ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 341

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 20. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2358 (2017. gada 21. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz produktu pārraudzības un pārvaldības prasībām apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2359 (2017. gada 21. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz informācijas prasībām un darījumdarbības veikšanas noteikumiem, kas piemērojami apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanai ( 1 )

8

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

20.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2358

(2017. gada 21. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz produktu pārraudzības un pārvaldības prasībām apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (1) un jo īpaši tās 25. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu (ES) 2016/97 Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu produktu pārraudzības un pārvaldības prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 25. pantā. Efektīvas patērētāju tiesību aizsardzības nolūkā produktu pārraudzības un pārvaldības noteikumi būtu saskaņoti jāpiemēro visiem jaunākajiem apdrošināšanas produktiem un jau esošo apdrošināšanas produktu būtiskiem pielāgojumiem neatkarīgi no produkta veida un pārdošanas vietā piemērojamām prasībām. Regula kā izvēlētais formāts nodrošina saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nosacījumus, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības atbilstīgu standartu.

(2)

Ņemot vērā Direktīvā (ES) 2016/97 noteiktās prasības, produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumi būtu jāizvēlas un jāpiemēro proporcionāli un atbilstīgi, atkarībā no produkta sarežģītības un no tā, cik lielā mērā var iegūt publiski pieejamu informāciju, ņemot vērā apdrošināšanas produkta būtību un ar to saistīto risku, ka patērētājiem varētu tikt nodarīts kaitējums, mērķtirgus īpašības un izstrādātāja vai izplatītāja attiecīgās darbības būtību, mērogu un sarežģītību. Proporcionalitāte nozīmē, ka minētajiem pasākumiem vajadzētu būt samērā vienkāršiem attiecībā uz vienkāršiem un nekompleksiem produktiem, kas atbilst plaša patēriņa mazumtirdzniecības tirgus vajadzībām un īpatnībām, tostarp esošajiem nedzīvības apdrošināšanas produktiem ar ierobežotu un viegli saprotamu darbības jomu. No otras puses, attiecībā uz kompleksākiem produktiem, kuriem ir augstāks risks, ka patērētājiem varētu tikt nodarīts kaitējums, tostarp apdrošināšanas ieguldījumu produktiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkts, būtu jāveic stingrāki pasākumi.

(3)

Direktīvas (ES) 2016/97 25. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā apdrošināšanas starpnieks būtu uzskatāms par apdrošināšanas produkta izstrādātāju, ja no starpnieka darbības vispārēja izvērtējuma, katru gadījumu izskatot atsevišķi, izriet, ka apdrošināšanas starpnieks patstāvīgi lemj par apdrošināšanas produkta būtiskajām iezīmēm un galvenajiem elementiem, tostarp apdrošināšanas segumu, izmaksām, riskiem, mērķtirgu vai kompensācijas vai garantijas tiesībām. Darbības, kas saistītas tikai ar esošo apdrošināšanas produktu pielāgošanu, tostarp gadījumos, kad starpniekam ir izvēle starp dažādiem produkta variantiem, dažādām līgumu klauzulām vai iespējām vai kad starpnieks var vienoties ar klientu par prēmiju atlaidēm vai maksām, tomēr nebūtu jāuzskata par izstrādāšanu, jo šādos gadījumos galvenos lēmumus par produkta izstrādi un attīstīšanu izdara apdrošināšanas sabiedrība, nevis apdrošināšanas starpnieks.

(4)

Ja apdrošināšanas produktu ir kopīgi izstrādājuši un attīstījuši apdrošināšanas starpnieks un apdrošināšanas sabiedrība, abiem pieņemot lēmumus par produkta izstrādi un attīstīšanu, gan apdrošināšanas starpniekam, gan apdrošināšanas sabiedrībai būtu rakstiskā vienošanās jāprecizē to sadarbība un attiecīgās funkcijas, lai kompetentās iestādes varētu uzraudzīt atbilstību juridiskajām prasībām.

(5)

Izstrādātāja mērķtirgus apzināšana būtu jāsaprot kā tādu klientu grupas apraksts, kuriem ir kopīgas īpašības abstraktā un vispārīgā līmenī, lai izstrādātājs varētu pielāgot produkta iezīmes minētās klientu grupas vajadzībām, īpašībām un mērķiem. Tas būtu jānošķir no individuālā novērtējuma tirdzniecības vietā, lai noteiktu, vai apdrošināšanas produkts atbilst prasībām un vajadzībām un – attiecīgā gadījumā – vai apdrošināšanas ieguldījumu produkts ir piemērots vai atbilstošs konkrētajam klientam vai potenciālam klientam.

(6)

Mērķtirgus granularitātes pakāpei un kritērijiem, ko izmanto, lai definētu mērķtirgu un noteiktu piemēroto izplatīšanas stratēģiju, būtu jāatbilst produktam un būtu jādod iespēja novērtēt, kuri klienti ietilpst mērķtirgū. Vienkāršāku, izplatītāku produktu gadījumā mērķtirgus būtu jāapzina ne tik detalizēti, savukārt sarežģītāku vai mazāk izplatītu produktu gadījumā mērķtirgus būtu jāapzina detalizētāk, ņemot vērā ar šādiem produktiem saistīto paaugstināto risku, ka patērētājiem varētu tikt nodarīts kaitējums.

(7)

Lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem, izstrādātājiem vajadzētu būt iespējai apzināt konkrētas patērētāju grupas, kurām apdrošināšanas produkts parasti nav atbilstošs.

(8)

Produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumu ietvaros izstrādātājiem arī būtu jāveic apdrošināšanas produktu atbilstīga testēšana, tostarp attiecīgā gadījumā un jo īpaši attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem veicot scenāriju analīzes, lai nodrošinātu, ka produkts visā tā aprites cikla laikā atbilst apzinātajām mērķtirgus vajadzībām, mērķiem un īpašībām. Tajā jo īpaši būtu jāietver produkta darbības rādītāju un riska/atlīdzības profila novērtējums. Prasība novērtēt produkta darbības rādītājus tomēr nebūtu jāsaprot kā iejaukšanās izstrādātāja brīvībā noteikt prēmijas vai kā cenu kontrole jebkādā veidā.

(9)

Lai nodrošinātu atbilstošu informāciju un konsultācijas klientiem, izstrādātājiem būtu jāizvēlas apdrošināšanas izplatītāji, kuriem ir vajadzīgās zināšanas, pieredze un kompetence, lai izprastu apdrošināšanas produkta iezīmes un apzināto mērķtirgu. Šā paša iemesla dēļ viņiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas reglamentē viņu attiecības ar attiecīgajiem apdrošināšanas izplatītājiem, būtu regulāri jāuzrauga un jāpārbauda, vai apdrošināšanas produkts tiek izplatīts saskaņā ar viņu produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumu mērķiem, un jāveic attiecīgas koriģējošas darbības, ja viņi uzskata, ka tas tā nav. Tam tomēr nebūtu jāliedz apdrošināšanas izplatītājiem izplatīt apdrošināšanas produktus klientiem, kuri nepieder pie minētā mērķtirgus, ja individuālais novērtējums tirdzniecības vietā pamato secinājumu, ka minētie produkti atbilst attiecīgo klientu prasībām un vajadzībām un – attiecīgā gadījumā – ka apdrošināšanas ieguldījumu produkti ir klientam atbilstīgi vai piemēroti.

(10)

Lai apdrošināšanas izplatītāji varētu gūt pilnīgu izpratni par produktiem, kurus viņi plāno izplatīt tā, ka viņi var veikt savas izplatīšanas darbības atbilstoši klientu labākajām interesēm, jo īpaši sniedzot profesionālas konsultācijas, izstrādātājiem būtu jāsniedz apdrošināšanas izplatītājiem visa būtiskā informācija par minētajiem apdrošināšanas produktiem, tostarp produkta apstiprināšanas procesu, apzināto mērķtirgu un ierosināto izplatīšanas stratēģiju. Savukārt apdrošināšanas izplatītājiem būtu jāveic pasākumi, lai efektīvi iegūtu nepieciešamo informāciju no izstrādātājiem.

(11)

Lai produktu pārvaldības pienākumi darbotos efektīvi, apdrošināšanas izplatītāji regulāri informē izstrādātājus par savu pieredzi ar apdrošināšanas produktiem. Tāpēc apdrošināšanas izplatītājiem būtu jāsniedz izstrādātājiem vajadzīgie dati, lai varētu veikt apdrošināšanas produktu pārskatīšanu un pārbaudīt, vai minētie produkti joprojām atbilst izstrādātāja apzinātā mērķtirgus vajadzībām, īpašībām un mērķiem.

(12)

Lai novērstu risku, ka klientam varētu tikt nodarīts kaitējums, izstrādātājiem un izplatītājiem būtu attiecīgi jārīkojas, ja tie uzskata, ka produkts neatbilst vai vairs neatbilst apzinātā mērķtirgus interesēm, mērķiem un īpašībām.

(13)

Lai kompetentās iestādes un apdrošināšanas profesionāļi varētu pielāgoties jaunajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, šīs regulas piemērošanas sākuma datums būtu jāsaskaņo ar Direktīvu (ES) 2016/97 transponējošo valsts pasākumu spēkā stāšanos.

(14)

Tehnisko konsultāciju nolūkā (2) ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumu uzturēšanu, izmantošanu un pārskatīšanu attiecībā uz apdrošināšanas produktiem un esošo apdrošināšanas produktu būtiskiem pielāgojumiem pirms šo produktu laišanas tirgū vai izplatīšanas klientiem (“produkta apstiprināšanas process”), kā arī noteikumus par produktu izplatīšanas pasākumiem attiecībā uz minētajiem apdrošināšanas produktiem.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas starpniekiem, kas izstrādā apdrošināšanas produktus, kurus piedāvā pārdošanai klientiem (“izstrādātāji”), kā arī uz apdrošināšanas izplatītājiem, kas konsultē vai piedāvā apdrošināšanas produktus, ko tie neizstrādā.

3. pants

Apdrošināšanas produktu izstrādāšana

1.   Direktīvas (ES) 2016/97 25. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā apdrošināšanas starpniekus uzskata par izstrādātājiem, ja viņu darbības vispārējs izvērtējums liecina, ka viņiem ir lēmumu pieņemšanas funkcijas, izstrādājot un attīstot apdrošināšanas produktu tirgum.

2.   Lēmumu pieņemšanas funkcijas tiek veiktas jo īpaši gadījumos, kad apdrošināšanas starpnieki patstāvīgi nosaka apdrošināšanas produkta būtiskākās iezīmes un galvenos elementus, tostarp apdrošināšanas segumu, cenas, izmaksas, riskus, mērķtirgu un kompensācijas vai garantijas tiesības, kurās tā apdrošināšanas sabiedrība, kura nodrošina apdrošināšanas produkta segumu, neveic būtiskas izmaiņas.

3.   Esošo apdrošināšanas produktu individualizēšanu un pielāgošanu saistībā ar apdrošināšanas izplatīšanas darbībām attiecībā uz atsevišķiem klientiem, kā arī īpaši pielāgotu līgumu izveidi pēc viena klienta pieprasījuma, neuzskata par izstrādāšanu.

4.   Apdrošināšanas starpnieks un apdrošināšanas sabiedrība, kas abi ir izstrādātāji šīs deleģētās regulas 2. panta nozīmē, paraksta rakstisku vienošanos, kurā precizē to sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības izstrādātājiem, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2016/97 25. panta 1. punktā, procedūras, saskaņā ar kurām tie vienojas par mērķtirgus apzināšanu, un to attiecīgās funkcijas produkta apstiprināšanas procesā.

II NODAĻA

PRODUKTU PĀRVALDĪBAS PRASĪBAS IZSTRĀDĀTĀJIEM

4. pants

Produkta apstiprināšanas process

1.   Izstrādātāji uztur, īsteno un pārskata produkta apstiprināšanas procesu attiecībā uz jaunākajiem apdrošināšanas produktiem un jau esošo apdrošināšanas produktu būtiskiem pielāgojumiem. Šis process ietver pasākumus un procedūras, lai izstrādātu, pārraudzītu, pārskatītu un izplatītu apdrošināšanas produktus, kā arī veiktu koriģējošas darbības attiecībā uz apdrošināšanas produktiem, kas nodara kaitējumu klientam. Pasākumi un procedūras ir proporcionāli produkta sarežģītībai un ar to saistītajiem riskiem, kā arī izstrādātāja attiecīgās darbības būtībai, mērogam un sarežģītībai.

2.   Produkta apstiprināšanas procesu izklāsta rakstiskā dokumentā (“produktu pārraudzības un pārvaldības politika”), ko dara pieejamu attiecīgajam personālam.

3.   Ar produkta apstiprināšanas procesu:

a)

nodrošina, ka apdrošināšanas produktu izstrāde atbilst šādiem kritērijiem:

i)

tajā tiek ņemta vērā klientu mērķi, intereses un īpašības;

ii)

tā nelabvēlīgi neietekmē klientus;

iii)

tā novērš un mazina kaitējumu klientam;

b)

sekmē interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību.

4.   Izstrādātāja iestāde vai struktūra, kas atbild par apdrošināšanas produktu izstrādi, veic visas turpmāk minētās darbības:

a)

apstiprina un ir pilnībā atbildīga par produkta apstiprināšanas procesa izveidi, īstenošanu un pārskatīšanu;

b)

pastāvīgi pārbauda iekšējo atbilstību šim procesam.

5.   Izstrādātāji, kas nozīmē trešo personu produktu izstrādāšanai to vārdā, joprojām ir pilnībā atbildīgi par produkta apstiprināšanas procesa ievērošanu.

6.   Izstrādātāji regulāri pārskata savu produkta apstiprināšanas procesu, lai nodrošinātu, ka minētais process joprojām ir derīgs un atjaunināts. Vajadzības gadījumā tie veic izmaiņas produkta apstiprināšanas procesā.

5. pants

Mērķtirgus

1.   Produkta apstiprināšanas procesā attiecībā uz katru apdrošināšanas produktu tiek apzināts mērķtirgus un piemērotu klientu grupa. Mērķtirgu apzina pietiekami granulārā līmenī, ņemot vērā apdrošināšanas produkta īpašības, riska profilu, sarežģītību un būtību.

2.   Izstrādātāji var jo īpaši attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem apzināt klientu grupu, kuru vajadzībām, īpašībām un mērķiem apdrošināšanas produkts parasti nav piemērots.

3.   Izstrādātāji izstrādā un laiž tirgū tikai tādus apdrošināšanas produktus, kas ir piemēroti mērķtirgum piederošo klientu vajadzībām, īpašībām un mērķiem. Novērtējot, vai apdrošināšanas produkts ir piemērots mērķtirgum, izstrādātāji ņem vērā mērķtirgum piederošajiem klientiem pieejamās informācijas līmeni un viņu lietpratību finanšu jautājumos.

4.   Izstrādātāji nodrošina, ka personālam, kas iesaistīts apdrošināšanas produktu izstrādē un izveidē, ir vajadzīgās prasmes, zināšanas un kompetence, lai pareizi izprastu pārdošanā esošos apdrošināšanas produktus un mērķtirgum piederošo klientu intereses, mērķus un īpašības.

6. pants

Produkta testēšana

1.   Izstrādātāji atbilstīgi testē savus apdrošināšanas produktus, tostarp attiecīgā gadījumā veicot scenāriju analīzes, pirms produktu laišanas tirgū vai būtiskiem to pielāgojumiem vai gadījumā, ja mērķa tirgus ir ievērojami mainījies. Ar minētā produkta testēšanu novērtē, vai apdrošināšanas produkts tā aprites cikla laikā atbilst apzinātajām mērķtirgus vajadzībām, mērķiem un īpašībām. Izstrādātāji testē savus apdrošināšanas produktus kvalitatīvi un – atkarībā no apdrošināšanas produkta veida un būtības un ar to saistītā riska, ka patērētājiem varētu tikt nodarīts kaitējums, – kvantitatīvi.

2.   Izstrādātāji nelaiž apdrošināšanas produktus tirgū, ja produktu testēšanas rezultāti liecina, ka produkti neatbilst apzinātajām mērķtirgus vajadzībām, mērķiem un īpašībām.

7. pants

Produkta uzraudzība un pārskatīšana

1.   Izstrādātāji nepārtraukti uzrauga un regulāri pārskata apdrošināšanas produktus, ko tie ir laiduši tirgū, lai apzinātu gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt šo produktu galvenās iezīmes, riska segumu vai garantijas. Tie novērtē, vai apdrošināšanas produkti joprojām atbilst apzinātā mērķtirgus vajadzībām, īpašībām un mērķiem un vai produktus izplata mērķtirgū vai piedāvā klientiem ārpus mērķtirgus.

2.   Izstrādātāji nosaka atbilstošos laika intervālus regulārai savu apdrošināšanas produktu pārskatīšanai, tādējādi ņemot vērā minēto apdrošināšanas produktu lielumu, mērogu, līguma darbības ilgumu un sarežģītību, to attiecīgos izplatīšanas kanālus, kā arī visus ārējos faktorus, piemēram, izmaiņas piemērojamajās tiesību normās, tehnoloģiju attīstību vai izmaiņas tirgus situācijā.

3.   Izstrādātāji, kas apdrošināšanas produkta aprites cikla laikā apzina jebkādus tādus apstākļus attiecībā uz apdrošināšanas produktu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt minētā produkta klientu, attiecīgi rīkojas, lai uzlabotu situāciju un novērstu kaitējumu izraisošā notikuma turpmāku atkārtošanos. Izstrādātāji nekavējoties informē attiecīgos apdrošināšanas izplatītājus un klientus par veiktajām koriģējošām darbībām.

8. pants

Izplatīšanas kanāli

1.   Izstrādātāji rūpīgi izvēlas izplatīšanas kanālus, kas ir piemēroti mērķtirgum, tādējādi ņemot vērā attiecīgo apdrošināšanas produktu konkrētās iezīmes.

2.   Izstrādātāji sniedz apdrošināšanas izplatītājiem visu attiecīgo informāciju par apdrošināšanas produktiem, apzināto mērķtirgu un ierosināto izplatīšanas stratēģiju, tostarp informāciju par apdrošināšanas produktu galvenajām iezīmēm un īpašībām, to radītajiem riskiem un izmaksām, tostarp netiešām izmaksām, un jebkādiem apstākļiem, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, nodarot kaitējumu klientam. Šī informācija ir skaidra, pilnīga un atjaunināta.

3.   Šā panta 2. punktā minētā informācija ļauj apdrošināšanas izplatītājiem:

a)

gūt izpratni par apdrošināšanas produktiem;

b)

izprast apzināto apdrošināšanas produktu mērķtirgu;

c)

apzināt visus klientus, kuriem apdrošināšanas produkts neatbilst viņu vajadzībām, īpašībām un mērķiem;

d)

veikt attiecīgo apdrošināšanas produktu izplatīšanas darbības atbilstoši klientu interesēm, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/97 17. panta 1. punktā.

4.   Izstrādātāji veic piemērotus pasākumus, lai uzraudzītu, ka apdrošināšanas izplatītāji rīkojas saskaņā ar izstrādātāju produkta apstiprināšanas procesa mērķiem. Jo īpaši tie regulāri pārbauda, vai apdrošināšanas produktus izplata apzinātajā mērķtirgū. Minētais uzraudzības pienākums neattiecas uz vispārējām regulatīvām prasībām, kas jāievēro apdrošināšanas izplatītājiem, veicot apdrošināšanas izplatīšanas darbības attiecībā uz individuāliem klientiem. Uzraudzības darbības ir samērīgas, ņemot vērā attiecīgo izplatīšanas kanālu īpašības un tiesisko regulējumu.

5.   Izstrādātāji, kuri uzskata, ka viņu apdrošināšanas produkti netiek izplatīti saskaņā ar to produkta apstiprināšanas procesa mērķiem, veic attiecīgos korektīvos pasākumus.

9. pants

Dokumentācija

Izstrādātāju veiktās attiecīgās darbības attiecībā uz to produkta apstiprināšanas procesu pienācīgi dokumentē, un šo dokumentāciju glabā revīzijas vajadzībām un pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

III NODAĻA

PRODUKTU PĀRVALDĪBAS PRASĪBAS APDROŠINĀŠANAS IZPLATĪTĀJIEM

10. pants

Produktu izplatīšanas mehānismi

1.   Apdrošināšanas izplatītāji ievieš produktu izplatīšanas mehānismus, kas ietver atbilstošus pasākumus un procedūras, lai no izstrādātāja iegūtu visu attiecīgo informāciju par apdrošināšanas produktiem, ko tie vēlas piedāvāt saviem klientiem, un lai gūtu pilnīgu izpratni par minētajiem apdrošināšanas produktiem, ņemot vērā produkta sarežģītību un ar to saistītos riskus, kā arī izplatītāja attiecīgās darbības būtību, mērogu un sarežģītību.

Apdrošināšanas izplatītāji nosaka produkta izplatīšanas mehānismus rakstiskā dokumentā un dara to pieejamu attiecīgajam personālam.

2.   Produktu izplatīšanas mehānismi:

a)

tiek veikti ar mērķi novērst un mazināt kaitējumu klientam;

b)

sekmē interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību;

c)

nodrošina, ka klientu mērķi, intereses un īpašības tiek pienācīgi ņemtas vērā.

3.   Produktu izplatīšanas mehānismus nodrošina, ka apdrošināšanas izplatītāji no izstrādātāja iegūst informāciju, kura ir jāpaziņo saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

4.   Jebkāda konkrēta izplatīšanas stratēģija, ko izveido vai piemēro apdrošināšanas izplatītāji, atbilst izstrādātāja izveidotajai izplatīšanas stratēģijai un apzinātajam mērķtirgum.

5.   Apdrošināšanas izplatītāju vienība vai struktūra, kas atbild par apdrošināšanas izplatīšanu, apstiprina un tai ir galīgā atbildība par produkta izplatīšanas mehānismu izveidi, īstenošanu un pārskatīšanu, un pastāvīgi pārbauda iekšējo atbilstību minētajiem pasākumiem.

6.   Apdrošināšanas izplatītāji regulāri pārskata savus produktu izplatīšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka šie mehānismi joprojām ir derīgi un aktuāli. Vajadzības gadījumā tie veic izmaiņas produktu izplatīšanas mehānismos. Apdrošināšanas izplatītāji, kas ir ieviesuši vai piemēro konkrētu izplatīšanas stratēģiju, attiecīgā gadījumā veic izmaiņas minētajā stratēģijā, ņemot vērā rezultātus, kas gūti produktu izplatīšanas mehānismu pārskatīšanā. Pārskatot savus produktu izplatīšanas mehānismus, apdrošināšanas izplatītāji pārbauda, vai apdrošināšanas produkti tiek izplatīti apzinātajā mērķtirgū.

Apdrošināšanas izplatītāji nosaka atbilstošos laika intervālus regulārai produkta izplatīšanas mehānismu pārskatīšanai, tādējādi ņemot vērā dažādu attiecīgo apdrošināšanas produktu lielumu, mērogu un sarežģītību.

Lai atbalstītu izstrādātāju veiktās produktu pārbaudes, apdrošināšanas izplatītāji pēc pieprasījuma sniedz izstrādātājiem attiecīgo informāciju par pārdošanu, tostarp vajadzības gadījumā sniedzot informāciju par produktu izplatīšanas mehānismu regulārajiem pārskatiem.

11. pants

Izstrādātāja informēšana

Apdrošināšanas izplatītāji, kuriem kļūst zināms, ka apdrošināšanas produkts neatbilst to apzinātā mērķtirgus interesēm, mērķiem un īpašībām, vai kuriem kļūst zināms par citiem ar produktu saistītiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt klientu, nekavējoties informē izstrādātāju un, ja nepieciešams, maina savu apdrošināšanas produkta izplatīšanas stratēģiju.

12. pants

Dokumentācija

Apdrošināšanas izplatītāju veiktās attiecīgās darbības saistībā ar to produktu izplatīšanas mehānismiem pienācīgi dokumentē, šo dokumentāciju glabā revīzijas vajadzībām un pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 23. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 21. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.

(2)  Tehniskās konsultācijas par iespējamiem deleģētajiem aktiem attiecībā uz Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu, EAPPI-17/048, 2017. gada 1. februāris, pieejamas šeit: https://eiopa.europa.eu/Publications/Consultations/EIOPA%20Technical%20Advice%20on%20the%20IDD.pdf

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).


20.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/8


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2359

(2017. gada 21. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 papildina attiecībā uz informācijas prasībām un darījumdarbības veikšanas noteikumiem, kas piemērojami apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (1) un jo īpaši tās 28. panta 4. punktu, 29. panta 4. punktu un 30. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā (ES) 2016/97 papildus darījumdarbības veikšanas standartiem, kas noteikti visiem apdrošināšanas produktiem, ir paredzēts arī īpašu standartu kopums, kuru mērķis ir pievērsties apdrošināšanas ieguldījumu produktiem.

(2)

Direktīvā (ES) 2016/97 Komisijai ir noteiktas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai turpmāk precizētu kritērijus un praktisko kārtību attiecībā uz to, kā piemērot šo konkrēto noteikumu kopumu. Attiecīgie pilnvarojumi attiecas uz noteikumiem par interešu konfliktiem, stimuliem un piemērotības un atbilstības novērtējumiem. Lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām pilnvarām, ir saskaņoti un ka tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm, kā arī ieguldītājiem tiek sniegta visaptveroša izpratne un viegla piekļuve minētajiem noteikumiem, ir vēlams tos iekļaut vienā tiesību aktā. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nosacījumus, kā arī atbilstīgu ieguldītāju tiesību aizsardzības standartu.

(3)

Apstākļiem un situācijām, kuras jāņem vērā, nosakot interešu konfliktu veidus, kas var kaitēt klientu vai potenciālo klientu interesēm, būtu jāaptver gadījumi, kad apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība var gūt finansiālu ieguvumu vai novērst finansiālus zaudējumus, tādējādi nodarot kaitējumu klientam. Tomēr šādos gadījumos nevajadzētu aprobežoties ar to, ka apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība var gūt labumu, ja tas nerada konkrētu kaitīgu ietekmi uz klientu vai ja kāds klients, pret kuru apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai ir pienākumi, var gūt peļņu vai izvairīties no zaudējumiem, neradot kaitīgu ietekmi uz citu šādu klientu.

(4)

Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinātu atbilstīgu patērētāju tiesību aizsardzību, organizatoriskie pasākumi un procedūras saistībā ar interešu konfliktu pārvaldību būtu rūpīgi jāpielāgo apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības un grupas, kurai tie var piederēt, izmēram un darbībām, kā arī riskam, ka klientu interesēm varētu tikt nodarīts kaitējums. Būtu jānosaka iespējamo pasākumu un procedūru neizsmeļošs saraksts, lai apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām sniegtu norādes par pasākumiem un procedūrām, kas parasti būtu jāņem vērā, pārvaldot interešu konfliktus. Tā kā darījumdarbības modeļi ir ļoti dažādi, varētu būt iespējams, ka ierosinātie pasākumi un procedūras nav būtiskas visiem apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām. Proti, tie var nebūt atbilstīgi maziem apdrošināšanas starpniekiem un to ierobežotajam darījumdarbības tvērumam. Šādos gadījumos apdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas sabiedrībām būtu jāspēj ieviest alternatīvus pasākumus un procedūras, kas ir piemērotāki, lai nodrošinātu, ka viņu konkrētajā situācijā izplatīšanas darbības tiek veiktas atbilstīgi klienta labākajām interesēm.

(5)

Lai gan Direktīvā (ES) 2016/97 ir pieprasīts atklāt informāciju par konkrētiem interešu konfliktiem, tam vajadzētu būt galējam līdzeklim, ko izmanto tikai tad, ja organizatoriskie un administratīvie mehānismi nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsts risks kaitēt klienta interesēm, jo pārmērīga paļaušanās uz informācijas atklāšanu var radīt situāciju, ka klienta intereses netiek efektīvi aizsargātas. Tas, ka apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība atklāj informāciju par interešu konfliktu, nevar to atbrīvot no pienākuma uzturēt un izmantot organizatoriskos un administratīvos mehānismus, kuri ir visefektīvākais veids, kā novērst kaitējumu klientiem.

(6)

Lai veicinātu direktīvā noteikto standartu praktisku īstenošanu, būtu sīkāk jāizklāsta apdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību izmaksāto vai saņemto stimulu novērtēšanas kritēriji. Šajā nolūkā, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzības atbilstīgu standartu, kā norādījumi būtu jāsniedz neizsmeļošs saraksts ar kritērijiem, kas uzskatāmi par svarīgiem, lai novērtētu iespējamu kaitīgu ietekmi uz klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(7)

Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktā noteiktā piemērotības novērtējuma un minētās direktīvas 30. panta 2. punktā noteiktā atbilstības novērtējuma tvērums ir atšķirīgs attiecībā uz izplatīšanas darbībām, uz kurām tie attiecas, un tiem ir dažādas funkcijas un iezīmes. Tādēļ ir nepieciešams skaidri precizēt standartus un prasības, kas jāievēro, iegūstot katram šādam novērtējumam nepieciešamo informāciju un veicot šos novērtējumus. Turklāt būtu jāprecizē, ka piemērotības un atbilstības novērtējumi neskar pienākumu apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām pirms jebkāda apdrošināšanas līguma noslēgšanas, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no klienta, precizēt minētā klienta prasības un vajadzības.

(8)

Piemērotības novērtējums būtu jāveic ne tikai saistībā ar ieteikumiem iegādāties apdrošināšanas ieguldījumu produktu, bet arī attiecībā uz visiem personīgajiem ieteikumiem, kas izteikti minētā produkta izmantošanas laikā, jo šādi gadījumi var nozīmēt, ka tiek sniegtas konsultācijas par finanšu darījumiem, kas būtu jābalsta uz rūpīgu izvērtējumu par atsevišķā klienta zināšanām un pieredzi un finansiālo stāvokli. Nepieciešamība pēc piemērotības novērtējuma ir īpaši liela attiecībā uz lēmumiem mainīt pamatā esošos ieguldījumu aktīvus vai turēt vai pārdot apdrošināšanas ieguldījumu produktu.

(9)

Tā kā apdrošināšanas ieguldījumu produktu tirgus risks lielā mērā ir atkarīgs no pamatā esošo ieguldījumu aktīvu izvēles, šāds produkts var būt nepiemērots klientam vai potenciālajam klientam, ņemot vērā ar šiem aktīviem saistītos riskus, produkta veidu vai iezīmes vai pamatā esošo ieguldījumu aktīvu maiņas biežumu. Turklāt tas var būt nepiemērots tad, ja tā rezultātā rastos nepiemērots pamatā esošo ieguldījumu portfelis.

(10)

Apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām būtu jāsaglabā atbildība par piemērotības novērtējumu veikšanu, ja konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem tiek sniegtas pilnīgi vai daļēji, izmantojot automatizētu vai daļēji automatizētu sistēmu, jo šādas sistēmas sniedz personīgus ieguldījumu ieteikumus, kuriem vajadzētu būt balstītiem uz piemērotības novērtējumu.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstīgu konsultāciju standartu attiecībā uz produkta ilgtermiņa attīstību, apdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas sabiedrībām paziņojumā par piemērotību būtu jāiekļauj informācija par to, vai klientam attiecībā uz ieteiktajiem apdrošināšanas ieguldījumu produktiem varētu būt nepieciešams veikt periodisku to vienošanos pārskatīšanu, un būtu jāvērš klientu uzmanība uz šo informāciju.

(12)

Tā kā atbilstības novērtējums principā ir jāveic visos gadījumos, kad apdrošināšanas ieguldījumu produktus pārdod bez konsultācijas, apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām šāds novērtējums būtu jāveic visās situācijās, kad atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktu noteikumiem klients pieprasa pārdošanu bez konsultācijas un kad ir izpildīti Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkta noteikumi. Gadījumos, kad atbilstības novērtējumu nav iespējams veikt, jo nevar iegūt nepieciešamo informāciju par klienta finansiālo situāciju un ieguldījuma mērķiem, klients atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktu noteikumiem varētu piekrist noslēgt līgumu kā pārdošanas darījumu bez konsultācijas. Taču, lai pārliecinātos, ka klientam ir nepieciešamās zināšanas un pieredze saprast iesaistītos riskus, šādās situācijās būtu nepieciešams veikt atbilstības novērtējumu (izņemot tad, ja ir ievēroti Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkta nosacījumi).

(13)

Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkos būtu jānosaka kritēriji, ar ko novērtēt, vai apdrošināšanas ieguldījumu produktu, kas neatbilst Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta nosacījumiem, tomēr varētu uzskatīt par nekompleksu produktu. Šajā kontekstā liela nozīme varētu būt garantiju sniegšanai. Ja apdrošināšanas ieguldījumu produkts termiņa beigās sniedz garantiju, kas sedz vismaz kopējo summu, ko samaksājis klients (izņemot likumīgos izdevumus), šāda garantija būtiski ierobežo to, cik lielā mērā patērētājs ir pakļauts tirgus svārstībām. Tāpēc var būt pamatoti uzskatīt, ka šāds produkts, ievērojot turpmākos nosacījumus, ir nekomplekss produkts Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkta nolūkos.

(14)

Direktīvas (ES) 2016/97 mērķis ir minimāla saskaņošana, un tāpēc tā neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus, lai aizsargātu klientus, ja šādi noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem. Tāpēc visi noteikumi, kurus Komisija pieņem nolūkā sīkāk precizēt Direktīvā (ES) 2016/97 noteiktās prasības, būtu jāizstrādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm saglabāt stingrākus noteikumus savos tiesību aktos.

(15)

Lai kompetentās iestādes un apdrošināšanas profesionāļi varētu pielāgoties jaunajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, šīs regulas piemērošanas sākuma datums būtu jāsaskaņo ar Direktīvu (ES) 2016/97 transponējošo valstu pasākumu spēkā stāšanos.

(16)

Tehnisko konsultāciju nolūkā (2) ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz apdrošināšanas izplatīšanu saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanu, ko veic apdrošināšanas starpnieki vai apdrošināšanas sabiedrības.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“attiecīgā persona” saistībā ar apdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas sabiedrību ir jebkura no turpmāk norādītajām personām:

a)

starpnieka vai sabiedrības direktors, partneris vai tiem pielīdzināma persona, vai vadītājs, ja piemērojams;

b)

apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības darbinieks, kā arī jebkura cita fiziska persona, kuras pakalpojumus izmanto un kontrolē apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība un kura ir iesaistīta apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanā;

c)

fiziska persona, kas saskaņā ar ārpakalpojumu līgumu ir tieši iesaistīta pakalpojumu sniegšanā apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai, lai starpnieks vai sabiedrība varētu izplatīt apdrošināšanas ieguldījumu produktus;

2)

“stimuls” ir jebkura maksa, komisijas maksa vai jebkāds nemonetārs labums, ko saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu sniedz vai saņem tāds starpnieks vai sabiedrība, vai jebkura puse, kas nav attiecīgajā darījumā iesaistīts klients vai persona, kura rīkojas minētā klienta vārdā;

3)

“stimulu shēma” ir noteikumu kopums, ar ko reglamentē stimulu izmaksāšanu, tostarp nosacījumus, saskaņā ar kuriem stimuli tiek izmaksāti.

II NODAĻA

INTEREŠU KONFLIKTI UN STIMULI

3. pants

Interešu konfliktu noteikšana

1.   Lai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 28. pantu noteiktu interešu konfliktu veidus, kas rodas, veicot jebkādas apdrošināšanas izplatīšanas darbības, kuras ir saistītas ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem un kuras rada kaitējuma risku klienta interesēm, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības izvērtē, vai tām, attiecīgajai personai vai jebkurai personai, kas tieši vai netieši ar tām saistīta ar kontroles starpniecību, attiecībā uz apdrošināšanas izplatīšanas darbību rezultātiem ir intereses, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tās atšķiras no klienta vai potenciālā klienta interesēm attiecībā uz apdrošināšanas izplatīšanas darbību rezultātu;

b)

tās potenciāli var ietekmēt izplatīšanas darbību rezultātu, nodarot kaitējumu klientam.

Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības rīkojas tāpat, lai noteiktu starp klientiem pastāvošus interešu konfliktus.

2.   Lai veiktu novērtējumu 1. punkta nolūkos, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības kā minimālo kritēriju ņem vērā šādas situācijas:

a)

apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, attiecīgā persona vai jebkura persona, kas tieši vai netieši ar tām saistīta ar kontroles starpniecību, var gūt finansiālus ieguvumus vai izvairīties no finansiāliem zaudējumiem, tādējādi potenciāli nodarot kaitējumu klientam;

b)

apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai, attiecīgajai personai vai jebkurai personai, kas tieši vai netieši ar tām saistīta ar kontroles starpniecību, ir finansiāls vai cita veida stimuls dot priekšroku cita klienta vai klientu grupas interesēm;

c)

apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, attiecīgā persona vai jebkura persona, kas tieši vai netieši ar apdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas sabiedrību saistīta ar kontroles starpniecību, ir ievērojami iesaistīta apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārvaldībā vai izstrādē, jo īpaši gadījumos, kad šādām personām ir ietekme uz minēto produktu cenu noteikšanu vai to izplatīšanas izmaksām.

4. pants

Interešu konfliktu politika

1.   Direktīvas (ES) 2016/97 27. panta nolūkos tiek sagaidīts, ka apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības attiecībā uz interešu konfliktiem izveido, īsteno un uztur efektīvu interešu konfliktu politiku, kas izklāstīta rakstiski un atbilst to izmēram un struktūrai, kā arī to darījumdarbības būtībai, apjomam un sarežģītībai.

Ja apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir kādas grupas locekļi, šajā politikā ņem vērā arī visus apstākļus, par kuriem apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība zina vai tai būtu jāzina un kuri var izraisīt interešu konfliktu, kas izriet no citu grupas locekļu struktūras vai darījumdarbības.

2.   Atbilstoši 1. punktam izveidotā interešu konfliktu politika iekļauj šādus elementus:

a)

saistībā ar konkrētām veiktajām apdrošināšanas izplatīšanas darbībām – apstākļi, kas veido vai var izraisīt interešu konfliktu, kura dēļ ir risks nodarīt kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm;

b)

procedūras, kas jāievēro, un pasākumi, kas jāievieš, lai pārvaldītu šādus konfliktus un neļautu tiem kaitēt klienta interesēm.

5. pants

Procedūras un pasākumi interešu konfliktu politikas ietvaros

1.   Procedūras un pasākumi, kas minēti 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir piemēroti apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības un grupas, kurai tie var piederēt, izmēram un darbībām, kā arī riskam, ka klientu interesēm varētu tikt nodarīts kaitējums.

Saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu ievērojamās procedūras un ieviešamie pasākumi attiecīgā gadījumā ietver turpmāk minētos elementus:

a)

efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp attiecīgām personām, kas ir iesaistītas darbībās, kurās pastāv interešu konflikta risks, ka šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

b)

tādu attiecīgo personu atsevišķa uzraudzība, kuru galvenās funkcijas ietver darbību veikšanu klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādāk pārstāv atšķirīgas intereses, kas var būt konfliktā, tostarp apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības intereses;

c)

jebkuras tiešas saiknes novēršana starp maksājumiem – tostarp atalgojumu – tām attiecīgajām personām, kuras galvenokārt iesaistītas vienā darbībā, un maksājumiem – tostarp atalgojumu – citām attiecīgajām personām, kuras galvenokārt iesaistītas citā darbībā, ja saistībā ar šīm darbībām var rasties interešu konflikts;

d)

pasākumi, ar ko novērst vai ierobežot iespēju, ka kāda persona izmanto neatbilstīgu ietekmi pār veidu, kādā apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, vai to vadītāji vai darbinieki, vai jebkura persona, kas tieši vai netieši ar tiem saistīta ar kontroles starpniecību, veic apdrošināšanas izplatīšanas darbības;

e)

pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu attiecīgās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu atsevišķās apdrošināšanas izplatīšanas darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pareizu pārvaldību;

f)

dāvanu un labumu politika, kas skaidri paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var pieņemt vai sniegt dāvanas un labumus, un pasākumus, kuri jāveic, pieņemot un sniedzot dāvanas un labumus.

2.   Ja apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības var pierādīt, ka 1. punktā minētie pasākumi un procedūras nav atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas izplatīšanas darbības tiek veiktas saskaņā ar klienta labākajām interesēm, un nav neobjektīvi apdrošināšanas starpnieka, apdrošināšanas sabiedrības vai cita klienta konfliktējošu interešu dēļ, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības šajā nolūkā ievieš piemērotus alternatīvus pasākumus un procedūras.

6. pants

Informācijas atklāšana

1.   Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības cenšas pārmērīgi nepaļauties uz informācijas atklāšanu, lai nodrošinātu, ka informācijas atklāšana klientiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 28. panta 2. punktu ir galējais līdzeklis, ko var izmantot tikai tad, ja apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības izveidotie spēkā esošie organizatoriskie un administratīvie mehānismi interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldībai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 27. pantu ir nepietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsts risks kaitēt klienta interesēm.

2.   Lai atklātu informāciju par interešu konfliktiem, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības veic visus šādus pasākumus:

a)

sniedz konkrētu aprakstu par attiecīgo interešu konfliktu;

b)

izskaidro interešu konflikta vispārējo būtību un cēloņus;

c)

patērētājam izskaidro riskus, ko rada interešu konflikts, un pasākumus, kas veikti, lai mazinātu šos riskus;

d)

skaidri norāda, ka organizatoriskie un administratīvie mehānismi, ko izveidojis apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, lai novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktu, ir nepietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsts risks kaitēt klienta interesēm.

7. pants

Pārskatīšana un ierakstu glabāšana

1.   Direktīvas (ES) 2016/97 27. panta nolūkā apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības vismaz reizi gadā novērtē un periodiski pārskata interešu konfliktu politiku, kas izveidota saskaņā ar 4. pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus.

2.   Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības glabā un regulāri atjaunina ierakstus par situācijām, kurās ir radies interešu konflikts, kas var kaitēt klienta interesēm, vai – pastāvīga pakalpojuma vai darbības gadījumā – kurās šāds risks var rasties.

Apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības augstākā vadība regulāri vismaz reizi gadā saņem rakstiskus ziņojumus par pirmajā daļā minētajām situācijām.

8. pants

Stimulu un stimulu shēmu novērtējums

1.   Uzskata, ka stimulam vai stimulu shēmai ir kaitīga ietekme uz klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti, ja tiem ir tāds raksturs un apmērs, ka tie rada stimulu apdrošināšanas izplatīšanas darbības veikt veidā, kas nav saskaņā ar pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

2.   Lai novērtētu, vai stimulam vai stimulu shēmai ir kaitīga ietekme uz klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības veic vispārēju izvērtējumu, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, kas var palielināt vai samazināt risku, ka klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāte tiks nelabvēlīgi ietekmēta, un visus organizatoriskos pasākumus, ko apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, kuri nodarbojas ar izplatīšanas darbībām, veikuši, lai novērstu kaitīgās ietekmes risku.

Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

a)

vai stimuls vai stimulu shēma varētu mudināt apdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas sabiedrību klientam piedāvāt vai ieteikt konkrētu apdrošināšanas produktu vai konkrētu pakalpojumu, lai gan apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība varētu piedāvāt atšķirīgu apdrošināšanas produktu vai pakalpojumu, kas labāk atbilstu klienta interesēm;

b)

vai stimuls vai stimulu shēma ir vienīgi vai galvenokārt balstīti uz kvantitatīviem komerciāliem kritērijiem, vai arī tie ņem vērā atbilstīgos kvalitatīvos kritērijus, kuri atspoguļo atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un klientu apmierinātību;

c)

izmaksāta vai saņemtā stimula vērtība attiecībā pret sniegtā produkta un pakalpojumu vērtību;

d)

vai stimuls ir pilnībā vai galvenokārt izmaksāts brīdī, kad tiek noslēgts apdrošināšanas līgums, vai arī tas aptver visu minētā līguma termiņu;

e)

atbilstīga mehānisma pastāvēšana, lai atprasītu stimulu gadījumā, ja produktu aptur vai no tā atsakās agrīnā posmā vai arī ja ir nodarīts kaitējums klienta interesēm;

f)

jebkāda veida mainīgas vai iespējamas robežvērtības vai jebkāda cita veida vērtības akceleratora pastāvēšana, kuru sāk izmantot, tiklīdz tiek sasniegts uz pārdošanas apjomu vai vērtību balstīts mērķis.

III NODAĻA

PIEMĒROTĪBAS UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

1. IEDAĻA

Piemērotības novērtējums

9. pants

Informācija, kas jāiegūst piemērotības novērtējuma nolūkos

1.   Lai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktu sniegtu konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu, apdrošināšanas starpnieki vai apdrošināšanas sabiedrības nosaka no klienta vai potenciālā klienta iegūstamās informācijas apmēru, ņemot vērā visas klientam vai potenciālajam klientam sniedzamās konsultācijas iezīmes.

2.   Neskarot to, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 20. panta 1. punktu jebkurš ierosinātais līgums atbilst klienta prasībām un vajadzībām, apdrošināšanas starpnieki vai apdrošināšanas sabiedrības no klientiem vai potenciālajiem klientiem iegūst to informāciju, kas tiem ir vajadzīga, lai pienācīgi apzinātu būtiskos faktus par klientu vai potenciālo klientu un lai tiem būtu pienācīgs pamats noteikt, ka to personīgais ieteikums klientam vai potenciālajam klientam atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

tas atbilst klienta vai potenciālā klienta ieguldījumu mērķiem, tostarp minētās personas riska tolerancei;

b)

tas atbilst klienta vai potenciālā klienta finansiālajam stāvoklim, tostarp minētās personas spējai segt zaudējumus;

c)

tas ir tāds, ka klientam vai potenciālajam klientam ir nepieciešamās zināšanas un pieredze ieguldījumu jomā saistībā ar konkrēto produkta vai pakalpojuma veidu.

3.   Informācija par klienta vai potenciālā klienta finansiālo stāvokli, tostarp minētās personas spēju segt zaudējumus, attiecīgā gadījumā ietver informāciju par klienta vai potenciālā klienta regulāro ienākumu, aktīvu (tostarp likvīdo aktīvu), ieguldījumu un nekustamā īpašuma avotiem un apjomu, kā arī par regulārajām finansiālajām saistībām. Apkopotās informācijas līmenis ir atbilstīgs attiecīgā produkta vai pakalpojuma konkrētajam veidam.

4.   Informācija par klienta vai potenciālā klienta ieguldījumu mērķiem, tostarp minētās personas riska toleranci, attiecīgā gadījumā ietver informāciju par laiku, uz kādu klients vai potenciālais klients vēlas turēt ieguldījumu, minētās personas preferenci saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījumu nolūkus. Apkopotās informācijas līmenis ir atbilstīgs attiecīgā produkta vai pakalpojuma konkrētajam veidam.

5.   Ja apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība nav ieguvusi Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktā prasīto informāciju, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība klientam vai potenciālajam klientam nesniedz konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu.

6.   Sniedzot konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktu, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība nesniedz ieteikumu, ja neviens no produktiem nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam.

7.   Sniedzot konsultācijas, kas ietver maiņu starp pamatā esošajiem ieguldījumu aktīviem, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības apkopo arī vajadzīgo informāciju par pašreizējajiem klienta pamatā esošajiem ieguldījumu aktīviem un ieteiktajiem jaunajiem ieguldījumu aktīviem un veic attiecīgās maiņas paredzamo izmaksu un ieguvumu analīzi, lai varētu pamatoti pierādīt, ka tiek sagaidīts, ka ieguvumi no šādas maiņas ir lielāki par izmaksām.

10. pants

Informācijas uzticamība

Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par klientiem un potenciālajiem klientiem novērtējuma nolūkos apkopotā informācija ir uzticama. Cita starpā šādi pasākumi ietver norādītās darbības:

a)

nodrošināt, ka klienti apzinās pareizas un atjauninātas informācijas sniegšanas nozīmi;

b)

nodrošināt, ka visi rīki, piemēram, riska novērtējuma profilēšanas rīki vai klienta zināšanu un pieredzes novērtēšanas rīki, ko izmanto piemērotības novērtēšanas procesā, ir piemēroti paredzētajam nolūkam un ir atbilstīgi izstrādāti izmantošanai klientiem, ir konstatēti un piemērotības novērtēšanas procesā ir aktīvi mazināti visi ierobežojumi;

c)

nodrošināt, ka procesā uzdotie jautājumi būs saprotami klientam, nodrošināt klienta mērķu un vajadzību apzināšanu un pareizu atspoguļošanu, kā arī piemērotības novērtējumam vajadzīgo informāciju;

d)

veikt attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu klienta informācijas atbilstību, piemēram, izvērtējot, vai klienta sniegtā informācija nav acīmredzami neprecīza.

11. pants

Saziņa ar klientiem par piemērotības novērtējumu

Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības nerada nekādas neskaidrības vai pārpratumus par to atbildību apdrošināšanas ieguldījumu produktu piemērotības novērtēšanas procesā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktu. Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības skaidri un vienkāršā veidā informē klientus par to, ka piemērotības novērtējums tiek veikts, lai tie varētu rīkoties klienta interesēs.

12. pants

Automātiskas konsultācijas

Apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības atbildību veikt piemērotības novērtējumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktu nemazina tas, ka konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem ir pilnīgi vai daļēji sniegtas, izmantojot automatizētu vai daļēji automatizētu sistēmu.

13. pants

Grupas apdrošināšana

Attiecībā uz grupas apdrošināšanu apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība izveido un īsteno politiku, nosakot to, kam piemēro novērtējumu gadījumā, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts locekļu grupas vārdā un ja katrs individuālais loceklis nevar pieņemt atsevišķu lēmumu iesaistīties. Šāda politika ietver arī noteikumus par to, kā novērtējums tiks veikts praksē, tostarp no kā tiks iegūta informācija par zināšanām un pieredzi, finansiālo situāciju un ieguldījumu mērķiem.

Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība dokumentē saskaņā ar pirmo punktu ieviesto politiku.

14. pants

Paziņojums par piemērotību

1.   Sniedzot konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produkta piemērotību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktu, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības klientam sniedz paziņojumu (paziņojums par piemērotību), kurā ietver šādu informāciju:

a)

sniegto konsultāciju īss apraksts;

b)

informācija par to, kā sniegtais ieteikums ir piemērots klienta vajadzībām, jo īpaši, cik lielā mērā tas atbilst:

i)

klienta ieguldījumu mērķiem, tostarp minētās personas riska tolerancei;

ii)

klienta finansiālajam stāvoklim, tostarp minētās personas spējai segt zaudējumus;

iii)

klienta zināšanām un pieredzei.

2.   Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības vērš klienta uzmanību uz informāciju par to, vai klientam attiecībā uz ieteiktajiem apdrošināšanas ieguldījumu produktiem varētu būt nepieciešams veikt periodisku vienošanos pārskatīšanu, un iekļauj šo informāciju paziņojumā par piemērotību.

3.   Ja apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir informējusi klientu, ka tā veiks periodisku piemērotības novērtējumu, turpmākajos pārskatos pēc tam, kad ir ieviests sākotnējais pakalpojums, var aprobežoties ar izmaiņām pakalpojumos vai pamatā esošajos ieguldījumu aktīvos un/vai klienta apstākļos, neatkārtojot visu detalizēto informāciju, kas ietverta pirmajā paziņojumā.

4.   Apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības, kas sniedz periodisku novērtējumu par piemērotību, saskaņā ar savu klientu labākajām interesēm vismaz reizi gadā pārskata ieteikto apdrošināšanas ieguldījumu produktu piemērotību. Šā novērtējuma biežumu palielina atkarībā no klienta iezīmēm, piemēram, riska tolerances, un ieteiktā apdrošināšanas ieguldījumu produkta būtības.

2. IEDAĻA

Atbilstības novērtējums

15. pants

Novērtējuma procedūra

Neskarot to, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 20. panta 1. punktu jebkurš ierosinātais līgums atbilst klienta prasībām un vajadzībām, apdrošināšanas starpnieki vai apdrošināšanas sabiedrības konstatē, vai klientam ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai saprastu ar ierosināto vai pieprasīto pakalpojumu vai produktu saistītos riskus, novērtējot to, vai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 2. punktu izplatītais apdrošināšanas pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam.

16. pants

Nekompleksi apdrošināšanas ieguldījumu produkti

Apdrošināšanas ieguldījumu produktu Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkos uzskata par nekompleksu, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

tas ietver līgumā garantēto minimālo termiņa vērtību, kas ir vismaz summa, kuru pircējs nomaksājis pēc likumīgo izmaksu atskaitīšanas;

b)

tas neietver klauzulu, nosacījumu vai robežvērtību, kas ļauj apdrošināšanas sabiedrībai būtiski mainīt apdrošināšanas ieguldījumu produkta veidu, risku vai izmaksas profilu;

c)

tas paredz iespēju nodot vai citādi realizēt apdrošināšanas ieguldījumu produktu par vērtību, kas ir pieejama klientam;

d)

tas neietver nekādu tiešu vai netiešu maksu, kas nozīmē to, ka, lai gan pastāv tehniski risinājumi nodot vai citādi realizēt apdrošināšanas ieguldījumu produktu, tā rezultātā var rasties nepamatots kaitējums klientam, jo maksas ir nesamērīgas ar apdrošināšanas sabiedrības izmaksām;

e)

tas nekādā citā veidā neietver tādu struktūru, kuras dēļ klientam ir sarežģīti izprast saistītos riskus.

3. IEDAĻA

Piemērotības un atbilstības novērtējumiem kopīgie noteikumi

17. pants

Informācija, kas jāiegūst no klienta

1.   Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. un 2. punkta nolūkos vajadzīgā informācija, kas apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām jāiegūst attiecībā uz klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi attiecīgajā ieguldījumu jomā, attiecīgā gadījumā ietver turpmāk minēto, ciktāl tas ir piemēroti klienta būtībai, kā arī piedāvātā vai pieprasītā produkta vai pakalpojuma būtībai un veidam, ņemot vērā to sarežģītību un ar tiem saistīto risku:

a)

pakalpojuma, darījuma, apdrošināšanas ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta veids, kuru klients vai potenciālais klients pārzina;

b)

klienta vai potenciālā klienta apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu darījumu būtība, skaits, vērtība un biežums un periods, kādā tie ir veikti;

c)

klienta vai potenciālā klienta izglītības līmenis un profesija vai attiecīgā agrākā profesija.

2.   Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst klientu vai potenciālo klientu atturēt sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. un 2. punktu.

3.   Ja Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. un 2. punkta vajadzībām nepieciešamā informācija jau ir iegūta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 20. pantu, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības nepieprasa to no klienta atkārtoti.

4.   Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīgi atsaukties uz informāciju, ko sniedz to klienti vai potenciālie klienti, ja vien tiem nav zināms vai būtu jāzina, ka šī informācija ir acīmredzami novecojusi, neprecīza vai nepilnīga.

18. pants

Periodisks ziņojums

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (4) 185. pantu, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība uz pastāvīga informācijas nesēja sniedz klientam periodisku ziņojumu par klientam sniegtajiem pakalpojumiem un tā vārdā veiktajiem darījumiem.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieprasītajā periodiskajā ziņojumā sniedz taisnīgu un sabalansētu pārskatu par pārskata periodā minētajam klientam sniegtajiem pakalpojumiem un viņa vārdā veiktajiem darījumiem un attiecīgā gadījumā ietver kopējās izmaksas saistībā ar šādiem pakalpojumiem un darījumiem un katra pamatā esošā ieguldījumu aktīva vērtību.

3.   Saskaņā ar 1. punktu pieprasīto periodisko ziņojumu sniedz vismaz reizi gadā.

19. pants

Ierakstu glabāšana

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (5) piemērošanu, apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības glabā ierakstus par piemērotības vai atbilstības novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. un 2. punktu. Ieraksti ietver no klienta iegūto informāciju un visus dokumentus, par kuriem panākta vienošanās ar klientu, tostarp dokumentus, kuros izklāstītas pušu tiesības un citi noteikumi, uz kā pamata apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība klientam sniegs pakalpojumus. Šādus ierakstus glabā vismaz tik ilgi, cik ilgi pastāv attiecības starp apdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas sabiedrību un klientu.

2.   Gadījumā, ja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 1. punktu tiek veikts piemērotības novērtējums, ierakstos iekļauj vēl šādu informāciju:

a)

piemērotības novērtējuma rezultāts;

b)

ieteikums klientam un paziņojums, kas sniegts saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punktu;

c)

visas izmaiņas, kuras apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība veic attiecībā uz piemērotības novērtējumu, jo īpaši visas izmaiņas klienta riska tolerances līmenī;

d)

visas izmaiņas pamatā esošajos ieguldījumu aktīvos.

3.   Gadījumā, ja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 30. panta 2. punktu tiek veikts atbilstības novērtējums, ierakstos iekļauj vēl šādu informāciju:

a)

atbilstības novērtējuma rezultāts;

b)

jebkurš brīdinājums klientam, ja apdrošināšanas ieguldījumu produkts ticis novērtēts kā potenciāli nepiemērots klienta vajadzībām; tas, vai klients ir lūdzis noslēgt līgumu, neraugoties uz brīdinājumu, un attiecīgā gadījumā tas, vai apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir pieņēmuši klienta pieprasījumu noslēgt līgumu;

c)

jebkurš brīdinājums klientam, ja klients nav sniedzis pietiekamu informāciju, lai ļautu apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai novērtēt apdrošināšanas ieguldījumu produkta atbilstību; tas, vai klients ir lūdzis noslēgt līgumu, neraugoties uz brīdinājumu, un attiecīgā gadījumā tas, vai apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir pieņēmuši klienta pieprasījumu noslēgt līgumu.

4.   Ierakstus glabā uz informācijas nesēja, kas ļauj informāciju uzglabāt tā, lai kompetentā iestāde tai nākotnē varētu piekļūt. Kompetentā iestāde var viegli piekļūt šiem ierakstiem, skaidri un precīzi rekonstruēt katru elementu un viegli identificēt izmaiņas, labojumus vai citus grozījumus, kā arī ierakstu saturu pirms izmaiņām.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 23. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 21. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.

(2)  Tehniskās konsultācijas par iespējamiem deleģētajiem aktiem attiecībā uz Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu, EAAPI-17/048, 2017. gada 1. februāris, pieejamas šeit: https://eiopa.europa.eu/Publications/Consultations/EIOPA%20Technical%20Advice%20on%20the%20IDD.pdf

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).