(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu dienvidrietumu ūdeņos izkraušanas pienākumu attiecībā uz zvejniecību galvenajām sugām piemēro ne vēlāk kā no 2017. gada 1. janvāra.

(3)

Pēc kopīga ieteikuma, ko Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle iesniedza 2016. gadā, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2374 (2) nolūkā īstenot izkraušanas pienākumu tika izveidots 2016.–2018. gada izmetumu plāns dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos.

(4)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 2. janvārī ir iesniegušas Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu.

(5)

Jaunais kopīgais ieteikums papildina izmetumu plānu, kas izveidots ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2374, un aptver melnās matastes zvejniecības ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) VIIIa, IX un X rajonā un CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) 34.1.2. apgabalā un sarkanspuru pageles zvejniecības ICES IX rajonā.

(6)

Minētais pasākums, kas ierosināts jaunajā kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tāpēc to var iekļaut Deleģētajā regulā (ES) 2016/2374.

(7)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz melno matasti, kas ar nostiprinātām dziļūdens āķu jedām nozvejota ICES VIIIa, IX un X rajonā un CECAF 34.1.2. apgabalā, jo pašreizējais zinātniskais ieteikums liecina par nelielu reģistrēto sastopamības biežumu (un īpatņu skaitu), ņemot vērā šīs sugas specializētajā zvejā izmantoto zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ICES savā izvērtējumā ir secinājusi, ka novērtējuma vajadzībām izmetumus vairumā gadījumu var uzskatīt par neesošiem vai maznozīmīgiem, jo melnās matastes izmetumu izraisītas mirstības galvenais iemesls ir haizivis un vaļveidīgie, kas plosa uz āķiem uzķērušās melnās matastes, un salīdzinājumā ar izkrāvumiem tā ir relatīvi zema. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija akceptē ierosināto atbrīvojumu.

(8)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piemērot arī attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES IX apakšapgabalā, jo dalībvalstis uzskata, ka zinātniskie pierādījumi liecina par iespējamiem augstiem izdzīvotības rādītājiem. Tomēr ir jāveic jauni pētījumi, lai to apstiprinātu, un šo atbrīvojumu varēs izskatīt vēlāk, kad attiecīgās dalībvalstis būs iesniegušas Komisijai patlaban notiekošo izmēģinājumu datus.

(9)

Skaidrības labad Deleģētās regulas (ES) 2016/2374 pielikums būtu jāpārstrukturē.

(10)

Tādēļ Deleģētā regula (ES) 2016/2374 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Paredzot izņēmumu no vispārīgā principa, kopīgā ieteikuma novēlotas iesniegšanas dēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 589/2008 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem. Konkrētāk, Regulas (EK) Nr. 589/2008 II pielikuma 1. punktā ir noteikts prasību minimums “brīvās turēšanas apstākļos dētām olām”.

(2)

Regula (EK) Nr. 1234/2007 ir aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar kuru Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā saistībā deleģētos aktus saskaņā ar tās 227. pantu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 589/2008 II pielikumā 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts atkāpes laikposms, lai apstākļos, kad dējējvistām ir ierobežota piekļuve āra platībām to ierobežojumu dēļ, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ieskaitot veterinārus ierobežojumus sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsargāšanai, attiecīgās olas varētu pārdot kā “brīvās turēšanas apstākļos dētas olas”, taču ne ilgāk par 12 nedēļām. Pēc nopietniem putnu gripas uzliesmojumiem Savienībā ir lietderīgi paredzēt ilgāku atkāpes piemērošanas laikposmu un precizēt noteikumus, lai tos īstenotu saskaņoti visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz atkāpes piemērošanas laikposma sākumu.

(4)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 589/2008 II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Lai nodrošinātu, ka šis pasākums tiek īstenots nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Regulu (ES) 2016/1952 izveido kopēju regulējumu salīdzināmas Eiropas statistikas izstrādei par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām Savienībā mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1952 5. panta 2. punktu dalībvalstīm statistikas dati būtu jānosūta elektroniski, lai tie atbilstu attiecīgajam tehniskajam formātam, kuru pieņems Komisija.

(3)

Statistikas datu un metadatu apmaiņa (SDMX) nodrošina statistikas un tehniskos standartus apmaiņai ar oficiālo statistiku. Tādējādi Komisijai (Eurostat) Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jānosaka tehniskais formāts saskaņā ar šiem standartiem.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

(1)

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) paplašinātās Zinātniskās komitejas īpašajā sanāksmē saskaņā ar Lēmumu 2005/387/TI tika sagatavots riska novērtējuma ziņojums par jauno psihoaktīvo vielu N-fenil-N-[1-(2-feniletil)piperidīn-4-il]-furān-2-karboksamīdu (furānilfentanilu), un 2017. gada 24. maijā tas tika iesniegts Komisijai un Padomei.

(2)

Furānilfentanils ir sintētisks opioīds, un pēc struktūras tas ir līdzīgs fentanilam – vielai, kam piemēro kontroles pasākumus un ko plaši izmanto medicīnā vispārējai anestēzijai ķirurģiskās operācijās vai atsāpināšanai. Furānilfentanils turklāt ir strukturāli radniecisks acetilfentanilam un akriloilfentanilam, par kuriem 2015. gada decembrī un 2016. gada novembrī tika sagatavots EMCDDA un Eiropola kopīgais ziņojums.

(3)

Furānilfentanils Savienībā ir bijis pieejams vismaz kopš 2015. gada jūnija un ir konstatēts 16 dalībvalstīs. Lielākoties tas konfiscēts pulvera veidā, kā arī šķidrā veidā un tabletēs. Atklātie daudzumi ir samērā mazi. Tomēr šādi daudzumi būtu jāvērtē kontekstā, ka vielai ir spēcīga iedarbība.

(4)

Piecas dalībvalstis ir ziņojušas par 22 nāves gadījumiem, kas saistīti ar furānilfentanilu. Attiecībā uz vismaz desmit no šiem nāves gadījumiem furānilfentanils bija nāves cēlonis vai varētu būt veicinājis nāves iestāšanos. Turklāt trīs dalībvalstis ziņoja par 11 neletāliem akūtas intoksikācijas gadījumiem, kas saistīti ar furānilfentanilu.

(5)

Nav informācijas, kas liecinātu, ka furānilfentanila ražošanā, izplatīšanā (nelikumīgā tirdzniecībā) un piegādē Savienībā būtu iesaistīta organizētā noziedzība. Pieejamie dati liecina, ka furānilfentanilu ražo ķīmijas rūpniecības uzņēmumi Ķīnā.

(6)

Furānilfentanilu pārdod tiešsaistē kā “pētniecības ķīmisko vielu” mazos un vairumtirdzniecības daudzumos, parasti tas ir pulvera veidā un lietošanai gatava deguna aerosola veidā. Dati, kas iegūti, konfiscējot šo vielu, liecina, ka furānilfentanilu, iespējams, pārdod arī nelegālajā opioīdu tirgū.

(7)

Savienībā furānilfentanilam nav atzīta lietojuma nedz medicīnā, nedz veterinārijā. Izņemot furānilfentanila izmantošanu par analītisku references standartu, kā arī zinātniskos pētījumos, nav norāžu, ka to var izmantot citām vajadzībām.

(8)

Riska novērtējuma ziņojumā secināts, ka datu trūkuma dēļ saistībā ar furānilfentanilu rodas daudzi jautājumi par riskiem cilvēka veselībai, sabiedrības veselībai un sociālajiem riskiem un uz tiem varētu atbildēt turpmāki pētījumi. Tomēr pieejamie pierādījumi un informācija par vielas radītajiem riskiem veselībai un tās sociālajiem riskiem, kā arī vielas līdzība fentanilam, ir pietiekams pamats, lai visā Savienībā furānilfentanilam piemērotu kontroles pasākumus.

(9)

Furānilfentanils nav iekļauts to vielu sarakstos, kurām piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām vai Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām. Patlaban viela netiek izvērtēta ANO sistēmā.

(10)

Desmit dalībvalstis furānilfentanilam piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem narkotiku kontroles jomā, un trīs dalībvalstis to kontrolē saskaņā ar citiem tiesību aktiem, tāpēc kontroles pasākumu piemērošana visā Savienībā ļautu izvairīties no šķēršļiem tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā un veicinātu Savienības aizsardzību pret riskiem, ko var radīt vielas pieejamība un lietošana.

(11)

Ar Lēmumu 2005/387/TI Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai tā Savienības līmenī ātri un pamatojoties uz speciālām zināšanām reaģētu uz jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos, ko konstatējušas un par ko ziņojušas dalībvalstis, un lai visā Savienībā piemērotu šīm vielām kontroles pasākumus. Tā kā ir izpildīti nosacījumi un procedūra, ar kuriem sāk piemērot šādas īstenošanas pilnvaras, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums, lai furānilfentanilam piemērotu kontroles pasākumus visā Savienībā.

(12)

Lēmums 2005/387/TI ir saistošs Dānijai, tāpēc tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2005/387/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(13)

Lēmums 2005/387/TI ir saistošs Īrijai, tāpēc tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2005/387/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(14)

Lēmums 2005/387/TI nav saistošs Apvienotajai Karalistei, tāpēc tā nepiedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2005/387/TI, pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

(1)

Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 21. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija līdz 2017. gada 15. oktobrim iesniedza priekšlikumu, norādot a) dalībvalstu Eiropas Attīstības fonda (EAF) maksimālo gada iemaksu summu 2019. gadam; b) dalībvalstu EAF gada iemaksu summu 2018. gadam; c) iemaksas pirmās daļas summu 2018. gadam; un d) provizorisku nesaistošu prognozi par gaidāmajām gada iemaksu summām 2020. un 2021. gadam.

(2)

Saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas 52. pantu Eiropas Investīciju banka (EIB) 2017. gada 4. septembrī nosūtīja Komisijai atjauninātās saistību un maksājumu aplēses par tās pārvaldītajiem instrumentiem.

(3)

11. EAF finanšu regulas 22. panta 1. punktā ir noteikts, ka, aicinot veikt iemaksas, vispirms vienu pēc otras izlieto summas, kas pieejamas iepriekšējos EAF. Tāpēc būtu jāsniedz aicinājums veikt iemaksas Eiropas Investīciju bankai (saskaņā ar 10. EAF) un Eiropas Komisijai (saskaņā ar 11. EAF).

(4)

Padomes Lēmumā (ES) 2016/2026 (4) dalībvalstu EAF iemaksu gada maksimālā summa 2018. gadam Komisijai ir noteikta EUR 4 550 000 000 apmērā un EIB – EUR 250 000 000 apmērā.

(5)

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1206 (5) iemaksas ir samazinātas par summu EUR 200 000 000 no 8. un 9. EAF līdzekļiem, par kuriem saistības ir atceltas,

(1)

Ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu ir izveidots mehānisms, ar ko, izmantojot jaunajām iekārtām atliktos, bet neiedalītos Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“ES ETS”) 300 miljonus kvotu, finansē komerciālus demonstrējumu projektus, kuru mērķis ir vidiski droša CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana (turpmāk “CCS demonstrējumu projekti”), un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumu projektus (turpmāk “RES demonstrējumu projekti”).

(2)

Savā Lēmumā 2010/670/ES (2) Komisija noteica noteikumus un kritērijus šādu projektu atlasīšanai un īstenošanai un pamatprincipus kvotu monetizācijai un ieņēmumu pārvaldībai.

(3)

2014. gada vidū pirmā un otrā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātā finansējums bija piešķirts 39 RES un CCS demonstrējumu projektiem 20 ES dalībvalstīs. Tomēr, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus pasaulē un ES, daži no 20 projektiem, kam tika piešķirts atbalsts pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, saskārās ar grūtībām iegūt pietiekamu pašu kapitālu vai piesaistīt papildu finansējuma devējus. Tā rezultātā 2016. gada 31. decembrī galīgie investīciju lēmumi saskaņā ar Lēmuma 2010/670/ES 9. pantu tika pieņemti par 14 projektiem un vismaz EUR 436 miljoni, kas tika piešķirti šajā pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus atbalstītajiem projektiem, nav izmantoti.

(4)

Neizmaksātais finansējums būtu jāizmanto, lai tieši finansētu projektus, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā definētajā piemērošanas jomā. Turklāt, ņemot vērā specifiku, kas piemīt ārkārtīgi inovatīvajiem atjaunojamo energoresursu un CCS demonstrējumu projektiem, daļa no finansējuma būtu jāsniedz dotāciju veidā.

(5)

Lai kāpinātu investīcijas šajos ārkārtīgi inovatīvajos ES enerģētikas sektora projektos, kurus Komisija atzinusi par prioritāti savā paziņojumā “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” (3), neizmaksātie ieņēmumi no pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus būtu nekavējoties prioritāri jāpārvirza, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” (4) mehānismu “InnovFin EDP”. Šis atbalsts papildinātu esošo un paredzamo finansiālo atbalstu, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020” dotācijas.

(6)

Lai kāpinātu investīcijas šajos ārkārtīgi inovatīvajos projektos transporta sektorā, atbalsttiesīgajiem projektiem būtu jāveicina tikai inovatīvs, atkārtojams un mērogojams atjaunojamo energoresursu izmantojums, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (5) parāda instrumentu transporta sektorā.

(7)

Par tiesīgiem pieteikties uz finansējumu no attiecīgā finanšu instrumenta tiks uzskatīti projekti, kuriem piešķirts atbalsts pirmajā vai otrajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, par kuriem pieņemti galīgie investīciju lēmumi un kuru īstenošana ir sākta.

(8)

Lai veicinātu plašu sabiedrības informētību par attiecīgajiem finanšu instrumentiem, Komisija un Eiropas Investīciju bankas grupa turpinās regulāri rīkot specializētus tehniskos darbseminārus dalībvalstīm un projektu sponsoriem.

(9)

Komisija pietiekami savlaicīgi ziņos Klimata pārmaiņu komitejai par to, kā virzās attiecīgo Komisijas un Eiropas Investīciju bankas savstarpējo deleģēšanas nolīgumu izstrāde, jo īpaši par saistītajiem atbalsttiesīguma kritērijiem, attiecīgo finanšu instrumentu īstenošanu, jo sevišķi plānoto projektu īpatnībām, projektu pieteikumu novērtējumu, un, visbeidzot, par pārvirzīto ieņēmumu izmantojumu, un ņems vērā dalībvalstu viedokļus.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 2. pantā pievieno šādu 4. punktu:

2.

lēmuma 14. pantā pievieno šādu punktu:

“Komisija regulāri ziņo Klimata pārmaiņu komitejai par 2. panta 4. punktā minēto ieņēmumu izmantojumu, tostarp pēc vajadzības ex ante informāciju par plānoto atbalstu projektiem un atbalsta daļu, kas jādara pieejama dotāciju veidā, projektu ģeogrāfisko sadalījumu, projektu mērogu un tehnoloģisko tvērumu, ex post informāciju par panākto progresu projektu realizācijā, CO2 emisiju aiztaupījumu, finansiālās sviras efektu, izpratnes veicināšanu un gūtajām mācībām.”

(1)

Direktīvā 64/432/EEK paredzēti noteikumi attiecībā uz cūku tirdzniecību Savienībā. Minētās direktīvas 9. pantā paredzēts, ka dalībvalsts, kas visā vai daļā tās teritorijas ieviesusi obligāto valsts programmu Aujeski slimības kontrolei, attiecīgo programmu var iesniegt apstiprināšanai Komisijā. Tajā arī paredzēts, ka var būt vajadzīgas papildu garantijas Savienības iekšējā tirdzniecībā ar cūkām.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2008/185/EK (2) ir noteiktas papildu garantijas attiecībā uz cūku pārvietošanu starp dalībvalstīm. Minētās garantijas ir saistītas ar dalībvalstu klasificēšanu pēc to statusa attiecībā uz Aujeski slimību. Lēmuma 2008/185/EK II pielikumā minētas dalībvalstis vai to reģioni, kur ir apstiprinātas valsts kontroles programmas Aujeski slimības izskaušanai.

(3)

Itālija ir iesniegusi Komisijai apliecinošus dokumentus, lai varētu apstiprināt tās kontroles programmu Aujeski slimības izskaušanai Lombardijas reģionā un lai šo reģionu varētu pienācīgi iekļaut Lēmuma 2008/185/EK II pielikumā. Pēc minēto apliecinošo dokumentu izvērtēšanas Lombardijas reģions būtu jāiekļauj Lēmuma 2008/185/EK II pielikumā. Tāpēc Lēmuma 2008/185/EK II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Tāpēc Lēmums 2008/185/EK būtu attiecīgi jāgroza,

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 2. daļā ir noteikts veselības sertifikāta paraugs Savienības iekšējai tirdzniecībai ar dzīvām bitēm (Apis mellifera) un kamenēm (Bombus spp.). Minētajā sertifikātā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, tostarp arī saistībā ar mazās stropu vaboles (Aethina tumida) un Tropilaelaps ģints ērces (Tropilaelaps spp.) sastopamību, kas piemērojamas gan bitēm, gan kamenēm.

(2)

Saskaņā ar minētā veselības sertifikāta paraugā noteiktajām prasībām bites un kamenes ir atļauts pārvietot vienīgi no apgabaliem ar vismaz 100 km rādiusu, kuros nav noteikti nekādi ierobežojumi sakarā ar iespējamu vai apstiprinātu šo patogēnu sastopamību.

(3)

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Itālijas kompetentajām iestādēm par to pieredzi saistībā ar mazās stropu vaboles sastopamību medus bišu saimēs Itālijā, kopš tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/909/ES (2) ar mērķi novērst mazās stropu vaboles izplatīšanos no skartajiem Itālijas reģioniem, varētu šķist, ka šīs prasības nav samērīgas ar skartā biškopības sektora apsaimniekošanu ilgstošu periodu pēc minētā atgadījuma konstatēšanas.

(4)

Proti, šajās prasībās nav ņemts vērā, ka var būt tādi apgabali, kuri šiem atgadījumiem ir tuvāk par 100 km, bet tomēr atrodas ārpus aizsardzības zonām, kas ar valstu tiesību aktiem noteiktas ap attiecīgajām atgadījuma vietām, un kuros nav arī noteikti Savienības aizsardzības pasākumi, un kuros tiek veikta oficiāli plānota un īstenota aktīvā uzraudzība atbilstoši vadlīnijām par mazās stropu vaboles invāzijas uzraudzību, kuras sagatavojusi Eiropas Savienības references laboratorija medus bišu veselības jomā (3), un šī uzraudzība dod pārliecību, ka mazās stropu vaboles šajos apgabalos nav.

(5)

Turklāt, lai mazinātu iespējamo risku izplatīt mazo stropu vaboli, šīs prasības būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā to, ka sūtījumus vizuāli pārbaudīt un tiem nekavējoties apklāt smalku tīkliņu izcelsmes vietā ir ļoti efektīvi un tehniski iespējami sūtījumiem, kuros bišu mātes tiek sūtītas kopā ar ierobežotu skaitu pavadonēm. To apstiprina 2015. gada 15. decembrī pieņemtais Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskais atzinums par mazās stropu vaboles izdzīvošanu, izplatīšanos un ieviešanos (4).

(6)

Pašreizējās prasības ir nevajadzīgi ierobežojošas, tāpēc ir jāgroza veselības sertifikāta paraugs Savienības iekšējai tirdzniecībai ar bitēm un kamenēm un jāpievieno alternatīva dzīvnieku veselības prasība bišu māšu sūtījumiem, lai atzītu, ka ir nozīme kompetento iestāžu aktīvajai uzraudzībai (lai pārliecinātos par mazās stropu vaboles neesamību) apvienojumā ar pastiprinātajiem riska mazināšanas pasākumiem Savienības iekšējā tirdzniecībā.

(7)

Kamenes nav uzņēmīgas pret Tropilaelaps ģints ērcēm. To apstiprina 2013. gada 27. februārī pieņemtais Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskais atzinums par Aethina tumida un Tropilaelaps spp. iekļūšanas risku Eiropas Savienībā (5).

(8)

Vairumā gadījumu kamenes tiek audzētas no apkārtējās vides izolētās struktūrās, kurās tiek veikti augstas bioloģiskās drošības pasākumi un kuras kompetentā iestāde regulāri kontrolē un pārbauda, vai tajās nav slimību. Šādās saimniecībās, kuras atšķirībā no brīvdabas saimēm ir attiecīgo valstu kompetentās iestādes atzītas un atrodas tās pārraudzībā, visticamāk, nav sastopamas mazās stropu vaboles. Kompetentajām iestādēm jau tagad ir iespējams saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 206/2010 (6) izdot sertifikātus kameņu sūtījumu importēšanai no šādām saimniecībām.

(9)

Tāpēc ir nepieciešams grozīt veselības sertifikāta paraugu Savienības iekšējai tirdzniecībai ar bitēm un kamenēm, lai tajā ietvertu alternatīvu dzīvnieku veselības prasību attiecībā uz kamenēm, kas audzētas no apkārtējās vides izolētā struktūrā.

(10)

Lielākā daļa kameņu sūtījumu tiek pārdoti un sūtīti pāri robežām apputeksnēšanai, un tāpēc tās nebūtu jāsertificē kā paredzētas audzēšanai vai sezonālai pārvietošanai, jo šīs kamenes neaudzēs un nekad neatgriezīs izcelsmes vietā. Tāpēc ir lietderīgi sertifikātā iekļaut vēl vienu izvēles iespēju, lai šādus dzīvniekus varētu sertificēt ražošanai.

(11)

Medus bites var tirgot dažādos veidos, piemēram, bišu mātes tikai ar dažām pavadonēm, veselas saimes, nukleusus un pakās. Skaidrība par sūtījumu veidu palīdzētu kompetentajām iestādēm analizēt risku, kad tās galamērķos veic oficiālas sūtījumu kontroles. Tāpēc sertifikātā būtu jāiekļauj sīka papildinformācija.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 2. daļa.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

ierakstā I.25. pievieno izvēles rūtiņu ar šādiem vārdiem: “Ražošanai (apputeksnēšanai)”;

2)

ierakstā I.31. pievieno sleju ar virsrakstu “Preces veids” un šādām izvēles ziņām, katru jaunā rindā zem virsraksta: “mātes, bišu pakas, nukleusi, saimes”;

3)

ieraksta II.1. b) punktā pēc vārda “konstatētas” iekļauj šādu tekstu:

“vai

vai

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 (3) tika pieņemts pēc augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem virknē dalībvalstu (“attiecīgās dalībvalstis”) un pēc tam, kad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvas 2005/94/EK (4) 16. panta 1. punktu bija izveidojušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

(2)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 paredzēts, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK izveidojušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā. Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 arī noteikts, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās piemērojamie pasākumi, kas paredzēti Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktā un 31. pantā, ir jāsaglabā vismaz līdz datumiem, kas attiecībā uz šīm zonām noteikti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pieņemšanas dienas tas ir vairākkārt grozīts nolūkā ņemt vērā putnu gripas epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā. Konkrētāk, Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/696 (5), lai paredzētu noteikumus, kuri jāievēro, veicot diennakti vecu cāļu nosūtīšanu no apgabaliem, kas norādīti Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā. Minētajā grozījumā ņemts vērā tas, ka augsti patogēnās putnu gripas izplatībā diennakti veci cāļi rada ļoti mazu risku salīdzinājumā ar citām mājputnu izcelsmes precēm.

(4)

Pēc tam Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1841 (6), lai pastiprinātu slimības kontroles pasākumus, kas piemērojami gadījumos, kad pastāv paaugstināts augsti patogēnās putnu gripas izplatības risks. Tātad tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 paredz, ka pēc augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma vai uzliesmojumiem attiecīgajās dalībvalstīs Savienības līmenī jāizveido citas ierobežojumu zonas, kā noteikts Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 4. punktā, kā arī nosaka tajās piemērojamo pasākumu ilgumu. Tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 arī paredz noteikumus, kas jāievēro, veicot dzīvu mājputnu, diennakti vecu cāļu un inkubējamu olu nosūtīšanu no citām ierobežojumu zonām uz citām dalībvalstīm, atbilstoši konkrētiem nosacījumiem.

(5)

Turklāt Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums vairākkārt ir grozīts, galvenokārt lai ņemtu vērā to, kā mainījušās aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK izveidojušas attiecīgās dalībvalstis. Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2000 (7) pēc tam, kad Itālija bija paziņojusi par jauniem augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu saimniecībās šīs dalībvalsts Lombardijas reģionā. Turklāt Itālija Komisijai arī paziņoja, ka pēc šiem nesenajiem uzliesmojumiem tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas ap inficētajām mājputnu saimniecībām.

(6)

Kopš dienas, kad pēdējoreiz Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2000, Bulgārija Komisijai ir paziņojusi par diviem neseniem augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu saimniecībās Slivenas un Jambolas reģionā. Bulgārija Komisijai ir arī paziņojusi, ka pēc šiem nesenajiem uzliesmojumiem tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas ap visām inficētajām mājputnu saimniecībām.

(7)

Turklāt Itālija Komisijai ir paziņojusi par vēl citiem augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem minētās dalībvalsts Lombardijas, Pjemontas un Lacio reģionu mājputnu saimniecībās. Itālija Komisijai ir arī paziņojusi, ka pēc šiem nesenajiem uzliesmojumiem tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas ap visām inficētajām mājputnu saimniecībām un paplašinājusi citas izveidotās ierobežojumu zonas.

(8)

Komisija pārbaudīja pasākumus, kurus pēc nesenajiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem minētajās dalībvalstīs Bulgārija un Itālija bija veikušas atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, un atzina, ka abu minēto dalībvalstu kompetento iestāžu izveidoto aizsardzības zonu un uzraudzības zonu robežas atrodas pietiekami tālu no visām mājputnu saimniecībām, kurās apstiprināts augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojums. Pēc nesenajiem uzliesmojumiem Itālijā Komisija arī pārbaudīja citu kompetentās iestādes minētajā valstī izveidoto ierobežojumu zonu robežas un atzina, ka apgabali, kas aptverti, paplašinot minētās citas ierobežojumu zonas, ir pietiekami lieli, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Itālijā.

(9)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, sadarbībā ar Bulgāriju un Itāliju īsā laikā nepieciešams Savienības līmenī aprakstīt aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK izveidojušas abas minētās dalībvalstis, un citas paplašinātās ierobežojumu zonas, kas saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK izveidotas Itālijā pēc pēdējiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem šajās dalībvalstīs. Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā ieraksti par Bulgāriju un Itāliju būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunāko šīs slimības epidemioloģisko situāciju minētajās dalībvalstīs. Konkrētāk, Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā ietvertajos sarakstos būtu jāiekļauj jauni ieraksti par aizsardzības zonām un uzraudzības zonām Bulgārijā un Itālijā un par citām paplašinātajām ierobežojumu zonām Itālijā, uz ko tagad attiecas Direktīvā 2005/94/EK noteiktie ierobežojumi.

(10)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums būtu jāgroza, lai saistībā ar nesenajiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem minētajās dalībvalstīs atjauninātu reģionalizāciju Savienības līmenī un iekļautu saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK Bulgārijā un Itālijā izveidotās aizsardzības zonas un uzraudzības zonas un Itālijā izveidotās citas paplašinātās ierobežojumu zonas, kā arī lai noteiktu tajās piemērojamo ierobežojumu ilgumu.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,