(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2017. gada 16. augustā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1480 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izstrādājumu no čuguna ar lamināro grafītu (pelēkais čuguns) vai čuguna ar lodveida grafītu (saukts arī par plastisko čugunu) un to daļu importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Komisija, 2016. gada 10. decembrī publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”), sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2016. gada 31. oktobrī iesniedza sūdzību septiņi Savienības ražotāji, proti, Fondatel Lecompte SA, Ulefos Niemisen Valimo Oy Ltd, Saint-Gobain PAM SA, Fonderies Dechaumont SA, Heinrich Meier Eisengießerei GmbH & Co. KG, Saint-Gobain Construction Products UK Ltd un Fundiciones de Odena SA (“sūdzības iesniedzēji”), kuri pārstāv vairāk nekā 40 % no Savienības kopējā konkrētu čuguna izstrādājumu ražošanas apjoma.

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 33. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”), un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzēji, Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCME”), nesaistīto importētāju ad hoc apvienība Free Castings Imports (“FCI”), divi nesaistīti importētāji, Indijas ražotāji eksportētāji un septiņi Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(5)

Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām. Uzklausīšanās piedalījās CCCME, FCI un sūdzības iesniedzēji. Divas uzklausīšanas notika ar CCCME, un tās vadīja tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(6)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes, un tās ir iztirzātas šeit turpmāk.

(7)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Lai pārbaudītu nesaistīto importētāju atbildes uz anketas jautājumiem, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu personu telpās:

(8)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plāno noteikt galīgos antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes čuguna izstrādājumu importam Savienībā un galīgi iekasēt summas, kas nodrošināts ar pagaidu maksājumu, un izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu Savienībā (“galīgā informācijas izpaušana”).

(9)

Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas un uzklausīšanu laikā CCCME, FCI, Savienības ražošanas nozare un trīs ražotāji eksportētāji iesniedza rakstiskas piezīmes. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un ņemtas vērā.

(10)

CCCME un Botou City Wangwu Town Tianlong Casting Factory apgalvoja, ka Komisijas provizoriski izpaustā informācija nav bijusi pietiekama, tādējādi ietekmētas to tiesības uz aizstāvību, un lūdza Komisiju sniegt papildu paskaidrojumus un informāciju.

(11)

Attiecībā uz dempinga aprēķinu minētās personas pieprasīja papildu informāciju par konkrēto metodiku, kas izmantota katram ražojuma veidam, normālo vērtību, kas iegūta, pamatojoties uz šīm metodikām pēc ražojuma veida, dempinga starpībām, kas izriet no atšķirīgām metodikām, summām, kas izmantotas PVA izmaksu un peļņas noteikšanai, un pārdošanas apjomu dažādiem ražojuma veidiem, ko pārdod Indijas tirgū (ar rentablo darījumu īpatsvaru).

(12)

CCCME arī lūdza Komisiju iesniegt ražojuma veidu sarakstu ar visu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju kopējo eksporta apjomu pēc ražojuma veida un Indijas ražotāju kopējo iekšzemes pārdošanas apjomu.

(13)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi informāciju par konkrētiem analogās valsts ražotāju ražojuma veidiem un ka Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCME nevarēja noteikt, vai pastāv atšķirības, par kurām būtu veicamas korekcijas, jo viņi nezina, kādi ražojumi tika izmantoti normālās vērtības noteikšanai.

(14)

Dempinga starpības aprēķina metodika tika sīki aprakstīta pagaidu regulas 61.–98. apsvērumā. Lai aizsargātu Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, un izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju komerciāli sensitīvu informāciju, sīki dempinga aprēķini tika izpausti tikai izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tostarp katram ražojuma veidam izmantotā normālās vērtības aprēķina metodika.

(15)

Tomēr, tā kā normālās vērtības noteikšanai izmantotie dati attiecas tikai uz divām uzņēmumu grupām analogajā valstī, kopsavilkuma rādītājus par normālo vērtību nebija iespējams sniegt, neizpaužot komerciāli sensitīvus datus, kas attiecas uz šīm personām. Normālā vērtība tādējādi tika sniegta diapazonos.

(16)

Komisija neveica vispārējus kopsavilkuma aprēķinus pēc ražojuma veida, ko pārdeva visi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji. Gluži pretēji – Komisija veica aprēķinu pēc ražojuma veida katram ražotājam eksportētājam. Turklāt CCCME pieprasītie kopsavilkuma dati par visiem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un analogās valsts (Indijas) ražotāju pārdošanas apjomiem pēc ražojuma veida ir komerciāli sensitīva informācija pamatregulas 19. panta nozīmē. Tāpēc Komisija šo pieprasījumu noraidīja.

(17)

Tomēr dokuments, kurā sīki izklāstītas tehniskās īpašības to ražojuma veidu pilnam klāstam, kurus izlasē iekļautie Indijas ražotāji pārdod analogajā tirgū un Savienības tirgū, pirms pagaidu informācijas izpaušanas tika iekļauts lietas nekonfidenciālajos materiālos.

(18)

Lai pamatotu pieprasījumu pēc papildu informācijas, CCCME apšaubīja pagaidu regulā publicēto cenu samazinājuma un dempinga starpību konsekvenci un pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoja tās pašas bažas. CCCME apgalvoja – tā kā Indija tika izraudzīta par analogo valsti un Ķīnas un Indijas ražotājiem eksportētājiem samazinājuma starpības bija līdzīgas, loģisks secinājums būtu tāds, ka abu valstu ražotājiem eksportētājiem arī dempinga starpībām būtu jābūt līdzīgām. CCCME apgalvoja, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izprastu Komisijas konstatējumus šajā sakarā un sniegtu piezīmes par tiem.

(19)

Komisija norādīja – kā paskaidrots pagaidu regulas 179. apsvērumā, Indijas un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu samazinājuma starpību atšķirības ir skaidrojamas ar Indijas un Ķīnas eksporta uz Savienību atšķirīgo ražojuma klāstu. Komisija atgādināja, ka cenu samazinājuma starpības izriet no Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportēto ražojumu salīdzinājuma ar līdzīgiem ražojumiem, ko pārdod Savienības ražošanas nozare, savukārt Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga starpības izriet no ĶTR uz Savienību eksportēto ražojumu salīdzinājuma ar līdzīgiem ražojumiem, ko pārdod Indijas iekšzemes tirgū. Kā atzinusi CCCME, šāda atšķirība starp šīm abām starpībām pati par sevi ir iespējams rezultāts.

(20)

Turklāt uzklausīšanas amatpersonas vadītajā 2017. gada 8. septembraCCCME uzklausīšanā Komisija paskaidroja, kādēļ korekcija par neatmaksājamo PVN dempinga starpībai, kas noteikta Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ietekmēja Indijas un Ķīnas rezultātu salīdzinājumu. CCCME par šo korekciju sniedza piezīmes, kas iztirzātas turpmāk.

(21)

Attiecībā uz kaitējuma aprēķiniem CCCME apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā CCCME pieprasījumu par pilnīgu piekļuvi apjoma un cenas ietekmes datiem, kaitējuma starpības un kaitējuma rādītāju aprēķiniem un visai konfidenciālajai informācijai, kurā šie aprēķini bija balstīti. CCCME apgalvoja, ka Komisijas pienākums ievērot konfidencialitāti nav absolūts un tas būtu jālīdzsvaro ar ieinteresēto personu tiesībām uz aizstāvību. Par piemēru CCCME minēja, ka Komisija tai nav izpaudusi ražojuma īpašības, kas tika izmantotas cenu salīdzināšanai attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(22)

CCCME arī ierosināja veidus, kā Komisija varētu panākt CCCME par nepieciešamo apgalvoto līdzsvaru starp konfidencialitātes prasībām un aizstāvības tiesībām. Tie, piemēram, ietvēra priekšlikumus sniegt “kopsavilkuma informāciju”. CCCME apgalvoja, ka Komisija varētu sniegt cenu samazinājuma aprēķinus ar konsolidētiem datiem par visiem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un konsolidētos datus par visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. CCCME uzskatīja, ka, sniedzot ieinteresētajām personām šādus apkopotos datus par ieinteresētajām personām, kas pašas par sevi tirgū nav aktīvi ekonomikas dalībnieki, Komisija pienācīgi ievērotu pamatā esošo datu konfidencialitāti.

(23)

CCCME izteica kritiku par to, ka Komisija konfidencialitātes prasības pastāvīgi atzinusi par prioritārām pār CCCME tiesībām uz aizstāvību, neizvērtējot konkrētos apstākļus, un pār CCCME viedokli attiecībā uz attiecīgo informāciju un vispārīgāk – nav ievērojusi tiesību uz aizstāvību nozīmi.

(24)

Komisija šim vērtējumam nepiekrīt. Tā analizēja atsevišķi katru CCCME pieprasīto informācijas vienību un 2017. gada 25. augustā sniedza CCCME visu informāciju, izņemot neesošo informāciju un informāciju, kas neietilpa lietas materiālos vai bija konfidenciāla. Ja informācija neietilpa lietas materiālos vai bija konfidenciāla, Komisija atteikumu izpaust informāciju pienācīgi pamatoja. Jo īpaši Komisija neveica vispārējus kopsavilkuma cenu samazinājuma aprēķinus un cenu samazinājuma aprēķinus katram produkta kontroles numuram (“PKN” jeb “ražojuma veids”). Gluži pretēji – tā veica cenu samazinājuma aprēķinus pēc ražojuma veida un katram ražotājam eksportētājam. Tādēļ kopsavilkuma informācija izmeklēšanā netika izmantota, un tādēļ tā neietilpa lietas materiālos.

(25)

Attiecībā uz konfidenciālu informāciju Komisija atgādināja, ka tai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu ir pienākums aizsargāt šo informāciju. Turklāt Komisija uzskatīja, ka publiski pieejamajos lietas materiālos, kas darīti pieejami ieinteresētajām personām, tostarp CCCME, ir visa to lietai būtiskā un izmeklēšanā izmantotā informācija. Ja informācija tika uzskatīta par konfidenciālu, publiski pieejamajos lietas materiālos bija ietverts tās jēgpilns kopsavilkums. Visām ieinteresētajām personām, tostarp CCCME, bija piekļuve publiski pieejamajiem lietas materiāliem un iespēja ar tiem iepazīties. Attiecībā uz CCCME Komisija konstatēja, ka, lai gan citu starpā tā pārstāv Ķīnas lējumu ražošanas nozari, neviens no izlasē iekļautajiem atsevišķajiem ražotājiem eksportētājiem to nav pilnvarojis piekļūt to konfidenciālajai informācijai. Tādējādi konfidenciālo informāciju, kas tika atsevišķi nosūtīta izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, nevarēja sniegt tādai personai kā CCCME.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka CCCME un ražotājiem eksportētājiem tika sniegta iespēja pilnībā izmantot tiesības uz aizstāvību, un tās apgalvojumi tika noraidīti.

(27)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti apgalvoja, ka tai nav sniegta iespēja pilnībā īstenot tiesības uz aizstāvību. CCCME nelūdza jaunu informāciju un nepauda jaunus argumentus. Konkrētāk, CCCME neatbildēja uz informācijas izpaušanas vēstuli, kurā Komisija sīki iztirzāja jautājumus, ko CCCME2017. gada 15. septembrī bija iesniegusi uzklausīšanas amatpersonai. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo, kā izklāstīts šīs regulas 10.–26. apsvērumā, tā sniedza CCCME pilnīgu piekļuvi nekonfidenciālai informācijai un pienācīgi pamatoja atteikumu izpaust konfidenciālu informāciju vai lietas materiālos neietilpstošu informāciju.

(28)

Šīs regulas pielikumā iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju sarakstu grozīja, iekļaujot tajā divu ražotāju eksportētāju nosaukumus, kuri pagaidu regulā bija izlaisti vai norādīti kļūdaini.

(29)

Izmeklēšanas laikā izlasē neiekļautais Ķīnas ražotājs eksportētājs informēja Komisiju, ka tā nosaukums ir mainīts. Komisija iesniegtos pierādījumus atzina par pietiekamiem. Ķīnas ražotāju eksportētāju saraksts tika attiecīgi grozīts.

(30)

CCCME aicināja Komisiju veikt astoņpadsmit izlasē neiekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atsevišķu pārbaudi, kuri šādu pārbaudi bija oficiāli pieprasījuši saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(31)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 27. apsvērumā, tik liela pieprasījumu skaita pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un nebūtu ļāvusi pabeigt izmeklēšanu pamatregulā noteiktajā laikposmā. Tādēļ Komisija neapstiprināja atsevišķas pārbaudes pieprasījumus.

(32)

Visā izmeklēšanas laikā CCCME un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atkārtoti apgalvoja – tā kā pēc 2016. gada 11. decembra 15. iedaļa protokolā par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO ir zaudējusi spēku, analogās valsts izvēle vairs nav vajadzīga un, lai noteiktu dempinga esamību, vajadzētu izmantot iekšzemes cenas un Ķīnas ražotāju eksportētāju izmaksas.

(33)

Komisija piemēroja patlaban spēkā esošos tiesību aktus. Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēta analogās valsts metodikas piemērošana normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(34)

FCI atkārtoja apgalvojumu, ka attiecīgais periods jēgpilnu konstatējumu izdarīšanai ir pārāk īss, īpaši attiecībā uz importa no ĶTR apjomu, un periods, kas ir īsāks par četriem gadiem, neatbilst Komisijas iedibinātajai praksei, saskaņā ar kuru parasti izvēlas vismaz četru gadu periodu.

(35)

Komisija norādīja, ka attiecīgais periods noteikts sākumposmā, ievērojot standarta praksi. Kā paskaidrots pagaidu regulas 35. apsvērumā, attiecīgais periods aptver trīs pilnus kalendāros gadus un izmeklēšanas periodu. Komisijai nebija neviena iemesla atkāpties no standarta prakses un izvēlēties citu periodu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(36)

Jebkurā gadījumā, pat ja Komisija piekristu FCI un kaitējuma analīzē iekļautu 2012. gadu, importa apjoma no ĶTR rādītājs tik un tā visā minētajā periodā pieaugtu par 10 %.

(37)

Tā kā citas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 33. apsvērums.

(38)

Attiecīgā ražojuma provizoriskā definīcija sniegta pagaidu regulas 36. apsvērumā.

(39)

Pagaidu regulas 39.–60. apsvērumā izklāstīti apgalvojumi, ko pauda Indijas ražotāji eksportētāji, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, FCI un divi nesaistīti importētāji, un Komisijas vērtējums par tiem attiecībā uz ražojuma tvērumu.

(40)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas divi nesaistīti importētāji un FCI iesniedza precizējumu pieprasījumus un turpmākos apgalvojumus, ka konkrēti ražojuma veidi būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma. Izslēgšanas pieprasījumi attiecas uz šādiem ražojuma veidiem:

(41)

Saistībā ar viena importētāja pieprasījumu apstiprināt čuguna pārsedžu un noteku režģu, uz kuriem attiecas standarts EN 1433, izslēgšanu no attiecīgā ražojuma tvēruma, Komisija apstiprina, ka uz noteku režģiem attiecas standarts EN 1433 un tādējādi atbilstoši pagaidu regulas 44 un 60. apsvērumam tie ir izslēgti no attiecīgā ražojuma tvēruma. Attiecībā uz čuguna pārsedzēm Komisija norādīja, ka tām un noteku režģiem ir vienādas fizikālās īpašības un lietojumi un uz tām attiecas tie paši standarti, kuri uz noteku režģiem. Tādēļ Komisija čuguna pārsedzes izslēdza no attiecīgā ražojuma tvēruma.

(42)

Attiecībā uz FCI pieprasījumu apstiprināt dzelzs kāpšļu un cēlējatslēgu izslēgšanu no attiecīgā ražojuma tvēruma Komisija konstatēja, ka šādi dzelzs kāpšļi un cēlējatslēgas nav uzskatāmas par ietilpstošiem šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā, jo tiem ir atšķirīgas funkcijas, kas nav aprakstītas attiecīgā ražojuma definīcijā. Tie ir attiecīgā ražojuma piederumi, bet to tehniskās īpašības nav tādas pašas kā attiecīgajam ražojumam un tā daļām. Patiešām, dzelzs kāpšļus un cēlējatslēgas izmanto, lai nosegtu virszemes vai pazemes sistēmas vai nodrošinātu iespēju veikt virszemes vai pazemes sistēmu vizuālo pārbaudi.

(43)

41. apsvērumā minētais importētājs iesniedza papildu informāciju par tā ražojuma izslēgšanas pieprasījumu, kas minēts pagaidu regulas 45.–53. apsvērumā par Gatic daļām, kuru izmērs pārsniedz 1 000 mm. Šādas daļas neietilpst standarta EN 124 tvērumā un ir vairāk nekā divas reizes dārgākas par tradicionālajiem lūku vākiem.

(44)

Daļas, kuru izmērs ir mazāks par 1 000 mm, var būt daļa no ražojuma ar izmēru, kas pārsniedz 1 000 mm, tās nevar nošķirt no attiecīgā ražojuma pēc nekādām ražojuma fizikālajām un tehniskajām īpašībām. Komisijas šo jautājumu iztirzājusi pagaidu regulas 51.–53. apsvērumā. Ražojuma cenas atšķirībai tādējādi nav nozīmes.

(45)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Gatic turpināja apgalvot, ka piekļuves pārsegšanas daļas ar atsevišķu brīvo atvērumu/brīvo platību, kas ir lielāka par 1 000 mm, būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma, jo tik lielas daļas neietilpst standarta EN 124 tvērumā. Turklāt dalībvalstu muitas dienesti var viegli nošķirt daļas ar brīvo atvērumu, kas ir lielāks par 1 000 mm (uz kurām neattiecas pasākumi), no daļām ar brīvo atvērumu, kas ir mazāks par 1 000 mm (uz kurām attiecas pasākumi). Tādēļ nav pienācīga pamata neizslēgt no pasākumu tvēruma daļas ar brīvo atvērumu, kas ir lielāks par 1 000 mm.

(46)

Pagaidu regulas 52. un 53. apsvērumā noteikts, ka neatkarīgi no ražojuma brīvā atvēruma izmēra visas attiecīgā ražojuma fizikālās un tehniskās īpašības attiecas arī uz Gatic daļām. Šīs īpašības nemaina tas, ka uz Gatic daļām ar atsevišķu brīvo atvērumu, kas ir lielāks par 1 000 mm, neattiecas standarts EN 124. Patiešām attiecīgais ražojums standartā netiek definēts un ietver plašāku ražojuma veidu klāstu nekā tos, uz kuriem attiecas standarts EN 124. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(47)

Cits importētājs iesniedza pieprasījumu skaidri izslēgt no attiecīgā ražojuma tvēruma ražojumus, uz kuriem attiecas standarts EN 1253.

(48)

Pagaidu regulas 54.–56. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija apstiprināja, ka šādi ražojumi neietilpst šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā un attiecīgi pielāgoja ražojuma definīciju rezolutīvajā daļā.

(49)

FCI apgalvoja, ka Savienībā netiek ražotas virszemes atveres saskaņā ar Vācijas standartiem un ka Savienībā vairs nebūs pieejamas plastiskā čuguna virszemes atveres, ja virszemes atveru importam no ĶTR tiktu noteikti antidempinga pasākumi.

(50)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji Savienībā ražo virszemes atveres, arī saskaņā ar Vācijas standartiem.

(51)

Turklāt Komisija atgādināja, ka galīgie antidempinga pasākumi netiek noteikti, lai slēgtu attiecīgā ražojuma tirgu importam no ĶTR. Ja Savienībā netiktu ražoti konkrēti virszemes atveru veidi saskaņā ar Vācijas standartiem, lietotājiem joprojām būtu iespēja iegādāties šo ražojumu no trešām valstīm, tostarp ĶTR.

(52)

FCI iesniedza pieprasījumu izslēgt no attiecīgā ražojuma tvēruma ūdensnoplūdes noslēgus, jo uz tiem attiecas standarts EN 1563, nevis standarts EN 124. Ūdensnoplūdes noslēgi ir virszemes atveru kategorija. Par virszemes atverēm jau bija iesniegts izslēgšanas pieprasījums, ko noraidīja pagaidu regulas 59. apsvērumā. Tādēļ Komisija arī noraidīja pieprasījumu izslēgt no attiecīgā ražojuma tvēruma ūdensnoplūdes noslēgus.

(53)

FCI iesniedza pieprasījumu izslēgt no attiecīgā ražojuma tvēruma arī režģus, uz kuriem attiecas standarts EN 124, jo tiem ir tādas pašas funkcijas kā noteku režģiem, uz kuriem attiecas standarts EN 1433. Uz tiem attiecas atšķirīgi standarti, jo noteku režģus, uz kuriem attiecas standarts EN 1433, testē kopā ar noteku pazemē, savukārt režģus, uz kuriem attiecas standarts EN 124, testē atsevišķi, tāpat kā tas ir ar ūdens noteku pārsedzēm un lūku vākiem.

(54)

Komisija norādīja, ka šādu režģu un ūdens noteku pārsedžu un lūku vāku tehniskās īpašības ir vienādas, jo uz tiem visiem attiecas standarts EN 124. Tās nevar vienkārši un tieši nošķirt no citiem attiecīgā ražojuma veidiem, tāpēc pieprasījums izslēgt no attiecīgā ražojuma tvēruma režģus, uz kuriem attiecas standarts EN 124, tika noraidīts.

(55)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI atkārtoja apgalvojumu, ka noteku režģa daļai, uz ko attiecas standarts EN 1433, un režģiem, uz kuriem attiecas standarts EN 124, ir vienādas fizikālās un materiāla īpašības un to ražošanas procesi ir vienādi. Tādējādi faktiski tie ir vienādi ražojumi. Turklāt FCI apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums par to, ka atsevišķus noteku režģus nevar viegli un tieši nošķirt no citiem attiecīgā ražojuma veidiem, ir klajā pretrunā šīs lietas faktiem.

(56)

Komisija norādīja, ka standarts EN 124 attiecas tikai uz lūku vākiem un ūdens noteku pārsedzēm. Režģi, uz kuriem attiecas standarts EN 124, tādējādi ir uzskatāmi par daļu no šiem ražojumiem. Tādējādi noteku režģa daļu, uz ko attiecas standarts EN 1433, un režģus, uz ko attiecas standarts EN 124, nevar uzskatīt par vienādiem ražojumiem.

(57)

Norādot, ka šādus režģus, uz kuriem attiecas standarts EN 124, nevar viegli vizuāli nošķirt no citiem attiecīgā ražojuma veidiem, Komisija bija domājusi, ka šādus režģus nevar viegli nošķirt vizuāli no režģiem, kas izmantojami par pārsegiem lūku vākos un ūdens noteku pārsedzēs, kas ļauj ūdenim plūst caur tiem notekā vai lūkā (kas, būdama daļa no tā, ir attiecīgā ražojuma tvērumā). Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(58)

Pamatojoties uz izkropļojumiem, kas izriet no eksporta subsīdijām, eksporta nodokļa un kravas pārvadājumu divējādas politikas, kura ietekmē dzelzsrūdas cenu, sūdzības iesniedzēji atkārtoti iebilda pret izvēli izmantot Indiju par analogo valsti.

(59)

Komisija iztirzāja šos apgalvojumus pagaidu regulas 80. un 81. apsvērumā. Jauni argumenti netika izvirzīti, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(60)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 88. apsvērumā, lai katram ražojuma veidam, ko eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, aprēķinātu normālo vērtību attiecībā uz pagaidu dempinga starpībām, normālo vērtība vispirms tika noteikta katram Indijas analogajam ražotājam un pēc tam šīs normālās vērtības pēc ražojuma veida tika svērtas kopā, izmantojot katra Indijas ražotāja saražoto daudzumu.

(61)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no vairākām ieinteresētajām personām, kas apgalvoja, ka, izmantojot saliktās vērtības, iespējams, nonāca pie pārlieku lielas normālās vērtības, kura noteikta analogajā valstī.

(62)

CCCME jo īpaši apgalvoja, ka Komisijai bija rīcības brīvība, aprēķinot normālo vērtību analogajā valstī attiecībā uz “pietiekamu daudzumu” līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu.

(63)

CCCME arī apgalvoja – ja viens Ķīnas ražotājs eksportētājs ir izturējis reprezentativitātes pārbaudi, tad to pašu cenā balstītu normālo vērtību vajadzētu izmantot visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tam pašam ražojuma veidam.

(64)

Komisija akceptēja abus tehniskos argumentus attiecībā uz pietiekama daudzuma pārbaudi un cenā balstītu normālo vērtību un attiecīgi pārskatīja normālās vērtības aprēķinu.

(65)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanā sadarbojās vairāk nekā viens izlasē iekļautais ražotājs analogajā valstī, Komisija pārskatīja normālās vērtības noteikšanas praksi, lai pēc iespējas mazinātu salikto normālo vērtību izmantošanu.

(66)

Šajā sakarā, ja bija pieejama normālā vērtība, kas ir balstīta uz pietiekamos daudzumos parastā tirdzniecības apritē veikto iekšzemes pārdošanu Indijā, izmantoja šo cenu, nevis vidējo normālo vērtību, kas iegūta no šīs cenas, un pārējo ražotāju saliktās normālās vērtības. Tas atbilst 2. panta 7. punktam, saskaņā ar kuru normālā vērtība būtu jāaprēķina, priekšroku dodot līdzīgā ražojuma iekšzemes cenām analogajā valstī.

(67)

Ja neviens no izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem kādu ražojuma veidu iekšzemes tirgū nepārdeva, bet vismaz viens izlasē iekļautais Indijas ražotājs šo ražojuma veidu ražoja, tad aprēķināja salikto normālo vērtību, izmantojot ražošanas izmaksas, kam pieskaitītas PVA izmaksas un peļņa šā Indijas ražotāja parastā tirdzniecības apritē veiktā iekšzemes pārdošanā. Procentos no apgrozījuma izteikta PVA izmaksu un peļņas summa, ko izmantoja šajos gadījumos, bija diapazonā no 1 % līdz 10 % pelēkā čuguna izstrādājumiem un no 10 % līdz 20 % plastiskā čuguna izstrādājumiem.

(68)

Ja ražojuma veida līmenī nebija savstarpējas atbilstības, Komisija izmantoja normālo vērtību, kas ir balstīta uz visu ražojuma veidu, kam izmantoti tie paši izejmateriāli, parastā tirdzniecības apritē veikto iekšzemes pārdošanu. Četriem no pieciem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem šāda situācija attiecās uz mazāk nekā 1,2 % no kopējā eksporta apjoma. Vienam izlasē iekļautajam Ķīnas eksportētājam tā konstatēta vairāk nekā 50 % no eksporta apjoma. Šis Ķīnas ražotājs eksportētājs pārdeva salīdzinoši dārgus nišas produktus, kurus nevarēja noteikt atbilstību ar ražojuma veidiem, kurus ražoja un pārdeva izlasē iekļautie ražotāji analogajā valstī un kuriem nebija iespējams aprēķināt normālās vērtības augšupvērstu korekciju. Izmantojot vidējo normālo vērtību visiem ražojuma veidiem no tā paša izejmateriāla, šā ražotāja eksportētāja dempinga starpība netika palielināta.

(69)

CCCME un Botou City Wangwu Town Tianlong Casting Factory pauda arī neapmierinātību ar metodi, ko Komisija izmantoja, aprēķinot salikto normālo vērtību ražojuma veidiem, kurus pārdeva nepietiekamos daudzumos. Pēc tam, kad tika veiktas 64.–68. apsvērumā minētās izmaiņas, šim apgalvojumam vairs nebija nozīmes, jo situācijas, kurā aprēķina salikto normālo vērtību, vairs nebija.

(70)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka, aprēķinot normālo vērtību, Komisijai būtu jāizmanto PVA izmaksas un peļņa parastā tirdzniecības apritē iekšzemes pārdošanā, ko veica visi Indijas ražotāji.

(71)

67. apsvērumā aprakstītajos apstākļos un ievērojot pamatregulas 2. panta 6. punkta skaidro formulējumu, Komisijai bija pienākums izmantot attiecīgā ražojuma veida Indijas ražotāja PVA izmaksu un peļņas summas līdzīgā ražojuma parastā tirdzniecības apritē iekšzemes pārdošanā.

(72)

CCCME apgalvojums, ka Komisijai būtu jāizvēlas dažādas PVA izmaksas un peļņu no citiem uzņēmumiem, kuri neražoja attiecīgo ražojuma veidu, un kaut kādā veidā jāaprēķina vidējā vērtība, tika noraidīts.

(73)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME lūdza Komisiju apstiprināt, ka netiešie nodokļi netika iekļauti Indijas ražotāju ražošanas izmaksās, tie neietekmēja rentabilitātes pārbaudi un netika iekļauti iekšzemes cenās, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai.

(74)

Komisija apstiprināja, ka ne cenas, ne izmaksas, kas tika izmantotas normālās vērtības noteikšanai, neietvēra netiešos nodokļus un ka netiešie nodokļi neietekmēja rentabilitātes pārbaudi.

(75)

Tā kā piezīmes par eksporta cenu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 89. apsvērums.

(76)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jākoriģē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai atspoguļotu to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji neizstrādāja attiecīgā ražojuma dizainparaugus. Dizainparaugus nodrošina nesaistīts importētājs.

(77)

Tā kā izlasē iekļautie Indijas ražotāji izstrādāja iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma dizainparaugus, Komisija piekrita šim apgalvojumam. Korekciju relatīvo lielumu aprēķināja, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju attiecīgajiem datiem.

(78)

CCCME apgalvoja, ka korekcija par netiešajiem nodokļiem esot nelikumīga un neesot minēta pagaidu regulas 91. apsvērumā saistībā ar korekcijām, kas veiktas saskaņā ar 2. panta 10. punktu. CCCME apgalvoja, ka korekcija par PVN daļēju atmaksu esot balstīta uz Komisijas novērtējumu par to, ka ĶTR nav tirgus ekonomikas valsts.

(79)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Saskaņā ar 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu Komisija veica korekciju par netiešo nodokļu atšķirību eksporta pārdošanai no ĶTR uz Savienību (maksājams 17 % eksporta nodoklis un 5 % no šā nodokļa tiek atmaksāti) un iekšzemes pārdošanai Indijā (nodokļi ir izslēgti no iekšzemes cenas). Šī korekcija nekādā veidā nav saistīta ar analogās valsts metodikas piemērošanu ĶTR. Pagaidu regulas 91. apsvērumā nav minēta šī korekcija, kas kļūdas dēļ tika izlaista. Tomēr šī korekcija izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika paziņota pagaidu informācijas izpaušanā. Neviens no tiem nesniedza piezīmes par šo korekciju.

(80)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti iebilda pret to, ka Komisija izmantoja pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, lai nodrošinātu salīdzināmību starp eksporta cenu no ĶTR un normālo vērtību no Indijas. CCCME apgalvoja – tā kā eksporta PVN sistēma bija viens no iemesliem, kādēļ ĶTR nebija tirgus ekonomikas valsts, to nevarēja izmantot, lai veiktu korekciju cenu salīdzinājuma vajadzībām. Šis arguments tika noraidīts. Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka Komisijai jāatrod alternatīvs normālās vērtības avots, ja valstī nav tirgus ekonomikas un ja uzņēmums nepieprasa, lai tam piešķirtu tirgus ekonomikas režīmu (“TER”). Kad ir noteikta normālā vērtība, Komisijas pienākums ir nodrošināt taisnīgu un pienācīgu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta noteikumiem.

(81)

Kā norādīts iepriekš 79. apsvērumā, uz lējumu eksportu no ĶTR attiecas daļēji atmaksājamais eksporta PVN, savukārt, veicot iekšzemes pārdošanu Indijā, tiek atmaksāti visi nodokļi. Tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu un ievērojot iedibināto judikatūru (3), Komisijai bija pienākums koriģēt normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu (tāpat kā, ievērojot citus pamatregulas 2. panta 10. punkta noteikumus, Komisijai bija jāveic korekcijas par citām atšķirībām, kas ietekmē salīdzinājumu).

(82)

Ja uzņēmumam ĶTR tiktu piešķirts TER, tiktu piemērota šī paša normālās vērtības korekcija, jo būtu konstatēta tāda paša atšķirība nodokļos.

(83)

CCCME un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāsniedz papildu informācija par argumentāciju, kas pamato saīsināta PKN izmantošanu, ar ko nosaka atšķirīgus ražojuma veidus aprēķiniem un to ietekmei uz taisnīgu salīdzinājumu.

(84)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu un ka saīsinātais PKN tai ļāva salīdzināt visu eksporta apjomu ar vislīdzīgākajiem līdzīgā ražojuma veidiem, ņemot vērā to fizikālās pamatīpašības. Komisija nav konstatējusi atšķirības to ražojuma īpašību tirgus vērtībā, kuras neatspoguļo saīsinātais PKN. Turklāt neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nenāca klajā ar aprēķinos balstītu apgalvojumu, pieprasot korekciju attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām.

(85)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atkārtoti apgalvoja, ka Komisija nav nodrošinājusi cenu salīdzināmību. CCCME apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic korekcijas par ražojuma atšķirībām, ko atspoguļo vai neatspoguļo sākotnējā PKN īpašības. CCCME apgalvoja, ka tai nav piekļuves Indijas ražotāju pārdotā ražojuma tehniskajām īpašībām un ka pilna PKN izpaušana attiecība uz Indijas ražotāju pārdoto ražojumu ir nepietiekama.

(86)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Komisija atgādināja, ka 2017. gada jūnijā tā visām ieinteresētajām personām darīja pieejamu analogajā valstī ražoto ražojumu klasifikāciju pēc piecpadsmit sākotnējā PKN tehniskajām īpašībām. Izņemot ražojuma katalogus, kuru Indijas ražotājiem nebija, Komisijas rīcībā nebija alternatīva avota par tehnisko informāciju, kura nebija konfidenciāla pēc rakstura vai kuru varētu pienācīgi apkopot, lai citas ieinteresētās personas to varēti izskatīt.

(87)

Turklāt, lai gan Indijas ražotāju ražotā ražojuma piecpadsmit īpašības sākotnējā PKN CCCME bija labi zināmas, tā nepauda konkrētus apgalvojumus par veicamajām korekcijām ne tikai ārpus PKN, bet arī PKN ietvaros. Turklāt Komisija pārbaudes apmeklējumu laikā nekonstatēja vajadzību pēc šādas korekcijas. Tiek norādīts, ka CCCME pati 2016. gada 22. decembra informācijas iesniegšanā par analogās valsts izvēli uzsvēra to, ka, “izmantojot Indiju, tiktu risināti jautājumi, kas saistīti ar ražojuma veidu savstarpējās atbilstības noteikšanu, arī šoreiz tāpēc, ka dati būtu reprezentatīvāki (…). Izmantojot Indiju par analogo valsti, izejas dati būs daudz plašāki un tāpēc ir daudz ticamāk, ka Komisijai būs pietiekami daudz datu, lai noteiktu ražojuma veidu savstarpējo atbilstību”. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(88)

CCCME apgalvoja, ka Komisijai būtu jākoriģē Indijas ražotāju ražošanas izmaksas par iespējamajām neatbilstībām, kas izriet no plastiskā čuguna izstrādājumu zemā ražošanas apjoma. CCCME neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu.

(89)

Tā kā plastiskā čuguna izstrādājumu pārdošana Indijā tika atzīta par reprezentatīvu, Komisija uzskatīja, ka šāda korekcija nav pamatota. Jebkurā gadījumā šis apgalvojums nav pamatots, tāpēc tas ir noraidāms.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoja šo apgalvojumu un norādīja, ka tā bija paskaidrojusi Komisijai, ka iespējamo neatbilstību cēlonis ir nepamatoti augstas ražošanas izmaksas. CCCME piebilda – tā kā informācija par Indijas ražotāju izmaksām netika sniegta, tā nevarēja nākt klajā ar pamatotu apgalvojumu par korekciju.

(91)

Komisija nesaņēma sīkus paskaidrojumus attiecībā uz šo apgalvojumu. Piezīmēs par pagaidu informācijas izpaušanu CCCME apgalvoja, ka “var pastāvēt neatbilstība ražošanā vai dažādu izmaksu faktoru pārāk intensīva izmantošana, kas izraisa kļūdainas nepamatoti augstas vienības ražošanas izmaksas”. CCCME izteicās neskaidri vai neizteicās nemaz par to, kuras ražošanas izmaksas tikušas ietekmētas, pret kuru etalonu būtu jānosaka iespējamā neatbilstība un kā būtu jāaprēķina korekcija.

(92)

Komisija nepiekrita tam, ka šādu apgalvojumu nevarēja izdarīt bez informācijas par Indijas ražotāju ražošanas izmaksām.

(93)

Pirmkārt, Indijas ražotāju dati par izmaksām bija konfidenciāli pēc būtības un tos nevarēja apkopot, lai tie būtu pieejami citām ieinteresētajām personām tādā veidā, kas ir gan derīgs CCCME vajadzībām, gan aizsargā Indijas ražotāju konfidenciālus uzņēmējdarbības datus.

(94)

Otrkārt, ražošanas procesi Indijā un ĶTR ir ļoti līdzīgi. Tas tika apstiprināts pagaidu regulas 79. apsvērumā un CCCME2016. gada 22. decembrī iesniegtajā informācijā, kas attiecās uz Indijas izvēli par analogo valsti. CCCME apgalvoja, ka “lielākā daļa Ķīnas ražotāju ir mazās lietuves un ražošanas process nav automatizēts, bet vairāk manuāls”. Tā arī norādīja: “ir vispārēji zināms, ka Indija un Ķīna ir līdzīgas pēc to attīstības līmeņa un lieluma” un “attiecībā uz citiem elementiem, kas skar izmaksas un cenas”, ka ĶTR un Indija ir “līdzīgākas viena otrai nekā Ķīna un citas valstis.” Tātad CCCME, kas apgalvo, ka tā pārstāv lielu skaitu visu lielumu Ķīnas ražotāju, būtu varējusi nākt klajā ar apgalvojumiem, neiegūstot piekļuvi Indijas ražotāju konfidenciāliem datiem. Pamatojoties uz savām nozares zināšanām, tā būtu varējusi identificēt ražošanas modeļus un ražošanas rādītājus, kas izraisa iespējamās nepamatotās vienības ražošanas izmaksas un pamatot pieprasīto korekciju.

(95)

Komisija nav konstatējusi nevienu elementu, kas pamatotu Indijas ražotāju ražošanas izmaksu korekciju saistībā ar normālās vērtības noteikšanu analogajā valstī. Ņemot vērā, ka ir konstatēts, ka Indijas ražotāju pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs, un tā kā nebija konkrēta un pamatota CCCME apgalvojuma, Komisija noraidīja apgalvojumu, ka būtu jākoriģē Indijas ražotāju ražošanas izmaksas.

(96)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija esot nepamatoti koriģējusi tā eksporta cenas par kredīta izmaksām, jo tam neesot bijis šādu izmaksu.

(97)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Lai nodrošinātu cenu taisnīgu salīdzinājumu, kredīta izmaksu korekcijas tika piemērotas visu to Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenai, kuri pircējiem piedāvāja samaksas nosacījumus, jo visu veidu piešķirtie kredīti ir faktors, kas tiek ņemts vērā iekasēto cenu noteikšanā. Ir konstatēts, ka šis ražotājs eksportētājs piešķir saviem pircējiem kredītus, tāpēc kredīta izmaksu korekcija bija pamatota, pat ja šis uzņēmums neaizņēmās līdzekļus uz laiku starp nosūtīšanu un pircēja veikto maksājumu.

(98)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Komisijai vajadzētu veikt normālās vērtības korekciju, kad tās pamatā ir cenas, lai ņemtu vērā tiešos nodokļus, kas attiecas uz materiāliem, kuri tiek fiziski iestrādāti līdzīgajā ražojumā.

(99)

Tomēr, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā līdzīgajā ražojumā iestrādātie materiāli neietvēra importa maksas vai neatmaksājamus nodokļus, CCCME ierosinājumam, ka tā rezultātā būtu vajadzīga cenu korekcija, nebija nozīmes.

(100)

Kā norādīts iepriekšējos apsvērumos, Komisija ņēma vērā dažas ieinteresēto personu piezīmes un pārrēķināja Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga starpību.

(101)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

1. tabula

Galīgās dempinga starpības

(102)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija nav saņēmusi citas piezīmes attiecībā uz Indiju.

(103)

Tāpēc Komisija apstiprina savus provizoriskos konstatējumus, ka dempings izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām Indijā netika konstatēts.

(104)

Līdz ar to Komisija apstiprina, ka tā, ievērojot pamatregulas 9. panta 6. punktu, nekonstatēja dempingu izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ka tā nekonstatēja dempingu nevienam no pārējiem ražotājiem eksportētājiem Indijā, jo Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms ir ļoti liels (apmēram 85 %) no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(105)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozari un Savienības ražošanas apjomu, Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 108.–111. apsvērumā.

(106)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 112.–114. apsvērumā.

(107)

CCCME atkārtoti izteica bažas, kas tika paustas 2017. gada 23. janvārī iesniegtajā informācijā, par to, cik ticami ir importa dati par attiecīgo ražojumu. Tā apšaubīja Komisijas akceptēto metodi, ko izmantojuši sūdzības iesniedzēji, lai iegūtu importa datus, kas attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu, izmantojot koriģētus Eurostat datus, un apgalvoja, ka Komisijai kaitējuma pārbaude būtu jāveic objektīvi, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, nevis uz nepamatotiem sūdzības iesniedzēju pieņēmumiem. CCCME apgalvoja, ka ticamu importa datu iegūšanas slogs gulstas uz Komisiju.

(108)

Pamatojot savu apgalvojumu, ka Komisijas izmantotie importa dati neesot ticami un ka tos nevar uzskatīt par apstiprinošiem pierādījumiem, CCCME2017. gada 6. novembrī pirmo reizi iesniedza eksporta apjoma rādītājus par attiecīgo ražojumu no ĶTR, kuri, CCCME apgalvo, tika balstīti ĶTR muitas eksporta statistikā par attiecīgo ražojumu, ko tā savāca par atsevišķiem darījumiem un ievērojot konfidencialitāti. CCCME apgalvoja arī, ka tā, izmantojot ražojuma aprakstu, varētu noteikt, kuri ražojumi nav attiecīgais ražojums, un tādējādi varētu aprēķināt faktisko attiecīgā ražojuma apjomu, kas eksportēts no ĶTR.

(109)

Komisija norādīja, ka CCCME pati bija aprēķinājusi attiecīgā ražojuma eksportēto apjomu pat uz atsevišķu darījumu pamata, izmantojot ĶTR muitas datus, tādējādi izslēdzot konkrētus ražojuma aprakstus. Komisija izskatīja CCCME sniegtos eksporta datus un konstatēja, ka šie dati nevar mainīt tās konstatējumus par tirgus daļas, importa apjoma un patēriņa Savienībā tendencēm attiecīgajā periodā. Turklāt Komisija norādīja, ka CCCME nav sniegusi pierādījumus par tās savākto datu pilnīgumu un precizitāti. Komisija arī atzīmēja, ka CCCME nenorādīja izmantoto oficiālo ĶTR muitas iestāžu datubāzi, kas būtu ļāvusi veikt datu vākšanu par atsevišķiem darījumiem un noteikt ražojuma aprakstu. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka ĶTR eksporta statistika ne vienmēr ir vienāda ar Eurostat savākto importa statistiku, ņemot vērā laiku starp eksportēšanu no ĶTR un faktisko importēšanu Savienībā. Komisija analizēja CCCME sniegtos eksporta datus un konstatēja, ka šie dati nevar mainīt tās konstatējumus par tirgus daļas, importa apjoma un patēriņa Savienībā tendencēm attiecīgajā periodā. Līdz ar to Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tās izmantotie importa dati nav ticami.

(110)

Komisija norādīja, ka metode, ko izmantojuši sūdzības iesniedzēji lai iegūtu importa datus, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu attiecīgajā periodā, balstījās uz Eurostat datiem. Par 2013. gadu šī metode ietvēra KN kodu 7325 10 50 un 7325 10 92 kopsummu, 30 % no KN koda 7325 10 99 un KN kodu 7325 99 10 mīnus fiksētais apjoms. Pēc tam, kad KN kodi tika mainīti, par laikposmu no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam sūdzības iesniedzēji attiecībā uz importu no ĶTR izmantoja 60 % no KN koda 7325 10 00 un KN kodu 7325 99 10 mīnus fiksētais apjoms.

(111)

Tā kā Komisija neatrada citu alternatīvu informācijas avotu, kas precīzāk atspoguļotu attiecīgā ražojuma importa datus, tā uzskatīja, ka Eurostat datos balstītā metode ir vispiemērotākā. Tāpēc Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(112)

FCI un CCCME apgalvoja, ka importa no ĶTR aplēsei izmantotā metodika kļūdaini ietver visus ražojumus, ko importē ar KN kodu 7325 99 10 mīnus fiksētais apjoms, kā to ierosināja sūdzības iesniedzēji, jo pirms antidempinga pasākumu noteikšanas 2005. gadā šis kods parasti netika izmantots attiecīgajam ražojumam un sūdzības iesniedzēji nav snieguši pierādījumus, ka minētais KN kods ir ticis izmantots attiecīgā ražojuma importam pēc 2009. gada. Tādēļ FCI pieprasīja izslēgt šo KN kodu no attiecīgā ražojuma importa apjoma aprēķina vai ņemt vērā tā attiecību.

(113)

Komisija norādīja, ka analīze par importu, kas no pagaidu pasākumu noteikšanas līdz 2017. gada oktobra sākumam veikts, izmantojot šo kodu, liecina par ievērojamu importa apjomu 6 796 t apmērā, kas no ĶTR veikts, izmantojot Taric kodu 7325991051, kurš attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu. Tādēļ ir skaidrs, ka attiecīgais ražojums ir importēts, izmantojot arī KN kodu 7325 99 10. Tomēr Komisijai nebija pierādījumu, ka citu ražojumu importam, kam izmantots šis KN kods, no 2005. gada bija tāda pati tendence kā attiecīgajam ražojumam. Līdz ar to, izmantojot procentuālo daļu attiecīgajā periodā, netiktu iegūti ticami rezultāti.

(114)

Tādēļ Komisija nolēma nekoriģēt importa apjomu no ĶTR. Turklāt Komisija norādīja – pat ja tā izslēgtu šo KN kodu no savas analīzes, importa apjoms attiecīgajā periodā joprojām uzrādītu salīdzināmu tirgus daļas pieaugumu.

(115)

CCCME apgalvoja, ka ne sūdzības iesniedzēji, ne Komisija nav izskaidrojuši attiecīgā ražojuma importa apjoma, kam izmantots KN kods 7325 10 99, aplēsto procentuālo daļu un iemeslu, kādēļ importa apjoma, kam izmantots KN kods 7325 10 99, procentuālā daļa attiecīgajā periodā ir bijusi stabila.

(116)

Kā minēts pagaidu regulas 122. apsvērumā, Komisija noteica attiecīgā ražojuma importa apjomu no ĶTR saskaņā ar metodi, ko ierosināja sūdzības iesniedzēji, jo Komisija šo metodi uzskatīja par ticamu un objektīvu. Pārējās ieinteresētās personas citu ticamāku metodi nebija ierosinājušas. Attiecībā uz noteku režģu izslēgšanu Komisija izmantoja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju noteku režģu vidējos pārdošanas rādītājus izmeklēšanas periodā (10 % no kopējā importa apjoma). Šī procentuālā daļa izmantota attiecīgajam periodam. Tā kā CCCME nesniedza alternatīvus datus par noteku režģu importa apjomu no ĶTR, šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

FCI apgalvoja, ka šajā lietā, ņemot vērā visus gadus kopš antidempinga pasākumu termiņa beigām 2010. gadā, nevar konstatēt ievērojamu importa pieaugumu, jo imports ir audzis vien no 2013. līdz 2014. gadam, un, lai arī importa apjoms izmeklēšanas periodā pārsniedza 2013. gada līmeni, tas bija daudz zemāks par importa līmeni 2010. un 2011. gadā.

(118)

Komisija attiecīgo periodu uzskatīja par pamatotu un atbilstīgu Komisijas standarta praksei, ko izmanto, lai pārbaudītu tendences, kas ir būtiskas kaitējuma novērtēšanai. Tādējādi tā neņēma vērā iepriekšējos gadus, kā to ierosināja FCI.

(119)

Attiecībā uz cenu samazinājumu FCI apgalvoja, ka provizoriskie aprēķini ir maldinoši, jo tajos salīdzinātas ražojumu cenas, ko importētājiem Savienībā pārdod Ķīnas lietuves, ar Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojumu cenām tiešajiem pircējiem, un nav ņemti vērā izdevumi, ko sedz tikai nesaistītie importētāji. Šādas izmaksas ietver pētniecības un izstrādes izmaksas, modeļu un prototipu izstrādes izmaksas, sertifikācijas izmaksas, tipa apstiprināšanas izmaksas, kvalitātes pārbaudes un atbilstības pārbaudes, noliktavu izmaksas un pārdošanas izmaksas.

(120)

Komisija pārbaudīja šos datus un nolēma koriģēt cenu samazinājuma starpības par šādām izmaksām. Savienības ražošanas nozares EXW cenas tika koriģētas uz leju par izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtām pētniecības un izstrādes izmaksām, kas aptvēra visas iepriekšējā apsvērumā minētās attiecīgās izmaksas. Korekcija bija 2,2 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma.

(121)

Turklāt tika veikta importa cenas korekcija par aptuveni EUR 33/t attiecībā uz importēšanas izmaksām, pamatojoties uz divu nesaistīto importētāju datiem, kas tika pārbaudīti pēc pagaidu pasākumu noteikšanas.

(122)

CCCME pieprasīja sīkāku informāciju par cenu samazinājuma starpībām katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam. Kaitējuma noteikšanas nolūkos dempinga importa ietekme uz cenām ir analizēta kā viens no kaitējuma rādītājiem, un pamatregulas 3. panta 3. punktā ir paredzēts, ka cenu samazinājumam jābūt būtiskam. Šajā gadījumā cenu samazinājumu diapazonā no 31,6 % līdz 39,2 % varētu uzskatīt par būtisku. Šāda konstatējuma izdarīšanai nav nepieciešams, lai katrs darījums liecinātu par cenu samazinājumu. Tas tā ir tāpēc, ka importa par dempinga cenām ietekme uz Savienības ražošanas nozari tiek analizēta kopumā; tas ietver cenu samazinājumu, ko izraisa imports par dempinga cenām. Jebkurā gadījumā nākamajā tabulā informācijai ietvertas cenu samazinājuma starpības izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

2. tabula

Cenu samazinājuma starpības

(123)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji iebilda pret Komisijas izmantoto metodiku, izmantojot kuru tā vietā, lai uz augšu koriģētu importa cenas, to EXW cenas tika koriģētas uz leju, lai gan lielāko daļu pētniecības un izstrādes izmaksu sedza nevis importētāji, bet ražotāji ĶTR. Turklāt sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka pēcimportēšanas izmaksas esot pārāk augstas un, iespējams, ietver izmaksas, kas saistītas ar noteku režģu importu un kļūdaino 2,7 % ievedmuitas nodokli, nevis 1,7 % nodokli par visiem plastiskā čuguna izstrādājumiem.

(124)

Pētniecības un izstrādes izmaksu korekcija līdz cenu samazinājuma starpībai un kaitējuma novēršanas līmenim, no vienas puses, bija balstīta uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītiem datiem un, no otras puses, pierādījumiem, kas savākti pārbaudes apmeklējumu laikā pie nesaistītiem importētājiem, un tie liecina, ka minētajiem ražotājiem rodas šādas izmaksas saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu ĶTR. Tā kā sūdzības iesniedzēji nesniedza pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka šīs izmaksas nesaistītiem importētājiem nav radušās, Komisija noraidīja viņu apgalvojumu.

(125)

Pēcimportēšanas izmaksu aprēķinu pamatā ir pārbaudīti dati par diviem izlasē iekļautajiem nesaistītiem importētājiem. Šie dati attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu, tāpēc neietver izslēgtos ražojumus (piemēram, noteku režģus). Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(126)

Saistībā ar korekciju par ievedmuitas nodokļiem Komisija izmantoja muitas nodokļa likmi, kas piemērojama plastiskā čuguna izstrādājumiem. Tā neņēma vērā iespējamas nepareizas deklarācijas, kas veiktas, lai izvairītos no pareiza ievedmuitas nodokļu līmeņa maksāšanas. Tāpēc arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI iesniedza divu pēdējo konkursu rezultātus, kurus izsludināja Itālijas publiskās struktūras un kuros uzvarēja Savienības ražotāji (tālākpārdevējs), piedāvājot tādu zemāku cenu par līdzīgo ražojumu nekā attiecīgā ražojuma nesaistīti importētāji, kas bija daudz zemāka par cenu, kuru deklarēja sūdzības iesniedzēji un paziņoja pagaidu regulā.

(128)

Komisija norādīja, ka šādi neapstiprināti jaunākie pierādījumi nav pietiekami, lai secinātu, ka tās pārbaudītie dati par izmeklēšanas periodu nebūtu uzskatāmi par ticamiem. Turklāt šo konkursu ražojuma klāsts atšķiras no vidējās ražošanas ražojuma klāsta un tā atbilstošajām ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(129)

Tā kā citas piezīmes par importu no ĶTR netika saņemtas un pēc 119.–122. apsvērumā izklāstīto cenu samazinājuma aprēķinu pārskatīšanas, Komisija apstiprināja visus pārējos secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 115.–128. apsvērumā

(130)

CCCME norādīja, ka Komisija makroekonomisko datu analīzi ir balstījusi uz faktiskajiem datiem attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem un palīgnozari un uz sūdzības iesniedzēju sniegtajām aplēsēm attiecībā uz atlikušo Savienības ražošanas nozares daļu. Tā apgalvoja, ka šīs aplēses nevarot uzskatīt par apstiprinošiem pierādījumiem, jo to summas un avoti ieinteresētajām personām netika izpausti. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoja šo apgalvojumu.

(131)

Komisija uzsvēra, ka tā savu Savienības ražošanas nozares analīzi neiedalīja analīzē par sūdzības iesniedzējiem un personām, kuras nebija sūdzības iesniedzēji, un norādīja, ka tā pieprasīja makroekonomiskos datus no Savienības ražošanas nozares un darīja pieejamus šos izmeklēšanā izmantotos datus dokumentācijā, kas ir pieejama ieinteresētajām personām. Kā norādīts pagaidu regulas 32. apsvērumā, tā, apkopojot datus par atlikušo ražošanas nozares daļu, arī pārbaudīja uz vietas sūdzības iesniedzēju telpās avotus un procesu, ko tie ievēroja. Turklāt no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem iegūtie pārbaudītie dati attiecas uz ievērojamu kopējo makroekonomisko datu īpatsvaru, t. i., 48 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un 43 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tāpēc Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(132)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI apgalvoja, ka Komisija nonākot pretrunā pati sev, jo pagaidu regulas 132. apsvērumā pausts, ka Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, kas attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Tomēr iepriekš 131. apsvērumā ir norādīts, ka makroekonomiskie dati ir balstīti pārbaudītos datos, kas iegūti no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas aptver 48 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un 43 % no kopējā pārdošanas apjoma. Esot skaidrs, ka dati, kas aptver mazāk nekā 50 % no kopējās izlaides, nav reprezentatīvi Savienības ražošanas nozarei kopumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijas konstatējumi par makroekonomiskajiem rādītājiem esot balstīti uz daļējiem un maldinošiem datiem, kas neļaujot pienācīgi novērtēt Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā.

(133)

Komisija norādīja, ka tā uz vietas sūdzības iesniedzēju telpās ir pārbaudījusi makroekonomiskos datus par visu Savienības ražošanas nozari. Turklāt Komisija rūpīgi pārbaudīja izlasē iekļautos uzņēmumus, kuri aptver lielu daļu Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma. Tādējādi makroekonomisko datu pamatā ir ne tikai izlasē iekļautie uzņēmumi.

(134)

Turklāt FCI apgalvoja, ka dati par makroekonomiskajiem rādītājiem esot problemātiski, kā to apliecinot tas, ka Komisijai vairāk nekā vienu reizi sākotnējie datu avoti esot bijis jāpārbauda sūdzības iesniedzēju juristu telpās. Turklāt sūdzības iesniedzēji esot iesnieguši atšķirīgas datu versijas par makroekonomiskajiem rādītājiem, katru reizi norādot atšķirīgus skaitļus. Šis apstāklis vien liecinot, ka sūdzības iesniedzēju izmantotā metodika neizbēgami ir kļūdaina.

(135)

Turklāt FCI norādīja, ka dati, uz kuriem Komisija balsta savus konstatējumus, esot daļēji. Faktiski dati attiecoties tikai uz sūdzību iesniedzējiem un tikai vienu no diviem atbalstītājiem. Dati kopā veidojot mazāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(136)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji arī paskaidroja – lai apkopotu datus, tie izmantoja sīkus kaitējuma rādītājus, ko ieguva no tām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras parakstīja attiecīgo uzņēmumu atbildīgie darbinieki un iesniedza sūdzības iesniedzēji un viens no ražotājiem, kas atbalsta sūdzību, un kuras pēc tam atjaunināja, lai aptvertu izmeklēšanas periodu. Sūdzības iesniedzēji iesniedza datu aplēses attiecībā uz citiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz tirgus izpēti. Ja par dažiem Savienības ražotājiem apstiprināti dati nebija pieejami, sūdzības iesniedzēji izmantoja piesardzīgu pieeju, pieņemot 100 % jaudas izmantojuma rādītāju un konstantu pārdošanas apjoma rādītāju visā attiecīgajā periodā.

(137)

Tas, ka sūdzības iesniedzēji izmeklēšanas laikā ir atjauninājuši makroekonomiskos datus, nemaz neietekmēja to galīgo apkopoto datu ticamību. Komisija pārbaudīja galīgos datus un atzina tos par ticamiem. Tāpēc Komisija noraidīja šo FCI apgalvojumu.

(138)

CCCME apgalvoja arī, ka Komisija neesot veikusi segmentētu analīzi pa dalībvalstīm, kā rezultātā radušās atšķirības starp dalībvalstīm, kurās dominē plastiskā čuguna vai pelēkā čuguna tirgus.

(139)

Komisija atsaucas uz pagaidu regulas 199. apsvērumu, kurā tā uzsver, ka Savienības tirgus ir vienots tirgus un ka plastiskā čuguna un pelēkā čuguna izstrādājumi ir savstarpēji aizstājami. Tāpēc Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(140)

Pirmkārt, CCCME apgalvoja, ka importa datus par 2013. gadu nevarot salīdzināt ar importa datiem par nākamajiem gadiem un izmeklēšanas periodu tāpēc, ka 2014. gadā tika mainīti muitas kodi, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu. Otrkārt, CCCME apgalvoja, ka, izmantojot nesalīdzināmas datu kopas, Komisija nevarot izdarīt secinājumus par importa apjoma dinamiku. Visbeidzot, CCCME apgalvoja – ja Komisija būtu analizējusi apjoma ietekmi attiecībā uz datiem, kas balstīti tajā pašā metodikā, t. i., par laikposmu no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam, tā būtu secinājusi, ka importa apjoms nav palielinājies.

(141)

Komisija norādīja, ka kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam. Attiecībā uz importa tendenču analīzi Komisija akceptēja sūdzības iesniedzēju metodi, ko tie piemēroja, lai no Eurostat datiem iegūtu importa datus par attiecīgo ražojumu, kurus tā pārbaudīja un atzina par pamatotiem. Alternatīvi informācijas avoti nebija pieejami. Tāpēc Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(142)

FCI un CCCME apgalvoja, ka Komisijas konstatējums pagaidu regulas 139. apsvērumā nav pamatots ar faktiem, jo attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās – pretēji tam, kas norādīts pagaidu regulas 139. apsvērumā.

(143)

Komisija pieņēma minētos apgalvojumus. Ražošanas apjoma samazinājumu laikā no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam galvenokārt izraisīja patēriņa samazinājums, kas parādīts pagaidu regulas 113. apsvēruma 3. tabulā. Tomēr attiecīgajā periodā, lai gan patēriņš samazinājās par 8 %, importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR palielinājās par 16 % un Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 4 %.

(144)

FCI apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs aprēķināja savu jaudas izmantojumu, kas norādīts pagaidu regulas 137. apsvēruma 6. tabulā, pamatojoties uz trim darba maiņām. Saskaņā ar FCI apgalvoto čuguna izstrādājumu tirgū ir vispārēji zināms, ka lietuve ir labā pozīcijā, ja tā darbojas divās maiņās, bet ražošana trešajā maiņā ir dārga un tās ražošanas jauda ir mazāka.

(145)

FCI arguments netika pamatots ar pierādījumiem un nekādā ziņā neizslēdza iespēju, ka darbs varētu notikt trijās maiņās. Komisija arī norādīja, ka pat tad, ja jaudas izmantojums būtu jāaprēķina divām maiņām, tendence saglabātos nemainīga, kāda tā norādīta pagaidu regulas 6. tabulā, un neizmantotā jauda joprojām būtu ievērojama. Pieņemot, ka visām maiņām ražošanas apjoms saglabāsies nemainīgs, jaudas izmantojums divām maiņām būtu apmēram 80 %.

(146)

Tā kā citas piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu netika saņemtas un pēc pagaidu regulas 139. apsvēruma labošanas, kas izklāstīta 142. un 143. apsvērumā, Komisija apstiprināja visus pārējos secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 137.–142. apsvērumā.

(147)

FCI un CCCME apgalvoja, ka konstatējums pagaidu regulas 145. apsvērumā nav pamatots ar faktiem, jo attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās – pretēji tam, kas norādīts pagaidu regulas 145. apsvērumā.

(148)

Komisija atzīst, ka pagaidu regulas 145. apsvērumā izdarītā atsauce uz importa pieaugumu laikā no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam ir kļūdaina, un norāda, ka pārdošanas apjoms samazinājās visā attiecīgajā periodā un ka tādējādi to var attiecināt uz patēriņa samazinājumu, kas norādīts pagaidu regulas 113. apsvēruma 3. tabulā, kā arī uz importa no ĶTR par dempinga cenām pieaugumu visā attiecīgajā periodā. Tomēr, lai gan attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 8 %, importa apjoms no ĶTR par dempinga cenām palielinājās par 16 %, kas izraisīja daudz lielāku minētā importa tirgus daļas pieaugumu, t. i., par 26 %.

(149)

Tā kā citas piezīmes par pārdošanas apjomu un tirgus daļu netika saņemtas, un pēc pagaidu regulas 145. apsvēruma labošanas, kas izklāstīta 147. un 148. apsvērumā, Komisija apstiprina visus pārējos secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 143.–146. apsvērumā.

(150)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par izaugsmi, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 147. apsvērumā.

(151)

FCI apgalvoja, ka konstatējums pagaidu regulas 149. apsvērumā nav pamatots ar faktiem, jo zemāku nodarbinātības līmeni nevar sasaistīt ar importa apjoma no ĶTR pieaugumu tāpēc, ka vienīgajā gadā, kad imports ir pieaudzis (no 2013. līdz 2014. gadam), nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē arī ir palielinājies. Gados, kad nodarbinātības līmenis samazinājies, esot samazinājies arī importa apjoms no ĶTR.

(152)

Komisija norādīja, ka visā attiecīgajā periodā novērotā tendence liecina par nodarbināto skaita samazinājumu, kas galvenokārt bija saistīts ar ražošanas apjoma sarukumu. Ražošanas apjoma sarukums savukārt bija saistīts ar pārdošanas apjoma samazinājumu Savienībā, ko attiecīgajā periodā izraisīja gan pieprasījuma sarukums, gan importa apjoma par dempinga cenām pieaugums. Šī notikumu secība ir atspoguļota analīzē par visu attiecīgo periodu, nevis tendenču salīdzinājumā no gada uz gadu. Tāpēc FCI apgalvojumam nevar piekrist.

(153)

FCI apgalvoja, ka nodarbinātības un ražīguma līmeņi nepamato konstatējumu par būtisku kaitējumu. Nodarbinātības līmenis saglabājās salīdzinoši stabils, īpaši ņemot vērā to, ka četri uzņēmumi attiecīgajā periodā izbeidza izmeklējamā ražojuma ražošanu. Ražīguma līmenis paaugstinājās.

(154)

Komisija norādīja, ka nodarbinātības līmeņa samazinājumu var arī attiecināt uz Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt ražošanas izmaksas un palielināt efektivitāti, ņemot vērā augošo konkurenci, ko radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Minētā efektivitātes pieauguma rezultātā ražīgums palielinājās par 3 %. Tāpēc FCI apgalvojums tika noraidīts.

(155)

Tā kā citas piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 149. apsvērumā.

(156)

FCI apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas periodā līdzinās stāvoklim laikā, kad 2011. gadā tika atcelti pasākumi pret konkrētiem ĶTR izcelsmes lējumiem, jo būvniecības nozare vēl nav atguvusies no ekonomikas krīzes un vairākas Savienības dalībvalstis ir ievērojami samazinājušas infrastruktūras projektiem atvēlēto budžetu.

(157)

Tomēr FCI atsaucas uz Eurostat statistikas datiem, kas šo apgalvojumu nepamato. Statistikas dati par ražošanu būvniecības un civilceltniecības nozarē liecina par pieaugumu attiecīgajā periodā. Šī izaugsme nav skārusi čuguna izstrādājumu patēriņu Savienībā, kas parādīts pagaidu regulas 3. tabulā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraida. Tāpēc FCI apgalvojumam nevar piekrist.

(158)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI apgalvoja, ka 157. apsvērumā esot kļūdaini secināts, ka statistika par būvniecības un civilceltniecības nozari liecina par pieaugumu kopš antidempinga pasākumu atcelšanas 2011. gadā. FCI apgalvoja, ka, aplūkojot būvniecības nozares attīstību kopš termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām 2010. gada vidū, šī nozare vēl neesot atguvusies no 2008./2009. gada ekonomikas krīzes.

(159)

Komisija norādīja, ka būvniecības un civilceltniecības nozare kopš 2013. gada uzrādīja augšupvērstu tendenci, pamazām atgūstoties no iepriekšējās lejupvērstās tendences. Tas ir pretrunā FCI apgalvojumam, ka pašreizējais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir tāds pats, kāds tas bija līdz 2011. gadam, jo būvniecības un civilceltniecības nozare šajā periodā uzrādīja lejupvērstu tendenci. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Tā kā citas piezīmes par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga netika saņemtas, Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 150. un 151. apsvērumā.

(161)

FCI apgalvoja, ka pārdošanas cenu būtisku samazinājumu nevarēja konstatēt, ņemot vērā ražošanas izmaksu samazinājumu, līdz ar to pārdošanas cenu samazinājumu nevar uzskatīt par būtiska kaitējuma pazīmi.

(162)

Kā iztirzāts pagaidu regulas 153. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas pastāvīgi samazinājās, proti, par 5 %, savukārt vidējās vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās tikai par 3 %. Tā kā cenas samazinājās straujāk nekā ražošanas izmaksas, šis apgalvojums tika noraidīts.

(163)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas izlasē iekļautie Savienības ražotāji neizteica piezīmes par darbaspēka izmaksām.

(164)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas izlasē iekļautie Savienības ražotāji neizteica piezīmes par krājumiem.

(165)

Atsaucoties uz 2010. gada termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, CCCME apšaubīja Komisijas secinājumu, ka rentabilitāte no 2006. gada ir pakāpeniski samazinājusies.

(166)

Komisija apstiprināja, ka, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji un kas pieejami lietas materiālos, tās secinājums pagaidu regulas 162. apsvērumā ir pareizs. Tāpēc Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(167)

Tā kā citas piezīmes par mikroekonomiskajiem rādītājiem nav saņemtas, Komisija apstiprina pagaidu regulas 152.–166. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(168)

CCCME apgalvoja, ka Komisija nav izmeklējusi to Savienības ražotāju situāciju, kuri atrodas Savienības centrālajā un austrumu daļā, un tādējādi nevarēja izdarīt secinājumus par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei kopumā.

(169)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo tā ir izpētījusi makroekonomiskos kaitējuma rādītājus Savienības tirgum kopumā. Komisija uzskata, ka Savienības ražotāju izlase ir pietiekami reprezentatīva, lai veiktu kaitējuma mikroekonomisko rādītāju analīzi, un apstiprina, ka Savienībā notiek līdzīgā ražojuma iekšējā tirdzniecība.

(170)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina pagaidu regulas 167.–170. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(171)

FCI apgalvoja, ka pagaidu regula neatspoguļo to, ka importa apjoms no ĶTR sākotnēji palielinājās un pēc tam no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās, bet pārdošanas apjoms Savienības tirgū visā attiecīgajā periodā samazinājās un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās stabila.

(172)

Komisija norādīja – lai arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 11 % un 3 %, importa no ĶTR tirgus daļa tajā pašā laikposmā pieauga par 16 % un 26 %. Tas liecina par skaidru saikni starp importa no ĶTR pieaugumu un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas sarukumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(173)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI lūdza Komisiju paskaidrot atšķirīgas tendences starp importa no ĶTR samazināšanos par 8 % (ar pieaugošām cenām) no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos pat šajā periodā.

(174)

Lai gan apjoma ziņā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms neuzrāda līdzīgu tendenci importa apjomam no ĶTR visā attiecīgajā periodā, tirgus daļas ziņā tendences ir līdzīgas. Turklāt Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma dinamika atbilda importa apjoma no ĶTR dinamikai, uzrādot pieaugumu no 2013. līdz 2014. gadam un samazinājumu pēc tam. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare sekoja importa no Ķīnas tendencei. Turklāt tendence attiecīgajam periodam kopumā liecina par cēloņsakarību gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā. Tāpēc Komisija secināja, ka bija vispārēja sakritība laikā starp importa pieaugumu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares kaitējuma rādītāju lejupvērsto tendenci.

(175)

FCI apgalvoja, ka Savienības ražotāju pārdošanas cenas laikā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās, lai gan importa no Ķīnas cenas laikā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 4 %. Šīs abas tendences ir neapšaubāmi atšķirīgas, un rezultātā ietekmi uz Savienības ražotāju pārdošanas cenām nevar attiecināt uz Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas stratēģiju.

(176)

Turklāt FCI apgalvoja – tas, ka Savienības ražotāji palielināja pārdošanas rentabilitāti, lai arī Ķīnas ražojumu cenas pieauga, nepārprotami parāda, ka jebkādu būtisku kaitējumu attiecīgajā periodā nevar attiecināt uz importu no ĶTR.

(177)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus, jo pat pēc tam, kad cenas attiecīgajā periodā pieauga, dempinga importa no ĶTR cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un tādējādi ir nodarījušas būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(178)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI atgriezās pie šā jautājuma, lūdzot Komisijai paskaidrot cēloņsakarību, neraugoties uz atšķirīgo tendenci no 2014. gada, kad imports no ĶTR samazinājās (– 8 %), savukārt Ķīnas ražojumu cenas palielinājās (+ 1 %) un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās nemainīga (58,8 %).

(179)

Komisija norādīja – lai izvairītos no parasto ekonomisko svārstību ietekmes, tā tendences noteikšanai aplūko visu attiecīgo periodu. Turklāt pat tad, kad patēriņa Savienībā tendence attiecīgajā periodā bija lejupvērsta, importa no ĶTR tirgus daļa pieauga.

(180)

CCCME apgalvoja, ka Komisija, neņemot vērā konkrētas attiecīgā ražojuma īpašības, cenu samazinājuma analīzē nav nodrošinājusi cenu salīdzināmību. Tā arī apgalvoja, ka Komisija, nosakot dempinga starpību, ir ņēmusi vērā atšķirīgas ražojuma īpašības.

(181)

Komisija uzsvēra, ka tā cenu salīdzinājumā ir aplūkojusi izmeklējamā ražojuma svarīgākās īpašības un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nodrošinājusi attiecīgā ražojuma un Savienībā izgatavotā līdzīgā ražojuma salīdzināmību. Tāpēc CCCME apgalvojums tika noraidīts.

(182)

CCCME apgalvoja, ka ne tai, ne Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav bijis iespējas noteikt tās atšķirības starp Ķīnas eksportētajiem ražojumiem un Savienības ražotāju pārdotajiem ražojumiem, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, un cenu samazinājuma noteikšanai pieprasīt korekcijas.

(183)

Komisija norādīja, ka tā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir sniegusi informāciju par konkrētiem cenu samazinājuma aprēķiniem un izmantoto metodiku, un apstiprināja, ka, pamatojoties uz izmeklējamā ražojuma pamatīpašībām, tā ir nodrošinājusi salīdzināmību starp attiecīgo ražojumu un Savienībā ražoto un pārdoto līdzīgo ražojumu. Nav parādīta nepieciešamība veikt īpašu korekciju par fizikālo īpašību atšķirību. Tāpēc CCCME apgalvojums tika noraidīts.

(184)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji un tā neesot varējuši pārbaudīt Komisijas aprēķinus par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomu un vērtību pēc PKN un tādējādi neesot varējuši novērtēt, vai šajā sakarā ir pieļautas kļūdas. Tādējādi CCCME apgalvoja, ka faktu pamats cenu samazinājuma analīzei ir apšaubāms, un tas neveido apstiprinošus pierādījumus.

(185)

Komisija piebilda, ka galīgās informācijas izpaušanā tā ir izskaidrojusi CCCME iemeslu, kādēļ šīs informācijas konfidencialitāte būtu jāsaglabā. Tāpēc Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(186)

CCCME apgalvoja, ka Komisija neesot novērtējusi cenu samazinājuma nozīmi attiecībā uz iekšzemes pārdošanas īpatsvaru izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kuriem netika konstatēts cenu samazinājums, un tāpēc apšaubīja, vai, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražotāju pārdošanas cenām, Komisija ir bijusi objektīva. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME šo apgalvojumu atkārtoja.

(187)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR veiktajam dempinga importam cenas bija zemākas nekā 62,6 % izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija konstatēja, ka visi importētie ražojuma veidi bija salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdeva izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Komisija turklāt norādīja, ka visu importēto ražojuma veidu cenas bija zemākas par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdoto salīdzināmo ražojumu veidu pārdošanas cenām. Tādējādi Komisija secināja, ka tas pietiekami parāda importa no Ķīnas cenu kaitējumu radošo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu.

(188)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI atkārtoja, ka nodarbinātības līmeņa un ražīguma rādītāji neapstiprinot konstatējumu par būtisku kaitējumu, ko rada imports no ĶTR. Turklāt automatizētas ražošanas līniju pieaugošā efektivitāte izraisot darba vienību skaita samazinājumu.

(189)

Komisija norādīja, ka nodarbinātības līmeņa samazinājumu var saistīt ar ražošanas apjoma samazinājumu, ko izraisīja importa par dempinga cenām no ĶTR daudzumu pieaugums attiecīgajā periodā un Savienības ražošanas nozares centieni samazināt ražošanas izmaksas un palielināt efektivitāti, ņemot vērā augošo konkurenci, ko radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Nodarbinātības līmeņa samazinājums ir lielāks par ražīguma pieaugumu, kas liecina par kaitējumu, ko rada imports no ĶTR.

(190)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina pagaidu regulas 173. un 174. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(191)

Kā Komisija minējusi pagaidu regulas 179. un 180. apsvērumā, imports no Indijas nav izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un tam nevarētu būt vairāk kā margināla ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(192)

Tomēr CCCME apgalvoja, ka imports no Indijas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo nav pierādījumu bāzes, uz kuras pamata Komisija varētu secināt, ka ražotāji eksportētāji no ĶTR ieguva tirgus daļu no Savienības ražošanas nozares, Indijas un Savienības tirgus daļas attiecīgais palielinājums un samazinājums ir identisks, importa apjoma no Indijas dinamika no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam vairāk atbilda Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomam, nevis importam apjomam no ĶTR, un cenu samazinājums importam no Indijas ir lielāks par cenu samazinājumu importam no ĶTR, kas parādīja, ka ietekme uz cenu drīzāk izriet no importa no Indijas, nevis importa no ĶTR.

(193)

CCCME apgalvoja, ka Komisijai būtu jānodala un sīki jānošķir visu veidu importa no Indijas ietekme un jānodala katrs no šiem veidiem no iespējamās importa no Ķīnas kaitējumu radošās ietekmes, izmantojot segmentētu analīzi pēc dalībvalstīm un pēc pelēkā čuguna (Indijas ražojuma) un plastiskā čuguna (Ķīnas ražojuma).

(194)

Komisija uzskata, ka jau minēto iemeslu dēļ, kas izklāstīti pagaidu regulas 199. apsvērumā, nav nepieciešams veikt segmentētu analīzi attiecībā uz pārbaudi, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(195)

Komisija norādīja, ka tirgus daļas relatīvais pieaugums Savienības tirgū, kas bija importam no Indijas, attiecīgajā periodā bija nedaudz lielāks kā ĶTR importam, bet absolūtā izteiksmē importa no Indijas apjomi un tirgus daļa tajā pašā periodā un izmeklēšanas periodā bija daudz zemāki par importa no ĶTR apjomiem un tirgus daļu.

(196)

Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz apjomiem absolūtā izteiksmē, tā nevar secināt, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums ir pilnībā saistīts ar importa no Indijas tirgus daļas pieaugumu.

(197)

Turklāt Komisija norādīja, ka CCCME apgalvojums par importa apjomu no 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam ir pretrunā faktiem. Importa apjomam gan no Indijas, gan no ĶTR bija tāda pati dinamika kā Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma dinamikai.

(198)

Turklāt Komisija atzina cenu samazinājumu importam no Indijas un apstiprināja savu secinājumu pagaidu regulas 179. apsvērumā, ka vidējās cenas atšķirības nav indikatīvas, jo importa no Indijas un ĶTR ražojuma klāsts ir atšķirīgs.

(199)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka tai trūkstot informācijas, kas ļautu izteikt piezīmes par cenu atšķirībām, kas saskaņā ar Komisijas viedokli būtu indikatīvas, un tādēļ nepiekrita Komisijas secinājumam.

(200)

Komisija apstiprināja, ka, ņemot vērā importa apjoma, tirgus daļas un cenu dinamiku, imports no Indijas varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr nevar pieņemt, ka imports no Indijas bija vienīgais iemesls, kas izraisījis Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Ja hipotētiski tiktu novērsta importa no Indijas ietekme, imports no ĶTR joprojām būtu neatkarīgs kaitējuma cēlonis. Konkrētāk, importa no ĶTR līmenis izmeklēšanas periodā bija daudz augstāks (vairāk nekā trīs reizes augstāks) par importa no Indijas līmeni tajā pašā periodā.

(201)

Tādēļ Komisija secināja, ka, visticamāk, imports no Indijas veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr šis imports neizjauc cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR, jo tā apjomi un tirgus daļa ir mazāki. Turklāt Komisija norādīja, ka importa no Indijas radītā ietekme nav attiecināta uz ĶTR, jo kaitējuma novēršanas līmenī, kas aprēķināts, lai īstenotu mazākā maksājuma noteikumu, tiek ņemta vērā tikai tā ietekme, ko rada imports par dempinga cenām no ĶTR.

(202)

Komisija iepriekš minēto iemeslu dēļ apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 175.–182. apsvērumā, un ar šo noraida CCCME apgalvojumu.

(203)

FCI apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāti negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares eksporta pieaugums uz trešajām valstīm par cenām, kas ir zemākas par vienības ražošanas izmaksām.

(204)

Komisija norādīja, ka eksports uz trešām valstīm veidoja tikai aptuveni 10 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma attiecīgajā periodā. Tāpēc Komisija secināja, ka eksports uz trešajām valstīm būtu varējis vien nenozīmīgi ietekmēt situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīts kaitējums, un tādējādi tas nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(205)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI lūdza Komisijas skaidrojumu par to, kā eksporta pieaugums apvienojumā ar ļoti zemām cenām nespēj izjaukt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto iespējamo kaitējumu un attiecīgā ražojuma importu no ĶTR. FCI apgalvoja – ja Savienības ražošanas nozare nebūtu pārdevusi savus ražojumus trešo valstu tirgos, bet daļu no šīs produkcijas pārdotu iekšzemes tirgū par vidējām cenām Savienībā, tā būtu varējusi uzlabot peļņas normu par 17,20 %.

(206)

Komisija norādīja – FCI pieņēmums, ka Savienības ražotāji būtu varējuši pārdot eksportētos ražojumus Savienības tirgū par tādu pašu cenu, par kādu tie tos pārdeva Savienībā, nav balstīts pierādījumos un ir tīra spekulācija. Pirmkārt, imports par dempinga cenām no ĶTR radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Otrkārt, ievērojot piedāvājuma un pieprasījuma ekonomikas pamatlikumu, augot piedāvājumam, samazinātos cenas. Turklāt ražojuma klāsts, ko eksportēja izlasē iekļautie Savienības ražotāji, var atšķirties no vidējā ražojuma klāsta un tā atbilstošajām ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija noraidīja šo FCI apgalvojumu, ka Savienības ražotāji būtu varējuši uzlabot savu peļņas normu, ražojumus, ko tie eksportēja, pārdodot Savienības tirgū.

(207)

FCI iesniedza pierādījumus, saskaņā ar kuriem pagaidu regulas 190. apsvērumā minētās lietuvju slēgšanas būtu attiecināmas uz citiem faktoriem, kas nav attiecīgā ražojuma importa no ĶTR pieaugums.

(208)

Komisija norāda, ka attiecībā uz ACO publiski pieejamā informācija liecina, ka ĶTR radītais cenu spiediens un konkurence bija viens no iemesliem, kuru dēļ Savienībā tika slēgta lietuve. Attiecībā uz citām slēgšanām FCI nesniedza pārliecinošus pierādījumus par slēgšanas iemesliem. Katrā ziņā šīs slēgšanas neizraisīja izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenu un rentabilitātes samazināšanos, jo tās atspoguļo konkurences samazināšanos Savienības iekšējā tirgū. Tāpēc Komisija noraida minēto apgalvojumu un joprojām uzskata, ka šīs slēgšanas sakrita ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un tāpēc tās neizjauc cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(209)

CCCME apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis nodalīt un nošķirt kaitējumu radošo ietekmi, ko izraisa patēriņa samazinājums, no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports no ĶTR, jo esot skaidrs, ka, apsverot Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjomu dinamiku, šo samazinājumu nevar attiecināt uz importu no ĶTR.

(210)

Turklāt CCCME apgalvoja – tā kā importa pieaugums no ĶTR nesakrīt ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma sarukumu, nav faktu pamata Komisijas apgalvojumam, ka, tā kā importa par dempinga cenām no ĶTR pieaugums ir lielāks par patēriņa un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu, pieprasījuma samazinājums nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(211)

Komisija norāda, ka, pretēji CCCME apgalvotajam, importa pieaugums no ĶTR tiešām sakrīt ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu visā laikposmā, kad tiek aplūkots viss kaitējuma novērtēšanas periods.

(212)

Tāpēc Komisija noraida šo apgalvojumu un apstiprina savus secinājumus, kas izdarīti pagaidu regulas 189.–191. apsvērumā.

(213)

FCI apgalvoja, ka valstu standarti un atšķirīgas prasības dalībvalstu līmenī segmentē Savienības čuguna izstrādājumu tirgu vairākos valstu tirgos.

(214)

Komisija norādīja, ka, neraugoties uz valstu standartu pastāvēšanu attiecībā uz dažādiem ražojuma veidiem, gan Savienības ražotāji, gan ražotāji eksportētāji var izpildīt minētās valstu prasības, kas saistītas ar ražojuma sertifikāciju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(215)

FCI apgalvoja arī, ka pārdoto vienību masa ir samazinājusies un tādēļ līdzvērtīgais ražošanas apjoms tonnās atklāj pārdoto preču skaita pieaugumu. FCI norādīja, ka trūkstošais peļņas un tirgus daļas pieaugums ir saistāms ar strukturālām pārmaiņām tehnoloģijā un ražošanas procesos, nevis konkurenci ar ĶTR ražotiem izstrādājumiem.

(216)

Komisija norādīja – pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem, attiecīgajā periodā nebija iespējams konstatēt būtisku masas samazinājumu. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(217)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI apgalvoja, ka kopumā esot samazinājusies čuguna izstrādājumu masa. Tas, ka ražošanas apjomi Savienībā izmeklēšanas periodā bija vienādi ar situāciju, kāda bija 2013. gadā (96 %), liecinot, ka Savienības ražošanas nozare ir neapšaubāmi audzējusi pārdoto preču skaitu. Tāpēc kaitējums esot jāattiecina uz strukturālām pārmaiņām tehnoloģijā un ražošanas procesos, nevis uz konkurenci ar ĶTR ražotiem izstrādājumiem.

(218)

Komisija lūdza izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ne tikai visus datus par saražoto apjomu tonnās, bet arī gabalos. Šie pārbaudītie dati neparādīja būtisku līdzīgā ražojuma masas samazinājumu. Tāpēc Komisija nepiekrita FCI apgalvojumam, ka Savienības ražošanas nozare bija neapšaubāmi palielinājusi pārdoto vienību skaitu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(219)

CCCME apgalvoja – neraugoties uz iespējamo cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu tirgus daļu, ko grūti savienot ar konstatējumu par cēloņsakarību.

(220)

Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu, kamēr importa no ĶTR tirgus daļa ievērojami palielinājās. Tika konstatēts arī ievērojams cenu samazinājums. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(221)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti apgalvoja, ka imports no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums nesakrita laikā. CCCME uzsvēra – dati parāda, ka ir laika sakritība starp attiecīgajiem kaitējuma rādītājiem un patēriņa dinamiku, par ko tā apgalvoju, ka tas esot faktiskais iemesls iespējamajam kaitējumam. Turklāt tā apgalvoja, ka tas savukārt ietekmēja pārējos kaitējuma rādītājus, piemēram, rentabilitāti. CCCME visbeidzot apgalvoja, ka Komisijai savā kaitējuma un cēloņsakarības analīzē, ievērojot Apelācijas institūcijas atzinumu (4), esot bijis jāņem vērā importa tendences attiecīgajā periodā, nevis tikai jāsalīdzina beigu punkti.

(222)

Pretstatā Apelācijas institūcijas ziņojumam, kur nav veikta tendenču analīze, bet vien salīdzinājums starp attiecīgā perioda sākuma un beigu punktu, Komisija šajā lietā veica rūpīgu analīzi par dominējošām tendencēm visā attiecīgajā periodā, tostarp no gada uz gadu šajā periodā. Uz šā pamata Komisija, balstoties uz minēto periodu, konstatēja laika sakritību starp importu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(223)

Pēc tam, kad tika publicēta pagaidu regula, CCCME pirmo reizi izmeklēšanas laikā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu būt pašizraisīts, jo vairāki Savienības ražotāji sāka aizvietot savus līdzīgā ražojuma pārdevumus ar kombinēto ražojumu (ko tie tāpat ražo) pārdevumiem, un ierosināja, ka būtu jāņem vērā šo ražojumu izraisītā konkurence, jo šāda konkurence varēja izjaukt iespējamo cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(224)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo CCCME, izņemot ar viena Savienības ražotāja parastu ražojuma brošūru, nepamatoja to ar pārliecinošiem pierādījumiem. Vēl svarīgāk ir tas, ka Komisijas konstatējumi ir balstīti datos, kas saistīti ar izmeklējamo ražojumu.

(225)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji arī atkārtoti norādīja, ka kombinēto ražojumu pārdevumi ir minimāli un veido mazāk nekā 1 % no to kopējā darījumu apjoma. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(226)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 202.–205. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(227)

FCI apgalvoja, ka importam no ĶTR attiecīgajā periodā nebija tādas ietekmes, kas izraisītu Savienības ražošanas nozares izmeklējamā ražojuma iekšzemes cenu nospiešanu, jo importa no ĶTR cenas attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājušās, savukārt Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā ir pakāpeniski samazinājušās un šī tendence ir sekojusi vispārējam vienības ražošanas izmaksu sarukumam, kas bija Savienības ražošanas nozares interesēs.

(228)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo pat pēc tam, kad cenas attiecīgajā periodā pieauga, importa no ĶTR cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un tādējādi nospieda cenas Savienībā. To apstiprina Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu sarukums, kas bija straujāks par vienības ražošanas izmaksu samazināšanos. Tāpēc Savienības ražošanas nozares interesēs ir apturēt šādu cenu samazināšanos, ko izraisa imports no ĶTR par zemām dempinga cenām.

(229)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI apgalvoja, ka Savienības ražotāji patiešām daļu sava ražojuma klāsta saņemot no ĶTR. Tāpēc pagaidu maksājuma noteikšana ĶTR radot problēmas arī Savienības ražotājiem.

(230)

Turklāt viens Savienības ražotājs nesen esot veicis ievērojamu ieguldījumu jaunas lietuves atklāšanā Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”); galīgā antidempinga maksājuma noteikšana izraisīšot importa pieaugumu no ASV un šā Savienības ražotāja dominējošā stāvokļa nostiprināšanu Savienības čuguna izstrādājumu tirgū, kaitējot brīvai un godīgai konkurencei.

(231)

Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana var ietekmēt visus Savienības tirgus dalībniekus, ieskaitot Savienības ražotājus. Tomēr pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji un ražotājs, kas atbalstīja sūdzību, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares interesēs ir noteikt galīgo antidempinga maksājumu, kas palīdzēs izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.

(232)

Pārbaudes apmeklējuma laikā 230. apsvērumā minētā ražotāja telpās uzņēmums informēja Komisiju, ka ieguldījumi ASV veikti, lai aizstātu jau esošu ražotni. Tā kā FCI nav iesniegusi apstiprinošus pierādījumus savam apgalvojumam, ka šis ražotājs izmantos šo ieguldījumus, lai palielinātu importu no ASV uz Savienību, Komisija minēto apgalvojumu noraidīja.

(233)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja – ja galīgā maksājuma likmes tiks samazinātas līdz līmenim, kāds ierosināts galīgajā informācijas izpaušanā, tie nespēs konkurēt ar importu par dempinga cenām, jo attiecīgā ražojuma importētāji no ĶTR joprojām spēj piedāvāt cenas, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, neraugoties uz pagaidu maksājuma noteikšanu (vidēji 33 % apmērā).

(234)

Antidempinga pasākumi tiek noteikti līmenī, kas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi. Tāpēc ir iespējams, ka importa cenas arī turpmāk būs konkurētspējīgas ar Savienības ražošanas nozares pārdotā līdzīgā ražojuma cenām, jo īpaši tāpēc, ka noteiktais pagaidu antidempinga maksājums ir balstīts uz dempinga starpībām, kas konstatētas zemākā līmenī par kaitējuma novēršanas līmeni. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(235)

FCI apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi liela Eiropas MVU konsorcija lomu un nodarbinātību attiecīgā ražojuma tirgū.

(236)

Komisija norādīja – izmeklēšanā tā ir konstatējusi, ka nesaistītie importētāji uzņemas konkrētas attiecīgā ražojuma dizainparaugu, sertifikācijas un pētniecības un izstrādes izmaksas, un tāpēc nolēma attiecīgi koriģēt cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinus, kā norādīts iepriekš 119.–122. apsvērumā. Tomēr pat pēc šādas korekcijas cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmenis joprojām ir ievērojams.

(237)

FCI apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā attiecīgā ražojuma sertifikācijas nozīmi un noslēgtos ilgtermiņa līgumus.

(238)

Komisija norādīja, ka izmeklēšanas laikā tā nav konstatējusi pierādījumus tam, ka šādi ilgtermiņa līgumi ir spēkā. Attiecīgā ražojuma sertifikācijas izmaksas ir iekļautas pētniecības un izstrādes izmaksu korekcijā cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas aprēķinos.

(239)

Tiek lēsts, ka FCI dalībuzņēmumu kopējais nodarbināto skaits, kas strādā importa jomā (no visām valstīm), ir aptuveni 1 200, tāpēc pasākumi tikai attiecībā uz importu no ĶTR varētu ietekmēt mazāku skaitu nodarbināto.

(240)

FCI apgalvoja – lai gan Savienības ražošanas nozare varētu saglabāt faktiskās nodarbinātības līmeni pat tad, ja attiecīgais ražojums tiktu importēts no ĶTR, FCI dalībuzņēmumi būs spiesti slēgt uzņēmumus vai atlaist darbiniekus, ja Komisija nolems noteikt galīgo antidempinga maksājumu.

(241)

Komisija noraidīja šo argumentu, jo FCI to nebalstīja pierādījumos vai analīzē par to, ka notiks piespiedu slēgšanas vai nodarbinātības līmeņa samazinājums. Gluži pretēji, ņemot vērā ievērojamo cenu samazinājuma līmeni, neraugoties uz jebkāda galīgā maksājuma ietekmi, imports no ĶTR joprojām spēs konkurēt ar Savienības ražošanas nozares cenām un neizraisīs šādas slēgšanas un nodarbinātības samazinājumu.

(242)

FCI apgalvoja, ka nesaistītie importētāji nevar tik vienkārši un īsā laikā atrast alternatīvus piegādes avotus un Savienības ražotāji nepārdos izmeklējamo ražojumu nesaistītajiem importētājiem, jo tie tieši konkurē cits ar citu.

(243)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka pasākumu noteikšana veicinātu izmeklējamā ražojuma nepietiekamu piedāvājumu, Komisija, pirmkārt, norāda, ka antidempinga pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam, bet gan atjaunot taisnīgu tirdzniecību, likvidējot kaitējumu radoša dempinga ietekmi. Tāpēc imports no ĶTR neapstāsies un turpināsies, taču par taisnīgām cenām.

(244)

Vienlaikus praksē nevar izslēgt to, ka pasākumiem pret ĶTR nevarētu būt ietekmēs. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 220. apsvērumā, nesaistītie importētāji varētu izmantot importu no citām trešām valstīm. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka nesaistītie importētāji nav atkarīgi tikai no importa no ĶTR un attiecīgajā periodā ir iegādājušies izmeklējamo ražojumu no ražotājiem citās trešās valstīs, piemēram, Indijā, Turcijā un Brazīlijā. Komisija arī konstatēja importu no Vjetnamas, Ēģiptes un Ukrainas.

(245)

Turklāt Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantotā jauda, jo tās jaudas izmantojuma līmenis bija aptuveni 50 %. FCI neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare nepārdos izmeklējamo ražojumu nesaistītiem importētājiem.

(246)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FCI atgriezās pie jautājuma par piegādes drošību, norādot, ka Savienības ražotāji nekad nav piekrituši un nepiekritīs ražot lējumus FCI dalībuzņēmumu vārdā. FCI dalībuzņēmumi sazinājās ar vairākām lietuvēm Savienībā, un tās visas atteicās piegādāt materiālus, kas ražoti, ievērojot to modeļus, vai paziņoja, ka tās nespēj saražot čuguna izstrādājumus visos prasītajos izmēros.

(247)

Attiecībā uz iespējamo pārorientēšanos uz citām trešām valstīm FCI apgalvoja, ka neviena no šajā regulā minētajām valstīm nenodrošina pilnvērtīgu alternatīvu ĶTR. Indija un Turcija nav pieņemamas alternatīvas. Izmeklēšanas periodā tās eksportēja tikai ierobežotus attiecīgā ražojuma daudzumus. Konkrētāk, ražotāji Indijā pārsvarā ražo pelēko čugunu, savukārt ražotāji ĶTR galvenokārt ražo plastisko čugunu. Izmeklēšanas periodā tikai 30 000 t plastiskā čuguna izstrādājumu tika importētas no trešām valstīm, izņemot Indiju, tāpēc FCI norāda, ka ir neiedomājami samērīgā termiņā sākt ražot pietiekamus lējumu daudzumus citās valstīs, izņemot ĶTR. Turklāt pāreja uz citu attiecīgā ražojuma importa avotu radīs papildu izmaksas nesaistītiem importētājiem. Ieguldījumi modeļos, kas pieder ražotājiem ĶTR, nevarot tikt izmantoti citur un tādējādi, ja tiek noteikts galīgais maksājums, zaudējot savu vērtību. Turklāt ražošanas pārorientēšana prasīs laiku, un šī kavēšanās liks nesaistītiem importētājiem atstāt Savienības tirgu.

(248)

Komisija norādīja, ka FCI nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka Savienības ražotāji nepiekritīs ražot lējumus FCI dalībuzņēmumu vārdā.

(249)

No otras puses, pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka tie ir gatavi apgādāt importētājus, un sniedza pierādījumus, ka tie to jau dara. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(250)

Tas, ka izmeklēšanas periodā no trešām valstīm, izņemot ĶTR, tika importēts tikai ierobežots importa apjoms, neizslēdz iespēju pārcelt ražošanu uz citām trešām valstīm. Turklāt pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam no ĶTR, bet gan atjaunot taisnīgu tirdzniecību, likvidējot kaitējumu radoša dempinga ietekmi. Tā kā galīgās maksājuma likmes ir zemākas par kaitējuma novēršanas līmeni un pat zemākas par cenu samazinājuma starpībām visiem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, nav sagaidāms, ka tām būs pārmērīgi liela ietekme uz importu no ĶTR. To pamato importa statistika kopš pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas, un tā liecina, ka imports no ĶTR joprojām ir ievērojams.

(251)

Skartās papildu izmaksas, kas saistītas ar iespējamo ražošanas pārorientēšanu, tādējādi galvenokārt ir indikatīvas un nav nesaraujami saistītas ar antidempinga pasākumu noteikšanu.

(252)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja visus FCI apgalvojumus attiecībā uz piegādes drošību.

(253)

FCI apgalvoja, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā tādu valsts iestāžu un privātstruktūru dažādām vajadzībām un īpatnībām, kas ir atkarīgas no nesaistīto importētāju nodrošinātā importa, jo īpaši reģionos, kas neatrodas pietiekami tuvu Savienības ražotājiem.

(254)

Komisija atgādināja, ka lietotāji nevar paļauties uz dempinga cenām uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Turklāt izmeklēšana ir parādījusi, ka Savienībā jau notiek attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma iekšējā tirdzniecība, tostarp reģionos, kuri neatrodas tuvu Savienības ražotājiem.

(255)

Kopumā neviens no ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem neapliecina, ka pastāvētu būtiski iemesli pret pasākumu noteikšanu attiecīgā ražojuma importam no KTR.

(256)

Negatīvu ietekmi uz nesaistītajiem importētājiem nevar uzskatīt par nesamērīgu, un to mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība trešās valstīs vai Savienības ražošanas nozarē. Antidempinga pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības tirgu, īpaši uz Savienības ražošanas nozari, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

(257)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina pagaidu regulas 226. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(258)

Ņemot vērā to, ka dempings netika konstatēts, procedūra attiecībā uz Indijas izcelsmes importu tiek izbeigta.

(259)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka tie nepiekrīt 5,3 % rentabilitātes rādītājam, kas izmantots kaitējuma novēršanas līmeņa novērtējumam. Tie apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitāte 2006. gadā bija aptuveni 10 %. Tomēr rentabilitāte, ko izmantoja kaitējuma novērtējumam, ir izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte 2013. gadā.

(260)

Kā iztirzāts pagaidu regulas 231. apsvērumā, 2013. gada peļņas līmenis atspoguļo to, ko pamatoti varētu sasniegt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šāda mērķa peļņa turklāt atbilst procentuālajai daļai, ko savā sūdzībā attiecībā uz mērķa cenu samazinājuma aprēķiniem ierosināja sūdzības iesniedzēji.

(261)

FCI apgalvoja, ka provizoriskais kaitējuma novēršanas līmenis ir maldinošs, jo tajā salīdzinātas to ražojumu cenas, ko importētājiem Savienībā pārdod Ķīnas lietuves, ar Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojumu cenām tiešajiem pircējiem, un nav ņemti vērā izdevumi, ko sedz tikai nesaistītie importētāji. Šādas izmaksas ietver pētniecības un izstrādes izmaksas, modeļu un prototipu izstrādes izmaksas, sertifikācijas izmaksas, tipa apstiprināšanas izmaksas, kvalitātes pārbaudes un atbilstības pārbaudes, noliktavu izmaksas un pārdošanas izmaksas.

(262)

Komisija ir pārbaudījusi šos datus un nolēmusi koriģēt cenu samazinājuma starpību (sk. iepriekš 119.–122. apsvērumu) un kaitējuma novēršanas līmeni par šādām izmaksām, uz leju koriģējot Savienības ražošanas nozares EXW cenas (ņemot vērā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pētniecības un izstrādes izmaksas no apgrozījuma). Turklāt tika veikta importa cenas korekcija par pārbaudītām pēcimportēšanas izmaksām.

(263)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi dempinga starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(264)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājumam tiek noteiktas likmes, kas norādītas turpmāk 3. tabulā.

3. tabula

Dempinga starpība, kaitējuma novēršanas līmenis un maksājuma likme

(265)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tā ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, kuru ražo minētie uzņēmumi un tāpēc konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumiem, kuri saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(266)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu jānosūta Komisijai (5), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(267)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas riskus, kas saistīti ar maksājuma likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(268)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu, “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību, ja vien tie neatbilst 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

(269)

Ražotāju eksportētāju grupa kopā ar CCCME piedāvāja kopīgas cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Šis saistību piedāvājums vēl tiek izskatīts.

(270)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (6), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(271)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un sešdesmit četri ražotāji eksportētāji iesniedza cenu saistību piedāvājumu saskaņā ar pamatregulas 8. pantu.

(272)

Komisija novērtēja šo piedāvājumu un secināja, ka šādu saistību pieņemšana būtu nepraktiska pamatregulas 8. panta nozīmē, pamatojoties uz šādiem elementiem:

(273)

CCCME un ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare tika informēti par iemesliem, kādēļ Komisija paredzēja noraidīt saistību piedāvājumu. Savienības ražošanas nozare piekrita noraidījumam.

(274)

CCCME iesniedza dažas piezīmes un ierosinājumus, reaģējot uz Komisijas novērtējumu par saistību piedāvājumu. CCCME piedāvāja izmantot vienu vidējo minimālo importa cenu, kas balstīta uz dārgākajiem ražojuma veidiem, lai ierobežotu citu ražojumu eksportu un noteiktu dažus attiecināmības kritērijus saistībās līdzdalīgo ražotāju eksportētāju skaita mazināšanai. Tomēr, lai arī šie ierosinājumi zināmā mērā varētu mazināt dažus uzraudzības riskus, Komisija nevarēja novērtēt ierosinājumus, kas attiecas uz ražotāju eksportētāju skaita samazinājumu un risku uzņēmumu grāmatvedības uzskaites ticamībai, jo pārskatīta piedāvājuma formulēšanai tie nebija pietiekami precīzi. Turklāt saistībās līdzdalīgo ražotāju eksportētāju skaita ierobežojums varētu izraisīt saistībās nelīdzdalīgo ražotāju eksportētāju eksporta novirzīšanu caur saistībās līdzdalīgajiem ražotājiem eksportētājiem. Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka līdzīga veida saistības, kuras aptvēra daudz mazāku ražotāju eksportētāju skaitu, agrāk tika atkārtoti pārkāptas un galu galā atsauktas. Tādējādi CCCME iesniegtās piezīmes un ierosinājumi kopumā nemainīja Komisijas novērtējumu.

(275)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(276)

Galīgās maksājuma likmes ir zemākas par pagaidu maksājuma likmēm. Tādējādi būtu jāatmaksā nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi.

(277)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,