9.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/344

(2017. gada 14. novembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (1), un jo īpaši tās 74. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ir atbilstīgi ieviest noteikumus, ar kuriem izveido vērtēšanas metodiku, kuras mērķis ir konstatēt, vai pastāv atšķirība starp režīmu, kas faktiski piemērots akcionāriem (vai dalībniekiem) un kreditoriem, attiecībā uz kuriem veikta noregulējuma darbība (vai darbības), un summu, kādu šie akcionāri un kreditori būtu saņēmuši, ja iestāde vai vienība, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā (turpmāk “vienība”), dienā, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 82. pantu pieņemts lēmums par minētās vienības noregulējumu, būtu uzsākusi parasto maksātnespējas procesu.

(2)	Ja atšķirība starp režīmiem konkrētiem akcionāriem un kreditoriem noregulējuma gadījumā rada lielākus zaudējumus, būtu jādod šiem akcionāriem un kreditoriem tiesības no noregulējuma finansēšanas mehānismiem saņemt Direktīvas 2014/59/ES 101. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto kompensāciju.

(3)

Neatkarīgajai personai, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (2) 38. pantā minētajiem nosacījumiem (turpmāk “vērtētājs”), ex post vērtēšana ir jāveic pēc iespējas drīz pēc noregulējuma darbības vai darbību izpildes, pat ja tās pabeigšanai būtu nepieciešams ilgāks laiks. Šī vērtēšana būtu jābalsta uz informāciju, kas bija pieejama datumā, kurā pieņemts lēmums par vienības noregulējuma sākšanu, lai pienācīgi ņemtu vērā konkrētos apstākļus, piemēram, problemātiskus tirgus apstākļus, kas pastāvēja minētajā noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā. Informācija, kas iegūta pēc noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienas, būtu jāizmanto vienīgi tad, ja pamatots ir pieņēmums, ka minētajā datumā tā bija zināma.

(4)

Lai nodrošinātu, ka tiek veikta vispusīga un ticama vērtēšana, vērtētājam vajadzētu būt piekļuvei attiecīgai juridiskai dokumentācijai, tai skaitā sarakstam ar visiem prasījumiem un eventuāliem prasījumiem pret vienību, kuri klasificēti pēc to prioritātes parastā maksātnespējas procesā. Būtu jāļauj vērtētājam noslēgt vienošanās par speciālistu konsultāciju vai speciālo zināšanu izmantošanu, ja tas nepieciešams konkrētajos apstākļos.

(5)

Lai konstatētu režīmu, kas akcionāriem un kreditoriem būtu ticis piemērots, ja vienībai būtu uzsākts parastais maksātnespējas process, vērtētājam būtu jākonstatē sagaidāmo neto naudas plūsmu norises laiks un apmērs, ko katrs akcionārs un kreditors būtu saņēmis maksātnespējas procesa gadījumā, neņemot vērā valsts atbalsta iespējamo izmantošanu, un kuras diskontētas pēc attiecīgās diskonta likmes vai likmēm. Lai veiktu šādu aplēsi, vērtētājs varētu atsaukties arī uz pieejamo un nozīmīgo informāciju par neseno pieredzi saistībā ar līdzīgu kredītiestāžu maksātnespēju.

(6)	Režīms, kas noregulējuma gadījumā faktiski piemērots akcionāriem un kreditoriem, būtu jākonstatē, ņemot vērā to, vai līdz ar noregulējuma darbību pieņemšanu šādi akcionāri un kreditori ir saņēmuši kompensāciju attiecīgi pašu kapitāla, parāda vai naudas veidā.

(7)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(8)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Lai konstatētu režīmu, kas parastā maksātnespējas procesā būtu ticis piemērots akcionāriem (vai dalībniekiem) un kreditoriem, vērtēšanu balsta vienīgi uz informāciju par faktiem un apstākļiem, kuri pastāvēja un par kuriem pamatoti var pieņemt, ka tie bija zināmi, noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā, un, ja tie vērtētājam būtu bijuši zināmi, būtu ietekmējuši vienības aktīvu un saistību apmēra konstatēšanu minētajā dienā.

Šīs regulas vajadzībām “noregulējumu lēmuma pieņemšanas diena” ir diena, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 82. pantu pieņemts lēmums par vienības noregulējuma sākšanu.

2. Lai konstatētu noregulējuma gadījumā akcionāriem un kreditoriem faktiski piemēroto režīmu, vērtētājs balstās uz pieejamo informāciju par faktiem un apstākļiem, kuri pastāv režīma faktiskās piemērošanas dienā (vai dienās), kad akcionāri un kreditori saņem kompensāciju (turpmāk “režīma faktiskās piemērošanas diena(-s)”).

3. Vērtēšanas atsauces datums ir noregulējuma lēmuma pieņemšanas diena, kas var atšķirties no režīma faktiskās piemērošanas dienas. Ciktāl vērtētājs naudas plūsmu diskontēšanas ietekmi uzskata par nenozīmīgu, nediskontētās naudas plūsmas noregulējuma darbību veikšanas dienā var tieši salīdzināt ar hipotētisko naudas plūsmu diskontēto summu, ko akcionāri un kreditori būtu saņēmuši, ja noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā vienība būtu uzsākusi parasto maksātnespējas procesu.

2. pants

Aktīvu un prasījumu saraksts

1. Vērtētājs izveido sarakstu ar visiem identificējamiem un eventuāliem aktīviem, kuri pieder vienībai. Šāds saraksts ietver aktīvus, attiecībā uz kuriem ir pierādīta saistītu naudas plūsmu pastāvēšana vai var pamatoti var sagaidīt, ka tādas būs.

2. Sarakstu ar visiem prasījumiem un eventuāliem prasījumiem pret vienību dara pieejamu vērtētājam. Šajā sarakstā visus prasījumus un eventuālos prasījumus klasificē pēc to prioritātes pakāpes parastā maksātnespējas procesā. Vērtētājs var noslēgt vienošanās par speciālistu konsultācijām vai speciālām zināšanām attiecībā uz prasījumu rangu saskanību ar piemērojamajām maksātnespējas tiesību normām.

3. Vērtētājs atsevišķi norāda apgrūtinātus aktīvus un prasījumus, kas nodrošināti ar šiem aktīviem.

3. pants

Vērtēšanas posmi

Lai konstatētu, vai pastāv Direktīvas 2014/59/ES 74. panta 2. punktā minētā atšķirība starp režīmiem, vērtētājs novērtē:

režīmu, kas akcionāriem un kreditoriem, attiecībā uz kuriem izpildītas noregulējuma darbības, vai attiecīgajai noguldījumu garantiju sistēmai būtu piemērots, ja noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā vienība būtu uzsākusi parasto maksātnespējas procesu, un kurā nav ņemts vērā publiskā sektora sniegts ārkārtas finansiālais atbalsts;

pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta vai citu noregulējuma pilnvaru un instrumentu piemērošanas pārstrukturēto prasījumu vērtību vai citas akcionāru un kreditoru saņemtās naudas summas vērtību režīma faktiskās piemērošanas dienā(-s), kuri diskontēti uz noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienu, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai darītu iespējamu taisnīgu salīdzinājumu ar a) apakšpunktā minēto režīmu;

c)	to, vai a) apakšpunktā minētā režīma piemērošanas rezultāts pārsniedz b) apakšpunktā minētās vērtības rezultātu attiecībā uz katru kreditoru pēc prioritātes pakāpēm parastā maksātnespējas procesā, kuras konstatētas saskaņā ar 2. pantu.

4. pants

Parastā maksātnespējas procesā akcionāriem un kreditoriem piemērojamā režīma konstatēšana

1. Metodika par vērtēšanu saskaņā ar 3. panta a) punktu attiecas tikai uz parastā maksātnespējas procesā sagaidāmo naudas plūsmu diskontētās summas konstatēšanu.

2. Sagaidāmās naudas plūsmas diskontē pēc likmes vai likmēm, kas attiecīgi atspoguļo norises laiku saistībā ar sagaidāmajām naudas plūsmām, noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā pastāvošos apstākļus, bezriska procentu likmes, riska prēmijas par līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus emitējušas līdzīgas vienības, tirgū pastāvošos apstākļus vai diskonta likmes, ko piemēro potenciālie pircēji, un citas nozīmīgas vērtētā elementa vai elementu raksturiezīmes (turpmāk “attiecīgā diskonta likme”). Attiecīgo diskonta likmi nepiemēro, ja piemērojamajās maksātnespējas tiesību normās vai praksē ir norādītas konkrētas likmes, kas nozīmīgas vērtēšanai.

3. Vērtētājs, konstatējot parastā maksātnespējas procesā sagaidāmo naudas plūsmu diskontēto summu, ņem vērā:

a)	attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā) piemērojamās maksātnespējas tiesību normas un praksi, kas varētu ietekmēt tādus faktorus kā sagaidāmais atsavināšanas laikposms vai atgūšanas īpatsvars;

b)	pamatoti sagaidāmās administrēšanas, darījumu, uzturēšanas, atsavināšanas un citas izmaksas, kas būtu radušās administratoram vai maksātnespējas procesa administratoram, kā arī finansēšanas izmaksas;

c)	informāciju par nesenā pagātnē notikušiem līdzīgu vienību maksātnespējas gadījumiem, ja tāda ir pieejama un nozīmīga.

4. Attiecībā uz aktīvā tirgū tirgotiem aktīviem vērtētājs izmanto novēroto cenu, ja vien konkrētie apstākļi, piemēram, tirgus koncentrācijas pakāpe, piesātinājums un dziļums, neierobežo vienības aktīvu tirgojamību.

5. Attiecībā uz aktīviem, kas netiek tirgoti aktīvā tirgū, vērtētājs, konstatējot sagaidāmo naudas plūsmu apmēru un norises laiku, apsver vairākus faktorus, tostarp:

a)	cenas, kas novērotas aktīvos tirgos, kuros tiek tirgoti līdzīgi aktīvi;

b)	cenas, kas novērotas parastā maksātnespējas procesā vai citādi problemātiskos darījumos, kuros iesaistīti līdzīgas būtības un līdzīgā stāvoklī esoši aktīvi;

c)	cenas, kas noregulējuma kontekstā saistībā ar līdzīgām vienībām novērotas darījumos par uzņēmuma pārdošanu vai nodošanu pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;

d)	iespējamību, ka aktīvs parastā maksātnespējas procesā radīs neto ienākošas naudas plūsmas;

e)	konkrētā atsavināšanas laikposmā sagaidāmos tirgus apstākļus, tai skaitā tirgus dziļumu un tirgus spēju minētajā laikposmā apgrozīt attiecīgo aktīvu apjomu; un

f)	konkrēta atsavināšanas laikposma ilgumu, kas atspoguļo piemērojamo maksātnespējas tiesību normu ietekmi, tai skaitā sagaidāmo likvidācijas procesa ilgumu vai attiecīgo aktīvu raksturiezīmes.

6. Vērtētājs apsver, vai vienības finansiālais stāvoklis būtu ietekmējis sagaidāmās naudas plūsmas, tai skaitā tāpēc, ka būtu ierobežota administratora spēja apspriest noteikumus ar potenciāliem pircējiem.

7. Ja iespējams, ievērojot piemērojamos attiecīgā maksātnespējas režīma noteikumus, naudas plūsmas atspoguļo līgumiskas, likumiskas vai citas juridiski nozīmīgas kreditoru tiesības vai parasto maksātnespējas praksi.

8. Hipotētiskās naudas plūsmas, kas izriet no vērtējuma, uz akcionāriem un kreditoriem attiecina pēc piemērojamajās maksātnespējas tiesību normās noteiktajām prioritātes pakāpēm, ievērojot 3. panta noteikumus.

9. Lai konstatētu maksātnespējas gadījumā ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto prasījumu nenodrošināto summu, vērtētājs piemēro metodiku, kas izklāstīta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1401 (4), ciktāl tā ir saskanīga ar maksātnespējas tiesību normām un praksi.

5. pants

Noregulējuma gadījumā akcionāriem un kreditoriem faktiski piemērotā režīma konstatēšana

1. Vērtētājs apzina visus prasījumus, kas vēl pastāv pēc kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas un noregulējuma darbību piemērošanas, un šos prasījumus attiecina uz juridiskajām un fiziskajām personām, kuras noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā bija vienības akcionāri un kreditori. Ja vien juridiskās un fiziskās personas, kas noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā bija vienības akcionāri un kreditori, līdz ar noregulējumu nesaņem naudas kompensāciju, vērtētājs tiem faktiski piemērojamo režīmu konstatē saskaņā ar 2.–4. punktu.

2. Ja juridiskās un fiziskās personas, kas noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā bija vienības akcionāri un kreditori, līdz ar noregulējumu saņem kompensāciju pašu kapitāla veidā, vērtētājs konstatē tām faktiski piemērojamo režīmu, sniedzot aplēsi par to akciju vērtības kopsummu, kas nodotas vai emitētas kā atlīdzība konvertēto kapitāla instrumentu turētājiem vai iekšēji pārstrukturētajiem kreditoriem. Šo aplēsi var balstīt uz novērtēto tirgus cenu, kas izriet no vispārpieņemtām vērtēšanas metodikām.

3. Ja juridiskās un fiziskās personas, kas noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā bija vienības akcionāri un kreditori, līdz ar noregulējumu saņem kompensāciju parāda instrumentu veidā, vērtētājs konstatē faktiski piemērojamo režīmu, ņemot vērā tādus faktorus kā izmaiņas līgumiskajās naudas plūsmās, kas izriet no norakstīšanas vai konversijas vai citu noregulējuma darbību piemērošanas, kā arī attiecīgo diskonta likmi.

4. Attiecībā uz jebkuru vēl pastāvošu prasījumu vērtētājs var ņemt vērā aktīvos tirgos novērotās cenas (ja tādas ir pieejamas) kopā ar 2. un 3. punktā aprakstītajiem faktoriem attiecībā uz tiem pašiem vai līdzīgiem instrumentiem, kurus emitējusi noregulējamā vienība vai citas līdzīgas vienības.

6. pants

Vērtēšanas ziņojums

Vērtētājs sagatavo noregulējuma iestādei adresētu vērtēšanas ziņojumu, kurā ietverti vismaz šādi elementi:

a)	vērtēšanas kopsavilkums, kas ietver izklāstu par vērtēšanas diapazoniem un vērtēšanas nenoteiktības iemesliem;

b)	skaidrojums par galvenajām izmantotajām metodikām un pieņēmumiem un tas, cik lielā mērā vertējumu ietekmē šīs izdarītās izvēles;

c)	ja iespējams, skaidrojums par to, kādēļ vērtējums atšķiras no citiem nozīmīgiem vērtējumiem, tostarp noregulējuma vērtējumiem, kas sagatavoti saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/345, vai citiem regulatīviem vai grāmatvedības vērtējumiem.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 23. marta Deleģētā regula (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV L 184, 8.7.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(4) Komisijas 2016. gada 23. maija Deleģētā regula (ES) 2016/1401, ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 228, 23.8.2016., 7. lpp.).

9.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/8

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/345

(2017. gada 14. novembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz finanšu iestāžu vai vienību aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Noregulējuma scenārijā ir svarīgi nošķirt starp sākotnēju vērtējumu, ar ko tiek novērtēts, vai ir izpildīti kapitāla instrumentu norakstīšanas un konversijas nosacījumi vai noregulējuma nosacījumi, no vienas puses, un vēlāku vērtējumu, uz ko tiek balstīts lēmums par viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu, no otras puses. Saistībā ar sākotnējo vērtēšanu ir atbilstīgi nodrošināt, ka, konstatējot, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas nosacījumi, tiek veikts taisnīgs un reālistisks vērtējums par vienības aktīviem un saistībām. Tādas vēlākas vērtēšanas vajadzībām, uz kuru tiek balstīts lēmums par noregulējuma darbībām, ir svarīgi nodrošināt, ka vērtējums par vienības aktīviem un saistībām, no kura ir atkarīga izvēle par noregulējuma darbību un kapitāla instrumentu potenciālas norakstīšanas vai konversijas apmēru darbībspējas trūkuma gadījumā, tiek balstīts uz taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem.

(2)

Lai nodrošinātu, ka vērtējums ir taisnīgs, piesardzīgs un reālistisks, ir svarīgi, ka ar to tiek aplēsta to notikumu ietekme, kas notikuši pirms jebkuras noregulējuma darbības vai pirms tam, kad tiek īstenotas pilnvaras darbībspējas trūkuma gadījumā veikt kapitāla instrumentu noraktīšanu vai konversiju, kā arī veikt dažādas darbības, ko varētu veikt noregulējuma iestāde.

(3)

Vērtētājam vajadzētu būt piekļuvei jebkuriem nozīmīgas informācijas un speciālo zināšanu avotiem, piemēram, iestādes iekšējai uzskaitei, sistēmām un modeļiem. Noregulējuma iestādei būtu jānovērtē iekšējo resursu un sistēmu spēja atbalstīt noregulējuma vērtējumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 15. pantu veikta noregulējamības novērtējuma ietvaros. Vērtētājam vajadzētu būt atļautam arī slēgt vienošanos par speciālistu konsultācijām vai speciālām zināšanām. Speciālistu konsultāciju vai speciālo zināšanu pieejamība varētu būt nozīmīga, piemēram, tam, lai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 8. punktu sagatavotu aplēsi par atšķirībām piemērojamā režīmā. Tādēļ noregulējuma iestādei vajadzētu būt apmierinātai ar to, ka vērtētājam ir piekļuve sarakstam ar visiem prasījumiem, tostarp eventuāliem prasījumiem pret vienību, kuri klasificēti pēc to tiesībām un prioritātes parastā maksātnespējas procesā, vai arī piekļuve atbilstošām juridiskām speciālām zināšanām, kas nepieciešamas šāda saraksta sagatavošanai.

(4)

To, vai kāda vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga [nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās], varētu konstatēt kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus. Lai konstatētu, vai kāda iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga [nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās], kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā šīs regulas II nodaļā paredzētais vērtējums, ja tāds jau ir pieejams, un būtu jāņem vērā vadlīnijas, ko izdevusi Eiropas Banku iestāde (EBI) saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu, kuru mērķis ir veicināt ar šāda noregulējuma nosacījuma noteikšanu saistītās prakses konverģenci.

(5)

Vērtējumiem, ko kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde var izmantot, lai informēti konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas nosacījumi, vajadzētu būt saskanīgiem ar piemērojamo grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu. Tomēr vērtētājam vajadzētu būt iespējām atkāpties no pieņēmumiem, kurus izdarījusi vienības vadība un ar kuriem tiek sagatavoti finanšu pārskati, ciktāl šāda atkāpe saskan ar piemērojamo grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu. Ja tiek izdarīta atkāpe no šiem pieņēmumiem, vērtējums būtu jābalsta uz labāko pieejamo informāciju un jāsaskaņo ar esošajām uzraudzības vadlīnijām vai citiem vispāratzītiem grāmatvedības standartu interpretācijas avotiem, lai sniegtu vienības finansiālā stāvokļa patiesu un reālistisku atspoguļojumu.

(6)

Ir atbilstīgi ieviest noteikumus, kas nodrošina, ka vērtējumi, kuri paredzēti noregulējuma darbību informētas izvēles un satura formulēšanai vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas apmēra noteikšanai darbībspējas trūkuma gadījumā, ir taisnīgi, piesardzīgi un reālistiski, lai nodrošinātu, ka visi zaudējumi tiek pilnā mērā atzīti noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī vai tiek izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus. Izvēle attiecībā uz vispiemērotāko novērtēšanas principu (turēšanas vērtību vai atsavināšanas vērtību) būtu jāizdara attiecībā uz konkrētām noregulējuma darbībām, kuras apsver noregulējuma iestāde.

(7)

Ir atbilstīgi, ka vērtējumos, kuri paredzēti noregulējuma darbību informētas izvēles un satura formulēšanai vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konversijas apmēra noteikšanai darbībspējas trūkuma gadījumā tiek noteikta saimnieciskā vērtība, nevis uzskaites vērtība. Šajos vērtējumos būtu jāapsver naudas plūsmu pašreizējā vērtība, ko vienība pamatoti var sagaidīt, pat ja tam nepieciešama atkāpe no grāmatvedības vai prudenciālās vērtēšanas regulējuma.

(8)

Vērtējumos, kuri paredzēti noregulējuma darbību informētas izvēles un satura formulēšanai, būtu jāatspoguļo, ka naudas plūsmas varētu rasties no tā, ka turpinās aktīvu turējums, tomēr būtu jāņem vērā noregulējuma potenciālā ietekme uz turpmākām naudas plūsmām un taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu smagumu. Turklāt, lai konstatētu akciju pēckonversijas pašu kapitāla vērtību, vērtētājam vajadzētu būt iespējai ņemt vērā pamatotas prognozes attiecībā uz franšīzes vērtību.

(9)

Alternatīvi, ja vienībai trūkst spējas turēt aktīvus vai ja to atsavināšana tiek uzskatīta par nepieciešamu vai atbilstošu, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, vērtējumam būtu jāatspoguļo tas, ka šīs naudas plūsmas varētu rasties no aktīvu, saistību vai komercdarbības virzienu atsavināšanas, kas novērtēti noteiktā atsavināšanas laikposmā.

(10)

Atsavināšanas vērtība vispār būtu jāsaprot kā ekvivalenta novērotajai tirgus vērtībai, ko varētu iegūt tirgū attiecībā uz konkrētu aktīvu vai aktīvu grupu un kas varētu atspoguļot diskontu, kurš ir atbilstošs, ņemot vērā nodoto aktīvu apmēru. Tomēr vērtētājam vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā, ņemot vērā pasākumus, kas veicami noregulējuma shēmas ietvaros, konstatēt atsavināšanas vērtību, piemērojot šādas novērojamas tirgus vērtības samazinājumu attiecībā uz potenciālu paātrinātu pārdošanas diskontu. Ja aktīviem nav likvīda tirgus, atsavināšanas vērtība būtu jākonstatē, atsaucoties uz novērotajām cenām tirgos, kuros tiek tirgoti līdzīgi aktīvi, vai uz paraugaprēķiniem, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus parametri ar diskontiem attiecībā uz nelikviditāti, kas atbilstīgi atspoguļota. Ja tiek apsvērta uzņēmuma pārdošana vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošana, varētu tikt ņemtas vērā pamatotas prognozes attiecībā uz franšīzes vērtību, kad tiek konstatēta atsavināšanas vērtība.

(11)

Nolūkā nodrošināt saskanību starp Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 8. punktā paredzēto aprēķinu par aplēsi, kas izriet no sagaidāmā režīma, kas būtu bijis piemērojams akcionāriem un katrai kreditoru kategorijai, ja iestādes vai vienības darbība tiktu izbeigta parastā maksātnespējas procesā, un vērtējumu pēc noregulējuma saskaņā ar šīs direktīvas 74. pantu, ir svarīgi, ka vērtētājs izmanto kritērijus, kas attiecīgā gadījumā noteikti attiecībā uz šādu vērtēšanu.

(12)

Provizoriskajā vērtēšanā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktu, uz kuru tiek balstīts lēmums par atbilstošu noregulējuma darbību veikšanu, būtu jāiekļauj rezerve, kas paredzēta papildu zaudējumu apmēra tuvināšanai. Šī rezerve būtu jābalsta uz taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku novērtējumu par šiem papildu zaudējumiem. Lēmumi un pieņēmumi, uz kuriem balstīts rezerves aprēķins, būtu pienācīgi jāizskaidro un jāpamato vērtēšanas ziņojumā.

(13)

Attiecībā uz Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 15. punkta a) un c) apakšpunktā minēto vērtējumu, vērtētājam būtu jāizskaidro un jāpamato galvenie pieņēmumi, nenoteiktība un vērtējuma jutīgums attiecībā pret šādiem galvenajiem pieņēmumiem un nenoteiktību. Vērtēšanas ziņojumā būtu jāiekļauj nozīmīgas atšķirības starp vērtējumā izmantotiem pieņēmumiem un pieņēmumiem, uz kuriem balstīta grāmatvedības vai regulatīvā informācija, ja tā zināma vērtētājam. Minētajā ziņojumā vērtētājam būtu arī jānorāda saistīta papildu informācija, kas, vērtētājaprāt, būtu noderīga noregulējuma iestādei.

(14)

Šajā regulā būtu jānosaka vienīgi kritēriji vērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu. Tiem nebūtu jāaizstāj vai jāgroza grāmatvedības principi un standarti vai prudenciālās uzraudzības normatīvais regulējums, kas vienībām piemērojams no noregulējuma atšķirīgā kontekstā. Tomēr vajadzētu būt iespējamam izmantot informāciju, kas izriet no vērtējuma, lai varētu apzināt potenciālus gadījumos, kuros vienība nepareizi piemērotu grāmatvedības standartus vai prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu, vai lai varētu konstatēt izmaiņas vienības grāmatvedības politikā vai pieņēmumos vai spriedumos, kuri ietekmē aktīvu un saistību apmēra konstatēšanu. Šie apstākļi būtu jāņem vērā, piemēram, sagatavojot atjaunināto bilanci saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 6. punktu. Šajā nolūkā vērtētājam būtu jāsniedz atbilstošs paskaidrojums par atšķirībām starp esošo bilanci un atjaunināto bilanci.

(15)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(16)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definētie termini

Šajā regulā ir lietoti šādi definēti termini:

a)	“vērtēšana” ir vienības aktīvu un saistību novērtējums, ko vērtētājs veic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktu, vai provizoriska vērtēšana, ko attiecīgi noregulējuma iestāde vai vērtētājs veic saskaņā ar minētās direktīvas 36. panta 2. vai attiecīgi 9. punktu;

b)	“vērtētājs” ir neatkarīgais vērtētājs Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (3) 38. panta izpratnē vai noregulējuma iestāde, kas veic provizorisku vērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 2. un 9. punktu;

c)	“vienība” ir finanšu iestāde vai vienība, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā;

d)	“patiesā vērtība” ir cena, kas tiktu saņemta, pārdodot aktīvus, vai samaksāta, nododot saistības pienācīgā darījumā starp tirgus dalībniekiem vērtējuma datumā, kā noteikts attiecīgajā grāmatvedības regulējumā;

“turēšanas vērtība” ir tādu naudas plūsmu pašreizējā vērtība, diskontēta pēc attiecīgas likmes, kuras vienība ar taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem var pamatoti sagaidīt no konkrētu aktīvu un saistību paturēšanas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē klientu vai darījuma partneru rīcību vai citus vērtēšanas parametrus noregulējuma kontekstā;

f)	“atsavināšanas vērtība” ir novērtēšanas princips, kas minēts 12. panta 5. punktā;

“franšīzes vērtība” ir to naudas plūsmu neto tagadnes vērtība, kuras var pamatoti sagaidīt no aktīvu un saistību vai uzņēmumu uzturēšanas un atjaunošanas, tai skaitā attiecīgo komercdarbības iespēju ietekme, tostarp tādu iespēju ietekme, kuras izriet no dažādajām noregulējuma darbībām, kuras novērtē vērtētājs. Franšīzes vērtība var būt augstāka vai zemāka nekā vērtība, kas izriet no vērtējuma datumā pastāvošo aktīvu un saistību līgumiskajiem noteikumiem un nosacījumiem;

h)	“pašu kapitāla vērtība” ir nodoto vai emitēto akciju aplēstā tirgus cena, kas izriet no vispārpieņemtu vērtēšanas metodiku piemērošanas. Atkarībā no aktīvu vai komercdarbības būtības pašu kapitāla vērtība var ietvert franšīzes vērtību;

i)	“novērtēšanas princips” ir pieeja tāda attiecīgā naudiskā apmēra noteikšanai, kādā vērtētājs norāda aktīvus vai saistības;

j)	“noregulējuma diena” ir diena, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 82. pantu pieņemts lēmums par vienības noregulējuma sākšanu.

2. pants

Vispārīgi kritēriji

1. Veicot vērtēšanu, vērtētājs ņem vērā apstākļus, kuri ietekmē sagaidāmās naudas plūsmas saistībā ar vienības aktīviem un saistībām un tiem piemērojamās diskonta likmes, un ievēro mērķi patiesi atspoguļot vienības finanšu stāvokli tai aktuālo iespēju un risku kontekstā.

2. Vērtētājs atklāj un pamato galvenos vērtēšanā izmantotos pieņēmumus. Ikvienu vērtēšanā izdarītu atkāpi no pieņēmumiem, kurus vienības vadība izmanto, gatavojot finanšu pārskatus un aprēķinot vienībai regulatīvo kapitālu un kapitāla prasības, attaisno ar labāko pieejamo informāciju.

3. Vērtētājs sniedz labāko iespējamo punktaplēsi par konkrētu aktīvu, saistību vai to kombināciju vērtību. Attiecīgā gadījumā vērtēšanas rezultātus sniedz arī vērtību diapazonu veidā.

4. Šajā regulā noteiktie kritēriji atsevišķu vienības aktīvu un saistību apmēra novērtēšanai attiecīgos apstākļos attiecas arī uz aktīvu portfeļu vai grupu vai aktīvu un saistību kombināciju, uzņēmumu vai vienības kopuma apmēra novērtēšanu.

5. Vērtēšanā kreditorus iedala kategorijās pēc to prioritātes ranga saskaņā ar piemērojamām maksātnespējas tiesību normām, un tā ietver šādas aplēses par:

a)	katras kategorijas prasījumu vērtību saskaņā ar piemērojamām maksātnespējas tiesību normām un, ja tas ir nozīmīgi un iespējams, saskaņā ar prasītāju tiesībām, kas paredzētas līgumos;

naudu, ko katra kategorija saņemtu, ja vienības darbība tiktu izbeigta parastā maksātnespējas procesā;

Aprēķinot aplēses saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, vērtētājs var attiecīgi piemērot Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/344, vērtēšana pēc noregulējuma) 4. pantā izklāstītos kritērijus.

6. Ja tas ir atbilstīgi un iespējami, ņemot vērā vērtēšanas norises laiku un ticamību, noregulējuma iestāde var pieprasīt vairākus vērtējumus. Šādā gadījumā noregulējuma iestāde nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka, kā šos vērtējumus izmanto Direktīvas 2014/59/ES 36. pantā minētajām vajadzībām.

3. pants

Vērtējuma datums

Vērtējuma datums ir viens no šādiem datumiem:

a)	atsauces datums, ko vērtētājs noteicis, balstoties uz datumu, kas pēc iespējas tuvs datumam (pirms tā), kurā sagaidāms noregulējuma iestādes lēmums sākt vienības noregulējumu vai izmantot pilnvaras norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus;

b)	ja tiek veikta galīga ex post vērtēšana, kas paredzēta Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 10. punktā, – noregulējuma diena;

c)	attiecībā uz saistībām, kas izriet no atvasinātā instrumenta līgumiem, – laika brīdis, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1401 (4) 8. pantu.

4. pants

Informācijas avoti

Vērtēšanu balsta uz informāciju, kura attiecas uz vērtējuma datumu un kuru vērtētājs uzskata par nozīmīgu. Papildus vienības finanšu pārskatiem, ar tiem saistītiem revīzijas ziņojumiem un regulatīvajiem pārskatiem par laikposmu, kas beidzas pēc iespējas tuvu vērtējuma datumam, šāda nozīmīga informācija var ietvert:

a)	atjauninātos finanšu pārskatus un regulatīvos pārskatus, kurus vienība sagatavojusi par datumu, kas pēc iespējas tuvs vērtējuma datumam;

b)	skaidrojumu par galvenajām metodikām, pieņēmumiem un spriedumiem, kurus vienība izmanto, lai sagatavotu finanšu pārskatus un regulatīvos pārskatus;

c)	vienības uzskaitē ietvertos datus;

d)	nozīmīgus tirgus datus;

e)	secinājumus, ko vērtētājs izdarījis no apspriešanās ar vadību un revidentiem;

f)	uzraudzības novērtējumus par vienības finansiālo stāvokli (ja pieejami), tai skaitā informāciju, kas iegūta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punkta h) apakšpunktu;

g)	nozares mēroga novērtējumus par aktīvu kvalitāti, ja tie nozīmīgi vienības aktīviem, kā arī spriedzes testa rezultātus;

h)	savu nozares konkurentu vērtējumus, kas pienācīgi pielāgoti, lai ņemtu vērā vienības konkrētos apstākļus;

i)	vēsturisku informāciju, kas pienācīgi pielāgota, lai izslēgtu faktorus, kuri vairs nav nozīmīgi, un lai iekļautu citus faktorus, kas nav ietekmējuši vēsturisko informāciju; vai

j)	tendenču izvērtējumus, kas pienācīgi pielāgoti, lai ņemtu vērā vienības konkrētos apstākļus.

5. pants

Grupas mehānismu ietekme

1. Ja vienība ietilpst grupas sastāvā, vērtētājs ņem vērā to, kā spēkā esošie līgumiskie grupas iekšējie atbalsta mehānismi var ietekmēt aktīvu un saistību vērtību, ja konkrētajos apstākļos pastāv varbūtība, ka šie mehānismi tiks iedarbināti.

2. Vērtētājs citu formālu vai neformālu grupas iekšējo mehānismu ietekmi ņem vērā vienīgi tad, ja konkrētajos apstākļos pastāv varbūtība, ka grupas problemātiskā finansiālā stāvokļa kontekstā vai noregulējuma ietvaros šie mehānismi turpinās pastāvēt.

3. Vērtētājs konstatē, vai grupas ietvaros ir pieejami kādas vienības resursi, lai varētu segt citu grupā ietilpstošu vienību zaudējumus.

6. pants

Vērtēšanas ziņojums

Vērtētājs sagatavo noregulējuma iestādei adresētu vērtēšanas ziņojumu, kas ietver vismaz šādus elementus:

a)	ja vien Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktā nav noteikts citādi, minētās direktīvas 36. panta 6. punkta a)–c) apakšpunktā norādīto informāciju;

b)	ja vien Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktā nav noteikts citādi, Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 8. punktā minēto informāciju;

c)	vērtējumu par saistībām, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, kuri izmantoti saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1401;

d)	vērtējuma kopsavilkumu, kas ietver skaidrojumu par labāko iespējamo punktaplēsi, vērtību diapazoniem un vērtēšanas nenoteiktības iemesliem;

skaidrojumu par galveno metodiku un pieņēmumiem, ko vērtētājs izmanto, veicot vērtēšanu, to, cik vērtējums ir jutīgs pret metodikas un pieņēmumu izvēli un, ja iespējams, skaidrojumu par to, kā šī metodika un pieņēmumi atšķiras no tiem, kas izmantoti citiem nozīmīgiem vērtējumiem, tostarp pagaidu noregulējuma vērtējumiem;

f)	papildu informāciju, kas, pēc vērtētāja uzskata, būtu noderīga noregulējuma iestādei vai kompetentai iestādei Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1.–11. punkta vajadzībām.

II NODAĻA

VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI 36. PANTA 4. PUNKTA a) APAKŠPUNKTA VAJADZĪBĀM

7. pants

Vispārīgi principi

1. Vērtējumus Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajām vajadzībām balsta uz taisnīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem, un ar tiem cenšas nodrošināt, ka pilnā mērā tiek atzīti attiecīgā scenārija zaudējumi. Ja šāds vērtējums ir pieejams, attiecīgi kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde to izmanto, lai konstatētu, ka iestāde “kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” [nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās], kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Balstoties uz spēkā esošajām uzraudzības vadlīnijām vai citiem vispāratzītiem avotiem, kuros noteikti kritēriji, kas noder dažādu aktīvu un saistību veidu taisnīgai un reālistiskai novērtēšanai, vērtētājs var apstrīdēt pieņēmumus, datus, metodiku un spriedumus, uz kuriem vienība balstījusi savus vērtējumus obligāto finanšu pārskatu vajadzībām vai regulatīvā kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšanai, bet neņem tos vērā vērtēšanā.

2. Vērtētājs konstatē vispiemērotāko vērtēšanas metodiku, kas var balstīties uz vienības iekšējiem modeļiem, ja vērtētājs to uzskata par atbilstošu, ņemot vērā vienības risku pārvaldības regulējuma būtību un pieejamo datu un informācijas kvalitāti.

3. Vērtējumi saskan ar piemērojamo grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības normatīvo regulējumu.

8. pants

Jomas, kurām nepieciešama īpaša uzmanība vērtēšanā

Vērtētājs īpašu uzmanību pievērš jomām, kuras pakļautas ievērojamai vērtēšanas nenoteiktībai, kas ievērojami ietekmē vērtējumu kopumā. Attiecībā uz šīm jomām vērtētājs vērtēšanas rezultātus sniedz labāko iespējamo punktaplēšu veidā un attiecīgā gadījumā 2. panta 3. punktā noteikto vērtības diapazonu veidā. Šīs jomas ietver:

aizdevumus vai aizdevumu portfeļus, ar kuriem saistītās, sagaidāmās naudas plūsmas atkarīgas no darījuma partnera spējas, vēlmes vai stimula izpildīt savu pienākumu, ja šīs prognozes ietekmē pieņēmumi attiecībā uz pārkāpumu rādītājiem, saistību neizpildes varbūtību, zaudējumiem saistību neizpildes gadījumā vai instrumenta raksturiezīmēm, it īpaši tad, ja par to liecina ar aizdevumu portfeli saistīto zaudējumu struktūra;

b)	atgūtos aktīvus, ar kuriem saistītās naudas plūsmas ietekmē gan aktīva patiesā vērtība laikā, kad vienība veic saistītā nodrošinājuma vai ķīlas priekšmeta piespiedu atsavināšanu, gan šādas vērtības sagaidāmā attīstība pēc piespiedu atsavināšanas;

c)	instrumentus, kuri novērtēti patiesajā vērtībā, ja šīs patiesās vērtības konstatēšana saskaņā ar grāmatvedības vai prudenciālās uzraudzības prasībām par to novērtēšanu pēc tirgus vai novērtēšanu pēc modeļa, ņemot vērā konkrētos apstākļus, vairs nav piemērojama vai nav derīga;

d)	nemateriālo vērtību un nemateriālos aktīvus, ja vērtības samazinājuma tests var būt atkarīgs no subjektīva sprieduma, tai skaitā attiecībā uz saprātīgā scenārijā panākamu naudas plūsmu, diskonta likmēm un naudas plūsmu radošo vienību perimetru;

e)	juridiskus strīdus un regulatīvās darbības, ar kurām saistītās sagaidāmās naudas plūsmas var būt pakļautas dažādu pakāpju nenoteiktībai attiecībā uz to apmēru un/vai norises laiku;

f)	posteņus, kas ietver pensiju aktīvus un saistības, un atliktā nodokļa posteņus.

9. pants

Vērtēšanu ietekmējoši faktori

1. Vērtētājs ņem vērā vispārīgus faktorus, kas var ietekmēt galvenos pieņēmumus, uz kuriem balstītas aktīvu un saistību vērtības 8. pantā minētajās jomās, tostarp šādus faktorus:

a)	apstākļus ekonomikā un nozarē, kuri ietekmē vienību, tostarp nozīmīgas norises tirgū;

b)	vienības komercdarbības modeli un izmaiņas tās stratēģijā;

c)	vienības aktīvu atlases kritērijus, tostarp aizdevumu riska parakstīšanas politiku;

d)	apstākļus un praksi, kas, visticamāk, var izraisīt satricinājumus maksājumu jomā;

e)	apstākļus, kas ietekmē parametrus, kuri tiek izmantoti, lai konstatētu risksvērtus aktīvus minimālā kapitāla prasību aprēķināšanai;

f)	vienības finanšu struktūras ietekmi uz vienības spēju paturēt aktīvus uz sagaidāmo turēšanas laikposmu un vienības spēju radīt prognozējamas naudas plūsmas;

g)	vispārīgas vai ar konkrēto vienību saistītas bažas par likviditāti vai finansējumu.

2. Vērtētājs skaidri nošķir būtisku nerealizētu kapitāla pieaugumu, kas konstatēts vērtēšanas procesā, ciktāl šāds pieaugums nav atzīts vērtēšanā, un vērtēšanas ziņojumā sniedz pienācīgu informāciju par ārkārtas apstākļiem, kas izraisījuši šo pieaugumu.

III NODAĻA

VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI 36. PANTA 4. PUNKTA b), c), d), e), f) UN g) APAKŠPUNKTA UN 36. PANTA 9. PUNKTA OTRĀS DAĻAS VAJADZĪBĀM

10. pants

Vispārīgi principi

1. Vērtētājs novērtē katras noregulējuma darbības, ko noregulējuma iestāde varētu apstiprināt, ietekmi uz vērtējumu, lai nodrošinātu informētus lēmumus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā. Neskarot vērtētāja neatkarību, noregulējuma iestāde var apspriesties ar vērtētāju, lai konstatētu šīs iestādes apsvērto noregulējuma darbību diapazonu, tai skaitā darbības, kas ietvertas noregulējuma plānā vai, ja pastāv atšķirības, ierosinātā noregulējuma shēmā.

2. Lai nodrošinātu taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku vērtēšanu, vērtētājs attiecīgā gadījumā, apspriedies ar noregulējuma iestādi, iesniedz atsevišķus vērtējumus, kas atspoguļo pietiekami dažādo noregulējuma darbību diapazona ietekmi.

3. Vērtētājs nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus vai izmantojot savas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus, zaudējumi saistībā ar vienības aktīviem tiek atzīti pilnā mērā pēc scenārijiem, kas nozīmīgi apsvērto noregulējuma darbību diapazoniem.

4. Ja vērtēšanā iegūtās vērtības ievērojami atšķiras no vērtībām, kuras vienība sniegusi finanšu pārskatos, vērtētājs šīs vērtēšanas pieņēmumus izmanto, lai veiktu informētus pielāgojumus pieņēmumos un grāmatvedības politikā, kuri nepieciešami atjauninātās bilances sagatavošanai, kas paredzēta Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 6. punktā, saskanīgi ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu. Attiecībā uz vērtētāja konstatētajiem zaudējumiem, kas nevar tikt atzīti atjauninātajā bilancē, vērtētājs konkretizē apmēru, apraksta zaudējumu konstatēšanas pamatā esošos iemeslus, kā arī to rašanās iespējamību un laikposmu.

5. Ja kapitāla instrumenti vai citas saistības ir konvertētas pašu kapitālā, vērtējumā sniedz aplēsi par pēckonversijas pašu kapitāla vērtību jaunajām akcijām, kas nodotas vai emitētas kā atlīdzība konvertēto kapitāla instrumentu turētājiem vai citiem kreditoriem. Balstoties uz šo aplēsi, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 50. pantu nosaka konversijas likmi (vai likmes).

11. pants

Novērtēšanas principa izraudzīšana

1. Izvēloties vispiemērotāko novērtēšanas principu (vai principus), vērtētājs ņem vērā to noregulējuma darbību diapazonu, kuras pārbaudāmas saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

2. Vērtētājs konstatē naudas plūsmas, kuras vienība, balstoties uz taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem, var sagaidīt no esošiem aktīviem un saistībām pēc izskatīto noregulējuma darbību apstiprināšanas, piemērojot atbilstošu diskonta likmi, kas noteikta saskaņā ar 6. punktu.

3. Naudas plūsmas konstatē atbilstošā apkopojuma līmenī, diapazonā no atsevišķiem aktīviem un saistībām līdz portfeļiem vai uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā atšķirības riska profilos.

4. Ja 10. panta 1. punktā minētās noregulējuma darbības paredz, ka aktīvus un saistības patur vienība, kas joprojām ir darbību turpinoša iestāde, vērtētājs kā atbilstošo novērtēšanas principu izmanto turēšanas vērtību. Ja turēšanas vērtība tiek uzskatīta par taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku, ar to var prognozēt tirgus apstākļu normalizāciju.

Turēšanas vērtību kā novērtēšanas principu neizmanto, ja aktīvi tiek nodoti aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 42. pantu vai pagaidu iestādei saskaņā ar minētās direktīvas 40. pantu, vai ja tiek izmantots uzņēmuma pārdošanas instruments saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. pantu.

5. Ja 10. panta 1. punktā minētās noregulējuma darbības paredz aktīvu pārdošanu, sagaidāmās naudas plūsmas atbilst atsavināšanas vērtībām, kas paredzētas sagaidāmajam atsavināšanas laikposmam.

6. Diskonta likmes nosaka, ņemot vērā naudas plūsmu norises laiku, riska profilu, finansēšanas izmaksas un tirgus apstākļus atbilstīgi aktīviem vai saistībām, kurus novērtē, apsvērto atsavināšanas stratēģiju un vienības finanšu stāvokli pēc noregulējuma.

12. pants

Konkrēti faktori attiecībā uz sagaidāmo naudas plūsmu aplēsēm un diskontēšanu

1. Naudas plūsmu aplēses vajadzībām vērtētājs, konstatējot mērīto aktīvu vai saistību galvenās raksturiezīmes, izmanto savas speciālās zināšanas. Vērtētājs izmanto savas speciālās zināšanas, arī konstatējot, kā šo aktīvu vai saistību turpināšana, potenciāla atjaunošana, pārfinansēšana, vērtības samazināšanās vai atsavināšana, kā paredzēts izskatītajā noregulējuma darbībā, ietekmē šīs naudas plūsmas.

2. Ja noregulējuma darbībā paredzēta vienība, kas tur aktīvus, uztur saistības vai turpina uzņēmumu, vērtētājs var ņemt vērā faktorus, kas potenciāli ietekmē turpmākās naudas plūsmas, tostarp šādus faktorus:

a)	izmaiņas pieņēmumos vai prognozēs salīdzinājumā ar pieņēmumiem vai prognozēm, kuri pastāvēja vērtējuma datumā, kas saskan ar ilgtermiņa vēsturiskām tendencēm un saprātīgu laikposmu, kurš saskan ar apsvērto aktīvu turēšanas laikposmu vai paredzēts vienības atlabšanai; vai

b)	papildu vai alternatīvas vērtēšanas bāzes vai metodikas, ko vērtētājs uzskata par atbilstošām un saskanīgām ar šo regulu, tai skaitā akciju pēckonversijas pašu kapitāla vērtības novērtēšanas kontekstā.

3. Attiecībā uz aktīvu un saistību grupām vai uzņēmumiem, kuriem paredzēta vērtības samazināšanās, vērtētājs ņem vērā pārstrukturizācijas izmaksas un ieguvumus.

4. Ja vienības stāvoklis liedz tai turēt kādus aktīvus vai turpināt uzņēmuma darbību vai ja noregulējuma iestāde pārdošanu uzskata par citādi nepieciešamu, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, sagaidāmās naudas plūsmas pielīdzina atsavināšanas vērtībām, kas sagaidāmas konkrētā atsavināšanas laikposmā.

5. Vērtētājs atsavināšanas vērtību konstatē, balstoties uz naudas plūsmām, no kurām atskaitītas atsavināšanas izmaksas un sniegto galvojumu sagaidāmā vērtība, kuras vienība var pamatoti sagaidīt pašreizējos tirgus apstākļos, veicot aktīvu vai saistību pienācīgu pārdošanu vai nodošanu. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā pasākumus, kas veicami noregulējuma shēmas ietvaros, vērtētājs var konstatēt atsavināšanas vērtību, šajā pārdošanā vai nodošanā novērotajai tirgus vērtībai piemērojot samazinājumu par potenciālu paātrinātas pārdošanas diskontu. Lai konstatētu tādu aktīvu atsavināšanas vērtību, kuriem nav likvīda tirgus, vērtētājs apsver tādos tirgos novērojamās cenas, kuros tiek tirgoti līdzīgi aktīvi, vai paraugaprēķinus, izmantojot novērojamos tirgus parametrus, diskontējot tos par nelikviditāti (ar atbilstošu atspoguļojumu).

6. Vērtētājs ņem vērā faktorus, kas varētu ietekmēt atsavināšanas vērtības un atsavināšanas laikposmus, tostarp šādus faktorus:

a)	līdzīgos darījumos novērotas atsavināšanas vērtības un atsavināšanas laikposmus, kas pienācīgi pielāgoti, ņemot vērā atšķirības šo darījumu pušu komercdarbības modelī un finanšu struktūrā;

b)	konkrēta darījuma priekšrocības vai trūkumus, kas raksturīgi iesaistītajām personām vai tirgus dalībnieku apakškopai;

c)	konkrētas aktīvu vai uzņēmuma raksturiezīmes, kas var būt nozīmīgas vienīgi potenciālam pircējam vai tirgus dalībnieku apakškopai;

d)	sagaidāmās pārdošanas iespējamo ietekmi uz vienības franšīzes vērtību.

7. Novērtējot uzņēmumu vērtību uzņēmuma vai pagaidu iestādes instrumenta pārdošanas izmantošanas vajadzībām, vērtētājs var ņemt vērā saprātīgas prognozes attiecībā uz franšīzes vērtību. Šādas prognozes attiecībā uz franšīzes vērtību ietver vērtību, kas izriet no aktīvu atjaunošanas, atvērta portfeļa pārfinansēšanas vai komercdarbības turpināšanas vai atsākšanas noregulējuma darbību kontekstā.

8. Ja vērtētājs konstatē, ka, saprātīgi spriežot, nav reālistisku izredžu atsavināt kādus aktīvus vai uzņēmumu, tam nav pienākuma konstatēt atsavināšanas vērtību, bet tas aprēķina aplēsi par saistītajām naudas plūsmām, balstoties uz nozīmīgām izredzēm par turpināšanu vai vērtības samazināšanos. Šī norma neattiecas uz aktīvu nodalīšanas instrumentu vai uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

9. Attiecībā uz aktīvu grupas daļām vai uzņēmuma daļām, kas, visticamāk, tiks likvidētas parastā maksātnespējas procesa ietvaros, vērtētājs var ņemt vērā atsavināšanas vērtības un atsavināšanas laikposmus, kas novēroti izsolēs, kurās iesaistīti līdzīgas būtības un stāvokļa aktīvi. Sagaidāmo naudas plūsmu konstatēšanā ņem vērā nelikviditāti, ticamu atsavināšanas vērtības konstatēšanai nepieciešamo sākumdatu trūkumu, un līdz ar to pastāvošo nepieciešamību paļauties uz vērtēšanas metodikām, kas balstītas uz nenovērojamiem sākumdatiem.

13. pants

Metodika par rezerves aprēķināšanu un iekļaušanu attiecībā uz papildu zaudējumiem

1. Lai ņemtu vērā to provizorisko vērtējumu nenoteiktību, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktu, vērtētājs vērtējumā iekļauj rezervi, kura atspoguļo faktus un apstākļus, kas liecina par papildu zaudējumiem ar nenoteiktu apmēru vai norises laiku. Lai novērstu nenoteiktības divkāršu uzskaitīšanu, vērtētājs pienācīgi izskaidro un pamato pieņēmumus, uz kuriem balstīts rezerves aprēķins.

2. Lai konstatētu rezerves lielumu, vērtētājs apzina faktorus, kas līdz ar noregulējuma darbībām, kuras, visticamāk, tiks apstiprinātas, varētu ietekmēt sagaidāmās naudas plūsmas.

3. Vērtētājs 2. punkta vajadzībām var ekstrapolēt zaudējumus, kas aplēsti par daļu vienības aktīvu, uz vienības bilances pārējo daļu. Attiecīgā gadījumā vidējos zaudējumus, kas aplēsti attiecībā uz savu nozares konkurentu aktīviem, var arī ekstrapolēt, ievērojot nepieciešamos pielāgojumus attiecībā uz atšķirībām komercdarbības modelī un finanšu struktūrā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3) Komisijas 2016. gada 23. marta Deleģētā regula (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV L 184, 8.7.2016., 1. lpp.).

9.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/30

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2018/350

(2018. gada 8. marts),

ar ko attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu vides risku novērtējumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 27. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2001/18/EK nosaka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) vides risku novērtējumu prasības.

(2)	Padome 2008. gada 4. decembrī pieņēma secinājumus par ĢMO un tajos uzsvēra, ka jāatjaunina un jāpastiprina ĢMO vides risku novērtējumi, it sevišķi attiecībā uz ilgtermiņa vidisko ietekmi.

(3)

Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2010. gada oktobrī pieņēma Zinātnisku atzinumu par norādījumiem attiecībā uz ģenētiski modificētu augu vides risku novērtējumiem (2) (“Norādījumi”), kas ir pārskatīta iepriekšējo norādījumu versija. Uz to ĢMO vides risku novērtējumiem, kuri nav augi, attiecas citi EFSA un Eiropas Zāļu aģentūras izdoti norādījumi.

(4)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/412 (3) 3. pants nosaka, ka Komisijai līdz 2017. gada 3. aprīlim jāatjaunina Direktīvas 2001/18/EK pielikumi attiecībā uz vides riska novērtējumiem nolūkā tajos iestrādāt un izvērst Norādījumus, kas nav juridiski saistoši.

(5)	Lai pielāgotos tehnikas attīstībai, ņemot vērā ģenētiski modificētu augu vides risku novērtējumu sagatavošanā gūto pieredzi, Norādījumu pamatelementi būtu jāiestrādā Direktīvā 2001/18/EK. Tā rīkojoties, būtu jāievēro princips, ka vides riska novērtējums jāveic katrā gadījumā atsevišķi.

(6)

Norādījumi būtībā tika izstrādāti attiecībā uz paziņojumiem, kas saistīti ar ģenētiski modificētu augu laišanu tirgū (“C daļas paziņojumi”), savukārt Direktīvas 2001/18/EK II pielikums attiecas gan uz C daļas paziņojumiem, gan uz paziņojumiem, kas nav saistīti ar laišanu tirgū (“B daļas paziņojumi”). Tāpēc atsevišķas prasības, kas izriet no norādījumu iestrādāšanas II pielikumā, būtu jāattiecina tikai uz C daļas paziņojumiem, jo, tā kā B daļas paziņojumi principā attiecas uz eksperimentālu izplatīšanu, to kontekstā šīs prasības būtu nerelevantas vai nesamērīgas.

(7)	Direktīvas 2001/18/EK II pielikuma C daļa attiecas uz vides risku novērtējuma sagatavošanas metodiku. Tā būtu jāatjaunina it sevišķi nolūkā tajā iekļaut terminus, ar kuriem Norādījumos aprakstīti novērtēšanas pieejas seši etapi.

(8)

Direktīvas 2001/18/EK II pielikuma D daļa attiecas uz vides risku novērtējuma secinājumiem, un tai ir divas atsevišķas iedaļas – D.1. iedaļa par ĢMO, kas nav augstākie augi, un D.2. iedaļa par ģenētiski modificētiem augstākajiem augiem. Norādījumos ir aplūkotas septiņas konkrētas riska jomas, kuras jāizskata ģenētiski modificētu augu vides risku novērtējumā, lai varētu izdarīt secinājumus. Tāpēc II pielikuma D.2. iedaļas struktūra un saturs būtu jāatjaunina, lai tajā šīs riska jomas atspoguļotu.

(9)

Ja vides risku novērtējuma priekšmets ir augs ar ģenētiskās modifikācijas ceļā panāktu toleranci pret kādu herbicīdu, novērtējuma tvērumam būtu jābūt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK. Augu aizsardzības līdzekļa lietošanas radīto vides risku novērtējums, arī tad, ja šo līdzekli lieto ģenētiski modificētam augam, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (4) darbības jomā, un tas tiks veikts dalībvalsts līmenī, lai ņemtu vērā konkrētos lauksaimnieciskos apstākļus.

(10)

Direktīvas 2001/18/EK III B pielikumā norādīts, kāda informācija jāsniedz paziņojumos par ģenētiski modificētu augstāko augu izplatīšanu, un tas attiecas gan uz C daļas paziņojumiem, gan uz B daļas paziņojumiem. Tā struktūra, saturs un detalizācijas pakāpe būtu jāgroza tā, lai panāktu saskanību ar Norādījumiem. Tā kā lielākā daļa no Norādījumiem izrietošo izmaiņu attiecas uz C daļas paziņojumu vides risku novērtējumiem un lai paziņojumu iesniedzējiem un kompetentajām iestādēm nodrošinātu skaidrību un vienkāršību, ir lietderīgi grozīt III B pielikuma struktūru, C daļas paziņojumiem piemērojamās prasības nošķirot no B daļas paziņojumiem piemērojamajām prasībām.

(11)

Lielākā daļa lūgumu atļaut laist tirgū ģenētiski modificētus augus tiek iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (5). Tāpēc vienkāršošanas labad ir lietderīgi Direktīvas 2001/18/EK III B pielikumā attiecībā uz C daļas paziņojumiem prasīto ziņu kārtību maksimāli pietuvināt Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 (6) izmantotajai kārtībai.

(12)

Direktīvas 2001/18/EK IV pielikumā izklāstītas papildu informācijas prasības, kas attiecas tikai uz C daļas paziņojumiem. Minētajā pielikumā izklāstītās atklāšanas metožu prasības būtu jāatjaunina atbilstoši tehnikas attīstībai, it sevišķi attiecībā uz references materiālu iesniegšanu, ko veic paziņojuma iesniedzējs.

(13)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2001/18/EK II, III, III B un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi šīs direktīvas prasību izpildei, stājas spēkā vēlākais 2019. gada 29. septembrī. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(2) EFSA Journal 2010; 8(11):1879.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīva (ES) 2015/412, ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā (OV L 68, 13.3.2015., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2013. gada 3. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Direktīvu 2001/18/EK groza šādi:

direktīvas II pielikumu groza šādi:

C iedaļu aizstāj šādu:

“C. Metodoloģija

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir izdevusi norādījumus par šīs iedaļas īstenošanu attiecībā uz C daļas paziņojumiem.

C.1. Vispārīgi un konkrēti apsvērumi, kas ņemami vērā vides risku novērtējumos

1. Tīšas un netīšas izmaiņas

Nolūkā identificēt un novērtēt iespējamo nevēlamo ietekmi, kā paredz A iedaļa, vides risku novērtējumā jāidentificē tīšās un netīšās ģenētiskajā modifikācijā radušās izmaiņas un jāizvērtē to potenciāls atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

Tīšas ģenētiskajā modifikācijā radītās izmaiņas ir izmaiņas, kas ieviestas ar nolūku un atbilst ģenētiskās modificēšanas sākotnējiem mērķiem.

Netīšas ģenētiskajā modifikācijā radušās izmaiņas ir pastāvīgas izmaiņas, kas parādījušās papildus ģenētiskajā modifikācijā radītajām tīšajām izmaiņām.

Tīšajām un netīšajām izmaiņām var būt tieša vai netieša un tūlītēja vai kavēta ietekme uz cilvēka veselību un vidi.

2. Nelabvēlīga ilgtermiņa ietekme un kumulatīva nelabvēlīga ilgtermiņa ietekme C daļas paziņojumu vides risku novērtējumos

ĢMO ilgtermiņa ietekme ir ietekme, ko atstāj vai nu organismu vai to pēcnācēju aizkavēta reakcija uz ilgtermiņa vai hronisku eksponētību ĢMO, vai ĢMO ilga vai teritoriāli plaša lietošana.

Identificējot un novērtējot ĢMO potenciālo nelabvēlīgo ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ņem vērā šādus aspektus:

a)	ĢMO ilgtermiņa mijiedarbība ar saņēmējvidi [uztvērējvidi];

b)	ĢMO īpašības [rādītāji], kas kļūst nozīmīgas ilgtermiņā;

c)	dati, ko sniegusi ĢMO atkārtota apzināta izplatīšana vai laišana tirgū ilgā laikposmā.

Identificējot un novērtējot potenciālo II pielikuma ievaddaļā minēto kumulatīvo nelabvēlīgo ilgtermiņa ietekmi, ņem vērā arī to, vai ĢMO apzināti izplatīts vai laists tirgū jau agrāk.

3. Datu kvalitāte

Sagatavojot paziņojuma vides risku novērtējumu saskaņā ar šīs direktīvas C daļu, paziņojuma iesniedzējs sakopo jau pieejamos datus no zinātniskās literatūras vai citiem avotiem, arī monitoringa ziņojumus, un iegūst vajadzīgos datus, ja iespējams, veicot attiecīgus pētījumus. Attiecīgos gadījumos paziņojuma iesniedzējs vides risku novērtējumā sniedz pamatojumu, kāpēc datus iegūt pētījumos nav iespējams.

Direktīvas B daļas paziņojumu vides risku novērtējumu pamatā ir vismaz jau pieejamie dati no zinātniskās literatūras vai citiem avotiem, un tos var papildināt ar paziņojuma iesniedzēja iegūtiem papildu datiem.

Ja vides risku novērtējumā tiek sniegti dati, kas iegūti ārpus Eiropas, novērtējumā pamato, kāpēc tie ir attiecināmi uz Savienības saņēmējvidi(-ēm).

Šīs direktīvas C daļas paziņojumu vides risku novērtējumos sniegtie dati atbilst šādām prasībām:

ja vides risku novērtējumā ir norādīti toksikoloģiski pētījumi, kuros novērtēts risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai, paziņojuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka šie pētījumi veikti struktūrās, kuras atbilst:

i)	Direktīvas 2004/10/EK prasībām; vai

ii)	“ESAO Labas laboratoriskās prakses principiem” (LLP), ja pētījumi veikti ārpus Savienības;

ja vides risku novērtējumā norādīti netoksikoloģiski pētījumi, tie ir tādi, kas:

i)	attiecīgā gadījumā atbilst Direktīvā 2004/10/EK noteiktajiem labas laboratoriju prakses (LLP) principiem; vai

ii)	ir veikti organizācijās, kas akreditētas atbilstoši attiecīgajam ISO standartam; vai,

iii)	ja ISO standarta nav, ir veikti saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem;

c)	informācija par a) un b) punktā minēto pētījumu rezultātiem un izmantotajiem pētījumu protokoliem ir uzticama un visaptveroša un ietver arī neapstrādātos datus elektroniskā formātā, kas piemērots statistiskai analīzei vai citu veidu analīzei;

d)	paziņojuma iesniedzējs, ja iespējams, norāda ietekmes apmēru, ko iecerēts konstatēt katrā veiktajā pētījumā, un to pamato;

e)	vietas lauka pētījumiem izvēlas, par pamatu ņemot relevantās saņēmējvides un ņemot vērā potenciālo ekspozīciju un ietekmi, kas būtu novērojama vietā, kur ĢMO tiktu izplatīts(-i). Izvēli vides risku novērtējumā pamato;

f)	ģenētiski nemodificētais komparators ir piemērots attiecīgajai saņēmējvidei vai saņēmējvidēm, un tā ģenētiskais fons ir salīdzināms ar ĢMO ģenētisko fonu. Komparatora izvēli vides risku novērtējumā pamato.

4. Salikti transformācijas notikumi C daļas paziņojumos

Tālākais attiecas uz saliktus transformācijas notikumus saturoša ĢMO vides risku novērtējumu C daļas paziņojumos:

a)	paziņojuma iesniedzējs iesniedz vides risku novērtējumu par katru ĢMO ietverto vienkāršo transformācijas notikumu vai sniedz atsauci uz jau iesniegtiem paziņojumiem par šiem vienkāršajiem transformācijas notikumiem;

paziņojuma iesniedzējs iesniedz šādu aspektu novērtējumu:

i)	transformācijas notikumu stabilitāte;

ii)	transformācijas notikumu ekspresija;

iii)	transformācijas notikumu kombinācijas potenciālie aditīvie, sinerģiskie vai antagonistiskie efekti;

ja ĢMO pēcnācēji var saturēt dažādas salikto transformācijas notikumu apakškombinācijas, paziņojuma iesniedzējs neatkarīgi no to izcelsmes sniedz zinātnisku pamatojumu, kāpēc nav vajadzības par attiecīgajām apakškombinācijām sniegt eksperimentu datus, vai, ja tāda zinātniska pamatojuma nav, sniedz attiecīgos eksperimentu datus.

C.2. ĢMO un izplatīšanas īpašības

Vides risku novērtējumā ņem vērā attiecīgās tehniskās un zinātniskās ziņas par šādu elementu īpašībām:

—	recipientorganisms(-i) vai vecākorganisms(-i),

—	ģenētiskā(-ās) modifikācija(-as) neatkarīgi no tā, vai tā ir ģenētiskā materiāla insercija vai delēcija, un attiecīga informācija par vektoru un donoru,

—

ĢMO,

—	paredzētā izplatīšana vai izmantošana un tās mērogs,

—	iespējamā(-ās) saņēmējvide(-es), kurā(-ās) ĢMO tiks izplatīts un kurā var izplatīties transgēns, un

—	šo īpašību mijiedarbība.

Vides risku novērtējumā, ievērojot 6. panta 3. punktu un 13. panta 4. punktu, ņem vērā relevantu informāciju par tā paša vai līdzīga ĢMO un citu pazīmju ziņā līdzīgu organismu iepriekšēju izplatīšanu un to biotisko un abiotisko mijiedarbību ar līdzīgām saņēmējvidēm, arī informāciju, kas iegūta šādu organismu monitoringā.

C.3. Vides risku novērtēšanas etapi

4., 6., 7. un 13. pantā minēto vides risku novērtējumu par katru D.1. vai D.2. iedaļā minēto riska jomu veic šādos sešos etapos.

1. Problēmas formulēšana, arī apdraudējuma apzināšana

Problēmas formulējumā:

a)	apzina visas ar ģenētisko modifikāciju saistītās izmaiņas organisma īpašībās, ĢMO īpašības salīdzinot ar izraudzītā ģenētiski nemodificētā komparatora īpašībām atbilstošos izplatīšanas vai izmantošanas apstākļos;

apzina to potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, kas saistīta ar saskaņā ar a) punktu apzinātajām izmaiņām.

Potenciālu nelabvēlīgu ietekmi neatmet tāpēc vien, ka tā ir mazvarbūtīga.

Iespējamā nelabvēlīgā ietekme katrā gadījumā mēdz atšķirties, un tā var būt, piem.:

—	ietekme uz sugu populāciju dinamiku saņēmējvidē un katras populācijas ģenētisko daudzveidību; tā potenciāli var izraidīt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos,

—	izmainīta uzņēmība pret patogēniem, kas veicina infekcijas slimību izplatīšanos vai rada jaunus rezervuārus vai vektorus,

—	negatīva ietekme uz profilaktisko vai ārstniecisko medicīnisko, veterināro vai augu aizsardzības darbu, piem., ar tādu gēnu pārnesi, kas piešķir rezistenci pret cilvēka medicīnā vai veterinārmedicīnā lietotām antibiotikām,

—	ietekme uz bioģeoķīmiju (bioģeoķīmiskajiem cikliem), arī oglekļa un slāpekļa cikliem, saistīta ar izmaiņām, kas skar organisko vielu sadalīšanos augsnē,

—	slimības, kas skar cilvēkus, arī alerģiskas vai toksiskas reakcijas,

—	slimības, kas skar dzīvniekus un augus, arī toksiskas un – dzīvnieku gadījumā – alerģiskas reakcijas (attiecīgā gadījumā).

Ja tiek konstatēts, ka ĢMO varētu būt nelabvēlīga ilgtermiņa ietekme, to novērtē kamerālos pētījumos, izmantojot vienu vai vairākus šādus elementus:

i)	līdzšinējā pieredzē gūtie pierādījumi;

ii)	pieejamās datu kopas vai literatūra;

iii)	matemātiskā modelēšana;

c)	apzina relevantos novērtējuma beigupunktus. Potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kas var ietekmēt apzinātos novērtējuma beigupunktus, ņem vērā nākamajos risku novērtējuma posmos;

apzina un apraksta ekspozīcijas ceļus vai citus mehānismus, ar kuriem varētu rasties nelabvēlīga ietekme.

Nelabvēlīga ietekme var būt tieša vai netieša un rasties ar dažādiem ekspozīcijas ceļiem vai citiem mehānismiem, piem.:

—	ĢMO izplatība vidē,

—	insertētā ģenētiskā materiāla pārnese uz to pašu organismu vai citiem organismiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir ģenētiski modificēti,

—	fenotipiska un ģenētiska nestabilitāte,

—	mijiedarbība ar citiem organismiem,

—	izmaiņas pārvaldībā, arī – attiecīgos gadījumos – lauksaimnieciskajā praksē;

e)	izvirza testējamas hipotēzes un nosaka relevantus mērījumu beigupunktus, kas, ja iespējams, ļauj iespējamo nelabvēlīgo ietekmi novērtēt kvantitatīvi;

f)	ņem vērā iespējamos nenoteiktības avotus, arī robus zināšanās un metodoloģiskos ierobežojumus.

2. Apdraudējumu raksturojums

Novērtē katras iespējamās nelabvēlīgās ietekmes apmēru. Šajā novērtējumā pieņem, ka tāda nelabvēlīga ietekme radīsies. Vides risku novērtējumā ņem vērā, ka apmērs, visticamāk, būs atkarīgs no tā, kādā(-ās) saņēmējvidē(-ēs) ĢMO paredzēts izplatīt, un izplatīšanas mēroga un apstākļiem.

Ja iespējams, novērtējumu izsaka kvantitatīvi.

Ja novērtējumu izsaka kvalitatīvi, aprakstīšanai lieto kategorijas (“liels”, “vidējs”, “mazs”, “niecīgs”) un izklāsta, kādam ietekmes mērogam atbilst katra kategorija.

3. Ekspozīcijas raksturojums

Novērtē katras apzinātās iespējamās nelabvēlīgās ietekmes ticamību vai varbūtīgumu, ja tas iespējams, iegūstot kvantitatīvu ekspozīcijas novērtējumu relatīvās varbūtības formā vai, ja tas nav iespējams, kvalitatīvu ekspozīcijas novērtējumu. Vērā ņem saņēmējvides vai saņēmējvižu īpašības un paziņojuma mērogu.

Ja novērtējumu izsaka kvalitatīvi, ekspozīcijas aprakstīšanai lieto kategorijas (“liels”, “vidējs”, “mazs”, “niecīgs”) un izklāsta, kādam ietekmes mērogam atbilst katra kategorija.

4. Riska raksturojums

Risku raksturo, katras iespējamās nelabvēlīgās ietekmes apmēru kombinējot ar šīs nelabvēlīgās ietekmes rašanās varbūtīgumu, tā iegūstot kvantitatīvu vai daļēji kvantitatīvu riska aplēsi.

Ja kvantitatīvu vai daļēji kvantitatīvu aplēsi iegūt nav iespējams, sniedz kvalitatīvu riska aplēsi. Tādā gadījumā riska aprakstīšanai lieto kategorijas (“liels”, “vidējs”, “mazs”, “niecīgs”) un izklāsta, kādam ietekmes mērogam atbilst katra kategorija.

Attiecīgā gadījumā apraksta un, ja iespējams, izsaka kvantitatīvi ar katru apzināto risku saistīto nenoteiktību.

5. Risku pārvaldības stratēģijas

Ja tiek konstatēti riski, kam pēc to raksturojuma vajadzīgi pārvaldības pasākumi, ierosina risku pārvaldības stratēģiju.

Risku pārvaldības stratēģijas apraksta apdraudējuma vai ekspozīcijas, vai to abu samazināšanas izteiksmē, un tās ir samērīgas ar iecerēto riska samazinājumu, izplatīšanas mērogu un apstākļiem un vides risku novērtējumā norādītajiem nenoteiktības līmeņiem.

Ja iespējams, kvantificē izrietošo kopējā riska samazinājumu.

6. Kopējā riska novērtējums un secinājumi

Veic kvalitatīvu un, ja iespējams, kvantitatīvu kopējā ĢMO radītā riska novērtējumu, ņemot vērā risku raksturojumu, ierosinātās risku pārvaldības stratēģijas un ar tiem saistītos nenoteiktības līmeņus.

Kopējā riska novērtējumā attiecīgā gadījumā iekļauj ierosinātās katra konstatētā riska pārvaldības stratēģijas.

Kopējā riska novērtējumā un secinājumos arī ierosina konkrētas ĢMO monitoringa plāna prasības un attiecīgā gadījumā ierosināto risku pārvaldības pasākumu efektivitātes monitoringu.

Direktīvas C daļas paziņojumu gadījumā kopējā riska novērtējumā iekļauj arī paskaidrojumu par vides risku novērtēšanā izdarītajiem pieņēmumiem un ar riskiem saistīto nenoteiktību veidu un apmēru, kā arī ierosināto risku pārvaldības pasākumu pamatojumu.”;

D iedaļas nosaukumu un ievadrindkopu aizstāj ar šādu:

“D. Secinājumi par konkrētajām vides risku novērtējumā aplūkotajām riska jomām

Secinājumus par ĢMO izplatīšanas vai tirgū laišanas iespējamo vidisko ietekmi uz relevantām saņēmējvidēm izdara par katru attiecīgo D.1. iedaļā norādīto riska jomu, ja novērtējumu veic par ĢMO, kas nav augstākie augi, vai par katru attiecīgo D.2. iedaļā norādīto riska jomu, ja novērtējumu veic par ģenētiski modificētiem augstākajiem augiem, pamatojoties uz vides risku novērtējumu, kas veikts saskaņā ar B iedaļā izklāstītajiem principiem un saskaņā ar C iedaļā aprakstīto metodoloģiju, kā arī pamatojoties uz saskaņā ar III pielikumu prasīto informāciju.”;

D.2. iedaļu aizstāj šādu:

“D.2. Attiecībā uz ģenētiski modificētiem augstākajiem augiem (ĢMAA)

“Augstākie augi” ir augi, kas pieder pie taksonomiskās grupas Spermatophytae (Gymnospermae un Angiospermae).

1.	ĢMAA noturība un invazivitāte, arī gēnu pārnese no auga uz augu

2.	Gēnu pārnese no auga uz mikroorganismiem

3.	ĢMAA un mērķorganismu mijiedarbība

4.	ĢMAA un nemērķa organismu jeb blakusorganismu mijiedarbība

5.	Konkrēto audzēšanas, pārvaldības un novākšanas paņēmienu ietekme

6.	Ietekme uz bioģeoķīmiskajiem procesiem

7.	Ietekme uz cilvēka un dzīvnieku veselību”;

direktīvas III pielikumu aizstāj ar šādu:

“III PIELIKUMS

PAZIŅOJUMĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

Šīs direktīvas B un C daļā minētajos paziņojumos parasti iekļauj III A pielikumā norādīto informāciju, ja paziņojums attiecas uz ĢMO, kas nav augstākie augi, vai III B pielikumā norādīto informāciju, ja paziņojums attiecas uz ģenētiski modificētiem augstākajiem augiem.

Konkrēta III A vai III B pielikumā norādītās informācijas apakškopa nav obligāti jāsniedz, ja tā konkrēta paziņojuma kontekstā nav relevanta vai nepieciešama riska novērtēšanai, it sevišķi ņemot vērā ĢMO īpašības, izplatīšanas mērogu un apstākļus un plānotos izmantošanas apstākļus.

Turklāt katrai informācijas apakškopai vajadzīgais detalizācijas līmenis var mainīties atkarībā no paredzamās izplatīšanas veida un mēroga.

Par katru prasīto informācijas apakškopu sniedz šādas ziņas:

i)	paziņojumā minēto pētījumu kopsavilkumi un rezultāti, arī skaidrojums, kāpēc tie ir relevanti vides risku novērtējumam (attiecīgā gadījumā);

ii)

attiecībā uz šīs direktīvas C daļā minētajiem paziņojumiem: pielikumi ar detalizētu informāciju par minētajiem pētījumiem, arī izmantoto metožu un materiālu apraksts vai atsauce uz standartizētām vai starptautiski atzītām metodēm un par pētījumu veikšanu atbildīgās struktūras vai struktūru nosaukumi.

Tālāka ģenētiskās modifikācijas attīstība var radīt vajadzību šo pielikumu pielāgot tehniskajai attīstībai vai par to izstrādāt norādes. Kad Savienībā būs uzkrāta pietiekama pieredze darbā ar paziņojumiem par konkrētu ĢMO izplatīšanu, var būt iespējama sīkāka informācijas prasību diferenciācija attiecībā uz dažādu tipu ĢMO, piemēram, daudzgadīgajiem augiem un kokiem, vienšūnas organismiem, zivīm vai insektiem, vai īpašiem ĢMO lietojumiem, piemēram, vakcīnu izstrādi.

;

direktīvas III B pielikumu aizstāj ar šādu:

“III B PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS IEKĻAUJAMA PAZIŅOJUMOS PAR ĢENĒTISKI MODIFICĒTIEM AUGSTĀKAJIEM AUGIEM (ĢMAA) (GYMNOSPERMAE UN ANGIOSPERMAE)

I. INFORMĀCIJA, KAS IEKĻAUJAMA SASKAŅĀ AR 6. UN 7. PANTU IESNIEGTOS PAZIŅOJUMOS

A. Vispārīga informācija

Paziņojuma iesniedzēja (sabiedrības vai institūta) nosaukums un adrese

Atbildīgā(-o) zinātnieka(-u) vārds(-i), kvalifikācija un pieredze

Projekta nosaukums

Informācija par izplatīšanu

a)	Izplatīšanas mērķis

b)	Paredzētā(-ās) izplatīšanas diena(-as) un ilgums

c)	ĢMAA izplatīšanas metode

d)	Metode, kā izplatīšanas vietu sagatavo un pārvalda pirms izplatīšanas, izplatīšanas laikā un pēc izplatīšanas, arī audzēšanas prakse un novākšanas metodes

e)	Aptuvens augu skaits (vai augi uz m2)

Informācija par izplatīšanas vietu

a)	Izplatīšanas vietas(-u) novietojums un lielums

b)	Izplatīšanas vietas ekosistēmas, arī klimata, floras un faunas, apraksts

c)	Ar attiecīgo organismu krustoties spējīgu radniecīgu savvaļas augu vai kultūraugu klātbūtne

d)	Tuvums oficiāli atzītiem biotopiem vai aizsargātiem apgabaliem, kurus izplatīšana varētu skart

B. Zinātniskā informācija

Informācija par recipientaugiem vai (attiecīgā gadījumā) vecākaugiem

Pilns nosaukums:

i)	dzimtas nosaukums;

ii)

ģints;

iii)

suga;

iv)

pasuga;

v)	šķirne vai selekcijas līnija;

vi)	vispārpieņemtais nosaukums.

b)	Auga ģeogrāfiskā izplatība un audzēšana Savienībā.

Informācija par reprodukciju:

i)	reprodukcijas veids(-i);

ii)	specifiski faktori, kas ietekmē reprodukciju, ja tādi ir;

iii)	paaudzes ilgums.

d)	Spēja krustoties ar citiem kultūraugiem vai savvaļas augiem, arī krustotiesspējīgo sugu izplatība Eiropā.

Izdzīvotspēja:

i)	spēja veidot struktūras izdzīvošanai vai pārziemošanai;

ii)	specifiski faktori, kas ietekmē izdzīvotspēju, ja tādi ir.

Izplatīšanās:

i)	izplatīšanās veidi un apmērs;

ii)	specifiski faktori, kas ietekmē izplatīšanos, ja tādi ir.

g)	Ja kādas sugas augus Savienībā parasti neaudzē, auga dabiskās dzīvotnes apraksts, arī informācija par dabiskajiem ienaidniekiem, parazītiem, konkurentiem un simbiontiem.

h)	ĢMAA iespējamā mijiedarbība ar organismiem ekosistēmā, kur to parasti audzē, vai citur, arī informācija par toksisko ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un citiem organismiem.

Molekulārais raksturojums

Informācija par ģenētisko modifikāciju

i)	Ģenētiskās modifikācijas metožu apraksts

ii)	Izmantotā vektora veids un avots

iii)	Transformācijai izmantotās(-o) nukleīnskābes(-ju) izcelsme, katra insercijai paredzētā rajona fragmenta lielums un iecerētā funkcija

Informācija par ĢMAA

i)	Jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmes(-ju) un īpašību vispārīgs apraksts

ii)

Informācija par faktiski insertētajām/deletētajām sekvencēm:

—	visu insertu lielums un kopiju skaits, kā arī to raksturošanas metodes,

—	delēcijas gadījumā: likvidētā(-o) rajona(-u) lielums un funkcija,

—	inserta(-u) lokalizācija augu šūnās (integrēts kodolā, hloroplastos, mitohondrijos vai uzturēts neintegrētā veidā) un metodes, ar kurām to nosaka

iii)	Auga daļas, kurās inserts ekspresējas

iv)	Inserta ģenētiskā stabilitāte un ĢMAA fenotipiskā stabilitāte

c)	Molekulārā raksturojuma secinājumi

Informācija par konkrētām riska jomām

a)	Jebkādas izmaiņas ĢMAA noturībā vai invazivitātē un tā spējā nodot ģenētisko materiālu krustotiesspējīgiem radniecīgiem augiem un šo izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz vidi

b)	Jebkādas izmaiņas ĢMAA spējā nodot ģenētisko materiālu mikroorganismiem un šo izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz vidi

c)	ĢMAA un mērķorganismu mijiedarbības mehānisms (attiecīgā gadījumā) un tā nelabvēlīgā ietekme uz vidi

d)	Iespējamās izmaiņas ĢMAA mijiedarbībā ar nemērķa organismiem ģenētiskās modifikācijas dēļ un šo izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz vidi

e)	Iespējamās lauksaimnieciskās prakses un ĢMAA pārvaldības izmaiņas, kuru cēlonis ir ģenētiskā modifikācija, un šo izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz vidi

f)	Iespējamā mijiedarbība ar abiotisko vidi un tās nelabvēlīgā ietekme uz vidi

g)	Informācija par visu to toksisko, alerģisko vai citādi nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, kuras cēlonis ir ģenētiskā modifikācija

h)	Secinājumi par konkrētajām riska jomām

Informācija par kontroles, monitoringa, pēcizplatīšanas un atkritumu apstrādes plāniem

Visi veiktie pasākumi, tostarp:

i)	telpiska un laiciska izolēšana no augiem, ar ko organisms spēj krustoties, – gan radniecīgiem savvaļas augiem un nezālēm, gan kultūraugiem;

ii)	visi pasākumi, kuru mērķis ir pēc iespējas ierobežot vai nepieļaut ĢMAA reproduktīvo daļu izplatīšanos

b)	To metožu apraksts, kuras izmanto vietas apstrādei pēc izplatīšanas

c)	Ģenētiski modificēto augu materiāla, arī atkritumu, pēcizplatīšanas apstrādes metožu apraksts

d)	Monitoringa plānu un metožu apraksts

e)	Ārkārtas situāciju rīcības plānu apraksts, ja tādi ir

Apraksts, ar kādām metodēm un procedūrām paredzēts:

i)	nepieļaut vai pēc iespējas ierobežot ĢMAA izplatību aiz izplatīšanas vietas robežām;

ii)	vietu aizsargāt pret nepiederošu personu iekļūšanu;

iii)	nepieļaut vai pēc iespējas ierobežot citu organismu iekļūšanu vietā

ĢMAA atklāšanas un identifikācijas metožu apraksts

Informācija par iepriekšējām ĢMAA izplatīšanas reizēm (attiecīgā gadījumā)

II. INFORMĀCIJA, KAS IEKĻAUJAMA SASKAŅĀ AR 13. PANTU IESNIEGTOS PAZIŅOJUMOS

A. Vispārīga informācija

Paziņojuma iesniedzēja (sabiedrības vai institūta) nosaukums un adrese

Atbildīgā(-o) zinātnieka(-u) vārds(-i), kvalifikācija un pieredze

ĢMAA apzīmējums un specifikācija

Paziņojuma tvērums

Audzēšana

b)	Citi lietojumi (precizējami paziņojumā)

B. Zinātniskā informācija

Informācija par recipientaugiem vai (attiecīgā gadījumā) vecākaugiem

Pilns nosaukums:

i)	dzimtas nosaukums;

ii)

ģints;

iii)

suga;

iv)

pasuga;

v)	šķirne/selekcijas līnija;

vi)	vispārpieņemtais nosaukums.

b)	Auga ģeogrāfiskā izplatība un audzēšana Savienībā.

Informācija par reprodukciju:

i)	reprodukcijas veids(-i);

ii)	specifiski faktori, kas ietekmē reprodukciju, ja tādi ir;

iii)	paaudzes ilgums.

d)	Spēja krustoties ar citiem kultūraugiem vai savvaļas augiem, arī krustotiesspējīgo sugu izplatība Savienībā.

Izdzīvotspēja:

i)	spēja veidot struktūras izdzīvošanai vai pārziemošanai;

ii)	specifiski faktori, kas ietekmē izdzīvotspēju, ja tādi ir.

Izplatīšanās:

i)	izplatīšanās veidi un apmērs;

ii)	specifiski faktori, kas ietekmē izplatīšanos, ja tādi ir.

g)	Ja kādas sugas augus Savienībā parasti neaudzē, auga dabiskās dzīvotnes apraksts, arī informācija par dabiskajiem ienaidniekiem, parazītiem, konkurentiem un simbiontiem.

h)	ĢMAA iespējamā mijiedarbība ar organismiem ekosistēmā, kur to parasti audzē, vai citur, arī informācija par toksisko ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un citiem organismiem.

Molekulārais raksturojums

Informācija par ģenētisko modifikāciju

i)	Ģenētiskās modifikācijas metožu apraksts

ii)	Izmantotā vektora veids un avots

iii)	Transformācijai izmantotās(-o) nukleīnskābes(-ju) izcelsme, katra insercijai paredzētā rajona fragmenta lielums un iecerētā funkcija

Informācija, kas attiecas uz ģenētiski modificēto augu

i)	Jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmes(-ju) un īpašību apraksts

ii)

Informācija par faktiski insertētajām vai deletētajām sekvencēm:

—	visu detektējamo gan daļējo, gan pilnīgo insertu lielums un kopiju skaits, kā arī to raksturošanas metodes,

—	insertētā ģenētiskā materiāla organizācija un sekvence katrā insercijas vietā standartizētā elektroniskā formātā,

—	delēcijas gadījumā: likvidētā(-o) rajona(-u) lielums un funkcija,

—	inserta(-u) lokalizācija šūnā (integrēts kodolā, hloroplastos, mitohondrijos vai uzturēts neintegrētā veidā) un metodes, ar kurām to nosaka,

—	ja veiktās modifikācijas nav insercija vai delēcija, ziņas par modificētā ģenētiskā materiāla funkciju pirms un pēc modifikācijas, kā arī gēnu ekspresijas tiešās izmaiņas, ko izraisījusi modifikācija,

—	standartizētā elektroniskā formātā sniedzama sekvences informācija par 5′ un 3′ flankējošajiem rajoniem katrā insercijas vietā,

—	bioinformātiskā analīze ar atjauninātām datubāzēm nolūkā noskaidrot iespējamus zināmu gēnu pārtraukumus,

—

visi atvērtie nolasīšanas rāmji (turpmāk ORF), kas ir insertā (neatkarīgi no tā, vai tie radušies pārkārtošanā) un kas radušies ģenētiskajā modifikācijā savienojuma vietās ar genomisko DNS. ORF ir nukleotīdu sekvence, kas sastāv no kodonu virknes, kuru nepārtrauc terminējošs kodons tajā pašā nolasīšanas rāmī,

—	bioinformātiskā analīze ar atjauninātām datubāzēm nolūkā noskaidrot iespējamās līdzības starp ORF un zināmiem gēniem, kam var būt nelabvēlīga ietekme,

—	jaunekspresētā proteīna primārā struktūra (aminoskābju sekvence) un vajadzības gadījumā citas struktūras,

—	bioinformātiskā analīze ar atjauninātām datubāzēm nolūkā noskaidrot iespējamās sekvenču homoloģijas un vajadzības gadījumā strukturālās līdzības starp jaunekspresēto proteīnu un citiem zināmiem proteīniem vai peptīdiem, kam var būt nelabvēlīga ietekme.

iii)

Informācija par inserta ekspresiju:

—	ekspresijas analīzē izmantotā(-ās) metode(-es) un to veiktspējas rādītāji,

—	informācija par inserta ekspresiju auga dzīves ciklā dažādos tā attīstības etapos,

—	auga daļas, kurās ekspresējas inserts/modificētā sekvence,

—	tādu saskaņā ar ii) punkta septīto ievilkumu identificēto jauno ORF iespējama netīša ekspresija, kas rada bažas par drošumu,

—	tādi dati par proteīnu ekspresiju, tostarp neapstrādāti dati, kurus iegūst lauka pētījumos un kuri ir saistīti ar apstākļiem, kādos kultūru audzē.

iv)	Inserta ģenētiskā stabilitāte un ĢMAA fenotipiskā stabilitāte.

c)	Molekulārā raksturojuma secinājumi

Agronomisko un fenotipisko īpašību un sastāva salīdzinošā analīze

a)	Konvencionālā analoga un papildu komparatoru izvēle

b)	Lauka pētījumu vietu izvēle

Eksperimenta plāns un salīdzinošajā analīzē izmantojamo lauka izmēģinājumu datu statistiskā analīze

i)	Lauka pētījumu plāna apraksts

ii)	Saņēmējvižu relevanto aspektu apraksts

iii)	Statistiskā analīze

d)	Analizējamā augu materiāla izvēle (attiecīgā gadījumā)

e)	Agronomisko un fenotipisko īpašību salīdzinošā analīze

f)	Sastāva salīdzinošā analīze (attiecīgā gadījumā)

g)	Salīdzinošās analīzes secinājumi

Konkrēta informācija par katru riska jomu

Attiecībā uz katru no septiņām II pielikuma D.2. iedaļā norādītajām riska jomām paziņojuma iesniedzējs vispirms apraksta kaitējuma rašanās ceļu, cēloņsakarīgi izskaidrojot, kā ĢMAA izplatīšana varētu radīt kaitējumu, ņemot vērā gan apdraudējumu, gan ekspozīciju.

Paziņojuma iesniedzējs sniedz šādu informāciju (izņemot gadījumus, kad, ņemot vērā plānotos ĢMO lietojumus, tā nav relevanta):

auga noturība un invazivitāte, arī gēnu pārnese no auga uz augu:

i)	novērtējums, kāds ir ĢMAA potenciāls kļūt noturīgākam vai invazīvākam un kādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi tas radītu;

ii)	novērtējums, kāds ir ĢMAA potenciāls nodot transgēnu(-us) krustotiesspējīgiem radniecīgiem augiem un kādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi tas radītu;

iii)	secinājumi par ĢMAA noturības un invazivitātes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, arī nelabvēlīgo vidisko ietekmi, ko radītu gēnu pārnese no auga uz augu;

gēnu pārnese no auga uz mikroorganismiem:

i)	novērtējums, kāds ir ĢMAA jauninsertētās DNS potenciāls tikt pārnestai uz mikroorganismiem un kādu nelabvēlīgu ietekmi tas radītu;

ii)	secinājumi par to, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi radītu ĢMAA jauninsertētās DNS pārnese uz mikroorganismiem;

ĢMAA un mērķorganismu mijiedarbība (attiecīgā gadījumā):

i)	novērtējums, kā varētu mainīties ĢMAA un mērķorganismu tiešā un netiešā mijiedarbība un kādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi tas radītu;

ii)

novērtējums, kā varētu attīstīties mērķorganisma rezistence pret ekspresēto proteīnu (balstoties uz ziņām, kā līdz šim attīstījusies rezistence pret tradicionālajiem pesticīdiem vai kā šāda rezistence attīstījusies transgēnos augos ar līdzīgām pazīmēm) un kādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi tas radītu;

iii)	secinājumi par to, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi radītu ĢMAA un mērķorganismu mijiedarbība;

ĢMAA un nemērķa organismu mijiedarbība:

novērtējums, vai varētu notikt tieša un netieša mijiedarbība starp ĢMAA un nemērķa organismu, arī aizsargājamu sugu pārstāvjiem, un kāda varētu būt tās nelabvēlīgā ietekme.

Novērtējumā ņem vērā arī iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz relevantiem ekosistēmu pakalpojumiem un to sugu pārstāvjiem, kas šos pakalpojumus sniedz;

ii)	secinājumi par to, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi radītu ĢMAA un nemērķa organismu mijiedarbība;

konkrēto audzēšanas, pārvaldības un novākšanas paņēmienu ietekme:

i)	attiecībā uz audzējamiem ĢMAA: novērtējums, kā mainās konkrētie ĢMAA izmantotie audzēšanas, pārvaldības un novākšanas paņēmieni un kādu nelabvēlīgu ietekmi tas rada;

ii)	secinājumi par to, kāda ir konkrēto audzēšanas, pārvaldības un novākšanas paņēmienu nelabvēlīgā ietekme uz vidi;

ietekme uz bioģeoķīmiskajiem procesiem:

i)	novērtējums par izmaiņām bioģeoķīmiskajos procesos teritorijā, kurā ĢMAA plānots audzēt, un plašākā apkārtnē, kā arī par šo izmaiņu nelabvēlīgo ietekmi;

ii)	secinājumi par nelabvēlīgu ietekmi uz bioģeoķīmiskajiem procesiem;

ietekme uz cilvēka vai dzīvnieku veselību:

i)	novērtējums, kāda varētu būt tiešā un netiešā mijiedarbība starp ĢMAA un personām, kas ar ĢMAA strādā vai ar to nonāk saskarē, arī ar apstrādāta ĢMAA putekšņiem vai putekļiem, un novērtējums, kāda varētu būt šādas mijiedarbības nelabvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību;

ii)	attiecībā uz ĢMAA, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, bet kuru recipientorganismu vai vecākorganismu lietošana pārtikā ir iespējama, novērtējums, cik varbūtīga ir nejauša uzņemšana organismā un kādu nelabvēlīgu ietekmi tā varētu atstāt uz cilvēka veselību;

iii)	novērtējums par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko nejauša ĢMAA vai šā auga materiāla uzņemšana organismā varētu atstāt uz dzīvnieku veselību;

iv)	secinājumi par ietekmi uz cilvēka vai dzīvnieku veselību;

kopējā riska novērtējums un secinājumi.

Sniedz kopsavilkumu par visiem secinājumiem attiecībā uz katru riska jomu.

Kopsavilkumā ņem vērā riska raksturojumu saskaņā ar II pielikuma C.3. iedaļā aprakstītās metodoloģijas 1.–4. etapu un saskaņā ar II pielikuma C.3. iedaļas 5. punktu ierosinātās risku pārvaldības stratēģijas.

ĢMAA atklāšanas un identifikācijas metožu apraksts

Informācija par iepriekšējām ĢMAA izplatīšanas reizēm (attiecīgā gadījumā)

;

direktīvas IV pielikuma A iedaļu groza šādi:

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1)

ierosinātos produktu komercnosaukumus un attiecīgajos produktos ietilpstošo ĢMO nosaukumus, kā arī ierosināto ĢMO unikālo identifikatoru, kas izveidots saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 65/2004 (*1). Pēc piekrišanas saņemšanas par jauniem komercnosaukumiem, ja tādi ir, būtu jāinformē kompetentā iestāde;

(*1) Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 65/2004, ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.).”;"

7. punktu aizstāj ar šādu:

“7)

transformācijas notikuma atklāšanas, identificēšanas un attiecīgā gadījumā kvantificēšanas metodes; ĢMO paraugus un to kontrolparaugus, un informāciju par vietu, kur atsauces materiālam var piekļūt. Informācija, ko konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar ievietot publiski piekļūstamajā 31. panta 2. punktā minētā(-o) reģistra(-u) daļā, būtu jāidentificē;”.

9.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/46

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/351

(2018. gada 8. marts),

ar ko noraida saistības, kas piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

informējot dalībvalstis,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1795 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu (“karsti velmēti plakani velmējumi”) importam un izbeidza izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (“galīgā regula”).

(2)

Izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā tika noteikts šis maksājums, pieci ražotāji eksportētāji no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas piedāvāja cenu saistības. Tā kā šie piedāvājumi tika izdarīti pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas, kas tika sniegta izmeklēšanas vēlā posmā, Komisija pirms galīgās regulas pieņemšanas termiņa nevarēja pārbaudīt, vai šādas cenu saistības ir pieņemamas. Tādēļ, uzskatot to par izņēmuma apstākli, Komisija apņēmās pabeigt šo piecu piedāvājumu analīzi vēlākā posmā. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas un galīgās regulas publicēšanas seši ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības.

(3)

Komisija 2017. gada 18. decembrī informēja visas ieinteresētās personas par saistību piedāvājumu novērtējumu, kas ir pamatā tās nodomam noraidīt visus saistību piedāvājumus (“Komisijas novērtējums”). Pamatojoties uz šo informāciju, ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes par novērtējumu un dažos gadījumos – savu piedāvājumu papildu grozījumus. Ieinteresētajām personām, kas pieprasīja uzklausīšanu, tika nodrošināta šāda iespēja.

(4)	Komisija 2018. gada 3. janvārī no Ukrainas valdības saņēma pieprasījumu apspriesties saskaņā ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma (3) 50.a pantu. Apspriešanās notika 2018. gada 26. janvārī. 2018. gada 31. janvārī tika iesniegtas rakstiskas piezīmes.

2. SAISTĪBAS

(5)	Visu piedāvājumu adekvātums un praktiskā īstenojamība tika novērtēta, ņemot vērā piemērojamo tiesisko regulējumu, tostarp ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu Ukrainas ražotāja eksportētāja gadījumā.

2.1. Saistību piedāvājumi un to novērtējums

2.1.1. Companhia Siderúrgica Nacional (Brazīlija)

(6)	Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu minimālo importa cenu (“MIC”) par tonnu attiecībā uz konkrētu eksporta apjomu uz Savienību un citu augstāku MIC – par apjomu virs tā. Ražotājs eksportētājs piedāvāja arī cenu korekcijas mehānismu.

(7)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem, ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu, ko radījis ražotājs eksportētājs un kas atzīts par dempingu. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt piedāvājums attiecas uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Šādu attiecību būtība rada daudzas iespējas izmantot šķērskompensāciju. Jebkuru citu darījumu, aizdevumu vai dotāciju starp diviem saistītiem uzņēmumiem varētu izmantot, lai kompensētu MIC. Komisija nespēj uzraudzīt šos darījumus, un tai trūkst atbilstošu kritēriju, kas ļautu pārbaudīt, vai tie ir īsti vai kompensējoši.

(8)

Turklāt piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ražotājam eksportētājam ir saistītie uzņēmumi vairākās dalībvalstīs, no kuriem daži turpmāk apstrādā attiecīgo ražojumu. Ražotājs eksportētājs Savienības pircējiem pārdod arī citus ražojumus, un tā saistītais importētājs pārdod līdzīgus ražojumus no citiem avotiem. Tātad Komisija nevar ne efektīvi uzraudzīt šīs darbības, ne arī īstenot divas atšķirīgas MIC atkarībā no eksporta apjoma.

(9)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā piedāvātā MIC novērš dempinga kaitējumu radošo ietekmi, jo izmeklēšanas posmā Komisija ierosinājusi tādu pašu MIC. Ražotājs eksportētājs norādīja, ka MIC pamatojas uz visu ražojuma veidu vidējo svērto importa cenu. Tādējādi MIC nekaitētu Savienības ražotājiem, jo zemākas kvalitātes ražojuma veidu cena būtu augstāka, nekā tai vajadzētu būt, un tādējādi tiktu kompensēta augstākas kvalitātes ražojuma veidu cena. Pēc ražotāja eksportētāja domām, ja šāda loģika tiktu izmantota attiecībā uz tā eksporta sastāvu ražojuma veidu ziņā izmeklēšanas periodā, tad, lai novērstu dempinga kaitējumu radošo ietekmi, pietiktu ar MIC. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, cita starpā ņemot vērā veidu, kā galīgajā regulā noteikta eksporta cena, MIC nebūtu jākoriģē attiecībā uz pārdošanu ar saistīta uzņēmuma starpniecību. Tad ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka vairāku iemeslu dēļ nav iespējama šķērskompensācija, jo īpaši tādēļ, ka šķērskompensācija tiktu atspoguļota ražotāja eksportētāja un tā saistīto uzņēmumu gada pārskatos. Ražotājs eksportētājs arī grozīja savu saistību piedāvājumu. Jaunajā piedāvājumā ražotājs eksportētājs apņēmās izbeigt karsti velmētu plakanu velmējumu tālākpārdošanu ar tā saistītā subjekta Savienībā starpniecību un ziņot par citu ražojumu pārdošanu Savienībā.

(10)

Attiecībā uz piezīmi, ka ierosinātā MIC novērstu dempinga kaitējumu radošo ietekmi, jo tā ir identiska izmeklēšanas posmā Komisijas ierosinātajai, Komisija norādīja, ka galu galā šāds risinājums tika noraidīts. Noraidījuma iemesli citu starpā izklāstīti galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā un apkopoti šīs regulas 7. apsvērumā. Piezīme par to, ka MIC pamatojas uz vidējām svērtajām importa cenām, neietekmē secinājumu, ka MIC nenovērš dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visdārgākajiem ražojuma veidiem. Komisijai nebija iespējams iegūt datus, kas pamatotu apgalvojumu, ka, ņemot vērā eksporta sastāvu ražojuma veidu ziņā izmeklēšanas periodā, ar MIC iespējams novērst dempinga kaitējumu radošo ietekmi. Arī ražotājs eksportētājs šādus datus nesniedza. Pat ja Komisijai būtu pieejami dati, kas pamato šo apgalvojumu, tā konstatēja, ka nekas neliegtu tā eksporta sastāvu ražojuma veidu ziņā mainīt uz ražojuma veidiem ar augstākas kvalitātes cenu. Pati MIC piemērošana faktiski varētu veicināt šādu maiņu. Ciktāl ir runa par piezīmi, ka MIC nebūtu jākoriģē attiecībā uz pārdošanu ar saistīta uzņēmuma starpniecību, Komisija varētu piekrist, ka, ņemot vērā lietas apstākļus izmeklēšanas periodā, jo īpaši veidu, kā galīgajā regulā ražotājam eksportētājam noteikta eksporta cena, šāda korekcija nebūtu pamatota. Tomēr nav garantijas, ka apstākļi nemainīsies, jo īpaši ņemot vērā to, ka uzņēmumi ir saistīti. Visbeidzot, attiecībā uz piedāvājuma grozījumiem un šķērskompensācijas riskiem Komisija norādīja, ka, lai arī saistības attiecīgo ražojumu nepārdot tālāk ierobežotu dažus šķērskompensācijas riskus, saglabātos galvenā problēma, proti, ka MIC piemērotu darījumiem starp saistītiem subjektiem. Šāda saistība starp diviem subjektiem paver daudzas šķērskompensācijas iespējas, ko Komisija nespēj efektīvi uzraudzīt. Ne visas no tām tiktu atspoguļotas gada pārskatos, un attiecībā uz tām, kas būtu atspoguļotas, Komisijai nebūtu piemērotu kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai tās ir kompensējošas. Saistības, ka aptver saistītus pārdošanas darījumus, var pieņemt tikai tad, ja attiecīgais ražojums beidzot tiek pārdots tālāk neatkarīgam pircējam, un šiem darījumiem var piemērot attiecīgi koriģētu MIC. Tas nav iespējams tad, ja attiecīgais ražojums tiek pārveidots par citu ražojumu.

2.1.2. Usinas Siderurgicas de Minas Gerais S.A. (Brazīlija)

(11)	Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu MIC par tonnu attiecībā uz visu savu eksportu.

(12)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā viena MIC atspoguļo kaitējumu, ko radījis ražotājs eksportētājs un kas atzīts par dempingu. Atšķirībā no vienas MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt saistības nav adekvātas, jo ražotājs eksportētājs nav ierosinājis korekcijas mehānismu, ņemot vērā, ka karsti velmētu plakanu velmējumu cenām laika gaitā ir tendence ievērojami atšķirties.

(13)

Turklāt piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosinātās cenu saistības nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Ražotājam eksportētājam ir virkne saistīto uzņēmumu vairākās dalībvalstīs un ārpus Savienības. Turklāt ražotājs eksportētājs uz Savienību pārdod arī citus ražojumus. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

2.1.3. Mobarakeh Steel Company (Irāna)

(14)	Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu MIC par tonnu attiecībā uz visu savu eksportu, pielāgojot šo MIC pārdošanas apjomiem, ko tas veic ar sava tirgotāja Savienībā starpniecību.

(15)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt saistības nav adekvātas, jo ražotājs eksportētājs nav ierosinājis korekcijas mehānismu, ņemot vērā, ka karsti velmētu plakanu velmējumu cenām laika gaitā ir tendence ievērojami atšķirties.

(16)	Bez tam piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ņemot vērā to, ka ražotājs eksportētājs uz Savienību pārdod citus ražojumus, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos cenu šķērskompensācijas iespējas. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(17)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija ir noklusējusi faktu, ka tā piedāvājums atbildis Komisijas ierosinājumam izmeklēšanas posmā. Ražotājs eksportētājs lūdza paskaidrojumus par to, kāpēc piedāvājums, kas atbilst minētajam ierosinājumam, nav derīgs. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MIC, ko tas ierosinājis, ir augstāka, nekā izmeklēšanas laikā ierosināja Komisija, un ka tādējādi saistībās ierosinātā MIC pati par sevi novērš kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nav atšķirības starp MIC un konkrētu nodokli par tonnu attiecībā uz dempinga kaitējumu radošās ietekmes novēršanu visdārgākajam ražojumam, tādējādi šis arguments neesot būtisks. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā veiktā citu ražojumu pārdošana uz Savienību automātiski nerada šķērskompensācijas risku. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka saistību rēķini pilnībā novērstu apiešanas vai šķērskompensācijas risku tieši tādā pašā veidā kā derīgais komercrēķins, kas tika ierosināts vispārējās galīgās informācijas izpaušanas dokumentā.

(18)

Komisija norādīja, ka tās veiktais novērtējums nav tikai līdzību izklāsts starp saistību piedāvājumu un izmeklēšanas posmā aplūkoto risinājuma variantu – šīs regulas 15. apsvērumā tā norāda, kurā galīgās regulas daļā izskaidrots, kāpēc šāds risinājums tika noraidīts, un sniegts minētās daļas kopsavilkums. Tāds pats pamatojums attiecas uz ražotāja eksportētāja piezīmi, kurā tas pielīdzina saistību rēķinus vienam no izmeklēšanā apsvērtajiem risinājumiem, kuru galu galā Komisija noraidīja. Tas, ka MIC, ko piedāvāja ražotājs eksportētājs, ir augstāka nekā tā, ko Komisija apsvēra izmeklēšanas gaitā, nenozīmē, ka tā pati par sevi novērš dempinga kaitējumu radošo ietekmi. Starpība ir nenozīmīga, un tā neietekmē pamatojumu tam, ka vidējā MIC nav adekvāta, jo tā nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Šajā ziņā arī piezīme, ka MIC un konkrēts nodoklis ir vienlīdz neefektīvi, ir nevietā. Pretēji MIC, konkrēts nodoklis liek importētājiem maksāt vairāk par dārgāku ražojuma veidu, ražojumu veida tirgus cena ir daļa no to maksātās cenas, savukārt otra daļa – nodoklis. Ar MIC, kas ir vienāda visiem ražojuma veidiem, ir citādi. Visbeidzot, citu ražojumu pārdošanu uz Savienību faktiski var izmantot šķērskompensācijai tikai tad, ja tos pārdod tiem pašiem pircējiem, kuriem karsti velmētus plakanus velmējumus. Tomēr Komisija norādīja, ka šķērskompensācija un šķērskompensācijas risks ir divi dažādi jēdzieni. Piemēram, Komisijai ir zināms, ka ražotājs eksportētājs pārdod citus ražojumus uz Savienību, bet tai nav datu par to, kas no ražotāja eksportētāja pērk šos ražojumus. Proti, ražotājs eksportētājs nav noliedzis, ka pārdevis citus ražojumus saviem karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem, un nav arī apņēmies to nedarīt nākotnē. Lai gan šāda situācija nepierāda šķērskompensāciju, tā ir nepārprotami saistīta ar risku, ka Komisija nespēs veikt uzraudzību.

2.1.4. PJSC Magnitogorsk Iron and Steel Works (Krievija)

(19)

Ražotājs eksportētājs piedāvāja divas MIC par tonnu: vienu loksnēm un otru ruļļiem. Ražotājs eksportētājs piedāvāja arī cenu korekcijas mehānismu un grozītajā piedāvājumā apņēmās pārdot attiecīgo ražojumu tikai tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā un nepārdot citus ražojumus saviem karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem Savienībā.

(20)

Ražotāja eksportētāja piedāvājums tika iesniegts pēc izmeklēšanas beigām un kā tāds būtu jānoraida. Lai gan saskaņā ar pamatregulas 8. panta 2. punktu izņēmuma apstākļos saistības var piedāvāt pēc perioda, kura laikā var iesniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu, šāds piedāvājums būtu jāizsaka pieņemamā laikā pirms izmeklēšanas beigām.

(21)

Tomēr, pat ja piedāvājums būtu iesniegts pienācīgā laikā, piedāvājums, kas pamatojas uz divām vidējām MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei.

(22)

Bez tam piedāvājuma pieņemšana nebūtu īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Ražotājam eksportētājam ir virkne saistīto uzņēmumu, un tas uz Savienību pārdod arī citus tērauda ražojumus. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(23)	Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs nepiekrita iepriekš minētajam novērtējumam, uzsvērdams, cik svarīgas ir tā papildu saistības izmantot tikai vienu pārdošanas kanālu un nepārdot citus ražojumus saviem karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem.

(24)

Sakarā ar papildu saistībām Komisija norādīja, ka, ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un tā pircēju globālo struktūru, nav iespējams uzraudzīt visus iespējamās šķērskompensācijas veidus. Piemēram, ja uzņēmumi, kas uzņēmušies saistības, nepārdod citus ražojumus karsti velmētu plakanu velmējumu pircējam Savienībā, nekas neliedz to saistītajiem uzņēmumiem Savienībā vai ārpus tās iesaistīties potenciālos šķērskompensācijas darījumos ar šiem pircējiem vai to saistītajiem subjektiem. Lai gan ražotājs eksportētājs nepiekrita novērtējumam par tā piedāvājuma adekvātumu, tas nenāca klajā ar citiem argumentiem pret Komisijas izdarīto secinājumu.

2.1.5. Novolipetsk Steel OJSC (Krievija)

(25)

Ražotājs eksportētājs vispirms piedāvāja vairākas MIC par tonnu atkarībā no ražojuma veida. Pēc tam tas grozīja savu piedāvājumu, ierosinot tādu vienu MIC par tonnu attiecībā uz visiem ražojuma veidiem ar korekcijas mehānismu, kuras pamatā ir vidējās karsti velmētu plakanu velmējumu cenas. Turklāt ražotājs eksportētājs ierosināja kvantitatīvu gada robežvērtību un apņēmās pārdot tikai savam saistītajam uzņēmumam Savienībā un tikai tālākai pārstrādei.

(26)

Piedāvājums, kas pamatojas uz vienu vidējo MIC, nav adekvāts, jo nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Turklāt piedāvājums attiecas uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Šādu attiecību būtība rada daudzas iespējas izmantot šķērskompensāciju. Jebkuru citu darījumu, aizdevumu vai dotāciju starp diviem saistītiem uzņēmumiem varētu izmantot, lai kompensētu MIC. Komisija nespēj uzraudzīt šos darījumus, un tai trūkst atbilstošu kritēriju, kas ļautu pārbaudīt, vai tie ir īsti vai kompensējoši.

(27)

(28)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nav pievērsusi uzmanību diviem svarīgiem elementiem tā piedāvājumā, proti, kvantitatīvajai robežvērtībai un galalietojuma saistībām (t. i., tikai tālāka pārstrāde). Pēc ražotāja eksportētāja apgalvotā, šādas divas saistības nodrošinātu, ka eksports par dempinga cenām tiktu izbeigts, jo attiecīgais ražojums netiktu eksportēts uz Savienības brīvo tirgu. Tad ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka galīgajā regulā Komisija nav konstatējusi kaitējumu garantētā noieta tirgū. Neskatoties uz šiem argumentiem, eksportētājs, pilnībā sadarbodamies, grozīja savu piedāvājumu un atkarībā no ražojuma veida piedāvāja divdesmit divas MIC. Attiecībā uz šķērskompensācijas risku ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka pārdošanas brīvajā tirgū nebūs, faktiski nav nozīmes, par kādu minimālo cenu attiecīgais ražojums tiek pārdots grupas iekšienē. Šādām minimālajām cenām nav nozīmes, tāpēc arī šķērskompensācijas riskam nav nozīmes. Bez tam ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uz darījumiem grupas iekšienē attiecas grupas transfertcenu politika un tādējādi tos nevar izmantot šķērskompensācijai.

(29)

Izmeklēšanas periodā ražotājs eksportētājs nepārdeva karsti velmētus plakanus velmējumus saviem saistītajiem subjektiem Savienībā. Turklāt, pretēji ražotāja eksportētāja apgalvotajam, karsti velmētu plakanu velmējumu pārdošana grupas iekšienē tālākai pārstrādei netika izslēgta no galīgās regulas konstatējuma par kaitējumu radošu dempingu. Patlaban uz šo pārdošanu attiecas piemērojamais maksājums, un šo konstatējumu nevar mainīt, uzņemoties saistības. Tāpēc, ņemot vērā, ka ražotāja eksportētāja apgalvojums par neiespējamo šķērskompensāciju grupas iekšienē balstās uz aplamu pieņēmumu, ka grupas iekšienē notiekošā pārdošana pārstrādei nav saistīta ar kaitējumu radošo dempingu, šis apgalvojums tāpēc tika noraidīts. Turklāt grupa pati pieņem iekšēju lēmumu par grupas iekšējo transfertcenu politiku, un tādējādi tā pietiekami negarantē šķērskompensācijas izslēgšanu. Pat ja tā šādu garantiju sniegtu, šķērskompensāciju grupas iekšienē varētu īstenot nevis preču pārdošanas ceļā, bet ar citiem līdzekļiem. Saistības, kas aptver saistītus pārdošanas darījumus, var pieņemt tikai tad, ja attiecīgais ražojums beigās tiek pārdots tālāk neatkarīgam pircējam, un šiem darījumiem var piemērot attiecīgi koriģētu MIC. Tas nav iespējams tad, ja attiecīgais ražojums tiek pārveidots par citu ražojumu. Atkarībā no ražojuma veida grupām noteikto divdesmit divu MIC piedāvājumu nevarēja pieņemt, jo muitai nebūtu iespējams to efektīvi uzraudzīt.

2.1.6. Metinvest Group (Ukraina)

(30)

Ražotājs eksportētājs savā sākotnējā piedāvājumā ierosināja divus scenārijus. Pirmā scenārija pamatā bija MIC par tonnu (tā vidējā cena izmeklēšanas periodā, kas palielināta, ņemot vērā maksājumu, un koriģēta, ņemot vērā izejmateriālu cenas pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda un ar iespēju pārdot zem minētās MIC ar maksājumu. Otrā scenārija pamatā bija zemāka MIC par tonnu (bez korekcijas, ņemot vērā izejmateriālu cenas pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda) un bez iespējas pārdot zem minētās MIC. Pēc tam ražotājs eksportētājs grozīja savu piedāvājumu, papildinot to ar kvantitatīvu gada robežvērtību attiecībā uz pārdošanas apjomiem, uz kuriem attiecas saistības.

(31)

Komisija nepiekrīt tā saucamajai izvēles klauzulai, saskaņā ar kuru ražotājam eksportētājam ir atļauts pārdot saistību ietvaros un paralēli – zem MIC saskaņā ar maksājumu, tādējādi vienīgais scenārijs, kuru var apsvērt, ir otrais. Pieņemot šādu klauzulu, rastos iespēja izveidot šķērskompensāciju mehānismu, kura ietvaros darījumus MIC līmenī varētu kompensēt ar darījumiem, ko veic par cenām, kas zemākas par MIC.

(32)

ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma 50. pantā priekšroka dota saistībām, ar noteikumu, ka Komisija saņem īstenojamu piedāvājumu, kurš ir adekvāts un kura pieņemšana netiek uzskatīta par praksē neīstenojamu. Šajā gadījumā, kā paskaidrots tālāk, Komisija nesaņēma īstenojamu piedāvājumu, tādēļ nevar tam dot priekšroku.

(33)

Komisijas novērtējumā ir norādīti vairāki iemesli, kāpēc piedāvājums nav adekvāts. Tas pamatojas uz vienu vidējo MIC un tādējādi nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, jo īpaši visdārgākajiem. Kā norādīts galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākums, kas konkrēti šim uzņēmumam noteikts fiksētas summas veidā par tonnu, precīzāk nekā MIC atspoguļo kaitējumu radošo dempingu, kas tika konstatēts attiecībā uz ražotāju eksportētāju. Atšķirībā no MIC, minētā summa arī nodrošina, ka maksājums pilnībā novērš kaitējumu radošo dempingu, sniedzot tūlītēju aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Ražotājs eksportētājs neierosināja korekciju, ņemot vērā pārdošanu ar saistīto uzņēmumu starpniecību. Lai gan karsti velmētu plakanu velmējumu cenām ir tendence laika gaitā ievērojami atšķirties, ražotājs eksportētājs neierosināja korekcijas mehānismu. Turklāt saistības attiecas vienīgi uz divām no trim ražotnēm, kas izmeklēšanas periodā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs ierosināja, ka uz tā pārdošanu saistītajiem uzņēmumiem Savienībā attiektos saistību noteikumi. Šādu attiecību būtība rada daudzas iespējas izmantot šķērskompensāciju. Jebkuru citu darījumu, aizdevumu vai dotāciju starp diviem saistītiem uzņēmumiem varētu izmantot, lai kompensētu MIC. Komisija nespēj uzraudzīt šos darījumus, un tai trūkst atbilstošu kritēriju, kas ļautu pārbaudīt, vai tie ir īsti vai kompensējoši.

(34)

Piedāvājuma pieņemšana nebūtu arī īstenojama praksē. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja globālo struktūru un pārdošanas darbības, ierosināto cenu saistību izpildi nevarētu efektīvi uzraudzīt, un šādi rastos vairākas cenu šķērskompensācijas iespējas. Ražotājam eksportētājam ir vairāki saistītie uzņēmumi dažādās dalībvalstīs un ārpus Savienības, no kuriem daži ražo un pārdod līdzīgo ražojumu. Ražotājs eksportētājs pārdod ražojumus uz Savienību ar viena vai vairāku šo uzņēmumu starpniecību. Tāpēc Komisija nevar efektīvi uzraudzīt šīs darbības.

(35)

Atbildot uz Komisijas novērtējumu, ražotājs eksportētājs nāca klajā ar saistību piedāvājuma trešo versiju. Piedāvājuma jaunajā versijā ražotājs eksportētājs ierosināja četras atšķirīgas MIC un apņēmās nepārdot par cenu, kas zemāka par tām. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šīs izmaiņās tika veiktas, lai gan izmeklēšanas posmā, kuras rezultātā tika noteikts maksājums, Komisija uzskatīja, ka visiem ražojuma veidiem ir pieņemama vienota MIC. Bez tam ražotājs eksportētājs apņēmās saistību piedāvājumā iekļaut trešo ražotni; nepārdot attiecīgo ražojumu ar tā saistīto subjektu Savienībā starpniecību; sniegt informāciju par citu ražojumu pārdošanas darījumiem Savienībā, kurus tas veicis saviem Savienības karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem; attiecīgo ražojumu un citus ražojumus nepārdot ārpus Savienības saviem Savienības karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs ierosināja zemāku kvantitatīvo gada robežvērtību. Ja robežvērtība tiktu pārsniegta, ražotājs eksportētājs piedāvāja pārdod ar piemērojamo antidempinga maksājumu.

(36)	Papildus šīm saistībām apspriešanās laikā Ukrainas valdība ierosināja sniegt Komisijai eksporta statistiku par attiecīgo ražojumu un izveidot ekspertu grupu, kas atvieglotu statistikas un citas informācijas apmaiņu.

(37)

Ražotājs eksportētājs 2018. gada 5. februārī savā saistību piedāvājumā izdarīja vēl vienu grozījumu. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uz tā veiktajiem pārdošanas darījumiem attiecas stingra grupas cenu noteikšanas politika un tās dēļ nav iespējama šķērskompensācija. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nodokļu iestāžu regulārajās revīzijās gan Savienībā, gan Šveicē tiek ļoti rūpīgi pārbaudīta cenu noteikšanas politika grupā. Neskatoties uz to, ražotājs eksportētājs apņēmās nepārdot karsti velmētus plakanus velmējumus, kas ražoti Savienībā, un citus tā grupas ražotus ražojumus tā plakanu velmējumu pircējiem, kuri pērk attiecīgo ražojumu. Tas attiektos uz visiem tā pircējiem, izņemot vienu, kurš pirktu karsti velmētus plakanus velmējumus no Ukrainas un no Savienības, kā arī citus grupas ražotos ražojumus.

(38)

Attiecībā uz piezīmi, ka izmeklēšanas posmā Komisija ir uzskatījusi, ka visiem ražojuma veidiem ir pieņemama vienota MIC, Komisija norādīja, ka galu galā Komisija šādu risinājumu noraidīja. Noraidījuma iemesli citu starpā izklāstīti galīgās regulas 632. un 655. apsvērumā un apkopoti šīs regulas 33. apsvērumā.

(39)

Piedāvājums nav adekvāts vairāku iemeslu dēļ. No četrām ierosinātājam MIC grupām vienā no tām tikpat kā nebija pārdošanas darījumu, otrā ir cenu varianti, un ievērojami cenu varianti ir pārējās divās grupās. MIC, kas pamatojas uz vidējām cenām katrā grupā, tāpēc nenovērsīs dempinga kaitējumu radošo ietekmi uz visiem ražojuma veidiem katrā grupā, jo īpaši visdārgākajiem. Turklāt četru MIC līmeņi tika noteikti pilnīgi patvaļīgā veidā. Komisijai netika iesniegti dati, kas pamatotu MIC atšķirības. Visbeidzot, lai gan karsti velmētu plakanu velmējumu cenām ir tendence laika gaitā ievērojami atšķirties, ražotājs eksportētājs neierosināja korekcijas mehānismu.

(40)

Saistību piedāvājuma pieņemšana nav īstenojama praksē. Ražotājs eksportētājs apņēmās nepārdot ražojumus saviem Savienības pircējiem, kas atrodas ārpus Savienības. Tomēr šīs saistības attiecas tikai uz trim ražošanas uzņēmumiem un neaptver desmitiem tā saistīto uzņēmumu, ieskaitot Šveices tirgotāju. Pat ja saistības attiektos uz visiem uzņēmumiem, tad, ņemot vērā ražotāja eksportētāja grupas un tās pircēju bāzes lielumu, šādu saistību izpildi nebūtu iespējams uzraudzīt. Bez tam ražotājs eksportētājs ierosināja ziņot par citu ražojumu pārdošanu tā karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem Savienībā. Tomēr Komisijai nebūtu piemērotu kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai šie darījumi ir kompensējoši. Lai gan ražotājs eksportētājs apņēmās nepārdot ar tā saistīto subjektu Savienībā starpniecību, tā saistītie subjekti Savienībā pārdod līdzīgo ražojumu Savienības tirgū. Kaut arī šie darījumi var attiekties uz tiem pašiem pircējiem un tos var izmantot kompensācijai, tie pilnībā ir ārpus saistību darbības jomas.

(41)

Grozītais saistību piedāvājums, kas tika iesniegts 2018. gada 5. februārī, (t. i., visiem tā karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem Savienībā, izņemot vienu, pārdot tikai attiecīgo ražojumu), nenovērš iepriekšminētās bažas par izslēgto pircēju. Attiecībā uz pārējiem pircējiem, ņemot vērā ražotāju eksportētāju grupas lielumu, nebūtu iespējams uzraudzīt, vai kāds no uzņēmumiem, kas saistīts ar ražotāju eksportētāju, pārdod citus ražojumus Savienības karsti velmētu plakanu velmējumu pircējiem vai to saistītajiem subjektiem. Ražotāja eksportētāja iekšējā cenu noteikšanas politika un pircējs, kuram ražotājs eksportētājs plāno pārdot, nav pietiekama garantija pret šķērskompensāciju. Bez tam ražotājs eksportētājs nepaskaidroja, kā nodokļu iestāžu veiktās revīzijas Savienībā un Šveicē varētu atklāt šķērskompensētās cenas. Piekrišana pārdot ražojumu par zemāku cenu, nekā tiktu prasīts citādi, ne vienmēr ir nodokļu tiesību aktu pārkāpums. Tā pieder pie ikdienišķām sarunām par cenu.

(42)

Visbeidzot, ja pārdošana notiek, pārsniedzot gada robežvērtību, tad piemērojamā antidempinga maksājuma satvarā, to nevar pieņemt, jo šādu pārdošanu varētu izmantot kompensēšanai. Tas pamatā ir šīs regulas 31. apsvērumā aprakstītās izvēles klauzulas variants, tikai atlikts laikā. Tāpēc, samazinot robežvērtību ievērojami zem vēsturiskajiem gada eksporta daudzumiem, jaunais piedāvājums palielina šķērskompensācijas risku.

(43)

Lai gan ES un Ukrainas asociācijas nolīguma 50. pantā teikts, ka dodama priekšroka saistībām, piedāvājumu nevar pieņemt, jo tas nav adekvāts. Ja, ņemot vērā iepriekš izklāstītos iemeslus, tas būtu bijis adekvāts, tā pieņemšana vēl aizvien nebūtu praksē īstenojama. Apmainoties ar statistiku un izveidojot ekspertu grupu, kā to apspriešanās laikā ierosināja Ukrainas valdība, netiktu pienācīgi novērstas bažas, kas aplūkotas iepriekš.

2.2. Secinājums

(44)	Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija nevar pieņemt nevienu no šiem saistību piedāvājumiem.

2.3. Personu piezīmes un saistību piedāvājumu noraidīšana

(45)

Ieinteresētās personas tika informētas par iemesliem, kas bija šā lēmuma pamatā, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes un tikt uzklausītām. Ukrainas valdībai arī tika piedāvāta apspriešanās saskaņā ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma 50.a pantu. Apspriešanās ar Ukrainas iestādēm notika 2018. gada 26. janvārī, un 2018. gada 31. janvārī Ukrainas valdība sniedza rakstiskas piezīmes. Turklāt notika vairākas uzklausīšanas ar attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Eurofer, kas pārstāv Savienības ražošanas nozari. Visas šajā procesā saņemtās piezīmes ir aplūkotas šajā regulā. Ne ieinteresēto personu sniegto piezīmju, ne apspriešanās ar Ukrainas valdību dēļ netika izdarīti citādi secinājumi kā vien noraidīt saistību piedāvājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saistības, kuras ražotāji eksportētāji piedāvājuši sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu, ar šo tiek noraidītas.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 5. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2017/1795, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp.).

(3) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 67

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 9. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/343 (2018. gada 5. marts) par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/344 (2017. gada 14. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā ( 1 )	3
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/345 (2017. gada 14. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz finanšu iestāžu vai vienību aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku ( 1 )	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/346 (2018. gada 5. marts) par atļauju Lactobacillus buchneri NRRL B-50733 preparātu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem ( 1 )	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/347 (2018. gada 5. marts), ar ko Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1079 preparātu atļauj lietot par barības piedevu sivēniem un sivēnmātēm un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1847/2003 un (EK) Nr. 2036/2005 (atļaujas turētājs Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS) ( 1 )	21
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/348 (2018. gada 8. marts) par pagaidu atkāpi no preferenciālās izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, attiecībā uz divriteņiem un citiem velosipēdiem, kas ražoti Kambodžā, saistībā ar Malaizijas izcelsmes daļu izmantošanu kumulācijā	24
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/349 (2018. gada 8. marts), ar ko 282. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida	28
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2018/350 (2018. gada 8. marts), ar ko attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu vides risku novērtējumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK	30
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/351 (2018. gada 8. marts), ar ko noraida saistības, kas piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu	46

Kārtas Nr.	KN kods	Preču apraksts	Laikposms	Daudzumi (vienībās)
09.8094	8712	Divriteņi un citi velosipēdi (tostarp kravas trīsriteņi), bez motora	No 2018. gada 9. marta līdz 2019. gada 31. decembrim	100 000


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.