3.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/1

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma A daļa nosaka darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

Vielu haloksifopa-P un napropamīda apstiprinājuma periodi beigsies 2020. gada 31. decembrī.

(3)

Vielu bromukonazola un buprofezīna apstiprinājuma periodi beigsies 2021. gada 31. janvārī.

(4)

Šajā regulā iekļauto darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumi tika iesniegti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (3). Tomēr visticamāk, ka minēto vielu apstiprinājuma periodi no pieteikumu iesniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu. Tāpēc to apstiprinājuma periodi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu ir jāpagarina.

(5)

Ņemot vērā laiku un resursus, kas vajadzīgi, lai novērtētu apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumus daudzajām darbīgajām vielām, kuru apstiprinājuma termiņš beidzas laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam, Komisijas Īstenošanas lēmums C(2016)6104 (4) ir izveidojis darba programmu, kurā, balstoties uz drošuma apsvērumiem attiecībā uz cilvēka vai dzīvnieku veselību vai vidi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 18. pantā, sagrupētas vienkopus un prioritizētas līdzīgas darbīgās vielas.

(6)

Darbīgās vielas, kas iekļautas šajā regulā, neietilpst Īstenošanas lēmuma C(2016)6104 prioritārajās kategorijās, tāpēc to apstiprinājuma periods būtu jāpagarina par diviem vai trim gadiem, ņemot vērā esošo apstiprinājuma termiņu, to, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. panta 3. punktu papildu dokumentācija par jebkuru darbīgo vielu jāiesniedz ne vēlāk kā 30 mēnešus pirms apstiprinājuma termiņa beigām, un to, ka jānodrošina līdzsvarota pienākumu un darba sadale starp dalībvalstīm, kuras darbojas kā ziņotājas un otrās ziņotājas, un novērtēšanai un lemšanai vajadzīgo resursu pieejamību. Tāpēc darbīgās vielas buprofezīna apstiprinājuma periodu ir lietderīgi pagarināt par diviem gadiem un darbīgo vielu bromukonazola, haloksifopa-P un napropamīda apstiprinājuma periodus – par trim gadiem.

(7)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā izvirzīto mērķi, ja ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā pirms šīs regulas pielikumā noteiktā attiecīgā termiņa beigu datuma nav saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 iesniegta papildu dokumentācija, Komisija termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tās pieņemšanas.

(8)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā izvirzīto mērķi, ja Komisija pieņem regulu, kurā noteikts, ka kādai šīs regulas pielikumā minētajai darbīgajai vielai apstiprinājums netiek atjaunots, jo nav izpildīti apstiprināšanas kritēriji, Komisija, izvēloties attiecīgo vēlāko datumu, termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai datumā, kurā stājas spēkā regula, ar ko darbīgās vielas apstiprinājums netiek atjaunots. Kas attiecas uz gadījumiem, kur Komisija pieņem regulu, kurā paredzēta šīs regulas pielikumā minētas darbīgās vielas atjaunošana, Komisija atbilstoši apstākļiem centīsies noteikt agrāko iespējamo piemērošanas datumu.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/4

(1)

Pēc sūdzības, ko 2017. gada 8. septembrī iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs” vai “EBMA”), kura pārstāv ražotājus, kas ražo vairāk nekā 25 % no elektrisko velosipēdu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) (“paziņojums par AD procedūras sākšanu”), 2017. gada 20. oktobrī paziņoja par antidempinga procedūras (“antidempinga procedūra”) sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektrisko velosipēdu importu Savienībā.

(2)

Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) (“paziņojums par AS procedūras sākšanu”), 2017. gada 21. decembrī paziņoja par antisubsidēšanas procedūras (“antisubsidēšanas procedūra”) sākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importu Savienībā pēc sūdzības, ko 2017. gada 8. novembrī iesniedza sūdzības iesniedzējs, kurš pārstāv ražotājus, kas ražo vairāk nekā 25 % no elektrisko velosipēdu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Abās procedūrās ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija, (“attiecīgais ražojums”) ir ĶTR izcelsmes velosipēdi ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010). Šie KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(4)

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā norādīja, ka vēlas pieprasīt veikt reģistrāciju. Sūdzības iesniedzējs 2018. gada 31. janvārī iesniedza pieprasījumus veikt reģistrēšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja reģistrēt attiecīgā ražojuma importu, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas datuma varētu piemērot pasākumus, ja izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi.

(5)

Komisija atbilstoši antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrēšanai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus, ja izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi. Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(6)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka reģistrācija ir pamatota, jo attiecīgais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām un subsidēts. Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums, ko ir izraisījis importa straujš pieaugums par zemām cenām, kas ļauj veidot krājumus pirms 2018. gada pārdošanas sezonas, tādējādi mazinot iespējamo galīgo maksājumu koriģējošo ietekmi.

(7)

Ņemot vērā antidempinga pamatregulas 10. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 16. panta 4. punktu, Komisija izskatīja šo pieprasījumu.

(8)

Attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā Komisija pārbaudīja, vai importētāji bija informēti vai tiem vajadzēja būt informētiem par dempingu un tā apmēru un par iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija vērtēja, vai imports turpina būtiski pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, vai ir varbūtīgi, ka tas nopietni mazinās piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma koriģējošo ietekmi.

(9)

Attiecībā uz subsidēšanas daļu pieprasījumā Komisija pārbaudīja, vai pastāv kritiski apstākļi, kuros attiecībā uz konkrēto subsidēto ražojumu, relatīvi īsā laikposmā importējot ražojumu, par kuru tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas, tiek radīts grūti novēršams kaitējums, un vai ir uzskatāms, ka tāpēc, lai nepieļautu šāda kaitējuma atkārtošanos, ir nepieciešams noteikt šādam importam kompensācijas maksājumus ar atpakaļejošu spēku.

(10)

Šajā posmā attiecībā uz dempingu Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR tiek pārdots par dempinga cenām. Jo īpaši sūdzības iesniedzējs iesniedza pierādījumus par normālo vērtību, pamatojoties uz iekšzemes cenām un Šveices izvēli saskaņā ar antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(11)

Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādīto iespējamo dempinga starpību robežā no 193 % līdz 430 %, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka ražotāji eksportētāji nodarbojas ar dempingu.

(12)

Šī informācija bija sniegta 2017. gada 20. oktobrī publicētajā paziņojumā par šīs procedūras sākšanu.

(13)

Giant, ražotājs eksportētājs ar saistītu importētāju, apgalvoja, ka antidempinga izmeklēšanas sākšana nebija pietiekama, lai nodrošinātu informētību par dempingu.

(14)

Paziņojums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tāpēc tas ir publisks dokuments, kas pieejams visiem importētājiem. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālai versijai. Komisija tādējādi uzskatīja, ka importētāji vēlākais minētajā laikā bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempinga praksi, tās apmēru un iespējamo kaitējumu.

(15)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka no importētāja nevar sagaidīt, ka tam būtu zināms par antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punkta piemērošanu, un tas vēl jo vairāk nav spējīgs prognozēt normālo vērtību, pamatojoties uz kuru būtu nosakāmas Ķīnas eksporta cenas uz Savienību.

(16)

Komisija norādīja, ka antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punkta piemērošana tika minēta sūdzībā, un uz to atsaucās arī paziņojumā par procedūras sākšanu.

(17)

Turklāt sūdzībā bija pietiekami pierādījumi par iespējamo kaitējumu, liecinot par Savienības ražošanas nozares tirgus daļas strauju samazināšanos no 42,5 % 2014. gadā līdz 28,6 % sūdzībā izmantotajā periodā, rentabilitātes samazināšanos no 3,4 % no apgrozījuma 2014. gadā līdz 2,1 % sūdzībā izmantotajā periodā, turklāt mērķa cenu samazinājums svārstījās no 153 % līdz 206 %.

(18)

Tāpēc Komisija secināja, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(19)

Eurostat dati nav pietiekami, lai veiktu pilnīgu analīzi par elektrisko velosipēdu importa attīstību Savienībā. Patiešām, lai gan izmeklēšanas periods sākas 2016. gada oktobrī, līdz 2017. gada janvārim aptuveni 99 % lēstā elektrisko velosipēdu importa tika klasificēti ar KN kodu, kas aptvēra citus ražojumus.

(20)

Ņemot to vērā, sūdzības iesniedzējs iekļāva detalizētus skaitļus, pamatojoties uz Ķīnas muitas eksporta datiem no 2014. gada janvāra līdz 2018. gada februārim. Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegtajiem datiem un salīdzinot tos ar statistiku, Komisija uzskata, ka starp eksportu no ĶTR un importu Savienībā ir divu mēnešu laika nobīde.

(21)

Savā analīzē Komisija tādēļ uzskatīja, ka Ķīnas muitas eksporta dati sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par importu uz Savienību ar divu mēnešu laika nobīdi, kas saistīta ar piegādi. Tāpēc, lai noteiktu izmeklēšanas perioda (t. i., no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim) importa apjomu, Komisija izmantoja Ķīnas eksporta datus no 2016. gada augusta līdz 2017. gada jūlijam.

(22)

Laikposmā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim eksporta apjoms no ĶTR uz Savienību palielinājās par 82 %, salīdzinot ar laikposmu no 2016. gada novembra līdz 2017. gada februārim. Turklāt laikposmā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim vidējais mēneša eksporta apjoms no ĶTR uz Savienību bija par 64 % augstāks nekā vidējais mēneša importa apjoms uz Savienību izmeklēšanas periodā. Komisija uzskatīja šos skaitļus par pierādījumu ievērojamam importa pieaugumam.

(23)

Daži nesaistīti importētāji un Giant apgalvoja, ka Ķīnas eksporta izejas dati, uz kuriem atsaucies sūdzības iesniedzējs, lai pamatotu savu reģistrēšanas pieprasījumu, būtu jāatklāj nekonfidenciālajos lietas materiālos, lai nodrošinātu avota un sniegto datu ticamību. Importētāji iebilda, ka izmantotie kodi nebija minēti un varētu ietvert arī citus ražojumus.

(24)

Sūdzības iesniedzējs pieprasījuma pamatošanai Komisijai iesniedza detalizētus statistikas datus. Šo datu izpaušana pārkāptu autortiesības. Tomēr sūdzības iesniedzējs pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā sniedza agregētos eksporta skaitļus par mēnesi un par gadu. Sūdzības iesniedzējs turklāt norādīja, ka avots ir Ķīnas muita, minēja izmantotos kodus un paskaidroja metodi, lai izslēgtu citus ražojumus, izņemot attiecīgo ražojumu. Tādējādi avots bija zināms un par samaksu publiski pieejams. Turklāt Eurostat kopumā apstiprināja šos datus par pieejamo laikposmu. Neviena cita ieinteresētā persona nesniedza alternatīvus datus vai metodi. Ņemot vērā šos apstākļus un ievērojot agregēto datu un metodes atklāšanas līmeni nekonfidenciālā dokumentācijā, Komisija uzskata, ka attiecīgajai pusei nav vajadzīgo izejas datu, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību. Tādēļ šis arguments bija jānoraida.

(25)

Daži nesaistīti importētāji turklāt apgalvoja, ka ilgā izpildes laika dēļ starp izstrādi un piegādi veidot krājumus nebija iespējams. Šajā ziņā Komisija uzskatīja, ka izpildes laiks no elektrisko velosipēdu izstrādes līdz to faktiskai piegādei neizslēdz iespēju veidot jau konstruētu elektrisko velosipēdu krājumus, jo īpaši ņemot vērā sūdzībā ietverto informāciju par jaudas rezervēm ĶTR. Turklāt pieejamie statistikas dati pamato apgalvojumu, ka imports ir būtiski pieaudzis. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Daži nesaistīti importētāji un Giant noliedza, ka Ķīnas eksporta pieaugums ir pierādījums būtiskam turpmākam importa pieaugumam, un iebilda, ka tas atspoguļo elektrisko velosipēdu pārdošanas sezonalitāti. Komisija uzskatīja, ka sezonalitāte nav ietekmējusi salīdzinājumu ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un sniedza pierādījumus par importa apjoma pieaugumu par 82 % kopš lietas sākšanas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Giant noliedza būtisku importa pieaugumu un apgalvoja, ka tas bija zem vai atbilst vispārējam pieprasījuma pieaugumam Savienībā pēc elektriskajiem velosipēdiem. Giant citēja Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares (“CONEBI”) konfederācijas publikācijas, kura lēsa, ka 2016. gadā izaugsme būs 22,2 %, salīdzinot ar 2015. gadu, un “EBMA”, sūdzības iesniedzējs, pēc kuras aplēsēm 2017. gada pieauguma temps ir 23 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Giant apgalvoja, ka 2017. gada oktobris bija īstais izejas punkts, lai novērtētu importa pieaugumu. Giant aprēķināja, ka, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu laikposmā no 2017. gada oktobrim līdz 2018. gada janvārim elektrisko velosipēdu mēneša importa apjomi pieauga par 8,7 %.

(28)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Giant piegādes laiks starp eksportu no ĶTR un importu Savienībā bija “vismaz viens vai divi mēneši”. Tādējādi 2017. gada oktobra imports atbilda ĶTR 2017. gada augusta eksportam, pirms izmeklēšanas sākšanas. Turklāt vidējais mēneša eksporta apjoms no ĶTR uz Savienību laikposmā no 2017. gada augusta līdz 2018. gada februārim bija par 36 % augstāks nekā vidējais mēneša importa apjoms uz Savienību izmeklēšanas perioda laikā. Šajā pieauguma rādītājā nav ņemts vērā ļoti ievērojamais importa pieaugums, kas jau bija noticis izmeklēšanas periodā, un tas tomēr ir ievērojami augstāks nekā pieprasījuma pieauguma temps Savienības tirgū.

(29)

Komisija tādējādi secināja, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā ir izpildīts arī otrais reģistrācijas kritērijs.

(30)

Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka turpmāks importa pieaugums par aizvien zemākām cenām no ĶTR radītu papildu kaitējumu.

(31)

Kā minēts 19. līdz 29. apsvērumā, ir pietiekami pierādījumi tam, ka attiecīgā ražojuma imports ir būtiski pieaudzis.

(32)

Turklāt ir pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma importa cena samazinās. Laikposmā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim vidējā importa cena (EUR) no ĶTR uz Savienību patiešām bija par 8 % zemāka nekā laikposmā no 2016. gada novembra līdz 2017. gada februārim un par 7 % zemāka, salīdzinot ar izmeklēšanas periodu.

(33)

Papildu apstākļi liecina, ka būtisks turpmāks importa pieaugums visticamāk nopietni apdraudētu piemēroto maksājumu koriģējošo ietekmi. Ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā ražojuma imports var turpināt pieaugt, pirms tiek pieņemti jebkādi pagaidu pasākumi, jo tie tiktu ieviesti vēlākais līdz 20. jūlijam, kas sakrīt ar 2018. gada elektrisko velosipēdu pārdošanas sezonas beigām.

(34)

Šāds turpmāks importa pieaugums pēc lietas sākšanas, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus (piemēram, ĶTR lielās jaudas rezerves un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi) varētu nopietni mazināt jebkāda galīgā maksājuma koriģējošo ietekmi, ja vien šāds maksājums netiktu piemērots ar atpakaļejošu spēku.

(35)

Komisija tādējādi secināja, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā ir izpildīts arī trešais reģistrācijas kritērijs.

(36)

Attiecībā uz subsidēšanu Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR tiek subsidēts. Iespējamā subsidēšanas prakse inter alia ietver i) naudas līdzekļu vai saistību tiešu nodošanu, piemēram, dotācijas, preferenciāli aizdevumi, valstij piederošo banku un privāto banku tiešie kredīti, kā arī eksporta kredīti un garantijas, un eksporta apdrošināšana; ii) nesaņemtos vai neiekasētos valdības ieņēmumus, piemēram, ienākuma nodokļa samazinājumi un atbrīvojumi no tā, importa tarifu atlaides, ieturamā nodokļa atlaides un PVN atbrīvojumi un atlaides; un iii) valdības nodrošinātos izejmateriālus, zemi un enerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Šie pierādījumi bija pieejami sūdzības publiski pieejamā versijā un memorandā par pietiekamiem pierādījumiem.

(37)

Tiek apgalvots, ka iepriekš minētās shēmas ir subsīdijas, jo tās ietver ĶTR valdības vai citu ĶTR reģionālo varas iestāžu (tostarp valsts iestāžu) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka tās ir saistītas ar eksporta darbību un/vai ir atkarīgas no vietējo preču izmantošanas pretstatā importētām precēm, un/vai tiek piemērotas tikai noteiktiem sektoriem un/vai uzņēmumu veidiem un/vai noteiktām atrašanās vietām, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas.

(38)

Tādējādi patlaban ir pieejami pierādījumi parāda, ka par attiecīgā ražojuma eksportu tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas.

(39)

Turklāt Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka ražotāju eksportētāju veiktā subsidēšanas prakse rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sūdzībā un vēlāk iesniegtajos dokumentos, kas attiecās uz reģistrācijas pieprasījumiem, pierādījumi importa apjomu liecina, ka no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam un pēdējos mēnešos bijis ļoti liels importa pieaugums absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē. Konkrētāk, pieejamie pierādījumi liecina par to, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz Savienību ir gandrīz trīskāršojies – no 219 tūkstošiem vienību līdz 703 tūkstošiem vienību (+ 484 tūkstoši vienību) –, kā rezultātā tirgus daļa strauji palielinājās no 19,2 % līdz 33 %. Turklāt, kā norādīts 22. apsvērumā, tāda pati tendence turpinājās no 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim. Kopumā pierādījumi liecina, ka ievērojamais elektrisko velosipēdu importa pieaugums no ĶTR būtiski un nelabvēlīgi ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli, tostarp samazina rentabilitāti. Pierādījumi par kaitējuma faktoriem, kas izklāstīti antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punktā, ietver datus sūdzībās un vēlāk iesniegtajos dokumentos, kas attiecas uz reģistrāciju.

(40)

Turklāt šajā posmā Komisija vērtēja, vai būs grūti novērst radīto kaitējumu. Ja Ķīnas piegādātāji kļūtu par Savienības ražošanas nozares klientu piegādes ķēdes neatņemamu daļu, tie var nevēlēties mainīt piegādātāju par labu Savienības ražotājiem. Turklāt maz ticams, ka šīs Savienības ražošanas nozares pircēji pieņems augstākas Savienības ražošanas nozares cenas pat tad, ja Komisija nākotnē hipotētiski noteiktu kompensācijas pasākumus bez atpakaļejoša spēka. Šāds apdraudējums galīgi zaudēt tirgus daļu vai gūt mazākus ienākumus rada grūti novēršamu kaitējumu.

(41)

Visbeidzot, ņemot vērā 39. apsvērumā sniegtos datus un 40. apsvērumā izklāstīto pamatojumu, Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams sagatavot pasākumu – reģistrācijas attiecināšanu – iespējamu noteikšanu ar atpakaļejošu spēku, lai šāda kaitējuma atkārtošanās nebūtu iespējama.

(42)

Tādējādi Komisija ir secinājusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktu pamatotu reģistrācijas attiecināšanu uz attiecīgā ražojuma importu.

(43)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(44)

Atbilstīgi antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanās tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi un/vai kompensācijas maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(45)

Visas nākotnes saistības ir atkarīgas no antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas konstatējumiem.

(46)

Sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, attiecīgā ražojuma vidējā dempinga starpība tiek lēsta no 193 % līdz 430 % un vidējais kaitējuma samazināšanas līmenis – 189 %. Nākotnes iespējamo saistību summa ir noteikta kaitējuma novēršanas līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 189 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(47)

Šajā izmeklēšanas posmā vēl nav iespējams aplēst subsidēšanas apjomu. Sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antisubsidēšanas izmeklēšanu, ir novērtēts, ka attiecīgajam ražojuma kaitējuma novēršanas līmenis atbilst 189 %. Nākotnes iespējamo saistību summa ir noteikta kaitējuma novēršanas līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz antisubsidēšanas sūdzību, t. i., 189 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(48)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5),

3.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/10

(1)

Komisija ar Lēmumu 95/196/EK (1) ir apstiprinājusi ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Somijas ziemeļu reģioniem (“ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma”) un ko Somija saskaņā ar Pievienošanās akta 143. pantu paziņojusi, lai saņemtu Pievienošanās akta 142. pantā paredzēto atļauju. Lēmums 95/196/EK ir aizstāts ar Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2009) 3067 (2). Aizstājošajā lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2015) 2790.

(2)

Somija ar 2015. gada 12. oktobra vēstuli ierosināja Komisijai grozīt Lēmumu C(2009) 3067, lai tādējādi vienkāršotu shēmas pārvaldību un ņemtu vērā kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas, kā arī Somijas ziemeļu reģionu lauksaimniecībā notiekošās ekonomiskās pārmaiņas. Somija ar 2016. gada 8. jūnija vēstuli grozīja savu priekšlikumu un nosūtīja papildu informāciju par lauksaimniecisko ražošanu ziemeļu reģionos.

(3)

Ievērojot no ierosinājuma izrietošos Lēmuma C(2009) 3067 grozījumus un līdzšinējo grozījumu lielo skaitu, minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar jaunu lēmumu.

(4)

Pievienošanās akta 142. pantā minētais valsts ilgtermiņa atbalsts ir paredzēts, lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības turpināšanos Komisijas noteiktajos ziemeļu reģionos.

(5)

Ievērojot Pievienošanās akta 142. panta 1. un 2. punktā minētos faktorus, valsts atbalsts, ko sniedz saskaņā ar minēto pantu, būtu jāattiecina tikai uz apgabaliem, kuri atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles vai ir minētajai paralēlei pieguloši un turklāt ir pakļauti tādu salīdzināmu klimatisko apstākļu ietekmei, kas lauksaimniecisko darbību padara īpaši grūtu. Par attiecīgo administratīvi teritoriālo vienību būtu jāizraugās komūna (kunta), ietverot arī kuntas, ko iepriekš minētajos apgabalos ieskauj citas šādas kuntas, pat ja tās neatbilst tādām pašām prasībām.

(6)

Lai atvieglotu shēmas pārvaldību un koordinētu to ar atbalstu, kas paredzēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1305/2013 (3) un (ES) Nr. 1307/2013 (4), kā arī ar valsts atbalsta shēmām, ir lietderīgi apgabalos, kuri saņem atbalstu saskaņā ar šo lēmumu, iekļaut tās pašas kuntas, kas pieder pie apgabala, kurš saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punkta otro daļu noteikts kontinentālās Somijas lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam.

(7)

Par atsauces periodu, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz pieejamo valsts statistiku, vērtējama lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un vispārējais atbalsta līmenis, būtu jāizraugās tas pats, kas ir Lēmumā C(2009) 3067, un attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu jāaptver 1991., 1992. un 1993. gads.

(8)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 142. pantu kopējai piešķirtā atbalsta summai jābūt pietiekamai, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību Somijas ziemeļu reģionos, bet vispārējais atbalsta līmenis nedrīkst pārsniegt līmeni, kāds bijis pirmspievienošanās laika atsauces periodā. Tādēļ, nosakot saskaņā ar šo pantu maksimālo pieļaujamo atbalsta līmeni, ir nepieciešams ņemt vērā kopējās lauksaimniecības politikas satvarā izmaksāto ienākumu atbalstu. Pamatojoties uz 2016. gada datiem, atbalsta ikgadējā maksimālā summa, kas aprēķināta kā 5 gadu vidējais rādītājs laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, būtu jānosaka EUR 563,9 miljonu apmērā.

(9)

Lai ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēmu padarītu vienkāršāku un ļautu Somijai rīkoties elastīgi attiecībā uz atbalsta novirzīšanu dažādiem ražošanas sektoriem, vienlaikus nodrošinot atbalsta līdzsvarotu sadali pa sektoriem, atbalsta ikgadējā vidējā maksimālā summa būtu jāsadala pa atbalsta kategorijām: lopkopībai, augkopībai un cita veida atbalstam ziemeļu apgabaliem. Par govs piena ražošanu ir lietderīgi noteikt atsevišķu atbalsta ikgadējo vidējo maksimālo summu, kas ir pietiekama, lai saglabātu ražošanu Somijas ziemeļu reģionos.

(10)

Atbalsts būtu jāpiešķir reizi gadā, pamatojoties uz ražošanas faktoriem (nosacītās liellopu vienības un platība hektāros) un ievērojot šajā lēmumā noteiktos kopējos ierobežojumus.

(11)

Atbalsts par ziemeļbriežiem būtu jāpiešķir par dzīvnieku un ar attiecīgu ierobežojumu, kas atbilst tradicionālajam ziemeļbriežu skaitam Somijas ziemeļu reģionos. Attiecībā uz savvaļas ogu un sēņu glabāšanu būtu jāatļauj atbalstu izmaksāt par kilogramu, bet no atbalsta piena un gaļas transportēšanai un lopkopībai nepieciešamajiem pakalpojumiem saskaņā ar faktiskajām izmaksām būtu jāatskaita jebkuri citi valsts maksājumi, kas sedz tādas pašas izmaksas.

(12)

Lai turpinātu stimulēt ražošanas efektivitāti, attiecībā uz govs pienu būtu jāatļauj atbalstu izmaksāt par piena kilogramu.

(13)

No Somijas saņemtie dati par lauku saimniecību ienākumiem liecina, ka ziemeļu reģionos lauku saimniecību ienākumi gadu no gada ir stipri svārstīgi, jo īpaši kopš 2008. gada. Lai spētu ātri reaģēt uz svārstībām un saglabātu lauksaimniecisko darbību Somijas ziemeļu reģionos, ir lietderīgi atļaut Somijai par katru kalendāro gadu noteikt, kāds atbalsta apjoms katram sektoram izmaksājams katrā atbalsta kategorijā un par katru ražošanas vienību.

(14)

Šādā sakarā Somijai būtu jādiferencē ziemeļu reģioniem piešķiramais atbalsts un ikgadējais atbalsta apjoms jānosaka saskaņā ar dabas apstākļu nelabvēlīguma pakāpi un citiem objektīviem, pārredzamiem un pamatotiem kritērijiem, kas saistīti ar Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta trešajā daļā izklāstītajiem mērķiem, proti, saglabāt tradicionālo primāro ražošanu un pārstrādi, kas ir īpaši piemērota attiecīgo reģionu klimatiskajiem apstākļiem, uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas, tirgošanas un pārstrādes struktūras, veicināt minēto produktu realizāciju un nodrošināt vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu.

(15)

Lai nodrošinātu regulārus maksājumus par kalendāro gadu, būtu jāatļauj Somijai atbalstu izmaksāt par attiecīgu gadu, izmantojot avansa maksājumus, kuru pamatā ir sākotnējās aplēses par ražošanas faktoru un ražošanas vienību skaitu, un atbalstu piena ražošanai izmaksāt ikmēneša maksājumu veidā, pamatojoties uz faktisko ražošanas apjomu.

(16)

Pārmērīga ražotāju kompensēšana būtu jānovērš, nepamatotos maksājumus atgūstot līdz nākamā gada 1. jūnijam (neieskaitot).

(17)

Kā paredzēts Pievienošanās akta 142. panta 2. punktā, saskaņā ar šo lēmumu piešķirtajam atbalstam nevajadzētu kopējo ražošanas apjomu palielināt tiktāl, ka tiek pārsniegts tradicionālais ražošanas līmenis apgabalā, uz kuru attiecas ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma.

(18)

Tādēļ ikgadēja maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība katrā atbalsta kategorijā, ieskaitot atsevišķi noteiktu maksimālo summu par slaucamo govju skaitu, ir jānosaka līmenī, kas ir vienāds ar vai zemāks par atsauces periodam atbilstošo līmeni.

(19)

Attiecībā uz slaucamo govju skaitu būtu jāņem vērā saražotā apjoma izmaiņas par katru ražošanas faktoru kopš atsauces periodiem. Tātad maksimālais atbalsttiesīgo slaucamo govju skaits būtu jānosaka, pamatojoties uz vidējo vienas govs saražoto apjomu laikposmā no 2004. gada līdz 2013. gadam.

(20)

Atbalsts ziemeļbriežu audzēšanai, to produkcijas apstrādei un tirdzniecībai būtu jāpiešķir, nepieļaujot pārmērīgu kompensēšanu sasaistē ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (5) 213. pantu.

(21)

Augkopībā, lai atļautu elastīgumu attiecībā uz lauksaimniecības zemes izmantošanu vienlaikus dažādiem ražošanas sektoriem, maksimālā pieļaujamā platība – kā noteikts II pielikumā Lēmumam C(2009) 3067, kas grozīts ar Lēmumu C(2015) 2790, – būtu 944 300 ha, kurā drīkst iekļaut ne vairāk kā 481 200 ha zālāju platības.

(22)

Siltumnīcu kultūrām būtu jāparedz atsevišķa 203 ha liela maksimālā pieļaujamā platība, kas atbilst tradicionālajai tādas ražošanas platībai Somijas ziemeļu apgabalos.

(23)

Ja kādā kategorijā ražošanas faktoru skaits pārsniedz maksimālo skaitu attiecīgajā gadā, nākamajā kalendārajā gadā pēc gada, kurā maksimālais skaits ticis pārsniegts, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaits būtu jāsamazina par atbilstīgo ražošanas faktoru skaitu.

(24)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 143. panta 2. punktu Somijai jāsniedz Komisijai informācija par atbalsta īstenošanu un ietekmi. Lai labāk novērtētu atbalsta ilgtermiņa ietekmi un varētu atbalsta līmeni izteikt ar piecgades vidējo vērtību, ir lietderīgi reizi piecos gados ziņot par atbalsta sociālekonomisko ietekmi un sniegt gada ziņojumus, kuros ietverta finansiālā un cita īstenošanas informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto nosacījumu ievērošanu.

(25)

Somijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz atbalsta saņēmējiem tiktu veikti atbilstīgi kontroles pasākumi. Lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti un pārredzamību atbalsta shēmas īstenošanā, minētie kontroles pasākumi būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar tiem, kas tiek veikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

(26)

Tādēļ Lēmums C(2009) 3067 būtu jāatceļ,

a)

par nosacīto liellopu vienību lopkopībā;

b)

par augkopības kultūras hektāru;

c)

par siltumnīcu kultūras kvadrātmetru;

d)

par glabājamo dārzkopības produktu kubikmetru;

e)

kā kompensāciju par piena un gaļas produkcijas transportēšanas faktiskajām izmaksām un lopkopībai vajadzīgajiem pakalpojumiem, atskaitot jebkuru citu valsts atbalstu par tādām pašām izmaksām.

a)

attiecībā uz produkciju: par govs pienu un liellopiem – 1992. gads, par dārzkopības produkciju – 1993. gads, par cita veida produkciju – vidējā vērtība 1991., 1992. un 1993. gada periodam;

b)

attiecībā uz vispārējo atbalsta līmeni – 1993. gads.

a)

kuntas, kurās atbalsts ir izmaksāts; šīs ziņas papildina ar detalizētām kartēm un – vajadzības gadījumā – ar citiem datiem;

b)

pārskata gada kopprodukcijas apjoms katrā no reģioniem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar šo lēmumu; norāda katra II pielikumā norādītā produkta skaitlisko daudzumu;

c)

ražošanas faktoru kopējais skaits, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaits un atbalstīto ražošanas faktoru skaits katrā II pielikumā norādītajā ražošanas sektorā atsevišķi par katru produktu; pievieno norādes par jebkādu ikgadējā maksimālā ražošanas faktoru skaita pārsniegumu;

d)

kopējais izmaksātais atbalsts, kopējā atbalsta summa katrā atbalsta kategorijā un par katru produkcijas veidu, saņēmējiem izmaksātās summas par katru ražošanas faktoru vai citu vienību, kā arī kritēriji atbalsta summu diferencēšanai pa apakšreģioniem un lauku saimniecību veidiem vai pēc citiem apsvērumiem;

e)

piemērotā maksājumu sistēma un sīkākas ziņas par avansa maksājumiem, kuru pamatā ir aplēses, galīgajiem maksājumiem un par konstatētajiem pārmaksājumiem un to atgūšanu;

f)

atbalsta summas, kuras kuntās, uz kurām attiecas šis lēmums, samaksātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, Regulu (ES) Nr. 1307/2013 un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 213. pantu; kā arī

g)

atsauces uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem atbalsts tiek īstenots.

a)

piecu gadu laikā izmaksātā atbalsta kopapjoms un tā sadalījums pa atbalsta kategorijām, ražošanas veidiem un apakšreģioniem;

b)

kopprodukcijas apjoms, ražošanas faktoru skaits un lauksaimnieku ienākumu līmenis atbalsttiesīgajos reģionos;

c)

lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības attīstība ziemeļu reģionu sociālekonomiskajā kontekstā;

d)

atbalsta ietekme uz vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu; kā arī

e)

priekšlikumi par atbalsta shēmas attīstību, pamatojoties uz ziņojumā redzamajiem datiem, valsts un Savienības lauksaimnieciskās ražošanas kontekstu, kā arī citiem būtiskiem faktoriem.