2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 91/2003 (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Dzelzceļš ir svarīga Savienības transporta tīkla daļa.

(3)

Statistika par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir nepieciešama, lai Komisija varētu uzraudzīt un attīstīt kopējo transporta politiku, kā arī transporta elementus politikai, kas attiecas uz reģioniem un uz Eiropas komunikāciju tīkliem.

(4)

Statistika par dzelzceļa drošību ir arī vajadzīga, lai Komisija varētu sagatavot un uzraudzīt Savienības pasākumus transporta drošības jomā. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vāc datus par negadījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (5) I pielikumu attiecībā uz kopīgiem drošības rādītājiem un kopīgām metodēm negadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.

(5)

Savienības līmeņa statistika par dzelzceļa transportu ir arī vajadzīga, lai izpildītu pārraudzības uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (6) 15. pantā.

(6)

Savienības līmeņa statistika par visiem pārvadājumu veidiem būtu jāvāc saskaņā ar vienotiem jēdzieniem un standartiem, lai sasniegtu pilnīgāko pielietojamo salīdzināmību starp pārvadājuma veidiem.

(7)

Ir svarīgi izvairīties no darba dublēšanās un optimāli izmantot esošo informāciju, kuru iespējams lietot statistikas vajadzībām. Šajā sakarā un lai Savienības pilsoņiem un citām ieinteresētām personām sniegtu viegli pieejamu un lietderīgu informāciju par dzelzceļa pārvadājumu drošību un dzelzceļa sistēmas, tostarp dzelzceļa infrastruktūras, savstarpēju izmantojamību, starp Komisijas dienestiem un attiecīgajām vienībām, tostarp starptautiskā līmenī, būtu jānoslēdz atbilstīgi sadarbības nolīgumi par statistikas pasākumiem.

(8)

Sagatavojot Eiropas statistiku, būtu jānodrošina līdzsvars starp lietotāju vajadzībām un slogu respondentiem.

(9)

Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par pieredzi, ko tā guvusi, piemērojot Regulu (EK) Nr. 91/2003, Komisija minēja to, ka ilgtermiņa norišu dēļ var nākties atteikties no datiem vai vienkāršot datus, ko jau vāc saskaņā ar minēto regulu, un ka mērķis ir samazināt datu nosūtīšanas periodu gada datiem par dzelzceļa pasažieriem. Komisijai būtu jāturpina regulāri sniegt ziņojumus par šīs regulas īstenošanu.

(10)

To publisko un privāto dzelzceļa uzņēmumu kopesamība, kuri veic darbību komerciālā dzelzceļa tirgū, nosaka vajadzību pēc skaidri noteiktiem statistikas datiem, kuru sniegšana jāveic visiem dzelzceļa uzņēmumiem, bet izplatīšana – Savienības statistikas iestādei (Eurostat).

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopējus statistikas standartus, kas ļautu sagatavot saskaņotus datus un kas būtu jāīsteno katrā dalībvalstī par oficiālās statistikas izveidi atbildīgu organizāciju un iestāžu vadībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ minētos mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (7) paredz pamatprincipu kopumu attiecībā uz noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

(13)

Lai atspoguļotu jaunas norises dalībvalstīs, vienlaikus visā Savienībā nodrošinot saskaņotu dzelzceļa pārvadājumu datu vākšanu, un lai saglabātu dalībvalstu nosūtīto datu augstu kvalitāti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, lai pielāgotu tehniskās definīcijas un paredzētu papildu tehniskās definīcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina, ka ar minētajiem deleģētajiem aktiem netiek radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tās informācijas specifikāciju, kas sniedzama ziņojumiem par rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, kā arī kārtību, kādā Komisija (Eurostat) izplata minētos rezultātus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(16)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

a)

dzelzceļa uzņēmumus, kas pilnībā vai galvenokārt darbojas rūpniecības vai līdzīgos objektos, tajā skaitā ostās;

b)

dzelzceļa uzņēmumus, kas galvenokārt sniedz vietēja rakstura tūrisma pakalpojumus, piemēram, saglabājamā vēsturiskā tvaika lokomotīvju dzelzceļā.

1)

“ziņotājvalsts” ir dalībvalsts, kas pārsūta datus Statistikas birojam;

2)

“valsts iestādes” ir valsts statistikas institūti un citas struktūras, kas katrā dalībvalstī atbild par Eiropas statistikas izveidi;

3)

“dzelzceļš” ir satiksmes līnija, kas izveidota no sliedēm tikai dzelzceļa transportlīdzekļiem;

4)

“dzelzceļa transportlīdzeklis” ir pārvietojama iekārta, kas pārvietojas tikai pa sliedēm un kas pārvietojas ar savu pašas jaudu (velkošie transportlīdzekļi) vai ko velk cits transportlīdzeklis (pasažieru vagoni, drezīnas piekabes, bagāžas un kravas vagoni);

5)

“dzelzceļa uzņēmums” ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kas sniedz kravu un/vai pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus pa dzelzceļu. Uzņēmumi, kuru vienīgā nodarbošanās ir sniegt pakalpojumus pasažieru pārvadāšanai pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām, nav iekļauti šīs definīcijas jomā;

6)

“kravu pārvadāšana pa dzelzceļu” ir kravu pārvietošana no iekraušanas vietas līdz izkraušanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus;

7)

“pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu” ir pasažieru pārvietošana no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus. Pasažieru pārvadāšana pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām nav iekļauta šīs definīcijas jomā;

8)

“metro” (arī zināms kā “apakšzemes dzelzceļš” vai “metropolitēns”) ir elektriskais dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai ar pārvadājumu jaudu lielam satiksmes apjomam, un tam ir raksturīgas ekskluzīvas ceļa tiesības, vairāku vagonu vilcieni, paātrināšanās līdz lielam ātrumam, ātrs paātrinājums un sarežģīta signalizācija, kā arī pārbrauktuvju neesamība, lai nodrošinātu ļoti biežu vilcienu kursēšanu un augstu perona noslodzi. Metro ir arī raksturīgas tuvu novietotas stacijas, parasti tas nozīmē 700 līdz 1 200 metru attālumu starp stacijām. “Liels ātrums” ir tāds salīdzinājumā ar tramvajiem, un ar to šeit saprot apmēram 30 līdz 40 km/h īsākos attālumos un 40 līdz 70 km/h garākos attālumos;

9)

“tramvajs” ir pasažieru transportlīdzeklis, kas izveidots tā, lai sasēdinātu tajā vairāk nekā deviņas personas (tajā skaitā vadītāju), kas ir pieslēgts pie elektrības vadiem vai ko ar dzinējspēku apgādā dīzeļdzinējs, un kas pārvietojas pa sliedēm;

10)

“vieglais dzelzceļš” ir dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai, kam bieži izmanto ar elektrību darbināmus vagonus, kas pārvietojas pa sliedēm un kas darbojas pa vienam vai mazos vilcienos uz fiksētām divsliežu līnijām. Attālums starp stacijām/pieturvietām parasti ir mazāks nekā 1 200 metru. Salīdzinot ar metro, vieglais dzelzceļš ir vieglāk būvēts, ir konstruēts zemākam satiksmes apjomam un parasti pa to pārvietojas ar mazākiem ātrumiem. Dažreiz ir grūti precīzi nodalīt vieglā dzelzceļa līnijas un tramvaja līnijas; tramvaja līnijas, galvenokārt, nav nodalītas no ceļu satiksmes, turpretī vieglā dzelzceļa līnijas var būt nodalītas no citām sistēmām;

11)

“iekšzemes pārvadājumi” ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ziņotājvalstī. Tie var ietvert tranzītu caur citu valsti;

12)

“starptautiskie pārvadājumi” ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) ziņotājvalstī un vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) citā valstī;

13)

“tranzīts” ir pārvadājumi pa dzelzceļu caur ziņotājvalsti starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ārpus ziņotājvalsts. Transporta darbības, kas ietver kravu/pasažieru iekraušanu/iekāpšanu vai izkraušanu/izkāpšanu no cita transporta veida vai citā transporta veidā uz ziņotājvalsts robežas, neuzskata par tranzītu;

14)

“dzelzceļa pasažieris” ir jebkura persona, kas veic braucienu pa dzelzceļu, izņemot vilciena apkalpes locekļus. Negadījumu statistikā ieskaita pasažierus, kas cenšas iekāpt vilcienā, kas kustas, vai izkāpt no tā;

15)

“pasažieru skaits” ir dzelzceļa pasažieru veikto braucienu skaits, kur katrs ceļojums ir definēts kā pārvietošanās no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai ar pārsēšanos no viena dzelzceļa transportlīdzeklī citā vai bez tās. Ja pasažieri izmanto vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, viņus nepieskaita vairāk nekā vienu reizi;

16)

“pasažierkilometrs” ir mērvienība, kas atspoguļo viena pasažiera pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

17)

“svars” ir kravu daudzums tonnās (1 000 kilogramu). Svaram, kas jāņem vērā, pieskaita papildus pārvesto kravu svaram, iepakojuma svaru un konteineru, maināmo virsbūvju, paliktņu, kā arī to autotransporta līdzekļu svaru, ko kombinētā transporta darbību gaitā pārvadā pa dzelzceļu. Ja kravas pārvadā, izmantojot vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, šo kravu svaru nepieskaita vairāk nekā vienu reizi;

18)

“tonnkilometri” ir kravu pārvadāšanas mērvienība, kas atspoguļo vienas kravas tonnas (1 000 kilogrami) pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

19)

“vilciens” ir viens vai vairāki dzelzceļa transportlīdzekļi, ko velk viena vai vairākas lokomotīves vai drezīnas, vai viena drezīna, kas veic ceļu viena pati un kas pārvietojas ar attiecīgu numuru vai īpašu apzīmējumu no noteikta sākumpunkta līdz noteiktam beigu punktam. Vienu lokomotīvi, tas ir, lokomotīvi, kas veic ceļu viena pati, neuzskata par sastāvu;

20)

“vilcienkilometrs” ir mērvienība, kas atspoguļo vilciena pārvietošanos par vienu kilometru. Attālums, ko izmanto, ir attālums, kas faktiski veikts, ja tas zināms; citos gadījumos izmanto standarta tīkla attālumu no sākuma punkta līdz galamērķa punktam. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

21)

“sūtījums ar pilnīgi piekrautu vilcienu” ir jebkurš sūtījums, kas iekrauts vienā vai vairākos vagonos, kurus vienā laikā transportē viens nosūtītājs vienā stacijā un kurus sūta tālāk bez izmaiņām vilciena sastāvā uz viena kravas saņēmēja adresi vienā galamērķa stacijā;

22)

“sūtījums ar pilnīgi piekrautu vagonu” ir jebkurš sūtījums, kuram ir nepieciešama ekskluzīva (visa) vagona izmantošana neatkarīgi no tā, vai visa kravnesība ir izmantota vai ne;

23)

“LES (20 pēdu ekvivalenta mērvienība)” ir standarta vienība, kurai par pamatu ir 20 pēdu garš (6,10 metri) ISO konteiners, ko izmanto kā satiksmes plūsmu vai pārvadājumu jaudu statistikas mērvienību. Viens standarta 40′ ISO 1. sērijas konteiners atbilst 2 LES konteineriem. Maināmās virsbūves, kas mazākas par 20 pēdām, atbilst 0,75 LES, tās, kas ir no 20 pēdām līdz 40 pēdām lielas, – 1,5 LES, un tās, kas ir lielākas nekā 40 pēdas, – 2,25 LES.

a)

ikgadēju statistiku par kravu pārvadājumiem – sīki izstrādāts ziņojums (I pielikums);

b)

ikgadēju statistiku par pasažieru pārvadājumiem – sīki izstrādāts ziņojums (II pielikums);

c)

ceturkšņa statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem (III pielikums);

d)

reģionālu statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem (IV pielikums);

e)

statistiku par satiksmes plūsmām pa dzelzceļa tīklu (V pielikums).

a)

kopējais kravu pārvadājumu apjoms ir vismaz 200 000 000 tonnkilometru vai vismaz 500 000 tonnu;

b)

kopējais pasažieru pārvadājumu apjoms ir vismaz 100 000 000 pasažierkilometru.

a)

obligātiem apsekojumiem;

b)

administratīviem datiem, tostarp datiem, ko savākušas pārvaldes iestādes, jo īpaši dzelzceļa kravu pārvadājumu pavadzīmēm, ja tās pieejamas;

c)

statistiskā novērtējuma procedūrām;

d)

datiem, ko sniedz profesionālās organizācijas dzelzceļa nozarē;

e)

ad hoc pētījumiem.

a)

izvērtē Savienības, dalībvalstu un statistikas datu sniedzēju un lietotāju ieguvumus no sagatavotās statistikas salīdzinājumā ar tās izmaksām;

b)

novērtē nosūtīto datu kvalitāti, izmantotās datu vākšanas metodes un sagatavotās statistikas kvalitāti.

2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/19

(1)

Tarifi, ko piemēro pārrobežu pakām un citiem pasta sūtījumiem attiecībā uz mazu apjomu sūtītājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un privātpersonām, joprojām ir salīdzinoši augsti. Tas tieši un negatīvi ietekmē lietotājus, kuri vēlas saņemt pārrobežu paku piegādes pakalpojumus, jo īpaši e-komercijas ietvaros.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. pantā ir uzsvērts tas, kāda nozīme ir sabiedriskiem pakalpojumiem, piemēram, pasta pakalpojumiem, Savienības kopīgo vērtību sistēmā, kā arī to nozīme sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Turpat ir noteikts, ka ir jāgādā, lai šādi pakalpojumi savā darbībā balstītos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.

(3)

Protokolā Nr. 26 par sabiedriskiem pakalpojumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, tālāk ir uzsvērts, ka Savienības kopējās vērtības attiecībā uz sabiedriskiem pakalpojumiem LESD 14. panta nozīmē ietver atšķirīgas lietotāju vajadzības un izvēles, kuru pamatā varētu būt atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un sociālie un kultūras apstākļi, kā arī augsta līmeņa kvalitāti, drošību un pieejamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāja tiesību veicināšanu.

(4)

LESD 169. panta 1. punktā un 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienībai ir jāveicina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, nosakot pasākumus saskaņā ar tā 114. pantu.

(5)

Attiecībā uz valsts regulatīvo iestāžu kompetenci paku piegādes pakalpojumu sniedzēju tirgus uzraudzībā un regulatīvajā uzraudzībā starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības. Piemēram, dažas iestādes spēj veiksmīgi prasīt, lai pakalpojumu sniedzēji sniedz attiecīgu informāciju par cenu. Šādu atšķirību pastāvēšana tika apstiprināta kopīgajā atzinumā, kuru sagatavoja Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde un Eiropas Regulatoru grupa pasta pakalpojumu jomā un kurā secināts, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir nepieciešamas piemērotas regulatīvās pilnvaras iejaukties un ka šādas pilnvaras, šķiet, nav pieejamas visās dalībvalstīs. Šīs atšķirības rada papildu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus pāri robežām. Tādējādi šīs atšķirības ir šķērslis pārrobežu paku piegādes pakalpojumu sniegšanai un līdz ar to tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(6)

Sakarā ar pasta un paku sektora starptautisko raksturu svarīga ir Eiropas un starptautisko standartu tālāka attīstīšana, lai lietotāji un vide varētu gūt labumu un lai paplašinātu tirgus iespējas uzņēmumiem. Turklāt lietotāji bieži ziņo par pakalpojuma kvalitātes jautājumiem, kad tiek sūtītas, saņemtas vai nosūtītas atpakaļ pārrobežu pakas. Tādējādi ir nepieciešami arī turpmāki kvalitātes uzlabojumi pakalpojumu standartiem un sadarbspējai attiecībā uz pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem. Abiem vajadzētu turpmāk piešķirt prioritāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (3) noteikumiem ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) starpniecību un citādi. Ir nepieciešams arī panākt lielāku progresu attiecībā uz pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu, kam būtu jo īpaši jāņem vērā lietotāju intereses.

(7)

Pasta pakalpojumu standartizācija un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošana, atbalstot Direktīvas 97/67/EK īstenošanu, ir Savienības stratēģiska prioritāte, kura būtu jāturpina veicināt. Tehnisko normu saskaņošana ir nepieciešama, lai attīstītu dalībvalstu pasta iestāžu tīklu savstarpējo sadarbspēju un efektīva universālā pasta pakalpojuma pastāvēšanu. Komisija 2016. gada augustā iesniedza ceturto standartizācijas pieprasījumu CEN ar mērķi izstrādāt darba programmu un sniegt galīgo ziņojumu 2020. gada augustā (4). Minētajā darba programmā būtu jo īpaši jāņem vērā lietotāju intereses un vides aizsardzības apsvērumi, kā arī efektivitāte, un tai būtu jāpalīdz veicināt digitālā vienotā tirgus izveidi Savienībā.

(8)

Pārrobežu paku piegādes pakalpojumu tirgus ir daudzveidīgs un sarežģīts, un tajā valda konkurence, darbojas dažādi pakalpojumu sniedzēji, kas atkarībā no sūtīto paku svara, izmēra un formāta, kā arī to galamērķa, jebkādiem pievienotās vērtības elementiem, piemēram, izsekojamības sistēmām, un nosūtīto paku skaita piedāvā atšķirīgus pakalpojumus un cenas. Vairākās dalībvalstīs paku piegādes pakalpojumu tirgus lielākā daļa nepieder universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem. Minētās daudzveidības dēļ patērētājiem un lietotājiem ir grūti salīdzināt dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos paku piegādes pakalpojumus gan kvalitātes, gan cenas ziņā, jo viņi bieži nav informēti par dažādām paku piegādes izvēles iespējām starp līdzīgiem pakalpojumiem pārrobežu tirdzniecībā tiešsaistē. Būtu jāpanāk, lai jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi un privātpersonas varētu vieglāk piekļūt attiecīgajai informācijai. Turklāt mazie un vidējie tirgotāji ir norādījuši uz bažām saistībā ar piegādi, kā šķērsli pārrobežu pārdošanā.

(9)

Lai uzlabotu pārrobežu paku piegādes pakalpojumus, jo īpaši privātpersonām, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, tostarp attālos vai mazapdzīvotos reģionos, un privātpersonām ar invaliditāti vai ierobežotu mobilitāti, ir nepieciešams uzlabot piekļuvi publisko tarifu sarakstiem attiecībā uz ierobežotu skaitu pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem un to pārredzamību. Panākot, ka pārrobežu cenas kļūst pārredzamākas un vieglāk salīdzināmas visā Savienībā, vajadzētu sekmēt to, ka tiek mazinātas nepamatoti lielas tarifu atšķirības, tostarp attiecīgā gadījumā nepamatotas tarifu atšķirības starp iekšzemes un pārrobežu tarifiem.

(10)

No vienas vienības sastāvošu paku pakalpojumi ir daļa no universālā pasta pakalpojuma katrā dalībvalstī, un tie arī ir pakalpojumi, ko visbiežāk izmanto privātpersonas un mazie uzņēmumi. Tālākai e-komercijas attīstībai ir nepieciešams, lai tarifi par vienu vienību kļūtu pārredzamāki un pieejamāki.

(11)

Daudzi uzņēmumi, kas pārdod, pārdeva vai ir centušies pārdod tiešsaistē, uzska, ka augstas piegādes izmaksas un dārgi sūdzību izskatīšanas procesi un garantijas rada problēmas. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka MVU un privātpersonas attālos apgabalos pilnībā gūst labumu no pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem, kas tiem būtu pieejami, un lai nodrošinātu to, ka minētie pakalpojumi būtu par pieņemamu cenu.

(12)

Jēdziens “universālā pasta pakalpojuma sniedzēji” ir attiecināms uz pasta operatoriem, kuri kādā noteiktā dalībvalstī sniedz universālo pasta pakalpojumu vai daļas no tā. Universālā pasta pakalpojuma sniedzēji, kuri darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, būtu jāuzskata par universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem tikai tajā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās tie sniedz universālo pasta pakalpojumu.

(13)

Pašlaik pasta pakalpojumus regulē Padomes Direktīva 97/67/EK. Ar minēto direktīvu paredz kopējus noteikumus, kas attiecas uz pasta pakalpojumu sniegšanu un universālā pasta pakalpojuma sniegšanu Savienībā. Tā galvenokārt, bet ne ekskluzīvi, ir vērsta uz iekšzemes universālo pasta pakalpojumu un nerisina tādus jautājumus kā paku piegādes pakalpojumu sniedzēju regulatīvā uzraudzība. Atbilstību minētajā direktīvā noteiktajām minimālajām universālā pasta pakalpojuma prasībām nodrošina valstu regulatīvās iestādes, ko ieceļ dalībvalstis. Tāpēc attiecībā uz pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem šī regula papildina Direktīvas 97/67/EK noteikumus. Šī regula neskar tiesības un garantijas, kas izklāstītas Direktīvā 97/67/EK, tostarp jo īpaši universālā pasta pakalpojuma pastāvīgu sniegšanu pakalpojumu lietotājiem.

(14)

Ar šo regulu nemaina Direktīvas 97/67/EK 2. panta 6. punktā noteikto pasta sūtījumu definīciju, nedz arī no tās izrietošās definīcijas valstu tiesību aktos.

(15)

Aptuveni 80 % adresēto paku, ko rada e-komercija, šobrīd sver mazāk par diviem kilogramiem, un tās bieži vien apstrādā vēstuļpasta sūtījumu plūsmā. Pastāv informācijas trūkums par to, kāds ir svars pakām, ko piegādā ar citiem līdzekļiem. Ir svarīgi, lai uz šiem vieglākajiem sūtījumiem attiektos šī regula.

(16)

Šīs regulas īstenošanas nolūkā ir svarīgi skaidri definēt pakas, paku piegādes pakalpojumus un paku piegādes pakalpojumu sniedzējus un norādīt, uz kuriem pasta sūtījumiem attiecas minētās definīcijas. Tiek pieņemts, ka pasta sūtījumi, kas ir biezāki par 20 mm, satur preces, kas nav korespondence, neatkarīgi no tā, vai tos apstrādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējs. Pasta sūtījumi, kas satur tikai korespondenci, nebūtu jāuzskata par paku piegādes pakalpojumiem. Tāpēc šai regulai saskaņā ar ierasto praksi būtu jāattiecas uz pakām, kas satur preces, kurām ir vai nav komercvērtības, un kas sver līdz 31,5 kg, jo viena vidusmēra privātpersona nevar apstrādāt smagākus sūtījumus bez mehāniskām palīgierīcēm un šī darbība ir daļa no kravu pārvadājumu un loģistikas nozares.

(17)

Uz paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto alternatīvus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, tādus, kas balstās uz sadarbīgo ekonomiku un e-komercijas platformām, šai regulai būtu jāattiecas tad, ja tie nodrošina vismaz vienu no posmiem pasta piegādes ķēdē. Savākšana, šķirošana un piegāde, tostarp paņemšanas pakalpojumi, būtu jāuzskata par paku piegādes pakalpojumiem, tostarp tad, ja tos sniedz eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji, kā arī pakalpojumu apvienotāji, saskaņā ar pašreizējo praksi. Uz transportēšanu vien, kas netiek veikta saistībā ar vienu no minētajiem posmiem, paku piegādes pakalpojumu darbības joma nebūtu attiecināma, tostarp tad, ja to īsteno apakšuzņēmēji vai nu saistībā ar alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem vai nē, jo minētajā gadījumā vajadzētu pieņemt, ka šī darbība ir daļa no transporta nozares, izņemot, ja attiecīgais uzņēmums vai kāds no tās meitasuzņēmumiem vai citādi saistītiem uzņēmumiem ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(18)

Šī regula nebūtu jāpiemēro attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā dalībvalstī un kam ir savi iekšējie iekšzemes piegādes tīkli, lai tikai izpildītu pasūtījumus precēm, ko tie paši pārdevuši saskaņā ar pārdošanas līgumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (5) 2. panta 5. punkta nozīmē. Šai regulai būtu jāattiecas uz uzņēmumiem, kuri savus iekšējos iekšzemes piegādes tīklus izmanto arī tādu preču piegādei, ko pārdod trešās personas.

(19)

Būtu jānosaka minimālā konfidenciālā informācija, ko nosūta attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm, un procedūras, ko ievēro minētās iestādes, lai nodrošinātu atbilstību valsts operatoru komerciālajam raksturam, un būtu jāizveido droši kanāli šīs informācijas paziņošanai.

(20)

Ir nepieciešams, lai valstu regulatīvo iestāžu rīcībā statistikas vajadzībām būtu zināšanas un informācija par tiem paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas tirgū, pamatojoties uz pienācīgām atļaujas procedūrām vai citām tiesību aktos noteiktajām prasībām. Šī sektora darbietilpīgā rakstura dēļ un lai mazinātu administratīvo slogu maziem paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tikai valsts vai reģionālajā tirgū, būtu jāpiemēro robežvērtība mazāk nekā 50 personas, pamatojoties uz personu skaitu, kuras pakalpojumu sniedzējs nodarbinājis iepriekšējā kalendārajā gadā un kuras iesaistītas paku piegādes pakalpojumu sniegšanā dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, ja vien minētais pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī. Minētā robežvērtība ir saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK (6) un atspoguļo sektora darbietilpīgo raksturu, kā arī aptver lielāko daļu no paku piegādes pakalpojumu tirgus, jo īpaši valstīs ar zemu paku plūsmu apjomu. Minētajai robežvērtībai būtu jo īpaši jāietver personas, kas iesaistītas paku piegādes pakalpojumu sniegšanā, tādas kā pilnas slodzes, nepilnas slodzes un pagaidu darbinieki un pašnodarbinātas personas, ko nodarbina paku piegādes pakalpojumu sniedzējs. Sadalījumam, kas atspoguļo personu skaitu pēc nodarbinātības statusa vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Dažos gadījumos, vienlaikus ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts īpatnības, valsts regulatīvā iestāde nolūkā palielināt pārrobežu tarifu un visa tirgus pārredzamību var samazināt robežvērtību līdz 25 personām vai prasīt, lai pārrobežu paku piegādes pakalpojumu sniedzējs šajā robežvērtībā iekļauj pilnas slodzes, nepilnas slodzes un pagaidu darbiniekus un pašnodarbinātas personas, ko nodarbina tā apakšuzņēmēji.

(21)

Jebkāda informācija valsts regulatīvajai iestādei par personu skaitu, kuras nodarbina paku piegādes pakalpojumu sniedzējs, būtu jāiesniedz saskaņā ar uzņēmuma pārskatu sniegšanas praksi attiecībā uz statistikas informāciju. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu datu salīdzināmību, vienlaikus nodrošinot minimālu administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem.

(22)

Vieta, kur pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Ja pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību vairākās vietās, ir svarīgi noteikt, no kuras uzņēmējdarbības veikšanas vietas faktiski sniedz attiecīgo pakalpojumu.

(23)

Iesniedzot informāciju valsts regulatīvajai iestādei, informācijā par paku piegādes pakalpojumu īpašībām būtu jāietver attiecīgā pakalpojuma veiktie pasta pakalpojumu posmi (savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde), informācija par to, vai uz pakalpojumu attiecas universālā pasta pakalpojuma saistības, informācija par pakalpojuma teritoriālo tvērumu (reģionāls, iekšzemes, pārrobežu) un informācija par to, vai pakalpojums ietver pievienoto vērtību.

(24)

Sarakstam ar pasta sūtījumiem, uz ko attiecas cenu pārredzamības pasākumi, vajadzētu būt ierobežotam, lai atvieglotu salīdzināmību un līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu pārrobežu paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem un valstu regulatīvajām iestādēm. Būtu jāiekļauj standarta un reģistrētie pakalpojumi, ņemot vērā to, ka tie veido universālā pasta pakalpojuma saistību pamatu, un ņemot vērā to, cik svarīgi ir e-komercijai, lai darbotos izsekojamība track and trace, būtu jāiekļauj arī cenas izsekojamām un reģistrētām pakām neatkarīgi no tā, vai tās ietilpst universālā pasta pakalpojuma saistībās, lai nodrošinātu salīdzināmību visā Savienībā. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš vieglākiem svariem, kas veido lielāko daļu no pasta sūtījumiem, ko piegādā paku piegādes pakalpojumu sniedzēji, kā arī cenām par pasta sūtījumiem biezumā virs 20 mm, ko apstrādā kā vēstules. Būtu jāiekļauj tarifi tikai par vienu vienību, jo tās ir cenas, ko maksā vismazāko apjomu sūtītāji. Attiecīgie pasta sūtījumi būtu skaidri jāizklāsta šīs regulas pielikumā. Šī regula neuzliek pārrobežu paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem pienākumu piedāvāt visus minētajā pielikumā uzskaitītos pasta sūtījumus. Lai nodrošinātu precizitāti, tarifu informācija būtu jāsniedz pašiem pārrobežu paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem. Komisijai minētie tarifi būtu jāpublicē īpašā neitrālā un nekomerciālā tīmekļa vietnē.

(25)

Valsts regulatīvajām iestādēm, objektīvi novērtējot pārrobežu tarifus, kuru novērtēšanu tās uzskata par nepieciešamu, būtu jābalstās uz tādiem elementiem kā iekšzemes un jebkādi citi attiecīgi salīdzināmu paku piegādes pakalpojumu tarifi izcelsmes dalībvalstī un galamērķa dalībvalstī; jebkāda vienota tarifa piemērošana divām vai vairākām dalībvalstīm; divpusēji apjomi, īpašas pārvadāšanas vai apstrādes izmaksas; citas attiecīgas izmaksas un pakalpojumu kvalitātes standarti; un, ja tas ir iespējams, neradot nesamērīgu slogu, – piemērojamo pārrobežu tarifu iespējamā ietekme uz individuālajiem lietotājiem un pakalpojumus izmantojošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp tādiem, kas atrodas nomaļos vai mazapdzīvotos apgabalos, kā arī lietotājiem ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minētos kopīgos elementus var papildināt ar citiem elementiem, kas ir īpaši svarīgi, lai attiecīgos tarifus varētu izskaidrot, piemēram, vai valsts tiesību aktos tarifiem paredzēta īpaša cenu regulācija vai saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem ir tikusi konstatēta dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu valstu regulatīvajām iestādēm un paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem noteiktas universālā pasta pakalpojuma saistības, un saskaņā ar proporcionalitātes principu, valsts regulatīvās iestādes var, identificējot, kurus pārrobežu tarifus ir nepieciešams novērtēt, šādu identifikāciju balstīt uz objektīvu pirmsnovērtējuma filtra mehānismu.

(26)

Vienotie tarifi par pārrobežu piegādēm uz divām vai vairākām dalībvalstīm var būt svarīgi, lai aizsargātu reģionālo un sociālo kohēziju. Minētajā kontekstā būtu jāņem vērā nepieciešamība veicināt e-komerciju un piedāvāt jaunas perspektīvas attālākajiem vai mazapdzīvotajiem reģioniem piedalīties tiešsaistes tirdzniecībā un veicināt reģionālo ekonomiku.

(27)

Būtiskas atšķirības starp paku piegādes pakalpojumu iekšzemes un pārrobežu tarifiem būtu jāpamato, balstoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, īpašām pārvadāšanas vai apstrādes izmaksām vai citām attiecīgām izmaksām. Valsts regulatīvajai iestādei var būt nepieciešams vākt pierādījumus novērtējuma veikšanai. Minētie pierādījumi kopā ar jebkādu izvērtējamo tarifu pamatojumu būtu pēc pieprasījuma jāiesniedz valsts regulatīvajā iestādē.

(28)

Lai nodrošinātu pārredzamību visā Savienībā, Komisijai būtu jāpublicē katras valsts regulatīvās iestādes veiktā novērtējuma nekonfidenciāla versija.

(29)

Lai ierobežotu administratīvo slogu, paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem, valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai dati būtu jānosūta elektroniskā formātā un jo īpaši būtu jāļauj izmantot elektronisko parakstu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (7).

(30)

Tā kā paku piegādes pakalpojumu tirgi strauji mainās, Komisijai būtu atkārtoti jānovērtē šīs regulas lietderība un efektivitāte, ņemot vērā norises e-komercijā, un būtu regulāri jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar minēto ziņojumu iesniedz tiesību akta priekšlikumu regulas pārskatīšanai. Minētais ziņojums būtu jāsagatavo, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp Eiropas Sociālā dialoga komiteja pasta sektorā.

(31)

Komisijai būtu jāizmanto vērtīgā informācija, ko sniedz Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē, kuru veido valsts regulatīvo iestāžu pārstāvji.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā izveidotu veidlapu, ar ko paku piegādes pakalpojumu sniedzēji valstu regulatīvajām iestādēm iesniedz šo informāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(33)

Šī regula atbilst jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem un būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(34)

Uz personas datu apstrādi saistībā ar šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (10).

(35)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka tie tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi ieviest regulatīvos principus un noteikumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu regulatīvo uzraudzību, uzlabotu tarifu pārredzamību un noteiktu konkrētus principus attiecībā uz pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem, kam jāsekmē konkurence, ar galīgo mērķi veicināt pārrobežu paku piegādes pakalpojumu labāku pieejamību lietotājiem, un ar šādu rīcību būtu arī jāpanāk, lai pieaug patērētāju uzticēšanās pārrobežu e-komercijai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

a)

regulatīvo uzraudzību saistībā ar paku piegādes pakalpojumiem;

b)

tarifu pārredzamību un konkrētu pārrobežu paku piegādes pakalpojumu tarifu novērtēšanu, lai identificētu tos tarifus, kuri ir nepamatoti augsti;

c)

informāciju patērētājiem, ko tirgotāji dara pieejamu par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem.

1)

“paka” ir pasta sūtījums, kurš satur preces ar komercvērtību vai bez tās, izņemot korespondenci, kura svars nepārsniedz 31,5 kg;

2)

“paku piegādes pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas saistīti ar paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi;

3)

“paku piegādes pakalpojumu sniedzējs” ir uzņēmums, kas sniedz vienu vai vairākus paku piegādes pakalpojumus, izņemot tos uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā dalībvalstī, kas sniedz iekšzemes paku piegādes pakalpojumus tikai kā daļu no pārdošanas līguma un kas izpildot līgumu personīgi piegādā preces, kas ir līguma priekšmets, lietotājam;

4)

“apakšuzņēmējs” ir uzņēmums, kurš paku piegādes pakalpojumu sniedzējam nodrošina paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu vai piegādi;

a)

paku piegādes pakalpojumu sniedzēja nosaukums, tā juridiskais statuss un forma, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai līdzīgā reģistrā, PVN identifikācijas numurs, adrese, kurā tas veic uzņēmējdarbību, un kontaktpersonas kontaktinformācija;

b)

paku piegādes pakalpojumu sniedzēja piedāvāto paku piegādes pakalpojumu īpašības un, ja iespējams, to sīks apraksts;

c)

paku piegādes pakalpojumu sniedzēja paku piegādes pakalpojumu vispārīgie noteikumi, tostarp detalizēts apraksts par lietotājiem pieejamām sūdzību procedūrām un jebkādiem iespējamiem atbildības ierobežojumiem.

a)

paku piegādes pakalpojumu gada apgrozījums iepriekšējā kalendārajā gadā tajā dalībvalstī, kurā paku piegādes pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, sadalot paku piegādes pakalpojumus iekšzemes, ienākošajos un izejošajos pārrobežu paku piegādes pakalpojumos;

b)

to personu skaits, kas paku piegādes pakalpojumu sniedzējs nodarbinājis iepriekšējā kalendārajā gadā un kas iesaistītas paku piegādes pakalpojumu nodrošināšanā tajā dalībvalstī, kurā šis pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, tostarp detalizētu sadalījumu par personu skaitu pēc viņu nodarbinātības statusa, un jo īpaši personu skaitu, kas strādā pilnu slodzi un nepilnu slodzi, pagaidu darbiniekus un pašnodarbinātos;

c)

iepriekšējā kalendārajā gadā apstrādāto paku skaits tajā dalībvalstī, kurā paku piegādes pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, sadalot iekšzemes, ienākošajos un izejošajos pārrobežu paku sūtījumos;

d)

to apakšuzņēmēju nosaukumi, kas iesaistīti paku piegādes pakalpojumu sniegšanā, kopā ar visu pārējo informāciju, kas ir paku piegādes pakalpojumu sniedzēja rīcībā par paku piegādes pakalpojumu īpašībām, ko snieguši minētie apakšuzņēmēji;

e)

jebkurš publiski pieejams cenu saraksts, ko piemēro katra kalendārā gada 1. janvārī paku piegādes pakalpojumiem, ja tāds ir pieejams.

a)

iekšzemes un jebkādi citi attiecīgi salīdzināmu paku piegādes pakalpojumu tarifi izcelsmes dalībvalstī un galamērķa dalībvalstī;

b)

jebkāda vienota tarifa piemērošana divām vai vairākām dalībvalstīm;

c)

divpusēji apjomi, īpašas pārvadāšanas vai apstrādes izmaksas, citas svarīgas izmaksas un pakalpojumu kvalitātes standarti;

d)

piemērojamo pārrobežu tarifu iespējamā ietekme uz individuālajiem lietotājiem un pakalpojumus izmantojošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp tādiem, kas atrodas attālās vai mazapdzīvotās teritorijās, kā arī lietotājiem ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja tas iespējams neradot nesamērīgu slogu.

a)

vai uz tarifiem attiecas īpaša cenu regulēšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem konstatēta dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

a)

vai šī regula ir palīdzējusi uzlabot pārrobežu paku piegādes pakalpojumus, tostarp cenu pieejamību MVU un privātpersonām, jo īpaši lietotājiem attālos vai mazapdzīvotos reģionos, un vai ir uzlabojusies pārrobežu tarifu pārredzamība;

b)

kāda ir šīs regulas ietekme uz pārrobežu paku piegādes apjomiem un e-tirdzniecību, tostarp piegādes tarifiem;

c)

cik grūti valstu regulatīvajām iestādēm ir bijis piemērot šo regulu, tostarp kvantitatīvu analīzi par administratīvajām sekām;

d)

kāds progress ir panākts citās iniciatīvās vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes pakalpojumu jomā, un jo īpaši attiecībā uz progresu patērētāju aizsardzībā un standartu izstrādāšanā.

2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/29

(1)

Komisija 2011. gada 28. marta baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” izklāstījusi “nulles vīzijas” mērķi, kas paredz, ka līdz 2050. gadam bojā gājušo skaitam satiksmes negadījumos Savienībā vajadzētu būt tuvu nullei.

(2)

Paziņojumā par ceļu satiksmes drošības politikas ievirzēm 2011.–2020. gadam “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” Komisija ierosināja mērķi jau laikā no 2010. līdz 2020. gadam vēl uz pusi samazināt bojā gājušo skaitu satiksmes negadījumos Savienībā. Šā mērķa sasniegšanai Komisija noteica septiņus stratēģiskos mērķus, tostarp uzlabot ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanu un apmācību un neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību.

(3)

Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šis emisiju samazināšanas mērķrādītājs palīdzēs sasniegt ar Parīzes nolīgumu noteiktos ilgtermiņa mērķus, un visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums tā sasniegšanai. Transporta nozarē ir vajadzīga visaptveroša pieeja, lai veicinātu emisiju samazināšanu un energoefektivitāti. Būtu jāpanāk progress virzībā uz mazemisiju mobilitāti, tostarp veicot pētījumus un ieviešot jau tagad pieejamās tehnoloģijas. Transportlīdzekļu vadītāji ir atbilstoši jāapmāca, kā braukt pēc iespējas efektīvāk.

(4)

Izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/59/EK (3) īstenošanu, Komisija ir konstatējusi vairākus trūkumus. Galvenie konstatētie trūkumi ir grūtības un juridiska rakstura neskaidrības saistībā ar atbrīvojumu interpretāciju; apmācību saturs, kas tikai daļēji atbilst vadītāju vajadzībām; grūtības vadītājiem panākt citā valstī pilnībā vai daļēji pabeigtas apmācības atzīšanu un nekonsekvence minimālā vecuma prasībās starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/59/EK un 2006/126/EK (4).

(5)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību, Direktīvā 2003/59/EK būtu jāsvītro vai jāgroza visas atsauces uz atceltiem vai aizstātiem Savienības tiesību aktiem.

(6)

Lai nodrošinātu noteiktību un saskanību ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāizmaina vairāki atbrīvojumi no Direktīvas 2003/59/EK, ņemot vērā līdzīgus atbrīvojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 (5). Daži no minētajiem atbrīvojumiem ir saistīti ar situācijām, kad transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatdarbība un kad būtu nesamērīgs slogs prasīt transportlīdzekļu vadītājiem, lai tie nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2003/59/EK prasībām. Parasti transportlīdzekļa vadīšanu neuzskata par vadītāja pamatdarbību, ja tā aizņem mazāk nekā 30 % no darba laika mēnesī.

(7)

Ja transportlīdzekļa vadīšana notiek reti, lauku rajonos un ar to nodarbojas vadītāji, kuri veic piegādes savai uzņēmējdarbībai, būtu jāpiemēro atbrīvojumi ar noteikumu, ka joprojām tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Ņemot vērā atšķirīgos apstākļus Savienības lauku apvidos, proti, ģeogrāfijas, klimata un iedzīvotāju blīvuma ziņā, dalībvalstīm būtu jādod rīcības brīvība noteikt, vai šādu transportlīdzekļa vadīšanu var uzskatīt par gadījuma rakstura vadīšanu un vai šāds atbrīvojums ietekmē ceļu satiksmes drošību, piemēram, ņemot vērā ceļa veidu, satiksmes apjomu vai neaizsargātu satiksmes dalībnieku klātbūtni.

(8)

Tā kā Savienībā tie attālumi, kas darba gaitā veicami lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā strādājošām personām, kuras ir atbrīvotas no šīs direktīvas, ir dažādi, būtu jāļauj dalībvalstīm ar valstu tiesību aktiem noteikt tādus maksimālos pieļaujamos attālumus, kurus aprēķina no uzņēmuma bāzes vietas un uz kuriem attiecas atbrīvojumi.

(9)

Tiem vadītājiem, kuri ir atbrīvoti no sākotnējās kvalifikācijas prasības, šo atbrīvojumu saglabājot, tomēr būtu pienākums piedalīties periodiskā apmācībā, lai nodrošinātu, ka viņu darbam svarīgas zināšanas ir atjauninātas.

(10)

Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu elektroniski jāapmainās ar informāciju par arodprasmes apliecībām (APA). Tām būtu jāizveido nepieciešamā elektroniskā platforma, ņemot vērā Komisijas veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, tajā skaitā attiecībā uz iespēju paplašināt ES vadītāja apliecību tīklu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2006/126/EK. Tas cita starpā ļaus dalībvalstīm viegli piekļūt informācijai par pabeigtu apmācību, kas nav dokumentēta transportlīdzekļa vadītāja apliecībā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija veiktu centienus attīstīt šo funkciju ar mērķi pārbaudēs uz ceļiem nodrošināt piekļuvi reāllaikā.

(11)

Ņemot vērā attīstību apmācības un izglītības jomā, kā arī lai palielinātu Direktīvas 2003/59/EK ietekmi uz ceļu satiksmes drošību un apmācības nozīmību vadītājiem, mācību kursos lielāka vērība būtu jāpievērš tematiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, piemēram, bīstamības novērtēšana; neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši gājēju, velobraucēju un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām, aizsardzība; ekonomiska braukšana; braukšana ekstremālos laika apstākļos un ar netipiskām kravām. Šajā sakarībā kursos būtu jāmācās arī par intelektiskām transporta sistēmām, un tie būtu jāpapildina, lai ietu kopsolī ar tehnoloģiju attīstību.

(12)

Būtu jāsniedz skaidrs risinājums, kā dalībvalstīm uzlabot un modernizēt apmācības procesu, apmācībā daļēji izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) rīkus, piemēram, e-apmācību un jauktā tipa mācīšanos, un vienlaikus nodrošinot pienācīgu apmācības kvalitāti. Ir svarīgi, lai, uzlabojot un modernizējot apmācības procesu ar IKT rīku palīdzību, tiktu ņemts vērā tas, ka dažas specifiskas tēmas nevar pienācīgi apgūt ar šādiem mācību rīkiem un ir vajadzīga praktiska apmācība: piemēram, sniega ķēžu uzlikšana, kravas nostiprināšana vai arī cita veida mācību elementi, kur nozīme ir praktiskajai daļai. Praktiskā apmācība var būt braukšana, taču ne tikai tā. Ievērojama daļa no šajā direktīvā paredzētajām apmācībām būtu jāveic apstiprinātā mācību centrā.

(13)

Lai nodrošinātu saskanību starp dažādiem apmācības veidiem, kas prasīti Savienības tiesību aktos, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam apvienot dažādas apmācības daļas: piemēram, vajadzētu būt iespējai apvienot kursus par bīstamu kravu pārvadāšanu, invaliditātes izpratni vai dzīvnieku pārvadāšanu ar apmācību, kas noteikta Direktīvā 2003/59/EK.

(14)

Lai novērstu to, ka starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirīgās prakses dēļ tiek kavēta savstarpējā atzīšana un tiek ierobežotas vadītāju tiesības piedalīties periodiskajās apmācībās dalībvalstī, kurā viņi strādā, dalībvalsts iestādēm būtu jānosaka pienākums izdot vadītāja kvalifikācijas karti standarta paraugu noteiktā formā, ja pabeigto apmācību vadītāja apliecībā nevar norādīt, kas nodrošinās savstarpējo atzīšanu katram vadītājam, kurš izpildījis Direktīvas 2003/59/EK prasības.

(15)

Tas, ka trešo valstu transportlīdzekļu vadītāji izmanto vadītāju atestātu kā pierādījumu par apmācību prasību izpildi, varētu vadītājiem radīt šķēršļus, kad pārvadātājs atestātu atdod atpakaļ izdevējām iestādēm, jo īpaši, ja minētie vadītāji vēlas sākt darbu citā dalībvalstī. Lai izvairītos no situācijām, kad šādos apstākļos vadītājiem jāatkārto apmācības, sākot jaunu darbu, dalībvalstis būtu jāmudina sadarboties un apmainīties ar informāciju par transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju.

(16)

Lai nodrošinātu raitu pāreju, līdz to derīguma termiņa beigām būtu jāatzīst derīgi vadītāju atestāti un derīgas vadītāju kvalifikācijas kartes, kas izsniegtas saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami, pirms tiek piemēroti ar šo Direktīvu grozītie noteikumi. Minētie grozījumi pirms to piemērošanas nepadara par nederīgām pabeigtās apmācības vai vadītāja apliecības, kas izsniegtas kā apliecinājums šādu apmācību pabeigšanai.

(17)

Lai Direktīvā 2003/59/EK paredzētajiem nolūkiem panāktu juridisku skaidrību un nodrošinātu saskaņotas prasības par minimālo vecumu, Direktīvā 2006/126/EK būtu jānosaka atkāpe, kas paredz, ka vadītāja apliecību var izdot tikai no minimālā vecuma, kurš noteikts Direktīvā 2003/59/EK. Šis precizējums attiecas uz vispārējo minimālo vecumu konkrētu transportlīdzekļu kategoriju vadītājiem ar APA un neietekmē esošās iespējas šādas minimālā vecuma prasības samazināt vai noteikt atbrīvojumus no tām.

(18)

Grozījumiem Direktīvā 2006/126/EK vajadzētu būt tikai tādiem, kas ir tieši saistīti ar Direktīvas 2003/59/EK pārskatīšanu un ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu. Padziļināta Direktīvas 2006/126/EK īstenošanas un piemērošanas analīze, tostarp attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļu kategoriju nodalījumu, šķiet lietderīga un būtu iekļaujama ikvienā turpmākajā Direktīvas 2006/126/EK pārskatīšanā.

(19)

Lai palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti, veicinot ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanu, būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut B kategorijas autovadītāja apliecības turētājiem šo valstu teritorijā braukt ar tādiem noteiktu veidu ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3 500 kg, bet nepārsniedz 4 250 kg. Minētā iespēja pārsniegt 3 500 kg būtu jāizmanto ar nosacījumu, ka šī atļautā papildu masa ir vienīgi alternatīvās piedziņas sistēmu dēļ, un uz to būtu jāattiecas ierobežojumiem un nosacījumiem, kuru mērķis ir nepieļaut negatīvu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot ES mēroga standartu, ko piemēro dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai un periodiskai apmācībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet autotransporta pārrobežu rakstura un to problēmu dēļ, kuras paredzēts risināt ar šo direktīvu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Tādēļ Direktīvas 2003/59/EK un 2006/126/EK būtu attiecīgi jāgroza.

1)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļa vadīšanu, ko veic:

turpmāk “vadītāji”, kas veic autopārvadājumus Savienībā uz koplietošanas ceļiem, izmantojot:

Šajā direktīvā atsauces uz vadītāja apliecību kategorijām, kurās ir ietverta pluszīme (“+”), lasa atbilstīgi III pielikumā iekļautajai atbilstības tabulai.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.).”;"

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Atbrīvojumi

1.   Šī direktīva neattiecas uz vadītājiem, kas vada transportlīdzekļus:

Attiecībā uz šī punkta f) apakšpunktu šī direktīva neattiecas uz personām, kuras vēlas iegūt vadītāja apliecību vai APA, kā noteikts 6. pantā un 8. panta 1. punktā, ja minētās personas piedalās transportlīdzekļa vadīšanas papildu apmācībā darbavietā, taču ar noteikumu, ka šīs personas pavada cita persona, kurai ir APA, vai braukšanas instruktors, tās kategorijas transportlīdzeklim, kuru izmanto minētajā apakšpunktā izklāstītajam nolūkam.

2.   Šo direktīvu nepiemēro, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.   Šī direktīva neattiecas uz tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kurus izmanto vai nomā bez transportlīdzekļa vadītāja lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu ar savu komercdarbību saistītas kravas, izņemot gadījumus, kad pārvadāšana ir daļa no transportlīdzekļa vadītāja pamatdarbības vai pārsniedz valsts tiesību aktos noteikto attālumu no tā uzņēmuma bāzes, kuram pieder transportlīdzeklis vai kurš to nomā.”;

3)

direktīvas 7. pantu aizstāj šādi:

“7. pants

Periodiska apmācība

Periodisku apmācību veido apmācības, ko organizē, lai APA turētāji varētu atjaunot zināšanas, kas ir būtiskas viņu darbā, īpašu vērību veltot ceļu satiksmes drošībai, darba aizsardzībai un tam, kā samazināt braukšanas ietekmi uz vidi.

Minēto apmācību organizē apstiprināts mācību centrs saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu. Apmācību veido teorētiskās mācības, praktiskā apmācība un, ja iespējams, apmācība ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīkiem vai visaugstākās klases simulatoros. Ja vadītājs pāriet uz citu uzņēmumu, jāņem vērā iepriekš gūtā periodiskā apmācība.

Periodisku apmācību veido, lai padziļināti apgūtu un atkārtotu dažus I pielikuma 1. iedaļā minētos priekšmetus. Tā aptver dažādus priekšmetus, un tajā vienmēr iekļauj vismaz vienu ar ceļu satiksmes drošību saistītu priekšmetu. Apmācības priekšmetos ņem vērā jaunākās norises attiecīgajā juridiskajā un tehnoloģiju jomā un, cik vien iespējams, ņem vērā vadītāja konkrētās apmācības vajadzības.”;

4)

direktīvas 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vadītāji, kas minēti šīs direktīvas 1. panta a) punktā, iegūst šīs direktīvas 5. pantā minēto sākotnējo kvalifikāciju dalībvalstī, kur ir viņu parastā dzīvesvieta, kas definēta Direktīvas 2006/126/EK 12. pantā.”;

5)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Savienības kods

1.   Uz sākotnējo kvalifikāciju apliecinošas APA un periodisku apmācību apliecinošas APA pamata dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā šīs direktīvas 5. panta 2. un 3. punktu un šīs direktīvas 8. pantu, līdzās attiecīgajām vadītāja apliecības kategorijām norāda saskaņoto Savienības kodu “95”, kas paredzēts Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā:

Ja tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā APA tika saņemta, nevar Savienības kodu norādīt vadītāja apliecībā, tās vadītājam izdod vadītāja kvalifikācijas karti.

Dalībvalsts izdota vadītāja kvalifikācijas karte tiek savstarpēji atzīta. Kad karti izdod, kompetentās iestādes pārbauda vadītāja apliecības derīgumu attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai.

2.   Vadītājam, kas minēts 1. panta b) punktā un kas vada transportlīdzekļus, kurus izmanto kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 (*2) paredzēto vadītāja atestātu ir arī atļauts pierādīt, ka viņam ir kvalifikācija un viņš ir apmācīts, kā noteikts šajā direktīvā, ar noteikumu, ka atestātā ir norādīts Savienības kods “95”. Šīs direktīvas nolūkos izdevēja dalībvalsts atestāta piezīmju sadaļā norāda Savienības kodu “95”, ja attiecīgais vadītājs ir izpildījis kvalifikācijas prasības un apmācību prasības, kas noteiktas šajā direktīvā.

3.   Vadītāju atestātus, kuri nav atzīmēti ar Savienības kodu “95” un kuri izsniegti pirms 2020. gada 23. maija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 5. pantu, jo īpaši tā 7. punktu, nolūkā apliecināt atbilstību šajā direktīvā noteiktajām apmācību prasībām, akceptē kā kvalifikācijas pierādījumus līdz to derīguma termiņa beigām.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).”;"

6)

Iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Izpildes tīkls

1.   Izpildes nolūkos dalībvalstis apmainās ar informāciju par visām izsniegtajām vai atsauktajām APA. Šajā nolūkā dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, izstrādā elektronisku tīklu vai paplašina jau pastāvošu tīklu, ņemot vērā Komisijas novērtējumu par izmaksefektīvāko risinājumu.

2.   Tīkls var saturēt APA iekļauto informāciju, kā arī informāciju par administratīvajām procedūrām, kas saistītas ar APA.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde tiek veikta tikai un vienīgi nolūkā pārbaudīt atbilstību šai direktīvai, jo īpaši tajā paredzētajām apmācību prasībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*3).

4.   Piekļuve tīklam ir droša. Dalībvalstis drīkst piešķirt piekļuvi tikai kompetentajām iestādēm, kas atbild par šīs direktīvas īstenošanu un tās izpildes kontroli.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

7)

direktīvas I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

1)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 6. panta 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

(*5)  Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).”;"

3)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Dalībvalstis palīdz cita citai īstenot šo direktīvu un apmainās ar informāciju par vadītāju apliecībām, ko tās ir izdevušas, apmainījušas, aizvietojušas, atjaunojušas vai atņēmušas. Tās izmanto šajos nolūkos izveidoto ES vadītāju apliecību tīklu, kad tas sāk darboties.

2.   Tīklu var izmantot arī apmaiņai ar informāciju kontroles nolūkiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā minēto personas datu apstrādi veic vienīgi šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/59/EK un (ES) 2015/413 (*6) īstenošanas nolūkā. Jebkāda atbilstoši šai direktīvai veikta personas datu apstrāde notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (*7) un (EK) Nr. 45/2001 (*8).

4.   Piekļuve tīklam ir droša. Dalībvalstis drīkst piešķirt piekļuvi tikai attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas atbild par šīs direktīvas un Direktīvu 2003/59/EK un (ES) 2015/413 īstenošanu un izpildes kontroli.

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 (2015. gada 11. marts), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.)."

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”"

2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/42

(1)

Indivīdiem, meklējot darbu vai pieņemot lēmumus par mācīšanos, studēšanu vai strādāšanu, nepieciešama piekļuve informācijai un karjeras attīstības atbalstam attiecībā uz to, kādas iespējas ir pieejamas, kā novērtēt savas prasmes, un par veidiem, kā sniegt informāciju par savām prasmēm un kvalifikācijām.

(2)

Indivīdiem, darba devējiem, kompetentajām iestādēm un struktūrām ievērojamas grūtības rada atšķirības definīcijās, dokumentu formātos, valodās, kā arī novērtēšanas un validēšanas metodēs. Minētās problēmas galvenokārt rodas gadījumos, kad indivīdi pārvietojas no vienas valsts uz citu, tostarp uz trešām valstīm, un arī tad, kad viņi meklē jaunu darbu vai iesaistās mācībās un karjeras vadībā. Lai risinātu minētās problēmas, ir vajadzīga skaidra un plaši izplatīta informācija, kopīga izpratne un uzlabota prasmju un kvalifikāciju pārredzamība.

(3)

Jaunā Prasmju programma Eiropai, ko Komisija pieņēma 2016. gada 10. jūnijā, aicina dalībvalstis, sociālos partnerus, rūpniecības nozari un citas ieinteresētās personas sadarboties desmit darbībās, kuru mērķis ir uzlabot prasmju veidošanas kvalitāti un noderību, padarīt prasmes pārredzamākas un salīdzināmākas un uzlabot prasmju apzināšanu, jo īpaši informāciju, kas sekmētu veiksmīgāku karjeras izvēli. Kā viena no minētajām desmit darbībām, kas paver svarīgu ceļu minēto mērķu sasniegšanai un atbalstīšanai, bija ierosinājums pārskatīt Europass sistēmu.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (3) izveidoja sistēmu ar darba meklēšanu, iesaistīšanos mācībās un karjeras vadību saistītu problēmu risināšanai. Minētā lēmuma mērķis bija panākt kvalifikāciju un kompetenču labāku pārskatāmību, izmantojot dokumentu portfeli ar nosaukumu “Europass”, ko indivīdi var brīvprātīgi izmantot. Europass sistēmas īstenošanai ar minēto lēmumu arī izveidoja valstu struktūras, kas zināmas kā valstu Europass centri.

(5)

Lai sasniegtu galveno mērķi, Europass sistēma ir vērsta uz rīkiem prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai. Minētie rīki tiek plaši pielietoti internetā bāzētajā Europass informācijas sistēmā.

(6)

Valstu Europass centri sniedz atbalstu lietotājiem un sekmē prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanu. Euroguidance tīkls, kas veicina karjeras atbalsta Eiropas dimensiju un sniedz augstas kvalitātes informāciju par mūžilgu karjeras attīstības atbalstu un starptautisko mācību mobilitāti, ir arī palīdzējis attīstīt informācijas sniegšanu par Savienības prasmju un kvalifikāciju rīkiem. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras valstu koordinācijas punkti valsts iestādēm palīdz valstu kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas pielīdzināt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (“EKI”) un padarīt EKI tuvāku indivīdiem un organizācijām. Būtu jānodrošina atbalsts minētajiem valsts pakalpojumiem un to labāka koordinēšana, lai pastiprinātu to ietekmi, vienlaikus ievērojot nacionālo sistēmu daudzveidību.

(7)

Komisija savā 2013. gada 19. decembra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Europass novērtējumu secināja, ka Europass valstu centriem uzticētā misija palielināt informētību par Europass un sniegt ieinteresētajām personām nepieciešamo informāciju ir apmierinošs modelis Europass īstenošanai. Tomēr Komisija arī secināja, ka lielākā daļa Europass rīku vēl arvien nesasniedz visus potenciālos lietotājus, ka tiem ir nevienlīdzīgs ģeogrāfiskais pārklājums, ka tie atšķirīgi aptver dažādas vecuma grupas un ka karjeras attīstības un mobilitātes atbalsta pakalpojumu labāka koordinēšana un integrēšana Europass sistēmā ļautu sasniegt vairāk potenciālo lietotāju.

(8)

Dati liecina, ka Europass izmanto sociālās grupas ar augstu digitālo pratību, bet nelabvēlīgā situācijā esošās grupas, piemēram, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, vecāka gadagājuma cilvēki vai ilgstoši bezdarbnieki, bieži vien nav informētas par Europass un tā rīku esamību un tāpēc nevar no tā neko gūt.

(9)

Europass portfelis ir viens no vairākiem rīkiem un instrumentiem, kas ieviesti Savienības līmenī, lai uzlabotu prasmju un kvalifikāciju pārredzamību un izpratni par tām.

(10)

Europass portfelī ir piecas dokumentu veidnes. Ar Europass Curriculum Vitae (CV) veidni indivīdi savu CV var aizpildīt standartizētā formātā. Kopš Europass CV ieviešanas 2004. gadā tiešsaistē ir izveidoti vairāk nekā 100 miljoni Europass CV. Divas kvalifikāciju pielikumu veidnes, proti, Europass diploma pielikums un Europass kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums, sniedz informāciju par kvalifikācijas saturu un mācību rezultātiem, kā arī par izglītības sistēmu kvalifikācijas izdošanas valstī. Europass valodu pase tiek izmantota, lai raksturotu valodu prasmes. Europass mobilitātes veidne apraksta prasmes, kas mobilitātes pieredzē mācību vai darba nolūkā iegūtas ārvalstīs.

(11)

Padomes 2017. gada 22. maija Ieteikumā (4) ir dota kopēja atsauces sistēma, lai palīdzētu indivīdiem un organizācijām salīdzināt dažādas kvalifikāciju sistēmas un minēto sistēmu kvalifikāciju līmeņus.

(12)

Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā (5) dalībvalstis tika aicinātas līdz 2018. gadam – atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām un kā tās uzskata par piemērotu – ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kas indivīdiem dod iespēju panākt, ka tiek validētas viņu zināšanas, prasmes un kompetences, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, un iegūt pilnu vai attiecīgā gadījumā daļēju kvalifikāciju.

(13)

Padomes 2004. gada 28. maija rezolūcijā par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu mūžilga karjeras attīstības atbalsta jomā izklāstīti galvenie mūžilga karjeras attīstības atbalsta politikas mērķi attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem. Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūcijā (6) uzsvērts, cik svarīgs mūžizglītībai ir karjeras attīstības atbalsts.

(14)

Portāls “Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā” nodrošina piekļuvi informācijai par mācību iespējām un kvalifikācijām, ko piedāvā dažādas izglītības sistēmas Eiropā, un par valstu kvalifikācijas sistēmu salīdzināšanu, izmantojot EKI.

(15)

ES prasmju panorāma sniedz informāciju par prasmēm dažādās profesijās un konkrētās nozarēs, tostarp par pieprasījumu un piedāvājumu valstu līmenī.

(16)

Brīvo darbvietu un citu darba tirgus tendenču analīze ir vispāratzīts veids, kā pilnveidot prasmju apzināšanu, lai izprastu tādas problēmas kā prasmju trūkums un kvalifikāciju neatbilstības.

(17)

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir izstrādājusi un pastāvīgi atjauno daudzvalodīgu Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (“ESCO”), kuras mērķis ir veicināt prasmju un kvalifikāciju pārredzamību attiecībā uz izglītību un mācībām, kā arī ar darbu saistītiem mērķiem. Pēc atbilstošas testēšanas un pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu nostāju, Komisija varētu ESCO izmantot Europass sistēmā; ESCO izmantošana dalībvalstīm pēc tam, kad tās to būs testējušas un novērtējušas, ir brīvprātīga.

(18)

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (“EURES”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 (7), ir sadarbības tīkls informācijas apmaiņai un mijiedarbības sekmēšanai starp darba meklētājiem un darba devējiem. Tas sniedz bezmaksas palīdzību darba meklētājiem, kuri vēlas pārcelties uz citu valsti, un palīdz darba devējiem, kuri vēlas pieņemt darbā darbiniekus no citām valstīm. Sinerģija un sadarbība starp Europass un EURES portāliem varētu pastiprināt abu šo pakalpojumu ietekmi.

(19)

Darba tirgus procesi, piemēram, brīvu darbvietu publicēšana, darba pieteikumi, prasmju novērtēšana un pieņemšana darbā, arvien vairāk tiek pārvaldīti tiešsaistē ar rīkiem, kuros izmanto sociālos medijus, lielos datus un citas tehnoloģijas. Kandidātu atlasē izmanto rīkus un procesus, kas meklē informāciju par prasmēm un kvalifikācijām, kuras iegūtas formālā, neformālā un ikdienējā vidē.

(20)

Formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās pašlaik notiek arī jaunos veidos un vidēs, un to piedāvā dažādi pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši izmantojot digitālās tehnoloģijas un platformas, tālmācību, e-mācības, savstarpējās mācības, masveida atvērtos tiešsaistes kursus un atvērtos izglītības resursus. Turklāt prasmju, pieredzes un mācību sasniegumus atzīst dažādos veidos, piemēram, ar digitālajiem atvērtajiem žetoniem. Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas arī prasmēm, kas iegūtas neformālās mācīšanās vidē, piemēram, jaunatnes darbā un brīvprātīgajā darbā.

(21)

Šajā lēmumā prasmes tiek saprastas plašā nozīmē, aptverot to, ko persona zina, saprot un spēj izdarīt. Prasmes attiecas uz dažādu veidu mācīšanās rezultātiem, tostarp zināšanām un kompetencēm, kā arī spējām pielietot zināšanas un izmantot zinātību, lai paveiktu uzdevumus un atrisinātu problēmas. Atzīstot profesionālo prasmju nozīmi, vienlaikus tiek atzīts, ka arvien lielāka nozīme ir caurviju jeb vispārīgajām prasmēm, piemēram, kritiskajai domāšanai, komandas darbam, problēmu risināšanai un radošumam, digitālajām vai valodu prasmēm, kuras ir svarīgs priekšnosacījums personīgajai un profesionālajai izaugsmei un kuras tādēļ var izmantot dažādās jomās. Indivīdiem varētu noderēt rīki un norādījumi par to, kā novērtēt un raksturot minētās un citas prasmes.

(22)

Indivīdi informāciju par iegūtajām prasmēm un kvalifikācijām parasti ir norādījuši CV un apliecinošos dokumentos, piemēram, apliecībās vai diplomos. Tagad ir pieejami jauni rīki, kas var atvieglot prasmju un kvalifikāciju uzrādīšanu, izmantojot dažādus tiešsaistes un digitālos formātus. Minētie jaunie rīki var dot arī iespēju indivīdiem pašiem novērtēt savas prasmes, kas iegūtas dažādos apstākļos.

(23)

Europass sistēmai vajadzētu atbilst pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Lietotājiem ir nepieciešami rīki, ar ko dokumentēt savas prasmes un kvalifikācijas. Turklāt prasmju novērtēšanas un prasmju pašnovērtēšanas rīki, kā arī piekļuve attiecīgajai informācijai, tostarp informācijai par validēšanas iespējām un karjeras attīstības atbalstu, var noderēt, pieņemot lēmumus par darba vai mācību iespējām.

(24)

Savienības rīki attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām būtu jāpielāgo mainīgajai praksei un tehnoloģiju attīstībai, lai nodrošinātu to aktualitāti un noderīgumu lietotājiem. Tas būtu jāpanāk, cita starpā radot inovatīvas funkcijas, piemēram, interaktīvus rīkus, dokumentu rediģēšanu un dizainu, cenšoties nodrošināt aptverošākus, efektīvākus un lietderīgākus rīkus un vienkāršošanu, kā arī lielāku tehnisko savietojamību un sinerģiju starp saistītiem rīkiem, cita starpā arī trešo personu izstrādātiem, un ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti īpašās vajadzības. Turklāt varētu izmantot autentifikācijas pasākumus, lai palīdzētu verificēt digitālos dokumentus par prasmēm un kvalifikācijām.

(25)

Tāpēc ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK izveidotā Europass sistēma būtu jāaizstāj ar jaunu sistēmu, lai risinātu mainīgās vajadzības.

(26)

Jaunajai Europass sistēmai būtu jāatbilst visu atsevišķo galalietotāju, piemēram, izglītojamo, darba meklētāju, tostarp bezdarbnieku un darba ņēmēju, kā arī citu atbilstīgo ieinteresēto personu, piemēram, darba devēju (jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu), tirdzniecības palātu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, brīvprātīgo, karjeras atbalsta speciālistu, valsts nodarbinātības dienestu, sociālo partneru, izglītotāju, jaunatnes organizāciju, jaunatnes darba nodrošinātāju, atbildīgo valsts iestāžu un politikas veidotāju, vajadzībām un gaidām. Tajā būtu jāņem vērā arī to trešo valstu valstspiederīgo vajadzības, kas ierodas vai uzturas Savienībā, lai atbalstītu viņu integrāciju.

(27)

Europass sistēma būtu jāpilnveido, lai tajā varētu aprakstīt dažādu veidu mācības un prasmes un jo īpaši tādas, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos.

(28)

Europass sistēma būtu jāizstrādā, izmantojot uz lietotājiem orientētu pieeju, pamatojoties uz atsauksmēm, un ar prasību apkopošanu, tostarp izmantojot apsekojumus un testēšanu, īpašu uzmanību pievēršot pašreizējām un turpmākajām Europass mērķa grupu vajadzībām. Europass funkcijām būtu jo īpaši jāatspoguļo dalībvalstu un Savienības apņemšanās nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām. Europass rīkiem vajadzētu būt uztveramiem, darbināmiem, saprotamiem un robustiem, tādējādi padarot tos piekļūstamākus lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti.

(29)

Atjauninājumi un izmaiņas Europass sistēmā būtu jāveic, sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, nodarbinātības dienestiem, karjeras atbalsta speciālistiem, izglītotājiem un sociālajiem partneriem, tādiem kā arodbiedrībām un darba devēju asociācijām, un pilnībā ievērojot pašreizējo politisko sadarbību, piemēram, Eiropas augstākās izglītības telpā uzsākto Boloņas procesu. Lai veiksmīgi izstrādātu un īstenotu Europass sistēmu, ļoti svarīga ir konstruktīva sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

(30)

Uz to personas datu apstrādi, kas tiek uzglabāti un apstrādāti saskaņā ar šo lēmumu, būtu jāattiecina atbilstīgie Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību un valstu īstenošanas pasākumi. Lietotājiem vajadzētu būt iespējai ierobežot piekļuvi saviem personas datiem.

(31)

Dalībai šajā sistēmā vajadzētu būt atvērtai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, valstīm, kas pievienojas, Savienības kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, ņemot vērā to ilgstošo interesi un sadarbību ar Savienību šajā jomā. Dalībai vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem tiesību instrumentos, kas reglamentē attiecības starp Savienību un minētajām valstīm. Informācijai par prasmēm un kvalifikācijām, ko sniedz Europass sistēmā, būtu jānāk no plašāka valstu un izglītības sistēmu loka, nevis tikai no iesaistītajām valstīm un būtu jāatspoguļo migrācijas plūsmas no un uz citām pasaules daļām.

(32)

Komisijai būtu jānodrošina šā lēmuma saskaņota īstenošana un uzraudzība, ko veiktu Europass konsultantu grupa, kurā būtu dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji. Konsultantu grupai, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citām grupām, jo īpaši vajadzētu izstrādāt stratēģisku pieeju Europass īstenošanai un turpmākajai attīstībai un sniegt konsultācijas par tīmekļa rīku izstrādi, tostarp veicot testus, un par Europass tiešsaistes platformā sniegto informāciju.

(33)

Šā lēmuma īstenošanai līdzfinansējums ir paredzēts cita starpā no Savienības programmas Erasmus+, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (8). Komiteja, kas izveidota ar minēto regulu, piedalās stratēģiskā diskusijā par Europass īstenošanas norisi un par turpmāko attīstības gaitu.

(34)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, izveidot visaptverošu un sadarbspējīgu rīku un informācijas sistēmu, jo īpaši starptautiskās nodarbinātības un mācību mobilitātes nolūkiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)

Principā visiem dalībvalstu pienākumiem, kā arī administratīvajiem un finanšu slogiem vajadzētu būt līdzsvarotiem no izmaksu un ieguvumu viedokļa.

(36)

Darbībām, kas veiktas saistībā ar šo lēmumu, vajadzētu balstīties uz Savienības aģentūru, jo īpaši Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra, zināšanām to kompetences jomās.

(37)

Tādēļ Lēmums Nr. 2241/2004/EK būtu jāatceļ, neskarot iepriekš izdoto Europass dokumentu spēkā esamību vai statusu. Visas izveidotās Europass dokumentu veidnes jaunajā sistēmā būtu jāpatur līdz brīdim, kad saskaņā ar šo lēmumu tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas vai atjauninājumi. Lai nodrošinātu raitu pāreju uz Europass tiešsaistes platformu, ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK izveidotajai internetā bāzētajai Europass informācijas sistēmai būtu jāturpina darboties līdz laikam, kad ir izveidota un sāk darboties Europass tiešsaistes platforma,

a)

atsevišķiem galalietotājiem, piemēram, izglītojamajiem, darba meklētājiem, darba ņēmējiem un brīvprātīgajiem, un

b)

attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, izglītotājiem, karjeras atbalsta speciālistiem, darba devējiem, valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem, jaunatnes darba nodrošinātājiem, jaunatnes organizācijām un politikas veidotājiem.

a)

“kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums” ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus sasniedzis kvalifikācijas saņēmējs, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu;

b)

“diploma pielikums” ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam augstākās izglītības diplomam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus sasniedzis kvalifikācijas saņēmējs, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu;

c)

“Europass pielikumi” ir dokumentu kopums, piemēram, diploma pielikumi un kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikumi, ko izdevušas kompetentās iestādes vai struktūras;

d)

“karjeras attīstības atbalsts” ir pastāvīgs process, kas ļauj indivīdiem apzināt savas spējas, prasmes un intereses, ar dažādu individuālu vai kolektīvu darbību palīdzību pieņemt lēmumus par izglītību, mācībām un nodarbinātību un izvēlēties savu individuālo dzīves gājumu attiecībā uz mācībām, darbu un citu vidi, kurā minētās spējas un prasmes tiek iegūtas vai izmantotas;

e)

“karjeras attīstības atbalsta Eiropas dimensija” ir Savienības līmeņa sadarbība un atbalsts, ar ko Savienībā stiprina karjeras attīstības atbalsta politiku, sistēmas un praksi;

f)

“kvalifikācija” ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta iestāde vai struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācību rezultātus atbilstoši konkrētiem standartiem;

g)

“prasmju novērtēšana” ir process vai metode, ko izmanto, lai ar pašnovērtēšanu vai trešās personas apliecinātu novērtējumu, vai ar abiem novērtētu, noteiktu un raksturotu indivīdu prasmes, kas ir iegūtas neformālā vai ikdienējā vidē;

h)

“prasmju pašnovērtēšana” ir process, kurā indivīdi sistemātiski pārdomā savas prasmes, tās salīdzinot ar jau izveidotu prasmju aprakstu;

i)

“prasmju apzināšana” ir pieejama kvantitatīva vai kvalitatīva analīze par apkopotiem datiem, kas attiecas uz prasmēm un kas iegūti no esošajiem avotiem saistībā ar darba tirgu, un par atbilstošām mācīšanās iespējām izglītības un mācību sistēmā, kura var noderēt karjeras attīstības atbalstā un konsultēšanā, darbā pieņemšanas procesā, kā arī izglītības, mācību un karjeras iespēju izvēlē;

j)

“autentifikācijas pakalpojumi” ir tehniski procesi, piemēram, elektroniskie paraksti un tīmekļa vietnēs veikta autentifikācija, kas ļauj lietotājiem, izmantojot Europass, verificēt informāciju, piemēram, par savu identitāti;

k)

“tehniskā sadarbspēja” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju spēja mijiedarboties, lai ļautu veikt informācijas apmaiņu, par ko ir vienojušās visas puses un informācijas īpašnieki;

l)

“validēšana” ir process, kurā kompetentā iestāde vai struktūra apstiprina, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus, tostarp tos, kas panākti neformālas un ikdienējas mācīšanās vidē, salīdzinot tos ar attiecīgu standartu, un kurā ir četri atsevišķi posmi, proti, novērtējuma rezultātu apzināšana, dokumentēšana, novērtēšana un sertificēšana, kas attiecīgos gadījumos un atbilstīgi valstu apstākļiem izpaužas kā pilna kvalifikācija, kredītpunkti vai daļēja kvalifikācija;

m)

“atvērtie standarti” ir tehniski standarti, kas izstrādāti sadarbības procesā un kas ir publicēti, lai jebkura ieinteresētā persona varētu tos brīvi izmantot;

n)

“tiešsaistes platforma” ir tīmekļa lietojumprogramma, kas galalietotājiem sniedz informāciju un rīkus un ļauj tiem veikt konkrētus uzdevumus tiešsaistē;

o)

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

a)

personīgas informācijas dokumentēšanai un raksturošanai dažādos formātos, tostarp Curriculum Vitae (CV) veidnes;

b)

darbā vai mācībās, tostarp ar mobilitāti un brīvprātīgo darbā, iegūtu prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai un raksturošanai;

c)

prasmju novērtēšanai un prasmju pašnovērtēšanai;

d)

kvalifikāciju mācīšanās rezultātu dokumentēšanai, tostarp Europass kvalifikāciju pielikuma veidnes, kas minētas 5. pantā.

a)

mācīšanās iespējas;

b)

kvalifikācijas un kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas;

c)

iespējas validēt neformālo un ikdienējo mācīšanos;

d)

atzīšanas prakse un attiecīgie tiesību akti dažādās valstīs, tostarp trešās valstīs;

e)

karjeras atbalsta pakalpojumi, kas sniedz konsultācijas par starptautisko mācību mobilitāti un karjeras vadību;

f)

prasmju apzināšana, kas veikta attiecīgās Savienības līmeņa darbībās un aģentūrās to kompetences jomās;

g)

informācija par prasmēm un kvalifikācijām, kas varētu būt būtiska to trešo valstu valstspiederīgo īpašām vajadzībām, kuri ierodas vai uzturas Savienībā, lai atbalstītu viņu integrāciju.

a)

nodrošina 3. panta 2. punktā minētās Savienības līmeņa informācijas pieejamību un augstu kvalitāti vai saites uz šādu pieejamo informāciju;

b)

izstrādā, testē un, kad nepieciešams, atjaunina Europass tiešsaistes platformu, tostarp atvērtos standartus, atbilstoši lietotāju vajadzībām un tehnoloģiskajam progresam, kā arī izmaiņām darba tirgos un izglītošanā;

c)

seko līdzi jaunākajai tehnoloģiju attīstībai un attiecīgā gadījumā to pārņem, ja tas palīdz uzlabot Europass piekļūstamību gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti;

d)

nodrošina, ka ikviena Europass tiešsaistes platformas, tostarp atvērto standartu, izstrādes darbība vai atjauninājumi atbalsta informācijas saskaņotību un ir ar skaidru pievienoto vērtību;

e)

nodrošina, ka visi tīmekļa rīki, jo īpaši novērtēšanas un pašnovērtēšanas rīki, ir pilnībā testēti un tiek garantēta to kvalitāte; un

f)

nodrošina Europass tiešsaistes platformas, tostarp tīmekļa rīku, kvalitāti un uzrauga to efektivitāti, lai tie atbilstu lietotāju vajadzībām.

a)

nodrošina dalībvalstu aktīvu iesaisti un līdzdalību stratēģiskajā plānošanā, tostarp stratēģisko mērķu noteikšanā un koriģēšanā, kvalitātes nodrošināšanā un finansēšanā, un ņem vērā to nostāju;

b)

nodrošina dalībvalstu aktīvu iesaisti un līdzdalību Europass tiešsaistes platformas, tostarp atvērto standartu, izstrādē, testēšanā, atjaunināšanā un novērtēšanā, un ņem vērā to nostāju;

c)

nodrošina, ka šā lēmuma īstenošanā un novērtēšanā Savienības līmenī ir iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas;

d)

izveido mācību aktivitāšu un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā pēc dalībvalstu lūguma atvieglo savstarpējo konsultēšanos; un

e)

nodrošina, ka Savienības līmenī tiek veiktas efektīvas un atbilstošas veicināšanas, konsultēšanas un informēšanas darbības, lai sasniegtu attiecīgos lietotājus un ieinteresētās personas, tostarp personas ar invaliditāti.

a)

koordinē darbības, kas saistītas ar Europass tīmekļa rīku īstenošanu;

b)

veicina Europass lietošanu un palielina informētību par to, kā arī uzlabo Europass pamanāmību;

c)

sekmē un sniedz informāciju par pakalpojumiem, kas piedāvā konsultācijas par starptautisko mācību mobilitāti un karjeras vadību, tostarp attiecīgā gadījumā individuālus karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus;

d)

sniedz informāciju par mācību iespējām, kvalifikācijām un atzīšanas praksi, kas pieejama Europass tiešsaistes platformā, tostarp ar saitēm uz attiecīgām tīmekļa vietnēm konkrētajā valstī;

e)

iesaista ieinteresētās personas no visām attiecīgajām nozarēm un veicina sadarbību starp valsts un privātā sektora ieinteresētajām personām saistībā ar darbībām, par kurām tās ir atbildīgas.