ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 72
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 15. marts

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/398 (2017. gada 12. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Islandi par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda

1

 

*

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Islandi par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda

3

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/399 (2018. gada 1. marts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Beelitzer Spargel (AĢIN))

12

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/400 (2018. gada 14. marts), ar kuru attiecībā uz 40. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )

13

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/401 (2018. gada 14. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 139/2014 groza attiecībā uz skrejceļu klasifikāciju

17

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2018/402 (2018. gada 13. marts), ar ko izveido Eiropas Darba iestādes Eiropas padomdevēju grupu ( 2 )

20

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Lēmums Nr. 2/2017, ko pieņēmusi Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu (2017. gada 22. decembris), par grozījumiem 2. nodaļā par individuālajiem aizsarglīdzekļiem, 4. nodaļā par medicīnas ierīcēm, 5. nodaļā par gāzes iekārtām un boileriem un 19. nodaļā par trošu ceļu iekārtām [2018/403]

24

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

 

(2)   Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/398

(2017. gada 12. jūnijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Islandi par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu un 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 515/2014 (1) ir noteikts, ka valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalīsies finansiāla atbalsta instrumentā ārējām robežām un vīzām saskaņā ar tā noteikumiem un ka tiks noslēgtas vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

(2)

Padome 2014. gada 14. jūlijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Norvēģijas Karalisti, Islandi, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par nolīgumu, ar ko nosaka kārtību, kādā tās piedalās Iekšējās drošības fonda robežu un vīzu instrumentā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Sarunas ar Islandi tika sekmīgi pabeigtas, 2016. gada 21. septembrī parafējot nolīgumu.

(3)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai ieviest to savos tiesību aktos.

(4)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(5)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (3); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)

Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(7)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā nolīgumā paredzētos pasākumus un netiktu kavēta valsts programmas apstiprināšana un īstenošana, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)

Saskaņā ar nolīguma 19. panta 4. punktu nolīgums, izņemot tā 5. pantu, būtu provizoriski jāpiemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Islandi par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Nolīgumu, izņemot tā 5. pantu, saskaņā ar tā 19. panta 4. punktu provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas (4), kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. CAMILLERI

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(4)  Dienu, no kuras nolīgumu piemēro provizoriski, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/3

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Islandi par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ISLANDE,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandi un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (1) (“asociācijas nolīgums ar Islandi un Norvēģiju”),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (2) Savienība kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveidoja finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.

(2)

Regula (ES) Nr. 515/2014 ir Šengenas acquis pilnveidošana asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju nozīmē.

(3)

Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014 (3) ir tieša ietekme uz Regulas (ES) Nr. 515/2014 noteikumu piemērošanu, tādējādi ietekmējot šīs regulas tiesisko regulējumu, un tā kā asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju noteiktās procedūras tika piemērotas, lai pieņemtu Regulu (ES) Nr. 514/2014, par ko Islandei tika paziņots, Puses atzīst, ka Regula (ES) Nr. 514/2014 ir Šengenas acquis pilnveidošana asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju nozīmē, ciktāl tas ir nepieciešams Regulas (ES) Nr. 515/2014 īstenošanai.

(4)

Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punktā ir noteikts, ka valstis, tostarp Islande, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās instrumentā saskaņā ar tā noteikumiem un ka būtu jānoslēdz vienošanās, lai precizētu minēto valstu finansiālās iemaksas un papildu noteikumus, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp noteikumus, kuri nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

(5)

Finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (“IDF robežu un vīzu instruments”), ir īpašs Šengenas acquis instruments, kas izveidots, lai nodrošinātu sloga sadalījumu un finansiālu atbalstu ārējo robežu un vīzu politikas jomā dalībvalstīs un asociētajās valstīs.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4) 60. pantā ir izklāstīti netiešās pārvaldības noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad trešām valstīm, tostarp asociētajām valstīm, ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi.

(7)

Regulas (ES) Nr. 514/2014 17. panta 4. punktā ir noteikts, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas oficiāli vēl neizraudzītai atbildīgai iestādei ir radušās 2014. gadā, tādējādi nodrošinot netraucētu pāreju starp Ārējo robežu fondu un Iekšējās drošības fondu. Līdzīgā kārtā ir svarīgi, lai tāda pati pieeja būtu atspoguļota šajā nolīgumā. Ņemot vērā, ka šis nolīgums nestājās spēkā līdz 2014. gada beigām, ir būtiski nodrošināt, ka izmaksas, kas radušās pirms atbildīgās iestādes oficiālās izraudzīšanas, ir attiecināmas, ja pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā ir tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.

(8)

Lai atvieglinātu to ikgadējo iemaksu aprēķināšanu un izmantošanu, kas Islandei jāiemaksā IDF robežu un vīzu instrumentā, Islandes iemaksas par 2014.–2020. gada laikposmu tiks veiktas 2016.–2020. gadā, izmantojot piecus ikgadējus maksājumus. 2016.–2018. gadā ikgadējās iemaksas ir fiksētas summas, savukārt par 2019. un 2020. gadu maksājamās iemaksas tiks noteiktas 2019. gadā, pamatojoties uz visu to valstu iekšzemes kopproduktu, kuras piedalās IDF robežu un vīzu instrumentā, ņemot vērā faktiski veiktos maksājumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

Šajā nolīgumā ir izklāstīti papildu noteikumi, kas vajadzīgi, lai Islande piedalītos IDF robežu un vīzu instrumentā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

2. pants

Finanšu pārvaldība un kontrole

1.   Islande veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību tiem noteikumiem par finanšu pārvaldību un kontroli, kas ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un Savienības tiesībās, kuru juridiskais pamats izriet no LESD.

Šā punkta pirmajā daļā minētie LESD un sekundāro tiesību aktu noteikumi ir šādi:

a)

LESD 287. panta 1., 2. un 3. punkts;

b)

Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30., 32. un 57. pants, 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts, 60. pants, 79. panta 2. punkts un 108. panta 2. punkts;

c)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (5) 32., 38., 42., 84., 88., 142. un 144. pants;

d)

Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (6);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (7).

Puses var nolemt grozīt šo sarakstu, savstarpēji vienojoties.

2.   Islande savā teritorijā piemēro 1. punktā minētos noteikumus saskaņā ar šo nolīgumu.

3. pants

Pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana

Līdzekļus, kas Islandei piešķirti saskaņā ar IDF robežu un vīzu instrumentu, izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

4. pants

Interešu konflikta novēršanas principa ievērošana

Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas Islandes teritorijā iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp to pašu un Savienības interesēm.

5. pants

Izpilde

Komisijas pieņemtie lēmumi, ar kuriem uzliek finansiālās saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi Islandes teritorijā.

Izpildi reglamentē Islandē spēkā esošās civilprocesa normas. Lēmuma izpildes rīkojumu pievieno minētajam lēmumam, un nav citu formalitāšu kā vien lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic valsts iestāde, kuru Islandes valdība izrauga minētajam nolūkam un par ko tā informē Komisiju.

Kad pēc Komisijas lūguma minētās formalitātes ir izpildītas, Komisija var uzsākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

Izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Islandes tiesu jurisdikcijā.

6. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība pret krāpšanu

1.   Islande:

a)

apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veicot pasākumus, kuri attur no šādas rīcības, kā arī nodrošina efektīvu aizsardzību Islandē;

b)

lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veic tādus pašus pasākumus, kādus tā veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud tās pašas finanšu intereses; un

c)

koordinē ar dalībvalstīm un Komisiju savu rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses.

2.   Islande pieņem pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus Savienība pieņēmusi saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu un kuri ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā.

Puses, savstarpēji vienojoties, var nolemt pieņemt pasākumus, kas ir līdzvērtīgi jebkādiem vēlākiem pasākumiem, kurus Savienība pieņem saskaņā ar šo pantu.

7. pants

Pārbaudes un apskates uz vietas, ko veic Komisija (OLAF)

Neskarot Komisijas tiesības, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. panta 8. punkta, Komisija (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un apskates uz vietas Islandes teritorijā saistībā ar IDF robežu un vīzu instrumentu atbilstoši Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Islandes iestādes atvieglina pārbaudes un apskates uz vietas, kuras var veikt kopīgi, ja minētās iestādes to vēlas.

8. pants

Revīzijas palāta

Saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pirmās daļas X sadaļas 1. nodaļu Revīzijas palātai ir iespēja veikt revīziju telpās, kas pieder jebkurai struktūrai, kura Savienības vārdā pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Islandes teritorijā saistībā ar IDF robežu un vīzu instrumentu, tostarp jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu telpās, kas saņem maksājumus no budžeta.

Islandē Revīzijas palāta revīziju veic saziņā ar valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar kompetentajiem valsts dienestiem. Revīzijas palāta un Islandes valsts revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, vienlaikus saglabājot savu neatkarību. Minētās iestādes vai dienesti informē Revīzijas palātu par to, vai tās plāno piedalīties revīzijā.

Revīzijas palātai ir vismaz tās pašas tiesības, kas pienākas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. panta 7. punktu un šā nolīguma 7. pantu.

9. pants

Publiskais iepirkums

Islande piemēro savu tiesību aktu noteikumus par publisko iepirkumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikumu (8).

10. pants

Finansiālās iemaksas

1.   Islande 2016.–2018. gadā veic ikgadējos maksājumus IDF robežu un vīzu instrumenta budžetā saskaņā ar turpmāko tabulu.

(Visas summas izteiktas EUR)

 

2016

2017

2018

Islande

563 999

563 999

563 999

2.   Islandes iemaksas par 2019. un 2020. gadu aprēķina saskaņā ar pielikumā aprakstīto formulu atbilstoši Islandes attiecīgajam iekšzemes kopproduktam (IKP) kā procentuālu daļu no visu to valstu IKP, kuras piedalās IDF robežu un vīzu instrumentā.

3.   Islande veic šajā pantā minētās finansiālās iemaksas neatkarīgi no datuma, kurā tiek pieņemta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā minētā Islandes valsts programma.

11. pants

Finansiālo iemaksu izmantošana

1.   Ikgadējo 2016. un 2017. gadā veicamo maksājumu kopsummu piešķir šādi:

a)

75 % – starpposma pārskatīšanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 515/2014 8. pantā;

b)

15 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 15. pantā minēto IT sistēmu izstrādei, ja līdz 2017. gada 30. jūnijam tiek pieņemti attiecīgie Savienības leģislatīvie akti;

c)

10 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 13. pantā minētajām Savienības darbībām un Regulas (ES) Nr. 515/2014 14. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai.

Ja b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta vai iztērēta, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā noteikto procedūru to pārdala konkrētajām darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. pantā.

Ja šis nolīgums nestājas spēkā vai netiek provizoriski piemērots līdz 2017. gada 1. jūnijam, Islandes iemaksu pilnā apmērā izmanto saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Ikgadējo 2018., 2019. un 2020. gadā veicamo maksājumu kopsummu piešķir šādi:

a)

40 % – konkrētajām darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. pantā;

b)

50 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 15. pantā minēto IT sistēmu izstrādei, ja līdz 2018. gada 31. decembrim tiek pieņemti attiecīgie Savienības leģislatīvie akti;

c)

10 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 13. pantā minētajām Savienības darbībām un Regulas (ES) Nr. 515/2014 14. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai.

Ja b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta vai iztērēta, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā noteikto procedūru to pārdala konkrētajām darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. pantā.

3.   Starpposma pārskatīšanai, Savienības darbībām, konkrētajām darbībām vai IT sistēmu izstrādes programmai piešķirtās papildu summas izmanto saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas izklāstīta vienā no šādiem noteikumiem:

a)

Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. panta 2. punkts;

b)

Regulas (ES) Nr. 515/2014 8. panta 7. punkts;

c)

Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. panta 3. punkts;

d)

Regulas (ES) Nr. 515/2014 15. panta otrā daļa.

4.   Komisija katru gadu var izmantot līdz EUR 4 076 no Islandes veiktajiem maksājumiem, lai finansētu administratīvos izdevumus saistībā ar darbiniekiem vai ārštata darbiniekiem, kuri ir nepieciešami, lai atbalstītu Regulas (ES) Nr. 515/2014 un šā nolīguma īstenošanu Islandē.

12. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo nolīgumu paziņotā vai iegūtā informācija, lai kādā formā tā arī būtu, ir profesionāls noslēpums un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju, ko aizsargā Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un Islandes tiesību akti. Šādu informāciju izpauž tikai tām personām Savienības iestādēs, dalībvalstīs vai Islandē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

13. pants

Atbildīgās iestādes izraudzīšana

1.   Islande, cik vien iespējams drīz pēc valsts programmas apstiprināšanas, informē Komisiju par tās atbildīgās iestādes oficiālo izraudzīšanu ministrijas līmenī, kura atbild par izdevumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar IDF robežu un vīzu instrumentu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā izraudzīšana tiek attiecināta uz struktūru, kas atbilst tiem izraudzīšanas kritērijiem iekšējās vides, kontroles darbību, informācijas, saziņas un uzraudzības jomā, kuri noteikti Regulā (ES) Nr. 514/2014 vai uz tās pamata.

3.   Atbildīgās iestādes izraudzīšanu pamato ar atzinumu, ko sniedz kāda revīzijas struktūra, kas var būt revīzijas iestāde, kura novērtē atbildīgās iestādes atbilstību izraudzīšanas kritērijiem. Minētā struktūra var būt neatkarīga publiskā iestāde, kas atbild par administrācijas uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Revīzijas struktūra darbojas neatkarīgi no atbildīgās iestādes un veic savu darbu saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem. Islande savu lēmumu par izraudzīšanu var balstīt uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas būtībā ir tādas pašas kā tās, kas darbojušās iepriekšējā laikposmā, un vai to darbība bijusi efektīva. Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītā struktūra vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, Islande veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti trūkumi minētās struktūras uzdevumu īstenošanā, tostarp atceļot izraudzīšanu.

14. pants

Finanšu gada definīcija

Šajā nolīgumā finanšu gads, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā, attiecas uz nomaksātajiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas iegūti un atbildīgās iestādes pārskatos iegrāmatoti laikposmā no “N – 1” gada 16. oktobra līdz “N” gada 15. oktobrim.

15. pants

Izmaksu attiecināmība

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 514/2014 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 4. punkta, attiecināmas ir arī izmaksas, ja atbildīgā iestāde tās ir samaksājusi, pirms tā tika oficiāli izraudzīta saskaņā ar šā nolīguma 13. pantu, ar noteikumu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā bija tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.

16. pants

Gada atlikuma maksājuma pieprasījums

1.   Līdz tā gada 15. februārim, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, Islande iesniedz Komisijai Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā prasītos dokumentus un informāciju.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. panta 1. punkta un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta trešo daļu, Islande līdz tā gada 15. martam, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, iesniedz Komisijai Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta otrajā daļā minēto atzinumu.

Iesniegtie dokumenti, kas minēti šajā punktā, ir uzskatāmi par gada atlikuma maksājuma pieprasījumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos dokumentus sagatavo saskaņā paraugiem, kurus Komisija apstiprina, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. panta 3. punktu.

17. pants

Īstenošanas ziņojums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. panta 1. punkta un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta trešo daļu, Islande līdz 2022. gadam (to ieskaitot) katru gadu līdz 15. februārim iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā un var šo informāciju atbilstīgā līmenī publiskot.

Pirmo gada ziņojumu par valsts programmas īstenošanu iesniedz 15. februārī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vai tā provizoriskās piemērošanas sākuma.

Pirmais ziņojums attiecas uz finanšu gadiem no 2014. gada līdz finanšu gadam, kas ir pirms gada, kad saskaņā ar otro daļu bija jāiesniedz pirmais gada ziņojums. Gala ziņojumu par valsts programmas īstenošanu Islande iesniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.

18. pants

Elektroniskā datu apmaiņas sistēma

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 24. panta 5. punktu visu oficiālo informācijas apmaiņu starp Islandi un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ko šim nolūkam nodrošina Komisija.

19. pants

Stāšanās spēkā

1.   Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā nolīguma depozitārijs.

2.   Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. Tās viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

3.   Šis nolīgums stājās spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par 2. punktā minētās procedūras pabeigšanu.

4.   Puses šo nolīgumu, izņemot tā 5. pantu, provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc nolīguma parakstīšanas, neskarot konstitucionālās prasības.

20. pants

Spēkā esamība un izbeigšana

1.   Savienība vai Islande var izbeigt šo nolīgumu, paziņojot par savu lēmumu otrai Pusei. Nolīgumu pārtrauc piemērot trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma. Projektus un darbības, kas norisinās šā nolīguma izbeigšanas laikā, turpina saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem. Puses, savstarpēji vienojoties, atrisina visus citus jautājumus saistībā ar šā nolīguma izbeigšanas sekām.

2.   Šo nolīgumu izbeidz, ja asociācijas nolīgums ar Islandi un Norvēģiju tiek izbeigts saskaņā ar nolīguma 8. panta 4. punktu, 11. panta 3. punktu vai 16. pantu.

21. pants

Valodas

Šo nolīgumu sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un islandiešu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на втори март две хиляди и осемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el dos de marzo de dos mil dieciocho.

V Bruselu dne druhého března dva tisíce osmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den anden marts to tusind og atten.

Geschehen zu Brüssel am zweiten März zweitausendachtzehn.

Kahe tuhande kaheksateistkümnenda aasta märtsikuu teisel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δύο Μαρτίου δύο χιλιάδες δεκαοκτώ.

Done at Brussels on the second day of March in the year two thousand and eighteen.

Fait à Bruxelles, le deux mars deux mille dix-huit.

Sastavljeno u Bruxellesu drugog ožujka godine dvije tisuće osamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì due marzo duemiladiciotto.

Briselē, divi tūkstoši astoņpadsmitā gada otrajā martā.

Priimta du tūkstančiai aštuonioliktų metų kovo antrą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennyolcadik év március havának második napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tieni jum ta' Marzu fis-sena elfejn u tmintax.

Gedaan te Brussel, twee maart tweeduizend achttien.

Sporządzono w Brukseli dnia drugiego marca roku dwa tysiące osiemnastego.

Feito em Bruxelas, em dois de março de dois mil e dezoito.

Întocmit la Bruxelles la doi martie două mii optsprezece.

V Bruseli druhého marca dvetisícosemnásť.

V Bruslju, dne drugega marca leta dva tisoč osemnajst.

Tehty Brysselissä toisena päivänä maaliskuuta vuonna kaksituhattakahdeksantoista.

Som skedde i Bryssel den andra mars år tjugohundraarton.

Gjört í Brussel hinn annan dag marsmánaðar árið tvö þúsund og átján.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Fyrir hönd Evrópusambandsins

Image

За Исландия

Por Islandia

Za Island

For Island

Für Island

Islandi nimel

Για τηv Ισλανδία

For Iceland

Pour l'Islande

Za Island

Per l'Islanda

Islandes vārdā –

Islandijos vardu

Izland részéről

Għall-Iżlanda

Voor IJsland

W imieniu Islandii

Pela Islândia

Pentru Islanda

Za Island

Za Islandijo

Islannin puolesta

För Island

Fyrir hönd Íslands

Image

(1)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 150, 20.5.2014., 112. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.),.

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(8)  OV L 1, 3.1.1994., 461. lpp.

PIELIKUMS

2019. UN 2020. GADA FINANSIĀLO IEMAKSU APRĒĶINĀŠANAS FORMULA UN MAKSĀJUMA INFORMĀCIJA

Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punkta otrajā un trešajā daļā minēto finansiālo iemaksu, ko Islande veic IDF robežu un vīzu instrumentā, attiecībā uz 2019. un 2020. gadu aprēķina šādi.

 

Par katru gadu no 2013. gada līdz 2017. gadam galīgos Islandes iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, kas pieejami 2019. gada 31. martā, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu attiecīgajā gadā, kuras piedalās IDF robežu un vīzu instrumentā. Par 2013.–2017. gadu iegūto piecu procentuālo daļu vidējo vērtību piemēro summai, ko veido faktiskās ikgadējās apropriācijas IDF robežu un vīzu instrumentam 2014.–2019. gadā, un IDF robežu un vīzu instrumentam 2020. gadā paredzētajām ikgadējo saistību apropriācijām, kuras iekļautas Komisijas pieņemtajā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektā, lai tādējādi iegūtu kopējo summu, kas Islandei jāmaksā visā IDF robežu un vīzu instrumenta īstenošanas laikposmā. Ikgadējos maksājumus, kurus Islande faktiski veikusi saskaņā ar šā nolīguma 10. panta 1. punktu, atskaita no šīs summas, lai iegūtu Islandes iemaksu kopējo summu, kas jāmaksā par 2019. un 2020. gadu. Pusi no šīs summas maksā 2019. gadā, savukārt otru pusi – 2020. gadā.

 

Finansiālo iemaksu veic euro.

 

Islande savu finansiālo iemaksu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru iemaksas maksājuma kavējumu tiek maksāti procenti par nenomaksāto summu, sākot no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par 3,5 procentpunktiem.

REGULAS

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/399

(2018. gada 1. marts)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Beelitzer Spargel” (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Vācijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Beelitzer Spargel”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Beelitzer Spargel” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Beelitzer Spargel” (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 1. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 388, 17.11.2017., 9. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/13

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/400

(2018. gada 14. marts),

ar kuru attiecībā uz 40. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2016. gada 8. decembrī publicēja grozījumus 40. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Ieguldījuma īpašums. Grozījumos ir precizēts, kad uzņēmumam ir atļauts pārklasificēt īpašumu “ieguldījuma īpašuma” kategorijā (vai izņemt no minētās kategorijas).

(3)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu Komisija secina, ka šie 40. starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā 40. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Ieguldījuma īpašums izdara grozījumus, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Ieguldījuma īpašuma pārvietošana

(40. SGS grozījumi)

Grozījumi 40. SGS Ieguldījuma īpašums

Groza 57. un 58. punktu.

PĀRVIETOŠANA

57.

Uzņēmums pārvieto īpašumu uz ieguldījuma īpašuma posteni vai no tā tikai tad, kad notiek tā lietošanas veida maiņa. Šāda maiņa notiek, kad īpašums atbilst vai vairs neatbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai un pastāv pierādījumi par tā lietošanas veida maiņu. Atsevišķi aplūkojot, izmaiņas vadības nodomos attiecībā uz īpašuma lietošanas veidu nepierāda lietošanas veida maiņu. Lietošanas veida maiņas pierādījumu piemēri ir šādi:

a)

ja īpašnieks sāk izmantot nekustamo īpašumu vai izstrādāt to, lai pats to izmantotu – pārvietošanai no ieguldījuma īpašuma uz īpašnieka izmantotu īpašumu;

b)

ja nekustamo īpašumu sāk izstrādāt, lai pārdotu – pārvietošanai no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem;

c)

ja īpašnieks beidz izmantot nekustamo īpašumu – pārvietošanai no īpašnieka izmantota īpašuma uz ieguldījuma īpašumu; un

d)

ja nekustamo īpašumu sāk iznomāt saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem trešajai pusei – pārvietošanai no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu.

e)

[svītrots]

58.

Ja uzņēmums izlemj atsavināt ieguldījuma īpašumu bez izstrādes, uzņēmums turpina uzskatīt īpašumu par ieguldījuma īpašumu, kamēr tā atzīšana tiek pārtraukta (tas tiek izslēgts no finanšu stāvokļa pārskata), un nepārklasificē to par krājumu posteni. Tāpat, ja uzņēmums sāk pārveidot esošo ieguldījuma īpašumu pastāvīgai turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu, tas paliek ieguldījuma īpašums un netiek pārklasificēts par īpašnieka izmantotu nekustamo īpašumu pārveidošanas laikā.

…

Pievienots 84C–84E punkts un ar tiem saistītais virsraksts un 85G punkts.

PĀREJAS NOTEIKUMI

…

Ieguldījuma īpašuma pārvietošana

84C

Ar Ieguldījuma īpašuma pārvietošana (40. SGS grozījumi), kas izdoti 2016. gada decembrī, grozīts 57. un 58. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz lietošanas veida maiņu, kas notiek, sākoties tādam gada pārskata periodam vai pēc tam, kad tas ir sācies, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro grozījumus (sākotnējās piemērošanas datums). Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums atkārtoti izvērtē klasifikāciju minētajā datumā turētajam īpašumam, un attiecīgā gadījumā pārklasificē īpašumu, piemērojot 7.–14. punktu, lai ņemtu vērā apstākļus, kas pastāv minētajā datumā.

84D

Neatkarīgi no 84C punktā minētajām prasībām uzņēmumam ir atļauts piemērot 57. un 58. punkta grozījumus ar atpakaļejošu spēku atbilstīgi 8. SGS tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neņemot vērā iepriekš notikušo.

84E

Ja saskaņā ar 84C punktu uzņēmums pārklasificē īpašumu sākotnējās piemērošanas datumā, uzņēmums:

a)

uzskaita pārklasificēšanu, piemērojot 59.–64. punktā noteiktās prasības. Piemērojot 59.–64. punktu, uzņēmums:

i)

uzskata atsauci uz lietošanas veida maiņas datumu kā sākotnējās piemērošanas datumu; un

ii)

atzīst jebkuru summu, kas saskaņā ar 59.–64. punktu tiktu atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā korekcija nesadalītās peļņas sākumatlikumam sākotnējās piemērošanas datumā;

b)

atklāj summas, kas saskaņā ar 84C punktu pārklasificētas uz ieguldījuma īpašuma posteni vai no tā. Uzņēmums atklāj minētās pārklasificētās summas ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtības saskaņošanas ietvaros perioda sākumā un beigās, kā noteikts 76. un 79. punktā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

…

85G

Ar Ieguldījuma īpašuma pārvietošana (40. SGS grozījumi), kas izdoti 2016. gada decembrī, grozīts 57.–58. punkts un pievienots 84C–84E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/17

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/401

(2018. gada 14. marts),

ar ko Regulu (ES) Nr. 139/2014 groza attiecībā uz skrejceļu klasifikāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 139/2014 (2) I pielikumā ir noteikta definīcija terminam “instrumentālais skrejceļš” minētās regulas vajadzībām. Minētās regulas noteikumiem būtu jāatspoguļo jaunākie sasniegumi un paraugprakse lidlauku jomā un jāņem vērā piemērojamie starptautiskie standarti.

(2)

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) savā Oficiālajā vēstulē AN 41.2.24–13/20 pieņēma Čikāgas konvencijas 1. sējuma 14. pielikuma grozījumu 11-B, kas ICAO dalībvalstīs ir piemērojams no 2014. gada 13. novembra. Tajā noteiktās izmaiņas vienkāršo spēkā esošo skrejceļa pieejas klasifikāciju un precīzāk apraksta dažāda veida nolaišanās un nosēšanās darbības.

(3)

Šīs Čikāgas konvencijas 14. pielikuma izmaiņas būtu jāatspoguļo Regulā (ES) Nr. 139/2014, jo īpaši tās noteikumos attiecībā uz veiktspējas navigācijas (PBN) nolaišanos ar vertikāliem norādījumiem un prasībām skrejceļiem saistībā ar nolaišanās darbībām. Turklāt būtu jāatvieglo PBN nolaišanās ar vertikāliem norādījumiem īstenošana nozīmīgā skaitā lidlauku bez to skrejceļu infrastruktūras modernizēšanas.

(4)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 139/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā noteiktie pasākumi balstās uz Atzinumu Nr. 03/2016, ko izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 139/2014 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 139/2014 I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 22) punktu aizstāj ar šādu:

“22)

“instrumentālais skrejceļš” ir viens no šādiem skrejceļu tipiem, kas paredzēti gaisa kuģu instrumentālās nolaišanās veikšanai:

1.   “neprecīzas nolaišanās skrejceļš”: skrejceļš, kurš aprīkots ar vizuālajiem līdzekļiem un vismaz kādu no nevizuālo līdzekļu veidiem, paredzēts nosēšanās darbībām pēc A tipa instrumentālās nolaišanās darbības veikšanas;

2.   “I kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļš”: skrejceļš, kurš aprīkots ar vizuālajiem līdzekļiem un vismaz kādu no nevizuālo līdzekļu veidiem, paredzēts nosēšanās darbībām pēc B CAT I tipa instrumentālās nolaišanās darbības veikšanas;

3.   “II kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļš”: skrejceļš, kurš aprīkots ar vizuālajiem līdzekļiem un vismaz kādu no nevizuālo līdzekļu veidiem, paredzēts nosēšanās darbībām pēc B CAT II tipa instrumentālās nolaišanās darbības veikšanas;

4.   “III kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļš”: skrejceļš, kurš aprīkots ar vizuālajiem līdzekļiem un vismaz kādu no nevizuālo līdzekļu veidiem, kuri darbojas līdz skrejceļam un visa skrejceļa garumā, paredzēts nosēšanās darbībām pēc B CAT III.A, III.B vai III.C tipa instrumentālās nolaišanās darbības veikšanas;”;

2)

iekļauj šādu 47.a) un 47.b) punktu:

“47.a)

“A tipa instrumentālās nolaišanās darbība” ir instrumentālās nolaišanās darbība ar minimālo nolaišanās augstumu jeb lēmuma pieņemšanas augstumu 75 m (250 ft) vai augstāku;

47.b)

“B tipa instrumentālās nolaišanās darbība” ir instrumentālās nolaišanās darbība ar lēmuma pieņemšanas augstumu zemāku par 75 m (250 ft). B tipa instrumentālās nolaišanās darbības iedala šādās kategorijās:

1.   I kategorija (CAT I): lēmuma pieņemšanas augstums, kas nav mazāks kā 60 m (200 ft), un vai nu ar redzamību, kas nav mazāka kā 800 m, vai ar redzamību uz skrejceļa, kas nav mazāka kā 550 m;

2.   II kategorija (CAT II): lēmuma pieņemšanas augstums, kas mazāks kā 60 m (200 ft), bet nav mazāks kā 30 m (100 ft), un ar redzamību uz skrejceļa, kas nav mazāka kā 300 m;

3.   III.A kategorija (CAT III.A): lēmuma pieņemšanas augstums, kas mazāks kā 30 m (100 ft), vai bez lēmuma pieņemšanas augstuma ierobežojuma un ar redzamību uz skrejceļa, kas nav mazāka kā 175 m;

4.   III.B kategorija (CAT III.B): lēmuma pieņemšanas augstums, kas mazāks kā 15 m (50 ft), vai bez lēmuma pieņemšanas augstuma ierobežojuma un ar redzamību uz skrejceļa, kas mazāka kā 175 m, bet nav mazāka kā 50 m;

5.   III.C kategorija (CAT III.C): bez lēmuma pieņemšanas augstuma un redzamības uz skrejceļa ierobežojumiem;”.

LĒMUMI

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/20

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/402

(2018. gada 13. marts),

ar ko izveido Eiropas Darba iestādes Eiropas padomdevēju grupu

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu, 48. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 91. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā (1) priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ierosināja izveidot Eiropas Darba iestādi, lai stiprinātu taisnīgumu iekšējā tirgū un nodrošinātu, ka ES noteikumus par darbaspēka mobilitāti īsteno taisnīgi, vienkārši un efektīvi.

(2)

Komisija 2018. gada 13. martā ierosināja izveidot Eiropas Darba iestādi (2), lai atbalstītu dalībvalstis un Komisiju to centienos atvieglot personām un darba devējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī attiecīgajiem pakalpojumiem pārrobežu darbaspēka mobilitātes situācijās, atbalstītu dalībvalstu sadarbību attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildē, uzņemtos starpnieka lomu un veicinātu risinājumus pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(3)

Būtu jāizveido padomdevēja grupa, kas konsultētu Komisiju un palīdzētu tai ātri izveidot Eiropas Darba iestādi un nodrošināt tās turpmāko darbību. Šāda struktūra būtu jāsauc par Eiropas Darba iestādes Eiropas padomdevēju grupu (turpmāk “Grupa”). Lai gan Grupa nepiedalās likumdošanas procesā, kura rezultātā tiek pieņemta ierosinātā regula, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, Grupai būtu jāpalīdz likt pamatu Eiropas Darba iestādes izveidei.

(4)

Šai darba grupai jo īpaši būtu jādara iespējama apmaiņa ar labāko praksi un pieredzi saistībā ar sadarbību tādās jomās kā pārrobežu darbaspēka mobilitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana, kuras Eiropas Darba iestāde varētu pilnveidot, kā arī tā varētu izskatīt vispārīgus jautājumus, principiālus jautājumus un praktiskas problēmas, kas rodas, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Grupas uzdevums būtu arī palīdzēt noteikt attiecīgo pastāvošo struktūru, tostarp ES aģentūru, sadarbību un ieguldījumu, lai panāktu veiksmīgu Eiropas Darba iestādes darbību.

(5)

Grupa būtu jāvada Komisijai (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD), un tās sastāvā būtu jābūt dalībvalstu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonu, Savienības līmeņa sociālo partneru, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop), Eiropas Izglītības fonda (ETF) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pārstāvjiem. Savienības līmeņa sociālajiem partneriem būtu vienlīdzīgi jāpārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas.

(6)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) būtu jāpiešķir novērotāja statuss.

(7)

Grupai būtu jāsadarbojas ar darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā jau pastāvošajām struktūrām.

(8)

Būtu jāparedz noteikumi par to, kā Grupas locekļi un novērotāji drīkst izpaust informāciju.

(9)

Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (3).

(10)

Šis lēmums būtu jāpiemēro līdz brīdim, kad ir izveidota Eiropas Darba iestāde,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Tiek izveidota Eiropas Darba iestādes Eiropas padomdevēja grupa (turpmāk – “Grupa”).

2. pants

Uzdevumi

Grupa konsultē Komisiju (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) un palīdz tai ātri izveidot Eiropas Darba iestādi un nodrošināt tās turpmāko darbību.

Grupas uzdevumi ir:

a)

veicināt sadarbību starp valstu iestādēm un ieinteresētajām personām un konsultēt Komisiju par Eiropas Darba iestādes ātru izveidi un tās turpmāko operatīvo darbību;

b)

izskatīt vispārīgus jautājumus, principiālus jautājumus un praktiskas problēmas, kas rodas, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus pārrobežu darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, kā arī to ietekmi uz Eiropas Darba iestādes darbībām;

c)

apmainīties viedokļiem un apzināt labāko praksi un veiksmīgas sadarbības piemērus pārrobežu darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, lai izstrādātu Eiropas Darba iestādes darbības;

d)

noteikt pastāvošo struktūru, tostarp decentralizēto ES aģentūru, sadarbību un ieguldījumu, lai panāktu veiksmīgu Eiropas Darba iestādes darbību.

3. pants

Dalība

1.   Grupas sastāvā ir:

—

viens pārstāvis no katras dalībvalsts,

—

seši pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem, kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrības un darba devēju organizācijas,

—

viens pārstāvis no katras ES aģentūras nodarbinātības un sociālo lietu jomā.

2.   Locekļi ieceļ savus pārstāvjus augstākajā līmenī un nodrošina to, ka to pārstāvji sniedz augsta līmeņa zinātību.

3.   Pārstāvjus ieceļ 30 dienu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Pārstāvjiem var palīdzēt eksperti.

4.   Tie locekļi, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi piedalīties ekspertu grupas apspriedēs, kuri, pēc Komisijas (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) domām, neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. panta nosacījumiem vai kuri atkāpjas, vairs netiek aicināti piedalīties Grupas sanāksmēs un tos līdz pilnvaru termiņa beigām var aizstāt ar citiem locekļiem.

4. pants

Priekšsēdētājs

Grupas priekšsēdētājs ir Komisijas (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) pārstāvis.

5. pants

Darbība

1.   Grupa darbojas pēc Komisijas (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) pieprasījuma saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem (4).

2.   Grupa sanāk vismaz trīs reizes gadā. Grupas sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās.

3.   Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD). Grupas sanāksmēs var piedalīties ieinteresēti Komisijas ierēdņi no citām struktūrvienībām.

4.   Vienojoties ar Komisiju (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD), Grupa ar vienkāršu tās locekļu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par atklātām apspriedēm.

5.   Apspriežu protokoliem par visiem darba kārtības punktiem un Grupas sniegtajiem atzinumiem jābūt jēgpilniem un pilnīgiem. Protokolus sagatavo sekretariāts priekšsēdētāja pārraudzībā.

6.   Atzinumus, ieteikumus vai ziņojumus Grupa pieņem vienprātīgi.

7.   Eiropas Parlamenta ekspertu līdzdalība Grupas darbā ir noteikta Pamatnolīguma par Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisijas attiecībām (5) 15. punktā un I pielikumā.

6. pants

Pieaicinātie eksperti

Komisija (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) darbam Grupā var ad hoc kārtībā pieaicināt ekspertus ar īpašu zinātību izskatāmajā darba kārtības jautājumā.

7. pants

Novērotāji

1.   Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) pēc tieša uzaicinājuma piešķir novērotāja statusu saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem.

2.   Novērotāji nominē savus pārstāvjus.

3.   Novērotāju pārstāvji ar priekšsēdētāja piekrišanu var piedalīties Grupas apspriedēs un sniegt zinātību. Taču tie nevar piedalīties Grupas ieteikumu vai atzinumu formulēšanā.

8. pants

Reglaments

Vienojoties ar Komisiju (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) un pamatojoties uz tās priekšlikumu, Grupa ar vienkāršu tās locekļu balsu vairākumu saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem pieņem reglamentu, pamatojoties uz ekspertu grupu darba standarta reglamentu.

9. pants

Dienesta noslēpums un klasificētas informācijas apstrāde

Uz Grupas locekļiem un to pārstāvjiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums, kas saskaņā ar Līgumiem un to īstenošanas noteikumiem attiecas uz visiem iestāžu locekļiem un to darbiniekiem, kā arī Komisijas drošības noteikumi, kas attiecas uz Savienības klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (6) un (ES, Euratom) 2015/444 (7). Ja viņi šo pienākumu neievēro, Komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus.

10. pants

Pārredzamība

1.   Grupu reģistrē Komisijas Ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (“Ekspertu grupu reģistrs”).

2.   Ekspertu grupu reģistrā publicē šādus datus par Grupas sastāvu:

a)

dalībvalstu nosaukums;

b)

sociālo partneru nosaukums, to pārstāvētās intereses;

c)

nodarbinātības un sociālo lietu jomas ES aģentūras nosaukums;

d)

novērotāju nosaukums, tostarp trešo valstu nosaukums.

3.   Visus attiecīgos dokumentus, tostarp darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos materiālus, dara pieejamus vai nu Ekspertu grupu reģistrā, vai norādot saiti no reģistra uz īpašu tīmekļa vietni, kurā atrodama attiecīgā informācija. Piekļuve minētajām tīmekļa vietnēm neprasa lietotāja reģistrāciju, un tām nav noteikti nekādi citi ierobežojumi. Darba kārtību un citus informatīvus dokumentus laikus publicē pirms sanāksmes un pēc sanāksmes savlaicīgi publicē tās protokolu. Izņēmumus prasībai par publicēšanu paredz tikai tad, ja uzskata, ka dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (8) 4. pantā.

11. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   Grupas darbā iesaistītās personas nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Komisija Grupas darbā iesaistītajām personām atlīdzina ar Grupas darbu saistītos ceļa un uzturēšanās izdevumus. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem, nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, ko Komisijas struktūrvienības saņēmušas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

12. pants

Piemērojamība

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz brīdim, kad ir izveidota Eiropas Darba iestāde.

Strasbūrā, 2018. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  2017. gada runa par stāvokli Savienībā ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_lv.

(2)  COM(2018) 131.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(4)  C(2016) 3301, 13. panta 1. punkts.

(5)  OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(6)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(7)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

15.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/24

LĒMUMS Nr. 2/2017, KO PIEŅĒMUSI KOMITEJA, KURA IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU

(2017. gada 22. decembris),

par grozījumiem 2. nodaļā par individuālajiem aizsarglīdzekļiem, 4. nodaļā par medicīnas ierīcēm, 5. nodaļā par gāzes iekārtām un boileriem un 19. nodaļā par trošu ceļu iekārtām [2018/403]

KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu (“Nolīgums”) un jo īpaši tā 10. panta 4. un 5. punktu un 18. panta 2. punktu;

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu regulu par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (1), un Šveice ir grozījusi savu normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas saskaņā ar Nolīguma 1. panta 2. punktu tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(2)

Lai atspoguļotu šīs norises, būtu jāgroza Nolīguma 1. pielikuma 2. nodaļa “Individuālie aizsarglīdzekļi”.

(3)

Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu regulu par medicīnas ierīcēm (2), kuras IV nodaļa ir obligāti piemērojama no 2017. gada 26. novembra, un jaunu regulu par in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm (3), kuras IV nodaļa ir obligāti piemērojama no 2017. gada 26. novembra. Turklāt no minētās dienas ražotājiem ir iespējams piemērot minētās regulas brīvprātīgi. Šveice ir grozījusi savu normatīvo aktu noteikumus, kas saskaņā ar Nolīguma 1. panta 2. punktu tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuri ir obligāti piemērojami no 2017. gada 26. novembra.

(4)

Lai atspoguļotu šīs norises, būtu jāgroza Nolīguma 1. pielikuma 4. nodaļa “Medicīnas ierīces”.

(5)

Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu regulu par gāzveida kurināmā iekārtām (4), un Šveice ir grozījusi savu normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas saskaņā ar Nolīguma 1. panta 2. punktu tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(6)

Lai atspoguļotu šīs norises, būtu jāgroza Nolīguma 1. pielikuma 5. nodaļa “Gāzes iekārtas un boileri”.

(7)

Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu regulu par trošu ceļu iekārtām (5), un Šveice ir grozījusi savu normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas saskaņā ar Nolīguma 1. panta 2. punktu tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(8)

Lai atspoguļotu šīs norises, būtu jāgroza Nolīguma 1. pielikuma 19. nodaļa “Trošu ceļu iekārtas”.

(9)

Nolīguma 10. panta 5. punktā paredzēts, ka pēc vienas Puses ierosinājuma Komiteja drīkst grozīt Nolīguma pielikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.

Nolīguma 1. pielikuma 2. nodaļu “Individuālie aizsarglīdzekļi” groza saskaņā ar šim lēmumam pievienotajā A papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.

Nolīguma 1. pielikuma 4. nodaļu “Medicīnas ierīces” groza saskaņā ar šim lēmumam pievienotajā B papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

3.

Nolīguma 1. pielikuma 5. nodaļu “Gāzes iekārtas un boileri” groza saskaņā ar šā lēmuma C papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

4.

Nolīguma 1. pielikuma 19. nodaļu “Trošu ceļu iekārtas” groza saskaņā ar šā lēmuma D papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

5.

Šo lēmumu divos eksemplāros paraksta Komitejas pārstāvji, kuri ir pilnvaroti rīkoties Pušu vārdā. Šis lēmums ir spēkā no dienas, kad saņemts pēdējais no abiem parakstiem.

Šveices Konfederācijas vārdā –

Christophe PERRITAZ

Parakstīts Bernē, 2017. gada 22. decembrī

Eiropas Savienības vārdā –

Ignacio IRUARRIZAGA

Parakstīts Briselē, 2017. gada 21. decembrī

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/426 par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK (OV L 81, 31.3.2016., 1. lpp.).

A PAPILDINĀJUMS

Nolīguma 1. pielikuma “Ražojumu nozares” 2. nodaļa “Individuālie aizsarglīdzekļi” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu nodaļu, kas ir spēkā no 2018. gada 21. aprīļa, kad kļūst piemērojama Regula (ES) 2016/425 un atbilstīgie Šveices tiesību akti, izņemot IV iedaļu, kas stājas spēkā tajā pašā dienā, kad šis lēmums:

“2. NODAĻA

INDIVIDUĀLIE AIZSARGLĪDZEKĻI

I IEDAĻA

Normatīvo un administratīvo aktu noteikumi

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

Šveice

100.

2009. gada 12. jūnija Federālais likums par produktu drošumu (RO 2010 2573)

101.

2010. gada 19. maija Rīkojums par produktu drošumu (RO 2010 2583), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2017. gada 25. oktobrī (RO 2017 5865)

102.

2017. gada 25. oktobra Rīkojums par individuālo aizsarglīdzekļu drošumu (RO 2017 5859)

103.

1996. gada 17. jūnija Rīkojums par Šveices akreditācijas sistēmu un par testēšanas laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2015. gada 25. novembrī (RO 2016 261)

II IEDAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu.

III IEDAĻA

Norīkotājas iestādes

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, sagatavo un atjaunina to norīkotāju iestāžu sarakstu, ko ir paziņojušas Puses.

IV IEDAĻA

Īpaši noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu

Norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro vispārējos principus, kas ietverti šā Nolīguma 2. pielikumā, un novērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2016/425 V nodaļā.

V IEDAĻA

Papildu noteikumi

1.   Ekonomikas dalībnieki

1.1.   Konkrēti ekonomikas dalībnieku pienākumi, kas noteikti I iedaļā minētajos tiesību aktos

Ievērojot I iedaļā minētos tiesību aktus, ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē, ir jāpilda līdzvērtīgi pienākumi.

Lai izvairītos no nevajadzīgas pienākumu dublēšanas:

a)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/425 8. panta 6. punktā un 10. panta 3. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami norādīt vārdu (nosaukumu), reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kurā var sazināties ar ražotāju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē. Ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, ir pietiekami norādīt vārdu (nosaukumu), reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kurā var sazināties ar importētāju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā;

b)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/425 8. panta 3. punktā un 10. panta 8. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami, ja ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc tam, kad individuālais aizsarglīdzeklis laists tirgū Eiropas Savienībā vai Šveicē. Ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, ir pietiekami, ja importētājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma varētu darīt pieejamu minētajām iestādēm 10 gadus pēc tam, kad individuālais aizsarglīdzeklis laists tirgū Eiropas Savienībā vai Šveicē;

c)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/425 8. panta 4. punkta otrajā daļā un 10. panta 6. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami, ja minētos pienākumus izpilda ražotājs, kurš veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, vai, ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, – importētājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā.

1.2.   Pilnvarotais pārstāvis

Lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/425 9. panta 2. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, pilnvarotais pārstāvis ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē un, ievērojot Regulas (ES) 2016/425 9. panta 1. punktu vai atbilstīgos Šveices noteikumus, ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā.

1.3.   Sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm

Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices kompetentā valsts tirgus uzraudzības iestāde pēc pamatota pieprasījuma var lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus Eiropas Savienībā un Šveicē sniegt visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu individuālā aizsarglīdzekļa atbilstību I iedaļas tiesību aktiem.

Minētā iestāde ar ekonomikas dalībnieku, kas veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā, var sazināties tieši vai ar otras Puses kompetentās valsts tirgus uzraudzības iestādes palīdzību. Tā var lūgt ražotājus vai attiecīgā gadījumā pilnvarotos pārstāvjus un importētājus sniegt dokumentāciju minētajai iestādei viegli saprotama valodā. Tā var lūgt ekonomikas dalībniekus sadarboties ikviena tāda pasākuma īstenošanā, kura mērķis ir novērst riskus, ko izraisa individuālais aizsarglīdzeklis.

2.   Pieredzes apmaiņa

Šveices norīkotājas iestādes var piedalīties pieredzes apmaiņā starp dalībvalstu iestādēm, kuras minētas Regulas (ES) 2016/425 35. pantā.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūru koordinācija

Šveices norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras var tieši vai ar norīkotu pārstāvju starpniecību piedalīties koordinācijas un sadarbības mehānismos, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/425 36. pantā.

4.   Tirgus uzraudzības iestāžu savstarpējā palīdzība

Ievērojot Nolīguma 9. panta 1. punktu, Puses nodrošina efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Dalībvalstu un Šveices tirgus uzraudzības iestādes sadarbojas un apmainās ar informāciju. Tās pietiekamā mērā palīdz cita citai, sniedzot informāciju vai dokumentāciju, kas attiecas uz ekonomikas dalībniekiem dalībvalstī vai Šveicē.

5.   Procedūra darbībām ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem, kuri rada risku, kas pārsniedz valsts teritoriju

Ievērojot Nolīguma 12. panta 4. punktu, ja dalībvalsts vai Šveices tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus vai tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka individuālais aizsarglīdzeklis, uz kuru attiecas šī nodaļa, rada risku to personu veselībai vai drošībai, uz kurām attiecas šīs nodaļas I iedaļas tiesību akti, un ja tās uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici:

—

par šo iestāžu pieprasītā izvērtējuma rezultātiem un pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt ekonomikas dalībniekam,

—

ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus korektīvus pasākumus – par visiem attiecīgajiem pagaidu pasākumiem, kas veikti, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka individuālais aizsarglīdzeklis tiek darīts pieejams valsts tirgū, minēto individuālo aizsarglīdzekli izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Minētā informācija ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstošā individuālā aizsarglīdzekļa identificēšanai nepieciešamos datus, tā izcelsmi, iespējamās neatbilstības un riska veidu, valsts veikto pasākumu veidu un ilgumu un attiecīgā ekonomikas dalībnieka izvirzītos argumentus. Jo īpaši norāda, vai neatbilstību izraisījusi:

—

individuālā aizsarglīdzekļa neatbilstība I iedaļas tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību vai drošību, vai

—

nepilnības I iedaļas tiesību aktos minētajos saskaņotajos standartos.

Šveice vai dalībvalstis nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās valsts iestādes par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz visu to rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgā individuālā aizsarglīdzekļa neatbilstību.

Dalībvalstis un Šveice nodrošina to, lai saistībā ar attiecīgo individuālo aizsarglīdzekli nekavējoties tiktu veikti attiecīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, individuālā aizsarglīdzekļa izņemšana no to tirgus.

6.   Drošības procedūra gadījumiem, kad ir iebildumi pret valsts pasākumiem

Ja Šveice vai dalībvalsts nepiekrīt 5. punktā minētajam valsts pasākumam, tad triju mēnešu laikā no informācijas saņemšanas tā informē Eiropas Komisiju par saviem iebildumiem.

Ja, pabeidzot 5. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalsts vai Šveice pauž iebildumus pret Šveices vai dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā I iedaļā minētajiem attiecīgajiem tiesību aktiem, tad Eiropas Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un Šveici un ar Šveices iestāžu starpniecību – attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem. Tā izvērtē valsts pasākumu, lai noteiktu, vai tas ir pamatots.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par:

—

pamatotu, tad visas dalībvalstis un Šveice veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatbilstošā individuālā aizsarglīdzekļa izņemšanu no to tirgus, un attiecīgi informē Komisiju,

—

nepamatotu, tad attiecīgā dalībvalsts vai Šveice minēto pasākumu atsauc.

Ievērojot 8. punktu, Puse var iesniegt jautājumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu.

7.   Atbilstoši individuālie aizsarglīdzekļi, kas tomēr rada risku

Ja dalībvalsts vai Šveice konstatē, ka, lai gan individuālais aizsarglīdzeklis, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamu ES un Šveices tirgū, atbilst šīs nodaļas I iedaļā minētajiem tiesību aktiem, tas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tā veic visus piemērotos pasākumus un nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici. Minētā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgā individuālā aizsarglīdzekļa identificēšanai nepieciešamos datus, tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm, Šveici un ar Šveices iestāžu starpniecību – attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un novērtē valsts pasākumus, kas veikti, lai noteiktu, vai valsts pasākums ir pamatots, un vajadzības gadījumā ierosina piemērotus pasākumus.

Ievērojot 8. punktu, Puse var iesniegt jautājumu Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu.

8.   Drošības klauzula gadījumiem, kad Pusēm joprojām ir domstarpības

Ja Pusēm ir domstarpības par 6. un 7. punktā minētajiem pasākumiem, tad jautājumu nosūta ar šā Nolīguma 10. pantu izveidotajai Komitejai, kura lemj par piemērotu rīcību, ieskaitot iespēju pasūtīt ekspertu veiktu pētījumu.

Ja Komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a)

pamatots, tad Puses veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu individuālā aizsarglīdzekļa izņemšanu no to tirgus;

b)

nepamatots, tad dalībvalsts vai Šveices iestāde šo pasākumu atsauc.”

B PAPILDINĀJUMS

Nolīguma 1. pielikuma “Ražojumu nozares” 4. nodaļa “Medicīnas ierīces” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu:

“4. NODAĻA

MEDICĪNAS IERĪCES

I IEDAĻA

Normatīvo un administratīvo aktu noteikumi

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība

1.

Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

2.

Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

3.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.) un kura labota ar labojumu (OV L 22, 29.1.1999., 75. lpp. un OV L 6, 10.1.2002., 70. lpp.).

4.

Komisijas 2002. gada 7. maija Lēmums 2002/364/EK par kopējām tehniskām specifikācijām attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm (OV L 131, 16.5.2002., 17. lpp.).

5.

Komisijas 2003. gada 3. februāra Direktīva 2003/12/EK par krūšu implantu pārklasificēšanu saistībā ar Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 28, 4.2.2003., 43. lpp.).

6.

Komisijas 2012. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 722/2012 par īpašām prasībām attiecībā uz prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvās 90/385/EEK un 93/42/EEK attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm un medicīnas ierīcēm, kas ražotas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes audus (OV L 22, 9.8.2012., 3. lpp.).

7.

Komisijas 2005. gada 11. augusta Direktīva 2005/50/EK par gūžu, ceļu un plecu locītavu protēžu pārkvalificēšanu saistībā ar Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 210, 12.8.2005., 41. lpp.).

8.

Komisijas 2006. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2007/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dažu tādu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu, kurus paredzēts izmantot tehniskiem mērķiem medicīnas ierīcēs, in vitro diagnostikā un laboratorijas reaģentos, un ar ko groza minēto regulu (OV L 379, 28.12.2006., 98. lpp.).

9.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/47/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm un Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 247, 21.9.2007., 21. lpp.).

10.

Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2011/869/ES, ar ko groza Lēmumu 2002/364/EK par kopējām tehniskām specifikācijām attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm (OV L 341, 22.12.2011., 63. lpp.).

11.

Komisijas 2011. gada 20. decembra Direktīva 2011/100/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 341, 22.12.2011., 50. lpp.).

12.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).

13.

Komisijas 2010. gada 19. aprīļa Lēmums 2010/227/ES par Eiropas Medicīnas ierīču datubanku (Eudamed) (OV L 102, 23.4.2010., 45. lpp.).

14.

Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 207/2012 par medicīnas ierīču elektroniskajām lietošanas pamācībām (OV L 72, 10.3.2012., 28. lpp.).

15.

Komisijas 2013. gada 24. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 920/2013 par pilnvaroto iestāžu iecelšanu un uzraudzību saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/385/EEK par aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm un Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 253, 25.9.2013., 8. lpp.).

16.

IV nodaļa un VII pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulā (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

17.

IV nodaļa un VII pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulā (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

Šveice

100.

2000. gada 15. decembra Federālais likums par zālēm un medicīnas ierīcēm (RO 2001 2790), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2014. gada 1. janvārī (RO 2013 4137)

101.

1902. gada 24. jūnija Federālais likums par elektriskām vājas un spēcīgas strāvas iekārtām (RO 19 252 un RS 4 798), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 20. martā (RO 2008 3437)

102.

1977. gada 9. jūnija Federālais likums par metroloģiju (RO 1977 2394), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 17. jūnijā (RO 2012 6235)

103.

1991. gada 22. marta Federālais likums par aizsardzību pret radiāciju (RO 1994 1933), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 10. decembrī (RO 2004 5391)

104.

2001. gada 17. oktobra Rīkojums par medicīnas ierīcēm (RO 2001 3487), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2017. gada 25. oktobrī (RO 2017 5935)

105.

2007. gada 18. aprīļa Rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku produktu importu, tranzītu un eksportu (RO 2007 1847), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 4. septembrī (RO 2013 3041)

106.

1996. gada 17. jūnija Rīkojums par Šveices akreditācijas sistēmu un par testēšanas laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2015. gada 25. novembrī (RO 2016 261)

107.

1992. gada 19. jūnija Federālais likums par datu aizsardzību (RO 1992 1945), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 30. septembrī (RO 2013 3215)

II IEDAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu.

III IEDAĻA

Norīkotājas iestādes

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, sagatavo un atjaunina to norīkotāju iestāžu sarakstu, ko ir paziņojušas Puses.

IV IEDAĻA

Īpaši noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu

Norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, uz kurām attiecas šī nodaļa, norīkotājas iestādes:

—

ievēro vispārējos principus, kas ietverti šā Nolīguma 2. pielikumā,

—

kā noteikts Regulā (ES) Nr. 920/2013, ievēro novērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti Direktīvas 93/42/EEK XI pielikumā, Direktīvas 90/385/EEK 8. pielikumā un Direktīvas 98/79/EK IX pielikumā, un

—

ievēro novērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2017/745 un Regulas (ES) 2017/746 IV nodaļā un VII pielikumā.

Puses izvirza vērtētājus vērtētāju grupai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 920/2013, Regulas (ES) 2017/745 40. pantu un Regulas (ES) 2017/746 36. pantu. Pušu norīkotājas iestādes sadarbojas, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 39. pantu un Regulas (ES) 2017/746 35. pantu varētu novērtēt paziņotās struktūras. Tās piedalās salīdzinošajā izvērtēšanā, kas notiek, ievērojot Regulas (ES) 2017/745 48. pantu un Regulas (ES) 2017/746 44. pantu.

V IEDAĻA

Papildu noteikumi

1.   Par ierīču laišanu tirgū atbildīgo personu reģistrācija

Katrs ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas laiž kādas Puses tirgū medicīnas ierīces, kuras minētas Direktīvas 93/42/EEK 14. pantā vai Direktīvas 98/79/EK 10. pantā, informē tās Puses kompetentās iestādes, kurā reģistrēta viņa uzņēmējdarbības veikšanas vieta, sniedzot minētajos pantos prasītās ziņas. Puses savstarpēji atzīst minēto reģistrāciju. Ražotājam nav jānorīko persona, kura atbildīga par preču laišanu tirgū, kas ir otras Puses teritorijā.

2.   Medicīnas ierīču marķēšana

Abu pušu ražotāji norāda savu vārdu (nosaukumu) vai tirdzniecības (firmas) nosaukumu un adresi uz medicīnas ierīces etiķetes, kā precizēts Direktīvas 93/42/EEK 1. pielikuma 13.3. punkta a) apakšpunktā, un uz in vitro diagnostikas medicīnas ierīces etiķetes, kā precizēts Direktīvas 98/79/EK 1. pielikuma 8.4. punkta a) apakšpunktā. Tiem nav pienākuma uz etiķetes, ārējā iepakojuma vai lietošanas pamācības norādīt par ierīces laišanu tirgū atbildīgās personas, pārstāvja vai importētāja vārdu (nosaukumu) un adresi, ja tie veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā.

Tādām ierīcēm, kas importētas no trešām valstīm, uz etiķetēm, ārējā iepakojuma vai lietošanas pamācībās, ņemot vērā to izplatīšanu Savienībā un Šveicē, attiecīgi norāda ražotāja vienīgā pilnvarotā pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi, kurš veic uzņēmējdarbību attiecīgi Savienībā vai Šveicē.

3.   Informācijas apmaiņa un sadarbība

Saskaņā ar Nolīguma 9. pantu:

—

Puses jo īpaši apmainās ar informāciju, kas minēta Direktīvas 90/385/EEK 8. pantā, Direktīvas 93/42/EEK 10. pantā, Direktīvas 98/79/EK 11. pantā un Regulas (ES) Nr. 920/2013 3. pantā,

—

Puses jo īpaši sadarbojas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 102. un 103. pantu un Regulas (ES) 2017/746 97. un 98. pantu,

—

Šveice var iesniegt pieteikumu par ekspertu laboratoriju iecelšanu, ko veic Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 106. pantu vai pieteikumu par references laboratoriju iecelšanu, ko veic Komisija, saskaņā ar Regulas (ES) 2017/746 100. pantu.

4.   Eiropas datubāzes

Šveices kompetentajām iestādēm ir piekļuve Eiropas datubāzēm, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 98/79/EK 12. pantu, Direktīvas 93/42/EEK 14.a pantu, Regulas (ES) Nr. 920/2013 3. pantu, Regulas (ES) 2017/745 33. pantu un Regulas (ES) 2017/746 30. pantu. Tās nodod Komisijai un/vai par datubāzu uzturēšanu atbildīgajai iestādei datus, kas norādīti minētajos pantos un apkopoti Šveicē, lai tos ievadītu Eiropas datubāzēs.

5.   Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no I iedaļas tiesību aktiem, ierīces, kas atbilst Regulai (ES) 2017/745 un Regulai (ES) 2017/746, var laist attiecīgi abu Pušu tirgū.

Atkāpjoties no I iedaļas tiesību aktiem, paziņotās struktūras, kas ir norīkotas un paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 un Regulu (ES) 2017/746, var veikt novērtēšanas procedūras, kas noteiktas minētajās regulās, un izdot sertifikātus saskaņā ar minētajām regulām. Puses atzīst šādus sertifikātus.”

C PAPILDINĀJUMS

Nolīguma 1. pielikuma “Ražojumu nozares” 5. nodaļa “Gāzes iekārtas un boileri” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu nodaļu, kas ir spēkā no 2018. gada 21. aprīļa, kad kļūst piemērojama Regula (ES) 2016/426 un atbilstīgie Šveices tiesību akti, izņemot IV iedaļu, kas stājas spēkā tajā pašā dienā, kad šis lēmums:

“5. NODAĻA

GĀZES IEKĀRTAS UN BOILERI

I IEDAĻA

Normatīvo un administratīvo aktu noteikumi

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkts

Eiropas Savienība

1.

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/42/EEK par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem (OV L 167, 22.6.1992., 17. lpp.) ar turpmākajiem grozījumiem

Šveice

100.

1985. gada 16. decembra Rīkojums par gaisa piesārņojuma kontroli (OAPC) (3. un 4. pielikums) (RS 814.318.142.1) ar turpmākajiem grozījumiem

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/426 par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.).

Šveice

100.

2009. gada 12. jūnija Federālais likums par produktu drošumu (RO 2010 2573)

101.

2010. gada 19. maija Rīkojums par produktu drošumu (RO 2010 2583), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2017. gada 25. oktobrī (RO 2017 5865)

102.

2017. gada 25. oktobra Rīkojums par gāzes iekārtām (RO 2017 5865)

103.

1996. gada 17. jūnija Rīkojums par Šveices akreditācijas sistēmu un par testēšanas laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2015. gada 25. novembrī (RO 2016 261)

II IEDAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu.

III IEDAĻA

Norīkotājas iestādes

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, sagatavo un atjaunina to norīkotāju iestāžu sarakstu, ko ir paziņojušas Puses.

IV IEDAĻA

Īpaši noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu

Norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro vispārējos principus, kas ietverti šā Nolīguma 2. pielikumā, un novērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2016/426 IV nodaļā.

V IEDAĻA

Papildu noteikumi

1.   Ekonomikas dalībnieki

1.1.   Konkrēti ekonomikas dalībnieku pienākumi, kas noteikti I iedaļā minētajos tiesību aktos

Ievērojot I iedaļā minētos tiesību aktus, ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē, ir jāpilda līdzvērtīgi pienākumi.

Lai izvairītos no nevajadzīgas pienākumu dublēšanas:

a)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/426 7. panta 6. punktā un 9. panta 3. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami norādīt vārdu (nosaukumu), reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kurā var sazināties ar ražotāju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē. Ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, ir pietiekami norādīt vārdu (nosaukumu), reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kurā var sazināties ar importētāju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā;

b)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/426 7. panta 3. punktā un 9. panta 8. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami, ja ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc tam, kad iekārta vai armatūra laista tirgū Eiropas Savienībā vai Šveicē. Ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, ir pietiekami, ja importētājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma varētu darīt pieejamu minētajām iestādēm 10 gadus pēc tam, kad iekārta vai armatūra laista tirgū Eiropas Savienībā vai Šveicē;

c)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/426 7. panta 4. punkta otrajā daļā un 9. panta 6. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami, ja minētos pienākumus izpilda ražotājs, kurš veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, vai, ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, – importētājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā.

1.2.   Pilnvarotais pārstāvis

Lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/426 8. panta 2. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, pilnvarotais pārstāvis ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē un, ievērojot Regulas (ES) 2016/426 8. panta 1. punktu vai atbilstīgos Šveices noteikumus, ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā.

1.3.   Sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm

Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices kompetentā valsts tirgus uzraudzības iestāde pēc pamatota pieprasījuma var lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus Eiropas Savienībā un Šveicē sniegt visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību I iedaļas tiesību aktiem.

Minētā iestāde ar ekonomikas dalībnieku, kas veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā, var sazināties tieši vai ar otras Puses kompetentās valsts tirgus uzraudzības iestādes palīdzību. Tā var lūgt ražotājus vai attiecīgā gadījumā pilnvarotos pārstāvjus un importētājus sniegt dokumentāciju minētajai iestādei viegli saprotama valodā. Tā var lūgt ekonomikas dalībniekus sadarboties ikviena tāda pasākuma īstenošanā, kura mērķis ir novērst riskus, ko izraisa iekārta vai armatūra.

2.   Pieredzes apmaiņa

Šveices norīkotājas iestādes var piedalīties pieredzes apmaiņā starp dalībvalstu iestādēm, kuras minētas Regulas (ES) 2016/426 34. pantā.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūru koordinācija

Šveices norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras var tieši vai ar norīkotu pārstāvju starpniecību piedalīties koordinācijas un sadarbības mehānismos, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/426 35. pantā.

4.   Tirgus uzraudzības iestāžu savstarpējā palīdzība

Ievērojot Nolīguma 9. panta 1. punktu, Puses nodrošina efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Dalībvalstu un Šveices tirgus uzraudzības iestādes sadarbojas un apmainās ar informāciju. Tās pietiekamā mērā palīdz cita citai, sniedzot informāciju vai dokumentāciju, kas attiecas uz ekonomikas dalībniekiem dalībvalstī vai Šveicē.

5.   Procedūra darbībām ar iekārtām vai armatūru, kuras rada risku, kas pārsniedz valsts teritoriju

Ievērojot šā Nolīguma 12. panta 4. punktu, ja dalībvalsts vai Šveices tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus vai tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, uz kuru attiecas šī nodaļa, rada risku to personu veselībai vai drošībai, tiem mājdzīvniekiem vai īpašumam, uz kuriem attiecas šīs nodaļas I iedaļas tiesību akti, un ja tās uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici:

—

par šo iestāžu pieprasītā izvērtējuma rezultātiem un pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt ekonomikas dalībniekam,

—

ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus korektīvus pasākumus – par visiem attiecīgajiem pagaidu pasākumiem, kas veikti, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka iekārtas vai armatūra tiek darītas pieejamas valsts tirgū, minētās iekārtas vai armatūru izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Minētā informācija ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstošās iekārtas vai armatūras identificēšanai nepieciešamos datus, tās izcelsmi, iespējamās neatbilstības un riska veidu, valsts veikto pasākumu veidu un ilgumu un attiecīgā ekonomikas dalībnieka izvirzītos argumentus. Jo īpaši norāda, vai neatbilstību izraisījusi:

—

iekārtas vai armatūras neatbilstība I iedaļas tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību vai drošību vai mājdzīvniekiem vai īpašumu, vai

—

nepilnības I iedaļas tiesību aktos minētajos saskaņotajos standartos.

Šveice vai dalībvalstis nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās valsts iestādes par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz visu to rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgās iekārtas vai armatūras neatbilstību.

Dalībvalstis un Šveice nodrošina to, lai saistībā ar attiecīgo iekārtu vai armatūru nekavējoties tiktu veikti attiecīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, iekārtas vai armatūras izņemšana no to tirgus.

6.   Drošības procedūra gadījumiem, kad ir iebildumi pret valsts pasākumiem

Ja Šveice vai dalībvalsts nepiekrīt 5. punktā minētajam valsts pasākumam, tad triju mēnešu laikā no informācijas saņemšanas tā informē Eiropas Komisiju par saviem iebildumiem.

Ja, pabeidzot 5. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalsts vai Šveice pauž iebildumus pret Šveices vai dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā I iedaļā minētajiem attiecīgajiem tiesību aktiem, tad Eiropas Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un Šveici un ar Šveices iestāžu starpniecību – attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem. Tā izvērtē valsts pasākumu, lai noteiktu, vai tas ir pamatots.

Ja valsts pasākums, kas attiecas uz iekārtu vai armatūru, tiek uzskatīts par:

—

pamatotu, tad visas dalībvalstis un Šveice veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatbilstošās iekārtas vai armatūras izņemšanu no to tirgus, un attiecīgi informē Komisiju,

—

nepamatotu, tad attiecīgā dalībvalsts vai Šveice minēto pasākumu atsauc.

Ievērojot 8. punktu, Puse var iesniegt jautājumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu.

7.   Atbilstošas iekārtas vai armatūra, kas tomēr rada risku

Ja dalībvalsts vai Šveice konstatē, ka, lai gan iekārta vai armatūra, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamu ES un Šveices tirgū, atbilst šīs nodaļas I iedaļā minētajiem tiesību aktiem, tā rada risku cilvēku veselībai un drošībai, mājdzīvniekiem vai īpašumam, tā veic visus piemērotos pasākumus un nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici. Minētā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgās iekārtas vai armatūras identificēšanai nepieciešamos datus, tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm, Šveici un ar Šveices iestāžu starpniecību – attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un novērtē valsts pasākumus, kas veikti, lai noteiktu, vai valsts pasākums ir pamatots, un vajadzības gadījumā ierosina piemērotus pasākumus.

Ievērojot 8. punktu, Puse var iesniegt jautājumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu.

8.   Drošības klauzula gadījumiem, kad Pusēm joprojām ir domstarpības

Ja Pusēm ir domstarpības par 6. un 7. punktā minētajiem pasākumiem, tad jautājumu nosūta ar Nolīguma 10. pantu izveidotajai Komitejai, kura lemj par piemērotu rīcību, ieskaitot iespēju pasūtīt ekspertu veiktu pētījumu.

Ja Komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a)

pamatots, tad Puses veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras izņemšanu no to tirgus;

b)

nepamatots, tad dalībvalsts vai Šveices iestāde šo pasākumu atsauc.

9.   Informācijas apmaiņa

Saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu Puses apmainās ar Regulas (ES) 2016/426 II pielikumā minēto informāciju par to teritorijā izmantotās gāzes tipiem un atbilstīgo gāzveida kurināmā padeves spiedienu. Papildus tam sešu mēnešu laikā pēc paredzēto izmaiņu paziņošanas Šveice informē par izmaiņām tajā. Eiropas Savienība informē par šādām izmaiņām sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņēmusi dalībvalsts paziņojumu.”

D PAPILDINĀJUMS

Nolīguma 1. pielikuma “Ražojumu nozares” 19. nodaļa “Trošu ceļu iekārtas” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu nodaļu, kas ir spēkā no 2018. gada 21. aprīļa, kad kļūst piemērojama Regula (ES) 2016/424 un atbilstīgie Šveices tiesību akti, izņemot IV iedaļu, kas stājas spēkā tajā pašā dienā, kad šis lēmums:

“19. NODAĻA

TROŠU CEĻU IEKĀRTAS

I IEDAĻA

Normatīvo un administratīvo aktu noteikumi

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK (OV L 81, 31.3.2016., 1. lpp.)

Šveice

100.

2006. gada 23. jūnija Federālais likums par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai (RO 2006 5753), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2009. gada 20. martā (RO 2009 5597)

101.

2006. gada 21. decembra Rīkojums par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai (RO 2007 39), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2017. gada 11. oktobrī (RO 2017 5831)

102.

1996. gada 17. jūnija Rīkojums par Šveices akreditācijas sistēmu un par testēšanas laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2015. gada 25. novembrī (RO 2016 261)

II IEDAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu.

III IEDAĻA

Norīkotājas iestādes

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu, sagatavo un atjaunina to norīkotāju iestāžu sarakstu, ko ir paziņojušas Puses.

IV IEDAĻA

Īpaši noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu

Norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro vispārējos principus, kas ietverti šā Nolīguma 2. pielikumā, un novērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2016/424 IV nodaļā.

V IEDAĻA

Papildu noteikumi

1.   Ekonomikas dalībnieki

1.1.   Konkrēti ekonomikas dalībnieku pienākumi, kas noteikti I iedaļā minētajos tiesību aktos

Ievērojot I iedaļā minētos tiesību aktus, ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē, ir jāpilda līdzvērtīgi pienākumi.

Lai izvairītos no nevajadzīgas pienākumu dublēšanas:

a)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/424 11. panta 6. punktā un 13. panta 3. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami norādīt vārdu (nosaukumu), reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kurā var sazināties ar ražotāju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā. Ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, ir pietiekami norādīt vārdu (nosaukumu), reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kurā var sazināties ar importētāju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā;

b)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/424 11. panta 3. punktā un 13. panta 8. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami, ja ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 30 gadus pēc tam, kad apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa laista tirgū Eiropas Savienībā vai Šveicē. Ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, ir pietiekami, ja importētājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma varētu darīt pieejamu minētajām iestādēm 30 gadus pēc tam, kad apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa laista tirgū Eiropas Savienībā vai Šveicē;

c)

lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/424 11. panta 4. punkta otrajā daļā un 13. panta 6. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, ir pietiekami, ja minētos pienākumus izpilda ražotājs, kurš veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā, vai, ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību ne Eiropas Savienības, ne Šveices teritorijā, – importētājs, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības vai Šveices teritorijā.

1.2.   Pilnvarotais pārstāvis

Lai izpildītu pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/424 12. panta 2. punktā un atbilstīgajos Šveices noteikumos, pilnvarotais pārstāvis ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē un, ievērojot Regulas (ES) 2016/424 12. panta 1. punktu vai atbilstīgos Šveices noteikumus, ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā.

1.3.   Sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm

Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices kompetentā valsts tirgus uzraudzības iestāde pēc pamatota pieprasījuma var lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus Eiropas Savienībā un Šveicē sniegt visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību I iedaļas tiesību aktiem.

Minētā iestāde ar ekonomikas dalībnieku, kas veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā, var sazināties tieši vai ar otras Puses kompetentās valsts tirgus uzraudzības iestādes palīdzību. Tā var lūgt ražotājus vai attiecīgā gadījumā pilnvarotos pārstāvjus un importētājus sniegt dokumentāciju minētajai iestādei viegli saprotama valodā. Tā var lūgt ekonomikas dalībniekus sadarboties ikviena tāda pasākuma īstenošanā, kura mērķis ir novērst riskus, ko izraisa apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa.

2.   Pieredzes apmaiņa

Šveices norīkotājas iestādes var piedalīties pieredzes apmaiņā starp dalībvalstu iestādēm, kuras minētas Regulas (ES) 2016/424 37. pantā.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūru koordinācija

Šveices norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras var tieši vai ar norīkotu pārstāvju starpniecību piedalīties koordinācijas un sadarbības mehānismos, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/424 38. pantā.

4.   Tirgus uzraudzības iestāžu savstarpējā palīdzība

Ievērojot Nolīguma 9. panta 1. punktu, Puses nodrošina efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Dalībvalstu un Šveices tirgus uzraudzības iestādes sadarbojas un apmainās ar informāciju. Tās pietiekamā mērā palīdz cita citai, sniedzot informāciju vai dokumentāciju, kas attiecas uz ekonomikas dalībniekiem dalībvalstī vai Šveicē.

5.   Procedūra darbībām ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras rada risku, kas pārsniedz valsts teritoriju

Ievērojot šā Nolīguma 12. panta 4. punktu, ja dalībvalsts vai Šveices tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus vai tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma, uz kuru attiecas šī nodaļa, rada risku to personu veselībai vai drošībai vai tam īpašumam, uz kuriem attiecas šīs nodaļas I iedaļas tiesību akti, un ja tās uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici:

—

par šo iestāžu pieprasītā izvērtējuma rezultātiem un pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt ekonomikas dalībniekam,

—

ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus korektīvus pasākumus – par visiem attiecīgajiem pagaidu pasākumiem, kas veikti, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiek darīta pieejama valsts tirgū, minēto apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Minētā informācija ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstošās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identificēšanai nepieciešamos datus, tās izcelsmi, iespējamās neatbilstības un riska veidu, valsts veikto pasākumu veidu un ilgumu un attiecīgā ekonomikas dalībnieka izvirzītos argumentus. Jo īpaši norāda, vai neatbilstību izraisījusi:

—

apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstība I iedaļas tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu, vai

—

nepilnības I iedaļas tiesību aktos minētajos saskaņotajos standartos.

Šveice vai dalībvalstis nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās valsts iestādes par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz visu to rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstību.

Dalībvalstis un Šveice nodrošina to, lai saistībā ar attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu nekavējoties tiktu veikti attiecīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšana no to tirgus.

6.   Drošības procedūra gadījumiem, kad ir iebildumi pret valsts pasākumiem

Ja Šveice vai dalībvalsts nepiekrīt 5. punktā minētajam valsts pasākumam, tad triju mēnešu laikā no informācijas saņemšanas tā informē Eiropas Komisiju par saviem iebildumiem.

Ja, pabeidzot 5. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalsts vai Šveice pauž iebildumus pret Šveices vai dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā I iedaļā minētajiem attiecīgajiem tiesību aktiem, tad Eiropas Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un Šveici un ar Šveices iestāžu starpniecību – attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem. Tā izvērtē valsts pasākumu, lai noteiktu, vai tas ir pamatots.

Ja valsts pasākums, kas attiecas uz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, tiek uzskatīts par:

—

pamatotu, tad visas dalībvalstis un Šveice veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatbilstošās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšanu no to tirgus, un attiecīgi informē Komisiju,

—

nepamatotu, tad attiecīgā dalībvalsts vai Šveice minēto pasākumu atsauc.

Ievērojot 8. punktu, Puse var iesniegt jautājumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu.

7.   Atbilstošas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kas tomēr rada risku

Ja dalībvalsts vai Šveice konstatē, ka, lai gan apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamu ES un Šveices tirgū, atbilst šīs nodaļas I iedaļā minētajiem tiesību aktiem, tā rada risku cilvēku veselībai un drošībai, tā veic visus piemērotos pasākumus un nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici. Minētā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identificēšanai nepieciešamos datus, tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm, Šveici un ar Šveices iestāžu starpniecību – attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un novērtē valsts pasākumus, kas veikti, lai noteiktu, vai valsts pasākums ir pamatots, un vajadzības gadījumā ierosina piemērotus pasākumus.

Ievērojot 8. punktu, Puse var iesniegt jautājumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 10. pantu.

8.   Drošības klauzula gadījumiem, kad Pusēm joprojām ir domstarpības

Ja Pusēm ir domstarpības par 6. un 7. punktā minētajiem pasākumiem, tad jautājumu nosūta ar šā Nolīguma 10. pantu izveidotajai Komitejai, kura lemj par piemērotu rīcību, ieskaitot iespēju pasūtīt ekspertu veiktu pētījumu.

Ja Komiteja uzskata, ka pasākums ir:

a)

pamatots, tad Puses veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšanu no to tirgus;

b)

nepamatots, tad dalībvalsts vai Šveices iestāde šo pasākumu atsauc.”