16.7.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/973

(2018. gada 4. jūlijs),

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā, kas notika Ņujorkā 2015. gadā, Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju iegūšanu, izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai tādējādi pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3) ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (4) 1. panta 1. punktā.

(4)	KZP mērķi ir inter alia nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(5)	Lai sasniegtu KZP mērķus, pēc vajadzības piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(6)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, daudzgadu plāniem jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem daudzgadu plānam, kas izveidots ar šo regulu (“plāns”), būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas izstrādāti nevēlamu nozveju nepieļaušanai un samazināšanai.

(7)	“Labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi” būtu jāsaprot kā publiski pieejami zinātniskie ieteikumi, kurus pamato visjaunākie zinātniskie dati un metodes un kurus sniegusi vai pārskatījusi neatkarīga zinātniskā struktūra, kas ir atzīta Savienības vai starptautiskā līmenī.

(8)

Komisijai būtu jāiegūst labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi par krājumiem, kas ietilpst plāna darbības jomā. Lai to nodrošinātu, Komisija noslēdz saprašanās memorandus ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES sniegtie zinātniskie ieteikumi būtu jābalsta uz plānu un jo īpaši būtu jānorāda F MSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētās vērtības būtu jānorāda ieteikumos par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā jebkuros citos publiski pieejamos zinātniskos ieteikumos, tostarp, piemēram, ICES sniegtos ieteikumos par jauktu sugu zvejniecībām.

(9)

Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 (5) un (EK) Nr. 1342/2008 (6) paredz noteikumus par mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā un tai blakus esošajos ūdeņos. No minētajiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.

(10)

Turklāt šādam daudzgadu plānam būtu jāattiecas uz bentiskajiem krājumiem un ar tiem saistītajām zvejniecībām Ziemeļjūrā. Minētie krājumi ir apaļzivis, plekstveidīgās zivis un skrimšļzivis, Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā.

(11)

Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan Ziemeļjūrā, gan blakus esošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz krājumiem, kurus galvenokārt izmanto Ziemeļjūrā, būtu jāpaplašina tā, lai tie attiektos arī uz minētajiem ūdeņiem ārpus Ziemeļjūras. Turklāt tādu krājumu daudzgadu plānos, kuri atrodas Ziemeļjūrā, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus Ziemeļjūras, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus Ziemeļjūras esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos krājumus, un minēto daudzgadu plānu noteikumi būtu jāpaplašina tā, lai tie attiektos arī uz Ziemeļjūru.

(12)

Plāna ģeogrāfiskais tvērums būtu jābalsta uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts ICES sniegtajos jaunākajos zinātniskajos ieteikumos par krājumiem. Turpmākas izmaiņas krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā, kas noteikts plānā, varētu būt nepieciešamas vai nu tādēļ, ka saņemta labāka zinātniskā informācija, vai arī krājumu migrācijas dēļ. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģētu krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas noteikts plānā, ja ICES sniegtie zinātniskie ieteikumi liecina par izmaiņām attiecīgo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā.

(13)

Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienībai būtu jāsadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka minētie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja nav panākts nekāds oficiāls nolīgums, Savienībai būtu jāpieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību šādu krājumu zvejai, nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību, tādējādi sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

(14)

Plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, veicināt pienācīgu dzīves līmeni personām, kuras pārtiek no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejas un sociālekonomiskos aspektus, un īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. Plānā būtu arī sīkāk jāizklāsta kārtība, kādā īstenot izkraušanas pienākumu Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā attiecībā uz visu to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

(15)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķiem, kas paredzēti tās 2. panta 2. punktā un atbilst daudzgadu plānos izklāstītajiem mērķapjomiem, termiņiem un ierobežojumiem.

(16)

Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (“F”) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (“F MSY ”). Minētie ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu, un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. F MSY diapazoni būtu jāaprēķina un jāsniedz ICES, jo īpaši tās periodiskajos ieteikumos par nozveju. Balstoties uz šo plānu, tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %, kā noteikts ICES atbildē uz ES lūgumu ICES sniegt F MSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai sastopamības līmenis ir zems, F vērtība tiek samazināta tiktāl, ka tās augšējā robeža nav augstāka par F MSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai sastopamību konkrētajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Minētos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.

(17)

Lai noteiktu zvejas iespējas, būtu jānosaka parasti lietojamā F MSY diapazonu augšējais robežslieksnis un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – augšējā robeža atsevišķiem gadījumiem. Zvejas iespējas līdz augšējai robežai būtu jāspēj noteikt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām vai lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara sugu iekšējā vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

(18)	Ja šādi ar MSY saistīti mērķapjomi ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas labad ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kurus zivju krājumiem izsaka ar nārsta bara biomasas robežvērtību, bet Norvēģijas omāram – ar sastopamības robežvērtību.

(19)

Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Minētie pasākumi būtu jāpapildina ar visiem citiem piemērotiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar minētās regulas 13. pantu.

(20)

Vajadzētu būt iespējamam, ka Norvēģijas omāram ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā KPN nosaka, summējot attiecīgajā KPN apgabalā katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošajam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus. Tomēr tam nebūtu jāliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.

(21)

Ja Padome noteikta krājuma zvejas iespēju regulējumā ņem vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi, vajadzētu būt iespējamam noteikt KPN komercnozvejai, kurā ņemtu vērā atpūtas zvejas apjomu, un/vai pieņemt citus pasākumus, ar kuriem ierobežo atpūtas zveju, piemēram, nosakot dienas nozvejas limitus un zvejas aizlieguma sezonas.

(22)	Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kas sīkāk jāizklāsta saskaņā ar minētās regulas 18. pantu.

(23)

Lai izvairītos no postošas zvejas darbību pārvietošanas, kam varētu būt negatīva ietekme uz mencu krājumu stāvokli, ir lietderīgi saglabāt zvejas atļauju sistēmu, kas saistīta ar zvejas kuģu dzinēja jaudas kopējās kapacitātes ierobežojumu ICES 7.d rajonā un kas iepriekš piemērota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1342/2008.

(24)	Kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš pārvaldībā tieši ieinteresētajām dalībvalstīm.

(25)

Līdz 2023. gada 6. augustam un pēc tam reizi piecos gados saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko veic Komisija, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Minētais laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

(26)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai, nodrošinātu elastību un pieļautu konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietilpstošo krājumu korekcijām pēc izmaiņām šo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā, korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas (7) procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(27)	Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (8).

(28)	Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES 2.a, 3.a rajons un 4.apakšapgabals), ietverot zvejniecības, kuras minētos krājumus izmanto, un – gadījumā, ja minētie krājumi ir sastopami ārpus Ziemeļjūras – tai blakus esošajos ūdeņos:

a)	menca (Gadus morhua) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 7.d rajonā (Lamanša austrumu daļa) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

b)	pikša (Melanogrammus aeglefinus) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 6.a rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

c)	jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

d)	saida (Pollachius virens) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 6. apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un 3.a rajonā (Skageraks un Kategats);

e)	jūrasmēle (Solea solea) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra);

f)	jūrasmēle (Solea solea) 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumu daļa);

g)	merlangs (Merlangius merlangus) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 7.d rajonā (Lamanša austrumu daļa);

h)	Eiropas jūrasvelns (Lophius piscatorius) 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 6. apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas);

i)	ziemeļu garnele (Pandalus borealis) 4.a East rajonā (Ziemeļjūra, Norvēģijas ieplaka) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

j)	Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) 3.a rajonā (3.–4. funkcionālā vienība);

k)

Norvēģijas omārs 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) šādās funkcionālās vienībās: — Norvēģijas omārs Botnijgatā–Silverpitā (5. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Fārndīpsā (6. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Fladenas apgabalā (7. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Fērtofortā (8. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Morejfērtā (9. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Noupā (10. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Norvēģijas ieplakā (32. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Hornsrīfā (33. funkcionālā vienība), — Norvēģijas omārs Devilshoulā (34. funkcionālā vienība).

Ja zinātniskie ieteikumi liecina par izmaiņām šā punkta pirmajā daļā uzskaitīto krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā, Komisija saskaņā ar 16. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu un koriģētu šā punkta pirmajā daļā minētos apgabalus nolūkā atspoguļot konstatētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepārsniedz krājumu apgabalus ārpus Savienības ūdeņiem 2.–7. apakšapgabalā.

2.   Ja, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā minētais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu saraksta grozīšanai.

3.   Attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem blakus esošajiem ūdeņiem piemēro tikai 4. un 6. pantu un 7. pantā izklāstītos pasākumus, kuri saistīti ar zvejas iespējām.

4.   Šī regula attiecas arī uz piezvejām, kas gūtas Ziemeļjūrā, zvejojot 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītos krājumus. Tomēr, ja minēto krājumu F MSY diapazoni un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi ir noteikti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido daudzgadu plānus, tad piemēro minētos diapazonus un aizsardzības pasākumus.

5.   Šajā regulā arī sīkāk izklāsta kārtību, kādā īstenot izkraušanas pienākumu Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā attiecībā uz visu to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (9) 3. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (10) 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“F MSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumos, kurā visi zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņi ilgtermiņā nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), ņemot vērā konkrēto zvejas modeli un pašreizējos caurmēra vidiskos apstākļus, un kurā netiek būtiski ietekmēts attiecīgā krājuma reprodukcijas process. Tas ir aprēķināts tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;

2)	“MSY Flower” ir F MSY diapazona zemākā vērtība;

3)	“MSY Fupper” ir F MSY diapazona augstākā vērtība;

4)	“F MSY punkta vērtība” ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kas, ņemot vērā konkrēto zvejas modeli un pašreizējos caurmēra vidiskos apstākļus, ilgtermiņā nodrošina MSY;

5)	“F MSY apakšējais diapazons” ir diapazons, kas atbilst vērtībām no MSY Flower līdz F MSY punkta vērtībai;

6)	“F MSY augšējais diapazons” ir diapazons, kas atbilst vērtībām no F MSY punkta vērtības līdz MSY Fupper;

7)	“Blim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši ICES ieteikumos, un par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā kapacitāte;

8)

“MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamības – references rādītājs, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši ICES ieteikumos, un par kuru mazāka rādītāja gadījumā ir jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY.

II NODAĻA

MĒRĶI

3. pants

Mērķi

1.   Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana ir tāda, lai zvejoto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.   Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kurām piemēro šo regulu.

3.   Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4.   Plāna mērķis jo īpaši ir:

a)	nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi; un

b)	palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

5.   Plānā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Ja dati ir nepietiekami, īsteno attiecīgo krājumu saglabāšanu līdzvērtīgā līmenī.

III NODAĻA

MĒRĶAPJOMI

4. pants

Mērķapjomi

1.   Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu atbilstīgi 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem 1. panta 1. punktā uzskaitītajos krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur F MSY diapazonos, kā noteikts šajā pantā.

2.   F MSY diapazonus, balstoties uz plānu, pieprasa no ICES.

3.   Kad Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu kādam krājumam nosaka zvejas iespējas, tā minētās iespējas nosaka F MSY apakšējā diapazonā, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam.

4.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt līmenī, kas ir zemāks nekā F MSY diapazoni.

5.   Neatkarīgi no 3. un 4. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar F MSY augšējo diapazonu, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam, ar noteikumu, ka 1. panta 1. punktā minētais krājums ir virs MSY Btrigger, un to dara:

a)	ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)	ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika; vai

c)	lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos vairāk kā par 20 %.

6.   Zvejas iespējas vienmēr nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība nārsta bara biomasai kļūt mazākai par Blim nepārsniegtu 5 %.

5. pants

Piezvejas krājumu pārvaldība

1.   Regulas 1. panta 4. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, zvejas iespējas, nosaka, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un tie atbilst 3. pantā izvirzītajiem mērķiem.

2.   Ja nekāda atbilstīga zinātniskā informācija nav pieejama, minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaicīgi zvejot visus krājumus MSY līmenī, jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu.

IV NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

6. pants

Saglabāšanas references rādītāji

Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās kapacitātes pilnīgumu, no ICES, balstoties uz plānu, prasa šādus rādītājus:

a)	MSY Btrigger krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā;

b)	Blim krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā.

7. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā jebkuru 1. panta 1. punktā minēto krājumu nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir mazāka par MSY Btrigger, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kura ir samazināta zem F MSY augšējā diapazona, ņemot vērā biomasas samazinājumu.

2.   Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkuru 1. panta 1. punktā minēto krājumu nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir mazāka par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

3.   Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

a)	ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;

b)	pasākumus saskaņā ar šīs regulas 8. un 9. pantu.

4.   Ja nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir zemāka par 6. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas, ņemot vērā situācijas veidu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.

8. pants

Īpaši saglabāšanas pasākumi

Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkuru šīs regulas 1. panta 4. punktā minēto bentisko krājumu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai kad kādā konkrētā gadā 1. panta 1. punktā uzskaitīto krājumu nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir zem MSY Btrigger, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu. Šādi deleģētie akti var papildināt šo regulu, paredzot noteikumus attiecībā uz:

a)	zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

b)	zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku vai zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

c)	zvejas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

d)	zvejošanas vai konkrēta tipa zvejas rīku izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

e)	minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai šādi nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

f)	citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

V NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

9. pants

Tehniskie pasākumi

1.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:

a)	zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

b)	zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

c)

konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

d)	minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

VI NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

10. pants

Zvejas iespējas

1.   Dalībvalstis, piešķirot zvejas iespējas, kas tām pieejamas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, ņem vērā jauktā sugu zvejniecībā iesaistīto kuģu potenciālo nozveju sastāvu.

2.   Pēc paziņošanas Komisijai dalībvalstis var mainīties ar visām zvejas iespējām vai to daļu, kas tām piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

3.   Neskarot šīs regulas 7. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumam ICES 2.a un 4. zonā var noteikt, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.

4.   Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē kāda konkrēta krājuma zvejas izraisīto zivju mirstību, Padome to ņem vērā un, nosakot zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju, lai nepieļautu zvejas izraisītās zivju mirstības kopējā mērķapjoma pārsniegšanu.

VII NODAĻA

AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTIE NOTEIKUMI

11. pants

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā

Attiecībā uz visiem sugu krājumiem Ziemeļjūrā, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai papildinātu šo regulu ar detalizētu informāciju par to, kā īstenot šo pienākumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.

VIII NODAĻA

PIEKĻUVE ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

12. pants

Zvejas atļaujas un maksimāli pieļaujamā kapacitāte

1.   Par katru no šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto ICES zonu katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izsniedz zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu un iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā. Šādās zvejas atļaujās dalībvalstis var arī ierobežot kopējo kapacitāti, kas izteikta kW, kuģiem, kuri zvejo ar kādu konkrētu zvejas rīku.

2.   Attiecībā uz mencu Lamanša austrumu daļā (ICES 7.d rajons), neskarot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo kapacitāti, to kuģu kopējā kapacitāte, izteikta kW, kuriem ir izsniegtas zvejas atļaujas saskaņā ar šā panta 1. punktu, nepārsniedz to kuģu maksimālo kapacitāti, kuri 2006. vai 2007. gadā zvejojuši attiecīgajā ICES zonā ar vienu no minētajiem zvejas rīkiem:

a)	grunts traļi un vadi (OTB, OTT, PTB, SDN, SSC, SPR) ar šādiem linuma acs izmēriem: i) vienāds vai lielāks par 100 mm; ii) vienāds vai lielāks par 70 mm un mazāks par 100 mm; iii) vienāds vai lielāks par 16 mm un mazāks par 32 mm;

b)	rāmja traļi (TBB) ar šādiem linuma acs izmēriem: i) vienāds vai lielāks par 120 mm; ii) vienāds vai lielāks par 80 mm un mazāks par 120 mm;

c)	žaunu tīkli, iepinējtīkli (GN);

d)	vairāksienu tīkli (GT);

e)	āķu jedas (LL).

3.   Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas 1. punktā minētās zvejas atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē šo sarakstu dara pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

IX NODAĻA

KOPĒJU INTEREŠU ZIVJU KRĀJUMU PĀRVALDĪBA

13. pants

Savienības un trešo valstu kopēju interešu zivju krājumu pārvaldības principi un mērķi

1.   Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienība sadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja nav panākts nekāds oficiāls nolīgums, Savienība pieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību šādu krājumu zvejai nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību, tādējādi sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

2.   Saistībā ar krājumu kopīgu pārvaldību ar trešām valstīm Savienība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 2. punktu var apmainīties zvejas iespējām ar trešām valstīm.

X NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

14. pants

Reģionālā sadarbība

1.   Šīs regulas 8., 9. un 11. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 2019. gada 6. augustā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

3.   Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 8., 9. un 11. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

XI NODAĻA

TURPMĀKIE PASĀKUMI

15. pants

Plāna izvērtēšana

Līdz 2023. gada 6. augustam un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un par ietekmi uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

XII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā un 8., 9. un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 5. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā un 8., 9. un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 1. panta 1. punktu un 8., 9. un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

XIII NODAĻA

EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTS

17. pants

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanai.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Atcelšana

1.   Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 atceļ.

2.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 75, 10.3.2017., 109. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 18. jūnija lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

(7)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

---

---

---

16.7.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/14

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/974

(2018. gada 4. jūlijs)

par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem

(kodificēta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1365/2006 (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Iekšējie ūdensceļi ir svarīga Savienības transporta tīklu sastāvdaļa, un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšana ir viens no kopējās transporta politikas mērķiem gan no ekonomikas efektivitātes, gan no enerģijas patēriņa samazināšanas un vides ietekmes uz pārvadājumiem viedokļa.

(3)	Komisijai ir nepieciešama statistika par pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, lai uzraudzītu un attīstītu kopējo transporta politiku, kā arī transporta elementus reģionu politikas un Eiropas komunikāciju tīklu politikas jomās.

(4)	Savienības statistika visiem pārvadājumu veidiem būtu jāvāc saskaņā ar vienotu koncepciju un standartiem, lai sasniegtu lielāko praktiski iespējamo salīdzināmību starp dažādiem pārvadājumu veidiem.

(5)	Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem nenotiek visās dalībvalstīs, un tādēļ šīs regulas iedarbība skar vienīgi tās dalībvalstis, kurās pastāv šis pārvadājumu veids.

(6)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (4) nodrošina pamatprincipu kopumu noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.

(7)

Lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās attīstības tendences un izmaiņas starptautiskā līmenī pieņemtajās definīcijās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, lai statistikas aptverto iekšējo ūdensceļu pārvadājumu apjomu paaugstinātu virs 1 000 000 tonnām, nolūkā pielāgot definīcijas vai paredzēt jaunas definīcijas, kā arī pielāgot šīs Regulas pielikumus, lai atspoguļotu izmaiņas starptautiskā līmeņa kodēšanā un nomenklatūrā vai attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā (5) par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)	Komisijai būtu jānodrošina, ka ar minētajiem deleģētajiem aktiem netiek radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs Regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā spētu pieņemt kārtību, kā datus nosūta, tostarp datu apmaiņas standartus, lai izplatītu Komisijas (Eurostat) rezultātus, un arī izstrādāt un publicēt metodoloģiskas prasības un kritērijus, kas izstrādāti, lai nodrošinātu sagatavoto datu kvalitāti. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(10)

Komisijai jāorganizē izmēģinājuma pētījumi, kas jāveic attiecībā uz tādu statistikas datu pieejamību, kuri saistīti ar pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp pasažieru pārrobežu pārvadājumiem. Savienībai būtu jāveic iemaksas minēto izmēģinājuma pētījumu veikšanai. Šādām iemaksām vajadzētu būt dotāciju veidā, kas piešķirtas valstu statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. pantā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7),

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot kopējus statistikas standartus, kas ļautu sagatavot saskaņotus datus, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz kopējus noteikumus attiecībā uz Eiropas statistikas pārskatu sagatavošanu par pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) datus, kas attiecas uz pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem viņu teritorijā.

2.   Dalībvalstis, kurās vienā gadā pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču kopapjoms – vietējos, starptautiskos vai tranzīta pārvadājumos – pārsniedz 1 000 000 tonnu, iesniedz 4. panta 1. punktā minētos datus.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kurās neveic starptautiskus vai tranzīta pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem, bet kurās vienā gadā pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču kopapjoms iekšzemes pārvadājumos pārsniedz vienu 1 000 000 tonnu, iesniedz vienīgi 4. panta 2. punktā prasītos datus.

4.   Šī regula neattiecas uz:

a)	kravu pārvadājumiem ar kuģiem, kuru pilna kravnesība ir mazāka par 50 tonnām;

b)	kuģiem, kuri pārvadā galvenokārt pasažierus;

c)

prāmjiem;

d)	kuģiem, kurus vienīgi nekomerciāliem nolūkiem izmanto ostu administrācijas un valsts iestādes;

e)	kuģiem, kurus izmanto vienīgi uzglabāšanai vai degvielas iepildīšanai;

f)	kuģiem, kurus neizmanto kravu pārvadājumiem, piemēram, zvejas kuģiem, bagarkuģiem, peldošām darbnīcām, peldošiem mājokļiem un izpriecu kuģiem.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 10. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā panta 2. punkta grozīšanu, lai palielinātu tajā minēto statistikas aptverto iekšējo ūdensceļu pārvadājumu apjomu nolūkā ņemt vērā ekonomiskās un tehniskās attīstības tendences.

Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās statistikas darbības, attiecīgā gadījumā izmantojot izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu izvērtējumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“kuģojams iekšējais ūdensceļš” ir ūdenstilpne, kas nav jūras daļa un kura dabīgu vai cilvēka veidotu iezīmju dēļ ir piemērota kuģošanai galvenokārt iekšējo ūdensceļu kuģiem;

b)

“iekšējo ūdensceļu kuģis” ir kuģošanas līdzeklis, kas paredzēts preču pārvadājumiem vai pasažieru sabiedriskajiem pārvadājumiem un kurš pārsvarā kuģo pa kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņiem vai ūdeņiem, kas atrodas tiem cieši blakus, vai teritorijām, kurās piemēro ostu noteikumus;

c)	“kuģa valstspiederība” ir valsts, kurā kuģis ir reģistrēts;

d)	“iekšējo ūdensceļu pārvadājums” ir ikviena preču un/vai pasažieru aprite, ko pilnīgi vai daļēji veic kuģojamos iekšējos ūdeņos, izmantojot iekšējo ūdensceļu kuģus;

e)	“valsts iekšējo ūdensceļu pārvadājumi” ir pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem starp divām valsts teritorijā esošām ostām neatkarīgi no kuģa valstspiederības;

f)	“starptautiskie iekšējo ūdensceļu pārvadājumi” ir pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem starp divām ostām, kas atrodas dažādu valstu teritorijās;

g)	“iekšējo ūdensceļu pārvadājumu tranzīts” ir pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem, šķērsojot valsts teritoriju, starp divām ostām, kuras abas atrodas citas valsts teritorijā vai citu valstu teritorijās, ar noteikumu, ka visā maršrutā valsts teritorijā neveic pārkraušanu;

h)	“iekšējo ūdensceļu satiksme” ir kuģa jebkura pārvietošanās pa konkrētiem kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 10. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā panta pirmās daļas grozīšanu, lai pielāgotu tajā iekļautās definīcijas vai paredzētu jaunas definīcijas, lai ņemtu vērā attiecīgās definīcijas, kas grozītas vai pieņemtas starptautiskā līmenī.

Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās statistikas darbības, attiecīgā gadījumā izmantojot izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu izvērtējumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

4. pants

Datu vākšana

1.   Datus vāc saskaņā ar tabulām, kas izklāstītas I līdz IV pielikumā.

2.   Šīs regulas 2. panta 3. punktā minētajos gadījumos datus vāc saskaņā ar tabulām, kas izklāstītas V pielikumā.

3.   Šīs regulas vajadzībām preces klasificē saskaņā ar VI pielikumu.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 10. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem pielikumos, kuri veikti, lai atspoguļotu izmaiņas starptautiskā līmeņa kodēšanā un nomenklatūrā vai attiecīgajos Eiropas Savienības leģislatīvajos aktos.

Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās statistikas darbības, attiecīgā gadījumā izmantojot izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu novērtējumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

5. pants

Izmēģinājuma pētījumi

1.   Līdz 2018. gada 8. decembrim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā atbilstīgu metodoloģiju statistikas datu vākšanai par pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp par pasažieru pārrobežu pārvadājumiem.

2.   Līdz 2019. gada 8. decembrim Komisija organizē brīvprātīgus izmēģinājuma pētījumus, kas jāveic dalībvalstīm, kuri šīs regulas darbības jomā sniedz datus par tādu statistikas datu pieejamību, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp ar pasažieru pārrobežu pārvadājumiem. Minēto izmēģinājuma pētījumu mērķis ir izvērtēt šo jauno datu vākšanas iespējamību, ar attiecīgo datu vākšanu saistītās izmaksas un sagaidāmo statistikas kvalitāti.

3.   Līdz 2020. gada 8. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šādu izmēģinājuma pētījumu rezultātiem. Atkarībā no minētajā ziņojumā izklāstītajiem rezultātiem un saprātīgā laikposmā Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz leģislatīvu priekšlikumu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz statistiku par pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp par pasažieru pārrobežu pārvadājumiem.

4.   Savienības vispārējais budžets, attiecīgos gadījumos un ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, dod ieguldījumu minētos izmēģinājuma pētījumu finansēšanā.

6. pants

Datu nosūtīšana

1.   Datu nosūtīšanu veic pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc attiecīgā novērošanas perioda beigām.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kārtību, kā datus nosūta Komisijai (Eurostat), tostarp datu apmaiņas standartus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Datu izplatīšana

Eiropas statistiku, kas pamatojas uz 4. pantā minētajiem datiem, izplata ar līdzīgu regularitāti, kāda dalībvalstīm noteikta datu nosūtīšanai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kārtību, kā izplata rezultātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Datu kvalitāte

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiskās prasības un kritērijus, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu sagatavoto datu kvalitāti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtāmo datu kvalitāti.

3.   Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumus, kuros ir informācija un dati, ko Komisija (Eurostat) pieprasa, lai pārbaudītu nosūtīto datu kvalitāti.

4.   Šajā regulā kvalitātes kritēriji, kas piemērojami nosūtāmajiem datiem, ir Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā minētie kritēriji.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka kvalitātes ziņojumu sagatavošanas detalizētu kārtību, struktūru, periodiskumu un salīdzināmības elementus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Īstenošanas ziņojumi

Līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un turpmākajām norisēm.

Minētajā ziņojumā Komisija ņem vērā dalībvalstu sniegto attiecīgo informāciju par iespējamiem uzlabojumiem un par lietotāju vajadzībām. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē:

a)	Savienības, dalībvalstu un statistikas datu sniedzēju un lietotāju ieguvumu no sagatavotās statistikas salīdzinājumā ar tās izmaksām;

b)	nosūtīto datu kvalitāti un izmantotās datu vākšanas metodes.

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 7. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 2. panta 5. punktu, 3. pantu vai 4. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

11. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1365/2006 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 18. jūnija lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1365/2006 (2006. gada 6. septembris), par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un par Padomes Direktīvas 80/1119/EEK atcelšanu (OV L 264, 25.9.2006., 1. lpp.).

(3)  Sk. VII pielikumu.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

16.7.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/30

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/975

(2018. gada 4. jūlijs),

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir nodrošināt, lai jūras bioloģisko resursu izmantošana notiktu tādā veidā, kas palīdz sasniegt ilgtermiņa vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

(2)

Savienība ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā izklāstīti principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (5) kopš 2010. gada 26. jūlija Savienība ir līgumslēdzēja puse Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (“SPRFMO konvencija”), ar kuru ir izveidota Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO).

(4)

SPRFMO satvarā darbojas SPRFMO komisija (“SPRFMO komisija”), kas ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir nodrošināt, lai, zvejniecības pārvaldībā piemērojot piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju, ilglaicīgi saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu zvejas resursus un tādējādi aizsargātu jūras ekosistēmas, kurās šie resursi sastopami. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.

(5)	Ir jānodrošina, lai SPRFMO pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi (“SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumi”) tiktu pilnībā transponēti Savienības tiesību aktos un tādējādi tiktu vienveidīgi un faktiski īstenoti Savienībā.

(6)

SPRFMO ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz tās kompetencē ietilpstošajām zvejniecībām, un šie pasākumi ir saistoši SPRFMO konvencijas līgumslēdzējām pusēm (“līgumslēdzējas puses”). Minētie pasākumi ir adresēti galvenokārt līgumslēdzējām pusēm un nosaka arī operatoru, piemēram, kuģu kapteiņu, pienākumus.

(7)	Šai regulai nebūtu jāattiecas uz zvejas iespējām, par kurām lēmumu pieņem SPRFMO, jo minētās zvejas iespējas tiek iedalītas atbilstīgi zvejas iespēju regulai, ko ik gadu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktu.

(8)	Īstenojot SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi.

(9)

Lai Savienības tiesību aktos ātri iestrādātu turpmākus saistošus SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu grozījumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu un attiecīgo pantu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(10)	Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbībām.

(11)

Konkrēti, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (7) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (8) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (9) ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (10) ir paredzēti noteikumi par zvejas atļauju izdošanu un pārvaldīšanu Savienības zvejas kuģiem, kuri veic zvejas darbības ūdeņos, kas ir tādas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pārziņā, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse. Ar minētajām regulām jau tiek īstenota virkne noteikumu, kas paredzēti SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumos. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu ir ieviests izkraušanas pienākums, kuru no 2015. gada 1. janvāra piemēro mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpnieciskajām zvejniecībām un laša zvejniecībām Baltijas jūrā. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu izkraušanas pienākums neskar Savienības starptautiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju krājumu zvejošanu SPRFMO konvencijas apgabalā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)	Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas SPRFMO konvencijas apgabalā;

b)	Savienības zvejas kuģiem, kuri citā kuģī pārkrauj SPRFMO konvencijas apgabalā gūtus zvejas produktus;

c)	trešo valstu zvejas kuģiem, kuri lūdz piekļuvi Savienības ostai vai tiek inspicēti Savienības ostā un uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā gūti zvejas produkti.

3. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi, to piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008, (EK) Nr. 1224/2009 un (ES) 2017/2403.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“SPRFMO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts SPRFMO konvencijas 5. pantā;

2)

“zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, kā arī zvejas produktu pārvadāšanai aprīkoti transportkuģi, izņemot konteinerkuģus;

3)	“Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

4)

“SPRFMO zvejas resursi” ir visi jūras bioloģiskie resursi SPRFMO konvencijas apgabalā, izņemot: a) nometnieku sugas, uz kurām attiecas piekrastes valstu jurisdikcija saskaņā ar 77. panta 4. punktu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (“UNCLOS”); b) UNCLOS I pielikumā uzskaitītās tālu migrējošo zivju sugas; c) anadromās un katadromās sugas; d) jūras zīdītājus, jūras rāpuļus un jūrasputnus;

5)	“SPRFMO zvejas produkti” ir ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti, kas jebkādā zvejas darbībā iegūti SPRFMO konvencijas apgabalā;

6)	“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana un izkraušana;

7)	“grunts zveja” ir zvejošana, kuras laikā zvejas kuģis izmanto zvejas rīku, kas normālos apstākļos parasti nonāk saskarē ar jūras gultni vai bentiskajiem organismiem;

8)	“grunts zvejas pēdas nospiedums” ir grunts zvejas telpiskais apmērs SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;

9)	“NNN zveja” ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1) līdz 4) punktā;

10)	“SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projekts” ir SPRFMO sekretariāta sagatavots un SPRFMO Atbilstības un tehniskajā komitejā izskatīšanai iesniegts to zvejas kuģu sākotnējais saraksts, kuri, iespējams, veikuši NNN zveju;

11)	“izpētes zvejniecība” ir zvejniecība, kurā iepriekšējos 10 gados zvejošana nav notikusi vai kurā iepriekšējos 10 gados nav zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;

12)	“lielais pelaģiskais dreifējošais tīkls” ir žaunu tīkls vai cita veida tīkls vai tīklu kombinācija, kura garums pārsniedz 2,5 km un kura mērķis ir panākt, ka zivis iekļūst, iepinas vai ieķeras šajos tīklos, kuri dreifē uz ūdens virsmas vai ūdenī;

13)

“dziļūdens žaunu tīkli”, piemēram, vairāksienu tīkli, nostiprināti tīkli, noenkuroti tīkli un nogremdēti tīkli, ir viena, divas vai trīs nostieptas linuma kārtas, kas tiek noturētas vertikāli uz vai pie grunts un kurās zivis ieķeras ar žaunām, iepinas vai iekļūst. Dziļūdens žaunu tīkli sastāv no vienas, retāk divām vai trim linuma kārtām, kas kopā nostiprinātas pie vienām un tām pašām stiprinājuma virvēm. Vairākus tīklu veidus var apvienot vienā zvejas rīkā. Šos tīklus var izmantot atsevišķi pa vienam vai – un tā notiek biežāk – lielu skaitu tīklu novietojot rindā (“tīklu rinda”). Zvejas rīkus var nostiprināt vai noenkurot pie grunts vai ļaut tiem dreifēt vai nu brīvi, vai pievienotiem pie kuģa;

14)	“SPRFMO sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse” (CNCP) ir valsts vai zvejas tiesību subjekts, kas nav SPRFMO konvencijas līgumslēdzēja puse, bet ir piekritis pilnā mērā sadarboties SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanā;

15)	“SPRFMO kuģu reģistrs” ir to zvejas kuģu saraksts, kuriem ir atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, kā to ir paziņojuši līgumslēdzējas puses un CNCP, un kuru uztur SPRFMO sekretariāts;

16)	“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī;

17)	“citas problemātiskās sugas” ir XIII pielikumā uzskaitītās sugas;

18)

“jutīga jūras ekosistēma” (JJE) ir jūras ekosistēma, kas saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu ir uzskatāma par tādu, kuras integritāti (t. i., ekosistēmas struktūru vai darbību) apdraud būtiska nelabvēlīga ietekme, ko normālos zvejas darbību apstākļos rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, tostarp rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas.

II SADAĻA

KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Čīles stavrida ( Trachurus murphyi )

5. pants

Informācija par Čīles stavridas kvotas pilnīgu apguvi

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai Čīles stavridas zvejniecības slēgšanas dienu, kad sasniegti 100 % tās nozvejas limita. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.

6. pants

Novērotāju klātbūtne Čīles stavridas zvejā

Dalībvalstis nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni vismaz 10 % reisu, ko veic to karoga zvejas kuģi. Zvejas kuģiem, kuri dodas kopumā ne vairāk kā divos reisos gadā, šos 10 % aprēķina, par pamatu ņemot aktīvās zvejas dienu skaitu (traleriem) un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitu (kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu).

7. pants

Čīles stavridas datu paziņošana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu līdz katra mēneša 15. dienai paziņo Komisijai Čīles stavridas iepriekšējā mēneša nozvejas apjomu. Komisija līdz katra mēneša 20. dienai minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

2.   Papildus 1. punktam dalībvalstis Komisijai paziņo šādus datus par Čīles stavridas zvejniecībām:

a)	līdz katra mēneša 15. dienai – to savu zvejas kuģu sarakstu, kas iepriekšējā mēnesī bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Komisija līdz katra mēneša 20. dienai minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam;

b)	vēlākais 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes – gada zinātnisko ziņojumu par iepriekšējo gadu. Komisija vēlākais 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

8. pants

Čīles stavridas zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, iedalot tām pieejamās Čīles stavridas krājumu zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

II NODAĻA

Jūrasputni

9. pants

Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām

1.   Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, pilda šajā pantā izklāstītos jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.

2.   Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts āķu jedām, izmanto gremdes un putnu atbaidīšanas auklas.

3.   Savienības zvejas kuģi neievieto āķu jedas diennakts tumšajā laikā.

4.   Āķu jedu noslogošanu veic saskaņā ar I pielikumu.

5.   Putnu atbaidīšanas auklas ierīko saskaņā ar II pielikumu.

6.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams un ja bioloģiskie atkritumi jāizsviež darbības drošības apsvērumu dēļ, kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

10. pants

Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi traleriem

1.   Visi Savienības zvejas kuģi, kas zvejo ar trali, pilda šajā pantā izklāstītos jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.

2.   Savienības zvejas kuģi zvejojot izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas vai – ja zvejošanas praksē rezultatīva putnu atbaidīšanas auklu izmantošana nav iespējama – putnu atturēšanas ierīci.

3.   Putnu atturēšanas ierīces ierīko saskaņā ar III pielikumu.

4.   Ja iespējams, Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.

5.   Ja tas ir iespējami un lietderīgi, Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi/pārstrādes ūdens. Ja tas nav iespējami un lietderīgi, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

6.   Ja iespējams, zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.

7.   Laika sprīdi, kurā zvejas rīks tā pacelšanas gaitā atrodas uz ūdens virsmas, līdz minimumam samazina, uzturot vinčas pienācīgā darba kārtībā un ievērojot labu klāja praksi.

11. pants

Jūrasputnu datu paziņošana

Gada zinātniskajā ziņojumā, kas minēts 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis norāda:

a)	kādus jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus izmantojis katrs no tās karoga zvejas kuģiem, kuri zvejojuši SPRFMO konvencijas apgabalā;

b)	cik bieži novērotāju klātbūtne attiekusies arī uz jūrasputnu netīšas sagūstīšanas gadījumu reģistrēšanu;

c)	visus datus par novēroto saskari ar jūrasputniem.

III SADAĻA

PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM ZVEJAS METODĒM

I NODAĻA

Grunts zveja

12. pants

Grunts zvejas atļauja

1.   Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi plāno iesaistīties grunts zvejas darbībās SPRFMO konvencijas apgabalā, iesniedz Komisijai atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:

a)	ziņas par grunts zvejas pēdas nospiedumu, kuru attiecīgā dalībvalsts noteikusi, par pamatu ņemot savu grunts zvejā reģistrēto nozveju vai zvejas piepūli SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;

b)	vidējo ikgadējās nozvejas apjomu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;

c)	grunts zvejas ietekmes novērtējumu;

d)	izvērtējumu par to, vai ierosinātās darbības gan sekmēs ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz mērķsugām un piezvejā gūtām nemērķa sugām, gan aizsargās jūras ekosistēmas, kurās šie resursi ir sastopami, un tostarp nepieļaus būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

3.   Ietekmes novērtējumu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gadā publicētajām starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā (“FAO dziļūdens zvejas vadlīnijas”) un ņemot vērā SPRFMO grunts zvejniecību ietekmes novērtējuma standartu, kā arī apgabalus, kuros ir vai kuros varētu būt JJE.

4.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu SPRFMO konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta c) apakšpunktā minētie ietekmes novērtējumi tiek atjaunināti ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek būtiskas izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz JJE, un, tiklīdz minētā informācija kļūst pieejama, pārsūta to Komisijai. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

13. pants

Grunts zveja, kas notiek ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus

1.   Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, kas notiek ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi plāno zvejot ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniegt vidējo gada nozvejas apjomu, kas minēts 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā, iesniedz Komisijai atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas gadskārtējās sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:

a)	grunts zvejas ietekmes novērtējumu;

b)	izvērtējumu par to, vai ierosinātās darbības gan sekmēs ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz mērķsugām un piezvejā gūtām nemērķa sugām, gan aizsargās jūras ekosistēmas, kurās šie resursi ir sastopami, un tostarp nepieļaus būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

3.   Ietekmes novērtējumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, veic saskaņā ar FAO izstrādātajām dziļūdens zvejas vadlīnijām un ņemot vērā SPRFMO grunts zvejniecību ietekmes novērtējuma standartu, kā arī apgabalus, kuros ir vai kuros varētu būt JJE.

4.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu SPRFMO konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta a) apakšpunktā minētie ietekmes novērtējumi tiek atjaunināti ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek būtiskas izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz JJE, un, tiklīdz minētā informācija kļūst pieejama, pārsūta to Komisijai. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

14. pants

Grunts zveja un JJE

1.   Kamēr SPRFMO zinātniskā komiteja vēl nav sagatavojusi ieteikumu par robežsliekšņiem, dalībvalstis nosaka sava karoga zvejas kuģiem piemērojamus robežsliekšņus attiecībā uz saskari ar JJE, un to dara, ņemot vērā FAO dziļūdens zvejas vadlīniju 68. punktu.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai to karoga zvejas kuģi pārtrauktu grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras tādas vietas SPRFMO konvencijas apgabalā, kurā saskare ar jutīgām jūras ekosistēmām ir biežāka, nekā to pieļauj saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktie robežsliekšņi. Dalībvalstis, pamatodamās uz IV pielikuma vadlīnijām, ziņo Komisijai par notikušo saskari ar JJE. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

15. pants

Grunts zveja un novērotāju klātbūtne

Dalībvalstis nodrošina novērotāju klātbūtni uz 100 % sava karoga traleru, kas iesaistījušies grunts zvejā, un vismaz uz 10 % sava karoga zvejas kuģu, kuri izmanto cita tipa grunts zvejas rīkus.

16. pants

Grunts zvejas datu paziņošana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu līdz katra mēneša 15. dienai paziņo Komisijai grunts zvejas sugu iepriekšējā mēneša nozvejas apjomu.

2.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. dienai iesniedz Komisijai to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri ir aktīvi zvejojuši, un to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri ir bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Komisija piecu dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

3.   Dalībvalstis aizliedz sava karoga zvejas kuģiem piedalīties grunts zvejā, ja nav iesniegts prasīto zvejas kuģa identifikācijas datu minimums, kas izklāstīts V pielikumā.

II NODAĻA

Izpētes zvejniecības

17. pants

Izpētes zvejniecības atļauja

1.   Dalībvalstis, kas plāno atļaut sava karoga zvejas kuģim zvejot izpētes zvejniecībā, ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisijai iesniedz:

a)	atļaujas pieprasījumu, sniedzot informāciju, kas paredzēta V pielikumā;

b)	zvejniecības darbības plānu saskaņā ar VI pielikumu, tostarp apņemšanos ievērot SPRFMO datu vākšanas plānu, kas minēts 18. panta 3., 4. un 5. punktā.

2.   Ne vēlāk kā 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisija pieprasījumu pārsūta SPRFMO komisijai, bet zvejniecības darbības plānu – SPRFMO zinātniskajai komitejai.

3.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz atļauju zvejot izpētes zvejniecībā.

18. pants

Izpētes zvejniecības

1.   Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem zvejot izpētes zvejniecībās, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi izpētes zvejniecībās darbojas tikai saskaņā ar SPRFMO apstiprinātu zvejas darbības plānu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai tiek iesniegti SPRFMO datu vākšanas plānā prasītie dati, kurus Komisija pārsūta SPRFMO sekretariātam.

4.   Savienības zvejas kuģi, kuriem ir atļauts piedalīties zvejā izpētes zvejniecībās, darbošanos attiecīgajā izpētes zvejniecībā drīkst turpināt tikai tad, ja SPRFMO sekretariātam ir iesniegti SPRFMO datu vākšanas plānā prasītie dati par pēdējo sezonu, kurā kuģis ir zvejojis, un SPRFMO zinātniskajai komitejai ir bijusi iespēja minētos datus pārbaudīt.

5.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi piedalās zvejā izpētes zvejniecībās, nodrošina, ka uz ikviena tās karoga zvejas kuģa atrodas viens vai vairāki neatkarīgie novērotāji, proti, cik nepieciešams SPRFMO datu vākšanas plānā paredzēto datu ievākšanai.

19. pants

Zvejas kuģa aizstāšana izpētes zvejā

1.   Neatkarīgi no 17. un 18. panta, ja zvejniecības darbības plānā norādīts Savienības zvejas kuģis ar kuģa darbību vai ar nepārvaramu varu saistītu attaisnojošu iemeslu pēc nevar zvejot, dalībvalstis var atļaut izpētes zvejniecībā darboties sava karoga kuģim, kurš nav identificēts zvejniecības darbības plānā. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par paredzēto aizstājējkuģi;

b)	izsmeļošu informāciju par aizstāšanas iemesliem un visus to apstiprinošos pierādījumus;

c)	to zvejas rīku specifikācijas un pilnīgu aprakstu, kurus aizstājējkuģis plāno izmantot.

2.   Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

III NODAĻA

Lielie pelaģiskie dreifējošie tīkli, dziļūdens žaunu tīkli un citi žaunu tīkli

20. pants

Lielie pelaģiskie dreifējošie tīkli un dziļūdens žaunu tīkli

Lielo pelaģisko dreifējošo tīklu un jebkādu dziļūdens žaunu tīklu izmantošana ir aizliegta visā SPRFMO konvencijas apgabalā.

21. pants

Žaunu tīkli

Dalībvalstis, kuru kuģi plāno šķērsot SPRFMO konvencijas apgabalu ar žaunu tīkliem uz borta:

a)	paziņo par to SPRFMO sekretariātam vismaz 36 stundas pirms kuģa ienākšanas SPRFMO konvencijas apgabalā, tostarp sniedzot ziņas par paredzamo ienākšanas un apgabala atstāšanas dienu un uz klāja esošā žaunu tīkla garumu;

b)	nodrošina, ka to karoga kuģi izmanto kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un, atrodoties SPRFMO konvencijas apgabalā, reģistrējas tajā ik pēc divām stundām;

c)	30 dienu laikā pēc tam, kad kuģis atstājis SPRFMO konvencijas apgabalu, iesniedz VMS pozīcijas ziņojumus SPRFMO sekretariātam; un

d)	ja žaunu tīkli ir nejauši pazaudēti vai pārkrituši pār kuģa bortu, šā notikuma datumu, laiku, vietu un pazaudēto žaunu tīklu garumu (metros) paziņo SPRFMO sekretariātam cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā 48 stundu laikā pēc zvejas rīka pazaudēšanas vai pārkrišanas pār bortu.

IV SADAĻA

KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Atļaujas

22. pants

SPRFMO kuģu reģistrs

1.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. novembrī iesniedz Komisijai to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuriem nākamajā gadā ir atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, tostarp V pielikumā prasīto informāciju. Komisija minēto sarakstu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Kad dalībvalstis apsver, vai atļaut kuģim zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, tās ņem vērā attiecīgā zvejas kuģa un operatora prasībatbilstības vēsturi.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par sava karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, vismaz 20 dienas pirms dienas, kad šādi kuģi pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kuģis pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka dati par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, ir atjaunināti. Visas izmaiņas Komisijai dara zināmas vēlākais 10 dienas pēc izmaiņu izdarīšanas. Komisija piecu dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas dara to zināmu SPRFMO sekretariātam.

4.   Atcelšanas vai atsaukšanas gadījumā vai citos apstākļos, kas atļauju padara par spēkā neesošu, dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju, lai tā minēto informāciju SPRFMO sekretariātam varētu pārsūtīt trīs dienu laikā pēc dienas, kurā atļauja ir kļuvusi par spēkā neesošu.

5.   Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO pārziņā esošajām sugām SPRFMO konvencijas apgabalā.

II NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

23. pants

Vispārīgi noteikumi par pārkraušanu citā kuģī

1.   Šī nodaļa attiecas uz pārkraušanu citā kuģī, kas notiek:

a)	SPRFMO konvencijas apgabalā un attiecas uz SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, ja nozveja gūta SPRFMO konvencijas apgabalā;

b)	ārpus SPRFMO konvencijas apgabala un attiecas uz SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, ja nozveja gūta SPRFMO konvencijas apgabalā.

2.   Pārkraušana citā kuģī gan jūrā, gan ostā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem.

3.   Degvielas, apkalpes, zvejas rīku vai citu apgādes materiālu pārvietošana jūrā SPRFMO konvencijas apgabalā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem.

4.   Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī, kas attiecas uz SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtiem SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kas nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, Savienības ūdeņos ir aizliegta.

24. pants

Paziņošana par Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī

1.   Neatkarīgi no vietas, kurā notiek pārkraušana citā kuģī, par Savienības zvejas kuģu SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu karoga dalībvalsts iestādes Komisijai un SPRFMO sekretariātam vienlaikus pārsūta šādu informāciju:

a)

paziņojumu par nodomu veikt pārkraušanu citā kuģī; šādā paziņojumā norāda 14 dienu laikposmu, kurā plānots izdarīt SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī, un adresātiem paziņojums jāsaņem septiņas dienas pirms minētā 14 dienu laikposma pirmās dienas;

b)	paziņojumu par faktisko pārkraušanu citā kuģī; adresātiem paziņojums jāsaņem vismaz 12 stundas pirms paredzamā šādu darbību sākuma.

Dalībvalstis var atļaut Savienības zvejas kuģa operatoram minēto informāciju elektroniski pārsūtīt uzreiz SPRFMO sekretariātam, ja minēto informāciju vienlaikus pārsūta arī Komisijai.

2.   Paziņojumos, kas minēti 1. punktā, ietver attiecīgo pieejamo informāciju par pārkraušanu citā kuģī, tostarp paredzamo pārkraušanas dienu, laiku un vietu, kā arī norāda zvejniecību un VII pielikumā noteikto informāciju par iesaistītajiem Savienības zvejas kuģiem.

25. pants

Uzraudzība, ko piemēro Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanai citā kuģī

1.   Ja uz izkraujošā vai saņemošā Savienības zvejas kuģa atrodas novērotājs, viņš uzrauga pārkraušanu citā kuģī. Novērotājs aizpilda SPRFMO zvejas žurnāla lapu par pārkraušanu citā kuģī, sniedzot VIII pielikumā prasīto informāciju, lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu un sugas, un iesniedz zvejas žurnāla lapas kopiju novērotā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Minētā zvejas kuģa karoga dalībvalsts 10 dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa iesniedz Komisijai datus, kurus novērotājs atzīmējis SPRFMO zvejas žurnāla lapā par pārkraušanu citā kuģī. Komisija 15 dienu laikā pēc nokāpšanas dienas pārsūta minētos datus SPRFMO sekretariātam.

3.   Lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu un sugas un nodrošinātu šādas verifikācijas pienācīgumu, novērotājam uz kuģa ir pilnīga piekļuve novērojamajam Savienības zvejas kuģim, tostarp apkalpei, zvejas rīkiem, aprīkojumam, zvejas žurnāliem (tajā skaitā elektroniskā formātā) un zivju tilpnēm.

26. pants

Informācija, kas jāpaziņo pēc Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanas citā kuģī

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad notikusi pārkraušana, vienlaikus SPRFMO sekretariātam un Komisijai paziņo visu IX pielikumā prasīto informāciju par šo darbību.

2.   Dalībvalstis Savienības zvejas kuģa operatoram var atļaut 1. punktā minēto informāciju elektroniski pārsūtīt uzreiz SPRFMO sekretariātam ar noteikumu, ka šī informācija vienlaikus tiek pārsūtīta arī Komisijai. Ja Savienības zvejas kuģa operators no SPRFMO sekretariāta saņem lūgumu pēc paskaidrojumiem, to pārsūta Komisijai.

III NODAĻA

Datu vākšana un paziņošana

27. pants

Datu vākšana un paziņošana

1.   Papildus datu ziņošanas prasībām, kas noteiktas 7., 11., 14., 16., 18., 25. un 26. pantā, tās dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, iesniedz šā panta 2. un 3. punktā prasītos datus Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī paziņo Komisijai iepriekšējā kalendārajā gadā gūtās sugu/sugu grupu nozvejas dzīvsvaru. Komisija minēto informāciju līdz 30. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. jūnijā paziņo Komisijai datus par zvejošanu ar traļiem, atsevišķi norādot katru tralēšanas epizodi, datus par zvejošanu ar grunts āķu jedām, atsevišķi norādot katru jedas ievietošanas epizodi, un datus par izkraušanu (arī no refrižeratorkuģiem) un pārkraušanu citā kuģī. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta SPRFMO sekretariātam.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt sīki izstrādātas prasības par datu paziņošanu, kas minēta šajā pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

Novērotāju programmas

28. pants

Novērotāju programmas

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, izveido novērotāju programmas, kas vajadzīgas, lai savāktu X pielikumā prasītos datus.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī iesniedz attiecīgos X pielikumā prasītos novērošanas datus par iepriekšējo kalendāro gadu Komisijai. Komisija minēto informāciju līdz 30. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.   Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. augustā iesniedz gada ziņojumu par novērotāju programmas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā aplūko novērotāju apmācību, novērotāju programmu izstrādi un tvērumu, to, kāda tipa dati tiek vākti, un gada laikā konstatētās problēmas. Komisija minēto informāciju līdz 1. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

29. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.   Uz Savienības zvejas kuģiem uzstādīta satelītnovērošanas iekārta nodrošina automātisku VMS datu pārraidi karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC), turklāt pozīcijas noteikšanas kļūda satelītnavigācijas normālos ekspluatācijas apstākļos ir mazāka par 100 metriem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to FMC automātiski un pastāvīgi vismaz reizi stundā SPRFMO sekretariātam pārsūta VMS datus par to karoga kuģiem, kuri ir iesaistīti zvejā SPRFMO konvencijas apgabalā, un ka uz to karoga kuģu klāja uzstādītās satelītnovērošanas iekārtas var pārraidīt VMS datus vismaz ik pēc 15 minūtēm.

3.   Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 4. punkta izpratnē SPRFMO konvencijas apgabalā ietilpst 100 jūras jūdžu zona ārpus SPRFMO konvencijas apgabala, kurā piemēro šā panta 1. punktu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja uz to karoga zvejas kuģiem satelītnovērošanas iekārtas antena ir uzstādīta atsevišķi no iekārtas korpusa, tiek izmantota viena kopēja antena gan satelītnavigācijas dekoderim, gan raidītājam, turklāt iekārtas korpuss ir savienots ar antenu ar vienu nepārtrauktu kabeli.

V NODAĻA

Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās

30. pants

Kontaktpunkti un apstiprinātās ostas

1.   Dalībvalsts, kas vēlas atvērt savas ostas trešo valstu zvejas kuģiem, uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejoti SPRFMO zvejas produkti vai no šādiem resursiem iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā vai jūrā:

a)	apstiprina ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;

b)	apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;

c)	apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem inspekcijas ziņojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktu.

2.   Visas izmaiņas apstiprināto kontaktpunktu un apstiprināto ostu sarakstā dalībvalstis Komisijai pārsūta vismaz 40 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta minēto informāciju SPRFMO sekretariātam.

31. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģiem, kuri plāno to ostās izkraut vai pārkraut citā kuģī SPRFMO zvejas resursus, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, pieprasa ne vēlāk kā 48 stundas pirms paredzamās ienākšanas ostā sniegt šādu informāciju saskaņā ar XI pielikumu:

a)	kuģa identifikācija (ārējā identifikācija, vārds, karogs, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) identifikācijas numurs (ja tāds ir) un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS));

b)	apstiprinātā osta, kurā zvejas kuģis vēlas ienākt, un ienākšanas mērķis (izkraušana vai pārkraušana citā kuģī);

c)	zvejas atļaujas kopija vai, attiecīgā gadījumā, jebkuras citas tādas atļaujas kopija, kura pamato zvejas kuģa darbības ar SPRFMO zvejas produktiem vai šādu zvejas produktu pārkraušanu citā kuģī;

d)	diena un laiks, kad kuģis plāno ienākt ostā;

e)	katra uz kuģa esošā SPRFMO zvejas produkta veida aptuvenais daudzums kilogramos, norādot attiecīgo nozvejas apgabalu. Ja SPRFMO zvejas produktu uz kuģa nav, nosūta “nulles ziņojumu”;

f)	katra izkraujamā vai citā kuģī pārkraujamā SPRFMO zvejas produkta veida aptuvenie daudzumi kilogramos, norādot attiecīgo nozvejas apgabalu;

g)	zvejas kuģa apkalpes saraksts;

h)	zvejas reisa datumi.

2.   Ja uz trešās valsts zvejas kuģa atrodas SPRFMO zvejas produkti, 1. punktā prasīto informāciju iesniedz kopā ar nozvejas sertifikātu, kurš validēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļu.

3.   Ostas dalībvalstis drīkst pieprasīt arī papildu informāciju, lai noteiktu, vai zvejas kuģis ir bijis iesaistījies NNN zvejā vai ar to saistītās darbībās.

4.   Ņemot vērā tādus aspektus kā, piemēram, zvejas produktu veids un attālums starp zvejas vietām un konkrētajām ostām, ostas dalībvalstis drīkst noteikt ilgāku vai īsāku paziņošanas termiņu, nekā prasīts 1. punktā. Šādā gadījumā ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.

32. pants

Atļauja izkraut vai ostā pārkraut citā kuģī

Pēc 31. pantā paredzētās attiecīgās informācijas saņemšanas ostas dalībvalsts izlemj, vai atļaut trešās valsts zvejas kuģim ienākt savā ostā. Ja trešās valsts zvejas kuģim liedz ienākt ostā, ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam. Ostas dalībvalstis liedz ienākšanu zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO veidotajā NNN zvejas kuģu sarakstā.

33. pants

Ostā veiktas inspekcijas

1.   Ostas dalībvalstis inspicē vismaz 5 % izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas darbību, kas saistītas ar SPRFMO zvejas produktiem un ko dalībvalstu apstiprinātajās ostās veikuši trešo valstu zvejas kuģi.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģus inspicē tad, ja:

a)	cita līgumslēdzēja puse, CNCP vai attiecīga RZPO pieprasa inspicēt konkrētu zvejas kuģi, un jo īpaši tad, ja šādam pieprasījumam pievienoti NNN zvejas pierādījumi par minēto zvejas kuģi un ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka zvejas kuģis iesaistījies NNN zvejā;

b)	zvejas kuģis nav sniedzis visu 31. pantā prasīto informāciju;

c)	zvejas kuģim saskaņā ar SPRFMO vai citas RZPO noteikumiem ir bijis liegts ienākt ostā vai izmantot ostu.

34. pants

Inspekcijas procedūra

1.   Šo pantu piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta noteikumiem par inspekcijas procedūru.

2.   Dalībvalstu inspektoriem līdzi ir derīgs personu apliecinošs dokuments. Viņi drīkst izgatavot visu vajadzīgo dokumentu kopijas.

3.   Inspekcijas veic tā, lai trešās valsts zvejas kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu pēc iespējas mazākas un lai iespēju robežās netiktu pieļauta nozvejas kvalitātes pasliktināšanās.

4.   Kuģa kapteinim pēc inspekcijas pabeigšanas tiek dota iespēja pievienot ziņojumam jebkādas piezīmes vai iebildumus un sazināties ar attiecīgās ostas dalībvalsts kompetento iestādi saistībā ar inspekcijas ziņojumu. Inspekcijas ziņojuma paraugs ir pievienots XII pielikumā. Kuģa kapteinis saņem ziņojuma kopiju.

5.   Ostas dalībvalsts 12 darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta Komisijai atbilstoši šīs regulas XII pielikumam aizpildīta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija 15 darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta šo ziņojumu SPRFMO sekretariātam.

6.   Ja inspekcijas ziņojumu Komisijai nevar pārsūtīt 15 darbdienu laikā, lai tā to savukārt pārsūtītu SPRFMO sekretariātam, ostas dalībvalsts savlaicīgi informē Komisiju par kavēšanās iemeslu un to, kad ziņojums tiks iesniegts, lai Komisija varētu informēt SPRFMO sekretariātu 15 darbdienu laikā.

35. pants

Procedūra, kas jāievēro, ja ostā inspekcijas laikā konstatē SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus

1.   Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija pierāda, ka trešās valsts zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantam piemēro šo pantu.

2.   Ostas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā nosūta Komisijai inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija nekavējoties pārsūta šo ziņojumu SPRFMO sekretariātam un karoga līgumslēdzējai pusei vai CNCP kontaktpunktam.

3.   Pārkāpuma konstatēšanai sekojušo rīcību ostas dalībvalsts nekavējoties paziņo karoga līgumslēdzējas puses vai CNCP kompetentajai iestādei un Komisijai, kura minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

VI NODAĻA

Izpildes panākšana

36. pants

Dalībvalstu paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi

Dalībvalstis vismaz 145 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas liecina par jebkura zvejas kuģa iespējamu neatbilstību SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām SPRFMO konvencijas apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda minēto informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

37. pants

Savienības zvejas kuģa iekļaušana SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā

1.   Ja Komisija no SPRFMO sekretariāta saņem oficiālu paziņojumu par Savienības zvejas kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā, minēto paziņojumu un pamatojošos dokumentus un visu citu SPRFMO sekretariāta sniegto dokumentēto informāciju tā ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes pārsūta karoga dalībvalstij komentēšanai. Komisija minēto informāciju pārbauda un vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.

2.   Pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts iestādes paziņo zvejas kuģa īpašniekam par kuģa iekļaušanu SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā un par sekām, kas var rasties, ja tiek apstiprināta tā iekļaušana SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā.

38. pants

Pasākumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā

1.   Pēc SPRFMO NNN zvejas kuģu saraksta pieņemšanas Komisija prasa karoga dalībvalstij informēt SPRFMO NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautā zvejas kuģa īpašnieku par tā iekļaušanu sarakstā un par sekām, kas izriet no iekļaušanas sarakstā.

2.   Ja dalībvalsts rīcībā nonāk informācija par SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā esoša zvejas kuģa vārda vai IRCS maiņu, tā šādu informāciju pārsūta Komisijai, tiklīdz tas ir praktiski iespējams. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

39. pants

SPRFMO sekretariāta paziņotās varbūtējās neatbilstības

1.   Ja Komisija saņem no SPRFMO sekretariāta informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts pieļautu neatbilstību SPRFMO konvencijai un/vai SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai iespējamās neatbilstības sakarā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kas darīts, lai novērstu bažas par neatbilstību. Komisija vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam.

40. pants

Līgumslēdzējas puses vai CNCP paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi

1.   Dalībvalstis apstiprina kontaktpunktu, kurš no līgumslēdzējām pusēm un CNCP saņem ostā veiktās inspekcijas ziņojumus.

2.   Visas izmaiņas saistībā ar apstiprināto kontaktpunktu dalībvalstis Komisijai pārsūta vismaz 40 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta minēto informāciju SPRFMO sekretariātam.

3.   Ja dalībvalsts apstiprinātais kontaktpunkts saņem līgumslēdzējas puses vai CNCP sūtītu inspekcijas ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, karoga dalībvalsts nekavējoties izmeklē varbūtējo pārkāpumu un informē Komisiju par to, kādā stāvoklī ir izmeklēšana, un par izpildes panākšanas pasākumiem, kuri varētu būt veikti, tādā termiņā, lai Komisija SPRFMO sekretariātu savukārt varētu informēt trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc inspekcijas ziņojuma saņemšanas nevar sniegt Komisijai stāvokļa pārskatu, dalībvalsts minēto trīs mēnešu laikā informē Komisiju par kavēšanās iemesliem un par datumu, līdz kuram stāvokļa pārskats tiks sniegts. Komisija minēto informāciju par izmeklēšanas stāvokli vai kavēšanos pārsūta SPRFMO sekretariātam.

41. pants

Tehniska satelītnovērošanas iekārtas darbības kļūme

1.   Ja satelītnovērošanas iekārtas darbībā rodas tehniska kļūme, Savienības zvejas kuģi, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, ik pēc četrām stundām paziņo savas karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

a)	SJO numurs;

b)

IRCS;

c)	kuģa vārds;

d)	kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;

e)	pozīcija (garums un platums), datums un laiks (UTC);

f)	darbība (zvejošana / tranzīts / pārkraušana citā kuģī).

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja satelītnovērošanas iekārtas darbībā radusies tehniska kļūme nav novērsta 60 dienu laikā, kopš stājies spēkā 1. punktā minētais ziņošanas pienākums, to karoga zvejas kuģi pārtrauc zvejot, noglabā visus zvejas rīkus un nekavējoties atgriežas ostā, lai saremontētu satelītnovērošanas iekārtu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro papildus Regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta prasībām.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Konfidencialitāte

Datus, kuri savākti un ar kuriem veikta apmaiņa sakarā ar šo regulu, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā.

43. pants

Grozījumu izdarīšana

Lai SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu grozījumus iestrādātu Savienības tiesībās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza:

a)	šīs regulas pielikumus;

b)

termiņus, kas noteikti 7. panta 1. un 2. punktā, 11. pantā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 16. panta 1. un 2. punktā, 17. panta 1. un 2. punktā, 22. panta 1. līdz 4. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 27. panta 2. un 3. punktā, 28. panta 2. un 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 1. punktā, 34. panta 5. un 6. punktā, 35. panta 2. un 3. punktā, 36. pantā, 37. panta 1. punktā, 39. panta 2. punktā, 40. panta 2. un 3. punktā un 41. panta 1. un 2. punktā;

c)	prasības par novērotāju klātbūtni, kas noteiktas 6. un 15. pantā;

d)	pārskata periodu, pēc kura nosaka grunts zvejas pēdas nospiedumu, kā prasīts 12. panta 2. punktā;

e)	inspicēšanas prasības, kas noteiktas 33. panta 1. punktā;

f)

datu tipu un informācijas prasības, kas noteiktas 7. panta 2. punktā, 11. pantā, 12. panta 2. un 3. punktā, 13. panta 2. un 3. punktā, 14. panta 1. punktā, 16. panta 1. un 2. punktā, 17. panta 1. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. un 3. punktā, 28. panta 3. punktā, 31. panta 1. punktā un 41. panta 1. punktā.

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 43. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 19. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 43. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 43. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

45. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 288, 31.8.2017., 129. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 18. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(6)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---