9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/1

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, izstrādājušas dalībvalstis, uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ar deleģētu aktu pieņemt vienreiz atjaunojamus izmetumu plānus.

(3)

Lai ar konkrētiem elastības mehānismiem atvieglotu izkraušanas pienākuma izpildi, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1394/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos.

(4)

Minētais izmetumu plāns saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. 1380/2013] 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta ii) punktu nosaka arī dažus atbrīvojumus no pienākuma izkraut visas nozvejas; tas vajadzīgs, lai ņemtu vērā nesamērīgās nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas attiecībā uz zvejas rīkiem, kuru nevēlamās nozvejas nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no gada kopējās nozvejas, kas gūta ar katru šādu zvejas rīku (de minimis atbrīvojumi).

(5)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1394/2014 5. pantu izmetumu plānu beidz piemērot 2017. gada 31. decembrī.

(6)

Beļģija, Francija, Nīderlande, Portugāle un Spānija ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 2. jūnijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu.

(7)

Kopīgais ieteikums ierosina izmetumu plānā noteikto de minimis atbrīvojumu piemērošanas ilgumu pagarināt šādā pārskatītā izmetumu līmenī:

(8)

Ierosinātos de minimis atbrīvojumus dalībvalstis pamatoja ar pierādījumiem par nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu attiecīgajās zvejniecībās. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ekspertu darba grupa šos pierādījumus ir izskatījusi un secinājusi, ka kopīgajos ieteikumos minētie argumenti, kas saistīti ar nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu, ir pamatoti. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka nav citādas zinātniskas informācijas, ir lietderīgi pagarināt de minimis atbrīvojumu piemērošanu saskaņā ar kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(9)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 1394/2014 2. pants paredz izdzīvotības atbrīvojumu, ko piemēro Eiropas anšovam, stavridām un makrelei, kas gūti nerūpnieciskā zvejā ar riņķvadu, bet tās 4. pants paredz konkrētu minimālo saglabāšanas references izmēru Eiropas anšovam. Šos pasākumus ZZTEK 2014. gadā novērtēja labvēlīgi. Komisija uzskata, ka minēto novērtējumu pamatojošie pierādījumi paliek spēkā arī uz turpmākajiem trijiem gadiem. Tāpēc ir lietderīgi šo pasākumu piemērošanas laikposmu pagarināt līdz 2020. gadam.

(10)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiešā veidā ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1394/2014 izveidoto izmetumu plānu beigs piemērot 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

1)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

De minimis atbrīvojumi

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:

2)

regulas 5. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.”

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/4

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, izstrādājušas dalībvalstis, uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ar deleģētu aktu pieņemt vienreiz atjaunojamus izmetumu plānus.

(3)

Lai ar konkrētiem elastības mehānismiem atvieglotu izkraušanas pienākuma izpildi, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1395/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu dažos gadījumos drīkst noteikt atbrīvojumus no pienākuma izkraut visas nozvejas; to dara, ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir ļoti grūti panākt lielāku selektivitāti, vai ja nevēlamo nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas (“de minimis atbrīvojumi”).

(5)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu.

(6)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts noteikt de minimis atbrīvojumu 2018., 2019. un 2020. gadam un atļaut izmest līdz 1 % no makreles, stavridu, siļķes un merlanga gada kopējās nozvejas, kas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās gūta ar pelaģiskajiem traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no 54 grādiem ziemeļu platuma ar pelaģisko trali (OTM/PTM) kā mērķsugas zvejo makreli, stavridas un siļķi.

(7)

Dalībvalstis iesniedza zinātniskus pierādījumus par nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu attiecīgajās zvejniecībās. Šie pierādījumi tika izskatīti Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejā (ZZTEK). ZZTEK atzīmēja, ka ierosinātais de minimis atbrīvojums varētu attiecīgās flotes stimulēt pielāgot savu darbību un turpināt meklēt veidus, kā uzlabot selektivitāti. Tāpēc attiecīgo ierosināto atbrīvojumu var iekļaut Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014.

(8)

Tāpēc izmetumu plāna piemērošanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2020. gada 31. decembrim.

(9)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 1395/2014 2., 4. un 4.a pants paredz attiecīgi izdzīvotības atbrīvojumu, ko piemēro riņķvada zvejniecībās nozvejotai makrelei un siļķei, nozveju dokumentēšanu un tehniskos pasākumus, ko piemēro brētliņas zvejniecībās. Izdzīvotības atbrīvojumu 2014. gadā labvēlīgi novērtēja ZZTEK, bet brētliņas zvejniecībām paredzētos tehniskos pasākumus 2017. gadā labvēlīgi novērtēja Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Komisija uzskata, ka minēto novērtējumu pamatojošie pierādījumi paliek spēkā arī uz turpmākajiem trijiem gadiem. Tāpēc ir lietderīgi šo pasākumu piemērošanas laikposmu pagarināt līdz 2020. gadam.

(10)

Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014 un tās pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiešā veidā ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1395/2014 izveidoto izmetumu plānu beigs piemērot 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

1)

regulas 3. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “De minimis atbrīvojums 2015. un 2016. gadā”;

2)

iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

De minimis atbrīvojums 2018., 2019. un 2020. gadā

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, 2018., 2019. un 2020. gadā drīkst izmest līdz 1 % no makreles, stavridu, siļķes un merlanga gada kopējās nozvejas, kas pelaģiskajā zvejā gūta ar pelaģiskajiem traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no 54 grādiem ziemeļu platuma ar pelaģisko trali (OTM/PTM) kā mērķsugas zvejo makreli, stavridas un siļķi.”;

3)

regulas 5. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.”;

4)

regulas pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/8

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, izstrādājušas dalībvalstis, uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ar deleģētu aktu pieņemt vienreiz atjaunojamus izmetumu plānus.

(3)

Lai ar konkrētiem elastības mehānismiem atvieglotu izkraušanas pienākuma izpildi, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1393/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos.

(4)

Beļģija, Francija, Īrija, Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta b) apakšpunktu drīkst noteikt atbrīvojumus no pienākuma izkraut visas nozvejas; to dara attiecībā uz sugām, kam ir zinātniski pierādīti augstas izdzīvotības rādītāji (“izdzīvotības atbrīvojumi”).

(6)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts ar konkrētiem nosacījumiem izdzīvotības atbrīvojumu 2019. un 2020. gadā piemērot attiecībā uz makreli un siļķi, kas ICES VIIe un VIIf rajonā nozvejotas riņķvadu zvejniecībās, kurās kā mērķsugas zvejo bezkvotas sugas. Pierādījumi, kurus dalībvalstis iesniedza, lai pamatotu šo atbrīvojumu, tika izskatīti Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejā (ZZTEK). ZZTEK secināja, ka ierosināto atbrīvojumu pamatojošie pierādījumi līdzinās tiem, kuri pamato iepriekšējā izmetumu plānā iekļautus citus atbrīvojumus un kurus ZZTEK jau ir novērtējusi. Arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu dažos gadījumos drīkst noteikt atbrīvojumus no pienākuma izkraut visas nozvejas; to dara, ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir ļoti grūti panākt lielāku selektivitāti, vai ja nevēlamo nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas (“de minimis atbrīvojumi”).

(7)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts piemērot de minimis atbrīvojumu un atļaut izmest 2018. gadā līdz 6 % un 2019. un 2020. gadā līdz 5 % no putasu (Micromesistius poutassou) gada kopējās nozvejas rūpnieciskajās pelaģisko traleru zvejniecībās, kad minēto sugu ICES Vb, VI un VII rajonā zvejo kā mērķsugu un uz kuģa apstrādā, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu. Attiecīgās dalībvalstis iesniedza pierādījumus par to, ka lielāku selektivitāti panākt nav iespējams un ka nevēlamo nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas. ZZTEK izskatīja ierosināto atbrīvojumu un secināja, ka tas ir pietiekami labi pamatots. Tāpēc šo ierosināto atbrīvojumu var iekļaut Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1393/2014.

(8)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts piemērot de minimis atbrīvojumu un atļaut izmest 2018. gadā līdz 6 % un 2019. un 2020. gadā līdz 5 % no garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) gada kopējās nozvejas, kas ICES VII rajonā gūta specializētajā garspuru tunzivs zvejā ar pāru pelaģisko trali (PTM). Dalībvalstis iesniedza pierādījumus par to, ka nevēlamo nozveju glabāšanas un manipulēšanas izmaksas jūrā un krastā ir nesamērīgi lielas. ZZTEK izskatīja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus. ZZTEK novērtējumā ir norādīts uz augstākas kategorijas zivju atlasīšanas risku. Šajā sakarībā jāatzīmē, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 850/1998 (3) 19.a panta 3. punktu nozveju izmešanas aizliegumu nepiemēro attiecībā uz tādu sugu nozveju, kam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu nepiemēro izkraušanas pienākumu. Tāpēc šo ierosināto atbrīvojumu var iekļaut Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1393/2014.

(9)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts 2018., 2019. un 2020. gadā piemērot de minimis atbrīvojumu un atļaut izmest līdz 1 % no makreles (Scomber scombrus), stavridu (Trachurus ssp.), siļķes (Clupea harengus) un merlanga (Merlangius merlangus) gada kopējās nozvejas, kas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās gūta ar pelaģiskajiem traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES VIId rajonā ar pelaģisko trali (OTM un PTM) kā mērķsugas zvejo makreli, stavridas un siļķi. ZZTEK izskatīja zinātniskos pierādījumus, kurus dalībvalstis iesniedza, lai pamatotu šo ierosināto atbrīvojumu. ZZTEK atzīmēja, ka ierosinātais de minimis atbrīvojums varētu attiecīgās flotes stimulēt pielāgot savu darbību un turpināt meklēt veidus, kā uzlabot selektivitāti. Tāpēc attiecīgo atbrīvojumu var iekļaut Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1393/2014.

(10)

Attiecīgi izmetumu plāna piemērošanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2020. gada 31. decembrim.

(11)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 1393/2014 2. pants paredz izdzīvotības atbrīvojumu, ko piemēro riņķvada zvejniecībās nozvejotai makrelei un siļķei. Šo pasākumu ZZTEK 2014. gadā novērtēja labvēlīgi. Komisija uzskata, ka minēto novērtējumu pamatojošie pierādījumi paliek spēkā arī uz turpmākajiem trijiem gadiem. Tāpēc ir lietderīgi šā pasākuma piemērošanas laikposmu pagarināt līdz 2020. gadam.

(12)

Deleģētā regula (ES) Nr. 1393/2014 un tās pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiešā veidā ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1393/2014 izveidoto izmetumu plānu piemērot beigs 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākumu 2019. un 2020. gadā nepiemēro makreles un siļķes nozvejām, kas ICES VIIe un VIIf rajonā gūtas riņķvadu zvejniecībās, kurās kā mērķsugu zvejo bezkvotas pelaģiskās sugas, ar noteikumu, ka mutatis mutandis ir izpildītas šā panta 1.–5. punkta un šīs regulas 4. panta prasības.”;

2)

regulas 3. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “De minimis atbrīvojumi 2015., 2016. un 2017. gadā”;

3)

iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

De minimis atbrīvojumi 2018., 2019. un 2020. gadā

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:

4)

regulas 5. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.”;

5)

pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/13

(1)

Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ieteikuma 16-05 15. un 17. punkts nosaka Vidusjūrā nozvejotas zobenzivs minimālo izmēru. Par šo minimālo izmēru mazāku zobenzivju nozvejas un piezvejas, tostarp tās, kas gūtas sporta un atpūtas zvejā, nebūtu jāpatur uz zvejas kuģa, jāpārkrauj citā kuģī, jātransportē, jāuzglabā, jāizkrauj, jāpārdod, jāizliek vai jāpiedāvā pārdošanai.

(2)

Turklāt saskaņā ar Ieteikuma 16-05 17. punktu kuģiem, kas aktīvi zvejo zobenzivi, ir jāizmet nejauši nozvejotas zobenzivis, kuras ir mazākas par minimālo izmēru un kuru apjoms pārsniedz 5 % no šādu kuģu kopējā zobenzivs nozvejas apjoma.

(3)

Attiecībā uz sporta un atpūtas zveju ICCAT Ieteikuma 16-05 23. un 26. punkts nosaka, ka būtu jāaizliedz kuģim Vidusjūrā nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zobenzivi dienā. Būtu jāievieš pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek atlaists pēc iespējas lielāks skaits sporta un atpūtas zvejā Vidusjūrā nozvejotu dzīvu zobenzivju, jo īpaši to mazuļu.

(4)

ICCAT Ieteikuma 16-05 30. punkts paredz, ka kuģi, kuriem nav atļauts aktīvi zvejot zobenzivi Vidusjūrā, drīkst paturēt uz kuģa zobenzivs nozvejas, kas nepārsniedz maksimālo piezvejas limitu vienam kuģim un zvejas darbībai. Dalībvalstīm šis piezvejas limits būtu jānosaka savos gada zvejas plānos un jāpaziņo Komisijai. Kuģiem, kuriem nav atļauts aktīvi zvejot zobenzivi Vidusjūrā, nevajadzētu paturēt uz kuģa Vidusjūrā gūtas zobenzivs piezvejas, kas pārsniedz nacionālajos gada zvejas plānos noteiktos limitus.

(5)

Lai nodrošinātu saskanību starp ICCAT Ieteikumu 16-05 un Savienības tiesību normām, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums nebūtu jāattiecina uz Savienības kuģiem, kas piedalās zobenzivs zvejniecībās Vidusjūrā.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2) būtu jāgroza, iekļaujot tajā jaunus noteikumus, kas atspoguļo ICCAT Ieteikumā 16-05 paredzētos zvejas nosacījumus.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteikto grafiku šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

1)

regulas 5. pantu groza šādi:

2)

iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Zobenzivs Vidusjūrā

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, ir aizliegts zvejot kā mērķsugu, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai tādu zobenzivju (Xiphias gladius) nozvejas un piezvejas (tostarp sporta un atpūtas zvejā gūtas nozvejas un piezvejas), kuru:

2.   Neatkarīgi no 1. punkta nozvejotājkuģi, kas aktīvi zvejo zobenzivi, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai nejauši nozvejotas zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo izmēru, ar noteikumu, ka šādas nozvejas nepārsniedz 5 % no šādu kuģu kopējā zobenzivs nozvejas svara vai nozvejoto zobenzivju skaita.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, nozvejotājkuģi, kuri aktīvi nezvejo zobenzivi, nepatur uz kuģa zobenzivs nozvejas, kas pārsniedz piezvejas limitu, ko dalībvalstis savos gada zvejas plānos nosaka attiecībā uz kopējās uz kuģa esošās zobenzivs nozvejas svaru vai nozvejoto īpatņu skaitu.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, vienam kuģim sporta un atpūtas zvejā ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zobenzivi dienā. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu un atvieglotu sporta un atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zobenzivju atlaišanu.”

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/15

(1)

Regula (EK) Nr. 882/2004 nosaka vispārīgos uzdevumus un prasības Eiropas Savienības references laboratorijām (turpmāk “ES references laboratorijas”) pārtikas un dzīvnieku barības, kā arī dzīvnieku veselības jomā. Saskaņā ar minēto regulu ES references laboratorijas konkrēti ir atbildīgas par valstu references laboratoriju nodrošināšanu ar detalizētu informāciju par analītiskajām metodēm, kā arī par šādu metožu piemērošanas koordinēšanu. ES references laboratorijas pārtikas un barības jomā ir uzskaitītas minētās regulas VII pielikuma I daļā. Barības un pārtikas piesārņotāju jomā ir izraudzītas šādas ES references laboratorijas: ES references laboratorija attiecībā uz smagajiem metāliem pārtikā un barībā, ES references laboratorija mikotoksīnu jomā, ES references laboratorija policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (“PAO”) jomā un ES references laboratorija attiecībā uz dioksīniem un polihlorbifeniliem (PHB) pārtikā un barībā.

(2)

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC), kura pārvaldībā kopš 2006. gada darbojas ES references laboratorija attiecībā uz smagajiem metāliem barībā un pārtikā, ES references laboratorija policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (“PAO”) jomā un ES references laboratorija attiecībā uz mikotoksīniem barībā un pārtikā, ir informējis Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātu, ka no 2018. gada 1. janvāra neturpinās nodrošināt minēto ES references laboratoriju darbu.

(3)

No analītisko metožu un analītisko rezultātu kvalitātes, vienveidības un uzticamības ir atkarīga oficiālo kontroļu un citu kontroles darbību, kuras minētajās jomās īsteno oficiālās laboratorijas, efektivitāte, un analītisko metožu izmantošanā pastāvīgi būtu jāpopularizē vienveidīga prakse. Minētajās jomās ir nepieciešams uzturēt ES references laboratorijas, tādēļ būtu jāizraugās jaunas ES references laboratorijas. Turklāt kopš 2006. gada metālu, slāpekļa savienojumu, pārstrādes procesā radušos piesārņotāju un augu toksīnu jomā ir apzinātas jaunas prioritātes, tādēļ attiecībā uz jaunajām ES references laboratorijām, kuras paredzēts izraudzīties, būtu jāpaplašina īstenoto darbību un uzdevumu tvērums.

(4)

Tādēļ esošās ES references laboratorijas, kura atbildīga par smagajiem metāliem barībā un pārtikā, darbību un uzdevumu tvērums būtu jāpaplašina attiecībā uz visiem metāliem un slāpekļa savienojumiem barībā un pārtikā, savukārt esošās ES references laboratorijas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (“PAO”) jomā tvērums — attiecībā uz visiem piesārņotājiem, kas radušies pārstrādes procesā, un esošās ES references laboratorijas mikotoksīniem barībā un pārtikā tvērums — attiecībā uz mikotoksīniem un augu toksīniem barībā un pārtikā.

(5)

Tādēļ 2017. gada 23. janvārī Komisija, lai veiktu atlasi un izraudzītos ES references laboratoriju attiecībā uz minētajām jomām, publicēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Atlasē izraudzītā Dānijas Tehniskās universitātes laboratorija “National Food Institute” (Dānija) būtu jāapstiprina par ES references laboratoriju attiecībā uz metāliem un slāpekļa savienojumiem barībā un pārtikā, kā arī attiecībā uz piesārņotājiem, kas radušies pārstrādes procesā, savukārt laboratorija “RIKILT” (Stichting Wageningen Research) (Nīderlande) — par ES references laboratoriju mikotoksīniem un augu toksīniem barībā un pārtikā.

(6)

Ņemot vērā to, ka barības un pārtikas nekaitīguma kontekstā arvien pieaug hlorēto noturīgo piesārņotāju (izņemot PHB un dioksīnus), bromēto noturīgo piesārņotāju un fluorēto noturīgo piesārņotāju nozīme, būtu lietderīgi arī paplašināt ES references laboratorijas, kura atbildīga par dioksīniem un PHB barībā un pārtikā, darbības tvērumu, iekļaujot tajā visus halogenētos noturīgos organiskos piesārņotājus (NOP) barībā un pārtikā. Tādēļ, lai atspoguļotu šo paplašinājumu, ES references laboratorija attiecībā uz dioksīniem un PHB barībā un pārtikā būtu jāpārdēvē par ES references laboratoriju attiecībā uz halogenētajiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP) barībā un pārtikā.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikuma I daļa.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/18

(1)

Padomes Direktīvā 92/65/EEK (2) paredzēta alternatīva trakumsērgas karantīnas sistēma saistībā ar dažu gaļēdāju mājdzīvnieku ievešanu dalībvalstīs. Saskaņā ar minētās direktīvas 16. panta otro daļu, importējot suņus, kaķus un mājas seskus no atsevišķām trešām valstīm, šī sistēma paredz veikt minēto dzīvnieku vakcinēšanas efektivitātes pārbaudes ar antivielu titrēšanu.

(2)

Šādas pārbaudes jāveic arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (3) 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu saistībā ar suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālu pārvietošanu no dažām trešām valstīm.

(3)

Ar Lēmumu 2000/258/EK aģentūra Agence française de sécurité sanitaire des aliments (AFSSA), kura atrodas Nansī Francijā, ir izraudzīta par īpašo iestādi, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kuri vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai. AFSSA tagad ir integrēta aģentūrā Agence nationale de sécurité sanitaire de l'alimentation, de l'environnement et du travail (ANSES) Francijā.

(4)

Lēmums 2000/258/EK cita starpā paredz, ka ANSES uzdevums ir novērtēt trešo valstu laboratorijas, kuras iesniegušas pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu seroloģisko testu veikšanai ar mērķi pārraudzīt trakumsērgas vakcīnu efektivitāti.

(5)

Brazīlijas kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu attiecībā uz laboratoriju TECSA LABORATÓRIOS LTDA Belu Orizonti, par kuru 2017. gada 23. oktobrīANSES ir izstrādājusi un iesniegusi Komisijai pozitīvu novērtējuma ziņojumu.

(6)

Atļauja, kas 2006. gada 31. janvārī saskaņā ar Lēmumu 2000/258/EK piešķirta Instituto Pasteur Sanpaulu Brazīlijā, ir atsaukta saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/436/ES (4) pēc 2011. gada 30. septembra nelabvēlīgā novērtējuma ziņojuma, ko par šo laboratoriju ANSES sagatavoja un iesniedza Komisijai.

(7)

Brazīlijas kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu atkārtotu apstiprinājumu attiecībā uz laboratoriju Instituto Pasteur Sanpaulu Brazīlijā, par kuru 2017. gada 23. oktobrīANSES ir izstrādājusi un iesniegusi Komisijai pozitīvu novērtējuma ziņojumu.

(8)

Krievijas Federācijas kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu attiecībā uz laboratoriju NoviStem LLC Maskavā un laboratoriju Institute of Veterinary Medicine Biotechnology LLC (IBVM) Volginski, par kurām 2017. gada 23. oktobrīANSES ir izstrādājusi un iesniegusi Komisijai pozitīvu novērtējuma ziņojumu.

(9)

Tāpēc laboratorijai TECSA LABORATÓRIOS LTDA Belu Orizonti, laboratorijai Instituto Pasteur Sanpaulu, laboratorijai NoviStem LLC Maskavā un laboratorijai Institute of Veterinary Medicine Biotechnology LLC (IBVM) Volginski būtu jāatļauj veikt seroloģiskos testus, lai pārraudzītu trakumsērgas vakcīnu efektivitāti suņiem, kaķiem un mājas seskiem.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

b)

c)

d)

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/20

(1)

Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES, Euratom) 2016/2366 (2) paredz noteikumus par to, kā pašu resursu sistēmā dalībvalstis nodod informāciju Komisijai.

(2)

Būtu jāizveido veidlapas ikmēneša pārskatu iesniegšanai par “A” un “B” kontu, lai tie varētu tikt paziņoti strukturētā veidā. Ir nepieciešams precizēt, ka “atgūtās summas” atspoguļo dalībvalstu finanšu saistību izpildi darīt pieejamus tradicionālos pašu resursus un ne tikai dalībvalstu saņemtos maksājumus no ekonomikas dalībniekiem, kuriem jāmaksā muitas nodokļi. Tāpēc “atgūtajās summās” būtu nepārprotami jāiekļauj tās summas, kas Savienības budžetam tiek darītas pieejamas, jo to neatgūšana no parādniekiem ir saistīta ar dalībvalstu administratīvām kļūdām vai rūpības trūkumu, īstenojot atgūšanas pasākumus. Lai veicinātu pārskatu skaidrību un pārredzamību, pārskatos būtu jāsniedz papildu informācija.

(3)

Visas summas, kas Komisijas kontos tiek darītas pieejamas kā tradicionālie pašu resursi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. pantu, būtu jāiekļauj grāmatvedības pārskatos un to pielikumos. Lai nodrošinātu visu summu reģistrēšanu, tostarp to, kas darītas pieejamas pēc Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 10. panta 1. punktā noteiktā termiņa, sekojošos “A” konta pārskatu pielikumos būtu jāiekļauj papildu informācija.

(4)

Ziņojumā, kas minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 13. panta 3. punktā, būtu jāietver visi fakti, kas vajadzīgi, lai pilnībā izskatītu iemeslus, kuri lieguši attiecīgajai dalībvalstij darīt pieejamas summas, kas atzītas vai deklarētas par neatgūstamām un pārsniedz EUR 100 000, tostarp dalībvalsts veiktos atgūšanas pasākumus. Ziņojumi, kas iesniegti saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES, Euratom) 2016/2366, dažreiz nav izsmeļoši, un šā iemesla dēļ attiecīgajām dalībvalstīm jānosūta pieprasījumi pēc papildu informācijas. Tāpēc ir jāpapildina esošās veidlapas ar papildu elementiem un precizējumiem, piemēram, sīkāku informāciju par parāda rašanos un notikumiem, kuru rezultātā konstatēja prasījumu, informāciju par savstarpēju palīdzību, samaksas un atgūšanas procesu.

(5)

Attiecībā uz iespējamu atbrīvošanu no pienākuma darīt pieejamus Savienības budžetam tos pieejamos tradicionālos pašu resursus, kas ir izrādījušies neatgūstami, jo ir atlikta ierakstīšana kontos vai ir atlikts paziņojums par muitas parādu, lai netraucētu kriminālizmeklēšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, jāņem vērā grozījumi Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014, ko ieviesa ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804 (3), kas piemērojami no 2016. gada 1. oktobra.

(6)

Ir jānosaka pārejas periods, lai dotu dalībvalstīm laiku pielāgoties izmaiņām, kas ieviestas veidlapās ziņošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 6. panta 4. punktu un 13. panta 3. punktu.

(7)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2016/2366 būtu jāatceļ,

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/33

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2016/2365 (2) paredz noteikumus par to, kā pašu resursu sistēmā dalībvalstis nodod informāciju Komisijai.

(2)

Par krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem būtu jāziņo strukturētā veidā un jāietver ar risku saistīta informācija. Tāda pati krāpšanas un pārkāpumu veidlapa jau tiek izmantota, lai atjauninātu informāciju par iepriekš ziņotajiem gadījumiem. Tādēļ Īstenošanas lēmuma (ES, Euratom) 2016/2365 II pielikums ir novecojis.

(3)

Ir jāparedz pārejas periods, lai dotu dalībvalstīm laiku pielāgoties izmaiņām, kas ieviestas veidlapās ziņošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 5. panta 1. punktu.

(4)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2016/2365 būtu jāatceļ,

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/38

9.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/38