3.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/941

(2018. gada 2. jūlijs),

ar ko attiecībā uz konkrētas barības un pārtikas, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli groza Regulu (EK) Nr. 669/2009, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu;

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (3) paredz noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas, importējot tās I pielikuma sarakstā (“saraksts”) norādīto barību un pārtiku, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, jāveic izraudzītās ievešanas vietās (DPE), kur notiek ievešana Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009 gadījumos, kad sūtījumus, kuri Savienībā ievesti pa jūras ceļu, izkrauj, lai pārkrautu citā kuģī turpmākai transportēšanai uz ostu citā dalībvalstī (pārkrautie sūtījumi), par izraudzīto ievešanas vietu uzskatāma pēdējā osta. Lai efektīvi organizētu oficiālās kontroles uz Savienības robežām, tostarp augstā līmenī nodrošinātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, tāds pats noteikums būtu jāpiemēro arī sūtījumiem, kurus no trešām valstīm Savienībā ieved ar gaisa transportu un kuri tiek pārkrauti pārvadājuma turpināšanai uz citu Savienības lidostu. Šādos gadījumos par izraudzīto ievešanas vietu būtu jāuzskata pēdējā lidosta. Jau minēto iemeslu dēļ šis noteikums būtu jāpiemēro arī tad, ja sūtījumus pārkrauj pārvadājuma turpināšanai tās pašas dalībvalsts teritorijā. Termins “turpmāka transportēšana”, kas tiek lietots saistībā ar pārkrautiem sūtījumiem, būtu jāaizstāj ar terminu “pārvadājuma turpināšana”, lai atspoguļotu pārkrauto sūtījumu īpašo situāciju salīdzinājumā ar sūtījumiem, kuriem atļauta turpmāka transportēšana, kamēr tiek gaidīti fizisko pārbaužu rezultāti. Tādēļ būtu lietderīgi attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 669/2009.

(3)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteikts, ka kompetentajām iestādēm jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis par sūtījumiem, kas noraidīti uz robežas. Attiecībā uz pesticīdiem būtu lietderīgi precizēt, ka gadījumos, kad kompetentās iestādes noraida Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā minētas barības un pārtikas sūtījumu, šāds paziņojums ir jāsniedz, ja pārsniegti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (4) noteiktie maksimālie atlieku līmeņi, neatkarīgi no tā, vai ir pārsniegta akūtā references deva.

(4)	Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka tās I pielikuma sarakstu regulāri – ne retāk kā divas reizes gadā – pārskata, ņemot vērā attiecīgajā pantā minētos informācijas avotus.

(5)

Kā liecina tādu neseno ar pārtiku saistīto incidentu biežums un nozīmīgums, kuri paziņoti ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā, un konstatējumi, kas gūti, Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības un pārtikas revīziju un analīzes direktorātam veicot revīzijas trešās valstīs, kā arī dalībvalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai divreiz gadā iesniegtie ziņojumi par tādas barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, minētais saraksts būtu jāgroza.

(6)

Proti, iepriekš minētie informācijas avoti norāda, ka attiecībā uz Ķīnas izcelsmes godži ogu sūtījumiem un Libānas un Sīrijas izcelsmes ar etiķi vai etiķskābi sagatavotu vai konservētu rāceņu (“marinēti rāceņi”) sūtījumiem ir radušies jauni riski cilvēka veselībai, tādēļ būtu jāievieš pastiprināta oficiālā kontrole. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksti par minētajiem sūtījumiem.

(7)

Turklāt saraksts būtu jāgroza, svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamā informācija norāda, ka kopumā tās apmierinoši atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām un līdz ar to vairs nav pamata veikt pastiprinātas oficiālās kontroles. Tāpēc no saraksta būtu jāsvītro ieraksti par Ķīnas izcelsmes Brassica oleracea, Ēģiptes izcelsmes zemenēm, Irānas izcelsmes žāvētām vīnogām, Kenijas izcelsmes zirņiem ar pākstīm, Taizemes izcelsmes sparģeļpupiņām un Ugandas izcelsmes baklažāniem un Etiopijas baklažāniem.

(8)

Turklāt saraksts būtu jāgroza, samazinot identitātes un fizisko pārbaužu biežumu precēm, par kurām attiecīgie informācijas avoti liecina, ka kopumā atbilstība attiecīgajām Savienības tiesību aktu prasībām arvien uzlabojas, tāpēc līdzšinējais minēto pārbaužu biežums tām vairs nav piemērots. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza ieraksti par Beninas izcelsmes ananasiem un Turcijas izcelsmes citroniem un granātāboliem.

(9)	Būtu jāpaplašina dažu saraksta ierakstu tvērums, iekļaujot kādus vēl nenorādītus sarakstā esošā produkta veidus, ja minētie produkta veidi rada tādus pašus riskus. Tāpēc būtu lietderīgi grozīt esošos ierakstus par Vjetnamas izcelsmes okru, iekļaujot arī saldētu okru.

(10)

Lai aizsargātu cilvēka veselību Savienībā, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2014 (5) tika noteikts, ka Indijas izcelsmes okras (pārtikas okra – svaiga un saldēta) sūtījumus importēt Savienībā atļauts tikai tad, ja tiem pievienots veselības sertifikāts, kas apliecina, ka no precēm ir ņemti paraugi un analizēti attiecībā uz pesticīdu atlieku klātbūtni, un tiem pievienoti trešās valsts kompetento iestāžu veiktās paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti, kas apstiprina atbilstību Savienības tiesību aktiem par pesticīdu maksimālo atlieku līmeņiem. Turklāt Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014 palielina uz Savienības robežām veiktās oficiālās kontroles biežumu attiecībā uz okras importu no Indijas. Minēto kontroļu rezultāti liecina, ka neatbilstība maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem, kuri attiecībā uz šīm precēm noteikti Regulā (EK) Nr. 396/2005, tiek konstatēta arvien retāk, un tas liecina, ka ar šo importu saistītais risks ir ievērojami samazinājies. Tāpēc būtu lietderīgi uz Indijas izcelsmes okru vairs neattiecināt īpašos importa nosacījumus, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 885/2014. Pastiprināta oficiālā kontrole uz Savienības robežām būtu jāsaglabā arī pēc tam, kad tiks izbeigta paraugu ņemšana, testēšana un sertificēšana pirms eksportēšanas, ko attiecībā uz šo preci pieprasa Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014 un Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikums.

(11)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā esošajā ierakstā par Ķīnas izcelsmes tēju tiek prasīts, lai kompetentās iestādes minēto produktu testētu uz trifluralīna klātbūtni. Tomēr dalībvalstis par šā pesticīda konstatēšanu minētajā produktā nav ziņojušas, un attiecīgi paziņojumi nav saņemti arī ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002. Tajā pašā laikā bieži ir ziņots, ka Ķīnas izcelsmes tējā konstatēts tolfenpirāds. Līdzīgi kā trifluralīns šis pesticīds nav iekļauts Regulas (EK) Nr. 396/2005 29. panta 2. punktā minētajā kontroles programmā, tāpēc testēšana minētā pesticīda noteikšanai netiek prasīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009. Līdz ar to esošo ierakstu par Ķīnas izcelsmes tēju Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā būtu lietderīgi grozīt, lai svītrotu atsauci uz trifluralīnu un pieprasītu, ka kompetentās iestādes minēto produktu testē uz tolfenpirāda klātbūtni.

(12)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikuma sarakstā iekļautu preču – “Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas” (aprikožu mīkstums) –, kas klasificētas ar KN kodu 2008 50 61 un aseptiski iepakotas mucās, iepakojuma īpatnību dēļ paraugu ņemšana izraudzītajā ievešanas vietā (DPE) var radīt nopietnu pārtikas nekaitīguma risku vai nepieļaujamā mērā sabojāt produktu. Tāpēc būtu lietderīgi grozīt esošo ierakstu “Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas” (aprikožu mīkstums) Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā, lai nodrošinātu, ka šādu produktu sūtījumu identitātes un fiziskās pārbaudes var veikt kopējā ievešanas dokumentā (KID) norādītās galamērķa vietas kompetentās iestādes un atbilstošā gadījumā – ja ir ievēroti minētās regulas 9. panta 2. punkta nosacījumi – barības un pārtikas uzņēmumā.

(13)	Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu būtu lietderīgi aizstāt ar šīs regulas pielikuma tekstu.

(14)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 669/2009 un Regula (ES) Nr. 885/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 669/2009

Regulu (EK) Nr. 669/2009 groza šādi:

regulas 3. panta b) apakšpunkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“gadījumos, kad ar jūras vai gaisa transportu Savienībā no trešām valstīm ievestos sūtījumus izkrauj, lai tajā pašā ostā vai lidostā pārkrautu attiecīgi citā kuģī vai lidmašīnā pārvadājuma turpināšanai uz citu ostu vai lidostu kādā no Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētām teritorijām, par izraudzīto ievešanas vietu uzskatāma pēdējā osta vai lidosta;”;

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Neatbilstība

1. Ja oficiālajās kontrolēs tiek konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentās iestādes atbildīgā amatpersona aizpilda kopējā ievešanas dokumenta III daļu un rīkojas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 19., 20. un 21. pantam.

2. Ja izraudzītā ievešanas punkta kompetentā iestāde neļauj ievest I pielikumā minētas barības vai pārtikas sūtījumu, tāpēc ka nav ievēroti Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktie maksimālie atlieku līmeņi, tā par šādu noraidīšanu uz robežas nekavējoties paziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 19. panta 3. punktu.”;

3)	I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 885/2014

Īstenošanas regulu (EK) Nr. 885/2014 groza šādi:

1)	regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Šo regulu piemēro tādu pārtikas produktu sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un ir minēti I pielikumā.”;

2)	regulas I pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(3) Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas piemērojami no Indijas importētām okrām un karija lapām, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 91/2013 (OV L 242, 14.8.2014., 20. lpp.).

I PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Barība un pārtika, kura nav dzīvnieku izcelsmes un kuru izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētā izmantošana)

KN kods (1)

Taric apakšgrupa

Izcelsmes valsts

Apdraudējums

Fiziskās un identitātes pārbaužu biežums (%)

Ananasi

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

0804 30 00

Benina (BJ)

Pesticīdu atliekas (2) (3)

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Bolīvija (BO)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Godži ogas (parastās līcijas augļi) (Lycium barbarum L.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai žāvēta)

ex 0813 40 95 ;

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas (2) (4)

ex 0810 90 75

Tēja, arī aromatizēta

(Pārtika)

0902

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas (2) (5)

—	Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

—	0709 60 10 ; 0710 80 51

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas (2) (6)

—	Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

—	ex 0709 60 99 ;

ex 0710 80 59

—	Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata spp. sesquipedalis, vigna unguiculata spp. unguiculata)

—	ex 0708 20 00 ;

ex 0710 22 00

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

—	Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

—	0709 60 10 ;

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas (2) (7)

0710 80 51

—	Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

—	ex 0709 60 99 ;

ex 0710 80 59

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

—	Lazdu rieksti, nelobīti

—	0802 21 00

Gruzija (GE)

Aflatoksīni

—	Lazdu rieksti, lobīti

—	0802 22 00

(Pārtika)

Palmu eļļa

(Pārtika)

1511 10 90 ;

Gana (GH)

Krāsvielas Sudan (8)

1511 90 11 ;

ex 1511 90 19 ;

1511 90 99

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Gambija (GM)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Okra

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 99 90 ;

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas (2) (9)

ex 0710 80 95

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas (2) (10)

ex 0710 80 59

Lapu selerijas (Apium graveolens)

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

ex 0709 40 00

Kambodža (KH)

Pesticīdu atliekas (2) (11)

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis, vigna unguiculata spp. unguiculata)

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

ex 0708 20 00 ;

Kambodža (KH)

Pesticīdu atliekas (2) (12)

ex 0710 22 00

Rāceņi (Brassica rapa spp. Rapa)

(Pārtika – etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta)

ex 2001 90 97

11 ; 19

Libāna (LB)

Rodamīns B

Pipari (dārzeņpipari un citi pipari) (Capsicum spp.)

(Pārtika – kaltēta, grauzdēta, saberzta vai malta)

ex 2008 99 99 ;

Šrilanka (LK)

Aflatoksīni

0904 21 10 ;

ex 0904 21 90 ;

ex 0904 22 00

11 ; 19

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Madagaskara (MG)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

Nigērija (NG)

Salmonella (13)

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

Pakistāna (PK)

Pesticīdu atliekas (2)

ex 0710 80 59

Avenes

(Pārtika – saldēta)

0811 20 31 ;

Serbija (RS)

Norovīruss

ex 0811 20 11 ;

ex 0811 20 19

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Sudāna (SD)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

Sudāna (SD)

Salmonella (13)

Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti

(Pārtika)

ex 1207 70 00 ;

Sjerraleone (SL)

Aflatoksīni

ex 1106 30 90 ;

ex 2008 99 99

—	Zemesrieksti, nelobīti

—	1202 41 00

Senegāla (SN)

Aflatoksīni

—	Zemesrieksti, lobīti

—	1202 42 00

—	Zemesriekstu sviests

—	2008 11 10

—	Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

—	2008 11 91 ; 2008 11 96 ; 2008 11 98

(Barība un pārtika)

Rāceņi (Brassica rapa spp. Rapa)

(Pārtika – etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta)

ex 2001 90 97

11 ; 19

Sīrija (SY)

Rodamīns B

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas (2) (14)

ex 0710 80 59

—	Žāvētas aprikozes

—	0813 10 00

Turcija (TR)

Sulfīti (16)

—	Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas (15)

—	2008 50 61

(Pārtika)

Žāvētas vīnogas (ieskaitot pastā sagrieztas vai saspiestas žāvētas vīnogas, kas nav citādi apstrādātas)

(Pārtika)

0806 20

Turcija (TR)

Ohratoksīns A

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai žāvēta)

0805 50 10

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2)

Granātāboli

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0810 90 75

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2) (17)

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

0709 60 10 ;

0710 80 51

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2) (18)

Vīnogulāju lapas

(Pārtika)

ex 2008 99 99

11 ; 19

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas (2) (19)

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

Uganda (UG)

Salmonella (13)

—	Pistācijas, nelobītas

—	0802 51 00

Amerikas Savienotās Valstis (US)

Aflatoksīni

—	Pistācijas, lobītas

—	0802 52 00

—	Pistācijas, grauzdētas (Pārtika)

—	ex 2008 19 13 ;

ex 2008 19 93

—	Žāvētas aprikozes

—	0813 10 00

Uzbekistāna (UZ)

Sulfīti (16)

—	Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas (15)

—	2008 50 61

(Pārtika)

—	Koriandra lapas

—	ex 0709 99 90

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2) (20)

—	Baziliks (svētais, saldais)

—	ex 1211 90 86

—	Piparmētras

—	ex 1211 90 86

—

Pētersīļi

—	ex 0709 99 90

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

Okra

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 99 90

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2) (20)

ex 0710 80 95

Pipari (izņemot dārzeņpiparus) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2) (20)

ex 0710 80 59

Pitahaja (pūķauglis)

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0810 90 20

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas (2) (20)

”

(1) Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu KN kodu klasificēti produkti un šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, KN kodu iezīmē ar “ex”.

(2) Pesticīdu atliekas vismaz tiem pesticīdiem, kuri iekļauti kontroles programmā, kas pieņemta saskaņā ar 29. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), un kurus var analizēt, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kam pamatā ir GC-MS un LC-MS (pesticīdi, kuri jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).

(3) Etefona atliekas.

(4) Amitraza atliekas.

(5) Tolfenpirāda atliekas.

(6) Šādu vielu atliekas: acefāts, aldikarbs (aldikarba, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā aldikarbs), amitrāzs (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur 2,4-dimetilanilīna grupu, kas izteikta kā amitrāzs), diafentiurons, dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs).

(7) Šādu vielu atliekas: dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), dinotefurāns, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metabolītu, kas satur 2,4,6-trihlorfenola grupu, summa, izteikta kā prohlorāzs), tiofanātmetils un triforīns.

(8) Šajā pielikumā “krāsvielas Sudan” ir šādas ķīmiskās vielas: i) Sudan I (CAS numurs 842-07-9); ii) Sudan II (CAS numurs 3118-97-6); iii) Sudan III (CAS numurs 85-86-9); iv) Scarlet Red vai Sudan IV (CAS numurs 85-83-6).

(9) Diafentiurona atliekas.

(10) Karbofurāna atliekas.

(11) Fentoāta atliekas.

(12) Hlorbufāma atliekas.

(13) Standartmetode EN/ISO 6579-1 vai arī metode, kas, salīdzinot ar to, validēta saskaņā ar jaunāko EN/ISO 16140 versiju vai citu, līdzīgu starptautiski atzītu protokolu.

(14) Šādu vielu atliekas: formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)), protiofoss un triforīns.

(15) Identitātes un fiziskās pārbaudes var veikt KID norādītās galamērķa vietas kompetentā iestāde un atbilstošā gadījumā – ja ir ievēroti minētās regulas 9. panta 2. punkta nosacījumi – barības un pārtikas uzņēmumā.

(16) Standartmetodes: EN 1988-1:1998, EN 1988-2:1998 vai ISO 5522:1981.

(17) Prohlorāza atliekas.

(18) Šādu vielu atliekas: diafentiurons, formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)) un tiofanātmetils.

(19) Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metrafenons.

(20) Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 885/2014 I pielikumā svītro šādu ierakstu attiecībā uz okru no Indijas:

“Okras

(Pārtika – svaiga un saldēta)

ex 0709 99 90

Indija (IN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (2)

(2) Izcelsmes valsts veikta sertifikācija un dalībvalstu veikta importa kontrole, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulai (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), un jo īpaši šādu vielu atliekas: acefāts, metamidofoss, triazofoss, endosulfāns, monokrotofoss, metomils, tiodikarbs, diafentiurons, tiametoksams, fipronils, oksamils, acetamiprīds, indoksakarbs, mandipropamīds.”

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

3.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/20

KOPIENAS UN ŠVEICES IEKŠZEMES TRANSPORTA KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2018

(2018. gada 12. jūnijs),

ar ko groza 1. pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam par preču un pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu un autoceļiem [2018/944]

KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par preču un pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu un autoceļiem (turpmāk “nolīgums”) un jo īpaši tā 52. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar nolīguma 52. panta 4. punkta pirmo ievilkumu Apvienotajai komitejai jāpieņem lēmumi par 1. pielikuma pārskatīšanu. Jaunākie labojumi šajā pielikumā izdarīti ar Apvienotās komitejas 2016. gada 10. jūnija Lēmumu 2/2016 (1).

(2)

Kopš šā pēdējā grozījuma Eiropas Savienībā ir pieņemti jauni tiesību akti jomās, uz kurām attiecas nolīgums. Tāpēc 1. pielikums būtu jāpielāgo, lai attiecīgi iekļautu šos jaunos tiesību aktus. Juridiskās skaidrības un vienkāršošanas labad nolīguma 1. pielikumu ir ieteicams aizstāt ar šā lēmuma pielikuma tekstu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Nolīguma 1. pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Bernē, 2018. gada 12. jūnijā

Šveices Konfederācijas vārdā –

priekšsēdētājs

Peter FÜGLISTALER

Eiropas Savienības vārdā –

Eiropas Savienības delegācijas vadītāja

Elisabeth WERNER

(1) OV L 186, 9.7.2016., 38. lpp.

PIELIKUMS

“

1. PIELIKUMS

PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Saskaņā ar šā nolīguma 52. panta 6. punkta prasībām Šveice piemēro juridiskos noteikumus, kas līdzvērtīgi turpmāk minētajiem noteikumiem.

ATTIECĪGIE SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU NOTEIKUMI

1. SADAĻA – ATĻAUJA VEIKT PROFESIONĀLO DARBĪBU

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīva 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

Šā nolīguma nolūkos:

a)	Eiropas Savienība un Šveices Konfederācija atbrīvo no pienākuma iegūt autovadītāja atestātu visus Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu pilsoņus;

b)	Šveices Konfederācija no pienākuma iegūt autovadītāja atestātu a) apakšpunktā neminēto valstu pilsoņus var atbrīvot tikai pēc apspriešanās ar Eiropas Savienību un pēc tās piekrišanas saņemšanas;

c)	Regulas (EK) Nr. 1072/2009 III nodaļas noteikumus (par kabotāžu) nepiemēro.

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

Šā nolīguma nolūkos Regulas (EK) Nr. 1073/2009 V nodaļas noteikumus (par kabotāžu) nepiemēro.

—	Komisijas 2009. gada 17. decembra Lēmums 2009/992/ES par prasību minimumu attiecībā uz datiem, kas ievadāmi valsts elektroniskajā autotransporta uzņēmumu reģistrā (OV L 339, 22.12.2009., 36. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1213/2010, ar ko ievieš kopīgus noteikumus par autotransporta uzņēmumu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu (OV L 335, 18.12.2010., 21. lpp.).

—

Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Regula (ES) Nr. 361/2014, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/2009 attiecībā uz dokumentiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2121/98 (OV L 107, 10.4.2014., 39. lpp.).

—

Komisijas 2016. gada 18. marta Regula (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu (OV L 74, 19.3.2016., 8. lpp.).

2. SADAĻA – SOCIĀLĀS PRASĪBAS

—	Padomes 1985. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 30. oktobra Regulu (ES) Nr. 1161/2014 (OV L 311, 31.10.2014., 19. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīva 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu, un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2016. gada 18. marta Regulu (ES) 2016/403 (OV L 74, 19.3.2016., 8. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 1. jūlija Regula (ES) Nr. 581/2010 par maksimālajiem termiņiem, kuros jāveic attiecīgo datu lejupielāde no transportlīdzekļa datu saglabāšanas ierīces un vadītāja kartes (OV L 168, 2.7.2010., 16. lpp.).

—	Komisijas 2017. gada 30. marta Lēmums (ES) 2017/1013 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā minētās standarta ziņošanas veidlapas sagatavošanu (OV L 153, 16.6.2017., 28. lpp.).

3. SADAĻA – TEHNISKĀS PRASĪBAS

Motorizētie transportlīdzekļi

—

Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2007. gada 14. jūnija Direktīvu 2007/34/EK (OV L 155, 15.6.2007., 49. lpp.).

—

Padomes 1987. gada 3. decembra Direktīva 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2001. gada 10. aprīļa Direktīvu 2001/27/EK (OV L 107, 18.4.2001., 10. lpp.).

—

Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/671/EEK par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (OV L 373, 31.12.1991., 26. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 27. februāra Īstenošanas direktīvu 2014/37/ES (OV L 59, 28.2.2014., 32. lpp.).

—

Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīva 92/6/EEK par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/85/EK (OV L 327, 4.12.2002., 8. lpp.).

—

Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīva 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. februāra Direktīvu 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.).

—	Padomes 1998. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 2411/98 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīmes atzīšanu Kopienas iekšējā satiksmē (OV L 299, 10.11.1998., 1. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīva 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 5. jūlija Direktīvu 2010/47/ES (OV L 173, 8.7.2010., 33. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Direktīva 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 18. jūlija Direktīvu 2008/74/EK (OV L 192, 19.7.2008., 51. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 31. janvāra Regulu (ES) Nr. 133/2014 (OV L 47, 18.2.2014., 1. lpp.);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 25. maija Regula (ES) Nr. 582/2011, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 627/2014 (OV L 174, 13.6.2014., 28. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/45/ES par transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un ar ko atceļ Direktīvu 2009/40/EK (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 540/2014 par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp.).

Bīstamo kravu pārvadājumi

—

Padomes 1995. gada 6. oktobra Direktīva 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/54/EK (OV L 162, 21.6.2008., 11. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2018. gada 31. janvāra Direktīvu (ES) 2018/217 (OV L 42, 15.2.2018., 52. lpp.).

Šā nolīguma nolūkos Šveicē piemēro šādas atkāpes no Direktīvas 2008/68/EK:

1) Autotransports

Atkāpes attiecībā uz Šveici saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

RO - a - CH - 1

Temats: dīzeļdegvielas un mazuta ar ANO klasifikācijas numuru 1202 pārvadājumiem autocisternās.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6. un 6.8. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: izņēmumi, kas attiecas uz pārvadātajiem daudzumiem uz vienu transporta vienību, noteikumi par cisternu konstrukciju.

Valsts tiesību aktu saturs: autocisternām, kuru uzbūve neatbilst 6.8. punktam, bet kuras ir būvētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru tilpums ir 1 210 l vai mazāks, un kuras izmanto, lai pārvadātu mazutu vai dīzeļdegvielu ar ANO klasifikācijas numuru 1202, var piemērot izņēmumus, kas iekļauti ADR 1.1.3.6. punktā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunkts un 6.14. punkts (SDR; RS 741.621).

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

RO - a - CH - 2

Temats: atbrīvojumu no prasības pēc pārvadājuma dokumenta dažiem 1.1.3.6. punktā definēto bīstamo kravu daudzumiem.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6. un 5.4.1. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: pienākums līdzi vest pārvadājuma dokumentu.

Valsts tiesību aktu saturs: pienākums līdzi vest 5.4.1. punktā paredzēto pārvadājuma dokumentu neattiecas uz tādu neiztīrītu tukšu cisternu pārvadājumiem, kas pieder pie 4. transporta kategorijas, un avārijas dienestos vai niršanas ekipējumā izmantojamajiem elpošanas aparātiem paredzētu piepildītu vai tukšu gāzes balonu pārvadājumiem, kas nepārsniedz 1.1.3.6. punktā noteiktos ierobežojumus.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.6.3. punkta c) apakšpunkts (SDR; RS 741.621).

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

RO - a - CH - 3

Temats: neiztīrītu tukšu tvertņu pārvadājumiem, ko veic uzņēmumi, kas apkalpo ūdenim bīstamu šķidrumu glabātavas.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 6.5., 6.8., 8.2. un 9. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: tvertņu un transportlīdzekļu konstrukcija, aprīkošana un pārbaude. Autovadītāju apmācība.

Valsts tiesību aktu saturs: ADR paredzētie konstrukcijas, aprīkojuma un pārbaudes noteikumi, kā arī marķēšanas un oranžās numurzīmes identifikācijas noteikumi neattiecas uz transportlīdzekļiem un neiztīrītām tukšām cisternām vai tvertnēm, ko izmanto uzņēmumi, kas apkalpo ūdenim bīstamu šķidrumu glabātavas, lai saturētu šķidrumus, kamēr tiek apkalpotas stacionārās tvertnes. Uz tiem attiecas īpaši marķēšanas un identifikācijas noteikumi, kā arī transportlīdzekļa vadītājam nav obligāti jāievēro apmācību prasība, kas noteikta 8.2. punktā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.6.3.10. punkts (SDR; RS 741.621).

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

Atkāpes attiecībā uz Šveici saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

RO - bi - CH - 1

Temats: bīstamu kravu saturošu iekšzemes atkritumu pārvadājumiem uz atkritumu apglabāšanas iekārtām.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 2., 4.1.10., 5.2. un 5.4. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: klasifikācija, kombinētais iepakojums, marķēšana un etiķetēšana, dokumentācija.

Valsts tiesību aktu saturs: noteikumi ietver nolikumus attiecībā uz vienkāršotu kompetentās iestādes atzīta eksperta veiktu tādu iekšzemes sadzīves atkritumu klasificēšanu, kas satur (iekšzemes) bīstamo kravu, atbilstošām tvertnēm un vadītāju apmācību. Sadzīves atkritumus, ko eksperts nevar klasificēt, drīkst pārvest uz pārstrādes centru mazos daudzumos, kas identificēti ar iepakojuma un transporta vienības numuru.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.7. punkts (SDR; RS 741.621).

Piezīmes: šos noteikumus var piemērot tikai iekšzemes bīstamu kravu saturošiem sadzīves atkritumu pārvadājumiem no valsts pārstrādes vietām uz atkritumu apglabāšanas iekārtām.

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

RO - bi - CH - 2

Temats: ar uguņošanu saistītas kravas atpakaļpārvešana.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 2.1.2. un 5.4. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: klasifikācija un dokumentācija.

Valsts tiesību aktu saturs: ar mērķi atvieglot tādas ar uguņošanu saistītas kravas atpakaļpārvešanu no mazumtirgotājiem pie piegādātājiem, kurai ir ANO klasifikācijas numuri 0335, 0336 un 0337, ir paredzētas atkāpes attiecībā uz norādi pārvadājuma dokumentā par neto masu un produktu klasifikāciju.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.8. punkts (SDR; RS 741.621).

Piezīmes: sīkas pārbaudes veikšana attiecībā uz katra nepārdota produkta precīzu saturu katrā iepakojumā ir praktiski neiespējama produktiem, kas paredzēti mazumtirdzniecībai.

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

RO - bi - CH - 3

Temats: ADR apmācības apliecība braucieniem, kas saistīti ar mērķi pārvadāt bojātus transportlīdzekļus, veikt remontu, pārbaudīt transportlīdzekli vai cisternu un braucieniem, ko ar autocisternām veic eksperti, kas atbild par attiecīgā transportlīdzekļa pārbaudi.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 8.2.1. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: Autotransporta līdzekļu vadītājiem jāapmeklē apmācība.

Valsts tiesību aktu saturs: ADR apmācības un apliecība nav vajadzīga braucieniem, kas saistīti ar mērķi pārvadāt bojātus transportlīdzekļus, ar remontu saistītiem testa braucieniem, ar mērķi pārbaudīt transportlīdzekli vai cisternu veiktiem braucieniem un braucieniem, ko veic eksperti, kas atbild par attiecīgā transportlīdzekļa pārbaudi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Federālā vides, transporta, enerģētikas un komunikāciju departamenta (DETEC) 2008. gada 30. septembra instrukcijas par bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem.

Piezīmes: dažos gadījumos bojātos transportlīdzekļos vai transportlīdzekļos, kuriem veic remontdarbus, un autocisternā, kas tiek sagatavotas tehniskajai apskatei vai arī, ja šī apskate notiek pārbaudes laikā, vēl joprojām ir bīstamā krava.

Prasības, kas ietvertas 1.3. un 8.2.3. punktā, joprojām turpina piemērot.

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

2) Dzelzceļa transports

Atkāpes attiecībā uz Šveici saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

RA - a - CH - 1

Temats: dīzeļdegvielas un mazuta ar ANO klasifikācijas numuru 1202 pārvadājumiem autocisternās.

Atsauce uz šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļu: 6.8. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: cisternu konstrukcijas prasības.

Valsts tiesību aktu saturs: ir atļautas autocisternas, kuru uzbūve neatbilst 6.8. punktam, bet kuras ir būvētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru tilpums ir 1 210 l vai mazāks, un kuras izmanto, lai pārvadātu mazutu vai dīzeļdegvielu ar ANO klasifikācijas numuru 1202.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: pielikums DETEC1996. gada 3. decembra Rīkojumam, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu un trošu ceļu iekārtām (RSD, RS 742.401.6), un 1. papildinājuma 6.14. nodaļa Rīkojumā par bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (SDR, RS 741.621).

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

RA - a - CH - 2

Temats: Pārvadājuma dokuments.

Atsauce uz šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļu: 5.4.1.1.1. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: pārvadājuma dokumentā norādāmā vispārīgā informācija.

Valsts tiesību aktu saturs: kopēja termina izmantošana transporta dokumentā un pievienotajā sarakstā, kurā iekļauta noteikta informācija, kā norādīts iepriekš.

Spēkā līdz: 2023. gada 1. janvārim.

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).

4. SADAĻA – PIEKĻUVES UN TRANZĪTA TIESĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZELZCEĻU

—	Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.).

—	Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp.).

—	Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/19/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un infrastruktūras maksājumu iekasēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 75. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 9. jūlija Direktīvu 2014/88/ES (OV L 201, 10.7.2014., 9. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2016. gada 1. jūnija Direktīvu (ES) 2016/882 (OV L 146, 3.6.2016., 22. lpp.).

—

Komisijas 2007. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 653/2007 par vienota Eiropas parauga izmantošanu drošības sertifikātiem un pieteikuma dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu un par to drošības sertifikātu derīguma termiņu, kas izdoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/14/EK (OV L 153, 14.6.2007., 9. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2011. gada 10. maija Regulu (ES) Nr. 445/2011 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).

—

Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmums 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas (OV L 305, 23.11.2007., 30. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 10. februāra Lēmumu 2011/107/ES (OV L 43, 17.2.2011., 33. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 10. marta Direktīvu 2014/38/ES (OV L 70, 11.3.2014., 20. lpp.).

—

Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/965/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta 4. punktā minēto atsauces dokumentu (OV L 341, 22.12.2009., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 17. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2299 (OV L 324, 10.12.2015., 15. lpp.).

—

Komisijas 2009. gada 3. decembra Regula (ES) Nr. 36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (OV L 13, 19.1.2010., 1. lpp.).

—

Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (OV L 326, 10.12.2010., 11. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 10. decembra Regula (ES) Nr. 1169/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (OV L 327, 11.12.2010., 13. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 1. marta Regula (ES) Nr. 201/2011 par apstiprināta dzelzceļa ritekļa tipa atbilstības deklarācijas paraugu (OV L 57, 2.3.2011., 8. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/275/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 126, 14.5.2011., 53. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/464/ES (OV L 217, 14.8.2012., 20. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 10. maija Regula (ES) Nr. 445/2011, ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 5. maija Regula (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 25. februāra Regulu (ES) 2015/302 (OV L 55, 26.2.2015., 2. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 4. oktobra Īstenošanas lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 22. novembra Lēmums 2011/765/ES par vilciena vadītāju apmācībās iesaistīto mācību centru atzīšanas kritērijiem, par vilciena vadītāju eksaminētāju atzīšanas kritērijiem un par zināšanu pārbaužu/eksāmenu organizācijas kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK (OV L 314, 29.11.2011., 36. lpp.).

—

Komisijas 2012. gada 25. janvāra Lēmums 2012/88/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām (OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 5. janvāra Lēmumu (ES) 2015/14 (OV L 3, 7.1.2015., 44. lpp.).

—

Komisijas 2012. gada 14. novembra Lēmums 2012/757/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un par grozījumiem Lēmumā 2007/756/EK (OV L 345, 15.12.2012, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 2. decembra Lēmumu 2013/710/ES (OV L 323, 4.12.2013., 35. lpp.).

—	Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1077/2012 par kopīgo drošības metodi uzraudzībā, ko veic valsts drošības iestādes pēc drošības sertifikāta izdošanas vai drošības atļaujas izdošanas (OV L 320, 17.11.2012., 3. lpp.).

—

Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.).

—

Komisijas 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 1236/2013 (OV L 322, 3.12.2013., 23. lpp.).

—

Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1136 (OV L 185, 14.7.2015., 6. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 26. novembra Īstenošanas lēmums 2014/880/ES par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2011/633/ES atcelšanu (OV L 356, 12.12.2014., 489. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014, 228. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu (OV L 356, 12.12.2014., 438. lpp.).

—	Komisijas 2015. gada 4. februāra Īstenošanas regula (ES)2015/171 par dažiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas procedūras aspektiem (OV L 29, 5.2.2015., 3. lpp.).

—	Komisijas 2015. gada 12. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (OV L 148, 13.6.2015., 17. lpp.).

5. SADAĻA – CITAS JOMAS

—	Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/82/EEK par minerāleļļām uzlikto akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu (OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).

”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 166

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 3. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/938 (2018. gada 20. jūnijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Choucroute d'Alsace (AĢIN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/939 (2018. gada 26. jūnijs) par nosaukuma iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Cidre Cotentin / Cotentin (ACVN))	3
	*	Komisijas Regula (ES) 2018/940 (2018. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka aizliegumu Grieķijas karoga kuģiem zvejot zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/941 (2018. gada 2. jūlijs), ar ko attiecībā uz konkrētas barības un pārtikas, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli groza Regulu (EK) Nr. 669/2009, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2014 ( 1)	7
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/942 (2018. gada 29. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)	17
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/943 (2018. gada 29. jūnijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa)	19
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Kopienas un Šveices iekšzemes transporta komitejas Lēmums Nr. 1/2018 (2018. gada 12. jūnijs), ar ko groza 1. pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam par preču un pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu un autoceļiem [2018/944]	20

Nr.	11/TQ120
Dalībvalsts	Grieķija
Krājums	BFT/AE45WM
Suga	Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)
Zona	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra
Aizlieguma datums	11.5.2018.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.