25.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/3

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm

A. Eiropas Savienības vēstule

Cienījamā kundze

Man ir gods atsaukties uz Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes (“Puses”) sarunām par lauksaimniecības preču divpusējo tirdzniecību, kuras tika pabeigtas 2017. gada 5. aprīlī.

Jaunā Eiropas Komisijas un Norvēģijas valdības sarunu kārta par lauksaimniecības produktu tirdzniecību norisinājās, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 19. pantu, un tās mērķis bija veicināt lauksaimniecības produktu tirdzniecības pakāpenisku liberalizāciju starp Pusēm, pamatojoties uz preferenciāli, abpusēji un savstarpēji izdevīgiem principiem. Sarunas notika reglamentēti, pienācīgi ņemot vērā Pušu lauksaimniecības politikas un apstākļu attīstību, tostarp divpusējās tirdzniecības virzību, un tirdzniecības nosacījumus attiecībās ar citiem tirdzniecības partneriem.

Ar šo apstiprinu, ka sarunu rezultāti bija šādi.

1.	Norvēģija apņemas piešķirt beznodokļu piekļuvi Eiropas Savienības izcelsmes produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma I pielikumā.

2.	Norvēģija apņemas noteikt tarifu kvotas produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kas uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā.

3.	Eiropas Savienība apņemas piešķirt beznodokļu piekļuvi Norvēģijas izcelsmes produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā.

4.	Eiropas Savienība apņemas noteikt tarifu kvotas produktiem, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā.

5.	Šā nolīguma I–IV pielikumā minētie tarifa kodi ir tarifa kodi, kas Pusēm piemērojami ar 2017. gada 1. janvāri.

Pašreizējās tarifu kvotas importam Norvēģijā par 600 tonnām cūkgaļas, 800 tonnām mājputnu gaļas un 900 tonnām liellopu gaļas, kā uzskaitīts II pielikumā Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, kas parakstīts 2011. gada 15. aprīlī (“2011. gada nolīgums”), neietekmēs iespējamā turpmākā PTO nolīguma par lauksaimniecību īstenošana. Tāpēc tiek svītrots 2011. gada nolīguma 7. punkts.

7.	Attiecībā uz papildu tarifu kvotām importam Norvēģijā par 1 200 tonnām siera un biezpiena Puses vienojas, ka 700 tonnas pārvaldīs ar izsoles un 500 tonnas – ar licencēšanas sistēmu.

8.	Puses turpinās centienus konsolidēt visas divpusējās koncesijas (tās, kuras pašlaik jau ir spēkā, un tās, kas izklāstītas šajā nolīgumā) jaunā vēstuļu apmaiņā, kam būtu jāaizstāj esošie divpusējie lauksaimniecības nolīgumi.

Izcelsmes noteikumi, ar kuriem tiek īstenotas šā nolīguma I līdz IV pielikumā minētās koncesijas, ir izklāstīti 1992. gada 2. maija Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā (“1992. gada nolīgums”) IV pielikumā. Tomēr 1992. gada nolīguma IV pielikuma papildinājuma vietā piemēro EEZ līguma 4. protokola II pielikumu.

10.	Puses nodrošina to, ka netiks apdraudētas koncesijas, kuras tās piešķir viena otrai.

11.	Puses vienojas nodrošināt, ka tarifa kvotas tiek pārvaldītas tā, lai importēšana varētu notikt regulāri, un ka daudzumu, par kuru panākta vienošanās, ir iespējams faktiski importēt.

12.	Puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par tirgotajiem produktiem, tarifu kvotu pārvaldību, cenu noteikšanu un jebkuru noderīgu informāciju par attiecīgajiem vietējiem tirgiem un šo sarunu rezultātu īstenošanu.

13.	Apspriedes rīko pēc jebkuras Puses pieprasījuma par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar šo sarunu rezultātu īstenošanu. Ja šā nolīguma īstenošanā rodas grūtības, šīs apspriešanās sarīko pēc iespējas drīzāk, lai pieņemtu atbilstošus korektīvus pasākumus.

14.

Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos saskaņā ar EEZ līguma 19. pantu turpināt centienus, lai panāktu lauksaimniecības produktu tirdzniecības pakāpenisku liberalizāciju. Saistībā ar to Puses vienojas divu gadu laikā veikt lauksaimniecības produktu tirdzniecības nosacījumu jaunu pārskatīšanu, lai izpētītu iespējamās koncesijas.

15.	Turpmākas Eiropas Savienības paplašināšanās gadījumā Puses novērtēs ietekmi uz divpusējo tirdzniecību, lai pielāgotu divpusējās preferences tādā veidā, ka var turpināt iepriekš pastāvošās preferenciālās tirdzniecības plūsmas starp Norvēģiju un valstīm, kas pievienojas.

Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā apstiprināšanas instrumenta deponēšanas.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš minētajam.

Lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Съставено в Брюксел на

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Sastavljeno u Bruxellesu

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Magħmul fi Brussell,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

Întocmit la Bruxelles,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Utferdiget i Brussel,

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

For Den europeiske union

I PIELIKUMS

BEZNODOKĻU PIEKĻUVE EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES PRODUKTU IMPORTĒŠANAI NORVĒĢIJĀ

Norvēģijas muitas tarifa kods	Produktu apraksts
01.01.2100	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi: zirgi; tīršķirnes vaislas lopi
01.01.2902	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi: citi zirgi; kuru svars mazāks par 133 kg
01.01.2908	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi: citi zirgi; citi
02.07.4300	Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti: pīles: treknās aknas, svaigas vai dzesinātas
02.07.5300	Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti: zosis: treknās aknas, svaigas vai dzesinātas
05.06.9010	Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi; citi; lopbarībai
05.11.9911	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki; citi; asins pulveris, nelietojams pārtikā; lopbarībai
05.11.9930	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki; citi; gaļa un asinis; lopbarībai
05.11.9980	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki; citi; citi; lopbarībai
06.02.1021	Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņu micēlijs; neapsakņoti spraudeņi un potzari; spraudeņi stādaudzētavām vai dārzkopībai, izņemot zaļus augus no 15. decembra līdz 30. aprīlim; Begonijas, visas šķirnes, Campanula isophylla, Eupharboria pulcherrima, Poinsettia pulcherrima, Hibiscus Fuchsia Kalanchoe un nokarenā Petunia (Petunia hybrida, Petunia atkinsiana)
06.02.1024	Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņu micēlijs; neapsakņoti spraudeņi un potzari; spraudeņi stādaudzētavām vai dārzkopībai, izņemot zaļus augus no 15. decembra līdz 30. aprīlim; pelargonijas
06.02.9032	Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņu micēlijs; citi; kuru saknes ir kopā ar zemes piku, vai citā barotnē; citi augi podiņos vai ziedoši viengadīgie stādi, tostarp augļu un dārzeņu dekoratīviem mērķiem; zaļi augi podiņos no 1. maija līdz 14. decembrim; Papardes, begonijas x rex-cultorum Chlorophytum, Euonymus japanicus, Fatsia japonica, Aralia sieboldii, Ficus elastica, Monstera, Philodendron scandens, Radermachera, Stereospermum, Syngonium un X-Fatshedera, arī importēti kā daļa no jauktu augu grupām
ex ex 07.08.2009 (1)	Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti: pupas; svaigas vai atdzesētas pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), sparģeļi, izņemot zaļās pupiņas, sparģeļpupiņas, vaska pupiņas un kāršu pupiņas
07.09.9930	Citādi svaigi vai dzesināti dārzeņi; citādi; citādi; Cukurkukurūza; lopbarībai
ex ex 07.10.2209 (1)	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī); pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti: pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), izņemot zaļās pupiņas, sparģeļpupiņas, vaska pupiņas un kāršu pupiņas.
07.11.5100	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai; sēnes un trifeles; atmatenes
07.11.5900	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai; sēnes un trifeles; citādas
07.14.3009	Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes; jamss (Dioscorea spp.); nav paredzēts lopbarībai
ex ex 07.14.4000 (1)	Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes; taro (Colocasia spp.)
07.14.5009	Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes; jautijas (Xanthosoma spp.); nav paredzētas lopbarībai
08.11.2011	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; kazenes, zīdkoka ogas un kazeņavenes
08.11.2012	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; baltās vai sarkanās jāņogas
08.11.2013	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; ērkšķogas
08.11.2092	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; citi; kazenes, zīdkoka ogas un kazeņavenes
08.11.2094	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; citi; baltās vai sarkanās jāņogas;
08.11.2095	Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu; citi; Ērkšķogas
08.12.1000	Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā; Ķirši
10.08.5000	Griķi, sāre un miežabrāļi; citi graudaugi; kvinoja (Chenopodium quinoa)
11.09.0010	Kviešu lipeklis, arī kaltēts; lopbarībai
12.12.2910	Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Cichorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti un iekļauti; jūras aļģes un citādas aļģes; citādi; lopbarībai
17.02.2010	Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī sajaukts ar dabīgo medu; grauzdēts cukurs; kļavu cukurs un kļavu sīrups; lopbarībai
20.08.9300	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu; citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008.1900 minētos; dzērvenes (Vaccinium macrocarpon, Vaccinium oxycoccos, Vaccinium vitis-idaea)
20.09.8100	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; citu viena veida augļu vai dārzeņu sulas; dzērvenes (Vaccinium macrocarpon, Vaccinium oxycoccos, Vaccinium vitis-idaea)
ex ex 20.09.8999	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu: citu viena veida augļu vai dārzeņu sulas; citi, citi, citi, melleņu sula vai koncentrāts
22.06	Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus, sakē); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti
23.03.1012	Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti: cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas; lopbarībai; no kartupeļiem

II PIELIKUMS

TARIFU KVOTAS PRODUKTU IMPORTĒŠANAI NORVĒĢIJĀ, KURU IZCELSME IR EIROPAS SAVIENĪBĀ

Norvēģijas muitas tarifa kods	Produktu apraksts	Konsolidētas tarifu kvotas (daudzums gadā tonnās)	No kurām papildkvotas (1)	Nodokļa likme kvotas robežās (NOK/kg)
	Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa	2 500	1 600	0
02.01.1000	liemeņi un pusliemeņi
02.01.2001	rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, t. i., tā paša dzīvnieka priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas, kas uzrādītas tajā pašā laikā
02.01.2002	citādas priekšējās ceturtdaļas
02.01.2003	citādas pakaļējās ceturtdaļas
02.01.2004	tā dēvētie “Pistola” izcirtņi
	Saldēta liellopu gaļa
02.02.1000	liemeņi un pusliemeņi
02.02.2001	rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, t. i., tā paša dzīvnieka priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas, kas uzrādītas tajā pašā laikā
02.02.2002	citādas priekšējās ceturtdaļas
02.02.2003	citādas pakaļējās ceturtdaļas
02.02.2004	tā dēvētie “Pistola” izcirtņi
	Svaiga, dzesināta vai saldēta cūkgaļa	300 (2)	300 (2)	15
02.03.1904	vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi neatkaulota	300 (2)	300 (2)	15
	Pozīcijas 01.05 mājputnu gaļa un uzturā lietojami subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti vistu (gallus domesticus)	950	150	0
02.07.1100	nesadalīti, svaigi vai atdzesēti
02.07.1200	nesadalīti, saldēti
02.07.2400	tītaru; nesadalīti, svaigi vai atdzesēti
02.07.2500	nesadalīti, saldēti
02.07.4401	svaigi vai atdzesēti pīļu subprodukti; krūtiņas un to gabali	200	100	30
	Sālīta, sālījumā, vītināta vai kūpināta gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti; uzturā lietojami gaļas vai gaļas subproduktu milti cūkgaļa šķiņķi, pleči un to izcirtņi, ar kauliem;	600 (3)	200 (3)	0
02.10.1101	ar kaulu saturu 15 % no masas vai vairāk
02.10.1109	citi (ar mazāk nekā 15 % kaulu)
02.10.1900	citi (izņemot šķiņķi, pleči un to izcirtņi vai vēderdaļas un to izcirtņi, ar kauliem)
04.06	Siers un biezpiens	8 400	1 200	0
ex ex 06.02.9043 (4) 06.02.9044	Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņu micēlijs citi; Augi podiņos vai stādi, ziedoši;	NOK 20 miljoni	NOK 12 miljoni	0
06.02.9031	zaļi augi podiņos no 1. maija līdz 14. decembrim (5)	NOK 7 miljoni	NOK 3 miljoni	0
	Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti ledussalāti, No 1. marta līdz 31. maijam;	500 (6)	100 (6)	0
07.05.1112	veseli
07.05.1119	citi
10.05.9010	Kukurūza lopbarībai	15 000	5 000	0
16.01.0000	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes	600	200	0

III PIELIKUMS

BEZNODOKĻU PIEKĻUVE NORVĒĢIJAS IZCELSMES PRODUKTU IMPORTĒŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

KN kods

Kombinētās nomenklatūras apraksts

0101 21 00

Dzīvi tīršķirnes vaislas zirgi

0101 29 10

Dzīvi zirgi, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus, kas paredzēti kaušanai

0101 29 90

Dzīvi zirgi, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus, kas nav paredzēti kaušanai

0207 43 00

Pīļu treknās aknas, svaigas vai dzesinātas

0207 53 00

Zosu treknās aknas, svaigas vai dzesinātas

ex 0506 90 00

Kauli un ragu serdeņi un to pulveris un atkritumi, neapstrādāti, attaukoti, atželatinēti vai sākotnēji apstrādāti (izņemot ar skābi apstrādātus un grieztus pēc formas) dzīvnieku barībai

ex 0511 99 85

Asins pulveris dzīvnieku barībai, pārtikā nelietojams

ex 0511 99 85

Gaļa un asinis dzīvnieku barībai, pārtikā nelietojami

ex 0511 99 85

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti, pārtikā nelietojami (izņemot zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produktus; beigtus 3. nodaļā minētos dzīvniekus; asinis; gaļu; dzīvnieku izcelsmes dabiskos sūkļus; buļļu spermu)

ex 0602 10 90

Visa veida neapsakņoti spraudeņi Begonia, Campanula isophylla, Euphorbia pulcherrima, Poinsettia pulcherrima, Fuchsia, Hibiscus, Kalanchoe un Petunia nokarenā (Petunia hybrida, Petunia atkinsiana) stādaudzētavām vai dārzkopībai [, izņemot zaļus augus no 15. decembra līdz 30. aprīlim]

ex 0602 10 90

Pelargonium neapsakņoti spraudeņi stādaudzētavām vai dārzkopībai [, izņemot zaļus augus no 15. decembra līdz 30. aprīlim]

ex 0602 90 99

Asplenium, Begonia x rex-cultorum, Chlorophytum, Euonymus japanicus, Fatsia japonica, Aralia sieboldii, Ficus elastica, Monstera, Philodendron scandens, Radermachera, Stereospermum, Syngonium un X-Fatshedera, kā zaļi augi podiņos no 1. maija līdz 14. decembrim

ex 0708 20 00

Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), lobītas vai nelobītas, svaigas vai atdzesētas, izņemot zaļās pupiņas, sparģeļpupiņas, vaska pupiņas un kāršu pupiņas

ex 0709 99 60

Cukurkukurūza dzīvnieku barībai, svaiga vai dzesināta

ex 0710 22 00

Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, izņemot zaļās pupiņas, sparģeļpupiņas, vaska pupiņas un kāršu pupiņas

0711 51 00

Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas atmatenes, kas nav derīgas tūlītējai lietošanai pārtikā

0711 59 00

Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas sēnes (izņemot atmatenes) un trifeles, kas nav derīgas tūlītējai lietošanai pārtikā

ex 0714 30 00

Jamss (Dioscorea spp.), kas nav paredzēts dzīvnieku barībai, svaigs, atdzesēts, saldēts vai kaltēts, arī sagriezts šķēlītēs, vai arī zirnīšos

ex 0714 40 00

Taro (Colocasia spp.), kas nav paredzēts dzīvnieku barībai, svaigs, atdzesēts, saldēts vai kaltēts, arī sagriezts šķēlītēs, vai arī zirnīšos

ex 0714 50 00

Jautijas (Xanthosoma spp.), kas nav paredzētas dzīvnieku barībai, svaigas, atdzesētas, saldētas vai kaltētas, sagrieztas šķēlītēs vai nesagrieztas, vai arī zirnīšos

ex 0811 20 11

Kazenes, zīdkoka ogas vai lācenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas, termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara

ex 0811 20 19

0811 20 51

Sarkanās jāņogas, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

0811 20 59

Kazenes un zīdkoka ogas, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

ex 0811 20 90

Lācenes, baltās jāņogas un ērkšķogas, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

0812 10 00

Ķirši, iekonservēti īslaicīgai glabāšanai, bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā

1008 50 00

Kvinoja (Chenopodium quinoa)

ex 1109 00 00

Kviešu lipeklis dzīvnieku barībai, arī kaltēts

ex 1212 29 00

Jūras aļģes un citas aļģes dzīvnieku barībai, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas

ex 1702 20 10

Kļavu cukurs cietā veidā, aromatizēts vai iekrāsots, dzīvnieku barībai

ex 1702 20 90

Kļavu cukurs (izņemot cietā veidā, aromatizēts vai iekrāsots) un kļavu sīrups dzīvnieku barībai

2008 93

Dzērvenes (Vaccinium macrocarpon, Vaccinium oxycoccos Vaccinium vitis-idaea), citādi sagatavotas vai konservētas, ar vai bez cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevas

2009 81

Dzērveņu (Vaccinium macrocarpon, Vaccinium oxycoccos Vaccinium vitisidaea) sula, nefermentēta un bez spirta piedevas, ar vai bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

ex 2009 89

Melleņu sula vai koncentrāts, nefermentēta un bez spirta piedevas, arī ar vai bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

2206

Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus, sakē); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti

ex 2303 10 90

Cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas no kartupeļiem dzīvnieku barībai

2302 50

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus:

—

pākšaugu

ex 2309 90 31

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā, kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk, kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara (izņemot suņu vai kaķu barību, kas safasēta mazumtirdzniecībai, un izņemot zivju barību)

IV PIELIKUMS

TARIFU KVOTAS NORVĒĢIJAS IZCELSMES PRODUKTU IMPORTĒŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

KN kods

Kombinētās nomenklatūras apraksts

Konsolidētas tarifu kvotas (daudzums gadā tonnās)

No kurām papildkvotas (7)

Nodokļa likme kvotas robežās (EUR/kg)

0207 14 30

Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti:

vistu (gallus domesticus)

izcirtņi ar kauliem, saldēti

veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

550

0207 14 70

Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti:

vistu (gallus domesticus)

Citi izcirtņi ar kauliem, saldēti

150

0204

Svaiga, atdzesēta vai saldēta kazu un aitu gaļa:

500

0210

Sālīta, sālījumā, vītināta vai kūpināta gaļa un ēdami gaļas subprodukti; ēdami gaļas vai gaļas subproduktu milti

0404 10

sūkalas un pārveidotās sūkalas, arī iebiezinātas vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem

1 250

0404 10 02

Sūkalas un pārveidotās sūkalas pulverī, granulās vai citādā cietā veidā bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) <= 15 % no svara un tauku saturs <= 1,5 % no svara

3 150

0603 19 70

Griezti ziedi un ziedpumpuri pušķiem vai rotājumiem, svaigi, izņemot rozes, neļķes, orhidejas, krizantēmas, lilijas (Lilium spp.), gladiolas un gundegas

EUR 500 000

1602

Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm

300

2005 20 20

Kartupeļi plānās šķēlītēs, apcepti, arī sālīti vai aromatizēti, hermētiskā iepakojumā, derīgi tūlītējam patēriņam

350

150

2309 90 96

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā citi

200

3502 20

Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no svara sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

—	piena albumīns, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus

500

B. Norvēģijas Karalistes vēstule

Cienījamā kundze

Man ir tas gods apstiprināt, ka esmu saņēmis Jūsu šodienas vēstuli, kurā teikts:

“Man ir gods atsaukties uz Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes (“Puses”) sarunām par lauksaimniecības preču divpusējo tirdzniecību, kuras tika pabeigtas 2017. gada 5. aprīlī.

Ar šo apstiprinu, ka sarunu rezultāti bija šādi.

1.	Norvēģija apņemas piešķirt beznodokļu piekļuvi Eiropas Savienības izcelsmes produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma I pielikumā.

2.	Norvēģija apņemas noteikt tarifu kvotas produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kas uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā.

3.	Eiropas Savienība apņemas piešķirt beznodokļu piekļuvi Norvēģijas izcelsmes produktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā.

4.	Eiropas Savienība apņemas noteikt tarifu kvotas produktiem, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā.

5.	Šā nolīguma I–IV pielikumā minētie tarifa kodi ir tarifa kodi, kas Pusēm piemērojami ar 2017. gada 1. janvāri.

7.	Attiecībā uz papildu tarifu kvotām importam Norvēģijā par 1 200 tonnām siera un biezpiena Puses vienojas, ka 700 tonnas pārvaldīs ar izsoles un 500 tonnas – ar licencēšanas sistēmu.

8.	Puses turpinās centienus konsolidēt visas divpusējās koncesijas (tās, kuras pašlaik jau ir spēkā, un tās, kas izklāstītas šajā nolīgumā) jaunā vēstuļu apmaiņā, kam būtu jāaizstāj esošie divpusējie lauksaimniecības nolīgumi.

10.	Puses nodrošina to, ka netiks apdraudētas koncesijas, kuras tās piešķir viena otrai.

11.	Puses vienojas nodrošināt, ka tarifa kvotas tiek pārvaldītas tā, lai importēšana varētu notikt regulāri, un ka daudzumu, par kuru panākta vienošanās, ir iespējams faktiski importēt.

12.	Puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par tirgotajiem produktiem, tarifu kvotu pārvaldību, cenu noteikšanu un jebkuru noderīgu informāciju par attiecīgajiem vietējiem tirgiem un šo sarunu rezultātu īstenošanu.

13.	Apspriedes rīko pēc jebkuras Puses pieprasījuma par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar šo sarunu rezultātu īstenošanu. Ja šā nolīguma īstenošanā rodas grūtības, šīs apspriešanās sarīko pēc iespējas drīzāk, lai pieņemtu atbilstošus korektīvus pasākumus.

14.

15.	Turpmākas Eiropas Savienības paplašināšanās gadījumā Puses novērtēs ietekmi uz divpusējo tirdzniecību, lai pielāgotu divpusējās preferences tādā veidā, ka var turpināt iepriekš pastāvošās preferenciālās tirdzniecības plūsmas starp Norvēģiju un valstīm, kas pievienojas.

Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā apstiprināšanas instrumenta deponēšanas.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka Norvēģijas Karaliste piekrīt šīs vēstules saturam.

Lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Utferdiget i Brussel,

Съставено в Брюксел на

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Sastavljeno u Bruxellesu

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Magħmul fi Brussell,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

Întocmit la Bruxelles,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

For Kongeriket Norge

За Кралство Норвегия

Por el Reino de Noruega

Za Norské království

For Kongeriget Norge

Für das Königreich Norwegen

Norra Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο της Νορβηγίας

For the Kingdom of Norway

Pour le Royaume de Norvège

Za Kraljevinu Norvešku

Per il Regno di Norvegia

Norvēģijas Karalistes vārdā –

Norvegijos Karalystės vardu

A Norvég Királyság részéről

Għar-Renju tan-Norveġja

Voor het Koninkrijk Noorwegen

W imieniu Królestwa Norwegii

Pelo Reino da Noruega

Pentru Regatul Norvegiei

Za Nórske kráľovstvo

Za Kraljevino Norveško

Norjan kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Norge

(1) Šos produktus importē bez muitas nodokļa. Tomēr Norvēģija patur tiesības ieviest muitas nodokli, ja produkti tiek importēti izmantošanai lopbarībā.

(1) Periodā no 1. janvāra līdz 31. decembrim un pirmo gadu, kad piemēro nolīgumu pro rata, ja nepieciešams. Papildkvotas pievieno esošajām kvotām, par kurām ir vienošanās saskaņā ar iepriekšējiem ES un Norvēģijas nolīgumiem.

(2) Periodā no 1. decembra līdz 31. decembrim.

(3) Daudzums dots šķiņķa ar kaulu importam. Korekcijas koeficientu 1,15 piemēro šķiņķa bez kaula importam.

(4) Izņemot šādus augus: Argyranthemum frutescens, Chrysanthemum frutescens, Begonia x hiemalis, Begonia elatior, Campanula, Dendranthema x grandiflora, Chrysanthemum x morifolium, Euphorbia pulcherrima, Poinsettia pulcherrima, Hibiscus, Kalanchoe, Pelargonium, Primula un Saintpaulia.

(5) Tajā ietilpst šādi augi: Condiaeum, Croton, Dieffenbachia, Epipremnum, Scindapsus aureum, Hedera, Nephrolepis, Peperomia obtusifolia, Peperomia rotundifolia, Schefflera, Soleirolia un Helxine, arī importēti kā daļa no jauktu augu grupām.

(6) Galapatērētāja kritērijs: pārstrādes rūpniecība.

(7) Periodā no 1. janvāra līdz 31. decembrim un pirmo gadu, kad piemēro nolīgumu pro rata, ja nepieciešams. Papildkvotas pievieno esošajām, par kurām ir vienošanās saskaņā ar iepriekšējiem ES un Norvēģijas nolīgumiem.

25.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/16

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/761

(2018. gada 16. februāris),

ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (1) un jo īpaši tās 6. panta 6. punktu,

ņemot vērā 2017. gada 9. martā Komisijai iesniegto Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras Ieteikumu ERA-REC-115-REC par atbilstības novērtēšanas kopīgo drošības metožu un uzraudzības kopīgās drošības metodes pārskatīšanu,

tā kā:

(1)	Kopīgajās drošības metodēs (“CSM”) aprakstīts, kā novērtē drošības līmeni un drošības mērķu sasniegšanu, kā arī atbilstību citām drošības prasībām.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 5. punktu CSM regulāri jāpārskata, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un dzelzceļa drošības vispārējo attīstību, ar mērķi vispārēji uzturēt un, ja praktiski iespējams, nemitīgi uzlabot drošību.

(3)

Komisija ar 2016. gada 1. septembra Īstenošanas lēmumu (2) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (“Aģentūra”) saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 2. punktu deva pilnvarojumu pārskatīt Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 (3), (ES) Nr. 1169/2010 (4) un (ES) Nr. 1077/2012 (5). 2017. gada 9. martā Aģentūra saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu sniedza ieteikumu, kurā ietverts ziņojums par rezultātiem, kas gūti apspriešanā ar valstu drošības iestādēm, sociālajiem partneriem un dzelzceļa transporta lietotājiem, un ziņojums par ierosināto grozīto CSM ietekmes novērtējumu. Kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 4. punktā, Komisija pārbaudīja Aģentūras izdoto ieteikumu, lai pārliecinātos, ka pilnvarojums ir izpildīts.

(4)	Pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas valsts drošības iestādei būtu jāveic uzraudzība nolūkā pārbaudīt, vai ekspluatācijā tiek efektīvi izmantoti drošības pārvaldības sistēmas pasākumi un vai pastāvīgi tiek izpildītas visas vajadzīgās prasības.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 1. un 8. punktu gadījumos, kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji ir arī par apkopi atbildīgās struktūrvienības, kas nav sertificētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 4. punktu, uzraudzība, ko valstu drošības iestādes veic, lai pārbaudītu, kā par apkopi atbildīgās struktūrvienības piemēro attiecīgās CSM, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/798 6. pantā, ir pamatots līdzeklis šo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmu efektivitātes uzraudzībai.

(6)	Lai uzlabotu valstu drošības iestāžu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz pieeju uzraudzībai un lēmumu pieņemšanu uzraudzības gaitā, valstu drošības iestāžu vajadzībām būtu jāizklāsta uzraudzības process.

(7)	Valstu drošības iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par saviem lēmumiem, un tāpēc tām vajadzētu būt iekšējai kārtībai vai procedūrām, saskaņā ar ko no tām varētu prasīt atbildību.

(8)

Pirmām kārtām būtu jāuzrauga darbības, kuras, pēc valsts drošības iestādes domām, rada vislielāko apdraudējumu vai ar kurām saistītais risks tiek vismazāk kontrolēts. Šādā nolūkā valsts drošības iestādei būtu jāizstrādā un jāīsteno uz risku balstīta uzraudzības stratēģija un plāns(-i), kas izklāsta, kā tā mērķorientē savas darbības un nosaka uzraudzības prioritātes.

(9)

Izpildes panākšanas darbībām, kuras valstu drošības iestādes veic, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji izpilda Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 1. punktā minēto juridisko pienākumu, vajadzētu būt samērīgām ar jebkādiem drošības apdraudējumiem vai ar jebkādas to juridisko pienākumu neizpildes iespējamo smagumu.

(10)	Lai spētu izpildīt Direktīvas (ES) 2016/798 16. panta 2. punkta i) apakšpunktā noteiktos uzdevumus, valsts drošības iestādei, pamatojoties uz tās veiktās uzraudzības rezultātiem, būtu jāspriež par drošības tiesiskā regulējuma efektivitāti.

(11)

Uzraudzības vajadzībām izmantotajās revīzijas un pārbaudes metodēs parasti būtu jāietver intervijas ar personāla pārstāvjiem dažādos organizācijas līmeņos, ar drošības pārvaldības sistēmu saistīto dokumentu un ierakstu izskatīšana un pārbaudēs vai saistītās darbībās gūto drošības pārvaldības sistēmas drošības rezultātu aplūkošana.

(12)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 13. punktu Aģentūrai, darbojoties kā drošības sertifikācijas struktūrai, un valstu drošības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jākoordinē darbības nolūkā nodrošināt pilnīgu informācijas apmaiņu par novērtēšanu un uzraudzību, tostarp par visiem paziņojumiem, kas adresēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Attiecīgajām valstu drošības iestādēm būtu līdzīgi jākoordinē darbības pārrobežu infrastruktūras gadījumā.

(13)	Lai nodrošinātu, ka valstu drošības iestādes uzraudzību veic efektīvi, un lai pastiprinātu to savstarpējo uzticēšanos, minētajām iestādēm būtu jāgādā par to, lai uzraudzībā iesaistītajam personālam būtu vajadzīgā kompetence. Tālab šī kompetence būtu jānosaka.

(14)

Valstu drošības iestādēm, kas iesaistītas tāda infrastruktūras pārvaldītāja uzraudzībā, kuram ir pārrobežu infrastruktūra, vai tāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma uzraudzībā, kurš darbojas vairākās dalībvalstīs, būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai izvairītos no uzraudzības dublēšanās, un pieeja uzraudzībai būtu jākoordinē, lai nodrošinātu, ka visa svarīgā informācija par infrastruktūras pārvaldītāju vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, jo sevišķi par zināmiem riskiem un tā drošības rādītājiem, tiek koplietota un izmantota uzraudzības mērķorientēšanai uz jomām, kurās ir vislielākais apdraudējums ekspluatācijai kopumā.

(15)

Valstu drošības iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas ar citām kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kuras mijiedarbojas dzelzceļa nozarē, piemēram, ar regulatīvajām iestādēm un licencēšanas iestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (6) nozīmē vai ar kompetentajām iestādēm, kuras uzrauga atbilstību piemērojamajiem noteikumiem par vilcienu vadītāju darba, vilciena vadīšanas un atpūtas laiku, nolūkā īstenot to attiecīgās pilnvaras, dalīties informācijā, atrisināt visas pretrunas starp pieejām, novērst saistīto nelabvēlīgo ietekmi uz dzelzceļa sistēmu un koordinēt reakciju uz jebkādu neatbilstību drošības tiesiskajam regulējumam.

(16)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 31. panta 3. punktu jaunais drošības sertifikācijas režīms būs spēkā no 2019. gada 16. jūnija. Tomēr dalībvalstīm ir iespēja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu paziņot Aģentūrai un Komisijai, ka ir pagarinājušas transponēšanas laikposmu un tādējādi līdz 2020. gada 16. jūnijam var turpināt izdot sertifikātus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/49/EK (7). Tāpēc ir nepieciešams šīs regulas piemērošanas datumus saskaņot ar Direktīvā (ES) 2016/798 noteiktajiem datumiem, lai būtu iespējama netraucēta pāreja uz jauno sertificēšanas režīmu.

(17)	Regula (ES) Nr. 1077/2012 ir novecojusi un būtu jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās kopīgās drošības metodes (“CSM”) drošības pārvaldības uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta izdošanas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un pēc drošības atļaujas izdošanas infrastruktūras pārvaldītājiem.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“drošības sertifikācijas struktūra” ir struktūra, kas atbild par vienotā drošības sertifikāta izsniegšanu, proti, Aģentūra vai valsts drošības iestāde;

b)	“nenoskaidrots problēmisks aspekts” ir neliela problēma, kas konstatēta, novērtējot pieteikumu vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanai, bet kura tomēr nav šķērslis sertifikāta vai atļaujas izdošanai un kuru var atlikt izskatīšanai turpmākas uzraudzības gaitā.

3. pants

Uzraudzības process

1. Valstu drošības iestādes piemēro I pielikumā izklāstīto uzraudzības procesu.

2. Valstu drošības iestādes iedibina iekšēju kārtību vai procedūras uzraudzības procesa pārvaldībai.

3. Uzraudzības vajadzībām valstu drošības iestādes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju vai to apakšuzņēmēju, partneru vai piegādātāju nodrošināto produktu vai pakalpojumu atļaujas, apstiprinājumus vai sertifikātus, kas piešķirti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, pieņem kā pierādījumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju spējai izpildīt attiecīgās prasības, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/762 (8).

4. pants

Uzraudzības metodes

Valstu drošības iestādes pārņem atbilstošas metodes, tādas kā revīzija un pārbaudes, un, plānojot uzraudzības darbības, izvēlas vispiemērotākās no šīm metodēm.

5. pants

Saikne starp uzraudzību un novērtēšanu

1. Uzraugošā valsts drošības iestāde uzraudzības gaitā gūto informāciju par drošības pārvaldības sistēmas veiktspēju izmanto vienoto drošības sertifikātu vai drošības atļauju atjaunošanas vai atjaunināšanas vajadzībām un attiecīgā gadījumā šādā nolūkā dalās ar šo informāciju.

2. Gadījumos, kad 1. punktā minētā valsts drošības iestāde nav atbildīga par vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanu, tā pēc atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikuma saņemšanas nekavējoties koordinē savas darbības ar Aģentūru, kas darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, vai – pārrobežu infrastruktūras gadījumā – ar attiecīgo valsts drošības iestādi pēc tās pieprasījuma.

Pamatojoties uz pirmajā daļā minētās koordinācijas rezultātiem, valsts drošības iestāde apzina un mērķorientē informāciju, kas ir būtiska nolūkā novērtēt, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēma darbojas efektīvi, ietverot vismaz:

a)	aprakstu par nozīmīgām neatbilstībām, kuras var ietekmēt drošības rādītājus vai nopietni apdraudēt drošību, un visiem citiem problēmiskiem aspektiem, kas uzraudzības gaitā konstatēti kopš iepriekšējās reizes, kad veikta novērtēšana;

tā rīcības plāna (vai plānu) statusu, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs izstrādājis, lai novērstu a) apakšpunktā minētās nozīmīgās neatbilstības un visus citus problēmiskos aspektus, un attiecīgās darbības, kuras valsts drošības iestāde veikusi, lai uzraudzītu šo jautājumu atrisināšanu;

c)	pārskatu par tā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja drošības rādītājiem, kurš darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

d)	tā rīcības plāna (vai plānu) statusu, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs izstrādājis, lai atrisinātu kopš iepriekšējās reizes, kad veikta novērtēšana, nenoskaidrotos problēmiskos aspektus.

6. pants

Uzraudzībā iesaistītā personāla kompetence

1. Valstu drošības iestādes nodrošina, ka uzraudzībā iesaistītajam personālam ir šāda kompetence:

a)	zināšanas par attiecīgo tiesisko regulējumu, kas piemērojams uzraudzībai;

b)	zināšanas par dzelzceļa sistēmas darbību;

c)	kritiski analītiskas spējas attiecīgā līmenī;

d)	drošības pārvaldības sistēmas vai līdzīgas pārvaldības sistēmas uzraudzības pieredze dzelzceļa nozarē vai drošības pārvaldības sistēmas uzraudzības pieredze nozarē, kurā ir līdzvērtīgas ekspluatācijas un tehniskās problēmas;

e)	zināšanas un pieredze iztaujāšanā;

f)	problēmu risināšanas, saziņas un komandas darba prasmes.

2. Ja norisinās komandas darbs, komandas locekļiem var būt dalīta kompetence.

3. Lai nodrošinātu 1. punkta pareizu piemērošanu, valstu drošības iestādes ievieš kompetences pārvaldības sistēmu, kas ietver:

a)	kompetences profila izveidi katram darbam, amatam un uzdevumam;

b)	personāla pieņemšanu darbā atbilstīgi izveidotajiem kompetences profiliem;

c)	personāla kompetences uzturēšanu, pilnveidi un novērtēšanu atbilstīgi izveidotajiem kompetences profiliem.

7. pants

Lēmumu pieņemšanas kritēriji

1. Valsts drošības iestāde izstrādā un publicē lēmumu pieņemšanas kritērijus attiecībā uz to, kā tā izvērtē, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs drošības pārvaldības sistēmu piemēro pareizi un cik efektīvi drošības pārvaldības sistēma kontrolē drošības apdraudējumus, kas saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja darbībām.

Minētajos kritērijos ietver informāciju par to, kā valsts drošības iestāde pārvalda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmā konstatētās neatbilstības un kā rīkojas šādu neatbilstību gadījumā.

2. Valsts drošības iestāde pieņem un publicē procedūru, kurā sīki izklāstīts, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un visas citas ieinteresētās personas var iesniegt sūdzību par uzraudzības gaitā pieņemtajiem lēmumiem.

8. pants

Koordinācija starp valstu drošības iestādēm un sadarbība ar citām iestādēm vai struktūrām

1. Valstu drošības iestādes, kas iesaistītas tāda infrastruktūras pārvaldītāja uzraudzībā, kuram ir pārrobežu infrastruktūra, vai tāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma uzraudzībā, kurš darbojas vairākās dalībvalstīs, koordinē pieeju uzraudzībai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 7. un 9. punktu.

Valstu drošības iestādes pēc drošības atļaujas vai vienotā drošības sertifikāta piešķiršanas nekavējoties izlemj, kurai no tām būs vadošā loma drošības pārvaldības sistēmas pareizas piemērošanas un efektivitātes uzraudzības koordinēšanā, neskarot valstu drošības iestāžu pienākumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 16. panta 2. punkta d) un j) apakšpunktu un 17. pantu.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām valstu drošības iestādes izstrādā kārtību, kas pamatojas uz II pielikumā izklāstīto koordinētas un kopīgas uzraudzības sistēmu.

3. Valstu drošības iestādes izstrādā arī kārtību sadarbībai ar valstu izmeklēšanas iestādēm, par apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificēšanas iestādēm un citām kompetentajām iestādēm vai struktūrām.

9. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1077/2012 atceļ no 2019. gada 16. jūnija.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 16. jūnija. Tomēr dalībvalstīs, kuras saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu paziņojušas Aģentūrai un Komisijai, ka ir pagarinājušas minētās direktīvas transponēšanas periodu, šīs regulas 5. panta 2. punktu un 8. panta 1. un 2. punktu piemēro no 2020. gada 16. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 16. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 1. septembra Īstenošanas lēmums par pilnvarojumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai pārskatīt atbilstības novērtēšanas kopīgās drošības metodes un uzraudzības kopīgo drošības metodi un par Īstenošanas lēmuma C(2014) 1649 final atcelšanu (C(2016) 5504 final).

(3) Komisijas 2010. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (OV L 326, 10.12.2010., 11. lpp.).

(4) Komisijas 2010. gada 10. decembra Regula (ES) Nr. 1169/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (OV L 327, 11.12.2010., 13. lpp.).

(5) Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1077/2012 par kopīgo drošības metodi uzraudzībā, ko veic valsts drošības iestādes pēc drošības sertifikāta izdošanas vai drošības atļaujas izdošanas (OV L 320, 17.11.2012., 3. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).

(8) Komisijas 2018. gada 8. marta Deleģētā regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas 3. pantā minētais uzraudzības process

1. VISPĀRĪGI

Valsts drošības iestāde izstrādā strukturētu un pārbaudāmu procesu, kas aptver visu darbību un kurā ņemti vērā turpmāk norādītie elementi. Tas nodrošina, ka uzraudzības process ir iteratīvs un tajā ņemta vērā nepieciešamība veikt pastāvīgus uzlabojumus, kā norādīts papildinājumā ietvertajā diagrammā.

2. UZRAUDZĪBAS STRATĒĢIJAS UN PLĀNA VAI PLĀNU IZVEIDE

Valsts drošības iestāde:

stratēģijas un plāna vai plānu izveides vajadzībām vāc un analizē datus/informāciju no dažādiem avotiem. Kā avotus var izmantot informāciju, kas iegūta drošības pārvaldības sistēmu novērtēšanas gaitā, iepriekš veiktās uzraudzības rezultātus, informāciju no atļaujām nodot ekspluatācijā apakšsistēmas vai ritekļus, valstu izmeklēšanas iestāžu ziņojumus par nelaimes gadījumiem / ieteikumus, citus ziņojumus vai datus par nelaimes gadījumiem / starpgadījumiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju gada drošības pārskatus, kas tiek iesniegti valsts drošības iestādei, par apkopi atbildīgo struktūrvienību gada ziņojumus par apkopi, sabiedrības locekļu iesniegtās sūdzības un citus atbilstīgus avotus;

b)	uzraudzības stratēģijā norāda riska jomas mērķorientētai uzraudzībai, attiecīgā gadījumā ietverot riskus, kas izriet no cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru integrācijas un pārvaldības;

c)	izstrādā uzraudzības plānu vai plānus, kuros parādīts, kā tā īstenos uzraudzības stratēģiju vienoto drošības sertifikātu un drošības atļauju derīguma termiņa laikā;

d)	izstrādā sākotnējo aplēsi par resursiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu plānu vai plānus, pamatojoties uz norādītajām mērķjomām;

e)	piešķir resursus plāna vai plānu īstenošanai;

f)	uzraudzības stratēģijā un plānā vai plānos pievēršas visiem jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu darbību vai infrastruktūru, īstenojot koordināciju ar citu(-ām) valsts drošības iestādi(-ēm).

3. UZRAUDZĪBAS STRATĒĢIJAS UN PLĀNA VAI PLĀNU PAZIŅOŠANA

Valsts drošības iestāde:

a)	paziņo uzraudzības stratēģijas vispārējos mērķus un plāna vai plānu vispārēju skaidrojumu attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un – attiecīgā gadījumā – citām ieinteresētajām personām plašākā nozīmē;

b)	sniedz attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem vispārēju skaidrojumu par to, kā tiks īstenots uzraudzības plāns vai plāni.

4. UZRAUDZĪBAS VEIKŠANA

Valsts drošības iestāde:

a)	īsteno plānu vai plānus;

b)	samērīgi rīkojas, lai reaģētu uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja juridisko pienākumu neizpildi, tostarp vajadzības gadījumā izdod steidzamus brīdinājumus par drošību un piemēro pagaidu drošības pasākumus;

c)	novērtē, cik atbilstoši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs ir izstrādājis un īstenojis rīcības plānu vai plānus, lai norādītajā termiņā novērstu visas neatbilstības un nenoskaidrotos problēmiskos aspektus;

d)	dokumentē uzraudzības rezultātus.

5. UZRAUDZĪBAS REZULTĀTI

Valsts drošības iestāde:

informē attiecīgo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju par tās veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp norādot jomas, kurās konstatēta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja neatbilstība, un visas labas prakses jomas drošības uzlabojumu atbalstam;

b)	gūst pārskatu par tādu atsevišķu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju drošības rādītājiem, kuri darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

c)	publicē un paziņo attiecīgajām ieinteresētajām personām savu viedokli par vispārējiem drošības rādītājiem dalībvalstī;

d)	publicē un paziņo attiecīgajām ieinteresētajām personām savu viedokli par drošības tiesiskā regulējuma efektivitāti;

pirms vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikuma atkārtotas novērtēšanas izmanto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju uzraudzības gaitā savākto informāciju par drošības pārvaldības sistēmas veiktspēju un attiecīgā gadījumā dalās ar šo informāciju ar Aģentūru, kas darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, vai – pārrobežu infrastruktūras gadījumā – ar attiecīgo valsts drošības iestādi;

attiecīgā gadījumā veic visas izpildes panākšanas darbības, nosaka, vai nepieciešams ierobežot vai atcelt vienoto drošības sertifikātu vai drošības atļauju, un gadījumos, kad valsts drošības iestāde nav atbildīga par vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanu, attiecīgi informē kompetento iestādi.

6. UZRAUDZĪBAS PĀRSKATĪŠANA

Pamatojoties uz uzraudzības gaitā savākto informāciju un gūto pieredzi, kā arī drošības rādītājiem individuālā līmenī un dalībvalsts līmenī, valsts drošības iestāde regulāri:

a)	pārskata uzraudzības stratēģiju un plānu vai plānus, lai pārbaudītu, vai sākotnējā mērķorientētā darbība, datu/informācijas izmantošana no dažādiem avotiem, uzraudzības rezultāti un resursu piešķiršana ir bijusi atbilstoša, un nepieciešamības gadījumā maina prioritātes;

b)	pārstrādā plānu vai plānus, ja tas nepieciešams, un ņem vērā izmaiņu ietekmi uz uzraudzības stratēģiju;

c)	vajadzības gadījumā pauž viedokli un iesniedz priekšlikumus savai dalībvalstij nolūkā novērst visus trūkumus drošības tiesiskajā regulējumā.

Papildinājums

Drošības tiesiskā regulējuma efektivitāte

Vispārējie drošības rādītāji dalībvalstī

Drošības tiesiskā regulējuma izpildes panākšana, veicināšana un/vai izstrāde

Vai vajadzīgi pasākumi?

Drošības rādītāju izvērtēšana

Uzraudzības rezultāti

Rīcības plāna/plānu atbilstības un efektivitātes izvērtēšana

Rīcības plāna/plānu izstrāde un īstenošana

Samērīgas rīcības īstenošana

Būtiskā informācija, kas savākta par drošības pārvaldības sistēmas veiktspēju

Plāna/plānu īstenošana

Uzraudzības stratēģijas un plāna/plānu izstrāde un uzraudzības koordinācija ar citām valstu drošības iestādēm

Informācijas vākšana un analīze

Visa būtiskā informācija

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju gada drošības pārskati

Iepriekš veiktās uzraudzības rezultāti

Dati par nelaimes gadījumiem/ starpgadījumiem

Drošības novērtēšanas gaitā iegūtā informācija

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs

Aģentūra vai attiecīgā valsts drošības iestāde

Uzraudzības stratēģijas vispārējie mērķi, uzraudzības plāna/plānu vispārējs skaidrojums un skaidrojums par to, kā šis plāns/šie plāni tiks īstenoti

Nē

Jā

Izmeklēšanas ziņojumi

Uzraudzības rezultātu dokumentēšana

Nē

Jā

Ne - atbilstības?

Uzraudzības pārskatīšana

Riska jomu noteikšana

Valsts drošības iestāde, kura veic uzraudzību

II PIELIKUMS

Regulas 8. panta 2. punktā minētā koordinētas un kopīgas uzraudzības sistēma

Attiecīgās valstu drošības iestādes izstrādā kārtību, kas pamatojas uz šādiem principiem un konkrētiem elementiem:

1.	Tās vienojas, kuri dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji darbojas tā, ka vajadzīga to koordinēta vai kopīga uzraudzība.

2.	Tās vienojas par kopīgu(-ām) valodu(-ām) un informācijas konfidencialitātes līmeni koordinācijas pasākumu vajadzībām.

Tās vienojas par informāciju, kuras apmaiņa notiks, un par šādas apmaiņas grafiku:

a)	tās apmainās ar attiecīgo informāciju par 1. punktā norādītajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem un dalās ar veiktās novērtēšanas rezultātiem;

b)	tās attiecīgā gadījumā iesniedz drošības atļauju kopijas;

c)	tās attiecīgā gadījumā dalās ar saistītās uzraudzības rezultātiem, tostarp informē par lēmumiem un rīcību izpildes panākšanai;

d)	tās dalās ar informāciju par 1. punktā norādīto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības rādītājiem katrā dalībvalstī.

Tās vienojas par lēmumu pieņemšanas kritērijiem:

a)	tās dalās ar informāciju par to, kā katra valsts drošības iestāde uzraudzības plāna satvarā mērķorientē darbības, kas saistītas ar katru attiecīgo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju;

b)	tās veido attiecīgo valstu drošības iestāžu dialogu par ierosinātajiem risinājumiem nozīmīgu atbilstības trūkumu novēršanai.

Tās pārvalda koordināciju:

a)	tās dalās ar izstrādātajām uzraudzības stratēģijām un plāniem;

b)	tās nosaka kopīgus interesējošos jautājumus un/vai kopīgas problēmas;

c)	tās efektīvi plāno individuālas, koordinētas vai kopīgas iniciatīvas, neradot nevajadzīgu apgrūtinājumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem un izvairoties no šo iniciatīvu tvēruma pārklāšanās.

6.	Tās attiecīgā gadījumā vienojas, kurai valsts drošības iestādei (vai iestādēm) jāpārbauda to darbību īstenošana, kuru mērķis ir pievērsties nenoskaidrotiem problēmiskiem aspektiem, kuru risināšana atlikta un tiek veikta uzraudzība.

Tās vienojas par koordinēti vai kopīgi risināmām jomām:

a)	tās apzina galvenos riskus, kuri apdraud attiecīgos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītājus un kuriem valstu drošības iestādēm jāpievēršas koordinēti vai kopīgi;

b)	tās attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz rūpīgi izstrādātiem kritērijiem, vienojas, kura valsts drošības iestāde uzņemsies darbības vadību kuros jautājumos;

c)	tās attiecīgā gadījumā vienojas, kāda veida kopīga uzraudzība veicama;

d)	tās vienojas, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji jāinformē par valstu drošības iestāžu izstrādāto kārtību un panākto vienošanos.

Tās veic labas prakses apmaiņu:

a)	tās izstrādā kārtību, kā regulāri pārskatīt un koordinēt attiecīgo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju uzraudzību;

b)	tās izstrādā kārtību, kā novērtēt valstu drošības iestāžu koordinācijas un sadarbības efektivitāti, vajadzības gadījumā ietverot Aģentūru.

25.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/26

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/762

(2018. gada 8. marts),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (1) un jo īpaši tās 6. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Kopīgajās drošības metodēs (“CSM”) aprakstīts, kā novērtē drošības līmeni un drošības mērķu sasniegšanu, kā arī atbilstību citām drošības prasībām.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 5. punktu CSM regulāri jāpārskata, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un dzelzceļa drošības vispārējo attīstību, ar mērķi vispārēji uzturēt un, ja praktiski iespējams, nemitīgi uzlabot drošību.

(3)

(4)

Drošības pārvaldības sistēma paredzēta, lai gādātu, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji uzņēmējdarbības mērķus sasniedz, ievērojot drošību. Drošības pārvaldības sistēma bieži vien ir integrēta ar citām pārvaldības sistēmām nolūkā uzlabot organizācijas vispārējos darbības rādītājus un samazināt izmaksas, vienlaikus apvienojot pūles visos organizācijas līmeņos. Tālab ISO augsta līmeņa struktūras (6) vienotais satvars tiek izmantots, lai funkcionāli sagrupētu prasības, kuras attiecas uz Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu. Šis satvars arī veicina procesa pieejas izpratni un piemērošanu, kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji izstrādā, īsteno, uztur un pastāvīgi uzlabo drošības pārvaldības sistēmu.

(5)	Kad pieteikuma iesniedzējam izdots vienotais drošības sertifikāts vai drošības atļauja, tam jāturpina izmantot Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu.

(6)

Dzelzceļa droša un efektīva darbība galvenokārt atkarīga no cilvēka uzvedības. Ja tiek uzskatīts, ka cilvēka uzvedība veicinājusi nelaimes gadījumu vai starpgadījumu, var būt tā, ka organizatoriskie faktori, piemēram, darba slodze vai darba procesa plānošana, ir ietekmējuši uzvedību un tādējādi pasliktinājuši veiktspēju un padarījuši smagākas attiecīgā nelaimes gadījuma vai starpgadījuma sekas. Tāpēc ir svarīgi, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji drošības pārvaldības sistēmā īstenotu sistemātisku pieeju cilvēka veiktspējas atbalstam un cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru pārvaldībai.

(7)

Tas, kā drošība tiek uztverta, vērtēta un prioritizēta organizācijā, atspoguļo, cik patiesa visos organizācijas līmeņos ir apņemšanās gādāt par drošību. Tāpēc ir svarīgi arī, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji apzinātu rīcību un uzvedību, kas spēj veidot pozitīvu drošības kultūru, un ar drošības pārvaldības sistēmas palīdzību veicinātu šo savstarpējās uzticēšanās, paļāvības un izglītošanās kultūru, kas personālu mudina dot savu artavu drošības pilnveidošanā, ziņojot par bīstamām situācijām un sniedzot ar drošību saistītu informāciju.

(8)

Drošības pārvaldības sistēmā būtu jāņem vērā, ka Padomes Direktīva 89/391/EEK (7) un ar to saistītās atsevišķās direktīvas ir pilnībā piemērojamas dzelzceļa būvniecībā, ekspluatācijā un apkopē strādājošo darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzībai. Tas neuzliek nekādus citus papildu pienākumus vai uzdevumus iestādei, kas izdod sertifikātu vai atļauju, tikai paredz pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt vienoto drošības sertifikātu vai drošības atļauju, ir ņēmis vērā veselības un drošības apdraudējumus. Atbildību par Direktīvas 89/391/EEK izpildes pārbaudi vēl aizvien drīkst uzticēt citām kompetentajām iestādēm, ko norīkojušas dalībvalstis.

(9)	Drošības pārvaldības sistēmā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā iespējamie papildu riski, ko izraisa bīstamo kravu pārvadāšana pa dzelzceļu, un tādējādi būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (8).

(10)	Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 kļūs novecojušas, un tāpēc tās būtu jāaizstāj ar šo regulu.

(11)

Attiecībā uz drošības sertifikātiem no Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 15. punkta izriet, ka valsts drošības iestāde pēc būtiskām izmaiņām drošības tiesiskajā regulējumā var prasīt drošības sertifikātu pārskatīšanu. Lai gan izmaiņas, kas ieviestas ar Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantu un šo regulu, ir vajadzīgas un svarīgas, tās tomēr nav būtiskas. Tāpēc Regula (ES) Nr. 1158/2010 drošības sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/49/EK (9), būtu jāpiemēro līdz to derīguma termiņa beigām. Tā paša iemesla dēļ Regulas (ES) Nr. 1158/2010 atcelšana jāatliek līdz laikposma, kurā valstu drošības iestādes vēl aizvien var regulu piemērot uzraudzības vajadzībām, pēdējās dienas beigām. Turklāt saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/798 uz esošajiem drošības sertifikātiem joprojām attiecas Direktīva 2004/49/EK, kas bija Regulas (ES) Nr. 1158/2010 pamats.

(12)

Attiecībā uz drošības atļaujām no Direktīvas (ES) 2016/798 12. panta 2. punkta otrās daļas izriet, ka valsts drošības iestāde pēc būtiskām izmaiņām drošības tiesiskajā regulējumā var prasīt drošības atļauju pārskatīšanu. Lai gan izmaiņas, kas ieviestas ar Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantu un šo regulu, ir vajadzīgas un svarīgas, tās tomēr nav būtiskas. Tāpēc Regula (ES) Nr. 1169/2010 drošības atļaujām, kas izdotas saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, būtu jāpiemēro līdz to derīguma termiņa beigām. Tā paša iemesla dēļ Regulas (ES) Nr. 1169/2010 atcelšana jāatliek līdz laikposma, kurā valstu drošības iestādes vēl aizvien var regulu piemērot uzraudzības vajadzībām, pēdējās dienas beigām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido kopīgas drošības metodes (“CSM”), kas attiecas uz prasībām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmām un kas minētas Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

2. Šo regulu piemēro attiecībā uz vienotajiem drošības sertifikātiem un drošības atļaujām, ko izdod saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/798.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā “drošības sertifikācijas struktūra” ir par vienotā drošības sertifikāta izdošanu atbildīgā struktūra, proti, Aģentūra vai valsts drošības iestāde.

3. pants

Prasības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības pārvaldības sistēmām

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izveido drošības pārvaldības sistēmas saskaņā ar I pielikumā noteiktajām prasībām.

Minētās prasības drošības pārvaldības sistēmām piemēro Direktīvas (ES) 2016/798 10. pantā minētajiem vienotajiem drošības sertifikātiem pieteikumu novērtēšanas un uzraudzības vajadzībām.

4. pants

Prasības infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmām

Infrastruktūras pārvaldītāji izveido drošības pārvaldības sistēmas saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.

Minētās prasības drošības pārvaldības sistēmām piemēro Direktīvas (ES) 2016/798 12. pantā minētajām drošības atļaujām pieteikumu novērtēšanas un uzraudzības vajadzībām.

5. pants

Atcelšana

No 2025. gada 16. jūnija atceļ Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.

(6) ISO/IEC direktīvu 1. daļas 2016. gada konsolidētā papildinājuma SL pielikuma 2. papildinājums.

(7) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.),

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).

I PIELIKUMS

Prasības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības pārvaldības sistēmām

1. ORGANIZĀCIJAS KONTEKSTS

1.1. Organizācija:

a)	apraksta savu darbību veidu, apjomu un lauku;

b)	apzina nopietnus drošības apdraudējumus, ko rada dzelzceļa darbības, kuras veic pati organizācija vai tās kontrolē esoši darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji;

c)	apzina ieinteresētās personas (piemēram, regulatīvās struktūras, iestādes, infrastruktūras pārvaldītājus, darbuzņēmējus, piegādātājus, partnerus), tostarp trešās personas ārpus dzelzceļa sistēmas, kas ir svarīgas drošības pārvaldības sistēmas kontekstā;

d)	apzina un saglabā c) apakšpunktā minēto ieinteresēto personu juridiskās un cita veida prasības, kas saistītas ar drošību;

e)	nodrošina, ka d) apakšpunktā minētās prasības ir ņemtas vērā drošības pārvaldības sistēmas izstrādē, ieviešanā un uzturēšanā;

f)	apraksta drošības pārvaldības sistēmas tvērumu, norādot, kuras uzņēmējdarbības daļas ir vai nav iekļautas tās tvērumā, un ņemot vērā d) apakšpunktā minētās prasības.

2. LĪDERĪBA

2.1. Līderība un apņemšanās

2.1.1. Augstākā līmeņa vadība demonstrē līderību un apņemšanos izstrādāt, ieviest, uzturēt un pastāvīgi uzlabot drošības pārvaldības sistēmu, tālab:

a)	uzņemoties vispārēju pārskatatbildību un atbildību par drošību;

b)	nodrošinot, ka organizācijas dažādu līmeņu vadība apņemas gādāt par drošību ar savu darbību un attiecībās ar personālu un darbuzņēmējiem;

c)	nodrošinot, ka drošības politika un drošības mērķi ir izveidoti, izprasti un saderīgi ar organizācijas stratēģisko virzību;

d)	nodrošinot, ka prasības drošības pārvaldības sistēmai ir integrētas organizācijas uzņēmējdarbības procesos;

e)	nodrošinot, ka ir pieejami drošības pārvaldības sistēmai vajadzīgie resursi;

f)	nodrošinot, ka drošības pārvaldības sistēma efektīvi kontrolē organizācijas radītos drošības apdraudējumus;

g)	mudinot personālu atbalstīt drošības pārvaldības sistēmai noteikto prasību izpildi;

h)	veicinot drošības pārvaldības sistēmas pastāvīgu uzlabošanu;

i)	nodrošinot, ka organizācijas uzņēmējdarbības risku apzināšanā un pārvaldībā ir ņemti vērā drošības apsvērumi, un paskaidrojot, kā tiks atpazīts un atrisināts drošības mērķu un citu uzņēmējdarbības mērķu konflikts;

j)	sekmējot pozitīvu drošības kultūru.

2.2. Drošības politika

2.2.1. Augstākā līmeņa vadība izstrādā dokumentu, kurā aprakstīta organizācijas drošības politika un kas ir:

a)	atbilstīgs organizācijas dzelzceļa darbību veidam un apjomam;

b)	organizācijas izpilddirektora (vai augstākā līmeņa vadības pārstāvja(-ju)) apstiprināts;

c)	aktīvi īstenots, paziņots un darīts pieejams visam personālam.

2.2.2. Drošības politika:

a)	ietver apņemšanos pakļauties visām juridiskajām un cita veida prasībām, kas saistītas ar drošību;

b)	ir satvars drošības mērķu izvirzīšanai un organizācijas drošības rādītāju izvērtēšanai salīdzinājumā ar šiem mērķiem;

c)	ietver apņemšanos kontrolēt no pašas organizācijas darbības izrietošos un citu radītos drošības apdraudējumus;

d)	ietver apņemšanos pastāvīgi uzlabot drošības pārvaldības sistēmu;

e)	tiek uzturēta saskaņā ar organizācijas uzņēmējdarbības stratēģiju un drošības rādītāju izvērtējumu.

2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras

2.3.1. Personālam, kura funkcijas ietekmē drošību (tostarp vadībai un citam personālam, kas pilda ar drošību saistītus uzdevumus), visos organizācijas līmeņos nosaka, dokumentē, piešķir un paziņo tā pienākumus, pārskatatbildību un pilnvaras.

2.3.2. Organizācija nodrošina, ka personālam, kuram deleģēti pienākumi ar drošību saistītu uzdevumu izpildē, ir pilnvaras, kompetence un attiecīgi resursi, kas ļauj pildīt uzdevumus, izvairoties no nelabvēlīgas ietekmes, ko rada ar citām uzņēmējdarbības funkcijām saistīta darbība.

2.3.3. Pienākumu deleģēšana ar drošību saistītu uzdevumu izpildē tiek dokumentēta un paziņota attiecīgajam personālam, akceptēta un izprasta.

2.3.4. Organizācija apraksta 2.3.1. punktā minēto funkciju sadalījumu pa uzņēmējdarbības funkcijām organizācijā un attiecīgā gadījumā ārpus tās (sk. 5.3. Darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji).

2.4. Apspriešanās ar personālu un citām personām

2.4.1. Izstrādājot, uzturot un uzlabojot drošības pārvaldības sistēmu, ar personālu, tā pārstāvjiem un ieinteresētajām trešām personām attiecīgā gadījumā atbilstīgi apspriežas par attiecīgajām daļām, kas ietilpst to atbildības jomā, tostarp ekspluatācijas procedūru drošības aspektiem.

2.4.2. Organizācija veicina apspriešanos ar personālu, šādā nolūkā nodrošinot metodes un līdzekļus personāla iesaistei, reģistrējot personāla viedokli un sniedzot atbildi uz to.

3. PLĀNOŠANA

3.1. Rīcība risku novēršanai

3.1.1. Riska novērtējums

3.1.1.1. Organizācija:

apzina un analizē visus ekspluatācijas, organizatoriskos un tehniskos riskus, kas attiecas uz organizācijas veikto darbību veidu, apjomu un lauku. Šādi riski ietver vismaz riskus, kas izriet no cilvēkfaktoriem un organizatoriskajiem faktoriem, tādiem kā darba slodze, darba procesa plānošana, nogurums vai procedūru piemērotība, un citu ieinteresēto personu darbības (sk. 1. Organizācijas konteksts);

b)	izvērtē a) apakšpunktā minētos riskus, šādā nolūkā piemērojot atbilstīgas riska novērtēšanas metodes;

c)	izstrādā un ievieš drošības pasākumus un nosaka ar tiem saistītos pienākumus (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras);

d)	izstrādā drošības pasākumu efektivitātes uzraudzības sistēmu (sk. 6.1. Uzraudzība);

atzīst nepieciešamību attiecīgā gadījumā sadarboties ar citām ieinteresētajām personām (piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, ražotāju, tehniskās apkopes nodrošinātāju, par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru, dzelzceļa ritekļa turētāju, pakalpojumu sniedzēju un iepirkuma struktūru) jautājumos par riska dalīšanu un pienācīgu drošības pasākumu ieviešanu;

f)	par riskiem paziņo personālam un iesaistītajām trešām personām (sk. 4.4. Informācija un saziņa).

3.1.1.2. Novērtējot risku, organizācija ņem vērā nepieciešamību noteikt, nodrošināt un uzturēt drošu darba vidi, kas atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai 89/391/EEK.

3.1.2. Izmaiņu plānošana

3.1.2.1. Pirms izmaiņu ieviešanas (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība) organizācija saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 402/2013 (1) noteikto riska pārvaldības procesu apzina iespējamos drošības apdraudējumus un atbilstīgus drošības pasākumus (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), tostarp ņem vērā no paša izmaiņu procesa izrietošos drošības apdraudējumus.

3.2. Drošības mērķi un plānošana

3.2.1. Lai uzturētu un iespēju robežās uzlabotu drošības rādītājus, organizācija izstrādā drošības mērķus attiecīgajām funkcijām attiecīgajos līmeņos.

3.2.2. Drošības mērķi:

a)	ir saskanīgi ar drošības politiku un organizācijas stratēģiskajiem mērķiem (attiecīgā gadījumā);

b)	ir saistīti ar prioritārajiem riskiem, kuri ietekmē organizācijas drošības rādītājus;

c)	ir izmērāmi;

d)	ņem vērā piemērojamās juridiskās un cita veida prasības;

e)	tiek pārskatīti to sasniegšanas kontekstā un attiecīgi pārstrādāti;

f)	tiek paziņoti.

3.2.3. Organizācijai ir plāns(-i), kur aprakstīts, kā organizācija sasniegs drošības mērķus.

3.2.4. Organizācija apraksta drošības mērķu sasniegšanas uzraudzībai izmantoto stratēģiju un plānu(-us) (sk. 6.1. Uzraudzība).

4. ATBALSTS

4.1. Resursi

4.1.1. Organizācija sagādā resursus, tostarp kompetentu personālu un efektīvu un lietojamu aprīkojumu, kas vajadzīgi, lai izstrādātu, ieviestu, uzturētu un pastāvīgi uzlabotu drošības pārvaldības sistēmu.

4.2. Kompetence

4.2.1. Organizācijas kompetences pārvaldības sistēma nodrošina, ka personāls, kura funkcijas ietekmē drošību, ir kompetents pildīt ar drošību saistītus uzdevumus, kas ietilpst tā atbildības jomā (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras); tostarp sistēma nodrošina vismaz:

a)	ar drošību saistītu uzdevumu pildīšanai vajadzīgās kompetences (tostarp zināšanu, prasmju, ar tehniskiem aspektiem nesaistītas uzvedības un attieksmes) noteikšanu;

b)	atlases principus (vajadzīgais pamatizglītības līmenis, psiholoģiskā un fiziskā atbilstība);

c)	sākotnējo apmācību, pieredzi un kvalifikāciju;

d)	pastāvīgu apmācību un periodisku esošās kompetences pilnveidošanu;

e)	periodisku kompetences novērtējumu un psiholoģiskās un fiziskās atbilstības pārbaudes nolūkā nodrošināt kvalifikācijas un prasmju uzturēšanu laika gaitā;

f)	lai personāls spētu pildīt ar drošību saistītus uzdevumus – īpašu apmācību par attiecīgajām drošības pārvaldības sistēmas daļām.

4.2.2. Organizācija personālam, kas pilda ar drošību saistītus uzdevumus, paredz mācību programmu atbilstīgi 4.2.1. punkta c), d) un f) apakšpunktā minētajam un nodrošina, ka:

a)	mācību programma tiek izstrādāta atbilstīgi noteiktajām kompetences prasībām un personāla individuālajām vajadzībām;

b)	attiecīgā gadījumā apmācība nodrošina, ka personāls var darboties visos ekspluatācijas apstākļos (normālā, traucētā un avārijas režīmā);

c)	apmācības ilgums un zināšanu atsvaidzināšanas apmācības biežums atbilst mācību mērķiem;

d)	tiek reģistrēta informācija par visu personālu (sk. 4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole);

e)	mācību programma tiek regulāri pārskatīta un revidēta (sk. 6.2. Iekšējā revīzija), un vajadzības gadījumā tiek veiktas izmaiņas (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība).

4.2.3. Ievieš pasākumus, kas atvieglo personāla atgriešanos darbā pēc nelaimes gadījumiem/starpgadījumiem vai ilgas prombūtnes, tostarp nodrošina papildu apmācību, ja konstatēts, ka tā vajadzīga.

4.3. Apzināšanās

4.3.1. Augstākā līmeņa vadība nodrošina, ka tā un personāls, kura funkcijas ietekmē drošību, apzinās savu darbību būtiskumu, svarīgumu un sekas, kā arī savu devumu drošības pārvaldības sistēmas pareizā piemērošanā un efektivitātē, tostarp drošības mērķu sasniegšanā (sk. 3.2. Drošības mērķi un plānošana).

4.4. Informācija un saziņa

4.4.1. Organizācija nosaka pienācīgus saziņas kanālus, kas nodrošina ar drošību saistītas informācijas apmaiņu starp dažādiem organizācijas līmeņiem un ar ieinteresētajām trešām personām, tostarp ar darbuzņēmējiem, partneriem un piegādātājiem.

4.4.2. Lai nodrošinātu, ka ar drošību saistīta informācija nonāk pie spriedējiem un lēmējiem, organizācija pārvalda ar drošību saistītas informācijas identificēšanu, saņemšanu, apstrādi, ģenerēšanu un izplatīšanu.

4.4.3. Organizācija nodrošina, ka ar drošību saistīta informācija ir:

a)	būtiska, pilnīga un saprotama personām, kas to izmantos;

derīga;

precīza;

d)	konsekventa;

e)	kontrolēta (sk. 4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole);

f)	paziņota pirms tās stāšanās spēkā;

g)	saņemta un saprasta.

4.5. Dokumentēta informācija

4.5.1. Drošības pārvaldības sistēmas dokumentācija

4.5.1.1. Ir izstrādāts drošības pārvaldības sistēmas apraksts, kurā ietverti šādi aspekti:

a)	ar dzelzceļa darbību drošību saistīto procesu un darbības, tostarp ar drošību saistītu uzdevumu un attiecīgo pienākumu (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras) identifikācija un apraksts;

b)	šo procesu mijiedarbība;

c)	procedūras vai citi dokumenti, kur aprakstīts, kā šie procesi tiek īstenoti;

d)	darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju identifikācija un sniegto pakalpojumu veida un apjoma apraksts;

e)	tādu līgumsaistību un citu uzņēmējdarbības līgumu identifikācija, kas noslēgti starp organizāciju un citām d) apakšpunktā norādītajām personām un vajadzīgi, lai kontrolētu organizācijai raksturīgos drošības apdraudējumus un drošības apdraudējumus, kas saistīti ar darbuzņēmēju izmantošanu;

f)	šajā regulā prasītā atsauce uz dokumentētu informāciju.

4.5.1.2. Organizācija nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 9. panta 6. punktu attiecīgajai valsts drošības iestādei (vai iestādēm) tiek iesniegts gada drošības pārskats, kas ietver:

a)	kopsavilkumu par lēmumiem, kuri nosaka ar drošību saistītu izmaiņu nozīmīguma līmeni, tostarp pārskatu par nozīmīgām izmaiņām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 402/2013 18. panta 1. punktu;

b)	organizācijas drošības mērķus nākamajam gadam/turpmākajiem gadiem un to, kā nopietni drošības apdraudējumi ietekmē šo drošības mērķu noteikšanu;

c)	nelaimes gadījumu/starpgadījumu iekšējās izmeklēšanas (sk. 7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība) un citu uzraudzības darbību (sk. 6.1. Uzraudzība, 6.2. Iekšējā revīzija un 6.3. Pārvaldības pārskatīšana) rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1078/2012 (2) 5. panta 1. punktu;

d)	sīku informāciju par to, kā norit neīstenoto valsts izmeklēšanas struktūru ieteikumu īstenošana (sk. 7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība);

e)	organizācijas drošības raksturlielumus, kas noteikti organizācijas drošības rādītāju izvērtēšanas vajadzībām (sk. 6.1. Uzraudzība);

f)	attiecīgā gadījumā RID (3) minētā drošības konsultanta gada ziņojuma secinājumus par organizācijas darbību, kas saistīta ar bīstamo kravu pārvadājumiem (4).

4.5.2. Informācijas radīšana un atjaunināšana

4.5.2.1. Organizācija nodrošina, ka ar drošības pārvaldības sistēmu saistītas dokumentētas informācijas radīšanai un atjaunināšanai tiek izmantoti atbilstīgi formāti un informācijas līdzekļi.

4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole

4.5.3.1. Organizācija ar drošības pārvaldības sistēmu saistītu dokumentētu informāciju, jo īpaši tās glabāšanu, izplatīšanu un izmaiņu vadību, kontrolē, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu tās pieejamību, piemērotību un aizsardzību.

4.6. Cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru integrēšana

4.6.1. Organizācija demonstrē sistemātisku pieeju cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru integrēšanai drošības pārvaldības sistēmā. Šī pieeja:

a)	ietver stratēģijas izstrādi un cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru jomas īpašo zināšanu un atzīto metožu izmantošanu;

b)	pievēršas riskiem, kas saistīti ar iekārtu konstrukciju un izmantošanu, uzdevumiem, darba apstākļiem un organizatoriskiem pasākumiem, ņemot vērā cilvēka spējas un to robežas, un ietekmi uz cilvēka veiktspēju.

5. EKSPLUATĀCIJA

5.1. Ekspluatācijas plānošana un kontrole

5.1.1. Kad organizācija plāno, izstrādā, īsteno un pārskata savus ekspluatācijas procesus, tā nodrošina, ka ekspluatācijas laikā tiek:

a)	piemēroti pieļaujamā riska kritēriji un drošības pasākumi (sk. 3.1.1. Riska novērtējums);

b)	izstrādāts(-i) drošības mērķu sasniegšanas plāns(-i) (sk. 3.2. Drošības mērķi un plānošana);

c)	vākta informācija ekspluatācijas pasākumu piemērošanas pareizības un efektivitātes mērīšanas vajadzībām (sk. 6.1. Uzraudzība).

5.1.2. Organizācija nodrošina, ka ekspluatācijas pasākumi atbilst ar drošību saistītajām prasībām, kas noteiktas piemērojamajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās un attiecīgajos valstu noteikumos, un citām attiecīgajām prasībām (sk. 1. Organizācijas konteksts).

5.1.3. Lai kontrolētu riskus, kad tas ir būtiski ekspluatācijas darbību drošībai (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), ņem vērā vismaz šādus aspektus:

esošu vai jaunu vilcienu maršrutu un jaunu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu plānošana, ietverot jaunu ritekļu veidu ieviešanu, nepieciešamību nomāt ritekļus un/vai pieņemt darbā personālu no trešām personām un informācijas par tehnisko apkopi ekspluatācijas vajadzībām apmaiņu ar struktūrām, kas atbildīgas par tehnisko apkopi;

b)	vilcienu kustības grafiku izstrāde un ieviešana;

c)	vilcienu vai ritekļu sagatavošana pirms kustības uzsākšanas, ietverot pārbaudes pirms izbraukšanas un vilcienu sastāvu veidošanu;

d)	vilcienu kursēšana vai ritekļu kustība dažādos ekspluatācijas apstākļos (normālā, traucētā un avārijas režīmā);

e)	ekspluatācijas pielāgošana pieprasījumiem par izņemšanu no ekspluatācijas un paziņojumiem par atgriešanu ekspluatācijā, ko izdod par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras;

f)	ritekļu kustības atļaujas;

g)	saskarņu izmantojamība vilcienu vadītāju kabīnēs un vilcienu kustības vadības centros un ar tehniskās apkopes personāla izmantotajām iekārtām.

5.1.4. Lai pārvaldītu pienākumu sadalījumu, kad tas ir svarīgi ekspluatācijas darbību drošībai, organizācija apzina pienākumus, kas attiecas uz drošas vilcienu kursēšanas un ritekļu kustības koordināciju un pārvaldību, un nosaka, kā attiecīgie uzdevumi, kuri ietekmē visu pakalpojumu sniegšanas drošību, tiek iedalīti kompetentajam personālam organizācijā (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras) un attiecīgā gadījumā citām kvalificētām trešām personām (sk. 5.3. Darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji).

5.1.5. Lai pārvaldītu informāciju un saziņu, kad tas ir svarīgi ekspluatācijas darbību drošībai (sk. 4.4. Informācija un saziņa), attiecīgajam personālam (piemēram, vilcienu apkalpēm) sniedz sīku informāciju par visiem konkrētajiem brauciena apstākļiem, tostarp par attiecīgajām izmaiņām, kuras var radīt briesmas, pagaidu vai pastāvīgiem ekspluatācijas ierobežojumiem (piemēram, konkrēta ritekļu veida vai konkrētu maršrutu dēļ) un, attiecīgā gadījumā, nosacījumiem, kas attiecas uz īpašiem sūtījumiem.

5.1.6. Lai pārvaldītu kompetenci, kad tas ir svarīgi ekspluatācijas darbību drošībai (sk. 4.2. Kompetence), organizācija saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem (sk. 1. Organizācijas konteksts), savam personālam nodrošina:

a)	mācību un darba instrukciju ievērošanu un korektīvu pasākumu veikšanu vajadzības gadījumā;

b)	īpašu apmācību gadījumā, ja gaidāmas izmaiņas, kas ietekmē ekspluatācijas norisi vai personālam uzticētos uzdevumus;

c)	pienācīgu pasākumu veikšanu pēc nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem.

5.2. Aktīvu pārvaldība

5.2.1. Organizācija pārvalda ar fiziskajiem aktīviem saistītos drošības apdraudējumus visā aktīvu dzīves ciklā (sk. 3.1.1. Riska novērtējums) no projekta līdz likvidācijai un visos aktīvu dzīves cikla posmos izpilda ar cilvēkfaktoriem saistītās prasības.

5.2.2. Organizācija:

a)	nodrošina, ka aktīvus izmanto paredzētajām vajadzībām, vienlaikus uzturot tos ekspluatācijai drošā stāvoklī, attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 2. punktu, un uzturot tiem paredzēto veiktspējas līmeni;

b)	pārvalda aktīvus normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā;

c)	iespējami drīz pirms aktīva ekspluatācijas vai tās laikā konstatē neatbilstības ekspluatācijas prasībām, tostarp atbilstīgi piemēro izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu aktīva uzturēšanu ekspluatācijai drošā stāvoklī (sk. 6.1. Uzraudzība).

5.2.3. Organizācija nodrošina, ka aktīvu pārvaldības pasākumi attiecīgā gadījumā atbilst visām pamatprasībām, kas noteiktas attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, un visām citām attiecīgajām prasībām (sk. 1. Organizācijas konteksts).

5.2.4. Lai pārvaldītu riskus, kad tas ir svarīgi tehniskās apkopes nodrošināšanai (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)	aktīva uzturēšanai ekspluatācijai drošā stāvoklī paredzētās tehniskās apkopes nepieciešamības konstatēšana, pamatojoties uz aktīva plānoto un faktisko izmantojumu un tā konstrukcijas parametriem;

b)	pārvaldība, kas attiecas uz aktīva izņemšanu no ekspluatācijas tehniskās apkopes veikšanai, ja konstatēti bojājumi vai ja aktīva stāvoklis pasliktinājies, pārsniedzot a) apakšpunktā minētā ekspluatācijai drošā stāvokļa robežvērtības;

c)	pārvaldība, kas attiecas uz aktīva atgriešanu ekspluatācijā ar iespējamiem izmantošanas ierobežojumiem pēc tam, kad veikta aktīva uzturēšanai ekspluatācijai drošā stāvoklī paredzētā tehniskā apkope;

d)	monitoringa un mērīšanas iekārtu pārvaldība nolūkā nodrošināt to piemērotību paredzētajam mērķim.

5.2.5. Lai pārvaldītu informāciju un saziņu, kad tas ir svarīgi drošai aktīvu pārvaldībai (sk. 4.4. Informācija un saziņa), organizācija ņem vērā:

attiecīgās informācijas apmaiņu organizācijā vai ar trešām personām, kas atbildīgas par tehnisko apkopi (sk. 5.3. Darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji), jo īpaši informācijas apmaiņu par nepareizu darbību, kas saistīta ar drošību, par nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem, kā arī par iespējamiem aktīva izmantošanas ierobežojumiem;

b)	visas vajadzīgās informācijas, tostarp ar a) apakšpunktu saistītās informācijas, izsekojamību (sk. 4.4. Informācija un saziņa un 4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole);

c)	reģistru izveidošanu un uzturēšanu, ietverot tādu izmaiņu pārvaldību, kuras ietekmē aktīvu drošību (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība).

5.3. Darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji

5.3.1. Organizācija apzina un kontrolē drošības apdraudējumus, kas izriet no ārpakalpojumu sniedzējiem deleģētām darbībām, tostarp no ekspluatācijas sadarbībā ar darbuzņēmējiem, partneriem un piegādātājiem.

5.3.2. Lai kontrolētu 5.3.1. punktā minētos drošības apdraudējumus, organizācija nosaka darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju atlases kritērijus un līguma prasības, kas tiem jāizpilda, aptverot:

a)	juridiskās un cita veida prasības, kas saistītas ar drošību (sk. 1. Organizācijas konteksts);

b)	līgumā noteikto uzdevumu izpildei vajadzīgo kompetences līmeni (sk. 4.2. Kompetence);

c)	atbildību par izpildāmajiem uzdevumiem;

d)	drošības rādītājus, kurus paredzēts uzturēt līguma darbības laikā;

e)	saistības, kuras attiecas uz tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar drošību (sk. 4.4. Informācija un saziņa);

f)	ar drošību saistītu dokumentu izsekojamību (sk. 4.5. Dokumentēta informācija).

5.3.3. Saskaņā ar procesu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1078/2012 3. pantā, organizācija uzrauga:

a)	visu darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju darbību drošības rādītājus, lai nodrošinātu, ka tie izpilda līgumā noteiktās prasības;

b)	darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju informētību par drošības apdraudējumiem, ko tie rada organizācijas darbībām.

5.4. Izmaiņu pārvaldība

5.4.1. Organizācija īsteno un vada drošības pārvaldības sistēmas izmaiņas drošības rādītāju uzturēšanai vai uzlabošanai. Tas ietver lēmumu pieņemšanu dažādos izmaiņu pārvaldības posmos un turpmāk veiktu drošības apdraudējumu pārskatīšanu (sk. 3.1.1. Riska novērtējums).

5.5. Ārkārtas situāciju pārvaldība

5.5.1. Organizācija identificē ārkārtas situācijas un nosaka ar tām saistītus savlaicīgus pasākumus, kas jāveic ārkārtas situāciju pārvaldībai (sk. 3.1.1. Riska novērtējums) un normālu ekspluatācijas apstākļu atjaunošanai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/995 (5).

5.5.2. Organizācija nodrošina, ka jebkura identificētā veida ārkārtas situācijā:

a)	ir iespējams nekavējoties sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem;

b)	neatliekamās palīdzības dienestiem tiek sniegta visa būtiskā informācija gan iepriekš, lai sagatavotos reaģēšanai ārkārtas situācijā, gan ārkārtas situācijas laikā;

c)	pirmā palīdzība tiek sniegta pašu spēkiem.

5.5.3. Organizācija nosaka un dokumentē visu personu funkcijas un pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2015/995.

5.5.4. Organizācijai ir rīcības, brīdināšanas un informēšanas plāni ārkārtas situācijām, kuros ietverti pasākumi nolūkā:

a)	brīdināt visu personālu, kura atbildībā ir ārkārtas situāciju pārvaldība;

b)	paziņot informāciju visām personām (piemēram, infrastruktūras pārvaldītājam, darbuzņēmējiem, iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem), tostarp ārkārtas situācijā dot norādījumus pasažieriem;

c)	pieņemt visus vajadzīgos lēmumus atbilstīgi ārkārtas situācijas veidam.

5.5.5. Organizācija apraksta, kā tiek iedalīti resursi un līdzekļi ārkārtas situāciju pārvaldībai (sk. 4.1. Resursi) un kā tiek apzinātas prasības, kas attiecas uz mācībām (sk. 4.2. Kompetence).

5.5.6. Ārkārtas situācijām paredzētos pasākumus regulāri izmēģina sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā atjaunina.

5.5.7. Organizācija nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītājs var vienkārši un bez kavēšanās sazināties ar kompetento atbildīgo personālu, kam ir pienācīgas valodu zināšanas, un ka infrastruktūras pārvaldītājam tiek sniegta informācija pietiekamā apjomā.

5.5.8. Organizācijai ir procedūra, kas ļauj ārkārtas situācijā sazināties ar struktūru, kura atbildīga par tehnisko apkopi, vai ar dzelzceļa ritekļa turētāju.

6. VEIKTSPĒJAS IZVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzība

6.1.1. Organizācija veic uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1078/2012 nolūkā:

a)	pārbaudīt, vai visi drošības pārvaldības sistēmas procesi un procedūras, tostarp ekspluatācijas, organizatoriskie un tehniskie drošības pasākumi, tiek pareizi piemēroti un ir efektīvi;

b)	pārbaudīt, vai drošības pārvaldības sistēma kopumā tiek pareizi piemērota un vai tā dod gaidītos rezultātus;

c)	noskaidrot, vai drošības pārvaldības sistēma atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām;

d)	attiecīgi noteikt un īstenot korektīvus pasākumus un izvērtēt to efektivitāti (sk. 7.2. Pastāvīgi uzlabojumi), ja konstatēta neatbilstība a), b) vai c) apakšpunktam.

6.1.2. Organizācija visos organizācijas līmeņos regulāri uzrauga ar drošību saistītu uzdevumu izpildi un iejaucas gadījumā, ja šie uzdevumi netiek pienācīgi pildīti.

6.2. Iekšējā revīzija

6.2.1. Organizācija neatkarīgi, objektīvi un pārredzami veic iekšējo revīziju nolūkā vākt un analizēt informāciju uzraudzības vajadzībām (sk. 6.1. Uzraudzība), ietverot:

a)	plānoto iekšējo revīziju grafiku, ko var pārskatīt atkarībā no iepriekšējo revīziju un veiktspējas uzraudzības rezultātiem;

b)	kompetento revidentu identifikāciju un atlasi (sk. 4.2. Kompetence);

c)	revīziju rezultātu analīzi un izvērtējumu;

d)	korektīvu vai uzlabojošu pasākumu nepieciešamības apzināšanu;

e)	pārliecināšanos par šo pasākumu pabeigtību un efektivitāti;

f)	dokumentāciju, kas attiecas uz revīziju veikšanu un rezultātiem;

g)	revīziju rezultātu paziņošanu augstākā līmeņa vadībai.

6.3. Vadības veikta pārskatīšana

6.3.1. Augstākā līmeņa vadība regulāri pārskata drošības pārvaldības sistēmas pastāvīgo piemērotību un efektivitāti, ņemot vērā vismaz:

a)	sīku informāciju par to, kā norit pēc vadības iepriekš veiktās pārskatīšanas neīstenoto darbību īstenošana;

b)	mainīgos iekšējos un ārējos apstākļus (sk. 1. Organizācijas konteksts);

organizācijas drošības rādītājus, kas saistīti ar:

i)	tās drošības mērķu sasniegšanu;

ii)	tās veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp iekšējās revīzijas secinājumiem, nelaimes gadījumu/starpgadījumu iekšējās izmeklēšanas rezultātiem un attiecīgo darbību statusu;

iii)	valsts drošības iestādes veiktās uzraudzības attiecīgo iznākumu;

d)	ieteikumus par uzlabojumiem.

6.3.2. Augstākā līmeņa vadība, pamatojoties uz tās veiktās pārskatīšanas iznākumu, uzņemas vispārēju atbildību par vajadzīgo drošības pārvaldības sistēmas izmaiņu plānošanu un īstenošanu.

7. UZLABOJUMI

7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība

7.1.1. Par nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem, kas saistīti ar organizācijas dzelzceļa darbībām:

a)	ziņo, tos reģistrē, izmeklē un analizē, lai noteiktu to cēloņus;

b)	attiecīgi ziņo valsts struktūrām.

7.1.2. Organizācija nodrošina, ka:

a)	valsts drošības iestādes, valsts izmeklēšanas struktūras un nozares/iekšējās izmeklēšanas ieteikumi tiek izvērtēti un īstenoti, ja to īstenošana ir lietderīga vai obligāta;

b)	būtiski citu ieinteresēto personu, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju, par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un dzelzceļa ritekļu turētāju, ziņojumi/informācija tiek izskatīti un ņemti vērā.

7.1.3. Organizācija ar izmeklēšanu saistīto informāciju izmanto, lai pārskatītu riska novērtējumu (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), izdarītu secinājumus ar mērķi uzlabot drošību un attiecīgā gadījumā pieņemtu korektīvus un/vai uzlabojošus pasākumus (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība).

7.2. Pastāvīgi uzlabojumi

7.2.1. Organizācija pastāvīgi uzlabo drošības pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti, ņemot vērā satvaru, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1078/2012, un vismaz šādu darbību iznākumu:

a)	uzraudzība (sk. 6.1. Uzraudzība);

b)	iekšējā revīzija (sk. 6.2. Iekšējā revīzija);

c)	vadības veikta pārskatīšana (sk. 6.3. Vadības veikta pārskatīšana);

d)	no nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība (sk. 7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība).

7.2.2. Organizācija sava izglītošanās procesa satvarā nodrošina līdzekļus, kas personālu un citas ieinteresētās personas motivē aktīvi uzlabot drošību.

7.2.3. Organizācija paredz stratēģiju savas drošības kultūras pastāvīgai uzlabošanai, kuras pamatā ir īpašo zināšanu un atzīto metožu izmantošana, lai apzinātu uzvedības problēmas, kas ietekmē dažādas drošības pārvaldības sistēmas daļas, un ieviestu pasākumus to novēršanai.

(1) Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.).

(2) Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.).

(3) Direktīvas (ES) 2016/798 I pielikuma papildinājuma 2.1. punkts.

(4) Direktīvas (ES) 2016/798 I pielikuma papildinājuma 2.2. punkts.

(5) Komisijas 2015. gada 8. jūnija Regula (ES) 2015/995, ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2012/757/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas “satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmu (OV L 165, 30.6.2015., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Prasības infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmām

1. ORGANIZĀCIJAS KONTEKSTS

1.1. Organizācija:

a)	apraksta savu darbību iezīmes un apjomu;

b)	apzina nopietnus drošības apdraudējumus, ko rada dzelzceļa darbības, kuras veic pati organizācija vai tās kontrolē esoši darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji;

c)	apzina ieinteresētās personas (piemēram, regulatīvās struktūras, iestādes, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājus, darbuzņēmējus, piegādātājus, partnerus), tostarp personas ārpus dzelzceļa sistēmas, kas ir svarīgas drošības pārvaldības sistēmas kontekstā;

d)	apzina un saglabā c) apakšpunktā minēto ieinteresēto personu juridiskās un cita veida prasības, kas saistītas ar drošību;

e)	nodrošina, ka d) apakšpunktā minētās prasības ir ņemtas vērā drošības pārvaldības sistēmas izstrādē, ieviešanā un uzturēšanā;

f)	apraksta drošības pārvaldības sistēmas tvērumu, norādot, kuras uzņēmējdarbības daļas ir vai nav iekļautas tās tvērumā, un ņemot vērā d) apakšpunktā minētās prasības.

1.2. Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“iezīmes” attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāju veiktajām dzelzceļa darbībām ir darbības raksturojums, ņemot vērā tās jomu, ietverot infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, infrastruktūras tehnisko apkopi, satiksmes plānošanu, satiksmes pārvaldību un vadību, un ņemot vērā dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu, ietverot parastās un/vai ātrgaitas dzelzceļa līnijas, pasažieru un/vai kravu pārvadājumus;

b)	“apjoms” attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāju veiktajām dzelzceļa darbībām ir apjoms, ko raksturo dzelzceļa sliežu ceļa garums un aplēstais infrastruktūras pārvaldītāja lielums, ko izsaka kā dzelzceļa nozarē strādājošo darba ņēmēju skaitu.

2. LĪDERĪBA

2.1. Līderība un apņemšanās

2.1.1. Augstākā līmeņa vadība demonstrē līderību un apņemšanos izstrādāt, ieviest, uzturēt un pastāvīgi uzlabot drošības pārvaldības sistēmu, tālab:

a)	uzņemoties vispārēju pārskatatbildību un atbildību par drošību;

b)	nodrošinot, ka organizācijas dažādu līmeņu vadība apņemas gādāt par drošību ar savu darbību un attiecībās ar personālu un darbuzņēmējiem;

c)	nodrošinot, ka drošības politika un drošības mērķi ir izveidoti, izprasti un saderīgi ar organizācijas stratēģisko virzību;

d)	nodrošinot, ka prasības drošības pārvaldības sistēmai ir integrētas organizācijas uzņēmējdarbības procesos;

e)	nodrošinot, ka ir pieejami drošības pārvaldības sistēmai vajadzīgie resursi;

f)	nodrošinot, ka drošības pārvaldības sistēma efektīvi kontrolē organizācijas radītos drošības apdraudējumus;

g)	mudinot personālu atbalstīt drošības pārvaldības sistēmai noteikto prasību izpildi;

h)	veicinot drošības pārvaldības sistēmas pastāvīgu uzlabošanu;

i)	nodrošinot, ka organizācijas uzņēmējdarbības risku apzināšanā un pārvaldībā ir ņemti vērā drošības apsvērumi, un paskaidrojot, kā tiks atpazīts un atrisināts drošības mērķu un citu uzņēmējdarbības mērķu konflikts;

j)	sekmējot pozitīvu drošības kultūru.

2.2. Drošības politika

2.2.1. Augstākā līmeņa vadība izstrādā dokumentu, kurā aprakstīta organizācijas drošības politika un kas ir:

a)	atbilstīgs organizācijas dzelzceļa darbību iezīmēm un apjomam;

b)	organizācijas izpilddirektora (vai augstākā līmeņa vadības pārstāvja(-ju)) apstiprināts;

c)	aktīvi īstenots, paziņots un darīts pieejams visam personālam.

2.2.2. Drošības politika:

a)	ietver apņemšanos pakļauties visām juridiskajām un cita veida prasībām, kas saistītas ar drošību;

b)	ir satvars drošības mērķu izvirzīšanai un organizācijas drošības rādītāju izvērtēšanai salīdzinājumā ar šiem mērķiem;

c)	ietver apņemšanos kontrolēt no pašas organizācijas darbības izrietošos un citu radītos drošības apdraudējumus;

d)	ietver apņemšanos pastāvīgi uzlabot drošības pārvaldības sistēmu;

e)	tiek uzturēta saskaņā ar organizācijas uzņēmējdarbības stratēģiju un drošības rādītāju izvērtējumu.

2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras

2.3.3. Pienākumu deleģēšana ar drošību saistītu uzdevumu izpildē tiek dokumentēta un paziņota attiecīgajam personālam, akceptēta un izprasta.

2.4. Apspriešanās ar personālu un citām personām

2.4.2. Organizācija veicina apspriešanos ar personālu, šādā nolūkā nodrošinot metodes un līdzekļus personāla iesaistei, reģistrējot personāla viedokli un sniedzot atbildi uz to.

3. PLĀNOŠANA

3.1. Rīcība risku novēršanai

3.1.1. Riska novērtējums

3.1.1.1. Organizācija:

apzina un analizē visus ekspluatācijas, organizatoriskos un tehniskos riskus, kas attiecas uz organizācijas veikto darbību iezīmēm un apjomu. Šādi riski ietver vismaz riskus, kas izriet no cilvēkfaktoriem un organizatoriskajiem faktoriem, tādiem kā darba slodze, darba procesa plānošana, nogurums vai procedūru piemērotība, un citu ieinteresēto personu darbības (sk. 1. Organizācijas konteksts);

b)	izvērtē a) apakšpunktā minētos riskus, šādā nolūkā piemērojot atbilstīgas riska novērtēšanas metodes;

c)	izstrādā un ievieš drošības pasākumus un nosaka ar tiem saistītos pienākumus (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras);

d)	izstrādā drošības pasākumu efektivitātes uzraudzības sistēmu (sk. 6.1. Uzraudzība);

f)	par riskiem paziņo personālam un iesaistītajām trešām personām (sk. 4.4. Informācija un saziņa).

3.1.2. Izmaiņu plānošana

3.1.2.1. Pirms izmaiņu ieviešanas (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība) organizācija saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 402/2013 noteikto riska pārvaldības procesu apzina iespējamos drošības apdraudējumus un atbilstīgus drošības pasākumus (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), tostarp ņem vērā no paša izmaiņu procesa izrietošos drošības apdraudējumus.

3.2. Drošības mērķi un plānošana

3.2.1. Lai uzturētu un iespēju robežās uzlabotu drošības rādītājus, organizācija izstrādā drošības mērķus attiecīgajām funkcijām attiecīgajos līmeņos.

3.2.2. Drošības mērķi:

a)	ir saskanīgi ar drošības politiku un organizācijas stratēģiskajiem mērķiem (attiecīgā gadījumā);

b)	ir saistīti ar prioritārajiem riskiem, kuri ietekmē organizācijas drošības rādītājus;

c)	ir izmērāmi;

d)	ņem vērā piemērojamās juridiskās un cita veida prasības;

e)	tiek pārskatīti to sasniegšanas kontekstā un attiecīgi pārstrādāti;

f)	tiek paziņoti.

3.2.3. Organizācijai ir plāns(-i), kur aprakstīts, kā organizācija sasniegs drošības mērķus.

3.2.4. Organizācija apraksta drošības mērķu sasniegšanas uzraudzībai izmantoto stratēģiju un plānu(-us) (sk. 6.1. Uzraudzība).

4. ATBALSTS

4.1. Resursi

4.2. Kompetence

a)	ar drošību saistītu uzdevumu pildīšanai vajadzīgās kompetences (tostarp zināšanu, prasmju, ar tehniskiem aspektiem nesaistītas uzvedības un attieksmes) noteikšanu;

b)	atlases principus (vajadzīgais pamatizglītības līmenis, psiholoģiskā un fiziskā atbilstība);

c)	sākotnējo apmācību, pieredzi un kvalifikāciju;

d)	pastāvīgu apmācību un periodisku esošās kompetences pilnveidošanu;

e)	periodisku kompetences novērtējumu un psiholoģiskās un fiziskās atbilstības pārbaudes nolūkā nodrošināt kvalifikācijas un prasmju uzturēšanu laika gaitā;

f)	lai personāls spētu pildīt ar drošību saistītus uzdevumus – īpašu apmācību par attiecīgajām drošības pārvaldības sistēmas daļām.

4.2.2. Organizācija personālam, kas pilda ar drošību saistītus uzdevumus, paredz mācību programmu atbilstīgi 4.2.1. punkta c), d) un f) apakšpunktā minētajam un nodrošina, ka:

a)	mācību programma tiek izstrādāta atbilstīgi noteiktajām kompetences prasībām un personāla individuālajām vajadzībām;

b)	attiecīgā gadījumā apmācība nodrošina, ka personāls var darboties visos ekspluatācijas apstākļos (normālā, traucētā un avārijas režīmā);

c)	apmācības ilgums un zināšanu atsvaidzināšanas apmācības biežums atbilst mācību mērķiem;

d)	tiek reģistrēta informācija par visu personālu (sk. 4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole);

e)	mācību programma tiek regulāri pārskatīta un revidēta (sk. 6.2. Iekšējā revīzija), un vajadzības gadījumā tiek veiktas izmaiņas (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība).

4.3. Apzināšanās

4.4. Informācija un saziņa

4.4.3. Organizācija nodrošina, ka ar drošību saistīta informācija ir:

a)	būtiska, pilnīga un saprotama personām, kas to izmantos;

derīga;

precīza;

d)	konsekventa;

e)	kontrolēta (sk. 4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole);

f)	paziņota pirms tās stāšanās spēkā;

g)	saņemta un saprasta.

4.5. Dokumentēta informācija

4.5.1. Drošības pārvaldības sistēmas dokumentācija

4.5.1.1. Ir izstrādāts drošības pārvaldības sistēmas apraksts, kurā ietverti šādi aspekti:

a)	ar dzelzceļa darbību drošību saistīto procesu un darbības, tostarp ar drošību saistītu uzdevumu un attiecīgo pienākumu (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras) identifikācija un apraksts;

b)	šo procesu mijiedarbība;

c)	procedūras vai citi dokumenti, kur aprakstīts, kā šie procesi tiek īstenoti;

d)	darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju identifikācija un sniegto pakalpojumu veida un apjoma apraksts;

e)	tādu līgumsaistību un citu uzņēmējdarbības līgumu identifikācija, kas noslēgti starp organizāciju un citām d) apakšpunktā norādītajām personām un vajadzīgi, lai kontrolētu organizācijai raksturīgos drošības apdraudējumus un drošības apdraudējumus, kas saistīti ar darbuzņēmēju izmantošanu;

f)	šajā regulā prasītā atsauce uz dokumentētu informāciju.

a)	kopsavilkumu par lēmumiem, kuri nosaka ar drošību saistītu izmaiņu nozīmīguma līmeni, tostarp pārskatu par nozīmīgām izmaiņām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 402/2013 18. panta 1. punktu;

b)	organizācijas drošības mērķus nākamajam gadam/turpmākajiem gadiem un to, kā nopietni drošības apdraudējumi ietekmē šo drošības mērķu noteikšanu;

c)	nelaimes gadījumu/starpgadījumu iekšējās izmeklēšanas (sk. 7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība) un citu uzraudzības darbību (sk. 6.1. Uzraudzība, 6.2. Iekšējā revīzija un 6.3. Pārvaldības pārskatīšana) rezultātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1078/2012 5. panta 1. punktu;

d)	sīku informāciju par to, kā norit neīstenoto valsts izmeklēšanas struktūru ieteikumu īstenošana (sk. 7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība);

e)	organizācijas drošības raksturlielumus, kas noteikti organizācijas drošības rādītāju izvērtēšanas vajadzībām (sk. 6.1. Uzraudzība);

f)	attiecīgā gadījumā RID (1) minētā drošības konsultanta gada ziņojuma secinājumus par organizācijas darbību, kas saistīta ar bīstamo kravu pārvadājumiem (2).

4.5.2. Informācijas radīšana un atjaunināšana

4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole

4.6. Cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru integrēšana

4.6.1. Organizācija demonstrē sistemātisku pieeju cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru integrēšanai drošības pārvaldības sistēmā. Šī pieeja:

a)	ietver stratēģijas izstrādi un cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru jomas īpašo zināšanu un atzīto metožu izmantošanu;

b)	pievēršas riskiem, kas saistīti ar iekārtu konstrukciju un izmantošanu, uzdevumiem, darba apstākļiem un organizatoriskiem pasākumiem, ņemot vērā cilvēka spējas un to robežas, un ietekmi uz cilvēka veiktspēju.

5. EKSPLUATĀCIJA

5.1. Ekspluatācijas plānošana un kontrole

5.1.1. Kad organizācija plāno, izstrādā, īsteno un pārskata savus ekspluatācijas procesus, tā nodrošina, ka ekspluatācijas laikā tiek:

a)	piemēroti pieļaujamā riska kritēriji un drošības pasākumi (sk. 3.1.1. Riska novērtējums);

b)	izstrādāts(-i) drošības mērķu sasniegšanas plāns(-i) (sk. 3.2. Drošības mērķi un plānošana);

c)	vākta informācija ekspluatācijas pasākumu piemērošanas pareizības un efektivitātes mērīšanas vajadzībām (sk. 6.1. Uzraudzība).

5.1.3. Lai kontrolētu riskus, kad tas ir būtiski ekspluatācijas darbību drošībai (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)	drošu transporta robežu noteikšana satiksmes plānošanas un vadības vajadzībām, pamatojoties uz infrastruktūras konstrukcijas parametriem;

b)	satiksmes plānošana, tostarp kustības grafiks un vilcienu ceļu iedalīšana;

c)	satiksmes pārvaldība reāllaikā normālā ekspluatācijas režīmā un traucētos ekspluatācijas režīmos, piemērojot satiksmes izmantošanas ierobežojumus un īstenojot satiksmes traucējumu pārvaldību;

d)	īpašu sūtījumu pārvadāšanas nosacījumu noteikšana.

5.1.4. Lai pārvaldītu pienākumu sadalījumu, kad tas ir svarīgi ekspluatācijas darbību drošībai, organizācija apzina pienākumus, kas attiecas uz dzelzceļu tīkla plānošanu un ekspluatāciju, un nosaka, kā attiecīgie uzdevumi, kuri ietekmē visu pakalpojumu sniegšanas drošību, tiek iedalīti kompetentajam personālam organizācijā (sk. 2.3. Organizatoriskās funkcijas, pienākumi, pārskatatbildība un pilnvaras) un attiecīgā gadījumā citām kvalificētām trešām personām (sk. 5.3. Darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji).

5.1.5. Lai pārvaldītu informāciju un saziņu, kad tas ir svarīgi ekspluatācijas darbību drošībai (sk. 4.4. Informācija un saziņa), attiecīgo personālu (piemēram, signalizētājus) informē par īpašām maršrutizācijas prasībām vilcieniem un ritekļu kustību, tostarp par attiecīgajām izmaiņām, kuras var radīt briesmas, pagaidu vai pastāvīgiem ekspluatācijas ierobežojumiem (piemēram, sliežu ceļa tehniskās apkopes dēļ) un, attiecīgā gadījumā, nosacījumiem, kas attiecas uz īpašiem sūtījumiem.

a)	mācību un darba instrukciju ievērošanu un korektīvu pasākumu veikšanu vajadzības gadījumā;

b)	īpašu apmācību gadījumā, ja gaidāmas izmaiņas, kas ietekmē ekspluatācijas norisi vai personālam uzticētos uzdevumus;

c)	pienācīgu pasākumu veikšanu pēc nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem.

5.2. Aktīvu pārvaldība

5.2.2. Organizācija:

a)	nodrošina, ka aktīvus izmanto paredzētajām vajadzībām, vienlaikus uzturot tos ekspluatācijai drošā stāvoklī un uzturot tiem paredzēto veiktspējas līmeni;

b)	pārvalda aktīvus normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā;

c)	iespējami drīz pirms aktīva ekspluatācijas vai tās laikā konstatē neatbilstības ekspluatācijas prasībām, tostarp atbilstīgi piemēro izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu aktīva uzturēšanu ekspluatācijai drošā stāvoklī (sk. 6.1. Uzraudzība).

5.2.4. Lai pārvaldītu riskus, kad tas ir svarīgi tehniskās apkopes nodrošināšanai (sk. 3.1.1. Riska novērtējums), ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)	infrastruktūras uzturēšanai ekspluatācijai drošā stāvoklī paredzētās tehniskās apkopes nepieciešamības konstatēšana, pamatojoties uz infrastruktūras plānoto un faktisko izmantojumu un tās konstrukcijas parametriem;

b)	pārvaldība, kas attiecas uz aktīva izņemšanu no ekspluatācijas tehniskās apkopes veikšanai, ja konstatēti bojājumi vai ja aktīva stāvoklis pasliktinājies, pārsniedzot a) apakšpunktā minētā ekspluatācijai drošā stāvokļa robežvērtības;

c)	pārvaldība, kas attiecas uz aktīva atgriešanu ekspluatācijā ar iespējamiem izmantošanas ierobežojumiem pēc tam, kad veikta aktīva uzturēšanai ekspluatācijai drošā stāvoklī paredzētā tehniskā apkope;

d)	monitoringa un mērīšanas iekārtu pārvaldība nolūkā nodrošināt to piemērotību paredzētajam mērķim.

5.2.5. Lai pārvaldītu informāciju un saziņu, kad tas ir svarīgi drošai aktīvu pārvaldībai (sk. 4.4. Informācija un saziņa), organizācija ņem vērā:

b)	visas vajadzīgās informācijas, tostarp ar a) apakšpunktu saistītās informācijas, izsekojamību (sk. 4.4. Informācija un saziņa un 4.5.3. Dokumentētas informācijas kontrole);

c)	reģistru izveidošanu un uzturēšanu, ietverot tādu izmaiņu pārvaldību, kuras ietekmē aktīvu drošību (sk. 5.4. Izmaiņu pārvaldība).

5.3. Darbuzņēmēji, partneri un piegādātāji

a)	juridiskās un cita veida prasības, kas saistītas ar drošību (sk. 1. Organizācijas konteksts);

b)	līgumā noteikto uzdevumu izpildei vajadzīgo kompetences līmeni (sk. 4.2. Kompetence);

c)	atbildību par izpildāmajiem uzdevumiem;

d)	drošības rādītājus, kurus paredzēts uzturēt līguma darbības laikā;

e)	saistības, kuras attiecas uz tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar drošību (sk. 4.4. Informācija un saziņa);

f)	ar drošību saistītu dokumentu izsekojamību (sk. 4.5. Dokumentēta informācija).

5.3.3. Saskaņā ar procesu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1078/2012 3. pantā, organizācija uzrauga:

a)	visu darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju darbību drošības rādītājus, lai nodrošinātu, ka tie izpilda līgumā noteiktās prasības;

b)	darbuzņēmēju, partneru un piegādātāju informētību par drošības apdraudējumiem, ko tie rada organizācijas darbībām.

5.4. Izmaiņu pārvaldība

5.5. Ārkārtas situāciju pārvaldība

5.5.2. Organizācija nodrošina, ka jebkura identificētā veida ārkārtas situācijā:

a)	ir iespējams nekavējoties sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem;

b)	neatliekamās palīdzības dienestiem tiek sniegta visa būtiskā informācija gan iepriekš, lai sagatavotos reaģēšanai ārkārtas situācijā, gan ārkārtas situācijas laikā;

c)	pirmā palīdzība tiek sniegta pašu spēkiem.

5.5.3. Organizācija nosaka un dokumentē visu personu funkcijas un pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2015/995.

5.5.4. Organizācijai ir rīcības, brīdināšanas un informēšanas plāni ārkārtas situācijām, kuros ietverti pasākumi nolūkā:

a)	brīdināt visu personālu, kura atbildībā ir ārkārtas situāciju pārvaldība;

b)	paziņot informāciju visām personām (piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, darbuzņēmējiem, iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem), tostarp ārkārtas situācijā dot norādījumus pasažieriem;

c)	pieņemt visus vajadzīgos lēmumus atbilstīgi ārkārtas situācijas veidam.

5.5.6. Ārkārtas situācijām paredzētos pasākumus regulāri izmēģina sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā atjaunina.

5.5.7. Organizācija ārkārtas rīcības plānus koordinē ar visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas organizācijas infrastruktūrā, ar neatliekamās palīdzības dienestiem nolūkā veicināt to ātru reaģēšanu un ar visām citām personām, kuras varētu tikt iesaistītas ārkārtas situācijā.

5.5.8. Organizācijai ir pasākumi, ar ko vajadzības gadījumā nekavējoties aptur darbības un dzelzceļa satiksmi un par veikto rīcību informē visas ieinteresētās personas.

5.5.9. Pārrobežu infrastruktūras gadījumā sadarbība starp attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem veicina neatliekamās palīdzības dienestu vajadzīgo koordinēšanu un sagatavotību abpus robežas.

6. VEIKTSPĒJAS IZVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzība

6.1.1. Organizācija veic uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1078/2012 nolūkā:

a)	pārbaudīt, vai visi drošības pārvaldības sistēmas procesi un procedūras, tostarp ekspluatācijas, organizatoriskie un tehniskie drošības pasākumi, tiek pareizi piemēroti un ir efektīvi;

b)	pārbaudīt, vai drošības pārvaldības sistēma kopumā tiek pareizi piemērota un vai tā dod gaidītos rezultātus;

c)	noskaidrot, vai drošības pārvaldības sistēma atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām;

d)	attiecīgi noteikt un īstenot korektīvus pasākumus un izvērtēt to efektivitāti (sk. 7.2. Pastāvīgi uzlabojumi), ja konstatēta neatbilstība a), b) vai c) apakšpunktam.

6.1.2. Organizācija visos organizācijas līmeņos regulāri uzrauga ar drošību saistītu uzdevumu izpildi un iejaucas gadījumā, ja šie uzdevumi netiek pienācīgi pildīti.

6.2. Iekšējā revīzija

6.2.1. Organizācija neatkarīgi, objektīvi un pārredzami veic iekšējo revīziju nolūkā vākt un analizēt informāciju uzraudzības vajadzībām (sk. 6.1. Uzraudzība), ietverot:

a)	plānoto iekšējo revīziju grafiku, ko var pārskatīt atkarībā no iepriekšējo revīziju un veiktspējas uzraudzības rezultātiem;

b)	kompetento revidentu identifikāciju un atlasi (sk. 4.2. Kompetence);

c)	revīziju rezultātu analīzi un izvērtējumu;

d)	korektīvu vai uzlabojošu pasākumu nepieciešamības apzināšanu;

e)	pārliecināšanos par šo pasākumu pabeigtību un efektivitāti;

f)	dokumentāciju, kas attiecas uz revīziju veikšanu un rezultātiem;

g)	revīziju rezultātu paziņošanu augstākā līmeņa vadībai.

6.3. Vadības veikta pārskatīšana

6.3.1. Augstākā līmeņa vadība regulāri pārskata drošības pārvaldības sistēmas pastāvīgo piemērotību un efektivitāti, ņemot vērā vismaz:

a)	sīku informāciju par to, kā norit pēc vadības iepriekš veiktās pārskatīšanas neīstenoto darbību īstenošana;

b)	mainīgos iekšējos un ārējos apstākļus (sk. 1. Organizācijas konteksts);

organizācijas drošības rādītājus, kas saistīti ar:

i)	tās drošības mērķu sasniegšanu;

ii)	tās veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp iekšējās revīzijas secinājumiem, nelaimes gadījumu/starpgadījumu iekšējās izmeklēšanas rezultātiem un attiecīgo darbību statusu;

iii)	valsts drošības iestādes veiktās uzraudzības attiecīgo iznākumu;

d)	ieteikumus par uzlabojumiem.

7. UZLABOJUMI

7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība

7.1.1. Par nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem, kas saistīti ar organizācijas dzelzceļa darbībām:

a)	ziņo, tos reģistrē, izmeklē un analizē, lai noteiktu to cēloņus;

b)	attiecīgi ziņo valsts struktūrām.

7.1.2. Organizācija nodrošina, ka:

a)	valsts drošības iestādes, valsts izmeklēšanas struktūras un nozares/iekšējās izmeklēšanas ieteikumi tiek izvērtēti un īstenoti, ja to īstenošana ir lietderīga vai obligāta;

b)	būtiski citu ieinteresēto personu, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju, par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un dzelzceļa ritekļu turētāju, ziņojumi/informācija tiek izskatīti un ņemti vērā.

7.2. Pastāvīgi uzlabojumi

a)	uzraudzība (sk. 6.1. Uzraudzība);

b)	iekšējā revīzija (sk. 6.2. Iekšējā revīzija);

c)	vadības veikta pārskatīšana (sk. 6.3. Vadības veikta pārskatīšana);

d)	no nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība (sk. 7.1. No nelaimes gadījumiem un starpgadījumiem gūtā mācība).

7.2.2. Organizācija sava izglītošanās procesa satvarā nodrošina līdzekļus, kas personālu un citas ieinteresētās personas motivē aktīvi uzlabot drošību.

(1) Direktīvas (ES) 2016/798 I pielikuma papildinājuma 2.1. punkts.

(2) Direktīvas (ES) 2016/798 I pielikuma papildinājuma 2.2. punkts.

25.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/49

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/763

(2018. gada 9. aprīlis),

ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (1), un jo īpaši tās 10. panta 10. punktu,

tā kā:

(1)	Lai mazinātu sertifikācijas procedūras sarežģītību, ilgumu un izmaksas, ir vajadzīgi noteikumi, ar ko Savienības līmenī saskaņo pieeju drošības sertifikācijai un veicina visu drošības novērtēšanas procesā iesaistīto personu sadarbību.

(2)

Ņemot vērā Direktīvas (ES) 2016/798 11. panta 1. punktā minēto sadarbības nolīgumu sagatavošanā gūto pieredzi, ir atzīts, ka agrīna saziņa ar pieteikuma iesniedzēju, kas izpaužas kā koordinēšana (“priekšiesaiste”), ir laba prakse, kas veicina saiknes veidošanos starp drošības novērtēšanas procesā iesaistītajām personām. Šāda priekšiesaiste būtu jāpiedāvā, pirms tiek iesniegts pieteikums vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, un tās mērķis ir ļaut sertifikācijas struktūrai iepazīties ar pieteikuma iesniedzēja drošības pārvaldības sistēmu, noskaidrot, kā tiks īstenots drošības novērtēšanas process un pieņemti lēmumi, un pārliecināties, ka pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis pietiekami daudz informācijas, lai zinātu, kas no tā tiek gaidīts. Priekšiesaistes kontekstā sniegtajiem skaidrojumiem nebūtu jāietekmē novērtēšanas rezultāti.

(3)	Aģentūrai būtu jāuzrauga visu tādu derīgu vienoto drošības sertifikātu derīguma termiņš, kuru darbības telpa aptver vairākas dalībvalstis, un jādalās šajā informācijā ar attiecīgajām valstu drošības iestādēm, lai tām būtu vienkāršāk plānot savas attiecīgās drošības novērtēšanas darbības.

(4)

Aģentūrai būtu jāpublicē un pastāvīgi jāatjaunina bez maksas pieejama piemērošanas rokasgrāmata, kurā aprakstītas un vajadzības gadījumā izskaidrotas šajā regulā noteiktās prasības. Nolūkā saskaņot pieeju informācijas apmaiņai un reģistrācijai, ko veic, izmantojot vienoto kontaktpunktu, piemērošanas rokasgrāmatā būtu arī jāiekļauj paraugveidnes, ko Aģentūra izstrādājusi sadarbībā ar valstu drošības iestādēm.

(5)	Aģentūrai un valstu drošības iestādēm būtu jāievieš iekšēja kārtība vai procedūras, ar ko gādāt par drošības novērtēšanas prasību izpildi.

(6)	Lai novērstu divkāršu novērtēšanu un samazinātu pieteikuma iesniedzēja administratīvo slogu un izmaksas, Aģentūrai un valstu drošības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 11. pantu noslēgtie sadarbības nolīgumi un daudzpusējie nolīgumi.

(7)

Ja paredzētā darbības telpa aptver tikai vienu dalībvalsti un pieteikuma iesniedzējs ir paredzējis veikt pārvadājumus uz vienu vai vairākām stacijām, kas atrodas robežas tuvumā kaimiņos esošās dalībvalstīs, kurās ir līdzīgi tīkla parametri un līdzīgi darbības noteikumi, tam vajadzētu būt iespējai īstenot šādu darbību, nepaplašinot savu darbības telpu tā, lai aptvertu šīs kaimiņos esošās dalībvalstis. Iesniedzot pieteikumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, iesniedzējam būtu jāizvēlas drošības sertifikācijas struktūra saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 5. un 8. punktu. Ja Aģentūra darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, tai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām valstu drošības iestādēm un jāņem vērā attiecīgie pārrobežu nolīgumi.

(8)

Ja Aģentūra darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt tiesībām iesniegt Aģentūrai pieteikuma dokumentāciju vienā no Savienības oficiālajām valodām bez pienākuma nodrošināt tulkojumu. Šo principu piemēro, neskarot iespēju valsts drošības iestādei noteikt valodu politiku attiecībā uz Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto pieteikuma daļu. Novērtēšanas gaitā valsts drošības iestādei vajadzētu būt tiesībām adresēt Aģentūrai ar novērtēšanu saistītos dokumentus attiecīgās dalībvalsts valodā bez pienākuma nodrošināt tulkojumu.

(9)

Sertifikācijas pamatā vajadzētu būt novērtējumam par pieteikuma iesniedzēja spēju izpildīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piemērojamās prasības drošības pārvaldības sistēmai, tostarp attiecīgos valsts noteikumus un prasības, kuras noteiktas piemērojamajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un tās konsekventi piemērot. Kad pieteikuma iesniedzējam izdots vienotais drošības sertifikāts, tam būtu jāturpina izmantot drošības pārvaldības sistēmu, kā norādīts Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantā.

(10)

Aģentūrai un valstu drošības iestādēm visa attiecīgā informācija par novērtēšanu un tās rezultāti būtu jāreģistrē vienotajā kontaktpunktā nolūkā atbalstīt un pamatot katrā drošības novērtēšanas procesa posmā pieņemtos lēmumus. Ja Aģentūrai un valstu drošības iestādēm ir savas informācijas pārvaldības sistēmas drošības novērtēšanas vajadzībām, tām būtu jānodrošina, ka visa attiecīgā informācija tiek pārsūtīta vienotajam kontaktpunktam to pašu iemeslu dēļ.

(11)

Aģentūrai un valstu drošības iestādēm būtu jāizstrādā iekšējā kārtība vai procedūras vienoto drošības sertifikātu izdošanas pārvaldībai nolūkā samazināt pieteikuma iesniedzēja administratīvo slogu un izmaksas. Šādā ziņā pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai pieteikuma dokumentācijā iekļaut dokumentu kopijas. Dokumentu oriģināliem vajadzētu būt pieejamiem Aģentūrai un valstu drošības iestādēm pārbaudes veikšanai pēc vienotā drošības sertifikāta izdošanas.

(12)	Novērtēšanas procesā radušos problēmu klasifikācija jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējs izprot Aģentūras vai valsts drošības iestādes izvirzīto problēmu nopietnību. Šāda klasifikācija ir sevišķi svarīga, ja procesā iesaistītas vairākas valstu drošības iestādes.

(13)	Lai nodrošinātu, ka Aģentūra un valstu drošības iestādes novērtēšanu veic efektīvi, un lai pastiprinātu to savstarpējo uzticēšanos, Aģentūrai un valstu drošības iestādēm būtu jāgādā par to, lai novērtēšanā iesaistītajam personālam būtu attiecīgā kompetence. Tālab šī kompetence būtu jānosaka.

(14)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 31. panta 3. punktu jaunais drošības sertifikācijas režīms būs spēkā no 2019. gada 16. jūnija. Tomēr dalībvalstīm ir iespēja saskaņā ar minētās direktīvas 33. panta 2. punktu paziņot Aģentūrai un Komisijai, ka ir pagarinājušas transponēšanas periodu, un tādējādi tās līdz 2020. gada 16. jūnijam var turpināt izdot sertifikātus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/49/EK (2). Tāpēc ir jāprecizē, kā jaunais režīms piemērojams līdztekus vecajam režīmam, ja paredzētā darbības telpa ietver vienu vai vairākas no minētajām dalībvalstīm.

(15)

Lai izvairītos no divkāršas novērtēšanas, gadījumā, ja valsts drošības iestāde atzīst, ka nespēs pirms 2019. gada 16. jūnija vai 2020. gada 16. jūnija izdot drošības sertifikātu saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, Aģentūrai, darbojoties kā drošības sertifikācijas struktūrai, attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir sniegušas paziņojumu Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu, būtu jāņem vērā rezultāti, ko valsts drošības iestādes guvušas, novērtējot Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktos atbilstīgos elementus.

(16)

Aģentūras izdots vienotais drošības sertifikāts būtu jāatzīst par līdzvērtīgu Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai sertifikāta daļai. Minētais sertifikāts ir derīgs visā Savienībā līdzvērtīgu dzelzceļa pārvadājumu darbību veikšanai. Tāpēc dalībvalstīm, kuras ir sniegušas paziņojumu Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu, Aģentūras izdots vienotais drošības sertifikāts būtu jāpieņem kā līdzvērtīgs sertifikāta daļai, kas izdota saskaņā Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Padomes Direktīvas 96/48/EK (3) 21. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteikta praktiskā kārtība, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāpiemēro, kad tie iesniedz pieteikumus vienotā drošības sertifikāta saņemšanai vai šāda sertifikāta atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikumus, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 (4) 12. pantā minēto “vienas pieturas aģentūru” (“vienotais kontaktpunkts”).

Tajā arī noteikta praktiskā kārtība, kas drošības sertifikācijas struktūrām jāpiemēro, kad tās novērtē pieteikumus vienoto drošības sertifikātu saņemšanai vai šādu sertifikātu atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikumus, kā arī kārtība darbības koordinēšanai ar citām valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“drošības sertifikācijas struktūra” ir struktūra, kas atbild par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, proti, Aģentūra vai valsts drošības iestāde;

“pieteikuma saņemšanas datums” ir:

a)	ja Aģentūra darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra – pirmā tāda darbdiena pēc apstiprinājuma par pieteikuma dokumentācijas saņemšanu, kura ir kopīga Aģentūrai un valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa;

b)	ja valsts drošības iestāde darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra – pirmā darbdiena attiecīgajā dalībvalstī pēc apstiprinājuma par pieteikuma dokumentācijas saņemšanu;

3)	“priekšiesaiste” ir procedūras posms pirms pieteikuma iesniegšanas, kurā pieteikuma iesniedzējs no drošības sertifikācijas struktūras un valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, var pieprasīt papildinformāciju par drošības novērtēšanas procesa turpmākajiem posmiem;

4)	“nenoskaidrots problēmisks aspekts” ir neliela problēma, kas konstatēta, novērtējot pieteikumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, bet kura tomēr nav šķērslis sertifikāta izdošanai un kuru var atlikt izskatīšanai turpmākas uzraudzības gaitā;

5)	“attiecīgais datums” ir 2019. gada 16. jūnijs; tomēr attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu paziņojušas Aģentūrai un Komisijai, ka ir pagarinājušas minētās direktīvas transponēšanas periodu, attiecīgais datums ir 2020. gada 16. jūnijs.

3. pants

Aģentūras un valstu drošības iestāžu pienākumi

1. Papildus vienoto drošības sertifikātu izdošanai drošības sertifikācijas struktūra atbild par šādu uzdevumu izpildi:

a)	veicamās novērtēšanas plānošana, īstenošana un uzraudzība;

b)	attiecīgo personu savstarpējās koordinācijas mehānismu izveide.

2. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma piekrīt priekšiesaistei un sniedz visus skaidrojumus, kurus pieteikuma iesniedzējs pieprasījis priekšiesaistes kontekstā.

3. Vienoto drošības sertifikātu izdošanas vajadzībām drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu apkopo šādu informāciju:

a)	visu attiecīgo informāciju par dažādiem novērtēšanas posmiem, ietverot novērtēšanas gaitā pieņemto lēmumu pamatojumu un visus apzinātos vienotajā drošības sertifikātā iekļaujamos izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus;

b)	novērtēšanas rezultātus, ietverot secinājumu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā atzinumu par vienotā drošības sertifikāta izdošanu.

4. Ja Aģentūra darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, tā 3. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju apkopo novērtēšanas galarezultātos.

5. Aģentūra uzrauga visu tādu derīgu vienoto drošības sertifikātu derīguma termiņu, kuru darbības telpa aptver vairākas dalībvalstis, un dalās šajā informācijā ar attiecīgajām valstu drošības iestādēm.

6. Valstu drošības iestādes ar Aģentūru un citām valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, dalās visā attiecīgajā informācijā, kas var ietekmēt drošības novērtēšanas procesu.

7. Aģentūra visās Savienības oficiālajās valodās publicē un pastāvīgi atjaunina bez maksas pieejamu piemērošanas rokasgrāmatu, kurā aprakstītas un vajadzības gadījumā izskaidrotas šajā regulā noteiktās prasības. Piemērošanas rokasgrāmatā arī iekļauj paraugveidnes, ko Aģentūra izstrādājusi sadarbībā ar valstu drošības iestādēm.

8. Valstu drošības iestādes publicē un pastāvīgi atjaunina bezmaksas piemērošanas rokasgrāmatu, kurā aprakstīti un vajadzības gadījumā izskaidroti valsts noteikumi, kas piemērojami paredzētajā darbības telpā, un piemērojamie valsts procedūras noteikumi.

9. Aģentūra un valstu drošības iestādes iedibina iekšējo kārtību vai procedūras drošības novērtēšanas procesa pārvaldībai. Šajā kārtībā vai procedūrās ņem vērā Direktīvas (ES) 2016/798 11. pantā minētos nolīgumus.

10. Katram vienotajam drošības sertifikātam piešķir unikālu Eiropas identifikācijas numuru (EIN). Aģentūra nosaka EIN struktūru un saturu un dara tos pieejamus savā tīmekļa vietnē.

11. Ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumā norādījis, ka paredzējis veikt pārvadājumus uz stacijām kaimiņos esošās dalībvalstīs, kurās ir līdzīgi tīkla parametri un līdzīgi darbības noteikumi, tad gadījumā, ja šīs stacijas atrodas robežas tuvumā, vienotais drošības sertifikāts pēc tam, kad drošības sertifikācijas struktūra apspriedusies ar valstu drošības iestādēm kaimiņos esošajās dalībvalstīs, ir derīgs arī līdz šīm stacijām un nav jāpieprasa darbības telpas paplašināšana. Attiecīgo dalībvalstu valsts drošības iestādes, pirms drošības sertifikācijas struktūra izsniedz vienoto drošības sertifikātu, apstiprina drošības sertifikācijas struktūrai, ka ir izpildīti attiecīgie paziņotie valsts noteikumi un pienākumi, kas saistīti ar attiecīgajiem pārrobežu nolīgumiem.

12. Pieteikumu novērtēšanas vajadzībām drošības sertifikācijas struktūra dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai to apakšuzņēmēju, partneru vai piegādātāju nodrošināto produktu vai pakalpojumu atļaujas, apstiprinājumus vai sertifikātus, kas piešķirti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, pieņem kā pierādījumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu spējai izpildīt attiecīgās prasības, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/762 (5).

4. pants

Pieteikuma iesniedzēju pienākumi

1. Neskarot 6. pantā noteikto novērtēšanas termiņu, pieteikuma iesniedzējs, izmantojot vienoto kontaktpunktu, pieteikumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai vai šāda sertifikāta atjaunināšanas vai atjaunošanas pieteikumu iesniedz attiecīgi pirms:

a)	datuma, kad plānots sākt jebkādu jaunu dzelzceļa pārvadājumu darbību;

b)	datuma, kad plānots sākt dzelzceļa pārvadājumu darbību ar citiem nosacījumiem, nevis pašreizējā vienotajā drošības sertifikātā izklāstītajiem, pēc būtiskām darbības veida, apjoma vai telpas izmaiņām;

c)	pašreizējā vienotā drošības sertifikāta derīguma termiņa beigām.

2. Iesniedzot pieteikumu jauna vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, iesniedzējs sniedz visu I pielikumā norādīto informāciju.

3. Iesniedzot vienotā drošības sertifikāta atjaunināšanas vai atjaunošanas pieteikumu, iesniedzējs sniedz I pielikumā norādīto informāciju un apraksta pēc pašreizējā sertifikāta saņemšanas veiktās izmaiņas.

Ja kopš iepriekš veiktās novērtēšanas uzraudzības darbību gaitā konstatētas nozīmīgas neatbilstības, kas var ietekmēt drošības rādītājus vai nopietni apdraudēt drošību, vai atklāti citi problēmiski aspekti, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, izlemj, vai atkārtoti jānovērtē visa pieteikuma dokumentācija.

4. Kad pieteikuma iesniedzējs ir izvēlējies drošības sertifikācijas struktūru, šī izvēle ir saistoša līdz drošības novērtēšanas procesa pabeigšanai vai izbeigšanai.

5. Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz priekšiesaisti, tas, izmantojot vienoto kontaktpunktu, sniedz I pielikuma 1.–6. punktā norādīto informāciju.

6. Ja iesniegtajā dokumentācijā ir tādu dokumentu kopijas, kurus izdevušas citas struktūras, nevis drošības sertifikācijas struktūra, pieteikuma iesniedzējs dokumentu oriģinālus glabā vismaz piecus gadus pēc vienotā drošības sertifikāta derīguma termiņa beigām. Sertifikāta atjaunošanas vai atjaunināšanas gadījumā pieteikuma iesniedzējs visu dokumentu, kuri iesniegti saistībā ar minēto pieteikumu un kurus izdevušas citas struktūras, nevis drošības sertifikācijas struktūra, oriģinālus glabā vismaz piecus gadus pēc atjaunotā vai atjauninātā vienotā drošības sertifikāta derīguma termiņa beigām. Pieteikuma iesniedzējs šos dokumentu oriģinālus dara pieejamus pēc Aģentūras vai valstu drošības iestāžu pieprasījuma.

5. pants

Valoda

1. Ja Aģentūra darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, pieteikumā izmanto šādu valodu:

a)	Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā pieteikuma dokumentācijas daļā – vienu no Savienības oficiālajām valodām pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles;

Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajās pieteikuma dokumentācijas daļās, kā arī šīs regulas I pielikuma 8.1. punktā minētajās pieteikuma dokumentācijas daļās – valodu, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts un kas norādīta šīs regulas 3. panta 8. punktā minētajā piemērošanas rokasgrāmatā.

2. Visi Aģentūras pieņemtie lēmumi par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, arī novērtēšanas galarezultātā pieņemtā lēmuma pamatojums, un attiecīgā gadījumā vienotais drošības sertifikāts ir 1. punkta a) apakšpunktā norādītajā valodā.

6. pants

Procedūras posmi un termiņi

1. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, piemēro II pielikumā noteikto procesu.

2. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu izvērtē, vai pieteikuma dokumentācijā ir ietverti prasītie dokumentārie pierādījumi, kas norādīti I pielikumā. Drošības sertifikācijas struktūra bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieteikuma saņemšanas datuma informē pieteikuma iesniedzēju par to, vai pieteikums ir pilnīgs.

3. Lēmumu par vienotā drošības sertifikāta izdošanu pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc datuma, kad pieteikuma iesniedzējam paziņots, ka pieteikums ir pilnīgs, ievērojot 5.–7. punktu.

4. Ja pieteikuma iesniedzējam paziņots, ka tā pieteikuma dokumentācija nav pilnīga, drošības sertifikācijas struktūra, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, nekavējoties pieprasa vajadzīgo papildinformāciju, norādot pamatojumu un termiņu, kas pieteikuma iesniedzējam atvēlēts atbildes sniegšanai.

Papildinformācijas sniegšanai atvēlētais termiņš ir pamatots un samērīgs ar prasītās informācijas sniegšanas sarežģītību, un par šo termiņu vienojas ar pieteikuma iesniedzēju, tiklīdz tam paziņots, ka tā pieteikuma dokumentācija nav pilnīga. Ja pieteikuma iesniedzējs termiņā, par kuru panākta vienošanās, nav sniedzis prasīto informāciju, drošības sertifikācijas struktūra var pieņemt lēmumu pagarināt termiņu, kas pieteikuma iesniedzējam atvēlēts atbildes sniegšanai, vai paziņot pieteikuma iesniedzējam, ka tā pieteikums ir noraidīts.

Lēmumu par vienotā drošības sertifikāta izdošanu pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc datuma, kad pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis prasīto papildinformāciju.

5. Pat tad, ja pieteikuma dokumentācija ir pilnīga, Aģentūra vai jebkura valsts drošības iestāde, ko skar paredzētā darbības telpa, jebkurā laikā pirms lēmuma pieņemšanas var pieprasīt plašāku informāciju un nosaka pamatotu termiņu šādas informācijas sniegšanai. Šāds pieprasījums pagarina šā panta 3. punktā noteikto termiņu saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

6. Šā panta 3. punktā noteikto termiņu Aģentūra var pagarināt par šādiem laikposmiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 7. punktā:

a)	laikposms, kad norisinās sadarbība nolūkā panākt savstarpēji pieņemamu novērtējumu;

b)	laikposms, kad jautājums ir nodots izšķiršanai Apelācijas padomē.

7. Termiņu var pagarināt arī par laikposmu, kas pieteikuma iesniedzējam vajadzīgs, lai noorganizētu savu objektu apmeklējumu vai pārbaudi vai savas organizācijas revīziju.

8. Vienotais drošības sertifikāts ietver III pielikumā norādīto informāciju.

7. pants

Saziņa

1. Drošības sertifikācijas struktūra, valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, un pieteikuma iesniedzējs par visām 12. pantā minētajām problēmām sazinās, izmantojot vienoto kontaktpunktu.

2. Visu drošības novērtēšanas procesa posmu statusu, novērtēšanas rezultātus un saistībā ar pieteikumu pieņemto lēmumu pieteikuma iesniedzējam paziņo, izmantojot vienoto kontaktpunktu.

3. Neskarot 1. punktu, Aģentūras un valstu drošības iestāžu piemērošanas rokasgrāmatās norāda kārtību, kādā norisinās savstarpējā saziņa un saziņa ar pieteikuma iesniedzēju.

4. Vienotais kontaktpunkts apstiprina, ka ir saņemts pieteikums vienotā drošības sertifikāta saņemšanai.

8. pants

Vienoto drošības sertifikātu derīguma termiņš

Vienotie drošības sertifikāti ir derīgi piecus gadus.

Tomēr, ja derīguma termiņš ir jāsaīsina, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi kontrolēti riski, kas ietekmē dzelzceļa pārvadājumu darbību drošību, drošības sertifikācijas struktūra, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, var pieņemt lēmumu vienoto drošības sertifikātu piešķirt uz laikposmu, kas ir īsāks nekā pieci gadi. Šādā gadījumā drošības sertifikācijas struktūra novērtēšanas rezultātos, kas reģistrēti saskaņā ar 9. pantu, ietver šāda lēmuma pamatojumu.

9. pants

Informācijas pārvaldība

Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, vienotajā kontaktpunktā reģistrē 3. panta 3. punktā minēto visu attiecīgo informāciju par novērtēšanu un novērtēšanas rezultātus. Aģentūra vienotajā kontaktpunktā reģistrē arī 3. panta 4. punktā minētos novērtēšanas galarezultātus.

Ja valstu drošības iestādes tām adresēto pieteikumu apstrādei izmanto informācijas pārvaldības sistēmu, tās visu attiecīgo informāciju pārsūta vienotajam kontaktpunktam.

10. pants

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu objektu apmeklējumu un pārbaužu, revīziju kārtība

1. Veicot pieteikuma iesniedzēju objektu apmeklējumus un pārbaudes, kā arī revīziju, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 5. punktā, Aģentūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, savstarpēji koordinē šo pieteikuma iesniedzēju objektu apmeklējumu un pārbaužu, kā arī revīzijas mērķus un tvērumu, kā arī to, kādi pienākumi uzticēti katrai no iestādēm.

2. Veicot pieteikuma iesniedzēju objektu apmeklējumus un pārbaudes, kā arī revīziju, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 5. un 8. punktā, par apmeklējuma, pārbaudes vai revīzijas veikšanu atbildīgā struktūra sagatavo ziņojumu, kurā raksturotas novērtēšanas gaitā konstatētās problēmas un norādīts, vai tās ir slēgtas uz apmeklējuma, pārbaudes vai revīzijas gaitā gūto pierādījumu pamata, un gadījumā, ja tās ir slēgtas, – kādā veidā. Minētajā ziņojumā var ietvert arī citas 12. pantā minētās problēmas, kuras pieteikuma iesniedzējam jāatrisina termiņā, par ko panākta vienošanās.

3. Ja tiek veikti pieteikuma iesniedzēju objektu apmeklējumi un pārbaudes, kā arī revīzija, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 5. un 8. punktā, pieteikuma iesniedzējs norāda informāciju par savu pārstāvi un par objekta drošības noteikumiem un procedūrām, kas jāievēro par apmeklējuma, pārbaudes vai revīzijas veikšanu atbildīgajai struktūrai. Attiecīgās iestādes un pieteikuma iesniedzējs vienojas par termiņu apmeklējumu, pārbaužu un revīzijas veikšanai, tostarp iepriekšminētās informācijas sniegšanai.

11. pants

Aģentūras un valstu drošības iestāžu darbības koordinēšana

1. Aģentūra, darbojoties kā sertifikācijas struktūra, dažādos drošības novērtēšanas procesa posmos koordinē darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa. Aģentūra un valstu drošības iestādes apspriež visas ar drošības novērtēšanas procesu saistītās problēmas, tostarp visas nepilnības, un visus papildinformācijas pieprasījumus, kas ietekmē novērtēšanas termiņu vai var ietekmēt darbu, kuru veic citas valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa.

2. Neskarot 1. punktu, katra drošības novērtēšanas procesā iesaistītā struktūra var tieši sazināties ar pieteikuma iesniedzēju par problēmām, kas saistītas ar tās atbildībā esošo novērtējuma daļu.

3. Pirms lemt par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, Aģentūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, veic šādas darbības:

a)	apspriež savu attiecīgo novērtējumu rezultātus;

b)	vienojas par visiem nenoskaidrotajiem problēmiskajiem aspektiem, kas atliekami izskatīšanai turpmākas uzraudzības gaitā;

c)	vienojas par visiem vienotajā drošības sertifikātā ietveramajiem izmantošanas ierobežojumiem vai nosacījumiem.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs izstrādā rīcības plānu 3. punkta b) apakšpunktā minēto nenoskaidroto problēmisko aspektu risināšanai, valstu drošības iestādes vienojas, kura no tām uzraudzīs plāna izpildi. Tālab valstu drošības iestādes attiecīgā gadījumā koordinē darbību Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/761 (6) 8. panta 2. punktā minētajā kārtībā un informē Aģentūru par savu vienošanos un attiecīgo uzraudzības darbību rezultātiem.

Aģentūra informāciju par valstu drošības iestāžu, ko skar paredzētā darbības telpa, veikto uzraudzības darbību rezultātiem saistībā ar nenoskaidroto problēmisko aspektu risināšanu ņem vērā, lai izlemtu, vai šos aspektus var slēgt, kad tiek novērtēts sertifikāta atjaunināšanas vai atjaunošanas pieteikums.

5. Aģentūra glabā informāciju par koordinēšanas darbībām un reģistrē tās vienotajā kontaktpunktā saskaņā ar 9. pantu.

12. pants

Problēmu klasifikācija

1. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, pieteikuma dokumentācijas novērtēšanas gaitā konstatētās problēmas klasificē šādi:

a)	“1. tips”: problēmas, kuru risināšanā pieteikuma dokumentācijas izprašanai vajadzīga pieteikuma iesniedzēja atbilde;

b)	“2. tips”: problēmas, kuru risināšanai var būt vajadzīgs pieteikuma dokumentācijas grozījums vai pieteikuma iesniedzējam var būt jāveic neliela darbība; lēmums par veicamo darbību tiek atstāts pieteikuma iesniedzēja ziņā, un tā nav šķērslis vienotā drošības sertifikāta izdošanai;

c)	“3. tips”: problēmas, kuru risināšanai pieteikuma iesniedzējam jāveic konkrēta darbība, ko var pabeigt vēlāk pēc vienotā drošības sertifikāta piešķiršanas; problēmas risināšanai paredzēto darbību ierosina pieteikuma iesniedzējs, un par to vienojas ar problēmas konstatētāju;

“4. tips”: problēmas, kuru risināšanai vajadzīgs pieteikuma dokumentācijas grozījums vai pieteikuma iesniedzējam jāveic konkrēta darbība; vienoto drošības sertifikātu nepiešķir, kamēr problēma nav atrisināta, vai problēmas risināšanas nolūkā sertifikātā ietver izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus; problēmas risināšanai paredzētās darbības ierosina pieteikuma iesniedzējs, un par tām vienojas ar problēmas konstatētāju.

2. Kad pieteikuma iesniedzējs devis atbildi vai veicis darbību atbilstīgi konkrētajai problēmai, drošības sertifikācijas struktūra vai attiecīgā valsts drošības iestāde atkārtoti izvērtē tās konstatētās problēmas, attiecīgā gadījumā tās pārklasificē un katrai konstatētajai problēmai piešķir vienu no šiem statusiem:

a)	“neatrisināta problēma” – ja pieteikuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi nav apmierinoši un vēl aizvien vajadzīga papildinformācija;

b)	“nenoskaidrots problēmisks aspekts uzraudzībai” – ja vēl aizvien pastāv kāds nenoskaidrots problēmisks aspekts;

c)	“slēgta problēma” – ja pieteikuma iesniedzēja ir devis apmierinošu atbildi un nav atlikuši nenoskaidroti problēmiski aspekti.

13. pants

Novērtēšanā iesaistītā personāla kompetence

1. Aģentūra un valstu drošības iestādes nodrošina, ka novērtēšanā iesaistītajam personālam ir šāda kompetence:

a)	zināšanas par attiecīgo tiesisko regulējumu, kas piemērojams novērtēšanai;

b)	zināšanas par dzelzceļa sistēmas darbību;

c)	kritiski analītiskas spējas attiecīgā līmenī;

d)	drošības pārvaldības sistēmas vai līdzīgas pārvaldības sistēmas novērtēšanas pieredze dzelzceļa nozarē vai drošības pārvaldības sistēmas novērtēšanas pieredze nozarē, kurā ir līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās problēmas;

e)	problēmu risināšanas, saziņas un komandas darba prasmes;

f)	citāda konkrētajam novērtējumam nepieciešamā kompetence.

Ja norisinās komandas darbs, komandas locekļiem var būt dalīta kompetence.

Darbinieki, kas īsteno 10. pantā minētos apmeklējumus, pārbaudes un revīziju, pierāda, ka tiem ir zināšanas un pieredze iztaujāšanā.

2. Lai nodrošinātu 1. punkta pareizu piemērošanu, Aģentūra un valstu drošības iestādes ievieš kompetences pārvaldības sistēmu, kas ietver:

a)	kompetences profila izveidi katram darbam, amatam un uzdevumam;

b)	personāla pieņemšanu darbā atbilstīgi izveidotajiem kompetences profiliem;

c)	personāla kompetences uzturēšanu, pilnveidi un novērtēšanu atbilstīgi izveidotajiem kompetences profiliem.

14. pants

Pārskatīšana saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 12. punktu

1. Ja drošības sertifikācijas struktūra pieņem nelabvēlīgu lēmumu, kas paredz atteikt vienotā drošības sertifikāta izdošanu, izslēgt no tā daļu tīkla saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 7. punktā minēto negatīvo novērtējumu un noteikt izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus, kas nav prasīti pieteikumā, pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt lēmuma pārskatīšanu.

2. Pieteikuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumu iesniedz, izmantojot vienoto kontaktpunktu, un tajā ietver to problēmu uzskaitījumu, kuras pēc pieteikuma iesniedzēja domām nav pienācīgi ņemtas vērā drošības novērtēšanas procesā.

3. Nekāda papildinformācija, kas sniegta pēc tam, kad pieņemts lēmums par vienotā drošības sertifikāta izdošanu vai atteikšanu, nav izmantojama par pierādījumu.

4. Drošības sertifikācijas struktūra, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, nodrošina pārskatīšanas procesa objektivitāti.

5. Pārskatīšanas procesā pievēršas problēmām, kas pamato atšķirības starp drošības sertifikācijas struktūras lēmumu un pieteikuma iesniedzēja prasīto.

6. Ja Aģentūra darbojas kā drošības sertifikācijas struktūra, pārskatīšanu veic, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa.

7. Drošības sertifikācijas struktūra, izmantojot vienoto kontaktpunktu, visām novērtēšanā iesaistītajām personām, arī pieteikuma iesniedzējam, paziņo lēmumu apstiprināt vai koriģēt sākotnējo lēmumu.

15. pants

Pārejas noteikumi

1. Ja valsts drošības iestāde atzīst, ka nespēs pirms attiecīgā datuma attiecīgajā dalībvalstī izdot drošības sertifikātu saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, tā nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju un Aģentūru.

2. Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 8. punktā minētajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs izlemj, vai valsts drošības iestādei būtu jāturpina pieteikuma novērtēšana jeb vai pieteikums būtu pārsūtāms Aģentūrai. Pieteikuma iesniedzējs informē valsts drošības iestādi un Aģentūru, un ir piemērojama šāda kārtība:

gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs nolēmis izmantot Aģentūru kā drošības sertifikācijas struktūru, valsts drošības iestāde pārsūta Aģentūrai pieteikuma dokumentāciju un Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos novērtēšanas rezultātus. Aģentūra un valsts drošības iestāde sadarbojas un palīdz pieteikuma iesniedzējam pieteikumu papildināt, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantā noteiktās papildu prasības;

gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs nolēmis izmantot valsts drošības iestādi kā drošības sertifikācijas struktūru, valsts drošības iestāde turpina novērtēt pieteikumu un pieņem lēmumu par vienotā drošības sertifikāta izdošanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. pantu un šo regulu. Minētā iestāde palīdz pieteikuma iesniedzējam pieteikumu papildināt, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantā noteiktās papildu prasības.

3. Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs paredzējis veikt darbību vairākās dalībvalstīs, drošības sertifikācijas struktūra ir Aģentūra un ir piemērojama 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā procedūra.

4. Jebkurā gadījumā pieteikuma iesniedzējs pēc attiecīgā datuma attiecīgajā dalībvalstī pārskatīto pieteikumu iesniedz, izmantojot vienoto kontaktpunktu. Drošības sertifikācijas struktūra palīdz pieteikuma iesniedzējam veikt šo uzdevumu.

5. Pēc attiecīgā datuma dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī un kura sertifikāts, kas izdots saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, ir jāatjauno vai jāatjaunina tāpēc, ka ir mainījies darbības veids, apjoms vai telpa, iesniedz jaunu pieteikumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai saskaņā ar šo regulu, izmantojot vienoto kontaktpunktu.

6. Ja paredzētā darbības telpa aptver vairākas dalībvalstis, no vienotā drošības sertifikāta, ko Aģentūra izdevusi laikā no 2019. gada 16. jūnija līdz 2020. gada 16. jūnijam, izslēdz tīklu vai tīklus visās dalībvalstīs, kuras sniegušas paziņojumu Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu un kuras vēl nav transponējušas minēto direktīvu, un kurās nav stājušies spēkā valsts transponēšanas pasākumi. Valstu drošības iestādes dalībvalstīs, kuras šādu paziņojumu sniegušas:

a)	uzskata Aģentūras izdotu vienoto drošības sertifikātu par līdzvērtīgu drošības sertifikāta daļai, kas izdota saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b)	no 2019. gada 16. jūnija izsniedz drošības sertifikātus saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar derīguma termiņu, kas nepārsniedz vienotā drošības sertifikāta derīguma termiņu.

7. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestāde sadarbojas un veic koordināciju ar Aģentūru nolūkā uzņemties Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto elementu novērtēšanu. Šādā gadījumā Aģentūra pieņem Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, ko veikusi valsts drošības iestāde.

16. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 653/2007 atceļ no 2019. gada 16. jūnija. Tomēr to turpina piemērot līdz 2020. gada 15. jūnijam attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu paziņojušas Aģentūrai un Komisijai, ka ir pagarinājušas minētās direktīvas transponēšanas periodu.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

No 2019. gada 16. jūnija to piemēro dalībvalstīs, kuras nav sniegušas paziņojumu Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2. punktu. No 2020. gada 16. jūnija to piemēro visās dalībvalstīs. Tomēr visās dalībvalstīs no 2019. gada 16. februāra piemēro 15. panta 1., 2., 3. un 7. punktu un no 2019. gada 16. jūnija – 15. panta 6. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).

(3) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2018. gada 8. marta Deleģētā regula (ES) 2018/762, ar ko izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.).

(6) Komisijas 2018. gada 16. februāra Deleģētā regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.).

I PIELIKUMS

Vienotā drošības sertifikāta pieteikuma saturs

Piezīme. Visa informācija, arī pieteikumam pievienotie dokumenti, jāiesniedz obligāti, izņemot informāciju, kas apzīmēta ar “F” (fakultatīvi). Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā 9. punktā minētais korektīvās rīcības plāns, informācija par to jāiesniedz obligāti.

1. Pieteikuma veids

1.1. Jauns sertifikāts

1.2. Sertifikāta atjaunošana

1.3. Sertifikāta atjaunināšana

1.4. Iepriekšējā sertifikāta EIN (tikai atjaunošanas vai atjaunināšanas pieteikuma gadījumā)

2. Darbības veids, uz ko attiecas pieteikums (izvēlieties vienu vai vairākus darbības veidus) (1)

2.1. Pasažieru pārvadājumi, ieskaitot ātrgaitas pārvadājumus

2.2. Pasažieru pārvadājumi, izņemot ātrgaitas pārvadājumus

2.3. Kravu pārvadājumi, ieskaitot bīstamo kravu pārvadājumus (2)

2.4. Kravu pārvadājumi, izņemot bīstamo kravu pārvadājumus

2.5. Tikai manevru darbi

2.6. Cits (precizēt)

3. Dzelzceļa pārvadājumu darbības

3.1. Pakalpojumu sniegšanas/darbības paredzamais sākuma datums (F)

3.2. Dalībvalsts(-is), ko skar paredzētā darbības telpa

3.3. Paredzētās darbības telpas definēšana (attiecīgajiem tīkliem) (3)

3.4. Stacija(-as) kaimiņos esošā(-ās) dalībvalstī(-īs) (Īstenošanas regulas (ES) 2018/763 3. panta 11. punktā un Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 8. punktā minētajos gadījumos)

4. Drošības sertifikācijas struktūra

4.1. Aģentūra

4.2. Valsts drošības iestāde (Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 8. punktā minētajos gadījumos)

5. Informācija par pieteikuma iesniedzēju

5.1. Juridiskais nosaukums

5.2. Akronīms (F)

5.3. Pilna pasta adrese

5.4. Tālrunis

5.5. Fakss (F)

5.6. E-pasts

5.7. Tīmekļa vietne (F)

5.8. Valsts reģistrācijas numurs

5.9. PVN identifikācijas numurs (F)

5.10. Cita attiecīga informācija (F)

6. Informācija par kontaktpersonu

6.1. Vārds

6.2. Uzvārds

6.3. Amats vai pienākumi

6.4. Pilna pasta adrese

6.5. Tālrunis

6.6. Fakss (F)

6.7. E-pasts

6.8. Saziņas valoda vai valodas

Pieteikumam pievienotie dokumenti

7. Dokumenti, kas iesniegti par novērtējuma daļu, kura attiecas uz drošības pārvaldības sistēmu

7.1. Drošības pārvaldības sistēmas apraksts un citi dokumenti, kas pierāda atbilstību Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām un rāda, kā šīs prasības tiek izpildītas.

7.2. Informācijas mijnorādes starp drošības pārvaldības sistēmu (sk. 7.1. punktu) un Deleģētās regulas (ES) 2018/762 I pielikumu, ietverot norādes par to, kur drošības pārvaldības sistēmas dokumentācijā izpildītas attiecīgās prasības, kuras noteiktas piemērojamajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

8. Dokumenti, kas iesniegti par novērtējuma daļu, kura attiecas uz valsti (par katru dalībvalsti, ko skar paredzētā darbības telpa)

8.1. Apraksts vai cita liecība par to, kā drošības pārvaldības pasākumos ievēroti attiecīgie valsts noteikumi, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. pantu.

8.2. Informācijas mijnorādes starp drošības pārvaldības sistēmu (sk. 7.1. punktu) un attiecīgajos valsts noteikumos paredzētajām prasībām (sk. 8.1. punktu).

9. Korektīvās rīcības plāns(-i)

9.1. Stāvoklis, kādā patlaban ir rīcības plāns vai plāni, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādājis, lai novērstu visas būtiskās neatbilstības un atrisinātu visus citus problēmiskos aspektus, kas kopš iepriekšējā novērtējuma konstatēti, veicot uzraudzības darbības.

9.2. Stāvoklis, kādā patlaban ir rīcības plāns vai plāni, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādājis, lai pēc iepriekšējā novērtējuma atrisinātu nenoskaidrotos problēmiskos aspektus.

(1) Par katru dalībvalsti, ko skar paredzētā darbības telpa.

(2) “Bīstamās kravas” ir vielas un priekšmeti, kurus atļauts pārvadāt tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(3) Par katru dalībvalsti, ko skar paredzētā darbības telpa.

II PIELIKUMS

Drošības novērtēšanas process

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, izstrādā strukturētu un pārbaudāmu procesu, kas aptver visu darbību un kurā ņemti vērā šajā pielikumā noteiktie elementi. Drošības novērtēšanas process ir iteratīvs, kā norādīts diagrammā (sk. papildinājuma 1. attēlu), proti, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, ir tiesīgas pamatoti pieprasīt plašāku informāciju vai informācijas atkārtotu iesniegšanu saskaņā ar šo regulu.

2. PIETEIKUMA SAŅEMŠANA

2.1. Pēc vienotā drošības sertifikāta pieteikuma saņemšanas drošības sertifikācijas struktūra nekavējoties oficiāli apstiprina pieteikuma saņemšanu.

2.2. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, novērtēšanas procesa veikšanu uztic kompetentiem resursiem.

3. SĀKOTNĒJA CAURLŪKOŠANA

3.1. Drošības sertifikācijas struktūra, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, nekavējoties pēc pieteikuma saņemšanas veic sākotnēju caurlūkošanu, kurā pārbauda šādus elementus:

a)	vai pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis pamatinformāciju, kas prasīta tiesību aktos vai vajadzīga pieteikuma efektīvai apstrādei;

vai pieteikuma dokumentācija ietver pietiekamus pierādījumus un vai tās struktūra un iekšējās mijnorādes ir tādas, lai to būtu iespējams pienācīgi novērtēt, ņemot vērā prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgos paziņotos valsts noteikumus. Drošības sertifikācijas struktūra, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, veic pieteikumā ietverto pierādījumu faktiskā satura sākotnēju pārskatīšanu drošības pārvaldības sistēmas kvalitātes, pietiekamības un piemērotības sākotnēja vērtējuma nolūkā;

attiecīgā gadījumā – vai norādīts stāvoklis, kādā patlaban ir rīcības plāns (vai plāni), ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādājis, lai novērstu visas būtiskās neatbilstības un atrisinātu visus citus problēmiskos aspektus, kas kopš iepriekšējā novērtējuma konstatēti, veicot uzraudzības darbības;

d)	attiecīgā gadījumā – vai norādīts stāvoklis, kādā patlaban ir rīcības plāns (vai plāni), ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādājis, lai pēc iepriekšējā novērtējuma atrisinātu nenoskaidrotos problēmiskos aspektus.

3.2. Valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, pārbauda, vai ir skaidri norādīti pierādījumi par darbības veidu, apjomu un paredzēto darbības telpu.

3.3. Pēc 3.1. un 3.2. punktā minētajām pārbaudēm drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu izlemj, vai ir kāda joma, kurā vajadzīga plašāka informācija. Ja plašāka informācija ir vajadzīga, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, var nekavējoties prasīt informāciju tādā apmērā, kādu uzskata par samērīgu un nepieciešamu novērtējuma pamatošanai.

3.4. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu izlasa pietiekami lielu pieteikuma fragmentu, lai pārbaudītu tā satura saprotamību. Ja pieteikuma saturs acīmredzami nav saprotams, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu izlemj, vai pieteikums jānosūta atpakaļ iesniedzējam, prasot uzlabojumus.

4. DETALIZĒTA NOVĒRTĒŠANA

4.1. Pēc sākotnējās caurlūkošanas pabeigšanas drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu veic detalizētu pieteikuma dokumentācijas novērtēšanu (sk. papildinājuma 2. attēlu), tam izmantojot prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgos paziņotos valsts noteikumus.

4.2. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 1. punktu drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, 4.1. punktā minēto detalizēto novērtēšanu veic profesionāli, objektīvi un samērīgi un sniedz izdarīto secinājumu dokumentētu pamatojumu.

4.3. Novērtēšanā nosaka, vai ir izpildītas prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgie paziņotie valsts noteikumi jeb vai jāpieprasa plašāka informācija. Novērtēšanas gaitā drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, no drošības pārvaldības sistēmas procesu rezultātiem tiecas gūt pierādījumus, ka ir izpildītas prasības drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgie paziņotie valsts noteikumi, šādā nolūkā attiecīgā gadījumā izmantojot atlases metodes, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējs drošas dzelzceļa ekspluatācijas nodrošināšanas labad ir izpratis un spēj izpildīt prasības atbilstīgi dzelzceļa pārvadājumu darbību veidam un apjomam un paredzētajai darbības telpai.

4.4. Visas 4. tipa problēmas atrisināmas tā, lai drošības sertifikācijas struktūra risinājumu atzītu par apmierinošu, un rezultātā attiecīgā gadījumā var būt jāatjaunina pieteikuma dokumentācija un pēc tam var izdot vienoto drošības sertifikātu.

4.5. Nenoskaidrotos problēmiskos aspektus var atlikt izskatīšanai uzraudzības gaitā vai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja priekšlikumu pieteikuma dokumentācijas atjaunināšanai, ar pieteikuma iesniedzēju var vienoties par veicamajām darbībām un var arī īstenot abus pasākumus. Šādā gadījumā problēma tiek oficiāli atrisināta pēc vienotā drošības sertifikāta izdošanas.

4.6. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, nodrošina pārredzamību par to, kā tās lemj par katras konstatētās 12. panta 1. punktā minētās problēmas nopietnību.

4.7. Ja drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, konstatē 12. panta 1. punktā minētu problēmu, tās sniedz konkrētu informāciju un palīdz pieteikuma iesniedzējam izprast, cik detalizēta atbilde no tā tiek gaidīta. Šādā nolūkā drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, veic šādas darbības:

a)	sniedz precīzu atsauci uz attiecīgajām prasībām drošības pārvaldības sistēmai un attiecīgajiem paziņotajiem valsts noteikumiem un palīdz pieteikuma iesniedzējam izprast konstatētās problēmas;

b)	norāda saistīto normatīvo aktu un noteikumu attiecīgo daļu;

c)	norāda, kāpēc nav izpildīta atsevišķa prasība drošības pārvaldības sistēmai vai paziņotais valsts noteikums, ieskaitot saistītos tiesību aktus, ja tādi ir;

d)	vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par turpmākām saistībām, papildu dokumentiem un visu citu papildinformāciju, kas vajadzīga atbilstīgi drošības pārvaldības sistēmai izvirzītās prasības vai paziņotā valsts noteikuma detalizācijas līmenim;

e)	nosaka tādu atbilstības nodrošināšanas termiņu, kas ir pamatots un samērīgs ar prasītās informācijas sniegšanas sarežģītību, un par to vienojas ar pieteikuma iesniedzēju.

4.8. Ja pieteikuma iesniedzējs kavējas sniegt prasīto informāciju, drošības sertifikācijas struktūra var pieņemt lēmumu pagarināt termiņu, kas pieteikuma iesniedzējam atvēlēts atbildes sniegšanai, vai pēc brīdinājuma noraidīt pieteikumu.

4.9. Termiņu, kādā jāpieņem lēmums par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, ar drošības sertifikācijas struktūras lēmumu, kas pieņemts, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, un ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu var pagarināt līdz prasītās informācijas iesniegšanai tikai kādā no šiem gadījumiem:

a)	12. panta 1. punktā minētās 1. tipa problēmas atsevišķi vai kopā neļauj turpināt novērtēšanu vai tās daļas;

b)	12. panta 1. punktā minētās 4. tipa problēmas vai daudzas 3. tipa problēmas, kuras kopā var uzskatīt par 4. tipa problēmu, neļauj izdot vienoto drošības sertifikātu.

4.10. Lai pieteikuma iesniedzēja rakstiskās atbildes būtu apmierinošas, tām pietiekami jākliedē paustās bažas un jāpierāda, ka ierosinātā kārtība atbildīs attiecīgajiem kritērijiem vai paziņotajiem valsts noteikumiem.

4.11. Ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu, tiek precīzi paskaidrots iemesls, norādot, kāda plašāka informācija vai pierādījumi pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz, lai atbildi varētu uzskatīt par apmierinošu.

4.12. Ja rodas bažas, ka pieteikumu varētu noraidīt vai ka lēmuma pieņemšanai būs vajadzīgs laikposms, kas pārsniedz novērtēšanai atvēlēto termiņu, drošības sertifikācijas struktūra var apsvērt iespējamos ārkārtas pasākumus.

4.13. Ja tiek secināts, ka pieteikums atbilst visām prasībām vai ka ir maz ticams, ka turpmāk izdosies saņemt apmierinošas atbildes uz nenoskaidrotajiem jautājumiem, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, katra par savu novērtējuma daļu pabeidz novērtēšanu, veicot šādas darbības:

a)	konstatē, vai ir izpildīti visi kritēriji vai arī vēl ir nenoskaidroti jautājumi;

b)	norāda visus nenoskaidrotos problēmiskos aspektus;

c)	norāda visus vienotajā drošības sertifikātā ietveramos izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus;

d)	attiecīgā gadījumā ziņo par turpmākiem pasākumiem saistībā ar uzraudzības darbību gaitā konstatētām nozīmīgām neatbilstībām, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2018/761 5. pantā;

e)	nodrošina, ka drošības novērtēšanas process ir piemērots pareizi;

f)	apkopo novērtēšanas rezultātus, ietverot secinājumu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā atzinumu par vienotā drošības sertifikāta izdošanu.

4.14. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, rakstiski reģistrē un pamato visus konstatējumus un spriedumus nolūkā veicināt pārbaudes procesu un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī sniegt palīdzību saistībā ar visām pārsūdzībām pret lēmumu izdot vai neizdot vienoto drošības sertifikātu.

5. LĒMUMU PIEŅEMŠANA

5.1. Pamatojoties uz pabeigtās novērtēšanas secinājumiem, tiek pieņemts lēmums izdot vienoto drošības sertifikātu vai noraidīt pieteikumu. Ja vienoto drošības sertifikātu izsniedz, var norādīt dažus nenoskaidrotos problēmiskos aspektus. Vienoto drošības sertifikātu neizsniedz, ja kāda 12. panta 1. punktā minētā 4. tipa problēma ir konstatēta, bet nav atrisināta novērtēšanas gaitā.

5.2. Drošības sertifikācijas struktūra var pieņemt lēmumu ierobežot vienotā drošības sertifikāta darbības jomu, norādot izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus, ja, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, secināts, ka šādi izmantošanas ierobežojumi vai nosacījumi atrisina 4. tipa problēmu, kura neļautu izdot vienoto drošības sertifikātu. Vienoto drošības sertifikātu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma atjaunina pēc tam, kad tā iesniegtajā pieteikuma dokumentācijā atrisināti visi nenoskaidrotie problēmiskie aspekti.

5.3. Pieteikuma iesniedzēju informē par drošības sertifikācijas struktūras lēmumu, kā arī par novērtēšanas rezultātiem, un attiecīgi izsniedz vienoto drošības sertifikātu.

5.4. Ja vienotā drošības sertifikāta izdošana atteikta vai ja vienotajā drošības sertifikātā ietverti izmantošanas ierobežojumi vai nosacījumi, kas nav norādīti pieteikumā, drošības sertifikācijas struktūra informē pieteikuma iesniedzēju par šādu lēmumu, norādot tā pamatojumu, un par procedūru, saskaņā ar kuru pieprasa lēmuma pārskatīšanu vai pārsūdz lēmumu.

6. NOVĒRTĒŠANAS NOSLĒGŠANA

6.1. Drošības sertifikācijas struktūra novērtēšanas administratīvo procedūru noslēdz, nodrošinot, ka visi dokumenti un ieraksti ir pārskatīti, sakārtoti un arhivēti. Lai pastāvīgi uzlabotu novērtēšanas procesu, drošības sertifikācijas struktūra apkopo vēsturisko informāciju un gūtās atziņas turpmākai izmantošanai novērtēšanas vajadzībām.

7. ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR VIENOTĀ DROŠĪBAS SERTIFIKĀTA ATJAUNOŠANU

7.1. Lai nodrošinātu sertifikācijas nepārtrauktību, vienoto drošības sertifikātu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var atjaunot pirms termiņa.

7.2. Ja iesniegts atjaunošanas pieteikums, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, detalizētu informāciju par izmaiņām pārbauda, salīdzinot ar pierādījumiem, kas sniegti iepriekšējā pieteikumā, un ņem vērā agrāku uzraudzības darbību rezultātus, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2018/761 5. pantā, lai prioritizētu vai precīzi izvēlētos attiecīgās prasības drošības pārvaldības sistēmai un paziņotos valsts noteikumus, pēc kuriem novērtējams atjaunošanas pieteikums.

7.3. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, atkārtotu novērtēšanu veic proporcionāli ierosināto izmaiņu pakāpei.

8. ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR VIENOTĀ DROŠĪBAS SERTIFIKĀTA ATJAUNINĀŠANU

8.1. Vienoto drošības sertifikātu atjaunina ikreiz, kad ierosinātas būtiskas darbības veida vai apjoma izmaiņas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 13. punktu vai kad darbības telpa tiek paplašināta saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 14. punktu.

8.2. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas ir vienotā drošības sertifikāta turētājs, grasās veikt kādas 8.1. punktā minētās izmaiņas, tas nekavējoties sniedz attiecīgu paziņojumu drošības sertifikācijas struktūrai.

8.3. Pēc 8.2. punktā minētā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma sniegtā paziņojuma drošības sertifikācijas struktūra:

a)	pārliecinās, ka ir skaidri raksturotas ar jebkādu iespējamu pieteikumu saistītās izmaiņas un novērtēti iespējamie drošības apdraudējumi;

b)	ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, apspriež nepieciešamību atjaunināt vienoto drošības sertifikātu.

8.4. Drošības sertifikācijas struktūra, koordinējot darbību ar valstu drošības iestādēm, ko skar paredzētā darbības telpa, var uzdot pieteikuma iesniedzējam papildu jautājumus. Ja drošības sertifikācijas struktūra piekrīt, ka ierosinātās izmaiņas nav būtiskas, tā rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam, ka atjaunināšana nav vajadzīga, un ierakstu par lēmumu saglabā reģistrētajā dokumentācijā.

8.5. Ja iesniegts atjaunināšanas pieteikums, drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa:

a)	detalizētu informāciju par izmaiņām pārbauda, salīdzinot ar pierādījumiem, kas sniegti iepriekšējā pieteikumā un uz kuru pamata izdots pašreizējais sertifikāts;

b)	ņem vērā agrāku uzraudzības darbību rezultātus, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2018/761 5. pantā, jo īpaši jautājumus, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja spēju efektīvi īstenot un uzraudzīt izmaiņu pārvaldības procesu;

c)	atjaunināšanas pieteikuma novērtēšanas vajadzībām prioritizē vai precīzi izvēlas attiecīgās prasības drošības pārvaldības sistēmai un paziņotos valsts noteikumus.

8.6. Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa, atkārtotu novērtēšanu veic proporcionāli ierosināto izmaiņu pakāpei.

8.7. Drošības sertifikācijas struktūrai iesniegta vienotā drošības sertifikāta atjaunināšanas pieteikuma rezultātā netiek pagarināts sertifikāta derīguma termiņš.

8.8. Drošības sertifikācijas struktūra pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma izlemj, vai vienotais drošības sertifikāts jāatjaunina gadījumā, kad vienotā drošības sertifikāta izdošanas nosacījumi mainās, neietekmējot darbības veidu, apjomu vai telpu.

Papildinājums

Drošības novērtēšanas process

1. attēls. Drošības novērtēšanas process

Iesniedz pieteikuma dokumentāciju

Novērtēšanas beigas

Noslēdz novērtēšanu

Reģistrs/datubāze

Informē ieinteresētās personas

Saņem lēmumu

Pieņem lēmumu

Veic detalizētu novērtēšanu

Atzīst pilnīgumu

Pilnīgs? Atbilstīgs? Konsekvents?

Noraida pieteikumu?

Veic sākotnēju caurlūkošanu

Sniedz papild-informāciju

Pieprasa pārskatīšanu/pārsūdz (attiecīgā gadījumā)

Drošības pārvaldības sistēma

Jā

Pieprasa papild-informāciju

Apstiprina pieteikuma saņemšanu

Reģistrē dokumentāciju

Saņem pieteikumu

Pieteikuma iesniedzējs

Nē

Jā

Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa

Detalizēts novērtēšanas process

2. attēls. Detalizēts novērtēšanas process

Nenoskaidroti problēmiski aspekti (attiecīgā gadījumā)

Drošības sertifikācijas struktūra un valstu drošības iestādes, ko skar paredzētā darbības telpa

Pabeidz novērtēšanu

Saņem un apstrādā pieteikuma iesniedzēja rakstisko(-ās) atbildi(-es)

Nosūta atbildi un attiecīgi atjaunina pieteikuma dokumentāciju

Attiecīgi vienojas par rīcības plānu(-iem) un atbilstības nodrošināšanas termiņu

Izstrādā attiecīgu(-us) rīcības plānu(-us)

Konstatē un klasificēproblēmas

Attiecīgā informācija no agrākas uzraudzības

Problēmas?

Uzsāk novērtēšanu

Pieteikuma iesniedzējs

Nē

Jā

III PIELIKUMS

Vienotā drošības sertifikāta saturs

Vienotajā drošības sertifikātā, kas apliecina, ka ir atzīta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēma, ieskaitot noteikumus, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pieņēmis, lai izpildītu īpašas prasības, kas vajadzīgas attiecīgā tīkla drošai ekspluatācijai atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/798 un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, ietver tālāk norādīto informāciju.

1. Vienotā drošības sertifikāta Eiropas identifikācijas numurs (EIN)

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma identifikācija

2.1. Juridiskais nosaukums

2.2. Valsts reģistrācijas numurs

2.3. PVN identifikācijas numurs

3. Drošības sertifikācijas struktūras identifikācija

3.1. Organizācija

3.2. Dalībvalsts (attiecīgā gadījumā)

4. Informācija par sertifikātu

4.1. Jauns sertifikāts

4.2. Sertifikāta atjaunošana

4.3. Sertifikāta atjaunināšana

4.4. Iepriekšējā sertifikāta EIN (tikai atjaunošanas vai atjaunināšanas gadījumā)

4.5. Derīguma termiņa sākuma un beigu datums

4.6. Darbības veids (1)

4.6.1. Pasažieru pārvadājumi, ieskaitot ātrgaitas pārvadājumus

4.6.2. Pasažieru pārvadājumi, izņemot ātrgaitas pārvadājumus

4.6.3. Kravu pārvadājumi, ieskaitot bīstamo kravu pārvadājumus

4.6.4. Kravu pārvadājumi, izņemot bīstamo kravu pārvadājumus

4.6.5. Tikai manevru darbi

4.6.6. Cits darbības veids (1)

5. Piemērojamie valsts tiesību akti (1)

6. Darbības telpa (1)

7. Izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi

8. Papildinformācija

9. Izdošanas datums un iestādes pilnvarotais parakstītājs / zīmogs

(1) Par katru dalībvalsti, ko skar paredzētā darbības telpa.

25.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/68

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/764

(2018. gada 2. maijs)

par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai maksājamām nodevām un maksām un to maksāšanas nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (1), un jo īpaši tās 80. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumus veido Savienības iemaksas, kā arī nodevas un maksas, ko pieteikumu iesniedzēji maksā par sertifikātu, atļauju un apstiprinājuma lēmumu pieteikumu apstrādi, pārsūdzību izskatīšanu un citiem Aģentūras pakalpojumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 64. pantu.

(2)	Aģentūrai maksājamās nodevas un maksas būtu jānosaka pārredzami, taisnīgi un vienoti, jo īpaši vienkāršošanas nolūkā. Tām nebūtu jārada uzņēmumiem nevajadzīgs finansiāls slogs un nebūtu jāapdraud Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēja.

(3)

Aprēķinot nodevas un maksas, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā pieteikumu apstrādē iesaistītā personāla un ārējo ekspertu izmaksas. Tāpat būtu jāņem vērā ar pieteikumu apstrādi saistīto atbalsta pakalpojumu un darbību izmaksas, kā arī visas citas darbības izmaksas, kas vajadzīgas minēto pakalpojumu sniegšanai. Minētajām izmaksām vajadzētu būt saistītām un samērīgām ar attiecīgajām darbībām, kā arī nediskriminējošām.

(4)	Aģentūras iekasētajām nodevām un maksām būtu jāsedz visas Aģentūras sniegto pakalpojumu izmaksas.

(5)

Rēķinos par laiku, ko Aģentūra veltījusi minēto pakalpojumu sniegšanai, būtu jānorāda stundas likme, līdz sistēma ir pilnveidota tiktāl, ka ir iespējams ieviest fiksētu likmju režīmu. Aģentūras nodevas un maksas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/796 būtu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu iztrūkuma vai ievērojama pārpalikuma veidošanos.

(6)	Maksājamām summām nevajadzētu būt atkarīgām no vietas, kur pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, vai pieteikumā izmantotās valodas. Tāpēc ceļa izdevumus un tulkošanas izmaksas, kas rodas saistībā ar Aģentūras apstrādāto pieteikuma daļu, būtu jāsummē un jāsadala starp visiem pieteikumiem.

(7)	Nodevas un maksas būtu jānosaka tā, lai ņemtu vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības. Uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā sadalīt maksājumu vairākās iemaksās.

(8)

Regulā (ES) 2016/796 pieteikumu iesniedzējiem ir nodrošinātas pārsūdzības tiesības, un tiem vajadzētu būt iespējai lūgt tiesību aizsardzību un izmantot minētās tiesības attiecībā uz Aģentūras lēmumiem. Tāpēc nodevu un maksu samaksai par Aģentūras lēmumu pārsūdzēšanu nevajadzētu būt priekšnoteikumam, lai pārsūdzība tiktu pieņemta. Nodevas un maksas par pārsūdzību apstrādi būtu jāiekasē tikai gadījumos, kad pārsūdzība tiek noraidīta.

(9)	Saskaņā ar labas projektu vadības principiem pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai pieprasīt aplēsi. Pieteikuma iesniedzējs iespēju robežās būtu jāinformē par maksājamās summas iespējamo apmēru un veidu, kādā būtu veicams maksājums. Būtu jānosaka nodevu un maksu samaksas termiņi.

(10)	Informācijai par šajā regulā noteiktajām nodevām un maksām vajadzētu būt publiski pieejamai. Aģentūras iekasētās nodevas turpmāk būtu jāpārskata, pamatojoties uz Aģentūras izmaksu un VDI izpildīto uzdevumu attiecīgo izmaksu pārredzamu izvērtējumu.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja atbilstīgi Regulas (ES) 2016/796 81. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā noteiktas nodevas un maksas, kas Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (“Aģentūra”) maksājamas par pieteikumu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 14., 20., 21. un 22. pantu, kā arī par citu pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi Aģentūras dibināšanas mērķiem. Tajā arī noteikta minēto nodevu un maksu aprēķināšanai izmantojamā metode un maksāšanas nosacījumi.

2. Šajā regulā noteiktas arī procedūras, ar ko pārredzamību, nediskriminēšanu un citus Eiropas tiesību pamatprincipus nodrošina attiecībā uz izmaksām, kas valstu drošības iestādēm (“VDI”) rodas, apstrādājot saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 14., 20., un 21. pantu Aģentūras atbildībā esošo pieteikumu daļu, kura attiecas uz valsti.

3. Šo regulu nepiemēro nodevām un maksām, ko iekasē saistībā ar šādām VDI darbībām:

a)	vienoto drošības sertifikātu pieteikumu apstrāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 (2) 10. panta 8. punktu un ar to saistītais priekšiesaistes process, kas noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/763 (3);

b)	atļauju ritekli laist tirgū un ritekļa tipa atļauju pieteikumu apstrāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 (4) 21. panta 8. punktu un 24. panta 1. punktu un ar to saistītais priekšiesaistes process, kas noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/545 (5);

c)	atzinuma sniegšana par ERTMS lauka iekārtu apstiprinājuma pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. panta 3. punkta pēdējo daļu;

d)	pagaidu atļauju piešķiršana praktiskām pārbaudēm tīklā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 3. un 5. punktu.

2. pants

Nodevu un maksu veidi

1. Aģentūra iekasē nodevas par pieteikumu apstrādi, tostarp par aplēšu sniegšanu un gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs atsauc pieteikumu vai kad Aģentūra groza lēmumu. Aģentūra var iekasēt nodevas arī tad, ja tā atceļ agrāk pieņemtu lēmumu atļaujas vai sertifikāta turētāja neatbilstības dēļ.

2. Pieteikumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz:

a)	atļaujām ritekli laist tirgū un ritekļa tipa atļaujām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 20. un 21. pantu;

b)	vienotajiem drošības sertifikātiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 14. pantu;

c)	lēmumiem, ar ko apstiprina, ka ERTMS lauka iekārtu risinājums savstarpējas izmantojamības ziņā atbilst attiecīgajām SITS, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 22. pantu;

d)	Regulas (ES) 2016/796 58. pantā minētajām pārsūdzībām saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

3. Aģentūra arī iekasē maksas par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nav 1. punktā minētie pakalpojumi un ko tā sniedz pēc pieteikuma iesniedzēja vai jebkuras citas personas pieprasījuma. Konkrēti, tā iekasē maksas par Regulā (ES) 2018/545 un Īstenošanas regulā (ES) 2018/763 noteikto priekšiesaistes procesu.

4. Aģentūra pakalpojumu sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē.

3. pants

Nodevu un maksu aprēķināšana

1. Nodevu un maksu apmērs ir šādu elementu kopsumma:

a)	stundu skaits, ko Aģentūras personāls un ārējie eksperti veltījuši pieteikuma apstrādei, reizināts ar Aģentūras stundas likmi; un

b)	attiecīgās izmaksas, kas VDI rodas, apstrādājot pieteikuma daļu, kura attiecas uz valsti.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā Aģentūra piemēro stundas likmi EUR 130.

4. pants

Nodevu un maksu aplēses

1. Aģentūra pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz nesaistošu aplēsi par to nodevu un maksu apmēru, kuras saistītas ar pieteikumu vai pakalpojumu pieprasījumu, un sniedz informāciju par to, kad tiks izrakstīti rēķini.

Pieteikuma apstrādē iesaistītās VDI sniedz Aģentūrai nesaistošu aplēsi par savām izmaksām, kā minēts 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekļaušanai Aģentūras sniegtajā aplēsē.

2. Pieteikuma apstrādes gaitā Aģentūra un VDI uzrauga savas izmaksas. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Aģentūra attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, ja paredzams, ka izmaksas varētu pārsniegt aplēsi par vairāk nekā 15 %.

3. Ja pieteikuma apstrāde vai pakalpojuma sniegšana ilgst vairāk nekā vienu gadu, pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt jaunu aplēsi.

4. Ja ir pieprasīts sniegt vai pārskatīt aplēses, Direktīvas (ES) 2016/797 19. panta 4. punktā un 21. panta 6. punktā un Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 6. punktā noteikto termiņu tecējumu var apturēt ne ilgāk kā uz desmit darbdienām.

5. pants

Maksāšanas nosacījumi

1. Aģentūra rēķinu par maksājamām nodevām un maksām izraksta 30 kalendārajās dienās pēc dienas, kad:

a)	pieņemts Aģentūras vai Apelācijas padomes lēmums; vai

b)	beigusies pakalpojuma sniegšana; vai

c)	atsaukts pieteikums; vai

d)	noticis jebkāds cits notikums, kura rezultātā izbeigta pieteikuma apstrāde.

2. Rēķinā norāda:

a)	stundu skaitu, ko Aģentūra veltījusi attiecīgā uzdevuma izpildei; un

b)	izmaksas, ko prasa atlīdzināt katra atbildīgā VDI, attiecīgā gadījumā. Minētās izmaksas norāda attiecībā uz uzdevumu un tā izpildei veltīto laiku vai kā fiksētas likmes, ko piemēro par tās pieteikuma daļas apstrādi, kura attiecas uz valsti.

3. VDI ne vēlāk kā tad, kad Aģentūra to pieprasa, sniedz Aģentūrai sava ieguldījuma izmaksu pārskatu iekļaušanai Aģentūras izrakstītajā rēķinā. Izmaksu pārskatā norāda, kā izmaksas aprēķinātas.

4. Nodevas un maksas izsaka un maksā euro.

5. Aģentūra pieteikumu iesniedzējiem paziņo par lēmumu un nosūta rēķinu, izmantojot Regulas (ES) 2016/796 12. pantā minēto “vienas pieturas aģentūru”.

6. Aģentūra ik pa 6 mēnešiem var izrakstīt rēķinus par starpsummām.

7. Nodevas un maksas maksā ar pārskaitījumu uz Aģentūras bankas kontu, kas norādīts šādā nolūkā.

8. Pieteikumu iesniedzēji nodrošina, ka Aģentūra tai maksājamās summas, ieskaitot visus ar minēto maksājumu saistītos maksājumus par bankas pakalpojumiem, saņem 60 kalendārajās dienās pēc rēķina paziņošanas dienas.

9. Ja pieteikuma iesniedzējs ir mazais vai vidējais uzņēmums, Aģentūra ņem vērā pieprasījumus par maksājuma termiņa samērīgu pagarinājumu un maksājumu ar vairākām iemaksām.

Šajā regulā mazais vai vidējais uzņēmums ir uzņēmums, kas nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai gada kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus.

10. Izmaksas, kas VDI rodas, apstrādājot pieteikumu daļu, kura attiecas uz valsti, tām atlīdzina 8. un 9. punktā norādītajos termiņos.

6. pants

Nemaksāšana

1. Ja Aģentūra nav saņēmusi maksājumu 5. panta 8. un 9. punktā noteiktajos termiņos, tā var iekasēt procentus par katru papildu kalendāro dienu līdz maksājuma saņemšanai un piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) 80. pantā paredzētos atgūšanas noteikumus.

2. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par astoņiem procentpunktiem.

3. Ja Aģentūrai ir pierādījumi, ka pieteikuma iesniedzēja finansiālā spēja ir apdraudēta, tā var pieteikumu noraidīt, ja vien pieteikuma iesniedzējs neuzrāda bankas garantiju vai nodrošinātu depozītu.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis maksājuma saistības, kas izriet no agrākiem Aģentūras izpildītiem atļauju piešķiršanas, sertificēšanas un apstiprināšanas uzdevumiem vai pakalpojumiem, Aģentūra var noraidīt jaunu pieteikumu, ja vien pieteikuma iesniedzējs nesamaksā summas, kas jāmaksā par minētajiem izpildītajiem atļauju piešķiršanas, sertificēšanas un apstiprināšanas uzdevumiem vai pakalpojumiem.

5. Aģentūra īsteno visus atbilstošos juridiskos pasākumus nolūkā nodrošināt izrakstīto rēķinu pilnīgu apmaksu. Tālab VDI, kuras iesniegušas izmaksu pārskatu atlīdzinājuma saņemšanai, atbalsta Aģentūru šajā procesā.

7. pants

Pārsūdzība un nodevas par pārsūdzību

1. Aģentūra iekasē nodevu par visām noraidītajām vai atsauktajām pārsūdzībām.

2. Pārsūdzības nodeva ir EUR 10 000 vai vienāda ar tās nodevas summu, kas iekasēta attiecībā uz pārsūdzēto lēmumu, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

3. Apelācijas padomes sekretārs informē pārsūdzības iesniedzēju par maksāšanas nosacījumiem. Pārsūdzības iesniedzējam maksājuma veikšanai atvēlētas 30 kalendārās dienas pēc rēķina paziņošanas dienas.

4. Pieteikuma iesniedzējs rēķinā norādītās nodevas un maksas var pārsūdzēt Apelācijas padomē.

8. pants

Likmju publicēšana un pārskatīšana

1. Aģentūra savu 3. pantā minēto stundas likmi publicē savā tīmekļa vietnē.

2. VDI publicē likmes, ko piemēro, lai noteiktu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās izmaksas, kuru atlīdzināšanu VDI prasa no Aģentūras. Ja VDI piemēro fiksētu likmi, tā norāda, uz kuru atļaujas piešķiršanas vai sertificēšanas gadījumu fiksētā likme attiecas.

3. Aģentūras tīmekļa vietnē ir saite uz šo informāciju.

4. Aģentūra Regulas (ES) 2016/796 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gada pārskatā iekļauj informāciju par stundas likmes pamatā esošajiem elementiem, finanšu rezultātiem un prognozēm.

9. pants

Aģentūras procedūras

1. Lai ieņēmumus un izdevumus nošķirtu no darbībām, par kurām iekasē 1. panta 1. punktā minētās nodevas un maksas, Aģentūra:

a)	ienākumus, kas gūti no nodevām un maksām, saņem un glabā atsevišķā bankas kontā;

b)	katru gadu sniedz ziņojumu par kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas attiecināmi uz darbībām, par kurām iekasē nodevas un maksas, kā arī par izmaksu struktūru un izmaksizpildi.

2. Ja finanšu gada beigās kopējie ieņēmumi no nodevām un maksām pārsniedz to darbību kopējās izmaksas, par kurām iekasē nodevas un maksas, pārsniegumu glabā budžeta rezervē un izmanto, lai novērstu pārpalikumu vai iztrūkumu saskaņā ar Aģentūras Finanšu regulu.

3. Tiek nodrošināts, ka ienākumi no darbībām, par kurām iekasē nodevas un maksas, ir ilgtspējīgi.

10. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1. Nodevu un maksu režīmu novērtē reizi katrā finanšu gadā. Minētā novērtējuma pamatā ir Aģentūras iepriekšējie finanšu rezultāti un tās izdevumu un ieņēmumu aplēse. Tas saistīts arī ar Aģentūras vienoto plānošanas dokumentu.

2. Komisija, pamatojoties uz Aģentūras finanšu rezultātu un prognožu novērtējumu, vajadzības gadījumā pārskata nodevas un maksas.

3. Ņemot vērā informāciju, ko Aģentūra sniegusi 8. pantā minētajā gada pārskatā, šo regulu ne vēlāk kā līdz 2022. gada 16. jūnijam pārskata nolūkā pakāpeniski ieviest fiksētas likmes.

11. pants

Pārejas noteikumi

Regulas (ES) 2018/545 55. panta 4. punktā un Īstenošanas regulas (ES) 2018/763 15. panta 4. punktā minētajos gadījumos uz darbu, kas veikts pirms pieteikuma iesniegšanas Aģentūrai, neattiecas šajā regulā noteiktās nodevas un maksas un uz to attiecas valstu tiesību akti.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 16. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 2. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/763 (2018. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 49. lappusi).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

(5) Komisijas 2018. gada 4. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 129

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 25. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/760 (2018. gada 14. maijs) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm	1
		Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm	3
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/761 (2018. gada 16. februāris), ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012 ( 1)	16
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/762 (2018. gada 8. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 ( 1)	26
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/763 (2018. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007 ( 1)	49
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/764 (2018. gada 2. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai maksājamām nodevām un maksām un to maksāšanas nosacījumiem ( 1)	68
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/765 (2018. gada 23. maijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 groza attiecībā uz konkursa procedūrā pārdota vājpiena pulvera uzglabāšanas sākuma datumu	73
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/766 (2018. gada 23. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	74
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2018/767 (2018. gada 22. maijs), ar ko nosaka laikposmu devītajai pārstāvju ievēlēšanai Eiropas Parlamentā vispārējās tiešās vēlēšanās	76
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/768 (2018. gada 22. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas Bīstamo kravu pārvadājumu ekspertu komitejas 55. sesijā attiecībā uz dažiem Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem C papildinājuma grozījumiem	77
	*	Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2018/769 (2018. gada 22. maijs), ar ko ieceļ trīs Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus, ko izvirzījusi Nīderlandes Karaliste	80
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/770 (2018. gada 22. maijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste	81
	*	Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2018/771 (2018. gada 25. janvāris) par piemērojamo sistēmu, lai novērtētu un pārbaudītu ekspluatācijas īpašību noturību piekares ierīcēm, ko izmanto būvēs un kas paredzētas, lai nepieļautu personu krišanu no augstuma vai lai apturētu kritienus no augstuma, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 305/2011 ( 1)	82

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalīti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputni, t. s. “70 % cāļi”	105,7	0	AR
0207 12 90	Nesadalīti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputni, t. s. “65 % cāļi”	127,4	0	AR
0207 12 90		126,2	0	BR
0207 14 10	Bezkaula saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gabali	247,1	16	AR
		242,0	17	BR
		328,9	0	CL
		239,5	18	TH
0207 27 10	Bezkaula, saldēti tītaru gabali	325,2	0	BR
0207 27 10	Bezkaula, saldēti tītaru gabali	310,1	0	CL
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	475,7	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas izstrādājumi	243,7	13	BR

Priekšlikums	Atsauces dokuments	Temats	Piezīmes	Savienības nostāja
1.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/1	Bīstamības identifikācijas numurs ANO numuriem 3166 un 3171	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt grozījumus
2.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/3	Bīstamo kravu pārvadāšana rokas bagāžā un reģistrētajā bagāžā	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt grozījumu
3.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/5	WP.15 102. sesija (Ženēvā 2017. gada 8. –12. maijā)	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
4.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/7/Rev.1	RID 2017. gada izdevuma otrā labojumu saraksta projekts	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
5.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/8	Neformāla darba grupa sašķidrinātās gāzes cisternvagonu uzpildes un iztukšošanas kontrolsarakstu jautājumā (Florencē 2017. gada 11. –13. jūlijā)	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
6.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/15	Konsolidētie teksti, kas 2016. un 2017. gadā pieņemti apvienotajā sanāksmē un 2016. gada novembrī – RID ekspertu komitejas pastāvīgajā darba grupā	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
7.	Tas pats	Grozījumi, kurus pastāvīgajai darba grupai jāturpina izvērtēt	—	—
8.	Tas pats	Tie, par kuriem nepieciešams kopējs ANO/EEK–OTIF apvienotās sanāksmes viedoklis	Jāsekmē efektīvi multimodālie pārvadājumi	Atbalstīt apvienotajā sanāksmē ieteikto grozījumu
9.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/INF.8	Dublēti ievilkumi 4.3.3.5. punktā	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
10.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/INF.10	Pārejas noteikumi	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
11.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/INF.12	Ierosinātais 2.1.3.5.5. punkta grozījums dokumentā OTIF/RID/CE/GTP/2017/15	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus
12.	OTIF/RID/CE/GTP/2017/INF.16	WP.15 103. sesija (Ženēvā 2017. gada 6. –10. novembrī)	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā pieņemt grozīto tekstu	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatītos grozījumus

Izstrādājumi un paredzētais lietojums	Būtiskie raksturlielumi	Piemērojamā sistēma
Piekares ierīces, ko izmanto būvēs un kas paredzētas, lai nepieļautu personu krišanu no augstuma vai lai apturētu kritienus no augstuma	Attiecībā uz visiem būtiskajiem raksturlielumiem	1+


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.