir jēdziens, kas raksturīgs pašreizējam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

(92)

Komisija konstatēja, ka divi minētās grupas uzņēmumi saņēma gandrīz pilnīgu zemes izmantošanas tiesību cenas atmaksu, bet trešais uzņēmums maksāja mazu procentuālo daļu no zemes izmantošanas tiesību cenas pēc kompensācijas. Ņemot vērā nozares raksturu, kurā zeme ir vissvarīgākais aktīvs un kurā tai ir būtiska nozīme, Komisija varēja tikai secināt, ka uzņēmuma ražošanas izmaksas un finansiālais stāvoklis ir pakļauts nozīmīgiem izkropļojumiem, kuri pārņemti no ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika.

(93)	Secinājums par Giant group iesniegtā TER pieprasījuma noraidīšanu tādējādi paliek nemainīgs.

(94)	Komisija paziņoja ieinteresētajām personām galīgo secinājumu par TER noteikšanu.

3.1.2. Analogā valsts

(95)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valstī”). Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts.

(96)

Papildus Šveicei, Japānai un Taivānai, kuras tika minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija centās identificēt izmeklējamā ražojuma ražotājus ASV, Austrālijā, Dienvidkorejā, Meksikā, Taizemē un Turcijā. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Komisija divdesmit septiņiem zināmiem līdzīga ražojuma ražotājiem lūdza sniegt informāciju. Viens ražotājs Šveicē un viens ražotājs Taivānā atbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem. Taivānas ražotāja atbildē nebija sniegta būtiska informācija, tostarp ražošanas izmaksas katram ražošanas veidam un pārdošanas apjomu iekšējā tirgū uzskaitījums. Neskatoties uz Komisijas pieprasījumiem, ražotājs atbildi nepabeidza, atstājot Šveici kā vienīgo iespējamo analogo valsti.

(97)

CCCME apgalvoja, ka Šveice vairāku iemeslu dēļ nebūtu piemērota tam, lai to noteiktu kā analogo valsti. Pirmkārt, Šveices elektriskajiem velosipēdiem atšķirībā no Ķīnas attiecīgajiem ražojumiem ir centrālais motors, savukārt Ķīnas elektriskajiem velosipēdiem pārsvarā ir rumbu motori (ko montē riteņos), un tās ir atšķirīgas tehnoloģijas. Turklāt Šveices elektrisko velosipēdu ražošanā izmantotās detaļas būtiski atšķiras (jaudīgāki centrālie motori, vadības bloki ar iespējotu GPS funkciju, skārienekrāna displeji u. c.). Otrkārt, Šveices ražotāji ražo pašu radītu zīmolu produkciju, savukārt Ķīnas ražotāji galvenokārt ir oriģinālo iekārtu ražotāji (OEM) Savienības importētājiem. Treškārt, kopējais ražošanas apjoms Šveicē ir daudz mazāks nekā ĶTR. Ceturtkārt, Šveice importē savu ražojumu detaļas no Savienības un Japānas, savukārt Ķīnas ražotāji saviem elektriskajiem velosipēdiem izmanto vietējās detaļas. Visbeidzot, trīs no astoņiem Šveices ražotājiem tikai importē pilnībā nokomplektētus elektriskos velosipēdus no Taivānas un veic to tālākpārdošanu, savukārt lielākais ražotājs visas detaļas importē no ārvalstīm un Šveicē elektriskos velosipēdus tikai montē.

(98)

CEIEB arī apgalvoja, ka Šveice kā analogā valsts nebūtu piemērota. Minētā organizācija norādīja, ka Šveicei un ĶTR ir ļoti atšķirīgs attīstības līmenis un tāpēc abās valstīs ir atšķirīgas ražošanas izmaksas (jo īpaši darbaspēka izmaksas). Turklāt nevienā citā pasaules tirgū tik lielu tirgus daļu neveido ātrgaitas elektriskie velosipēdi, kas tiesību aktos noteiktā tipa apstiprinājuma dēļ parasti ir dārgāki.

(99)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka, lai gan lielākajai daļai elektrisko velosipēdu, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ieveduši Savienībā no ĶTR, ir rumbu motori, visiem elektriskajiem velosipēdiem, ko izmeklēšanas periodā (“IP”) Šveices tirgū pārdevis analogās valsts ražotājs, kas sadarbojās, ir centrālie motori. Līdzās akumulatoram motors parasti ir elektriskā velosipēda dārgākā atsevišķā sastāvdaļa. Centrālie motori un rumbu motori pārstāv divas atšķirīgas tehnoloģijas, kurām ir dažādi tehniskie raksturlielumi un atšķirīgs sarežģītības līmenis. Centrālajiem motoriem un rumbu motoriem ir ne tikai atšķirīga cena, bet arī to izmantošanas pakārtotā ietekme uz citām detaļām. Piemēram, elektriskais velosipēds ar centrālo motoru tiktu komplektēts ar atšķirīgu, bieži vien dārgāku rāmi, kas projektēts tā, lai būtu piemērots aprīkošanai ar motoru. Ar rumbu motoriem aprīkotiem elektriskajiem velosipēdiem tas pats attiektos uz riteņiem. Elektriskajiem velosipēdiem ar centrālo motoru ir nepieciešamas noteiktas papildu detaļas, kuras nav vajadzīgas elektriskajiem velosipēdiem ar rumbu motoriem, piemēram, īpaši motora turētāji. Citas detaļas, piemēram, griezes momenta sensori, atšķiras atkarībā no motora veida.

(100)

Uzskatot, ka šīs ir divas dažādas tehnoloģijas ar dažādām izmaksu struktūrām un cenām, izvēloties Šveici kā analogo valsti, Komisija nevarētu noteikt normālo vērtību lielākajai daļai importa, ņemot vērā iepriekš minēto pakārtoto ietekmi un grūtības skaitliski novērtēt korekcijas, kas būtu vajadzīgas, lai pielāgotu Šveices normālo vērtību atbilstīgi no Ķīnas uz Savienību eksportētajiem ražojuma veidiem.

(101)

Komisija papildus izskatīja analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, eksportu uz citām valstīm, bet arī šie eksportētie ražojumi bija vienīgi elektriskie velosipēdi, kas aprīkoti ar centrālajiem motoriem.

(102)

Tāpēc Komisija šajā posmā secināja, ka Šveice nav piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(103)

Tādēļ, tā kā atbilstīgas tirgus ekonomikas trešās valsts nav, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika izdarīts pagaidu secinājums, ka noteikt izlasē iekļautajiem ražotājiem normālo vērtību, balstoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī vai šādas trešās valsts cenu citās valstīs, ieskaitot Savienību, nebija iespējams un tādēļ normālā vērtība bija jānosaka pēc kāda cita pamatojuma, šai gadījumā pēc cenām, kas par līdzīgu ražojumu ir faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā. Tas tika uzskatīts par atbilstīgu risinājumu Šveices nepiemērotības dēļ un, kā minēts 96. un 99.–102. apsvērumā, jebkādas citas sadarbības trūkuma dēļ. Turklāt Komisija uzskatīja to par pamatotu, ņemot vērā tādus apsvērumus kā Savienības tirgus lielums, importa esamība un spēcīga iekšējā konkurence Savienības tirgū attiecībā uz šo ražojumu.

3.1.3. Normālā vērtība

(104)

Tā kā šajā gadījumā TER netika piešķirts, visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību, kā iepriekš paskaidrots 103. apsvērumā, noteica, pamatojoties uz cenām, kas Savienībā faktiski samaksātas vai maksājamas par līdzīgu ražojumu, pamatojoties uz datiem, kas pārbaudīti 51. apsvērumā uzskaitīto Savienības ražotāju telpās.

(105)

Katra ražojuma veida normālā vērtība pamatojās uz faktisko pārdošanas cenu (EXW), kas tika koriģēta, ietverot Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu.

(106)

Lielāko daļu no ražojuma veidiem, ko ĶTR eksportē uz Savienību, varēja saskaņot ar ražojuma veidiem, ko ražo un pārdod Savienībā. Tajos retajos gadījumos, kad nebija iespējams noteikt precīzu atbilstību ražojuma kontroles numura (“RKN”) līmenī, Komisija atkārtoti noņēma RKN raksturlielumus, līdz tika atrasta sekmīga atbilstība. Dažos izņēmuma gadījumos, kad konkrētie velosipēdu veidi Savienībā netika ražoti, noteica tuvāko iespējamo atbilstību, pamatojoties uz citām ražojuma īpašībām. Informācija par šo procedūru ir paziņota ražotājiem eksportētājiem.

3.2. Eksporta cena

(107)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja ražojumus uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem vai arī izmantojot saistītus vai nesaistītus uzņēmumus, kas veica importētāja funkcijas.

(108)

Ja ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kad tas tika pārdots eksportam uz Savienību.

(109)

Ja ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, tika pieņemts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenu nosaka, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādos gadījumos tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas bija radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksām, izdevumiem un peļņu (9 %).

3.3. Salīdzinājums

(110)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(111)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Izmantojot datus, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji sniedza savās atbildēs uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumu laikā, Komisija, veicot korekcijas attiecībā uz eksporta cenu, ņēma vērā turpmāk norādītās pozīcijas: banku komisijas maksas, pārkraušanas un iekraušanas maksas eksportētājvalstī, kredītizmaksas un nesaistīto tirgotāju peļņu Savienības saistīto tirgotāju gadījumā.

(112)

CCCME un viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, koriģējot eksporta cenu, tā būtu jāpalielina, ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji ir OEM.

(113)

CCCME apgalvoja, ka, tā kā lielākā daļa Ķīnas elektrisko velosipēdu ražotāju ir OEM, to ražotos elektriskos velosipēdus galalietotājiem pārdod ar zīmolu ražojumu importētāju un izplatītāju starpniecību. Cena, ko iekasē no galapatērētājiem, ietver gan zīmola ražojumu importētāja uzcenojumu, gan izplatītāja uzcenojumu. CCCME atzīmēja, ka zīmolu importētāji elektrisko velosipēdu ražošanas nozarē atšķiras no parastajiem importētājiem citās nozarēs.

(114)

CCCME atzīmēja, ka iemesls tam ir tāds, ka lielākajai daļai elektrisko velosipēdu, ko eksportē no ĶTR uz Savienību, projektēšanu, izpēti un izstrādi veic vai nu zīmola importētāji paši, vai zīmola importētāji sadarbībā ar eksportētāju. Jebkurā gadījumā zīmolu ražojumu importētāji šajā darbā ir veikuši nozīmīgus ieguldījumus, kas ir līdzīgi tiem ieguldījumiem, ko veikuši paši Savienības ražotāji. Importa cenai zīmolu importētāji pievienos sava zīmola vērtību, veidojot tālākpārdošanas cenu. Tādējādi Ķīnas elektrisko velosipēdu eksporta cena, pirms tā tiek salīdzināta ar normālo vērtību, ir jākoriģē uz augšu, pievienojot zīmola importētāja uzcenojumu.

(115)

Komisija apsvēra atbilstīgas korekcijas veikšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu (“tirdzniecības līmenis”). Tomēr attiecīgie nosacījumi netika izpildīti, jo Komisija pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē nekonstatēja stabilu un nozīmīgu Savienības ražošanas nozares funkciju un cenu atšķirību ražojuma veidu līmenī starp OEM un to ražotāju, kas nav OEM, produkcijas noietu Savienības tirgū. Tāpat nebija piemērojams arī pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, jo attiecīgais tirdzniecības līmenis, proti, OEM, pastāv Savienības ražotāju iekšējā tirgū.

(116)

Komisija apsvēra arī 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā (“citi faktori”) minēto korekciju, lai ņemtu vērā zīmolu importētāju projektēšanas, kā arī pētniecības un izstrādes izmaksas. Tomēr šajā izmeklēšanas posmā ražotāji eksportētāji nesniedza Komisijai uzticamus šo izmaksu skaitliskos aprēķinus. Ņemot to vērā, Komisija aicina ieinteresētās personas iesniegt uzticamus un pārbaudāmus izmaksu skaitliskos aprēķinus korekcijas nolūkā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu.

(117)

Tāpēc CCCME apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Saskaņā ar triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju viedokli Komisijas ierosinātā ražojuma veidu klasifikācija nebija pietiekama, lai nošķirtu dažādu cenu līmeņu elektriskos velosipēdus. Šie ražotāji eksportētāji pieprasīja Komisijai pievienot ražojuma veidu klasifikācijai vairākus raksturlielumus, proti:

—	ātrumu pārslēdzēju – lai atspoguļotu atšķirību starp ārējo ātrumu pārslēdzēju un iekšējo ātrumu pārslēdzēju,

—	bremzes – lai atspoguļotu atšķirību starp mehāniskajām un hidrauliskajām bremzēm,

—	balstiekārtu – lai atspoguļotu atšķirību starp atsperu balstiekārtu, hidraulisko balstiekārtu un pneimatisko balstiekārtu, un

—	akumulatora īpašības – pievienot divus jaudas diapazonus – līdz 250 Wh un no 250 Wh līdz 350 Wh.

(119)

Taču sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka komplektējamo detaļu atšķirība katrā piedāvātajā raksturlielumā pati par sevi neveido cenu atšķirību. Turklāt elektriskajiem velosipēdiem ar, iespējams, dārgākām detaļām katrā ierosinātajā raksturlieluma kategorijā nav noteikti jābūt dārgākiem par tiem ražojumiem, kuros ir montēta, iespējams, lētāka detaļa. Sūdzības iesniedzējs attiecībā uz šo apgalvojumu sniedza vairākus piemērus.

(120)

Savukārt ražotāji eksportētāji tiem nepiekrita, norādot, piemēram, ka sūdzības iesniedzējs savos sniegtajos piemēros salīdzina augstākās kvalitātes ārējo ātrumu pārslēdzēju (10 ātrumi) ar zemākās kvalitātes iekšējo ātrumu pārslēdzēju (trīs ātrumi). Šis būtu iespējamais iemesls, kādēļ abiem ražojumiem cena ir līdzīga. Tāpat augstākās kvalitātes mehāniskās bremzes ir salīdzinātas ar zemākās kvalitātes hidrauliskajām bremzēm. Ražotājs eksportētājs arī norādīja, ka atšķirīgas detaļas saturošu velosipēdu salīdzinājums nolūkā pierādīt, ka šīs detaļas neietekmē visa velosipēda kopējo cenu, ir bezjēdzīgs, jo katrā piemērā bez attiecīgajām detaļām ir arī citi faktori, kas nosaka atšķirības.

(121)

Komisija ņēma vērā abus piezīmju izklāstus. Komisija attiecībā uz papildu raksturlielumiem atzīmē, ka tā nevarēja konstatēt, ka iekšējais ātrumu pārslēdzējs vienmēr būtu ievērojami dārgāks nekā ārējais pārslēdzējs vai ka hidrauliskās bremzes vienmēr būs ievērojami dārgākas nekā mehāniskās bremzes. Šajās apakškategorijās ir detaļas gan no cenu spektra augstākā, gan zemākā līmeņa. Tāpēc Komisija secināja, ka ierosinātajos papildu raksturlielumos starp detaļām nav stabilas būtiskas cenu starpības, kas pamatotu šajā izmeklēšanā noteikto ražojuma veidu izmaiņas.

(122)

Šajā izmeklēšanas posmā nebija pierādījumu, kas pamato korekcijas, kuru iemesls būtu iepriekš minētajos raksturlielumos ietverto detaļu cenu atšķirības, kā arī papildu raksturlielumi, ko vēlāk pieprasīja ražotāji eksportētāji (proti, ātrumu pārslēdzēja ātrumu skaits un centrālā motora ražotājfirmas zīme). Ķīnas elektriskajos velosipēdos, kas eksportēti uz Savienību, ir izmantots dažādu detaļu kopums šo raksturlielumu satvarā, kas saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nedod priekšroku kādam konkrētam veidam. To pašu var teikt par Savienībā ražotajiem elektriskajiem velosipēdiem. Komisija šajā jautājumā atkal aicināja ieinteresētās personas sniegt tādus pārbaudāmus pierādījumus un informāciju, lai tā varētu pabeigt iepriekš minēto argumentu novērtējumu.

3.4. Dempinga starpības

(123)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(124)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un nebija iekļauti izlasē, dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem. Šo starpību aprēķināja kā vidējo svērto, pamatojoties uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteiktajām starpībām.

(125)

Komisija attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem noteica sadarbības līmeni ĶTR. To aprēķināja, nosakot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoma uz Savienību īpatsvaru eksporta kopapjomā no attiecīgās valsts uz Savienību.

(126)

Sadarbības līmenis bija augsts. Tāpēc atlikusī dempinga starpība, kas bija piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, tika provizoriski noteikta tādā līmenī, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kura tika konstatēta attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(127)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

1. tabula

Uzņēmums	Pagaidu dempinga starpība
Bodo Vehicle Group Co., Ltd	90,6 %
Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd	34,6 %
Jinhua Vision Industry Co., Ltd un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd	42,8 %
Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd	106,4 %
Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās (skatīt pielikumu)	51,0 %
Visi pārējie uzņēmumi	106,4 %

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(128)

Attiecīgā perioda sākumā līdzīgu ražojumu Savienībā ražoja 41 ražotājs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Četri no šiem ražotājiem izmeklēšanas periodā pārtrauca ražošanu.

(129)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1,1 miljons gabalu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares konfederācijas (CONEBI) iesniegto patēriņa rādītāju, importa statistiku un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas un ražošanas apjoma attiecību.

(130)

Viena ieinteresētā persona iesniedza informāciju, ka divi Savienības ražotāji ir arī elektrisko velosipēdu importētāji. Tomēr ieinteresētā persona neapgalvoja, ka šie ražotāji būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas, kā arī nesniedza argumentus, kāpēc tie būtu jāizslēdz. Imports per se nav iemesls izslēgšanai no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(131)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzņēmumu ATALA un ar to saistīto uzņēmumu Accell Nederland nevajadzētu iekļaut Savienības ražošanas nozarē, jo ATALA importē elektriskos velosipēdus no ĶTR. Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta nosacījumiem ATALA un Accell nav saistīti. Jebkurā gadījumā imports per se nav iemesls izslēgšanai no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(132)

Citi Savienības ražotāji, kas pieprasa ievērot konfidencialitāti, ir ziņojuši par importu no ĶTR. Šie uzņēmumi kopā ar 130. un 131. apsvērumā minētajiem uzņēmumiem veido mazāk nekā 5 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma. Tāpēc tiem nav būtiskas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares kaitējuma rādītājiem kopumā. Tam, vai šie uzņēmumi tiek uzskatīti par daļu no Savienības ražošanas nozares vai ne, nav būtiskas ietekmes uz kaitējuma analīzi. Lai izdarītu galīgos secinājumus, šis jautājums tiks papildus pārbaudīts.

4.2. Patēriņš Savienībā

(133)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz CONEBI iesniegto informāciju.

(134)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (gab. skaits)

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Kopējais patēriņš Savienībā (gab. skaits)	1 139 000	1 363 842	1 666 251	1 982 269
Indekss	100	120	146	174
Avots: CONEBI.

(135)

Patēriņš Savienībā pakāpeniski pieauga no 1,1 miljona gabalu 2014. gadā līdz gandrīz 2 miljoniem gabalu izmeklēšanas periodā, atspoguļojot pieaugumu par 74 % attiecīgajā periodā. Šī attīstība tika panākta, pateicoties lielākai izpratnei par vidi un pastāvīgiem ieguldījumiem tirdzniecībā un veicināšanā, kā arī elektrisko velosipēdu tehnoloģiju attīstībā.

4.3. Imports no ĶTR

4.3.1. Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(136)

Kopš 2017. gada elektriskie velosipēdi ir klasificēti ar KN kodu 8711 60 10. Pirms 2017. gada elektriskie velosipēdi tika klasificēti ar (ex) KN kodu 8711 90 10, ar kuru tika klasificēti arī citi ražojumi. Lai atrisinātu šo jautājumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza sīki izstrādātu Ķīnas muitas statistiku, kas deva iespēju identificēt Ķīnas elektrisko velosipēdu eksporta datus.

(137)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem, ekstrapolējot uz attiecīgo HS kodu attiecību starp Ķīnas elektrisko velosipēdu eksportu (kā noteikts iepriekš) un kopējo eksportu no ĶTR saskaņā ar to pašu HS kodu. Ķīnas importa statistika par 2017. gada deviņiem mēnešiem ir tieši pamatota uz Eurostat datiem.

(138)

Tad tika noteikta importa tirgus daļa, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kā parādīts 2. tabulā 134. apsvērumā.

(139)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (gab. skaits) un tirgus daļa

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Importa no ĶTR apjoms (gab. skaits)	199 728	286 024	389 046	699 658
Indekss	100	143	195	350
Tirgus daļa (%)	18	21	23	35
Indekss	100	120	133	201
Avots: Eurostat, Ķīnas eksporta statistika.

(140)

Importa no ĶTR apjoms ir vairāk nekā trīskāršojies, pieaugot no gandrīz 200 000 gabaliem 2014. gadā līdz 700 000 gabaliem izmeklēšanas periodā. Pieauguma temps ir paātrinājies no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(141)

Vienlaikus importa no ĶTR tirgus daļa Savienības tirgū ir palielinājusies no 17 % 2014. gadā līdz 35 % izmeklēšanas periodā.

(142)

CCCME pauda bažas par sūdzības iesniedzēja iesniegto Ķīnas muitas statistikas informācijas ticamību un pieprasīja sniegt sīki izstrādātus statistikas datus un norādīt šo datu avotu.

(143)

Sūdzības iesniedzējs sūdzības pamatošanai Komisijai iesniedza sīki izstrādātus statistikas datus. Sūdzības iesniedzējs sūdzības nekonfidenciālajā versijā iekļāva arī apkopotos gada eksporta rādītājus. Sūdzības iesniedzējs turklāt norādīja, ka avots ir Ķīnas muita, minēja izmantotos kodus un izskaidroja metodi, kā, izslēdzot citus ražojumus, iegūt datus par attiecīgo ražojumu.

(144)

Komisija, pārbaudot šo informāciju, konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs šos muitas statistikas datus ir iegādājies no sen dibināta Ķīnas uzņēmuma, kas specializējas šajā jomā, un ka to pašu informāciju bija iespējams saņemt no citiem Ķīnas pakalpojumu sniedzējiem.

(145)

Taču pārbaudē arī atklājās, ka sūdzības iesniedzējs publiskajā dokumentācijā bija precīzi aprakstījis metodiku, kas izmantota, lai noteiktu datus par elektrisko velosipēdu eksportu no Ķīnas.

(146)

Turklāt sūdzības iesniedzēja iesniegtie sīki izstrādātie dati tika salīdzināti ar citiem informācijas avotiem un atzīti par ticamiem. Neviena cita persona neierosināja izmantot alternatīvu informācijas avotu vai metodiku.

(147)

Komisija arī konstatēja, ka sīki izstrādātie dati un informāciju iesniegušā uzņēmuma identitāte bija pēc sava rakstura konfidenciāla informācija pamatregulas 19. panta 1. punkta nozīmē. Informācijas sniedzēja identitātes atklāšana radītu būtisku negatīvu ietekmi uz personu, kas sniedz informāciju, vai uz personu, no kuras šī informācija ir iegūta.

(148)

Šajos apstākļos un ņemot vērā apkopoto datu atklāšanas līmeni un metodiku attiecībā uz lietas nekonfidenciālo daļu, Komisija uzskatīja, ka attiecīgajai pusei, lai izmantotu savas aizstāvības tiesības, nav nepieciešams saņemt ievaddatus un informāciju par tā uzņēmuma identitāti, kas veica šo datu tālākpārdošanu.

(149)

Tādēļ CCCME arguments bija jānoraida.

(150)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no ĶTR ir bijis atbilstīgs tirgus tendencēm, jo pieauga gan patēriņš Savienībā, gan Ķīnas eksports. Tomēr ir atzīmēts, ka Ķīnas eksporta un patēriņa Savienībā izaugsmes apjoms ir ļoti atšķirīgs. No 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam Ķīnas imports pieauga par 250 %, bet patēriņš Savienībā palielinājās daudz lēnāk, veidojot pieaugumu par 74 %. Tādējādi, lai gan tendence noteikti bija tāda pati, pieauguma apjoms bija ļoti atšķirīgs.

4.3.2. Importa no ĶTR cenas un cenu samazinājums

(151)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un izmantojot 137. apsvērumā aprakstīto metodi.

(152)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
ĶTR	472	451	477	422
Indekss	100	96	101	89
Avots: Eurostat, Ķīnas eksporta statistika.

(153)

No ĶTR importēto ražojumu vidējā cena samazinājās par 11 % no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam, pirmais samazinājums par 4 % bija no 2014. gada līdz 2015. gadam, un otrais samazinājums par 12 % – no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(154)

Tā kā sīki izstrādāts ražojuma veidu klāsts nebija zināms Eurostat statistikas vispārējā rakstura dēļ, cenu dinamikas dati nav pilnībā uzticami. Tomēr Komisija atzīmēja, ka importa no ĶTR vidējās cenas bija ievērojami zemākas, salīdzinot ar cenām, kādas ir Savienības ražotājiem un importam no trešām valstīm, kas nav ĶTR. Turklāt, lai gan Ķīnas eksportētāji paplašināja Savienības tirgū pārdoto ražojumu klāstu un iekļāva dārgākus elektriskos velosipēdus, Ķīnas importa vidējā cena samazinājās.

(155)

Cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:

1)	katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas EXW līmenī); un

2)	izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju atbilstošās vidējās svērtās cenas katram importētā ražojuma veidam pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, kas noteiktas, pamatojoties uz CIF cenām, ar atbilstošu korekciju attiecībā uz muitas nodokļiem 6 % apmērā un importēšanas izmaksām.

(156)

MOFCOM apgalvoja, ka cenu samazinājuma analīzē būtu jāņem vērā tādi dažādi elementi kā elektriskā velosipēda veids (piemēram, elektriskais pilsētas velosipēds un elektriskais kalnu velosipēds), dzinēja atrašanās vieta (rumbas vai centrālais dzinējs), akumulatora jauda un materiāls, no kā elektriskais velosipēds ir izgatavots (piemēram, tērauds, alumīnijs, ogleklis). Ir apstiprināts, ka, veicot cenu samazinājuma analīzi, visi šie faktori tika ņemti vērā.

(157)

Komisija veica šādu cenu salīdzinājumu darījumiem pa ražojuma veidiem, vajadzības gadījumā izdarot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Attiecībā uz šo darījumu tirdzniecības līmeni tika konstatēts, ka gan izlasē iekļautie Savienības ražotāji, gan izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji pārdod ražojumus OEM pircējiem, kā arī pārdod sava zīmola produkciju. Tāpēc tika pārbaudīta tirdzniecības līmeņa korekcijas nepieciešamība. Šajā saistībā tika pārbaudīts, vai pastāv stabila un nozīmīga cenu atšķirība starp pārdošanu OEM pircējiem un pārdošanu, izmantojot savu zīmolu. Tika konstatēts, ka attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nepastāv šāda stabila un nozīmīga pārdošanas cenu atšķirība.

(158)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts kā procentuālā daļa no četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecināja par cenu samazinājuma starpībām diapazonā no 16,2 % līdz 41 %.

4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1. Vispārīgas piezīmes

(159)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(160)

Kā minēts 28. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(161)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(162)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus (ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, izaugsme, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga), pamatojoties uz informāciju, kuras avoti ir CONEBI, importa statistika un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(163)

Komisija pārbaudīja CONEBI iesniegto patēriņa rādītāju. Komisija konstatēja, ka šīs informācijas pamatā bija dati, kas saņemti no Eiropas valstu ražotāju asociācijām, ka tā iegūta no uzņēmumu deklarācijām vai pamatotām aplēsēm un ka šo informāciju apstiprināja atbilstīga dokumentācija un pētniecības procedūras.

(164)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas, ražošanas, jaudas un nodarbinātības rādītāji izriet no šīs informācijas. Tie ir izvērtēti, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju attiecīgajiem koeficientiem. Šī pieeja ir saskaņā ar metodiku, ko sūdzības iesniedzējs aprakstījis sūdzības nekonfidenciālajā versijā. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes par šo metodiku.

(165)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka makroekonomisko datu kopums ir reprezentatīvs Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(166)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus (vienības pārdošanas vidējās cenas, darbaspēka izmaksas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem), pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju pienācīgi pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1. Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(167)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (gab. skaits)	842 531	987 111	1 108 087	1 089 541
Indekss	100	117	132	129
Ražošanas jauda (gab. skaits)	1 140 553	1 397 145	1 694 853	1 538 347
Indekss	100	122	149	135
Jaudas izmantojums (%)	74	71	65	71
Indekss	100	96	89	96
Avots: CONEBI, izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(168)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 29 %, neskatoties uz samazinājumu par 2 % no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(169)

Ražošanas pieaugumu izraisīja patēriņa palielināšanās. Ražošana ir jāplāno jau iepriekš pirms ļoti īsiem pārdošanas periodiem, un tāpēc tā zināmā mērā balstās uz pārdošanas prognozēm. Tāpēc ražošanas samazinājums laikposmā no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam galvenokārt bija saistīts ar pastāvīgu tirgus daļas samazinājumu attiecībā pret importu no ĶTR, kas lika pārvērtēt Savienības ražošanas nozares cerības.

(170)

No 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas jauda palielinājās par 35 %. Laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam ražošanas jauda palielinājās par 49 %, un tad no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam tā samazinājās par 9 %.

(171)

Jaudas izmantošana samazinājās no 74 % 2014. gadā līdz 71 % izmeklēšanas periodā. Jaudas izmantošana no 2014. gada līdz 2016. gadam samazinājās no 74 % līdz 65 %, jo ražošanas jauda pieauga straujāk nekā ražošanas apjoms. Tendence mainījās no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad veiktais jaudas samazinājums pārsniedza ražošanas apjoma samazināšanos, un tas izraisīja jaudas izmantošanas pieaugumu no 65 % līdz 71 %.

(172)

Ražošanas jauda attiecas uz elektrisko velosipēdu teorētisko daudzumu (skaitu), kuru iespējams izgatavot, izmantojot pieejamās ražošanas līnijas. Ražošanas līnijas, kas pašlaik tiek izmantotas elektrisko velosipēdu ražošanai, galvenokārt tiek pārveidotas no esošām ražošanas līnijām, kas iepriekš izmantotas parasto velosipēdu ražošanai. Šādu pārveidošanu var veikt ātri, un ar to saistītās izmaksas ir nelielas. Elektrisko velosipēdu ražošanas jauda veido mazu daļu no esošās parasto velosipēdu ražošanas jaudas. Tādējādi jaudas un jaudas izmantošanas rādītājiem ir ierobežota nozīme, jo tos var pielāgot, ņemot vērā notikumu attīstību tirgū. Turklāt šajā konkrētajā lietā Komisija konstatēja, ka parasto velosipēdu ražošanas un elektrisko velosipēdu ražošanas savstarpējā pārveide arī neprasa būtiskus ieguldījumus (naudas plūsmas ietekmi, spēju piesaistīt kapitālu vai darbību turpināšanu), būtiskas fiksētās izmaksas (kurām ir liela ietekme uz rentabilitāti saistībā ar izmantojumu) vai ražošanas palielināšanas ierobežojumus.

4.4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(173)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (gab. skaits)	862 168	941 937	1 074 335	1 042 268
Indekss	100	109	125	121
Tirgus daļa (%)	76	69	64	53
Indekss	100	91	85	69
Avots: CONEBI, izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(174)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam pieauga par 25 % un pēc tam no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 3 %.

(175)

Pārdošanas apjoma pieaugumu no 2014. gada līdz 2016. gadam, tāpat kā ražošanas apjoma attīstību, veicināja pieaugošais patēriņš. Pārdošanas apjoma samazinājums laikposmā no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam bija tieši saistīts ar pastāvīgu tirgus daļas samazinājumu attiecībā pret importu no ĶTR.

(176)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga daudz lēnāk, nekā attīstījās patēriņš. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās, sākot no 76 % 2014. gadā līdz 53 % izmeklēšanas periodā.

4.4.2.3. Izaugsme

(177)

Savienības ražošanas nozare no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam nespēja pilnībā izmantot patēriņa pieauguma iespējamos ieguvumus. Patēriņš faktiski pieauga par 74 %, un Savienības ražošanas nozare pārdošanas apjomu spēja palielināt tikai par 21 %. Rezultātā Savienības ražošanas nozare šajā periodā zaudēja ievērojamu tirgus daļu (23 procentpunktus). Importa no ĶTR par dempinga cenām dēļ Savienības ražošanas nozarei no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam bija jāsamazina ražošana, pārdošana, nodarbinātība un jauda.

4.4.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(178)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Darbinieku skaits	2 577	3 030	3 546	3 610
Indekss	100	118	138	140
Ražīgums (gab. skaits uz vienu darbinieku)	327	326	312	302
Indekss	100	100	96	92
Avots: CONEBI, izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(179)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā par 40 % pieauga nodarbinātības līmenis. Lielākā daļa šā pieauguma bija no 2014. līdz 2016. gadam. No 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam nodarbinātība palielinājās par 2 %.

(180)

Ražīgums samazinājās par 8 %, jo nodarbinātība pieauga straujāk nekā ražošana.

4.4.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(181)

Ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(182)

Šajā gadījumā nav pierādījumu par iepriekš veiktu dempingu.

4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1. Cenas un tās ietekmējoši faktori

(183)

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/gab.)	1 112	1 156	1 237	1 276
Indekss	100	104	111	115
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/gab.)	1 068	1 134	1 173	1 234
Indekss	100	106	110	116
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(184)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 15 % atbilstīgi vidējo ražošanas izmaksu pieaugumam, kas bija 16 % apmērā.

(185)

Tas nenozīmē, ka salīdzināmā ražojuma izmaksas un cena attiecīgajā periodā pieauga par 16 %, jo vidējās izmaksas un cenas ietekmē šo ražotāju pārdotais ražojumu sortiments.

4.4.3.2. Darbaspēka izmaksas

(186)

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)	38 348	37 042	34 818	34 659
Indekss	100	97	91	90
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(187)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %, pateicoties rūpnīcas strādnieku skaita pieaugumam attiecībā pret pārdošanā un administratīvajās funkcijās nodarbināto darbinieku skaita pieaugumu.

4.4.3.3. Krājumi

(188)

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās (gab.)	59 375	73 521	90 573	98 412
Indekss	100	124	153	166
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(189)

Attiecīgajā periodā četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās palielinājās par 66 %.

(190)

Bija jāatzīmē, ka krājumu līmenis izmeklēšanas periodā tika noteikts septembra beigās, kad tas parasti ir zems, jo minētais laiks sakrīt ar pārdošanas sezonas beigām. Savukārt krājumu līmenis pārējos laikposmos tika noteikts decembra beigās, kad nākamās pārdošanas sezonas gaidās krājumu līmenis parasti ir augsts.

(191)

Tāpēc krājumi palielinājās nozīmīgā apjomā. Tika konstatēts, ka krājumu apjoma palielināšanās iemesls bija tirgus vispārējā attīstība, kā arī fakts, ka, ražošanas apjomi bija krietni zemāki par patēriņa pieaugumu, pārdošanas apjomi pieauga pat lēnāk nekā ražošana, izraisot krājumu uzkrāšanos, kas ir īpaši redzama izmeklēšanas perioda beigās.

4.4.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(192)

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	2,7	4,3	3,8	3,4
Indekss	100	160	142	125
Naudas plūsma (EUR)	5 178 860	– 5 433 666	17 079 409	4 955 399
Indekss	100	– 105	330	96
Naudas plūsma (% no pārdošanas apgrozījuma)	1,1	– 1,0	2,5	0,6
Indekss	100	– 89	218	55
Ieguldījumi (EUR)	6 775 924	17 773 148	7 888 936	11 965 802
Indekss	100	262	116	177
Ienākumi no ieguldījumiem (%)	18	30	38	37
Indekss	100	164	213	203
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(193)

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(194)

Sākot no zema sākotnējā līmeņa, kas 2014. gadā bija 2,7 %, peļņas norma samazinājās no 4,3 % 2015. gadā līdz 3,4 % izmeklēšanas periodā.

(195)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 4 % un 2015. gadā kļuva negatīva. Tā nenosedza attiecīgajā periodā veiktos ieguldījumus.

(196)

Procentos no apgrozījuma izteiktas peļņas normas salīdzinājums ar tādā pašā veidā izteiktu pamatdarbības naudas plūsmu liecina par ļoti sliktu peļņas konvertāciju naudas plūsmās krājumu izmaiņu dēļ.

(197)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā pieauga par 77 %, veidojot ne vairāk kā 2 % no pārdošanas apjoma.

(198)

Ienākumu no ieguldījumiem koeficients attiecīgajā periodā palielinājās par 103 %. Lai gan elektrisko velosipēdu ražošanas nozare strukturāli ir finanšu resursu ziņā ietilpīga darījumdarbības joma, tomēr tās darbības nodrošināšanai nav nepieciešami lieli aktīvi, un tos vispārēji jau nodrošina parasto velosipēdu ražošana. Šajā kontekstā ienākumiem no ieguldījumiem ir ierobežota nozīme.

(199)

Izmeklēšanās periodā Savienības ražošanas nozares peļņas un naudas plūsmas vājie finanšu rādītāji ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu.

4.4.4. Secinājums par kaitējumu

(200)

Saskaroties ar tādu ražojumu plūsmas straujo pieaugumu, kas importēti no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nebija spējīga izmantot elektrisko velosipēdu tirgus izaugsmi. Pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 21 %, bet patēriņš pieauga par 74 %. Vienlaikus no tirgus daļas tika zaudēti 23 procentpunkti, no kuriem 18 % pārņēma imports no Ķīnas, kura cenas izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenām, bija zemākas par 16 % līdz 43 %.

(201)

Spriedzei pārdošanas jomā bija ietekme attiecībā uz ražošanu, krājumiem, jaudu, jaudas izmantošanu un nodarbinātības līmeni. No 2014. gada līdz 2015. gadam ražošana kopumā pieauga tādā pašā līmenī kā patēriņš (pieaugums attiecīgi par 17 % un 20 %). Tomēr pēc 2015. gada Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārvērtēt pārdošanas prognozes. Tad arvien vairāk un redzamāk izpaudās atšķirība starp ražošanas tendenci un tirgus vispārējo attīstību, ražošanas apjomam no 2015. gada līdz izmeklēšanas periodam pieaugot par 12 procentpunktiem un patēriņam palielinoties par 54 procentpunktiem.

(202)

Tomēr, izņemot 2014. gadu, ražošanas apjoms sistemātiski pārsniedza pārdošanas apjomu, kā rezultātā būtiski palielinājās krājumi. Ražošanas jauda, kas līdz 2016. gadam bija palielinājusies atbilstīgi patēriņam, tika samazināta, lai aizkavētu jaudas izmantošanas rādītāja pasliktināšanos, kas no 2014. līdz 2016. gadam bija samazinājies par 9 procentpunktiem.

(203)

No 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam kopumā ražošanas apjoms samazinājās, krājumi pēc pārdošanas sezonas bija lielāki nekā pirms tās, jauda tika samazināta, nodarbinātības izaugsme apstājās, bet imports no ĶTR palielinājās par 155 procentpunktiem.

(204)

Spriedze attiecībā uz cenām un nespēja iegūt apjomradītus ietaupījumus topošā tirgū izraisīja pazeminātu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti visā attiecīgajā periodā. Šis zemais peļņas līmenis, kā arī krājumu izmaiņas, samazināja pamatdarbības naudas plūsmas līdz līmenim, kas bija zemāks par attiecīgajā periodā veikto ieguldījumu līmeni, un tādējādi šai darījumdarbības jomai, kas ir finanšu resursu ziņā ietilpīga un kas lielā mērā ir atkarīga no banku nodrošinātās likviditātes, tika radīts papildu neaizsargātības elements. Izmeklēšanas periodā četri ražotāji bankrotēja.

(205)

Kaitējuma rādītāju dinamika attiecībā uz izaugsmi, tirgus daļu, jaudu, jaudas izmantošanu, krājumiem, peļņas normām, naudas plūsmām un spēju piesaistīt kapitālu bija negatīva. Citu rādītāju dinamika nebija negatīva, pateicoties vienīgi spēcīgam pamatā esošam pieprasījuma pieaugumam.

(206)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

(207)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(208)

Komisija nodrošināja, lai jebkāds iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām no ĶTR, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, kā arī ieguldījumu un jaudu palielināšanas iespējamā ietekme.

5.1. Importa par dempinga cenām ietekme

(209)

No ĶTR par dempinga cenām importēto ražojumu cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares noteiktajām cenām ar samazinājuma starpību robežās no 16,2 % līdz 43,2 %. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja 23 procentpunktus no tirgus daļas tirgū, kas pieauga par 74 %, bet importa no ĶTR apjoms palielinājās par 250 % un ieguva 17 procentpunktus no tirgus daļas, veidojot pieaugumu no 18 % līdz 35 %. Spriedze, ko attiecībā uz cenām izraisīja imports no ĶTR par dempinga cenām, bija pamatā pazeminātam peļņas un naudas plūsmu līmenim.

5.2. Citu faktoru ietekme

5.2.1. Imports no trešām valstīm

(210)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts		2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Taivāna	Apjoms (gab. skaits)	21 335	43 095	79 312	108 817
	Indekss	100	202	372	510
	Tirgus daļa (%)	2	3	5	5
	Vidējā cena (EUR)	622	571	843	1 016
	Indekss	100	92	135	163
Vjetnama	Apjoms (gab. skaits)	37 892	74 259	91 468	101 376
	Indekss	100	196	241	268
	Tirgus daļa (%)	3	5	5	5
	Vidējā cena (EUR)	435	539	542	570
	Indekss	100	124	125	131
Šveice	Apjoms (gab. skaits)	883	14 310	30 477	28 440
	Indekss	100	1 621	3 452	3 221
	Tirgus daļa (%)	0	1	2	1
	Vidējā cena (EUR)	1 140	1 391	1 606	1 606
	Indekss	100	122	141	141
Japāna	Apjoms (gab. skaits)	16 994	4 217	1 613	1 710
	Indekss	100	25	9	10
	Tirgus daļa (%)	1	0	0	0
	Vidējā cena	1 098	1 406	1 687	952
	Indekss	100	128	154	87
Kopā no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR	Apjoms (gab. skaits)	77 104	135 881	202 870	240 343
	Indekss	100	176	263	312
	Tirgus daļa (%)	7	10	12	12
	Vidējā cena (EUR)	641	666	828	897
	Indekss	100	104	129	140
Avots: Eurostat.

(211)

Importa apjomam no trešām valstīm, kas nav ĶTR, bija strauja attīstības dinamika, tā tirgus daļai palielinoties no 7 % 2014. gadā (77 000 gab.) līdz 12 % (240 000 izmeklēšanas periodā). Tomēr pieauguma temps samazinājās kopš 2015. gada, kad Ķīnas eksportētāji pastiprināja savu darbību.

(212)

Šā importa izcelsmes valstis bija gandrīz vienīgi Taivāna un Vjetnama. Tomēr pēc 2015. gada Komisija konstatēja lēnāku pieaugumu importam no Vjetnamas, ko varētu izskaidrot ar būtisku un pieaugošu cenu starpību ar importu no Ķīnas. Tāpat situācijā, kad cenas pieauga tikpat ievērojami, pastāvīga izaugsme bija importam no Taivānas, kas liecina, ka šis imports varētu būt virzīts uz augstākās kvalitātes tirgus segmentu.

(213)

Importa no Taivānas un Vjetnamas cenas vidēji bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozarē noteiktās cenas. Tomēr, ņemot vērā elektrisko velosipēdu plašo cenu diapazonu, Komisija nevar apgalvot, ka šā importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozarē noteiktajām cenām, ja tās salīdzina uz analogiem pamatiem. Turklāt šā importa vidējās cenas pieauga, bet importa no ĶTR vidējās cenas samazinājās.

(214)

Tomēr atšķirība starp importa no Vjetnamas cenām un Savienības ražošanas nozarē noteiktajām cenām bija ievērojama, un nevar izslēgt, ka tās nedaudz veicināja kaitējumu. Tomēr pēc 2015. gada imports no Vjetnamas vairs neatguva tirgus daļu, un tā apjoms joprojām bija mazs.

(215)

Tādējādi imports no visām pārējām valstīm, izņemot ĶTR, nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un tā ietekme uz kaitējumu varētu būt tikai niecīga.

5.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(216)

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

	2014. gads	2015. gads	2016. gads	Izmeklēšanas periods
Eksporta apjoms (gab.)	5 539	14 529	24 922	21 548
Indekss	100	262	450	389
Vidējā cena (EUR)	1 570	680	676	907
Indekss	100	43	43	58
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(217)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju no Savienības izvesto ražojumu apjoms bija niecīgs (3 % no kopējā pārdošanas apjoma attiecīgajā periodā). Pat ņemot vērā vidējās cenas samazinājumu, Savienības eksporta rezultāti nevar būt kaitējuma iemesls.

5.2.3. Ieguldījumi un jaudas palielināšana

(218)

CCCME apgalvoja, ka ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanā, pārsniedzot visas reālās pārdošanas apjomu prognozes, 2016. gadā izraisīja šīs jaudas pārpalikumu, kā rezultātā gan būtiski samazinājās jaudas izmantošana, gan smagi tika ietekmēta rentabilitāte.

(219)

Komisija noraidīja šo argumentu. Pirmkārt, nevar teikt, ka ieguldījumi jaudas palielināšanā pārsniedza visas reālās pārdošanas prognozes. Kā parādīts iepriekš sniegtajā 5. tabulā, ražošanas jauda no 2015. gada līdz 2016. gadam palielinājās par 300 000 gabaliem. Tas pilnībā bija saskaņā ar 2015.–2016. gada patēriņa pieaugumu, ko arī veidoja 300 000 ražošanas vienības, kā parādīts iepriekš sniegtajā 2. tabulā. Ķīnas importa par dempinga cenām negodīgi radītās spriedzes dēļ Savienības ražošanas nozarē no 2016. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas jauda tika samazināta par vairāk nekā 150 000 gabaliem, neskatoties uz turpmāko tirgus izaugsmi vairāk nekā 300 000 gabalu apjomā.

(220)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka kapitālizdevumu līmenis nebija augsts. Gluži pretēji, attiecīgajā periodā tas bija zem 2 % no kopējā apgrozījuma. Savienības ražošanas nozarē tika pārveidotas esošās ražošanas līnijas, un tāpēc jaudas palielinājums nebija būtisks kapitālizdevumu veicinātājs.

(221)

Treškārt, kapitālizdevumi netika ņemti vērā, nosakot rentabilitāti (izņemot attiecībā uz nolietojumu un amortizāciju, kas būtiski nepalielinājās) vai naudas plūsmas (kas ir pamatdarbības līmenī). Tāpēc nebija pareizi tas, ka šie rādītāji tika interpretēti saistībā ar ieguldījumu līmeni.

(222)

Visbeidzot, Komisijas rādītāji liecināja, ka ražošanas izmaksas palielinājās atbilstīgi pārdošanas cenām. Tādējādi nevar apgalvot, ka jaudas palielinājums izraisīja nesamērīgu ietekmi uz ražošanas izmaksām.

5.3. Secinājums par cēloņsakarību

(223)

Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu un importu no ĶTR par dempinga cenām.

(224)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām.

(225)

Ir provizoriski secināts, ka pārējie apzinātie faktori, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji un ieguldījumu un jaudas palielinājuma iespējamā ietekme nemazina cēloņsakarību, pat ja ņem vērā to iespējamo kopējo ietekmi.

(226)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no ĶTR par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā nav mazinājuši šo cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(227)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, kaut arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

6.1. Piegādātāju intereses

(228)

CONEBI, kas apvieno valstu asociācijas, pārstāvot gan velosipēdu ražotājus, gan detaļu piegādātājus, atbalstīja pasākumu noteikšanu. Tomēr neviens piegādātājs šajā izmeklēšanā nepieņēma individuālu nostāju.

(229)

Saskaņā ar CONEBI iesniegtajiem datiem velosipēdu detaļas (gan parastajiem, gan elektriskajiem velosipēdiem), nodarbinot gandrīz 21 000 darbinieku 19 dalībvalstīs, ražo 424 uzņēmumi, kuri 2016. gadā ražošanā un inovācijā ieguldīja vairāk nekā EUR 660 miljonus.

(230)

Komisija provizoriski secināja, ka antidempinga maksājuma noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares piegādātāju interesēs.

6.2. Savienības ražošanas nozares intereses

(231)

Savienības ražošanas nozarē ir lielie, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, un šajā nozarē attiecīgajā periodā tika tieši nodarbināti aptuveni 3 600 darbinieku divpadsmit dalībvalstīs. Turklāt, lai gan elektrisko velosipēdu patēriņš joprojām veido nelielu daļu no kopējā velosipēdu tirgus, pieprasījuma maiņa no parastajiem velosipēdiem uz elektriskajiem velosipēdiem ir strauja un rada strukturālu problēmu attiecībā uz kopējās velosipēdu ražošanas nozares darbības līmeņa, pievienotās vērtības un darbvietu saglabāšanu.

(232)

Kā parādīts iepriekš 4.4.4. iedaļā, analizējot kaitējuma rādītāju dinamiku kopš attiecīgā perioda sākuma, Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās, un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(233)

Komisija paredz, ka pagaidu antidempinga maksājuma noteikšana ļaus visiem ražotājiem Savienības tirgū darboties godīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finanšu stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(234)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka antidempinga maksājuma noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.3. Nesaistīto importētāju intereses

(235)

CEIEB izvirzīja iebildumus pret pasākumu noteikšanu. Tajā bija pārstāvēts divdesmit viens importētājs no septiņām dalībvalstīm.

(236)

Vienpadsmit no CEIEB dalībniekiem bija piedalījušies atlases procedūrā. Turklāt divi uzņēmumi, kas neietilpst minētajā grupā, arī nepiekrita antidempinga pasākumu noteikšanai. Kopumā trīspadsmit uzņēmumi, kuru importa apjoms ir zināms, izmeklēšanas periodā veidoja 10 % no kopējā importa no ĶTR.

(237)

Izlasē iekļauto importētāju iesniegtie dati liecināja, ka maksājumu noteikšana, iespējams, vismaz uz laiku pārtrauktu piegādes ķēdes un apdraudētu to finansiālo stāvokli, ja šie importētāji nevarētu ar minēto maksājumu saistītās palielinātās izmaksas novirzīt uz saviem pircējiem.

(238)

Izlasē iekļauto importētāju iesniegtie dati arī liecināja, ka lielākie importētāji bija varējuši iepirkt piemērotus elektriskos velosipēdus ārpus ĶTR, tostarp no Savienības ražotājiem, un/vai šiem importētājiem bija iespējami alternatīvi piegādes avoti ārpus ĶTR, tostarp Savienības ražošanas nozarē. Šajos importētājuzņēmumos ir nodarbināta lielākā daļa no darbiniekiem, kas minēti 236. apsvērumā.

(239)

Importa statistika rāda, ka Vjetnama un Taivāna Eiropas importētājiem nodrošināja būtiskus elektrisko velosipēdu apjomus. Iespējams, ka piegādes importētājiem potenciāli varētu veikt arī citas valstis, kurām ir labas pozīcijas parasto velosipēdu ražošanā.

(240)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka maksājumu noteikšana parasto velosipēdu importam no ĶTR neizraisīja Savienības tirgus slēgšanu importam un gluži pretēji – palielināja to valstu skaitu, kuras veic parasto velosipēdu piegādes. Savukārt lielajos tirgos, kuros nav noteikti pasākumi attiecībā uz parastajiem velosipēdiem no ĶTR, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā, imports veidoja attiecīgi 99 % un 90 % no tirgus apjoma, un lielāko šā importa daļu veidoja no ĶTR ievestie ražojumi.

(241)

Komisija atzīmēja, ka velosipēdu ražošanas nozarē darbību veic vairāk nekā 450 ražotāji, no kuriem tikai 37 uzņēmumi patlaban ražo elektriskos velosipēdus. Turklāt pašreizējie elektrisko velosipēdu ražotāji jau piegādā plašu elektrisko velosipēdu klāstu, un normālos tirgus apstākļos tie var palielināt ražošanas jaudu.

(242)

Lai gan maksājumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt vairākus, galvenokārt mazos, importētājuzņēmumus, maksājumu noteikšanas negatīvo ietekmi varētu mazināt piemērotu velosipēdu piegādes avotu pieejamība Savienības ražošanas nozarē, citās trešās valstīs, kā arī ĶTR par taisnīgām cenām.

(243)

Tāpēc Komisija secināja, ka maksājumu noteikšana nav importētāju interesēs, bet ka iespējamā negatīvā ietekme uz importētājiem nenomāc to pozitīvo ietekmi, kāda minētajiem pasākumiem ir attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

6.4. Lietotāju intereses

(244)

Eiropas Riteņbraucēju federācija (ECF) pauda viedokli šajā izmeklēšanā. ECF ir organizācija, kas pārstāv riteņbraucēju asociācijas un federācijas. ECF norādīja, ka cena nav noteicošais faktors tam, vai cilvēki izmanto velosipēdus vairāk vai mazāk, un sniedza pierādījumus, ka valstis, kurās cilvēki vairāk izmanto velosipēdus, ir tās valstis, kurās velosipēdi un elektriskie velosipēdi ir dārgāki.

(245)

Šo modeli apstiprināja apsvērumi, ko iesniedza importētāju grupa, kas iebilda pret minētajiem pasākumiem, un šie apsvērumi liecināja, ka visstraujākais elektrisko velosipēdu ieviešanas temps ir tajās valstīs, kurās elektriskie velosipēdi vidēji ir visdārgākie.

(246)

Importētāju grupa arī apgalvoja, ka pastāv cieša saikne starp elektrisko velosipēdu cenām, velotransporta kultūru valstī, infrastruktūras kvalitāti un – galu galā – elektrisko velosipēdu ieviešanu.

(247)

ECF atbalsta tādus tirgus nosacījumus, kas sekmē kvalitāti, inovāciju un pakalpojumus. Tādējādi, ja dempings tiktu konstatēts, ECF apgalvoja, ka tas negatīvi ietekmētu elektrisko velosipēdu attīstību un rezultātā – pāreju uz zaļāku Eiropu, kas piedāvā saviem pilsoņiem efektīvāku mobilitāti.

(248)

Savukārt importētāju grupa, kas iebilda pret pasākumu noteikšanu, apgalvoja, ka šie pasākumi neļautu Ķīnas ražotājiem piegādāt zemākās kvalitātes tirgus segmenta produkciju, kā arī izstrādāt vidējās un augstākās kvalitātes ražojumus, kā rezultātā mazinātos konkurence. Tā kā Savienības ražošanas nozare lielā mērā veicot darbību vidējās un augstākās kvalitātes tirgus segmentos, tas savukārt izraisītu izvēles samazināšanos un augstākas cenas Eiropas patērētājiem.

(249)

Izmeklēšanas gaitā ir atklājies, ka Savienības ražošanas nozare darbojas visos tirgus segmentos, tostarp zemākās kvalitātes ražojumu tirgus segmentā. Paredzams, ka minētie pasākumi palielinās un dažādos elektrisko velosipēdu piedāvājumu, atjaunojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Jāatgādina, ka pasākumu noteikšana parastajiem velosipēdiem nemazināja izvēli patērētājiem, bet gan palielināja šīs produkcijas piegādātāju un izcelsmes valstu dažādību. Tāpēc minētais arguments tika atzīts par nepamatotu un bija jānoraida.

(250)

Lai gan paredzams, ka pasākumu noteikšanas rezultātā tiks atjaunotas tirgus cenas, kas faktiski ir augstākas par dempinga cenām, cena ir viens no patērētāju izvēli ietekmējošiem faktoriem, un izmaksu un ieguvumu salīdzinājumam ar elektrisko velosipēdu alternatīvām, piemēram, automobiļiem, motocikliem vai motorolleriem, ir jālīdzsvaro iespējamā ietekme uz cenām patērētājiem.

(251)

Komisija konstatēja, ka patērētāju interesi nevar vienādot ar cenu ietekmi, ko izraisa pasākumi virzībā uz tādu importu no ĶTR, kas nerada kaitējumu. Gluži pretēji, ir pierādījumi tam, ka patērētāju izvēli ietekmē citi faktori, piemēram, dažādība, kvalitāte, inovācijas un pakalpojumi, ko var panākt tikai ar godīgu un atklātu konkurenci normālos tirgus apstākļos.

(252)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumi pārmērīgi neietekmētu patērētāju situāciju un sekmētu elektrisko velosipēdu ilgtspējīgu attīstību Eiropā, kā arī veicinātu plašāku labumu sabiedrībai, ko šī joma var sniegt vides aizsardzības un uzlabotas mobilitātes ziņā.

6.5. Citu personu intereses

(253)

Visbeidzot, Eiropas arodbiedrību organizācija IndustriAll pauda bažas attiecībā uz importa par dempinga cenām negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, kā arī atbalstīja pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pastāvīgu spēcīgu nodarbinātību Savienībā.

6.6. Secinājums par Savienības interesēm

(254)

Lai gan nevarēja izslēgt minēto pasākumu negatīvo ietekmi uz attiecīgā ražojuma mazajiem importētājuzņēmumiem un cenām patērētājiem, tā nenomāc ieguvumus, ko šie pasākumi sniedz piegādātājiem, Savienības ražošanas nozarei un patērētājiem.

(255)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pagaidu pasākumu noteikšana attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam nav Savienības interesēs.

7. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(256)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports no ĶTR par dempinga cenām.

7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(257)

Lai noteiktu pasākumu apmēru, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(258)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(259)

Lai noteiktu šādu peļņu, ko varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem pircējiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(260)

Mērķa peļņa provizoriski tika noteikta 4,3 % apmērā, kas ir Savienības ražošanas nozares augstākā vidējā peļņas norma attiecīgajā periodā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji nevarēja norādīt peļņas normu elektrisko velosipēdu ražošanai pirms 2014. gada.

(261)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās CIF importa vērtības.

(262)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (skatīt 123. līdz 127. apsvērumu).

7.2. Pagaidu pasākumi

(263)

ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma novēršanas līmeņus ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga starpības vai kaitējuma novēršanas līmeņu apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(264)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums	Dempinga starpība	Kaitējuma novēršanas līmenis	Pagaidu antidempinga maksājums
Bodo Vehicle Group Co., Ltd	90,6 %	77,6 %	77,6 %
Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd	34,6 %	27,5 %	27,5 %
Jinhua Vision Industry Co., Ltd un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd	42,8 %	21,8 %	21,8 %
Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd	106,4 %	83,6 %	83,6 %
Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās (skatīt pielikumu)	51,0 %	37,0 %	37,0 %
Visi pārējie uzņēmumi	106,4 %	83,6 %	83,6 %

(265)

Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja Reģistrācijas regulā noteikto reģistrāciju, ņemot vērā antidempinga un kompensācijas pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktam.

(266)

Attiecībā uz pašreizējo antidempinga izmeklēšanu un ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, importa reģistrācija antidempinga izmeklēšanas nolūkā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu būtu jāpārtrauc.

(267)

Attiecībā uz paralēli notiekošo antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecīgā ražojuma importa reģistrācija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktu būtu jāturpina.

(268)

Šajā procedūras posmā nav iespējams pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(269)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir ĶTR un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(270)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (9). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(271)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

8. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(272)

Pareizas pārvaldības labad Komisija aicināja ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai prasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(273)

Secinājumi par pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas noslēguma posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010), tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums.

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Pagaidu antidempinga maksājums	Taric papildu kods
Bodo Vehicle Group Co., Ltd	77,6 %	C382
Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd	27,5 %	C383
Jinhua Vision Industry Co., Ltd un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd	21,8 %	C384
Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd	83,6 %	C385
Pārējie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un ir uzskaitīti pielikumā	37,0 %	Skatīt pielikumu
Visi pārējie uzņēmumi	83,6 %	C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītie elektriskie velosipēdi, kas pārdoti eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražoti uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, tad piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.

4. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Ieinteresētās personas 25 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var:

a)	prasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula;

b)	iesniegt rakstiskas piezīmes Komisijai; un

c)	prasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

2. Personas, kas minētas Regulas (ES) 2016/1036 21. panta 4. punktā, 25 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par pagaidu pasākumu piemērošanu.

3. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2018/671 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1037 24. panta 5. punktu attiecīgi rīkoties, lai reģistrētu Savienībā importētos Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdus ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010).”

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV C 353, 20.10.2017., 19. lpp.

(3) OV C 440, 21.12.2017., 22. lpp.

(4) Komisijas 2018. gada 2. maija Īstenošanas regula (ES) 2018/671, ar ko attiecina reģistrāciju uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu (OV L 113, 3.5.2018., 4. lpp.).

(5) Sūdzība, 10. pielikums.

(6) Sūdzība, 9. pielikums.

(7) Nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).

(9) Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, H direktorāts, Rue de la Loi 170, 1040 Brisele, Beļģija.

PIELIKUMS

Uzņēmuma nosaukums	Province	Taric papildu kods
Acetrikes Bicycles (Taicang) Co., Ltd	Jiangsu	C386
Active Cycles Co., Ltd	Jiangsu	C387
Aigeni Technology Co., Ltd	Jiangsu	C388
Aima Technology Group Co., Ltd	Tianjin	C389
Alco Electronics (Dongguan) Limited	Guangdong	C390
Beijing Tsinova Technology Co., Ltd	Beijing	C391
Changzhou Airwheel Technology Co., Ltd	Jiangsu	C392
Changzhou Bisek Cycle Co., Ltd	Jiangsu	C393
Changzhou Hj Pedal Co., Ltd	Jiangsu	C394
Changzhou Rich Vehicle Technology Co., Ltd	Jiangsu	C395
Changzhou Ristar Cycle Co., Ltd	Jiangsu	C396
Changzhou Sobowo Vehicle Co., Ltd	Jiangsu	C397
Changzhou Steamoon Intelligent Technology Co., Ltd	Jiangsu	C398
Cutting Edge Power Vehicle Int'l TJ Co., Ltd	Tianjin	C399
Cycleman E-Vehicle Ltd, Co.	Jiangsu	C400
Dongguan Benling Vehicle Technology Co., Ltd	Guangdong	C401
Dongguan Honglin Industrial Co., Ltd and Melton Industrial (Dong Guan) Co., Ltd	Guangdong	C402
Eco International Elebike Co., Ltd	Jiangsu	C403
Everestt International Industries Ltd	Jiangsu	C404
Foshan Lano Bike Co., Ltd	Guangdong	C405
Foshan Zenith Sports Co., Ltd	Guangdong	C406
Geoby Advance Technology Co., Ltd	Jiangsu	C407
Guangdong Commercial Trading Imp. & Exp. Corp., Ltd	Guangdong	C408
Guangdong Shunde Junhao Science & Technology Development Co., Ltd	Guangdong	C409
Guangzhou Symbol Bicycle Co., Ltd	Guangzhou	C410
Hangzhou Fanzhou Technology Co., Ltd	Zhejiang	C411
Hangzhou Morakot E-Bike Manufacture Co., Ltd	Zhejiang	C412
Hangzhou TOP Mechanical And Electrical Technology, Co. Ltd	Zhejiang	C413
Hua Chin Bicycle & Fitness (H.Z.) Co., Ltd	Guangdong	C414
Jiangsu Imi Electric Vehicle Technology Co., Ltd	Jiangsu	C415
Jiangsu Lvneng Electrical Bicycle Technology Co., Ltd	Jiangsu	C416
Jiangsu Stareyes Bicycle Industrial Co., Ltd	Jiangsu	C417
Jiaxing Onway Ev Tech Co., Ltd	Zhejiang	C418
Jinhua Enjoycare Motive Technology Co., Ltd	Zhejiang	C419
Jinhua Feirui Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C420
Jinhua Jobo Technology Co., Ltd	Zhejiang	C421
Jinhua Suntide Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C422
Jinhua Yifei Electric Science And Technology Co., Ltd	Zhejiang	C423
Jinhua Zodin E-Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C424
Kenstone Metal (Kunshan) Co., Ltd	Jiangsu	C425
Komda Industrial (Dongguan) Co., Ltd	Guangdong	C426
Kunshan Sevenone Cycle Co., Ltd	Jiangsu	C427
Nanjing Jincheng Machinery Co., Ltd	Jiangsu	C428
Nantong Tianyuan Automatic Vehicle Co., Ltd	Jiangsu	C429
Ningbo Bestar Co., Ltd	Zhejiang	C430
Ningbo Lvkang Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C431
Ningbo Nanyang Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C432
Ningbo Oner Bike Co., Ltd	Zhejiang	C433
Ningbo Pugonying Vehicle Technology Co., Ltd	Zhejiang	C434
Ningbo Roadsan New Energy Technology Co., Ltd	Zhejiang	C435
Ningbo Shenchima Vehicle Industry Co., Ltd	Zhejiang	C436
Ningbo Zixin Bicycle Industry Co., Ltd	Zhejiang	C437
Pronordic E-Bikes Limited Company	Jiangsu	C438
Shandong Eco Friendly Technology Co., Ltd	Shandong	C439
Shanghai Promising Int'l Trade & Logistics Co., Ltd	Shanghai	C440
Shenzhen SanDin Cycle Co., Ltd	Guangdong	C441
Shenzhen Shenling Car Co., Ltd	Guangdong	C442
Sino Lithium (Suzhou) Electric Technology Co., Ltd	Jiangsu	C443
Skyland Sport Tech Co., Ltd	Tianjin	C444
Suzhou Dynavolt Intelligent Vehicle Technology Co., Ltd	Jiangsu	C445
Suzhou Guoxin Group Fengyuan Imp & Exp. Co., Ltd	Jiangsu	C446
Suzhou Joydeer E-Bicycle Co., Ltd	Jiangsu	C447
Taioku Manufacturing (Jiangsu) Co., Ltd	Jiangsu	C448
Tianjin Luodeshengda Bicycle Co., Ltd	Tianjin	C449
Tianjin Upland Bicycle Co., Ltd	Tianjin	C450
Tianjin Anbike Electric Bicycle Co., Ltd	Tianjin	C451
Ubchoice Co., Ltd	Guangdong	C452
Universal Cycle Corporation (Guang Zhou)	Guangdong	C453
Wettsen Corporation	Shandong	C454
Wuxi Bashan E-Vehicle Co., Ltd	Jiangsu	C455
Wuxi Merry Ebike Co., Ltd	Jiangsu	C456
Wuxi METUO Vehicle Co., Ltd	Jiangsu	C457
Wuxi Shengda Bicycle Co., Ltd	Jiangsu	C458
Wuxi United Mobility Technology Inc	Jiangsu	C459
Wuyi Simino Industry & Trade Co., Ltd	Zhejiang	C460
Wuyi Yuema Leisure Articles Co., Ltd	Zhejiang	C461
Xiangjin (Tianjin) Cycle Co., Ltd	Tianjin	C462
Yadea Technology Group Co., Ltd	Jiangsu	C463
Yong Qi (China) Bicycle Industrial Corp	Jiangsu	C464
Yongkang Aijiu Industry & Trade Co., Ltd	Zhejiang	C465
Yongkang Juxiang Vehicle Co, Ltd	Zhejiang	C466
Yongkang Lohas Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C467
Yongkang Mars Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C468
Zhejiang Apollo Motorcycle Manufacturer Co., Ltd	Zhejiang	C469
Zhejiang Baoguilai Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C470
Zhejiang Enze Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C471
Zhejiang Goccia Electric Technology Co., Ltd	Zhejiang	C472
Zhejiang Jsl Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C473
Zhejiang Kaiyi New Material Technology Co., Ltd	Zhejiang	C474
Zhejiang Lianmei Industrial Co., Ltd	Zhejiang	C475
Zhejiang Luyuan Electric Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C476
Zhejiang Tuer Vehicle Industry Co., Ltd	Zhejiang	C477
Zhejiang Xingyue Vehicle Co., Ltd, Zhejiang Xingyue Overfly Electric Vehicle Co., Ltd un Zhejiang Xingyue Electric Vehicle Co., Ltd	Zhejiang	C478
Zhongshan Qiangli Electronics Factory	Guangdong	C479
Zhongxin Power (Tianjin) Bicycle Co., Ltd	Tianjin	C480

18.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/39

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1013

(2018. gada 17. jūlijs),

ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/478 (1) un jo īpaši tās 5. un 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/755 (2) un jo īpaši tās 3. un 4. pantu,

pēc apspriešanās ar Aizsardzības pasākumu komiteju, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,

tā kā:

I. KONTEKSTS

(1)

Komisija 2018. gada 26. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz 26 tērauda ražojumu kategoriju importu (2018/C 111/10) (3). Komisija nolēma sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pietiekamus pierādījumus par to, ka minēto ražojumu imports varētu radīt vai draudēt radīt nopietnu kaitējumu attiecīgajiem ražotājiem Savienībā.

(2)	Komisija 28. jūnijā publicēja arī paziņojumu, ar kuru tika paplašināta izmeklēšana, attiecinot to uz vēl divām ražojumu kategorijām (4).

(3)

Informācija, kas Komisijai bija pieejama no ieviestā tērauda iepriekšējas uzraudzības mehānisma (5) un no Savienības nozares avotiem, liecināja, ka šo ražojumu kategoriju importa pieauguma tendence un dominējošie draudīgie ekonomikas un tirdzniecības apstākļi, tostarp situācija Savienības tērauda ražošanas nozarē, attaisno padziļinātas pārbaudes veikšanu.

(4)	Turklāt, ņemot vērā pasākumus, kas vērsti pret tērauda importu un ko Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) ir pieņēmušas saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu (“232. iedaļa”), pastāv liels risks, ka noviržu tirdzniecības plūsmās dēļ imports pieaugs vēl vairāk.

(5)

Ņemot vērā pastāvīgo jaudas pārpalikumu pasaulē, šie apstākļi var apdraudēt Savienības tērauda ražošanas nozari, kas joprojām ir neaizsargāta pret iespējamu nenovēršamu importa pieaugumu un joprojām atgūstas no negodīgas tirdzniecības prakses radītā kaitējuma, par ko liecina tas, ka attiecībā uz tērauda ražojumiem nesenā pagātnē pieņemto tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits visā pasaulē ir ievērojams.

(6)	Komisija 2018. gada 11. aprīlī izdeva norādi uz dokumentiem, kurā bija ietverta galvenā importa statistika un pieejamie kaitējuma rādītāji. Saistībā ar šo norādi uz dokumentiem Komisija saņēma 41 iesniegumus no trešām valstīm, valstu apvienībām un atsevišķiem tērauda ražošanas uzņēmumiem.

(7)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi un laikus atklājusi pierādījumus, uz kuriem balstās aizsardzības izmeklēšanas sākšana. Tika apgalvots, ka šā iemesla dēļ ieinteresētajām personām nebija ļauts pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Konkrētāk, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka norādē uz dokumentiem, kas tika darīta pieejama 2018. gada 11. aprīlī, nebija iekļauti dati par pārdošanas apjomu Savienībā, Savienības eksportu, patēriņu Savienībā vai kopējo Savienības ražošanas apjomu.

(8)

Pretēji šiem apgalvojumiem norādē uz dokumentiem bija iekļauti dati par pārdošanas apjomu Savienībā, patēriņu Savienībā un kopējo Savienības ražošanas apjomu. Turklāt Komisija uzskata, ka galvenie elementi un pieejamie pierādījumi tika pienācīgi apkopoti gan Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, gan paziņojumā PTO saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(9)	Tāpēc Komisija uzskata, ka ir izpildījusi savas juridiskās saistības pienācīgi aizsargāt ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Jebkurā gadījumā ieinteresētajām personām joprojām ir iespēja īstenot savas tiesības atlikušās izmeklēšanas gaitā.

(10)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga padziļināta novērtējuma veikšanai, Komisija nosūtīja anketas zināmajiem ES ražotājiem un visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un izmeklējamo ražojumu lietotājiem, kuri to pieprasīja paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā. Šīs puses, tāpat kā trešās valstis, tika aicinātas iesniegt attiecīgus dokumentus. Komisija saņēma 222 atbildes uz anketas jautājumiem un 74 dokumentus.

II. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS VAI TIEŠI KONKURĒJOŠS RAŽOJUMS

(11)

Komisija sāka aizsardzības izmeklēšanu par 26 ES importētām tērauda ražojumu kategorijām, un 28. jūnijā, publicējot paziņojumu, ar ko groza paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (6), tās tvērums tika paplašināts, ietverot divas papildu ražojumu kategorijas. Uz visām 28 ražojumu kategorijām (“attiecīgais ražojums” vai “attiecīgās ražojumu kategorijas”) attiecas tērauda uzraudzības mehānisms, ko Komisija ieviesa 2016. gada maijā. Uz tām attiecas arī ASV tarifa pasākumi saskaņā ar 232. iedaļu. Attiecīgās ražojuma kategorijas, kā arī KN kodi, ar kuriem pašlaik šie ražojumi tiek klasificēti, ir uzskaitītas I pielikumā.

(12)

Šajā sākotnējā novērtējumā Komisija konstatē, ka 28 ražojumu kategorijas, ko ražo Savienības ražotāji (turpmāk “līdzīgais ražojums” vai “līdzīgas ražojumu kategorijas”), ir līdzīgas vai tieši konkurē ar attiecīgajām ražojumu kategorijām. Gan Savienībā ražotajiem, gan attiecīgajiem importētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības; tiem ir vienāds lietojums, un cenas un kvalitātes informācija ir viegli pieejama; izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus, tos arī pārdod klientiem, kas tos iegādājas vai var iegādāties no iekšzemes ražotājiem, kā arī no ārvalstu eksportētājiem. Attiecīgi starp attiecīgajām ražojumu kategorijām un Savienības ražotāju ražotajām attiecīgajām kategorijām ir spēcīga konkurence.

(13)

Komisija šajā sākotnējā analīzē ir arī konstatējusi, ka pastāv būtiska savstarpējā saikne un spēcīga konkurence starp ražojumiem, kas klasificēti dažādās ražojumu kategorijās, kā arī starp ražojumiem dažādos ražošanas posmos konkrētās kategorijās, jo dažas kategorijas satur galvenās izejvielas vai izejmateriālus citu ražojumu ražošanai citās ražojumu kategorijās.

(14)

Turpmāk sniegti daži piemēri, kas ilustrē šo savstarpējo saikni un konkurenci ražojumu kategorijās un starp tām. Piemēram, karsti velmētas platas sloksnes tiek ražotas no plātnēm un satītas ruļļos vai ražotas plakanā veidā quarto velmētavās. Sagarumojot sloksnes, tiek izgatavotas loksnes. Šauras sloksnes ražo vai nu tieši, vai arī, sagriežot karsti velmētas platas sloksnes. Karsti velmētus plakanus velmējumus izmanto arī cauruļu un caurulīšu ražošanā naftas ķīmijas rūpniecībā, un auksti velmētus plakanus velmējumus pēc tam izmanto metinātu cauruļu ražotāji. Lielu daļu no karsti velmētām platām sloksnēm apstrādā tālāk, lai ražotu auksti velmētas sloksnes, kas ir plānākas un kam ir augstākas klases virsmas apdare. Ievērojama daļa no auksti velmētiem velmējumiem ir ar metāla pārklājumu – ar alvas vai hroma pārklājumu skārdeņu ražošanas nozarei vai ar cinka pārklājumu (7).

(15)

Daudzi ražotāji Savienībā ražo lielāko daļu minēto ražojumu. Piemēram, Arcelor Mittal ne tikai ražo karsti velmētas un auksti velmētas loksnes un sloksnes, bet arī nodarbojas ar vairāku tērauda izstrādājumu pārklāšanu un ražo plāksnes. Tāpat tādi uzņēmumi kā Voest Alpine un Tata Steel ražo karsti velmētas un auksti velmētas loksnes un sloksnes, kā arī no tām izgatavotus tērauda ražojumus ar pārklājumu.

(16)

Tādējādi, ņemot vērā šo savstarpējās saiknes līmeni, konkurences spiedienu var viegli novirzīt no viena ražojuma uz citu. Piemēram, ja vienam ražojumam, piemēram, tērauda ruļļiem, tiek noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, šo ražojumu tajā pašā valstī var pārveidot un eksportēt citā veidā, lai izvairītos no papildu pasākumiem un joprojām konkurētu ar iekšzemes ražojumiem. Turklāt nav izslēgts, ka trešās valstis dažus no šiem ražojumiem importē par zemām izmaksām un pārveido tos pirms reeksportēšanas uz Savienību.

(17)

Šīs savstarpējās saiknes un mijiedarbības dēļ un ņemot vērā faktu, ka (kā skaidrots turpmāk) iespējamās novirzes tirdzniecības plūsmās, kas izriet no ASV 232. iedaļas pasākumiem, skar visas ražojumu kategorijas, jo minētos pasākumus piemēro horizontāli visiem tērauda ražojumiem neatkarīgi no to formas, izmēra vai sastāva, provizoriska konstatējuma nolūkā tika veikta analīze gan attiecībā uz visām 28 ražojumu kategorijām jeb attiecīgo ražojumu (proti, dažādu formu tērauda ražojumiem), gan attiecībā uz katru ražojumu kategoriju atsevišķi (8).

III. SAVIENĪBAS RAŽOTĀJI

(18)

Lielākā daļa Savienības ražotāju ir Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācijas (“Eurofer”) biedri vai, ciktāl tie ražo caurules un caurulītes, Eiropas Tērauda cauruļu ražotāju asociācijas (“ESTA”) biedri. Šīs abas nozares asociācijas pārstāv vairāk nekā 95 % no Savienības tērauda ražošanas apjoma. To locekļi atrodas gandrīz visās dalībvalstīs.

(19)

Šīs nozares asociācijas savu biedru vārdā ir informējušas Komisiju, ka tās atbalsta aizsardzības izmeklēšanas sākšanu un pasākumu pieņemšanu nolūkā novērst novirzes tirdzniecības plūsmās, kas izriet no 232. iedaļas pasākumiem, kuri rada būtiskus traucējumus tērauda tirgū, kas vēl nav pilnībā atguvies no tērauda krīzes.

IV. IMPORTA PIEAUGUMS

(20)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no Eurostat, tērauda iepriekšējas uzraudzības mehānisma, kā arī Savienības ražošanas nozares, Komisija ir veikusi sākotnējo analīzi attiecībā uz attiecīgo ražojumu importa pieaugumu laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam. Komisija ir arī izskatījusi importa dinamiku 2018. gada pirmajā ceturksnī, lai apstiprinātu neseno importa pieaugumu.

(21)

Attiecīgo ražojumu kopējā importa dinamika ir šāda:

	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
Imports (tūkstošos tonnu)	18 861	22 437	27 164	29 778	30 573
Indekss 2013. g.= 100	100	119	144	158	162
Tirgus daļas	12,7 %	14,4 %	16,9 %	17,9 %	18,0 %
Avots: Eurostat.

(22)	Kopumā 2013.–2017. gadā visu 28 attiecīgo ražojumu kategoriju kopā imports absolūtā izteiksmē pieauga par 62 %. Importa pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2016. gadam. Pēc tam imports turpināja pieaugt un saglabājās ļoti augstā līmenī.

(23)	Lielākās daļas to atsevišķo ražojumu kategoriju imports, uz kurām attiecas izmeklēšana, pēdējo piecu gadu laikā arī ir palielinājies absolūtā izteiksmē. Piemēram, importa ziņā lielāko kategoriju imports (1., 4. un 7. ražojumu kategorija) ir palielinājies attiecīgi par 45 %, 168 % un 78 %.

(24)

Tomēr nebija vērojams pieaugums attiecībā uz piecām ražojumu kategorijām, proti, 10., 11., 19., 24. un 27. ražojumu kategoriju. Tāpēc Komisija uzskata, ka šīs ražojumu kategorijas šajā posmā būtu jāizslēdz no pagaidu pasākumu piemērošanas jomas. Tomēr Komisija patur tiesības iekļaut šīs piecas ražojumu kategorijas galīgo pasākumu piemērošanas jomā un tādēļ turpinās uzraudzīt importu šajās kategorijās. Importa dinamika par katru ražojumu kategoriju ir izklāstīta II pielikumā.

(25)

Šajā posmā papildus iepriekš minēto ražojumu kategoriju izslēgšanai Komisija arī apsvēra dažu valstu izslēgšanu no pasākumu jomas, ņemot vērā 121. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Līdz ar to Komisija turpmākajā sākotnējā analīzē neņēma vērā šo ražojumu kategoriju importu no iepriekšminētajām valstīm un pārskatīja importa dinamiku.

(26)

Pamatojoties uz to, ražojumu importa, uz kuriem attiecas šis provizoriskais konstatējums, dinamika ir šāda:

	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
Imports (tūkstošos tonnu)	17 367	20 764	25 556	28 174	29 122
Indekss 2013. g.= 100	100	120	147	162	168
Tirgus daļas	12,1 %	13,8 %	16,5 %	17,5 %	17,8 %
Avots: Eurostat.

(27)	Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam imports absolūtā izteiksmē pieauga par 68 %, un tirgus daļas palielinājās no 12,1 % līdz 17,80 %. Lielākais pieaugums notika laikā no 2013. līdz 2016. gadam, bet arī pēc tam imports turpināja pieaugt un 2017. gadā saglabājās augstā līmenī.

(28)

Importa pieauguma tendence turpinās arī 2018. gadā. Salīdzinot 2018. gada pirmo ceturksni ar 2017. gada pirmo ceturksni, kopējais importa pieaugums ir 10 %. Deviņām ražojumu kategorijām palielinājums ir vairāk nekā 20 % apmērā, un vienai no šīm kategorijām (13. kategorija) palielinājums ir vairāk nekā 100 % apmērā. Turklāt šis palielinājums notika vēl pirms stājās spēkā 232. iedaļas pasākumi.

(29)

Tādēļ Komisija secina, ka 23 ražojumu kategorijās ir noticis pēkšņs, straujš un ievērojams importa pieaugums absolūtā izteiksmē. Turklāt importa pieaugums turpinās arī 2018. gada pirmajā ceturksnī, un ir sagaidāms, ka tas būs vēl lielāks, ņemot vērā paredzamās novirzes tirdzniecības plūsmās 232. iedaļas pasākumu rezultātā.

V. NEPAREDZĒTI NOTIKUMI

(30)	Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka iepriekš minētais tērauda ražojumu importa pieaugums Savienībā ir noticis neparedzētu notikumu rezultātā, kuru cēlonis ir vairāki faktori, kas radīja un pastiprināja nelīdzsvarotību attiecīgo ražojumu starptautiskajā tirdzniecībā.

(31)

Pirmkārt, kopš 2000. gada nominālā globālā tērauda ražošanas jauda ir vairāk nekā divkāršojusies – no 1,05 miljardiem tonnu 2000. gadā līdz 2,29 miljardiem tonnu 2016. gadā, un 2017. gadā tā saglabājās ļoti augstā līmenī (2,27 miljardi tonnu) (9). Turklāt faktiskais pasaules tērauda ražošanas apjoms 2016. gadā (1,6 miljardi tonnu) joprojām bija par 100 miljoniem tonnu lielāks nekā pieprasījums pēc tērauda pasaulē (1,5 miljardi tonnu). Līdz ar to pēdējo gadu laikā ir bijusi liela atšķirība starp nominālo globālo jaudu un ražošanu un starp ražošanu un pieprasījumu, un tas radīja vēl nepieredzētu jaudas pārpalikumu pasaules tērauda tirgū, kas pastāv joprojām, neraugoties uz pasākumiem, kas pieņemti, lai šo starpību samazinātu. Turklāt nākotnes perspektīvas ir šādas: lai gan 2017. gadā globālais ražošanas apjoma pieaugums ekonomikas atveseļošanās dēļ pārsniedza 5 %, pieprasījums pēc tērauda pasaulē 2018. gadā pieaugs tikai mēreni, un tiek prognozēts, ka 2019. gadā tas turpinās palēnināties. 2017. gadā bija vērojamas atveseļošanās pazīmes, bet joprojām pastāv ievērojami riski.

(32)

Tērauda ražošanas uzņēmumi joprojām ir finansiāli neaizsargāti, jo, kā minēts iepriekš, tērauda nozarē joprojām vērojama strukturālā nelīdzsvarotība. Šo nelīdzsvarotību pastiprina kropļojošas subsīdijas un valsts atbalsta pasākumi (10). Ņemot vērā nozīmīgās fiksētās izmaksas tērauda nozarē, daudzi tērauda ražotāji, jo īpaši valstīs, kurās valsts izkropļo tirgus spēku normālu stāvokli, saglabāja jaudas izmantojumu augstā līmenī un pārplūdināja trešo valstu tirgus ar saviem ražojumiem par zemām cenām, ja tos nevarēja absorbēt iekšzemes patēriņš. Tā rezultātā ir palielinājies importa apjoms ES un cenas tika kopumā nospiestas. Pamatojoties uz vidējo cenu salīdzinājumu katrā ražojumu kategorijā, 2017. gadā importa cenas kopumā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Šāds vidējais cenu salīdzinājums ne vienmēr atspoguļo visas īpatnības, kas var ietekmēt salīdzināmību, tomēr sniedz labu priekšstatu par vispārējo importa cenu līmeni salīdzinājumā ar Savienības cenām. Cenu samazinājums tika konstatētas 17 ražojumu kategorijām, un atšķirības bija no 1,2 % līdz 23 % apmērā.

(33)

Otrkārt, iepriekš minēto ietekmi vēl vairāk pastiprina tirdzniecību ierobežojoša prakse trešo valstu tirgos. Reaģējot uz iepriekš minēto tērauda pārprodukciju un tirgu kropļojošu praksi, vairākas valstis kopš 2014./2015. gada tērauda nozarē ir sākušas vairāk izmantot tirdzniecības politiku un tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai aizsargātu vietējos ražotājus. Meksika, Dienvidāfrika, Indija un Turcija par 2,5 % līdz 40 % ir palielinājušas ievedmuitas nodokli attiecībā uz virkni tērauda ražojumu, tostarp karsti velmētiem un auksti velmētiem tērauda ražojumiem, plakaniem tērauda ražojumiem, piemēram, sloksnēm, kā arī stiegrojuma stieņiem. Izmeklēšanas periodā šos ražojumus parasti importēja arvien lielākos daudzumos. Turklāt 2017. gadā trešās valstis turpināja noteikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus – dažas valstis ieviesa minimālās importa cenas (Indija), dažas noteica obligātos valsts standartus attiecībā uz tēraudu (Indonēzija), savukārt citas noteica prasības attiecībā uz vietējo saturu, tostarp valsts iepirkumos (ASV).

(34)

Turklāt tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana ir pastāvīgi palielinājusies. PTO statistika liecina – 2011.–2013. gadā saistībā ar tēraudu vidēji tika sāktas aptuveni 77 izmeklēšanas, savukārt 2015.–2016. gadā šis vidējais rādītājs palielinājās līdz 117. 2018. gada februārī ASV bija spēkā 169 antidempinga un kompensācijas maksājuma rīkojumi tērauda jomā, kā arī 25 nepabeigtas izmeklēšanas, kuru rezultātā situācija attiecībā uz tērauda importu ASV varētu būt vēl ierobežojošāka (11). Tā kā ASV ir viena no pasaulē lielākajām tērauda importētājām valstīm (2016. gadā tā importēja aptuveni 13,1 % no pasaules tērauda importa), šo daudzo tirdzniecības aizsardzības instrumentu ietekme ir spēcīgi izjūtama visā pasaulē.

(35)

Treškārt, sakarā ar pašreizējo ilgstošo jaudas pārpalikumu pasaulē, nelikumīgie un ierobežojošie ASV 232. iedaļas pasākumi, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var izraisīt ievērojamas novirzes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmās uz Savienību. ASV ir aprēķinājušas, ka vienota tarifa noteikšana visiem ražojumiem saskaņā ar 232. iedaļas pasākumiem, nepiešķirot atbrīvojumu gandrīz nevienai valstij, varētu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu, kas atbilst 7 % no Savienības patēriņa (12). Savienības tirgus kopumā ir ļoti pievilcīgs tērauda ražojumu tirgus gan pieprasījuma, gan cenu ziņā. Daži no galvenajiem eksportētājiem uz ASV ir arī tradicionālie tērauda piegādātāji Savienībā, un nav šaubu, ka šīs un citas valstis, kuru eksportu un ražošanu ietekmēs ASV pasākumi un paredzamās novirzes tirdzniecības plūsmās, novirzīs savu eksportu uz Savienību. Pat iepriekš minēto tirdzniecības plūsmu daļēja novirze uz Savienību nenovēršami radīs jaunu cenu nospiešanu un samazinājumu ES tirgū, tādējādi samazinot cenu līdz līmenim, kas salīdzināms ar cenu līmeni 2016. gadā, un tas būtiski negatīvi ietekmēs Savienības tērauda ražošanas nozares rentabilitāti. Visbeidzot jāatzīmē, ka papildu importa pieaugums, kas varētu vēl vairāk pasliktināt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, varētu jo īpaši rasties no valstīm, uz kurām pašlaik neattiecas antidempinga/kompensācijas maksājumu pasākumi.

(36)	Līdz ar to iepriekš minēto neparedzēto notikumu rezultātā ir pieaudzis un turpinās krietni pieaugt tērauda imports Savienībā.

VI. NOPIETNA KAITĒJUMA DRAUDI

1. Savienības tērauda ražošanas nozares vispārējais stāvoklis

(37)

Lai formulētu provizorisko konstatējumu par to, vai ir pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei saistībā ar attiecīgo novērtējamo ražojumu Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 9. pantu un Regulas (ES) 2015/755 6. pantu ir pārbaudījusi attiecīgā ražojuma importa tendences attiecībā uz patēriņu, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu izmantojumu, noietu, tirgus daļu, cenām, rentabilitāti, krājumiem, peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE), naudas plūsmu un nodarbinātību no 2013. līdz 2017. gadam (līdz 2018. gada datu vākšanai).

(38)

Šī analīze tika veikta pasaules mērogā, kā arī atsevišķi par katru no 23 ražojumu kategorijām, kurās bija vērojams importa apjoma pieaugums (“novērtējamie ražojumi/ražojumu kategorijas”). Kā skaidrots iepriekš II sadaļā, Komisija uzskata, ka šāda vispārēja un visaptveroša analīze šajā izmeklēšanā ir atbilstīga, ņemot vērā savstarpējo saikni, mijiedarbību un konkurences līmeni starp dažādiem ražojumiem no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa.

(39)

Aplūkojot situāciju kopumā, Savienības patēriņš, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un attiecīgā tirgus daļa mainījās šādi:

(tūkstošos tonnu)	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
Patēriņš	144 908	152 146	157 236	163 100	166 244
Indekss 2013. g.= 100	100	105	109	113	115
Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū	125 808	129 261	129 542	132 717	134 542
Indekss 2013. g.= 100	100	103	103	105	107
Tirgus daļas (%)	86,8 %	85,0 %	82,4 %	81,4 %	80,9 %
Avots: Eurostat un nozares sniegtie dati.

(40)

Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam novērtējamo ražojumu patēriņš pastāvīgi pieauga katru gadu un kopumā – par 15 %. Palielinājās arī Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, bet daudz mazākā mērā nekā patēriņš Savienībā, proti, tikai par 7 %. Līdz ar to Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no pieaugošā pieprasījuma Savienībā un zaudēja tirgus daļu, kas no 86,8 % samazinājās līdz 80,9 %. Jānorāda, ka tajā pašā periodā imports palielinājās par 68 %.

(41)

Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības ražotājiem, ražošanas un ražošanas jaudas dinamika bija šāda:

tūkstošos tonnu	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
ES ražošanas apjoms	184 912	190 687	192 493	194 369	200 650
Indekss 2013. g.= 100	100	103	104	105	109
Ražošanas jauda	257 331	257 138	258 056	260 171	265 353
Indekss 2013. g.= 100	100	100	100	101	103
Jaudas izmantojums (%)	71,9 %	74,2 %	74,6 %	74,7 %	75,6 %
Avots: nozares sniegtie dati.

(42)	Ražošanas jauda no 2013. līdz 2017. gadam palielinājās par 3 %, taču tas ir mazāk nekā ražošanas apjoma pieaugums, proti, 9 %. Tādējādi jaudas izmantojuma rādītājs pieauga no 72 % līdz 76 %.

(43)

No 2013. līdz 2017. gadam to uzņēmumu krājumi, kuri sadarbojās, kopumā palielinājās par 20 %.

tūkstošos tonnu	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
Krājumi	11 006	11 896	12 391	12 117	13 222
Indekss 2013. g.= 100	100	108	113	110	120
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(44)

Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenu, rentabilitātes un naudas plūsmas dinamika bija šāda:

	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	673,5	652,8	616,9	572,9	681,5
Indekss 2013. g.= 100	100	97	92	85	101
Rentabilitāte	– 1,0 %	0,9 %	0,9 %	2,2 %	6,2 %
Naudas plūsma (miljonos EUR)	3 133	4 975	6 519	5 386	6 141
Indekss 2013. g.= 100	100	159	208	172	196
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(45)

No 2013. līdz 2016. gadam Savienības tirgū bija ievērojams cenu kritums – vienības pārdošanas cenas samazinājās par 15 %. Jānorāda, ka minētajā periodā imports ievērojami palielinājās. Tomēr vidējā vienības pārdošanas cena 2017. gadā pieauga un sasniedza līmeni, kas salīdzināms ar 2013. gadu. 2013.–2016. gadā rentabilitāte kopumā saglabājās ļoti zemā līmenī. Neraugoties uz ievērojamo cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozare tomēr varēja 2016. gadā samazināt ražošanas izmaksas tādā mērā, ka tā spēja gūt nelielu peļņu 2,2 % apmērā. 2017. gadā situācija uz laiku uzlabojās. No 2016. līdz 2017. gadam pārdošanas cenas palielinājās par gandrīz 20 % un sasniedza 2013. gada līmeni. Lai gan ražošanas izmaksas (izejvielas) pieauga, tomēr saglabājās zemākas nekā 2013. gadā, tādēļ Savienības ražošanas nozare sasniedza peļņas līmeni 6,2 % apmērā. Savienības ražošanas nozares kopējā naudas plūsma palielinājās par aptuveni 60 %.

(46)

Attiecībā uz nodarbinātību novērtējamo ražojumu Savienības ražotāji piecu gadu periodā zaudēja gandrīz 10 000 darbvietu.

	2013. g.	2014. g.	2015. g.	2016. g.	2017. g.
Nodarbinātība (pilnslodzes ekvivalents)	189 265	183 470	182 136	182 162	181 303
Indekss 2013. g.= 100	100	97	96	96	96
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

2. Situācija atsevišķu ražojumu kategoriju līmenī

(47)

Papildus vispārējai situācijas analīzei attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ko Komisija uzskata par piemērotu, lai novērtētu aizsargpasākumu nepieciešamību šajā izmeklēšanā, Komisija ir novērtējusi arī situāciju atsevišķu ražojumu kategoriju līmenī, lai apstiprinātu iepriekš minētās tendences sīkākā dalījumā.

(48)	Raugoties uz atsevišķām ražojumu kategorijām, situācija atšķiras, bet kopumā ir vērojamas tādas pašas tendences. III pielikumā ir sniegti ekonomikas rādītāji atsevišķi un sadalījumā pa ražojumu kategorijām.

(49)	Savienības patēriņš visās ražojumu kategorijās, izņemot divas, pēdējos piecos gados ir pieaudzis. Lai gan dažiem atsevišķiem ražojumiem šis pieaugums joprojām bija neliels (mazākais pieaugums bija 2 %), citiem tas bija daudz lielāks (lielākais pieaugums bija 169 %).

(50)	Pārdošanas apjomi 2013.–2017. gadā kopumā bija stabili vai dažos gadījumos nedaudz palielinājās, bet, izņemot trīs ražojumu kategorijas, tie nepalielinājās tik daudz kā ES patēriņš. Tādējādi piecu gadu periodā tirgus daļas samazinājās visiem ražojumiem, izņemot trīs.

(51)	Ražošanas apjoms, tāpat kā jaudas izmantojuma rādītājs, kopumā pieauga 18 no 23 atsevišķiem ražojumiem.

(52)

Attiecībā uz cenām laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam katra ražojuma cenas ievērojami samazinājās (izņemot vienu ražojumu, uz kuru attiecās antidempinga maksājumi minimālās importa cenas veidā). 2017. gadā vispārējās tērauda tirgus atgūšanās rezultātā, kā arī dažādu tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā, kas veikti cīņā pret negodīgu cenu politiku un subsidētu importu, cenas pieauga. Sešpadsmit ražojumu cenu līmenis 2017. gadā joprojām bija zemāks nekā 2013. gadā. Jānorāda, ka visos gados un visās ražojumu kategorijās vidējais importa cenu līmenis gandrīz sistemātiski bija zemāks par Savienības cenām.

(53)

Attiecībā uz peļņu līdz 2016. gadam visas ražojumu kategorijas tika pārdotas ar zaudējumiem vai ar ļoti samazinātu peļņu. Līdz 2017. gadam tikai septiņiem ražojumiem peļņas līmenis pieauga līdz līmenim, kas pārsniedz 6 %. Šie ražojumi ir nozīmīgi ES ražošanas apjoma ziņā, un sešiem no tiem pašlaik piemēro (nesen ieviestus) antidempinga vai kompensācijas maksājumu pasākumus. Jāņem vērā, ka šie pasākumi attiecas tikai uz dažām izcelsmes valstīm. Visi pārējie ražojumi tika pārdoti vai nu ar zaudējumiem (trīs ražojumi), vai tuvu peļņas slieksnim (13 ražojumi). Tiek uzskatīts, ka peļņas līmenis, kurš ir mazāks par 6 %, nav pietiekams, lai segtu ieguldījumus, kas nepieciešami darbības nodrošināšanai, jo vairākumā nesen veikto izmeklēšanu Komisija noteica, ka peļņas līmenis, kas ir pietiekams ieguldījumu segšanai, šajā nozarē ir 8 %. Attiecībā uz naudas plūsmu pusei no ražojumiem naudas plūsma 2013.–2017. gadā samazinājās, un sešiem ražojumiem naudas plūsma 2017. gadā bija pat negatīva. Peļņa no ieguldītā kapitāla (ROCE) 2013.–2016. gadā saglabājās zema, bet pēc tam lielākajā daļā ražojumu kategoriju palielinājās, lai gan pieciem ražojumiem ROCE 2017. gadā joprojām bija negatīva.

(54)	Krājumi palielinājās 17 ražojumu kategorijās. Attiecīgajā periodā tie samazinājās tikai piecās ražojumu kategorijās, un vienā ražojumu kategorijā tie saglabājās nemainīgā līmenī.

(55)

Iepriekš izklāstītā analīze apstiprina, ka stāvoklis Savienības tērauda ražošanas nozarē 2013.–2016. gadā ievērojami pasliktinājās. Tas izpaudās kā tirgus daļu samazināšanās un ievērojams cenu kritums, kas nozarei neļāva gūt labumu no zemākām izejvielu izmaksām. Šīs tendences bija vērojamas gan globālā, gan atsevišķu ražojumu līmenī. 2017. gadā situācija daļēji uzlabojās. Lai gan daudzās ražojumu kategorijās joprojām nav sasniegts ilgtspējīgas peļņas līmenis, situācija dažās kategorijās ir uzlabojusies, visticamāk, nesen ieviesto antidempinga un kompensācijas pasākumu rezultātā. Tāpēc kopumā un attiecībā uz atsevišķām ražojumu kategorijām tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā situācijā un ir neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu, jo īpaši tad, ja 232. iedaļas darbības rezultātā imports no valstīm, uz kurām attiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tiek aizstāts ar citu importu, ko novirza no ASV tirgus.

(56)

Tas, piemēram, parasti attiecas uz 1., 2. un 4. ražojumu kategoriju, kas ir svarīgas gan Savienības pieprasījuma ziņā, gan arī tāpēc, ka šīs ražojumu kategorijas (jo īpaši 1. un 2. kategorija) izmanto kā izejvielu citu tērauda izstrādājumu ražošanai. Attiecībā uz 1., 2. un 4. ražojumu kategoriju finanšu situācija 2016. gadā bija negatīva, bet 2017. gadā tā kļuva pozitīva pēc antidempinga un kompensācijas pasākumu ieviešanas pret vairākām valstīm, piemēram, cita starpā pret Ķīnu un Krieviju. Taču imports no šīm valstīm nesen daļēji tika aizstāts ar importu no Indijas, Korejas un Turcijas, turklāt abas pēdējās minētās valstis ir arī ievērojami piegādātāji uz ASV. 2018. gada pirmajā ceturksnī, proti, pirms pasākumu noteikšanas ASV, imports Savienībā jau ir pieaudzis attiecībā uz 1. ražojumu kategoriju salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo ceturksni, un šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar importu no Turcijas.

(57)	Iespējams, ka turpmāks tērauda importa pieaugums Savienībā neļaus Savienības ražošanas nozarei, kas vēl nav pilnībā atguvusies, gūt labumu no neseno tirdzniecības aizsardzības pasākumu pozitīvās ietekmes.

3. Nopietna kaitējuma draudi

(58)	Komisija 2016. gada marta paziņojumā “Tērauda rūpniecība” (13) secināja, ka Eiropas tērauda nozare saskaras ar vairākām smagām problēmām, kuras pastiprina ražošanas jaudas pārpalikums pasaulē, straujš eksporta pieaugums un līdz šim nepieredzēta negodīgas tirdzniecības prakses izplatība.

(59)

Vienlaikus, lai novērstu negodīgās importa tirdzniecības radīto kaitējumu, Savienība ir noteikusi vairākus antidempinga un kompensācijas pasākumus pret tērauda ražojumu importu. Kopumā pašlaik ir vismaz 19 antidempinga vai kompensācijas pasākumi pret tādu 14 ražojumu kategoriju, uz kurām attiecas izmeklēšana, negodīgu importu no dažādām valstīm. Izmeklēšanas periodā, proti, 2013.–2017. gadā, vēl 13 jaunu izmeklēšanu gaitā tika konstatēts, ka ES tērauda ražošanas nozarei ir nodarīts (vienā gadījumā – draud tikt nodarīts) būtisks kaitējums, ko radījusi negodīga tirdzniecības prakse.

(60)

Kā minēts 55. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā situācijā un nav aizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. Nesenais ASV lēmums neizslēgt ES eksportu no 232. iedaļas pasākumu darbības jomas, visticamāk, samazinās Savienības ražotāju spēju eksportēt ražojumus uz ASV, un tie kļūs vēl neaizsargātāki.

(61)

Tērauda imports ir ievērojami pieaudzis, un 2017. gadā tā apjoms joprojām bija liels. Turpmāks importa pieaugums 2018. gadā, jo īpaši no tām valstīm vai eksportētājiem, uz kuriem neattiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, visticamāk, neļaus ražošanas nozarei pilnībā atgūties un gūt labumu no šiem pasākumiem. Savienības tērauda ražošanas nozare patiešām joprojām tiek uzskatīta par neaizsargātu pret turpmāku importa pieaugumu.

(62)	Ja netiks ieviesti pagaidu aizsardzības pasākumi, ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums.

(63)	Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 9. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2015/755 6. panta 3. punktu Komisija ir pārbaudījusi eksporta uz Savienību pieauguma tempu un iespējamību, ka pieejamā jauda tiks izmantota eksportam uz Savienību.

(64)

Pirmkārt, kā secināts iepriekš, imports uz Savienību 2013.–2017. gadā ievērojami pieauga, proti, par 68 % kopumā. Lai gan pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2016. gadam, turpmākajā periodā imports turpināja pieaugt, lai arī lēnākā tempā. Kā norādīts 37. un 82. apsvērumā attiecībā uz kritiskiem apstākļiem, 2018. gada pirmajā ceturksnī imports atkal ievērojami palielinājās par gandrīz 10 %. Tāpēc importa pieauguma temps ir ievērojams.

(65)	Otrkārt, sakarā ar pašreizējo vispārējo jaudas pārpalikumu dažādās valstīs, sagaidāms, ka ierobežojošie ASV 232. iedaļas pasākumi, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var izraisīt novirzes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmās uz Savienību.

(66)	ASV paziņoja par savu nodomu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu un tādēļ 2018. gada martā noteica papildu ievedmuitu 25 % apmērā ļoti daudzu tērauda ražojumu importam. Tērauda apjoms, kas vairs netiks eksportēts uz ASV, nenovēršami tiks novirzīts uz citām trešām valstīm.

(67)

Daži galvenie eksportētāji uz ASV ir arī tradicionālie tērauda piegādātāji Savienībā. Visticamāk, šīs un citas valstis lielā mērā gribēs novirzīt savu eksportu uz Savienību. Savienības tirgus patiešām kopumā ir pievilcīgs tērauda ražojumu tirgus gan pieprasījuma, gan cenu ziņā. Faktiski ES, kas ierindojas uzreiz aiz Ķīnas, bet pirms ASV, ir viens no galvenajiem tērauda tirgiem, kur pēdējos gados ir palielinājies pieprasījums, un cenas nu ir sasniegušas iepriekšējo līmeni.

(68)	Šajā kontekstā importa pieplūduma izraisīts ievērojams piedāvājuma palielinājums Savienības tirgū radīs vispārēju lejupvērstu cenu spiedienu, kā rezultātā cenu līmenis būtu salīdzināms ar 2016. gadu, un tas būtiski negatīvi ietekmēs Savienības tērauda ražošanas nozares rentabilitāti.

4. Secinājumi

(69)

Ņemot vērā šos apstākļus un pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts: lai gan Savienības tērauda ražošanas nozare 2017. gadā dažās ražojumu kategorijās ir daļēji atguvusies, jo īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā, attiecībā uz lielāko daļu novērtējamo ražojumu kategoriju finanšu stāvoklis joprojām ir daudz sliktāks par ilgtspējīgu līmeni, tāpēc Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret turpmāku importa pieplūdumu. Līdz ar to Komisija secina, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi 23 novērtējamām ražojumu kategorijām.

VII. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Importa pieaugums

(70)	Komisija, pamatojoties uz turpmāk minēto, provizoriski konstatē, ka pastāv cēloņsakarība starp novērtējamā ražojuma importa pieaugumu, no vienas puses, un nopietna kaitējuma draudiem, no otras puses.

(71)	Vispirms tiek atgādināts, ka ražojumi, ko ražo Savienības ražotāji, ir līdzīgi attiecīgajiem ražojumiem vai tieši konkurē ar tiem. Tiem ir vienādas pamatīpašības, vienāds lietojums, un tie tiek pārdoti, izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus, kā arī ļoti konkurē cenas ziņā.

(72)	Kā paskaidrots IV. un VI iedaļā, Savienības ražotāji ir zaudējuši tirgus daļu un piedzīvojuši ievērojamu cenu spiedienu, tādēļ peļņas līmenis ir negatīvs vai neilgtspējīgs. Attiecībā uz dažiem ražojumiem pastāv nenovēršama kaitējuma draudi, neraugoties uz to, ka ražotāju stāvoklis ir uzlabojies.

(73)

No 2013. līdz 2017. gadam attiecīgo ražojumu imports ievērojami palielinājās, kā rezultātā tika zaudētas Savienības tirgus daļas, jo cenu līmenis bija zemāks nekā ES ražotāju cenu līmenis. Importa tirgus daļa kopumā pieauga no 12,2 % līdz 17,6 %, un importa cenas gandrīz sistemātiski saglabājās zemākas par katra atsevišķa Savienības ražošanas nozares ražojuma pārdošanas cenām.

(74)

Cēloņsakarība starp importa pieaugumu un Savienības ražotāju situāciju bija īpaši izteikta 2013.–2016. gadā, kad imports par zemām cenām sasniedza maksimumu (+ 62 %) un ES ražotāju cenas samazinājās par 15 %. 13. kategorijai cenu samazinājums sasniedza pat 20 %, bet 1. un 3. kategorijai tas bija attiecīgi 19 % un 18 %. Tā rezultātā Savienības līdzīgo ražojumu ražotāji strādāja vai nu ar zaudējumiem, vai ļoti tuvu peļņas slieksnim. 2017. gadā imports apjoms saglabājās augstā līmenī un turpināja samazināt cenas, neraugoties uz vispārējo cenu kāpumu. ES cenas pieauga, bet ne līdz pietiekamam līmenim vairākiem ražojumiem, kas joprojām tika pārdoti ar zaudējumiem vai samazinātu peļņu.

(75)

Neraugoties uz to, ka dažām ražojumu kategorijām peļņa sasniedza iepriekšējo līmeni, tās joprojām ir neaizsargātā situācijā. Pamatojoties uz notikumu gaitu iepriekšējos gados, šīs ražojumu kategorijas ir īpaši jutīgas pret cenu spiedienu, un turpmāks importa par zemām cenām pieaugums būtiski negatīvi ietekmēs šo ražojumu stāvokli.

(76)	Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka ierobežojošie pasākumi, ko ASV ieviesa saskaņā ar Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var radīt nopietnu, nenovēršanu kaitējumu Savienības ražotājiem.

(77)	Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka attiecībā uz 23 novērtētajām ražojumu kategorijām pastāv cēloņsakarība starp importa pieaugumu, spiedienu uz Savienības tērauda tirgus cenām un nopietnu kaitējumu Savienības ražotājiem.

2. Citi zināmi faktori

(78)	Lai pārliecinātos, ka nopietnais kaitējums nav saistīts ar citiem faktoriem, izņemot importa pieaugumu, Komisija ir veikusi sākotnējo analīzi, lai noteiktu, vai citi faktori varētu būt veicinājuši Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu.

(79)	Tika konstatēts, ka sava loma ir bijusi pasaules mēroga jaudas pārpalikumam, jo tas ir veicinājis lētu importu Savienībā. Pieauga attiecīgo tērauda ražojumu patēriņš, un tāpēc tas nevarēja vājināt cēloņsakarību.

(80)

Komisija arī izvērtēja, vai nopietnu kaitējumu varētu būt radījis attiecīgo ražojumu imports no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm. EEZ līguma starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un EEZ valstīm (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina), no otras puses, rezultātā Savienība ir izveidojusi ciešu ekonomisko integrāciju ar EEZ valstu tirgiem, kā arī ar attiecīgo preču ražošanas nozarēm. Ražošanas nozare šajos tirgos ir nobriedusi un piesātināta, tāpēc tiek uzskatīts, ka aizsargpasākumu neattiecināšanai uz EEZ valstu izcelsmes ražojumiem būs maza ietekme uz ražojumu importa apjomu vai tās nebūs vispār. Lai gan imports no šīm valstīm patiešām ir veicinājis importa pieaugumu dažās ražojumu kategorijās (kopējais imports no šīm valstīm ir palielinājies aptuveni par 9 %), šā importa daļa kopējā importa apjomā ir neliela (imports no EEZ veido aptuveni 1,5 % no kopējā importa, un tās attiecīgā kopējā tirgus daļa ir 0,3 %). Turklāt EEZ valstis tradicionāli ir mazie attiecīgā ražojuma piegādātāji ASV, kas nozīmē, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risks provizoriski tika noteikts kā neliels. Tādējādi, ņemot vērā tradicionāli nelielo piegāžu apjomu ASV, ražošanas nozares briedumu EEZ tirgos un ar to saistīto nelielo noviržu tirdzniecības plūsmās risku, Komisija uzskata, ka attiecīgo ražojumu imports no EEZ valstīm tikai pavisam nedaudz varētu būt veicinājis nopietna kaitējuma draudus vai nav tos veicinājis vispār.

(81)

Līdz ar to Komisija nav konstatējusi citus faktorus, kas varētu vājināt cēloņsakarību starp importa pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu. Neraugoties uz to, atlikušajā izmeklēšanas laikā tiks veikta sīkāka visu citu tādu faktoru pārbaude, kuri ir veicinājuši vai varētu būt veicinājuši kaitējumu.

VIII. KRITISKA SITUĀCIJA

(82)

Kā norādīts iepriekš, Savienības tērauda ražotāji kopumā ir nonākuši kaitējuma draudu situācijā, un nopietns kaitējums viennozīmīgi ir nenovēršams. Dažās atsevišķās ražojumu kategorijās jau ir pazīmes, kas norāda uz būtisku kaitējumu. Turpmāks importa pieaugums, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmēs nozares ekonomisko stāvokli kopumā.

(83)	Komisija ir pārbaudījusi, vai pastāv kritiski apstākļi, kuru dēļ kavēšanās varētu radīt tādu kaitējumu, ko būtu grūti labot. Jo īpaši tika pārbaudīts, vai imports nesenākajā pagātnē ir turpinājis pieaugt.

(84)	Tērauda ražojumu importa apjoma salīdzinājums 2018. gada pirmajā ceturksnī un 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina, ka 18 no 23 ražojumu kategorijām imports palielinājās par 26 %. Šis importa pieaugums ir krietni ievērojamāks nekā 2016.–2017. gadā, kad tas bija aptuveni 2 % apmērā.

(85)

Saskaņā ar 232. iedaļu 2018. gada 23. martā tērauda ražojumiem tika ieviesti tarifi 25 % apmērā. Šajā posmā nav iespējams pilnībā novērtēt ASV pasākumu ietekmi uz novirzēm tirdzniecības plūsmās. Tomēr importa pieaugumu Savienībā 2018. gada pirmajā ceturksnī varētu uzskatīt par to ietekmes prognozi, un tas varētu sniegt labu priekšstatu par to, kā Savienības importa situācija turpmāk varētu attīstīties pēc ASV pasākumu noteikšanas.

(86)

ASV 2018. gada 30. maijā arī nolēma, ka 232. iedaļas pasākumi būtu jāīsteno pret Savienību, Meksiku un Kanādu. Komisija uzskata, ka šis ir vēl viens kritisks elements, jo tas ne tikai ierobežo Savienības eksportu, bet arī palielina risku, ka tirdzniecības plūsmas novirzīsies no divām citām svarīgām tērauda ražotājvalstīm.

(87)	Ņemot vērā nozares neaizsargātību un neseno importa pieaugumu, turpmāks tērauda ražojumu pārmērīgs piedāvājums Savienības tirgū un no tā izrietošais spiediens uz cenām neapšaubāmi nopietni ietekmēs Savienības ražotāju stāvokli.

(88)

Tādēļ Komisija uzskata – ņemot vērā reālo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku un turpmākus ierobežojumus attiecībā uz nozīmīgu tērauda ražotājvalstu importu ASV, pastāv kritiski apstākļi, kuru dēļ jebkāda kavēšanās pagaidu aizsargpasākumu pieņemšanā varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti labot. Tādēļ Komisija secina, ka pagaidu aizsargpasākumi būtu jāpieņem nekavējoties.

IX. SAVIENĪBAS INTERESES

(89)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 16. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu konstatējumu par nopietna kaitējuma draudiem, nepastāv citi pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pagaidu pasākumus. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu, tostarp Savienības ražotāju, importētāju un lietotāju, intereses.

(90)

Savienības ražošanas nozarē ir aptuveni 40 ražotāji, kas atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un 2013.–2017. gadā saistībā ar 25 ražojumiem tieši nodarbināja vairāk nekā 180 000 cilvēku. Ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare saskaras ar nopietna kaitējuma draudiem, ko rada importa pieaugums. Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozare nav guvusi labumu no patēriņa pieauguma un tās ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila un neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. Tērauda ražošanas nozares stratēģiskā nozīme jau sen ir atzīta (14). Savienības interesēs ir uzturēt veselīgu un konkurētspējīgu tērauda ražošanas nozari. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja pasākumi netiks veikti, gan cenas, gan Savienības ražotāju tirgus daļa turpinās samazināties, kā rezultātā samazināsies ražošana, pieaugs finansiālie zaudējumi un samazināsies nodarbinātības līmenis gan tērauda ražošanas nozarē, gan ar to saistītajās nozarēs. Piemērojot pagaidu aizsargpasākumus, pagaidu kārtā tiks labots nopietnais kaitējums un atvieglota Savienības ražošanas nozares pielāgošanās.

(91)

Lietotāji un importētāji kopumā vēlas, lai tērauda cena būtu pēc iespējas zemāka, un ir skaidrs, ka cenas būtu zemākas, ja pasākumi netiktu ieviesti. Tomēr arī viņu interesēs ir saglabāt konkurētspējīgu un dzīvotspējīgu Savienības tērauda ražošanas nozari, kas spēs apmierināt viņu vajadzības nākotnē.

(92)

Šajā sakarā vairākas izmeklēšanā iesaistītās ieinteresētās personas apgalvoja, ka pagaidu aizsargpasākumu noteikšana nebūtu Savienības interesēs. Tās apgalvo, ka pasākumi gandrīz noteikti izraisītu piedāvājuma trūkumu un tādējādi nodrošinātu, ka Savienības ražošanas nozare kļūst spēcīgāka, lai izdarītu spiedienu uz cenām. Tās arī apgalvoja, ka piegādes avoti jau ir ierobežoti, piemērojot antidempinga un kompensācijas pasākumus, un ka ražojumiem, kuri nav pieejami no Savienības ražotājiem, nav pieejami pietiekamā apjomā vai ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām, aizsargpasākumi nav jāpiemēro.

(93)

Lai panāktu pareizu līdzsvaru starp dažādajām leģitīmajām interesēm un tā kā nopietna kaitējuma draudi šajā gadījumā galvenokārt ir saistīti ar novirzēm tirdzniecības plūsmās, Komisija uzskata, ka aizsargpasākumiem vajadzētu būt izstrādātiem tā, lai saglabātu vēsturisko importa līmeni, un ka tie būtu jāpiemēro tikai importam, kas pārsniedz šo līmeni. Šajā sakarā tarifa likmes kvotu sistēma, kas nerada nekādus šķēršļus tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, garantē to, ka aizsargpasākumi atbilst Savienības interesēm. Šāds pasākumu veids novērstu noviržu tirdzniecības plūsmās negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari un tajā pašā laikā saglabātu tradicionālos tirdzniecības piegādes avotus un efektīvu konkurenci tērauda tirgū.

(94)

Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka risks, ka pieņemtais pasākums izraisīs piedāvājuma trūkumu vai cenu kāpumu, nav būtisks. Tāpat arī apgalvojums, ka dažām konkrētām ražojumu kategorijām aizsargpasākumi nav jāpiemēro, jo tie nav pieejami no Savienības ražotājiem, nav pieejami pietiekamā apjomā vai ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām, būtu jānoraida, jo tiek garantētas tradicionālās tirdzniecības plūsmas.

(95)	Tāpēc attiecībā uz līdzsvaru Komisija provizoriski secina, ka Savienības interesēs ir pieņemt pagaidu aizsargpasākumus (konkrēti – tarifa palielinājuma veidā), ko piemēros ārpus tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, pamatojoties uz ražojumu kategorijām.

X. SECINĀJUMI UN PAGAIDU PASĀKUMU PIEŅEMŠANA

1. Pagaidu pasākumu pieņemšana

(96)

Tika provizoriski secināts, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi 23 novērtējamām ražojumu kategorijām un ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums. Ņemot vērā kritiskos apstākļus, tiek uzskatīts, ka pirms pašreizējās izmeklēšanas pabeigšanas būtu jāveic pagaidu aizsargpasākumi, lai novērstu tādu kaitējumu ES tērauda ražošanas nozarei, ko būtu grūti labot.

2. Pasākumu veids un līmenis

(97)

Lai izvēlētos piemērotu pasākumu veidu, Komisija ņēma vērā trīs turpmāk minētos elementus. Pirmkārt, iespējams, ka tiks nodarīts nopietns kaitējums Savienības tērauda ražošanas nozarei kopumā, jo 232. iedaļas pasākumu rezultātā tērauda eksports uz ASV tiks novirzīts uz ES. Otrkārt, tiek uzskatīts, ka jāsaglabā Savienības tirgus atvērtība un tradicionālā importa plūsma. Faktiski par galvenajiem draudiem tērauda ražošanas nozares stāvoklim tiek uzskatīts importa pārpalikums, kas pārsniedz šīs tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Visbeidzot, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 7. panta 2. punktu un Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 6. pantu, pagaidu pasākumiem vajadzētu būt tarifu pasākumiem.

(98)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskata – kā minēts 93. apsvērumā, pagaidu aizsargpasākumi būtu jānosaka kā tarifa likmes kvotas, kuras pārsniedzot, būs jāmaksā papildu nodoklis. Lai visiem tradicionālajiem piegādātājiem nodrošinātu piekļuvi Savienības tirgum, šādas tarifa likmes kvotas būtu jānosaka, balstoties uz gada importa vidējo apjomu 2015., 2016. un 2017. gadā. Tā kā tarifa likmes kvotas būs spēkā 200 kalendārās dienas, kvotas būtu jānosaka kā attiecīga proporcija pret gada rādītājiem.

(99)

Papildu nodokļa likme, kas jāmaksā, ja kvotas ir pārsniegtas, būtu jānosaka tādā līmenī, kas atbilst mērķim novērst nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā secinājumus par nopietna kaitējuma draudiem un to, ka nopietns kaitējums galu galā vēl nav nodarīts, Komisija uzskata, ka kaitējuma starpības aprēķināšana, pamatojoties uz aprēķināto vidējo kaitējumu neradošo cenu par tonnu Savienības ražošanas nozares ražojumu visnesenākajā periodā, nešķiet atbilstīga.

(100)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija drīzāk uzskata, ka ir lietderīgāk īstenot uz nākotni vērstu pieeju un aplēst nodokļa līmeni, kas vajadzīgs, lai novērstu to, ka tad, kad kvotu limits būs sasniegts, importa apjoms pārsniegs tradicionālo tirdzniecības plūsmu līmeni un nodarīs nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(101)

Šajā sakarā Savienības ražošanas nozare ir iesniegusi divas savstarpēji papildinošas pietiekami atturoša tarifa aprēķināšanas metodes, ko Komisija uzskata par piemērotām šajā nolūkā – pirmais ir Savienības tērauda tirgus daļēja līdzsvara modelis, bet ar otro metodi aprēķina tērauda ražojumu bruto segumu.

(102)

Daļēja līdzsvara modelis ir pieprasījuma un piedāvājuma vienādojumi, kas pievēršas vienai ekonomikas daļai un piemēro ceteris paribus pieņēmumu pārējām ekonomikas daļām. Tajā arī pieņem, ka analizētā scenārija makroekonomiskā ietekme nav pietiekami liela, lai ietekmētu makroekonomisko rādītāju kopumu, piemēram, kopējo algu līmeni ekonomikā.

(103)

Savienības ražošanas nozares ierosinātā modeļa pamatā ir publiski pieejams kods, kas tiek programmēts un risināts izklājlapu programmā. Daļēja līdzsvara modeļi kopumā ir standarta instruments, ko tirdzniecības politikas analīzei izmanto izmeklēšanas iestādes, tostarp Komisija.

(104)

Šajā modelī, tāpat kā vairumā citu, piemēro tā dēvēto Armingtona pieņēmumu, ka dažādas izcelsmes ražojumi ir nepilnīgi aizstājēji. Modelī tiek aplūkots tikai Savienības tirgus, izmantojot piedāvājuma funkciju gan Savienības iekšzemes piedāvājumam, gan importa piedāvājumam no valstīm, uz kurām attiecas aizsargpasākumi, gan importa piedāvājumam no valstīm, uz kurām aizsargpasākumi neattiecas. Visbeidzot, tajā izmanto Savienības pieprasījuma funkciju, lai atkarībā no vispārējā cenu līmeņa noteiktu pieprasījumu pēc tērauda kopējā līmenī, un sadala to atbilstoši ražojumu no trim minētajiem piedāvājuma avotiem relatīvajām cenām. Pēdējo minētais process balstās uz tā dēvēto Armingtona elastīgumu, proti, ekonomiskajiem rādītājiem, kas raksturo ražojumu no dažādām izcelsmes valstīm aizstāšanas elastīgumu, kas dažādiem ražojumu veidiem un dažādiem tirgiem ir atšķirīga.

(105)

Modelī izmantotie dati ir iegūti no EUROFER un Eurostat. Dati par Armingtona elastīgumu un piedāvājuma un pieprasījuma elastīgumu ir iegūti no vispāratzītiem avotiem, piemēram, ASV ITC un Globālās tirdzniecības analīzes projekta (“GTAP”). Dati no minētajiem avotiem liecina, ka Armingtona elastīgums ir 3,75, pieprasījuma elastība ir – 0,5, un piedāvājuma no minētajiem trim avotiem elastīgums ir 4.

(106)

Tā kā runa ir par modeli, kas attiecināms uz vienu valsti, ir jāpieņem tieši un netieši pieņēmumi, jo īpaši attiecībā uz ASV tērauda tirgu un to pasākumu ietekmi, kas noteikti, pamatojoties uz 232. iedaļu.

(107)

Pirmkārt, tiek pieņemts, ka šo pasākumu mērķis būs sasniegts, proti, no ASV tirgus tiks izstumts to valstu pašreizējais eksports, uz kurām attiecas 232. iedaļas pasākumi. Nākamajā posmā attiecībā uz katru ražotājvalsti, kas pašlaik eksportē uz ASV, aprēķina šā izstumtā eksporta daļu, kas tiks novirzīta uz ES tirgu; šajos aprēķinos ņem vērā četrus dažādus kritērijus, piemērojot svērumu: attālums līdz Savienībai, tādu valstu esamība reģionā, kas spēj absorbēt novirzīto eksportu, tādu valstu esamība reģionā, kurās ir ievērojams jaudas pārpalikums, un valstī spēkā esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar šo aprēķinu 72 % no pašreizējā ASV tērauda importa tiks novirzīti uz ES tirgu, kas atbilst 55 % no kopējā tērauda importa Savienībā 2017. gadā. Turklāt tiek pieņemts, ka šis papildu imports izstums Savienības ražošanu tādā pašā apjomā.

(108)

Modelis ir precizēts ar iepriekš minētajiem rādītājiem un tirgus datiem, kas koriģēti, ņemot vērā iepriekšējos divos apsvērumos minētos pieņēmumus. Pēc tam šo modeli risina, eksperimentālā veidā izmantojot dažāda apmēra Savienības ārpuskvotu aizsardzības tarifu. Modeļa rezultāti paredz – ja tarifs tiks noteikts 25 % apmērā, importa apjoms būs par 19 % lielāks nekā pārskata periodā (2015.–2017. gadā). Ja tarifs būtu 32 %, importa apjoms joprojām būtu par 10 % lielāks nekā pārskata periodā. Savukārt tarifs 41 % apmērā mazinātu importu līdz 2015.–2017. gada līmenim.

(109)

Makroekonomiskās tirdzniecības modeļa rezultāti ir papildināti ar vairākām mikroekonomikas simulācijām attiecībā uz 12 dažādu novērtējamo ražojumu kategoriju tipisku bruto segumu. Analīzes pamatā ir pieņēmums, ka cenu krituma gadījumā ražotāji turpinās pilnībā izmantot savu ražošanas jaudu un eksportēt uz Savienību, ja vien tiek segtas mainīgās izmaksas. Starpību starp pārdošanas cenu un mainīgajām izmaksām dēvē par bruto segumu. Citiem vārdiem sakot, ražotājs turpinās ražot, ja vien bruto segums nekļūs negatīvs. Šajā analīzē katrai no 12 novērtējamajām ražojumu kategorijām ir noteikta cena Savienībā pēc izkraušanas, pie kuras eksportētāju uz ES bruto segums būs pilnībā izsmelts. Tad starpībai starp šo cenu un kaitējumu neradošo iekšzemes cenu Savienības tirgū vajadzētu būt ārpuskvotas tarifam, kas nepieciešams, lai Savienības tirgū garantētu kaitējumu neradošu cenu līmeni.

(110)

Analīzē izmantots izejvielu cenu grozs, pamatojoties uz Metal Bulleting publiskiem indeksiem, Ķīnas uzņēmumu mainīgajām izmaksām no CRU datubāzes un pieņemtajām pārvadāšanas izmaksām starp Ķīnu un ES – 60 USD apmērā par tonnu, kas tiek uzskatītas par piesardzīgām aplēsēm. Jāsecina, ka bruto segumam un tādējādi nepieciešamajiem atturošiem ārpuskvotas tarifiem jābūt 19–45 % apmērā ar mediānu 34 %, kas būtībā apstiprina daļējā līdzsvara modelī noteikto ārpuskvotas tarifa apmēru.

(111)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka pagaidu ārpuskvotas tarifs 25 % apmērā būtu pietiekams, lai novērstu būtiska kaitējuma rašanos. Šis tarifs – zemāks par 32 %, kas izriet no modeļa, saskaņā ar kuru tiek nodrošināta tradicionālā tirdzniecība plus importa plūsmas pieaugums 10 % apmērā – atspoguļo piesardzīgu pieeju, ņemot vērā Savienības intereses, kamēr pirms galīgo pasākumu noteikšanas nav saņemti komentāri no ieinteresētajām personām pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas un nav veikts rūpīgāks pētījums par importa dinamiku.

3. Kvotu pārvaldība

(112)

Labākais veids, kādā nodrošināt tarifa kvotu optimālu izmantošanu, ir piešķirt tās hronoloģiskā secībā atbilstoši datumiem, kuros pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kā paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (15). Visiem importētājiem Savienībā būtu jānodrošina vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve kvotām. Šis pārvaldības veids prasa dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību.

(113)

Tiesības importēt preces no jaunattīstības valstīm, uz kurām tarifa kvotas nav jāattiecina, ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tādēļ būtu jāpiemēro pašlaik Savienībā spēkā esošie nepreferenciālas izcelsmes noteikšanas kritēriji.

(114)

Lai varētu turpināt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, pagaidu pasākumu nolūkā katrai ražojumu kategorijai, attiecībā uz kuru ar šo regulu nosaka pagaidu pasākumus, tiks noteikta īpaša kvota neatkarīgi no ražojuma izcelsmes valsts. Turpmākajā izmeklēšanā tiks noteikts, vai ir vēlams piešķirt kvotas pa eksportētājvalstīm, lai nodrošinātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas no šīm valstīm un ņemot vērā pagaidu pasākumu ietekmi. Jo īpaši Komisijai būs jāņem vērā pašlaik spēkā esošo antidempinga un kompensācijas pasākumu potenciālā ietekme uz kvotu piešķiršanu un izmantošanu katrai valstij.

4. Piemērojamie antidempinga un kompensācijas pasākumi

(115)

Pēc tam, kad ir sasniegts apjoms, kuram saskaņā ar kvotām nepiemēro nodokli, tiek piemēroti aizsargpasākumi.

(116)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka daudzām ražojumu kategorijām jau noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu apvienojums ar aizsargpasākumiem attiecībā uz to pašu ražojumu importu radītu nevēlami pārmērīgu apgrūtinājumu dažiem ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt uz ES, kā dēļ tiem var tikt liegta pieeja Savienības tirgum.

(117)

Attiecībā uz 12 tērauda ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas pašreizējie pagaidu aizsargpasākumi, dažām izcelsmes valstīm pašlaik piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus. Tāpēc ir jāizvērtē, vai minēto pasākumu kumulēšana ar aizsargpasākumiem neradītu lielāku ietekmi, nekā būtu vēlams (16). Lai izvairītos no “divkāršas aizsardzības” piemērošanas, gadījumā, ja ir pārsniegta tarifa kvota, esošie antidempinga un kompensācijas maksājumi tiks pārtraukti vai samazināti, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu kopējā ietekme nepārsniedz aizsargpasākuma vai antidempinga/kompensācijas maksājumu augstāko līmeni.

5. Ilgums

(118)

Pagaidu pasākumi būtu jāpiemēro 200 kalendārās dienas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

XI. DAŽU VALSTU IZSLĒGŠANA NO PAGAIDU PASĀKUMU DARBĪBAS JOMAS

(119)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām pagaidu pasākumi nebūtu jāpiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, ja tās daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Savienībā importēto ražojumu.

(120)

Komisijas sākotnējais konstatējums liecina, ka konkrētu jaunattīstības valstu izcelsmes attiecīgo ražojumu kategorijas atbilst prasībām iepriekš minētās atkāpes izmantošanai. IV pielikumā (Ražojumu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi) ir norādītas jaunattīstības valstis šīs regulas mērķiem. Tajā arī attiecībā uz katru no 23 ražojumu kategorijām ir norādītas jaunattīstības valstis, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi. Komisija uzskata, ka šajā posmā ir lietderīgi aprēķināt importa apjomu no jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz katru ražojumu kategoriju, jo tarifa likmes kvotas arī nosaka, balstoties uz katras kategorijas tradicionālajām tirdzniecības plūsmām atsevišķi. Tas neskar turpmākos lēmumus par to, vai valsti var uzskatīt par jaunattīstības valsti.

(121)

Kā izklāstīts 80. apsvērumā, ņemot vērā tirgu ciešo integrāciju ar EEZ dalībvalstīm, kopējos rādītājus par importu no šīm valstīm un zemo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku, Komisija uzskata, ka Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes novērtējamajiem ražojumiem šī regula nebūtu jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo uz 200 dienām no šīs regulas stāšanās spēkā atver tarifa kvotas katras no I pielikumā uzskaitītajām 23 ražojumu kategorijām importam Savienībā.

2. Tarifa kvotas ir norādītas V pielikumā (ar atsauci uz attiecīgajiem KN kodiem).

3. Ja attiecīgā tarifa kvota ir izsmelta vai ja uz ražojumu kategorijām neattiecas attiecīgā tarifa kvota, iekasē papildu nodokli ar likmi 25 %. Minēto papildu nodokli piemēro importētā ražojuma muitas vērtībai.

2. pants

1. Jebkura ražojuma, uz kuru attiecas šī regula, izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi.

2. Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Tarifa kvotas pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantā.

4. pants

Regulas 1. pantā minēto tādu ražojumu kategoriju importu, kuras dienā, kad stājas spēkā šī regula, jau ir ceļā uz Savienību un kuru galamērķi nevar mainīt, neattiecina uz tarifa kvotām, tām nepiemēro 1. pantā paredzēto papildu nodokli un tās var laist brīvā apgrozībā.

5. pants

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.

6. pants

1. Ievērojot 2. punktu, I pielikumā minēto 23 ražojumu kategoriju importam, kuru izcelsme ir kādā no jaunattīstības valstīm, kā noteikts IV pielikumā, nepiemēro tarifa kvotas un 1. pantā minēto papildu nodokli.

2. Attiecībā uz katru no 23 ražojumu kategorijām IV pielikumā noteiktas izcelsmes jaunattīstības valstis, kurām piemēro 1. pantā paredzētos pasākumus.

7. pants

Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem nepiemēro 1. pantā paredzētos pasākumus.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(3) OV C 111, 26.3.2018., 29. lpp.

(4) OV C 225, 28.6.2018., 54. lpp.

(5) Iepriekšējas uzraudzības pasākumi tika pieņemti 2018. gada aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/670 (2016. gada 28. aprīlis), ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs (OV L 115, 29.4.2016., 37. lpp.).

(6) OV C 225, 28.6.2018., 54. lpp.

(7) Lieta Nr. COMP/EOTK.1351 Usinor/Arbed/Aceralia un lieta Nr. COMP/M.4137, Mittal/Arcelor.

(8) Skatīt jo īpaši IV iedaļu un VI iedaļas 1. un 2. punktu.

(9) Skatīt 83. un 84. ESAO Tērauda komitejas ziņojumus, kas pieejami vietnē http://www.oecd.org/sti/ind/steel.htm.

(10) Turpat, 83. ziņojums.

(11) Paziņojums presei, ASV sekretārs Vilburs Ross, Tirdzniecības ministrija, https://www.commerce.gov/news/press-releases/2018/02/secretary-ross-releases-steel-and-aluminum-232-reports-coordination.

(12) ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojums saskaņā ar 232. iedaļu, https://www.commerce.gov/sites/commerce.gov/files/the_effect_of_imports_of_steel_on_the_national_security_-_with_redactions_-_20180111.pdf.

(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, COM(2016) 155 final, 16.3.2016.

(14) Komisijas 2016. gada 16. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, COM(2016) 155 final.

(15) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/477 par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (OV L 83, 27.3.2015., 11. lpp.).

I PIELIKUMS. Attiecīgie ražojumi

Ražojuma numurs	Ražojuma kategorija	KN kodi
1	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99
2	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas	7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7225 99 00 , 7226 20 00 , 7226 92 00
3	Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)	7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 , 7225 19 90 , 7226 19 80
4	Loksnes ar metālisku pārklājumu	7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70
5	Loksnes ar organisku pārklājumu	7210 70 80 , 7212 40 80
6	Skārda velmētavu ražojumi	7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20
7	Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes	7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60
8	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00
9	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas	7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80
12	Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili	7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00
13	Armatūras stieņi	7214 20 00 , 7214 99 10
14	Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili	7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90
15	Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi	7221 00 10 , 7221 00 90
16	Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi	7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95
17	Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili	7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90
18	Rievkonstrukcijas	7301 10 00
20	Gāzes caurules	7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77
21	Dobie profili	7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99
22	Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes	7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99
23	Nesošās caurules un caurulītes	7304 51 12 , 7304 51 18 , 7304 59 32 , 7304 59 38
25	Lielas metinātas caurules	7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00
26	Citādas metinātas caurulītes	7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00
28	Neleģētā tērauda stieples	7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90

II PIELIKUMS

II.1. Importa pieaugums 23 ražojumu kategorijās (t)

Ražojuma numurs	Ražojuma kategorija	2013	2014	2015	2016	2017	pieaugums 2017. g., sal., ar 2013. g.
1	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	4 814 207	5 212 268	7 807 441	8 574 007	6 991 376	45 %
2	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas	1 832 159	1 903 092	2 759 877	1 998 437	2 462 471	34 %
3	Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)	266 559	285 132	280 256	318 496	379 649	42 %
4	Loksnes ar metālisku pārklājumu	1 854 963	2 202 856	2 687 715	3 911 752	4 980 452	168 %
5	Loksnes ar organisku pārklājumu	681 698	725 296	622 553	730 625	915 248	34 %
6	Skārda velmētavu ražojumi	552 384	662 861	638 316	756 016	617 567	12 %
7	Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes	1 419 767	1 959 605	2 554 930	2 814 802	2 530 630	78 %
8	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	175 836	233 028	269 697	351 075	436 173	148 %
9	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas	697 457	1 017 613	787 521	843 352	976 108	40 %
12	Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili	911 115	1 219 800	1 200 627	1 400 824	1 385 829	52 %
13	Armatūras stieņi	527 008	972 602	1 430 014	1 292 971	1 191 445	126 %
14	Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili	113 071	147 453	142 416	147 811	159 577	41 %
15	Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi	52 082	71 229	57 627	58 670	62 978	21 %
16	Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi	1 125 730	1 289 953	1 697 912	2 000 967	2 094 274	86 %
17	Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili	223 669	277 507	268 014	388 041	262 745	17 %
18	Rievkonstrukcijas	15 870	16 503	14 051	36 970	85 054	436 %
20	Gāzes caurules	266 467	340 051	298 103	336 050	380 257	43 %
21	Dobie profili	461 263	552 874	574 490	725 545	820 667	78 %
22	Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes	32 581	38 782	39 719	42 510	42 701	31 %
23	Nesošās caurules un caurulītes	7 489	9 426	11 944	9 773	8 663	16 %
25	Lielas metinātas caurules	286 939	411 273	209 524	159 219	1 044 534	264 %
26	Citādas metinātas caurulītes	474 949	491 934	510 548	540 386	571 167	20 %
28	Neleģētā tērauda stieples	573 988	722 719	692 714	736 500	722 633	26 %

II.2. Importa pieaugums 23 ražojumu kategorijās (t)

Ražojuma numurs	Ražojuma kategorija	2017. g. 1. cet.	2018. g. 1. cet.	pieaugums 2017. g. 1. cet., sal., ar 2018. g. 1. cet.
1	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	1 810 764	2 079 408	15 %
2	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas	679 628	630 459	– 7 %
3	Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)	80 836	114 451	42 %
4	Loksnes ar metālisku pārklājumu	1 482 049	1 190 741	– 20 %
5	Loksnes ar organisku pārklājumu	212 209	201 838	– 5 %
6	Skārda velmētavu ražojumi	146 457	168 583	15 %
7	Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes	676 207	640 176	– 5 %
8	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	122 092	107 577	– 12 %
9	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas	229 981	280 549	22 %
12	Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili	319 420	466 154	46 %
13	Armatūras stieņi	210 505	551 316	162 %
14	Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili	40 602	49 988	23 %
15	Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi	14 956	19 642	31 %
16	Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi	560 863	641 668	14 %
17	Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili	73 733	139 670	89 %
18	Rievkonstrukcijas	19 947	20 326	2 %
20	Gāzes caurules	94 430	120 512	28 %
21	Dobie profili	223 618	256 998	15 %
22	Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes	12 411	12 399	0 %
23	Nesošās caurules un caurulītes	1 316	1 498	14 %
25	Lielas metinātas caurules	48 791	51 285	5 %
26	Citādas metinātas caurulītes	145 059	153 106	6 %
28	Neleģētā tērauda stieples	176 299	202 450	15 %

II.3. Importa pieaugums 5 ražojumu kategorijās (t)

Ražojuma numurs	Ražojuma kategorija	2013	2014	2015	2016	2017	pieaugums 2017. g., sal., ar 2013. g.
10	Nerūsējošā tērauda quarto plāksnes, karsti velmētas	34 319	40 218	37 542	31 407	32 917	– 4 %
11	Elektrotehniskās loksnes ar orientētu graudu	147 565	160 580	150 047	156 477	121 947	– 17 %
19	Izstrādājumi dzelzceļiem	1 376	1 096	1 240	1 521	1 342	– 2 %
24	Citādas bezšuvju caurules	456 167	528 245	475 132	464 876	402 600	– 12 %
27	Neleģētā un citādi leģētā tērauda aukstās apdares stieņi	456 791	521 976	484 927	459 327	458 310	0 %

III PIELIKUMS. Ekonomiskie rādītāji 23 ražojumu kategorijās

1. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	30 225 632	31 095 524	33 121 273	34 158 703	32 768 375
Imports
Apjoms (t)	4 814 207	5 212 268	7 807 441	8 574 007	6 991 376
Tirgus daļa (%)	15,9 %	16,8 %	23,6 %	25,1 %	21,3 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	463	442	396	351	492
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	75 %	75 %	76 %	75 %	76 %
Ražošanas apjoms (t)	76 871 621	77 990 908	77 331 686	77 563 694	79 568 514
Pārdošanas apjoms ES (t)	25 411 425	25 883 256	25 313 832	25 584 696	25 776 999
Tirgus daļa (%)	84,1 %	83,2 %	76,4 %	74,9 %	78,7 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	519	493	455	422	556
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 1,9 %	0,0 %	– 3,1 %	– 1,0 %	7,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	37 467	35 573	35 038	33 557	34 815
Krājumi	2 572 574	2 580 258	2 585 958	2 617 556	2 749 280
Naudas plūsma	448 135 738	1 065 492 450	763 891 666	603 485 811	1 369 472 142
ROCE (%)	– 3,8 %	1,0 %	– 6,6 %	– 1,0 %	7,7 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	11,5 %

2. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	9 772 904	9 728 449	10 353 391	9 849 904	10 085 487
Imports
Apjoms (t)	1 832 159	1 903 092	2 759 877	1 998 437	2 462 471
Tirgus daļa (%)	18,7 %	19,6 %	26,7 %	20,3 %	24,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	566	546	485	474	606
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	71 %	75 %	75 %	75 %	77 %
Ražošanas apjoms (t)	40 855 196	41 632 189	41 639 946	41 738 974	42 811 283
Pārdošanas apjoms ES (t)	7 920 370	7 805 648	7 570 764	7 829 002	7 602 288
Tirgus daļa (%)	81,0 %	80,2 %	73,1 %	79,5 %	75,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	588	558	522	495	633
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 4,4 %	– 2,8 %	– 3,0 %	0,6 %	9,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	12 690	11 973	11 550	11 230	11 264
Krājumi	1 078 838	1 052 246	1 064 061	1 054 347	1 093 798
Naudas plūsma	200 559 843	413 849 620	324 264 435	454 766 919	375 807 983
ROCE (%)	– 8,0 %	– 2,4 %	– 12,8 %	– 3,1 %	4,0 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	4,3 %

3. ražojums. Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	1 267 827	1 287 448	1 223 892	1 255 417	1 350 354
Imports
Apjoms (t)	266 559	285 132	280 256	318 496	379 649
Tirgus daļa (%)	21,0 %	22,1 %	22,9 %	25,4 %	28,1 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	648	617	578	502	642
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	87 %	80 %	80 %	82 %	81 %
Ražošanas apjoms (t)	1 080 894	1 110 013	1 052 273	1 032 560	1 114 309
Pārdošanas apjoms ES (t)	1 001 268	1 002 316	943 636	936 553	969 977
Tirgus daļa (%)	79,0 %	77,9 %	77,1 %	74,6 %	71,8 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	705	657	606	576	699
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 8,9 %	– 8,1 %	– 13,0 %	– 14,3 %	– 3,2 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	1 522	1 707	2 087	2 069	2 065
Krājumi	45 680	136 605	142 998	125 466	148 259
Naudas plūsma	110 221 498	213 556 132	127 226 053	131 151 436	– 89 295 095
ROCE (%)	– 18,3 %	– 11,7 %	– 38,3 %	– 17,9 %	– 3,4 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	8,1 %

4. ražojums. Loksnes ar metālisku pārklājumu

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	23 229 673	24 289 751	25 840 225	27 439 848	28 231 862
Imports
Apjoms (t)	1 854 963	2 202 856	2 687 715	3 911 752	4 980 452
Tirgus daļa (%)	8,0 %	9,1 %	10,4 %	14,3 %	17,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	679	657	615	530	662
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	78 %	82 %	84 %	86 %	84 %
Ražošanas apjoms (t)	27 930 059	29 517 243	29 875 495	29 905 847	30 450 568
Pārdošanas apjoms ES (t)	21 344 052	22 056 052	23 118 423	23 490 212	23 218 040
Tirgus daļa (%)	91,9 %	90,8 %	89,5 %	85,6 %	82,2 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	682	654	614	586	711
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	1,9 %	5,4 %	5,5 %	7,9 %	11,7 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	28 915	28 243	28 749	29 863	29 648
Krājumi	1 970 500	2 433 422	2 498 143	2 329 341	2 597 133
Naudas plūsma	807 884 294	1 353 026 892	1 343 062 742	1 720 354 890	2 020 588 339
ROCE (%)	– 6,8 %	– 0,9 %	– 10,4 %	– 1,7 %	6,0 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	7,0 %

5. ražojums. Loksnes ar organisku pārklājumu

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	4 533 256	4 823 144	4 809 384	5 121 927	5 221 575
Imports
Apjoms (t)	681 698	725 296	622 553	730 625	915 248
Tirgus daļa (%)	15,0 %	15,0 %	12,9 %	14,3 %	17,5 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	854	813	813	709	853
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	70 %	76 %	74 %	76 %	75 %
Ražošanas apjoms (t)	4 479 238	4 564 346	4 574 414	4 863 169	4 940 410
Pārdošanas apjoms ES (t)	3 851 467	4 097 788	4 186 771	4 391 169	4 306 231
Tirgus daļa (%)	85,0 %	85,0 %	87,1 %	85,7 %	82,5 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	898	868	829	791	934
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 1,7 %	1,4 %	1,1 %	3,7 %	3,9 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	6 377	6 272	6 047	6 150	6 095
Krājumi	239 236	182 275	197 241	214 384	258 114
Naudas plūsma	152 893 378	351 790 418	321 603 588	361 237 401	79 886 901
ROCE (%)	– 7,6 %	– 2,1 %	– 12,9 %	– 2,7 %	3,7 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	8,6 %

6. ražojums. Skārda velmētavu ražojumi

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	3 638 423	3 758 879	3 789 391	3 792 575	3 695 205
Imports
Apjoms (t)	552 384	662 861	638 316	756 016	617 567
Tirgus daļa (%)	15,2 %	17,6 %	16,8 %	19,9 %	16,7 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	822	792	781	667	753
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	82 %	84 %	84 %	82 %	84 %
Ražošanas apjoms (t)	4 223 583	4 315 402	4 353 002	4 302 367	4 295 575
Pārdošanas apjoms ES (t)	3 085 602	3 095 745	3 150 741	3 036 316	3 077 185
Tirgus daļa (%)	84,8 %	82,4 %	83,1 %	80,1 %	83,3 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	845	821	789	728	812
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	1,7 %	4,1 %	4,8 %	4,6 %	3,1 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	7 939	7 660	7 683	7 819	7 424
Krājumi	380 445	394 384	394 712	297 877	356 460
Naudas plūsma	117 064 184	201 350 074	291 440 814	272 002 110	133 250 945
ROCE (%)	– 18,6 %	– 10,1 %	– 35,2 %	– 20,4 %	– 25,0 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	7,3 %

7. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	10 148 839	10 375 274	10 934 966	11 058 596	11 059 068
Imports
Apjoms (t)	1 419 767	1 959 605	2 554 930	2 814 802	2 530 630
Tirgus daļa (%)	14,0 %	18,9 %	23,4 %	25,5 %	22,9 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	513	492	474	403	533
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	58 %	62 %	62 %	63 %	65 %
Ražošanas apjoms (t)	10 749 475	11 240 103	10 608 260	10 244 950	10 581 040
Pārdošanas apjoms ES (t)	8 727 826	8 414 892	8 377 455	8 242 865	8 527 686
Tirgus daļa (%)	14,0 %	18,9 %	23,4 %	25,5 %	22,9 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	700	676	714	582	692
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 9,4 %	– 8,9 %	– 4,0 %	– 7,5 %	3,2 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	18 472	17 628	17 177	16 763	16 211
Krājumi	707 152	788 008	896 708	862 084	819 690
Naudas plūsma	45 651 999	123 399 207	426 592 285	-44 547 318	205 976 592
ROCE (%)	– 12,2 %	– 0,3 %	– 3,3 %	– 9,9 %	– 1,5 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	23,0 %

8. ražojums. Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	1 168 291	1 352 875	1 590 437	1 807 242	1 487 848
Imports
Apjoms (t)	175 836	233 028	269 697	351 075	436 173
Tirgus daļa (%)	15,1 %	17,2 %	17,0 %	19,4 %	29,3 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 011	1 926	1 877	1 518	1 822
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	61 %	65 %	69 %	73 %	73 %
Ražošanas apjoms (t)	3 334 814	3 525 794	3 664 821	3 842 503	3 799 867
Pārdošanas apjoms ES (t)	991 962	1 119 435	1 320 528	1 455 714	1 050 966
Tirgus daļa (%)	84,9 %	82,7 %	83,0 %	80,5 %	70,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 023	2 013	2 028	1 792	2 115
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 4,2 %	– 0,3 %	4,0 %	4,9 %	9,2 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	5 439	4 914	4 464	4 271	4 133
Krājumi	103 375	131 557	123 098	106 508	93 335
Naudas plūsma	144 497 251	182 932 062	613 851 975	116 754 324	218 815 195
ROCE (%)	– 33,7 %	– 37,1 %	– 1,5 %	– 0,4 %	13,6 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	13,9 %

9. ražojums. Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	3 362 718	3 671 898	3 587 237	3 913 974	3 816 472
Imports
Apjoms (t)	697 457	1 017 613	787 521	843 352	976 108
Tirgus daļa (%)	20,7 %	27,7 %	22,0 %	21,5 %	25,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 098	1 985	2 064	1 782	2 023
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	71 %	76 %	80 %	84 %	84 %
Ražošanas apjoms (t)	3 076 074	3 016 723	3 139 572	3 425 201	3 114 323
Pārdošanas apjoms ES (t)	2 664 602	2 653 177	2 798 719	3 070 197	2 839 979
Tirgus daļa (%)	79,2 %	72,3 %	78,0 %	78,4 %	74,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 259	2 272	2 238	2 014	2 323
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 4,2 %	– 2,7 %	2,4 %	5,5 %	9,4 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	10 205	9 483	9 220	8 892	8 812
Krājumi	179 087	206 956	219 170	215 904	213 931
Naudas plūsma	135 463 456	45 971 825	847 696 098	450 355 017	685 492 711
ROCE (%)	– 12,4 %	– 7,7 %	8,5 %	10,6 %	21,5 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	12,9 %

12. ražojums. Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	11 891 558	12 422 902	12 297 356	12 678 733	13 617 607
Imports
Apjoms (t)	911 115	1 219 800	1 200 627	1 400 824	1 385 829
Tirgus daļa (%)	7,7 %	9,8 %	9,8 %	11,0 %	10,2 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	699	657	640	531	641
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	79 %	82 %	80 %	80 %	74 %
Ražošanas apjoms (t)	12 132 593	12 585 360	12 301 986	11 839 241	12 427 808
Pārdošanas apjoms ES (t)	10 964 010	11 189 221	11 095 204	11 276 054	12 230 774
Tirgus daļa (%)	92,2 %	90,1 %	90,2 %	88,9 %	89,8 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	632	613	573	520	592
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	2,2 %	3,4 %	2,4 %	0,8 %	3,6 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	9 537	9 734	10 057	10 342	10 486
Krājumi	749 386	888 456	914 268	943 355	1 023 612
Naudas plūsma	220 994 774	264 742 034	272 433 127	255 904 385	123 997 731
ROCE (%)	– 1,2 %	3,7 %	3,3 %	3,9 %	6,9 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	– 8,3 %

13. ražojums. Armatūras stieņi

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	9 617 685	10 359 993	10 664 689	11 099 947	11 253 309
Imports
Apjoms (t)	527 008	972 602	1 430 014	1 292 971	1 191 445
Tirgus daļa (%)	5,5 %	9,4 %	13,4 %	11,6 %	10,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	475	446	388	353	441
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	72 %	72 %	71 %	73 %	67 %
Ražošanas apjoms (t)	13 171 558	13 019 699	12 763 140	13 191 436	12 494 712
Pārdošanas apjoms ES (t)	8 906 120	9 187 941	9 019 809	9 568 119	9 848 615
Tirgus daļa (%)	92,6 %	88,7 %	84,6 %	86,2 %	87,5 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	460	437	386	367	436
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 2,0 %	– 2,5 %	– 2,6 %	3,4 %	4,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	5 563	5 441	5 529	5 634	5 457
Krājumi	761 808	683 591	642 506	602 948	659 484
Naudas plūsma	20 571 082	14 116 433	53 015 513	165 167 521	249 292 475
ROCE (%)	0,9 %	2,4 %	1,9 %	6,2 %	9,3 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	– 1,3 %

14. ražojums. Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	526 080	593 501	593 530	630 737	632 804
Imports
Apjoms (t)	113 071	147 453	142 416	147 811	159 577
Tirgus daļa (%)	21,5 %	24,8 %	24,0 %	23,4 %	25,2 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	3 092	2 894	3 035	2 590	2 885
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	65 %	68 %	68 %	69 %	72 %
Ražošanas apjoms (t)	527 386	597 178	599 927	637 938	641 446
Pārdošanas apjoms ES (t)	411 655	444 339	450 094	482 314	472 247
Tirgus daļa (%)	78,2 %	74,9 %	75,8 %	76,5 %	74,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 988	2 969	2 838	2 404	2 807
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	5,2 %	5,6 %	4,1 %	2,3 %	5,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	3 680	3 766	3 737	3 789	3 844
Krājumi	83 561	91 900	89 676	90 409	90 893
Naudas plūsma	111 869 518	142 849 693	191 511 047	155 623 001	145 832 442
ROCE (%)	1,0 %	4,3 %	1,4 %	– 0,7 %	4,9 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	– 2,8 %

15. ražojums. Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	318 373	323 191	304 987	335 552	347 077
Imports
Apjoms (t)	52 082	71 229	57 627	58 670	62 978
Tirgus daļa (%)	16,4 %	22,0 %	18,9 %	17,5 %	18,1 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 300	2 193	2 310	1 962	2 228
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	63 %	64 %	65 %	69 %	71 %
Ražošanas apjoms (t)	373 010	383 586	388 273	412 892	449 392
Pārdošanas apjoms ES (t)	266 290	251 961	247 359	276 880	284 098
Tirgus daļa (%)	83,6 %	78,0 %	81,1 %	82,5 %	81,9 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 480	2 516	2 382	2 022	2 417
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 3,7 %	– 2,1 %	– 4,7 %	– 3,1 %	3,9 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	1 677	1 671	1 731	1 761	1 852
Krājumi	24 810	28 696	31 083	31 584	43 800
Naudas plūsma	13 022 575	18 221 077	106 175 940	84 328 053	44 337 763
ROCE (%)	– 0,7 %	2,9 %	– 1,5 %	– 2,8 %	5,5 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	7,8 %

16. ražojums. Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	18 033 534	18 249 258	18 949 497	19 375 225	20 026 426
Imports
Apjoms (t)	1 125 730	1 289 953	1 697 912	2 000 967	2 094 274
Tirgus daļa (%)	6,2 %	7,1 %	9,0 %	10,3 %	10,5 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	522	504	439	392	486
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	80 %	84 %	83 %	81 %	83 %
Ražošanas apjoms (t)	19 765 154	19 775 715	20 436 595	20 037 883	20 757 864
Pārdošanas apjoms ES (t)	16 782 585	16 828 358	17 108 877	17 222 468	17 795 595
Tirgus daļa (%)	93,1 %	92,2 %	90,3 %	88,9 %	88,9 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	509	492	443	420	505
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	1,8 %	4,8 %	3,0 %	0,6 %	3,4 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	11 561	11 598	11 881	13 068	13 058
Krājumi	876 450	896 633	1 120 091	974 085	954 649
Naudas plūsma	234 768 428	424 076 182	365 467 214	287 106 970	310 381 566
ROCE (%)	1,0 %	6,9 %	2,9 %	3,9 %	6,7 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	3,7 %

17. ražojums. Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	6 159 135	6 544 142	6 549 935	7 205 377	7 375 383
Imports
Apjoms (t)	223 669	277 507	268 014	388 041	262 745
Tirgus daļa (%)	3,6 %	4,2 %	4,1 %	5,4 %	3,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	539	509	463	409	473
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	64 %	69 %	71 %	72 %	72 %
Ražošanas apjoms (t)	8 583 668	8 590 216	8 894 223	9 400 691	9 605 365
Pārdošanas apjoms ES (t)	5 935 432	6 266 353	6 281 426	6 817 231	7 112 453
Tirgus daļa (%)	96,4 %	95,8 %	95,9 %	94,6 %	96,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	471	471	449	417	463
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 6,5 %	– 3,7 %	– 0,6 %	2,1 %	– 1,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	6 212	5 685	6 006	6 264	6 096
Krājumi	510 927	464 184	466 561	559 452	569 947
Naudas plūsma	– 48 381 794	7 224 031	161 157 041	150 487 051	– 18 595 244
ROCE (%)	– 6,0 %	6,3 %	1,4 %	3,9 %	0,6 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	– 2,1 %

18. ražojums. Rievkonstrukcijas

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	574 025	637 684	577 270	584 985	626 863
Imports
Apjoms (t)	15 870	16 503	14 051	36 970	85 054
Tirgus daļa (%)	2,8 %	2,6 %	2,4 %	6,3 %	13,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	787	765	1 126	651	629
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	78 %	82 %	76 %	82 %	81 %
Ražošanas apjoms (t)	907 320	940 451	840 182	777 182	817 764
Pārdošanas apjoms ES (t)	558 131	621 150	563 140	548 010	541 782
Tirgus daļa (%)	97,2 %	97,4 %	97,6 %	93,7 %	86,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	711	697	652	623	640
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	6,8 %	11,5 %	8,8 %	14,0 %	3,7 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	949	971	951	981	995
Krājumi	49 762	47 610	58 744	68 417	75 616
Naudas plūsma	58 272 442	68 732 139	63 936 644	86 404 634	40 555 786
ROCE (%)	– 9,3 %	6,8 %	6,7 %	10,3 %	1,5 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	1,7 %

20. ražojums. Gāzes caurules

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	1 211 435	1 662 233	1 653 112	1 637 097	1 642 935
Imports
Apjoms (t)	266 467	340 051	298 103	336 050	380 257
Tirgus daļa (%)	22,0 %	20,5 %	18,0 %	20,5 %	23,1 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	688	649	646	566	676
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	37 %	38 %	38 %	40 %	37 %
Ražošanas apjoms (t)	1 053 283	1 460 549	1 471 772	1 396 933	1 392 404
Pārdošanas apjoms ES (t)	944 903	1 322 070	1 354 273	1 300 727	1 262 560
Tirgus daļa (%)	78,0 %	79,5 %	81,9 %	79,5 %	76,8 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	717	666	619	580	693
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	0,9 %	1,3 %	2,3 %	3,9 %	0,5 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	552	543	548	526	509
Krājumi	55 178	55 305	53 434	58 081	50 697
Naudas plūsma	15 451 286	15 884 723	16 166 705	15 309 189	20 506 964
ROCE (%)	3,7 %	3,9 %	1,1 %	1,7 %	8,7 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	2,4 %

21. ražojums. Dobie profili

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	3 347 996	3 407 926	3 511 951	3 885 748	4 028 730
Imports
Apjoms (t)	461 263	552 874	574 490	725 545	820 667
Tirgus daļa (%)	13,8 %	16,2 %	16,4 %	18,7 %	20,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	599	571	553	497	618
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	46 %	46 %	46 %	47 %	49 %
Ražošanas apjoms (t)	3 019 375	3 019 977	3 106 261	3 333 368	3 388 786
Pārdošanas apjoms ES (t)	2 882 473	2 854 843	2 936 771	3 159 965	3 207 994
Tirgus daļa (%)	86,1 %	83,8 %	83,6 %	81,3 %	79,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	606	569	541	517	625
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	– 2,7 %	– 3,9 %	– 3,3 %	0,2 %	– 0,5 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	1 073	1 124	1 200	1 209	1 181
Krājumi	160 442	138 981	146 353	107 826	149 537
Naudas plūsma	– 9 630 441	13 389 861	23 807 058	13 000 201	21 372 166
ROCE (%)	– 2,4 %	– 5,3 %	– 6,2 %	– 0,6 %	7,2 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	1,2 %

22. ražojums. Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	96 507	101 504	97 341	96 320	95 672
Imports
Apjoms (t)	32 581	38 782	39 719	42 510	42 701
Tirgus daļa (%)	33,8 %	38,2 %	40,8 %	44,1 %	44,6 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	6 941	6 167	6 118	5 846	6 300
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	6 %	7 %	6 %	6 %	6 %
Ražošanas apjoms (t)	116 630	124 135	101 291	101 831	92 357
Pārdošanas apjoms ES (t)	61 822	61 708	56 802	53 196	52 083
Tirgus daļa (%)	64,1 %	60,8 %	58,4 %	55,2 %	54,4 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	7 913	7 740	8 318	7 361	7 993
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	3,1 %	5,9 %	– 0,4 %	– 0,1 %	1,2 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	11 180	11 211	10 369	9 779	9 317
Krājumi	7 452	9 389	10 455	8 690	11 688
Naudas plūsma	19 858 477	10 438 041	– 48 885 671	4 038 078	– 22 872 178
ROCE (%)	22,7 %	– 4,3 %	– 58,1 %	– 33,4 %	– 50,5 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	21,2 %

23. ražojums. Nesošās caurules un caurulītes

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	68 824	72 805	67 249	59 867	65 355
Imports
Apjoms (t)	7 489	9 426	11 944	9 773	8 663
Tirgus daļa (%)	10,9 %	12,9 %	17,8 %	16,3 %	13,3 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 069	1 626	1 749	1 630	1 608
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	68 %	64 %	53 %	52 %	63 %
Ražošanas apjoms (t)	64 972	65 475	58 407	52 494	57 657
Pārdošanas apjoms ES (t)	61 324	63 378	55 304	50 092	56 691
Tirgus daļa (%)	89,1 %	87,1 %	82,2 %	83,7 %	86,7 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	2 023	2 003	1 925	1 804	1 837
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	4,6 %	4,9 %	– 6,7 %	– 9,2 %	– 1,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	332	322	306	274	280
Krājumi	1 285	1 433	2 591	1 452	2 429
Naudas plūsma	3 499 664	3 928 566	5 055 796	– 791 310	– 620 461
ROCE (%)	0,9 %	– 3,3 %	– 64,7 %	– 54,5 %	– 28,1 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	12,5 %

25. ražojums. Lielas metinātas caurules

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	669 846	1 041 055	427 457	586 746	1 804 463
Imports
Apjoms (t)	286 939	411 273	209 524	159 219	1 044 534
Tirgus daļa (%)	42,8 %	39,5 %	49,0 %	27,1 %	57,9 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	1 070	793	904	772	936
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	26 %	32 %	29 %	35 %	65 %
Ražošanas apjoms (t)	1 333 900	1 150 000	1 034 600	1 086 300	1 500 000
Pārdošanas apjoms ES (t)	382 758	624 819	216 243	426 937	759 478
Tirgus daļa (%)	57,1 %	60,0 %	50,6 %	72,8 %	42,1 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	894	887	835	771	766
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	3,0 %	– 6,1 %	– 2,7 %	– 0,6 %	0,0 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	1 512	1 545	1 365	1 372	1 326
Krājumi	322 722	600 020	633 600	727 048	1 139 429
Naudas plūsma	197 726 967	– 97 558 802	94 492 289	– 70 888 943	13 666 659
ROCE (%)	– 15,8 %	– 23,5 %	– 17,7 %	– 6,7 %	9,1 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	– 22,0 %

26. ražojums. Citādas metinātas caurulītes

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	2 385 499	3 121 613	3 126 300	3 286 436	3 352 661
Imports
Apjoms (t)	474 949	491 934	510 548	540 386	571 167
Tirgus daļa (%)	19,9 %	15,8 %	16,3 %	16,4 %	17,0 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	1 352	1 376	1 397	1 262	1 431
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	57 %	57 %	57 %	58 %	60 %
Ražošanas apjoms (t)	2 384 152	3 166 935	3 144 492	3 190 480	3 301 195
Pārdošanas apjoms ES (t)	1 907 944	2 622 348	2 588 536	2 721 349	2 765 915
Tirgus daļa (%)	80,0 %	84,0 %	82,8 %	82,8 %	82,5 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	1 024	1 013	984	942	1 062
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	1,2 %	2,4 %	1,7 %	4,2 %	4,3 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	3 024	3 013	3 011	3 089	3 025
Krājumi	125 621	84 268	100 035	120 308	120 420
Naudas plūsma	66 281 502	68 619 951	77 514 611	87 283 492	106 630 804
ROCE (%)	9,1 %	11,5 %	8,8 %	12,8 %	19,3 %

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	– 34,8 %

28. ražojums. Tērauda stieples

Dati par kalendāro gadu	2013	2014	2015	2016	2017
Patēriņš (t)	1 318 451	1 517 192	1 480 243	1 513 248	1 505 202
Imports
Apjoms (t)	574 083	722 773	692 918	736 623	722 858
Tirgus daļa (%)	43,5 %	47,6 %	46,8 %	48,7 %	48,0 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	781	729	722	626	708
ES ražotāju stāvoklis
Jaudas izmantojums (%)	73 %	75 %	77 %	73 %	71 %
Ražošanas apjoms (t)	899 763	932 496	940 169	886 666	900 054
Pārdošanas apjoms ES (t)	744 368	794 419	787 325	776 626	782 344
Tirgus daļa (%)	56,5 %	52,4 %	53,2 %	51,3 %	52,0 %
Vienības pārdošanas cena (EUR/t)	940	909	840	832	905
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)	0,5 %	0,0 %	1,1 %	2,6 %	0,8 %
Nodarbinātība (perioda beigās)	3 387	3 395	3 429	3 459	3 408
Krājumi
Naudas plūsma	66 281 502	68 619 951	77 514 611	87 283 492	106 630 804
ROCE (%)

Cenu salīdzinājums 2017. gadam
Cenu samazinājums	21,8 %

IV PIELIKUMS. Ražojumu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi

Valsts/ražojuma grupa

Afganistāna

Albānija

Angola

Antigva un Barbuda

Argentīna

Armēnija

Bahreinas Karaliste

Bangladeša

Barbadosa

Beliza

Benina

Bolīvijas Daudznāciju Valsts

Botsvāna

Brazīlija

Brunejas Darusalamas Valsts

Burkinafaso

Burundi

Kaboverde

Kambodža

Kamerūna

Centrālāfrikas Republika

Čada

Čīle

Ķīna

Kolumbija

Kongo

Kostarika

Kotdivuāra

Kuba

Kongo Demokrātiskā Republika

Džibutija

Dominika

Dominikānas Republika

Ekvadora

Ēģipte

Salvadora

Fidži

Gabona

Gambija

Gruzija

Gana

Grenāda

Gvatemala

Gvineja

Gvineja-Bisava

Gajāna

Haiti

Hondurasa

Honkonga, Ķīna

Indija

Indonēzija

Jamaika

Jordānija

Kazahstāna

Kenija

Kuveitas Valsts

Kirgizstānas Republika

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika

Lesoto

Libērija

Makao, Ķīna

Madagaskara

Malāvija

Malaizija

Maldīvija

Mali

Mauritānija

Maurīcija

Meksika

Moldovas Republika

Mongolija

Melnkalne

Maroka

Mozambika

Mjanma

Namībija

Nepāla

Nikaragva

Nigēra

Nigērija

Omāna

Pakistāna

Panama

Papua-Jaungvineja

Paragvaja

Peru

Filipīnas

Katara

Ruanda

Sentkitsa un Nevisa

Sentlūsija

Sentvinsenta un Grenadīnas

Samoa

Saūda Arābijas Karaliste

Senegāla

Seišelas

Sjerraleone

Zālamana Salas

Dienvidāfrika

Šrilanka

Surinama

Svazilenda

Tadžikistāna

Tanzānija

Taizeme

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Togo

Tonga

Trinidāda un Tobāgo

Tunisija

Turcija

Uganda

Ukraina

Apvienotie Arābu Emirāti

Urugvaja

Vanuatu

Venecuēlas Bolivāra Republika

Vjetnama

Jemena

Zambija

Zimbabve

V PIELIKUMS. Tarifa kvotas

Ražojuma numurs	Kārtas numurs	Ražojuma kategorija	KN kodi	Tarifa kvotas apjoms (t neto)	Papildu nodokļa likme
1	09.8501	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 99 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99	4 269 009	25 %
2	09.8502	Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas	7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00	1 318 865	25 %
3	09.8503	Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)	7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 , 7225 19 90 , 7226 19 80	178 704	25 %
4	09.8504	Loksnes ar metālisku pārklājumu	7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70	2 115 054	25 %
5	09.8505	Loksnes ar organisku pārklājumu	7210 70 80 , 7212 40 80	414 324	25 %
6	09.8506	Skārda velmētavu ražojumi	7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20	367 470	25 %
7	09.8507	Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes	7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 , 7225 99 00	1 442 988	25 %
8	09.8508	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00	193 049	25 %
9	09.8509	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas	7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80	476 161	25 %
12	09.8512	Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili	7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00	728 270	25 %
13	09.8513	Armatūras stieņi	7214 20 00 , 7214 99 10	714 964	25 %
14	09.8514	Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili	7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90	82 156	25 %
15	09.8515	Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi	7221 00 10 , 7221 00 90	32 744	25 %
16	09.8516	Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi	7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95	1 058 110	25 %
17	09.8517	Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili	7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90	167 817	25 %
18	09.8518	Rievkonstrukcijas	7301 10 00	24 854	25 %
20	09.8520	Gāzes caurules	7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77	185 280	25 %
21	09.8521	Dobie profili	7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99	387 343	25 %
22	09.8522	Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes	7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99	22 818	25 %
23	09.8523	Nesošās caurules un caurulītes	7304 51 12 , 7304 51 18 , 7304 59 32 , 7304 59 38	5 549	25 %
25	09.8525	Lielas metinātas caurules	7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00	258 133	25 %
26	09.8526	Citādas metinātas caurulītes	7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00	296 274	25 %
28	09.8528	Neleģētā tērauda stieples	7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90	393 031	25 %

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 181

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 18. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/1009 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1010 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Radicchio Variegato di Castelfranco (AĢIN))	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1011 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 atļauj paplašināt lietošanas devas ar UV starojumu apstrādātām sēnēm kā jaunam pārtikas produktam un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1)	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1012 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/671	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1013 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu	39
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2018/1014 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Austrijas Republika	84
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/1015 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un trīs locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Luksemburgas Lielhercogiste	85
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2018/1016 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku	86


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.