16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/2

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/4

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/6

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/8

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/2285 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/10

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/2285 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/12

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/2285 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/14

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/16

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/18

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/20

(1)

Padomes Regulā (ES) 2017/127 (2) ir noteiktas kvotas 2017. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2017. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/22

(1)

Lai noteiktu tos vājpiena pulvera daudzumus, uz kādiem attiecas konkursa procedūra, kas sākta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3), minētās regulas 1. pantā ir paredzēts termiņš, pirms kura vājpiena pulverim jābūt nodotam valsts intervences uzglabāšanā.

(2)

Ievērojot pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū saistībā ar cenu atgūšanos un intervences krājumu augsto līmeni, ir lietderīgi darīt pieejamu pārdošanai vājpiena pulvera papildu apjomu, mainot uzglabāšanas sākuma datumu.

(3)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2016/2080 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Lai panāktu, ka vājpiena pulveris ir tūlītēji pieejams pārdošanai, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/24

(1)

Padome ar 2016. gada 12. jūlijā pieņemto lēmumu saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu konstatēja, ka Portugāle nav veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu.

(2)

Pēc Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmuma par to, ka Portugāle nav veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, Komisijai būtu jāiesaka, lai Padome uzliek naudas sodu.

(3)

Portugālei uzliekamajam naudas sodam principā būtu jāsasniedz 0,2 % no tās IKP iepriekšējā gadā, bet naudas soda summu var samazināt vai atcelt, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota pieprasījuma.

(4)

Portugāles IKP 2015. gadā bija 179,37 miljardi euro, un 0,2 % no šā IKP atbilst EUR 358 738 200.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1173/2011 2. panta 3. punktu “ārkārtēji ekonomiskie apstākļi” ir apstākļi, kad valsts budžeta deficīta pārsniegums pār atsauces vērtību ir uzskatāms par ārkārtas pārsniegumu Līguma 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (2). Saskaņā ar pēdējo minēto regulu šāds pārsniegums ir ārkārtas pārsniegums, ja to izraisa i) kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli, vai ii) ja to iemesls ir nopietna ekonomikas lejupslīde, proti, negatīvs gada IKP izaugsmes rādītājs vai kumulatīva ražošanas pazemināšanās ilgstošā laikposmā, kad pastāv ļoti zema gada IKP apjoma izaugsme attiecībā pret izaugsmes potenciālu.

(6)

Novērtējumā par iepriekš minēto nosacījumu piemērošanu Portugālei gūti turpmāk minētie secinājumi.

(7)

Tādējādi nepastāv ārkārtēji ekonomiskie apstākļi, kas attaisnotu naudas soda summas samazinājumu.

(8)

Portugāle 2016. gada 18. jūlijā iesniedza pamatotu pieprasījumu Komisijai ieteikt Padomei noteikt naudas sodu nulles apmērā. Pamatojot savu pieprasījumu, Portugāle norādīja turpmāk minētos iemeslus.

Portugāle atgādina par būtiskajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem un strukturālajām reformām, kas īstenoti nesenās ekonomikas korekciju programmas laikā. Tā arī atkārtoti apstiprina stingro apņemšanos novērst pārmērīgo budžeta deficītu 2016. gadā, tostarp apņemšanos vajadzības gadījumā pieņemt pasākumus, lai koriģētu budžeta novirzes, un īstenot fiskālo korekciju 2017. gadā saskaņā ar fiskālo konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kuru Padome pieņēma 2016. gada 12. jūlijā. Portugāle uzskata, ka sankciju piemērošana kaitētu to budžeta mērķu sasniegšanai, ar kuriem šogad novērš pārmērīgo budžeta deficītu. Tā arī norāda uz ekonomikas politikas saistībām, jo īpaši attiecībā uz finanšu sistēmas stabilizāciju, un pasākumiem, kas izklāstīti 2016. gada valsts reformu programmā. Visbeidzot, Portugāle uzskata jebkādas sankcijas par nepiemērotām pašreizējā Eiropas un starptautiskajā vidē, jo īpaši ņemot vērā lielo neskaidrību, kas izriet no Apvienotās Karalistes referenduma par dalību Savienībā rezultāta.

(9)

Iepriekšminēto argumentu izvērtējuma rezultātā var izdarīt turpmāk izklāstītos secinājumus.

(10)

Kaut gan Portugāle nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu atbilstīgi Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumam, vispārējā fiskālā korekcija laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam patiesi bija ļoti apjomīga. Nominālā deficīta, atskaitot vienreizējos pasākumus, samazinājumu vairāk nekā par 5 % no IKP virzīja uzlabojums strukturālajā bilancē vairāk nekā par 6 %. Tomēr šī virzība apstājās pēc ekonomikas programmas slēgšanas, kā tas tika uzsvērts Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumā. Fiskālo korekciju papildināja visaptverošs strukturālo reformu kopums saskaņā ar korekciju programmu, kas tika sekmīgi pabeigta 2014. gada jūnijā, veidojot pamatu stabilākai ekonomikas atveseļošanai. Turpina pastāvēt būtiskas problēmas, jo joprojām augstais privātā un publiskā parāda līmenis ir slogs ekonomikai, bet joprojām augstais bezdarba līmenis kavē ekonomikas korekciju.

(11)

Portugāles iestāžu apņemšanās 2016. gadā novērst pārmērīgo budžeta deficītu un 2017. gadā ievērot fiskālo konkrētai valstij adresēto ieteikumu ir svarīgs signāls par valdības nodomu ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Attiecībā uz 2016. gadu valdība atkārtoti apstiprina savas saistības, kuras tā uzņēmās 2016. gada 11. februāra Eurogrupas sanāksmē, vajadzības gadījumā pieņemt fiskālos pasākumus, kas novērš jebkādas iespējamās novirzes budžeta izpildē. Valdība arī apņemas saglabāt dažu apropriāciju iesaldēšanu 0,2 % apmērā no IKP, kā uzsvērts Stabilitātes programmā. 2016. gada 18. jūlija pamatotā pieprasījuma pielikumā ir sniegta papildu informācija par veidu, kādā šīs apropriācijas var izmantot, padarot ticamāku apņemšanos netērēt tās, kamēr ir nepieciešama to iesaldēšana. Pirmkārt, tā norāda, ka apropriācijas ir paredzētas valsts iestādēm, kuru finansējums jau ir palielinājies salīdzinājumā ar 2015. gadu; tādējādi tās galu galā var nepieprasīt papildu finansējumu. Otrkārt, lai piekļūtu šīm apropriācijām, jebkuram sabiedriskam dienestam ir jāiesniedz izdevumu atļaujas, kurām ir nepieciešams nepārprotams finanšu ministra apstiprinājums. Visbeidzot, šīs apropriācijas ir arī papildus budžetā jau paredzētajām apropriācijām un rezervēm, kuras arī ir jāapstiprina.

(12)

Attiecībā uz pārmērīgā budžeta deficīta noturīgu novēršanu un jo īpaši attiecībā uz 2017. gada budžetu 2016. gada 18. jūlija pamatotajā pieprasījumā ir atsauce galvenokārt uz topošo budžeta plāna projektu, kas jāiesniedz 2016. gada oktobrī, un pausta apņemšanās ievērot fiskālo konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kurš paredz strukturālo korekciju vismaz 0,6 % apmērā no IKP. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar strukturālo korekciju tikai 0,35 % apmērā no IKP, kas noteikts Stabilitātes programmā 2017. gadam, bet konkrēti korekcijas pasākumi vēl ir jādefinē.

(13)

Attiecībā uz sankciju iespējamo kaitīgo ietekmi uz pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu 2016. gadā naudas soda apmērs ar Regulas (ES) Nr. 1173/2011 6. panta 1. punktu ir ierobežots līdz 0,2 % no IKP, kas ir pietiekami maza summa, lai būtu saderīga ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Turklāt jebkāds iespējamais naudas sods neietekmētu strukturālās bilances izmaiņas.

(14)

Apņemšanās veikt strukturālās reformas svarīgākajās ekonomikas politikas jomās un veikt pasākumus, lai stabilizētu banku sistēmu, tiek vērtēta atzinīgi, jo šīs reformas un pasākumi arī ir daļa no attiecīgajiem Portugālei sniegtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem. Attiecībā uz citām strukturālajām reformām, kas plānotas 2016. gadā un pēc tam, piemēram, tām reformām, kuras paredzētas, lai uzlabotu darījumdarbības vidi vai risinātu uzņēmumu nepietiekamas kapitalizācijas jautājumu, norādītie pasākumi būtiski neatšķiras no tiem, kuri jau tika izklāstīti 2016. gada valsts reformu programmā. Lai gan principā šīs reformas ir pamatīgas, tās ir pakļautas riskiem saistībā ar to īstenošanu. Visbeidzot, 2016. gada 18. jūlija pamatotā pieprasījuma pielikumā ir skaidra atsauce uz nepieciešamību izstrādāt programmu, lai samazinātu ieņēmumus nenesošus aizdevumus.

(15)

Attiecībā uz lēmuma piemērotību pašreizējā Eiropas un starptautiskajā vidē Padome pilnībā apzinās paaugstināto nenoteiktību pašreizējā kontekstā, jo īpaši – ņemot vērā Apvienotās Karalistes referenduma par dalību Savienībā rezultātu.

(16)

Ņemot vērā Portugāles 2016. gada 18. jūlija pamatoto pieprasījumu un ievērojot iepriekšējos punktus, jo īpaši ekonomikas korekciju programmas laikā veikto fiskālo korekciju, ko papildināja visaptverošs strukturālo reformu kopums; saistības i) vajadzības gadījumā pieņemt fiskālos pasākumus, kas novērš jebkādas iespējamās novirzes budžeta izpildē 2016. gadā, ii) par papildu strukturālo korekciju 0,25 % apmērā no IKP 2017. gadā salīdzinājumā ar korekciju 0,35 % apmērā no IKP, kas noteikta 2016. gada aprīļa Stabilitātes programmā, un iii) īstenot strukturālās reformas būtiskākajās jomās, ņemot vērā pastāvošās problēmas, tostarp pasākumus, lai stabilizētu banku sistēmu, Portugāles izvirzītie iemesli tiek uzskatīti par tādiem, kas attaisno naudas soda 0,2 % apmērā no IKP atcelšanu,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/27

(1)

Padome ar 2016. gada 12. jūlijā pieņemto lēmumu saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu noteica, ka Spānija nav rīkojusies efektīvi, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu.

(2)

Pēc Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmuma par to, ka Spānija nav veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, Komisijai būtu jāiesaka, lai Padome uzliek naudas sodu.

(3)

Spānijai piemērojamajam naudas sodam principā būtu jāsasniedz 0,2 % no tās IKP iepriekšējā gadā, bet šo summu var samazināt vai atcelt, pamatojoties uz ārkārtas ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota pieprasījuma.

(4)

Spānijas IKP 2015. gadā bija EUR 1 081,19 miljardi, un 0,2 % no minētā IKP atbilst EUR 2 162,38 miljoniem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1173/2011 2. panta 3. punktu “ārkārtēji ekonomiskie apstākļi” ir apstākļi, kad valsts budžeta deficīta pārsniegums pār atsauces vērtību ir uzskatāms par ārkārtas pārsniegumu Līguma 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (2). Saskaņā ar minēto regulu šāds pārsniegums ir ārkārtējs, ja to izraisa i) kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli, vai ii) ja to iemesls ir nopietna ekonomikas lejupslīde, proti, negatīvs gada IKP izaugsmes rādītājs vai kumulatīva ražošanas pazemināšanās ilgstošā laikposmā, kad pastāv ļoti zema gada IKP apjoma izaugsme attiecībā pret izaugsmes potenciālu.

(6)

Novērtējumā par iepriekšminēto nosacījumu piemērošanu Spānijai gūti turpmāk minētie secinājumi.

(7)

Tādējādi nepastāv ārkārtas ekonomiskie apstākļi, kas pamatotu naudas soda summas samazināšanu.

(8)

Spānija 2016. gada 13. jūlijā iesniedza pamatotu pieprasījumu Komisijai ieteikt Padomei noteikt naudas sodu nulles apmērā. Pamatojot savu pieprasījumu, Spānija norādīja turpmāk minētos iemeslus.

Spānija atgādina par saviem svarīgajiem sasniegumiem, neraugoties uz sarežģītajiem ekonomikas apstākļiem, īstenojot tālejošu reformu darba programmu, kas izrādījās izšķiroša, lai atbalstītu ekonomiskās darbības spēcīgu atgūšanos un darba vietu izveidi, kā arī kumulatīvās nelīdzsvarotības novēršanu. Tā arī norāda uz krīzes sākumā īstenotajiem būtiskajiem fiskālajiem centieniem un negatīvo ietekmi, ko zema un pat negatīva inflācija radījusi uz fiskālās korekcijas procesu, kā arī uz ekonomiku kopumā. Tiek minēti arī ar metodoloģiju saistīti jautājumi attiecībā uz pašreizējās metodoloģijas iespējamo nespēju novērtēt atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, lai ņemtu vērā negatīvās inflācijas sekas vai lai precīzi izmērītu IKP izaugsmes potenciālu Spānijas gadījumā. Visbeidzot, tā ziņo par pasākumiem un saistībām, kas veiktas, lai samazinātu valsts budžeta deficītu 2016. gadā, un atkārtoti apstiprina saistības novērst pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2017. gadam.

(9)

Iepriekšminēto argumentu izvērtējuma rezultātā var izdarīt turpmāk izklāstītos secinājumus.

(10)

Spānijas ekonomikā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, arī pateicoties reformām, kas veiktas sarežģītos ekonomikas apstākļos, kas palīdzēja atvieglot esošās neelastības darba un produktu tirgū. Finansiālās palīdzības programmas veiksmīga pabeigšana finanšu iestāžu rekapitalizācijai Spānijā 2014. gada sākumā un paralēli veiktās apjomīgas strukturālās reformas radīja stabilu pamatu ekonomikas atveseļošanai. Arī pēc programmas pabeigšanas Spānija turpināja īstenot strukturālās reformas, tostarp maksātnespējas regulējuma reformu, banku sektora pārstrukturēšanas pilnveidošanu, valsts pārvaldes reformu un neatkarīgas fiskālās padomes kritēriju izveidi. Pateicoties monetārajai politikai un pastiprinātai eurozonas pārvaldības struktūrai, atsākās kapitāla ieplūde un uzlabojās finanšu stāvoklis. Atsākoties izaugsmei 2013. gada otrajā pusē, sākās arī iekšējā un ārējā līdzsvarošana, ko atbalstīja arī reformu virzīts konkurētspējas pieaugums. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos notika spēcīga darba vietu radīšana, ko veicināja pastāvīga darba algu mērenība un darba tirgus reformu ietekme. Neraugoties uz panākto ekonomikas līdzsvarošanā, ir jāturpina būtisku problēmu risināšana, jo privātā un publiskā parāda aizvien augstais līmenis, kas atspoguļots neto ārējo saistību ļoti augstajā līmenī pakļauj Spāniju riskiem, ko rada izmaiņas tirgus noskaņojumā, un aizvien augstais bezdarba līmenis kavē ekonomikas korekciju.

(11)

Lai arī Spānija nerīkojās efektīvi, lai novērstu pārmērīga budžeta deficītu atbilstīgi Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumam, būtu jāatzīst, ka Spānija bija jau īstenojusi apjomīgus fiskālos centienus, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu 2012. gada budžetā un – mazākā apmērā – 2013. gada budžetā. Konsolidācijas pārgurums, uz ko norādīts Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumā, iestājās pēc būtiskiem fiskālajiem un strukturālajiem centieniem, kā arī sarežģītu ekonomikas apstākļu rezultātā, kas ietekmēja sociālo kohēziju. Nenoliedzami, neraugoties uz ekonomikas spēcīgo atgūšanos kopš 2013. gada trešā ceturkšņa, Spānija aizvien saskārās ar nelabvēlīgiem ekonomiskajiem apstākļiem laikposmā, uz ko attiecas pēdējais Padomes ieteikums. Starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu sasniedza –8,5 % no potenciālā IKP 2013. gadā, un, lai gan notika strauja uzlabošanās, tā aizvien bija negatīva, proti, –4,0 % 2015. gadā. Bezdarba līmenis pieauga līdz 26,1 % 2013. gadā, un sociālā atstumtība un nevienlīdzība pasliktinājās krīzes sākumā, kā rezultātā 2014. gadā to cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, bija 29,2 %, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem Savienībā.

(12)

Šajā kontekstā, lai arī dažiem nesenajos gados veiktajiem pasākumiem bija negatīva tieša ietekme uz publiskajām finansēm, tās, iespējams, var veicināt izaugsmi un nodarbinātību vidējā termiņā līdz ilgtermiņā, kā arī publisko finanšu ilgtspējību. Sociālā nodrošinājuma iemaksu izņēmumi un atbrīvojumi veicināja pastāvīgu valdības budžeta deficītu, bet zināmā mērā atbalstīja sociālo kohēziju, jo attiecās uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, mazkvalificētiem darba ņēmējiem un jauniem pastāvīgiem darba līgumiem. Lai arī tās bija nepietiekami finansētas, 2014. gada beigās pieņemto nodokļu reformu mērķis bija padarīt nodokļu struktūru izaugsmei labvēlīgāku, kā arī uzlabot nodokļu pārvaldību un taisnīgumu.

(13)

Atzinīgi tiek vērtēts tas, ka attiecībā uz 2016. gadu Spānijas pagaidu valdība ir veikusi deficīta samazināšanas pasākumus, ievērojot Komisijas 2016. gada 9. marta ieteikumu par pasākumiem, kas jāveic Spānijai, lai nodrošinātu tās pārmērīga budžeta deficīta savlaicīgu novēršanu. Jo īpaši nolūkā īstenot noteikumus valsts tiesību aktos, lai panāktu fiskālo disciplīnu reģionālajās pašvaldībās, valdība 6. aprīlī pieprasīja 12 reģionālajām pašvaldībām apstiprināt budžeta apropriāciju samazinājumus, lai nodrošinātu atbilstību to budžeta deficīta mērķiem attiecībā uz 2016. gadu. Lai arī izdevumu samazinājumi 2016. gadam, ko līdz šim ir pieņēmušas minētās pašvaldības, lielā mērā atpaliek no plānotās summas, kas norādīta 2016. gada Stabilitātes programmā, Spānijas centrālā valdība ir apstiprinājusi aptuveni 0,2 % no IKP samazinājumiem budžeta apropriācijās. Spānijas pagaidu valdība 13. jūlijā paziņoja par apņemšanos īstenot turpmākus deficīta samazināšanas pasākumus. Attiecībā uz ieņēmumiem grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas jāpieņem, tiklīdz tiks izveidota jaunā valdība, ir paredzēti, lai kompensētu ieņēmumu zaudējumus aptuveni 0,5 % no IKP apmērā, kas plānoti 2016. gadā pēc izmaiņām, kas izdarītas uzņēmumu ienākuma nodokļa atsevišķu maksājumu regulējumā (pagos fraccionados), lai nodrošinātu, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi sasniegtu 2016. gada Stabilitātes programmā plānoto līmeni. Attiecībā uz izdevumiem, nosakot ātrāku datumu centrālās valdības fiskālā gada slēgšanai, kas pieņemts 14. jūlijā, var palīdzēt ierobežot izdevumus 2016. gada otrajā pusē. Tomēr šie pasākumi aizvien ir pakļauti būtiskiem īstenošanas riskiem, jo īpaši attiecībā uz to, vai parlaments laikus pieņem nepieciešamās izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā, un to, vai tās būs pietiekamas, lai kompensētu paredzamo deficītu uzņēmumu ienākumu nodokļu ieņēmumos. Valdība ir arī apņēmusies veikt turpmākus pasākumus pret krāpšanos nodokļu jomā.

(14)

Spānijas pamatotajā pieprasījumā Komisijai arī norādīta negatīvā ietekme, ko zema un pat negatīva inflācija radījusi uz fiskālās korekcijas procesu, kā arī uz ekonomiku kopumā. Kā apgalvots Padomes 2016. gada 12. jūlija lēmumā, inflācija Spānijā 2013.–2015. gadā (kas mērīta ar IKP deflatoru) bija patiešām daudz zemāka nekā pamata makroekonomikas scenārijā, kas bija ieteikuma pamatā (tas bija pat negatīvs 2014. gadā, proti, – 0,4 %). Tomēr negatīvo ietekmi, ko izraisīja zemā vai pat negatīvā inflācija uz Spānijas fiskālajiem rezultātiem, lielā mērā kompensēja lielāka reālā IKP pieaugums, nekā bija paredzams.

(15)

Spānija ir arī pieminējusi ar metodoloģiju saistītus jautājumus attiecībā uz pašreizējās efektīvās rīcības metodoloģijas iespējamo nespēju ņemt vērā negatīvās inflācijas sekas vai precīzi izmērīt IKP izaugsmes potenciālu Spānijas gadījumā. Attiecībā uz iespējamo nepietiekamo novērtējumu attiecībā uz strukturālajiem centieniem, kas veikti Spānijā, jāņem vērā, ka, novērtējot iespējamo izaugsmi, Komisija piemēro Padomes apstiprinātu kopīgi saskaņotu metodoloģiju ražošanas funkcijas novērtējumam. Attiecībā uz negatīvās inflācijas ietekmi Komisija savā analītiskajā darbā atzīst, ka fiskālajai uzraudzībai saskaņotā metodika, un, pamatojoties uz nominālās bilances rādītāju korekciju, piemērojot potenciālās izlaides aplēses, var radīt strukturālo centienu nepietiekamu novērtējumu, ja pastāv negatīvas inflācijas šoks. Tomēr šo pieeju papildina tā dēvētā fiskālo centienu augšupēja pieeja, kas novērtē, vai ir sasniegti izdevumu jomā noteiktie mērķi un vai ir īstenoti plānotie diskrecionārie pasākumi ieņēmumu daļā. Pretstatā izmaiņām strukturālajā bilancē šī augšupējā pieeja, visticamāk, pārvērtēs fiskālos centienus pēc zemas inflācijas šoka. Spānijas gadījumā šādas augšupējas metodikas izmantošana norāda uz to, ka netika veikti kumulatīvie pasākumi laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam salīdzinājumā ar ieteiktajiem kumulatīvajiem strukturālajiem pasākumiem 3,0 % apmērā no IKP.

(16)

Ņemot vērā Spānijas pamatoto pieprasījumu un ņemot vērā iepriekšējos punktus, jo īpaši būtiskās strukturālās reformas, ko Spānijas valdība ir veikusi kopš 2012. gada un kuras vēl tiek īstenotas, sarežģīto ekonomikas stāvokli laikposmā, uz ko attiecas Padomes 2013. gada jūnija ieteikums, deficītu samazinošas saistības, par kurām Spānijas pagaidu valdība paziņojusi tās pamatotajā pieprasījumā, kā arī ņemot vērā konsolidācijas pasākumus, kas ieviesti pēc Komisijas 2016. gada 9. marta ieteikuma par pasākumiem, kas jāveic Spānijai, lai nodrošinātu tās pārmērīgā budžeta deficīta savlaicīgu novēršanu, tiek uzskatīts par pamatotu atcelt naudas sodu 0,2 % apmērā no IKP,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/31

(1)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 (2), jo īpaši kopš pēdējā grozījuma ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/764 (3), liecina, ka vēl jāveic vairāki pasākumi un ka noteiktas minētā lēmuma normas būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu efektīvāku pieeju cīņā pret Xylella fastidiosa (Wells et al.) (turpmāk “minētais organisms”) turpmāku ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(2)

Pieredze liecina, ka, neskarot to, ka apsekojumi jāveic, balstoties uz dalībvalstu līmenī novērtēto riska līmeni, tie būtu jāveic rūpīgāk un saskaņotāk, lai būtu drošība, ka visās dalībvalstīs ir sasniegti vienāda līmeņa piesardzības pasākumi pret minēto organismu. Tāpēc dalībvalstīm šie apsekojumi būtu jāīsteno, ņemot vērā Komisijas izdotās attiecīgās tehniskās vadlīnijas.

(3)

Kā minēts starptautiskajos standartos, minētais organisms visdrošāk identificēts, balstoties uz vismaz diviem dažādiem testiem, kuru pamatā ir atšķirīgi bioloģiski principi vai kuri ir mērķēti uz atšķirīgām genoma daļām. Lai nodrošinātu caurredzamību, šo testu sarakstam vajadzētu būt pieejamam Komisijas datubāzē, kurai vajadzētu būt publiskai. Tā kā minētā organisma identificēšanai ārpus norobežotajām teritorijām vajadzīgi testi ar citu jutīguma līmeni, būtu jāparedz īpaši testi norobežotajām teritorijām un citi īpaši testi – teritorijām ārpus tām.

(4)

Lai nodrošinātu caurredzamību, dalībvalstīm ārkārtas rīcības plāni būtu jāpublisko internetā.

(5)

Zinātniskie pierādījumi, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) minējusi 2015. gada janvāra zinātniskajā atzinumā (4), liecina, ka ir iespējams, ka dažādas minētā organisma pasugas, kuras atrastas citās pasaules daļās, ģenētiski rekombinējas, skarot jaunas augu sugas, kuru inficēšanās ar attiecīgajām pasugām iepriekš nekad nav konstatēta. Tāpēc, lai nodrošinātu piesardzīgāku pieeju un lai būtu ņemts vērā, ka Savienībā nesen ir ziņots par dažādām pasugām, ir svarīgi precizēt, ka, ja kādā teritorijā atrasta vairāk nekā viena minētā organisma pasuga, šī teritorija attiecībā uz minēto organismu un visām iespējamajām tā pasugām būtu jānorobežo. Turklāt piesardzības labad attiecīgajai dalībvalstij šī teritorija attiecībā uz minēto organismu un visām tā pasugām būtu jānorobežo arī tad, ja kādas pasugas klātbūtnes identificēšana vēl nav pabeigta.

(6)

Pieredze liecina, ka, īstenojot apsekojumus buferzonās, resursu piešķiršana jāprioritizē atkarībā no fitosanitārā riska līmeņa. Tāpēc samērīgi būtu noteikt, ka buferzonās attiecīgais apsekojums jābalsta uz režģveida sadalījumu 100 × 100 m kvadrātos vismaz 1 km platumā ap inficēto zonu, savukārt pārējā buferzona būtu režģveidā jāsadala 1 × 1 km kvadrātos.

(7)

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un ievērojot EFSA paziņotās zinātnes atziņas, izredzes minēto organismu veiksmīgi izskaust paaugstinās, ja 100 m rādiusā ap inficētajiem augiem nekavējoties aizvāc visus saimniekaugus neatkarīgi no to veselības statusa. Salīdzinājumā ar izplatības ierobežošanas pasākumiem, kur augu aizvākšana attiecas tikai uz augiem, kam konstatēta infekcija, un tikai tad, ja tie atrodas noteiktās norobežotās teritorijas daļās, ja visus saimniekaugus aizvāc, tiek nodrošināts augstāks garantijas līmenis attiecībā uz bezsimptomu infekcijām un attiecīgi – attiecībā uz minētā organisma statusu konkrētajā teritorijā. Tāpēc ir samērīgi visos gadījumos, kur izskaušanas nolūkā ir izveidota norobežotā teritorija, buferzonas platumu ap inficēto zonu no 10 km samazināt līdz 5 km. Tomēr tādās norobežotajās teritorijās, kas izveidotas izplatības ierobežošanas labad, minētā organisma izplatība ir lielāka un tādēļ vajadzīga piesardzīgāka pieeja, tāpēc tajās minētajam platumam joprojām vajadzētu būt 10 km.

(8)

Ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, proti, tādi, kas garantē, ka minētais organisms tālāk nav izplatījies, inficētie augi ir tūlīt aizvākti un stāvoklis tiek pienācīgi uzraudzīts, samērīgi ir arī minētās buferzonas platumu samazināt līdz 1 km. Tāpat samērīgi ir atļaut norobežotās teritorijas statusu pēc 12 mēnešiem kopš tās sākotnējās izveidošanas atcelt, ja ir ieviesta intensīvas paraugu ņemšanas shēma, kas nodrošina minētā organisma neesību attiecīgajā teritorijā.

(9)

Lai palielinātu caurredzamību un informētu sabiedrību par minētā organisma apkarošanas pasākumiem, dalībvalstīm būtu jāpublicē un jāatjaunina savas teritorijas norobežoto teritoriju saraksts, savukārt Komisijai savs minēto teritoriju saraksts būtu attiecīgi jāpublicē un jāatjaunina saskaņā ar dalībvalstu paziņojumiem.

(10)

Pieredze liecina, ka samērīgi ir atļaut norobežotu teritoriju neizveidot gadījumā, kur minētais organisms atrasts vietā, par kuru ir pierādīts, ka tā pret minētā organisma vektoriem ir fiziski aizsargāta. Šī pieeja ir samērīga tāpēc, ka minētā organisma izplatīšanās risks ir mazs, savukārt ar minētā organisma parādīšanos kontrolētā vidē saistītā varbūtība šo organismu nekavējoties izskaust – attiecīgi augstāka.

(11)

Lai attiecīgajai dalībvalstij pavērtos lielākas elastības iespējas, vajadzētu būt tā, ka tā ar attiecīgiem nosacījumiem var atļaut inficētajās zonās, uz kurām attiecas ierobežošanas pasākumi, dažus vai visus saimniekaugus stādīt ārpus 20 km teritorijas, kas atrodas blakus buferzonai. Šajā gadījumā tām būtu jāorientējas uz baktēriju inokulāta līmeņa samazināšanu attiecīgajās teritorijās, un priekšroka būtu jādod augu šķirnēm, par kurām novērtēts, ka tās pret minēto organismu ir tolerantas vai rezistentas.

(12)

Lai respektētu konkrētas vietas tradīcijas un vēsturi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt, ka saimniekaugi, kas oficiāli atzīti par augiem ar vēsturisku vērtību, bet ar minēto organismu nav inficēti, nav jāaizvāc, pat ja tie atrodas 100 m rādiusā ap augiem, kas testēti un atzīti par inficētiem ar minēto organismu. Tomēr, lai nepieļautu to iespējamu inficēšanos un minētā organisma izplatīšanos, uz tiem būtu jāattiecina konkrēti nosacījumi.

(13)

Lai nodrošinātu, ka norobežotajās teritorijās minētā organisma klātbūtnes uzraudzības pasākumi notiek piemērotā laikā un juridiskas noteiktības iegūšanas nolūkā, būtu jāprecizē, ka šāda uzraudzība un attiecīgās pārbaudes ņem vērā Komisijas izdotās attiecīgās tehniskās vadlīnijas.

(14)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad par inficētajām zonām, kurās var piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus, būtu jānosaka tikai Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 pielikuma sarakstā norādītās zonas.

(15)

Ņemot vērā Savienības dinamiku attiecībā uz minēto organismu un to, ka izplatības ierobežošanas teritorijas atzīst arī citās Eiropas Savienības daļās, augu aizvākšana būtu jāpiemēro visā izplatības ierobežošanas teritorijā, kurā, balstoties uz oficiāliem apsekojumiem, ir konstatēta minētā organisma klātbūtne. Tomēr, lai aizsargātu pārējo Savienības teritoriju, šie oficiālie apsekojumi būtu jāīsteno vismaz tuvu ražošanas vietām, kurām atļauts minētos augus pārvietot projām no norobežotajām teritorijām, tuvu vietām, kurās aug augi ar īpašu kultūrvērtību, sociālu un zinātnisku vērtību, kā arī teritorijās inficētās zonas iekšpusē, kuras atrodas 20 km no minētās zonas robežas. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro attiecībā uz salām, kam visa teritorija ir izplatības ierobežošanas teritorija un kas atrodas vairāk nekā 10 kilometru attālumā no tuvākās Savienības sauszemes teritorijas, ņemot vērā, ka šīs salas jebkurā gadījumā ir fiziski izolētas.

(16)

Sakarā ar zemo fitosanitāro risku, ko EFSA novērtējusi 2016. gada martā (5), ir lietderīgi atļaut minētos augus, kas pieder pie šķirnēm, par kurām pierādīts, ka tās pret vienu vai vairākām minētā organisma pasugām nav uzņēmīgas, projām no norobežotajām teritorijām pārvietot bez augu pasēm, kas sagatavotas un izdotas saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (6).

(17)

Balstoties uz vektoru, kas ir kukaiņi, lidojuma izkliedes spēju, lietderīgi un samērīgāk ir atļaut minētos augus pārvietot projām no ražošanas vietām, ko ietver 100 metru plata zona, kurā divreiz gadā tiek veiktas pārbaudes un no kuras nekavējoties aizvākti visi augi, kam konstatēti minētā organisma infekcijas simptomi vai kas ar to inficēti. Konsekvences labad līdzīgs noteikums būtu jāpiemēro tādu trešo valstu ražošanas vietās, par kurām zināms, ka tajās ir minētais organisms.

(18)

Pieredze liecina, ka ražošanas vietās, kur saimniekaugus audzē ārpus norobežotajām teritorijām, katru gadu notiek pārbaudes; simptomu gadījumā šajās vietās ņem un testē paraugus, lai panāktu augstāku ticamības pakāpi attiecībā uz minētā organisma neesību. Tāpēc, un lai Savienībā nodrošinātu saskaņotu aizsardzības līmeni, attiecīgas prasības attiecībā uz šīm vietām būtu jānosaka ar tiesību aktiem.

(19)

Ir pierādīts, ka ar minēto organismu atkārtoti inficētas ir tādas sugas kā Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb un ka šīs sugas ir netraucēts ceļš slimības izplatībai Savienībā. Lai gan vēl nav pabeigta inficēto augu pirmavota izsekošana gadījumos, kur šādi augi Savienībā konstatēti, pamatojoties uz piesardzības principu, minētie augi būtu jāaudzē tikai vietās, kurām noteiktas ikgadējas oficiālas pārbaudes, paraugu ņemšana un testēšana minētā organisma neesības apstiprināšanai. Tā kā minētajiem augiem ir paaugstināta uzņēmība pret minēto organismu, minētā organisma klātbūtne būtu jānosaka, balstoties uz vismaz diviem attiecīgās Komisijas datubāzes sarakstā minētiem pozitīviem testiem, no kuriem vismaz vienam vajadzētu būt molekulāram testam.

(20)

Līdzīga prasība būtu jāattiecina uz trešām valstīm, kurās minētā organisma sastopamība vēl nav konstatēta. Turklāt, pārvietojot šos augus Savienības teritorijā, profesionāliem operatoriem dokumentācija būtu jāglabā vismaz trīs gadus, lai attiecīgi nodrošinātu izsekojamību un oficiālas apsekošanas pārbaudes.

(21)

Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 nosaka stingras normas attiecībā uz tādu noteiktu augu sugu (“saimniekaugi”) pārvietošanu Savienībā, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie inficēti ar minētā organisma Eiropas izolātiem. Uz minētajiem saimniekaugiem attiecas stingri nosacījumi, pat ja tie nekad nav audzēti kādā norobežotajā teritorijā.

(22)

Tai pašā laikā Beļģijai, Čehijai, Francijai un Spānijai ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/167 (7) ir piešķirta pagaidu atļauja attiecībā uz konkrētām augļaugu sugām sertificēt tādus pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kuri ražoti laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem; konkrētās augļaugu sugas ir Padomes Direktīvas 2008/90/EK (8) I pielikumā minētās sugas. Par vairākām no šīm sugām, proti, Juglans regia L., Olea europaea L., Prunus amygdalus Batsch, P. amygdalus × P. persica, P. armeniaca L., P. avium (L.) L., P. cerasus L., P. domestica L., P. domestica × P. salicina, P. dulcis (Mill.) D.A. Webb, P. persica (L.) Batsch un P. salicina Lindley, zināms, ka tās ir uzņēmīgas pret minētā organisma Eiropas un ārpuseiropas izolātiem, un tās kā ‘minētie augi’ ir norādītas Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 I pielikumā.

(23)

Ņemot vērā jaunos draudus, ko minētais organisms rada Savienības teritorijai, tāda atļauja attiecībā uz šo pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiālu sertificēšanu, kura nozīmē atkāpi no nosacījuma par audzēšanu apstākļos, kas aizsargāti no kukaiņiem, būtu jāpapildina ar alternatīvām fitosanitārām garantijām, pat ja augi neatrodas teritorijā, kas norobežota saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789.

(24)

Tāpēc tādi pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāli, uz kuriem attiecas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/167, Savienības teritorijā būtu jāpārvieto tikai tad, ja tiem pievienota augu pase. Šā nosacījuma nolūks ir garantēt, ka šādi pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāli, kā arī viss saražotais reproduktīvais materiāls un augļaugi ir brīvi no minētā organisma. Turklāt uz attiecīgajiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāliem būtu jāattiecina tādas vizuālas pārbaudes, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana, kuru nolūks ir nodrošināt minētā organisma neesību, pavairošanas procesā tomēr saglabājot minēto augu un materiāla veselības statusu.

(25)

Visbeidzot, visas augu sugas, ko Komisija kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 pēdējiem grozījumiem identificējusi kā minētos augus, būtu jāiekļauj minētā lēmuma I pielikumā.

(26)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 būtu attiecīgi jāgroza.

(27)

Lai profesionālie operatori un atbildīgās oficiālās struktūras varētu pielāgoties jaunajām prasībām attiecībā uz to, kā pārvieto stādīšanai paredzētus Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb sugas augus, izņemot sēklas, attiecīgo normu būtu jāsāk piemērot no 2018. gada 1. marta.

(28)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Dalībvalstu teritorijās veikti apsekojumi attiecībā uz minēto organismu un tā identificēšana

1.   Dalībvalstis katru gadu veic apsekojumus, pārbaudot, vai to teritorijā minētajiem augiem nav konstatējama minētā organisma klātbūtne.

Minētos apsekojumus veic atbildīgā oficiālā struktūra vai tie tiek veikti atbildīgās oficiālās struktūras oficiālā uzraudzībā. Tie ietver vizuālas pārbaudes un – gadījumos, kad rodas aizdomas par inficēšanos ar minēto organismu, – paraugu ņemšanu un testēšanu. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātnes un tehnikas principi, un gada gaitā apsekojumus veic piemērotos brīžos minētā organisma konstatēšanai vizuālās pārbaudēs, paraugu ņemšanā un testēšanā. Šajos apsekojumos attiecībā uz minētā organisma klātbūtni ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, minēto augu klātbūtni un bioloģiju, kā arī jebkādu citu lietderīgu informāciju. Tajos ņem vērā arī Komisijas tīmekļvietnē (*1) dotās tehniskās vadlīnijas par Xylella fastidiosa apsekošanu.

2.   Teritorijās, kas nav norobežotās teritorijas, ar vienu molekulāru testu veic skrīningu attiecībā uz minētā organisma klātbūtni, un pozitīva rezultāta gadījumā organisma klātbūtni identificē, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veicot vismaz vēl vienu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs. Šos testus norāda sarakstā Komisijas datubāzē, kas paredzēta minētā organisma un tā pasugu identifikācijas testiem, un testiem jābūt paredzētiem atšķirīgu genoma daļu noteikšanai.

Norobežotajās teritorijās skrīningu attiecībā uz minētā organisma klātbūtni veic ar vienu testu, un pozitīva rezultāta gadījumā organisma klātbūtni identificē, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veicot vismaz arī vienu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs. Šos testus norāda sarakstā Komisijas datubāzē, kas paredzēta minētā organisma un tā pasugu identifikācijas testiem.

3.   Komisija 2. punktā minēto datubāzi pārvalda un atjaunina, kā arī dara to publiski piekļūstamu.

Minētās datubāzes sarakstā minētos testus sadala divās kategorijās atkarībā no tā, cik tie ir lietderīgi minētā organisma un tā pasugu identificēšanai norobežotajās teritorijās un teritorijās, kas nav norobežotās teritorijas.

(*1)  Guidelines for the survey of Xylella fastidiosa (Wells et al.) in the Union territory: http://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/ph_biosec_legis_guidelines_xylella-survey.pdf”;"

2)

lēmuma 3.a panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai nosūta savus ārkārtas rīcības plānus un, tos publicējot internetā, informē visus attiecīgos profesionālos operatorus.”;

3)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

4)

lēmuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt atļaujas saimniekaugus stādīt II pielikuma sarakstā norādītajās inficētajās zonās, kur uz 7. panta pamata tiek īstenoti izplatības ierobežošanas pasākumi, izņemot 7. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto 20 km joslu. Piešķirot šīs atļaujas, attiecīgā dalībvalsts dod priekšroku saimniekaugiem, kas pieder pie šķirnēm, kuras ir novērtētas kā pret minēto organismu rezistentas vai tolerantas.”;

5)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

6)

lēmuma 7. pantu groza šādi:

7)

lēmuma 9. pantu groza šādi:

8)

lēmuma 10. pantu groza šādi:

9)

lēmuma 16. pantam pievieno šādu otro daļu:

“Stādīšanai paredzētos Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L., un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb augus, izņemot sēklas, Savienībā ieved tikai tad, ja tie audzēti vietā, kur katru gadu veic oficiālas pārbaudes, augiem attiecīgā laikā ņem paraugus un tos testē uz minētā organisma klātbūtni; paraugi ir ņemti un testēti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, apstiprinot minētā organisma neesību; izmantotā paraugu ņemšanas shēma ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī un ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi.”;

10)

lēmuma 17. panta 4. punkta c), d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

11)

lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

12)

lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu;

13)

pievieno III pielikumu, kura teksts ir dots šā lēmuma III pielikumā.

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/45

(1)

2011. gada 31. janvārī Norvēģijas uzņēmums Calanus AS Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu, kurā lūdza atļaut laist Savienības tirgū eļļu, kas iegūta no Norvēģijas Ekonomikas zonā un zvejas zonā ap Jana Majena salu nozvejota vēžveidīgā (jūras zooplanktona) Calanus finmarchicus un uzskatāma par jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu Regulas (EK) Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē.

(2)

2016. gada 21. oktobrī Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde izdeva sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka Calanus finmarchicus eļļa atbilst kritērijiem, kas attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem noteikti Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā.

(3)

2016. gada 8. novembrī Komisija sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu laikposmā citas dalībvalstis pauda pamatotus iebildumus, jo īpaši saistībā ar nepietiekamu informāciju par ražošanas procesu, stabilitāti uzglabāšanā un toksikoloģiskajiem datiem. Pieteikuma iesniedzēja sniegtie papildu skaidrojumi mazināja dalībvalstu un Komisijas bažas.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (2) ir noteiktas uztura bagātinātājiem piemērojamās prasības. No Calanus finmarchicus iegūtas eļļas lietošana būtu jāatļauj, neskarot minētās direktīvas prasības.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/49

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2009/827/EK (2) atbilstoši Regulai (EK) Nr. 258/97 čia (Salvia hispanica) sēklas atļāva laist tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu lietošanai maizes izstrādājumos.

(2)

Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 258/97 ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/50/ES (3) čia (Salvia hispanica) sēklas atļāva lietot plašāk – kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu papildus šādās pārtikas kategorijās: konditorejas izstrādājumi; brokastu pārslas; augļu, riekstu un sēklu maisījumi; fasētas čia sēklas.

(3)

2015. gada 18. septembrī Īrijas Pārtikas nekaitīguma iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 izdeva atļaujas vēstuli, ar kuru čia (Salvia hispanica) sēklas atļāva lietot plašāk – kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu papildu pārtikas kategorijās, konkrētāk, augļu sulās un augļu sulu maisījumos.

(4)

2016. gada 5. septembrī uzņēmums MEGGLE Hrvatska d.o.o. Horvātijas kompetentajai iestādei iesniedza lūgumu par čia (Salvia hispanica) sēklu kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas lietojuma paplašināšanu papildu pārtikas kategorijā, konkrētāk, jogurtā.

(5)

2017. gada 11. janvārī Horvātijas kompetentā iestāde izdeva sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka čia (Salvia hispanica) sēklu lietojuma veida un piedāvāto maksimālo lietošanas devu paplašināšana atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem jauno pārtikas produktu kritērijiem.

(6)

2017. gada 16. janvārī Komisija sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm.

(7)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu laikposmā citas dalībvalstis pauda pamatotus iebildumus, jo īpaši par nepietiekamu informāciju. Pieteikuma iesniedzēja sniegtie papildu paskaidrojumi mazināja dalībvalstu un Komisijas bažas.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/52

(1)

2016. gada 10. jūnijā uzņēmums Ekoidé AB Zviedrijas kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu, kurā lūdza atļaut laist Savienības tirgū ar UV starojumu apstrādātas sēnes (Agaricus bisporus), kurās ir paaugstināts D2 vitamīna līmenis, kā jaunu pārtikas produktu Regulas (EK) Nr. 258/97 1. panta 2. punkta f) apakšpunkta nozīmē.

(2)

2017. gada 27. februārī Zviedrijas kompetentā iestāde izdeva sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka ar UV starojumu apstrādātas sēnes (Agaricus bisporus), kurās ir paaugstināts D2 vitamīna līmenis, atbilst kritērijiem, kas attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem noteikti Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā.

(3)

2017. gada 2. martā Komisija sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu laikposmā citas dalībvalstis pauda pamatotus iebildumus. Pieteikuma iesniedzēja sniegtie papildu paskaidrojumi mazināja dalībvalstu un Komisijas bažas.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2) VI pielikuma A daļas 1. punkts paredz, ka pārtikas produkta nosaukumā ietver vai tam pievieno norādes par pārtikas produktam veikto īpašo apstrādi visos gadījumos, kad šādas informācijas nepieminēšana varētu maldināt patērētājus. Sēņu apstrāde ar UV starojumu neatbilst parastajām patērētāju gaidām, tāpēc, lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, minēto informāciju ietver pārtikas produkta nosaukumā vai pievieno tam.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/55

(1)

2016. gada 22. augustā Austrālija iesniedza ziņojumu, kurā norādītas aprēķinātās siltumnīcefekta gāzu emisijas no eļļas rapšu audzēšanas Austrālijā. NUTS 2. līmeņa reģionu aprakstam atbilstošākie statistikas reģioni Austrālijā ir štati. Tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēses tika veiktas Austrālijas štatu līmenī.

(2)

Pēc Austrālijas iesniegtā ziņojuma izskatīšanas Komisija uzskata, ka tas atbilst Direktīvā 2009/28/EK noteiktajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešai valstij ir atļauts lietot tipiskās vērtības attiecībā uz ģeogrāfiskajiem apvidiem (Austrālijas štatiem), kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem: šā ziņojuma dati attiecas uz emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu (eļļas rapšu) audzēšana; tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada eļļas rapšu audzēšana, varētu būt zemākas par vai vienādas ar emisijām, kas tika izmantotas attiecīgo standartvērtību aprēķināšanai; par šīm tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ir paziņots Komisijai.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komitejas atzinumu,

16.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/58

(1)

Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (“ĀKK”), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”) 68. pantā noteikts, ka jāizveido papildu atbalsta sistēmas mehānisms, lai mazinātu ārējo krīžu izraisīto īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi uz ĀKK valstu ekonomiku. Minētā panta 4. punktā noteikts, ka atbalsta mehānisma kārtība ir izklāstīta ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikumā.

(2)

Mehānismu, kas patlaban definēts ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikumā, nepieciešams pielāgot, lai atspoguļotu Pušu vajadzības un nodrošinātu elastīgu un ātru palīdzības sniegšanu.

(3)

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 100. pantā noteikts, ka konkrētā nolīguma Ia, II, IV un VI pielikumu ĀKK un ES Ministru padome var pārskatīt, pārbaudīt un/vai izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz ĀKK un ES Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

(4)

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 15. panta 4. punktā noteikts, ka ĀKK un ES Ministru padome var deleģēt pilnvaras ĀKK un ES Vēstnieku komitejai.

(5)

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 16. panta 2. punktā noteikts, ka ĀKK un ES Vēstnieku komiteja pilda jebkuras pilnvaras, ko tai uzticējusi Padome.

(6)

ĀKK un ES Ministru padomes 2017. gada 5. maija sanāksmē ĀKK un ES Vēstnieku komiteja tika pilnvarota pieņemt lēmumu par ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 68. panta īstenošanu attiecībā uz ārējām krīzēm un II pielikuma 3. nodaļas grozīšanu.

(7)

Būtu jāpieņem lēmums par ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 68. panta īstenošanu,