2.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/161

(2017. gada 23. oktobris),

ar kuru dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, nosaka de minimis atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, kurām ir noteikti nozvejas limiti vai minimālie izmēri.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākumu mazo pelaģisko sugu zvejniecībām piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Konkrēto zvejniecību gadījumā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punkts pilnvaro Komisiju pagaidu kārtā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ar deleģēto aktu pieņemt izkraušanas pienākuma īstenošanai vajadzīgos noteikumus (“izmetumu plāni”).

(3)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā. Minētais izmetumu plāns attiecas uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kurās izmanto pelaģisko trali un/vai riņķvadu (Eiropas anšova, sardīnes, makreles un stavridu zvejniecības). Tiecoties novērst nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, tas atļauj izmest nelielu procentuālo daļu tādu sugu nozvejas, kurām Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (3) III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs (“de minimis atbrīvojums”).

(4)

Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 izveidotais izmetumu plāns zaudēs spēku 2017. gada 31. decembrī. Turklāt nav pieņemti pasākumi, ar kuriem daudzgadu plānā nosaka de minimis atbrīvojumu, kas būtu piemērojams pēc 2017. gada 31. decembra. Tādēļ, lai novērstu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 7. punktu. De minimis atbrīvojums būtu jāpiemēro GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) apgabalos, uz kuriem attiecas pašreizējais izmetumu plāns, proti, 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.1., 11.2. un 12. apgabalā (Vidusjūras rietumu daļa), 17. un 18. apgabalā (Adrijas jūra) un 15., 16., 19., 20., 22., 23. un 25. apgabalā (Vidusjūras dienvidaustrumu daļa).

(5)

Ierosināto de minimis atbrīvojumu ir izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kas nav izteikusi citus komentārus kā vien to, ka gadījumus, kad de minimis procentuālo daļu prasīts no 3 % palielināt uz 5 %, tā neuzskata par pamatotiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, de minimis atbrīvojumu ir lietderīgi noteikt, ievērojot Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1392/2014 noteikto procentuālo daļu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 7. punktā atļautos līmeņus.

(6)

Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 izveidotais izmetumu plāns zaudēs spēku 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Tāpat kā iepriekšējais izmetumu plāns, kas izveidots ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014, šī de minimis regula būtu jāpiemēro trīs gadus, t. i., līdz 2020. gada 31. decembrim, kā to pieprasījušas reģionālas dalībvalstu grupas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka de minimis atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma attiecībā uz sugām, kurām ir noteikts minimālais izmērs, ja tās ar pelaģisko trali un/vai riņķvadu nozvejotas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās Vidusjūrā (Eiropas anšova, sardīnes, makreles un stavridu zvejniecības).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“sugas, kurām ir noteikts minimālais izmērs” ir sugas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā;

b)	“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

c)	“GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (4) I pielikumā;

d)	“Vidusjūras rietumu daļa” ir GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.1., 11.2. un 12. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

e)	“Vidusjūras dienvidaustrumu daļa” ir GFCM 15., 16., 19., 20., 22., 23. un 25. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

f)	“Adrijas jūra” ir GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

g)	“Adrijas jūras dienvidu daļa un Jonijas jūra” ir GFCM 18., 19. un 20. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

h)	“ūdeņi ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas” ir GFCM 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

i)	“Egejas jūra un ūdeņi ap Krētas salu” ir GFCM 22. un 23. ģeogrāfiskais apakšapgabals.

3. pants

De minimis atbrīvojums

1. Mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un riņķvadu un kuras norādītas I, II un III pielikumā, drīkst izmest līdz 5 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kurām ir noteikts minimālais izmērs.

2. Mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu un kuras norādītas IV, V un VI pielikumā, drīkst izmest līdz 3 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kurām ir noteikts minimālais izmērs.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

To piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 23. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1392/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 21. lpp.).

(3) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

I PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Vidusjūras rietumu daļā

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali	Zvejas rīka kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
1, 2, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11.1, 11.2 un 12	OTM, PTM	Pelaģiskais tralis	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
1, 2, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11.1, 11. 2 un 12	PS	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

II PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Vidusjūras dienvidaustrumu daļā

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali	Zvejas rīka kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
15, 16, 19, 20, 22, 23 un 25	OTM, PTM	Pelaģiskais tralis	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
25	PS	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

III PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Adrijas jūrā

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali	Zvejas rīka kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
17 un 18	OTM, PTM	Pelaģiskais tralis	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
17	PS	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

IV PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības ūdeņos ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali	Zvejas rīka kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
15 un 16	PS	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

V PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Egejas jūrā un ūdeņos ap Krētas salu

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali	Zvejas rīka kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
22 un 23	PS	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

VI PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Adrijas jūras dienvidu daļā un Jonijas jūrā

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali	Zvejas rīka kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
18, 19 un 20	PS	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

2.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/162

(2017. gada 23. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 58. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (2), un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu un 7. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim vai līdz 2014. gada 1. augustam var izvēlēties zināmu procentuālo daļu no gada valsts maksimālā apjoma darīt pieejamu kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 1. punkta ceturto daļu Francija, Lietuva un Nīderlande līdz 2017. gada 1. augustam paziņoja Komisijai par to, ka tās ir nolēmušas pārskatīt iepriekšējo lēmumu par zināmas procentuālās daļas no gada valsts maksimālā apjoma, kas paredzēts 2018.–2019. kalendārajam gadam, pārvietošanu uz lauku attīstības programmām, kuras finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

(3)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikums jāpielāgo, lai ietvertu ierosinātos valsts gada maksimālā apjoma un gada neto maksimālā apjoma grozījumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem. Lai atspoguļotu šos grozījumus attiecīgajā dalībvalstīm lauku attīstībai piešķirtā Savienības atbalsta sadalījumā pa gadiem, jāpielāgo arī Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums.

(4)	Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

I PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Lauku attīstībai piešķirtā Savienības atbalsta sadalījums (2014–2020)

(EUR, pašreizējās cenas)
	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	KOPĀ 2014–2020
Beļģija	40 855 562	97 243 257	109 821 794	97 175 076	97 066 202	102 912 713	102 723 155	647 797 759
Bulgārija	0	502 807 341	505 020 057	340 409 994	339 966 052	339 523 306	338 990 216	2 366 716 966
Čehijas Republika	0	470 143 771	503 130 504	344 509 078	343 033 490	323 242 050	321 615 103	2 305 673 996
Dānija	90 287 658	90 168 920	136 397 742	144 868 072	153 125 142	152 367 537	151 588 619	918 803 690
Vācija	664 601 903	1 498 240 410	1 685 574 112	1 404 073 302	1 400 926 899	1 397 914 658	1 394 588 766	9 445 920 050
Igaunija	103 626 144	103 651 030	111 192 345	122 865 093	125 552 583	127 277 180	129 177 183	823 341 558
Īrija	0	469 633 941	469 724 442	313 007 411	312 891 690	312 764 355	312 570 314	2 190 592 153
Grieķija	0	907 059 608	1 007 736 821	703 471 245	701 719 722	700 043 071	698 261 326	4 718 291 793
Spānija	0	1 780 169 908	1 780 403 445	1 185 553 005	1 184 419 678	1 183 448 718	1 183 394 067	8 297 388 821
Francija	4 353 019	2 336 138 618	2 363 567 980	1 665 777 592	1 668 304 328	1 984 761 729	1 987 739 983	12 010 643 249
Horvātija	0	448 426 250	448 426 250	282 342 500	282 342 500	282 342 500	282 342 500	2 026 222 500
Itālija	0	2 223 480 180	2 231 599 688	1 493 380 162	1 495 583 530	1 498 573 799	1 501 763 408	10 444 380 767
Kipra	0	28 341 472	28 345 126	18 894 801	18 892 389	18 889 108	18 881 481	132 244 377
Latvija	138 327 376	150 968 424	153 066 059	155 139 289	157 236 528	159 374 589	161 491 517	1 075 603 782
Lietuva	230 392 975	230 412 316	230 431 887	230 451 686	230 472 391	247 213 599	263 791 386	1 663 166 240
Luksemburga	0	21 385 468	21 432 133	14 366 484	14 415 051	14 464 074	14 511 390	100 574 600
Ungārija	0	742 851 235	737 099 981	488 620 684	488 027 342	487 402 356	486 662 895	3 430 664 493
Malta	0	20 905 107	20 878 690	13 914 927	13 893 023	13 876 504	13 858 647	97 326 898
Nīderlande	87 118 078	87 003 509	118 496 585	118 357 256	118 225 747	148 107 797	147 976 388	825 285 360
Austrija	557 806 503	559 329 914	560 883 465	562 467 745	564 084 777	565 713 368	567 266 225	3 937 551 997
Polija	1 569 517 638	1 175 590 560	1 193 429 059	1 192 025 238	1 190 589 130	1 189 103 987	1 187 301 202	8 697 556 814
Portugāle	577 031 070	577 895 019	578 913 888	579 806 001	580 721 241	581 637 133	582 456 022	4 058 460 374
Rumānija	0	1 723 260 662	1 751 613 412	1 186 544 149	1 184 725 381	1 141 925 604	1 139 927 194	8 127 996 402
Slovēnija	118 678 072	119 006 876	119 342 187	119 684 133	120 033 142	120 384 760	120 720 633	837 849 803
Slovākija	271 154 575	213 101 979	215 603 053	215 356 644	215 106 447	214 844 203	214 524 943	1 559 691 844
Somija	335 440 884	336 933 734	338 456 263	340 009 057	341 593 485	343 198 337	344 776 578	2 380 408 338
Zviedrija	0	386 944 025	378 153 207	249 386 135	249 552 108	249 710 989	249 818 786	1 763 565 250
Apvienotā Karaliste	475 531 544	848 443 195	850 859 320	754 569 938	754 399 511	755 442 113	756 171 870	5 195 417 491
Kopā ES-28	5 264 723 001	18 149 536 729	18 649 599 495	14 337 026 697	14 346 899 509	14 656 460 137	14 674 891 797	100 079 137 365

Tehniskā palīdzība	34 130 699	34 131 977	34 133 279	34 134 608	34 135 964	34 137 346	34 138 756	238 942 629
Kopā	5 298 853 700	18 183 668 706	18 683 732 774	14 371 161 305	14 381 035 473	14 690 597 483	14 709 030 553	100 318 079 994

”

II PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

Valsts maksimālais apjoms, kas minēts 6. pantā

(tūkstošos EUR)
Kalendārais gads	2015	2016	2017	2018	2019	2020
Beļģija	523 658	509 773	502 095	488 964	481 857	505 266
Bulgārija	721 251	792 449	793 226	794 759	796 292	796 292
Čehijas Republika	844 854	844 041	843 200	861 708	861 698	872 809
Dānija	870 751	852 682	834 791	826 774	818 757	880 384
Vācija	4 912 772	4 880 476	4 848 079	4 820 322	4 792 567	5 018 395
Igaunija	114 378	114 562	123 704	133 935	143 966	169 366
Īrija	1 215 003	1 213 470	1 211 899	1 211 482	1 211 066	1 211 066
Grieķija	1 921 966	1 899 160	1 876 329	1 855 473	1 834 618	1 931 177
Spānija	4 842 658	4 851 682	4 866 665	4 880 049	4 893 433	4 893 433
Francija	7 302 140	7 270 670	7 239 017	6 900 842	6 877 179	7 437 200
Horvātija (*1)	183 735	202 865	241 125	279 385	317 645	306 080
Itālija	3 902 039	3 850 805	3 799 540	3 751 937	3 704 337	3 704 337
Kipra	50 784	50 225	49 666	49 155	48 643	48 643
Latvija	181 044	205 764	230 431	255 292	280 154	302 754
Lietuva	417 890	442 510	467 070	475 319	483 680	517 028
Luksemburga	33 604	33 546	33 487	33 460	33 432	33 432
Ungārija	1 345 746	1 344 461	1 343 134	1 343 010	1 342 867	1 269 158
Malta	5 241	5 241	5 242	5 243	5 244	4 690
Nīderlande	749 315	736 840	724 362	682 616	670 870	732 370
Austrija	693 065	692 421	691 754	691 746	691 738	691 738
Polija	3 378 604	3 395 300	3 411 854	3 431 236	3 450 512	3 061 518
Portugāle	565 816	573 954	582 057	590 706	599 355	599 355
Rumānija	1 599 993	1 772 469	1 801 335	1 872 821	1 903 195	1 903 195
Slovēnija	137 987	136 997	136 003	135 141	134 278	134 278
Slovākija	438 299	441 478	444 636	448 155	451 659	394 385
Somija	523 333	523 422	523 493	524 062	524 631	524 631
Zviedrija	696 890	697 295	697 678	698 723	699 768	699 768
Apvienotā Karaliste	3 173 324	3 179 880	3 186 319	3 195 781	3 205 243	3 591 683

III PIELIKUMS

Neto maksimālais apjoms, kas minēts 7. pantā

(miljonos EUR)
Kalendārais gads	2015	2016	2017	2018	2019	2020
Beļģija	523,7	509,8	502,1	489,0	481,9	505,3
Bulgārija	720,9	788,8	789,6	791,0	792,5	798,9
Čehijas Republika	840,1	839,3	838,5	856,7	856,7	872,8
Dānija	870,2	852,2	834,3	826,3	818,3	880,4
Vācija	4 912,8	4 880,5	4 848,1	4 820,3	4 792,6	5 018,4
Igaunija	114,4	114,5	123,7	133,9	143,9	169,4
Īrija	1 214,8	1 213,3	1 211,8	1 211,4	1 211,0	1 211,1
Grieķija	2 109,8	2 087,0	2 064,1	2 043,3	2 022,4	2 119,0
Spānija	4 902,3	4 911,3	4 926,3	4 939,7	4 953,1	4 954,4
Francija	7 302,1	7 270,7	7 239,0	6 900,8	6 877,2	7 437,2
Horvātija (*2)	183,7	202,9	241,1	279,4	317,6	306,1
Itālija	3 897,1	3 847,3	3 797,2	3 750,0	3 702,4	3 704,3
Kipra	50,8	50,2	49,7	49,1	48,6	48,6
Latvija	181,0	205,7	230,3	255,0	279,8	302,8
Lietuva	417,9	442,5	467,1	475,3	483,7	517,0
Luksemburga	33,6	33,5	33,5	33,5	33,4	33,4
Ungārija	1 276,7	1 275,5	1 274,1	1 274,0	1 273,9	1 269,2
Malta	5,2	5,2	5,2	5,2	5,2	4,7
Nīderlande	749,2	736,8	724,3	682,5	670,8	732,4
Austrija	693,1	692,4	691,8	691,7	691,7	691,7
Polija	3 359,2	3 375,7	3 392,0	3 411,2	3 430,2	3 061,5
Portugāle	565,9	574,0	582,1	590,8	599,4	599,5
Rumānija	1 600,0	1 772,5	1 801,3	1 872,8	1 903,2	1 903,2
Slovēnija	138,0	137,0	136,0	135,1	134,3	134,3
Slovākija	435,5	438,6	441,8	445,2	448,7	394,4
Somija	523,3	523,4	523,5	524,1	524,6	524,6
Zviedrija	696,8	697,2	697,6	698,7	699,7	699,8
Apvienotā Karaliste	3 170,7	3 177,3	3 183,6	3 192,2	3 201,4	3 591,7

”

(*1) Horvātijai valsts maksimālais apjoms 2021. kalendārajam gadam ir EUR 344 340 000 un 2022. kalendārajam gadam EUR 382 600 000.

(*2) Horvātijai neto maksimālais apjoms 2021. kalendārajam gadam ir EUR 344 340 000 un 2022. kalendārajam gadam EUR 382 600 000.

2.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/163

(2018. gada 1. februāris),

ar ko attiecina reģistrāciju uz jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes riepu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 24. panta 5. punktu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

(1)

Pēc tam, kad koalīcija pret riepu negodīgu importu (“sūdzības iesniedzējs”) 2017. gada 30. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 45 % no jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), 2017. gada 11. augustā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) (“paziņojums par AD procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras (“antidempinga procedūra”) sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu importu Savienībā.

(2)

Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs 2017. gada 31. augustā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 45 % no jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Komisija, 2017. gada 14. oktobrī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4) (“paziņojums par AS procedūras sākšanu”), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras (“antisubsidēšanas procedūra”) sākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu importu Savienībā.

1. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija, (“attiecīgais ražojums”) abās procedūrās ir jaunas un atjaunotas autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas riepas, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, kuru izcelsme ir ĶTR un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

2. PIEPRASĪJUMSs

(4)

Pieprasījumus veikt reģistrāciju saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktu sūdzības iesniedzējs iesniedza attiecīgi 2017. gada 19. augustā un 2017. gada 5. oktobrī. Sūdzības iesniedzējs prasīja noteikt, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

3. REĢISTRĀCIJAS PAMATOJUMS

(5)

Komisija atbilstoši antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(6)	Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka reģistrācija ir pamatota, jo attiecīgais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām un subsidēts. Imports par zemām cenām Savienības ražošanas nozarei rada būtisku kaitējumu, kuru ir grūti novērst.

(7)	Komisija pieprasījumu izskatīja, ņemot vērā antidempinga pamatregulas 10. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 16. panta 4. punktu.

(8)

Attiecībā uz dempingu Komisija pārbaudīja, vai importētāji ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par to, ka tie īsteno dempingu saistībā ar dempinga apmēru un iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija vērtēja, vai importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, vai ir varbūtīgi, ka tas nopietni samazinās piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(9)

Attiecībā uz subsidēšanu Komisija pārbaudīja, vai pastāv kritiski apstākļi, kuros attiecībā uz konkrēto subsidēto ražojumu, relatīvi īsā laikposmā importējot ražojumu, par kuru tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas, tiek radīts grūti novēršams kaitējums, un vai ir uzskatāms, ka tāpēc, lai nepieļautu šāda kaitējuma atkārtošanos, ir nepieciešams noteikt šādam importam kompensācijas maksājumus ar atpakaļejošu spēku.

3.1. Importētāju informētība par dempingu, tā apmēru un iespējamo kaitējumu

(10)

Attiecībā uz dempingu Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR tiek pārdots par dempinga cenām. Konkrēti, sūdzības iesniedzējs, izmantojot Amerikas Savienotās Valstis par analogo valsti, iesniedza pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz kopējām ražošanas izmaksām, kam pieskaitītas samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa.

(11)

Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādīto dempinga starpību, kas sasniedzot vismaz 74 %, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka eksportētāji nodarbojas ar dempingu. Sūdzības iesniedzējs sniedza arī pietiekamus pierādījumus par iespējamo kaitējumu.

(12)

Šī informācija bija sniegta 2017. gada 11. augusta paziņojumā par šīs procedūras sākšanu. Paziņojums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tāpēc tas ir publisks dokuments, kas pieejams visiem importētājiem. Komisija tādējādi uzskatīja, ka importētāji vēlākais minētajā laikā bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempinga praksi, tās apmēru un iespējamo kaitējumu. Tāpēc tiek secināts, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā ir izpildīts pirmais reģistrācijas kritērijs.

3.2. Turpmāks ievērojams importa pieaugums

(13)	Attiecīgā ražojuma importa apjoms laikposmā no 2017. gada aprīļa līdz septembrim palielinājās par 14,3 %, salīdzinot ar importa apjomu tajā pašā laikposmā 2016. gadā. Atbilstoši konstatējumiem, kas nesen gūti citās izmeklēšanās (5), Komisija uzskatīja, ka šāds importa pieaugums ir ievērojams.

(14)	Komisija tādējādi secināja, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā ir izpildīts arī otrais reģistrācijas kritērijs.

3.3. Citi apstākļi

(15)

Sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs arī iekļāva pietiekamus pierādījumus par importa pārdošanas cenu lejupvērsto tendenci. Saskaņā ar publiski pieejamiem Eurostat statistikas datiem ĶTR importam laikposmā no 2017. gada aprīļa līdz septembrim bija par 38 % zemāka vienības vērtība nekā importam ar citu izcelsmi. Riepu nozarei, kas ir jutīga pret cenas svārstībām, tas ir ļoti zems līmenis.

(16)

Ņemot vērā importa par dempinga cenām laika aspektu, apjomu un citus apstākļus (piemēram, Savienības ražošanas nozares pārdošanos apjoma, apgrozījuma, nodarbinātības un peļņas samazināšanās jo īpaši zemākajā tirgus segmentā), ir varbūtīgi, ka galīgo maksājumu koriģējošā ietekme tiks nopietni apdraudēta, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku. Turklāt, ņemot vērā pašreizējās procedūras sākšanu, ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā ražojuma imports pirms iespējamas pagaidu pasākumu pieņemšanas var vēl vairāk palielināties un importētāji var strauji veidot krājumus.

(17)	Minētajos apstākļos Komisija secināja, ka attiecībā uz dempinga daļu pieprasījumā ir izpildīts arī trešais reģistrācijas kritērijs.

3.4. Kaitējumu, ko novērst ir grūti, rada subsidētā ražojuma imports milzīgā apjomā un salīdzinoši īsā laikposmā

(18)

Komisijas rīcībā attiecībā uz subsidēšanu ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR tiek subsidēts. Iespējamā subsidēšanas prakse ietver naudas līdzekļu tiešu nodošanu un naudas līdzekļu vai saistību potenciālu tiešu nodošanu, nesaņemtos vai neiekasētos valdības ieņēmumus un valdības nodrošinātās preces un pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Ir, piemēram, pierādījumi, ka pastāv dažādas dotācijas, preferenciāli aizdevumi un tiešie kredīti, ko sniedz valstij piederošas, kā arī privātas bankas, eksporta kredīti un eksporta galvojumi un apdrošināšana; valdības nodrošināta zeme, enerģija, ūdens un izejmateriāli, kas nepieciešami attiecīgā ražojuma ražošanai; ienākuma nodokļa samazinājumi un atbrīvojumi no tā, importa tarifu atlaides un PVN atbrīvojumi un atlaides.

(19)

Tiek apgalvots, ka minētie pasākumi ir subsīdijas, jo tie ietver ĶTR valdības vai citu ĶTR reģionālo vai vietējo varas iestāžu (tostarp valsts iestāžu) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka tās ir saistītas ar eksporta darbību un/vai ir atkarīgas no vietējo preču izmantošanas pretstatā importētām precēm, un/vai tiek piemērotas tikai noteiktiem sektoriem un/vai uzņēmumu veidiem un/vai noteiktām atrašanās vietām, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas.

(20)	Tādējādi patlaban ir pieejami pierādījumi, kas varētu norādīt uz to, ka par attiecīgā ražojuma eksportu tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas.

(21)

Turklāt Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka eksportētāju veiktais dempings un subsidēšanas prakse rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sūdzībā un vēlāk iesniegtajos dokumentos, kas attiecās uz reģistrācijas pieprasījumiem, pierādījumi par cenu un importa apjomu liecina, ka 2013.–2016. gadā bijis ļoti liels importa pieaugums absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē. Konkrētāk, pieejamie pierādījumi liecina par to, ka Ķīnas eksportētāju attiecīgā ražojuma importa apjoms Savienībā ir gandrīz divkāršojies – no 2,3 miljoniem vienību līdz 4,4 miljoniem vienību (+ 2,1 miljons vienību) –, kā rezultātā tirgus daļa strauji palielinājās no 13,2 % līdz 20,9 %. Attiecīgā ražojuma apjoms un cenas ir negatīvi ietekmējušas pārdotos daudzumus un cenu līmeni Savienības tirgū un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmēta Savienības ražošanas nozares vispārējā darbība un finanšu stāvoklis. Pierādījumi par kaitējuma faktoriem, kas izklāstīti antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punktā, ietver datus sūdzībās un vēlāk iesniegtajos dokumentos, kas attiecas uz reģistrāciju, un tie balstās uz publiski pieejamajiem Eurostat datiem.

(22)

Turklāt šajā posmā Komisija vērtēja, vai būs grūti novērst radīto kaitējumu. Kad Savienības ražošanas nozares pircēji būs pieraduši pie Ķīnas konkurentu cenām, kas ir ievērojami zemākas, tie Savienības ražošanas nozares augstās cenas, visdrīzāk, nepieņemtu pat tad, ja Komisija nākotnē noteiktu kompensācijas pasākumus ar atpakaļejošu spēku. Šāds apdraudējums galīgi zaudēt tirgus daļu vai gūt mazākus ienākumus rada grūti novēršamu kaitējumu. Turklāt Savienības ražošanas nozares riepu atjaunošanas saimnieciskā darbība var kļūt nenoturīga un grūti atjaunojama, ja tās pamatus sagraus nepārtrauktais un lētais jaunu riepu imports no Ķīnas.

3.5. Kaitējuma atkārtošanās izslēgšana

(23)	Visbeidzot, ņemot vērā 21. apsvērumā sniegtos datus un 22. apsvērumā izklāstīto pamatojumu, Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams sagatavot pasākumu – reģistrācijas attiecināšanu – iespējamu noteikšanu ar atpakaļejošu spēku, lai šāda kaitējuma atkārtošanās nebūtu iespējama.

4. PROCEDŪRA

(24)	Tādējādi Komisija ir secinājusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktu pamatotu reģistrācijas attiecināšanu uz attiecīgā ražojuma importu.

(25)	Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

5. REĢISTRĀCIJA

(26)

Atbilstīgi antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi un/vai kompensācijas maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(27)	Visas nākotnes saistības ir atkarīgas attiecīgi no antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas konstatējumiem.

(28)

Sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība lēšama aptuveni 74–152 % apmērā un vidējā mērķa cenas samazinājuma starpība – 26–37 % apmērā. Nākotnes iespējamo saistību summa ir noteikta mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 26–37 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(29)

Šajā izmeklēšanas posmā vēl nav iespējams aplēst subsidēšanas apjomu. Sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antisubsidēšanas izmeklēšanu, apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam mērķa cenas samazinājuma starpība lēšama 26–37 % robežās. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa ir noteikta mērķa cenas samazinājuma līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz antisubsidēšanas sūdzību, t. i., 26–37 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

6. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(30)	Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 5. punktu un Regulas (ES) 2016/1037 24. panta 5. punktu attiecīgi rīkoties, lai reģistrētu Savienībā importētās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes jaunas un atjaunotas autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas riepas, kuru slodzes indekss pārsniedz 121 un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (Taric kods 4012120010).

2. Reģistrāciju beidz, kad pagājuši deviņi mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Visas ieinteresētās personas ir aicinātas 21 dienas laikā no šīs regulas publicēšanas dienas rakstiski paziņot viedokli, sniegt pierādījumus, kas to pamato, vai pieprasīt uzklausīšanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3) OV C 264, 11.8.2017., 14. lpp.

(4) OV C 346, 14.10.2017., 9. lpp.

(5) Komisijas 2015. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2325, ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju (OV L 328, 12.12.2015., 104. lpp.), 9. apsvērums (proti, 24 % pieaugums); Komisijas 2016. gada 9. augusta Īstenošanas regula (ES) 2016/1357, ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importu attiecina reģistrāciju (OV L 215, 10.8.2016., 23. lpp.), 7. apsvērums (proti, 15 % pieaugums).

(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 30

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 2. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/161 (2017. gada 23. oktobris), ar kuru dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, nosaka de minimis atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/162 (2017. gada 23. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/163 (2018. gada 1. februāris), ar ko attiecina reģistrāciju uz jaunu un atjaunotu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes riepu importu	12