9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/2269

(2017. gada 7. decembris),

ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Lai Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (“aģentūra”) varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, Padomei ir jāpieņem daudzgadu pamatprogramma piecu gadu laikposmam, ar ko nosaka precīzas tematiskās jomas aģentūras darbībai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2).

(2)	Pirmo daudzgadu pamatprogrammu Padome pieņēma ar Lēmumu 2008/203/EK (3). Otro daudzgadu pamatprogrammu Padome pieņēma ar Lēmumu 252/2013/ES (4).

(3)	Daudzgadu pamatprogramma būtu jāīsteno vienīgi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(4)	Daudzgadu pamatprogrammai būtu jāatbilst Savienības prioritātēm, atbilstīgi ņemot vērā pamatnostādnes, kuras ir iekļautas Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos pamattiesību jomā.

(5)	Daudzgadu pamatprogrammā būtu pienācīgi jāņem vērā Aģentūras finanšu resursi un cilvēkresursi.

(6)

Daudzgadu pamatprogrammā būtu jāiekļauj noteikumi, kas nodrošinātu to, ka tās papildina citu Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kā arī ar Eiropas Padomes un citu to starptautisko organizāciju uzdevumus, kuras darbojas pamattiesību jomā. Visnozīmīgākās Savienības struktūras, biroji un aģentūras saistībā ar šo daudzgadu pamatprogrammu ir Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (5), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (6) un pārdēvēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 (7), Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu Nr. 2008/381/EK (8), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1922/2006 (9), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDPS), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10), Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 526/2013 (11), EUROJUST, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (12), Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (13), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2219 (14), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound), kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (15), un Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (16).

(7)	Aģentūras darbības tematiskajās jomās būtu jāiekļauj cīņa pret rasismu, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību.

(8)

Ņemot vērā to, cik svarīga Savienībai ir cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību – šī cīņa ir pasludināta par vienu no pieciem izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem –, Aģentūrai, vācot un izplatot datus ar šo lēmumu noteiktajās tematiskajās jomās, būtu jāņem vērā ekonomiskie un sociālie priekšnosacījumi, kas ļauj efektīvi izmantot pamattiesības.

(9)	Komisija, sagatavojot šo priekšlikumu, apspriedās ar aģentūras valdi un 2016. gada 1. martā saņēma tās rakstisku atzinumu. Turpmāka apspriešanās ar aģentūras valdi notika tās 2016. gada 19. un 20. maija sanāksmē.

(10)	Aģentūra pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma, un ja to ļauj tās finanšu un cilvēku resursi, var darboties ārpus daudzgadu programmas noteiktajām tematiskajām jomām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 3. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Daudzgadu pamatprogramma

1. Ar šo pieņem Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (“aģentūra”) daudzgadu programmu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam.

2. Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. pantu veic minētās regulas 4. panta 1. punktā noteiktos uzdevumus tematiskajās jomās, kas noteiktas šā lēmuma 2. pantā.

2. pants

Tematiskās jomas

Tematiskās jomas ir šādas:

a)	tiesu iestāžu pieejamība un noziedzīgos nodarījumos cietušie;

līdztiesība un diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, vai pilsonības dēļ;

c)	informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība;

d)	tiesu iestāžu sadarbība, izņemot krimināllietas,

e)	migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija;

f)	rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība;

g)	bērna tiesības;

h)	romu integrācija un sociālā iekļaušana.

3. pants

Papildināmība un sadarbība ar citām struktūrām

1. Lai īstenotu daudzgadu pamatprogrammu, aģentūra nodrošina atbilstīgu sadarbību un darbību saskaņošanu ar attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 6., 7., 8. un 10. pantu.

2. Ar jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ, aģentūra nodarbojas tikai kā ar daļu no un tikai tādā apmērā, kādā tie attiecas uz tās darbu saistībā ar vispārīgiem diskriminācijas jautājumiem, kas minēti 2. panta b) apakšpunktā, ņemot vērā, ka datus par dzimumu līdztiesību un diskrimināciju dzimuma dēļ vāc Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE). Aģentūra un EIGE sadarbojas saskaņā ar 2010. gada 22. novembra sadarbības nolīgumu.

3. Aģentūra sadarbojas ar šādām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām: ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) saskaņā ar 2009. gada 8. oktobra sadarbības nolīgumu; ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) saskaņā ar 2010. gada 26. maija sadarbības nolīgumu; ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB) saskaņā ar 2013. gada 11. jūnija darba vienošanos, Eurojust saskaņā ar 2014. gada 3. novembra saprašanās memorandu un Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-Lisa) saskaņā ar 2016. gada 6. jūlija darba vienošanos. Turklāt tā sadarbojas ar Eiropas Policijas biroju (Eiropols), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un Eiropas migrācijas tīklu saskaņā ar attiecīgiem turpmāk noslēgtiem sadarbības nolīgumiem. Sadarbību ar minētajām struktūrām veic tikai saistībā ar tām darbībām, kas ietilpst 2. pantā noteiktajās tematiskajās jomās.

4. Aģentūra veic savus uzdevumus saistībā ar informācijas sabiedrību un jo īpaši -privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, sadarbībā ar un nodrošinot papildināmību ar darbu, ko veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) un Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs.

5. Aģentūra savas darbības saskaņo ar Eiropas Padomes darbībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 9. pantu un tajā minēto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Padomi par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību (17).

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Briselē, 2017. gada 7. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. ANVELT

(1) 2017. gada 1. jūnija piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2008/203/EK (2008. gada 28. februāris), ar ko Regulu (EK) Nr. 168/2007 īsteno attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanu laikposmam no 2007. gada līdz 2012. gadam (OV L 63, 7.3.2008., 14. lpp.).

(4) Padomes Lēmums Nr. 252/2013/ES (2013. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam (OV L 79, 21.3.2013., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2008/381/EK (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1922/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 526/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004 (OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.).

(12) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.).

(13) Padomes Lēmums 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2219 (2015. gada 25. novembris) par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(17) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Eiropas Padomi par Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību (OV L 186, 15.7.2008., 7. lpp.).

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/5

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/2270

(2017. gada 9. oktobris)

par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/273/ES (2) Pamatnolīgums par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, tika parakstīts 2013. gada 30. aprīlī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Pamatnolīgums par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vada Apvienoto komiteju, kas paredzēta nolīguma 56. pantā.

Apvienotajā komitejā atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem tiek pārstāvēta Savienība vai attiecīgi Savienība un dalībvalstis.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 63. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (3).

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2017. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. KIISLER

(1) 2017. gada 15. februāra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums 2012/273/ES (2012. gada 14. maijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (OV L 134, 24.5.2012., 4. lpp.).

(3) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/7

PAMATNOLĪGUMS

par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

no vienas puses, un

MONGOLIJAS VALDĪBA, turpmāk “Mongolija”,

no otras puses,

turpmāk abas kopā “puses”,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp pusēm un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites, kas tās vieno,

TĀ KĀ puses par īpaši nozīmīgu uzskata to abpusējo attiecību visaptverošo būtību,

TĀ KĀ puses uzskata, kas šis nolīgums ir daļa no to plašākām un saskanīgākām attiecībām, ņemot vērā nolīgumus, kurus abas puses ir noslēgušas,

VĒLREIZ APLIECINOT pušu apņemšanos ievērot un vēlmi stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā inter alia noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos,

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos īstenot tiesiskuma principu, ievērot starptautiskās tiesības, labas pārvaldības principu un apkarot korupciju, kā arī apliecinot vēlmi veicināt savas tautas ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un vides aizsardzības prasības,

VĒLREIZ APLIECINOT savu vēlmi uzlabot sadarbību pušu starpā, pamatojoties uz šīm kopīgajām vērtībām,

VĒLREIZ APLIECINOT savu vēlmi veicināt savas tautas ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā visus ilgtspējīgas attīstības principa aspektus un vides aizsardzības prasības,

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos sekmēt starptautisko mieru un drošību un iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un strīdu miermīlīgā risināšanā, jo īpaši, šajā nolūkā sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros,

VĒLREIZ APLIECINOT savu vēlmi uzlabot sadarbību politiskos un ekonomikas jautājumos, kā arī starptautiskās stabilitātes, tiesiskuma un drošības jomā kā pamata priekšnoteikumu ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai, nabadzības izskaušanai un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai,

TĀ KĀ Puses uzskata terorismu par draudu pasaules drošībai un vēlas pastiprināt to dialogu un sadarbību cīņā pret terorismu saskaņā ar attiecīgajiem ANO Drošības padomes instrumentiem, jo īpaši ANO DP Rezolūciju 1373. Eiropas drošības stratēģijā, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada decembrī, terorisms identificēts kā galvenais drauds drošībai. Šajā saistībā Eiropas Savienība ir īstenojusi galvenos pasākumus, tostarp 2001. gadā pieņemto un 2004. gadā atjaunināto Rīcības plānu terorisma apkarošanai, un pēc Madridē notikušajiem uzbrukumiem 2004. gada 25. martā pieņemto nozīmīgo Deklarāciju par terorisma apkarošanu. Eiropas Savienība 2005. gada decembrī pieņēma arī ES Pretterorisma stratēģiju,

PAUŽOT pilnīgu apņemšanos novērst un apkarot visu veidu terorismu un palielināt sadarbību cīņā pret terorismu, kā arī apkarot organizēto noziedzību,

TĀ KĀ puses atkārtoti apstiprina, ka efektīvi pretterorisma pasākumi un pasākumi cilvēktiesību aizsardzībai viens otru papildina un pastiprina,

VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie noziegumi, par ko norūpējusies starptautiskā sabiedrība, nedrīkst palikt nesodīti un ka pret tiem efektīvi jāvēršas, veicot pasākumus valsts līmenī un sekmējot globālu sadarbību,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Starptautiskās Krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir būtisks notikums miera un starptautiskā tiesiskuma jomā un ka Eiropas Savienības Padome 2003. gada 16. jūnijā pieņēma Kopīgo nostāju par SKT, kas tika papildināta ar 2004. gada 4. februārī pieņemto Rīcības plānu,

TĀ KĀ pusēm ir kopīgs viedoklis, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un ieroču nogādes līdzekļi izraisa nopietnus draudus starptautiskajai drošībai, un tās vēlas stiprināt dialogu un sadarbību šajā jomā. Vienprātīgi pieņemtā ANO DP Rezolūcija 1540 apstiprina visas starptautiskās sabiedrības apņemšanos cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Eiropas Savienības Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma ES politiku par ieroču neizplatīšanas politikas iekļaušanu ES attiecībās ar trešām valstīm. Eiropadome 2003. gada 12. decembrī arī pieņēma Stratēģiju izplatīšanas apkarošanai,

TĀ KĀ Eiropadome pauda viedokli, ka kājnieku ieroči un vieglie ieroči (VIKI) rada arvien lielākus draudus mieram, drošībai un attīstībai, un 2006. gada 13. janvārī pieņēma stratēģiju VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas apkarošanai. Šajā stratēģijā Eiropadome uzsvēra vajadzību nodrošināt visaptverošu un konsekventu pieeju drošības un attīstības politikā,

PAUŽOT pilnīgu apņemšanos veicināt visus ilgtspējīgas attīstības aspektus, tostarp vides aizsardzību un efektīvu sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā, nodrošinātību ar pārtiku, kā arī starptautiski atzītu darba un sociālo standartu efektīvu veicināšanu un īstenošanu,

UZSVEROT attiecību un sadarbības padziļināšanas nozīmību tādās jomās kā atpakaļuzņemšana, patvērums un vīzu politika, kā arī migrācijas un cilvēku tirdzniecības jautājumu kopīgas risināšanas nozīmību,

ATKĀRTOTI UZSVEROT tirdzniecības nozīmību to divpusējās attiecībās un jo īpaši izejvielu tirdzniecības nozīmību, kā arī uzsverot savas saistības Tirdzniecības un ieguldījumu apakškomitejā vienoties par konkrētiem noteikumiem attiecībā uz izejvielām,

NORĀDOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļai, ja vien Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Mongolijai, ka Apvienotajai Karalistei vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto 21. Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar 21. Protokola 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Mongoliju par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar 22. protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem,

APLIECINOT savu apņemšanos stiprināt pašreizējās pušu attiecības ar nolūku uzlabot to savstarpējo sadarbību un kopējo vēlmi nostiprināt, padziļināt un dažādot to attiecības interesējošās jomās, pamatojoties uz vienlīdzību, nediskrimināciju un abpusēju izdevīgumu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Vispārīgie principi

1. Abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstīgoos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēktiesību, kā arī tiesiskuma principa ievērošana, un tas ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses apstiprina tām kopīgās vērtības, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos.

3. Puses apstiprina apņemšanos sekmēt visus ilgtspējīgas attīstības aspektus, sadarboties, lai risinātu ar klimata pārmaiņām un globalizāciju saistītos jautājumus, un dot savu ieguldījumu starptautiski atzītu mērķu sasniegšanai attīstības jomā, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos īstenot augsta līmeņa vides aizsardzību un integrējošas sociālās struktūras.

4. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gada Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

5. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos īstenot labas pārvaldības principus, tostarp tiesu varas neatkarību, un apkarot korupciju.

2. pants

Sadarbības mērķi

Lai stiprinātu savas divpusējās attiecības, Puses apņemas uzturēt visaptverošu dialogu un veicināt turpmāku savstarpējo sadarbību visās nozarēs, kurās Pusēm ir abpusējas intereses. Proti, Puses jo īpaši cenšas:

a)	izveidot sadarbību politiskos un ekonomikas jautājumos visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās;

b)	izveidot sadarbību starptautiskas nozīmes smagu noziegumu apkarošanā;

c)	izveidot sadarbību masu iznīcināšanas ieroču un kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanas apkarošanai;

d)	attīstīt tirdzniecību un ieguldījumus Pušu starpā un abām Pusēm izdevīgā veidā; izveidot sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās jomās, kurās abas Puses ir ieinteresētas, lai veicinātu tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas un novērstu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem;

izveidot sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, tostarp tiesiskuma un tiesiskās sadarbības, datu aizsardzības, migrācijas jomā, cilvēku kontrabandas un tirdzniecības, organizētās noziedzības, terorisma, starptautisku noziegumu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un nelegālo narkotiku apkarošanā;

izveidot sadarbību visās pārējās abpusēji interesējošās nozarēs, sevišķi makroekonomikas politikas un finanšu pakalpojumu jomā, nodokļu piemērošanas un muitas jomā, tostarp nodokļu jomas labā pārvaldībā, rūpniecības politikas un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jomā, informācijas sabiedrības, audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā, zinātnē un tehnoloģijās, enerģētikas, transporta, izglītības un kultūras jomā, vides aizsardzības un dabas resursu jomā, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, veselības, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī statistikas jomā;

g)	sekmēt abu Pušu līdzdalību apakšreģionālās un reģionālās sadarbības programmās, kurās var piedalīties otra Puse;

h)	palielināt Pušu nozīmību un atpazīstamību vienai otras reģionā;

i)	veicināt cilvēku savstarpējo saprašanos, izmantojot dažādu nevalstisku struktūru, piemēram, ideju laboratoriju, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu savstarpēju sadarbību semināru, konferenču, jauniešu apmaiņas programmu un citu pasākumu veidā;

j)	veicināt nabadzības izskaušanu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un Mongolijas progresējošo integrāciju pasaules ekonomikā.

3. pants

Masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanas apkarošana

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī citām starptautiskām saistībām, piemēram, ANO Drošības Padomes Rezolūcijas 1540. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtiska nolīguma sastāvdaļa.

3. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt šādu ieguldījumu:

—	veikt pasākumus, lai attiecīgā gadījumā parakstītu, ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā saistībā, vai lai tiem pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu,

—

izveidot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību pārraudzīt ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu produktu eksportu un tranzītu, tostarp veiktu masu iznīcināšanas ieroču galapatēriņa kontroli divējāda lietojuma tehnoloģijām un nodrošinātu efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

4. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šos elementus. Šis dialogs var notikt reģionālā līmenī.

4. pants

Kājnieku ieroči un vieglie ieroči

1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvalde, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu VIKI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī, un vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šo apņemšanos.

5. pants

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi

(Starptautiskā Krimināltiesa)

1. Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, attiecīgos gadījumos iesaistot Starptautisko Krimināltiesu. Puses uzskata, ka efektīvi funkcionējošas Starptautiskās Krimināltiesas izveidošana ir būtisks notikums miera un starptautiskā tiesiskuma jomā.

2. Puses vienojas sadarboties un vajadzības gadījumā veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā atbalstītu Romas statūtu un saistīto dokumentu vispārīgumu un integritāti, un vienojas stiprināt savu sadarbību ar SKT. Puses apņemas īstenot Romas statūtus un veikt vajadzīgos pasākumus, lai ratificētu saistītos dokumentus (piemēram, Nolīgumu par SKT privilēģijām un neaizskaramību).

3. Puses vienojas, ka būtu lietderīgs savstarpējs dialogs par šiem jautājumiem.

6. pants

Sadarbība terorisma apkarošanā

1. Vēlreiz apstiprinot terorisma apkarošanas nozīmi un saskaņā ar piemērojamām starptautiskām konvencijām, tostarp starptautiskiem tiesību aktiem humanitāro tiesību un cilvēktiesību jomā, kā arī Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un ņemot vērā ANO visaptverošo pretterorisma stratēģiju, kas iekļauta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra rezolūcijā Nr. 60/288, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus.

2. Puses to nodrošina, jo īpaši:

a)	pilnībā ievērojot ANO Drošības Padomes Rezolūcijas 1373 un 1267 un tām sekojošās rezolūcijas, tostarp 1822, kā arī citas atbilstīgās ANO rezolūcijas, un Pušu attiecīgās saistības saskaņā ar atbilstīgajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem;

b)	saskaņā ar starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristiem, teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;

c)	apmainoties ar viedokli par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā;

d)	sadarbojoties starptautiskās vienprātības padziļināšanā par cīņu pret terorismu, tostarp sniedzot terora aktu juridisku definīciju, un jo īpaši darbojoties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu;

e)	apmainoties ar attiecīgu labāko praksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu;

f)	efektīvi īstenojot un uzlabojot Pušu sadarbību terorisma apkarošanā ASEM ietvaros.

II SADAĻA

DIVPUSĒJĀ, REĢIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

7. pants

Sadarbība starp Mongoliju un ES attiecībā uz principiem, normām un standartiem

1. Puses vienojas panākt Eiropas kopējo principu, normu un standartu ievērošanu Mongolijā un sadarboties, lai sekmētu informācijas apmaiņu un dalīšanos pieredzē nolūkā ieviest un īstenot tos.

2. Puses cenšas stiprināt dialogu un sadarbību savu iestāžu starpā standartizācijas jautājumos, kas pēc Pušu vienošanās var ietvert sadarbības struktūras izveidi, kas atvieglos apmaiņu ar ekspertiem, informāciju un pieredzi.

8. pants

Sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās

1. Puses apņemas apmainīties ar viedokli un sadarboties reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā un attiecīgajās ANO aģentūrās, programmās un struktūrās, Pasaules Tirdzniecības Organizācijā (PTO), Draudzības un sadarbības līguma (TAC) ietvaros, kā arī Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM).

2. Puses arī vienojas veicināt sadarbību starp ideju laboratorijām, akadēmiskajām aprindām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Šāda sadarbība var jo īpaši ietvert mācību programmu organizāciju, seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās.

9. pants

Reģionālā un divpusējā sadarbība

1. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo nolīgumu, vienlaicīgi piešķirot atbilstīgu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, abas Puses vienosies veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaicīgi. Izvēloties atbilstīgo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto personu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un nodrošinot saskanību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistīta Eiropas Savienība un citi ASEM partneri.

2. Puses var attiecīgā gadījumā izlemt piešķirt finansiālu atbalstu sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kas ir saistītas ar to, atbilstīgi Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem.

III SADAĻA

SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

10. pants

Vispārīgie principi

1. Attīstības sadarbības galvenais mērķis ir samazināt nabadzību, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus ilgtspējīgas attīstības un integrācijas pasaules ekonomikā kontekstā. Puses vienojas uzturēt regulāru dialogu par attīstības sadarbību, ievērojot savas attiecīgās prioritātes un savstarpēji interesējošās jomas.

2. Pušu attīstības sadarbības stratēģijas mērķi inter alia ir šādi:

a)	veicināt cilvēkresursu un sociālo attīstību;

b)	panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi;

c)	veicināt vides ilgtspējību, reģenerāciju un labāko praksi, kā arī dabas resursu saglabāšanu;

d)	novērst un risināt klimata pārmaiņu sekas;

e)	atbalstīt politiku un instrumentus, kuru mērķis ir dziļāka integrācija pasaules ekonomikā un starptautiskās tirdzniecības sistēmā;

f)	īstenot procedūras, lai nodrošinātu atbilstību Parīzes deklarācijai par palīdzības efektivitāti, Akras rīcības plānam un citiem starptautiskiem dokumentiem, kuru mērķis ir uzlabot palīdzības sniegšanu un tās efektivitāti.

11. pants

Ekonomiskā attīstība

1. Pušu mērķis ir sekmēt līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, nabadzības samazināšanu un sociālekonomisko atšķirību samazināšanu.

2. Puses apliecina savu apņemšanos sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un tām vēlreiz jāapstiprina sava apņemšanās ievērot 2005. gada Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti.

3. Nolīgumā būtu jātiecas arī ietvert saistības attiecībā uz tirdzniecības sociālajiem un vides aspektiem, vēlreiz apliecinot, ka tirdzniecībai jāveicina ilgtspējīga attīstība visās tās dimensijās un tai ir jāveicina tirdzniecības ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes izvērtējums.

12. pants

Sociālā attīstība

1. Pušu mērķis ir uzsvērt vajadzību pēc savstarpēji pastiprinošas ekonomikas un sociālās politikas, akcentēt pienācīga darba būtisko lomu un uzlikt Pusēm saistības atbalstīt sociālo dialogu.

2. Pušu mērķis ir veicināt Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) darba pamatstandartu efektīvu īstenošanu un pastiprināt sadarbību nodarbinātības un sociālajos jautājumos.

3. Turklāt Pušu mērķis ir sekmēt politiku, kura ir paredzēta, lai garantētu pārtikas pieejamību un piegādes iedzīvotājiem un barības pieejamību un piegādes mājlopiem videi nekaitīgā un ilgtspējīgā veidā.

13. pants

Vide

1. Puses vēlreiz apstiprina vajadzību pēc vides augsta līmeņa aizsardzības un dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežu, saglabāšanas un apsaimniekošanas, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību.

2. Pušu mērķis ir sekmēt daudzpusēju vides nolīgumu ratificēšanu, īstenošanu un ievērošanu vides jomā.

3. Pušu mērķis ir pastiprināt sadarbību attiecībā uz pasaules vides jautājumiem, jo īpaši klimata pārmaiņām.

IV SADAĻA

SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN IEGULDĪJUMU JAUTĀJUMOS

14. pants

Vispārīgie principi

1. Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.

2. Puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji izdevīgā veidā. Tās apņemas panākt uzlabotus pieejas nosacījumus tirgum, strādājot pie tā, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus, jo īpaši, savlaicīgi atceļot ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un veicot pasākumus pārredzamības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju darbu šajā jomā.

3. Atzīstot, ka tirdzniecībai būtiska nozīme attīstībā un ka palīdzība tirdzniecības atvieglojumu shēmu veidā ir izrādījusies izdevīga jaunattīstības valstīm, Puses cenšas palielināt apspriedes par šādu palīdzību pilnīgā saskaņā ar PTO.

4. Puses viena otrai sniedz informāciju par politikas izmaiņām attiecībā uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītām jomām, piemēram, lauksaimniecības politiku, pārtikas nekaitīguma politiku, patērētāju aizsardzības politiku un vides politiku.

5. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā, tostarp, lai risinātu komerciālās problēmas un citus jautājumus jomās, kas minētas 10. līdz 27. pantā.

15. pants

Sanitārie un fitosanitārie jautājumi (SFS)

1. Puses sadarbojas pārtikas nekaitīguma un sanitāro un fitosanitāro jautājumu jomā, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai floras dzīvību vai veselību Pušu teritorijā.

2. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par to attiecīgajiem pasākumiem, kā definēts Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumā par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (SFS), Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (SAAK), Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) un CODEX Alimentarius komisijas (Codex) ietvaros.

3. Puses vienojas uzlabot savstarpējo izpratni un sadarbību SFS jautājumos un dzīvnieku labklājības jomā. Šāda spēju veidošana ir piemērota katras Puses vajadzībām un tā jāveic ar mērķi palīdzēt Pusei ievērot otras Puses tiesisko regulējumu.

4. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma savlaicīgi izveido dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu ar SFS saistītos jautājumus un citus steidzamus saistītus jautājumus, uz kuriem attiecas šis pants.

16. pants

Tirdzniecības tehniskie šķēršļi (TBT)

Puses sekmē starptautisko standartu izmantošanu, sadarbojas un apmainās ar informāciju par standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām un tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši PTO Nolīguma par tehniskiem tirdzniecības šķēršļiem (TBT) ietvaros.

17. pants

Sadarbība muitas jomā

1. Puses pievērsīs īpašu uzmanību drošības un drošuma jautājumu aktualizēšanai starptautiskajā tirdzniecībā, tostarp transporta pakalpojumiem, efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai muitā un līdzsvara nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanas pasākumiem un krāpšanas un nelikumību apkarošanu.

2. Neierobežojot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā nolīgumā, Puses apstiprina ieinteresētību nākotnē noslēgt protokolus par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas jomā, izmantojot šajā nolīgumā paredzēto institucionālo satvaru.

18. pants

Tirdzniecības atvieglošana

Puses dalās pieredzē un izskata iespējas saistībā ar importa, eksporta, tranzīta un citu muitas procedūru vienkāršošanu, palielina muitas un tirdzniecības noteikumu pārredzamību, veido mehānismus sadarbībai muitas jomā un savstarpējai administratīvai palīdzībai, kā arī meklē iespējas viedokļu saskaņošanai un kopīgai rīcībai attiecīgo starptautisko iniciatīvu kontekstā, tostarp saistībā ar tirdzniecības veicināšanu.

19. pants

Ieguldījumi

Puses sekmē ieguldījumu lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējiem ieguldījumiem ar konsekventa dialoga palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību ieguldījumu jautājumos, izpētīt administratīvos mehānismus, lai veicinātu ieguldījumu plūsmu, un veicināt stabilus, pārredzamus, atklātus un nediskriminējošus noteikumus ieguldītājiem.

20. pants

Konkurences politika

Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū. Pusēm jāapmainās ar viedokļiem par jautājumiem saistībā ar darbībām, kas vērstas pret konkurenci un kuras var negatīvi ietekmēt divpusējo tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas.

21. pants

Pakalpojumi

Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgajām normatīvajām vidēm, veicinot pieeju abu Pušu tirgiem, sekmējot piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem, kā arī veicinot pakalpojumu tirdzniecību starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos.

22. pants

Kapitāla aprite

Puses cenšas atvieglot kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķus.

23. pants

Valsts iepirkums

Pušu mērķis ir noteikt procesuālos noteikumus, tostarp pienācīgus pārredzamības un apstrīdēšanas noteikumus, kas atbalsta efektīvas iepirkumu sistēmas izveidi, kas veicina optimālu lietderību publiskajos iepirkumos un atvieglo starptautisko tirdzniecību.

Puses strādā, lai panāktu valsts iepirkuma tirgus savstarpēju atvēršanu nolūkā gūt savstarpēju labumu.

24. pants

Pārredzamība

Puses atzīst pārredzamības un atbilstīgu procedūru nozīmi Pušu ar tirdzniecību saistīto normu pārvaldībā un šajā saistībā vēlreiz apstiprina savas saistības, kā izklāstīts 1994. gada VVTT X pantā un VVPT III pantā.

25. pants

Izejvielas

1. Puses vienojas pastiprināt sadarbību un savstarpējas izpratnes veicināšanu starp abām Pusēm izejvielu jomā.

2. Šīs sadarbības un savstarpējās izpratnes veicināšanas ietvaros jāskar tādas tēmas kā izejvielu nozares normatīvais regulējums (tostarp ieguves rūpniecības ienākumu pārvaldīšana sociālekonomiskajai attīstībai, kā arī vides aizsardzība un drošības noteikumi saistībā ar ieguves rūpniecības un izejvielu nozarēm) un izejvielu tirdzniecība. Nolūkā sekmēt lielāku sadarbību un savstarpēju izpratni jebkura no Pusēm var pieprasīt ad hoc sanāksmes attiecībā uz izejvielu jautājumiem.

3. Puses atzīst, ka pārredzama, nediskriminējoša, nekropļojoša un uz noteikumiem balstīta vide ir vislabākais veids, lai radītu vidi, kas ir labvēlīga ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem izejvielu ražošanā un tirdzniecībā.

4. Ņemot vērā Pušu attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus, un nolūkā sekmēt tirdzniecību Puses vienojas veicināt sadarbību attiecībā uz šķēršļu novēršanu izejvielu tirdzniecībā.

5. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma jebkuru jautājumu par izejvielu tirdzniecību var izvirzīt un apspriest Apvienotās komitejas un apakškomitejas sanāksmēs, kuras ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par šādiem jautājumiem saskaņā ar 56. pantu, ievērojot iepriekšējos punktos izklāstītos principus.

26. pants

Reģionālā politika

Puses veicina reģionālo attīstības politiku.

27. pants

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

1. Puses vēlreiz apstiprina lielo nozīmi, ko tās piešķir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, un apņemas izveidot atbilstīgus pasākumus ar mērķi nodrošināt šādu tiesību adekvātu un efektīvu aizsardzību un izpildi, jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

Turklāt Puses vienojas pēc iespējas ātrāk noslēgt divpusēju nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

2. Puses apmainās ar informāciju un pieredzi par tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma tiesību prakse, veicināšana, izplatīšana, pilnveidošana, pārvalde, saskaņošana, aizsardzība un efektīva piemērošana, šo tiesību pārkāpšanas novēršana, cīņa pret viltošanu un pirātismu, īpaši, ar muitas sadarbības un citu atbilstīgu sadarbības veidu palīdzību, kā arī šo tiesību kontroles un aizsardzības organizāciju dibināšana un stiprināšana. Puses palīdz viena otrai uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, izmantošanu un tirdzniecību, balstoties uz Eiropas pieredzi, un uzlabot zināšanu izplatīšanu šajā jomā.

28. pants

Tirdzniecības un ieguldījumu apakškomiteja

1. Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības un ieguldījumu apakškomiteja.

2. Apakškomiteja palīdz Apvienotajai komitejai tās uzdevumu veikšanā, nodarbojoties ar visām tām jomām, kuras aptvertas šajā nodaļā.

3. Apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

V SADAĻA

SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

29. pants

Tiesiskums un tiesiskā sadarbība

1. Sadarbojoties tieslietu, brīvības un drošības jomā, Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma nostiprināšanai, iestāžu nostiprināšanai visos tiesībaizsardzības līmeņos kopumā un jo īpaši tiesvedības jomā.

2. Pušu sadarbība ietvers arī savstarpēju informācijas apmaiņu par tiesību sistēmām un tiesību aktiem. Puses cenšas attīstīt savstarpēju juridisko palīdzību pastāvošā tiesiskā regulējuma ietvaros.

30. pants

Personas datu aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai paaugstinātu personas datu aizsardzības pakāpi un panāktu atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, tiem, kas inter alia ir iekļauti ANO Pamatnostādnēs par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

2. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert inter alia tehnisko palīdzību informācijas un speciālo zināšanu apmaiņas veidā.

31. pants

Sadarbība migrācijas jomā

1. Puses izveido sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo imigrāciju un fizisko personu ar Puses pilsonību nelegālu klātbūtni otras Puses teritorijā.

2. Sadarbības ietvaros, lai novērstu nelegālo imigrāciju, Puses vienojas bez nepamatotas kavēšanās uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, uzturēšanās vai dzīvošanas nosacījumiem otras Puses teritorijā. Tālab Puses nodrošinās saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personas dokumentus, kas paredzēti šādiem mērķiem. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās dalībvalsts vai Mongolijas kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc Mongolijas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.

3. ES finansiāli palīdzēs īstenot šo vienošanos, izmantojot attiecīgos divpusējās sadarbības instrumentus.

4. Puses vienojas pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriest nolīgumu starp ES un Mongoliju, ar kuru reglamentē konkrētās saistības uzņemt atpakaļ to valstspiederīgos, ietverot saistības citu valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem.

32. pants

Sadarbība nelegālu narkotiku apkarošanas jomā

1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, izmantojot efektīvu koordināciju kompetento iestāžu starpā, tostarp veselības, tieslietu, muitas un iekšlietu nozarēs un citās attiecīgās nozarēs, ar mērķi samazināt nelegālo narkotiku piedāvājumu, kontrabandu un pieprasījumu pēc tām, pienācīgi ņemot vērā cilvēktiesības. Šīs sadarbības mērķis ir arī samazināt ar narkotikām saistīto kaitējumu, risināt sintētisko narkotiku ražošanas, kontrabandas un lietošanas problēmas un panākt to, ka efektīvāk tiek novērsta narkotisko un psihotropo vielu nelegālajā ražošanā izmantoto narkotiku prekursoru novirzīšana.

2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumi ir balstīti uz vispārīgi atzītiem principiem, kas atbilst attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par narkotisko vielu pieprasījuma samazināšanas pamatprincipiem, ko apstiprināja 1998. gada jūnijā 20. ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā (UNGASS) par narkotiskajām vielām, un Politisko deklarāciju un Rīcības plānu, kuru 2009. gada martā pieņēma ANO Narkotisko vielu komisijas 52. sanāksmē.

3. Pušu sadarbība ietver tehnisko un administratīvo palīdzību, jo īpaši šādās jomās: valsts tiesību aktu un politikas izstrādē, valsts iestāžu un informācijas centru izveidē, atbalsta sniegšanā pilsoniskās sabiedrības pūlēm narkotiku apkarošanas jomā un centieniem samazināt pieprasījumu pēc narkotikām un to nodarīto kaitējumu, personāla apmācības jomā, ar narkotikām saistītu pētījumu veikšanā, kā arī narkotiku prekursoru, ko izmanto nelegālai narkotiku un psihotropo vielu ražošanai, novirzīšanas novēršanā. Puses var vienoties sadarboties arī citās jomās.

33. pants

Sadarbība organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā

Puses vienojas sadarboties, lai apkarotu organizēto noziedzību, ekonomikas un finanšu noziegumus, kā arī korupciju. Šādas sadarbības mērķis galvenokārt ir īstenot un sekmēt attiecīgos starptautiskos standartus un dokumentus, piemēram, ANO Konvenciju cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību un tai pievienotos protokolus, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju.

34. pants

Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā

1. Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas un noteikti ar finansēm nesaistīti uzņēmumi un profesijas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādu kriminālu darbību, piemēram, narkotiku kontrabandas un korupcijas rezultātā.

2. Abas Puses vienojas sekmēt tehnisko un administratīvo palīdzību, lai izstrādātu un īstenotu noteikumus un efektīvi darbojošos mehānismus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai. Konkrēti, sadarbība paredz attiecīgas informācijas apmaiņu attiecīgo tiesību aktu ietvaros un tādu atbilstošu standartu pieņemšanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kuri ir līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmusi Savienība un šajā jomā aktīvi darbojošās starptautiskās iestādes, piemēram, Finanšu darījumu darba grupa (FATF).

VI SADAĻA

SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

35. pants

Sadarbība cilvēktiesību jomā

1. Puses vienojas sadarboties, lai sekmētu cilvēktiesību veicināšanu un efektīvu aizsardzību, tostarp attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību instrumentu ratifikāciju un īstenošanu.

2. Šādā sadarbībā var inter alia ietilpt:

a)	atbalsts valstu rīcības plānu izstrādei un īstenošanai cilvēktiesību jomā;

b)	cilvēktiesību veicināšana un izglītība;

c)	ar cilvēktiesībām saistīto valsts un reģionālo iestāžu stiprināšana;

d)	jēgpilna, visaptveroša dialoga izveide cilvēktiesību jomā;

e)	sadarbības stiprināšana Apvienoto Nāciju Organizācijas ar cilvēktiesībām saistītajās institūcijās.

36. pants

Sadarbība finanšu pakalpojumu jomā

1. Puses vienojas panākt saskaņotākus kopīgus noteikumus un standartus un stiprināt sadarbību ar mērķi uzlabot uzskaites, uzraudzības un normatīvās sistēmas banku, apdrošināšanas un citās finanšu jomās.

2. Puses sadarbojas, lai izstrādātu normatīvo regulējumu, infrastruktūru un cilvēkresursus, kā arī, lai Mongolijas kapitāla tirgū ieviestu uzņēmumu pārvaldību un starptautiskos grāmatvedības standartus divpusējās sadarbības ietvaros saskaņā ar VVPT un PTO saistībām attiecībā uz Savstarpējās saprašanās dokumentu par par finanšu pakalpojumiem.

37. pants

Ekonomikas politikas dialogs

1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu informācijas apmaiņu par to attiecīgo ekonomikas politiku un tendencēm, kā arī pieredzes apmaiņu attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.

2. Puses apņemas padziļināt dialogu starp savām iestādēm ar ekonomiku saistītos jautājumos, un tajā pēc Pušu vienošanās var ietvert tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā politika, tostarp uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem, publiskās finanses, makroekonomiskā stabilizācija un ārējais parāds.

3. Puses sadarbojas un veicina savstarpēju izpratni abu Pušu starpā ekonomikas dažādošanas un rūpniecības attīstības jomā.

38. pants

Laba nodokļu jomas pārvaldība

Lai stiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu, Puses atzīst un apņemas īstenot nodokļu jomas labas pārvaldības principus, kuriem dalībvalstis pievienojušās Savienības līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot Savienības un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.

39. pants

Rūpniecības politika un MVU sadarbība

Puses, ņemot vērā to attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, inter alia izmantojot:

a)	informācijas un pieredzes apmaiņu par pamatnosacījumu radīšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju;

sakaru veicināšanu ekonomikas dalībnieku starpā, rosinot kopīgus ieguldījumus un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar pastāvošo Eiropas Savienības horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem;

c)	informācijas sniegšanu, inovāciju veicināšanu un labākās prakses apmaiņu saistībā ar piekļuvi finansējumam, tostarp mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem;

d)	attiecīgo darbību, ko ir izveidojuši Pušu privātie sektori, veicināšanu un atbalstu tām;

e)	pienācīga darba, uzņēmējdarbības sociālās atbildības sekmēšanu un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses, tostarp ilgtspējīga patēriņa un ražošanas, veicināšanu. Šajā sadarbībā ņem vērā arī patērētāju perspektīvu, piemēram, produktu informāciju un patērētāja nozīmi tirgū;

f)	kopīgus izpētes projektus atsevišķos rūpniecības apgabalos un sadarbību darbā pie standartiem, atbilstības novērtējuma procedūrām un tehniskajiem noteikumiem, ņemot vērā panākto savstarpējo vienošanos;

g)	palīdzību ar informāciju par ādas apstrādes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanas metodēm un tehnoloģiju;

h)	informācijas apmaiņu, ieteikumus par partneriem un sadarbības iespējām tirdzniecības un ieguldījumu jomā, izmantojot abpusēji pieejamus esošos tīklus;

i)	atbalstu sadarbībai starp abu Pušu privātajiem uzņēmumiem, it īpaši MVU;

j)	iespējas pārrunāt papildu nolīgumu par informācijas apmaiņu, semināriem par sadarbības intensificēšanu un citiem veicināšanas pasākumiem starp abu Pušu MVU;

k)	informācijas sniegšanu par tehnisko palīdzību pārtikas un lauksaimniecības preču eksportēšanai Eiropas tirgū Eiropas Savienības preferenču sistēmas darbības jomas ietvaros.

40. pants

Tūrisms

1. Ņemot vērā Pasaules Tūrisma organizācijas Pasaules Tūrisma ētikas kodeksu un ilgtspējības principus, kas ir “Vietējā darba kārtība 21” pamatā, Puses veic pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un izveidotu labāko praksi, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību.

2. Puses vienojas attīstīt sadarbību saistībā ar dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā potenciāla palielināšanu, mīkstinot tūrisma negatīvo ietekmi un veicinot tūrisma uzņēmējdarbības pozitīvu ieguldījumu vietējo kopienu ilgtspējīgā attīstībā, inter alia attīstot ekotūrismu, vienlaikus respektējot vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu cieņu un intereses, kā arī uzlabojot mācības tūrisma nozarē.

41. pants

Informācijas sabiedrība

1. Atzīstot, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses apņemas apmainīties ar viedokli par savu attiecīgo politiku šajā jomā, lai veicinātu ekonomikas attīstību.

2. Sadarbība šajā jomā inter alia ietver:

piedalīšanos visaptverošā reģionālā dialogā par informācijas sabiedrības dažādajiem aspektiem, īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālajiem pakalpojumiem, licencēšanu un vispārējām atļaujām, privātuma un personas datu aizsardzību, kā arī pārvaldes iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b)	Pušu un Āzijas tīklu un pakalpojumu savstarpējo savienojamību un savietojamību;

c)	jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju standartizāciju un izplatīšanu;

d)	Pušu sadarbības veicināšanu pētniecības jomā attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām;

e)	sadarbību digitālās televīzijas jomā, tostarp pieredzes apmaiņu par ieviešanu, normatīvajiem aspektiem un jo īpaši spektra pārvaldību un pētniecību;

f)	sadarbību kopējos pētniecības projektos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;

g)	informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības aspektus, kā arī kibernoziedzības apkarošanu;

h)	telekomunikāciju, tostarp radio aparatūras atbilstības novērtēšanu;

i)	sadarbību platjoslas tīklu attīstīšanā;

j)	informācijas apmaiņu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju konkurences politiku.

42. pants

Audiovizuālie un plašsaziņas līdzekļi

Puses rosinās, atbalstīs un atvieglos apmaiņu, sadarbību un dialogu starp to attiecīgajām iestādēm un pārstāvjiem audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā. Tās vienojas izveidot regulāru dialogu par politiku šajās jomās.

43. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses vienojas stiprināt sadarbību zinātnē un tehnoloģiju izstrādē jomās, kurās Puses ir savstarpēji ieinteresētas un kas ir savstarpēji izdevīgas.

2. Šādas sadarbības mērķi ir:

a)	rosināt informācijas un zinātības apmaiņu zinātnes un tehnoloģijas jomā, tostarp attiecībā uz politikas un programmu īstenošanu;

b)	veicināt pētniecības partnerības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un ražotājiem;

c)	veicināt pētnieku apmācību un mobilitāti;

d)	rosināt Pušu attiecīgo augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražotāju, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, līdzdalību attiecīgās pētniecības un tehnoloģijas izstrādes programmās.

3. Sadarbība var izpausties kā kopīgi pētniecības projekti un zinātnieku apmaiņa, tikšanās un mācības, izmantojot starptautiskās mācību un mobilitātes shēmas un apmaiņas programmas, pēc iespējas vairāk izplatot pētniecības, mācību un labākās prakses rezultātus.

4. Šie sadarbības pasākumi ir saskaņā ar abu Pušu normatīvajiem aktiem. To pamatā ir savstarpīguma, taisnīgas attieksmes un abpusēja izdevīguma principi, un tie nodrošina efektīvu intelektuālā īpašuma aizsardzību.

5. Puses vienojas pielikt visas pūles, lai palielinātu sabiedrības informētību par iespējām, ko sniedz attiecīgās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā.

44. pants

Enerģētika

1. Puses apņemas pastiprināt sadarbību enerģētikas jomā, lai:

uzlabotu energoapgādes drošību, dažādojot energoresursu piegādes un izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunojamus enerģijas veidus, inter alia biodegvielu un biomasu, vēja un saules enerģiju, kā arī hidroelektroenerģijas ražošanu, un atbalstot attiecīgas politikas izstrādi, lai radītu ieguldījumiem labvēlīgus apstākļus, vienlīdzīgus nosacījumus atjaunojamajai enerģijai un tās integrāciju attiecīgajās politikas jomās;

b)	panāktu enerģijas racionālu izmantošanu, iesaistoties gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā;

c)	sekmētu starptautiski atzītu kodoldrošuma, kodoldrošības, neizplatīšanas standartu un aizsargpasākumu piemērošanu;

d)	veicinātu tehnoloģiju nodošanu, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ražot un izmantot enerģiju;

e)	uzlabotu spēju veidošanu un veicinātu ieguldījumus šajā jomā, pamatojoties uz pārredzamiem, nediskriminējošiem un ar tirgu savietojamiem noteikumiem.

2. Šajā nolūkā Puses vienojas sekmēt saziņu un kopīgu izpēti, lai gūtu abpusēju labumu, jo īpaši ar attiecīgo reģionālo un starptautisko satvaru starpniecību. Atsaucoties uz 43. pantu un 2002. gadā Johannesburgā notikušās Vispasaules sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību (WSSD) secinājumiem, Puses norāda vajadzību pievērst uzmanību saiknēm starp pieejamu piekļuvi energoapgādes pakalpojumiem un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var veicināt sadarbībā ar Eiropas Savienības Enerģētikas iniciatīvu, kas tika uzsākta WSSD.

3. Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Ja nepieciešams, uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecina īpaša nolīguma noteikumus, kas noslēdzams starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Mongoliju.

45. pants

Transports

1. Puses vienojas sadarboties attiecīgajās transporta politikas jomās, lai uzlabotu ieguldījumu iespējas, preču un pasažieru pārvadājumus, veicinātu aviācijas drošumu un drošību, apkarotu pirātismu, aizsargātu vidi un palielinātu Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2. Pušu sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:

a)	informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgo transporta politiku un praksi, īpaši saistībā ar pilsētu un lauku transportu, aviāciju, transporta loģistiku un vairākveidu transporta tīklu savstarpēju savienošanu un savietojamību, kā arī par ceļu, dzelzceļu un lidostu pārvaldību;

b)	jautājumus, kas saistīti ar satelītnavigāciju, koncentrējoties uz reglamentēšanas, rūpniecības un tirgus attīstības jautājumiem ar abpusēju ieguvumu. Šajā saistībā uzmanība tiks pievērsta Eiropas globālajām satelītnavigācijas sistēmām EGNOS un Galileo;

dialogu gaisa transporta pakalpojumu jomā ar mērķi izpētīt attiecību attīstību tādās jomās kā aviācijas drošums, drošība, vide, gaisa satiksmes pārvaldība, konkurences tiesību piemērošana un gaisa transporta nozares ekonomiskā reglamentēšana nolūkā atbalstīt normatīvo saskaņošanu un šķēršļu novēršanu uzņēmējdarbības veikšanai. Vairāk jāveicina civilās aviācijas sadarbības projekti, kuros ir ieinteresētas abas Puses. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Puses izpētīs ciešākas sadarbības iespējas civilās aviācijas jomā;

d)	siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanu transporta nozarē;

e)	drošības, drošuma un vides standartu ieviešanu, īpaši attiecībā uz aviāciju, saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām;

f)	sadarbību atbilstīgos starptautiskos forumos ar mērķi nodrošināt starptautisko noteikumu labāku izpildi un panākt šajā pantā noteikto mērķu īstenošanu.

46. pants

Izglītība un kultūra

1. Puses vienojas veicināt izglītības un kultūras sadarbību, kas pienācīgi ņem vērā to daudzveidību, lai palielinātu savstarpējo izpratni un zināšanas par abu Pušu attiecīgajām kultūrām. Šim nolūkam Puses atbalstīs un veicinās savu kultūras iestāžu un pilsoniskās sabiedrības darbību.

2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, tostarp sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanā, ievērojot kultūras daudzveidību.

3. Puses vienojas apspriesties un sadarboties attiecīgajos starptautiskajos forumos, piemēram, UNESCO, lai sasniegtu kopīgus mērķus un veicinātu kultūru daudzveidību, kā arī kultūras mantojuma aizsardzību. Attiecībā uz kultūras daudzveidību Puses vienojas arī sekmēt UNESCO2005. gada 20. oktobrī pieņemtās Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratificēšanu un īstenošanu.

4. Turklāt Puses liek uzsvaru uz pasākumiem, kas paredzēti, lai veidotu saites starp Pušu specializētajām aģentūrām un rosinātu apmaiņu ar informāciju, zinātību, studentiem, ekspertiem, jauniešiem un jauniešu organizatoriem, un tehniskajiem resursiem, izmantojot iespējas, ko piedāvā Eiropas Savienības programmas Āzijā izglītības un kultūras jomā, kā arī pieredzi, ko abas Puses ieguvušas šajā jomā. Abas Puses vienojas arī veicināt attiecīgo augstākās izglītības programmu, piemēram, Erasmus Mundus programmas, īstenošanu nolūkā veicināt sadarbību un augstākās izglītības modernizāciju, kā arī rosināt akadēmisko mobilitāti.

47. pants

Vide, klimata pārmaiņas un dabas resursi

1. Puses vienojas par nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2. Puses vienojas, ka sadarbībai šajā jomā ir jāveicina vides saglabāšana un uzlabošana ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību rezultāti un attiecīgo vides jomas daudzpusējo nolīgumu īstenošana jāņem vērā visos pasākumos, ko veic Puses saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Puses vienojas sadarboties klimata pārmaiņu jomā, lai pielāgotos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajām sekām, mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un orientētu savas tautsaimniecības uz ilgtspējīgu izaugsmi ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Šajā saistībā Puses izpētīs oglekļa tirgus mehānismu izmantojumu.

4. Puses vienojas sadarboties, lai stiprinātu tirdzniecības un vides politikas savstarpējo efektivitāti un veicinātu vides apsvērumu iekļaušanu visās sadarbības jomās.

5. Puses apņemas turpināt un stiprināt sadarbību reģionālajās programmās par vides aizsardzību jo īpaši saistībā ar:

a)	informētības veicināšanu par vides jautājumiem un vietējā līmeņa līdzdalības uzlabošanu, tostarp pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu līdzdalības veicināšanu vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības pasākumos;

b)	klimata pārmaiņu problēmas risināšanu, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz vidi un dabas resursiem;

c)	spēju veidošanu līdzdalībai daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, tostarp nolīgumos par bioloģisko daudzveidību, bioloģisko drošību un ķīmiskajiem apdraudējumiem, un to īstenošanai;

d)	videi nekaitīgu tehnoloģiju, izstrādājumu un pakalpojumu popularizēšanu un ieviešanu, tostarp izmantojot reglamentējošus un ekoloģiski drošus instrumentus;

e)	mežu pārvaldības uzlabošanu, tostarp nelikumīgas mežu izciršanas un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanu, kā arī ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanu;

f)	cieto un bīstamo atkritumu, kā arī dzīvu modificētu organismu produktu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežām;

g)	apkārtējā gaisa kvalitātes uzlabošanu, atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā, ilgtspējīgu ūdens resursu un ķīmisko vielu apsaimniekošanu, kā arī ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu;

h)	augsnes aizsardzību un saglabāšanu un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu;

i)	nacionālo parku efektīvu pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības teritoriju un trauslu ekosistēmu noteikšanu un aizsardzību, ņemot vērā to vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu intereses, kuri dzīvo šajās teritorijās vai tuvu tām.

6. Puses sekmē savstarpēju piekļuvi šīs jomas programmām saskaņā ar šo programmu īpašajiem noteikumiem:

a)	pārraudzības tīkla izveide ūdens rezervēm un tā modernizēšana;

b)	ūdens atsāļošanas un vēlreizējas izmantošanas tehnoloģijas ieviešana;

c)	ekotūrisma attīstīšana.

48. pants

Lauksaimniecība, mājlopi, zivsaimniecība un lauku attīstība

Puses vienojas rosināt dialogu attiecībā uz lauksaimniecību, mājlopiem, zivsaimniecību un lauku attīstību. Puses apmainīsies ar informāciju un attīstīs attiecības saistībā ar:

a)	lauksaimniecības politiku un starptautiskajām pārtikas un lauksaimniecības perspektīvām kopumā;

b)	iespējām atvieglot tirdzniecību ar augiem, dzīvniekiem, mājlopiem un to produktiem, lai vairāk attīstītu vieglo rūpniecību laukos;

c)	dzīvnieku un mājlopu labklājību;

d)	lauku attīstības politiku;

e)	pieredzes apmaiņu un sadarbības tīkliem starp vietējiem pārstāvjiem vai uzņēmējiem, jo īpaši tādās jomās kā pētniecība un tehnoloģiju nodošana;

f)	augu, dzīvnieku un mājlopu veselības un kvalitātes politiku, jo īpaši aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

g)	sadarbības priekšlikumiem un iniciatīvām, kas iesniegtas starptautiskās lauksaimniecības organizācijās;

h)	ilgtspējīgas un videi nekaitīgas lauksaimniecības, tostarp labības ražošanas, biodegvielas ražošanas attīstību un biotehnoloģiju nodošanu;

i)	augu šķirņu aizsardzību, sēšanas tehnoloģiju, lauksaimniecības biotehnoloģijām;

j)	lauksaimniecības un mājlopu datubāzu un informācijas tīkla izstrādi;

k)	mācībām lauksaimniecības un veterinārijas nozarē.

49. pants

Veselība

1. Puses vienojas sadarboties veselības jomā, aptverot tādus jautājumus kā veselības aizsardzības sistēmas reformēšana, galvenās infekcijas slimības un citi draudi veselībai, slimības, kas nav lipīgas, starptautiskus nolīgumus veselības aizsardzības jomā, lai uzlabotu veselības aizsardzības apstākļus un uzlabotu sabiedrības veselības līmeni.

2. Sadarbību īsteno, galvenokārt izmantojot:

a)	visaptverošas programmas, kuru mērķis ir veselības nozares sistēmiska reforma, tostarp veselības aizsardzības sistēmu, veselības pakalpojumu, veselības aizsardzības apstākļu un veselības informācijas uzlabošana;

b)	kopīgiem pasākumiem epidemioloģijas jomā, tostarp sadarbību tādu veselības apdraudējumu kā putnu un pandēmiskā gripa, kā arī citu nozīmīgu infekcijas slimību savlaicīgā profilaksē;

c)	slimību, kas nav lipīgas, profilaksi un kontroli, izmantojot informācijas un labas prakses apmaiņu, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, narkomānijai, alkoholismam un smēķēšanai;

d)	starptautisko veselības jomas nolīgumu, piemēram, Vispārējās konvencijas par tabakas kontroli un Starptautisko veselības noteikumu īstenošanas veicināšanu.

50. pants

Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1. Puses vienojas uzlabot sadarbību nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību jautājumos par reģionālo un sociālo kohēziju, veselību un drošību darbavietā, dzimumu līdztiesību un pienācīgu darbu nolūkā stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību atbalstīt tādu globalizāciju, kas sniedz labumu visiem, sekmēt pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, kā arī pienācīgas darbavietas kā būtisku elementu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju 60/1 (Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultāts) un ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes augstākā līmeņa sanāksmes 2006. gada jūlija Ministru deklarāciju (ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome, E/2006/L.8, 2006. gada 5. jūlijs). Puses ņem vērā to ekonomiskās un sociālas situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirīgo raksturu.

3. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības pilnībā ievērot un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos pamatstandartus, kā paredzēts konkrēti 1998. gada SDO Deklarācijā par pamattiesībām un principiem darbā un 2008. gada SDO Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Visos pasākumos, ko Puses īsteno saskaņā ar šo nolīgumu, tiek ņemta vērā attiecīgo daudzpusējo nolīgumu īstenošana sociālajā un nodarbinātības jomā. Puses vienojas sadarboties un attiecīgā gadījumā sniegt tehnisko palīdzību, lai ratificētu un efektīvi īstenotu visas SDO konvencijas, uz kurām attiecas 1998. gada SDO deklarācija un citas attiecīgās konvencijas.

4. Sadarbības veidi var inter alia ietvert konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram SDO.

51. pants

Statistika

1. Puses vienojas veicināt statistikas metožu un prakses, tostarp statistikas vākšanas un izplatīšanas, saskaņošanu, tādējādi dodot tām iespēju uz abpusēji pieņemama pamata izmantot statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un, plašākā nozīmē, par jebkuru citu šā nolīguma aptverto jomu, kas ir piemērota statistiskas vākšanai, apstrādei, analīzei un izplatīšanai.

2. Puses vienojas sekmēt tiešas saziņas izveidi starp attiecīgajām iestādēm ar mērķi stiprināt draudzīgu sadarbību statistikas jomā, palielināt statistikas iestāžu spējas, modernizējot un uzlabojot statistikas sistēmas kvalitāti, stiprināt cilvēkresursus, nodrošināt mācības visās nozīmīgajās jomās, kā arī atbalstīt valsts statistikas sistēmas, kas izstrādātas saskaņā ar starptautiski atzītu praksi, tostarp vajadzīgās infrastruktūras.

3. Sadarbība aptver savstarpēji interesējošas jomas, uzsverot turpmāk minētās jomas.

Ekonomikas statistika:

a.	nacionālie konti;

b.	uzņēmējdarbības statistika un reģistrācija;

c.	lauksaimniecības / zemsaimniecības, lopkopības, lauku attīstības statistika;

d.	vide un derīgo izrakteņu rezerves;

e.	rūpniecība;

f.	ārējā tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem;

g.	vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības statistika;

h.	pārskatīšanas politika;

i.	nodrošinātība ar pārtiku;

j.	maksājumu bilance.

II.

Sociālā statistika:

a.	dzimumu statistika;

b.	migrācijas statistika;

c.	mājsaimniecību apsekojums.

III.

Informācijas tehnoloģijas:

a.	pieredzes apmaiņa par elektroniskajām tehnoloģijām un metodiku informācijas drošības, aizsardzības, uzglabāšanas un privātuma nodrošināšanai, kā arī šīs pieredzes ieviešana;

b.	pieredzes apmaiņa par tiešsaistes datubāzes izveidi patērētājiem, kas ir balstīta uz lietotājam saprotamu tīmekļa vietni, un apmācība šajā jomā;

c.	atbalsts Mongolijas Valsts statistikas biroja IT speciālistiem informācijas datubāzes izveidē;

d.	sadarbība attiecībā uz līdzdalību lietotāju izglītošanā par informācijas datubāzi.

52. pants

Pilsoniskā sabiedrība

1. Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko aprindu, nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu līdzdalību.

2. Ievērojot katras Puses juridiskos un administratīvos noteikumus, organizēta pilsoniskā sabiedrība var

a)	piedalīties politikas veidošanas procesā valsts līmenī atbilstoši demokrātijas principiem;

b)	būt informēta par apspriedēm par attīstības un sadarbības stratēģijām un nozaru politiku, īpaši jomās, kas uz to attiecas, tai skaitā visos izstrādes procesa posmos, un piedalīties šādās apspriedēs;

c)	saņemt finanšu resursus, ciktāl to atļauj katras Puses iekšējie noteikumi, un atbalstu spēju veidošanai nozīmīgās jomās;

d)	piedalīties sadarbības programmu īstenošanā jomās, kas uz to attiecas.

53. pants

Sadarbība valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācijā

Puses vienojas sadarboties, lai modernizētu sabiedrības pārvaldi. Sadarbības centrā šajā jomā ir:

a)	organizatoriskās efektivitātes uzlabošana;

b)	iestāžu efektivitātes palielināšana pakalpojumu sniegšanā;

c)	publisko līdzekļu pārredzamas pārvaldības un atbildības nodrošināšana;

d)	tiesiskās un institucionālās struktūras uzlabošana;

e)	politikas izstrādes un īstenošanas spēju palielināšana (publisko pakalpojumu sniegšana, budžeta sastādīšana un izpilde, korupcijas novēršana);

f)	tiesu sistēmu stiprināšana; un

g)	drošības sistēmas reformēšana.

54. pants

Sadarbība katastrofu risku pārvaldības jomā (DRM)

1. Puses vienojas palielināt sadarbību DRM jomā, pastāvīgi izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai samazinātu dabas katastrofu radīto risku kopienām un ierobežotu to sekas visos sabiedrības slāņos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš preventīvām darbībām un aktīvai pieejai dabas katastrofu radīto draudu un risku mazināšanai, kā arī neaizsargātības novēršanai.

2. Sadarbība šajā jomā īpaši ir vērsta uz šādiem programmas elementiem:

a)	katastrofas risku samazināšana vai novēršana un mīkstināšana;

b)	zināšanu pārvaldība, inovācija, pētniecība un izglītošana, lai visos līmeņos veidotu drošību un noturību;

c)	sagatavotība katastrofām;

d)	politikas izstrāde, institucionālo spēju palielināšana un vienprātības panākšana katastrofu pārvaldības jomā;

e)	reaģēšana uz katastrofām;

f)	katastrofu risku izvērtēšana un pārraudzība.

VII SADAĻA

SADARBĪBAS LĪDZEKĻI

55. pants

Sadarbības un finanšu interešu aizsardzības resursi

1. Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos sadarbības mērķus, Puses vienojas, savu iespēju robežās un ievērojot savus tiesību aktus, piešķirt atbilstošus resursus, tostarp finanšu resursus.

2. Puses vienojas veicināt savstarpējas tehniskās un administratīvās palīdzības izstrādāšanu un īstenošanu ar mērķi efektīvi aizsargāt Pušu finanšu intereses attīstības palīdzības jomā un citos finansētos sadarbības pasākumos. Puses nekavējoties reaģē uz prasību pēc savstarpējas administratīvas palīdzības, ko pauž jebkuras Puses tiesu un/vai izmeklēšanas iestādes ar mērķi uzlabot krāpšanas un nelikumību apkarošanu.

3. Puses mudina Eiropas Investīciju banku turpināt tās darbību Mongolijā saskaņā ar tās procedūrām un finansēšanas kritērijiem.

4. Puses īsteno finanšu palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu Eiropas Savienības un Mongolijas finanšu intereses. Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas pretlikumīgas darbības, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Jebkurā turpmākā nolīgumā vai finanšu instrumentā, kas noslēdzams Pušu starpā, iekļauj īpašas finansiālās sadarbības klauzulas attiecībā uz pārbaužu veikšanu uz vietas, inspekcijām, kontroli un pret krāpšanu vērstiem pasākumiem, tostarp tiem, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

VIII SADAĻA

INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

56. pants

Apvienotā komiteja

1. Puses vienojas saskaņā ar šo nolīgumu izveidot Apvienoto komiteju, kurā ietilpst abu Pušu atbilstīgi augsta līmeņa pārstāvji, kuru uzdevumi ir:

a)	nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;

b)	noteikt prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem;

c)	sniegt ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināšanai.

2. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Apvienotajai komitejai un saskaņā ar 28. pantu izveidotajai apakškomitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus gadījumos, kas paredzēti šajā nolīgumā. Lēmumus sagatavo pēc Pušu savstarpējas vienošanās pēc tam, kad ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas abām Pusēm vajadzīgas nostājas izveidošanai par lēmumiem. Lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, kas vajadzīgi to izpildei.

3. Apvienotā komiteja parasti tiekas katru gadu pārmaiņus Ulanbatorā un Briselē dienā, kas tiek noteikta, savstarpēji vienojoties. Pusēm vienojoties, var rīkot arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada viena vai otra Puse. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties.

4. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs darba grupas Apvienotajai komitejai katrā tās sanāksmē sniedz sīkus ziņojumus par savu darbību.

5. Puses vienojas par to, ka Apvienotās komitejas pienākums ir arī nodrošināt, lai pareizi darbotos visi nozaru nolīgumi vai protokoli, kas noslēgti vai kas var tikt noslēgti starp Pusēm.

6. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

IX SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Turpmākas attīstības klauzula

1. Puses pēc abpusējas piekrišanas var paplašināt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot pie šā nolīguma papildu nolīgumus vai protokolus par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā gūto pieredzi.

58. pants

Citi nolīgumi

Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktās darbības neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Mongoliju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus partnerības un sadarbības nolīgumus ar Mongoliju.

Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko attiecīgās Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām personām.

59. pants

Saistību izpilde

1. Katra Puse var ziņot Apvienotajai komitejai par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretēšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus.

3. Pirms šādi rīkoties, izņemot īpašas steidzamības gadījumos, Puse iesniedz Apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama pilnīgai situācijas izpētei, lai rastu risinājumu, kas ir pieņemams visām Pusēm.

4. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties ziņo otrai Pusei un par tiem apspriežas Apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.

5. Šā nolīguma pareizas interpretācijas un praktiskās piemērošanas labad Puses vienojas par to, ka ar jēdzienu “īpašas steidzamības gadījumi” 3. punktā saprot gadījumu, kad kāda no Pusēm izdarījusi būtisku šā nolīguma pārkāpumu. Šā nolīguma būtisks pārkāpums ir:

i)	atteikšanās no nolīguma, ko nesankcionē starptautisko tiesību vispārējie noteikumi, vai

ii)	nolīguma būtisku sastāvdaļu, proti, tā 1. panta 1. punkta un 3. panta pārkāpums.

60. pants

Iespējas

Lai sekmētu sadarbību nolīguma ietvaros, abas Puses piekrīt amatpersonām un ekspertiem, kas iesaistīti sadarbības īstenošanā, savu funkciju veikšanai nodrošināt vajadzīgās iespējas saskaņā ar abu Pušu iekšējo regulējumu.

61. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijā, kurā piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem, un, no otras puses, Mongolijas teritorijā.

62. pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir Savienība vai tās dalībvalstis vai Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Mongolija, no otras puses.

63. pants

Stāšanās spēkā un ilgums

1. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā pēdējā Puse paziņojusi otrai par to, ka tiesiskās procedūras, kas nepieciešamas šim nolūkam, ir pabeigtas.

2. Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. Tas tiks automātiski pagarināts par turpmākiem viena gada termiņiem, ja vien kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms nākamā viena gada termiņa rakstiski nepaziņo otrai Pusei par tās nodomu nepagarināt šo nolīgumu.

3. Šo nolīgumu groza pēc Pušu vienošanās. Jebkādi grozījumi stājas spēkā tikai tad, kad pēdējā Puse ir paziņojusi otrai, ka ir pabeigtas visas vajadzīgās formalitātes.

4. Ja viena Puse ievieš stingrāku tirdzniecības režīmu attiecībā uz izejvielu eksportu, piemēram, ieviešot jaunus aizliegumus, ierobežojumus, jebkāda veida nodevas vai maksājumus, kas neatbilst 1994. gada VVTT VIII, XI, XX vai XXI panta attiecīgo noteikumu prasībām vai nav atļauti saskaņā ar PTO atbrīvojumu, vai kuriem nav piekritusi Apvienotā komiteja vai Tirdzniecības un ieguldījumu apakškomiteja saskaņā ar 56. pantu, nekā tas režīms, kas ir spēkā šā nolīguma parafēšanas dienā, otra Puse var pieņemt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 59. panta 3. un 4. punktu.

5. Šo nolīgumu var izbeigt viena Puse ar rakstisku denonsēšanas paziņojumu, kas iesniegts otrai Pusei. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu.

64. pants

Paziņojumi

Paziņojumus, kas veikti saskaņā ar 63. pantu, iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram un Mongolijas Ārlietu ministrijā.

65. pants

Autentiskais teksts

Šis nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un mongoļu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Улан Батор на тридесети април две хиляди и тринадесета година.

Hecho en Ulán Bator, el treinta de abril de dos mil trece.

V Ulánbátaru dne třicátého dubna dva tisíce třináct.

Udfærdiget i Ulaanbaatar den tredivte april to tusind og tretten

Geschehen zu Ulan-Bator am dreißigsten April zweitausenddreizehn.

Kahe tuhande kolmeteistkümnenda aasta aprillikuu kolmekümnendal päeval Ulaanbaataris.

Έγινε στο Ουλάν Μπατόρ, στις τριάντα Απριλίου δύο χιλιάδες δεκατρία.

Done at Ulaanbaatar on the thirtieth day of April in the year two thousand and thirteen.

Fait à Oulan-Bator, le trente avril deux mille treize.

Fatto a Ulan-Bator, addì trenta aprile duemilatredici.

Ulanbatorā, divi tūkstoši trīspadsmitā gada trīsdesmitajā aprīlī.

Priimta du tūkstančiai tryliktų metų balandžio trisdešimtą dieną Ulan Batore.

Kelt Ulánbátorban, a kétezer-tizenharmadik év április havának harmincadik napján.

Magħmul f'Ulaanbaatar, fit-tletin jum ta’ April tas-sena elfejn u tlettax.

Gedaan te Ulaanbaatar, de dertigste april tweeduizend vier dertien.

Sporządzono w Ułan Bator dnia trzydziestego kwietnia roku dwa tysiące trzynastego.

Feito em Ulaanbaatar, em trinta de abril de dois mil e treze.

Întocmit la Ulan Bator la treizeci aprilie două mii treisprezece.

V Ulanbátare tridsiateho apríla dvetisíctrinásť.

V Ulaanbaatarju, dne tridesetega aprila leta dva tisoč trinajst.

Tehty Ulaanbaatarissa kolmantenakymmenentenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolmetoista.

Som skedde i Ulaanbaatar den trettionde april tjugohundratretton.

Энэхүү хэлэлцээрийг Улаанбаатар хотноо 2013 оны 4 дүгээр сарын 30-ны өдөр үйлдэв.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Република България

Za Českou republiku

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā –

Lietuvos Respublikos vardu

Pour la Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għal Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Монгол Улсын Засгийн газрыг төлөөлж

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/36

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/2271

(2017. gada 30. novembris)

par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanos un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/949 (2) Protokols Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, tika parakstīts 2016. gada 31. oktobrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)	Protokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības un tās dalībvalstu vārdā tiek apstiprināts Protokols Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības un tās dalībvalstu vārdā sniedz protokola 4. panta 1. punktā minēto paziņojumu (3).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

K. SIMSON

(1) 2017. gada 16. maija piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2016/949 (2016. gada 6. jūnijs) par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu Protokolu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 159, 16.6.2016., 1. lpp.).

(3) Protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/37

PROTOKOLS

Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

MONGOLIJAS VALDĪBA, turpmāk “Mongolija”,

no otras puses,

turpmāk kopā šajā protokolā “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā,

TĀ KĀ 2013. gada 30. aprīlī Ulanbatorā tika parakstīts Pamatnolīgums par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, turpmāk “Nolīgums”,

TĀ KĀ Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk “Pievienošanās līgums”) tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī,

TĀ KĀ saskaņā ar Pievienošanās akta 6. panta 2. punkta noteikumiem par Horvātijas Republikas pievienošanos nolīgumam ir jāvienojas ar Nolīguma protokola palīdzību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Horvātijas Republika pievienojas Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, kas parakstīts Ulanbatorā 2013. gada 30. aprīlī, un tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis attiecīgi pieņem un ievēro Nolīguma tekstu.

2. pants

Pienācīgā laikā pēc šā protokola parafēšanas Eiropas Savienība paziņo dalībvalstīm un Mongolijai Nolīguma tekstu horvātu valodā. Pēc protokola stāšanās spēkā Nolīguma teksts horvātu valodā kļūs autentisks ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Nolīguma teksts angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā.

3. pants

Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Šo protokolu atbilstoši savām procedūrām apstiprina Eiropas Savienība, dalībvalstu vārdā – Eiropas Savienības Padome, un Mongolija. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

2. Šis protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko pēdējā apstiprināšanas dokumenta deponēšanas dienai, bet ne pirms Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

5. pants

Šis protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un mongoļu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Съставено в Брюксел на тридесет и първи октомври през две хиляди и шестнадесета година.

Hecho en Bruselas, el treinta y uno de octubre de dos mil dieciséis.

V Bruselu dne třicátého prvního října dva tisíce šestnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den enogtredivte oktober to tusind og seksten.

Geschehen zu Brüssel am einunddreißigsten Oktober zweitausendsechzehn.

Kahe tuhande kuueteistkümnenda aasta oktoobrikuu kolmekümne esimesel päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα μία Οκτωβρίου δύο χιλιάδες δεκαέξι.

Done at Brussels on the thirty-first day of October in the year two thousand and sixteen.

Fait à Bruxelles, le trente-et-un octobre deux mille seize.

Sastavljeno u Bruxellesu trideset prvog listopada godine dvije tisuće šesnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì trentuno ottobre duemilasedici.

Briselē, divi tūkstoši sešpadsmitā gada trīsdesmit pirmajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai šešioliktų metų spalio trisdešimt pirmą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhatodik év október havának harmincegyedik napján.

Magħmul fi Brussell, fil-wieħed u tletin jum ta’ Ottubru fis-sena elfejn u sittax.

Gedaan te Brussel, eenendertig oktober tweeduizend zestien.

Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego pierwszego października roku dwa tysiące szesnastego.

Feito em Bruxelas, em trinta e um de outubro de dois mil e dezasseis.

Întocmit la Bruxelles la treizeci și unu octombrie două mii șaisprezece.

V Bruseli tridsiateho prvého októbra dvetisícšestnásť.

V Bruslju, dne enaintridesetega oktobra leta dva tisoč šestnajst.

Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenäensimmäisenä päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattakuusitoista.

Som skedde i Bryssel den trettioförsta oktober år tjugohundrasexton.

Хоёр мянга арван зургаан оны аравдугаар сарын гучин нэгний өдөр Брюссель хотноо үйлдэв.

За държавите-членки

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Za države članice

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā –

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu Państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Pentru statele membre

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

För medlemsstaterna

Гишүүн улсыг тѳлѳѳлж

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Европын Холбоог тѳлѳѳлж

За Монголия

Por Mongolia

Za Mongolsko

For Mongoliet

Für die Mongolei

Mongoolia nimel

Για τη Μογγολία

For Mongolia

Pour la Mongolie

Za Mongoliju

Per la Mongolia

Mongolijas vārdā –

Mongolijos vardu

Mongólia Részéről

Għall-Mongolja

Voor Mongolië

W imieniu Mongolii

Pela Mongólia

Pentru Mongolia

Za Mongolsko

Za Mongolijo

Mongolian Puolesta

För Mongoliet

Монгол Улсыг тѳлѳѳлж

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2272

(2017. gada 8. decembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (“Kabanosy staropolskie”) (GTĪ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 26. pantu un 52. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. pantu Polija ir iesniegusi pieteikumu nosaukuma “Kabanosy staropolskie” reģistrēšanai Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 22. pantā. “Kabanosy staropolskie” ir garas, tievas un sausas desiņas.

(2)	Nosaukums “Kabanosy” kā garantēta tradicionālā īpatnība iepriekš bija reģistrēts (2) bez nosaukuma rezervēšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (3) 13. panta 1. punktu.

(3)

Pēc Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 1. punkta otrajā daļā minētās valsts līmeņa iebildumu procedūras veikšanas nosaukums “Kabanosy” tika papildināts ar apzīmējumu “staropolskie”. Šis papildu apzīmējums atspoguļo produkta tradicionālo raksturu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 1. punkta trešajā daļā.

(4)	Komisija ir saņēmusi pieteikumu par nosaukumu “Kabanosy staropolskie” un pēc tam to publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4).

(5)	2016. gada 26. augustā Komisija saņēma pamatotu iebildumu paziņojumu. 2016. gada 9. septembrī Komisija iebildumu paziņojumu nosūtīja tālāk.

(6)

Rumānija apgalvoja, ka “Kabanosy staropolskie” reģistrēšana apdraudētu daļēji homonīmā nosaukuma “Cabanos” pastāvēšanu, kas ir Rumānijas piešķirts nosaukums Rumānijas paveida “Kabanosy” desiņām. Nosaukumu “Cabanos” Rumānijā lieto tādu gaļas izstrādājumu apzīmēšanai, kuriem izejvielas un ražošanas tehnoloģija ir ļoti līdzīgas tām, kādas ir produktam “Kabanosy staropolskie”, ko Polija pieteikusi kā garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ).

(7)	Atzinusi iebildumus par pamatotiem, Komisija ar 2016. gada 7. novembra vēstuli aicināja Poliju un Rumāniju trīs mēnešu laikā attiecīgi apspriesties, lai mēģinātu panākt vienošanos saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

(8)	Ieinteresētās personas panāca vienošanos. Vienošanās iznākumu Polija Komisijai paziņoja ar 2017. gada 2. februāra vēstuli.

(9)	Polija un Rumānija vienojās, ka aizsardzībai būtu jāaptver tikai termins “Kabanosy staropolskie” kopumā. Šādai aizsardzībai nevajadzētu būt par šķērsli nosaukuma “Kabanosy” kā tāda lietošanai un tādu tā paveidu kā “Cabanos” lietošanai.

(10)	Komisija norāda, ka vienošanās atzīst to, ka “Kabanosy staropolskie” būtu jāreģistrē par GTĪ, un tās mērķis ir nodrošināt attiecīgo saistīto tiesību godīgu izmantošanu.

(11)	Tāpēc nosaukums “Kabanosy staropolskie” būtu jāieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Kabanosy staropolskie” (GTĪ) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Ar GTĪ “Kabanosy” apzīmētā produkta specifikāciju uzskata par Regulas (ES) Nr. 1151/2012 19. pantā minēto specifikāciju ar nosaukuma rezervēšanu attiecīgi produktam GTĪ “Kabanosy staropolskie”.

Nosaukums “Kabanosy staropolskie” (GTĪ) apzīmē produktu, kas pieder pie 1.2. grupas “Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (5) XI pielikumu.

2. pants

Nosaukums “Kabanosy staropolskie” (GTĪ) ir aizsargāts kopumā. Nosaukumu “Kabanosy” un tā citvalodu variantus un tulkojumus arī turpmāk drīkst izmantot visā Eiropas Savienībā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Eiropas Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 19. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1044/2011 par nosaukuma ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Kabanosy (GTĪ)) (OV L 275, 20.10.2011., 16. lpp.).

(3) Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.). Regula atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) OV C 188, 27.5.2016., 6. lpp.

(5) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2273

(2017. gada 8. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 22. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 836/2014 (3), proti, tās 42. pantā ir noteikts, ka izņēmuma kārtā līdz 2017. gada 31. decembrim, ievērojot konkrētus nosacījumus un ja nav pieejamas bioloģiski audzētas jaunvistas, tad bioloģiskajā ganāmpulka vienībā var iekļaut olu ražošanai paredzētas nebioloģiski audzētas jaunvistas, kas nav vecākas par 18 nedēļām.

(2)

Olu ražošanai paredzētu jaunvistu bioloģiska audzēšana Savienības tirgū nav bijusi kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā pietiekama putnkopju vajadzību nodrošināšanai. Lai atvēlētu vairāk laika olu ražošanai paredzētu jaunvistu bioloģiskās audzēšanas attīstībai, to ražošanas izņēmuma noteikumu piemērošanas termiņš, kuri ļauj izmantot olu ražošanai paredzētas nebioloģiski audzētas jaunvistas, kas nav vecākas par 18 nedēļām, būtu jāpagarina līdz 2018. gada 31. decembrim.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008, kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 836/2014, proti, tās 43. pantā ir noteikts, ka izņēmuma kārtā maksimālais procentuālais daudzums barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas un ko 2015., 2016. un 2017. kalendārajā gadā atļauts izbarot cūkām un mājputniem, ir 5 %.

(4)

Šāds bioloģisko proteīnu jeb olbaltumvielu piedāvājums Savienības tirgū nav bijis kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā pietiekams, lai apmierinātu bioloģiskajās saimniecībās audzētu cūku un mājputnu ēdināšanas vajadzības. Bioloģisko proteīnaugu ražošanas apjoms joprojām nespēj apmierināt pieprasījumu. Tāpēc ir lietderīgi izņēmuma iespēju izmantot ierobežotu procentuālo daudzumu barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas, pagarināt līdz 2018. gada 31. decembrim.

(5)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 889/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 889/2008 groza šādi:

1)	regulas 42. panta b) punktā datumu “2017. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2018. gada 31. decembrim”;

2)	regulas 43. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Maksimālais procentuālais daudzums barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas un ko 2018. kalendāra gadā 12 mēnešu laikposmā atļauts izbarot minētajām sugām, ir 5 %.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 31. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 836/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 230, 1.8.2014., 10. lpp.).

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/44

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2274

(2017. gada 8. decembris)

par atļauju jaunā veidā – par zivju barības piedevu – lietot no Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūtu 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparātu (atļaujas turētājs Huvepharma EOOD)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, kurā tika prasīta atļauja no Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūtas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāta lietošanai par zivju barības piedevu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju no Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūtas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparātu lietot par zivju barības piedevu, un to paredzēts klasificēt piedevu kategorijā “zootehnoloģiskās piedevas”.

(4)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 98/2012 (2) minēto preparātu uz desmit gadiem atļauts lietot par barības piedevu gaļas vistām un tītariem, dējējvistu cāļiem, vaislas tītariem, dējējvistām, citu sugu gaļas putniem un dējējputniem, atšķirtiem sivēniem, gaļas cūkām un sivēnmātēm.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 21. marta atzinumā (3) secināja, ka, ievērojot piedāvātos lietošanas nosacījumus, no Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūts 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāts kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Tā secināja, ka piedeva ir potenciāli iedarbīga, ja to lieto varavīksnes forelēm un lašiem, un šo secinājumu var ekstrapolēt uz visām zivīm. Iestāde uzskata, ka īpašas prasības uzraudzībai pēc laišanas tirgū noteikt nav vajadzīgs. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)	No Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūtas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas ietilpst piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts izmantot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 7. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 98/2012 par atļauju izmantot Pichia pastoris (DSM 23036) ražotu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26) kā barības piedevu gaļas cāļiem un gaļas tītariem, cāļiem dējējvistu audzēšanai, vaislai audzētiem tītariem, dējējvistām, citu sugu gaļas putniem un dējējputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm (atļaujas turētājs Huvepharma AD) (OV L 35, 8.2.2012., 6. lpp.).

(3) EFSA Journal 2017;15(4):4763.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktivitātes vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija “Zootehniskās piedevas”. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a16

Huvepharma EOOD

6-fitāze

(EC 3.1.3.26)

Piedevas sastāvs

No Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūtas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāts ar minimālo aktivitāti:

4 000 OTU (1)/g cietā veidā

8 000 OTU/g šķidrā veidā

Aktīvās vielas raksturojums

No Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūta 6-fitāze (EK 3.1.3.26)

Analītiskā metode (2)

6-fitāzes kvantificēšanai barībā:

kolorimetriskā metode, kas balstīta uz tā neorganiskā fosfāta kvantificēšanu, kuru no nātrija fitāta atbrīvo enzīms.

Zivis

—

500 OTU

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.	Lietošanai barībā, kurā ar fitīnu saistītā fosfora saturs ir augstāks par 0,23 %.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu un ādas aizsarglīdzekļus.

2027. gada 29. decembris

(1) 1 OTU ir enzīma daudzums, kas citrāta buferšķīdumā (pH 5,5) 37 °C temperatūrā no 5,1 mM nātrija fitāta katalizē 1 mikromola neorganiskā fosfāta atbrīvošanu minūtē un kas tiek mērīts kā zilā P-molibdāta kompleksa krāsa pie 820 nm.

(2) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas vietnē: http://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/47

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2275

(2017. gada 8. decembris)

par atļauju preparātu Lactobacillus acidophilus (CECT 4529) lietot jaunā veidā par barības piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs Centro Sperimentale del Latte)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparāta Lactobacillus acidophilus (CECT 4529) jaunam lietojumam. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju jaunā veidā lietot preparātu Lactobacillus acidophilus (CECT 4529) par barības piedevu gaļas cāļiem, un to paredzēts klasificēt barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/38 (2) preparātu Lactobacillus acidophilus (CECT 4529), kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, tika atļauts desmit gadus izmantot par barības piedevu dējējvistām.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 21. marta atzinumā (3) secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos preparātam Lactobacillus acidophilus (CECT 4529) nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību un vidi. Tā arī secināja, ka tikai divi no trim novērtētajiem pētījumiem liecina, ka piedeva var palielināt svara pieaugumu vai galīgo svaru. Divi citi pētījumi tika izslēgti putnu neparasti augstās mirstības un zemu augšanas rādītāju dēļ. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)	Tomēr šie pierādījumi tika atzīti par būtisku liecību tam, ka zootehniskie svara pieauguma parametri uzlabojas. Tāpēc tika uzskatīts, ka iesniegtie dati atbilst nosacījumiem, ar ko pierāda piedevas iedarbīgumu gaļas cāļiem.

(7)	Preparāta Lactobacillus acidophilus (CECT 4529) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(8)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) Komisijas 2015. gada 13. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2015/38 par atļauju izmantot preparātu Lactobacillus acidophilus CECT 4529 kā barības piedevu dējējvistām un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1520/2007 (atļaujas turētājs Centro Sperimentale del Latte) (OV L 8, 14.1.2015., 4. lpp.).

(3) EFSA Journal 2017; 15(4):4762.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija “Zootehniskās piedevas”. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori.

4b1715

Centro Sperimentale del latte

Lactobacillus acidophilus CECT 4529

Piedevas sastāvs:

Lactobacillus acidophilus CECT 4529 preparāts, kas satur vismaz: 5 × 1010 KVV/g piedevas (cietā veidā).

Aktīvās vielas raksturojums:

dzīvotspējīgas Lactobacillus acidophilus CECT 4529 šūnas.

Analītiskā metode (1)

Skaitīšana: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787).

Identifikācija: pulsa lauka gela elektroforēze (PFGE).

Gaļas cāļi

—

1 × 109

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt šādu vielu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp acu, ādas un elpceļu aizsarglīdzekļus.

2027. gada 29. decembris

(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm atrodama Eiropas Savienības references laboratorijas barības piedevu jomā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/50

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2276

(2017. gada 8. decembris)

par atļauju Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparātu izmantot jaunā veidā par barības piedevu sivēnmātēm (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparāta Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) jaunam lietojumam. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparātu izmantot jaunā veidā, proti, par barības piedevu sivēnmātēm ar mērķi uzlabot sivēnu augšanas rādītājus, un to paredzēts klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 107/2010 (2) Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, uz desmit gadiem atļāva izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2011 (3) – dējējvistu cāļiem, gaļas pīlēm, paipalām, fazāniem, irbēm, pērļu vistiņām, baložiem, gaļas zosīm un strausiem, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 306/2013 (4) – atšķirtiem sivēniem un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 787/2013 (5) – gaļas tītariem un vaislas tītariem un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1020 (6) – dējējvistām un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 16. maija atzinumā (7) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību un vidi. Tā secināja arī, ka piedeva, iekļauta sivēnmāšu uzturā trīs nedēļas pirms atnešanās līdz sivēnu atšķiršanai, var uzlabot sivēnu augšanu no dzimšanas līdz atšķiršanai. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)	Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts izmantot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā ietvertajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 8. februāra Regula (ES) Nr. 107/2010 par atļauju izmantot Bacillus subtilis ATCC PTA-6737 kā piedevu gaļas cāļu barībai (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) (OV L 36, 9.2.2010., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 5. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2011 par atļauju izmantot Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu dējējvistu cāļiem, gaļas pīlēm, paipalām, fazāniem, irbēm, pērļu vistiņām, baložiem, gaļas zosīm un strausiem (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) (OV L 229, 6.9.2011., 3. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 2. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 306/2013 par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) atšķirtiem sivēniem un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus (atļaujas turētājs – Kemin Europa N.V.) (OV L 91, 3.4.2013., 5. lpp.).

(5) Komisijas 2013. gada 16. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 787/2013 par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu gaļas tītariem un vaislas tītariem (atļaujas turētājs – Kemin Europa N.V.) (OV L 220, 17.8.2013., 15. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 29. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/1020 par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu dējējvistām un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) (OV L 163, 30.6.2015., 22. lpp.).

(7) EFSA Journal 2017; 17(5):4855.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4b1823

Kemin Europa N.V.

Bacillus subtilis ATCC PTA-6737

Piedevas sastāvs

Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparāts, kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Cietā veidā

Aktīvās vielas raksturojums

Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) dzīvotspējīgās sporas

Analītiskā metode (1)

Skaitīšana: Petri trauciņa un uztriepuma metode, kurā izmanto triptona–sojas agaru un iepriekš termiski apstrādātus barības paraugus

Identificēšana: pulsa lauka gela elektroforēzes (PFGE) metode

Sivēnmātes

—

1 × 108

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.	Izmantošanai sivēnmātēm, sākot no trīs nedēļām pirms atnešanās līdz laktācijas perioda beigām.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus.

29.12.2027.

(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/2277

(2017. gada 8. decembris),

ar ko nosaka, ka Peru izcelsmes banānu importam nav lietderīgi piemērot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 19/2013 15. pantu noteiktā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju, Peru un Ekvadoru, no otras puses (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju, Peru un Ekvadoru, no otras puses, kas kopš 2013. gada 1. marta pagaidu kārtā attiecas uz Peru, ir ieviests stabilizācijas mehānisms banāniem.

(2)

Saskaņā ar šo stabilizācijas mehānismu, ko īsteno ar Regulu (ES) Nr. 19/2013, kad attiecībā uz svaigu banānu (Eiropas Savienības 2012. gada 1. janvāra Kombinētās nomenklatūras pozīcija 0803 00 19) importu no kādas attiecīgās valsts pārsniegts importa apjoma robežlīmenis, Komisija ar īstenošanas aktu, kuru pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 19/2013 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, var vai nu noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu minētās valsts izcelsmes svaigu banānu importam, vai noteikt, ka šāda atcelšana nav lietderīga.

(3)	2017. gada 16. oktobrī Peru izcelsmes svaigu banānu imports Eiropas Savienībā pārsniedza 93 750 t robežlīmeni, kurš noteikts nolīgumā.

(4)

Šajā sakarā, lai izlemtu, vai atvieglotais muitas nodoklis būtu jāatceļ, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 19/2013 15. panta 3. punktu Komisija ņēma vērā attiecīgā importa ietekmi uz stāvokli Savienības banānu tirgū. Komisija ir izvērtējusi attiecīgā importa ietekmi uz cenu līmeni Savienībā, importa tendences no citiem avotiem un Savienības svaigu banānu tirgus vispārējo stabilitāti.

(5)	Peru izcelsmes svaigu banānu imports bija vien 2,7 % no kopējā svaigu banānu importa Savienībā, uz ko attiecās banānu stabilizācijas mehānisms, kad šis imports pārsniedza 2017. gada robežlīmeni. Turklāt no Peru ir tikai 2,25 % no Savienībā importēto svaigo banānu kopējā apjoma.

(6)

Imports no lielām eksportētājām valstīm, ar kurām Savienība arī ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, proti, Kolumbijas, Ekvadoras un Kostarikas, bija attiecīgi 58,7 %, 61,4 % un 60,4 % no to robežlīmeņiem. “Neizlietotie” daudzumi saskaņā ar stabilizācijas mehānismu (aptuveni 2,3 miljoni tonnu) ir ievērojami lielāki par līdzšinējā Peru izcelsmes importa kopsummu (93 800 tonnu).

(7)

Cenu ziņā banānu importam no Peru nebija lejupslīdošas ietekmes uz banānu importa cenu, ņemot vērā visu izcelsmju banānus kopumā. No Peru importēto banānu cena 2017. gada pirmajos astoņos mēnešos vidēji bija 732 EUR/t, kas ir lielāka par visu izcelsmju importēto banānu vidējo (svērto) cenu Savienībā (apmēram 720 EUR/t). Turklāt pēdējā minētā cena atbilst ikgadējai tendencei, un tā ir bijusi samērā stabila.

(8)

Novērtējot šā importa ietekmi uz vairumtirdzniecības cenām, kas Peru pastāvēja robežlīmeņa pārsniegšanas brīdī, kļūst skaidrs, ka, lai arī vidējā (svērtā) visu izcelsmju banānu vairumtirdzniecības cena Savienībā 2017. gada septembrī (861 EUR/t) bija par 9,5 % zemāka nekā 2016. gada septembrī (952 EUR/t), vairumtirdzniecības cena ES izcelsmes banāniem ir bijusi samērā stabila – 910 EUR/t 2017. gada septembrī salīdzinājumā ar 915 EUR/t 2016. gada septembrī.

(9)	Tādējādi šajā posmā nekas neliecina, ka svaigu banānu imports no Peru, kas pārsniedz noteikto ikgadējo importa apjoma robežlīmeni, būtu destabilizējis Savienības tirgu vai ka tas būtu nozīmīgi ietekmējis Savienības ražotāju stāvokli.

(10)	Nekas 2017. gada oktobrī neliecina par ekonomiskā stāvokļa nopietnu pasliktināšanos vai šādas pasliktināšanās draudiem Savienības attālākajos reģionos.

(11)	Tāpēc šajā posmā atvieglotā muitas nodokļa atcelšana attiecībā uz Peru izcelsmes banānu importu nav lietderīga,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nav lietderīgi pagaidu kārtā atcelt atviegloto muitas nodokli svaigu banānu importam no Peru, kuri klasificēti Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 0803 00 19.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 17, 19.1.2013., 1. lpp.

9.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/55

Labojums Komisijas Regulā (ES) 2017/2228 (2017. gada 4. decembris), ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 319, 2017. gada 5. decembris )

4. lappusē pielikumā tabulas slejā “Atsauces numurs”:

tekstu:

“X”

lasīt:

“306”;

5. lappusē pielikumā tabulas slejā “Atsauces numurs”:

tekstu:

“Y”

lasīt:

“307”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 326

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 9. decembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/2269 (2017. gada 7. decembris), ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam	1

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2017/2270 (2017. gada 9. oktobris) par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses	5
	Pamatnolīgums par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses	7
*	Padomes Lēmums (ES) 2017/2271 (2017. gada 30. novembris) par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	36
	Protokols Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	37
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2272 (2017. gada 8. decembris) par nosaukuma ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Kabanosy staropolskie) (GTĪ)	40
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2273 (2017. gada 8. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu ( 1 )	42
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2274 (2017. gada 8. decembris) par atļauju jaunā veidā – par zivju barības piedevu – lietot no Komagataella pastoris (DSM 23036) iegūtu 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparātu (atļaujas turētājs Huvepharma EOOD) ( 1 )	44
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2275 (2017. gada 8. decembris) par atļauju preparātu Lactobacillus acidophilus (CECT 4529) lietot jaunā veidā par barības piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs Centro Sperimentale del Latte) ( 1 )	47
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2276 (2017. gada 8. decembris) par atļauju Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) preparātu izmantot jaunā veidā par barības piedevu sivēnmātēm (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) ( 1 )	50
	LĒMUMI
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2277 (2017. gada 8. decembris), ar ko nosaka, ka Peru izcelsmes banānu importam nav lietderīgi piemērot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 19/2013 15. pantu noteiktā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu	53

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Regulā (ES) 2017/2228 (2017. gada 4. decembris), ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem ( OV L 319, 5.12.2017. )	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.