26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/902

(2016. gada 21. aprīlis)

par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu un 212. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Horvātijas Republikas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts Briselē 2010. gada 10. maijā.

(2)	Horvātijas Republika kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti 2013. gada 1. jūlijā.

(3)	Saskaņā ar Pievienošanās akta 6. panta 2. punkta noteikumiem par Horvātijas pievienošanos nolīgumam ir jāvienojas ar nolīguma protokola palīdzību. Piemēro vienkāršotu procedūru, saskaņā ar kuru protokolu noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu dalībvalstu vārdā, un attiecīgās trešās valstis.

(4)	Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm. Sarunas ar Korejas Republiku tika sekmīgi pabeigtas, parafējot protokolu.

(5)	Protokola 4. panta 3. punkts paredz tā provizorisku piemērošanu līdz tā spēkā stāšanās dienai.

(6)	Protokols būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu.

3. pants

Protokolu piemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2016. gada 21. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. VAN DER STEUR

(1) OV L 20, 23.1.2013., 2. lpp.

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/3

PROTOKOLS

Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

KOREJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,

tā kā:

Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, turpmāk “nolīgums”, tika parakstīts Briselē 2010. gada 10. maijā;

Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, turpmāk “Pievienošanās līgums”, tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī;

Horvātijas Republikai būtu jāpievienojas nolīgumam, noslēdzot protokolu nolīgumam, kuru Savienības un tās dalībvalstu vārdā, no vienas puses, noslēgusi Eiropas Savienības Padome un Korejas Republika, no otras puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Ar šo Horvātijas Republika pievienojas Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kļūstot par tā Pusi.

2. pants

Pienācīgā laikā pēc šā protokola parafēšanas Savienība paziņo tās dalībvalstīm un Korejas Republikai nolīguma tekstu horvātu valodā. Stājoties spēkā šim protokolam, šā panta pirmajā teikumā minētā valodas versija kļūst autentiska saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā sākotnējās nolīguma valodu versijas.

3. pants

Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Šo protokolu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par minētajam nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Šis protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc datuma, kurā visas Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3. Ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, un kamēr tas nav stājies spēkā, protokolu piemēro provizoriski, sākot no tā parakstīšanas dienas.

5. pants

Šis protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un Korejas oficiālajā valodā; visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Съставено в Брюксел на двадесет и първи юни през две хиляди и седемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el veintiuno de junio de dos mil diecisiete.

V Bruselu dne dvacátého prvního června dva tisíce sedmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den enogtyvende juni to tusind og sytten.

Geschehen zu Brüssel am einundzwanzigsten Juni zweitausendsiebzehn.

Kahe tuhande seitsmeteistkümnenda aasta juunikuu kahekümne esimesel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι μία Ιουνίου δύο χιλιάδες δεκαεπτά.

Done at Brussels on the twenty-first day of June in the year two thousand and seventeen.

Fait à Bruxelles, le vingt-et-un juin deux mille dix-sept.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset prvog lipnja godine dvije tisuće sedamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì ventuno giugno duemiladiciassette.

Briselē, divi tūkstoši septiņpadsmitā gada divdesmit pirmajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai septynioliktų metų birželio dvidešimt pirmą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhetedik év június havának huszonegyedik napján.

Magħmul fi Brussell, fil-wieħed u għoxrin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u sbatax.

Gedaan te Brussel, eenentwintig juni tweeduizend zeventien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego pierwszego czerwca roku dwa tysiące siedemnastego.

Feito em Bruxelas, em vinte e um de junho de dois mil e dezassete.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci și unu iunie două mii șaptesprezece.

V Bruseli dvadsiateho prvého júna dvetisícsedemnásť.

V Bruslju, dne enaindvajsetega junija leta dva tisoč sedemnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäensimmäisenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattaseitsemäntoista.

Som skedde i Bryssel den tjugoförsta juni år tjugohundrasjutton.

За държавите-членки

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Za države članice

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā –

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Pentru statele membre

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

För medlemsstaterna

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Република Корея

Por la República de Corea

Za Korejskou republiku

For Republikken Korea

Für die Republik Korea

Korea Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Κορέας

For the Republic of Korea

Pour la République de Corée

Za Republiku Koreju

Per la Repubblica di Corea

Korejas Republikas vārdā –

Korėjos Respublikos vardu,

A Koreai Köztársaság részéről

Għar-Repubblíka tal-Korea

Voor de Republiek Korea

W imieniu Republiki Korei

Pela República da Coreia

Pentru Republica Coreea

Za Kórejskú republiku

Za Republiko Korejo

Korean tasavallan puolesta

På Republiken Koreas vägnar

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/7

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/903

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā (*1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2016. gada 4. augustā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1338 (1), ar kuru pagarināja pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim (ESĪP) Kosovā un par ESĪP Kosovā iecēla Nataliya APOSTOLOVA kundzi. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 20 mēnešiem.

(3)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Kosovā Nataliya APOSTOLOVA kundzes pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 29. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Kosovā. Tie ietver uzņemties vadošu lomu stabilas, dzīvotspējīgas, mierīgas, demokrātiskas un etniski daudzveidīgas Kosovas izveides veicināšanā; nostiprināt stabilitāti reģionā un sekmēt reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības Rietumbalkānos; mudināt Kosovu iestāties par tiesiskumu un minoritāšu un kultūras un reliģiskā mantojuma aizsargāšanu; atbalstīt Kosovas Eiropas perspektīvu un tuvināšanos Savienībai atbilstoši reģiona perspektīvai un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu, no otras puses (2) (turpmāk “Stabilizācijas un asociācijas nolīgums”), un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1988 (3) un atbilstoši attiecīgajiem Padomes secinājumiem.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	piedāvāt Savienības konsultācijas un atbalstu politiskajā procesā;

b)	veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Kosovā;

c)	pastiprināt Savienības klātbūtni Kosovā un nodrošināt tās saskaņotību un efektivitāti;

d)	Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam sniegt norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskajiem aspektiem jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem;

e)	nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības darbībā Kosovā, tostarp uz vietas vadot EULEX KOSOVO pārejas procesu plānotajai darbību nodošanai attiecīgi ESĪP vai ES birojam Kosovā un/vai vietējām iestādēm;

atbalstīt Kosovas Eiropas perspektīvu un tuvināšanos Savienībai atbilstīgi reģiona perspektīvai un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Lēmumu (ES) 2015/1988, un atbilstīgi attiecīgajiem Padomes secinājumiem, mērķtiecīgi veidojot saziņu ar sabiedrību un īstenojot Savienības informēšanas pasākumus, lai Kosovas sabiedrībā nodrošinātu plašāku izpratni un atbalstu ar Savienību saistītos jautājumos, tostarp attiecībā uz EULEX KOSOVO darbu;

ar visiem ESĪP pieejamajiem līdzekļiem un instrumentiem un ar ES biroja Kosovā atbalstu pārraudzīt, atbalstīt un veicināt politisku, ekonomisku un Eiropas prioritāšu īstenošanu saskaņā ar attiecīgo iestāžu kompetenci un atbildību un atbalstīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu, tostarp ar Eiropas reformu programmu;

h)	saskaņā ar Savienības cilvēktiesību politiku un Savienības Pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā palīdzēt attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu Kosovā, tostarp attiecībā uz sievietēm un bērniem, kā arī minoritāšu aizsardzību;

i)	palīdzēt īstenot Savienības sekmēto Belgradas un Prištinas dialogu, tostarp operatīvā atbalsta uzdevumus, kas pārceļami no EULEX KOSOVO;

j)	attiecīgā gadījumā atbalstīt specializēto palātu un Specializētās prokuratūras pilnvaras, tostarp izmantojot saziņu un izpratnes veicināšanas pasākumus.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 5 150 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Fizisku un juridisku personu dalība procedūrās, ar ko ESĪP piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, ir bez ierobežojumiem. Turklāt ESĪP iegādātajām precēm netiek piemēroti izcelsmes noteikumi.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. ESĪP pilnvaru un atbilstīgo finanšu līdzekļu ietvaros ESĪP atbild par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos, kuras vajadzīgas pilnvaru īstenošanai. ESĪP laikus informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtījušās dalībvalsts, nosūtījušās Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējpusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

1. ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (4).

2. Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai AP ir pilnvarots nodot NATO/KFOR to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

3. Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai un ESĪP darbības vajadzībām AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Šajā nolūkā sagatavo vietējus noteikumus.

4. AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām personām nodot neklasificētus ES dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm par minēto darbību, uz kurām saskaņā ar Padomes reglamenta (5) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP atbild, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par ko ESĪP atbild, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām, kā arī vajadzības gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām.

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar Savienības delegāciju vadītājiem reģionā un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz norādījumus EULEX KOSOVO vadītājam par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskajiem aspektiem tādos jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilo operāciju komandieris vajadzības gadījumā viens ar otru apspriežas. ESĪP uztur sakarus arī ar attiecīgām vietējām struktūrām un citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem, kas darbojas uz vietas.

3. ESĪP kopā ar citiem uz vietas esošajiem Savienības rīcībspēkiem nodrošina informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp Savienības rīcībspēkiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un izvērtēšanas pakāpi.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Kosovā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2018. gada 31. oktobrim Padomei, AP un Komisijai iesniedz progresa ziņojumu un līdz 2019. gada 30. novembrim – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/1338 (2016. gada 4. augusts), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2015/2052, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā (Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.) (OV L 212, 5.8.2016., 109. lpp.).

(2) OV L 71, 16.3.2016., 3. lpp.

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/1988 (2015. gada 22. oktobris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu, no otras puses (OV L 290, 6.11.2015., 4. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/12

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/904

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 15. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/598 (1), ar ko Peter BURIAN kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 20 mēnešiem.

(3)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Vidusāzijā Peter BURIAN kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 29. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Vidusāzijā. Minētie mērķi ietver:

a)	veicināt labas un ciešas attiecības starp Savienību un Vidusāzijas valstīm, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)	palīdzēt stiprināt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)	palīdzēt stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)	pievērsties galveno draudu novēršanai, jo īpaši risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Savienību;

e)	stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un ANO.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Vidusāzijā un palīdzēt nodrošināt Savienības ārējo darbību konsekvenci minētajā reģionā;

AP vārdā kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pārraudzīt, kā tiek īstenota Savienības stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, kas papildināta ar attiecīgiem Padomes secinājumiem un turpmākiem progresa ziņojumiem par to, kā tiek īstenota Savienības stratēģija Vidusāzijai, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)	palīdzēt Padomei turpināt attīstīt visaptverošu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)	rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)	mudināt Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu sadarboties attiecībā uz reģionāliem kopīgu interešu jautājumiem;

f)	attīstīt attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem dalībniekiem reģionā un ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām;

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, lai reģionā tiktu īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp Savienības pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, jo īpaši Savienības pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visa veida pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp veicot uzraudzību un ziņojot par norisēm, kā arī formulējot ieteikumus šajā ziņā;

h)	cieši sadarbojoties ar ANO un EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar iestādēm un citiem vietējiem rīcībspēkiem, piemēram, nevalstiskām organizācijām, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem;

i)	dot ieguldījumu tādu kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektu formulēšanā attiecībā uz Vidusāziju, kas saistīti ar energodrošību, robežu drošību, smagiem noziegumiem, tostarp narkotiku un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī ar ūdens resursu apsaimniekošanu, vidi un klimata pārmaiņām;

j)	veicināt reģionālo drošību Vidusāzijas robežās saistībā ar starptautisko spēku klātbūtnes samazināšanu Afganistānā.

2. ESĪP atbalsta AP darbu un saglabā kopskatu par visām Savienības darbībām reģionā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar EĀDD un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 1 660 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP darbiniekus izvieto kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar attiecīgo EĀDD ģeogrāfisko nodaļu, kā arī ar Komisiju. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Vidusāzijā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/598 (2015. gada 15. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Vidusāzijā (OV L 99, 16.4.2015., 25. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/16

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/905

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 8. decembrī pieņēma Lēmumu 2011/819/KĀDP (1), ar ko Alexander RONDOS kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Āfrikas ragā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 20. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 20 mēnešiem.

(3)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1. ESĪP Āfrikas ragā Alexander RONDOS kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 29. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk

2. ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā Āfrikas rags tiek definēts kā reģions, kurā ietilpst Dienvidsudānas Republika, Džibutijas Republika, Eritrejas Valsts, Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika, Kenijas Republika, Somālijas Federatīvā Republika, Sudānas Republika un Ugandas Republika. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP attiecīgā gadījumā sadarbojas ar valstīm un reģionālām vienībām ārpus Āfrikas raga.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Āfrikas ragu, kuri izklāstīti 2016. gada jūnija ES globālajā stratēģijā, 2011. gada 14. novembrī pieņemtajā stratēģiskajā sistēmā Āfrikas ragam, 2015. gada 26. oktobrī pieņemtajā Āfrikas raga reģiona rīcības plānā 2015.–2020. gadam un attiecīgajos Padomes secinājumos, proti, aktīvi veicināt reģionālus un starptautiskus centienus panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu un ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģiona valstīs un starp tām. ESĪP turklāt palīdz panākt to, lai Savienības daudzpusīgā iesaiste Āfrikas ragā būtu kvalitatīvāka, intensīvāka, ar lielāku ietekmi un pamanāmāka.

2. Politikas mērķi, kurus ESĪP palīdz sasniegt, inter alia, ir:

a)	turpināt Āfrikas raga reģiona stabilizāciju, ņemot vērā plašāku dinamiku reģionā;

b)	atrisināt konfliktus, īpaši Somālijā, Dienvidsudānā un Sudānā, un novērst iespējamos konfliktus starp reģiona valstīm vai to iekšienē un savlaicīgi brīdināt par tiem;

c)	atbalstīt sadarbību reģionā politikas, drošības un ekonomikas jomā, īpaši saistībā ar atjaunināto politisko iesaisti starp Savienību un Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD);

d)	uzlabot pārvaldību pār jauktajām migrācijas plūsmām Āfrikas raga reģionā un no tā, pievēršoties arī šādu plūsmu pamatcēloņiem un to humanitārajiem aspektiem;

e)	drošība ap Sarkano jūru.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Āfrikas ragu, ESĪP ir pilnvarots:

pamatojoties uz stratēģisko sistēmas dokumentu un reģiona rīcības plānu, sadarboties ar visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem reģionā, ar valdībām, reģionālajām iestādēm, starptautiskām un reģionālām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un palīdzētu veidot labāku izpratni par Savienības lomu reģionā;

sadarboties ar svarīgākajiem ārpusreģiona rīcībspēkiem ar ietekmi Āfrikas ragā, lai risinātu plašākas reģionālās stabilitātes jautājumus, tostarp attiecībā uz Sarkano jūru, Indijas okeāna rietumiem un Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) finansējumu. Minētie sakari aptver divpusēju sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Persijas līča valstīm, Ēģipti, Turciju un Ķīnu, reģionālos sakarus ar Persijas līča sadarbības padomi un sadarbību ar citiem būtiskiem rīcībspēkiem, tiklīdz tādi rodas;

c)	vajadzības gadījumā pārstāvēt Savienību attiecīgos starptautiskajos forumos un nodrošināt, lai Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanā, kā arī konfliktu risināšanā un novēršanā būtu pamanāms;

sekmēt un atbalstīt efektīvu sadarbību politikas un drošības jomā, kā arī ekonomikas integrāciju reģionā, izmantojot Savienības partnerattiecības ar Āfrikas Savienību (ĀS) un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar IGAD; sniegt ieguldījumu pasākumos pēc ES un IGAD ministru sanāksmēm un neformālajām ES ministru sanāksmēm ar valstīm, kas ir IGAD locekles;

sekot politiskajām norisēm reģionā un sniegt ieguldījumu Savienības politikas izstrādē attiecībā uz reģionu nolūkā formulēt konkrētus priekšlikumus rīcībai, tostarp attiecībā uz Eritreju, Etiopiju, Somāliju, Sudānu, Dienvidsudānu, Džibutijas un Eritrejas domstarpībām robežjautājumā, Etiopijas un Eritrejas domstarpībām robežjautājumā, Alžīras nolīguma īstenošanu, domstarpībām par Nīlu un citiem reģiona problēmjautājumiem, kas ietekmē tā drošību, stabilitāti un labklājību;

attiecībā uz Somāliju: darbības cieši koordinējot ar Savienības delegācijas Somālijā vadītāju un attiecīgiem reģionāliem un starptautiskiem partneriem, tostarp ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Somālijā, ĀS un IGAD, turpināt aktīvi sniegt ieguldījumu darbībās un iniciatīvās, kuru mērķis ir panākt turpmāku stabilizāciju Somālijā, un, proti, pabeigt federālas valsts izveides procesu un pārejas plāna īstenošanu, lai ievadītu pakāpenisku pāreju un pienākumu nodošanu no AMISOM Somālijas valdībai un iestādēm. Papildus tam ESĪP turpina atbalstīt Somālijas drošības sektora attīstību, tostarp, izmantojot reģionā izvietotās Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas, un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm strādāt pie tā, lai pastiprinātu starptautisko donoru koordināciju drošības sektora atbalstam Somālijā;

attiecībā uz Sudānu: ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju Hartūmā un ĀS (Adisabebā) vadītājiem sekmēt Savienības politikas saskaņotību un efektivitāti attiecībā uz Sudānu un atbalstīt politiskus risinājumus situācijai Dārfūrā, Dienvidkordofānā un Zilajā Nīlā un holistiskā politikas procesā panāktu nacionālu izlīgumu, tostarp attiecībā uz 2020. gadā plānotajām vēlēšanām; šajā ziņā ESĪP sekmē saskanīgu starptautisko pieeju ar ĀS un īpaši ĀS Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu Sudānai un Dienvidsudānai, ANO un ar citiem vadošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem, paturot prātā arī vajadzību atbalstīt Sudānas un Dienvidsudānas mierīgu līdzāspastāvēšanu, to konkrēti panākot ar Adisabebas nolīgumu īstenošanu un to jautājumu atrisināšanu, kas vēl atlikuši pēc Vispārējā miera nolīguma;

attiecībā uz Dienvidsudānu: pamatojoties uz Nolīgumu par konflikta risinājumu Dienvidsudānā un Augsta līmeņa revitalizācijas foruma procesu – turpināt iesaistīties reģiona līmenī, jo īpaši ar ANO, ĀS, IGAD, Dienvidsudānas kaimiņvalstīm un citiem vadošajiem starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu turpmāku konfliktu novēršanu un panāktu jebkāda ticama nolīguma īstenošanu; šajā ziņā ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju Džūbā un ĀS (Adisabebā) vadītājiem;

izskatīt pārrobežu problēmas, jo īpaši attiecībā uz migrāciju, un pēc pieprasījuma iesaistīties dialogos par migrāciju ar attiecīgajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem un vispārīgāk sekmēt Savienības politiku migrācijas un bēgļu jomā saistībā ar šo reģionu – saskaņā ar Savienības politiskajām prioritātēm –, lai palielinātu sadarbību, tostarp saistībā ar atgriešanu un atpakaļuzņemšanu;

vērīgi sekot citām pārrobežu problēmām, kas skar Āfrikas ragu, īpašu uzmanību veltot radikalizācijai un terorismam, tomēr izskatot arī jūras drošību un pirātismu, organizēto noziedzību, ieroču, savvaļas produktu, narkotiku kontrabandu un tirdzniecību un citus kontrabandas veidus, kā arī jebkādas humanitāro krīžu izraisītās sekas politikas un drošības jomā;

k)	veicināt humānās palīdzības piekļuvi visā reģionā;

sekmēt to, lai tiktu īstenots Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2) un, sadarbojoties ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos, – Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī ES Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000), tostarp, novērojot norises un ziņojot par tām, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā ziņā.

2. Savu pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:

a)	attiecīgos gadījumos konsultē un ziņo par Savienības nostāju noteikšanu starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu Savienības visaptverošo politisko pieeju Āfrikas ragam;

b)	uztur kopskatu par visām Savienības darbībām.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

4. ESĪP darbojas galvenokārt reģionā, vienlaikus nodrošinot regulāru klātbūtni EĀDD galvenajā mītnē.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 4 295 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1. ESĪP pilnvaru un atbilstīgo finanšu līdzekļu ietvaros ESĪP atbild par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos, kuras vajadzīgas pilnvaru īstenošanai, ieskaitot dzimumu. ESĪP laikus un regulāri informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru ESĪP ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām reģionā.

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā koordinācijā ar attiecīgajām Savienības delegācijām sniedz EUNAVFOR Atalanta spēku komandierim, EUTM Somalia misijas komandierim un EUCAP Somalia misijas vadītājam norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem. ESĪP, ES operāciju komandieri un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas.

3. ESĪP cieši sadarbojas ar iesaistīto valstu iestādēm, ANO, ĀS, IGAD, ar citiem valstu, reģionāliem un starptautiskiem rīcībspēkiem, kā arī ar pilsonisko sabiedrību reģionā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Sudānā (un Dienvidsudānā) pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums 2011/819/KĀDP (2011. gada 8. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Āfrikas ragā (OV L 327, 9.12.2011., 62. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/22

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/906

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2274 (1), ar ko Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 20 mēnešiem.

(3)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1. ESĪP Sāhelā Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 29. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2. ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā Sāhela tiek definēta kā valstis, uz kurām galvenokārt attiecas ES Stratēģija drošībai un attīstībai Sāhelā (“stratēģija”) un tās reģionālais rīcības plāns (“RRP”), proti, Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija un Nigēra. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP attiecīgajā gadījumā sadarbojas ar Čada ezera baseina valstīm un citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām vienībām ārpus Sāhelas, tostarp Magribā, Rietumāfrikā un Gvinejas līča reģionā.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Sāhelu – aktīvi veicināt reģionālus un starptautiskus centienus panākt ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģionā. ESĪP mērķis turklāt ir panākt to, lai Savienības daudzpusīgā iesaiste Sāhelā būtu kvalitatīvāka, intensīvāka un ar lielāku ietekmi.

2. ESĪP veicina visu Savienības centienu reģionā izveidi un īstenošanu, jo īpaši politikas, drošības un attīstības jomās, un visu Savienības rīcībai nozīmīgo instrumentu koordinēšanu.

3. Prioritāte tiek noteikta Mali ilglaicīgai stabilizēšanai un partnerībai ar Sāhelas G5, koordinējot ar Savienības delegācijām un citiem attiecīgiem rīcībspēkiem, tostarp ar dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).

4. Savienības politikas mērķi ir, saskaņoti un efektīvi izmantojot visus tās instrumentus, veicināt Mali un tās iedzīvotāju atgriešanos uz miera, izlīguma, drošības un attīstības ceļa.

5. Savienības politikas mērķi ir arī stiprināt saikni starp drošības un attīstības jautājumiem G5 Sāhelas valstīs.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Sāhelu, ESĪP ir pilnvarots:

a)	aktīvi veicināt stratēģijas un tās RRP īstenošanu un koordinēt un tālāk attīstīt Savienības integrēto pieeju reģionālajām krīzēm, lai pastiprinātu Savienības darbību Sāhelā vispārējo saskaņotību un efektivitāti;

sadarboties ar visiem attiecīgajiem rīcībspēkiem reģionā, valdībām, reģionālām organizācijām, jo īpaši ar Sāhelas G5 un tās Kopīgajiem spēkiem, attiecībā uz kuriem uzmanība inter alia būtu jāpievērš cilvēktiesību ievērošanas un tādu nemilitāru elementu sekmēšanai minētajos spēkos kā policijas komponents, starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, tostarp ar visām Magribas un Čada ezera baseina valstīm, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un palīdzētu veidot labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

pārstāvēt Savienību un sekmēt Savienības intereses un redzamību attiecīgos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp piedaloties Mali miera līguma Comité de Suivi, un veicināt pilnībā koordinētu un visaptverošu Savienības darbību reģionā, izmantojot visus attiecīgos instrumentus, tostarp attīstības palīdzību (piemēram, Sāhelas aliansi), dalībvalstu darbības un Savienības atbalstu krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, izmantojot Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger), un Līguma 28. pantā noteikto stabilizācijas darbību;

uzturēt ciešu sadarbību ar ANO, jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un Sāhelā, ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi un ANO Daudzdimensionālās integrētās stabilizācijas misijas vadītāju, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Sāhelas G5, jo īpaši G5 prezidentūru un tās pastāvīgo sekretāru, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu, Čada ezera baseina komisiju un citiem vadošiem valstu, reģionāliem un starptautiskiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām iestādēm Magribas un Tuvo Austrumu reģionā;

rūpīgi sekot reģiona problēmu reģionālajai un pārrobežu dimensijai, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

cieši sekot līdzi humanitārām, politiskām, drošības un attīstības sekām, ko izraisa liels skaits bēgļu un liela mēroga migrācijas plūsmas, un ar to saistītas nelikumīgas finanšu plūsmas reģionā; pēc pieprasījuma iesaistīties dialogos par migrāciju ar attiecīgiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem un vispārīgāk sekmēt Savienības politiku migrācijas un bēgļu jomā saistībā ar šo reģionu – saskaņā ar Savienības politiskajām prioritātēm –, lai palielinātu sadarbību, tostarp saistībā ar atgriešanu un atpakaļuzņemšanu; strādāt ar Sāhelas valstīm, lai sekotu līdzi pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās Valletas samitā 2015. gada novembrī, ietverot ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā un saistībā ar partnerības satvariem;

regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāris terorisms un starptautiskā noziedzība, un nodrošināt Savienības būtisko lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības centienus stiprināt atbalstu drošības sektoram, īstenojot KDAP misiju reģionalizāciju un aktīvi atbalstot reģionālu spēju veidošanu, jo īpaši Sāhelas G5 Kopīgos spēkus, to koordināciju ar starptautiskajiem rīcībspēkiem, piemēram, MINUSMA, un to attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, atbilstoši ANO Drošības Padomes Rezolūcijai (ANO DPR) 2359 (2017) un ANO DPR 2391 (2017), un rūpes par to, lai pienācīga uzmanība tiktu pievērsta terorisma un starptautiskās noziedzības pamatcēloņiem Sāhelā;

h)	cieši sekot līdzi tam, kādas sekas politikas, drošības un attīstības jomā izraisa humanitārās krīzes reģionā;

attiecībā uz Mali: dot ieguldījumu valsts stabilizēšanā, jo īpaši sekmēt pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu valsts mēroga iekļaujošu dialogu visaptverošā Mali miera līguma kontekstā. Tas ietver arī to, ka tiek veicināta iestāžu izveide, drošības sektora reforma – atbilstoši ANO DPR 2364 (2017) – un ilgstoša miera un izlīguma panākšana, un cīņa pret korupciju un nesodāmību Mali, kā arī tiek sekmēti aktīvi un pilnībā koordinēti Savienības centieni, kuru mērķis ir veicināt ātru Mali miera līguma īstenošanu;

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, un veicināt iekļautību un dzimumu līdztiesību valsts veidošanas procesā atbilstīgi ANO DPR 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, tostarp ANO DPR 2242 (2015). Ieguldījums ietvers notikumu attīstības pārraudzību un ziņošanu par to, kā arī ieteikumu izstrādi šajā sakarā un regulāru kontaktu uzturēšanu ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, ar Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem un novērotājiem reģionā;

k)	sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO DPR, konkrēti ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012), 2100 (2013), 2295 (2016), 2364 (2017) un 2374 (2017), 2359 (2017), 2391 (2017).

2. ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:

a)	konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

b)	uztur kopskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. Neskarot AP atbildību, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 2 400 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP atbild, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par ko ESĪP atbild, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK, tostarp starpposma pilnvaru ziņojumu 2019. gada pavasarī. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija ar citiem Savienības rīcībspēkiem

1. Saistībā ar stratēģiju un ar RRP – lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības politiskās un diplomātiskās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm.

2. ESĪP darbības saskaņo ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām reģionā.

3. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP, cieši saskaņojot ar attiecīgām Savienības delegācijām, sniedz EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali misiju vadītājiem un EUTM Mali misijas komandierim vietējus politiskus norādījumus. ESĪP, EUTM Mali misijas komandieris un EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Sāhelā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2274 (2015. gada 7. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 322, 8.12.2015., 44. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/27

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/907

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2017. gada 13. novembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2071 (1), ar ko Toivo KLAAR kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 20 mēnešiem.

(3)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā Toivo KLAAR kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 29. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Dienvidkaukāzu, tie ietver mērķus, kas noteikti 2008. gada 1. septembrī Briselē notikušās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes secinājumos un 2008. gada 15. septembra, kā arī 2012. gada 27. februāra Padomes secinājumos. Minētie mērķi ietver:

saskaņā ar pastāvošajiem mehānismiem, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un tās Minskas grupu, novērst konfliktus reģionā, sekmēt reģiona konfliktu (tostarp krīzes Gruzijā un Kalnu Karabahā) noregulējumu miermīlīgiem līdzekļiem (veicinot bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu atgriešanos un ar citiem piemērotiem līdzekļiem) un atbalstīt šāda noregulējuma īstenošanu atbilstīgi starptautisko tiesību principiem;

b)	konstruktīvi sadarboties ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem rīcībspēkiem;

c)	mudināt un atbalstīt turpmāku sadarbību starp Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, un attiecīgā gadījumā to kaimiņvalstīm;

d)	stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību reģionā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	izvērst kontaktus ar reģiona valstu valdībām, parlamentiem, citiem svarīgiem politiskiem rīcībspēkiem, tiesu iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

b)	mudināt reģiona valstis sadarboties reģionālos kopīgu interešu jautājumos, piemēram, kopīgi drošības apdraudējumi, terorisma, nelegālas tirdzniecības un organizētas noziedzības apkarošana;

c)	sekmēt konfliktu noregulējumu miermīlīgā ceļā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un veicināt šāda noregulējuma īstenošanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, EDSO un tās Minskas grupu;

attiecībā uz krīzi Gruzijā:

palīdzēt sagatavoties starptautiskajām apspriedēm, kas notiek saskaņā ar 2008. gada 12. augusta noregulējuma plāna 6. punktu, Ženēvas starptautiskajām apspriedēm, un tā 2008. gada 8. septembra īstenošanas pasākumiem, tostarp par reģiona drošības un stabilitātes pasākumiem, bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu jautājumiem, pamatojoties uz starptautiski atzītiem principiem, un jebkādiem citiem jautājumiem pēc pušu savstarpējas vienošanās;

ii)	palīdzēt noteikt Savienības nostāju un ESĪP līmenī pārstāvēt to i) apakšpunktā minētajās apspriedēs; un

iii)	veicināt 2008. gada 12. augusta noregulējuma plāna un tā 2008 gada 8. septembra īstenošanas pasākumu īstenošanu;

e)	veicināt uzticības veicināšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu, sadarbojoties ar dalībvalstu ekspertiem, ja tie ir pieejami un tas ir atbilstīgi;

f)	vajadzības gadījumā palīdzēt sagatavot Savienības ieguldījumu konflikta iespējama noregulējuma īstenošanā;

g)	izvērst Savienības dialogu ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem rīcībspēkiem;

h)	palīdzēt Savienībai turpināt izstrādāt vispusīgu politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu;

i)	saistībā ar šajā pantā minētajām darbībām sekmēt Savienības cilvēktiesību politikas un cilvēktiesību jomā izstrādāto Savienības pamatnostādņu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, tostarp pārraugot norises šajā jomā un risinot konstatētās problēmas.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 4 340 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP darbiniekus izvieto kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par ko ESĪP atbild, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām.

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā sadarbībā ar Savienības delegācijas Gruzijā vadītāju sniedz norādes par vietējo politisko situāciju Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) vadītājam. ESĪP un EUMM Georgia civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumos viens ar otru apspriežas. ESĪP uztur sakarus arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem, kas darbojas uz vietas.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2071 (2017. gada 13. novembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā (OV L 295, 14.11.2017., 55. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/32

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/908

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 19. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/77 (1), ar ko Lars-Gunnar WIGEMARK kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 14 mēnešiem.

(3)	ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Bosnijā un Hercegovinā Lars-Gunnar WIGEMARK kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2019. gada 31. augustam. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir šādi Savienības politikas mērķi Bosnijā un Hercegovinā:

a)	turpināt stabilizācijas un asociācijas procesa virzību;

b)	nodrošināt stabilu, dzīvotspējīgu, miermīlīgu, etniski daudzveidīgu un vienotu Bosniju un Hercegovinu, kas miermīlīgi sadarbojas ar kaimiņvalstīm; un

c)	nodrošināt, ka Bosnija un Hercegovina neatgriezeniski virzās uz dalību Savienībā.

2. Savienība arī turpinās atbalstīt to, ka Bosnijā un Hercegovinā tiek īstenots Vispārējais pamatlīgums par mieru.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	piedāvāt Savienības konsultācijas un veicināt politisko procesu, jo īpaši, sekmējot dialogu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem;

b)	nodrošināt Savienības darbību saskaņotību un konsekvenci;

c)	veicināt politisko, ekonomisko un Savienības prioritāšu virzību, jo īpaši, sekmējot turpmāku darbu pie koordinācijas mehānisma Savienības jautājumos un Reformu programmas turpmāku īstenošanu;

d)	atbalstīt vietējos centienus atbilstīgi Eiropas standartiem nodrošināt to, ka ir iespējams īstenot vēlēšanu rezultātus;

e)	pārraudzīt un konsultēt Bosnijas un Hercegovinas izpildiestādes un likumdošanas iestādes visos pārvaldes līmeņos un nodrošināt saziņu ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm un politiskajām partijām;

nodrošināt Savienības centienu īstenošanu visās darbībās tiesiskuma jomā un drošības sektora reformas jomā, veicināt vispārēju Savienības koordināciju Savienības centieniem apkarot organizēto noziedzību, korupciju un terorismu un nodrošināt šiem centieniem vietēju politisku virzību, kā arī šajā saistībā pēc vajadzības sniegt AP un Komisijai izvērtējumu un konsultācijas;

g)	atbalstīt stiprāku un efektīvāku Bosnijas un Hercegovinas krimināljustīcijas sistēmas un policijas saskarsmi, kā arī atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu efektivitāti un neatkarību, jo īpaši strukturēto dialogu par tiesiskumu;

neskarot militāro komandķēdi, sniegt ES spēku komandierim politiskas konsultācijas par militāriem jautājumiem, kas saistīti ar vietējo politisko situāciju, jo īpaši attiecībā uz sensitīvām operācijām, un par attiecībām ar vietējām iestādēm un ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem; apspriesties ar ES spēku komandieri pirms tādu politisku darbību veikšanas, kas varētu ietekmēt drošības situāciju, un koordinēt rīcību attiecībā uz saskaņotiem vēstījumiem vietējām iestādēm un citām starptautiskām organizācijām; sniegt ieguldījumu konsultācijās par EUFOR/ALTHEA stratēģisko pārskatīšanu;

i)	koordinēt un īstenot Savienības centienus sniegt Bosnijas un Hercegovinas sabiedrībai informāciju par Savienības jautājumiem;

veicināt Savienības integrācijas procesu, īstenojot mērķtiecīgu publisko diplomātiju un Savienības informācijas izplatīšanas pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Bosnijas un Hercegovinas sabiedrība labāk izprot un atbalsta ar Savienību saistītus jautājumus, tostarp iesaistot vietējos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

k)	veicināt to, ka Bosnijā un Hercegovinā attīstās un nostiprinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana saskaņā ar ES cilvēktiesību politiku un ES pamatnostādnēm cilvēktiesību jautājumos;

l)	sadarboties ar attiecīgām Bosnijas un Hercegovinas iestādēm attiecībā uz to pilnīgu sadarbošanos ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu atlikušās jurisdikcijas mehānismu;

m)	saskaņā ar Savienības integrācijas procesu sniegt konsultācijas un palīdzību politiskam dialogam par nepieciešamajām konstitucionālajām un atbilstīgām likumdošanas izmaiņām, veicināt un pārraudzīt to;

uzturēt ciešu saziņu un rūpīgi apspriesties ar Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā un ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, kas darbojas valstī; šajā ziņā informēt Padomi par diskusijām uz vietas attiecībā uz starptautiskās sabiedrības, tostarp Augstā pārstāvja biroja, klātbūtni valstī;

o)	pēc vajadzības sniegt AP konsultācijas par fiziskām vai juridiskām personām, kam varētu piemērot ierobežojošus pasākumus saistībā ar situāciju Bosnijā un Hercegovinā;

p)	neskarot piemērojamās komandķēdes, palīdzēt nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti uz vietas tiek izmantoti saskaņoti, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. augustam ir EUR 7 521 937.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par ko atbild ESĪP, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar Savienības delegāciju vadītājiem reģionā un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur sakarus arī ar uz vietas esošajiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem un jo īpaši cieši sadarbojas ar Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā.

3. Atbalstot Savienības krīzes pārvarēšanas operācijas, ESĪP kopā ar citiem uz vietas esošajiem Savienības rīcībspēkiem uzlabo veidu, kādā minētie Savienības rīcībspēki izplata informāciju un apmainās ar to, lai panāktu lielā mērā vienotu situācijas izpratni un izvērtējumu.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Bosnijā un Hercegovinā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2018. gada 31. oktobrim Padomei, AP un Komisijai iesniedz progresa ziņojumu un līdz 2019. gada 31. maijam – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/77 (2015. gada 19. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā (OV L 13, 20.1.2015., 7. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/37

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/909

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstā pārstāve) priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2017. gada 11. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2315.

(2)	Minētā lēmuma 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padome izstrādā kopēju pārvaldes noteikumu kopumu, ko iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķā projektā, vajadzības gadījumā varētu pielāgot minētajam projektam.

(3)	Kā precizēts Padomes Lēmuma (KĀDP) 2018/340 (2) 5. apsvērumā – lai nodrošinātu konsekvenci, visu PESCO projektu īstenošana balstīsies uz kopēju pārvaldes noteikumu kopumu projektiem, ieskaitot inter alia noteikumus par novērotāju lomu attiecīgā gadījumā.

(4)

Saskaņā ar 12. punktu Padomes 2018. gada 6. marta Ieteikumā par ceļvedi PESCO īstenošanai (3) Padomei būtu jāpieņem kopējais projektu pārvaldes noteikumu kopums līdz 2018. gada jūnijam. Šim kopumam būtu jānodrošina satvars, kas garantēs PESCO projektu saskaņotu un konsekventu īstenošanu un kurā būs iekļauta kārtība tam, kā regulāri informēt Padomi par atsevišķu projektu norisi saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 3. punktu un kā nodrošināt vajadzīgo pārraudzību no Padomes puses. Šajā sakarā būtu arī sīkāk jāprecizē iesaistīto dalībvalstu, tostarp inter alia valstu novērotāju loma attiecīgā gadījumā, kā arī PESCO sekretariāta, ko kopīgi nodrošina Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), tostarp arī ES Militārais štābs (ESMŠ), un Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), loma un atbildība. Šim satvaram būtu arī jāsniedz vispārējas norādes dalībniekiem par piemērota režīma plānošanu katra projekta pārvaldībai saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 3. punktu. Šajā ziņā Padome līdz 2018. gada jūnijam atgriezīsies arī pie jautājuma par iesaistīto dalībvalstu koordinēšanas funkcijām projektos.

(5)	Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 7. pantā ir paredzēts, ka EĀDD, tostarp arī ESMŠ, un EAA kopīgi nodrošina PESCO nepieciešamās sekretariāta funkcijas, un sīkāk precizēta minēto vienību loma un atbildība PESCO darbības, tostarp PESCO projektu, atbalstā.

(6)

Atbilstīgi Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta g) apakšpunktam Padomei būtu pieņem lēmums, ar kuru savlaicīgi nosaka – saskaņā ar minētā lēmuma 9. pantu un jo īpaši 9. panta 1. punktu un Padomes 2018. gada 6. marta Ieteikuma 13. punktu – vispārējos nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos projektos.

(7)	Padomei attiecīgi būtu jāpieņem lēmums, ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcija

Šajā lēmumā “projekta dalībnieki” nozīmē iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās PESCO projektā.

2. pants

Padomes informēšana un pārraudzība no Padomes puses

1. Katru gadu līdz novembrim Padome pārskata un vajadzības gadījumā atjauno Lēmumu (KĀDP) 2018/340. Atjaunoto katra projekta projekta dalībnieku sarakstu, kurā ir ietverti tie, kas ir iesnieguši projekta pieteikumu, kā arī tie, kuriem ir ļauts pievienoties projektam saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 2. punktu, publicē kopā ar šādu atjaunotu Padomes lēmumu.

2. Attiecīgā gadījumā projekta dalībnieki reizi gadā pienācīgi informē Padomi par attiecīgo PESCO projektu norisi. Šādā nolūkā projekta dalībnieki ar projektu koordinatoru starpniecību ziņo PESCO sekretariātam par gūto progresu attiecīgajos PESCO projektos, izmantojot Padomes 2018. gada 6. marta Ieteikuma 11. punktā minēto PESCO projekta apraksta paraugu vienotā elektroniskā darba vidē. Šādi ziņojumi ietver konsolidētu informāciju par progresu, kas panākts virzībā uz projekta, tā ceļveža, mērķu un rādītāju sasniegšanu un tā ieguldījumu attiecīgu ciešāku saistību izpildē. Atbilstīgi Padomes Lēmumam (KĀDP) 2013/488/ES (4) projekta dalībnieki var vienoties par sniedzamās informācijas attiecīgo daļu klasifikāciju.

PESCO sekretariāts nāk klajā ar paziņojumu, kurā aicina projektu koordinatorus sniegt ziņojumus un dod viņiem sešas nedēļas laika to izdarīt, un apkopo konsolidēto informāciju par PESCO projektiem, lai to nosūtītu Padomei. Nosūtīšana Padomei principā notiek pirms gada ziņojuma par PESCO, ko Augstā pārstāve iesniedz, ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. marta Ieteikuma 14., 15. un 16. punktu.

3. Pēc Padomes pieprasījuma projekta dalībnieki ar projektu koordinatoru starpniecību papildus 2. punktā minētajai regulārajai informācijai sniedz papildu informāciju par noteiktiem konkrētiem projektiem.

4. Iesaistītās dalībvalstis sniedz informāciju arī par savu individuālo ieguldījumu PESCO projektos, kuros tās piedalās, šim nolūkam izmantojot savus valsts īstenošanas plānus, kas katru gadu attiecīgi jāpārskata un jāatjaunina saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 3. panta 2. punktu.

5. Projektu koordinatori izmanto vienoto elektronisko darba vidi, lai ziņotu par citu attiecīgu progresu un izmaiņām saistībā ar projektu, tostarp jaunu projekta dalībnieku un novērotāju pievienošanos un viņu pievienošanās datumu. Vienoto elektronisko darba vidi izmanto tā, lai nodrošinātu sniegtās informācijas pārredzamību visām iesaistītajām dalībvalstīm.

3. pants

PESCO sekretariāts

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 7. pantu un lai izpildītu savus pienākumus, PESCO sekretariāts:

a)	nodrošina vienotu kontaktpunktu Savienībā attiecībā uz visiem PESCO jautājumiem;

b)	nodrošina vienotu kontaktpunktu arī visām iesaistītajām dalībvalstīm, lai dalītos ar attiecīgu informāciju, izmantojot funkcionālu e-pasta adresi un vienoto elektronisko darba vidi. PESCO sekretariāts, izmantojot vienoto elektronisko darba vidi, izplata arī savus dokumentus;

c)	nodrošina atbalsta un koordinēšanas funkcijas saistībā ar PESCO projektu priekšlikumu novērtēšanu un palīdz strukturētā veidā ieviest to, kā iesaistītās dalībvalstis iesniedz informāciju, kas vajadzīga projektu izvērtēšanai un ziņošanai Padomei;

pēc to lūguma sniedz atbalstu iesaistītajām dalībvalstīm, kas ir iecerējušas ierosināt kādu projektu, kad tās informē pārējās iesaistītās dalībvalstis. Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 2. punktu šādu informāciju izplata laikus, lai iegūtu atbalstu un dotu ieinteresētajām iesaistītajām dalībvalstīm iespēju pievienoties kolektīvai priekšlikuma ierosināšanai;

e)	atbalsta projekta dalībnieces, kad tās attiecīgajās Padomes sagatavošanas struktūrās un EĀDD satvarā sniedz jaunāko informāciju par saviem attiecīgajiem projektiem;

f)	pārsūta attiecīgajiem EĀDD dienestiem, tostarp ESMŠ, un EAA lūgumus no projekta dalībniekiem, lai atbalstītu attiecīgos projektus un to īstenošanu.

4. pants

Projekta dalībnieki

1. Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 3. punktu projekta dalībnieki savā starpā vienprātīgi vienojas par sadarbības režīmu, sadarbības jomu un par projekta pārvaldību.

2. Šāds režīms var ietvert nepieciešamos ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai piedalītos projektā, un tā prasības, lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar projektu, nosacījumus projekta atstāšanai vai nosacījumus citām iesaistītajām dalībvalstīm, lai pievienotos projektam, un noteikumus attiecībā uz novērotāja statusu. Šāds režīms var arī aptvert 7. pantā minētos jautājumus.

3. Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 2. punktu projekta dalībnieki var savā starpā vienprātīgi vienoties ļaut pievienoties projektam citām iesaistītajām dalībvalstīm, pēc to pieprasījuma. Tie informē Padomi par jaunu dalībnieku pievienošanos.

4. Projekta dalībnieki var savā starpā vienprātīgi vienoties, ka konkrētus lēmumus, piemēram saistībā ar administratīviem jautājumiem, pieņems saskaņā ar citiem balsošanas noteikumiem.

5. Projekta dalībnieki dod ieguldījumu projektā ar saviem resursiem un īpašām zināšanām. Atkarībā no projekta jomas, katrs projekta dalībnieks nosaka sava ieguldījuma, kas var ietver cilvēkresursus, finanšu resursus, zinātību, aprīkojumu vai ieguldījumu natūrā. Šādi ieguldījumi vai īpašās zināšanas sekmē projekta mērķa sasniegšanu un tiem ir ietekme uz projektu.

6. Projekta dalībnieki cenšas izstrādāt katru projektu tā, lai nodrošinātu rezultātu un termiņu saskaņotību ar citiem PESCO projektiem un lai projekts būtu saskaņots ar iniciatīvām, kas izstrādātas citās attiecīgās institucionālajās sistēmās, vienlaikus nodrošinot pārredzamību un iekļautību un izvairoties no nevajadzīgas dublēšanās.

7. Saskaņā ar ciešākām saistībām, ko iesaistītās dalībvalstis ir uzņēmušās, projekta dalībnieki cenšas ieguldīt izmantojamus spēkus un spējas, jo īpaši tādus, kas ir labi aprīkoti, apmācīti un sadarbspējīgi, ar nepieciešamajām struktūrām, aprīkojumu un rezerves daļām, ko var nosūtīt uz operācijām un kas var veikt un turpināt operācijas.

8. Katrs projekta dalībnieks izraugās valsts kontaktpunktu katram PESCO projektam, kurā tas piedalās.

5. pants

Projektu koordinatori

1. Katra PESCO projekta projekta dalībnieki nosaka un izraugās no sava vidus vienu vai vairākus projekta koordinatorus, kas veic koordinēšanas funkcijas. Principā projekta ierosinātāji var uzņemties koordinatora lomu.

2. Projektu koordinatori jo īpaši:

a)	vismaz reizi gadā PESCO sekretariāta izveidotajā vienotajā elektroniskajā darba vidē, pamatojoties uz PESCO projekta apraksta paraugu, atjauno informāciju par projektu;

b)	veicina sadarbību starp projekta dalībniekiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar citu attiecīgu PESCO projektu koordinatoriem, un darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar projektu;

c)	var palīdzēt izstrādāt 4. pantā minēto projekta pārvaldības režīmu, kā arī projektam nepieciešamo dokumentāciju, tostarp ziņošanu. Šim nolūkam projektu koordinatori var izmantot projekta pārvaldības atbalsta instrumentus, kas iesaistītajām dalībvalstīm tiek piedāvāti EAA satvarā;

attiecīgā gadījumā veicina centienus, lai projektā attīstītās spējas būtu vērstas uz to spēju nepilnību novēršanu, kas ir apzinātas Spēju attīstības plānā un Saskaņotajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību, un palīdzētu izpildīt ciešākās saistības, tostarp attiecībā uz vissarežģītākajām misijām, un palīdzētu sasniegt Savienības mērķu vērienīgumu.

3. Projekta dalībnieki var savā starpā vienoties par papildu kārtību attiecībā uz projekta koordinatora funkcijām un pienākumiem, kas atspoguļo projekta specifiku. Jo īpaši gadījumos, kad projekta dalībnieki nolemj projekta koordinatora lomu uzticēt vairākiem no sava vidus, attiecībā uz PESCO sekretariātu tiek saglabāts vienots kontaktpunkts.

6. pants

Novērotāji

1. Projekta dalībnieki var savā starpā vienoties ļaut citām iesaistītajām dalībvalstīm kļūt par projekta novērotājām.

2. Iesaistītās dalībvalstis principā var kļūt par novērotājām tikai saskaņā ar nosacījumiem, tostarp attiecībā uz laiku, ko projekta dalībnieki nosaka saskaņā ar attiecīgā projekta īpatnībām. Šādus nosacījumus pēc pieprasījuma nodrošina projekta koordinatori.

3. Projekta dalībnieki var savā starpā vienoties par īpašu režīmu attiecībā uz novērotāja statusu, kas atspoguļo projekta specifiku un tā attīstības dažādos posmus.

4. Novērotājiem nav pienākuma dot ieguldījumu projektā ar saviem resursiem un īpašām zināšanām. Tie var vēlēties kļūt par projekta dalībniekiem vēlākā projekta posmā, nekavējot progresu projekta īstenošanā.

7. pants

Projekta režīma citi jautājumi

1. Režīms, par kuru katrā PESCO projektā projekta dalībnieki var savā starpā vienoties, attiecīgā gadījumā rakstiski, lai īstenotu Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. panta 3. punktu, ietver inter alia visas vai dažas no šādām jomām:

—	projekta dalībnieku sanāksmju sagatavošana, vadīšana un koordinēšana,

—	uzdevumu un pienākumu sadale starp projekta dalībniekiem,

—	attiecīgā gadījumā uzaicinājums Komisijai iesaistīties projekta procedūrās,

—	noteikumi par budžetu un finansēm,

—	novērotāju klātbūtne projekta procedūrās,

—	noteikumi, kas jāpiemēro gadījumā, ja projekta dalībnieks nolemj izstāties no projekta, tostarp juridiskie un finansiālie aspekti, vai ja iesaistītā dalībvalsts vēlas pievienoties projektam,

—	to gadījumu noteikšana, kad projekta dalībnieki var lūgt EĀDD, tostarp ESMŠ, un EAA atbalstu,

—

specifikācijas, iegādes stratēģija, projekta pārvaldības atbalsta struktūras izvēle un rūpniecības uzņēmumu izvēle. Šajā ziņā projekta dalībnieki var savā starpā vienoties piemērot EAA izmantotos projekta pārvaldības rīkus, piemēram, vienošanās par projektu, projekta kopīgos militāro vajadzību mērķus, kopīgas štāba prasības vai ekonomiskos apsvērumus.

2. Projekta dalībnieki var savā starpā vienprātīgi vienoties pieņemt lēmumus par augstāk minētajiem jautājumiem saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

8. pants

Attīstīto spēku un spēju izmantošana

PESCO projektā attīstītos spēkus un spējas projekta dalībnieki var attiecīgā gadījumā izmantot atsevišķi vai kopā saistībā ar darbībām, ko veic Eiropas Savienība, kā arī ANO, NATO vai citas sistēmas.

9. pants

Pārskatīšana

Šo lēmumu pārskata līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šo lēmumu pēc vajadzības pielāgo, lai ņemtu vērā vispārējos nosacījumus par trešo valstu piedalīšanos atsevišķos projektos, par kuriem Padomei ir jālemj saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 9. panta 1. punktu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/340 (2018. gada 6. marts), ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (OV L 65, 8.3.2018., 24. lpp.).

(3) OV C 88, 8.3.2018., 1. lpp.

(4) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/910

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 4060)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (4) nosaka dzīvnieku veselības kontroles pasākumus saistībā Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti gadījumi, kad mājas vai savvaļas cūkas skārusi minētā slimība (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākas reizes ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā.

(2)

Ar Āfrikas cūku mēra dabisko lēno izplatīšanos savvaļas cūku populācijās un arī ar cilvēka darbību saistītiem riskiem ir saistīts risks, ka šī slimība varētu izplatīties savvaļā, kā liecina minētās slimības nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā dokumentāli apstiprinājis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas 2015. gada 14. jūlijā publicētais zinātniskais atzinums, EFSA2017. gada 23. martā publicētais zinātniskais ziņojums par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un EFSA2017. gada 7. novembrī publicētais zinātniskais ziņojums par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi (5).

(3)

2018. gada jūnijā 38 Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā un vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi mežacūku populācijā novēroti Tulčas apgabalā Rumānijā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā un mežacūku saslimšanas gadījumi tajā pašā Rumānijas apgabalā palielina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šis Rumānijas apgabals, ko skāris Āfrikas cūku mēris, būtu jānorāda minētā pielikuma I, II un III daļā.

(4)

2018. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījums tika novērots mājas cūkām Saldus novadā Latvijā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā un nesenie mežacūku saslimšanas gadījumi šajā Latvijas apgabalā palielina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šis Latvijas apgabals, ko skāris Āfrikas cūku mēris, būtu jānorāda minētā pielikuma III daļā.

(5)

2018. gada jūnijā trīs Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumi tika novēroti mājas cūkām Šauļu, Viļņas un Kauņas apgabalā Lietuvā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā un nesenie mežacūku saslimšanas gadījumi šajos Lietuvas apgabalos palielina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc minētie Lietuvas apgabali, ko skāris Āfrikas cūku mēris, būtu jānorāda minētā pielikuma III daļā.

(6)

2018. gada jūnijā divi Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumi tika novēroti mājas cūkām Podlases un Ļubļinas vojevodistē Polijā. Šie slimības uzliesmojumi mājas cūku populācijā un nesenie mežacūku saslimšanas gadījumi šajos Polijas apgabalos palielina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šie Polijas apgabali, ko skāris Āfrikas cūku mēris, būtu jānorāda minētā pielikuma III daļā.

(7)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Rumānijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā būtu jānosaka jauni pietiekami lieli augsta riska apgabali un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc minētais pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) EFSA Journal 2015; 13(7):4163; EFSA Journal 2017; 15(3):4732; EFSA Journal 2017; 15(11):5068.

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“

PIELIKUMS

I DAĻA

1. Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

—	okres Uherské Hradiště,

—	okres Kroměříž,

—	okres Vsetín,

—

katastrální území obcí v okrese Zlín:

—

Bělov,

—	Biskupice u Luhačovic,

—	Bohuslavice nad Vláří,

—

Brumov,

—

Bylnice,

—

Divnice,

—	Dobrkovice,

—	Dolní Lhota u Luhačovic,

—	Drnovice u Valašských Klobouk,

—	Halenkovice,

—

Haluzice,

—	Hrádek na Vlárské dráze,

—	Hřivínův Újezd,

—	Jestřabí nad Vláří,

—	Kaňovice u Luhačovic,

—

Kelníky,

—	Kladná-Žilín,

—

Kochavec,

—	Komárov u Napajedel,

—

Křekov,

—

Lipina,

—	Lipová u Slavičína,

—	Ludkovice,

—	Luhačovice,

—

Machová,

—	Mirošov u Valašských Klobouk,

—	Mysločovice,

—	Napajedla,

—

Návojná,

—

Nedašov,

—	Nedašova Lhota,

—

Nevšová,

—	Otrokovice,

—	Petrůvka u Slavičína,

—	Pohořelice u Napajedel,

—

Polichno,

—	Popov nad Vláří,

—

Poteč,

—	Pozlovice,

—	Rokytnice u Slavičína,

—

Rudimov,

—

Řetechov,

—

Sazovice,

—

Sidonie,

—

Slavičín,

—

Smolina,

—	Spytihněv,

—	Svatý Štěpán,

—

Šanov,

—

Šarovy,

—	Štítná nad Vláří,

—

Tichov,

—	Tlumačov na Moravě,

—	Valašské Klobouky,

—	Velký Ořechov,

—	Vlachova Lhota,

—	Vlachovice,

—

Vrbětice,

—

Žlutava.

2. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hiiu maakond.

3. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 651000, 651100, 651200, 652100, 652200, 652300, 652400, 652500, 652601, 652602, 652603, 652700, 652800, 652900 és 653403 kódszámúvalamint 656100, 656200, 656300, 656400, 656701, 657010, 657100, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658401, 658402, 658403, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Hajdú-Bihar megye 900850, 900860, 900930, 900950 és 903350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 702350, 702450, 702550, 702750, 702850, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, 705250, 705350, 705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950 és 750960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821, 552010, 552150, 552250, 552350, 552360, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553110, 553250, 553260 és 553350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360 és 573450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 850650, 850850, 851851, 851852, 851950, 852050, 852150, 852250, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855250, 855350, 855450, 855460, 855550, 855650, 855660, 855750, 855850, 855950, 855960, 856012, 856050, 856150, 856250, 856260, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450 és 857550.

4. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aizputes novads,

—	Alsungas novads,

—	Kuldīgas novada Gudenieku, Turlavas un Laidu pagasts,

—	Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

—	Skrundas novada,Nīkrācesun Rudbāržu pagasts un Skrundas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa A9, Skrundas pilsēta,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Vaiņodes novads,

—	Ventspils novada Jūrkalnes pagasts.

5. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Papilės seniūnija,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—	Kazlų Rūdos savivaldybė,

—

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių, Liolių, Pakražančio, Šaukėnų seniūnijos, Tytyvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybė: Sedos, Šerkšnėnų ir Židikų seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnūjų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė.

6. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

—	powiat gołdapski,

—	powiat węgorzewski,

—	gmina Ruciane – Nida i część gminy Pisz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 oraz miasto Pisz w powiecie piskim,

—	gminy Giżycko z miastem Giżycko, Kruklanki, Miłki, Wydminy i Ryn w powiecie giżyckim,

—	gmina Mikołajki w powiecie mrągowskim,

—	gminy Bisztynek i Sępopol w powiecie bartoszyckim,

—	gminy Barciany, Korsze i Srokowo w powiecie kętrzyńskim,

—	gminy Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński, Lubomino, Orneta i Kiwity w powiecie lidzbarskim,

—	część gminy Wilczęta położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 509 w powiecie braniewskim,

—	gminy Godkowo, Milejewo, Młynary, Pasłęk i Tolkmicko w powiecie elbląskim,

—	powiat miejski Elbląg.

w województwie podlaskim:

—	gminy Brańsk z miastem Brańsk, Rudka i Wyszki w powiecie bielskim,

—	gmina Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

—	gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

—	gmina Poświętne w powiecie białostockim,

—	gminy Kołaki Kościelne, Rutki, Szumowo, część gminy Zambrów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 i miasto Zambrów w powiecie zambrowskim,

—	gminy Wiżajny i Przerośl w powiecie suwalskim,

—	gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Miastkowo, Nowogród i Zbójna w powiecie łomżyńskim.

w województwie mazowieckim:

—	gminy Ceranów, Kosów Lacki, Sabnie, Sterdyń, część gminy Bielany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

—	gminy Grębków, Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek, Wierzbno i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

—	gmina Kotuń w powiecie siedleckim,

—	gminy Rzekuń, Troszyn, Lelis, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

—	powiat miejski Ostrołęka,

—	powiat ostrowski,

—	gminy Karniewo, Maków Mazowiecki, Rzewnie i Szelków w powiecie makowskim,

—	gmina Krasne w powiecie przasnyskim,

—	gminy Mała Wieś i Wyszogród w powiecie płockim,

—	gminy Ciechanów z miastem Ciechanów, Glinojeck, Gołymin – Ośrodek, Ojrzeń, Opinogóra Górna i Sońsk w powiecie ciechanowskim,

—	gminy Baboszewo, Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Płońsk z miastem Płońsk, Sochocin i Załuski w powiecie płońskim,

—	gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

—	gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

—	gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

—	gminy Dobre, Jakubów, Mińsk Mazowiecki z miastem Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Kałuszyn, Siennica i Stanisławów w powiecie mińskim,

—	gminy Garwolin z miastem Garwolin, Górzno, Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, Sobolew, Trojanów, Wilga i Żelechów w powiecie garwolińskim,

—	powiat kozienicki,

—	gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

—	powiat żyrardowski,

—	gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

—	gminy Białobrzegi, Promna, Stromiec i Wyśmierzyce w powiecie białobrzeskim,

—	gminy Iłów, Młodzieszyn, Nowa Sucha, Rybno, Sochaczew z miastem Sochaczew i Teresin w powiecie sochaczewskim,

—	gmina Policzna w powiecie zwoleńskim.

w województwie lubelskim:

—	gminy Niemce, Garbów, Jastków, Konopnica, Wólka, Głusk w powiecie lubelskim,

—

gminy Łęczna, Milejów, Spiczyn, część gminy Ludwin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Puchaczów i Dratów, a następnie przez drogę nr 820 do północnej granicy gminy, część gminy Cyców położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 841 do miejscowości Wólka Cycowska, a następnie od miejscowości Wólka Cycowska przez drogę 82 do zachodniej granicy gminy i część gminy Puchaczów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę 82 do miejscowości Stara Wieś, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Stara Wieś, Puchaczów i Dratów w powiecie łęczyńskim,

—

gminy Siedliszcze, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny i część gminy wiejskiej Chełm położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 812 biegnącą od zachodniej granicy tej gminy do granicy powiatu miejskiego Chełm, a następnie południową granicę powiatu miejskiego Chełm do wschodniej granicy gminy w powiecie chełmskim,

—	gminy Grabowiec, Miączyn, Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Komarów-Osada w powiecie zamojskim,

—	gminy Trzeszczany, Werbkowice, Mircze, część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

—	gminy Abramów, Kamionka, Lubartów z miastem Lubartów, Serniki, Ostrów Lubelski w powiecie lubartowskim,

—	gminy Kłoczew, Ryki, Dęblin i Stężyca w powiecie ryckim,

—	gminy Puławy z miastem Puławy, Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Nałęczów, Markuszów, Żyrzyn w powiecie puławskim,

—	powiat świdnicki,

—	gminy Fajsławice, Kraśniczyn, Łopiennik Górny, Gorzków, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Izbica, Siennica Różana w powiecie krasnostawskim,

—	gmina Tyszowce w powiecie tomaszowskim,

—	powiat miejski Lublin.

7. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Satu Mare county:

—

Commune Apa with folowing localities:

—	Locality Apa,

—	Locality Lunca Apei,

—	Locality Someșeni,

—

Commune Batarci with folowing localities:

—	Locality Batarci,

—	Locality Comlausa,

—	Locality Sirlău,

—	Locality Tămășeni,

—

Commune Bixad with folowing localities:

—	Locality Bixad,

—	Locality Boinești,

—	Locality Trip,

—

Commune Călinesti-Oaș with folowing localities:

—	Locality Călinești-Oaș,

—	Locality Coca,

—	Locality Lechința,

—	Locality Pășunea Mare,

—	Commune Carmazana,

—

Commune Certeze with folowing localities:

—	Locality Certeze,

—	Locality Huța Certeze,

—	Locality Moișeni,

—

Commune Culciu with folowing localities:

—	Locality Culciu Mare,

—	Locality Apateu,

—	Locality Cărășeu,

—	Locality Corod,

—	Locality Culciu Mic,

—	Locality Lipău,

—

Commune Doba with folowing localities:

—	Locality Doba,

—	Locality Boghiș,

—	Locality Dacia,

—	Locality Paulian,

—	Locality Traian,

—	Commune Gherța Mică,

—

Commune Halmeu with folowing localities:

—	Locality Babești,

—	Locality Dobolț,

—	Locality Halmeu Vii,

—

Commune Livada with folowing localities:

—	Locality Livada,

—	Locality Adrian,

—	Locality Dumbrava,

—	Locality Livada Mică,

—

Commune Medieșu Aurit with folowing localities:

—	Locality Potău,

—	Locality Românesti,

—	Locality Medieșu Aurit,

—	Locality Babășești,

—	Locality Iojib,

—	Locality Medieș Rături,

—	Locality Medieș Vii,

—	Satmarel locality from Satu Mare Municipality,

—

Commune Odoreu with folowing localities:

—	Locality Odoreu,

—	Locality Berindan,

—	Locality Cucu,

—

Commune Ardud witl folowing localities:

—	Locality Ardud,

—	Locality Ardud-Vii,

—	Locality Baba Novac,

—	Locality Gerăușa,

—	Locality Mădăraș,

—	Locality Sărătura,

—

Commune Negrești-Oaș with folowing localities:

—	Locality Negrești-Oaș,

—	Locality Luna,

—	Locality Tur,

—

Commune Orașu Nou with folowing localities:

—	Locality Orașu Nou,

—	Locality Orașu Nou-Vii,

—	Locality Prilog,

—	Locality Prilog Vii,

—	Locality Racșa,

—	Locality Racșa Vii,

—	Locality Remetea Oașului,

—

Commune Păulești with folowing localities:

—	Locality Păulești,

—	Locality Amati,

—	Locality Ambud,

—	Locality Hrip,

—	Locality Petin,

—	Locality Rușeni,

—

Commune Târna Mare with folowing localities:

—	Locality Târna Mare,

—	Locality Bocicău,

—	Locality Valea Seacă,

—	Locality Văgaș,

—

Commune Tarsolt with folowing localities:

—	Locality Tarsolt,

—	Locality Aliceni,

—

Commune Terebești with folowing localities:

—	Locality Terebești,

—	Locality Aliza,

—	Locality Gelu,

—	Locality Pișcari,

—

Commune Turț with folowing localities:

—	Locality Turț,

—	Locality Gherța Mare,

—	Locality Turț Băi,

—

Commune Turulung with folowing localities:

—	Locality Turulung Vii,

—	Commune Vama,

—

Commune Vetiș with folowing localities:

—	Locality Vetiș,

—	Locality Decebal,

—	Locality Oar,

—

Commune Viile Satu Mare with folowing localities:

—	Locality Viile Satu Mare,

—	Locality Cionchești,

—	Locality Medișa,

—	Locality Tătărești,

—	Locality Țireac,

—

Commune Pișcolt with folowing localities:

—	Locality Pișcolt,

—	Locality Resighea,

—	Locality Scărișoara Nouă,

—

Commune Sanislăuwith folowing localities:

—	Locality Sanislău,

—	Locality Marna Nouă,

—

Commune Ciumeștiwith folowing localities:

—	Locality Ciumești,

—	Locality Berea,

—	Locality Viișoara,

—	Locality Horea,

—

Commune Foieniwith folowing localities:

—	Locality Foieni,

—

Commune Urziceni with folowing localities:

—	Locality Urziceni,

—	Locality Urzicenii de Pădure,

—

Commune Cămin with folowing localities:

—	Locality Cămin,

—

Commune Căpleni with folowing localities:

—	Locality Căpleni,

—

Commune Berveni with folowing localities:

—	Locality Berveni,

—	Locality Lucăceni,

—

Commune Moftin with folowing localities:

—	Locality Domănești.

Tulcea county:

—

Commune Beidaud with folowing localities:

—	Locality Beidaud,

—	Locality Neatârnare,

—	Locality Sarighiol de Deal,

—

Commune Mihai Viteazu with folowing localities:

—	Locality Mihai Viteazu,

—	Locality Sinoie,

—	Galati municipality,

—	Commune I. C. Brătianu with I. C. Brătianu locality,

—

Commune Jijila with following localities:

—	Garvăn locality,

—	Jijila locality,

—	Commune Smârdan with Smârdan locality,

—	Commune Măcin with Măcin locality,

—	Commune Carcaliu with Carcaliu locality,

—	Commune Greci with Greci Locality,

—	Commune Turcoaia with Turcoaia locality,

—

Commune Cerna with following localities:

—	Cerna locality,

—	Traian locality,

—	Mircea Vodă locality,

—	General Praporgescu locality,

—	Commune Peceneaga with Peceneaga localitz,

—

Commune Dorobanțu with following localities:

—	Ardealu locality,

—	Dorobanțu locality,

—	Cârjelari locality,

—	Fântâna Oilor locality,

—	Meșteru locality,

—

Commune Ostrov with following localities:

—	Ostrov locality,

—	Piatra locality,

—	Commune Dăeni with Dăeni locality,

—

Commune Topolog with follwing localities:

—	Măgurele locality,

—	Făgărașu Nou locality,

—	Luminița locality,

—	Topolog locality,

—	Calfa locality,

—	Sâmbăta Nouă locality,

—	Cerbu locality,

—

Commune Casimcea with following localities:

—	Rahman locality,

—	Haidar locality,

—	Cișmeaua Nouă locality,

—	Stânca locality,

—	Corugea locality,

—	Casimcea locality.

II DAĻA

1. Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

—

katastrální území obcí v okrese Zlín:

—	Bohuslavice u Zlína,

—	Bratřejov u Vizovic,

—	Březnice u Zlína,

—	Březová u Zlína,

—

Březůvky,

—	Dešná u Zlína,

—	Dolní Ves,

—

Doubravy,

—

Držková,

—

Fryšták,

—	Horní Lhota u Luhačovic,

—	Horní Ves u Fryštáku,

—	Hostišová,

—	Hrobice na Moravě,

—

Hvozdná,

—	Chrastěšov,

—	Jaroslavice u Zlína,

—	Jasenná na Moravě,

—	Karlovice u Zlína,

—

Kašava,

—

Klečůvka,

—	Kostelec u Zlína,

—

Kudlov,

—	Kvítkovice u Otrokovic,

—	Lhota u Zlína,

—	Lhotka u Zlína,

—

Lhotsko,

—	Lípa nad Dřevnicí,

—

Loučka I,

—	Loučka II,

—	Louky nad Dřevnicí,

—	Lukov u Zlína,

—	Lukoveček,

—

Lutonina,

—	Lužkovice,

—	Malenovice u Zlína,

—

Mladcová,

—

Neubuz,

—	Oldřichovice u Napajedel,

—

Ostrata,

—	Podhradí u Luhačovic,

—	Podkopná Lhota,

—	Provodov na Moravě,

—

Prštné,

—	Příluky u Zlína,

—

Racková,

—

Raková,

—	Salaš u Zlína,

—	Sehradice,

—

Slopné,

—	Slušovice,

—

Štípa,

—

Tečovice,

—	Trnava u Zlína,

—

Ublo,

—	Újezd u Valašských Klobouk,

—

Velíková,

—	Veselá u Zlína,

—

Vítová,

—

Vizovice,

—

Vlčková,

—

Všemina,

—	Vysoké Pole,

—	Zádveřice,

—

Zlín,

—	Želechovice nad Dřevnicí.

2. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—	Heves megye 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150 és 705450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760 és 857650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Auces novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Brocēnu novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Dobeles novads,

—	Dundagas novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novads,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novada,Valgundes, Kalnciema, Līvbērzes, Glūdas, Svētes, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas, Sesavas, Platones un Vircavas pagasts,

—	Kandavas novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novads,

—	Krustpils novads,

—	Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Padures, Pelču, Rumbas, Rendas, Kabiles,Snēpeles un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novada, Ozolnieku un Cenu pagasts,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novads,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Rundāles novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu, Šķēdes, Nīgrandes, Saldus, Jaunauces, Rubas, Vadakstes, Zaņas, Ezeres, Pampāļu un Zirņu pagasts un Saldus pilsēta,

—	Saulkrastu novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Skrundas novada Raņķu pagasts un Skrundas pagasta daļa, kas atrodas uz Ziemeļiem no autoceļa A9

—	Smiltenes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Strenču novads,

—	Talsu novads,

—	Tērvetes novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vārkavas novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

5. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Naujosios Akmenės kaimiškoji, Kruopių, Naujosios Akmenės miesto seniūnijos,

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Krokialaukio, Miroslavo, Nemunaičio, Punios ir Simno seniūnijos,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė: Gaižaičių, Joniškio, Rudiškių, Satkūnų, Skaistgirio ir Žagarės seniūnijos,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Girdžių, Jurbarko miesto, Jurbarkų, Skirsnemunės ir Šimkaičių seniūnijos,

—	Kaišiadorių miesto savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Babtų, Batniavos, Domeikavos, Ežerėlio, Garliavos, Garliavos apylinkių, Kačerginės, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Užliedžių, Vandžiogalos ir Zapyškio seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė: Gudžiūnų, Surviliškio, Šėtos, Truskavos ir Vilainių seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Klovainių seniūnija, Linkuvos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 151 ir kelio Nr. 211, ir Rozalimo seniūnija,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė: Aukštelkų, Baisogalos, Pakalniškių, Radviliškio, Radviliškio miesto, Sidabravo, Skėmių, Šeduvos miesto ir Tyrulių seniūnijos,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Kalnūjų seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

—	Prienų miesto savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

6. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—	powiat olecki,

—	gminy Orzysz, Biała Piska i część gminy Pisz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 w powiecie piskim,

—	gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie, Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

—	gminy Braniewo z miastem Braniewo, Lelkowo, Pieniężno, Frombork, Płoskinia i część gminy Wilczęta położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 509w powiecie braniewskim.

w województwie podlaskim:

—	powiat grajewski,

—	gminy Jasionówka, Jaświły, Knyszyn, Krypno, Mońki i Trzcianne w powiecie monieckim,

—	gminy Łomża, Piątnica, Śniadowo, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

—	powiat miejski Łomża,

—	gminy Grodzisk, Drohiczyn, Dziadkowice, Milejczyce i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

—

gminy Białowieża, Czeremcha, Narew, Narewka, część gminy Dubicze Cerkiewne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685,część gminy Kleszczele położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 685, a następnie nr 66 i nr 693, część gminy Hajnówka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685 i miasto Hajnówka w powiecie hajnowskim,

—	gminy Kobylin-Borzymy i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

—	część gminy Zambrów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie zambrowskim,

—	gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

—	gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

—	gmina Boćki i część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i miasto Bielsk Podlaski w powiecie bielskim,

—	gmina Puńsk, część gminy Krasnopol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 653, część gminy Sejny położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 663 i miasto Sejny w powiecie sejneńskim,

—	gminy Bakałarzewo, Filipów, Jeleniewo, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki i Szypliszki w powiecie suwalskim,

—	powiat miejski Suwałki,

—	powiat augustowski,

—

gminy Korycin, Krynki, Kuźnica, Sokółka, Szudziałowo, część gminy Nowy Dwór położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 670, część gminy Janów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 671 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Janów i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Janów, Trofimówka i Kizielany i część gminy Suchowola położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 8 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Suchowola, a następnie przedłużonej drogą łączącą miejscowości Suchowola i Dubasiewszczyzna biegnącą do południowo-wschodniej granicy gminy w powiecie sokólskim,

—	powiat miejski Białystok.

w województwie mazowieckim:

—	gminy Przesmyki, Domanice, Skórzec, Siedlce, Suchożebry, Mokobody, Mordy, Wiśniew, Wodynie i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—	gminy Repki, Jabłonna Lacka, część gminy Bielany położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

—	powiat łosicki,

—	gmina Brochów w powiecie sochaczewskim,

—	gminy Czosnów, Leoncin, Pomiechówek, Zakroczym i miasto Nowy Dwór Mazowiecki w powiecie nowodworskim,

—	gmina Joniec w powiecie płońskim,

—	gmina Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

—	gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

—	część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

—	gminy Latowicz i Sulejówek w powiecie mińskim,

—	gmina Borowie w powiecie garwolińskim,

—	powiat warszawski zachodni,

—	powiat legionowski,

—	powiat otwocki,

—	powiat piaseczyński,

—	powiat pruszkowski,

—	gmina Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warka w powiecie grójeckim,

—	gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	powiat miejski Warszawa.

w województwie lubelskim:

—	powiat radzyński,

—	gminy Krzywda, wiejska Łuków z miastem Łuków, Stanin, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wojcieszków, Wola Mysłowska i Trzebieszów w powiecie łukowskim,

—	gmina Wyryki, część gminy Urszulin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 82, część gminy Stary Brus położna na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 82 i część gminy wiejskiej Włodawa położona na północ od granicy miasta Włodawa w powiecie włodawskim,

—	gminy Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

—	powiat miejski Biała Podlaska,

—

gminy Siemień, Sosnowica, część gminy Dębowa Kłoda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 819, część gminy Parczew położona na zachód od drogi nr 819 biegnącej do skrzyżowania z drogą nr 813 i na zachód od drogi nr 813 i część gminy Milanów położona na zachód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

—	gminy Niedźwiada, Ostrówek, Uścimów i część gminy Firlej położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie lubartowskim,

—

część gminy Ludwin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Puchaczów i Dratów, a następnie przez drogę nr 820 do północnej granicy gminy, część gminy Cyców położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 82 i część gminy Puchaczów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 82 do miejscowości Stara Wieś, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Stara Wieś, Puchaczów i Dratów w powiecie łęczyńskim,

—	gminy Uchanie, Horodło i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 w powiecie hrubieszowskim,

—	gminy Białopole, Dubienka, Leśniowice, Wojsławice i Żmudź w powiecie chełmskim.

7. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Tulcea county

—

Commune Bestepe with folowing localities:

—	Locality Băltenii de Jos,

—	Locality Băltenii de Sus,

—	Locality Bestepe,

—	Locality Periprava,

—	Locality Sfistofca,

—

Commune Sarichioi with folowing localities:

—	Locality Sarichioi,

—	Locality Enisala,

—	Locality Sabangia,

—	Locality Visterna,

—	Locality Zebil,

—

Commune Baia with folowing localities:

—	Locality Baia,

—	Locality Camena,

—	Locality Caugagia,

—	Locality Ceamurlia de Sus,

—	Locality Panduru,

—

Commune Ceamurlia de Jos with folowing localities:

—	Locality Ceamurlia de Jos,

—	Locality Lunca,

—

Commune Ciucurova with folowing localities:

—	Locality Ciucurova,

—	Locality Atmagea,

—	Locality Fântâna Mare,

—	Commune Babadag with Babadag locality,

—

Commune Slava Cercheza with folowing localities:

—	Locality Slava Cercheza,

—	Locality Slava Rusă,

—

Commune Stejaru with folowing localities:

—	Locality Stejaru,

—	Locality Mina Altan Tepe,

—	Locality Vasile Alecsandri,

—

Commune Jurilovca with folowing localities:

—	Locality Jurilovca,

—	Locality Visina,

—	Locality Salcioara.

III DAĻA

1. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasts,

—	Ozolnieku novada Salgales pagasts,

—	Saldus novada Novadnieku, Kursīšu un Zvārdes pagasts.

2. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės ir Ventos seniūnijos,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Alovės, Butrimonių, Daugų, Pivašiūnų ir Raitininkų seniūnijos,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Juodaičių, Raudonės, Seredžiaus ir Veliuonos seniūnijos,

—	Joniškio rajono savivaldybė: Gataučių, Kepalių, Kriukų ir Saugėlaukio seniūnijos,

—	Kauno rajono savivaldybė: Babtų, Čekiškės, Vilkijos ir Vilkijos apylinkių seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Josvainių, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių ir Pernaravos seniūnijos,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Tytyvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Guostagalio seniūnija, Linkuvos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 151 ir kelio Nr. 211, Lygumų, Pakruojo, Pašvitinio ir Žeimelio seniūnijos,

—	Radviliškio rajono savivaldybė: Grinkiškio, Šaukoto ir Šiaulėnų seniūnijos,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų ir Šiluvos seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė.

3. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—

gminy Dąbrowa Białostocka, Sidra, część gminy Nowy Dwór położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 670, część gminy Janów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 671 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Janów i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Janów, Trofimówka i Kizielany i część gminy Suchowola położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 8 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Suchowola, a następnie przedłużonej drogą łączącą miejscowości Suchowola i Dubasiewszczyzna biegnącą do południowo-wschodniej granicy gminy w powiecie sokólskim,

—	gmina Giby, część gminy Krasnopol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 i część gminy Sejny położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 oraz południowo - zachodnią granicę miasta Sejny i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 663 w powiecie sejneńskim,

—	gmina Orla, część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

—

gminy Czyże, część gminy Dubicze Cerkiewne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685,część gminy Kleszczele położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 685, a następnie nr 66 i nr 693 i część gminy Hajnówka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685 w powiecie hajnowskim,

—	gmina Goniądz w powiecie monieckim

—	gminy Mielnik i Nurzec-Stacja w powiecie siemiatyckim.

w województwie mazowieckim:

—	gmina Nasielsk w powiecie nowodworskim,

—	gmina Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

—	gmina Nowe Miasto w powiecie płońskim

—	gminy Korczew i Paprotnia w powiecie siedleckim.

w województwie lubelskim:

—

gminy Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień i część gminy wiejskiej Chełm położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 812 biegnącą od zachodniej granicy tej gminy do granicy powiatu miejskiego Chełm, a następnie północną granicę powiatu miejskiego Chełm do wschodniej granicy gminy w powiecie chełmskim,

—	powiat miejski Chełm,

—	gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, część gminy Urszulin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 82, część gminy Stary Brus położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 82 i część gminy wiejskiej Włodawa położona na południe od granicy miasta Włodawa w powiecie włodawskim,

—	część gminy Cyców położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 82 i na północ od drogi nr 841 w powiecie łęczyńskim,

—

gminy Jabłoń, Podedwórze, część gminy Dębowa Kłoda położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 819, część gminy Parczew położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 819 biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 813 i na wschód od drogi nr 813 i część gminy Milanów położona na wschód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

—	gminy Janów Podlaski, Leśna Podlaska, Kodeń, Sławatycze, Sosnówka, Tuczna i Wisznice w powiecie bialskim,

—	gminy Jeziorzany, Michów, Kock i część gminy Firlej położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie lubartowskim,

—	gminy Adamów i Serokomla w powiecie łukowskim,

—	gmina Baranów w powiecie puławskim,

—	gminy Nowodwór i Ułęż w powiecie ryckim.

4. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Satu Mare county

—

Commune Agriș with folowing localities:

—	Locality Agriș,

—	Locality Ciuperceni,

—	Commune Botiz,

—

Commune Dorolț with folowing localities:

—	Locality Atea,

—	Locality Dara,

—	Locality Petea,

—	Locality Dorolț,

—

Commune Halmeu with folowing localities:

—	Locality Halmeu,

—	Locality Cidreag,

—	Locality Mesteacăn,

—	Locality Porumbești,

—

Commune Lazuri with folowing localities:

—	Locality Lazuri,

—	Locality Bercu,

—	Locality Nisipeni,

—	Locality Noroieni,

—	Locality Peleș,

—	Locality Pelișor,

—

Commune Micula with folowing localities:

—	Locality Micula,

—	Locality Bercu Nou,

—	Locality Micula Nouă,

—	Satu Mare Municipality,

—

Commune Turulung with folowing localities:

—	Locality Turulung,

—	Locality Drăgușeni.

Tulcea county

Tulcea Municipality with folowing localities:

—	Locality Tulcea,

—	Locality Tudor Vladimirescu,

—

Commune Ceatalchioi with folowing localities:

—	Locality Ceatalchioi,

—	Locality Patlageanca,

—	Locality Plauru,

—	Locality Salceni,

—	Commune Pardina with Pardina locality,

—

Commune Somova with folowing localities:

—	Locality Somova,

—	Locality Mineri,

—	Locality Parches,

—

Commune Frecăței with folowing localities:

—	Locality Frecăței,

—	Locality Cataloi,

—	Locality Poșta,

—	Locality Telita,

—

Commune Horia with folowing localities:

—	Locality Horia,

—	Locality Cloșca,

—	Locality Florești,

—

Commune Izvoarele with folowing localities:

—	Locality Izvoarele,

—	Locality Alba,

—	Locality Iulia,

—	Locality Valea Teilor,

—

Commune Mihai Bravu with folowing localities:

—	Locality Mihai Bravu,

—	Locality Satu Nou,

—	Locality Turda,

—

Commune Mihail Kogălniceanu with folowing localities:

—	Locality Mihail Kogălniceanu,

—	Locality Lăstuni,

—	Locality Rândunica,

—

Commune Nalbant with folowing localities:

—	Locality Nalbant,

—	Locality Nicolae Bălcescu,

—	Locality Trestenic,

—	Commune Niculițel with Niculițel locality,

—

Commune Isaccea with folowing localities:

—	Locality Isaccea,

—	Locality Tichilești,

—	Locality Revărsarea,

—

Commune C.A.Rosetti with folowing localities:

—	Locality C.A.Rosetti,

—	Locality Cardon,

—	Locality Letea,

—

Commune Valea Nucarilor with folowing localities:

—	Locality Valea Nucarilor,

—	Locality Agighiol,

—	Locality Iazurile,

—

Commune Chilia Veche with folowing localities:

—	Locality Chilia Veche,

—	Locality Calita,

—	Locality Ostrovu Tataru,

—	Locality Tatanir,

—

Commune Crisan with folowing localities:

—	Locality Crisan,

—	Locality Caraorman,

—	Locality Mila 23,

—	Commune Mahmudia with Mahmudia locality,

—

Commune Maliuc with folowing localities:

—	Locality Maliuc,

—	Locality Ilganii de Sus,

—	Locality Gorgova,

—	Locality Partizani,

—	Locality Vulturu,

—

Commune Murighiol with folowing localities:

—	Locality Murighiol,

—	Locality Colina,

—	Locality Dunavatu de Jos,

—	Locality Dunavatu de Sus,

—	Locality Plopu,

—	Locality Sarinasuf,

—	Locality Uzlina,

—

Commune Nufaru with folowing localities:

—	Locality Nufaru,

—	Locality Ilagnii de Jos,

—	Locality Malcoci,

—	Locality Victoria,

—	Commune Sulina with Sulina localities,

—	Commune Sfantu Gheorghe with Sfantu Gheorghe locality,

—

Commune Luncavița with folowing localities:

—	Locality Văcăreni,

—	Locality Luncavița,

—	Locality Rachelu,

—

Commune Hamcearca with following localities:

—	Locality Nifon,

—	Locality Căprioara,

—	Locality Hamcearca,

—	Locality Balabancea,

—	Commune Grindu with Grindu Locality.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

26.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/67

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/911

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus, lai novērstu mazo atgremotāju mēra izplatīšanos Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 4071)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Mazo atgremotāju mēris (MAM) ir smaga vīrusu ierosināta slimība, ar ko slimo mazie atgremotāji, proti, aitas un kazas, un tā tiek pārnesta galvenokārt tieša kontakta ceļā. Saslimstība ar MAM un mirstība no tā var būt ļoti augsta, jo īpaši apgabalos, kuros MAM konstatēts pirmo reizi, un šī slimība var izraisīt būtisku ekonomisko ietekmi uz lauksaimniecības nozari. MAM netiek pārnests uz cilvēku. MAM ir endēmisks vairākās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs un raisa lielas bažas dzīvnieku veselības un labturības jomā.

(2)

Padomes Direktīvā 92/119/EEK (3) ir izklāstīti vispārīgi pasākumi noteiktu dzīvnieku slimību, tostarp MAM, kontrolei. To vidū ir kontroles pasākumi, kas jāveic gadījumā, ja ir aizdomas un apstiprinājums par MAM saimniecībā. Minētie kontroles pasākumi ietver arī aizsargjoslas un uzraudzības zonas izveidi ap slimības uzliesmojuma vietām un citus papildu pasākumus, lai kontrolētu slimības izplatību.

(3)

Saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (“kodekss”) 2017. gada izdevuma (4) 14.7.7. pantu, ja MAM uzliesmojums vai MAM vīrusa infekcija tiek konstatēta no MAM brīvā valstī vai zonā un tiek praktizēta izkaušanas politika, [no minētās slimības brīvas teritorijas statusa] atgūšanas periods ir seši mēneši pēc pēdējā slimā dzīvnieka nokaušanas, ja vien ir ievērots minētā kodeksa 14.7.32. pants.

(4)	Bulgārija 2018. gada 23. jūnijā paziņoja Komisijai un citām dalībvalstīm par trīs MAM uzliesmojumiem mazo atgremotāju saimniecībās Jambolas reģiona Boļarovas pašvaldībā Bulgārijā.

(5)

Bulgārija ir veikusi Direktīvā 92/119/EEK paredzētos kontroles pasākumus, jo īpaši izkāvusi inficētos ganāmpulkus un ap uzliesmojumu vietām izveidojusi aizsargjoslas un uzraudzības zonas, kā paredzēts minētajā direktīvā. Uzraudzība ir pastiprināta arī pašvaldību teritorijās, kas robežojas ar slimības skartajām zonām, un pašvaldību teritorijās, kuras atrodas pie Savienības robežas ar trešām valstīm, kas nav brīvas no MAM.

(6)

Papildus Direktīvā 92/119/EEK paredzētajiem pasākumiem ir nepieciešams veikt pagaidu aizsargpasākumus, lai novērstu MAM izplatīšanos. Tāpēc, lai novērstu MAM izplatīšanos uz citiem Bulgārijas apgabaliem un citām dalībvalstīm un trešām valstīm, jo īpaši tirgojot mazos atgremotājus un to reproduktīvos produktus, būtu jākontrolē mazo atgremotāju sūtījumu nosūtīšana un konkrētu no mazajiem atgremotājiem iegūtu produktu laišana tirgū.

(7)	Līdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmei Komisijai sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti būtu jāpieņem pagaidu aizsargpasākumi saistībā ar mazo atgremotāju mēri Bulgārijā.

(8)	Situācija tiks izvērtēta nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē, un vajadzības gadījumā pasākumi tiks pielāgoti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu nosaka pagaidu aizsargpasākumu, lai novērstu mazo atgremotāju mēra izplatīšanos Savienībā.

Tas attiecas uz mazajiem atgremotājiem un to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī konkrētām šo dzīvnieku izcelsmes precēm.

2. pants

1. Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“mazie atgremotāji” ir jebkurš aitu vai kazu sugas dzīvnieks;

b)	“neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (5) 3. panta 1. punktā.

2. Papildus piemēro definīcijas, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (6) I pielikumā.

3. pants

Bulgārija no Jambolas reģiona uz citām Bulgārijas daļām, citām dalībvalstīm un trešām valstīm aizliedz sūtīt šādas preces:

a)	mazie atgremotāji;

b)	mazo atgremotāju sperma, olšūnas un embriji.

4. pants

1. Bulgārija aizliedz laist tirgū ārpus Jambolas reģiona šādas preces, kas ražotas no mazajiem atgremotājiem, kuru izcelsme ir Jambolas reģionā:

a)	svaiga gaļa;

b)	malta gaļa un gaļas izstrādājumi, kas ražoti no a) apakšpunktā minētās gaļas;

c)	tādi gaļas produkti un apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas, kas paredzēti lietošanai pārtikā un ražoti no a) punktā minētās gaļas, izņemot tos, kas apstrādāti tā, lai novērstu dažus dzīvnieku veselības apdraudējumus saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/99/EK (7) III pielikumu;

d)	svaigpiens un piena produkti, izņemot tos, kas apstrādāti hermētiski noslēgtos traukos ar F0 vērtību 3,00 vai vairāk, kā aprakstīts Direktīvas 2002/99/EK III pielikumā;

e)	produkti, kas satur a)–d) apakšpunktā minētās preces;

f)	neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

2. Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunktā noteiktā aizlieguma, kompetentā iestāde var atļaut oficiālā uzraudzībā nosūtīt neapstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts apstrādāt vai likvidēt iekārtā, ko tā šajā nolūkā apstiprinājusi Bulgārijas teritorijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 4. punktu.

5. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 23. decembrim.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai.

Briselē, 2018. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.).

(4) http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_ppr.htm

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(7) Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 161

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 26. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/902 (2016. gada 21. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	1
		Protokols Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	3
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/903 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā ( *1)	7
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/904 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā	12
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/905 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā	16
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/906 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā	22
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/907 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā	27
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/908 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā	32
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/909 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem	37
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/910 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 4060) ( 1)	42
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/911 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus, lai novērstu mazo atgremotāju mēra izplatīšanos Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 4071) ( 1)	67


	(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.