14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/1

---

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/2307

(2017. gada 9. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par bioloģisko produktu tirdzniecību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/436 (2)2017. gada 27. aprīlī tika parakstīts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par bioloģisko produktu tirdzniecību (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(2)	Nolīgumā Savienība un Čīles Republika atzīst par līdzvērtīgiem to attiecīgos noteikumus par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu kontroles sistēmas.

(3)

Nolīguma mērķis ir veicināt bioloģisko produktu tirdzniecību, sekmēt bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstību un paplašināšanos Savienībā un Čīles Republikā un sasniegt augstu līmeni bioloģiskās ražošanas, kontroles sistēmu garantijas un bioloģisko produktu integritātes principu ievērošanā. Tā mērķis ir arī uzlabot bioloģisko produktu logotipu aizsardzību. un regulatīvo sadarbību starp Pusēm jautājumos, kas saistīti ar bioloģisko ražošanu.

(4)

Apvienotā bioloģisko produktu komiteja (“Apvienotā komiteja”), kas izveidota saskaņā ar nolīguma 8. panta 1. punktu, izskata atsevišķus nolīguma īstenošanas aspektus. Konkrētāk, Apvienotā komiteja ir pilnvarota grozīt produktu sarakstus, kas sniegti nolīguma I un II pielikumā. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pārstāvēt Savienību minētajā Apvienotajā komitejā.

(5)

Komisija būtu jāpilnvaro Savienības vārdā apstiprināt nolīguma I un II pielikumā sniegtajos produktu sarakstos veiktos grozījumus ar nosacījumu, ka tā informē dalībvalstu pārstāvjus par grozījumiem, kurus tā nodomājusi apstiprināt Apvienotajā komitejā, un nodrošina dalībvalstu pārstāvjus ar visu attiecīgo informāciju, kas vedinājusi to secināt, ka šādu līdzvērtību var pieņemt.

(6)	Turklāt, lai varētu savlaicīgi reaģēt, kad līdzvērtības nosacījumi vairs netiek ievēroti, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras vienpusēji apturēt līdzvērtības atzīšanu ar nosacījumu, ka tā pirms tam informē dalībvalstu pārstāvjus.

(7)

Gadījumos, ja dalībvalstu pārstāvji, kas veido bloķējošo mazākumu, iebilst pret Komisijas nostāju, Komisijai nevajadzētu būt tiesīgai apstiprināt grozījumus I un II pielikumā sniegtajos produktu sarakstos vai apturēt līdzvērtības atzīšanu. Tādos gadījumos Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums Padomes lēmumam, pamatojoties uz Līguma 218. panta 9. punktu.

(8)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par bioloģisko produktu tirdzniecību.

2.   Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 15. panta pirmajā daļā paredzēto paziņojumu (3).

3. pants

Komisija pārstāv Savienību Apvienotajā bioloģisko produktu komitejā.

4. pants

Grozījumus nolīguma I un II pielikumā sniegtajos produktu sarakstos, kas izdarīti saskaņā ar nolīguma 8. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Komisija apstiprina Savienības vārdā.

Pirms Komisija apstiprina šādus grozījumus, tā informē dalībvalstu pārstāvjus par paredzēto Savienības nostāju, nodrošinot informācijas dokumentu, kas ietver tā līdzvērtības novērtējuma rezultātus, kurš veikts saistībā ar jauno vai atjaunināto produktu sarakstu, kas sniegts I vai II pielikumā, un kas ietver arī:

a)	attiecīgo produktu sarakstu kopā ar norādi par gaidāmajiem daudzumiem eksportēšanai uz Savienību;

b)	ražošanas noteikumus, kas piemērojami attiecīgajiem produktiem Čīles Republikā, ar norādi par to, kā ir atrisinātas visas būtiskās atšķirības no attiecīgajiem Savienības noteikumiem;

c)	attiecīgā gadījumā – jaunu vai atjauninātu kontroles sistēmu, kas piemērojama attiecīgajiem produktiem, ar norādi par to, kā ir atrisinātas visas būtiskās atšķirības no attiecīgajiem Savienības noteikumiem;

d)	jebkādu citu informāciju, ko Komisija uzskata par būtisku.

Ja konkrēts skaits dalībvalstu pārstāvju, kas atbilst bloķējošajam mazākumam saskaņā ar Līguma 238. panta 3. punkta a) apakšpunkta otro daļu, ceļ iebildumus, Komisija iesniedz priekšlikumu saskaņā ar Līguma 218. panta 9. punktu.

5. pants

Jebkādu Savienības lēmumu saskaņā ar nolīguma 3. panta 4. un 5. punktu vienpusēji apturēt nolīguma IV pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu līdzvērtības atzīšanu, tostarp minēto normatīvo aktu atjaunināšanu un konsolidētās redakcijas, kā minēts nolīguma V pielikumā, pieņem Komisija.

Pirms Komisija šādu lēmumu pieņem, tā informē dalībvalstu pārstāvjus saskaņā ar šā lēmuma 4. pantā noteikto procedūru.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

---

(1)  2017. gada 14. septembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes 2017. gada 6. marta Lēmums (ES) 2017/436 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par bioloģisko produktu tirdzniecību (OV L 67, 14.3.2017., 33. lpp.).

(3)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/4

---

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par bioloģisko produktu tirdzniecību

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

ČĪLES REPUBLIKA, turpmāk “Čīle”,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ATZĪDAMAS savu ilgstošo un ciešo tirdzniecības partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļoti Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses;

APŅĒMUŠĀS veicināt to bioloģiskās ražošanas nozaru attīstību un paplašināšanos, radot jaunas eksporta iespējas;

CIEŠI APŅĒMUŠĀS veicināt bioloģisko produktu tirdzniecību un pārliecībā par to, ka šis nolīgums sekmēs bioloģiski audzētu un ražotu produktu tirdzniecību starp Pusēm;

CENŠOTIES stingri ievērot bioloģiskās ražošanas, kontroles sistēmu garantiju un bioloģisko produktu integritātes principus;

APŅĒMUŠĀS uzlabot regulatīvo sadarbību jautājumos, kas saistīti ar bioloģisko ražošanu;

ATZĪSTOT pārredzamības un savstarpīguma nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā visu ieinteresēto personu labā;

IEVĒROJOT to, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā mudina PTO dalībvalstis izturēties pozitīvi un uzskatīt par līdzvērtīgiem citu dalībvalstu tehniskos noteikumus, pat ja tie atšķiras no pašu noteikumiem, ar noteikumu, ka tās uzskata, ka šie noteikumi pilnībā sasniedz šo valstu noteikumu mērķus;

ATZĪMĒJOT, ka šādas līdzvērtības atzīšanas būtisks elements ir saglabāt paļāvību uz otras Puses novērtēšanas procedūru un kontroles sistēmas pastāvīgo uzticamību;

PAMATOJOTIES uz to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem atbilstīgi Līgumam par PTO izveidošanu, kā arī citiem daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem nolīgumiem un režīmiem, kuru Puses tās ir;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir sekmēt tirdzniecību ar bioloģiski ražotiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem starp Savienību un Čīli saskaņā ar nediskriminēšanas un savstarpīguma principu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā izmanto šādas definīcijas:

1)	“līdzvērtība” ir dažādu normatīvo aktu, kā arī inspekcijas un sertifikācijas sistēmu spēja sasniegt vienus un tos pašus mērķus;

2)	“kompetentā iestāde” ir oficiāla iestāde, kam ir jurisdikcija attiecībā uz normatīvajiem aktiem, kuri uzskaitīti III vai IV pielikumā, un kas ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanu;

3)	“kontroles iestāde” ir Savienības dalībvalsts iestāde, kurai attiecīgā iestāde pilnībā vai daļēji ir uzticējusi savas pilnvaras veikt inspekciju un sertifikāciju bioloģiskās ražošanas jomā atbilstīgi III pielikumā izklāstītajiem normatīvajiem aktiem;

4)	“kontroles organizācija” ir neatkarīgs privāts tiesību subjekts, kurš veic inspekciju un sertifikāciju bioloģiskās ražošanas jomā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas uzskaitīti III vai IV pielikumā.

3. pants

Līdzvērtības atzīšana

1.   Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem produktiem Savienība atzīst IV pielikumā uzskaitītos Čīles normatīvos aktus par līdzvērtīgiem III pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem produktiem Čīle atzīst III pielikumā uzskaitītos Savienības normatīvos aktus par līdzvērtīgiem IV pielikumā uzskaitītajiemnormatīvajiem aktiem.

3.   Ja III vai IV pielikumā uzskaitītos normatīvos aktus groza, atceļ, aizstāj vai papildina, tad jaunos noteikumus uzskata par līdzvērtīgiem otras Puses noteikumiem, ja vien otra Puse neiebilst saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 4. punktā.

4.   Ja viena Puse uzskata, ka otras Puses normatīvie akti vai administratīvās procedūras un prakse vairs neatbilst prasībām par līdzvērtību, tad, lai nodrošinātu līdzvērtību, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu otrai Pusei, lai grozītu attiecīgo normatīvo aktu vai administratīvo procedūru vai praksi, un nodrošina atbilstīgu termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem. Ja pēc šā laikposma attiecīgā Puse joprojām uzskata, ka prasības par līdzvērtību nav izpildītas, tā var vienpusēji apturēt III vai IV pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz attiecīgajiem produktiem, kas uzskaitīti I vai II pielikumā.

5.   Lēmumu vienpusēji apturēt III vai IV pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz attiecīgajiem produktiem, kas uzskaitīti I vai II pielikumā, var pieņemt arī pēc tam, kad beidzies trīs mēnešu ilgais paziņošanas periods, ja viena Puse nav iesniegusi informāciju, kas prasīta saskaņā ar 6. pantu, vai nepiekrīt, ka salīdzinošajam izvērtējumam saskaņā ar 7. pantu.

6.   Attiecībā uz produktiem, kas nav uzskaitīti I vai II pielikumā, saskaņā ar 8. panta 3. punkta b) apakšpunktu līdzvērtību pēc vienas Puses pieprasījuma pārbauda Apvienotā komiteja, kas izveidota, ievērojot 8. panta 1. punktu.

4. pants

Imports un laišana tirgū

1.   Savienība piekrīt importēt tās teritorijā I pielikumā uzskaitītos produktus un laist tos tirgū kā bioloģiskus produktus ar noteikumu, ka minētie produkti atbilst Čīles normatīvajiem aktiem, kuri uzskaitīti IV pielikumā, un ka tiem ir pievienots Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm, V pielikumā noteiktais inspekcijas sertifikāts, ko izdevusi Čīles atzīta kontroles organizācija, kura norādīta Savienībai saskaņā ar 3. punktu.

2.   Čīle piekrīt importēt tās teritorijā II pielikumā uzskaitītos produktus un laist tos tirgū kā bioloģiskus produktus ar noteikumu, ka minētie produkti atbilst III pielikumā uzskaitītajiem Savienības normatīvajiem aktiem un ka tam ir pievienots sertifikāts, ko Savienības kontroles iestāde vai kontroles organizācija izdevusi saskaņā ar Valsts Lauksaimniecības un lopkopības direkcijas 2011. gada 29. novembra Rezolūciju Nr. 7880, ar kuru saskaņā ar Likumu 20.089 nosaka bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu minimālo saturu.

3.   Katra Puse atzīst kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, ko otra Puse ir norādījusi par tādām, kuru atbildībā ir to bioloģisko produktu attiecīgās kontroles, uz ko attiecas līdzvērtības atzīšana, kā minēts 3. pantā, un kuras izdod inspekcijas sertifikātu, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, lai tos importētu un laistu tirgū otras Puses teritorijā.

Importētāja Puse, sadarbojoties ar otru Pusi, piešķir koda numuru katrai kontroles iestādei vai kontroles organizācijai, ko norādījusi otra Puse.

5. pants

Marķējums

1.   Produkti, kurus viena Puse no otras Puses importējusi saskaņā ar šo nolīgumu, atbilst tām prasībām par marķējumu, kas izklāstītas otras Puses normatīvajos aktos, kuri uzskaitīti III un IV pielikumā. Uz produktiem var būt norādīts Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, Čīles bioloģiskās ražošanas logotips vai abi logotipi, kā noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos, ja vien tie atbilst attiecīgā logotipa vai abu logotipu marķēšanas prasībām.

2.   Puses apņemas nekādi nepieļaut, ka tiek ļaunprātīgi izmantoti uz bioloģisko ražošanu attiecināmi termini, tostarp atvasinājumi vai deminutīvi, piemēram, “bio” un “eko”, saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas līdzvērtības atzīšana, kā minēts 3. pantā.

3.   Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu un Čīles bioloģiskās ražošanas logotipu, kas minēti attiecīgajos normatīvajos aktos, Puses apņemas aizsargāt pret jebkādu neatļautu izmantošanu vai imitāciju. Puses nodrošina, ka Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu un Čīles bioloģiskās ražošanas logotipu izmanto tikai attiecībā uz to produktu marķējumu, reklāmu vai tirdzniecības dokumentiem, kuri atbilst III un IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

6. pants

Informācijas apmaiņa

Puses apmainās ar visu būtisko informāciju, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Konkrēti, līdz 31. martam otrajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu līdz 31. martam katra Puse nosūta otrai Pusei:

—	ziņojumu, kas satur informāciju par bioloģisko produktu veidiem un daudzumiem, kurus eksportē saskaņā ar šo nolīgumu, un kas aptver iepriekšējā gada laikposmu no janvāra līdz decembrim, un

—	ziņojumu par kompetentās iestādes veiktajām monitoringa un uzraudzības darbībām, iegūtajiem rezultātiem un korektīvajiem pasākumiem, kas aptver iepriekšējā gada laikposmu no janvāra līdz decembrim.

Katra Puse jebkurā laikā nekavējoties informē otru Pusi par:

—	visiem tās kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles organizāciju sarakstu atjauninājumiem, ietverot attiecīgo kontaktinformāciju (jo īpaši adresi un interneta adresi),

—

jebkādiem grozījumiem, ko tā nodomājusi izdarīt attiecībā uz III un IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, vai par to, ka tā nodomājusi šos normatīvos aktus atcelt, kā arī jaunu normatīvo aktu priekšlikumiem vai jebkādām attiecīgām izmaiņām administratīvajās procedūrās un praksē, kas skar I un II pielikumā uzskaitītos bioloģiskos produktus,

—

jebkādiem grozījumiem, ko tā izdarījusi attiecībā uz III un IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, vai par to, ka tā šos normatīvos aktus atcēlusi, kā arī jauniem normatīvajiem aktiem vai attiecīgām izmaiņām administratīvajās procedūrās un praksē, kas skar I un II pielikumā uzskaitītos bioloģiskos produktus, un

—	jebkādas izmaiņas interneta adresēs, kuras norādītas V pielikumā.

7. pants

Salīdzinoša izvērtēšana

1.   Pēc vismaz trīs mēnešu iepriekšēja paziņojuma katra Puse atļauj otras Puses norādītiem ierēdņiem vai ekspertiem veikt savā teritorijā salīdzinošu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai attiecīgās kontroles iestādes un kontroles organizācijas veic nepieciešamās kontroles saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Katra Puse sadarbojas un palīdz otrai Pusei, ciktāl tas atļauts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, veikt 1. punktā minēto salīdzinošo izvērtēšanu, kas var ietvert attiecīgo kontroles iestāžu un kontroles organizāciju biroju, pārstrādes iekārtu un sertificētu uzņēmēju apmeklējumus.

8. pants

Apvienotā bioloģisko produktu komiteja

1.   Puses ar šo izveido Apvienotu bioloģisko produktu komiteju (“Apvienotā komiteja”), ko veido likumīgi iecelti Savienības pārstāvji, no vienas puses, un Čīles valdības pārstāvji, no otras puses.

2.   Apvienotajā komitejā rīko apspriedes, lai atvieglotu šā nolīguma īstenošanu un sasniegtu tā mērķi.

3.   Apvienotās komitejas funkcijas ir:

a)	pārvaldīt šo nolīgumu, pieņemot lēmumus, kas vajadzīgi tā īstenošanai un pareizai darbībai;

b)	izskatīt jebkuru vienas Puses pieprasījumu atjaunot I vai II pielikumā uzskaitīto produktu sarakstu vai attiecināt to uz jauniem produktiem un pieņemt lēmumu grozīt I vai II pielikumu, ja līdzvērtību ir atzinusi otra Puse;

c)

uzlabot sadarbību jautājumos, kas saistīti ar normatīvajiem aktiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām attiecībā uz bioloģisko ražošanu; šajā ziņā tā apspriež visus citus tehniskus un regulatīvus jautājumus, kas saistīti ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem un kontroles sistēmām, lai palielinātu konverģenci starp normatīvajiem aktiem un standartiem;

d)	izskatīt jebkuru citu jautājumu saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

4.   Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem īsteno lēmumus, ko Apvienotā komiteja pieņēmusi saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, un informē viena otru trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas (1).

5.   Apvienotā komiteja darbojas pēc vienprātības principa. Tā pieņem savu reglamentu. Tā var izveidot apakškomitejas un darba grupas, lai risinātu īpašus jautājumus.

6.   Apvienotā komiteja par saviem lēmumiem un darbību informē Standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas komiteju, kas izveidota, ievērojot 88. pantu Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses.

7.   Apvienotā komiteja pārmaiņus Savienībā un Čīlē sanāk vismaz reizi gadā savstarpēji saskaņotā datumā. Ja abas Puses par to vienojas, Apvienotās komitejas sanāksmi var rīkot kā videokonferenci vai telefonkonferenci.

8.   Apvienoto komiteju kopīgi vada abas Puses.

9. pants

Domstarpību izšķiršana

Ikvienas domstarpības, kas saistītas ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, risina, Pusēm savstarpēji apspriežoties Apvienotajā komitejā. Puses sniedz Apvienotajai komitejai attiecīgo informāciju, kas nepieciešama jautājuma vispusīgai izskatīšanai, lai domstarpības atrisinātu.

10. pants

Konfidencialitāte

Pārstāvjiem, ekspertiem un pārējiem Pušu aģentiem tiek prasīts, lai viņi arī pēc tam, kad beidz pildīt savus pienākumus, neizpaustu nekādu saistībā ar šo nolīgumu iegūtu informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

11. pants

Pārskatīšana

1.   Ja kāda no Pusēm prasa šo nolīgumu pārskatīt, tā iesniedz otrai Pusei pamatotu pieprasījumu.

2.   Puses var Apvienotajai komitejai uzticēt uzdevumu izskatīt šādus pieprasījumus un, ja vajadzīgs, sniegt ieteikumus, jo īpaši ar mērķi uzsākt sarunas par šā nolīguma daļām, ko nevar mainīt saskaņā ar 8. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

12. pants

Nolīguma īstenošana

Puses veic visus vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu. Tās atturas no visiem pasākumiem, kas var apdraudēt šā nolīguma mērķa sasniegšanu.

13. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

14. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Čīles teritorijā.

15. pants

Spēkā stāšanās un darbības termiņš

Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad katra Puse ir iesniegusi galīgo paziņojumu par nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.

Šis nolīgums ir noslēgts uz sākotnēju trīs gadu periodu. To pagarina uz nenoteiktu laiku, ja vien Savienība vai Čīle pirms sākotnējā termiņa beigām nepaziņo otrai Pusei par savu iebildumu pret šādu pagarināšanu.

Katra Puse var rakstiski informēt otru Pusi par savu nodomu šo nolīgumu denonsēt. Denonsēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņošanas.

16. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir parakstīts divos eksemplāros angļu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

---

(1)  Čīle īsteno Apvienotās komitejas lēmumus, izmantojot Acuerdos de Ejecución, saskaņā ar Čīles Republikas politiskās konstitūcijas (Constitución Política de la República de Chile) 54. panta 1. punkta ceturto daļu.

---

---

---

---

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/19

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2308

(2017. gada 13. decembris)

par atļauju lietot Bacillus subtilis (DSM 5750) un Bacillus licheniformis (DSM 5749) preparātu par barības piedevu zīdāmiem sivēniem (atļaujas turētājs Chr. Hansen A/S)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā noteikts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Bacillus subtilis (DSM 5750) un Bacillus licheniformis (DSM 5749) preparātu ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2148/2004 (3) tika uz neierobežotu laiku atļauts lietot par barības piedevu nobarojamām cūkām un sivēniem atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minēto preparātu kā esošu barības līdzekli iekļāva Lopbarības piedevu reģistrā. Minēto preparātu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/447 (4) uz desmit gadiem atļāva lietot atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām, sivēnmātēm, audzējamiem teļiem un gaļas tītariem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu un saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti izvērtēt preparātu Bacillus subtilis (DSM 5750) un Bacillus licheniformis (DSM 5749) kā barības piedevu sivēniem. Pieteikumā tika arī pieprasīts izvērtēt šā preparāta pievienošanu dzirdināmajam ūdenim, kas būtu jauns tā izmantojums. Pieteikuma iesniedzējs lūdza minēto piedevu klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2016. gada 12. jūlija atzinumā (5) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus subtilis (DSM 5750) un Bacillus licheniformis (DSM 5749) preparātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Iestāde uzskatīja, ka piedeva var uzlabot svara pieaugumu zīdāmiem sivēniem, ja to lieto barībā vai dzirdināmajā ūdenī. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniedza ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)	Bacillus subtilis (DSM 5750) un Bacillus licheniformis (DSM 5749) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļaujas piešķiršana

Pielikumā norādīto preparātu, kas pieder piedevu kategorijai “zootehniskās piedevas” un funkcionālajai grupai “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2004. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2148/2004 par pastāvīgu un pagaidu atļauju izmantot dzīvnieku barībā konkrētas piedevas un atļauju izmantot jau atļautu jaunu piedevu (OV L 370, 17.12.2004., 24. lpp.).

(4)  Komisijas 2017. gada 14. marta Īstenošanas regula (ES) 2017/447 par atļauju Bacillus subtilis (DSM 5750) un Bacillus licheniformis (DSM 5749) preparātu izmantot par barības piedevu sivēnmātēm, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām, audzējamiem teļiem un gaļas tītariem un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1453/2004, (EK) Nr. 2148/2004 un (EK) Nr. 600/2005 (atļaujas turētājs Chr.Hansen A/S) (OV L 69, 15.3.2017., 19. lpp.).

(5)  EFSA Journal 2016; 14(9): 4558.

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/23

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2309

(2017. gada 13. decembris),

ar ko iepriekšējos gados notikušās citu krājumu pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2017. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem, un groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/1345

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 105. panta 1., 2., 3. un 5. punktu,

tā kā:

(1)	Nozvejas kvotas 2016. gadam ir noteiktas ar: — Padomes Regulu (ES) Nr. 1367/2014 (2), — Padomes Regulu (ES) 2015/2072 (3), — Padomes Regulu (ES) 2016/72 (4) un — Padomes Regulu (ES) 2016/73 (5).

(2)	Nozvejas kvotas 2017. gadam ir noteiktas ar: — Padomes Regulu (ES) 2016/1903 (6), — Padomes Regulu (ES) 2016/2285 (7), — Padomes Regulu (ES) 2016/2372 (8) un — Padomes Regulu (ES) 2017/127 (9).

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalītās nozvejas kvotas, Komisija veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākajām nozvejas kvotām.

(4)	Pamatojoties uz pārzveju iepriekšējos gados, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1345 (10) ir noteikti atvilkumi no nozvejas kvotām, kas 2017. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem.

(5)	Tomēr dažām dalībvalstīm atvilkumus no krājumiem iedalītajām un pārzvejotajām kvotām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1345 nevarēja veikt, jo 2017. gadā šādas kvotas minētajām dalībvalstīm nebija pieejamas.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktā paredzēts, ka tad, ja atvilkumus par pārzvejotu kvotu nevar veikt nākamajā gadā pēc pārzvejas, jo attiecīgajai dalībvalstij minētā kvota nav pieejama, atvilkumus var veikt no kvotas, kas pieejama attiecībā uz citiem krājumiem tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai ar to pašu komerciālo vērtību. Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu 2012/C 72/07 (11), šādus atvilkumus, ņemot vērā nepieciešamību novērst izmetumus jauktu sugu zvejniecībās, būtu vēlams veikt no kvotām, kas iedalītas krājumiem, no kuriem zvejoja tā pati flote, kas pārsniedza kvotu.

(7)	Ar attiecīgajām dalībvalstīm notika apspriešanās par ierosinātajiem atvilkumiem no kvotām, kas iedalītas citiem krājumiem, kuri nav pārzvejotie krājumi.

(8)

Spānija 2016. gadā ir pārzvejojusi kvotu, kas tai iedalīta attiecībā uz balto marlīnu Atlantijas okeānā (WHM/ATLANT). Ievērojot Īstenošanas regulu (ES) 2017/1345 un Paziņojumā 2012/C 72/07 dotos norādījumus, attiecīgais atvilkums pilnā apmērā tika piemērots no 2017. gadā pieejamās baltā marlīna kvotas. Tā kā kvota, kas 2017. gadā pieejama attiecībā uz balto marlīnu Atlantijas okeānā, nav pietiekama, Spānija 2017. gada 9. augusta vēstulē lūdza atlikušo atvilkumu, tostarp vēl piemērojamos atvilkumus no iepriekšējiem gadiem, piemērot 2017. gada kvotai attiecībā uz zobenzivi Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N). Šis lūgums būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu.

(9)

Spānija 2016. gadā ir pārzvejojusi kvotu, kas tai iedalīta attiecībā uz garspuru tunzivi Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N). Spānija 2017. gada 20. jūlija vēstulē lūdza attiecīgo atvilkumu sadalīt pa trīs gadiem. Taču, ņemot vērā iesniegto informāciju un ICCAT Papildu ieteikumu 13-05 par garspuru tunzivs Atlantijas okeāna ziemeļu daļas krājuma atjaunošanas programmu (12), konkrēti, tā 5. punktu, kurš nosaka, ka atvilkumi par pārzveju ir veicami ne vairāk kā divos gados, izņēmuma kārtā var atļaut atvilkumu vienlīdzīgi sadalīt pa diviem gadiem.

(10)

Turklāt Spānijas zvejniecības iestādes konstatēja, ka Komisijai nosūtītie 2016. gada nozvejas dati par garspuru tunzivi Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N ir kļūdaini. Pamatojoties uz koriģētajiem datiem, kurus Spānija nosūtīja 2017. gada 4. augustā, Spānijas kvota garspuru tunzivij Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N ir pārsniegta mazākā apjomā, nekā ņemts vērā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1345 noteiktajos atvilkumos. Tāpēc atvilkums no Spānijas 2017. gada kvotas attiecībā uz garspuru tunzivi Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N būtu jākoriģē.

(11)

Pēc tam kad tika publicēta Īstenošanas regula (ES) 2017/1345, Portugāles zvejniecības iestādes konstatēja, ka Komisijai nosūtītie 2016. gada nozvejas dati par zobenzivi Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) ir kļūdaini. Pamatojoties uz koriģētajiem datiem, kurus Portugāle nosūtīja 2017. gada 22. augustā, Portugāles kvota zobenzivij Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N ir pārsniegta mazākā apjomā, nekā ņemts vērā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1345 noteiktajos atvilkumos. Tāpēc atvilkums no Portugāles 2017. gada kvotas attiecībā uz zobenzivi Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N būtu jākoriģē.

(12)

2017. gada 17. maijā Lietuva lūdza atjaunināt valsts nozvejas deklarācijas attiecībā uz makreli Savienības ūdeņos IIa zonā un Savienības un Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4A-EN). Pamatojoties uz atjauninātajiem datiem, kurus Lietuva nosūtīja tajā pašā dienā, Lietuva ir pārsniegusi 2016. gada kvotu makrelei Savienības ūdeņos IIa zonā un Savienības un Norvēģijas ūdeņos IVa zonā, kā arī tā vecāku krājumam, proti, makrelei VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe apgabalā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-). Tāpēc attiecīgie atvilkumi būtu jāiekļauj Īstenošanas regulas (ES) 2017/1345 pielikumā.

(13)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 10. augustā informēja Komisiju, ka ziņojumi par dzelkņu haizivs piezvejām Savienības un starptautiskajos ūdeņos I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā (DGS/*15X14) ir kļūdaini. Pamatojoties uz koriģētajiem datiem, kurus Apvienotā Karaliste 2017. gada 30. augustā iesniedza agregēto nozvejas datu ziņošanas sistēmā, dzelkņu haizivs piezvejas Savienības un starptautiskajos ūdeņos I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā nepārsniedz 2016. gadam iedalīto kvotu. Tāpēc attiecīgie atvilkumi būtu jāsvītro no Īstenošanas regulas (ES) 2017/1345 pielikuma.

(14)	2017. gada oktobrī pēc agregēto nozvejas datu ziņošanas sistēmas algoritmu koriģēšanas tika konstatēts, ka Dānija ir pārzvejojusi kvotu, kas iedalīta ziemeļu garneles krājumam Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.). Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2017/1345 pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Lai nozvejas varētu paziņot precīzi, ir mainītas Regulā (ES) 2017/127 noteiktās krājumu apgabalu definīcijas, tāpēc atvilkums, kas piemērojams Nīderlandei par 2016. gadā notikušu saidas pārzveju III un IV apgabalā, Savienības ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā (POK/2A34), tagad būtu jāpiemēro 2017. gada kvotai, kas attiecas uz saidu IIIa un IV apgabalā un Savienības ūdeņos IIa zonā (POK/2C3A4).

(16)

2017. gadā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) savā ieteikumā, vadoties pēc 2016. gada novērtējuma, grozīja tūbīšu pārvaldības apgabalus. Tāpēc atvilkumi, kas piemērojami Dānijai un Apvienotajai Karalistei sakarā ar 2016. gadā notikušu tūbīšu pārzveju Savienības ūdeņos 1. tūbīšu pārvaldības apgabalā (SAN/234_1), tiek veikti no 2017. gada kvotas attiecībā uz tūbītēm Savienības ūdeņos 1.r tūbīšu pārvaldības apgabalā (SAN234_1R).

(17)

Turklāt daži Īstenošanas regulā (ES) 2017/1345 paredzētie atvilkumi šķiet lielāki par pielāgoto kvotu, kas pieejama 2017. gadā, un tāpēc šos atvilkumus minētajā gadā nevar veikt pilnībā. Saskaņā ar Paziņojumu 2012/C 72/07 atlikušie daudzumi būtu jāatvelk no pielāgotajām kvotām, kas pieejamas turpmākajos gados, līdz pārzvejotais daudzums tiek kompensēts.

(18)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/1345 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulās (ES) 2016/1903, (ES) 2016/2285, (ES) 2016/2372 un (ES) 2017/127 noteiktās nozvejas kvotas 2017. gadam, kuras minētas šīs regulas I pielikumā, samazina, piemērojot atvilkumus citiem krājumiem, kas norādīti minētajā pielikumā.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2017/1345 pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 2014. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1367/2014, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 366, 20.12.2014., 1. lpp.).

(3)  Padomes 2015. gada 17. novembra Regula (ES) 2015/2072, ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1221/2014 un Regulu (ES) 2015/104 (OV L 302, 19.11.2015., 1. lpp.).

(4)  Padomes 2016. gada 22. janvāra Regula (ES) 2016/72, ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.).

(5)  Padomes 2016. gada 18. janvāra Regula (ES) 2016/73, ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 16, 23.1.2016., 1. lpp.).

(6)  Padomes 2016. gada 28. oktobra Regula (ES) 2016/1903, ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2016/72 (OV L 295, 29.10.2016., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2016. gada 12. decembra Regula (ES) 2016/2285, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72 (OV L 344, 17.12.2016., 32. lpp.).

(8)  Padomes 2016. gada 19. decembra Regula (ES) 2016/2372, ar ko 2017. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 352, 23.12.2016., 26. lpp.).

(9)  Padomes 2017. gada 20. janvāra Regula (ES) 2017/127, ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2017., 1. lpp.).

(10)  Komisijas 2017. gada 18. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2017/1345, ar kuru iepriekšējos gados notikušās pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2017. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem (OV L 186, 19.7.2017., 6. lpp.).

(11)  Komisijas paziņojums – Norādījumi par kvotu atvilkšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1., 2. un 5. punktu (2012/C 72/07) (OV C 72, 10.3.2012., 27. lpp.).

(12)  https://www.iccat.int/Documents/Recs/compendiopdf-e/2013-05-e.pdf

---

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/36

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2310

(2017. gada 13. decembris),

ar ko atver tarifa kvotu 2018. gadam dažu tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas to lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumu 2004/859/EK par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (2) un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

1973. gada 14. maija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (“divpusējais Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti”) Protokols Nr. 2 (3) un EEZ līguma Protokols Nr. 3 (4) nosaka tirdzniecības režīmu starp līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

(2)

EEZ līguma Protokols Nr. 3 paredz nulles nodokļa likmes piemērošanu ūdenim ar cukura vai citu saldinātāju piedevām vai aromatizētam ūdenim, kurš ir klasificēts ar KN kodu 2202 10 00, un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nesatur pozīcijās 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kuri iegūti no pozīcijās 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem, un kas klasificēti ar KN kodiem 2202 91 00 un 2202 99.

(3)

Ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (5) (turpmāk “Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā”), kas apstiprināts ar Lēmumu 2004/859/EK, Norvēģijai pagaidām uz nenoteiktu laiku ir apturēta nulles nodokļa likmes piemērošana minētajam ūdenim un citiem minētajiem dzērieniem. Saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā tādu preču beznodokļu imports, kuras klasificētas ar KN kodiem 2202 10 00, ex 2202 91 00 un ex 2202 99 un kuru izcelsme ir Norvēģijā, ir atļauts vienīgi beznodokļu kvotas robežās. Par importu, kas pārsniedz iedalīto kvotu, jāmaksā nodoklis.

(4)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2034 (6) atver tarifa kvotu 2017. gadam, lai Savienībā importētu preces ar KN kodiem 2202 10 00, ex 2202 91 00 un ex 2202 99, kuru izcelsme ir Norvēģijā.

(5)

Nolīgumā vēstuļu apmaiņas formā ir noteikts, ka, ja iepriekš minētā tarifu kvota ir izsmelta līdz 2017. gada 31. oktobrim, tarifu kvotu, kas tiek piemērota no nākamā gada 1. janvāra, palielinās par 10 %. Saskaņā ar Komisijai sniegtajiem datiem 2017. gada kvota attiecīgajam ūdenim un dzērieniem, kuru atvēra ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2034, līdz 2017. gada 5. septembrim bija izmantota.

(6)

Tādējādi saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā palielinātā tarifu kvota minētajam ūdenim un dzērieniem ir atvērta no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2034 atvērtā gada kvota 2017. gadam bija par apjomu 17,303 miljoni litru. Tādējādi 2018. gada kvota būs jāatver par 10 % lielāku apjomu – 19,033 miljoniem litru.

(7)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (7) paredzēti noteikumi par tarifa kvotu pārvaldību. Ar šo regulu atvērtā tarifa kvota būtu jāpārvalda saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I pielikumā neminētu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Pielikumā norādītā beznodokļu tarifa kvota Norvēģijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas minētajā pielikumā, ir atvērta laikposmam no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atbilstoši pielikumā norādītajiem nosacījumiem.

2.   Izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 1973. gada 14. maija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolā Nr. 3, piemēro šīs regulas pielikumā uzskaitītajām precēm.

3.   Daudzumiem, kas importēti, pārsniedzot pielikumā norādītās kvotas apjomu, piemēro preferenciālu nodokli EUR 0,047 litrā.

2. pants

Beznodokļu tarifa kvotu, kas minēta 1. panta 1. punktā, pārvalda Komisija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.

(3)  OV L 171, 27.6.1973., 2. lpp.

(4)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(5)  OV L 370, 17.12.2004., 72. lpp.

(6)  Komisijas 2016. gada 21. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2034, ar ko atver tarifa kvotu 2017. gadam dažu tādu preču importam Eiropas Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas to lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014 (OV L 314, 21.11.2016., 4. lpp.).

(7)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/39

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2311

(2017. gada 13. decembris),

kas nosaka mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2016/2292

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (1) un jo īpaši tās 6.e panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 no 2017. gada 15. jūnija iekšzemes pakalpojumu sniedzēji godīgas izmantošanas politikas noteiktajās robežās nevienā dalībvalstī viesabonentiem pie iekšzemes mazumcenas nepiemēro papildmaksu par regulēto viesabonēšanas zvanu saņemšanu.

(2)	Regula (ES) Nr. 531/2012 iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem ļauj pēc 2017. gada 15. jūnija pie iekšzemes mazumcenas piemērot papildmaksu par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas pārsniedz godīgas izmantošanas politikas ietvaros noteiktas robežas.

(3)	Regulētu viesabonēšanas zvanu saņemšanai piemērojamo papildmaksu Regula (ES) Nr. 531/2012 ierobežo līdz mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējai svērtajai vērtībai.

(4)	2017. gadā piemērojamo mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2292 (2) noteica pēc 2016. gada 1. jūlija datu vērtībām.

(5)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde Komisijai ir iesniegusi atjauninātu informāciju, kas ievākta no dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm: mobilā savienojuma pabeigšanas maksimālās likmes, ko tās katrā valsts tirgū piemērojušas vairumtirdzniecības balss izsaukuma savienojuma pabeigšanai atsevišķos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (3) 7. un 16. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (4) 13. pantu, un abonentu kopskaitu dalībvalstīs.

(6)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību Komisija pēc 2017. gada 1. jūlija datu vērtībām ir aprēķinājusi šādi: i) konkrētā dalībvalstī atļauto mobilā savienojuma pabeigšanas maksimālo likmi reizinot ar abonentu kopskaitu minētajā dalībvalstī; ii) saskaitot visās dalībvalstīs iegūtos reizinājumus; un iii) iegūto kopsummu dalot ar abonentu kopskaitu visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, attiecīgais valūtas kurss ir 2017. gada otrā ceturkšņa vidējais kurss, ko iegūst no Eiropas Centrālās bankas datubāzes.

(7)	Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2016/2292 noteiktā mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība ir jāatjaunina.

(8)	Īstenošanas regula (ES) 2016/2292 tādējādi būtu jāatceļ.

(9)	Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība Komisijai ir jāpārskata katru gadu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Sakaru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība ir EUR 0,0091 par minūti.

2. pants

Īstenošanas regula (ES) 2016/2292 tiek atcelta.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.

(2)  Komisijas 2016. gada 16. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2292, kas nosaka mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/2352 (OV L 344, 17.12.2016., 77. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/41

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2312

(2017. gada 13. decembris)

par atļauju Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) preparātu izmantot jaunā veidā par barības piedevu sivēnmātēm, zīdāmiem sivēniem un suņiem (atļaujas turētājs Asahi Calpis Wellness Co. Ltd., ko pārstāv Asahi Calpis Wellness Co. Ltd. Eiropas pārstāvniecības birojs)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegti pieteikumi, kuros lūgta atļauja Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) preparātu izmantot jaunā veidā. Minētajiem pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikumi attiecas uz atļauju Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) preparāta izmantošanai jaunā veidā par barības piedevu sivēnmātēm, zīdāmiem sivēniem un suņiem, kura klasificējama barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1444/2006 (2) Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, tika atļauts desmit gadus izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem; ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 333/2010 – atšķirtiem sivēniem (3); ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 184/2011 (4) – dējējvistu cāļiem, tītariem, mazāk svarīgām putnu sugām un citiem dekoratīviem un medījamiem putniem un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/897 (5) – dējējvistām un dekoratīvām zivīm.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 21. marta atzinumos (6) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) preparāts nelabvēlīgi neietekmē nedz dzīvnieku veselību, nedz cilvēka veselību vai vidi. Tā arī secināja, ka piedeva var uzlabot zootehniskos parametrus sivēnmātēm un zīdāmiem sivēniem un palielināt suņu fekāliju masas sausni. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)	Preparāta Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “zarnu floras stabilizatori”, ar minētajā pielikumā noteiktajiem nosacījumiem ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2006. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1444/2006 par Bacillus subtilis C-3102 (Calsporin) kā dzīvnieku barības piedevas izmantošanas atļauju (OV L 271, 30.9.2006., 19. lpp.).

(3)  Komisijas 2010. gada 22. aprīļa Regula (ES) Nr. 333/2010 par atļauju jaunā veidā izmantot Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544), lai lietotu to kā barības piedevu atšķirtiem sivēniem (atļaujas turētājs Calpis Co. Ltd., Japāna, ko Eiropas Savienībā pārstāv Calpis Co. Ltd. Eiropas pārstāvniecības birojs) (OV L 102, 23.4.2010., 19. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 184/2011 par atļauju izmantot Bacillus subtilis C-3102 (DSM 15544) kā barības piedevu dējējvistu cāļiem, tītariem, mazāk svarīgām putnu sugām un citiem dekoratīviem un medījamiem putniem (atļaujas turētājs Calpis Co. Ltd., Japāna, ko pārstāv Calpis Co. Ltd., Eiropas pārstāvniecības birojs) (OV L 53, 26.2.2011., 33. lpp.).

(5)  Komisijas 2016. gada 8. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2016/897, ar ko atļauj preparātu Bacillus subtilis (C-3102) (DSM 15544) lietot par barības piedevu dējējvistām un dekoratīvām zivīm (atļaujas turētājs Asahi Calpis Wellness Co. Ltd.) un ar ko attiecībā uz atļaujas turētāju groza Regulu (EK) Nr. 1444/2006, Regulu (ES) Nr. 333/2010 un Regulu (ES) Nr. 184/2011 (OV L 152, 9.6.2016., 7. lpp.).

(6)  EFSA Journal, 2017; 15(4):4760, un EFSA Journal 2017; 15(4): 4761.

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/44

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2313

(2017. gada 13. decembris),

ar ko nosaka formāta specifikācijas augu pasei, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasei, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 83. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) 2016/2031 83. panta 7. punkts Komisiju pilnvaro pieņemt formāta specifikācijas augu pasēm, kas nepieciešamas pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasēm, kas nepieciešamas ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā. Vieglas redzamības un skaidras salasāmības labad ir svarīgi, lai augu pasēm būtu standartizēti formāti. Tādējādi arī tiek nodrošināts, ka augu pases ir skaidri nošķiramas no jebkuras citas informācijas vai etiķetes.

(2)

Sakarā ar to, ka augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kam nepieciešama augu pase, ir atšķirīgi lielumi un īpašības, attiecībā uz augu pases formāta specifikācijām būtu jānodrošina zināma elastība. Tāpēc katrā augu pases kategorijā, kas noteikta pielikuma A līdz D daļā, būtu jāpiedāvā vairāki alternatīvi paraugi, kuros ņemtas vērā minētās atšķirības augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kam nepieciešama augu pase. Turklāt minētajos paraugos nebūtu konkrēti jāparedz augu pasu lielums, robežlīnijas lietojums, elementu lieluma proporcijas, kā arī izmantoto rakstzīmju veids.

(3)

Augu pases elementiem vajadzētu būt izkārtotiem taisnstūrveidā vai kvadrātveidā un ar robežlīniju vai citādi skaidri nodalītiem no jebkurām citām rakstiskām norādēm vai attēliem. Pieredze liecina, ka tas ir svarīgi, lai veicinātu augu pasu redzamību un atšķirīgumu no jebkuras citas informācijas vai etiķetes.

(4)	Juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas kā Regula (ES) 2016/2031.

(5)

Daudzi augi, augu produkti un citi objekti, attiecībā uz kuriem augu pases tiks izsniegtas saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (2) pirms šīs regulas piemērošanas dienas, pēc minētās dienas joprojām būs tirgū vai arī joprojām tiks pārvietoti. Nav tāda veselības apdraudējuma, kura dēļ būtu nepieciešams nekavējoties mainīt formāta specifikācijas, tāpēc augu pasēm, kas izdotas pirms 2019. gada 14. decembra, būtu jāpaliek spēkā līdz 2023. gada 14. decembrim.

(6)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Augu pasu paraugi

1.   Augu pases, kas nepieciešamas pārvietošanai Savienības teritorijā, atbilst vienam no pielikuma A daļā sniegtajiem paraugiem.

2.   Augu pases, kas nepieciešamas ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā, atbilst vienam no pielikuma B daļā sniegtajiem paraugiem.

3.   Augu pases, kas nepieciešamas pārvietošanai Savienības teritorijā, apvienojumā ar sertifikācijas etiķeti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 83. panta 5. punkta otro daļu atbilst vienam no pielikuma C daļā sniegtajiem paraugiem.

4.   Augu pases, kas nepieciešamas ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā, apvienojumā ar sertifikācijas etiķeti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 83. panta 5. punkta trešo daļu atbilst vienam no pielikuma D daļā sniegtajiem paraugiem.

2. pants

Prasības attiecībā uz augu pasu elementiem

Augu pases elementus, kas norādīti Regulas (ES) 2016/2031 VII pielikumā, izkārto taisnstūrveidā vai kvadrātveidā, un tie ir redzami, neizmantojot vizuālus palīglīdzekļus.

Elementus ietver robežlīnija, vai arī tie ir citādi skaidri nodalīti no jebkurām rakstiskām norādēm vai attēliem, lai tie būtu viegli pamanāmi un skaidri atšķirami.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Piemērošanas diena

Šo regulu piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Augu pases, kas izdotas pirms 2019. gada 14. decembra saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK, paliek spēkā līdz 2023. gada 14. decembrim.

---

(1)  OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(2)  Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm (OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.).

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/53

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2314

(2017. gada 13. decembris),

ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2017. gada 20. novembra līdz 2017. gada 30. novembrim iesniegtajos importa licenču pieteikumos, un ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 31. decembrim, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras piena un piena produktu nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2535/2001 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas piena un piena produktu nozares produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2017. gada 20. novembra līdz 2017. gada 30. novembrim iesniegti par apakšperiodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2017. gada 20. novembra līdz 2017. gada 30. novembrim iesniegti par apakšperiodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(4)	Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Daudzumiem, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 iesniegti par apakšperiodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam, piemēro šīs regulas pielikumā norādīto piešķīruma koeficientu.

2.   Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 31. decembrim, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2001. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.).

(3)  Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).

---

---

14.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/57

---

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/2315

(2017. gada 11. decembris),

ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 46. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas un Itālijas Republikas priekšlikumu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāve”) atzinumu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 6. punktā ir paredzēts, ka tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) Savienībā.

(2)

Padome un Augstā pārstāve 2017. gada 13. novembrī no 23 dalībvalstīm un 2017. gada 7. decembrī – vēl no divām citām dalībvalstīm saņēma kopēju paziņojumu saskaņā ar LES 46. panta 1. punktu, ka visas minētās dalībvalstis ir iecerējušas piedalīties PESCO, pamatojoties uz to, ka tās izpilda iepriekš minētās prasības un tās cita pret citu ir uzņēmušās ciešākās saistības šajā jomā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā, un pamatojoties uz visiem pārējiem paziņojumā, tostarp preambulā, iekļautajiem elementiem un paziņojuma I pielikumā izklāstītajiem PESCO pamatprincipiem, kuriem tās paliek pilnībā uzticīgas, un arī atgādinot LES 42. pantu, tostarp 42. panta 7. punktam (1).

(3)	Ciešākās saistības, kuras izklāstītas šā lēmuma pielikumā, atbilst to mērķu sasniegšanai, kas izklāstīti Līgumiem pievienotā protokola Nr. 10 1. pantā, un tiem apņemšanās elementiem, kas norādīti minētā protokola 2. pantā.

(4)

Dalībvalstu lēmums piedalīties PESCO ir brīvprātīgs un pats par sevi neietekmē valsts suverenitāti vai dažu dalībvalstu drošības politikas un aizsardzības politikas īpašās iezīmes. Iesaistīto dalībvalstu ieguldījums, ko veic, lai izpildītu saskaņā ar PESCO paredzētās ciešākās saistības, tiks realizēts atbilstoši to piemērojamiem konstitucionālajiem noteikumiem.

(5)	Saistības saskaņā ar PESCO ietver arī to, ka tiek paplašināti kopīgi un sadarbībā balstīti aizsardzības spēju attīstības projekti. Šādus projektus var atbalstīt ar ieguldījumiem no Savienības budžeta atbilstoši Līgumiem un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības instrumentiem un programmām.

(6)	Iesaistītās dalībvalstis ir savos attiecīgajos valsts īstenošanas plānos izklāstījušas savu spēju pildīt ciešākās saistības, ko tās ir uzņēmušās cita pret citu.

(7)	Tā kā vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti, Padomei ir lietderīgi pieņemt lēmumu, ar ko izveido PESCO.

(8)	Jebkura cita dalībvalsts, kas vēlāk vēlas iesaistīties PESCO, par savu nodomu tā rīkoties var informēt Padomi un Augsto pārstāvi saskaņā ar LES 46. panta 3. punktu.

(9)	Augstais pārstāvis būs pilnībā iesaistīts procesos, kas ir saistīti ar PESCO.

(10)	Vajadzētu ievērot konsekvenci starp PESCO satvarā veiktām darbībām, citām KĀDP darbībām un citu Savienības rīcībpolitiku. Padomei un – attiecīgajās to atbildības jomās – Augstajam pārstāvim un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai attiecīgos gadījumos pēc iespējas vairotu sinerģijas.

(11)	Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānijai šis lēmums nav saistošs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide

Ar šo Savienībā izveido pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) starp tām dalībvalstīm, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem, kā minēts protokola Nr. 10 1. pantā, un kuras šajā jomā ir uzņēmušās saistības cita pret citu, kā norādīts minētā protokola 2. pantā, sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai un lai sniegtu ieguldījumu Savienības vērienīgo mērķu īstenošanai.

2. pants

Iesaistītās dalībvalstis

PESCO piedalās šādas dalībvalstis:

—

Beļģija,

—	Bulgārija,

—	Čehijas Republika,

—

Vācija,

—

Igaunija,

—

Īrija,

—

Grieķija,

—

Spānija,

—

Francija,

—	Horvātija,

—

Itālija,

—

Kipra,

—

Latvija,

—

Lietuva,

—	Luksemburga,

—

Ungārija,

—	Nīderlande,

—

Austrija,

—

Polija,

—	Portugāle,

—

Rumānija,

—	Slovēnija,

—	Slovākija,

—

Somija,

—	Zviedrija.

3. pants

Ciešākās saistības saskaņā ar protokolu Nr. 10

1.   Lai īstenotu mērķus, kas izklāstīti protokola Nr. 10 1. pantā, un apņemšanās elementus, kas norādīti minētā protokola 2. pantā, iesaistītās dalībvalstis sniedz ieguldījumu, kas atbilst ciešākajām saistībām, kuras dalībvalstis ir uzņēmušās cita pret citu, kā izklāstīts pielikumā.

2.   Iesaistītās dalībvalstis šajā nolūkā savus valsts īstenošanas plānus, kuros tām jāizklāsta, kā tās izpildīs ciešākās saistības, ik gadu pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina, norādot, kā tās sasniegs konkrētākos mērķus, kuri jāparedz katrā posmā. Atjauninātos valsts īstenošanas plānus katru gadu dara zināmus Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EAA), un dara pieejamu visām iesaistītajām dalībvalstīm.

4. pants

PESCO pārvaldība

1.   PESCO pārvaldību organizē:

—	Padomes līmenī un

—	tādos projektos, kurus īsteno to iesaistīto dalībvalstu grupas, kuras savā starpā ir vienojušās šādus projektus veikt.

2.   Padome saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu pieņem lēmumus un ieteikumus, ar kuriem:

a)	nodrošina stratēģisku vadību un norādes PESCO;

b)	norāda pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildes secību divu sekojošo sākumposmu (2018.–2020. gads un 2021.–2025. gads) laikā un katra posma sākumā nosaka precīzākus mērķus pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildei;

c)

vajadzības gadījumā atjaunina un pastiprina pielikumā izklāstītās ciešākās saistības, ņemot vērā ar PESCO gūtos sasniegumus, lai atspoguļotu Savienības mainīgo drošības situāciju. Šādus lēmumus pieņem jo īpaši to posmu beigās, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā izvērtē PESCO saistību izpildi;

d)	izvērtē ieguldījumu, ko iesaistītās dalībvalstis sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar 6. pantā aprakstīto mehānismu;

e)	izstrādā sarakstu ar projektiem, ko attīstīs PESCO satvarā un kuros atspoguļo gan atbalstu spēju attīstīšanai, gan būtiska atbalsta sniegšanu līdzekļu un spēju ziņā kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijām un misijām;

f)	izstrādā kopēju pārvaldes noteikumu kopumu, ko iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķā projektā, vajadzības gadījumā varētu pielāgot minētajam projektam;

g)	savlaicīgi nosaka – saskaņā ar 9. panta 1. punktu – vispārējos nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos projektos; un saskaņā ar 9. panta 2. punktu nosaka, vai konkrēta trešā valsts atbilst šiem nosacījumiem; un

h)	paredz jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma turpmākai izpildei.

5. pants

PESCO projekti

1.   Pēc tam, kad iesaistītās dalībvalstis, kas ir iecerējušas piedalīties kādā atsevišķā projektā, ir iesniegušas priekšlikumus, Augstais pārstāvis, pamatojoties uz novērtējumiem, kas sniegti saskaņā ar 7. pantu, pēc ESMK militārām konsultācijām var nākt klajā ar ieteikumu Padomes lēmumiem un ieteikumiem, ko pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu attiecībā uz PESCO projektu apzināšanu un sakārtošanu prioritārā secībā.

2.   Iesaistītās dalībvalstis, kas ir iecerējušas ierosināt atsevišķu projektu, laikus pirms sava priekšlikuma ierosināšanas informē pārējās iesaistītās dalībvalstis, lai iegūtu atbalstu un dotu tām iespēju pievienoties kolektīvai priekšlikuma ierosināšanai.

Projekta dalībnieces ir iesaistītās dalībvalstis, kas ir to ierosinājušas. Katra atsevišķā projekta dalībnieku sarakstu pievieno Padomes lēmumam, kas minēts 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

Iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, var savā starpā vienoties ļaut tam pievienoties citām iesaistītajām dalībvalstīm, kuras pēc tam vēlas piedalīties projektā.

3.   Iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās kādā projektā, savā starpā vienojas par sadarbības režīmu un darbības jomu, un par minētā projekta pārvaldību. Attiecīgā gadījumā iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās kādā projektā, regulāri informē Padomi par projekta norisi.

6. pants

Pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas režīms

1.   Padome saistībā ar LES 46. panta 6. punktu nodrošina PESCO vienotību, saskaņotību un efektivitāti. Arī Augstais pārstāvis dod savu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

2.   Saskaņā ar 10. protokolu Augstais pārstāvis ir pilnībā iesaistīts procesos, kas ir saistīti ar PESCO.

3.   Augstais pārstāvis Padomi iepazīstina ar gada pārskatu par PESCO. Šā pārskata pamatā ir EAA komentāri saskaņā ar 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu un EĀDD komentāri saskaņā ar 7. panta 2. panta a) apakšpunktu. Augstā pārstāvja sniegtajā pārskatā apraksta PESCO īstenošanas stāvokli, tostarp to, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar valsts īstenošanas plānu.

ESMK Politikas un drošības komitejai sniedz militāras konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz ikgadējo PESCO novērtēšanas procesu.

Uz Augstā pārstāvja iesniegtā gada pārskata pamata Padome reizi gadā pārskata, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas 3. pantā.

4.   Lēmumu par kādas dalībvalsts dalības apturēšanu pieņem saskaņā ar LES 46. panta 4. punktu tikai pēc tam, kad dalībvalstij ir bijis dots skaidri definēts laiks individuālām konsultācijām un atbildes pasākumiem.

7. pants

Atbalsts, ko sniedz EĀDD un EAA

1.   Augstā pārstāvja atbildībā, kurš pilda arī EAA vadītāja pienākumus, EĀDD, tostarp arī ES militārais personāls (ESMŠ), un EAA kopīgi PESCO nodrošina nepieciešamās sekretariāta funkcijas, kas nav Padomes līmenī, un šajā ziņā ir tās vienotais kontaktpunkts.

2.   EĀDD, tostarp ESMŠ, atbalsta PESCO darbību, jo īpaši:

a)	palīdzot Augstajam pārstāvim viņa sniegtajā gada pārskatā par PESCO novērtēt, kāds saskaņā ar 6. pantu ir iesaistīto dalībvalstu ieguldījums operatīvajos aspektos;

b)	koordinējot 5. pantā minēto projektu priekšlikumu novērtēšanu, īpaši spēku pieejamības, sadarbspējas, elastīguma un izvietojamības jomā. EĀDD, tostarp ESMŠ, jo īpaši novērtē, vai ierosinātie projekti atbilst operatīvajām vajadzībām un kāds ir to ieguldījums.

3.   EAA atbalstīs pastāvīgo strukturēto sadarbību, jo īpaši:

a)	palīdzot Augstajam pārstāvim viņa sniegtajā gada pārskatā par PESCO novērtēt, kāds saskaņā ar 6. pantu ir iesaistīto dalībvalstu ieguldījums spējās, jo īpaši ieguldījums, kas ir sniegts saskaņā ar 3. pantā minētajām ciešākajām saistībām;

b)	sekmējot spēju attīstības projektus, jo īpaši koordinējot 5. pantā minēto projektu priekšlikumu novērtēšanu, īpaši spēju attīstības jomā. EAA jo īpaši palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai citās institucionālajās kopsakarībās nebūtu nevajadzīgas dublēšanās ar jau pastāvošajām iniciatīvām.

8. pants

Finansējums

1.   Savienības iestāžu un EĀDD administratīvie izdevumi, kas rodas šā lēmuma īstenošanā, tiek segti no Savienības budžeta. EAA administratīvajiem izdevumiem piemēro attiecīgos EAA finansēšanas noteikumus saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1835 (2).

2.   Par darbības izdevumiem, kas rodas pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā īstenotajos projektos, galvenokārt gādā tās iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķajā projektā. Šādos projektos var veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, ievērojot Līgumus un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

9. pants

Trešo valstu dalība atsevišķos projektos

1.   Vispārējos nosacījumus trešo valstu dalībai atsevišķos projektos precizē Padomes lēmumā, ko pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un kur var iekļaut paraugu administratīvam režīmam ar trešām valstīm.

2.   Padome saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu izlemj, vai kāda trešā valsts, kuru iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, vēlas aicināt piedalīties minētajā projektā, atbilst prasībām, kas ir izklāstītas 1. punktā minētajā lēmumā.

3.   Pēc pozitīva lēmuma, kā minēts 2. punktā, iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, var ar attiecīgo trešo valsti iedibināt administratīvu režīmu tās dalībai minētajā projektā. Šādos režīmos ievēro Savienības procedūras un lēmumu pieņemšanas autonomija.

10. pants

Drošības noteikumi

Saistībā ar PESCO piemēro Padomes Lēmumā 2013/488/ES (3) izklāstītos noteikumus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Paziņojums ir publicēts kopā ar šo lēmumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65 lappusi).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

---

---

---