ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 37 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
61. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
9.2.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 37/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/179
(2017. gada 25. septembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK (1), un jo īpaši tās 2. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 1233/2011 paredz, ka pamatnostādnes, kas ietvertas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“Vienošanās”), ir piemērojamas Savienībā. Vienošanās teksts ir iekļauts minētās regulas II pielikumā. |
(2) |
Dalībnieki ir vienojušies par būtisku Vienošanās grozījumu skaitu. ESAO 2017. gada 1. februārī publicēja Vienošanās pārstrādāto redakciju, kurā ņemti vērā visi minētie grozījumi. Tādējādi Vienošanās teksts Regulas (ES) Nr. 1233/2011 pielikumā būtu jāaizstāj ar šo konsolidēto pārstrādāto redakciju. |
(3) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1233/2011, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 1233/2011 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 25. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 326, 8.12.2011., 45. lpp.
PIELIKUMS
II PIELIKUMS
SATURS
PIELIKUMS | 3 |
I NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI | 6 |
1. |
NOLŪKS | 6 |
2. |
STATUSS | 6 |
3. |
DALĪBA | 6 |
4. |
INFORMĀCIJA, KAS PIEEJAMA VALSTĪM, KURAS NAV DALĪBNIECES | 6 |
5. |
PIEMĒROŠANAS JOMA | 6 |
6. |
NOZARES VIENOŠANĀS | 7 |
7. |
PROJEKTU FINANSĒŠANA | 7 |
8. |
IZSTĀŠANĀS | 7 |
9. |
UZRAUDZĪBA | 7 |
II NODAĻA. FINANŠU NOTEIKUMI EKSPORTA KREDĪTIEM | 7 |
10. |
PIRMĀ IEMAKSA, MAKSIMĀLAIS OFICIĀLAIS ATBALSTS UN VIETĒJĀS IZMAKSAS | 8 |
11. |
VALSTU KLASIFICĒŠANA, LAI NOTEIKTU MAKSIMĀLOS ATMAKSAS TERMIŅUS | 8 |
12. |
MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI | 8 |
13. |
ATMAKSAS NOTEIKUMI PAR ELEKTROSTACIJĀM, KAS NAV ATOMELEKTROSTACIJAS | 9 |
14. |
PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA | 9 |
15. |
PROCENTU LIKMES, PRĒMIJU LIKMES UN CITI MAKSĀJUMI | 10 |
16. |
EKSPORTA KREDĪTU DARBĪBAS PERIODS | 10 |
17. |
RĪCĪBA, LAI NOVĒRSTU VAI MAZINĀTU ZAUDĒJUMUS | 10 |
18. |
SASKAŅOŠANA | 10 |
19. |
OFICIĀLA FINANSIĀLĀ ATBALSTA MINIMĀLĀS FIKSĒTĀS PROCENTU LIKMES | 10 |
20. |
CIRR APRĒĶINĀŠANA | 10 |
21. |
CIRR DARBĪBAS PERIODS | 11 |
22. |
CIRR PIEMĒROŠANA | 11 |
23. |
KREDĪTRISKA PRĒMIJA | 11 |
24. |
MINIMĀLĀ KREDĪTRISKA PRĒMIJA | 11 |
25. |
VALSTS RISKA KLASIFIKĀCIJA | 13 |
26. |
SUVERĒNA RISKA NOVĒRTĒJUMS | 14 |
27. |
PIRCĒJA RISKA KLASIFIKĀCIJA | 15 |
28. |
DAUDZPUSĒJU UN REĢIONĀLU IESTĀŽU KLASIFIKĀCIJA | 15 |
29. |
OFICIĀLĀ EKSPORTA KREDĪTU SEGUMA PROCENTUĀLĀ DAĻA UN KVALITĀTE | 15 |
30. |
VALSTS RISKA MAZINĀŠANAS METODES | 16 |
31. |
PIRCĒJA RISKA KREDĪTKVALITĀTES UZLABOJUMI | 16 |
32. |
KREDĪTRISKA MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU DARBĪBAS PERIODA PĀRSKATĪŠANA | 16 |
III NODAĻA. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIESAISTĪTU ATBALSTU | 17 |
33. |
VISPĀRĪGI PRINCIPI | 17 |
34. |
PIESAISTĪTA ATBALSTA VEIDI | 17 |
35. |
ASOCIĒTA FINANSĒŠANA | 17 |
36. |
VALSTU ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI PIESAISTĪTA ATBALSTA SAŅEMŠANAI | 18 |
37. |
PROJEKTA ATBILSTĪBA | 18 |
38. |
MINIMĀLAIS KONCESIJAS LĪMENIS | 19 |
39. |
IZŅĒMUMI NO VALSTU UN PROJEKTU ATBILSTĪBAS KRITĒRIJIEM PIESAISTĪTA ATBALSTA SAŅEMŠANAI | 19 |
40. |
PIESAISTĪTA ATBALSTA KONCESIJAS LĪMEŅA APRĒĶINS | 19 |
41. |
PIESAISTĪTĀ ATBALSTA DARBĪBAS PERIODS | 20 |
42. |
SASKAŅOŠANA | 21 |
IV NODAĻA. PROCEDŪRAS | 21 |
1. IEDAĻA. KOPĪGAS PROCEDŪRAS EKSPORTA KREDĪTIEM UN ATBALSTAM TIRDZNIECĪBAS JOMĀ | 21 |
43. |
PAZIŅOJUMI | 21 |
44. |
INFORMĀCIJA PAR OFICIĀLU ATBALSTU | 21 |
45. |
SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRAS | 21 |
46. |
ĪPAŠAS APSPRIEŠANĀS | 22 |
2. IEDAĻA. EKSPORTA KREDĪTU PROCEDŪRAS | 22 |
47. |
IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA AR APSPRIEŠANOS | 22 |
48. |
IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA | 22 |
3. IEDAĻA. PROCEDŪRAS ATBALSTAM TIRDZNIECĪBAS JOMĀ | 23 |
49. |
IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA | 23 |
50. |
ĀTRA PAZIŅOŠANA | 24 |
4. IEDAĻA. PIESAISTĪTĀ ATBALSTA APSPRIEŠANAS PROCEDŪRAS | 24 |
51. |
APSPRIEŠANĀS MĒRĶIS | 24 |
52. |
APSPRIEŠANĀS JOMA UN GRAFIKS | 24 |
53. |
APSPRIEŠANĀS REZULTĀTS | 25 |
5. IEDAĻA. INFORMĀCIJAS APMAIŅA PAR EKSPORTA KREDĪTIEM UN ATBALSTU TIRDZNIECĪBAS JOMĀ | 25 |
54. |
KONTAKTPUNKTI | 25 |
55. |
INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU SATURS | 25 |
56. |
ATBILŽU SATURS | 25 |
57. |
APSPRIEŠANĀS KLĀTIENĒ | 25 |
58. |
VIENOTĀS NOSTĀJAS PROCEDŪRAS UN FORMĀTS | 26 |
59. |
ATBILDES UZ VIENOTO NOSTĀJU PRIEKŠLIKUMIEM | 26 |
60. |
VIENOTO NOSTĀJU PIEŅEMŠANA | 26 |
61. |
DOMSTARPĪBAS PAR VIENOTĀM NOSTĀJĀM | 27 |
62. |
VIENOTĀS NOSTĀJAS SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA | 27 |
63. |
VIENOTO NOSTĀJU DARBĪBAS PERIODS | 27 |
6. IEDAĻA. DARBĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU (CIRR) PAZIŅOŠANU | 27 |
64. |
MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PAZIŅOŠANA | 27 |
65. |
PROCENTU LIKMJU SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA | 27 |
66. |
PĒKŠŅAS PROCENTU LIKMJU IZMAIŅAS | 27 |
7. IEDAĻA. PĀRSKATĪŠANA | 28 |
67. |
VIENOŠANĀS REGULĀRA PĀRSKATĪŠANA | 28 |
68. |
MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PĀRSKATĪŠANA | 28 |
69. |
MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU UN AR TO SAISTĪTU JAUTĀJUMU PĀRSKATĪŠANA | 28 |
I PIELIKUMS. NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM KUĢIEM | 29 |
II PIELIKUMS. NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM ATOMELEKTROSTACIJĀM | 32 |
III PIELIKUMS. NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢIEM | 35 |
IV PIELIKUMS. NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU, KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANAS UN PIELĀGOŠANĀS UN ŪDENSSAIMNIECĪBAS PROJEKTIEM | 69 |
V PIELIKUMS. NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRAI | 82 |
VI PIELIKUMS. NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM OGĻU ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS PROJEKTIEM | 85 |
VII PIELIKUMS. NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PROJEKTA FINANŠU DARĪJUMIEM | 89 |
VIII PIELIKUMS. PAZIŅOJUMOS SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA | 92 |
IX PIELIKUMS. MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU APRĒĶINĀŠANA | 99 |
X PIELIKUMS. TIRGUS STANDARTI DARĪJUMIEM AR 0. KATEGORIJAS VALSTĪM | 102 |
XI PIELIKUMS. KRITĒRIJI UN NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ TREŠAS PERSONAS ATMAKSAS GARANTIJAS PIEMĒROŠANU UN DAUDZPUSĒJU VAI REĢIONĀLU IESTĀŽU KLASIFIKĀCIJU | 103 |
XII PIELIKUMS. PIRCĒJA RISKA KATEGORIJU KVALITATĪVI APRAKSTI | 105 |
XIII PIELIKUMS. KRITĒRIJI UN NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ VALSTS RISKA MAZINĀŠANAS METOŽU UN PIRCĒJA RISKA KREDĪTKVALITĀTES UZLABOJUMU PIEMĒROŠANU | 109 |
XIV PIELIKUMS. ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES PĀRBAUDES SARAKSTS | 113 |
XV PIELIKUMS. DEFINĪCIJU SARAKSTS | 115 |
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. NOLŪKS
a) |
Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, turpmāk tekstā “Vienošanās”, galvenais mērķis ir nodrošināt pamata noteikumus oficiāli atbalstītu kredītu pareizai izmantošanai. |
b) |
Vienošanās ir vērsta uz līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu oficiāla atbalsta jomā, kā noteikts 5. panta a) punktā, lai eksportētāju starpā veicinātu konkurenci, kas balstās uz eksportēto preču un pakalpojumu kvalitāti un cenu, nevis visizdevīgākajiem oficiāli atbalstītajiem finanšu noteikumiem. |
2. STATUSS
ESAO izstrādātā Vienošanās sākotnēji stājās spēkā 1978. gada aprīlī, un tā ir beztermiņa. Vienošanās ir dalībnieku džentlmeņu vienošanās; tā nav ESAO tiesību akts (1), lai gan saistībā ar to tiek saņemts administratīvs atbalsts no ESAO sekretariāta (turpmāk – “sekretariāts”).
3. DALĪBA
Vienošanās pašreizējie dalībnieki ir šādi: Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Eiropas Savienība, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Koreja, Norvēģija un Šveice. Esošie dalībnieki var uzaicināt pievienoties citas ESAO dalībvalstis un valstis, kas nav ESAO dalībvalstis.
4. INFORMĀCIJA, KAS PIEEJAMA VALSTĪM, KURAS NAV DALĪBNIECES
a) |
Tām valstīm, kas nav dalībnieces, dalībnieki apņemas nodot informāciju par paziņojumiem saistībā ar oficiālu atbalstu, kā noteikts 5. panta a) punktā. |
b) |
Dalībnieks uz savstarpīguma principa pamata atbild uz valsts, kas nav dalībniece un ir konkurences apstākļos, lūgumu par piedāvātajiem oficiāla atbalsta finanšu noteikumiem tāpat, kā tas būtu atbildējis uz kāda dalībnieka lūgumu. |
5. PIEMĒROŠANAS JOMA
Vienošanās attiecas uz visa veida oficiālu atbalstu, ko sniedz valdība vai kas tiek sniegts tās vārdā preču un/vai pakalpojumu eksportam, tostarp finanšu nomai, un kā atmaksas termiņš ir divi gadi vai vairāk.
a) |
Iespējamie oficiāla atbalsta veidi:
|
b) |
Vienošanās attiecas uz piesaistītu atbalstu; IV nodaļā izklāstītās procedūras attiecas arī uz atsaistītu atbalstu tirdzniecības jomā. |
c) |
Vienošanās neattiecas uz militārā aprīkojuma un lauksaimniecības preču eksportu. |
d) |
Oficiālu atbalstu nesniedz, ja ir skaidri pierādījumi, ka līgums ir slēgts ar pircēju no valsts, kas nav preču galamērķa valsts, galvenokārt ar mērķi iegūt labvēlīgākus atmaksas noteikumus. |
6. NOZARES VIENOŠANĀS
a) |
Šī Vienošanās ietver nozares vienošanās šādās jomās:
|
b) |
I, II, IV vai V pielikuma dalībnieks var piemērot attiecīgos noteikumus oficiālam atbalstam to preču un/vai pakalpojumu eksportam, uz ko attiecas konkrētās nozares vienošanās. Ja nozares vienošanās neietver Vienošanās tekstam atbilstošus konkrētos noteikumus, šīs nozares vienošanās dalībnieks piemēro Vienošanās attiecīgo noteikumu. |
c) |
To preču un/vai pakalpojumu eksportam, uz ko attiecas III pielikums, dalībnieki, kas ir arī dalībnieki šajā nozares vienošanās, piemēro šīs nozares vienošanās noteikumus. |
d) |
To preču un/vai pakalpojumu eksportam, uz ko attiecas VI pielikums, šā pielikuma attiecīgos noteikumus piemēro Vienošanās noteikumu vietā. Ja VI pielikums neietver Vienošanās tekstam atbilstošus konkrētos noteikumus, šīs nozares vienošanās dalībnieks piemēro Vienošanās attiecīgos noteikumus. |
7. PROJEKTU FINANSĒŠANA
a) |
Dalībnieki var piemērot VII pielikumā izklāstītos noteikumus attiecībā uz preču un/vai pakalpojumu eksporta darījumiem, kas atbilst VII pielikuma 1. papildinājuma kritērijiem. |
b) |
Šā panta a) punktu iepriekš piemēro tādu preču un pakalpojumu eksportam, uz ko attiecas Nozares vienošanās par eksporta kredītiem atomelektrostacijām, Nozares vienošanās par eksporta kredītiem atjaunojamo energoresursu, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās un ūdenssaimniecības projektiem, Nozares vienošanās par eksporta kredītiem dzelzceļa infrastruktūrai un Nozares vienošanās par eksporta kredītiem ogļu elektroenerģijas ražošanas projektiem. |
c) |
Šā panta a) punktu iepriekš nepiemēro tādu preču un pakalpojumu eksportam, uz ko attiecas Nozares vienošanās par eksporta kredītiem civilās aviācijas gaisa kuģiem un Nozares vienošanās par eksporta kredītiem kuģiem. |
8. IZSTĀŠANĀS
Dalībnieks var izstāties no Vienošanās, rakstiski informējot sekretariātu ar tūlītējas saziņas līdzekļa palīdzību, piemēram, izmantojot ESAO tiešsaistes informācijas sistēmu (OLIS). Izstāšanās stājas spēkā 180 kalendārās dienas pēc tam, kad sekretariāts saņēmis paziņojumu.
9. UZRAUDZĪBA
Sekretariāts uzrauga Vienošanās īstenošanu.
II NODAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI EKSPORTA KREDĪTIEM
Finanšu noteikumi eksporta kredītiem ietver visus šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, kas lasāmi saistībā cits ar citu.
Vienošanās paredzēti ierobežojumi noteikumiem, kas var tikt oficiāli atbalstīti. Dalībnieki atzīst, ka dažām tirdzniecības vai rūpniecības nozarēm tradicionāli piemēro stingrākus finanšu noteikumus, nekā paredzēts šīs Vienošanās noteikumos. Dalībnieki turpina ievērot šādus ierastos finanšu noteikumus, sevišķi principu, saskaņā ar kuru atmaksas termiņi nepārsniedz preču lietderīgās izmantošanas laiku.
10. PIRMĀ IEMAKSA, MAKSIMĀLAIS OFICIĀLAIS ATBALSTS UN VIETĒJĀS IZMAKSAS
a) |
Dalībnieki pieprasa preču un pakalpojumu pircējiem, kas ir oficiāla atbalsta saņēmēji, veikt pirmo iemaksu vismaz 15 % apmērā no eksporta līguma vērtības pirms kreditēšanas termiņa vai tā sākumā, kā definēts XV pielikumā. Lai noteiktu pirmo iemaksu, eksporta līguma vērtību var proporcionāli samazināt, ja darījumā ietvertas preces un pakalpojumi no kādas trešās valsts, kas netiek oficiāli atbalstīti. Ir pieļaujams finansējums/apdrošināšana 100 % apjomā no prēmijas. Prēmiju var iekļaut vai neiekļaut eksporta līguma vērtībā. Drošības iemaksas, kas veiktas pēc kreditēšanas termiņa sākuma, šeit neuzskata par pirmo iemaksu. |
b) |
Oficiālu atbalstu šādām pirmajām iemaksām var piešķirt tikai kā apdrošināšanu vai garantiju pret parastajiem pirmskredīta riskiem. |
c) |
Izņemot b) un d) punktā paredzētos gadījumus, dalībnieki nesniedz oficiālu atbalstu, kas pārsniedz 85 % no eksporta līguma vērtības, ieskaitot trešo valstu piegādes, bet neieskaitot vietējās izmaksas. |
d) |
Dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu vietējām izmaksām, ja:
|
11. VALSTU KLASIFICĒŠANA, LAI NOTEIKTU MAKSIMĀLOS ATMAKSAS TERMIŅUS
a) |
I kategorijas valstis ir ESAO valstis ar augstu ienākumu līmeni (2). Visas pārējās valstis ir II kategorijā. |
b) |
Klasificējot valstis, piemēro šādus darbības kritērijus un procedūras.
|
c) |
Valsts kategoriju maina tikai tad, kad tās Pasaules Bankas kategorija ir palikusi nemainīga divus gadus pēc kārtas. |
12. MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI
Neskarot 13. pantu, maksimālais atmaksas termiņš atšķiras atkarībā no galamērķa valsts klasifikācijas, ko nosaka saskaņā ar 11. panta kritērijiem.
a) |
I kategorijas valstīm maksimālais atmaksas termiņš ir pieci gadi ar iespēju vienoties par līdz pat astoņiem ar pusi gadiem, ja ir ievērotas 48. pantā izklāstītās iepriekšējas paziņošanas procedūras. |
b) |
II kategorijas valstīm maksimālais atmaksas termiņš ir desmit gadi. |
c) |
Ja kādā līgumā ir paredzēta vairāk nekā viena galamērķa valsts, dalībniekiem atbilstoši 58. līdz 63. panta procedūrām būtu jācenšas izveidot vienotu nostāju, lai vienotos par attiecīgiem noteikumiem. |
13. ATMAKSAS NOTEIKUMI PAR ELEKTROSTACIJĀM, KAS NAV ATOMELEKTROSTACIJAS
a) |
Elektrostacijām, kas nav atomelektrostacijas un uz kurām neattiecas VI pielikums, maksimālais atmaksas termiņš ir 12 gadi. Ja dalībnieks plāno atbalstīt atmaksas termiņu, kas ir ilgāks par 12. pantā noteikto, dalībnieks par to iepriekš paziņo saskaņā ar 48. panta procedūru. |
b) |
Elektrostacijas, kuras nav atomelektrostacijas, ir pabeigtas elektrostacijas vai to daļas, kas darbojas bez kodolenerģijas; tās iekļauj visas detaļas, iekārtas, materiālus un pakalpojumus (tajā skaitā darbinieku apmācību), kas tieši vajadzīgi tādu elektrostaciju, kas nav atomelektrostacijas, būvniecībai un ekspluatācijas uzsākšanai. Tas neattiecas uz lietām, par ko parasti ir atbildīgs pircējs, sevišķi uz izmaksām saistībā ar zemes apbūvi, ceļiem, būvniecības ciematiņiem, elektrolīnijām, sadales apakšstaciju un ūdens piegādes instalācijām, kas atrodas ārpus elektrostacijas teritorijas, kā arī izmaksām, kuras pircēja valstī rodas sakarā ar oficiālām apstiprināšanas procedūrām (piemēram, teritoriālām atļaujām, būvniecības atļaujām, degvielas iepildes atļaujām), izņemot:
|
14. PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA
a) |
Eksporta kredīta pamatsummu atmaksā vienādās maksājumu daļās. |
b) |
Pamatsummu atmaksā un procentus maksā ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmo maksājumu par pamatsummu un procentiem veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. |
c) |
Ja eksporta kredīts piešķirts nomas darījumiem, a) punktā aprakstīto vienādo pamatsummas maksājumu vietā var piemērot vienādus pamatsummas un procentu kombinētos maksājumus. |
d) |
Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos eksporta kredītus drīkst piešķirt ar noteikumiem, kas atšķiras no a) līdz c) punktā paredzētajiem noteikumiem. Šāda atbalsta sniegšanu skaidro ar neatbilstībām starp kredītņēmējam pieejamā finansējuma laiku un parāda apkalpošanas profilu atmaksas grafikā ar vienādiem maksājumiem reizi pusgadā, un tiek ievēroti šādi kritēriji:
|
e) |
Pēc kreditēšanas termiņa sākuma maksājamos procentus nekapitalizē. |
15. PROCENTU LIKMES, PRĒMIJU LIKMES UN CITI MAKSĀJUMI
a) |
Procentos neiekļauj:
|
b) |
Ja oficiālu atbalstu sniedz ar tiešiem kredītiem/finansējumu vai refinansēšanu, prēmiju vai nu pievieno procentu likmes nominālvērtībai vai tā ir atsevišķs maksājums; abas daļas dalībniekiem jānosaka atsevišķi. |
16. EKSPORTA KREDĪTU DARBĪBAS PERIODS
Finanšu noteikumus atsevišķam eksporta kredītam vai kredītlīnijai, izņemot 21. pantā minēto tirgus bāzes procentu likmju (CIRR) darbības periodu, nenosaka laikposmam, kas ilgāks par sešiem mēnešiem pirms saistību galīgās uzņemšanās.
17. RĪCĪBA, LAI NOVĒRSTU VAI MAZINĀTU ZAUDĒJUMUS
Vienošanās neliedz eksporta kreditēšanas iestādēm vai finansēšanas iestādēm vienoties par mazāk ierobežojošiem finanšu noteikumiem, nekā paredzēti šīs Vienošanās noteikumos, ja šāda rīcība tiek veikta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas (ja eksporta kredīta nolīgums un papildu dokumenti ir jau stājušies spēkā) un ja nodoms ir vienīgi novērst vai mazināt zaudējumus no notikumiem, kas varētu izraisīt nemaksāšanu vai prasījumus.
18. SASKAŅOŠANA
Ņemot vērā dalībnieka starptautiskās saistības un saskaņā ar šīs vienošanās mērķi, dalībvalsts drīkst saskaņot, ievērojot 45. pantā noteiktās procedūras, finansiālos noteikumus, kurus piedāvā dalībvalsts vai valsts, kas nav vienošanās dalībniece. Finanšu noteikumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, tiek uzskatīti par atbilstīgiem I un II nodaļas un, ja attiecināms, I, II, III, IV, V, VI un VII pielikuma noteikumiem.
19. OFICIĀLA FINANSIĀLĀ ATBALSTA MINIMĀLĀS FIKSĒTĀS PROCENTU LIKMES
a) |
Dalībnieki, kas sniedz oficiālu finansiālo atbalstu aizdevumiem ar nemainīgu likmi, piemēro attiecīgās tirgus bāzes procentu likmes (CIRR) kā minimālās procentu likmes. CIRR ir procentu likmes, kas noteiktas atbilstoši šādiem principiem:
|
b) |
Oficiāla finansiālā atbalsta sniegšana nedrīkst daļēji vai pilnībā atlīdzināt vai kompensēt attiecīgo kredītriska prēmiju, kas maksājama par neatmaksas risku atbilstīgi 23. panta noteikumiem. |
20. CIRR APRĒĶINĀŠANA
a) |
Katrs dalībnieks, kas vēlas noteikt CIRR, savai valsts valūtai vispirms izvēlas vienu no divām šādām pamatlikmju sistēmām:
Dalībnieki vienojas par atkāpēm no pamatlikmju sistēmas. |
b) |
CIRR nosaka fiksētā apjomā 100 bāzes punktus virs katra dalībnieka pamatlikmes, ja vien dalībnieki nav vienojušies citādi. |
c) |
Citi dalībnieki izmanto CIRR, kas noteikts konkrētai valūtai, ja tie nolemj par finansēšanu attiecīgajā valūtā. |
d) |
Dalībnieks var mainīt savu pamatlikmju sistēmu sešus mēnešus pēc iepriekšējas paziņošanas un pēc apspriešanās ar dalībniekiem. |
e) |
Dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, var pieprasīt noteikt CIRR tādas valsts valūtai, kas nav dalībniece. Pēc apspriešanās ar ieinteresēto valsti, kas nav dalībniece, dalībnieks vai sekretariāts šīs valsts vārdā var izteikt priekšlikumu CIRR aprēķināšanai šajā valūtā, izmantojot vienotās nostājas procedūras saskaņā ar 58. līdz 63. pantu. |
21. CIRR DARBĪBAS PERIODS
Procentu likmi, kuru piemēro darījumam, nenosaka laikposmam, kas pārsniedz 120 dienas. Ja oficiāla finansiālā atbalsta noteikumi ir noteikti pirms līguma parakstīšanas dienas, attiecīgajai CIRR pieskaita 20 bāzes punktu uzcenojumu.
22. CIRR PIEMĒROŠANA
a) |
Ja oficiālu finansiālu atbalstu sniedz aizdevumiem ar mainīgu likmi, bankām un citām finansēšanas iestādēm nav atļauts visā aizdevuma līguma darbības laikā piedāvāt iespēju izvēlēties zemāko likmi – vai nu CIRR (sākotnējā līguma laikā), vai īstermiņa tirgus likmi. |
b) |
Ja aizdevums vai kāda tā daļa tiek brīvprātīgi atmaksāta pirms termiņa, aizņēmējs valsts iestādei, kas piešķīrusi oficiālu finansiālu atbalstu, kompensē visas izmaksas un zaudējumus, kas radušies šīs pirmstermiņa atmaksas rezultātā, ieskaitot valsts iestādes izmaksas par to, ka jāaizstāj naudas līdzekļu ienākšanas daļa par nemainīgu likmi, ko šī pirmstermiņa atmaksa pārtraukusi. |
23. KREDĪTRISKA PRĒMIJA
Dalībnieki papildus procentu maksai nosaka prēmiju, lai segtu eksporta kredītu neatmaksas risku. Dalībnieku aprēķināto prēmiju likmēm jābūt balstītām uz risku un pietuvinātām, un tās nedrīkst būt nepietiekamas, lai segtu ilgtermiņa darbības izdevumus un zaudējumus.
24. MINIMĀLĀ KREDĪTRISKA PRĒMIJA
Dalībnieki par kredītrisku nosaka ne mazāk kā piemērojamo minimālo prēmijas likmi (MPR).
a) |
Piemērojamā MPR tiek noteikta saskaņā ar šādiem faktoriem:
|
b) |
MPR ir izteiktas procentuāli no kredīta pamatsummas tā, it kā prēmija tiktu iekasēta pilnā apjomā datumā, kad notikusi kredīta pirmā izmaksa. MPR aprēķina skaidrojums un izmantotā matemātiskā formula atrodas IX pielikumā. |
c) |
Neatkarīgi no galamērķa valsts prēmiju likmes, ko dalībnieki iekasē par tirgus standarta darījumiem, t. i., darījumiem, kuros iesaistīti gala kredītņēmēji/garantētāji (t. i., kredītriska subjekti) 0. kategorijas valstīs, ESAO valstīs ar augstu ienākumu līmeni (3) un eurozonas dalībvalstīs ar augstu ienākumu līmeni, nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Lai nodrošinātu to, ka prēmiju likmes par darījumiem, kuros iesaistīti kredītņēmēji un attiecīgā gadījumā – garantētāji, šādās valstīs nebūtu zemākas par likmēm privātajā tirgū, dalībnieki, izmantojot saskaņotas metodes, ievēro šādas procedūras, lai no attiecīgās standarta cenas izteiktu prēmiju likmes.
|
d) |
“Augstākā riska” valstīm 7. kategorijā principā piemēro prēmiju likmes, kas ir augstākas par šai kategorijai noteiktajām MPR; šīs prēmiju likmes nosaka dalībnieks, kas sniedz oficiālu atbalstu. |
e) |
Aprēķinot MPR kādam darījumam, kredītņēmēja valsts klasifikācija ir piemērojamā valsts riska klasifikācija un kredītņēmēja klasifikācija ir piemērojamā pircēja riska klasifikācija (10), izņemot gadījumus, kad:
|
f) |
Kritēriji un nosacījumi attiecībā uz trešās personas garantijas piemērošanu situācijās, kas aprakstītas iepriekš minētā e) punkta pirmajā un otrajā ievilkumā, ir noteikti XI pielikumā. |
g) |
HOR, ko izmanto MPR aprēķināšanā, atbilst pusei no izmaksu perioda, pieskaitot visu atmaksas periodu, un atbilst regulāras eksporta kredīta atmaksas profilam, t. i., atmaksa vienādās pusgada pamatsummas plus uzkrāto procentu maksājumos, sākot sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. Eksporta kredītiem ar nestandarta atmaksas profiliem ekvivalentais atmaksas periods (izteikts vienādos pusgada maksājumos) tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu: ekvivalents atmaksas periods = (vidējais svērtais atmaksas periods – 0,25)/0,5. |
h) |
Dalībnieks, kas izvēlas piemērot MPR, kura ir saistīta ar garantētāju (trešo personu), kas neatrodas kredītņēmēja valstī, sniedz iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 47. pantu. Dalībnieks, kas izvēlas piemērot MPR, kura saistīta ar daudzpusēju vai reģionālu iestādi, kas darbojas kā garantētājs, sniedz iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 48. pantu. |
25. VALSTS RISKA KLASIFIKĀCIJA
Izņemot ESAO valstis ar augstu ienākumu līmeni un eurozonas valstis ar augstu ienākumu līmeni, valstis klasificē saskaņā ar iespējamību, ka tās apkalpos savus ārējos parādus (t. i., valsts kredītrisku).
a) |
Pieci valsts kredītriska elementi ir šādi:
|
b) |
Valstis tiek klasificētas kādā no astoņām valsts riska kategorijām (0.–7.). MPR ir noteiktas no 1. līdz 7. kategorijai, bet 0. kategorijai tās nenosaka, jo šai kategorijai valsts riska līmenis tiek uzskatīts par nenozīmīgu. Ar darījumiem 0. kategorijas valstīs saistītais kredītrisks galvenokārt ir saistīts ar kredītņēmēja/garantētāja risku. |
c) |
Valstu klasificēšanu (12) veic, izmantojot valsts riska klasifikācijas metodi, kura ietver:
|
d) |
Valstu riska klasifikāciju pastāvīgi uzrauga un pārskata vismaz reizi gadā, un sekretariāts nekavējoties ziņo par izmaiņām, kas notikušas pēc valsts riska klasifikācijas metodes piemērošanas. Ja valsts tiek pārkvalificēta zemākā vai augstākā valsts riska kategorijā, dalībnieki ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad sekretariāts paziņojis par pārklasifikāciju, nosaka prēmiju likmes, kas ir vienādas ar vai augstākas nekā MPR, kuras atbilst jaunajai valsts riska kategorijai. |
e) |
Valstu riska klasifikāciju publisko sekretariāts. |
26. SUVERĒNA RISKA NOVĒRTĒJUMS
a) |
Visām valstīm, kuras klasificē ar valsts riska klasifikācijas metodi saskaņā ar 25. panta d) punktu, novērtē suverēna risku, lai izņēmuma kārtā noteiktu tos suverēnus,
|
b) |
Tos suverēnus, kas atbilst a) punktam, nosaka saskaņā ar suverēna riska novērtēšanas metodi, kuru ir izstrādājuši un par kuru ir vienojušies dalībnieki. |
c) |
Sarakstu ar suverēniem, par kuriem ir noteikts, ka tie atbilst a) punkta kritērijiem, pastāvīgi uzrauga un pārskata vismaz reizi gadā, un sekretariāts nekavējoties ziņo par izmaiņām, kas notikušas pēc suverēna riska novērtēšanas metodes piemērošanas. |
d) |
Sarakstu ar suverēniem, kuri ir noteikti saskaņā ar b) punktu, publisko sekretariāts. |
27. PIRCĒJA RISKA KLASIFIKĀCIJA
Kredītņēmējus un, ja vajadzīgs, garantētājus tajās valstīs, kuras klasificētas 1.–7. valsts riska kategorijā, klasificē vienā no pircēja riska kategorijām, kas ir izveidotas attiecībā uz kredītņēmēja/garantētāja valsti (13). IX pielikumā sniegta matrica ar pircēja riska kategorijām, kurās klasificē kredītņēmējus un garantētājus. Pircēja riska kategoriju kvalitatīvi apraksti sniegti XII pielikumā.
a) |
Pircēja riska klasifikācijas ir balstītas uz kredītņēmēja/garantētāja nesubordinēto nenodrošināto kredītsaistību reitingu, kā noteicis dalībnieks. |
b) |
Neatkarīgi no a) punkta darījumus, ko atbalsta saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem, un darījumus, kuru kredītvērtība ir 5 miljoni SDR vai mazāka, var klasificēt katrā darījumā atsevišķi, t. i., pēc tam, kad ir piemēroti pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumi; tomēr par šādiem darījumiem, neatkarīgi no tā, kā tie ir klasificēti, nevar saņemt atlaides par pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumiem. |
c) |
Suverēna kredītņēmējus un garantētājus klasificē pircēja riska kategorijā SOV/CC0. |
d) |
Izņēmuma kārtā nesuverēna kredītņēmējus un garantētājus var klasificēt pircēja riska kategorijā “Labāks nekā suverēns” (SOV+) (14), ja:
|
e) |
Dalībnieks saskaņā ar šā pielikuma 48. pantu iepriekš paziņo par darījumiem:
|
f) |
Ja uz konkrētu darījumu ir vairāki pretendenti un konkurējošie dalībnieki kredītņēmēju/garantētāju ir klasificējuši dažādās pircēja riska kategorijās, konkurējošie dalībnieki cenšas nonākt pie kopējas pircēja riska kategorijas. Ja vienošanās par kopēju klasifikāciju netiek panākta, dalībniekiem, kas kredītņēmēju/garantētāju ir klasificējuši augstākā pircēja riska klasifikācijā, nav aizliegts piemērot zemāko pircēja riska klasifikāciju. |
28. DAUDZPUSĒJU UN REĢIONĀLU IESTĀŽU KLASIFIKĀCIJA
Daudzpusējas un reģionālas iestādes klasificē vienā no astoņām valsts riska kategorijām (0.–7. kategorija) (16) un attiecīgi pārskata; sekretariāts publisko piemērojamo klasifikāciju.
29. OFICIĀLĀ EKSPORTA KREDĪTU SEGUMA PROCENTUĀLĀ DAĻA UN KVALITĀTE
MPR tiek diferencētas, lai ņemtu vērā eksporta kredītu produktu atšķirīgo kvalitāti un dalībnieku nodrošinātā seguma procentuālo daļu, kā noteikts IX pielikumā. Diferencēšana tiek veikta no eksportētāja viedokļa (t. i., lai neitralizētu eksportētājam/finanšu iestādei piedāvāto produktu atšķirīgās kvalitātes ietekmi uz konkurenci).
a) |
Eksporta kredīta produkta kvalitāte ir atkarīga no tā, vai produkts ir apdrošināšana, garantija vai tiešs kredīts/finansējums, un apdrošināšanas produktiem – vai procentu segums prasību nogaidīšanas periodā (t. i., periodā starp kredītņēmēja pienācīgo maksājuma datumu un to datumu, kad apdrošinātājam ir jāatlīdzina eksportētājam/finanšu iestādei) tiek sniegts bez piemaksas. |
b) |
Visus dalībnieku piedāvātos eksporta kredīta produktus klasificē kādā no trim šādām produkta kategorijām:
|
30. VALSTS RISKA MAZINĀŠANAS METODES
a) |
Dalībnieki var izmantot šādas valsts riska mazināšanas metodes, kuru konkrētā piemērošana ir izklāstīta XIII pielikumā:
|
b) |
Izmantojot MPR, kas atspoguļo valsts riska mazināšanu, dalībnieks par to iepriekš paziņo saskaņā ar 47. pantu. |
c) |
Tirgus standarta darījumiem valsts riska mazināšanu nepiemēro. |
31. PIRCĒJA RISKA KREDĪTKVALITĀTES UZLABOJUMI
a) |
Dalībnieki var piemērot šādus pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumus (BRCE), kas ļauj piemērot kredītkvalitātes uzlabojuma faktoru (CEF), kurš augstāks par 0:
|
b) |
BRCE definīcijas un maksimālās CEF vērtības gan 1.–7. kategorijas kredītņēmējiem, gan arī tirgus standarta kredītņēmējiem ir noteiktas XIII pielikumā. |
c) |
BRCE var izmantot atsevišķi vai kombinācijā, ievērojot šādus ierobežojumus:
|
d) |
Dalībnieki saskaņā ar 48. pantu iepriekš paziņo par darījumiem ar nesuverēna kredītņēmēju/garantētāju, kredītam pārsniedzot 5 miljonus SDR, ja BRCE rezultātā tiek piemērots CEF, kas ir lielāks par 0, vai ja tirgus standarta darījumā izmanto BRCE un rezultātā iegūst cenu zem atbilstošās TCMB MPR. |
32. KREDĪTRISKA MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU DARBĪBAS PERIODA PĀRSKATĪŠANA
a) |
Lai novērtētu MPR atbilstību un nepieciešamības gadījumā pieļautu korekcijas uz augšu vai uz leju, paralēli izmanto prēmiju atgriezeniskās saites instrumentus (PFT), lai regulāri pārraudzītu un pielāgotu MPR. |
b) |
Ar PFT novērtē MPR atbilstību, ņemot vērā gan oficiālu eksporta kredītu sniedzošās iestādes faktisko pieredzi, gan privātā tirgus informāciju par kredītriska cenu. |
c) |
Visus aspektus, kas šīs vienošanās ietvaros attiecas uz noteikumiem par prēmijām, īpaši uzsverot tirgus standarta cenu noteikšanas noteikumus, visaptveroši pārskata ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī. |
III NODAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIESAISTĪTU ATBALSTU
33. VISPĀRĪGI PRINCIPI
a) |
Dalībnieki ir vienojušies, ka tiem ir jābūt papildinošiem noteikumiem attiecībā uz eksporta kredītiem un piesaistītu atbalstu. Eksporta kredītu noteikumi būtu jābalsta uz atklātu konkurenci un tirgus spēku netraucētu darbību. Ar piesaistīta atbalsta stratēģijām valstīm, nozarēm un projektiem, kam ir grūti vai nav iespējams piekļūt tirgus finansējumam, būtu jāsniedz vajadzīgie ārēji resursi. Ar piesaistīta atbalsta stratēģijām būtu jānodrošina vislabākā cenas un vērtības attiecība, jāmazina tirdzniecības izkropļojumi un jāsekmē no attīstības viedokļa efektīva šo resursu izmantošana. |
b) |
Vienošanās noteikumi par piesaistītu atbalstu neattiecas uz daudzpusēju vai reģionālu iestāžu palīdzības programmām. |
c) |
Šie principi neskar Attīstības veicināšanas komitejas (DAC) viedokļus attiecībā uz piesaistīta un atsaistīta atbalsta kvalitāti. |
d) |
Dalībnieks var lūgt papildu informāciju, kas attiecas uz jebkura atbalsta veida saistījuma statusu. Ja pastāv neskaidrība par to, vai konkrēts finansējums ietilpst piesaistīta atbalsta definīcijā, kā noteikts XV pielikumā, devēja valsts iesniedz pierādījumus jebkuras tādas prasības atbalstam, kurā tiek apgalvots, ka atbalsts patiesībā ir atsaistīts saskaņā ar XV pielikumā sniegto definīciju. |
34. PIESAISTĪTA ATBALSTA VEIDI
Piesaistītu atbalstu var piešķirt turpmāk minētajos veidos:
a) |
C aizdevumi, kā definēts “Attīstības veicināšanas komitejas pamatprincipos attiecībā uz asociētu finansēšanu un piesaistītu vai daļēji atsaistītu oficiālu attīstības palīdzību (1987)”; |
b) |
OAP dotācijas, kas definētas “Attīstības veicināšanas komitejas pamatprincipos attiecībā uz asociētu finansēšanu un piesaistītu vai daļēji atsaistītu oficiālu attīstības palīdzību (1987)”; kā arī |
c) |
citas oficiālās finanšu plūsmas (OOF), kas ietver dotācijas un aizdevumus, bet neietver oficiāli atbalstītus eksporta kredītus, kuri atbilst Vienošanās noteikumiem; vai |
d) |
jebkāda likumos paredzēta vai faktiska kombinācija, ko kontrolē devējs, aizdevējs vai aizņēmējs, un kas ietver vismaz divus iepriekšminētos un/vai šādus finansējuma elementus:
|
35. ASOCIĒTA FINANSĒŠANA
a) |
Asociēta finansēšana var būt dažādos veidos, tostarp, kā jaukti kredīti, jaukta finansēšana, kopfinansēšana, paralēla finansēšana vai atsevišķi integrēti darījumi. Asociētas finansēšanas raksturīgākās iezīmes ir šādas:
|
b) |
Faktisku asociāciju jeb saikni nosaka šādi faktori:
|
c) |
Faktiskas asociācijas noteikšanu nekavē šādas darbības:
|
36. VALSTU ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI PIESAISTĪTA ATBALSTA SAŅEMŠANAI
a) |
Piesaistītu atbalstu nesniedz valstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pārsniedz valstīm ar vidēju ienākumu līmeni noteikto augšējo robežu. Pasaules Banka šo robežvērtību pārrēķina reizi gadā (17). Valsti pārklasificē tikai pēc tam, kad tās Pasaules Bankas kategorija nav mainījusies divus gadus pēc kārtas. |
b) |
Klasificējot valstis, piemēro šādus darbības kritērijus un procedūras.
|
37. PROJEKTA ATBILSTĪBA
a) |
Piesaistītu atbalstu nesniedz valsts vai privātiem projektiem, kas parastos apstākļos būtu komerciāli dzīvotspējīgi, ja tos finansētu ar tirgus vai Vienošanās noteikumiem. |
b) |
Galvenie atbilstības kritēriji, lai saņemtu šo atbalstu, ir šādi:
|
c) |
Šā panta b) punktā norādītie galvenie kritēriji ir paredzēti, lai aprakstītu, kā jāvērtē projekts, lai noteiktu, vai tas jāfinansē ar šādu atbalstu vai ar eksporta kredītiem atbilstoši tirgus vai vienošanās nosacījumiem. Ir sagaidāms, ka laika gaitā, izmantojot 51.–53. pantā minēto apspriešanās procedūru, tiks uzkrāta pieredze, precīzāk definējot ex ante vadlīnijas eksporta kredītu un atbalsta aģentūrām abu šo projektu kategoriju nošķiršanai. |
38. MINIMĀLAIS KONCESIJAS LĪMENIS
Dalībnieki nepiešķir piesaistītu atbalstu, kurā koncesijas līmenis ir mazāks nekā 35 % vai 50 %, ja saņēmējvalsts ir vismazāk attīstīta valsts (LDC), izņemot turpmāk minētos gadījumus, uz kuriem arī neattiecas 49. panta a) punktā un 50. panta a) punktā noteiktās paziņošanas procedūras:
a) |
tehniskā palīdzība: piesaistīts atbalsts, kurā oficiālās attīstības palīdzības komponents ietver tikai tehnisko sadarbību, kas ir vai nu mazāk nekā 3 % no kopējās darījuma vērtības, vai 1 miljons SDR, ņemot vērā mazāko; kā arī |
b) |
nelieli projekti: kapitāla projekti, kuru vērtība ir mazāka nekā 1 miljons SDR un kurus pilnībā finansē no attīstības palīdzības dotācijām. |
39. IZŅĒMUMI NO VALSTU UN PROJEKTU ATBILSTĪBAS KRITĒRIJIEM PIESAISTĪTA ATBALSTA SAŅEMŠANAI
a) |
Šīs Vienošanās 36. un 37. panta noteikumi neattiecas uz piesaistītu atbalstu, ja koncesijas līmenis ir 80 % vai vairāk, izņemot piesaistītu atbalstu, kas ir daļa no 35. pantā aprakstītās asociētās finansēšanas pasākumiem. |
b) |
Šīs Vienošanās 37. panta noteikumi neattiecas uz piesaistītu atbalstu, kā vērtība ir mazāka par 2 miljoniem SDR, izņemot piesaistītu atbalstu, kas ir daļa no 35. pantā aprakstītās asociētās finansēšanas. |
c) |
Šīs Vienošanās 36. un 37. panta noteikumi neattiecas uz piesaistītu atbalstu LDC, kuras definējusi Apvienoto Nāciju Organizācija. |
d) |
Dalībnieki ar labvēlīgu attieksmi izskata piesaistīta atbalsta procedūru paātrināšanu šādos apstākļos:
|
e) |
Neskarot 36. un 37. pantu, dalībnieks izņēmuma kārtā var sniegt atbalstu ar vienu no šiem līdzekļiem:
|
40. PIESAISTĪTA ATBALSTA KONCESIJAS LĪMEŅA APRĒĶINS
Piesaistīta atbalsta koncesijas līmeni aprēķina, izmantojot to pašu metodi, ko Attīstības palīdzības padome izmanto attiecībā uz dotācijas elementu, izņemot turpmāk izklāstīto.
a) |
Diskonta likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu aizdevuma koncesijas līmeni attiecīgajā valūtā, t. i., diferencēto diskonta likmi (DDR), ik gadu maina 15. janvārī un aprēķina šādi:
|
b) |
Bāzes datums koncesijas līmeņa aprēķināšanai ir kredīta sākuma termiņš, kas norādīts XV pielikumā. |
c) |
Vispārējā asociētās finansēšanas pasākumu koncesijas līmeņa aprēķināšanas nolūkā šādiem kredītiem, līdzekļiem un maksājumiem koncesijas līmeni uzskata par nulli:
Maksājumus kreditēšanas termiņa sākumā vai pirms tā, kurus neuzskata par pirmo iemaksu, iekļauj koncesijas līmeņa aprēķinā. |
d) |
Diskonta likme saskaņošanas gadījumā: saskaņojot atbalstu, identiska saskaņošana ir tāda, kad iegūst identisku koncesijas līmeni tam, kāds bijis sākotnējā piedāvājumā, pārrēķinot ar attiecīgo diskonta likmi, kura ir spēkā saskaņošanas laikā. |
e) |
Vietējās izmaksas un trešās valsts iepirkumu iekļauj koncesijas līmeņa aprēķinā tikai tad, ja tos finansē devēja valsts. |
f) |
Pasākumu vispārējo koncesijas līmeni nosaka, reizinot katra pasākumu komponenta nominālvērtību ar attiecīgo katra komponenta koncesijas līmeni, saskaitot rezultātus un izdalot šo kopējo vērtību ar komponentu kopējo nominālvērtību. |
g) |
Diskonta likme konkrētajam atbalsta aizdevumam ir likme, kas ir spēkā paziņošanas laikā. Tomēr ātras paziņošanas gadījumos diskonta likme ir tā, kas bija spēkā laikā, kad tika noteikti atbalsta aizdevuma noteikumi. Diskonta likmes izmaiņas aizdevuma darbības laikā nemaina tā koncesijas līmeni. |
h) |
Ja pirms līguma noslēgšanas notiek valūtas nomaiņa, paziņošanu pārskata. Diskonta likme, ko izmanto koncesijas līmeņa aprēķināšanai, ir tā, ko piemēro pārskatīšanas dienā. Pārskatīšana nav vajadzīga, ja alternatīvā valūta un visa koncesijas līmeņa aprēķināšanai vajadzīgā informācija ir norādīta sākotnējā paziņojumā. |
i) |
Neraugoties uz g) punktu iepriekš, diskonta likme, ko izmanto, lai aprēķinātu to atsevišķo darījumu koncesijas līmeni, kuri iesākti saskaņā ar atbalsta kredītlīniju, ir likme, ko sākotnēji paziņoja attiecībā uz kredītlīniju. |
41. PIESAISTĪTĀ ATBALSTA DARBĪBAS PERIODS
a) |
Dalībnieki nenosaka noteikumus piesaistītam atbalstam ilgāk par diviem gadiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar atsevišķu darījumu finansēšanu vai atbalsta protokolu, atbalsta kredītlīniju vai līdzīgu vienošanos. Atbalsta protokola, atbalsta kredītlīnijas vai līdzīgas vienošanās gadījumā spēkā darbības periods sākas parakstīšanas dienā, par ko jāpaziņo atbilstoši 50. pantam; kredītlīnijas pagarināšanu paziņo tā, it kā tas būtu jauns darījums, ar piezīmi, kas izskaidro, ka tā ir pagarināšana un ka to atjauno ar noteikumiem, kas pagarināšanas paziņošanas brīdī atļauti. Atsevišķiem darījumiem, tajā skaitā tiem, kas paziņoti saskaņā ar atbalsta protokolu, atbalsta kredītlīniju vai līdzīgu nolīgumu, darbības periods sākas dienā, kad tiek paziņots par saistībām saskaņā ar attiecīgi 49. vai 50. pantu. |
b) |
Kad valsts pirmo reizi kļūst neatbilstīga 17 gadu Pasaules Bankas aizdevumu saņemšanas kritērijiem, pašreizējo un jauno piesaistīta atbalsta protokolu un kredītlīniju darbību ierobežo līdz vienam gadam pēc iespējamās pārklasifikācijas dienas atbilstoši 36. panta b) punkta procedūrām. |
c) |
Šādu protokolu un kredītlīniju atjaunošana ir iespējama tikai ar noteikumiem, kas ir saskaņā ar Vienošanās 36. un 37. pantu, pēc
|
Tādā gadījumā esošos noteikumus var saglabāt neatkarīgi no diskonta likmes izmaiņām, kā norādīts 40. pantā.
42. SASKAŅOŠANA
Ņemot vērā dalībnieka starptautiskās saistības un saskaņā ar šīs vienošanās mērķi, dalībvalsts drīkst saskaņot, ievērojot 45. pantā noteiktās procedūras, finansiālos noteikumus, kurus piedāvā dalībvalsts vai valsts, kas nav vienošanās dalībniece.
IV NODAĻA
PROCEDŪRAS
1. IEDAĻA
Kopīgas procedūras eksporta kredītiem un atbalstam tirdzniecības jomā
43. PAZIŅOJUMI
Paziņojumus, kas paredzēti šajā Vienošanās dokumentā izstrādātajās procedūrās, veic saskaņā ar VIII pielikumu, un tajos ietver minētajā pielikumā paredzēto informāciju; tos nosūta arī sekretariātam.
44. INFORMĀCIJA PAR OFICIĀLU ATBALSTU
a) |
Tiklīdz dalībnieks uzņemas saistības par oficiālu atbalstu, ko tas ir paziņojis saskaņā ar 47.–50. panta procedūrām, tas attiecīgi informē pārējos dalībniekus, attiecīgajā paziņošanas veidlapā norādot paziņojuma atsauces numuru. |
b) |
Apmainoties ar informāciju saskaņā ar 55.–57. pantu, dalībnieks informē pārējos dalībniekus par tā kredīta noteikumiem, kuru tas paredz atbalstīt konkrētajā darījumā, un var lūgt līdzīgu informāciju no pārējiem dalībniekiem. |
45. SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRAS
a) |
Pirms finanšu noteikumu saskaņošanas, kurus paredz piedāvāt dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, atbilstīgi 18. un 42. pantam, dalībnieks dara visu iespējamo, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot 57. pantā aprakstīto apspriešanos klātienē, lai pārliecinātos, ka šie noteikumi tiek oficiāli atbalstīti, un ievēro turpmāko:
|
b) |
Dalībnieks, kurš gatavojas piedāvāt identiskus finanšu noteikumus tiem, kas paziņoti saskaņā ar 47. un 48. pantu, var to darīt, kad ir beidzies tur noteiktais gaidīšanas laiks. Šis dalībnieks par savu nodomu paziņo iespējami savlaicīgi. |
46. ĪPAŠAS APSPRIEŠANĀS
a) |
Dalībnieks, kam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka finanšu noteikumi, kurus piedāvā cits dalībnieks (ierosinātājs) ir labvēlīgāki nekā tie, ko paredz Vienošanās, informē sekretariātu; sekretariāts nekavējoties dara šo informāciju pieejamu. |
b) |
Ierosinātājs divu darba dienu laikā pēc tam, kad sekretariāts informāciju paziņojis, paskaidro šā sava piedāvājuma finanšu noteikumus. |
c) |
Pēc ierosinātāja paskaidrojuma jebkurš dalībnieks var pieprasīt sekretariātam piecu darbdienu laikā sasaukt dalībnieku īpašu sanāksmi, lai apspriestu šo jautājumu. |
d) |
Kamēr nav zināmi šajā dalībnieku īpašajā sanāksmē pieņemtie lēmumi, finanšu noteikumi, kas tiek oficiāli atbalstīti, nestājas spēkā. 2. |
2. IEDAĻA
Eksporta kredītu procedūras
47. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA AR APSPRIEŠANOS
a) |
Dalībnieks saskaņā ar VIII pielikumu paziņo pārējiem dalībniekiem vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās, ja:
|
b) |
Ja kāds cits dalībnieks lūdz apspriešanos šajā laika posmā, ierosinātājs uzgaida vēl desmit kalendārās dienas. |
c) |
Dalībnieks informē pārējos dalībniekus par galīgo lēmumu, ko tas pieņēmis pēc apspriešanās, lai atvieglinātu uzkrātās pieredzes pārskatīšanu saskaņā ar 69. pantu. Dalībnieki saglabā datus par savu pieredzi attiecībā uz prēmiju likmēm, kas paziņotas saskaņā ar šā panta a) punktu. |
48. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA
a) |
Dalībnieks saskaņā ar vienošanās VIII pielikumu paziņo pārējiem dalībniekiem vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās, ja tas plāno:
|
b) |
Ja ierosinātājs dalībnieks maina vai atsauc savu nodomu atbalstīt šādu darījumu, tas nekavējoties informē pārējos dalībniekus. |
3. IEDAĻA
Procedūras atbalstam tirdzniecības jomā
49. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA
a) |
Dalībnieks sniedz iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar VIII pielikumu, ja tas plāno piešķirt oficiālu atbalstu:
|
b) |
Iepriekšēju paziņošanu veic vēlākais 30 darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas gala termiņa vai saistību uzņemšanās dienas, ņemot vērā agrāko no tiem. |
c) |
Ja ierosinātājs maina vai atsauc savu nodomu atbalstīt paziņotos noteikumus, tas nekavējoties informē pārējos dalībniekus. |
d) |
Šā panta noteikumi attiecas uz piesaistītu atbalstu, kas ir daļa no 35. pantā aprakstītajiem asociētās finansēšanas pasākumiem. |
50. ĀTRA PAZIŅOŠANA
a) |
Dalībnieks ātri, proti, divu darba dienu laikā no saistību uzņemšanās dienas, saskaņā ar VIII pielikumu paziņo pārējiem dalībniekiem, ja tas sniedz oficiālu atbalstu attiecībā uz piesaistītu atbalstu, kā vērtība ir vai nu
|
b) |
Dalībnieks arī nekavējoties paziņo pārējiem dalībniekiem, ja tiek parakstīts atbalsta protokols, kredītlīnija vai līdzīga vienošanās. |
c) |
Iepriekš nav jāziņo, ja dalībnieks plāno saskaņot finanšu noteikumus, par kuriem bija jāveic ātra paziņošana. |
4. IEDAĻA
Piesaistītā atbalsta apspriešanas procedūras
51. APSPRIEŠANĀS MĒRĶIS
a) |
Dalībnieks, kas cenšas noskaidrot iespējamo tirdzniecības pamatojumu piesaistītam atbalstam, var lūgt sniegt visaptverošu atbalsta kvalitātes novērtējumu (sīki izklāstīts XIV pielikumā). |
b) |
Turklāt dalībnieks var lūgt apspriešanos ar citiem dalībniekiem saskaņā ar 52. pantu. Tā ietver 57. pantā minēto apspriešanos klātienē, lai runātu par to, vai
|
52. APSPRIEŠANĀS JOMA UN GRAFIKS
a) |
Apspriešanās laikā dalībnieks cita starpā var lūgt šādu informāciju:
|
b) |
Apspriešanos pabeidz un rezultātus attiecībā uz abiem 51. pantā minētajiem jautājumiem sekretariāts paziņo visiem dalībniekiem vismaz 10 darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas gala termiņa vai saistību uzņemšanās dienas, ņemot vērā agrāko termiņu. Ja starp pusēm, kas apspriežas, ir domstarpības, sekretariāts aicina citus dalībniekus paust savus viedokļus piecu darba dienu laikā. Tas ziņo šos viedokļus paziņojošajam dalībniekam, kuram būtu jāpārskata turpmākā rīcība, ja izrādās, ka atbalsta piedāvājumam īpaši nepiekrīt. |
53. APSPRIEŠANĀS REZULTĀTS
a) |
Donors, kas vēlas turpināt projektu, neraugoties uz to, ka nav būtiska atbalsta, sniedz iepriekšēju paziņojumu par saviem nodomiem pārējiem dalībniekiem ne vēlāk kā 60 kalendārās dienas pēc apspriedes pabeigšanas, t. i., priekšsēdētāja lēmuma pieņemšanas. Devējs arī uzraksta vēstuli ESAO ģenerālsekretāram, kurā izklāsta apspriešanās rezultātus un paskaidro tās primārās valsts intereses, kas nav saistītas ar tirdzniecību un kas nosaka šādu rīcību. Dalībnieki sagaida, ka tas notiks izņēmuma gadījumos un neregulāri. |
b) |
Devējs nekavējoties paziņo dalībniekiem, ka tas ir nosūtījis vēstuli ESAO ģenerālsekretāram, un tās kopiju pievieno paziņojumam. Ne devējs, ne arī kāds cits dalībnieks neuzņemas nekādas piesaistītā atbalsta saistības desmit darba dienu laikā pēc tam, kad dalībniekiem sniegts šis paziņojums. Projektiem, attiecībā uz kuriem apspriešanās procesā ir noteikti konkurējoši komerciāli piedāvājumi, minēto 15 darba dienu laikposmu pagarina līdz 15 dienām. |
c) |
Sekretariāts pārrauga apspriešanās noriti un rezultātus. |
5. IEDAĻA
Informācijas apmaiņa par eksporta kredītiem un atbalstu tirdzniecības jomā
54. KONTAKTPUNKTI
Visa saziņa notiek starp katrā valstī izraudzītiem kontaktpunktiem, izmantojot tūlītējas saziņas līdzekļus, piemēram, OLIS, un ar to uzskata par konfidenciālu.
55. INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU SATURS
a) |
Dalībnieks var pieprasīt informāciju citam dalībniekam par nostāju, kāda tam ir attiecībā uz kādu trešo valsti, iestādi trešā valstī vai konkrētu uzņēmējdarbības veikšanas veidu. |
b) |
Dalībnieks, kas saņēmis oficiāla atbalsta pieprasījumu, var pieprasīt informāciju citam dalībniekam, norādot visizdevīgākos kredīta noteikumus, ko šis informācijas pieprasītājs varētu atbalstīt. |
c) |
Ja informācijas pieprasījums ir iesniegts vairāk nekā vienam dalībniekam, tajā ietver adresātu sarakstu. |
d) |
Visu informācijas pieprasījumu kopijas nosūta sekretariātam. |
56. ATBILŽU SATURS
a) |
Dalībnieks, kuram ir adresēts informācijas pieprasījums, atbild septiņu kalendāro dienu laikā un sniedz pēc iespējas vairāk informācijas. Atbildē iekļauj visprecīzākās norādes, ko dalībnieks var sniegt par lēmumu, kuru tas varētu pieņemt. Ja nepieciešams, pilnīga atbilde seko iespējami drīz. Kopijas nosūta citiem informācijas pieprasījuma adresātiem un sekretariātam. |
b) |
Ja atbilde uz informācijas lūgumu kāda iemesla dēļ vēlāk kļūst nederīga, piemēram,
atbildi sniedz nevilcinoties un kopijas nosūta visiem pārējiem informācijas pieprasījuma adresātiem un sekretariātam. |
57. APSPRIEŠANĀS KLĀTIENĒ
a) |
Dalībnieks desmit darba dienu laikā piekrīt pieprasījumam apspriesties klātienē. |
b) |
Par pieprasījumu pēc apspriešanās klātienē paziņo gan dalībniekiem, gan valstīm, kas nav dalībnieces. Apspriešanās notiek iespējami drīz pēc minētā desmit darba dienu laika posma beigām. |
c) |
Dalībnieku priekšsēdētājs ar sekretariātu saskaņo iespējamu turpmāku rīcību, piemēram, vienotas nostājas. Sekretariāts nekavējoties paziņo apspriešanās rezultātus. |
58. VIENOTĀS NOSTĀJAS PROCEDŪRAS UN FORMĀTS
a) |
Vienotās nostājas priekšlikumus adresē vienīgi sekretariātam. Vienotās nostājas priekšlikumu sekretariāts nosūta visiem dalībniekiem un, ja tā ir saistīta ar piesaistītu atbalstu, visiem Attīstības veicināšanas komitejas kontaktpunktiem. Ierosinātāja identitāti OLIS vienoto nostāju reģistrā neatklāj. Sekretariāts tomēr pēc pieprasījuma var mutiski atklāt ierosinātāja identitāti dalībniekam vai Attīstības veicināšanas komitejas loceklim. Sekretariāts saglabā informāciju par šādiem pieprasījumiem. |
b) |
Vienotās nostājas priekšlikumu datē, un tas ir šādā formātā:
|
c) |
Vienotās nostājas priekšlikumu, kas ierosināts saskaņā ar 36. panta b) punkta 4. apakšpunktu, adresē sekretariātam un kopijas nosūta pārējiem dalībniekiem. Dalībnieks, kas iesniedz vienotās nostājas priekšlikumu, sniedz pilnu paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tas uzskata, ka valsts klasificēšanai nav jānotiek pēc 36. panta b) punktā izklāstītās procedūras. |
d) |
Sekretariāts publisko pieņemtās vienotās nostājas. |
59. ATBILDES UZ VIENOTO NOSTĀJU PRIEKŠLIKUMIEM
a) |
Atbildes sniedz 20 kalendāro dienu laikā, lai gan dalībnieki tiek mudināti atbildēt uz vienotās nostājas priekšlikumu pēc iespējas ātrāk. |
b) |
Atbilde var būt lūgums pēc papildu informācijas, akcepts, noraidījums, vienotās nostājas grozījuma priekšlikums vai alternatīvas vienotās nostājas priekšlikums. |
c) |
Ja dalībnieks paziņo, ka tam nav nekādas nostājas, jo pie tā nav vērsies neviens eksportētājs vai, ja atbalsts domāts kādam projektam, saņēmējas valsts iestādes, tiek uzskatīts, ka tas ir akceptējis vienotās nostājas priekšlikumu. |
60. VIENOTO NOSTĀJU PIEŅEMŠANA
a) |
Pēc 20 kalendārajām dienām sekretariāts informē visus dalībniekus par vienotās nostājas priekšlikuma statusu. Ja vienoto nostāju nav akceptējuši visi dalībnieki, bet neviens to nav noraidījis, priekšlikumu atstāj atvērtu papildus astoņas kalendārās dienas. |
b) |
Pēc šā papildu laikposma uzskata, ka dalībnieks, kas nav skaidri noraidījis vienotās nostājas priekšlikumu, ir akceptējis vienoto nostāju. Tomēr dalībnieks, arī dalībnieks ierosinātājs, savam vienotās nostājas akceptam var izvirzīt nosacījumu, ka skaidru akceptu sniedz viens vai vairāki dalībnieki. |
c) |
Ja dalībnieks neakceptē vienu vai vairākus vienotās nostājas elementus, tas netieši akceptē visus pārējos vienotās nostājas elementus. Saprotams, ka šāda daļēja akceptēšana var izraisīt to, ka citi dalībnieki maina savu attieksmi pret piedāvāto vienoto nostāju. Visi dalībnieki var brīvi piedāvāt vai saskaņot noteikumus, uz ko vienotā nostāja neattiecas. |
d) |
Kopīgo nostāju, kas netika akceptēta, var izskatīt no jauna, izmantojot 58. un 59. panta procedūras. Šādos apstākļos dalībniekiem to sākotnējais lēmums nav saistošs. |
61. DOMSTARPĪBAS PAR VIENOTĀM NOSTĀJĀM
Ja dalībnieks ierosinātājs un dalībnieks, kas ir piedāvājis grozījumus vai alternatīvu, nevar vienoties par vienoto nostāju papildu astoņu kalendāro dienu laikposmā, šo laikposmu ar abpusēju piekrišanu var pagarināt. Sekretariāts par šādu pagarināšanu informē visus dalībniekus.
62. VIENOTĀS NOSTĀJAS SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA
Sekretariāts informē visus dalībniekus par to, ka vienotā nostāja stāsies spēkā vai ka tā ir noraidīta. Vienotā nostāja stājas spēkā 3 kalendārās dienas pēc šā paziņojuma. Sekretariāts ar OLIS starpniecību dara pieejamus pastāvīgi atjauninātus datus par visām vienotajām nostājām, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās vai par kurām nav nolemts.
63. VIENOTO NOSTĀJU DARBĪBAS PERIODS
a) |
Tiklīdz ir panākta vienošanās par vienoto nostāju, tā darbojas divus gadus no tās spēkā stāšanās dienas, ja vien sekretariāts netiek informēts par to, ka tā vairs nav saistoša un ka šo faktu ir akceptējuši visi dalībnieki. Vienotā nostāja paliek spēkā papildu divus gadus, ja kāds dalībnieks lūdz pagarinājumu 14 kalendāro dienu laikā no sākotnējā beigu termiņa. Par turpmākiem pagarinājumiem var vienoties, izmantojot to pašu procedūru. Vienotā nostāja, par kuru panākta vienošanās atbilstoši 36. panta b) punkta 4. apakšpunktam, darbojas līdz brīdim, kad ir pieejami Pasaules Bankas dati par nākamo gadu. |
b) |
Sekretariāts pārrauga vienoto nostāju statusu un atbilstīgi informē dalībniekus, uzturot OLIS spēkā esošo vienoto nostāju statusa sarakstu. Sekretariāts cita starpā veic šādas darbības:
|
6. IEDAĻA
Darbības noteikumi attiecībā uz minimālo procentu likmju (CIRR) paziņošanu
64. MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PAZIŅOŠANA
a) |
Saskaņā ar 20. pantu noteiktās valūtu CIRR vismaz reizi mēnesī nosūta sekretariātam, izmantojot tūlītējas saziņas līdzekļus, izplatīšanai visiem dalībniekiem. |
b) |
Šis paziņojums nonāk sekretariātā ne vēlāk kā 5 dienas pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija. Tad sekretariāts nekavējoties informē visus dalībniekus par piemērojamajām likmēm un dara tās publiski pieejamas. |
65. PROCENTU LIKMJU SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA
Jebkādas CIRR izmaiņas stājas spēkā piecpadsmitajā dienā pēc katra mēneša beigām.
66. PĒKŠŅAS PROCENTU LIKMJU IZMAIŅAS
Ja tirgus norises nosaka vajadzību paziņot par CIRR izmaiņām, kas notikušas attiecīgā mēneša laikā, grozīto likmi ievieš desmit dienas pēc tam, kad sekretariāts ir saņēmis paziņojumu par šīm izmaiņām. 7.
7. IEDAĻA
Pārskatīšana
67. VIENOŠANĀS REGULĀRA PĀRSKATĪŠANA
a) |
Dalībnieki regulāri pārskata Vienošanās darbību. Pārskatīšanā dalībnieki cita starpā izskata paziņošanas procedūras, DDR sistēmas īstenošanu un darbību, noteikumus un procedūras attiecībā uz piesaistītu atbalstu, saskaņošanas jautājumus, iepriekšējās saistības un iespējas attiecībā uz Vienošanās dalībnieku skaita palielināšanu. |
b) |
Šī pārskatīšana balstās uz informāciju par dalībnieku pieredzi un to priekšlikumiem, lai uzlabotu Vienošanās darbību un efektivitāti. Dalībnieki ņem vērā Vienošanās mērķus un konkrēto ekonomisko un monetāro stāvokli. Informācija un priekšlikumi, ko dalībnieki vēlas iesniegt šai pārskatīšanai, nonāk sekretariātā ne vēlāk kā četrdesmit piecas kalendārās dienas pirms pārskatīšanas dienas. |
68. MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PĀRSKATĪŠANA
a) |
Dalībnieki periodiski pārskata CIRR noteikšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka paziņotās likmes atspoguļo tābrīža tirgus apstākļus un atbilst izmantojamo likmju noteikšanas pamatmērķiem. Šādas pārskatīšanas arī attiecas uz uzcenojumu, kas jāpieskaita, piemērojot šīs likmes. |
b) |
Dalībnieks var iesniegt dalībnieku priekšsēdētājam pamatotu lūgumu pēc ārkārtējas pārskatīšanas, ja šis dalībnieks uzskata, ka vienas vai vairāku valūtu CIRR vairs neatspoguļo tābrīža tirgus apstākļus. |
69. MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU UN AR TO SAISTĪTU JAUTĀJUMU PĀRSKATĪŠANA
Dalībnieki regulāri pārrauga un pārskata visus noteikumus un kārtību attiecībā uz prēmijām. Tajā ietilpst informācija par:
a) |
valsts riska klasifikācijas un suverēna riska novērtēšanas metodēm, pārskatot to derīgumu, ņemot vērā gūto pieredzi; |
b) |
MPR līmeni, lai nodrošinātu, ka tās joprojām ir precīzs kredītriska līmeņa rādītājs, ņemot vērā gan oficiālu eksporta kredītu sniedzošo iestāžu faktisko pieredzi, gan privātā tirgus informāciju attiecībā uz kredītriska noteikšanu; |
c) |
MPR diferencēšanu, kur tiek ņemta vērā eksporta kredītu produktu atšķirīgā kvalitāte un nodrošinātā seguma procentuālā daļa; kā arī |
d) |
gūto pieredzi saistībā ar valsts riska mazināšanas un pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumu izmantošanu, kā arī to noderīgumu un to īpašās ietekmes uz MPR piemērotību. |
I PIELIKUMS
NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM KUĢIEM
I NODAĻA
NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA
1. DALĪBA
Nozares vienošanās dalībnieki ir: Austrālija, Eiropas Savienība, Japāna, Jaunzēlande, Koreja un Norvēģija.
2. PIEMĒROŠANAS JOMA
Šajā nozares vienošanās dokumentā, kurš papildina Vienošanos, izklāstītas īpašas pamatnostādnes oficiāli atbalstītu eksporta kredītu piešķiršanai, kas attiecas uz šādiem eksporta līgumiem:
a) |
jauni jūras kuģi ar bruto tonnāžu 100 t un vairāk, ko izmanto preču vai cilvēku pārvadāšanai vai specializētu pakalpojumu veikšanai (piemēram, zvejas kuģi, zivju pārstrādes kuģi, ledlauži un bagari, kam tā pastāvīgā dzinējspēka un stūres iekārtas dēļ ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā), velkoņiem ar jaudu 365 kilovati un vairāk, kā arī kuģu nepabeigtiem korpusiem, kas ir peldoši un pārvietojami. Nozares vienošanās neattiecas uz karakuģiem. Nozares vienošanās neattiecas uz peldošām piestātnēm un mobilām piekrastes iekārtām, bet gadījumā, ja rastos problēmas saistībā ar eksporta kredītu piešķiršanu šīm iekārtām, nozares vienošanās dalībnieki (turpmāk – “dalībnieki”), izskatot ikviena dalībnieka pamatotu pieprasījumu, var nolemt, ka nozares vienošanās uz minētajām iekārtām attiecas; |
b) |
jebkāda kuģa pārbūve. Kuģa pārbūve nozīmē jebkādu pārbūvi, ko veic jūras kuģiem ar bruto tonnāžu virs 1 000 t, ja pārbūves darbības rada būtiskas kravas izvietojuma, korpusa vai dzinēja sistēmas izmaiņas; |
c) |
|
II NODAĻA
EKSPORTA KREDĪTU UN PIESAISTĪTA ATBALSTA NOTEIKUMI
3. MAKSIMĀLAIS ATMAKSAS TERMIŅŠ
Neatkarīgi no valsts klasifikācijas maksimālais atmaksas termiņš ir 12 gadi pēc piegādes.
4. SKAIDRAS NAUDAS MAKSĀJUMI
Dalībnieki pieprasa minimālo skaidras naudas maksājumu piegādes laikā 20 % apmērā no līguma cenas.
5. PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA
a) |
Eksporta kredīta pamatsummu atmaksā vienādos maksājumos parasti ar sešu mēnešu un ilgākais 12 mēnešu intervālu. |
b) |
Procentus maksā ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmo procentu maksājumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. |
c) |
Ja eksporta kredīts piešķirts nomas darījumiem, a) punktā aprakstīto vienādo pamatsummas maksājumu vietā var piemērot vienādus pamatsummas un procentu kombinētos maksājumus. |
d) |
Pēc kreditēšanas termiņa sākuma maksājamos procentus nekapitalizē. |
e) |
Šīs nozares vienošanās dalībnieks, kas grasās atbalstīt procentu maksājumu ar noteikumiem, kuri atšķiras no b) punktā izklāstītajiem, saskaņā ar Vienošanās VIII pielikumu par to iepriekš paziņo vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās. |
6. MINIMĀLĀ PRĒMIJA
Vienošanās noteikumus par minimālās prēmijas standartiem nepiemēro, kamēr šos noteikumus nav papildus pārskatījuši šīs nozares vienošanās dalībnieki.
7. PROJEKTU FINANSĒŠANA
Vienošanās VII pielikuma 7. panta noteikumus nepiemēro, kamēr šos noteikumus nav papildus pārskatījuši šīs nozares vienošanās dalībnieki.
8. ATBALSTS
Ikvienam dalībniekam, kas vēlas sniegt atbalstu, papildus Vienošanās noteikumiem ir jāapstiprina, ka atmaksas periodā ar kuģi neveic darbības atbilstīgi atvērtajam reģistram un ka ir saņemts pienācīgs apliecinājums tam, ka gala īpašnieks dzīvo saņēmējvalstī, tas nav ārzemju meitasuzņēmums, kas neveic faktisku darbību, un ir apņēmies nepārdot kuģi bez savas valdības piekrišanas.
III NODAĻA
PROCEDŪRAS
9. PAZIŅOJUMS
Lai nodrošinātu pārredzamību, katrs dalībnieks papildus Vienošanās noteikumiem un SRAB/Bernes Savienības/ESAO kreditoru paziņošanas sistēmai katru gadu sniedz informāciju par oficiāla atbalsta piešķiršanas sistēmu un par šīs nozares vienošanās īstenošanu, tostarp par spēkā esošiem projektiem.
10. PĀRSKATĪŠANA
a) |
Nozaru vienošanos pārskata ik gadu vai pēc kāda dalībnieka pieprasījuma ESAO Kuģu būves darba grupā un par to ziņo Vienošanās dalībniekiem. |
b) |
Lai veicinātu saskaņotību un konsekvenci starp Vienošanos un šo nozares vienošanos un ņemot vērā kuģu būves nozares specifiku, šīs nozares vienošanās un Vienošanās dalībnieki vajadzības gadījumā apspriedīsies un veiks saskaņošanu. |
c) |
Pēc Vienošanās dalībnieku lēmuma mainīt Vienošanos šīs nozares vienošanās dalībnieki (dalībnieki) izskatīs šo lēmumu un izvērtēs tā ietekmi uz šo nozares vienošanos. Kamēr minētā izvērtēšana nebūs pabeigta, Vienošanās grozījumi uz šo nozares vienošanos neattieksies. Ja nozares vienošanās dalībniekiem Vienošanās grozījumi ir pieņemami, viņi to paziņo rakstiski Vienošanās dalībniekiem. Ja nozares vienošanās dalībniekiem nav pieņemami Vienošanās grozījumi, ciktāl tie attiecas uz kuģu būvēšanu, viņi informē Vienošanās dalībniekus par saviem iebildumiem un sāk sarunas ar tiem, lai rastu problēmu risinājumu. Ja abām grupām neizdodas vienoties, noteicošie ir nozares vienošanās dalībnieku uzskati attiecībā uz grozījumu piemērošanu kuģu būvniecībai. |
Pielikums
Apņemšanās turpmākajam darbam
Papildus turpmākajam darbam saistībā ar vienošanos šīs nozares vienošanās dalībnieki apņemas:
a) |
izstrādāt orientējošu sarakstu ar tādiem kuģu veidiem, ko parasti uzskata par komerciāli neizdevīgiem, ņemot vērā Vienošanās izstrādātos piesaistīta atbalsta noteikumus; |
b) |
pārskatīt Vienošanās noteikumus par minimālās prēmijas standartiem, lai iekļautu tos šajā nozares vienošanās; |
c) |
atkarībā no attiecīgo starptautisko sarunu gaitas apspriest citu minimālajām procentu likmēm piemērojamo noteikumu iekļaušanu, tai skaitā īpašu CIRR un mainīgās likmes; |
d) |
pārskatīt Vienošanās noteikumu par projektu finansēšanu piemērojamību šīs nozares vienošanās noteikumiem; |
e) |
apspriest, vai
var izmantot saistībā ar atmaksas profilu šīs nozares vienošanās 5. pantā. |
II PIELIKUMS
NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM ATOMELEKTROSTACIJĀM
I NODAĻA
NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA
1. PIEMĒROŠANAS JOMA
a) |
Šajā nozares vienošanās izklāstīti noteikumi, kurus piemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, kas attiecas uz:
|
b) |
Šo nozares vienošanos nepiemēro:
|
II NODAĻA
NOTEIKUMI EKSPORTA KREDĪTIEM UN ATBALSTAM TIRDZNIECĪBAS JOMĀ
2. MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI
a) |
Maksimālais atmaksas termiņš par precēm un pakalpojumiem šīs nozares vienošanās 1. panta a) punkta 1) un 2) apakšpunktā ir 18 gadi. |
b) |
Maksimālais atmaksas termiņš sākotnējai degvielas uzpildei ir četri gadi pēc piegādes. Maksimālais atmaksas termiņš turpmākām atkārtotām kodoldegvielas uzpildēm ir divi gadi pēc piegādes. |
c) |
Maksimālais atmaksas termiņš saistībā ar lietotās kodoldegvielas apglabāšanu ir divi gadi. |
d) |
Maksimālais atmaksas termiņš saistībā ar bagātināšanu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu ir pieci gadi. |
3. PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA
a) |
Dalībnieki pamatsummas atmaksai un procentu maksāšanai piemēro turpmāk 1) un 2) apakšpunktā norādīto profilu:
|
b) |
Pamatsummu atmaksā un procentus maksā ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmo maksājumu par pamatsummu un procentiem veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. |
c) |
Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos oficiālu atbalstu saistībā ar šīs nozares vienošanās 1. panta a) punkta 1) un 2) apakšpunktā minētajām precēm un pakalpojumiem var sniegt ar noteikumiem, kas atšķiras no iepriekš a) un b) punktā izklāstītajiem. Šāda atbalsta sniegšanu skaidro ar neatbilstībām starp kredītņēmējam pieejamā finansējuma laiku un parāda apkalpošanas profilu atmaksas grafikā ar vienādiem maksājumiem reizi pusgadā, un tiek ievēroti šādi kritēriji:
|
d) |
Pēc kreditēšanas termiņa sākuma maksājamos procentus nekapitalizē. |
4. CIRR APRĒĶINĀŠANA
CIRR, ko piemēro oficiālajam finansiālam atbalstam, kuru sniedz saskaņā ar šīs nozares vienošanās noteikumiem, aprēķina, izmantojot šādas bāzes likmes un uzcenojumus:
Atmaksas termiņš (gadi): |
Jaunas atomelektrostacijas (19) |
Visi pārējie līgumi (20) |
||
Pamatlikme (valdības obligācijas) |
Uzcenojums (bāzes punkti) |
Pamatlikme (valdības obligācijas) |
Uzcenojums (bāzes punkti) |
|
< 11 |
Attiecīgā CIRR saskaņā ar Vienošanās 20. pantu |
|||
11 līdz 12 |
7 gadi |
100 |
7 gadi |
100 |
13 |
8 gadi |
120 |
7 gadi |
120 |
14 |
9 gadi |
120 |
8 gadi |
120 |
15 |
9 gadi |
120 |
8 gadi |
120 |
16 |
10 gadi |
125 |
9 gadi |
120 |
17 |
10 gadi |
130 |
9 gadi |
120 |
18 |
10 gadi |
130 |
10 gadi |
120 |
5. ATBILSTĪGĀS VALŪTAS
Oficiāla finansiālā atbalsta sniegšanai ir atbilstīgas tādas valūtas, kuras ir pilnīgi konvertējamas un par kurām ir pieejami dati, lai aprēķinātu minimālās procentu likmes, kas minētas šīs nozares vienošanās 4. pantā un Vienošanās 20. pantā, atmaksas termiņiem, kuri nepārsniedz 11 gadus.
6. OFICIĀLS ATBALSTS KODOLDEGVIELAI UN AR KODOLDEGVIELU SAISTĪTIEM PAKALPOJUMIEM
Neskarot šīs nozares vienošanās 7. panta noteikumus, dalībnieki nenodrošina bezmaksas kodoldegvielu vai pakalpojumus.
7. ATBALSTS
Dalībnieki nesniedz palīdzības atbalstu.
III NODAĻA
PROCEDŪRAS
8. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA
a) |
Ja dalībnieks gatavojas sniegt atbalstu saskaņā ar šīs nozares vienošanās noteikumiem, tas saskaņā ar Vienošanās 48. pantu par to iepriekš paziņo vismaz 10 kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās. |
b) |
Ja paziņojošais dalībnieks gatavojas sniegt atbalstu ar atmaksas termiņu virs 15 gadiem un/vai saskaņā ar šīs nozares vienošanās 3. panta c) punktu, tas nogaida vēl desmit kalendārās dienas, ja pirmajās desmit kalendārajās dienās kāds cits dalībnieks lūdz apspriešanos. |
c) |
Dalībnieks informē pārējos dalībniekus par galīgo lēmumu, ko tas pieņēmis pēc apspriešanās, lai atvieglinātu uzkrātās pieredzes pārskatīšanu. |
IV NODAĻA
PĀRSKATĪŠANA
9. TURPMĀKAIS DARBS
Dalībnieki vienojas izskatīt šādus jautājumus:
a) |
minimālās mainīgās procentu likmes režīms, |
b) |
vietējo izmaksu oficiālā atbalsta maksimālais apjoms. |
10. PĀRSKATĪŠANA UN UZRAUDZĪBA
Dalībnieki regulāri un ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām pārskata šīs nozares vienošanās noteikumus.
III PIELIKUMS
NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢIEM
1. DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. NOLŪKS
a) |
Šīs nozares vienošanās nolūks ir nodrošināt sistēmu paredzamai, konsekventai un pārredzamai oficiāli atbalstītu eksporta kredītu izmantošanai, pārdodot vai nomājot gaisa kuģus un citas turpmāk 4. panta a) punktā minētās preces un pakalpojumus. Šī nozares vienošanās ir vērsta uz līdzvērtīgu apstākļu nodrošināšanu šādu eksporta kredītu jomā, lai eksportētāju starpā veicinātu konkurenci, kas balstās uz eksportējamo preču un pakalpojumu kvalitāti un cenu, nevis visizdevīgākajiem oficiāli atbalstītajiem finanšu noteikumiem. |
b) |
Šajā nozares vienošanās izklāstīti vislabvēlīgākie noteikumi, saskaņā ar kuriem var sniegt oficiāli atbalstītus eksporta kredītus. |
c) |
Šim nolūkam šī nozares vienošanās cenšas nodrošināt sabalansētu līdzsvaru, kas visos tirgos:
|
d) |
Šīs nozares vienošanās dalībnieki (turpmāk – “dalībnieki”) apliecina, ka šajā nozares vienošanās iekļautie noteikumi ir izstrādāti vienīgi šīs nozares vienošanās nolūkiem un ka tie neskar citas Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (turpmāk – “Vienošanās”) daļas un to attīstību. |
2. STATUSS
Šī nozares vienošanās ir tās dalībnieku džentlmeņu vienošanās, un tā ir iekļauta Vienošanās III pielikumā; tā ir Vienošanās neatņemama sastāvdaļa un aizstāj nozares vienošanos, kura stājās spēkā 2007. gada jūlijā.
3. DALĪBA
Šobrīd dalībnieki ir šādi: Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Eiropas Savienība, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Koreja, Norvēģija, Šveice. Jebkura valsts, kas nav dalībniece, var kļūt par dalībnieku saskaņā ar I papildinājumā izklāstītajām procedūrām.
4. PIEMĒROŠANAS JOMA
a) |
Šī nozares vienošanās attiecas uz jebkādu oficiālu atbalstu, ko sniedz valdība vai kas tiek sniegts tās vārdā un kā atmaksas termiņš ir divi gadi vai vairāk, eksportējot turpmāk uzskaitīto:
|
b) |
Iespējamie oficiāla atbalsta veidi:
jebkāda iepriekš minēto atbalsta veidu kombinācija. |
c) |
Šī nozares vienošanās neattiecas uz oficiālu atbalstu, ko sniedz:
|
5. INFORMĀCIJA, KAS PIEEJAMA VALSTĪM, KURAS NAV DALĪBNIECES
Dalībnieks, pamatojoties uz savstarpīguma principu, atbild uz valsts, kas nav dalībniece un ir konkurences apstākļos, lūgumu par piedāvātajiem oficiāla atbalsta finanšu noteikumiem tāpat, kā tas būtu atbildējis uz kāda dalībnieka lūgumu.
6. PALĪDZĪBAS ATBALSTS
Dalībnieki nesniedz palīdzības atbalstu, izņemot humānās palīdzības nolūkiem ar vienotās nostājas procedūru.
7. RĪCĪBA, LAI NOVĒRSTU VAI MAZINĀTU ZAUDĒJUMUS
Šī nozares vienošanās neliedz tās dalībniekiem vienoties par mazāk ierobežojošiem finanšu noteikumiem, nekā paredzēti šajā nozares vienošanās, ja šāda rīcība tiek veikta pēc tam, kad eksporta kredītu nolīgums un papildu dokumenti ir jau stājušies spēkā, un ja nodoms ir vienīgi novērst vai mazināt zaudējumus no notikumiem, kas varētu izraisīt nemaksāšanu vai prasījumus. Dalībnieks 20 darba dienu laikā pēc savas vienošanās ar pircēju/aizņēmēju paziņo pārējiem dalībniekiem un ESAO sekretariātam (turpmāk – “sekretariāts”) grozītos finanšu noteikumus. Paziņojumā ir pamatojums un informācija par jaunajiem finanšu noteikumiem, izmantojot IV papildinājumā sniegto paziņošanas veidlapu.
2. DAĻA
JAUNI GAISA KUĢI
I NODAĻA
Tvērums
8. JAUNI GAISA KUĢI
a) |
Šīs nozares vienošanās nolūkos jauns gaisa kuģis ir:
|
b) |
Neskarot šā panta a) punktu, dalībnieks var sniegt atbalstu saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro jauniem gaisa kuģiem, darījumos, kad, dalībniekam iepriekš par to zinot, ir noslēgtas pagaidu finansēšanas vienošanās, jo oficiālā atbalsta piešķiršana tiek aizkavēta; šāda kavēšanās nepārsniedz 18 mēnešus. Šādos gadījumos atmaksas termiņš un galīgās atmaksas datums ir tāds pats, kā tas būtu, ja gaisa kuģa pārdošana vai noma būtu bijusi oficiāli atbalstīta no gaisa kuģa sākotnējās piegādes dienas. |
II NODAĻA
Finanšu noteikumi
Finanšu noteikumi eksporta kredītiem ietver visus šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, kas lasāmi saistībā cits ar citu.
9. ATBILSTĪGĀS VALŪTAS
Oficiālam finansiālajam atbalstam atbilstīgās valūtas ir euro, Japānas jena, Apvienotās Karalistes sterliņu mārciņa, ASV dolārs un citas pilnīgi konvertējamas valūtas, par kurām ir pieejami dati, lai aprēķinātu minimālās procentu likmes, kā minēts III papildinājumā.
10. PIRMĀ IEMAKSA UN MAKSIMĀLAIS OFICIĀLAIS ATBALSTS
a) |
Darījumos ar pircējiem/aizņēmējiem, kas klasificēti 1. riska kategorijā (saskaņā ar II papildinājuma 1. tabulu), dalībnieki:
|
b) |
Darījumos ar pircējiem/aizņēmējiem, kas klasificēti 2.–8. riska kategorijā (saskaņā ar II papildinājuma 1. tabulu), dalībnieki:
|
c) |
Dalībnieks, kas piemēro šīs nozares vienošanās 8. panta b) punktu, samazina oficiāla atbalsta maksimālo summu par tām pamatsummas maksājuma daļām, kas būtu atmaksājamas kopš kreditēšanas termiņa sākuma, lai nodrošinātu, ka piešķiršanas brīdī atmaksājamā summa ir tāda pati, kāda tā būtu, ja oficiāli atbalstītais eksporta kredīts būtu ticis piešķirts piegādes brīdī. Šādā gadījumā pirms piegādes dalībniekam jābūt saņēmušam oficiāla atbalsta pieprasījumu. |
11. MINIMĀLĀS PRĒMIJU LIKMES
a) |
Dalībnieki, kas sniedz oficiālu atbalstu, par oficiāli atbalstītā kredīta summu nosaka prēmijas likmi, kas nav mazāka kā saskaņā ar II papildinājumu noteiktā minimālā prēmijas likme. |
b) |
Ja vajadzīgs, dalībnieki izmanto saskaņoto prēmiju likmju konversijas modeli, lai veiktu pāreju starp gada intervāliem (spreads), ko aprēķina atmaksājamā oficiālā atbalsta summai, un vienreizēju priekšapmaksu prēmiju likmēm, kuras aprēķinātas sākotnējai oficiālā atbalsta summai. |
12. MAKSIMĀLAIS ATMAKSAS TERMIŅŠ
a) |
Visiem jauniem gaisa kuģiem maksimālais atmaksas termiņš ir 12 gadi. |
b) |
Izņēmuma kārtā un iepriekš paziņojot, ir pieļaujams maksimālais atmaksas termiņš līdz 15 gadiem. Tādā gadījumā minimālajām prēmiju likmēm, kuras aprēķina saskaņā ar II papildinājumu, piemēro 35 % piemaksu. |
c) |
Oficiāli atbalstīta eksporta kredīta atmaksas termiņu nepagarina, tiesības uz garantiju oficiāli atbalstītajam eksporta kredītam sadalot atbilstoši pari passu principam ar komercaizdevējiem. |
13. PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA
a) |
Dalībnieki pamatsummas atmaksai un procentu maksāšanai piemēro turpmāk 1) un 2) apakšpunktā norādīto profilu:
|
b) |
Neskarot šā panta a) punktu un iepriekš paziņojot, pamatsummas atmaksu var strukturēt tā, lai konkrētā datumā iekļautu visu nesamaksāto summu galīgo maksājumu. Šādā gadījumā pamatsummas atmaksu pirms galīgā maksājuma strukturē saskaņā ar a) punktu, izmantojot amortizācijas periodu, kas nepārsniedz atbalstītajām precēm un pakalpojumiem pieļaujamo maksimālo atmaksas termiņu. |
c) |
Neskarot a) punktu, pamatsummas atmaksu var strukturēt ar noteikumiem, kas ir kredītņēmējam mazāk izdevīgi. |
d) |
Pēc kreditēšanas termiņa sākuma maksājamos procentus nekapitalizē. |
14. MINIMĀLĀS PROCENTU LIKMES
a) |
Dalībnieki, kas sniedz oficiālu finansiālo atbalstu, piemēro vai nu minimālo mainīgo procentu likmi, vai minimālo fiksēto procentu likmi saskaņā ar III papildinājuma noteikumiem. |
b) |
Reaktīvajām lidmašīnām, kuru neto cena ir vismaz 35 miljoni USD, oficiālu finansiālo atbalstu uz CIRR pamata sniedz tikai izņēmuma gadījumos. Dalībnieks, kas gatavojas sniegt šādu atbalstu, par to paziņo pārējiem dalībniekiem vismaz 20 kalendārās dienas pirms saistību galīgās uzņemšanās, norādot aizņēmēju. |
c) |
Procentu likme neietver maksājumus prēmiju veidā, kā minēts šīs nozares vienošanās 11. pantā, un turpmāk 16. pantā minētās maksas. |
15. PROCENTU LIKMJU ATBALSTS
Dalībnieki, kas sniedz procentu likmju atbalstu, ievēro šīs nozares vienošanās finanšu noteikumus un pieprasa bankām vai citām finanšu iestādēm, kuras ir puses darījumos ar procentu likmju atbalstu, piedalīties šajos darījumos tikai ar tādiem noteikumiem, kas visos aspektos atbilst šīs nozares vienošanās finanšu noteikumiem.
16. MAKSAS
a) |
Ievērojot prēmijas turēšanas perioda robežas, dalībnieki, kas sniedz oficiālu atbalstu riska seguma veidā, nosaka prēmijas turēšanas perioda maksu, kuru piemēro oficiālā atbalsta neizmaksātajai daļai prēmijas turēšanas perioda laikā, un tā ir šāda:
|
b) |
Dalībnieki, kas sniedz oficiālu atbalstu tieša kredīta/finansējuma veidā, nosaka šādas maksas:
|
17. LĪDZFINANSĒŠANA
Neskarot 14. un 16. pantu iepriekš, līdzfinansēšanā, kur oficiālu atbalstu sniedz tieša kredīta un riska seguma veidā, ja riska segums ir vismaz 35 % no oficiāli atbalstītās summas, dalībnieks, kurš sniedz tiešu kredītu, piemēro tādus pašus finanšu noteikumus, tostarp maksas, kā tos, kurus riska seguma gadījumā piedāvā finanšu iestāde, panākot vispārēju izmaksu līdzvērtību starp riska seguma nodrošinātāju un tiešo aizdevēju. Šādā gadījumā šādu atbalstu sniedzošais dalībnieks paziņo atbalstītos finanšu noteikumus, tostarp maksas, saskaņā ar IV papildinājumā sniegto paziņošanas veidlapu.
3. DAĻA
LIETOTI GAISA KUĢI, REZERVES DZINĒJI, REZERVES DAĻAS, APKOPES UN PAKALPOJUMU LĪGUMI
I NODAĻA
Tvērums
18. LIETOTI GAISA KUĢI UN CITAS PRECES UN PAKALPOJUMI
Šī nozares vienošanās daļa attiecas uz lietotiem gaisa kuģiem un rezerves dzinējiem, rezerves daļām, pārbūvi, ievērojamām izmaiņām, atjaunošanu un apkopes un pakalpojumu līgumiem saistībā gan ar jauniem, gan ar lietotiem gaisa kuģiem un dzinēju komplektiem.
II NODAĻA
Finanšu noteikumi
Piemērojamie finanšu noteikumi, izņemot maksimālo atmaksas termiņu, atbilst šīs nozares vienošanās 2. daļas noteikumiem.
19. LIETOTU GAISA KUĢU PĀRDOŠANA
a) |
Ievērojot b) punktu turpmāk, maksimālo atmaksas termiņu lietotiem gaisa kuģiem nosaka atbilstīgi gaisa kuģa vecumam saskaņā ar šādu tabulu.
|
b) |
Maksimālo atmaksas termiņu gaisa kuģiem, kuri ir pārbūvēti, ja darījums atbilst visām II papildinājuma 19. pantā noteiktajām prasībām un ja minētais oficiālais atbalsts (ja tāds ir), kas sniegts attiecībā uz šādu pārbūvi, netika sniegts saskaņā ar turpmāk minēto 21. panta a) punktu, nosaka saskaņā ar laikposmu kopš gaisa kuģa pārbūves dienas un gaisa kuģa vecuma, kā izklāstīts turpmāk tabulā. Maksimālie atmaksas termiņi ar aktīviem nodrošinātiem pārveidotiem gaisa kuģiem (gados)
|
20. REZERVES DZINĒJI UN REZERVES DAĻAS
a) |
Pērkot vai pasūtot rezerves dzinējus saistībā ar dzinējiem, kas uzstādāmi jaunam gaisa kuģim, oficiālu atbalstu tiem var sniegt ar tādiem pašiem noteikumiem kā gaisa kuģim. |
b) |
Pērkot rezerves daļas kopā ar jaunu gaisa kuģi, oficiālu atbalstu tām var sniegt ar tādiem pašiem noteikumiem kā gaisa kuģim līdz pat 5 % no jaunā gaisa kuģa un uzstādīto dzinēju neto cenas; rezerves daļu oficiālam atbalstam virs šīs 5 % robežas piemēro turpmāk minēto d) punktu. |
c) |
Ja rezerves dzinējus nepērk kopā ar jaunu gaisa kuģi, maksimālais atmaksas termiņš ir astoņi gadi. Rezerves dzinējiem, kuru vienas vienības vērtība ir 10 miljoni USD vai vairāk, darījumam atbilstot visām II papildinājuma 19. panta prasībām, atmaksas termiņš ir 10 gadi. |
d) |
Ja citas rezerves daļas nepērk kopā ar jaunu gaisa kuģi, maksimālais atmaksas termiņš ir šāds:
|
21. LĪGUMI PĀRBŪVEI PAR KRAVAS GAISA KUĢIEM/IEVĒROJAMU IZMAIŅU VEIKŠANAI/ATJAUNOŠANAI
a) |
Ja pārbūves darījums:
|
b) |
ja darījums ir ievērojamas izmaiņas vai atjaunošana, dalībnieks var piedāvāt oficiālu atbalstu ar atmaksas termiņu līdz:
|
22. APKOPES UN PAKALPOJUMU LĪGUMI
Dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu ar atmaksas termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.
23. DZINĒJU KOMPLEKTI
Dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu ar atmaksas termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus.
4. DAĻA
PĀRREDZAMĪBAS PROCEDŪRAS
Visu saziņu veic starp katrā valstī, kas ir dalībniece, izraudzītām kontaktadresēm, izmantojot tūlītējas saziņas līdzekļus, piemēram, ESAO Tiešsaistes informācijas sistēmu (OLIS). Ja nav citas vienošanās, visi dalībnieki uzskata informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar šo nozares vienošanās daļu, par konfidenciālu.
24. INFORMĀCIJA PAR OFICIĀLU ATBALSTU
a) |
Dalībnieks viena mēneša laikā pēc saistību galīgās uzņemšanās sniedz pārējiem dalībniekiem IV papildinājumā prasīto informāciju, nosūtot kopiju arī sekretariātam. |
b) |
Lai noteiktu uzcenojuma standartu saskaņā ar III papildinājuma 8. panta b) punktu, informāciju par riska seguma uzcenojumiem, kā noteikts III papildinājuma 8. panta c) un d) punktā, iesniedz sekretariātam ne vēlāk kā piecas dienas pēc katra mēneša beigām. |
25. INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI
a) |
Dalībnieks var pieprasīt citam dalībniekam informāciju par to, kā tiek izmantoti tā oficiāli atbalstītie eksporta kredīti, kas piešķirti šīs nozares vienošanās aptvertu gaisa kuģu pārdošanai vai nomai. |
b) |
Dalībnieks, kas saņēmis oficiāla atbalsta pieprasījumu, var pieprasīt informāciju citam dalībniekam, norādot visizdevīgākos kredīta noteikumus, ko šis informācijas pieprasītājs varētu atbalstīt. |
c) |
Dalībnieks, kuram ir adresēts šāds informācijas pieprasījums, atbild septiņu kalendāro dienu laikā un uz savstarpīguma principa sniedz pēc iespējas pilnīgāku informāciju. Atbildē iekļauj visprecīzākās norādes, ko dalībnieks var sniegt par lēmumu, kuru tas varētu pieņemt. Ja nepieciešams, pilnīga atbilde seko iespējami drīz. |
d) |
Visu informācijas lūgumu un atbilžu kopijas nosūta sekretariātam. |
26. APSPRIEŠANĀS KLĀTIENĒ
a) |
Konkurences apstākļos dalībnieks var pieprasīt apspriešanos klātienē ar vienu vai vairākiem dalībniekiem. |
b) |
Dalībnieki šādiem pieprasījumiem piekrīt desmit darba dienu laikā. |
c) |
Apspriešanās notiek iespējami drīz pēc minētā desmit darba dienu perioda beigām. |
d) |
Dalībnieku priekšsēdētājs ar sekretariātu saskaņo iespējamu turpmāko rīcību. Sekretariāts nekavējoties paziņo visiem dalībniekiem apspriešanās rezultātus. |
27. ĪPAŠAS APSPRIEŠANĀS
a) |
Dalībnieks (ierosinātājs), kam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka finanšu noteikumi, kurus piedāvā cits dalībnieks (atbildētājs) ir labvēlīgāki nekā tie, ko paredz šī nozares vienošanās, informē sekretariātu; sekretariāts nekavējoties dara šo informāciju pieejamu atbildētājam. |
b) |
Atbildētājs piecu darba dienu laikā pēc tam, kad sekretariāts informāciju paziņojis, paskaidro apskatāmā oficiālā atbalsta finanšu noteikumus. |
c) |
Pēc atbildētāja paskaidrojuma ierosinātājs var pieprasīt sekretariātam piecu darbdienu laikā sarīkot īpašu apspriedi ar atbildētāju, lai apspriestu šo jautājumu. |
d) |
Pirms atbildētājs turpina darījumu, tas sagaida apspriedes rezultātus, kurus pieņem šīs apspriedes dienā. |
28. VIENOTĀS NOSTĀJAS PROCEDŪRAS UN FORMĀTS
a) |
Vienoto nostāju priekšlikumus adresē vienīgi sekretariātam. Ierosinātāja identitāti OLIS vienoto nostāju reģistrā neatklāj. Sekretariāts tomēr pēc pieprasījuma var mutiski atklāt ierosinātāja identitāti dalībniekam. Sekretariāts saglabā informāciju par šādiem pieprasījumiem. |
b) |
Vienotās nostājas priekšlikumu datē, un tas ir šādā formātā:
|
29. ATBILDES UZ VIENOTO NOSTĀJU PRIEKŠLIKUMIEM
a) |
Atbildes sniedz 20 kalendāro dienu laikā, lai gan dalībnieki tiek mudināti atbildēt uz vienotās nostājas priekšlikumu pēc iespējas ātrāk. |
b) |
Atbilde var būt akcepts, noraidījums, papildu informācijas pieprasījums, vienotās nostājas grozījuma priekšlikums vai alternatīvas vienotās nostājas priekšlikums. |
c) |
Tiek uzskatīts, ka dalībnieks, kas nereaģē vai informē, ka tam nav nostājas, akceptē konkrēto vienotās nostājas priekšlikumu. |
30. VIENOTO NOSTĀJU PIEŅEMŠANA
a) |
Pēc 20 kalendārajām dienām sekretariāts informē visus dalībniekus par vienotās nostājas priekšlikuma statusu. Ja vienoto nostāju nav akceptējuši visi dalībnieki, bet neviens to nav noraidījis, priekšlikumu atstāj atvērtu papildus astoņas kalendārās dienas. |
b) |
Pēc šā papildu laikposma uzskata, ka dalībnieks, kas nav skaidri noraidījis vienotās nostājas priekšlikumu, ir akceptējis vienoto nostāju. Tomēr dalībnieks, arī dalībnieks ierosinātājs, savam vienotās nostājas akceptam var izvirzīt nosacījumu, ka skaidru akceptu sniedz viens vai vairāki dalībnieki. |
c) |
Ja dalībnieks neakceptē vienu vai vairākus vienotās nostājas elementus, tas netieši akceptē visus pārējos vienotās nostājas elementus. |
31. DOMSTARPĪBAS PAR VIENOTĀM NOSTĀJĀM
a) |
Ja ierosinātājs dalībnieks un dalībnieks, kas ir piedāvājis grozījumus vai alternatīvu, nevar vienoties par vienotu nostāju iepriekš 30. pantā minētajā papildu astoņu kalendāro dienu laikposmā, šo laikposmu ar abpusēju piekrišanu var pagarināt. Sekretariāts par šādu pagarināšanu informē visus dalībniekus. |
b) |
Vienotu nostāju, kas nav pieņemta, var izskatīt no jauna, izmantojot 28.–30. panta procedūras. Šādos apstākļos dalībniekiem to sākotnējais lēmums nav saistošs. |
32. VIENOTĀS NOSTĀJAS SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA
Sekretariāts informē visus dalībniekus par to, ka vienotā nostāja stāsies spēkā vai ka tā ir noraidīta. Vienotā nostāja stājas spēkā 3 kalendārās dienas pēc šā paziņojuma.
33. VIENOTO NOSTĀJU DARBĪBAS PERIODS
a) |
Ja nav citas vienošanās, tiklīdz ir panākta vienošanās par vienoto nostāju, tā darbojas divus gadus no tās spēkā stāšanās dienas, ja vien sekretariāts netiek informēts par to, ka tā vairs nav saistoša un ka šo faktu ir akceptējuši visi dalībnieki. |
b) |
Vienotā nostāja turpina darboties vēl divus gadus, ja kāds dalībnieks lūdz pagarinājumu 14 kalendāro dienu laikā no sākotnējā beigu termiņa un neviens pret to neiebilst. Par turpmākiem pagarinājumiem var vienoties, izmantojot to pašu procedūru. |
c) |
Sekretariāts pārrauga vienoto nostāju statusu un atbilstīgi informē dalībniekus, uzturot OLIS spēkā esošo vienoto nostāju statusa sarakstu. Sekretariāts cita starpā katru ceturksni izdod vienoto nostāju sarakstu, kuru termiņš beidzas nākamajā ceturksnī. |
d) |
Pēc kādas valsts, kas nav dalībniece un kas ražo konkurējošus gaisa kuģus, lūguma sekretariāts dara šai valstij pieejamas spēkā esošās kopējās nostājas. |
34. SASKAŅOŠANA
a) |
Ņemot vērā dalībnieka starptautiskās saistības, dalībnieks var veikt saskaņošanu par oficiāla atbalsta finanšu noteikumiem, ko piedāvā valsts, kas nav dalībniece. |
b) |
Ja tiek saskaņoti neatbilstoši noteikumi, kurus piedāvā valsts, kas nav dalībniece:
|
c) |
Ja saskaņojošais dalībnieks maina vai atsauc savu nodomu atbalstīt paziņotos noteikumus, tas nekavējoties informē pārējos dalībniekus. |
5. DAĻA
UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATĪŠANA
35. UZRAUDZĪBA
a) |
Sekretariāts uzrauga šīs nozares vienošanās īstenošanu un ik gadu sniedz ziņojumu dalībniekiem. |
b) |
Saskaņā ar 39. panta a) punktu un IV pielikumu ziņo par visiem darījumiem, ko uzskata par atbilstīgiem saskaņā ar 24. panta a) punktu. |
c) |
Saskaņā ar 39. panta a) punktu un IV pielikumu ziņo par visiem darījumiem, ko uzskata par atbilstīgiem saskaņā ar 24. panta b) punktu, turklāt:
|
36. PĀRSKATĪŠANA
Dalībnieki pārskata šīs nozares vienošanās procedūras un noteikumus, īpaši saskaņā ar a) un b) punktā turpmāk noteiktajiem kritērijiem un termiņiem.
a) |
Dalībnieki šo nozares vienošanos pārskata šādi:
|
b) |
Iepriekš a) punkta 1) apakšpunktā minētajā pārskatīšanā tiek izskatīts turpmākais:
|
c) |
Atzīstot šā pārskatīšanas procesa svarīgumu un lai nodrošinātu, ka šīs nozares vienošanās noteikumi joprojām atbilst dalībnieku vajadzībām, katrs dalībnieks patur tiesības izstāties no šīs nozares vienošanās saskaņā ar tās 40. panta noteikumiem. |
37. TURPMĀKAIS DARBS
Tiks izskatīts turpmākais:
a) |
pārskatīta dalībnieku prakse oficiāla atbalsta sniegšanā pirms kreditēšanas termiņa sākuma; |
b) |
noteikumi, ko piemēro netiešiem aizdevumiem; |
c) |
maksimālā atmaksas termiņa (atbilstīgi 19. pantam) pagarināšana attiecībā uz lietotiem gaisa kuģiem, kas pirms pārdošanas ievērojami atjaunoti; |
d) |
maksimālā atmaksas termiņa (atbilstīgi 21. pantam) pagarināšana saistībā ar lielākām līgumu vērtībām; |
e) |
noteikumi, ko piemēro “atjaunošanai” (21. pants) un “pakalpojumiem” (22. pants); |
f) |
Keiptaunas atbilstīguma process; |
g) |
“ieinteresēta dalībnieka” definīcija. |
6. DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
38. STĀŠANĀS SPĒKĀ
Šī nozares vienošanās stājas spēkā 2011. gada 1. februārī.
39. PĀREJAS NOTEIKUMI
Neraugoties uz šīs nozares vienošanās 38. pantu, dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu saskaņā ar turpmākajiem noteikumiem.
a) |
Dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti no 2007. gada 1. jūlija spēkā esošajā gaisa kuģu nozares vienošanās (turpmāk – “2007. gada ASU”), ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
|
b) |
Dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami pirms šīs nozares vienošanās stāšanās spēkā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
|
c) |
Šā panta īstenošanu uzrauga saskaņā ar 35. panta b) un c) punktu. |
40. IZSTĀŠANĀS
Dalībnieks var izstāties no šīs nozares vienošanās, rakstiski informējot sekretariātu ar tūlītējas saziņas līdzekļa palīdzību, piemēram, OLIS. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad sekretariāts saņēmis paziņojumu. Izstāšanās neskar tādas vienošanās, kas panāktas par atsevišķiem darījumiem, kuri slēgti pirms tam, kad izstāšanās stājusies spēkā.
I papildinājums
Dalība gaisa kuģu nozares vienošanās
1. |
Dalībnieki mudina valstis, kas nav dalībnieces un kas attīsta civilās aviācijas gaisa kuģu ražošanas iespējas, piemērot šīs nozares vienošanās noteikumus. Šim nolūkam dalībnieki aicina valstis, kas nav dalībnieces, uzsākt ar tiem sarunas par nosacījumiem, lai pievienotos šai nozares vienošanās. |
2. |
Sekretariātam būtu jānodrošina, ka valstij, kas nav dalībniece un kas ir ieinteresēta piedalīties šajā nozares vienošanās, tiek sniegta pilnīga informācija par noteikumiem, lai kļūtu par šīs nozares vienošanās dalībnieku. |
3. |
Tad dalībnieki uzaicina valsti, kas nav dalībniece, piedalīties pasākumos saistībā ar šo nozares vienošanos un novērotājas statusā apmeklēt attiecīgās sanāksmes. Šāds uzaicinājums ir derīgs ne vairāk kā divus gadus, un to var atjaunot vienu reizi uz vēl diviem gadiem. Šajā laikā valsti, kas nav dalībniece, aicina sniegt pārskatu par tās eksporta kredītu sistēmu, īpaši attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu eksportu. |
4. |
Šā laikposma beigās valsts, kas nav dalībniece, norāda, vai tā vēlas kļūt par šīs nozares vienošanās dalībnieku un ievērot tās noteikumus; ja šāds apstiprinājums tiek sniegts, valsts, kas nav dalībniece, ik gadu piedalās to izmaksu segšanā, kuras ir saistītas ar šīs nozares vienošanās īstenošanu. |
5. |
Ieinteresēto valsti, kas nav dalībniece, uzskata par dalībnieku pēc 30 dienām no šā papildinājuma 4. pantā minētā apstiprinājuma. |
II papildinājums
Minimālās prēmiju likmes
Šajā papildinājumā procedūras, kuras jāizmanto, nosakot oficiāla atbalsta vērtējumu darījumam, uz ko attiecas šī nozares vienošanās. Riska klasificēšanas procedūras izklāstītas 1. iedaļā, par jauniem un lietotiem gaisa kuģiem iekasējamās minimālās prēmiju likmes noteiktas 2. iedaļā, bet 3. iedaļā noteiktas minimālās prēmiju likmes, kas iekasējamas par rezerves dzinējiem, rezerves daļām, civilās aviācijas gaisa kuģu pārbūvi par kravas gaisa kuģiem/ievērojamām izmaiņām/atjaunošanu, apkopes un apkalpošanas līgumiem un dzinēju komplektiem.
1. IEDAĻA
Riska klasificēšanas procedūras
1. |
Dalībnieki ir vienojušies par pircēju/aizņēmēju riska klasifikāciju sarakstu (turpmāk – “saraksts”); šīs riska klasifikācijas atspoguļo pircēju/aizņēmēju nesubordinēto nenodrošināto kredītsaistību reitingu, izmantojot parastu reitinga skalu, ko lieto arī kredītreitingu aģentūras (CRA). |
2. |
Dalībnieku izvirzīti eksperti nosaka riska klasifikāciju pēc šā papildinājuma 1. tabulā noteiktajām riska kategorijām. |
3. |
Saraksts ir saistošs visos darījuma posmos (piemēram, pārrunas pirms darījuma noslēgšanas un piegāde), ievērojot šā papildinājuma 15. panta noteikumus. |
I RISKA KLASIFIKĀCIJU SARAKSTA IZVEIDE
4. |
Sarakstu izveido un dalībnieki par to vienojas pirms šīs nozares vienošanās stāšanās spēkā; to uztur sekretariāts, kas to dara pieejamu visiem dalībniekiem, un tas ir konfidenciāls. |
5. |
Sekretariāts pēc lūguma var konfidenciāli informēt valsti, kas ražo gaisa kuģus un kas nav dalībniece, par kāda pircēja/aizņēmēja riska klasifikāciju; šādā gadījumā sekretariāts par šo lūgumu informē visus dalībniekus. Valsts, kas nav dalībniece, jebkurā laikā var ierosināt sekretariātam sarakstā pievienojamus ierakstus. Valsts, kas nav dalībniece un ierosina sarakstā pievienojamu ierakstu, var piedalīties riska klasificēšanas procedūrā, it kā tā būtu ieinteresēts dalībnieks. |
II RISKA KLASIFIKĀCIJU SARAKSTA ATJAUNINĀŠANA
6. |
Ievērojot šā papildinājuma 15. panta noteikumus, sarakstu var atjaunināt ad hoc vai nu tad, ja kāds dalībnieks jebkādā veidā paziņo par nodomu piemērot citu riska klasifikāciju, nevis tādu, kas norādīta sarakstā, vai arī ja kādam dalībniekam vajadzīga riska klasifikācija kādam pircējam/aizņēmējam, kurš vēl nav iekļauts sarakstā (21) (22). |
7. |
Pirms izmantot kādu alternatīvu vai jaunu riska klasifikāciju, dalībnieks nosūta sekretariātam lūgumu atjaunināt sarakstu, pamatojoties uz kādu alternatīvu vai jaunu riska klasifikāciju. Sekretariāts divu darba dienu laikā šo lūgumu izplata dalībniekiem, nenorādot, kurš dalībnieks lūgumu iesniedzis. |
8. |
Ieinteresētie dalībnieki desmit (23) darba dienu laikā var piekrist ierosinātajām izmaiņām sarakstā vai apstrīdēt tās; ja šajā laikā netiek atbildēts, to uzskata par piekrišanu ierosinājumam. Ja desmit dienu termiņa beigās ierosinājums nav apstrīdēts, uzskata, ka ir notikusi vienošanās par ierosinātajām izmaiņām sarakstā. Sekretariāts piecu darba dienu laikā attiecīgi groza sarakstu un izsūta OLIS ziņu; pārskatītais saraksts ir saistošs no šīs ziņas izsūtīšanas dienas. |
III DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA
9. |
Ja ierosinātā riska klasifikācija tiek apstrīdēta, ieinteresētie dalībnieki desmit darba dienu laikā pēc paziņojuma par iebildumiem ekspertu līmenī dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par riska klasifikāciju. Būtu jāizmanto visas domstarpību izšķiršanas iespējas, ja vajadzīgs, ar sekretariāta palīdzību (piemēram, organizējot telekonferences vai apspriešanās klātienē). Ja šajā desmit darba dienu laikā ieinteresētie dalībnieki vienojas par riska klasifikāciju, tie informē sekretariātu par rezultātu, un sekretariāts tad turpmākajās piecās darba dienās attiecīgi atjaunina sarakstu un izsūta OLIS ziņu. Pārskatītais saraksts ir saistošs no šīs ziņas izsūtīšanas dienas. |
10. |
Ja desmit darba dienu laikā domstarpības netiek izšķirtas ekspertu līmenī, jautājumu nodod dalībniekiem izlemšanai par piemērotu riska klasifikāciju, kam jānotiek ne ilgāk kā piecās darba dienās. |
11. |
Ja galīga vienošanās netiek panākta, dalībnieki var vērsties pie CRA, lai tā noteiktu pircēja/aizņēmēja riska klasifikāciju. Šādos gadījumos dalībnieku priekšsēdētājs dalībnieku vārdā desmit darba dienu laikā nosūta pircējam/aizņēmējam paziņojumu. Paziņojumā iekļauj visu informāciju, par ko vienojušies dalībnieki, riska novērtējuma apspriešanai. Šādi iegūto riska klasifikāciju ievada sarakstā, un tā kļūst saistoša tūlīt pēc sekretariāta OLIS izplatītās ziņas, ka tas pabeigs atjaunināšanas procedūru piecu darba dienu laikā. |
12. |
Ja vien nav izlemts citādi, izmaksas, kas rodas, šādi vēršoties pie CRA, uzņemas ieinteresētais pircējs/aizņēmējs. |
13. |
Šā papildinājuma 9.–11. pantā izklāstītajās procedūrās piemēro spēkā esošo riska klasifikāciju (ja tā ir sarakstā). |
IV KLASIFIKĀCIJAS DARBĪBAS PERIODS
14. |
Derīgās riska klasifikācijas ir spēkā esošās riska klasifikācijas sekretariāta uzturētajā sarakstā; prēmiju likmes norāda un saistības uzņemas tikai saskaņā ar šīm riska klasifikācijām. |
15. |
Riska klasifikācijas ir derīgas ne ilgāk kā 12 mēnešus no tās dienas, kad sekretariāts tās ievadījis sarakstā, lai dalībnieki sniegtu norādes un galīgās saistības attiecībā uz prēmiju likmēm; konkrēta darījuma derīguma termiņu var pagarināt vēl par 18 mēnešiem, kad ir uzņemtas saistības vai galīgās saistības un tiek iekasētas prēmiju turēšanas maksas. Riska klasifikācijas šo 12 mēnešu derīguma termiņa laikā var pārskatīt, ja notiek būtiskas izmaiņas pircēja/aizņēmēja riska profilā, piemēram, CRA sniegta reitinga izmaiņas. |
16. |
Ja vien kāds dalībnieks nepieprasa atjauninājumu, vismaz 20 darba dienas pirms attiecīgās riska klasifikācijas derīguma termiņa beigām sekretariāts svītro šo riska klasifikāciju no nākamā, atjauninātā saraksta. Sekretariāts divu darba dienu laikā izplata šo atjauninājuma pieprasījumu visiem dalībniekiem, nenorādot to iesniegušo dalībnieku, un piemēro šā papildinājuma 9.–11. pantā izklāstītās procedūras. |
V PIRCĒJA/AIZŅĒMĒJA RISKA KLASIFICĒŠANAS PIEPRASĪJUMS
17. |
Ja pārrunās pirms darījuma noslēgšanas pircējs/aizņēmējs pieprasa norādi par tā riska klasifikāciju un ja tās vēl nav sarakstā, šis pircējs/aizņēmējs var uz sava rēķina pieprasīt indikatīvu riska klasifikāciju CRA. Šo riska klasifikāciju sarakstā neiekļauj; dalībnieki to var izmantot kā pamatu riska novērtēšanai. |
2. IEDAĻA
Minimālās prēmiju likmes jauniem un lietotiem gaisa kuģiem
I MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU NOTEIKŠANA
18. |
Šā papildinājuma 19.–61. pantā izklāstītas minimālās prēmiju likmes, kas atbilst pircēja/aizņēmēja (ja cits subjekts – primārā atmaksas avota) riska klasifikācijai. |
19. |
Dalībnieki var sniegt oficiālu atbalstu ar minimālo prēmijas likmi vai virs tās, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.
|
20. |
Šā papildinājuma 19. panta nolūkos:
|
21. |
Minimālās prēmiju likmes, kas piemērojamas darījumam, var noteikt pirms piegādes vai nu saistību uzņemšanās brīdī, saistību galīgās uzņemšanās brīdī vai citādi, uzsākot prēmijas turēšanas periodu ar konkrēto termiņu. Galīgā priekšapmaksas prēmijas likme (gada intervāliem) vai tās kombinācija, kas piemērojama darījumam, atbildīs šādi noteiktajai minimālajai prēmiju likmei, kā arī obligātajiem risku mazinošajiem faktoriem, kuri paredzēti šā papildinājuma 19. panta b) punktā, no dienas, kurā tika noteiktas minimālās prēmiju likmes. Minētos noteikumus piemēro visam prēmijas turēšanas perioda termiņam, un tos var pārskatīt tikai pēc šā perioda beigām, kad minimālās prēmiju likmes un obligātie risku mazinošie faktori, kuri būs paredzēti tobrīd spēkā esošajā ASU, tiks piemēroti un varēs tikt noteikti nākamajam prēmijas turēšanas periodam. |
22. |
Atbilstīgi šīs nozares vienošanās 11. pantam piemērojamās minimālās prēmiju likmes sastāv no minimālām uz risku balstītām likmēm (RBR), kam saskaņā ar šīs nozares vienošanās 23.–36. pantu pievieno tirgu atspoguļojošu piemaksu (MRS). |
23. |
No šīs nozares vienošanās stāšanās spēkā RBR ir šādas. 2. tabula Uz risku balstītas likmes
|
24. |
RBR likmes pārskata ik gadu, balstoties uz Moody's saistību nepildīšanas zaudējumu (LGD) 4 gadu mainīgo vidējo rādītāju. Attiecīgais LGD šai pārskatīšanai ir balstīts uz pirmās kārtas prasījuma nodrošinātiem bankas aizdevumiem, un to aprēķina šādi. 3. tabula LGD noteikšana
|
25. |
RBR pielāgošanas faktoru nosaka šādi:
|
26. |
Lai noteiktu pārskatītās RBR, RBR pielāgošanas faktoru reizina ar iepriekš 2. tabulā norādītajām RBR. |
27. |
Pirmais pārskatīšanas process notiks 2012. gada pirmajā ceturksnī, un attiecīgās RBR stāsies spēkā 2012. gada 15. aprīlī. |
28. |
Turpmākajos pārskatīšanas procesos iegūtās RBR būs spēkā no katra nākamā gada 15. aprīļa. Kad ir noteiktas ikgadējās pārskatītās RBR, sekretariāts tūlīt informē visus dalībniekus par piemērojamajām likmēm un dara tās publiski pieejamas. |
29. |
Katrai riska kategorijai tirgu atspoguļojošu piemaksu aprēķina šādi; MRS = B * [(0,5 * MCS) – RBR], kur:
|
30. |
Ja riska kategorijas ietver vairāk nekā vienu riska reitingu, nosaka starpību vidējo rādītāju. Riska kategorijā 1 izmanto BBB- starpību. |
31. |
MCS starpības diskontē par 50 %, lai ņemtu vērā aktīvu nodrošinājumu. MCS diskontētās starpības tad koriģē ar kombinēšanas faktoru no 70 % līdz 35 % saskaņā ar 4. tabulu zemāk, to piemērojot starpībai starp MCS diskontētajām starpībām un RBR. Kombinēšanas rezultātā iegūtas negatīvas starpības neatskaita. 4. tabula Kombinēšanas faktori
|
32. |
MRS atjaunina ik ceturksni šādi:
|
33. |
MRS piemēro tikai tad, ja tās ir pozitīvas un pārsniedz 25 bāzes punktus. |
34. |
Minimālo prēmiju likmju pieaugums, kas rodas MRS atjauninājuma rezultātā, nepārsniedz 10 % no iepriekšējām ceturkšņa minimālo prēmiju likmēm. Minimālās prēmiju likmes (ko iegūst, saskaitot uz risku balstītās likmes un tirgu atspoguļojošu piemaksu) nepārsniedz uz risku balstītās likmes par vairāk nekā 100 %. |
35. |
Lai noteiktu minimālās prēmiju likmes,
|
36. |
Piemērojamās minimālās prēmiju likmes no šīs nozares vienošanās sākotnējā spēkā stāšanās datuma (2011. gada 1. februāra) ir norādītas 5. tabulā turpmāk. 5. tabula Minimālās prēmiju likmes (12 gadu atmaksas termiņš, ar aktīviem nodrošināti darījumi)
|
II MINIMĀLĀS PRĒMIJAS SAMAZINĀJUMS
37. |
Ievērojot šā papildinājuma 38. panta noteikumus, saskaņā ar I apakšiedaļu noteikto minimālo prēmiju likmju samazinājums tiek atļauts, ja:
|
38. |
Saskaņā ar I apakšiedaļu noteikto minimālo prēmiju likmju samazinājums nepārsniedz 10 % no piemērojamās minimālās prēmiju likmes. |
39. |
Lai valsti iekļautu Keiptaunas sarakstā,
|
40. |
Lai teritoriāla vienība atbilstu šā papildinājuma 37. panta prasībām,
|
41. |
Pirms šīs nozares vienošanās stāšanās spēkā dalībnieki sekretariātam iesniedz sākotnējo saskaņoto Keiptaunas sarakstu. Keiptaunas sarakstu atjaunina saskaņā ar šā papildinājuma 40.–52. pantu. |
42. |
Saistībā ar gaisa kuģi oficiālu atbalstu sniedzošs dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, var ierosināt sekretariātam pievienot kādu valsti Keiptaunas sarakstam. Šajā ierosinājumā attiecībā uz pievienojamo valsti iekļauj:
|
43. |
Sekretariāts izplata OLIS ziņu ar ierosinājumu piecu darba dienu laikā. |
44. |
Saistībā ar gaisa kuģi oficiālu atbalstu sniedzošs dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, var ierosināt svītrot kādu valsti no Keiptaunas saraksta, ja tas uzskata, ka šī valsts ir veikusi pasākumus, kas nav saderīgi ar Keiptaunas konvencijas saistībām, vai nav veikusi pasākumus, kas tai jāveic saskaņā ar minēto konvenciju. Šim nolūkam dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, priekšlikumā par svītrošanu no Keiptaunas saraksta iekļauj to apstākļu pilnu aprakstu, kuri ir svītrošanas ierosinājuma pamatā, piemēram, par šīs valsts veiktiem pasākumiem, kas nav saderīgi ar Keiptaunas konvencijas saistībām, vai par to, ka šī valsts nepatur spēkā vai neizpilda tiesību aktus, ko tai uzdod darīt Keiptaunas konvencijas saistības. Minēto svītrošanas priekšlikumu sniedzošais dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, iesniedz pieejamos pamatojošos dokumentus, un sekretariāts izplata OLIS ziņu ar šo ierosinājumu piecu darba dienu laikā. |
45. |
Saistībā ar gaisa kuģi oficiālu atbalstu sniedzošs dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, var ierosināt atjaunot valsti, kas iepriekš svītrota no Keiptaunas saraksta, šajā sarakstā, ja šāda atjaunošana ir pamatota ar pēc svītrošanas veiktām korektīvām darbībām vai pasākumiem. Šim ierosinājumam pievieno aprakstu par valsts svītrošanas cēloņiem, kā arī ziņojumu par pēc svītrošanas veiktām korektīvām darbībām, kas pamato atjaunošanu sarakstā. Sekretariāts izplata OLIS ziņu ar šo ierosinājumu piecu darba dienu laikā. |
46. |
Dalībnieki var vai nu piekrist saskaņā ar šā papildinājuma 42.–45. pantu iesniegtam ierosinājumam vai apstrīdēt to 20 darba dienu laikā no ierosinājuma iesniegšanas (turpmāk – “1. laikposms”). |
47. |
Ja 1. laikposma beigās, un – attiecībā uz šā papildinājuma 44. pantu, ja vien ierosinājumu sniedzošais dalībnieks vai ierosinājumu sniedzošā valsts, kas nav dalībniece, nav atsaukusi priekšlikumu, sniedzot pierādījumus par korektīvām darbībām vai pasākumiem, ierosinājums nav apstrīdēts, uzskata, ka visi dalībnieki ir piekrituši ierosinātajām izmaiņām Keiptaunas sarakstā. Sekretariāts piecu darba dienu laikā attiecīgi groza Keiptaunas sarakstu un izsūta OLIS ziņu. Atjauninātais Keiptaunas saraksts stājas spēkā šīs ziņas izsūtīšanas dienā. |
48. |
Ja Keiptaunas saraksta atjauninājuma ierosinājums tiek apstrīdēts, apstrīdošais dalībnieks vai dalībnieki 1. laikposmā rakstiski paskaidro apstrīdēšanas iemeslus. Pēc tam, kad ESAO sekretariāts ir izplatījis rakstisko apstrīdējumu visiem dalībniekiem, dalībnieki dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos vēl desmit darba dienu laikā (turpmāk – “2. laikposms”). |
49. |
Dalībnieki par apspriešanās rezultātiem informē sekretariātu. Ja 2. laikposmā tiek panākta vienošanās, sekretariāts pēc tam piecu darba dienu laikā, ja vajadzīgs, attiecīgi atjaunina Keiptaunas sarakstu un izsūta OLIS ziņu. Atjauninātais Keiptaunas saraksts stājas spēkā šīs ziņas izsūtīšanas dienā. |
50. |
Ja 2. laikposmā vienošanās netiek panākta, šīs nozares vienošanās dalībnieku priekšsēdētājs (turpmāk – “priekšsēdētājs”) dara visu iespējamo, lai sekmētu vienprātības panākšanu starp dalībniekiem divdesmit dienu laikā (turpmāk – “3. laikposms”) tūlīt pēc 2. laikposma. Ja 3. laikposma beigās vienprātība netiek panākta, galīgo atrisinājumu panāk ar šādām procedūrām:
|
51. |
Ja pēc ierosinājuma, kas iesniegts saskaņā ar šā papildinājuma 42. pantu, dalībnieki vai priekšsēdētājs secina, ka kāda valsts neatbilst prasībām, lai to pievienotu Keiptaunas sarakstam, dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, var iesniegt citu ierosinājumu, kurā aicina dalībniekus no jauna izvērtēt šīs valsts atbilstīgumu. Ierosinājumu sniedzošais dalībnieks vai ierosinājumu sniedzošā valsts, kas nav dalībniece, ņem vērā iemeslus, kas bijuši sākotnējā neatbilstības novērtējuma pamatā. Ierosinājumu sniedzošais dalībnieks vai ierosinājumu sniedzošā valsts, kas nav dalībniece, iegūst un iesniedz atjauninātu CTC anketu. Jaunajam ierosinājumam piemēro šā papildinājuma 46.–52. pantā izklāstīto procedūru. |
52. |
Ja atbilstīgo valstu sarakstā saskaņā ar šā papildinājuma 50. pantu tiek veiktas izmaiņas, sekretariāts piecu darba dienu laikā pēc šīm izmaiņām izsūta OLIS ziņu ar atjaunināto Keiptaunas sarakstu. Atjauninātais Keiptaunas saraksts stājas spēkā šīs ziņas izsūtīšanas dienā. |
53. |
Turklāt valsts iekļaušana Keiptaunas sarakstā, svītrošana no tā vai atjaunošana tajā pēc kredīta izmaksas saistībā ar gaisa kuģi neskar MPR, kas noteiktas attiecībā uz šo gaisa kuģi. |
54. |
Šā papildinājuma 42.–52. pantā izstrādātajā procedūrā dalībnieki neatklāj nekādu informāciju saistībā ar paustajiem viedokļiem vai nostājām. |
55. |
Dalībnieki uzrauga šā papildinājuma 42.–54. panta īstenošanu un pārskata to 2012. gada pirmajā pusē, bet pēc tam – ik gadu vai pēc kāda dalībnieka pieprasījuma. |
56. |
Var piemērot šādas piemērojamo minimālo prēmiju likmju korekcijas:
|
III DARĪJUMI BEZ NODROŠINĀJUMA AR AKTĪVIEM
57. |
Neskarot šā papildinājuma 19. panta a) punkta noteikumus, dalībnieki var sniegt oficiāli atbalstītus eksporta kredītus darījumiem bez nodrošinājuma ar aktīviem, ja tiek izpildīts viens no turpmākajiem nosacījumiem:
|
58. |
Šā papildinājuma 37.–53. panta noteikumus nepiemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, ko sniedz saskaņā ar šā papildinājuma 57. pantu. |
3. IEDAĻA
Minimālās prēmiju likmes precēm un pakalpojumiem, kas nav lietoti gaisa kuģi, uz kuriem attiecas šīs nozares vienošanās 3. daļa
59. |
Sniedzot oficiālu atbalstu saistībā ar visām precēm un pakalpojumiem, izņemot lietotus gaisa kuģus, uz ko attiecas šīs nozares vienošanās 3. daļa, minimālās prēmiju likmes ir šādas:
|
60. |
Šā papildinājuma 37.–53. pantu piemēro oficiālam atbalstam ar aktīviem nodrošinātiem rezerves dzinējiem, uz kuriem attiecas šīs nozares vienošanās 20. panta a) un c) punkts, un atbalstam saskaņā ar šīs nozares vienošanās 21. panta a) punkta 1) apakšpunkta pirmo ievilkumu. |
61. |
Šā papildinājuma 56. panta noteikumu piemēro arī oficiālam atbalstam saistībā ar visām precēm un pakalpojumiem, izņemot lietotus gaisa kuģus, uz ko attiecas šīs nozares vienošanās 3. daļa. |
1. PIELIKUMS
ATBILSTĪGUMA DEKLARĀCIJAS
1. |
“Atbilstīguma deklarācijas” II papildinājuma 2. iedaļas nolūkos un visās citās atsaucēs uz to šajā nozares vienošanās nozīmē, ka Keiptaunas konvencijas līgumslēdzēja puse (turpmāk – “līgumslēdzēja puse”):
|
2. |
Deklarācijas šā pielikuma 1. panta a) punkta nolūkos ir šādas:
vismaz viena no turpmākajām (lai gan tiek mudināts izmantot abas):
|
3. |
Šā pielikuma 1. panta b) punktā minētās deklarācijas ir šādas:
|
4. |
Attiecībā uz Gaisa kuģu protokola XI pantu par Eiropas Savienības dalībvalstīm uzskata, ka dalībvalsts šā pielikuma nolūkos ir sniegusi šā pielikuma 2. panta a) punktā minēto atbilstīguma deklarāciju, ja šīs dalībvalsts tiesību akti ir grozīti tā, lai atspoguļotu Gaisa kuģu protokola XI panta A varianta nosacījumus (ar ne vairāk kā 60 kalendāro dienu gaidīšanas laiku). Uzskata, ka atbilstīguma deklarācijas šā pielikuma 2. panta c) un e) apakšpunktā šīs nozares vienošanās nolūkos ir sniegtas, ja Eiropas Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti ir pēc būtības līdzīgi tam, kas izklāstīts minētajos punktos. Par šā pielikuma 2. panta c) punktu ir vienošanās, ka Eiropas Savienības tiesību akti (Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, ir pēc būtības līdzīgi Gaisa kuģu protokola VIII pantam. |
2. PIELIKUMS
KEIPTAUNAS KONVENCIJAS ANKETA
I SĀKOTNĒJĀ INFORMĀCIJA
Sniedziet šādu informāciju.
1. |
Anketu aizpildošā juridiskā biroja nosaukums un pilna adrese. |
2. |
Juridiskā biroja attiecīgā pieredze, kas var ietvert pieredzi ar likumdošanas un konstitucionāliem procesiem saistībā ar starptautisku līgumu īstenošanu šajā valstī, kā arī konkrēta pieredze ar CTC jautājumiem, ieskaitot pieredzi, konsultējot valdību par Keiptaunas konvencijas īstenošanu un izpildi vai sniedzot konsultācijas privātajā sektorā, vai konsultējot par kreditoru tiesību izpildi valstī, kuru ierosināts pievienot Keiptaunas sarakstam. |
3. |
Informācija par to, vai šis juridiskais birojs ir iesaistīts vai grasās būt iesaistīts darījumos, kam varētu piemērot samazinātu minimālo prēmiju likmi, ja ierosināto valsti pievienotu CTC sarakstam (25). |
4. |
Anketas aizpildīšanas datums. |
II JAUTĀJUMI
1. Atbilstīguma deklarācijas
1.1. |
Informācija par to, vai valsts (26) ir sniegusi katru no atbilstīguma deklarācijām saskaņā ar Nozares vienošanās par eksporta kredītiem civilās aviācijas gaisa kuģiem (turpmāk – ASU) II papildinājuma 1. pielikumu (katra deklarācija atsevišķi – “atbilstīguma deklarācija”). Īpaši norādiet, vai ir sniegta deklarācija 2. panta d) punktā “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas metode” vai 2. panta e) punktā “Savlaicīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi”, vai abas. |
1.2. |
Attiecīgā gadījumā aprakstiet, kā sniegtās deklarācijas atšķiras no 1.1. jautājumā minētajām prasībām. |
1.3. |
Aplieciniet, ka valsts nav sniegusi nevienu no deklarācijām, kas minētas ASU II papildinājuma 1. pielikuma 3. pantā. |
2. Ratifikācija
2.1. |
Vai valsts ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi Keiptaunas konvenciju un Gaisa kuģu protokolu (turpmāk – “konvencija”) vai pievienojusies tiem? Norādiet ratifikācijas/pievienošanās datumu un īsi aprakstiet to, kā valsts pievienojās konvencijai vai to ratificēja. |
2.2. |
Vai konvencija un atbilstīguma deklarācijas (turpmāk – “AD”) ir stājušās spēkā visā valsts teritorijā bez jebkādiem citiem nepieciešamiem aktiem, īstenošanas tiesību aktiem vai vēl citu normatīvo aktu pieņemšanas? |
2.3. |
Ja tā ir, īsi aprakstiet procesu, ar kādu konvencija un AD ir stājušās spēkā. |
3. Valsts un vietējo tiesību aktu ietekme
3.1. |
Aprakstiet un attiecīgā gadījumā uzskaitiet īstenošanas tiesību aktus un normatīvos aktus saistībā ar konvenciju un katru valsts sniegto AD. |
3.2. |
Norādiet, vai konvencija un sniegtās AD, kas iestrādātas valsts tiesību aktos (27) (turpmāk – “konvencija un AD”), ir prioritāras pār tām pretrunā esošiem valsts tiesību aktiem, normatīvajiem aktiem, kārtībai, judikatūrai vai regulatīvajai praksei. Ja tā ir, aprakstiet attiecīgo procesu; (28) ja nē, paskaidrojiet sīkāk. |
3.3. |
Vai konvencijas un AD īstenošanā ir kādi trūkumi? Ja ir, precizējiet (29). |
4. Tiesas un administratīvi lēmumi
4.1. |
Aprakstiet jautājumus, tostarp tiesu, regulatīvās vai administratīvās prakses jomā, kas varētu nonākt tiesā, jo pārvaldes vai administratīvās iestādes nav pilnīgi ieviesušas un pilnīgi neizmanto konvenciju un AD (30) (31). |
4.2. |
Vai jums ir zināms par kādiem tiesas vai administratīviem izpildes procesiem, ko kāds kreditors ir uzsācis atbilstīgi konvencijai? Ja tā ir, aprakstiet procesu un norādiet, vai tas bijis veiksmīgs. |
4.3. |
Vai jums ir zināms, ka kopš ratificēšanas/īstenošanas tiesas šajā valstī ir kādā instancē atteikušās panākt parādnieka vai garantētāja kredītsaistību izpildi šajā valstī pretēji konvencijai un AD? |
4.4. |
Vai jums ir zināms par kādiem citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt to, ka tiesas un administratīvās iestādes varētu nerīkoties saskaņā ar konvenciju un AD? Ja ir, precizējiet. |
III papildinājums
Minimālās procentu likmes
Oficiāla finansiālā atbalsta sniegšana nedrīkst daļēji vai pilnīgi segt vai kompensēt attiecīgo prēmiju likmi, kas maksājama par neatmaksas risku atbilstīgi II papildinājuma noteikumiem.
1. MINIMĀLĀ MAINĪGĀ PROCENTU LIKME
a) |
Minimālā mainīgā procentu likme ir, attiecīgi, EURIBOR, bankas darījumu mijmaiņas likme (Bank Bill Swap Rate), t. i., BBSY, vai Londonas starpbanku likme, t. i., LIBOR, ko norāda British Bankers' Association (BBA) un kur valūta un termiņš atbilst oficiāli atbalstītā eksporta kredīta procentu maksājumu biežumam, vai Kanādas brokeru likme (CDOR), pievienojot saskaņā ar šā papildinājuma 8. pantu aprēķinātu uzcenojuma standartu. |
b) |
Mainīgās procentu likmes noteikšanas mehānisms mainās atkarībā no izvēlētā atmaksas profila:
|
c) |
Ja oficiālu finansiālo atbalstu sniedz mainīgas likmes aizdevumiem, pircējiem/aizņēmējiem var būt iespēja pāriet no mainīgas likmes uz fiksētu likmi, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
2. MINIMĀLĀ FIKSĒTĀ PROCENTU LIKME
Minimālā fiksētā procentu likme ir vai nu:
a) |
mijmaiņas likme attiecībā uz oficiāli atbalstīto eksporta kredīta attiecīgo valūtu ar termiņu, kas līdzvērtīgs divu tuvāko pieejamo gada periodu interpolētās likmes vidējam svērtajam atmaksas periodam. Procentu likmi nosaka divas darba dienas pirms katras izmaksas datuma, VAI |
b) |
tirgus bāzes procentu likme (CIRR), ko nosaka saskaņā ar šā papildinājuma 3.–7. panta noteikumiem, |
kam abos gadījumos pieskaita saskaņā ar šā papildinājuma 8. panta f) punktu aprēķinātu uzcenojuma standartu.
3. CIRR APRĒĶINĀŠANA
a) |
CIRR nosaka jebkurai šīs nozares vienošanās 9. pantā minētajai atbilstīgajai valūtai un aprēķina, pievienojot fiksētu uzcenojumu 120 bāzes punktu apjomā vienai no šādām trim ienesīguma likmēm (pamatlikmēm):
|
b) |
CIRR aprēķina ik mēnesi, izmantojot iepriekšējā mēneša datus, un paziņo sekretariātam ne vēlāk kā piecas dienas pēc katra mēneša beigām. Tad sekretariāts nekavējoties informē visus dalībniekus par piemērojamajām likmēm un dara tās publiski pieejamas. CIRR stājas spēkā katra mēneša 15. datumā. |
c) |
Dalībnieks vai valsts, kas nav dalībniece, var pieprasīt noteikt CIRR tādas valsts valūtai, kas nav dalībniece. Pēc apspriešanās ar valsti, kas nav dalībniece, dalībnieks vai sekretariāts minētās valsts vārdā var izteikt priekšlikumu CIRR aprēķināšanai šajā valūtā, izmantojot vienotās nostājas procedūras saskaņā ar šīs nozares vienošanās 28.–33. pantu. |
4. CIRR DARBĪBAS PERIODS
a) |
CIRR likmes uzturēšana: jebkuram darījumam piemērojamās CIRR nedarbojas ilgāk par sešiem mēnešiem no to izvēles (eksporta līguma datums vai vēlāks piemērošanas datums) līdz kredītnolīguma datumam. Ja šajā laikā kredītnolīgums netiek parakstīts un CIRR tiek noteiktas vēl sešiem mēnešiem, jaunās CIRR kļūst saistošas ar noteikšanas dienā pastāvošo likmi. |
b) |
Pēc kredītnolīguma datuma CIRR piemēro izmaksu periodiem, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Pēc pirmā sešu mēnešu izmaksu perioda CIRR nosaka no jauna nākamajiem sešiem mēnešiem; jaunās CIRR ir tās likmes, kas ir spēkā jaunā sešu mēnešu perioda pirmajā dienā, un tās nevar būt zemākas par sākotnēji izvēlētajām CIRR (procedūru pēc tam atkārto katram sešu mēnešu izmaksu periodam). |
5. MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PIEMĒROŠANA
Kredītnolīguma noteikumos aizņēmējam netiek dota ne iespēja pāriet no oficiāli atbalstīta mainīgas likmes finansējuma uz iepriekš izvēlētu CIRR finansējumu, ne arī iespēja pāriet no iepriekš izvēlētām CIRR uz īstermiņa tirgus likmi, kas norādīta procentu maksājuma dienā visā aizdevuma atmaksas periodā.
6. FIKSĒTAS PROCENTU LIKMES AIZDEVUMU PIRMSTERMIŅA ATMAKSA
Ja fiksētas procentu likmes aizdevums vai kāda tā daļa tiek brīvprātīgi atmaksāta pirms termiņa, kā noteikts šā papildinājuma 2. pantā, vai ja saskaņā ar kredītnolīgumu piemērotās CIRR tiek pārvērstas par mainīgām vai mijmaiņas likmēm, aizņēmējs iestādei, kas sniegusi oficiālu finansiālo atbalstu, kompensē visas izmaksas un zaudējumus, kuri radušies šīs pirmstermiņa atmaksas rezultātā, ieskaitot valsts iestādes izmaksas par to, ka jāaizstāj naudas līdzekļu ienākšanas daļa par nemainīgu likmi, ko šī pirmstermiņa atmaksa pārtraukusi.
7. PĒKŠŅAS PROCENTU LIKMJU IZMAIŅAS
Ja tirgus norises liek paziņot par CIRR izmaiņām, kas notikušas attiecīgā mēneša laikā, izmainīto likmi ievieš desmit darba dienas pēc tam, kad paziņojumu par šo izmaiņu ir saņēmis sekretariāts.
8. UZCENOJUMA STANDARTS
a) |
Trīs mēnešu LIBOR uzcenojuma standartu aprēķina katru mēnesi saskaņā ar b) punktu, izmantojot datus, kas paziņoti sekretariātam saskaņā ar c) punktu, un tas stājas spēkā katra mēneša 15. datumā. Pēc uzcenojuma standarta aprēķināšanas sekretariāts to paziņo visiem dalībniekiem un dara publiski pieejamu. |
b) |
Trīs mēnešu LIBOR uzcenojuma standarts ir likme, kas vienāda ar vidējo no zemākajiem 50 % uzcenojumiem virs: i) trīs mēnešu LIBOR likmes, ko iekasē par mainīgas likmes darījumiem un ii) trīs mēnešu LIBOR likmes, kas interpolēta, veicot mijmaiņas darījumus ar fiksētas likmes emisiju pret mainīgas likmes ekvivalentu, ko iekasē fiksētas likmes darījumiem vai kapitāla tirgus emisijām. Jebkurā gadījumā uzcenojumi, kas ietverti attiecīgo dalībnieku iesniegtajos ikmēneša ziņojumos par standartiem, ir uzcenojumi, kas noteikti darījumiem trijos pilnos kalendārajos mēnešos pirms a) punktā iepriekš noteiktā spēkā stāšanās datuma. Darījumi/emisijas, kas tiek izmantotas standarta uzcenojuma aprēķinā, atbilst šādiem nosacījumiem:
|
c) |
Dalībnieki ziņo par standartu laikā, kad tas kļūst zināms, un minētais uzcenojums tiks ietverts dalībnieka ziņojumā par standarta uzcenojumu trīs pilnus kalendāros mēnešus. Attiecībā uz individuāliem darījumiem ar dažādiem izcenojumiem nav jāmēģina saskaņot turpmākie izcenošanas notikumi ar iepriekšējiem paziņojumiem. |
d) |
Dalībnieki paziņo par darījumiem no dienas, kurā tiek realizēts ilgtermiņa uzcenojums. Attiecībā uz bankas pilnvarotiem darījumiem (tostarp PEFCO) datums, kurā uzcenojums ir realizēts, ir agrākais datums no turpmāk minētajiem: i) dalībnieks uzņemas galīgās saistības, ii) uzcenojuma noteikšana pēc saistību uzņemšanās, iii) aizdevuma izmaksa un iv) ilgtermiņa uzcenojuma noteikšana pēc izmaksas. Ja saskaņā ar vienu un to pašu bankas pilnvaru tiek veiktas vairākas izmaksas par to pašu uzcenojumu, paziņojumu veic tikai par pirmo gaisa kuģi. Attiecībā uz aizdevumiem, kurus finansē ar kapitāla tirgus emisiju, datums, kurā uzcenojums ir realizēts, ir datums, kurā ir noteikta ilgtermiņa likme, kas parasti ir obligāciju emisijas datums. Ja saskaņā ar vienu un to pašu obligāciju tiek veiktas vairākas izmaksas par to pašu uzcenojumu, paziņojumu veic tikai par pirmo gaisa kuģi. |
e) |
Trīs mēnešu LIBOR uzcenojuma standartu piemēro mainīgās likmes darījumam, un to nosaka, kad notiek saistību galīgā uzņemšanās. |
f) |
Attiecībā uz fiksētas likmes darījumu šādam darījumam piemērojamo uzcenojuma standartu nosaka, veicot mijmaiņas darījumu ar trīs mēnešu LIBOR uzcenojuma standartu pret ekvivalentu darījumu, izmantojot piemērojamo fiksēto likmi, kā noteikts šā papildinājuma 2. pantā, galīgo saistību uzņemšanās datumā, un to nosaka, sākot no minētā datuma. |
g) |
Dalībnieki uzrauga uzcenojuma standartu un pārskata uzcenojuma standarta mehānismu pēc jebkura dalībnieka pieprasījuma. |
IV papildinājums
Paziņošanas veidlapa
a) Pamatinformācija
1. |
Valsts, kas paziņo |
2. |
Paziņošanas datums |
3. |
Tās iestādes/aģentūras nosaukums, kas paziņo |
4. |
Identifikācijas numurs |
b) Informācija par pircēju/aizņēmēju/garantētāju
5. |
Pircēja nosaukums un valsts |
6. |
Aizņēmēja nosaukums un valsts |
7. |
Garantētāja nosaukums un valsts |
8. |
Pircēja/aizņēmēja/garantētāja statuss, piemēram, suverēns, privāta banka, cita privāta struktūra |
9. |
Pircēja/aizņēmēja/garantētāja riska klasifikācija |
c) Finanšu noteikumi
10. |
Kādā veidā oficiāls atbalsts tiek sniegts, piemēram, riska segums, oficiāls finansiālais atbalsts |
11. |
Ja tiek sniegts oficiāls finansiālais atbalsts, vai tas ir tiešs kredīts/pārfinansējums/procentu likmju atbalsts |
12. |
Atbalstītā darījuma apraksts, norādot ražotāju, gaisa kuģa modeli un gaisa kuģu skaitu; informācija, vai darījums atbilst pārejas noteikumiem, kas izklāstīti šīs nozares vienošanās 39. panta a) vai b) punktā |
13. |
Saistību galīgās uzņemšanās datums |
14. |
Kredīta valūta |
15. |
Kredīta summa saskaņā ar šādu skalu miljonos USD:
|
16. |
Oficiāla atbalsta procentuālais apjoms |
17. |
Atmaksas termiņš |
18. |
Atmaksas profils un biežums, ja vajadzīgs, norādot arī vidējo svērto atmaksas periodu |
19. |
Periods starp kreditēšanas termiņa sākumu un pirmo pamatsummas atmaksu |
20. |
Procentu likmes:
|
21. |
Kopējo prēmiju maksā šādi:
|
22. |
Tieša kredīta/finansējuma gadījumā maksas ir šādas:
|
23. |
Prēmijas turēšanas periods |
24. |
Ja ir riska segums – prēmijas turēšanas maksas |
25. |
Darījuma strukturēšanas noteikumi: piemērotie riska mazināšanas faktori / prēmijas piemaksa |
26. |
Ja vajadzīgs, kā Keiptaunas konvencija ietekmē piemēroto prēmiju likmi |
V papildinājums
Definīciju saraksts
Visu izmaksu līdzvērtība : prēmiju likmju, procentu izmaksu un maksu, kas noteiktas par tiešo kredītu procentos no tiešā kredīta apjoma, neto tagadnes vērtība ir vienāda ar šādu lielumu neto tagadnes vērtību summu: prēmiju likmes, procentu izmaksas un maksas, kas noteiktas, ja ir riska segums, procentos no kredīta apjoma ar riska segumu.
Ar aktīviem nodrošināts : darījums, kas atbilst II papildinājuma 19. panta a) punkta nosacījumiem.
Pircējs/aizņēmējs : ietver tādas komercstruktūras kā lidsabiedrības un iznomātāji, kā arī suverēni subjekti (ja cits subjekts – primāro darījuma atmaksas avotu) (šis uzskaitījums nav visaptverošs).
Pircēja piegādāts aprīkojums : aprīkojums, ko piegādā pircējs un ko iestrādā gaisa kuģī ražošanas/atjaunošanas procesā vai pirms piegādes, ko apliecina ražotāja pārdošanas rēķins.
Keiptaunas konvencija : Keiptaunas konvencija par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās protokols par gaisa kuģiem.
Saistības : jebkāds paziņojums jebkādā formā, ar kuru saņēmējai valstij, pircējam, aizņēmējam, eksportētājam vai finanšu iestādei tiek paziņots par vēlēšanos vai nolūku sniegt oficiālu atbalstu, ietverot arī (un ne tikai) atbilstīguma vēstules, mārketinga vēstules;
Vienota nostāja : vienošanās starp dalībniekiem par konkrētiem finanšu noteikumiem oficiālam atbalstam konkrētā darījumā vai konkrētos apstākļos; šāda vienota nostāja ir prioritāra pār attiecīgajiem nozares vienošanās noteikumiem tikai attiecībā uz konkrēto darījumu vai vienotajā nostājā norādītajiem apstākļiem.
Nosacījuma apdrošināšanas segums : oficiāls atbalsts, kas maksājumu saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā uz konkrētiem riskiem sniedz atlīdzību saņēmējam pēc noteikta gaidīšanas laika; gaidīšanas laikā saņēmējam nav tiesību uz maksājumiem no dalībnieka. Maksājums atbilstīgi nosacījuma apdrošināšanai ir atkarīgs no pamatojošo dokumentu un konkrētā darījuma derīguma un norādītajiem izņēmumiem.
Pārbūve : Ievērojamas izmaiņas gaisa kuģa tipa modelī, to pārbūvējot par cita tipa gaisa kuģi (tostarp pasažieru gaisa kuģa pārbūvi par ugunsdzēšanas lidmašīnu, kravas gaisa kuģi, meklēšanas un glābšanas gaisa kuģi, pārraudzības gaisa kuģi vai privāto lidmašīnu), ja ir saņemts sertifikāts, ko izsniedz atbildīgā Civilās aviācijas iestāde.
Valsts riska klasifikācija : Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku spēkā esošā valsts riska klasifikācija, kas publicēta ESAO tīmekļa vietnē.
Kredītreitingu aģentūra : kāda no starptautiski atzītajām reitingu aģentūrām vai jebkura cita reitingu aģentūra, kas dalībniekiem ir pieņemama.
Dzinēju komplekti : detaļu komplekts, ko uzstāda, lai ar tehnoloģijas palīdzību uzlabotu uzticamību, ilgtspēju un/vai darbības ilgumu starp apkopēm vai remontiem.
Eksporta kredīts : apdrošināšana, garantija vai finansēšanas vienošanās, kas ļauj eksportēto preču un/vai pakalpojumu ārvalstu pircējam uz konkrētu laiku atlikt maksājumu; eksporta kredīts var būt eksportētāja paplašināts piegādātāja kredīts vai pircēja kredīts, kad eksportētāja banka vai cita finanšu iestāde aizdod pircējam (vai tā bankai).
Saistību galīgā uzņemšanās : saistību galīgā uzņemšanās notiek, kad dalībnieks uzņemas saistības attiecībā uz precīziem un pilnīgiem finanšu noteikumiem vai nu savstarpējā nolīgumā, vai ar vienpusēju aktu.
Noteikts līgums : vienošanās starp ražotāju un personu, kas pieņem piegādātos gaisa kuģus vai dzinējus kā pircējs, vai, attiecībā uz pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā vienošanos, kā nomnieks ar vismaz piecu gadu nomas termiņu, kurā noteiktas obligātas saistības (izņemot tās, kas tobrīd netiek izskatītas), par kā nepildīšanu iestājas juridiska atbildība.
Ieinteresēts dalībnieks : dalībnieks, kas i) sniedz oficiālu atbalstu saistībā ar gaisa kuģu korpusu vai gaisa kuģu dzinējiem, kuri pilnīgi vai daļēji ražoti tā teritorijā, ii) kam ir būtiska tirdznieciska interese vai pieredze ar attiecīgo pircēju/aizņēmēju, vai iii) kam ražotājs/eksportētājs ir lūdzis sniegt oficiālu atbalstu attiecīgajam pircējam/aizņēmējam.
Procentu likmju atbalsts : var būt kā vienošanās starp valdību vai iestādi, kas rīkojas tās vārdā, no vienas puses, un bankām vai citām finanšu iestādēm, no otras puses, kura ļauj sniegt fiksētas likmes eksporta finansējumu ar attiecīgo minimālo fiksēto procentu likmi vai virs tās.
Ievērojamas izmaiņas/atjaunošana : pasažieru vai kravas gaisa kuģa pārveidošanas vai uzlabošanas darbības.
Neto cena : priekšmeta cena, par ko tā ražotājs vai piegādātājs iesniedz rēķinu, ieskaitot visas cenu atlaides un citus skaidras naudas kredītus un atskaitot visus pārējos saistītus vai tam taisnīgi piešķirtus kredītus vai atvieglojumus, kā norādīts katra gaisa kuģa un dzinēja ražotāja sniegtā saistošā apliecinājumā (dzinēja ražotāja apliecinājums ir vajadzīgs tikai tad, ja tas prasīts pirkuma līgumā), vai, attiecīgā gadījumā, pakalpojuma sniedzēja sniegtā saistošā apliecinājumā, kuru pamato oficiāla atbalsta sniedzēja pieprasītie dokumenti šīs neto cenas apliecināšanai. Neto cenā neiekļauj nekādus importa nodokļus (piem., PVN).
Jauns gaisa kuģis : skatīt šīs nozares vienošanās 8. panta a) punktu.
Bez aktīvu nodrošinājuma : darījums, kas neatbilst II papildinājuma 19. panta a) punkta nosacījumiem.
Nesuverēna darījums : darījums, kas neatbilst aprakstam II papildinājuma 57. panta b) punktā.
Prēmijas turēšanas periods : ievērojot II papildinājuma 37. panta b) punktu, periods(-i), kurā(-os) tiek saglabāta darījumam piedāvātā prēmiju likme un saistītie obligātie risku mazinošie faktori; nepārsniedz 18 mēnešus no dienas, kad tas ticis noteikts, līdz galīgajai izmaksai.
Prēmiju likmju konversijas modelis : modelis, par ko dalībnieki vienojušies un kas tiem ir pieejams, lai šīs nozares vienošanās nolūkos pārvērstu prēmijas priekšapmaksu intervālos un otrādi, kur izmantotā procentu likme un diskonta likme ir 4,6 %; dalībnieki šo likmi regulāri pārskata.
Iepriekšēja paziņošana : ziņošana vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās, izmantojot paziņošanas veidlapu IV papildinājumā.
Riska segums : oficiāls atbalsts, ko sniedz valdība vai kas tiek sniegts tās vārdā tikai eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas veidā, t. i., uz ko neattiecas oficiāls finansiālais atbalsts.
Atmaksas termiņš : laika periods, kas sākas ar kreditēšanas termiņa sākumu un beidzas ar līgumā noteikto datumu, kad jāveic pēdējā pamatsummas atmaksa.
Suverēna darījums : darījums, kas atbilst aprakstam II papildinājuma 57. panta b) punktā.
Kreditēšanas termiņa sākums : pārdodot gaisa kuģus, tostarp helikopterus, rezerves dzinējus un rezerves daļas, ne vēlāk kā faktiskais datums, kad pircējs fiziski pārņem preces, vai vidējais svērtais datums, kad pircējs fiziski pārņem preces lietojumā. pakalpojumiem vēlākais kreditēšanas termiņa sākums ir rēķinu nodošana klientam vai pakalpojuma pieņemšana no klienta puses.
Mijmaiņas likme : fiksēta likme, kas ir vienāda ar pusgada likmi, lai veiktu mijmaiņu no mainīgās aizdevuma likmes uz fiksēto aizdevuma likmi (piedāvājuma puse), un kas norādīta jebkurā neatkarīgā tirgus indeksu informācijas avotā, piemēram, Telerate, Bloomberg, Reuters vai tamlīdzīgi, plkst. 11.00 pēc Ņujorkas laika divas darba dienas pirms aizdevuma izmaksas datuma.
Vidējais svērtais atmaksas periods : laiks, kas nepieciešams, lai nomaksātu pusi no kredīta pamatsummas. To aprēķina kā laika summu (gados) starp kreditēšanas termiņa sākumu un katru pamatsummas atmaksu, kas nosvērta ar pamatsummas daļu, kura atmaksājama katrā atmaksas datumā.
IV PIELIKUMS
NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU, KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANAS UN PIELĀGOŠANĀS UN ŪDENSSAIMNIECĪBAS PROJEKTIEM
Šīs nozares vienošanās nolūks ir nodrošināt piemērotus finanšu noteikumus projektiem izvēlētās nozarēs, kas (arī starptautiskās iniciatīvās) identificēti kā tādi, kuri ievērojami veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp projekti saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, lielas energoefektivitātes projekti, klimata pārmaiņu pielāgošanās projekti, kā arī ūdenssaimniecības projekti. Šīs nozares vienošanās dalībnieki vienojas, ka nozares vienošanās, kas papildina Vienošanos, finanšu noteikumus īsteno tā, ka tas ir saskaņā ar Vienošanās mērķi.
I NODAĻA
NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA
1. DARBĪBAS JOMA ATTIECĪBĀ UZ PROJEKTIEM ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU NOZARĒS, KAS MINĒTAS I PAPILDINĀJUMĀ
a) |
Šajā nozares vienošanās izklāstīti finanšu noteikumi, kas piemērojami oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem atbilstīgajās nozarēs, kuras uzskaitītas šīs nozares vienošanās I papildinājumā, lai veiktu šādas darbības:
|
b) |
Šī nozares vienošanās neattiecas uz lietām, kas atrodas ārpus enerģijas ražošanas iekārtu teritorijas un par ko parasti ir atbildīgs pircējs, sevišķi uz ūdens piegādi, kas nav tieši saistīta ar enerģijas ražošanas iekārtām, uz izmaksām saistībā ar zemes apbūvi, ceļiem, būvniecības ciematiņiem, elektrolīnijām un sadales apakšstaciju, kā arī izmaksām, kuras pircēja valstī rodas sakarā ar oficiālām apstiprināšanas procedūrām (piemēram, teritoriālām atļaujām, būvniecības atļaujām), izņemot:
|
2. DARBĪBAS JOMA ATTIECĪBĀ UZ PROJEKTIEM KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANAS NOZARĒS, KAS MINĒTAS II PAPILDINĀJUMĀ
a) |
Šajā nozares vienošanās izklāstīti finanšu noteikumi, kas piemērojami oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem nozarēs, kuras norādītas šīs nozares vienošanās II papildinājumā. Šo nozaru sarakstu un attiecīgā gadījumā atbilstošos tehnoloģiski neitrālus darbības kritērijus, kurus izmanto projekta atbilstīguma definēšanai, laika gaitā var grozīt saskaņā ar pārskatīšanas noteikumiem, kas izklāstīti šīs nozares vienošanās 12. pantā. |
b) |
Šie līgumi attiecas uz projekta vai to daļu eksportu, iekļaujot visas detaļas, aprīkojumu, materiālus un pakalpojumus, tostarp darbinieku apmācību, kas tieši vajadzīgi šā projekta būvei un ekspluatācijas uzsākšanai, ja:
|
3. DARBĪBAS JOMA ATTIECĪBĀ UZ PIELĀGOŠANĀS PROJEKTIEM, KAS MINĒTI III PAPILDINĀJUMĀ
a) |
Šajā nozares vienošanās izklāstīti finanšu noteikumi, kas piemērojami oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem tiem projektiem, kuri atbilst šīs nozares vienošanās III papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
b) |
Šie līgumi attiecas uz projekta vai to daļu eksportu, iekļaujot visas detaļas, aprīkojumu, materiālus un pakalpojumus, tostarp darbinieku apmācību, kas tieši vajadzīgi šā projekta izpildei un ekspluatācijas uzsākšanai, ja:
|
c) |
Šī nozares vienošanās attiecas uz esošu projektu modernizāciju, lai ņemtu vērā pielāgošanās vajadzības, ja projekta saimnieciskās izmantošanas laiks, iespējams, tiks pagarināts vismaz tik ilgi, cik ilgs būs piešķirtais atmaksas periods. Ja šis kritērijs netiek izpildīts, piemērojami Vienošanās noteikumi. |
4. DARBĪBAS JOMA ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSSAIMNIECĪBAS PROJEKTIEM
Šajā nozares vienošanās izklāstīti finanšu noteikumi, ko piemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, lai eksportētu projektus vai to daļas, kas attiecas uz ūdens piegādi cilvēku lietošanai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām:
a) |
infrastruktūra dzeramā ūdens piegādei pašvaldību teritorijā, tostarp mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, t. i., ūdens attīrīšana, lai iegūtu dzeramo ūdeni, un piegādes tīklu izveide (ieskaitot noplūdes kontroli); |
b) |
notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, t. i., mājsaimniecību un rūpniecisko notekūdeņu un kanalizācijas savākšana un attīrīšana, ietverot procesus ūdens atkārtotai izmantošanai vai attīrīšanai un ar šīm darbībām saistīto nosēdumu apstrādi; |
c) |
šādu iekārtu modernizācija, ja iekārtas saimnieciskās izmantošanas laiks, iespējams, tiks pagarināts vismaz tik ilgi, cik ilgs būs piešķirtais atmaksas periods. Ja šis kritērijs netiek izpildīts, piemērojami Vienošanās noteikumi. |
II NODAĻA
EKSPORTA KREDĪTU NOTEIKUMI
5. MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI
a) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem I papildinājumā minētajās nozarēs un šīs nozares vienošanās 4. pantā definētajiem ūdenssaimniecības projektiem maksimālais atmaksas termiņš ir 18 gadi. |
b) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, kuru vērtība ir vismaz 10 miljoni SDR un kuri ietilpst II papildinājumā norādītajās projektu klasēs, maksimālais atmaksas termiņš ir šāds:
|
c) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, kuru vērtība ir zem 10 miljoniem SDR un kuri ietilpst II papildinājumā norādītajās projektu klasēs, maksimālais atmaksas termiņš ir šāds:
|
d) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, kuru vērtība ir vismaz 10 miljoni SDR projektiem, kuri ir atbalstīti saskaņā ar III papildinājumu, maksimālais atmaksas termiņš ir 15 gadi. |
6. PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA
a) |
Dalībnieki pamatsummas atmaksai un procentu maksāšanai piemēro turpmāk 1) un 2) apakšpunktā norādīto profilu:
|
b) |
Pamatsummu atmaksā un procentus maksā ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmo maksājumu par pamatsummu un procentiem veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. |
c) |
Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos oficiālu atbalstu var piešķirt ar noteikumiem, kas atšķiras no iepriekš a) un b) punktā paredzētajiem noteikumiem. Šāda atbalsta sniegšanu skaidro ar neatbilstībām starp kredītņēmējam pieejamā finansējuma laiku un parāda apkalpošanas profilu atmaksas grafikā ar vienādiem maksājumiem reizi pusgadā, un tiek ievēroti šādi kritēriji:
|
d) |
Pēc kreditēšanas termiņa sākuma maksājamos procentus nekapitalizē. |
7. MINIMĀLĀS PROCENTU LIKMES
Dalībnieks, kas sniedz oficiālu finansiālo atbalstu fiksētām aizņēmuma likmēm, piemēro šādas minimālās procentu likmes.
Atmaksas termiņš (gadi): |
Standarta minimālās procentu likmes |
Minimālās procentu likmes projektiem ar ilgu būvniecības periodu, t. i.: jauniem lielu hidroelektrostaciju projektiem, projektu klasei A II papildinājumā, pielāgošanās projektiem III papildinājumā |
||
Valdības obligācijas (gadi) |
Uzcenojums (bāzes punkti) |
Valdības obligācijas (gadi) |
Uzcenojums (bāzes punkti) |
|
< 11 |
Attiecīgā CIRR saskaņā ar Vienošanās 20. pantu |
|||
11 līdz 12 |
7 |
100 |
7 |
100 |
13 |
7 |
120 |
8 |
120 |
14 |
8 |
120 |
9 |
120 |
15 |
8 |
120 |
9 |
120 |
16 |
9 |
120 |
10 |
125 |
17 |
9 |
120 |
10 |
130 |
18 |
10 |
120 |
10 |
130 |
8. ATBILSTĪGĀS VALŪTAS
Oficiāla finansiālā atbalsta sniegšanai ir atbilstīgas tādas valūtas, kuras ir pilnīgi konvertējamas un par kurām ir pieejami dati, lai aprēķinātu minimālās procentu likmes, kas minētas šīs nozares vienošanās 7. pantā un Vienošanās 20. pantā, atmaksas termiņiem, kuri nepārsniedz 11 gadus.
9. VIETĒJĀS IZMAKSAS
a) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, kuru vērtība ir vismaz 10 miljoni SDR, saistībā ar vietējām izmaksām sniegtais oficiālais atbalsts nepārsniedz 30 % no eksporta līguma vērtības. |
b) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem, kuru vērtība ir zem 10 miljoniem SDR.
|
c) |
Ja oficiālais atbalsts saistībā ar vietējām izmaksām pārsniedz 15 % no eksporta līguma vērtības, par šādu oficiālu atbalstu iepriekš jāpaziņo saskaņā ar šīs nozares vienošanās 10. pantu, norādot atbalstīto vietējo izmaksu veidu. |
III NODAĻA
PROCEDŪRAS
10. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA
a) |
Dalībnieks, kas plāno sniegt atbalstu saskaņā ar šīs nozares vienošanās noteikumiem, to iepriekš paziņo vismaz desmit kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās saskaņā ar:
|
b) |
Projektiem, kas ietilpst šīs nozares vienošanās II papildinājumā norādītajās projektu klasēs, šajos paziņojumos ietver detalizētu projekta aprakstu, parādot, kā projekts atbilst atbalsta kritērijiem, kā noteikts šīs nozares vienošanās 2. panta b) punktā. |
c) |
Projektiem, kurus atbalsta saskaņā ar šīs nozares vienošanās III papildinājumu, šādā paziņojumā ietver:
|
d) |
Neskarot a) punkta 1) pantu iepriekš, ja paziņojošais dalībnieks gatavojas sniegt atbalstu ar atmaksas termiņu virs 15 gadiem un/vai saskaņā ar šīs nozares vienošanās 6. panta c) punktu, tas saskaņā ar Vienošanās 47. pantu par to paziņo iepriekš vismaz desmit kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās. |
e) |
Dalībnieks informē pārējos dalībniekus par galīgo lēmumu, ko tas pieņēmis pēc apspriešanās, lai atvieglinātu uzkrātās pieredzes pārskatīšanu. |
IV NODAĻA
UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATĪŠANA
11. TURPMĀKAIS DARBS
Dalībnieki vienojas izskatīt šādus jautājumus:
a) |
termiņam pielāgotas riska prēmijas; |
b) |
nosacījumi zema emisijas līmeņa/augstas energoefektivitātes fosilā kurināmā elektrostacijām, tostarp “gatavības oglekļa uztveršanai un glabāšanai” definīcija; |
c) |
neto nulles enerģijas patēriņa ēkas; |
d) |
kurināmā elementu projekti. |
12. UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATĪŠANA
a) |
Sekretariāts ik gadu ziņo par šīs nozares vienošanās īstenošanu. |
b) |
Dalībnieki regulāri un ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām pārskata šīs nozares vienošanās darbības jomu un citus noteikumus. |
c) |
Šīs vienošanās nozares II papildinājumu pārskata regulāri, kā arī pēc dalībnieka pieprasījuma, lai novērtētu, vai šajā papildinājumā būtu jāpievieno vai jāsvītro kāda projekta klase un/vai tips un vai būtu jāmaina kādas robežvērtības. Jaunu projekta klašu un/vai tipu priekšlikumiem pievieno informāciju par to, kā šīs klases/tipa projekti atbildīs šīs nozares vienošanās 2. panta b) punkta kritērijiem, un ievēro šīs nozares vienošanās IV papildinājumā izklāstīto metodiku. |
d) |
Dalībnieki šīs nozares vienošanās III papildinājuma pārskatīšanu veic ne vēlāk kā 2018. gada 30. jūnijā, lai novērtētu starptautiskās iniciatīvas, kas attiecas uz pielāgošanos, tirgus apstākļiem un uzkrāto pieredzi, kas izriet no paziņošanas procesa, lai noteiktu, vai jāturpina vai jāgroza definīcijas, projekta kritēriji un noteikumi. |
e) |
Pēc 2018. gada 31. decembra ar III papildinājumu saistītos noteikumus vairs nepiemēro, ja vien dalībnieki nevienojas citādi. |
I papildinājums
Atjaunojamo energoresursu nozares
Saskaņā ar šajā nozares vienošanās izklāstītajiem finanšu noteikumiem turpmāk minētās atjaunojamo energoresursu nozares ir atbilstīgas atbalsta saņemšanai, ja minēto nozaru ietekme ir saskaņā ar 2012. gada Ieteikumu par kopēju pieeju oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un vides un sociālo jautājumu pienācīgu izpēti (Recommendation on Common Approaches on Officially Supported Export Credits and Environmental and Social Due Diligence (32)) (kurā pēc tam izdarījuši grozījumus ESAO Eksporta kredītu un kredītu garantiju darba grupas (ECG) dalībnieki un kuru apstiprinājusi ESAO Padome):
a) |
vēja enerģija (33), |
b) |
ģeotermālā enerģija, |
c) |
paisuma/bēguma un plūdmaiņu enerģija, |
d) |
viļņu enerģija, |
e) |
osmozes enerģija, |
f) |
elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules baterijas/siltumenerģijas ražošana, izmantojot saules kolektorus, |
g) |
saules siltumenerģija, |
h) |
okeāna siltumenerģija, |
i) |
bioenerģija: jebkāda ilgtspējīga atkritumu gāzu, notekūdeņu attīrīšanas gāzu un biogāzes enerģija vai kurināmais, ko iegūst no biomasas enerģijas iekārtām. “Biomasa” ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos, |
j) |
hidroenerģija, |
k) |
energoefektivitāte atjaunojamo energoresursu projektos. |
II papildinājums
Klimata pārmaiņu mazināšanas nozares
PROJEKTA KLASE |
DEFINĪCIJA |
PAMATOJUMS |
IZMANTOTIE STANDARTI |
ATMAKSAS TERMIŅI |
||||||||||||||
PROJEKTA KLASE A: OGLEKĻA UZTVERŠANA UN UZGLABĀŠANA |
||||||||||||||||||
1. TIPS: Fosilā kurināmā elektrostacijas ar funkcionējošu oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) |
Process, kurā CO2 plūsmu nodala no emisijām, kuras rada fosilā kurināmā avoti, un nogādā to uz uzglabāšanas vietu ar nolūku uzglabāt CO2 videi drošā un pastāvīgā ģeoloģiskā krātuvē. |
Sasniegt zemu oglekļa emisiju līmeni fosilā kurināmā enerģijas avotiem. |
Sasniegtais oglekļa intensitātes līmenis ir vienāds ar vai mazāks par 350 tonnām CO2 uz GWh, novadot atmosfērā (34), vai visos projektos uztveršanas un uzglabāšanas apjoms, kas samazinātu iekārtas oglekļa emisijas par 65 % vai vairāk, vai uztveršanas apjomam jābūt vismaz 85 % no oficiāli atbalstītu eksporta kredītu pieteikumā iekļautā aprīkojuma emitētā CO2. Šo 85 % likmi piemēro parastam darbības režīmam. |
18 gadi |
||||||||||||||
2. TIPS: CCS projekti |
CO2 nodalīšanas process rūpnieciskajos vai enerģijas ražošanas avotos, transportēšana uz uzglabāšanas vietu ar nolūku uzglabāt CO2 videi drošā un pastāvīgā ģeoloģiskā krātuvē |
Ievērojami samazināt oglekļa emisijas no esošajiem avotiem. |
Visos projektos – uztveršanas un uzglabāšanas apjoms, kas samazinātu rūpnieciskās vai enerģijas ražošanas oglekļa emisijas par 65 % vai vairāk, vai uztveršanas apjomam jābūt vismaz 85 % no oficiāli atbalstītu eksporta kredītu pieteikumā iekļautā aprīkojuma emitētā CO2. Šo 85 % likmi piemēro parastam darbības režīmam. |
18 gadi |
||||||||||||||
PROJEKTA KLASE B: FOSILĀ KURINĀMĀ AIZSTĀŠANA |
||||||||||||||||||
1. TIPS: Atkritumu pārvēršana enerģijā |
Iekārta, kas ražo enerģiju, termiski apstrādājot (arī gazificējot) dažādus cietos atkritumus. |
Kompensēt siltumnīcefekta gāzu emisijas no konvencionālajām elektrostacijām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas nākotnē, piemēram, metānu, kas parasti izplūst no atkritumiem. |
Tvaika cikla gadījumā – katla (vai tvaika ģeneratora) enerģijas pārveidošanas efektivitāte ir vismaz 75 %, balstoties uz zemāko siltumspēju (LHV) (35). Gazifikācijas gadījumā – gazifikatora efektivitāte ir vismaz 65 % LHV (36). |
15 gadi |
||||||||||||||
2. TIPS: Hibrīdelektrostacijas |
Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju gan no atjaunojamiem energoresursiem, gan no fosilā kurināmā. |
Lai nodrošinātu prasību par iekārtu darbību, fosilais kurināmais ir nepieciešams periodiem, kad atjaunojamo energoresursu enerģija nav pieejama vai nav pietiekama. Fosilais kurināmais hibrīdelektrostacijā ļauj izmantot atjaunojamos energoresursus, tādējādi panākot ievērojamu oglekļa samazinājumu salīdzinājumā ar parastu fosilā kurināmā elektrostaciju. |
1. modelis:
2. modelis: viens enerģijas ražošanas avots, kurā izmanto atjaunojamo energoresursu un fosilā kurināmā kombināciju. Projekts ir izstrādāts tā, lai vismaz 75 % no saražotās lietderīgās enerģijas apjoma būtu no atjaunojamiem energoresursiem. |
15 gadi |
||||||||||||||
PROJEKTA KLASE C: ENERGOEFEKTIVITĀTE |
||||||||||||||||||
1. TIPS: Kombinētas siltuma un enerģijas ražošanas projekti |
Dažādu enerģijas veidu (elektroenerģija, mehāniskā enerģija, siltumenerģija) vienlaicīga ražošana vienotā integrētā sistēmā. Šāda elektrostacija ražo elektroenerģiju vai mehānisko enerģiju un siltumu komerciālai un rūpnieciskai lietošanai un/vai mājsaimniecībām. |
Līdz pat divām trešdaļām primārās enerģijas, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai konvencionālās termoelektrostacijās, tiek zaudēta siltuma veidā. Kombinēta siltuma un enerģijas ražošana (CHP) tādēļ var būt efektīva siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas iespēja. Tā ir iespējama ar visām siltuma ražošanas ierīcēm un kurināmā veidiem (arī biomasu un saules enerģiju) tvaika kondensācijas elektrostacijās ar jaudu no dažiem kW līdz 1 000 MW (37). |
Kopējā efektivitāte ir vismaz 75 %, balstoties uz zemāko siltumspēju (LHV) (38). |
15 gadi |
||||||||||||||
2. TIPS: Centralizēta siltumapgāde un/vai dzesēšana |
Tīklu sistēmas, kas pārvada/sadala siltumenerģiju no enerģiju ražojošajām iekārtām līdz gala lietotājam. |
Uzlabot centralizētās siltumapgādes efektivitāti, būvējot augsti siltumefektīvus cauruļu tīklus tvaikam un/vai karstajam ūdenim, gan samazinot zudumus caurulēs un siltummaiņos, gan palielinot nelietderīgā siltuma izmantošanas apjomu. Centralizēta dzesēšana ir integrējoša tehnoloģija, kas var ievērojami veicināt oglekļa dioksīda emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanu un energoapgādes drošības palielināšanu, piemēram, aizstājot individuālos gaisa kondicionētājus. |
Centralizētās siltumapgādes cauruļvadu īpatnējā siltumvadītspēja mazāka nekā 80 % no attiecīgās īpatnējās siltumvadītspējas, kas noteikta Eiropas standartā EN253:2009 (jāpārskata, standartu atjauninot). |
15 gadi |
||||||||||||||
3. TIPS: Viedtīkli |
Integrēti, tehnoloģiski moderni elektroenerģijas tīkli ar uzlabotām dinamiskām spējām uzraudzīt un kontrolēt visu tos veidojošo tehnisko komponentu (piemēram, elektroenerģijas ražošanas, tīkla pārvaldības risinājumu, augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) pārveidotāju un sistēmu, elastīgu maiņstrāvas pārvades sistēmu (FACTS), īpašu elektroenerģijas sistēmu (SPS), pārvades, sadales, uzglabāšanas, viedtīklu energoelektronikas risinājumu, patēriņa samazināšanas, patēriņa mērierīču, decentralizētu energoresursu) ievades un izvades datus. IKT saskaņā ar starptautiski pieņemtiem nozares standartiem, piemēram, NIST-SGIP un ETSI-CEN-Cenelec. |
Lai ļautu tīkla operatoriem, pārvades un sadales sistēmu operatoriem, tīkla lietotājiem, krātuvju īpašniekiem, mērierīču operatoriem, lietotņu un pakalpojumu nodrošinātājiem vai elektroenerģijas biržu operatoriem izveidot ekonomiskas, videi nekaitīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas elektroenerģijas sistēmas ar mazākiem pārvades zudumiem un lielāku piegādes kvalitāti, drošību, tīkla stabilitāti, uzticamību, atjaunojamās enerģijas iegūšanas apmēru un izmaksu efektivitāti, ko panāk, atbalstot piegādes līgumus, kuri galvenokārt attiecas uz mūsdienīgu, inovatīvu tehnoloģiju un pakalpojumu eksportu. |
Atbilst 1., 2. (a vai b) un 3. standartam.
Standarti tiks piemēroti, salīdzinot aprēķinātās emisijas vai izmantoto enerģiju teritorijā, kurā izmanto tīklu, ja tiek piemērotas ierosinātās viedtīkla tehnoloģijas, ar emisijām vai izmantoto enerģiju tajā pašā teritorijā, ja ierosinātās viedtīkla tehnoloģijas netiek piemērotas. Dalībnieki katru gadu ne vēlāk kā līdz 2017. gada 30. jūnijam pārskata šos standartus, lai novērtētu projektus, kas finansēti saskaņā ar šiem standartiem, un, ja nepieciešams, lai noteiktu, vai jāpatur spēkā un/vai jāgroza definīcijas, pamatojums vai projektu kritēriji. |
15 gadi |
III papildinājums
Atbilstīguma kritēriji klimata pārmaiņu pielāgošanās projektiem
Projekts atbilst šajā nozares vienošanās izklāstītajiem finanšu noteikumiem, ja:
a) |
projekta galvenais mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, un to skaidri norāda un paskaidro projekta plānā un apliecinošajos dokumentos, kas ir projekta izstrādes pamatā; |
b) |
projekta priekšlikumā ietver īpašu un būtisku ar klimata pārmaiņām saistītu risku un apdraudējumu analīzi un identifikāciju un to, kā ierosinātie pasākumi vai tehnoloģijas tos tieši novērsīs; |
c) |
par projektu ir izstrādāts neatkarīgs trešās puses veikts pārskats, atsevišķi vai kā būtiska projekta daļa, ko dara publiski pieejamu, piemēram, to publicējot valsts iestādes tīmekļa vietnē. Pārskatā novērtē specifisko un būtisko ar klimata pārmaiņām saistīto risku un apdraudējumu un to, kā projektā ierosinātie pasākumi tos tieši novērsīs; |
d) |
projekta lietderīgais izmantošanas laiks pārsniedz 15 gadus. |
IV papildinājums
Metodika, lai noteiktu nozaru atbilstīgumu šīs nozares vienošanās 2. panta nolūkos
Ierosinot šīs nozares vienošanās II pielikumam pievienot kādu projekta klasi vai tipu, dalībnieki sniedz ierosinātās projekta klases vai tipa detalizētu aprakstu un informāciju par to, kā šie projekti atbilst šīs nozares vienošanās 2. panta b) punktā izklāstītajiem kritērijiem. Šajā informācijā ietver:
a) |
novērtējumu par to, kā projekta klase vai tips dos tiešu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ietverot arī snieguma salīdzinājumu nozarē, balstoties uz izmērāmiem datiem par oglekļa emisijām vai CO2 ekvivalentu un/vai augstu energoefektivitāti, izmantojot parastas un apritē esošas jaunākas tehnoloģiskas pieejas; šis salīdzinājums vienmēr balstās uz kvantitatīviem rādītājiem, piemēram, emisiju samazinājumu uz katru saražoto vienību; |
b) |
ierosinātās projekta klases vai tipa darbības un tehnisko standartu aprakstu, ietverot informāciju par labākajām pieejamajām metodēm; attiecīgā gadījumā šajā aprakstā ir paskaidrojums, kā konkrētā tehnoloģija uzlabo esošās labākās pieejamās metodes; |
c) |
ierosinātās projekta klases vai tipa finansiālo šķēršļu aprakstu, norādot attiecīgās finanšu vajadzības un tirgus apstākļus un tos šīs nozares vienošanās noteikumus, kas varētu ļaut šos projektus turpināt. |
V Papildinājums
Definīciju saraksts
Teritorija, kurā izmanto tīklu : sinhronizētu enerģētikas pakalpojumu nodrošinātāju un patērētāju sistēma, kas ir savienota ar pārvades un sadales līnijām un ko pārvalda viens vai vairāki kontroles centri.
Labākās pieejamās metodes : saskaņā ar definīciju ES Direktīvā 96/61/EK (2. panta 1. punkts) tās ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība tam, lai principā noteiktu pamatus emisijas robežvērtībām, kas paredzētas, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana ir neiespējama – vispār samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā:
a) |
“metodes” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu, |
b) |
“pieejamās” metodes ir tās metodes, kuras ir izstrādātas tiktāl, ka ir ieviešamas attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai metodes tiek izmantotas vai nodrošinātas konkrētajā dalībvalstī, ja tās ir operatoram pietiekami pieejamas, |
c) |
“labākās” ir tādas, kas ir visefektīvākās, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā. |
Siltumnīcefekta gāzes : ietver oglekļa dioksīdu, metānu, slāpekļa oksīdu, fluorogļūdeņradi, perfluorogļūdeņradi un sēra heksafluorīdu.
Liels hidroenerģijas projekts : atbilst Lielu dambju starptautiskās komisijas (ICOLD) definīcijai. ICOLD nosaka, ka liels dambis ir tāds, kura augstums no pamatiem ir 15 m vai vairāk. Par lieliem dambjiem tiek uzskatīti arī dambji 5–15 m augstumā, kuru rezervuāra tilpums pārsniedz 3 miljonus m3.
V PIELIKUMS
NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRAI
Šīs nozares vienošanās dalībnieki vienojas, ka nozares vienošanās, kas papildina Vienošanos, finanšu noteikumus īsteno tā, ka tas ir saskaņā ar Vienošanās mērķi.
I NODAĻA
NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA
1. PIEMĒROŠANAS JOMA
Šajā nozares vienošanās izklāstīti noteikumi, kurus piemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, kas attiecas uz līgumiem par dzelzceļa infrastruktūras aktīviem, kuri ir būtiski vilcienu ekspluatācijai, ieskaitot vilcienu vadības iekārtas (piemēram, signalizācija un cita dzelzceļa IT), elektrifikāciju, sliežu ceļus, ritošo sastāvu un saistītos būvdarbus.
II NODAĻA
EKSPORTA KREDĪTU NOTEIKUMI
2. MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI
a) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, kas attiecas uz līgumiem, kuri noslēgti šīs nozares vienošanās piemērošanas jomā, maksimālais atmaksas termiņš ir šāds:
|
b) |
Lai kvalificētos atmaksas termiņiem, kas izklāstīti a) punktā iepriekš, piemēro šādus noteikumus:
|
c) |
dalībnieks var pieprasīt piemērot izņēmumu attiecībā uz noteikumu b) panta 3) punktā iepriekš, izmantojot vienoto nostāju, saskaņā ar Vienošanās 58. līdz 63. pantu. Šādos gadījumos dalībnieks, kas ierosina vienotu nostāju, tās ietvaros vai katram atsevišķam paziņotajam darījumam sniedz visaptverošu paskaidrojumu par atbalstu, tostarp īpašus datus par izcenojumu un iemeslu, kādēļ ir jāizdara izņēmums attiecībā uz b) panta 3) punkta noteikumiem iepriekš. |
3. PAMATSUMMAS UN PROCENTU ATMAKSA
Pamatsummas un procentu atmaksāšanu veic saskaņā ar Vienošanās 14. pantu, izņemot to, ka vidējais svērtais maksimālais atmaksas periods saskaņā ar minētā panta d) punkta 4) apakšpunktu ir:
a) |
darījumiem I kategorijas valstīs – seši gadi un trīs mēneši; kā arī |
b) |
darījumiem II kategorijas valstīs – septiņi gadi un trīs mēneši. |
4. MINIMĀLĀS FIKSĒTĀS PROCENTU LIKMES
Dalībnieks, kas sniedz oficiālu finansiālo atbalstu fiksētas likmes aizņēmumiem, piemēro šādas minimālās procentu likmes:
a) |
atmaksas termiņiem līdz 12 gadiem (ieskaitot) atbilstīgo tirgus bāzes procentu likmi (CIRR), kas aprēķināta saskaņā ar Vienošanās 20. pantu; |
b) |
atmaksas termiņam, kas ilgāks nekā 12 gadi, visām valūtām piemēro atbilstīgo īpašo tirgus procentu bāzes likmi (SCIRR), kas izveidota saskaņā ar šīs Vienošanās 20. pantu, un uzliek piemaksu 20 bāzes punktu apmērā. |
III NODAĻA
PROCEDŪRAS
5. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA
a) |
Ja dalībnieks gatavojas sniegt atbalstu darījumam I kategorijas valstī, tas saskaņā ar Vienošanās 47. pantu par to iepriekš paziņo vismaz 10 kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās. Šādi paziņojumi ietver visaptverošu paskaidrojumu par oficiālo atbalstu, tostarp īpašus datus par izcenojumu. |
b) |
Dalībnieks saskaņā ar Vienošanās 48. pantu iepriekš paziņo vismaz 10 kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās, ja tas gatavojas sniegt atbalstu:
|
6. VIENOTO NOSTĀJU DARBĪBAS PERIODS
Neatkarīgi no šīs vienošanās 63. panta a) punkta noteikumiem visas saskaņotās vienotās nostājas zaudē spēku 2018. gada 31. decembrī, ja vien dalībnieki nevienojas pagarināt šo nozares vienošanos saskaņā ar šīs nozares vienošanās 7. panta d) punktu.
IV NODAĻA
UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATĪŠANA
7. UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATĪŠANA
a) |
Sekretariāts ik gadu ziņo par šīs nozares vienošanās īstenošanu. |
b) |
Pēc 2017. gada 31. decembra un ievērojot c) punktu iepriekš, mazāk nekā 50 % no šīs nozares vienošanās 2. panta b) punkta 3) apakšpunkta pirmā ievilkuma ii) punktā noteikto sindicēšanas prasību aizstāj ar maksimāli 35 % sindicēšanas prasību, ja vien dalībnieki nav vienojušies citādi. |
c) |
Dalībnieki uzņemas veikt šīs nozares vienošanās pārskatīšanu ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā, lai novērtētu tirgus apstākļus un citus faktorus nolūkā noteikt, vai noteikumi jāturpina vai jāgroza. |
d) |
Pēc 2017. gada 31. decembra šīs nozares vienošanās noteikumus vairs nepiemēro, ja vien dalībnieki nevienojas citādi. |
VI PIELIKUMS
NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM OGĻU ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS PROJEKTIEM
Šīs nozares vienošanās dalībnieki vienojas, ka nozares vienošanās, kas papildina Vienošanos, finanšu noteikumus īsteno tā, ka tas ir saskaņā ar Vienošanās mērķi.
I NODAĻA
NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA
1. PIEMĒROŠANAS JOMA
a) |
Šajā nozares vienošanās izklāstīti finanšu noteikumi, kas piemērojami oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem saistībā ar līgumiem ogļu elektroenerģijas ražošanas projektiem, attiecībā uz:
|
b) |
Šī nozares vienošanās neattiecas uz lietām, kas atrodas ārpus ogļu elektroenerģijas ražošanas projekta teritorijas un par ko parasti ir atbildīgs pircējs, sevišķi uz ūdens piegādi, kas nav tieši saistīta ar enerģijas ražošanas iekārtām, uz izmaksām saistībā ar zemes apbūvi, ceļiem, būvniecības ciematiņiem, elektrolīnijām un sadales apakšstaciju, kā arī izmaksām, kuras pircēja valstī rodas sakarā ar oficiālām apstiprināšanas procedūrām (piemēram, teritoriālām atļaujām, būvniecības atļaujām), izņemot:
|
c) |
Ja uz ogļu elektroenerģijas ražošanas projektu attiecas darbības joma un tas atbilst II papildinājuma nosacījumiem Nozares vienošanās par eksporta kredītiem atjaunojamo energoresursu, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās un ūdenssaimniecības projektiem, finanšu noteikumi, kas piemērojami šādam projektam, ir minētās Vienošanās noteikumi. |
II NODAĻA
EKSPORTA KREDĪTU NOTEIKUMI
2. MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI
a) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šīs nozares vienošanās 1. panta a) punkta 1) apakšpunkts, maksimālais atmaksas termiņš ir norādīts turpmāk 1. tabulā. 1. tabula Maksimālie atmaksas termiņi
|
b) |
1. tabulas īstenošanas nolūkā.
|
c) |
Oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šīs nozares vienošanās 1. panta a) punkta 2) apakšpunkts, maksimālo atmaksas termiņu nosaka saskaņā ar Vienošanās 12. pantu. |
d) |
Projekta finanšu darījumi ir darījumi ar precēm un pakalpojumiem, uz ko attiecas šī nozares vienošanās un kas turklāt atbilst kritērijiem, kuri izklāstīti VII pielikuma I papildinājumā. Attiecībā uz šādiem darījumiem dalībnieks, kas piesakās attiecīgajam atmaksas termiņam, ko pieļauj šīs nozares vienošanās 1. tabula, piemēro arī citus noteikumus, kuri izklāstīti VII pielikumā, ievērojot šīs nozares vienošanās 3. panta noteikumus. |
3. PAMATSUMMAS UN PROCENTU ATMAKSA
a) |
Ievērojot turpmāk izklāstīto b) punktu, pamatsummas un procentu atmaksāšanu veic saskaņā ar:
|
b) |
Atbalstītais vidējais svērtais atmaksas periods nepārsniedz pusi no atmaksas perioda plus viens ceturksnis. |
III NODAĻA
PROCEDŪRAS
4. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA
a) |
Ja dalībnieks gatavojas sniegt atbalstu saskaņā ar šīs nozares vienošanās noteikumiem, tas saskaņā ar Vienošanās 48. pantu par to iepriekš paziņo vismaz 10 kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās. |
b) |
Šāds paziņojums:
|
c) |
Dalībnieks, kas paziņo darījumu saskaņā ar “projektu finansēšana” atbilstoši šīs nozares vienošanās 2. panta d) punktam, papildus iepriekš norādītajām ziņojumu sniegšanas prasībām, uzrāda informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar VII pielikumu. |
IV NODAĻA
UZRAUDZĪBA, PĀRSKATĪŠANA UN PĀRSTRĀDĀŠANA
5. UZRAUDZĪBA
Sekretariāts ik gadu ziņo par šīs nozares vienošanās īstenošanu.
6. PĀRSKATĪŠANA UN UZRAUDZĪBA
a) |
Šo nozares vienošanos pārskata ne vēlāk kā 2019. gada 30. jūnijā ar mērķi turpmāk stiprināt tās noteikumus otrajā posmā, kas sākas ne vēlāk kā 2021. gada 1. janvārī, lai palīdzētu sasniegt kopīgo mērķi – risināt klimata pārmaiņu jautājumu – un turpinātu samazināt oficiālo atbalstu ogļu elektrostacijām, tostarp ar mērķi samazināt mazāk efektīvu ogļu elektrostaciju izmantošanu. |
b) |
Pārskatā ņem vērā:
|
7. PĀREJAS NOTEIKUMI
Nozares vienošanās noteikumi ir piemērojami galīgajām saistībām attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, uz ko attiecas šī nozares vienošanās, no 2017. gada 1. janvāra, izņemot tos projektus, attiecībā uz kuriem uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika izdots pirms 2017. gada 1. janvāra, pamatojoties uz pilnībā aizpildītu tehniski ekonomisko pamatojumu un vides un sociālās ietekmes novērtējumu, un ar nosacījumu, ka pieteikums eksporta kredīta atbalstam visiem minētajiem projektiem ir iesniegts un tiek ātri apstrādāts.
VII PIELIKUMS
NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PROJEKTU FINANSĒŠANAS DARĪJUMIEM
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. PIEMĒROŠANAS JOMA
a) |
Šajā pielikumā izstrādāti noteikumi, kurus dalībnieki var atbalstīt projekta finanšu darījumos, kas atbilst 1. papildinājumā noteiktajiem kritērijiem. |
b) |
Ja šajā pielikumā nav atbilstoša noteikuma, piemēro Vienošanās noteikumus. |
II NODAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI (42)
2. MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI
Maksimālais atmaksas termiņš ir 14 gadi, ievērojot noteikumus Nozares vienošanās par eksporta kredītiem ogļu elektroenerģijas ražošanas projektiem attiecībā uz projektiem, kas ir tās darbības jomā.
3. PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU MAKSĀŠANA
Eksporta kredīta pamatsummu var atmaksāt nevienādās daļās, un pamatsummas un procentu atmaksa var būt retāka nekā reizi pusgadā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
neviens pamatsummas atmaksājums vai pamatsummas atmaksājumu sērija sešu mēnešu periodā nepārsniedz 25 % no kredīta pamatsummas; |
b) |
pirmais pamatsummas atmaksājums veicams ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma, un ne mazāk kā 2 % no kredīta pamatsummas atmaksājami 24 mēnešu laikā pēc kreditēšanas termiņa sākuma; |
c) |
procenti maksājami ne retāk kā reizi 12 mēnešos, un pirmais procentu maksājums veicams ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma; |
d) |
vidējais svērtais atmaksas periods nepārsniedz septiņus gadus un trīs mēnešus; |
e) |
dalībnieks veic iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar šā pielikuma 5. pantu. |
4. MINIMĀLĀS FIKSĒTĀS PROCENTU LIKMES
Ja dalībnieki sniedz oficiālu finansiālo atbalstu aizdevumiem ar fiksētām likmēm:
a) |
atmaksas termiņiem līdz 12 gadiem (ieskaitot) dalībnieki piemēro atbilstīgo tirgus bāzes procentu likmi (CIRR), kas aprēķināta saskaņā ar Vienošanās 20. pantu; |
b) |
ja atmaksas termiņš pārsniedz 12 gadus, visām valūtām papildus CIRR uzliek piemaksu 20 bāzes punktu apmērā. |
III NODAĻA
PROCEDŪRAS
5. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA PAR PROJEKTA FINANŠU DARĪJUMIEM
Dalībnieks paziņo visiem dalībniekiem par nodomu sniegt atbalstu saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem vismaz desmit kalendārās dienas pirms saistību uzņemšanās. Paziņojumu veic saskaņā ar Vienošanās VIII pielikumu. Ja kāds dalībnieks šajā laika posmā lūdz paskaidrojumu par atbalstītajiem noteikumiem, paziņojošais dalībnieks pirms jebkādu saistību uzņemšanās nogaida vēl desmit kalendārās dienas.
1. papildinājums
Projekta finanšu darījumu atbilstības kritēriji
I PAMATKRITĒRIJI
Darījums ietver turpmāko/to raksturo turpmākais:
a) |
konkrētas saimnieciskas vienības finansēšana, attiecībā uz ko aizdevējs ir pārliecināts, ka šīs saimnieciskās vienības naudas plūsmas un ieņēmumus ir līdzekļu avots, no kura tiks atmaksāts aizdevums, un šīs saimnieciskās vienības aktīvi ir šā aizdevuma nodrošinājums; |
b) |
eksporta darījumus finansē (juridiski un ekonomiski) neatkarīgs projekta uzņēmums, piemēram, īpašam nolūkam izveidots uzņēmums attiecībā uz ieguldījumu projektiem, kas rada paši savus ieņēmumus; |
c) |
atbilstošs riska sadalījums starp projekta partneriem, piemēram, privātajiem vai kredītspējīgiem publiskajiem akcionāriem, eksportētājiem, kreditoriem, projekta pircējiem, tostarp arī atbilstošs pašu kapitāls; |
d) |
projekta naudas plūsma ir pietiekama visā atmaksas perioda laikā, lai segtu darbības izdevumus un ārēja finansējuma parāda apkalpošanu; |
e) |
no projekta ienākumiem vispirms atskaita darbības izmaksas un parāda apkalpošanu; |
f) |
pircējs/aizņēmējs nav suverēns un tam nav suverēna atmaksas garantijas (neattiecas uz darbu izpildes garantijām, piemēram, vienošanos ar projekta pircēju); |
g) |
aktīvu nodrošinājums projekta ieņēmumiem/projekta aktīvi, piemēram, cesijas, ķīlas, ieņēmumu konti; |
h) |
pēc projekta pabeigšanas ir ierobežotas iespējas vai nav regresa tiesību pie privātā sektora akcionāru finansētājiem/projekta finansētājiem. |
II PAPILDU KRITĒRIJI PROJEKTA FINANŠU DARĪJUMIEM ESAO VALSTĪS AR AUGSTU IENĀKUMU LĪMENI
Darījums ietver turpmāko/to raksturo turpmākais:
a) |
līdzdalība sindicētā aizdevumā ar privātām finanšu iestādēm, kas negūst labumu no oficiāla eksporta kredīta atbalsta, kur:
|
b) |
prēmiju likmes oficiālam atbalstam nav zemākas nekā pieejamā privātā tirgus finansējuma likmes un ir samērojamas ar atbilstošajām likmēm, ko nosaka citas privātas finanšu iestādes, kuras piedalās sindicēšanā. |
VIII PIELIKUMS
PAZIŅOJUMOS SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA
Šā pielikuma I iedaļā norādīto informāciju sniedz visos paziņojumos, kas veikti saskaņā ar šo vienošanos (ieskaitot tās pielikumus). II iedaļā norādīto informāciju vajadzības gadījumā sniedz atkarībā no konkrētā paziņojuma veida.
I INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ VISOS PAZIŅOJUMOS
a) Pamatinformācija
1. |
Valsts, kas paziņo |
2. |
Paziņošanas datums |
3. |
Tās iestādes/aģentūras nosaukums, kas paziņo |
4. |
Atsauces numurs |
5. |
Sākotnējs paziņojums vai pārskatīts iepriekšējs paziņojums (atbilstošais versijas numurs) |
6. |
Piešķīruma numurs (vajadzības gadījumā) |
7. |
Kredītlīnijas reģistrācijas numurs (vajadzības gadījumā) |
8. |
Vienošanās pants(i), saskaņā ar ko veic paziņojumu |
9. |
Saskaņotā paziņojuma reģistrācijas numurs (vajadzības gadījumā) |
10. |
Saskaņotā atbalsta apraksts (vajadzības gadījumā) |
11. |
Mērķa valsts |
b) Informācija par pircēju/aizņēmēju/garantētāju
1. |
Pircēja valsts |
2. |
Pircēja nosaukums |
3. |
Pircēja adrese |
4. |
Pircēja statuss |
5. |
Aizņēmēja valsts (ja atšķiras no pircēja) |
6. |
Aizņēmēja nosaukums (ja atšķiras no pircēja) |
7. |
Aizņēmēja adrese (ja atšķiras no pircēja) |
8. |
Aizņēmēja statuss (ja atšķiras no pircēja) |
9. |
Garantētāja valsts (vajadzības gadījumā) |
10. |
Garantētāja nosaukums (vajadzības gadījumā) |
11. |
Garantētāja adrese (vajadzības gadījumā) |
12. |
Garantētāja statuss (vajadzības gadījumā) |
c) Informācija par eksportējamajām precēm un/vai pakalpojumiem un projektu
1. |
Eksportējamo preču un/vai pakalpojumu apraksts |
2. |
Projekta apraksts (vajadzības gadījumā) |
3. |
Projekta norises vieta (vajadzības gadījumā) |
4. |
Konkursa beigu datums (vajadzības gadījumā) |
5. |
Kredītlīnijas beigu datums (vajadzības gadījumā) |
6. |
Atbalstītā(-o) līguma(-u) vērtība, vai nu faktiskā vērtība (visām kredītlīnijām un projekta finanšu darījumiem vai kādam atsevišķam darījumam uz brīvprātības pamata) vai saskaņā ar šādu iedalījumu miljonos SDR:
|
7. |
Līguma(-u) valūta |
d) Finanšu noteikumi oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem
1. |
Kredīta vērtība; faktiskā vērtība paziņojumiem, tostarp kredītlīnijām un projekta finanšu darījumiem, vai jebkuriem atsevišķiem darījumiem pēc brīvprātības principa vai saskaņā ar SDR iedalījumu |
2. |
Kredīta valūta |
3. |
Pirmā iemaksa (procentos no kopējās atbalstīto līgumu vērtības) |
4. |
Vietējās izmaksas (procentos no kopējās atbalstīto līgumu vērtības) |
5. |
Kreditēšanas termiņa sākums un atsauce uz piemērojamo 10. panta punktu |
6. |
Atmaksas perioda ilgums |
7. |
Bāzes procentu likme |
8. |
Procentu likme vai uzcenojums |
II PAPILDU INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ ATKARĪBĀ NO KONKRĒTĀ PAZIŅOJUMA VEIDA
a) Vienošanās 14. panta d) punkta 5. apakšpunkts
1. |
Atmaksas profils |
2. |
Atmaksas biežums |
3. |
Periods starp kreditēšanas termiņa sākumu un pirmo pamatsummas atmaksu |
4. |
Pirms kreditēšanas sākuma termiņa kapitalizēto procentu apjoms |
5. |
Vidējais svērtais atmaksas periods |
6. |
Iemesls, kāpēc nav sniegts atbalsts saskaņā ar 14. panta a) līdz c) punktu |
b) Vienošanās 24., 27., 30. un 31. pants
1. |
Kredītņēmēja valsts riska klasifikācija |
2. |
Kredītņēmējam izvēlētā pircēja riska kategorija |
3. |
Izmaksu perioda ilgums |
4. |
Procentuālais segums attiecībā uz politisko (valsts) risku |
5. |
Procentuālais segums attiecībā uz komerciālo (pircēja) risku |
6. |
Seguma kvalitāte (t. i., zem standarta, standarta, virs standarta) |
7. |
MPR, balstoties uz kredītņēmēja valsts riska klasifikāciju, ja nav trešās puses garantijas, daudzpusējas/reģionālas iestādes iesaistes, riska mazināšanas un/vai pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumu |
8. |
Piemērojamā MPR |
9. |
Faktiskā noteiktā prēmijas likme (izteikta kā MPR procentos no pamatsummas) |
c) Vienošanās, 24. panta c) punkts
1. |
Kredītņēmēja/garantētāja akreditētas CRA ārvalstu valūtas(-u) reitings(-i) |
2. |
Suverēna akreditētas CRA ārvalstu valūtas(-u) reitings(-i) |
3. |
Atbilstošā TCMB MPR, kas pamatojas uz kredītņēmēja/garantētāja labāko pieejamo akreditētas CRA ārvalstu valūtas(-u) reitingu |
4. |
Atbilstošā TCMB MPR, kas pamatojas uz suverēna labāko pieejamo akreditētas CRA ārvalstu valūtas(-u) reitingu, ja riska klasifikācija, kas ierosināta kredītņēmējam/garantētājam ir vienāda ar suverēna labāko pieejamo akreditētas CRA reitingu vai to pārsniedz |
5. |
Gadījumā, ja kredītņēmējs/garantētājs tiek klasificēts ar reitingu, kas ir labāks nekā labākais pieejamais akreditētas CRA reitings vai vienāds ar labāko pieejamo akreditētas CRA suverēna reitingu vai labāks par to, klasifikācijai paziņojumā sniedz pamatojumu |
6. |
Sindicēta aizdevuma/garantijas cenas noteikšanas gadījumā sīks apraksts par metodi, kas izmantota, lai atvasinātu prēmiju, pamatojoties uz cenas noteikšanu, kur ņemtas vērā visas izmaksas |
7. |
Aizdevuma standarta gadījumā sīks apraksts par metodi, kas izmantota, lai atvasinātu prēmiju, pamatojoties uz cenas noteikšanu, kur ņemtas vērā visas izmaksas |
8. |
Konkrēta uzņēmuma obligācijas vai CDS cenas noteikšanas gadījumā sīks apraksts par metodi, kas izmantota, lai noteiktu cenu, sīka informācija par to, kāpēc cenas noteikšana ir būtiska, tostarp par to, vai cenas noteikšana attiecas uz faktisko kredītņēmēju vai saistītu subjektu, un ja uz saistītu subjektu – izklāsts par to, kā ir izpildīti saistītā subjekta kritēriji |
d) Vienošanās 27. panta e) punkts
1. |
Kredītņēmējam izvēlētā pircēja riska kategorija |
2. |
Akreditētas CRA ārvalstu valūtas(-u) reitings(-i) |
3. |
Pamatojums, kāpēc pircēja riska kategorija ir labāka nekā akreditētas CRA reitings |
e) Vienošanās 30. pants
1. |
Izmantotā valsts riska mazināšanas metode |
2. |
Apstiprinājums, ka ir izpildīti XIII pielikumā uzskaitītie kritēriji |
3. |
Izmantojot 1. metodi, tās izmantošanas rezultātā piemērojamā valsts riska klasifikācija |
4. |
Izmantojot 2. metodi,
|
f) Vienošanās 31. pants
1. |
piemērotie BRCE |
2. |
Katram kredītkvalitātes uzlabojumam piemērotais CEF |
3. |
Kopējais piemērojamais CEF |
g) Vienošanās 49. un 50. pants
1. |
Piesaistīta atbalsta veids (t. i., attīstības palīdzība vai jaukts kredīts, vai asociēts finansējums) |
2. |
Piesaistīta un daļēji atsaistīta atbalsta finansējuma kopējais koncesijas līmenis, kas aprēķināts saskaņā ar 40. pantu |
3. |
DDR, ko izmanto koncesijas līmeņa aprēķināšanā |
4. |
Skaidras naudas maksājumu ņemšana vērā koncesijas līmeņa aprēķināšanā |
5. |
Ierobežojumi kredītlīniju izmantošanā |
h) I pielikuma 5. panta e) punkts
1. |
Norādījums par
|
i) II pielikuma 8. pants
1. |
Detalizēts eksporta līguma apraksts, t. i., jauna atomelektrostacija, esošas atomelektrostacijas modernizācija, kodoldegvielas piegāde un bagātināšana vai lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas nodrošināšana |
2. |
Pamatsummas atmaksa un procentu maksāšana saskaņā ar: II pielikuma 3. panta a) punkta 1) apakšpunktu un 2) apakšpunktu vai c) punktu |
3. |
Ja oficiālu atbalstu sniedz saskaņā ar II pielikuma 3. panta c) punktu, šāda informācija:
|
4. |
Minimālā procentu likme, ko piemēro saskaņā ar II pielikuma 4. pantu |
j) IV pielikuma 10. pants
1. |
Detalizēts projekta apraksts:
|
2. |
Pamatsummas atmaksas profils un procentu maksāšana saskaņā ar: IV pielikuma 6. panta a) punkta 1) apakšpunktu un 2) apakšpunktu vai c) punktu |
3. |
Ja oficiālu atbalstu sniedz saskaņā ar IV pielikuma 6. panta c) punktu, šāda informācija.
|
4. |
Minimālā procentu likme, ko piemēro saskaņā ar IV pielikuma 7. pantu |
k) V pielikuma 5. pants
1. |
Visaptverošs paskaidrojums par sniegtā oficiālā atbalsta noteikumiem, tostarp
|
2. |
Darījumiem I kategorijas valstīs:
|
l) VI pielikuma 4. pants
1. |
Norāda, ka ir veikts mazāk oglekļietilpīgu alternatīvu novērtējums, un ir pierādīts, ka šādas alternatīvas nav dzīvotspējīgas, un |
2. |
Ietver pierādījumu, ka projekts atbilst uzņēmējvalsts enerģētikas politikai un klimata pārmaiņu seku mazināšanas politikai un stratēģijai, ko papildina mērķtiecīga politika, kuras mērķis ir palielināt atjaunojamos energoresursus un/vai paaugstināt energoefektivitāti |
3. |
Attiecībā uz projektiem, kas atbilst VI pielikuma 2. zemsvītras piezīmei, paskaidro to, kā atbalstāmais projekts palīdz mazināt energonabadzību |
m) VII pielikuma 5. pants
1. |
Paskaidrojums, kāpēc tiek sniegti projekta finanšu noteikumi |
2. |
Līguma vērtība attiecībā uz darbuzņēmuma līgumu, apakšlīgumu daļa, utt. |
3. |
Detalizēts projekta apraksts |
4. |
Pirms kreditēšanas termiņa sākuma sniegtā seguma veids |
5. |
Politiska riska seguma procentuālā daļa pirms kreditēšanas termiņa sākuma |
6. |
Komerciāla riska seguma procentuālā daļa pirms kreditēšanas termiņa sākuma |
7. |
Pēc kreditēšanas termiņa sākuma sniegtā seguma veids |
8. |
Politiska riska seguma procentuālā daļa pēc kreditēšanas termiņa sākuma |
9. |
Komerciāla riska seguma procentuālā daļa pēc kreditēšanas termiņa sākuma |
10. |
Celtniecības perioda ilgums (vajadzības gadījumā) |
11. |
Izmaksu perioda ilgums |
12. |
Vidējais svērtais atmaksas periods |
13. |
Atmaksas profils |
14. |
Atmaksas biežums |
15. |
Periods starp kreditēšanas termiņa sākumu un pirmo pamatsummas atmaksu |
16. |
Pamatsummas procentuālā daļa, kas tiek atmaksāta līdz kreditēšanas termiņa vidum |
17. |
Pirms kreditēšanas sākuma termiņa kapitalizēto procentu apjoms |
18. |
Citi ECA saņemti maksājumi, piemēram, saistību maksa (pēc izvēles, izņemot darījumos ar pircējiem no ESAO valstīm ar augstu ienākumu līmeni) |
19. |
Prēmiju likme (pēc izvēles, izņemot projektus ESAO valstīs ar augstu ienākumu līmeni) |
20. |
Apliecinājums (un paskaidrojums, ja nepieciešams), ka darījumu raksturo vai darījums paredz šādus elementus:
|
n) VII pielikuma 5. pants, projekti ESAO valstīs ar augstu ienākumu līmeni
1. |
Projekta kopējais aizdevuma sindicētais apjoms, ietverot valsts un privātos aizdevējus |
2. |
Privāto aizdevēju sindicētā aizdevuma kopējais apjoms |
3. |
Dalībnieku nodrošinātā sindicētā aizdevuma procentuālā daļa |
4. |
Apliecinājums, ka:
|
IX PIELIKUMS
MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU APRĒĶINĀŠANA
MPR formula
Formula, lai aprēķinātu piemērojamo MPR eksporta kredītam, kur iesaistīts kredītņēmējs/garantētājs valstī, kura klasificēta valsts riska kategorijā 1–7, ir šāda:
MPR = {[(ai * HOR + bi) * max (PCC, PCP)/0.95] * (1 – LCF) + [cin * PCC/0.95 * HOR * (1 – CEF)]}* QPFi * PCFi * BTSF
kur:
— ai = valsts riska koeficients valsts riska kategorijā i (i = 1–7)
— cin = pircēja riska koeficients pircēja kategorijai n (n = SOV+, SOV/CCO, CC1-CC5) valsts riska kategorijā i (i = 1–7)
— bi = konstante valsts riska kategorijai i (i = 1–7)
— HOR = riska perioda horizonts
— PCC = komerciālā (pircēja) riska segums procentos
— PCP = politiskā (valsts) riska segums procentos
— CEF = kredītkvalitātes uzlabojuma faktors
— QPF i = produkta kvalitātes faktors valsts riska kategorijā i (i = 1–7)
— PCF i = seguma procenta faktors valsts riska kategorijā i (i = 1–7)
— BTSF = “labāks nekā suverēns” faktors
— LCF = vietējās valūtas faktors
Piemērojamā valsts riska klasifikācija
Piemērojamo valsts riska klasifikāciju nosaka saskaņā ar Vienošanās 24. panta e) punktu, kas savukārt nosaka valsts riska koeficientu (ai) un konstanti (bi); šie rādītāji redzami turpmākajā tabulā.
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
a |
0,090 |
0,200 |
0,350 |
0,550 |
0,740 |
0,900 |
1,100 |
b |
0,350 |
0,350 |
0,350 |
0,350 |
0,750 |
1,200 |
1,800 |
Atbilstošās pircēja riska kategorijas izvēle
Atbilstošo pircēja riska kategoriju izvēlas no turpmākās tabulas, kurā sniegtas noteiktas valsts un pircēja riska kombinācijas un pieņemtā atbilstība starp pircēja riska kategorijām CC1-CC5 un akreditētu CRA klasifikācijām. Ir noteikti katras pircēja riska kategorijas (SOV+ līdz CC5) kvalitatīvi apraksti, lai atvieglotu kredītņēmēju (un garantētāju) klasifikāciju, un tie ir sniegti XII pielikumā.
Valsts riska kategorija |
||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
SOV+ |
SOV+ |
SOV+ |
SOV+ |
SOV+ |
SOV+ |
SOV+ |
SOV/CC0 |
SOV/CC0 |
SOV/CC0 |
SOV/CC0 |
SOV/CC0 |
SOV/CC0 |
SOV/CC0 |
CC1 AAA līdz AA- |
CC1 A+ līdz A- |
CC1 BBB+ līdz BBB- |
CC1 BB+ līdz BB |
CC1 BB- |
CC1 B+ |
CC1 B |
CC2 A+ līdz A- |
CC2 BBB+ līdz BBB- |
CC2 BB+ līdz BB |
CC2 BB- |
CC2 B+ |
CC2 B |
CC2 B-vai sliktāka |
CC3 BBB+ līdz BBB- |
CC3 BB+ līdz BB |
CC3 BB- |
CC3 B+ |
CC3 B |
CC3 B-vai sliktāka |
|
CC4 BB+ līdz BB |
CC4 BB- |
CC4 B+ |
CC4 B |
CC4 B-vai sliktāka |
|
|
CC5 BB- vai sliktāka |
CC5 B+ vai sliktāka |
CC5 B vai sliktāka |
CC5 B-vai sliktāka |
|
|
|
Izvēlētā pircēja riska kategorija kopā ar piemērojamo valsts riska kategoriju nosaka pircēja riska koeficientu (cin), kas redzams turpmākajā tabulā.
Pircēja riska kategorija |
Valsts riska kategorija |
||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
SOV+ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
SOV/CC0 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
CC1 |
0,110 |
0,120 |
0,110 |
0,100 |
0,100 |
0,100 |
0,125 |
CC2 |
0,200 |
0,212 |
0,223 |
0,234 |
0,246 |
0,258 |
0,271 |
CC3 |
0,270 |
0,320 |
0,320 |
0,350 |
0,380 |
0,480 |
n.p. |
CC4 |
0,405 |
0,459 |
0,495 |
0,540 |
0,621 |
n.p. |
n.p. |
CC5 |
0,630 |
0,675 |
0,720 |
0,810 |
n.p. |
n.p. |
n.p. |
Riska perioda horizonts (HOR)
Riska perioda horizontu (HOR) aprēķina šādi:
|
standarta atmaksas profiliem (t. i., vienādas pamatsummas maksājuma daļas reizi pusgadā): HOR = (izmaksas perioda ilgums * 0,5) + atmaksas perioda ilgums; |
|
nestandarta atmaksas profiliem: HOR = (izmaksas periods * 0,5) + (vidējais svērtais atmaksas periods – 0,25)/0,5. |
Šajās formulās laika mērvienība ir gads.
Komerciālā (pircēja) riska (PCC) un politiskā (valsts) riska (PCP) segums procentos
Segums procentos (PCC un PCP) ir izteikts kā decimālskaitlis (t. i., 95 % izsaka kā 0,95) MPR formulā.
Pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumi
Darījumiem, kur netiek piemēroti nekādi pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumi, kredītkvalitātes uzlabojuma faktors (CEF) ir 0. Darījumiem, kur tiek piemēroti pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumi, CEF nosaka saskaņā ar XIII pielikumu (ievērojot ierobežojumus Vienošanās 31. panta c) punktā), un tas nedrīkst pārsniegt 0,35.
Produkta kvalitātes faktors (QPF)
QPF iegūst no turpmākās tabulas.
Produkta kvalitāte |
Valsts riska kategorija |
||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Zem standarta |
0,9965 |
0,9935 |
0,9850 |
0,9825 |
0,9825 |
0,9800 |
0,9800 |
Standarts |
1,0000 |
1,0000 |
1,0000 |
1,0000 |
1,0000 |
1,0000 |
1,0000 |
Virs standarta |
1,0035 |
1,0065 |
1,0150 |
1,0175 |
1,0175 |
1,0200 |
1,0200 |
Seguma procenta faktors (PCF)
PCF nosaka šādi:
|
ja (max(PCC, PCP) ≤ 0,95, tad PCF = 1); |
|
ja (max(PCC, PCP) > 0,95, PCF = 1 + ((max(PCC, PCP) – 0,95)/0,05) * (seguma procentuālais koeficients). |
Seguma procenta koeficients norādīts turpmākajā tabulā.
|
Valsts riska kategorija |
||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Seguma procenta koeficients |
0,00000 |
0,00337 |
0,00489 |
0,01639 |
0,03657 |
0,05878 |
0,08598 |
“Labāks nekā suverēns” faktors (BTSF)
Ja kredītņēmējs ir klasificēts pircēja riska kategorijā “Labāks nekā suverēns” (SOV+), BTSF = 0,9, citādi BTSF = 1.
Vietējās valūtas faktors (LCF)
Darījumos, kur tiek izmantota vietējās valūtas valsts riska mazināšana, LCF nedrīkst pārsniegt 0,2. LCF visos pārējos darījumos ir 0.
X PIELIKUMS
TIRGUS STANDARTI DARĪJUMIEM AR 0. KATEGORIJAS VALSTĪM
Eksporta kredītu nesegtā daļa vai sindicēta aizdevuma daļa, ko neaptver ECA
Privāto banku/iestāžu norādītā cena attiecībā uz konkrētā eksporta kredīta nesegto daļu (vai dažkārt sindicēta aizdevuma segto daļu, ko neaptver ECA) varētu vislabāk atbilst ECA segumam. Cenas noteikšana šādām nesegtām daļām izmantojama tikai tad, ja tā notiek uz komerciāliem noteikumiem (piemēram, tas izslēgtu IFI finansētas daļas).
Konkrētu uzņēmumu obligācijas
Uzņēmumu obligācijas atspoguļo konkrētā uzņēmuma kredītrisku. Jābūt piesardzīgiem, saskaņojot noteikumus ar ECA līguma īpašībām, t. i., termiņš, izmantojamā valūta un iespējamie kredītkvalitātes uzlabojumi. Ja izmanto primārās uzņēmuma obligācijas (t. i., ienesīgums pēc emisijas, ņemot vērā visas izmaksas) vai sekundārās uzņēmuma obligācijas (t. i., starpība, kas koriģēta saistībā ar iespējas līgumiem attiecīgajā līknē, kas parasti ir attiecīgās valūtas mijmaiņas līkne), vispirms būtu jāizmanto kredītņēmēja obligācijas; ja tādu nav, var izmantot saistītu subjektu primārās vai sekundārās uzņēmuma obligācijas.
Konkrētu uzņēmumu kredītriska mijmaiņas darījumi
Kredītriska mijmaiņas darījumi (CDS) ir veids, kā aizsargāties pret saistību nepildīšanu. CDS starpība ir summa, ko CDS pircējs maksā par konkrētu laika posmu procentos no nosacītās pamatsummas, un parasti to izsaka bāzes punktos. CDS pircējs faktiski pērk apdrošināšanu pret saistību nepildīšanu, veicot maksājumus CDS pārdevējam visā mijmaiņas darījuma periodā vai līdz kredīta zaudējumu notikumam. Vispirms būtu jāizmanto kredītņēmēja CDS līkne; ja tāda nav, var izmantot saistītu subjektu CDS līknes.
Aizdevuma standarti
Primārie aizdevuma standarti (t. i., cena emisijas brīdī) vai sekundārie aizdevuma standarti (t. i., tābrīža aizdevuma ienesīgums, kuru sagaida finanšu iestāde, kas aizdevumu pērk no citas finanšu iestādes). Attiecībā uz primārajiem aizdevuma standartiem jābūt zināmām visām izmaksām, lai varētu aprēķināt ienesīgumu, ņemot vērā visas izmaksas. Ja tiek izmantoti aizdevuma standarti, vispirms būtu jāizmanto kredītņēmējam piemērojamie standarti; ja tādu nav, var izmantot saistītu subjektu standartus.
Tirgus līknes standarts
Tirgus līknes standarts atspoguļo visas nozares vai pircēju klases kredītrisku. Šī tirgus informācija var būt noderīga, ja nav pieejama informācija par konkrēto uzņēmumu. Parasti šiem tirgiem raksturīgās informācijas kvalitāte ir atkarīga no to likviditātes. Jebkurā gadījumā būtu jāapskata tirgus instrumenti, kas vislabāk atbilst ECA līguma īpašībām, t. i., datums, kredītreitings, termiņš un izmantojamā valūta.
XI PIELIKUMS
KRITĒRIJI UN NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ TREŠAS PERSONAS ATMAKSAS GARANTIJAS PIEMĒROŠANU UN DAUDZPUSĒJU VAI REĢIONĀLU IESTĀžU KLASIFIKĀCIJU
NOLŪKS
Šajā pielikumā izklāstīti kritēriji un nosacījumi attiecībā uz trešo personu atmaksas garantijām, tostarp atmaksas garantijām, ko piedāvā klasificētas daudzpusējas vai reģionālas iestādes saskaņā ar Vienošanās 24. panta e) punktu. Tajā arī sniegti kritēriji, saskaņā ar kuriem izvērtē daudzpusējas vai reģionālas iestādes, nosakot, vai attiecīgā iestāde būtu klasificējama saistībā ar Vienošanās 28. pantu.
PIETEIKUMS
1. variants: garantija par kopējo riskam pakļauto summu
Ja kāds subjekts sniedz nodrošinājumu atmaksas garantijas veidā par visu riskam pakļauto summu (t. i., pamatsummu un procentiem), piemērojamā valsts riska klasifikācija un pircēja riska kategorija var būt garantētāja valsts riska klasifikācija un pircēja riska kategorija, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
— |
garantija ir neatsaucama, beznosacījumu un pieejama pēc pieprasījuma, |
— |
garantētājs ir uzņēmies juridiskas saistības par visu kredīta summu, |
— |
garantētājs ir kredītspējīgs attiecībā uz garantētā parāda apjomu, |
— |
garantētājs ir pakļauts monetārai kontrolei un pārskaitījumu noteikumiem tā atrašanās valstī. |
— |
Ja garantētāji ir klasificētas daudzpusējas vai reģionālas iestādes, piemēro šādus kritērijus. |
garantija sedz visu kredīta ilgumu:
— |
garantija ir neatsaucama, beznosacījumu un pieejama pēc pieprasījuma, |
— |
garantētājs ir uzņēmies juridiskas saistības par visu kredīta summu, |
— |
garantētājs ir uzņēmies juridiskas saistības par visu kredīta summu, |
— |
atmaksu veic tieši kreditoram. |
Ja garantētājs ir tā subjekta, uz kuru garantija attiecas, meitasuzņēmums/mātesuzņēmums, dalībniekiem katrā atsevišķā gadījumā jānosaka, vai, 1) ņemot vērā attiecības starp meitasuzņēmumu/mātesuzņēmumu un mātesuzņēmuma juridisko saistību pakāpi, meitasuzņēmums/mātesuzņēmums ir juridiski un finansiāli neatkarīgs un varētu izpildīt savas atmaksas saistības, 2) meitasuzņēmumu/mātesuzņēmumu varētu ietekmēt vietējie notikumi/noteikumi vai suverēna iejaukšanās, un 3) vai centrālā administrācija nemaksāšanas gadījumā uzskatītu sevi par atbildīgu.
2. variants: ierobežota apjoma garantija
Ja kāds subjekts sniedz nodrošinājumu atmaksas garantijas veidā par daļu riskam pakļautās summas (t. i., pamatsummu un procentiem), piemērojamā valsts riska klasifikācija un pircēja riska kategorija attiecībā uz nodrošinājumam pakļauto kredīta daļu var būt garantētāja valsts riska klasifikācija un pircēja riska kategorija, ja tiek izpildīti visi pārējie nosacījumi, kuri norādīti 1. variantā.
Garantijas nesegtajai daļai piemērojamā valsts riska klasifikācija un pircēja riska kategorija ir tāda kā kredītņēmējam.
Daudzpusējo vai reģionālo iestāžu klasifikācija
Daudzpusējas un reģionālas iestādes var klasificēt, ja uz konkrēto iestādi kopumā neattiecas valsts, kurā tā atrodas, monetārā kontrole un pārskaitījumu noteikumi. Šādas iestādes klasificē valsts riska kategorijā 0–7, skatot katru gadījumu atsevišķi saskaņā ar katras iestādes riska novērtējumu un ņemot vērā, vai:
— |
iestāde ir juridiski un finansiāli neatkarīga, |
— |
visus iestādes aktīvus nedrīkst nacionalizēt vai konfiscēt, |
— |
iestāde var pilnīgi brīvi pārskaitīt un konvertēt līdzekļus, |
— |
iestādes darbā neiejaucas tās valsts valdība, kurā tā atrodas, |
— |
iestādei ir nodokļu imunitāte, kā arī |
— |
visām tās dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt papildu kapitālu, lai izpildītu iestādes saistības. |
Novērtējumā arī jāņem vērā vēsturiskos maksājumu datus valsts saistību neizpildes riska situācijās vai nu valstī, kur tā atrodas, vai kredītņēmēja valstī, kā arī jebkādus citus faktorus, ko var uzskatīt par piemērotiem novērtējuma procesā.
Klasificēto daudzpusējo un reģionālo iestāžu saraksts nav slēgts, un jebkurš dalībnieks var nominēt kādu iestādi izskatīšanai saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem. Dalībnieki publisko daudzpusējo un reģionālo iestāžu klasifikāciju.
XII PIELIKUMS
PIRCĒJA RISKA KATEGORIJU KVALITATĪVI APRAKSTI
“Labāks nekā suverēns” (SOV+)
Šī ir ārkārtas klasifikācija. Subjekts ar šādu klasifikāciju ir ar ārkārtīgi spēcīgu kredītprofilu, par ko būtu sagaidāms, ka tas varētu izpildīt savas maksājuma saistības suverēna parādu atmaksas grūtību vai pat saistību nepildīšanas gadījumā. Starptautiskās kredītreitingu aģentūras regulāri publicē ziņojumus kuros norāda uzņēmumu un darījumu partneru reitingus, kas pārsniedz suverēna ārvalstu valūtas reitingu. Ja vien ar suverēna riska novērtēšanas metodēm netiek noteikts, ka suverēna risks ir ievērojami augstāks nekā valsts risks, dalībnieki, kas ierosina kādu subjektu klasificēt šajā kategorijā, sava ieteikuma pamatojumā atsaucas uz šādiem “labāks nekā suverēns” reitingiem. Lai kādu subjektu varētu klasificēt kā labāku nekā tā suverēns, šim subjektam būtu jāpiemīt virknei vai vairumam turpmāk minēto vai tām līdzīgu īpašību:
— |
spēcīgs kredītprofils, |
— |
ievērojami ārvalstu valūtas ieņēmumi attiecībā pret valūtas parāda slogu, |
— |
ražotnes un spēja radīt naudas plūsmu no filiālēm vai darbības ārzonā, īpaši tas attiecas uz tiem, kas ir reģistrēti suverēnos ar augstu reitingu, t. i., starptautiskiem uzņēmumiem, |
— |
ārvalstu īpašnieks vai stratēģisks partneris, uz kuru varētu paļauties kā uz finansiāla atbalsta avotu, ja nav formālas garantijas, |
— |
suverēna vēsturiski labvēlīga attieksme pret šo subjektu, tostarp atbrīvojums no pārskaitījumu un konvertācijas ierobežojumiem un eksporta ieņēmumu atlikšanas prasībām, kā arī labvēlīga attieksme nodokļu ziņā, |
— |
augsta reitinga starptautisku banku piešķirtas kredītlīnijas, īpaši kredītlīnijas bez būtisku nelabvēlīgu izmaiņu klauzulas (material adverse change clause), kas ļauj bankām izņemt piešķirtos līdzekļus suverēna krīzes vai citu riskantu notikumu gadījumā, kā arī |
— |
aktīvi, īpaši likvīdie aktīvi, atrodas ārzonā – bieži tas ir sakarā ar noteikumiem, kas ļauj eksportētājiem parāda apkalpošanai pieejamos naudas atlikumus iesaldēt un paturēt ārzonā. |
Parasti SOV+ pircēja riska kategoriju neattiecina uz:
— |
publiskā sektora īpašumā esošiem subjektiem un struktūrām, tādiem apakšsuverēniem kā nozaru ministrijas, reģionālās pārvaldes iestādes utt., |
— |
finanšu iestādēm, kas reģistrētas suverēna jurisdikcijā, kā arī |
— |
subjektiem, kas pārdod galvenokārt vietējam tirgum vietējā valūtā. |
Suverēns (SOV)
Suverēni kredītņēmēji/garantētāji ir subjekti, kas ir nepārprotami juridiski pilnvaroti uzņemties parāda atmaksas pienākumu suverēna valsts vietā, parasti Finanšu ministrija vai Centrālā banka (43). Risks, kas tiek apzīmēts kā suverēna risks, ir tāds, kur:
— |
kredītņēmējs/garantētājs ir nepārprotami juridiski pilnvarots uzņemties parāda atmaksas pienākumu suverēna vietā un tādējādi suverēna vārdā uzņemas kredītsaistības, kā arī |
— |
suverēna riska pārskatīšanas gadījumā attiecīgais parāds tiktu iekļauts pārskatīšanā un maksāšanas saistībās, ko suverēns iegūst šīs pārskatīšanas rezultātā. |
Līdzvērtīgs suverēnam (CC0): ārkārtīgi laba kredītkvalitāte
Kategorijā “līdzvērtīgs suverēnam” ietilpst divi kredītņēmēju/garantētāju pamatveidi:
— |
publiskā sektora struktūras, kur rūpīga pārbaude liecina, ka vai nu suverēns pilnībā uzticas un sniedz kredītu pircējam, vai suverēna likviditātes un maksātspējas atbalsta iespējamība ir ļoti augsta gan attiecībā uz atgūšanās izredzēm, gan saistību neizpildes risku. Nesuverēna publiskā sektora struktūras šajā kategorijā būtu arī publiski uzņēmumi, kam ir vai gandrīz ir monopolstāvoklis darbībām konkrētajā nozarē (piemēram, enerģija, nafta, gāze), |
— |
korporatīvas struktūras ar ārkārtīgi spēcīgu kredītprofilu, kas attiecībā uz saistību neizpildes un atveseļošanās iespējām uzrāda pazīmes, ka risku var uzskatīt par “līdzvērtīgu suverēnam”. Starp tām ir spēcīgi vadošie uzņēmumi vai ļoti nozīmīgas bankas, attiecībā uz ko ir augsta suverēna likviditātes un maksātspējas atbalsta iespējamība. |
Ārkārtīgi laba kredītkvalitāte nozīmē, ka paredzamais maksājumu pārtraukšanas risks ir niecīgs un ka šim subjektam ir ārkārtīgi liela atmaksas kapacitāte, kuru visticamāk neietekmēs paredzami notikumi. Kredītkvalitāte parasti izpaužas ar vairākām vai visām šādām attiecīgā subjekta uzņēmējdarbības un finanšu profilam piemītošām īpašībām:
— |
ārkārtīgi laba vai ļoti laba skaidras naudas un ieņēmumu radīšanas kapacitāte, |
— |
ārkārtīgi labs vai ļoti labs likviditātes līmenis, |
— |
ārkārtīgi zems vai ļoti zems aizņemto līdzekļu īpatsvars, |
— |
izcils vai ļoti spēcīgs uzņēmējdarbības profils ar pārbaudītām un ļoti augstām vadības spējām. |
Šo subjektu raksturo arī atklāta finanšu un īpašumtiesību informācija, ja vien nepastāv ļoti augsta atbalsta iespējamība no mātesuzņēmuma (vai suverēna) ar pircēja riska klasifikāciju, kura ir vienāda ar vai labāka par to, kas atbilst šai pircēja riska kategorijai.
Atkarībā no tās valsts klasifikācijas, kurā kredītņēmējs/garantētājs reģistrēts, visticamāk, ka kredītņēmējam/garantētājam pircēja riska kategorijā CC0 akreditēto CRA sniegtais reitings būs no AAA (valsts kategorija 1) līdz B (valsts kategorija 7).
Ļoti laba kredītkvalitāte (CC1)
Paredzamais maksājumu pārtraukšanas risks ir zems vai ļoti zems. Kredītņēmēja/garantētāja atmaksas kapacitāte ir ļoti augsta, un to visticamāk neietekmēs paredzami notikumi. Kredītņēmēju/garantētāju tikai nedaudz skar vai gandrīz nemaz neskar apstākļu vai ekonomiskās situācijas maiņas negatīva ietekme. Kredītkvalitāte parasti izpaužas ar vairākām vai visām šādām uzņēmējdarbības un finanšu profilam piemītošām īpašībām:
— |
ļoti laba vai laba skaidras naudas un ieņēmumu radīšanas kapacitāte, |
— |
ļoti labs vai labs likviditātes līmenis, |
— |
ļoti zems vai zems aizņemto līdzekļu īpatsvars, |
— |
vidējs uzņēmējdarbības profils ar pārbaudītām vadības spējām. |
Šo subjektu raksturo arī atklāta finanšu un īpašumtiesību informācija, ja vien nepastāv ļoti augsta atbalsta iespējamība no mātesuzņēmuma (vai suverēna) ar pircēja riska klasifikāciju, kura ir vienāda ar vai labāka par to, kas atbilst šai pircēja riska kategorijai.
Atkarībā no tās valsts klasifikācijas, kurā ir kredītņēmējs/garantētājs reģistrēts, visticamāk, ka kredītņēmējam/garantētājam pircēja riska kategorijā CC1 akreditēto CRA sniegtais reitings būs no AAA (valsts kategorija 1) līdz B (valsts kategorija 7).
Laba vai apmierinoši laba kredītkvalitāte, virs vidējā (CC2)
Paredzamais maksājumu pārtraukšanas risks ir zems. Kredītņēmēja/garantētāja atmaksas kapacitāte ir laba vai vidēji laba, un to visticamāk neietekmēs paredzami notikumi. Kredītņēmēju/garantētāju tikai nedaudz skar apstākļu vai ekonomiskās situācijas maiņas negatīva ietekme. Kredītkvalitāte parasti izpaužas ar vairākām vai visām šādām uzņēmējdarbības un finanšu profilam piemītošām īpašībām:
— |
laba vai vidēji laba skaidras naudas un ieņēmumu radīšanas kapacitāte, |
— |
labs vai vidēji labs likviditātes līmenis, |
— |
zems vai vidēji zems aizņemto līdzekļu īpatsvars, |
— |
vidēji spēcīgs uzņēmējdarbības profils ar pārbaudītām vadības spējām. |
Šo subjektu raksturo arī atklāta finanšu un īpašumtiesību informācija, ja vien nepastāv ļoti augsta atbalsta iespējamība no mātesuzņēmuma (vai suverēna) ar pircēja riska klasifikāciju, kura ir vienāda ar vai labāka par to, kas atbilst šai pircēja riska kategorijai.
Atkarībā no tās valsts klasifikācijas, kurā ir kredītņēmējs/garantētājs reģistrēts, visticamāk, ka kredītņēmējam/garantētājam pircēja riska kategorijā CC2 akreditēto CRA sniegtais reitings būs no A+ (valsts kategorija 1) līdz B– vai zemāks (valsts kategorija 7).
Apmierinoša kredītkvalitāte, vidēja (CC3)
Paredzamais maksājumu pārtraukšanas risks ir vidējs vai vidēji zems. Kredītņēmēja/garantētāja atmaksas kapacitāte ir vidēja vai vidēji laba. Pastāv kredītriska iespēja, ja kredītņēmējs/garantētājs saskartos ar ievērojamu nenoteiktību vai tiktu pakļauts nelabvēlīgiem uzņēmējdarbības, finansiālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem, kas varētu izraisīt tā nepietiekamu kapacitāti savlaicīgi veikt maksājumus. Tomēr var būt pieejamas uzņēmējdarbības vai finanšu alternatīvas, lai izpildītu finanšu saistības. Kredītkvalitāte parasti izpaužas ar vairākām vai visām šādām uzņēmējdarbības un finanšu profilam piemītošām īpašībām:
— |
vidēji laba vai vidēja skaidras naudas un ieņēmumu radīšanas kapacitāte, |
— |
vidēji labs vai vidējs likviditātes līmenis, |
— |
vidēji zems vai vidējs aizņemto līdzekļu īpatsvars, |
— |
vidējs uzņēmējdarbības profils ar pārbaudītām vadības spējām. |
Šo subjektu raksturo arī diezgan atklāta finanšu un īpašumtiesību informācija, ja vien nepastāv ļoti augsta atbalsta iespējamība no mātesuzņēmuma (vai suverēna), kā pircēja riska klasifikācija ir vienāda ar vai labāka par to, kas atbilst šai pircēja riska kategorijai.
Atkarībā no tās valsts klasifikācijas, kurā ir kredītņēmējs/garantētājs reģistrēts, visticamāk, ka kredītņēmējam/garantētājam pircēja riska kategorijā CC3 akreditēto CRA sniegtais reitings būs no BBB+ (valsts kategorija 1) līdz B– vai zemāks (valsts kategorija 6).
Apmierinoši vāja kredītkvalitāte, zem vidējā (CC4)
Paredzamais maksājumu pārtraukšanas risks ir vidēji zems. Kredītņēmēja/garantētāja atmaksas kapacitāte ir vidēja vai vidēji vāja. Pastāv kredītriska iespēja, ja kredītņēmējs/garantētājs saskartos ar ievērojamu nenoteiktību vai tiktu pakļauts nelabvēlīgiem uzņēmējdarbības, finansiālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem, kas varētu izraisīt tā nepietiekamu kapacitāti savlaicīgi veikt maksājumus. Tomēr var būt pieejamas uzņēmējdarbības vai finanšu alternatīvas, lai izpildītu finanšu saistības. Kredītkvalitāte parasti izpaužas ar vairākām vai visām šādām uzņēmējdarbības un finanšu profilam piemītošām īpašībām:
— |
vidēja vai vidēji vāja skaidras naudas un ieņēmumu radīšanas kapacitāte, |
— |
vidējs vai vidēji zems likviditātes līmenis, |
— |
vidējs vai vidēji augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars, |
— |
vidēji vājš uzņēmējdarbības profils ar ierobežotu informāciju par vadības spējām. |
Šo subjektu raksturo arī diezgan atklāta finanšu un īpašumtiesību informācija, ja vien nepastāv ļoti augsta atbalsta iespējamība no mātesuzņēmuma (vai suverēna), kā pircēja riska klasifikācija ir vienāda ar vai labāka par to, kas atbilst šai pircēja riska kategorijai.
Atkarībā no tās valsts klasifikācijas, kurā ir kredītņēmējs/garantētājs reģistrēts, visticamāk, ka kredītņēmējam/garantētājam pircēja riska kategorijā CC4 akreditēto CRA sniegtais reitings būs no BB+ (valsts kategorija 1) līdz B– vai zemāks (valsts kategorija 5).
Vāja kredītkvalitāte (CC5)
Paredzamais maksājumu pārtraukšanas risks ir augsts vai ļoti augsts. Kredītņēmēja/garantētāja atmaksas kapacitāte ir vidēji vāja vai vāja. Kredītņēmējs/garantētājs šobrīd spēj veikt atmaksu, taču drošības rezerve ir neliela. Tomēr pastāv iespējamība, ka ar maksājumiem var rasties problēmas, jo spēja veikt nepārtrauktus maksājumus ir atkarīga no noturīgas un labvēlīgas uzņēmējdarbības un ekonomikas vides. Nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finansiālie vai ekonomiskie apstākļi varētu kavēt tā atmaksas kapacitāti vai vēlmi veikt atmaksu. Kredītkvalitāte parasti izpaužas ar vairākām vai visām šādām uzņēmējdarbības un finanšu profilam piemītošām īpašībām:
— |
vidēji vāja vai vāja skaidras naudas un ieņēmumu radīšanas kapacitāte, |
— |
vidēji zems vai zems likviditātes līmenis, |
— |
vidējs vai vidēji augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars, |
— |
vājš uzņēmējdarbības profils ar ierobežotu informāciju vai bez informācijas par vadības spējām. |
Šo subjektu raksturo arī nepietiekama finanšu un īpašumtiesību informācija, ja vien nepastāv ļoti augsta atbalsta iespējamība no mātesuzņēmuma vai suverēna ar pircēja riska klasifikāciju, kura ir vienāda ar vai labāka par to, kas atbilst šai pircēja riska kategorijai.
Atkarībā no tās valsts klasifikācijas, kurā ir kredītņēmējs/garantētājs reģistrēts, visticamāk, ka kredītņēmējam/garantētājam pircēja riska kategorijā CC5 akreditēto CRA sniegtais reitings būs no BB– (valsts kategorija 1) līdz B– vai zemāks (valsts kategorija 4).
XIII PIELIKUMS
KRITĒRIJI UN NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ VALSTS RISKA MAZINĀŠANAS METOŽU UN PIRCĒJA RISKA KREDĪTKVALITĀTES UZLABOJUMU PIEMĒROŠANU
NOLŪKS
Šajā pielikumā detalizēti izklāstīts, kā piemērot valsts riska mazināšanas metodes, kas uzskaitītas Vienošanās 30. panta a) punktā, un pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumus, kas uzskaitīti Vienošanās 31. panta a) punktā, ietverot to izmantošanas kritērijus, nosacījumus un īpašus apstākļus, kā arī ietekmi uz MPR.
VALSTS RISKA MAZINĀŠANAS METODES
1. Ārzonas nākotnes plūsmas struktūra kombinācijā ar ārzonas darījuma kontu
Definīcija:
Rakstisks dokuments, piemēram, akts vai vienošanās par cesiju vai pilnvarojumu, kas apzīmogots un piegādāts trešajai personai, t. i., personai, kas nav minētā instrumenta līgumslēdzēja puse, lai šī trešā persona to glabātu līdz noteiktu nosacījumu izpildei un pēc tam iesniegtu otrai pusei, kad tas stājas spēkā. Ja tiek īstenoti turpmāk minētie kritēriji, ņemot vērā izklāstītos papildu faktorus, šī metode var samazināt vai izslēgt pārskaitījuma riskus galvenokārt valstīs ar augstāku riska kategoriju.
Kritēriji:
— |
darījuma konts ir saistīts ar ārvalstu valūtas maiņas peļņas projektu, un plūsmas darījuma kontā rada pats projekts un/vai citi ieņēmumi no ārzonas eksporta, |
— |
darījuma konts tiek turēts ārzonā, t. i., atrodas ārpus projekta valsts, un tur ir ļoti ierobežots pārskaitījuma risks vai citi valsts riski (t. i., ESAO valstī ar augstu ienākumu līmeni vai eurozonas dalībvalstī ar augstu ienākumu līmeni), |
— |
darījuma konts atrodas pirmās klases bankā, kuru tieši vai netieši nekontrolē kredītņēmējs vai kredītņēmēja valsts, |
— |
konta finansējumu nodrošina ilgtermiņa vai citi piemēroti līgumi, |
— |
kredītņēmēja ieņēmumu avotu kombinācija (t. i., paša projekta un/vai citu avotu radītie ieņēmumi), kas plūst caur šo kontu, ir brīvi konvertējamā valūtā, un var sagaidīt, ka tie kopumā būs pietiekami, lai apkalpotu parādu visā kreditēšanas laikā, un tos nodrošina viens vai vairāki kredītspējīgi ārvalstu klienti, kas atrodas riska ziņā labvēlīgākās valstīs nekā kredītņēmēja valsts (t. i., parasti ESAO valstīs ar augstu ienākumu līmeni vai eurozonas dalībvalstīs ar augstu ienākumu līmeni), |
— |
kredītņēmējs neatgriezeniski norāda ārvalstu klientiem veikt maksājumus tieši šajā kontā (t. i., maksājumi netiek pārsūtīti caur kontu, kuru kontrolē kredītņēmējs, vai caur tā valsti), |
— |
līdzekļi, kurus jāglabā šajā kontā, apjoma ziņā atbilst vismaz sešu mēnešu parāda apkalpošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Gadījumā, ja saskaņā ar projekta finanšu struktūru tiek piemēroti elastīgi atmaksas noteikumi, šajā kontā jāglabā summa, kas līdzvērtīga faktiskajai parāda sešu mēnešu apkalpošanas summai saskaņā ar šiem elastīgajiem noteikumiem; šī summa var laika gaitā mainīties atkarībā no parāda apkalpošanas profila, |
— |
kredītņēmējam ir ierobežota piekļuve kontam (t. i., tikai pēc kredīta parāda apkalpošanas iemaksas), |
— |
kontā noguldītie ieņēmumi tiek piešķirti aizdevējam kā tiešajam ieguvējam uz visu kredīta atmaksas periodu, |
— |
par konta atvēršanu ir saņemtas visas nepieciešamās juridiskās atļaujas no vietējām un jebkurām citām atbilstošām iestādēm, |
— |
darījuma konts un līgumiskās vienošanās nedrīkst būt ar nosacījumiem un/vai atsaucamas un/vai ierobežotas darbības laika ziņā. |
Papildu faktori, kas jāņem vērā:
Metode piemērojama, izvērtējot atsevišķi iepriekš minētos kritērijus un cita starpā attiecībā uz:
— |
valsti, kredītņēmēju (t. i., valsts vai privātu), nozari, neaizsargātību attiecībā uz iesaistītajām precēm vai pakalpojumiem, tostarp to pieejamību visā kredīta darbības laikā, klientiem, |
— |
juridiskām struktūrām, piemēram, vai mehānisms ir pietiekami aizsargāts pret kredītņēmēja vai tā valsts ietekmi, |
— |
pakāpi, ciktāl valdība var iejaukties šajā metodē, to pagarināt vai atcelt, |
— |
to, vai konts būtu pietiekami aizsargāts pret riskiem saistībā ar projektu, |
— |
summu, kas ieplūdīs kontā, un mehānismu pienācīga līdzekļu papildinājuma turpināšanai, |
— |
situāciju saistībā ar Parīzes klubu (piemēram, iespējamu atbrīvojumu), |
— |
iespējamo valsts risku ietekmi, kas nav pārskaitījuma risks, |
— |
aizsardzību pret tās valsts riskiem, kurā konts atrodas, |
— |
līgumiem ar klientiem, tostarp to veidu un ilgumu, kā arī |
— |
gaidāmo ārvalstu ieņēmumu kopējo apjomu saistībā ar kopējo kredīta summu. |
Ietekme uz MPR
Šīs valsts riska mazināšanas metodes piemērošanas rezultātā par vienu kategoriju var uzlaboties darījumam piemērojamā valsts riska klasifikācija, izņemot darījumus valsts riska kategorijā 1.
2. Finansējums vietējā valūtā
Definīcija:
Līgums un finansējums, par ko panākta vienošanās konvertējamās un pieejamās vietējās valūtās, kuras nav brīvi konvertējamas valūtas, un kas saņem vietējo finansējumu, tādējādi izslēdzot vai samazinot pārskaitījuma risku. Primārās parādsaistības vietējā valūtā pirmo divu valsts kredītrisku gadījumā principā netiek ietekmētas.
Kritēriji:
— |
ECA saistību un prasību maksājumi vai maksājumi tiešajam aizdevējam tiek pilnībā izteikti/veikti vietējā valūtā, |
— |
uz ECA parasti neattiecas pārskaitījuma risks, |
— |
parasti nav prasības noguldījumus vietējā valūtā konvertēt brīvi konvertējamā valūtā, |
— |
aizņēmēja atmaksa savas valsts valūtā un savā valstī ir pieņemams aizdevuma saistību izpildes veids, |
— |
ja aizņēmēja ienākumi ir vietējā valūtā, aizņēmējs ir pasargāts pret nelabvēlīgām valūtas kursu svārstībām, |
— |
pārskaitījuma noteikumi aizņēmēja valstī neietekmē aizņēmēja atmaksas saistības, kas paliek vietējā valūtā. |
Papildu faktori, kas jāņem vērā
Metodi piemēro pēc izlases principa attiecībā uz konvertējamām un pārskaitāmām valūtām valstīs ar spēcīgu ekonomiku. Dalībnieka ECA jāspēj pildīt savas saistības un apmaksāt prasības, kas izteiktas tās valūtā, ja vietējā valūta kļūst vai nu “nepārskaitāma” vai “nekonvertējama” pēc tam, kad ECA uzņemas saistības. (Tiešais aizdevējs tomēr uzņemas šo riska darījumu.)
Ietekme uz MPR
Šīs valsts riska mazināšanas metodes piemērošanas rezultātā MPR valsts kredītriska daļai var tikt piemērota atlaide ne vairāk kā 20 % apmērā (t. i., vietējās valūtas faktors (LCF), kura vērtība nepārsniedz 0,2).
PIRCĒJA RISKA KREDĪTKVALITĀTES UZLABOJUMI
Turpmākajā tabulā definēti pircēja riska kredītkvalitātes uzlabojumi, ko var piemērot, kā arī to maksimālā ietekme uz piemērojamajām MPR, ko izsaka ar CEF MPR aprēķina formulā.
Kredītkvalitātes uzlabojums |
Definīcija |
Maksimālais CEF (Valsts riska kategorija 1–7) |
Maksimālais CEF (tirgus standarts) |
||||
Prasījuma tiesības uz nākotnes ieņēmumiem vai debitoru parādiem |
Ja aizņēmējam ir līgumi ar spēcīgiem ārzonas vai vietējiem projekta pircējiem, juridiski izpildāmas prasījuma tiesības nodrošina tiesības izpildīt aizņēmēja līgumus un/vai pieņemt lēmumus saistībā ar nozīmīgiem līgumiem aizņēmēja vietā pēc aizņēmuma saistību nepildīšanas. Tieša vienošanās ar trešo personu (ieguves vai enerģijas ražošanas darījumos – ar vietējo valsts pārvaldes iestādi) ļauj aizdevējiem vērsties pie valdības, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus ekspropriācijas gadījumā vai ja pārkāptas citas ar darījumu saistītas līgumsaistības. Esošam uzņēmumam, kas darbojas sarežģītā tirgū vai nozarē, var būt debitoru parādi, kas saistīti ar produkcijas pārdošanu uzņēmumā vai uzņēmumos, kuri atrodas stabilākā vidē. Debitoru parādi parasti ir brīvi konvertējamā valūtā, bet uz tiem var neattiekties konkrētas līgumattiecības. Prasījuma tiesības uz šiem debitoru parādiem varētu sniegt aktīvu nodrošinājumu aizņēmēja kontos, nodrošinot aizdevējam labvēlības statusu saistībā ar aizņēmēja radīto naudas plūsmu. |
0,10 |
N/P |
||||
Aktīvu nodrošinājums |
Kontrole pār aktīvu, ko apliecina
Aktīvu nodrošinājumu var no jauna iegūt salīdzinoši viegli, piemēram, lokomotīvi, medicīnas aprīkojumu vai būvniecības materiālus. Izvērtējot šādu nodrošinājumu, ECA būtu jāņem vērā atgūšanas juridiskā sarežģītība. Citiem vārdiem sakot, vērtība ir lielāka, ja ķīlas tiesības uz aktīvu ir pilnībā izstrādātas noteiktajā tiesiskajā režīmā, un tā ir mazāka, ja juridiskās iespējas aktīva atgūšanai ir apšaubāmas. Aktīvu nodrošinājuma precīzo vērtību nosaka tirgus, un attiecīgais “tirgus” ir skatāms plašākā nozīmē nekā tikai vietējais tirgus, jo aktīvu var pārcelt citā jurisdikcijā. PIEZĪME. Aktīvu nodrošinājuma izmantošana kredītkvalitātes uzlabošanai attiecas uz pircēja risku, ja aktīva nodrošinājums atrodas tajā valstī, kas ir darījuma galamērķis. |
0,25 |
0,15 |
||||
Pamatlīdzekļu nodrošinājums |
Pamatlīdzekļu nodrošinājums parasti ir aprīkojuma sastāvdaļa, ko var ierobežot tā fiziskās īpašības, piemēram, turbīna vai ražošanas tehnika konveijerā. Pamatlīdzekļu nodrošinājuma nolūks un vērtība ir sniegt ECA vairāk iespēju pamatlīdzekļa izmantošanā, atgūstot zaudējumus saistību nepildīšanas gadījumā. Pamatlīdzekļu nodrošinājuma vērtība mainās atkarībā no ekonomiskajiem, tiesiskajiem, tirgus un citiem faktoriem. |
0,15 |
0,10 |
||||
Darījuma konts |
Darījuma konti ir parāda apkalpošanas rezerves konti vai cita veida skaidras naudas ieņēmumu konti, ko tur kā garantiju aizdevējiem kāda persona, kuru nekontrolē pircējs/kredītņēmējs un kurai ar to nav kopīgu īpašumu. Summa darījuma kontā jāiemaksā vai jāiegulda avansā. Šāda nodrošinājuma vērtība gandrīz vienmēr ir 100 % no nominālās summas šādos skaidras naudas kontos. Sniedz lielāku kontroli pār naudas izmantošanu, nodrošina parāda apkalpošanu pirms pārējiem izdevumiem. PIEZĪME. Darījuma konta izmantošana kredītkvalitātes uzlabošanai attiecas uz pircēja risku, ja darījuma konts atrodas tajā valstī, kas ir darījuma galamērķis. Skaidras naudas nodrošinājums ievērojami samazina saistību nepildīšanas risku attiecībā uz segtajām summām. |
Summa darījuma kontā % no kredīta, nepārsniedzot 0,10 |
Summa darījuma kontā % no kredīta, nepārsniedzot 0,10 |
XIV PIELIKUMS
ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES PĀRBAUDES SARAKSTS
ATBALSTA FINANSĒTO PROJEKTU ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES PĀRBAUDES SARAKSTS
Attīstības veicināšanas komiteja pēdējos gados ir izstrādājusi vairākus kritērijus, lai nodrošinātu, ka projekti jaunattīstības valstīs, kas pilnībā vai daļēji finansēti no oficiālās attīstības palīdzības (OAP), veicina attīstību. Tie ir ietverti šādos izdevumos:
— |
attīstības veicināšanas komitejas principi projektu novērtēšanai, 1988. gads, |
— |
attīstības veicināšanas komitejas pamatprincipi asociētai finansēšanai un piesaistītai vai daļēji atsaistītai oficiālai attīstības palīdzībai (DAC Guiding Principles for Associated Financing and Tied and Partially Untied Official Development Assistance), 1987. gads, kā arī |
— |
laba iepirkuma prakse attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību (Good Procurement Practices for Official Development Assistance), 1986. gads. |
PROJEKTA ATBILSTĪBA SAŅĒMĒJVALSTS VISPĀRĒJĀM IEGULDĪJUMU PRIORITĀTĒM (PROJEKTU ATLASE)
Vai saņēmējvalsts centrālās finanšu un plānošanas iestādes jau apstiprinājušas projekta daļu ieguldījumu un publisko izdevumu programmās?
(norādiet stratēģijas dokumentu, kurā minēts projekts, piemēram, saņēmējvalsts ieguldījumu programmu)
Vai projektu līdzfinansē starptautiska attīstības finansēšanas iestāde?
Vai ir kāds apliecinājums tam, ka kāda starptautiska attīstības finansēšanas iestāde vai cits Attīstības veicināšanas komitejas dalībnieks projektu ir izskatījis un noraidījis, pamatojoties uz zemo attīstības prioritāti?
Privātā sektora projekta gadījumā – vai to apstiprinājusi saņēmējvalsts valdība?
Vai uz attiecīgo projektu attiecas starpvaldību nolīgums, kas donoram saņēmējvalstī paredz plašākas rīcības iespējas saistībā ar palīdzību?
PROJEKTA GATAVOŠANA UN NOVĒRTĒŠANA
Vai projekts ir sagatavots, plānots un novērtēts atbilstoši standartu un kritēriju kopumam, kas ir lielā mērā saskaņā ar Attīstības veicināšanas komitejas projektu novērtēšanas principiem (PPA)? Attiecīgie principi attiecas uz projektu novērtēšanu šādās jomās:
a) |
ekonomiskie aspekti (PPA 30. līdz 38. punkts), |
b) |
tehniskie aspekti (PPA 22. punkts); |
c) |
finanšu aspekti (PPA 23. līdz 29. punkts). |
Ja projekts rada ieņēmumus, jo īpaši, ja tajā ražo produkciju konkurences tirgum, vai atbalsta finansēšanas koncesijas elements ir nodots līdzekļu galalietotājam? (PPA 25. punkts):
a) |
institucionālais novērtējums (PPA 40. līdz 44. punkts); |
b) |
sociālo un izplatīšanas aspektu analīze (PPA 47. līdz 57. punkts); |
c) |
vides novērtējums (PPA 55. līdz 57. punkts). |
IEPIRKUMA PROCEDŪRAS
Kāds iepirkuma režīms no turpmāk minētajiem tiks izmantots? (definīcijas skatīt principos, kas minēti “Laba iepirkuma prakse attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību”):
a) |
starptautisks iepirkuma konkurss (iepirkuma princips Nr. III un tā 2. pielikums “Efektīva starptautiska iepirkuma konkursa nosacījumu minimums”); |
b) |
valsts iepirkuma konkurss (iepirkuma princips Nr. IV); |
c) |
neformāls konkurss vai tiešas sarunas (iepirkuma princips Nr. V – A vai B). |
Vai ir paredzēts pārbaudīt piegāžu cenu un kvalitāti (PPA 63. punkts)?
XV PIELIKUMS
DEFINĪCIJU SARAKSTS
Šīs Vienošanās nolūkos:
a) |
Saistības: jebkurš paziņojums jebkādā formā, ar kuru saņēmējai valstij, pircējam, aizņēmējam, eksportētājam vai finanšu iestādei tiek paziņots par vēlēšanos vai nolūku sniegt oficiālu atbalstu; |
b) |
Vienota nostāja: vienošanās starp dalībniekiem par konkrētiem finanšu noteikumiem oficiālam atbalstam konkrētā darījumā vai konkrētos apstākļos. Saskaņotas vienotās nostājas noteikumi ir prioritāri pār Vienošanās noteikumiem tikai attiecībā uz konkrēto darījumu vai vienotajā nostājā norādītajiem apstākļiem; |
c) |
Piesaistīta atbalsta koncesijas līmenis: dotāciju gadījumā koncesijas līmenis ir 100 %. Aizdevumu gadījumā koncesijas līmenis ir starpība starp aizdevuma nominālvērtību un aizņēmējam veicamo nākotnes parāda apkalpošanas maksājumu diskontētu tagadnes vērtību. Šī starpība ir izteikta procentos no aizdevuma nominālvērtības; |
d) |
Ekspluatācijas pārtraukšana: atomelektrostacijas slēgšana vai demontāža; |
e) |
Eksporta līguma vērtība: kopējā summa, kuru maksās eksportējamo preču un/vai pakalpojumu pircējs vai tā vārdā, t. i., neietverot turpmāk definētās vietējās izmaksas. Nomas gadījumā netiek ietverta tā nomas maksas daļa, kas ir līdzvērtīga procentiem; |
f) |
Saistību galīgā uzņemšanās: eksporta kredīta darījumā (vai nu viena darījuma formā, vai kredītlīnijas veidā) saistību galīgā uzņemšanās notiek, kad dalībnieks uzņemas saistības attiecībā uz precīziem un pilnīgiem finanšu noteikumiem vai nu savstarpējā nolīgumā, vai ar vienpusēju aktu; |
g) |
Sākotnējā degvielas uzpilde: sākotnējā degvielas uzpilde ietver vienīgi sākotnēji uzstādīto kodolaktīvo zonu un divas turpmākas atkārtotas uzpildes, kas kopā veido ne vairāk kā divas trešdaļas no kodolaktīvās zonas; |
h) |
Procentu likmju atbalsts: vienošanās starp valdību un bankām vai citām finanšu iestādēm, kas ļauj nodrošināt fiksētas likmes eksporta finansējumu CIRR līmenī vai virs tā; |
i) |
Kredītlīnija: eksporta kredītu satvars jebkādā formā, kas sedz vairākus darījumus, kuri var būt un var nebūt saistīti ar konkrētu projektu; |
j) |
Vietējās izmaksas: izdevumi par precēm un pakalpojumiem pircēja valstī, kas vajadzīgi, lai izpildītu eksportētāja līgumu vai lai pabeigtu projektu, kura daļa ir eksportētāja līgums. Tajās neietilpst komisijas maksa, kas jāmaksā eksportētāja pārstāvim pirkšanas valstī; |
k) |
Tirgus standarta darījums darījums, kurā iesaistīti gala kredītņēmēji/garantētāji 0. kategorijas valstīs, ESAO valstīs ar augstu ienākumu līmeni un eurozonas valstīs ar augstu ienākumu līmeni; |
l) |
Minimālā aktuārā prēmija: gada vidējais saistību neizpildes rādītājs (atvasināts no kumulatīvajiem saistību neizpildes rādītājiem, ko publicē galvenās akreditētās CRA) konkrētam reitingam un kopējam termiņam (visa darījuma WAL), koriģēts ar paredzamajiem zaudējumiem saistību neizpildes gadījumā un izmaksu svēruma koeficientu atbilstoši dalībnieku pieņemtajai praksei; |
m) |
Konkrēta uzņēmuma obligācija vai CDS : konkrēta uzņēmuma obligācija vai CDS aprobežojas tikai ar tiem tirgus standarta instrumentiem, kas pieder tieši tam pašam kredītņēmējam/garantētājam, kas darījumā tiek atbalstīts; |
n) |
Riska segums: oficiāls atbalsts, ko sniedz valdība vai kas tiek sniegts tās vārdā tikai eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas veidā, t. i., uz ko neattiecas oficiāls finansiālais atbalsts; |
o) |
Saistīts subjekts: saistīta subjekta atsauces ir saistīta aizņēmēja (nevis tieši tā paša aizņēmēja) standarta instrumenti atbalstītajā darījumā. Ja kredītņēmējam nav kotētu obligāciju vai CDS un kredītņēmēja organizatoriskajā struktūrā ir mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai māsasuzņēmums ar konkrēta uzņēmuma obligācijām vai CDS tirgus apritē, tad, ievērojot 24. panta c) punktu, minētās konkrētā uzņēmuma obligācijas vai CDS var izmantot tā, it kā tās būtu emitējis pats kredītņēmējs, ja:
|
p) |
Atmaksas termiņš: laika periods, kas sākas šajā pielikumā definētajā kreditēšanas termiņa sākumā un beidzas līgumā noteiktajā datumā, kad jāveic pēdējā pamatsummas atmaksa; |
q) |
Kreditēšanas termiņa sākums:
|
r) |
Piesaistīts atbalsts: atbalsts, kas faktiski (juridiski vai faktiski) ir piesaistīts preču un/vai pakalpojumu iepirkumam no devējas valsts un/vai no ierobežota skaita valstu; tas ietver aizdevumus, dotācijas vai asociēta finansējuma paketes ar koncesijas līmeni virs 0 %. Šī definīcija ir spēkā neatkarīgi no tā, vai “saistīšana” ir panākta ar oficiālu vienošanos vai jebkādu neoficiālu vienošanos starp saņēmēju un devēju valsti, vai pasākumi iekļauj komponentes, kas minētas vienošanās 34. pantā un nav brīvas un pilnā mērā pieejamas, lai būtiskā apmērā finansētu iepirkumu no saņēmējvalsts, no visām pārējām jaunattīstības valstīm un no dalībniekiem, vai arī tā iekļauj praksi, ko DAC vai dalībnieki uzskata par līdzvērtīgu šādai saistīšanai; |
s) |
Atsaistīts atbalsts: atbalsts, kas ietver aizdevumus vai dotācijas, kur ienākumi ir pilnīgi un brīvi pieejami, lai finansētu iepirkumu no jebkuras valsts; |
t) |
Vidējais svērtais atmaksas periods: laiks, kas nepieciešams, lai atdotu pusi no kredīta pamatsummas. To aprēķina kā laika summu (gados) starp kreditēšanas termiņa sākumu un katru pamatsummas atmaksu, kas svērta ar pamatsummas daļu, kura atmaksājama katrā atmaksas datumā. |
(1) Kā noteikts ESAO konvencijas 5. pantā.
(2) To reizi gadā nosaka Pasaules Banka pēc NKI uz vienu iedzīvotāju.
(3) Katru gadu pārskata valsts statusu, ņemot vērā, 1) vai tā ir valsts ar augstu ienākumu līmeni (kā noteikusi Pasaules Banka pēc NKI uz vienu iedzīvotāju), 2) vai tā ir ESAO dalībvalsts un 3) vai tā eurozonas dalībvalsts. Saskaņā ar 25. panta c) punktu valsts apzīmējums “ESAO valsts ar augstu ienākumu līmeni” vai “eurozonas dalībvalsts ar augstu ienākumu līmeni”, kā arī šāda apzīmējuma dzēšana stāsies spēkā tikai pēc tam, ja valsts ienākumu klasifikācija (augsts ienākumu līmenis vai cits ienākumu līmenis) ir nemainīga divus gadus pēc kārtas. Izmaiņas valsts apzīmējumā “ESAO valsts ar augstu ienākumu līmeni” vai “eurozonas valsts ar augstu ienākumu līmeni”, kā arī šāda apzīmējuma dzēšana saistībā ar izmaiņām ESAO dalībā vai eurozonas dalībā nekavējoties stāsies spēkā brīdī, kad notiks valstu statusa ikgadēja pārskatīšana.
(4) Lai uzskatītu, kas darījums ir ar aktīviem nodrošināts, ir jābūt prioritārai nodrošinājuma prasībai attiecībā uz finansēto aktīvu un nomas struktūras gadījumā – cesijai un/vai prioritārai nodrošinājuma prasībai saistībā ar nomas maksājumiem.
(5) Lai darījumu uzskatītu par projekta finanšu darījumu, tam ir jāatbilst pamatkritērijiem, kas izklāstīti vienošanās VII pielikuma 1. papildinājumā.
(6) neatkarīgi no šīs robežvērtības attiecībā uz darījumiem tirgus standarta valstīs, izmantojot noteikumus, kas paredzēti V pielikumā (dzelzceļš) vai VII pielikumā (projektu finansēšana), piemēro attiecīgos minimālās komercaizdevumu dalības noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar minētajiem pielikumiem.
(7) Šo 25 % kritērija daļu var izpildīt, ja tāda darījuma bezskaidras naudas norēķina daļa, kurā iesaistīta viena banka, kam ir ECA segums, ietver nesegtu daļu vismaz 25 % apmērā. Šādiem darījumiem jāatbilst visiem citiem pirmās daļas kritērijiem, tostarp šā ievilkuma pari passu noteikumiem.
(8) Ja kredītņēmēju/garantētāju novērtē vairāk nekā viena akreditēta CRA, tad CRA reitings kredītņēmējam (vai garantētājam) ir labākais pieejamais ārvalstu valūtas reitings uz nesubordinēta nenodrošināta kredītsaistību pamata. Šādu akreditētu CRA sarakstu sastāda un uztur sekretariāts.
(9) Ja attiecīgajam konkrētajam tirgus cenas noteikšanas subjektam reitingu nav noteikusi akreditēta CRA, tad uzskata, ka rezultātā tirgus cena ir zem atbilstošās TCMB likmes un par to jāsniedz iepriekšējs paziņojums saskaņā ar 48. pantu.
(10) To prēmiju likmēm, kuras iekasē par darījumiem ar trešās personas garantiju, ko sniedz kredītņēmējs ESAO valstī ar augstu ienākumu līmeni vai eurozonas dalībvalstī ar augstu ienākumu līmeni, piemēro 24. panta c) punktā noteiktās prasības.
(11) Ja garantētājs ir trešā persona, piemērojamajai valsts riska klasifikācijai un pircēja riska kategorijai ir jāattiecas uz vienu un to pašu subjektu, t. i., kredītņēmēju vai garantētāju.
(12) Administratīvos nolūkos dažas valstis, kuras var klasificēt vienā no astoņām riska kategorijām, var nebūt klasificētas, ja tās parasti nesaņem oficiāli atbalstītus eksporta kredītus. Šādām neklasificētām valstīm dalībnieki var piemērot tādu riska klasifikāciju, kādu tie uzskata par piemērotu.
(13) Noteikumi par pircēju klasifikāciju būtu jāsaprot tā, ka tie nosaka vislabvēlīgāko piemērojamo klasifikāciju, piemēram, suverēna pircēju var klasificēt mazāk labvēlīgā pircēja riska klasifikācijā.
(14) MPR, kas saistītas ar “Labāks nekā suverēns” (SOV+) pircēja riska kategoriju, ir par 10 % zemākas nekā MPR, kas saistītas ar suverēna (CC0) pircēja riska kategoriju.
(15) Ja nesuverēna aizņēmēju novērtē vairāk nekā viena akreditēta CRA, ir jāziņo tikai tad, ja pircēja riska reitings ir labvēlīgāks nekā vislabvēlīgākais no CRA reitingiem.
(16) Klasificētas daudzpusējas un reģionālas iestādes klasificē pircēja riska kategorijā SOV/CC0.
(17) Balstoties uz Pasaules Bankas valstu klasifikācijas gada pārskatu, lai noteiktu atbilstību piesaistīta atbalsta saņemšanai, tiks izmantota nacionālā kopienākuma (NKI) uz vienu iedzīvotāju robežvērtība; šīs robežvērtības pieejamas ESAO tīmekļa vietnē (http://www.oecd.org/trade/xcred/country-classification.htm).
(18) Tomēr, ja sadales apakšstacijas pircējs ir tas pats, kas elektrostacijas pircējs un līgums ir slēgts par sākotnējo šīs elektrostacijas sadales apakšstaciju, noteikumi attiecībā uz sākotnējo sadales apakšstaciju nav labvēlīgāki, nekā noteikumi attiecībā uz atomelektrostaciju.
(19) Sk. 1. panta a) punkta 1) apakšpunktu.
(20) Sk. 1. panta a) punkta 2)–4) apakšpunktu.
(21) Ja ierosinātais pircēja/aizņēmēja riska reitings pārsniedz uzņemošā suverēna riska reitingu, ir jāsniedz paskaidrojums.
(22) Darījumiem ar eksporta līguma vērtību zem 5 miljoniem USD dalībnieks, kas nevēlas ievērot šā papildinājuma 6.–8. pantā izklāstīto riska klasificēšanas procedūru, pircējam/aizņēmējam, uz kuru attiecas darījums, piemēro riska klasifikāciju “8” un paziņo par darījumu saskaņā ar šīs nozares vienošanās 24. panta a) punktu.
(23) Darījumiem ar eksporta līguma vērtību zem 5 miljoniem USD piemēro piecu darba dienu periodu.
(24) Kopā ar informāciju par iesaisti (to sniedz, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes pienākumu).
(25) Kopā ar informāciju par iesaisti (to sniedz, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes pienākumu).
(26) Šīs anketas nolūkos “valsts” ir tā valsts, kuru ierosināts pievienot Keiptaunas konvencijas sarakstam atbilstīgi ASU II papildinājuma 2. iedaļas II apakšiedaļai. Attiecīgā gadījumā uz šiem jautājumiem var atbildēt arī saistībā ar tiesību aktiem kādā šīs valsts “teritoriālā vienībā”, kur atrodas gaisa kuģa operators (vai cits attiecīgais subjekts, kā noteikts II papildinājuma 37. panta b) punktā), un ar “valsts tiesību aktiem” saprot arī atsauci uz attiecīgajiem vietējiem tiesību aktiem.
(27) Šīs anketas nolūkos “valsts tiesību akti” nozīmē visus valsts tiesību aktus, ietverot arī (bet ne tikai) konstitūciju un tās grozījumus, federālos, pavalsts un apgabala tiesību vai normatīvos aktus.
(28) Piemēram, i) valstī X līgumi ir prioritāri pār citiem tiesību aktiem kā konstitucionālie vai līdzīgi pamattiesību akti vai ii) valstī X ir vajadzīgi tiesību akti un tie ir ieviesti, īpaši nosakot prioritāti Keiptaunas līgumam un/vai šo citu tiesību aktu aizstāšanu, vai iii) Keiptaunas līgums vai tā īstenošanas tiesību akti ir a) konkrētāki nekā citi tiesību akti (lex specialis derogat legi generali), un/vai b) ir pieņemti vēlāk nekā šie citi tiesību akti (lex posterior derogat legi priori), un a) vai b) rezultātā ir prioritāri iepretim šiem citiem tiesību aktiem.
(29) Piemēram, vai ir kāds iemesls, kāpēc kreditoriem ar konvenciju un ar AD piešķirtās tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi a) netiktu atzīti kā spēkā esoši vai b) nebūtu pietiekami paši par sevi, lai valstī likumīgi izmantotu šīs tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus?
(30) Administratīvas prakses piemērs šajā jautājumā varētu būt tas, ka valsts nav ieviesusi procedūras vai nodrošinājusi resursus, lai stātos spēkā kāds konvencijas vai AD noteikums. Vēl viens piemērs būtu tas, ka valsts nav ieviesusi pienācīgas procedūras savā gaisa kuģu reģistrā IDERA reģistrēšanai.
(31) Analīzē iekļaujiet jebkādus precedentus/lēmumus saistībā ar kreditoru tiesību atzīšanu, attiecīgā gadījumā ECA.
(*1) Norāda to 300 miljonu USD vienību skaitu, kas pārsniedz 2 000 miljonus USD.
(32) 2012. gada ieteikumu piemēro arī projektiem, kas nav atbilstīgi atbalsta saņemšanai saskaņā ar šiem finanšu noteikumiem.
(33) Maksimālais atmaksas termiņš attiecībā uz urbšanas pašpacēlājplatfromām, kuras izmanto vēja turbīnu uzstādīšanai, ir 12 gadi.
(34) Ja iekārtas kurināmais ir dabasgāze, paredzams sasniegt daudz zemāku oglekļa intensitāti.
(35) Katla (vai tvaika ģeneratora) enerģijas pārveidošanas efektivitāte = (tvaika) lietderīgā siltumenerģija/kurināmā patēriņš (kurināmā zemākā siltumspēja (LHV)) (× 100 %).
(36) Gazifikatora efektivitāte = (gāzes siltumspēja uz izmantotā kurināmā kg/viena kg kurināmā vidējā zemākā siltumspēja (LHV)) (× 100 %).
(37) IPCC, Ceturtais novērtējuma ziņojums. Klimata pārmaiņas, 2007. gads, http://www.ipcc.ch/publications_and_data/ar4/wg3/en/ch4s4-3-5.html.
(38) CHP sistēmas kopējā efektivitāte (ηo) ir tīrās saražotās lietderīgās elektroenerģijas (WE) un tīrā saražotā lietderīgā siltuma (ΣQTH) summa dalīta ar kopējo patērēto kurināmo (QFUEL); vienādojums ir šāds:
(39) Ja oficiālais atbalsts ir attiecināms, ir atļauts papildu divu gadu atmaksas termiņš projekta finanšu darījumiem saskaņā ar d) punktu turpmāk, ievērojot maksimālos atmaksas termiņus, kuri paredzēti VII pielikuma 2. pantā.
(40) Lai palīdzētu novērst energonabadzību, desmit gadu eksporta kredīta atbalstu var sniegt visās valstīs, kur valsts elektrifikācijas rādītājs (saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Pasaules enerģētikas pārskata datubāzi par piekļuvi elektroenerģijai) ir 90 % vai zemāks laikā, kad saņemts attiecīgais aizpildītais pieteikums eksporta kredītam.
(41) Eksporta kredīta atbalstu var sniegt IDA neattiecināmo valstu ģeogrāfiski izolētās teritorijās, kur 1) saskaņā ar alternatīvu analīzi, kas minēta šīs nozares vienošanās 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, mazāk oglekļietilpīgas alternatīvas nav dzīvotspējīgas alternatīvas, un 2) fiziskās/ģeogrāfiskās un esošo tīklu īpašības (tostarp nespēja pieslēgties lielākam tīklam) pamato ierosinātā projekta efektivitātes kategoriju kā labāko pieejamo tehnoloģiju. Gadījumos, kad projekta atrašanās vieta nav uz fiziskas salas, ieinteresētais dalībnieks cenšas saņemt visu dalībnieku piekrišanu, izmantojot vienotās nostājas procedūru saskaņā ar vienošanās 58.–63. pantu.
a) |
Finanšu noteikumus 2. pantā un 3. panta d) punktā piemēro darījumiem, par ko saistību galīgā uzņemšanās notikusi līdz 2017. gada 31. decembrim (ieskaitot). |
b) |
Pēc 2017. gada 31. decembra finanšu noteikumus 2. pantā un 3. panta d) punktā vairs nepiemēro, ja vien dalībnieki nevienojas citādi. |
c) |
Ja finanšu noteikumus 2. pantā un 3. panta d) punktā vairs nepiemēro, tos aizstāj ar turpmāko:
|
(*2) Lai norādītu 40 miljonu SDR reizinājumus, kas pārsniedz 280 miljonus SDR, piemēram, 410 miljonus SDR, tas jāpaziņo kā XV + 3 kategorija.
(43) Parasti tas ir Centrālās bankas vai Finanšu ministrijas risks. Attiecībā uz centrālās valdības iestādēm, kas nav Finanšu ministrija, jāveic rūpīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka subjekts bauda suverēna pilnīgu uzticību.