25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/1

(1)

Kompetentajām iestādēm ir jāveic atbilstoši un savlaicīgi pasākumi pret karantīnas organismiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (2) 3. panta nozīmē, kā arī pret kaitīgajiem organismiem, kuri nav iekļauti Savienības karantīnas organismu sarakstā, bet kuri varētu saskaņā ar minētās regulas 30. panta 1. punktu atbilst nosacījumiem iekļaušanai minētajā sarakstā. Šajā ziņā ir ārkārtīgi būtiska tādu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāte, kas nodrošina atbilstību Savienībā piemērojamiem tiesību aktiem.

(2)

Šī efektivitāte ir atkarīga no oficiālo laboratoriju, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. panta 1. punktu, izmatoto analīzes, testēšanas vai diagnostikas metožu kvalitātes, vienveidības un uzticamības, kā arī no šo oficiālo laboratoriju veikto analīžu, testu un diagnožu rezultātu kvalitātes, vienveidības un uzticamības.

(3)

Minētās metodes ir jāatjaunina un vajadzības gadījumā jāuzlabo, lai nodrošinātu ar tām ģenerēto analīzes, testēšanas un diagnostikas datu kvalitāti, vienveidību un uzticamību.

(4)

Pasākumi, kas veikti iepriekšējos invadēšanās gadījumos, liecina, ka oficiālās laboratorijas, kuras izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu, gūtu tiešu labumu no sadarbības un palīdzības sniegšanas, kas paredzēta, lai uzlabotu un veicinātu vienveidīgu praksi šo oficiālo laboratoriju veikto analīzes, testēšanas vai diagnostikas metožu izstrādē vai izmantošanā, kā arī rezultātu interpretēšanā.

(5)

Tāpēc būtu jāizveido Eiropas Savienības references laboratorijas, lai palīdzētu pilnveidot un saskaņot analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, izstrādāt validētas metodes un sniegt saskaņotu atbalstu minētajām oficiālajām laboratorijām.

(6)

Lai nodrošinātu atbilstošu specializāciju, būtu jāizveido viena īpaša Eiropas Savienības references laboratorija katrai konkrētai kaitīgo organismu kategorijai. Attiecībā uz šīm kategorijām būtu jāņem vērā kaitīgo organismu veids un bioloģiskās īpašības, kas atspoguļotas to kategorizācijā, kura norādīta Padomes Direktīvas 2000/29/EK (3) I pielikuma A daļā un II pielikuma A daļā. Ņemot to vērā, Eiropas Savienības references laboratorijas būtu jāizveido šādām kaitīgo organismu kategorijām: kukaiņi un ērces, nematodes, baktērijas, sēnītes un oomicētes, kā arī vīrusi, viroīdi un fitoplazmas (kas ir minētajā direktīvā lietotā termina “mikoplazmas” atjauninājums),

a)

Eiropas Savienības references laboratorija kukaiņu un ērču jomā;

b)

Eiropas Savienības references laboratorija nematožu jomā;

c)

Eiropas Savienības references laboratorija baktēriju jomā;

d)

Eiropas Savienības references laboratorija sēnīšu un oomicēšu jomā;

e)

Eiropas Savienības references laboratorija vīrusu, viroīdu un fitoplazmu jomā.

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/3

(1)

Sakarā ar to, ka Amerikas Savienotās Valstis nav pielāgojušas Aktu par ilgstoša dempinga un subsidēšanas kompensāciju (CDSOA) savām saistībām, kuras izriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, ar Regulu (EK) Nr. 673/2005 ir noteikts papildu ad valorem muitas nodoklis 15 % apmērā, ko no 2005. gada 1. maija piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar PTO atļauju pārtraukt koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm Komisijai katru gadu jāpielāgo šis apturēšanas apjoms tādam zuduma vai samazinājuma apjomam, kādu attiecīgajā periodā CDSOA ir radījis Eiropas Savienībai.

(2)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, attiecas uz to antidempinga un kompensācijas maksājumu sadali, kas iekasēti 2017. budžeta gadā (no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim). Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, Savienībai radītais zuduma vai samazinājuma apjoms ir aprēķināts USD 682 823 apmērā.

(3)

Zuduma vai samazinājuma apjoms ir samazinājies, un attiecīgi ir samazinājies arī apturēšanas apjoms. Tomēr apturēšanas apjomu nevar pielāgot zuduma vai samazinājuma apjomam, preces iekļaujot Regulas (EK) Nr. 673/2005 I pielikuma sarakstā vai svītrojot no tā. Svītrojot gandrīz visas preces, izņemot vienu, pretpasākumu līmenis (4,3 % no papildu ievedmuitas nodokļa) pārsniegtu 72 % no CDSOA maksājuma, bet pēdējās preces atstāšana I pielikumā nozīmētu, ka attiecīgais līmenis būtu zemāks. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Komisijai būtu jāsaglabā negrozīts preču saraksts I pielikumā un būtu jāgroza papildu nodokļa likme, lai apturēšanas apjomu pielāgotu zuduma vai samazinājuma apjomam. Tādēļ četras I pielikumā uzskaitītās preces būtu jāsaglabā sarakstā un būtu jāgroza papildu ievedmuitas nodokļa likme, nosakot to 0,3 % apmērā.

(4)

Šā 0,3 % papildu ad valorem ievedmuitas nodokļa ietekme uz I pielikumā uzskaitīto preču importu no Amerikas Savienotajām Valstīm viena gada laikā atbilst tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz USD 682 823.

(5)

Lai izvairītos no kavējumiem grozītās papildu ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanā, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 673/2005,

1)

Regulas (EK) Nr. 673/2005 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Precēm, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, papildus muitas nodoklim, ko piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 (*1), nosaka ad valorem nodokli 0,3 % apmērā.

(*1)  OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.”;"

2)

Regulas (EK) Nr. 673/2005 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/6

(1)

Pēc Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1800 (2) pieņemšanas tika reģistrētas vai sertificētas piecas jaunas ārējas kredītu novērtēšanas institūcijas. Tādēļ ir jāgroza minētās īstenošanas regulas pielikums, lai pielīdzinātu nesen reģistrēto vai sertificēto ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktos kredītnovērtējumus kredītkvalitātes pakāpju objektīvai skalai.

(2)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2016/1800 pieņemšanas vienas ārējas kredītnovērtēšanas institūcijas reģistrācija ir anulēta. Šī institūcija, kuras reģistrācija ir anulēta, būtu jāsvītro no minētās īstenošanas regulas pielikuma.

(3)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegušas Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

(4)

Eiropas uzraudzības iestādes veica atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasīja atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu, no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (4) 37. pantu, un no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu.

(5)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/1800 būtu attiecīgi jāgroza,

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/14

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 (2) III pielikumā ir precizēta atbilstība starp ārējas kredītnovērtēšanas institūcijas (“ĀKNI”) veiktiem attiecīgiem kredītnovērtējumiem un kredītkvalitātes pakāpēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā.

(2)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 pieņemšanas vēl citas kredītreitingu aģentūras ir tikušas reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (3). Turklāt reģistrācija ir anulēta vienai no ĀKNI, kurai kartēšana bija paredzēta Īstenošanas regulā (ES) 2016/1799. Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ikvienai ĀKNI ir jākonkretizē sava kartēšana, ir jāgroza Īstenošanas regula (ES) 2016/1799, lai paredzētu kartējumu nesen reģistrētām vai sertificētām ĀKNI un lai atceltu kartējumu tai ĀKNI, kuras reģistrācija ir anulēta.

(3)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (“Eiropas uzraudzības iestādes”).

(4)

Eiropas uzraudzības iestādes veica atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasīja atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu, no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu, un no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (6) 37. pantu.

(5)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/1799 būtu attiecīgi jāgroza,

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/21

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja inter alia var pieņemt lēmumu par EEZ līguma XXII pielikuma (Uzņēmējdarbības tiesības) un 37. protokola (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts) grozīšanu.

(3)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (3).

(4)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/56/ES (4).

(5)

Lai EEZ līgums darbotos pienācīgi, tā 37. protokols jāpapildina, lai iekļautu Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 537/2014, un EEZ līguma XXII pielikums attiecīgi jāgroza, lai precizētu procedūras dalībai šajā komitejā.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XXII pielikums un 37. protokols,

(7)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/25

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 3. punktu 2016. gada 17. februārī Zviedrija Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”) iesniedza dokumentāciju, kas sagatavota saskaņā ar minētās regulas XV pielikumu (turpmāk “XV pielikuma dokumentācija”), lai dicikloheksilftalātu (DCHP) (EK Nr. 201-545-9, CAS Nr. 84-61-7) identificētu kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas, saskaņā ar minētās regulas 57. panta c) un f) punktu, jo tā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) ir attiecīgi klasificēta kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela, un tai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, par kurām ir pieejamas zinātniski pamatotas liecības, ka tās var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, tādējādi raisot bažas, kuru līmenis ir ekvivalents citu 57. panta a) līdz e) punktā minēto vielu raisītajām bažām.

(2)

Aģentūras dalībvalstu komiteja (MSC) 2016. gada 9. jūnijā pieņēma atzinumu (3) par XV pielikuma dokumentāciju. Pirms MSC pieņēma atzinumu, Zviedrija atsauca savu priekšlikumu identificēt DCHP saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu tā endokrīni disruptīvo īpašību dēļ, par kurām ir pieejamas zinātniski pamatotas liecības par iespējamu nopietnu ietekmi uz vidi, lai sīkāk izstrādātu dokumentācijā sniegtos pamatojumus.

(3)

MSC bija vienisprātis, ka DEHP būtu identificējama kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, jo tā atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta c) punktā noteiktajiem kritērijiem.

(4)

MSC vienprātīgi atzina, ka ir zinātniski pierādīta DCHP endokrīnā iedarbība un cēloņsakarība starp šo iedarbību un kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī atzina, ka šo vielu var uzskatīt par endokrīno disruptoru attiecībā uz cilvēka veselību, jo tā atbilst PVO/IPCS sniegtajai endokrīno disruptoru definīcijai.

(5)

Tomēr MSC nepanāca vienprātību par to, vai DCHP saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu būtu identificējams kā viela, kas tai piemītošo endokrīni disruptīvo īpašību dēļ attiecībā uz cilvēka veselību raisa bažas, kuras ir ekvivalentas citu minētā panta a) līdz c) punktā norādīto vielu raisītajām bažām. Pieci MSC locekļi apgalvo, ka XV pielikuma dokumentācijā norādītā ietekme uz cilvēka veselību ir tāda pati un tāda paša iedarbības veida izraisīta kā ietekme, kas jau ņemta vērā dokumentācijā, lai identificētu šo vielu kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas, saskaņā ar minētās regulas 57. panta c) punktu, jo šī viela nelabvēlīgi ietekmē attīstību.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 9. punktu 2016. gada 22. jūnijā Aģentūra nodeva MSC atzinumu Komisijai lēmuma pieņemšanai par DCHP identificēšanu, pamatojoties uz 57. panta f) punktu.

(7)

Komisija norāda uz MSC vienprātību par to, ka DCHP piemīt endokrīni disruptīvas īpašības un ka kaitīgā ietekme, kuru izraisa šāds iedarbības veids, ir tāda pati kā ietekme, kuras dēļ tā klasificēta kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ierosināts to identificēt kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta c) punktu. Komisija arī norāda, ka lielākā daļa MSC locekļu uzskatīja, ka minētās ietekmes raisītais bažu līmenis ir ekvivalents 57. panta a) līdz e) punktā minēto vielu raisītajam bažu līmenim.

(8)

Komisija norāda, ka 57. pants neliedz vielu vairākkārt identificēt par tādu, kas rada ļoti lielas bažas, pamatojoties uz vairāk nekā vienu būtisko īpašību, kura rada tādu pašu ietekmi uz cilvēka veselību un pamatojas uz tiem pašiem zinātniskajiem pierādījumiem. Šo pieeju izmantoja arī bis(2-etilheksil)ftalāta (DEHP), dibutilftalāta (DBP), benzilbutilftalāta (BBP) un diizobutilftalāta (DIBP) identificēšanai saskaņā ar REACH 57. panta f) punktu (4).

(9)

Tādēļ saskaņā ar 57. panta c) punktu DCHP būtu jāidentificē kā viela, kas rada ļoti lielas bažas un kas atbilst kritērijiem, lai to klasificētu par 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un saskaņā ar 57. panta f) punktu tās endokrīni disruptīvo īpašību dēļ, kas var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību.

(10)

Šis lēmums neskar notiekošo darbību rezultātu, kas attiecas uz tādu kritēriju definēšanu, kas vajadzīgi, lai endokrīnos disruptorus identificētu saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (5).

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/27

(1)

Dalībvalstis ir pārskatījušas 900 MHz un 1 800 MHz joslu efektīvu izmantošanu ar mērķi aptvert papildu tehnoloģijas un vienlaikus nodrošināt tehnisko savietojamību ar GSM sistēmu un citām bezvadu platjoslas sistēmām, izmantojot piemērotus līdzekļus saskaņā ar Padomes Direktīvu 87/372/EEK (2).

(2)

Termins “lietu internets” (IoT) parasti attiecas uz savienojumu, kas starp ikdienas priekšmetos esošām ierīcēm izveidots ar interneta starpniecību un ar kura palīdzību minētie priekšmeti var apmainīties ar datiem. Bezvadu IoT var izveidot ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kuru pamatā ir šūnu tehnoloģijas, kurās parasti tiek izmantots licencēts spektrs. Bezvadu IoT tiek lietots daudzās rūpniecības nozarēs, piemēram, enerģētikā un autobūvē, un tās ir atkarīgas no spektra pieejamības.

(3)

Lietu interneta spektra ceļvedī (3) Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (4), uzskata, ka frekvenču joslas, kas paredzētas elektronisko sakaru pakalpojumiem (mobilo sakaru tīkliem), var izmantot jauniem IoT lietojumiem un pakalpojumiem. Tādējādi Savienības līmenī harmonizētās frekvenču joslas, ko mobilo sakaru tīkli izmanto zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, var būt svarīgs resurss bezvadu IoT. RSPG secināja, ka saskaņā ar tehnoloģijas neitralitātes principu šo joslu izmantošanai noteiktajos harmonizētajos tehniskajos nosacījumos būtu jāņem vērā bezvadu IoT prasības.

(4)

Komisija 2017. gada 14. jūlijā saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu piešķīra Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) pilnvaras pārskatīt harmonizētos tehniskos nosacījumus, kas noteikti 900 MHz un 1 800 MHz joslu izmantošanai zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, lai atļautu šo joslu izmantošanu lietu interneta vajadzībām. Piešķirot pilnvaras tika īpaši norādīts, ka saskaņā ar CEPT Elektronisko sakaru komitejas Ziņojumu Nr. 266, lai atļautu IoT izmantošanu, nevienā citā Savienības līmenī harmonizētājā frekvences joslā nav jāmaina tehniskie nosacījumi, kas balstās uz pamatojoties uz frekvenčdales dupleksa režīmu un vismazāk ierobežojošiem tehniskajiem nosacījumiem (bloka malas maskas).

(5)

Balstoties uz šīm pilnvarām, CEPT2018. gada 13. martā iesniedza Komisijai Ziņojumu Nr. 66 (“CEPT ziņojums”), kurā saistībā ar mobilo platjoslas (t. i., šūnu) sakaru sistēmām bija uzskaitītas turpmāk minētās bezvadu IoT tehnoloģijas, kuras nesen apkopoja Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSI) (5): paplašināta pārklājuma GSM IoT (EC-GSM-IoT), LTE mašīnu tipa sakari (LTE-MTC), LTE attīstīto mašīnu tipa sakari (LTE-eMTC) un šaurjoslas IoT (NB-IoT). CEPT ziņojumā nav norādītas attiecīgās bezvadu IoT tehnoloģijas, kas saistītas ar UMTS sistēmām.

(6)

Iepriekš minētās šūnu IoT tehnoloģijas var darbināt trīs režīmos: a) neatkarīgi no bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas (“savrupā” režīmā), b) atbrīvojot daļu no resursiem frekvences blokā, ko izmanto bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai (“iekšjoslas” režīmā) vai c) tāda frekvenču bloka malā, ko izmanto bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai (“aizsargjoslas” režīmā).

(7)

Atbilstoši CEPT ziņojumam EC-GSM-IoT ir integrēta GSM sistēmas daļa saskaņā ar Direktīvu 87/372/EEK. Tai pēc savas būtības piemīt GSM sistēmas īpašības un to var darbināt vai nu iekšjoslas, vai savrupā režīmā. Tāpēc EC-GSM-IoT atbilst tehniskajiem nosacījumiem, kas piemērojami GSM sistēmai, un šajā saistībā minēto nosacījumu grozījumi nav vajadzīgi.

(8)

Attiecībā uz LTE-MTC un LTE-eMTC CEPT ziņojumā uzsvērts, ka šīs divas tehnoloģijas izmanto tikai iekšjoslas darbības režīmu, un tāpēc raidītāja prasības ir tādas pašas kā LTE sistēmai vai stingrākas par tām. Tāpēc gan LTE-MTC, gan LTE-eMTC atbilst tehniskajiem nosacījumiem, kas piemērojami LTE sistēmai, un šajā saistībā minēto nosacījumu grozījumi nav vajadzīgi.

(9)

Attiecībā uz NB-IoT CEPT ziņojumā secināts, ka ir iespējama izmantošana visos trīs, proti, iekšjoslas, savrupā un aizsargjoslas, darbības režīmos. Tā ieteica grozīt tehniskos nosacījumus 900 MHz un 1 800 MHz joslās saistībā ar savrupo un aizsargjoslas darbības režīmu.

(10)

ETSI ir pieņēmis harmonizētos standartus, lai piešķirtu pieņēmumu par atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/53/ES (6) (“Direktīva par radioiekārtām”) 3. panta 2. punktam, lai IoT tehnoloģijas iekļautu minētajos trīs darbības režīmos.

(11)

CEPT ziņojumā nav norādītas nepārvaramas pārrobežu sadarbības problēmas starp dalībvalstīm, kas varētu rasties pēc iepriekš minēto bezvadu IoT tehnoloģiju ieviešanas 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās.

(12)

Ņemot vērā pieaugošo tirgus pieprasījumu pēc bezvadu IoT lietojumiem, tā darba rezultāts, kas veikts saskaņā ar CEPT piešķirtajām pilnvarām, cik drīz vien iespējams būtu jāiekļauj Savienības tiesībās, ja vien šūnu IoT izmantošana 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās sniedz piemērotu aizsardzību blakus joslās esošajām sistēmām.

(13)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Lēmums 2009/766/EK (7), kurā ir minēti zemes sistēmu veidi, kuras drīkst izmantot 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas.

(14)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   1 800 MHz joslu paredz un dara pieejamu:

3)

iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

900 MHz joslu paredz un dara pieejamu EC-GSM-IoT līdz 2018. gada 30. septembrim.”;

4)

Lēmuma 2009/766/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/31

(1)

Spodoptera frugiperda (Smith) (turpmāk “minētais organisms”) ir minēts Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļas I iedaļas a) apakšdaļas 22. pozīcijā kā kaitīgs organisms, kurš nav sastopams Savienībā.

(2)

Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 27.2. pozīcijā ir noteikti īpaši pasākumi, ar kuriem novērst minētā organisma ievešanu un izplatīšanos Savienībā. Šie pasākumi izpaužas kā īpašas prasības attiecībā uz Dendranthema (DC.) Des Moul., Dianthus L. un Pelargonium l'Hérit. ex Ait. augu ievešanu Savienībā, jo tie var būt kaitīgā organisma saimniekaugi.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2017. gada 28. jūnijā izdeva zinātnisko atzinumu par to, kurai kaitīgo organismu kategorijai minētais organisms pieder (2). Turklāt dalībvalstis ir iesniegušas datus par tirgojamo preču aizturēšanu minētā organisma klātbūtnes dēļ.

(4)

Ņemot vērā, ka minētais organisms nesen ir ievests un izplatījies Āfrikā, tas ir izplatījies abos Amerikas kontinentos un dalībvalstis ir iesniegušas preču aizturēšanas datus, īpaši pasākumi būtu jāpiemēro arī dažiem citiem minētā organisma Āfrikas, Ziemeļamerikas vai Dienvidamerikas izcelsmes saimniekaugiem (turpmāk “minētie augi”), kad tos ieved Savienībā.

(5)

Ar minētajiem īpašajiem pasākumiem būtu jānodrošina minētā organisma laicīga atklāšana Savienības teritorijā, prasības minēto augu ievešanai Savienībā, tostarp attiecībā uz fitosanitāro sertifikātu, kā arī oficiālas pārbaudes, šos augus ievedot Savienībā. Dalībvalstīm ik gadu būtu jāveic savas teritorijas apsekojumi attiecībā uz minētā organisma klātbūtni un būtu jānodrošina, ka profesionālie operatori ir informēti par tā iespējamo klātbūtni un veicamajiem pasākumiem.

(6)

Šie pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības teritorijas pastiprinātu aizsardzību pret minētā organisma iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos.

(7)

Lai atbildīgās oficiālās iestādes un profesionālie operatori varētu pielāgoties minētajām prasībām, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. jūnija.

(8)

Šim lēmumam būtu jābūt īslaicīgam un piemērojamam līdz 2020. gada 31. maijam, lai līdz tam to pagūtu pārskatīt.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“minētais organisms” ir Spodoptera frugiperda (Smith);

b)

“minētie augi” ir Āfrikas, Ziemeļamerikas vai Dienvidamerikas izcelsmes Capsicum L., Momordica L., Solanum aethiopicum L., Solanum macrocarpon L. un Solanum melongena L. augļi, kā arī Zea mays L. augi, izņemot dzīvus ziedputekšņus, augu audu kultūras, sēklas un graudus;

c)

“ražošanas teritorija” ir noteikta ražošanas vietas daļa, kuru fitosanitāros nolūkos apsaimnieko atsevišķi. “Ražošanas vieta” ir jebkuras telpas vai lauku kopums, kas ir viena ražošanas vai audzēšanas vienība.

a)

tiem ir pievienots Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts;

b)

tie atbilst šā lēmuma 4. panta a), b), c), d) vai e) punktam. Attiecīgo punktu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija”. Ja tie atbilst 4. panta c) un d) punktam, fitosanitārajā sertifikātā sniedz arī informāciju, kas nodrošina izsekojamību, kā norādīts c) punkta iv) apakšpunktā;

c)

ievedot Savienībā, tos saskaņā ar šā lēmuma 5. pantu pārbauda atbildīgā oficiālā struktūra, un minētā organisma klātbūtni nekonstatē.

a)

to izcelsme ir trešā valstī, kur minētais organisms nav konstatēts;

b)

to izcelsme ir teritorijā, kura pēc attiecīgās nacionālās augu aizsardzības organizācijas atzinuma saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem ir brīva no minētā organisma; minētās teritorijas nosaukums ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”;

c)

to izcelsme ir teritorijās, kuras nav minētas a) un b) punktā, un tie atbilst šādiem nosacījumiem:

d)

to izcelsme ir teritorijās, kas nav minētas a) un b) punktā, tie atbilst c) punkta i)–iv) apakšpunkta prasībām un ir efektīvi apstrādāti tā, lai garantētu, ka tie ir brīvi no minētā organisma;

e)

to izcelsme ir teritorijās, kas nav minētas a) un b) apakšpunktā, pēc ražas novākšanas tie ir efektīvi apstrādāti tā, lai garantētu, ka tie ir brīvi no minētā organisma, un šī apstrāde ir norādīta fitosanitārajā sertifikātā.

a)

vizuālu pārbaudi;

un

b)

ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni, paraugu ņemšanu un konstatētā organisma identificēšanu.

25.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 105/35

“—

Vjetnamas un Nīderlandes nolīguma 14. pants,”

“—

Vjetnamas un Nīderlandes nolīguma 14.a pants,”.