21.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2154

(2017. gada 22. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 30. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Netiešas tīrvērtes mehānismiem nebūtu jāpakļauj centrālie darījumu partneri (CCP), tīrvērtes dalībnieki, klienti, netieši klienti vai netiešu klientu lejupēji papildlīmeņi darījumu partnera papildu riskam, un netiešu klientu aktīviem un pozīcijām būtu jāpiemēro atbilstoša līmeņa aizsardzība. Tādēļ ir būtiski, ka, lai garantētu visu veidu netiešas tīrvērtes mehānismu drošumu, tie atbilstu prasību minimumam. Lai to panāktu, uz netiešas tīrvērtes mehānismā iesaistītajām pusēm būtu jāattiecina konkrēti pienākumi, un netiešas tīrvērtes mehānisms būtu pieļaujams tikai tad, ja tās atbilst šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem.

(2)

Darījumu partnera, kuram sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, aktīviem un pozīcijām būtu jāpiemēro aizsardzība, kurai ir līdzvērtīga iedarbība kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (2) 39. un 48. pantā minētajai aizsardzībai, tāpēc dažādajiem netieša klienta jēdzieniem šajā regulā ir būtiska nozīme, un tie šeit būtu jādefinē.

(3)

Ņemot vērā, ka tīrvērtes dalībnieki būtu jāuzskata par dalībniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK (3) definētajā nozīmē, un lai netiešiem klientiem nodrošinātu aizsardzību, kas līdzvērtīga tai, kas klientiem paredzēta Regulā (ES) Nr. 648/2012, klientiem, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, vajadzētu būt kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai trešo valstu vienībām, kas līdzvērtīgas kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4)

Lai panāktu augstāku pakāpi starpniecības darbībā starp CCP un netiešo klientu dažādajiem līmeņiem, ir nepieciešami papildu darbības pasākumi, papildu konti, kā arī sarežģītāki tehnoloģiski risinājumi un apstrādes plūsmas. Tas netiešas tīrvērtes mehānismus padara sarežģītākus nekā klientu tīrvērtes mehānismus. Tādēļ minētā augstākas pakāpes starpniecība būtu jākompensē, nosakot prasības par to, lai netiešas tīrvērtes mehānismiem būtu alternatīva un operacionāli vienkāršāka kontu struktūras izvēle nekā klientu tīrvērtes mehānismiem.

(5)

Klientu tīrvērtes mehānismos ir jāparedz atsevišķi nošķirtu kontu piedāvāšana. Savukārt attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismiem papildus vispārējiem netiešiem kontiem, kas pieļauj dažādu netiešu klientu pozīciju savstarpējo ieskaitu vienā un tajā pašā bruto vispārējā netiešā kontā, būtu jāpiedāvā tikai bruto vispārēja netieša kontu struktūra, kurai ir mehānisms pieprasītas drošības rezerves un, ja par to ir panākta vienošanās, drošības rezerves, kas pārsniedz pieprasīto drošības rezervi, pārvešanai no netiešā klienta visos posmos līdz pat CCP, un nepieļaujot minēto ieskaitu. Šāds mehānisms ļauj atsevišķi nošķirtiem kontiem līdzvērtīgā veidā identificēt nodrošinājumu un pozīcijas, kas tiek turēti konkrēta netieša klienta kontā, no vienas puses, un nodrošinājumu un pozīcijas, kas tiek turēti klienta vai citu netiešu klientu kontā, no otras puses.

(6)

Turklāt, pat ja bruto vispārēja kontu struktūrā attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismiem turētie aktīvi un pozīcijas joprojām var būt pakļauti cita netiešā klienta zaudējumiem, jo minētie aktīvi un pozīcijas ir kombinēti vienā kontā, ātrums, kādā šos aktīvus un pozīcijas vajadzības gadījumā var identificēt, lai pēc saistību neizpildes tos likvidētu, palīdz mazināt minētos iespējamos zaudējumus.

(7)

Vienlaikus šis mehānisms pieļauj daudz vienkāršāku kontu struktūru, kura samazina izmaksas un sarežģītību salīdzinājumā ar atsevišķi nošķirtiem kontiem, vienlaikus dodot iespēju nodalīt dažādu netiešo klientu nodrošinājumu un pozīcijas un tādējādi nodrošina aizsardzību, kas līdzvērtīga tai, kas tiek piedāvāta individuāli nošķirta konta gadījumā. Tomēr prasībai par bruto vispārēju netiešo kontu piedāvāšanu nebūtu jāizslēdz iespēja piedāvāt netiešiem klientiem atsevišķi nošķirtus netiešos kontus tīrvērtes mehānismos, kas ietver CCP, tīrvērtes dalībnieku, klientu un tikai viena līmeņa netiešu klientu.

(8)

Lai atvieglotu piekļuvi centralizētai tīrvērtei, racionalizējot tīrvērtes pakalpojumus un vienkāršojot komerciālās attiecības starp tīrvērtes dalībniekiem, klientiem un netiešiem klientiem, dažas grupas piedāvā tīrvērtes pakalpojumus, izmantojot divas vienības no vienas un tās pašas grupas, kuras darbojas kā starpnieces minēto pakalpojumu sniegšanā. Līdzīgu iemeslu dēļ klienta grupa dažkārt izmanto vienu vienību, kas tieši sadarbojas ar tīrvērtes dalībnieku, un citu vienību, kas tieši sadarbojas ar netiešo klientu; parasti tas ir tāpēc, ka otra vienība uzņēmējdarbību veic netiešā klienta jurisdikcijā. Šādos gadījumos tīrvērtes pakalpojumi tiek racionalizēti grupas dažādos saimnieciskās darbības virzienos, un tiek vienkāršotas arī komerciālās attiecības starp tīrvērtes dalībniekiem, klientiem un netiešiem klientiem. Minētie mehānismu veidi būtu jāatļauj, ja vien tie atbilst konkrētiem nosacījumiem, kas nodrošina, ka nepalielinās darījumu partnera risks un ka netiešajai tīrvērtei tiek nodrošināta atbilstoša aizsardzība.

(9)

Netiešas tīrvērtes ķēdēs, kurās ir iesaistīti vairāk dalībnieku nekā CCP, tīrvērtes dalībnieks, klients un tikai viens netiešu klientu līmenis, atsevišķi nošķirtu kontu izmantošana varētu radīt neparedzētas tehniskas grūtības, jo būtu jāpārvalda viena vai vairāku darījumu partneru iespējama saistību neizpilde minētajā ķēdē un daudzi atsevišķi nošķirti konti. Atsevišķi nošķirtu kontu piedāvāšana minētajās garākās ķēdēs varētu maldināt darījumu partnerus, kuri vēlas tādu aizsardzību, kāda parasti ir saistīts ar atsevišķi nošķirtiem kontiem, jo dažās šādās garākās ķēdēs tādu aizsardzību nav iespējams sasniegt. Lai izvairītos no riskiem, kas izriet no minētā kļūdainā pieņēmuma, šādās garākās netiešas tīrvērtes ķēdēs būtu jāļauj izmantot tikai nošķirtus vispārējos kontus, ja vien darījumu partneri, kas veic tīrvērti, izmantojot šos mehānismus, ir pilnīgi informēti par nošķīruma līmeni un riskiem, kas saistīti ar minētā veida kontu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka bruto vispārējo netiešo kontu struktūrā pieprasītās drošības rezerves summa ir tāda pati kā summa, kāda būtu bijusi pieprasīta, ja būtu ticis izmantots atsevišķi nošķirts netiešas tīrvērtes konts, CCP būtu jāsaņem informācija par pozīcijām, kas tiek turētas netiešā klienta kontā, lai tas varētu aprēķināt saistīto drošības rezerves pieprasījumu sadalījumā pa atsevišķiem netiešajiem klientiem.

(11)

Lai nodrošinātu līdzvērtību ar klienta tīrvērti, tīrvērtes dalībniekam būtu jāievieš procedūras, kas pēc tāda klienta saistību neizpildes, kurš sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, atvieglotu netiešu klientu pozīciju pārvešanu alternatīvam klientam. Tā paša iemesla dēļ tīrvērtes dalībniekam būtu jāievieš arī procedūras par to, kā likvidē netiešo klientu pozīcijas un aktīvus un kā no likvidācijas iegūtos naudas līdzekļus atmaksā zināmajiem netiešajiem klientiem. Ja kādu iemeslu dēļ no likvidācijas iegūtos naudas līdzekļus nav iespējams tieši atmaksāt attiecīgajiem netiešajiem klientiem, tie būtu jāatmaksā klienta, kuram iestājusies saistību neizpilde, netiešo klientu kontā.

(12)	Būtu jāievieš attiecīgas procedūras, lai klienta saistību neizpildes gadījumā būtu iespējams uzzināt informāciju par netiešo klientu identitāti un lai tīrvērtes dalībnieks spētu identificēt, kādi aktīvi un pozīcijas pieder konkrētajam netiešajam klientam.

(13)

Klientam, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, būtu jādod netiešajam klientam izvēles iespēja attiecībā uz kontu struktūru. Tomēr pastāv iespēja, ka netiešais klients nav saprātīgā termiņā paziņojis klientam par savu izvēli. Tādā gadījumā klientam vajadzētu būt iespējai sniegt netiešas tīrvērtes pakalpojumus minētajam netiešajam klientam, izmantojot jebkuru kontu struktūru, ja vien klients informē netiešo klientu par izmantoto kontu struktūru un riskiem, kas saistīti ar minēto kontu, tā nošķiršanas pakāpi un iespēju jebkurā brīdī mainīt kontu struktūru.

(14)

Netiešas tīrvērtes mehānismi var radīt konkrētus riskus. Tādēļ ir nepieciešams, lai visas netiešas tīrvērtes mehānismā iesaistītās personas, tostarp tīrvērtes dalībnieki un CCP, nemitīgi identificētu, uzraudzītu un pārvaldītu visus būtiskos riskus, kurus rada minētie mehānismi. Šajā nolūkā īpaši svarīga ir atbilstoša informācijas apmaiņa starp klientiem un tīrvērtes dalībniekiem. Tomēr tīrvērtes dalībniekiem būtu jānodrošina, lai šī informācija tiktu izmantota tikai riska pārvaldībai un drošības rezerves noteikšanai un ka komerciāli sensitīva informācija netiek izmantota ļaunprātīgi.

(15)	Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu raitu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šās regulas normas un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ietvertās attiecīgās normas piemēro no vienas un tās pašas dienas.

(16)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (4) 10. pantu EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“klients” ir klients, kas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā;

b)	“netiešs klients” ir klienta, kas definēts a) apakšpunktā, klients;

c)	“netiešas tīrvērtes mehānisms” ir līgumisku attiecību kopums starp klienta, netieša klienta vai otrās pakāpes netiešs klienta sniegtu netiešas tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem;

d)	“otrās pakāpes netiešs klients” ir netieša klienta, kas definēts b) apakšpunktā, klients;

e)	“trešās pakāpes netiešs klients” ir otrās pakāpes netieša klienta, kas definēts d) apakšpunktā, klients.

2. pants

Prasības attiecībā uz klientu sniegtiem netiešas tīrvērtes pakalpojumiem

1. Klients var sniegt netiešas tīrvērtes pakalpojumus netiešiem klientiem, ja vien ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	klients ir atļauju saņēmusi kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai vienība, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kura tiktu uzskatīta par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja minētā vienība uzņēmējdarbību veiktu Savienībā;

b)	klients sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem un publisko vispārīgos noteikumus, saskaņā ar kuriem tas sniedz šos pakalpojumus;

c)	tīrvērtes dalībnieks ir piekritis vispārīgajiem noteikumiem, kas minēti šā punkta b) apakšpunktā.

2. Šā panta 1. punktā minētais klients un netiešais klients rakstiski vienojas par netiešas tīrvērtes mehānismu. Netiešas tīrvērtes mehānismā ietilpst vismaz šādi līguma noteikumi:

a)	vispārīgie noteikumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā;

b)	klienta apņemšanās ievērot visas netiešā klienta saistības pret tīrvērtes dalībnieku attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas netiešas tīrvērtes mehānisms.

Visus netiešas tīrvērtes mehānisma aspektus skaidri dokumentē.

3. CCP nekavē tādu vienošanos par netiešas tīrvērtes mehānismu, kas tiek noslēgta ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem.

3. pants

CCP pienākumi

1. CCP pēc tīrvērtes dalībnieka pieprasījuma atver un uztur jebkuru no 4. panta 4. punktā minētajiem kontiem.

2. CCP, kas tur vairāku netiešo klientu aktīvus un pozīcijas kontā, kas minēts 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā, veic atsevišķu uzskaiti par katra netiešā klienta pozīcijām, aprēķina drošības rezervi attiecībā uz katru netiešo klientu un ietur minēto drošības rezervju summu pēc bruto principa, balstoties uz 4. panta 3. punktā minēto informāciju.

3. CCP identificē, uzrauga un pārvalda visus būtiskos riskus, kurus rada netiešas tīrvērtes pakalpojumu sniegšana un kuri varētu ietekmēt CCP noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū.

4. pants

Tīrvērtes dalībnieku pienākumi

1. Tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, to dara ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem, un publisko vispārīgos noteikumus, saskaņā ar kuriem tas sniedz šos pakalpojumus.

Vispārīgie noteikumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, ietver obligātos finanšu resursus un darbības jaudas prasības attiecībā uz klientiem, kuri sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus.

2. Tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, pēc klienta pieprasījuma atver un uztur vismaz šādus kontus:

a)	vispārējo (omnibus) kontu, kurā minētais klients tur savu netiešo klientu aktīvus un pozīcijas;

b)	vispārējo kontu, kurā minētais klients tur savu netiešo klientu aktīvus un pozīcijas un kurā tīrvērtes dalībnieks nodrošina, ka netieša klienta pozīcijas neizlīdzina cita netieša klienta pozīcijas un ka netieša klienta aktīvus nevar izmantot, lai segtu cita netieša klienta pozīcijas.

3. Tīrvērtes dalībnieks, kas 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā tur vairāku netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, ik dienu sniedz CCP visu nepieciešamo informāciju, lai CCP varētu identificēt katra netiešā klienta kontā turētās pozīcijas. Šo informāciju balsta uz 5. panta 4. punktā minēto informāciju.

4. Tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, pēc klienta pieprasījuma pie CCP atver un uztur vismaz šādus kontus:

a)	nošķirtu kontu, kuru izmanto tikai un vienīgi nolūkā turēt netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, kurus tīrvērtes dalībnieks tur 2. punkta a) apakšpunktā minētajā kontā;

b)	nošķirtu kontu, kuru izmanto tikai un vienīgi nolūkā turēt katra klienta netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, kurus tīrvērtes dalībnieks tur 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā.

5. Tīrvērtes dalībnieks izveido procedūras par klienta, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, saistību neizpildes pārvaldību.

6. Tīrvērtes dalībnieks, kas tur netiešu klientu aktīvus un pozīcijas 2. punkta a) apakšpunktā minētajā kontā:

nodrošina, ka 5. punktā minētās procedūras ļauj pēc klienta saistību neizpildes iestāšanās ātri likvidēt minētos aktīvus un pozīcijas, tai skaitā likvidēt minētos aktīvus un pozīcijas CCP līmenī, un ka tās ietver sīki izstrādātu procedūru, ar kādu netiešajiem klientiem paziņo par klienta saistību neizpildi un paredzamo laikposmu, lai likvidētu minēto netiešo klientu aktīvus un pozīcijas;

b)	pēc saistību neizpildes pārvaldības procesa pabeigšanas attiecībā uz klienta saistību neizpildi minētajam klientam netiešo klientu kontā labprātīgi atmaksā jebkādu atlikumu, kas tam pienākas no minēto aktīvu un pozīciju likvidācijas.

7. Tīrvērtes dalībnieks, kas tur netiešu klientu aktīvus un pozīcijas 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā:

5. punktā minētajās procedūrās iekļauj:

i)	pasākumus, kas paredzēti tam, lai aktīvus un pozīcijas, ko saistības neizpildošs klients tur savu netiešo klientu kontā, pārvestu citam klientam vai tīrvērtes dalībniekam;

ii)	pasākumus, kas paredzēti tam, lai katram netiešajam klientam izmaksātu naudas līdzekļus, kas iegūti minētā netiešā klienta aktīvu un pozīciju likvidācijas rezultātā;

iii)	sīki izstrādātu procedūru par to, kā netiešajiem klientiem paziņo par klienta saistību neizpildi un paredzamo laikposmu, kurā iespējams likvidēt minēto netiešo klientu aktīvus un pozīcijas;

līgumiski apņemas uzsākt procedūras par aktīvu un pozīciju, ko saistības neizpildošs klients tur savu netiešo klientu kontā, pārvešanu citam klientam vai tīrvērtes dalībniekam, kuru izraudzījušies saistības nepildošā klienta attiecīgie netiešie klienti (pēc minēto netiešo klientu pieprasījuma un bez vajadzības saņemt saistības nepildījušā klienta piekrišanu). Minētajam citam klientam vai tīrvērtes dalībniekam tikai tad ir pienākums pieņemt šos aktīvus un pozīcijas, ja minētais cits klients vai tīrvērtes dalībnieks jau iepriekš ir stājies līgumiskās attiecībās ar minētajiem attiecīgajiem netiešajiem klientiem, kuri apņemas to darīt;

nodrošina, ka 5. punktā minētās procedūras ļauj pēc klienta saistību neizpildes iestāšanās ātri likvidēt minētos aktīvus un pozīcijas, tai skaitā likvidēt minētos aktīvus un pozīcijas CCP līmenī, ja b) apakšpunktā minētais pārvedums kādu iemeslu dēļ nav noticis iepriekš noteiktā pārvešanas laikposmā, kas norādīts netiešas tīrvērtes mehānismā;

d)	pēc minēto aktīvu un pozīciju likvidācijas līgumiski apņemas sākt procedūras par likvidācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu izmaksāšanu katram netiešajam klientam;

e)	ja tīrvērtes dalībnieks nav spējis identificēt netiešos klientus vai pabeigt d) apakšpunktā minēto naudas līdzekļu izmaksāšanu katram netiešajam klientam, klientam netiešo klientu kontā labprātīgi atmaksā atlikumu, kas tam pienākas no minēto aktīvu un pozīciju likvidācijas.

8. Tīrvērtes dalībnieks identificē, uzrauga un pārvalda visus būtiskos riskus, kurus rada netiešas tīrvērtes pakalpojumu sniegšana un kuri varētu ietekmēt tā noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū. Tīrvērtes dalībnieks ievieš iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka 5. panta 8. punktā minēto informāciju nevar izmantot komerciālos nolūkos.

5. pants

Klientu pienākumi

1. Klients, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, netiešajiem klientiem piedāvā vismaz izvēli starp 4. panta 2. punktā minēto kontu veidiem un nodrošina, ka minētie netiešie klienti ir pilnīgi informēti par dažādajiem nošķīruma līmeņiem un riskiem, kuri saistīti ar katru konta veidu.

2. Klients, kas minēts 1. punktā, piešķir vienu no 4. panta 2. punktā minēto kontu veidiem netiešajiem klientiem, kas klienta noteiktā saprātīgā termiņā nav izvēlējušies nevienu konta veidu. Klients bez liekas kavēšanās informē attiecīgo netiešo klientu par riskiem, kas saistīti ar piešķirto konta veidu. Netiešais klients jebkurā laikā var izvēlēties citu konta veidu, par to iesniedzot klientam rakstisku lūgumu.

3. Klients, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, veic atsevišķu uzskaiti un kontus, kas dod iespēju nodalīt savus aktīvus un pozīcijas no tā turētajiem netiešo klientu aktīviem un pozīcijām.

4. Ja tīrvērtes dalībnieks 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā tur vairāku netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, klients ik dienu sniedz tīrvērtes dalībniekam visu nepieciešamo informāciju, lai tīrvērtes dalībnieks varētu identificēt katra netiešā klienta kontā turētās pozīcijas.

5. Klients, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, lūdz, lai tīrvērtes dalībnieks pēc tā netiešo klientu izvēles pie CCP atvērtu un uzturētu 4. panta 4. punktā minētos kontus.

6. Klients sniedz saviem netiešajiem klientiem pietiekamu informāciju, lai minētie netiešie klienti varētu identificēt CCP un tīrvērtes dalībnieku, kas tiek izmantoti tā pozīciju tīrvērtei.

7. Ja tīrvērtes dalībnieks 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā tur viena vai vairāku netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, klients netiešas tīrvērtes mehānismā attiecībā uz saviem netiešajiem klientiem iekļauj visus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka klienta saistību neizpildes gadījumā tīrvērtes dalībnieks saskaņā ar 4. panta 7. punktu var ātri atmaksāt netiešajiem klientiem naudas līdzekļus no pozīciju un aktīvu likvidācijas, kas tiek turēti minēto netiešo klientu kontos.

8. Klients sniedz tīrvērtes dalībniekam pietiekamu informāciju, lai tas varētu identificēt, uzraudzīt un pārvaldīt visus būtiskos riskus, kurus rada netiešas tīrvērtes pakalpojumu sniegšana un kuri varētu ietekmēt tīrvērtes dalībnieka noturību.

9. Klients ievieš mehānismus, ar kuriem iespējams nodrošināt, ka tā saistību neizpildes gadījumā visa tā rīcībā esošā informācija par tā netiešajiem klientiem ir nekavējoties pieejama tīrvērtes dalībniekam, tai skaitā informāciju par 5. panta 4. punktā minētā netiešā klienta identitāti.

6. pants

Prasības attiecībā uz netiešu klientu sniegtiem netiešas tīrvērtes pakalpojumiem

1. Netiešs klients var sniegt netiešas tīrvērtes pakalpojumus otrās pakāpes netiešiem klientiem, ja vien netiešas tīrvērtes mehānisma puses atbilst vienai no prasībām, kas minētas 2. punktā, un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	netiešais klients ir atļauju saņēmusi kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai vienība, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kura tiktu uzskatīta par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja minētā vienība uzņēmējdarbību veiktu Savienībā;

netiešais klients un otrās pakāpes netiešais klients rakstiski vienojas par netiešas tīrvērtes mehānismu. Netiešas tīrvērtes mehānismā ietilpst vismaz šādi līguma noteikumi:

i)	vispārīgie noteikumi, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

ii)	netieša klienta apņemšanās ievērot visas otrās pakāpes netiešā klienta saistības pret klientu attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas netiešas tīrvērtes mehānisms;

c)	tīrvērtes dalībnieks otrās pakāpes netiešā klienta aktīvus un pozīcijas tur kontā, kas minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Visus b) punktā minētā netiešas tīrvērtes mehānisma aspektus skaidri dokumentē.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām netiešas tīrvērtes mehānisma puses atbilst vienai no šādām prasībām:

a)	tīrvērtes dalībnieks un klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet netiešais klients šajā grupā neietilpst;

b)	klients un netiešais klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet ne tīrvērtes dalībnieks, ne otrās pakāpes netiešais klients šajā grupā neietilpst;

3. Attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismu, par ko puses vienojušās situācijā, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā:

a)	4. panta 1., 5., 6. un 8. punktu klientam piemēro tā, it kā minētais klients būtu tīrvērtes dalībnieks;

b)	2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2., 3., 6., 8. un 9. punktu netiešam klientam piemēro tā, it kā minētais netiešais klients būtu klients.

4. Attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismu, par ko puses vienojušās situācijā, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā:

a)	4. panta 5. un 6. punktu klientam piemēro tā, it kā minētais klients būtu tīrvērtes dalībnieks;

b)	2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2., 3., 6., 8. un 9. punktu netiešam klientam piemēro tā, it kā minētais netiešais klients būtu klients.

7. pants

Prasības attiecībā uz otrās pakāpes netiešu klientu sniegtiem netiešas tīrvērtes pakalpojumiem

1. Otrās pakāpes netiešais klients var sniegt netiešas tīrvērtes pakalpojumus trešās pakāpes netiešiem klientiem, ja vien ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

netiešais klients un otrās pakāpes netiešais klients ir atļauju saņēmusi kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai vienība, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kura tiktu uzskatīta par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja minētā vienība uzņēmējdarbību veiktu Savienībā;

b)	tīrvērtes dalībnieks un klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet netiešais klients šajā grupā neietilpst;

c)	netiešais klients un otrās pakāpes netiešais klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet trešās pakāpes netiešais klients šajā grupā neietilpst;

otrās pakāpes netiešais klients un trešās pakāpes netiešais klients rakstiski vienojas par netiešas tīrvērtes mehānismu. Netiešas tīrvērtes mehānismā ietilpst vismaz šādi līguma noteikumi:

i)	vispārīgie noteikumi, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

ii)	otrās pakāpes netiešā klienta apņemšanās ievērot visas trešās pakāpes netiešā klienta saistības pret netiešo klientu attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas netiešas tīrvērtes mehānisms;

e)	tīrvērtes dalībnieks trešās pakāpes netiešā klienta aktīvus un pozīcijas tur kontā, kas minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Visus pirmās daļas d) apakšpunktā minētā netiešas tīrvērtes mehānisma aspektus dokumentē ar nepārprotamiem formulējumiem.

2. Ja otrās pakāpes netiešs klients sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar 1. punktu:

a)	4. panta 1., 5., 6. un 8. punktu gan klientam, gan netiešam klientam piemēro tā, it kā tie būtu tīrvērtes dalībnieki;

b)	2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2., 3., 6., 8. un 9. punktu gan netiešam klientam, gan otrās pakāpes netiešam klientam piemēro tā, it kā tie būtu klienti.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

21.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/13

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2155

(2017. gada 22. septembris),

ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013 groza attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

Darījumu partnera, kuram sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, aktīviem un pozīcijām būtu jāpiemēro aizsardzība, kurai ir līdzvērtīga iedarbība kā Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. un 48. pantā minētajai aizsardzībai, tāpēc netiešu klientu dažādiem jēdzieniem šajā regulā ir ļoti būtiska nozīme, un tie būtu tajā jādefinē.

(3)

Ņemot vērā to, ka tīrvērtes dalībnieki būtu jāuzskata par dalībniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK (2) nozīmē, un lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, kas noteikts klientiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, klientiem, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, vajadzētu būt kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai trešo valstu vienībām, kas ir līdzvērtīgas kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4)

(5)

Klientu tīrvērtes mehānismos ir jāparedz atsevišķi nošķirtu kontu piedāvāšana. Savukārt attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismiem papildus vispārējiem netiešiem kontiem, kas pieļauj dažādu netiešu klientu pozīciju savstarpējo ieskaitu vienā un tajā pašā bruto vispārējā netiešā kontā, būtu jāpiedāvā tikai bruto vispārēja netieša konta struktūra, kurai ir mehānisms pieprasītas drošības rezerves un, ja par to ir panākta vienošanās, drošības rezerves, kas pārsniedz pieprasīto drošības rezervi, pārvešanai no netiešā klienta visos posmos līdz pat CCP, un nepieļaujot minēto ieskaitu. Šāds mehānisms ļauj atsevišķi nošķirtiem kontiem līdzvērtīgā veidā identificēt nodrošinājumu un pozīcijas, kas tiek turēti konkrēta netieša klienta kontā, no vienas puses, un nodrošinājumu un pozīcijas, kas tiek turēti klienta vai citu netiešu klientu kontā, no otras puses.

(6)

Turklāt, pat ja bruto vispārējā kontu struktūrā attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismiem turētie aktīvi un pozīcijas joprojām var būt pakļauti cita netiešā klienta zaudējumiem, jo minētie aktīvi un pozīcijas ir kombinēti vienā kontā, ātrums, kādā šos aktīvus un pozīcijas vajadzības gadījumā var identificēt, lai pēc saistību neizpildes tos likvidētu, palīdz mazināt minētos iespējamos zaudējumus.

(7)

Vienlaikus šis mehānisms pieļauj daudz vienkāršāku kontu struktūru, kura samazina izmaksas un sarežģītību salīdzinājumā ar atsevišķi nošķirtiem kontiem, vienlaikus dodot iespēju nodalīt dažādu netiešo klientu nodrošinājumu un pozīcijas, un tādējādi nodrošina aizsardzību, kas līdzvērtīga tai, kas tiek piedāvāta individuāli nošķirta konta gadījumā. Tomēr prasībai par bruto vispārēju netiešo kontu piedāvāšanu nebūtu jāizslēdz iespēja piedāvāt netiešiem klientiem atsevišķi nošķirtus netiešos kontus tīrvērtes mehānismos, kas ietver CCP, tīrvērtes dalībnieku, klientu un tikai viena līmeņa netiešu klientu.

(8)

Lai atvieglotu piekļuvi centralizētai tīrvērtei, racionalizējot tīrvērtes pakalpojumus un vienkāršojot komerciālās attiecības starp tīrvērtes dalībniekiem, klientiem un netiešiem klientiem, dažas grupas piedāvā tīrvērtes pakalpojumus, izmantojot divas vienības no vienas un tās pašas grupas, kuras darbojas kā starpnieces minēto pakalpojumu sniegšanā. Līdzīgu iemeslu dēļ klienta grupa dažkārt izmanto vienu vienību, kas tieši sadarbojas ar tīrvērtes dalībnieku, un citu vienību, kas tieši sadarbojas ar netiešo klientu; parasti tas ir tāpēc, ka otra vienība uzņēmējdarbību veic netiešā klienta jurisdikcijā. Šādos gadījumos tīrvērtes pakalpojumi tiek racionalizēti grupas dažādos saimnieciskās darbības virzienos un tiek vienkāršotas arī komerciālās attiecības starp tīrvērtes dalībniekiem, klientiem un netiešiem klientiem. Minētie mehānismu veidi būtu jāatļauj, ja vien tie atbilst konkrētiem nosacījumiem, kas nodrošina, ka nepalielinās darījumu partnera risks un ka netiešajai tīrvērtei tiek nodrošināta atbilstoša aizsardzība.

(9)

Netiešas tīrvērtes ķēdēs, kurās ir iesaistīts vairāk dalībnieku nekā CCP, tīrvērtes dalībnieks, klients un tikai viens netiešu klientu līmenis, atsevišķi nošķirtu kontu izmantošana varētu radīt neparedzētas tehniskas grūtības, jo būtu jāpārvalda viena vai vairāku darījumu partneru iespējama saistību neizpilde minētajā ķēdē un daudzi atsevišķi nošķirti konti. Atsevišķi nošķirtu kontu piedāvāšana minētajās garākās ķēdēs varētu maldināt darījumu partnerus, kuri vēlas tādu aizsardzību, kāda parasti ir saistīta ar atsevišķi nošķirtiem kontiem, jo dažās šādās garākās ķēdēs tādu aizsardzību nav iespējams sasniegt. Lai izvairītos no riskiem, kas izriet no minētā kļūdainā pieņēmuma, šādās garākās netiešas tīrvērtes ķēdēs būtu jāļauj izmantot tikai nošķirtus vispārējos kontus, ja vien darījumu partneri, kas veic tīrvērti, izmantojot šos mehānismus, ir pilnīgi informēti par nošķīruma līmeni un riskiem, kas saistīti ar minētā veida kontu.

(10)

(11)

(12)	Būtu jāievieš attiecīgas procedūras, lai klienta saistību neizpildes gadījumā būtu iespējams uzzināt informāciju par netiešo klientu identitāti un lai tīrvērtes dalībnieks spētu identificēt, kādi aktīvi un pozīcijas pieder konkrētajam netiešajam klientam.

(13)

(14)

(15)	Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu raitu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šīs regulas normas un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) 30. panta 2. punktu pieņemtās normas piemēro no vienas un tās pašas dienas.

(16)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(17)

(18)	Tāpēc būtu jāgroza Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 grozījumi

Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013 groza šādi:

regulas 1. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)	“netiešas tīrvērtes mehānisms” ir līgumisku attiecību kopums starp klienta, netieša klienta vai otrās pakāpes netieša klienta sniegtu netiešas tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem;”;

regulas 1. pantā iekļauj šādu d) un e) punktu:

“d)	“otrās pakāpes netiešs klients” ir netieša klienta klients;

e)	“trešās pakāpes netiešs klients” ir otrās pakāpes netieša klienta klients.”;

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Prasības attiecībā uz klientu sniegtiem netiešas tīrvērtes pakalpojumiem

1. Klients var sniegt netiešas tīrvērtes pakalpojumus netiešiem klientiem, ja vien ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	klients ir atļauju saņēmusi kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai vienība, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kura tiktu uzskatīta par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja minētā vienība uzņēmējdarbību veiktu Savienībā;

b)	klients sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem un publisko vispārīgos noteikumus, saskaņā ar kuriem tas sniedz šos pakalpojumus;

c)	tīrvērtes dalībnieks ir piekritis vispārīgajiem noteikumiem, kas minēti šā punkta b) apakšpunktā.

2. Šā panta 1. punktā minētais klients un netiešais klients rakstiski vienojas par netiešas tīrvērtes mehānismu. Netiešas tīrvērtes mehānismā ietilpst vismaz šādi līguma noteikumi:

a)	vispārīgie noteikumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā;

b)	klienta apņemšanās ievērot visas netiešā klienta saistības pret tīrvērtes dalībnieku attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas netiešas tīrvērtes mehānisms.

Visus netiešas tīrvērtes mehānisma aspektus skaidri dokumentē.

3. CCP nekavē tāda netiešas tīrvērtes mehānisma noslēgšanu, kas tiek slēgts, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem.”;

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

CCP pienākumi

1. CCP pēc tīrvērtes dalībnieka pieprasījuma atver un uztur jebkuru no 4. panta 4. punktā minētajiem kontiem.

3. CCP identificē, uzrauga un pārvalda visus būtiskos riskus, kurus rada netiešas tīrvērtes pakalpojumu sniegšana un kuri varētu ietekmēt CCP noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū.”;

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Tīrvērtes dalībnieku pienākumi

1. Tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, to dara ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem un publisko vispārīgos noteikumus, saskaņā ar kuriem tas sniedz šos pakalpojumus.

2. Tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, pēc klienta pieprasījuma atver un uztur vismaz šādus kontus:

a)	vispārējo (omnibus) kontu, kurā minētais klients tur savu netiešo klientu aktīvus un pozīcijas;

b)	vispārējo kontu, kurā minētais klients tur savu netiešo klientu aktīvus un pozīcijas un kurā tīrvērtes dalībnieks nodrošina, ka netieša klienta pozīcijas neizlīdzina cita netieša klienta pozīcijas un ka netieša klienta aktīvus nevar izmantot, lai segtu cita netieša klienta pozīcijas.

4. Tīrvērtes dalībnieks, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, pēc klienta pieprasījuma pie CCP atver un uztur vismaz šādus kontus:

a)	nošķirtu kontu, kuru izmanto tikai un vienīgi nolūkā turēt netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, kurus tīrvērtes dalībnieks tur 2. punkta a) apakšpunktā minētajā kontā;

b)	nošķirtu kontu, kuru izmanto tikai un vienīgi nolūkā turēt katra klienta netiešo klientu aktīvus un pozīcijas, kurus tīrvērtes dalībnieks tur 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā.

5. Tīrvērtes dalībnieks izveido procedūras par klienta, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, saistību neizpildes pārvaldību.

6. Tīrvērtes dalībnieks, kas tur netiešu klientu aktīvus un pozīcijas 2. punkta a) apakšpunktā minētajā kontā:

b)	pēc saistību neizpildes pārvaldības procesa pabeigšanas attiecībā uz klienta saistību neizpildi minētajam klientam netiešo klientu kontā labprātīgi atmaksā jebkādu atlikumu, kas tam pienākas no minēto aktīvu un pozīciju likvidācijas.

7. Tīrvērtes dalībnieks, kas tur netiešu klientu aktīvus un pozīcijas 2. punkta b) apakšpunktā minētajā kontā:

5. punktā minētajās procedūrās iekļauj:

i)	pasākumus, kas paredzēti tam, lai aktīvus un pozīcijas, ko saistības neizpildošs klients tur savu netiešo klientu kontā, pārvestu citam klientam vai tīrvērtes dalībniekam;

ii)	pasākumus, kas paredzēti tam, lai katram netiešajam klientam izmaksātu naudas līdzekļus, kas iegūti minētā netiešā klienta aktīvu un pozīciju likvidācijas rezultātā;

iii)	sīki izstrādātu procedūru par to, kā netiešajiem klientiem paziņo par klienta saistību neizpildi un paredzamo laikposmu, kurā iespējams likvidēt minēto netiešo klientu aktīvus un pozīcijas;

nodrošina, ka 5. punktā minētās procedūras ļauj pēc klienta saistību neizpildes iestāšanās ātri likvidēt minētos aktīvus un pozīcijas, tai skaitā likvidēt minētos aktīvus un pozīcijas CCP līmenī, ja b) apakšpunktā minētais pārvedums kādu iemeslu dēļ nav noticis iepriekš noteiktā pārvešanas laikposmā, kas norādīts netiešas tīrvērtes mehānismā;

d)	pēc minēto aktīvu un pozīciju likvidācijas līgumiski apņemas sākt procedūras par likvidācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu izmaksāšanu katram netiešajam klientam;

e)	ja tīrvērtes dalībnieks nav spējis identificēt netiešos klientus vai pabeigt d) apakšpunktā minēto naudas līdzekļu izmaksāšanu katram netiešajam klientam, klientam netiešo klientu kontā labprātīgi atmaksā atlikumu, kas tam pienākas no minēto aktīvu un pozīciju likvidācijas.

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Klientu pienākumi

5. Klients, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, lūdz, lai tīrvērtes dalībnieks pēc tā netiešo klientu izvēles pie CCP atvērtu un uzturētu 4. panta 4. punktā minētos kontus.

9. Klients ievieš mehānismu, lai nodrošinātu, ka tā saistību neizpildes gadījumā visa tā rīcībā esošā informācija par tā netiešajiem klientiem ir nekavējoties pieejama tīrvērtes dalībniekam, tostarp par netiešo klientu identitāti, kā minēts 5. panta 4. punktā.”;

iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Prasības attiecībā uz netiešu klientu sniegtiem netiešas tīrvērtes pakalpojumiem

a)	netiešais klients ir atļauju saņēmusi kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai vienība, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kura tiktu uzskatīta par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja minētā vienība uzņēmējdarbību veiktu Savienībā;

netiešais klients un otrās pakāpes netiešais klients rakstiski vienojas par netiešas tīrvērtes mehānismu. Netiešas tīrvērtes mehānismā ietilpst vismaz šādi līguma noteikumi:

i)	vispārīgie noteikumi, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

ii)	netieša klienta apņemšanās ievērot visas otrās pakāpes netiešā klienta saistības pret klientu attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas netiešas tīrvērtes mehānisms;

c)	tīrvērtes dalībnieks otrās pakāpes netiešā klienta aktīvus un pozīcijas tur kontā, kas minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Visus b) apakšpunktā minētā netiešas tīrvērtes mehānisma aspektus skaidri dokumentē.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām netiešas tīrvērtes mehānisma puses atbilst vienai no šādām prasībām:

a)	tīrvērtes dalībnieks un klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet netiešais klients šajā grupā neietilpst;

b)	klients un netiešais klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet ne tīrvērtes dalībnieks, ne otrās pakāpes netiešais klients šajā grupā neietilpst;

3. Attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismu, par ko puses vienojušās situācijā, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā:

a)	4. panta 1., 5., 6. un 8. punktu klientam piemēro tā, it kā minētais klients būtu tīrvērtes dalībnieks;

b)	2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2., 3., 6., 8. un 9. punktu netiešam klientam piemēro tā, it kā minētais netiešais klients būtu klients.

4. Attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismu, par ko puses vienojušās situācijā, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā:

a)	4. panta 5. un 6. punktu klientam piemēro tā, it kā minētais klients būtu tīrvērtes dalībnieks;

b)	2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2., 3., 6., 8. un 9. punktu netiešam klientam piemēro tā, it kā minētais netiešais klients būtu klients.”;

iekļauj šādu 5.b pantu:

“5.b pants

Prasības attiecībā uz otrās pakāpes netiešu klientu sniegtiem netiešas tīrvērtes pakalpojumiem

1. Otrās pakāpes netiešais klients var sniegt netiešas tīrvērtes pakalpojumus trešās pakāpes netiešiem klientiem, ja vien ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

b)	tīrvērtes dalībnieks un klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet netiešais klients šajā grupā neietilpst;

c)	netiešais klients un otrās pakāpes netiešais klients ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet trešās pakāpes netiešais klients šajā grupā neietilpst;

i)	vispārīgie noteikumi, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

ii)	otrās pakāpes netiešā klienta apņemšanās ievērot visas trešās pakāpes netiešā klienta saistības pret netiešo klientu attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas netiešas tīrvērtes mehānisms;

e)	tīrvērtes dalībnieks trešās pakāpes netiešā klienta aktīvus un pozīcijas tur kontā, kas minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Visus pirmās daļas d) apakšpunktā minētā netiešas tīrvērtes mehānisma aspektus dokumentē ar nepārprotamiem formulējumiem.

2. Ja otrās pakāpes netiešs klients sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar 1. punktu:

a)	4. panta 1., 5., 6. un 8. punktu gan klientam, gan netiešam klientam piemēro tā, it kā tie būtu tīrvērtes dalībnieki;

b)	2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 2., 3., 6., 8. un 9. punktu gan netiešam klientam, gan otrās pakāpes netiešam klientam piemēro tā, it kā tie būtu klienti.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(5) Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).

21.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/24

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/2158

(2017. gada 20. novembris),

ar ko nolūkā mazināt akrilamīda klātbūtni pārtikā nosaka mazinošus pasākumus un references līmeņus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 852/2004 mērķis ir nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību pārtikas nekaitīguma kontekstā. Minētajā regulā “pārtikas higiēna” definēta kā pasākumu un nosacījumu kopums, kas nepieciešams, lai kontrolētu apdraudējumus un nodrošinātu pārtikas produktu derīgumu cilvēka uzturam, ņemot vērā tiem paredzēto lietošanu. Pārtikas nekaitīguma apdraudējumi rodas, ja pārtika tiek eksponēta bīstamām vielām, kā rezultātā attiecīgais pārtikas produkts tiek piesārņots. Pārtikas apdraudējumi var būt bioloģiski, ķīmiski vai fiziski.

(2)	Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 315/93 (2) definīciju akrilamīds ir piesārņotājs un attiecīgi ķīmisks apdraudējums pārtikas apritē.

(3)

Akrilamīds ir organisks savienojums ar mazu molekulmasu un labu šķīdību ūdenī, kas no dabā sastopamām sastāvdaļām – asparagīna un cukuriem – veidojas dažos pārtikas produktos, ja šos produktus gatavo zema mitruma apstākļos temperatūrā, kas parasti pārsniedz 120 °C. Pārsvarā akrilamīds veidojas krāsnī ceptos vai eļļā vārītos, ogļhidrātiem bagātos pārtikas produktos, kuru izejvielas satur tā prekursorus, piemēram, graudaugos, kartupeļos un kafijas pupiņās.

(4)

Ir novērots, ka dažos pārtikas produktos akrilamīda līmenis ir ievērojami augstāks nekā tā līmenis tās pašas produktu kategorijas salīdzināmos produktos, tāpēc ar Komisijas Ieteikumu 2013/647/ES (3) dalībvalstu kompetentās iestādes tika aicinātas gadījumos, kad konkrētā pārtikas produktā konstatētais akrilamīda līmenis pārsniedz minētā ieteikuma pielikumā noteiktās indikatīvās vērtības, veikt izmeklēšanu attiecībā uz ražošanas un pārstrādes metodēm, ko izmanto pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestādes”) Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM), 2015. gadā pieņēma atzinumu par akrilamīdu pārtikā (4). Pamatojoties uz pētījumiem ar dzīvniekiem, Iestāde apstiprina agrāk veiktos izvērtējumus, ka akrilamīds pārtikā, iespējams, palielina vēža veidošanās risku visu vecuma grupu patērētājiem. Tā kā akrilamīda klātbūtne ir konstatēta dažādos ikdienā lietojamos produktos, šīs bažas attiecas uz visiem patērētājiem, taču bērni ir riskam visvairāk eksponētā grupa to nelielā ķermeņa svara dēļ. Ņemot vērā pašreizējos uzturekspozīcijas līmeņus, akrilamīda iespējamā kaitīgā ietekme uz nervu sistēmu, prenatālo un postnatālo attīstību un vīriešu reproduktīvo spēju netika uzskatīta par bažas raisošu. Pašreizējie uzturekspozīcijas līmeņi attiecībā uz akrilamīdu visās vecuma grupās norāda, ka pastāv bažas par minētās vielas kancerogēno ietekmi.

(6)

Ņemot vērā Iestādes secinājumus par akrilamīda kancerogēno ietekmi un to, ka nav nekādu konsekventu un obligātu pasākumu, kas pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāpiemēro, lai pazeminātu akrilamīda līmeni pārtikā, ar piemērotiem mazinošiem pasākumiem būtu jānodrošina pārtikas nekaitīgums un jāsamazina akrilamīda klātbūtne pārtikas produktos, kuru izejvielas satur tā prekursorus. Akrilamīda līmeni var pazemināt ar mazinošiem pasākumiem, piemēram, īstenojot labu higiēnas praksi un piemērojot uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem balstītas procedūras.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir jāievēro procedūras, kas nepieciešamas, lai sasniegtu minētajā regulā noteiktos mērķus, un attiecīgos gadījumos, lai uzturētu savu sniegumu, ir jāņem paraugi un tie jāanalizē. Šajā sakarā mērķu, piemēram, references vērtību, noteikšana var būt par pamatu higiēnas noteikumu īstenošanai, vienlaikus nodrošinot, ka samazinās eksponētības līmenis attiecībā uz konkrētiem apdraudējumiem. Ar mazinošiem pasākumiem varētu mazināt akrilamīda klātbūtni pārtikā. Lai pārbaudītu atbilstību references līmeņiem, mazinošo pasākumu efektivitāte būtu jāverificē, ņemot paraugus un analizējot tos.

(8)	Tāpēc būtu lietderīgi noteikt mazinošus pasākumus, kas paredz identificēt pārtikas pārstrādes posmus, kuros produktos varētu veidoties akrilamīds, kā arī noteikt darbības akrilamīda līmeņa mazināšanai minētajos pārtikas produktos.

(9)

Šajā regulā izklāstītie mazinošie pasākumi ir balstīti uz jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām, un ir pierādīts, ka pasākumu rezultātā akrilamīda līmenis pazeminās, turklāt produkta kvalitāte un mikrobiālais drošums no tā necieš. Šie mazinošie pasākumi ir izstrādāti pēc plašas apspriešanās ar patērētājiem, dalībvalstu kompetento iestāžu ekspertiem un organizācijām, kuras pārstāv pasākumu skartos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus. Ja mazinošos pasākumos paredz izmantot pārtikas piedevas un citas vielas, pārtikas piedevas un citas vielas būtu jālieto saskaņā ar to lietošanas atļauju.

(10)

References līmeņi ir snieguma rādītāji, ar ko verificē mazinošo pasākumu efektivitāti, un tie ir balstīti uz pieredzi un sastopamību plašās pārtikas kategorijās. References līmenis būtu jānosaka tik zems, cik praktiski ir sasniedzams, piemērojot visus attiecīgos mazinošos pasākumus. References līmeņi būtu jānosaka, ņemot vērā jaunākos Iestādes datubāzes datus par sastopamību, no kuriem var secināt, ka plašā pārtikas kategorijā 10 % līdz 15 % produkcijas ar visaugstāko akrilamīda līmeni to parasti var samazināt, ievērojot labu praksi. Ir atzīts, ka aprakstītās pārtikas kategorijas konkrētos gadījumos ir visai plašas un ka šādas plašas pārtikas kategorijas ietvaros konkrētiem pārtikas produktiem var būt specifiski ražošanas, ģeogrāfiskie vai sezonālie apstākļi vai raksturīgās īpašības, kuru dēļ par spīti tam, ka tiek piemēroti visi mazinošie pasākumi, references līmeņus nav iespējams sasniegt. Šādās situācijās pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam būtu jāvar pierādīt, ka ir veikti attiecīgie mazinošie pasākumi.

(11)	Komisijai regulāri būtu jāpārskata references līmeņi nolūkā tos vēl pazemināt, atspoguļojot pastāvīgu akrilamīda klātbūtnes pārtikā samazinājumu.

(12)

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo šīs regulas darbības jomā ietilpstošos pārtikas produktus un nodarbojas ar mazumtirdzniecību un/vai tiešo piegādi tikai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, parasti ir mazie uzņēmēji. Tāpēc mazinošie pasākumi ir pielāgoti viņu darbības specifikai. Savukārt pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kuri ir daļa no lielāka, ar tiem saistīta uzņēmuma vai šāda uzņēmuma franšīze un kuri saņem centralizētas piegādes, būtu jāpiemēro papildu mazinošie pasākumi, ko spēj īstenot lielāka mēroga uzņēmumi, jo šādi pasākumi vēl vairāk mazina akrilamīda klātbūtni pārtikā un ir praktiski īstenojami šāda lieluma uzņēmumos.

(13)

Mazinošo pasākumu efektivitāte attiecībā uz akrilamīda satura mazināšanu būtu jāverificē, ņemot paraugus un veicot to analīzi. Ir lietderīgi noteikt prasības, kas pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāievēro attiecībā uz paraugu ņemšanu un to analizēšanu. Šajā nolūkā būtu jānosaka analītiskās prasības un paraugu ņemšanas biežums, lai nodrošinātu, ka iegūtie analītiskie rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz produkciju. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo šīs regulas darbības jomā ietilpstošos pārtikas produktus un nodarbojas ar mazumtirdzniecību un/vai tiešo piegādi tikai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ir atbrīvoti no pienākuma ņemt savas produkcijas paraugus un analizēt tos attiecībā uz akrilamīda klātbūtni, jo šāda prasība uzņēmumam uzliktu nesamērīgu administratīvo slogu.

(14)

Papildus tam, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir jāņem un jāanalizē paraugi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (5) pieprasa, lai dalībvalstis regulāri veiktu oficiālās kontroles, ar ko nodrošina atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem. Paraugu ņemšana un analīze oficiālo kontroļu kontekstā dalībvalstīm būtu jāveic saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajiem kritērijiem, kas iedibināti ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(15)	Papildus šajā regulā paredzētajiem pasākumiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāapsver iespēja saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 315/93 noteikt maksimālos akrilamīda līmeņus konkrētos pārtikas produktos.

(16)	Iespējams, ka mazinošo pasākumu īstenošanas labad pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem var nākties mainīt līdz šim izmantotos ražošanas procesus, tāpēc pirms šajā regulā noteikto pasākumu piemērošanas ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1. Neskarot noteikumus, kuru piemērošanu paredz Savienības pārtikas aprites tiesību akti, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo un laiž tirgū 2. punktā minētos pārtikas produktus, saskaņā ar 2. pantu piemēro I un II pielikumā noteiktos mazinošos pasākumus nolūkā sasniegt iespējami zemu praktiski sasniedzamu akrilamīda līmeni, kas ir zemāks par IV pielikumā noteiktajiem references līmeņiem.

2. Pārtikas produkti, uz kuriem atsaucas 1. punktā, ir šādi:

a)	frī kartupeļi, citi sagriezti (eļļā vārīti) produkti un kartupeļu čipsi no šķēlēs grieztiem svaigiem kartupeļiem;

b)	kartupeļu masas kartupeļu čipsi, uzkodas, kraukšķi un citi kartupeļu izstrādājumi no kartupeļu masas;

maize;

d)	brokastu pārslas (izņemot biezputras);

e)	smalki miltu konditorejas izstrādājumi: cepumi, sausiņi, graudu batoniņi, dažādu veidu vafeles, apaļmaizītes un piparkūkas, kā arī krekeri, sausmaizītes un maizes aizstājēji. Šajā kategorijā par krekeriem uzskata sausus cepumus (krāsnī ceptus produktus no graudaugu miltiem);

kafija:

i)	grauzdēta kafija;

ii)	šķīstošā kafija;

g)	kafijas aizstājēji;

h)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 609/2013 (6) definētā bērnu pārtika un apstrādātu graudaugu pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem.

2. pants

Mazinoši pasākumi

1. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo un laiž tirgū 1. panta 2. punktā minētos pārtikas produktus, piemēro I pielikumā noteiktos mazinošos pasākumus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji – 1. panta 2. punktā minēto pārtikas produktu ražotāji –, kuri nodarbojas ar mazumtirdzniecību un/vai tiešo piegādi tikai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, piemēro II pielikuma A daļā noteiktos mazinošos pasākumus.

3. Šā panta 2. punktā minētie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri darbojas tiešā kontrolē un ar vienu preču zīmi vai komerclicenci un ir daļa no lielāka, ar tiem saistīta uzņēmuma vai šāda uzņēmuma franšīze, un kuri rīkojas saskaņā ar tāda pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja norādījumiem, kurš veic 1. panta 2. punktā minēto pārtikas produktu centralizētas piegādes, piemēro II pielikuma B daļā noteiktos papildu mazinošos pasākumus.

4. Gadījumos, kad ir pārsniegti references līmeņi, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata piemērotos mazinošos pasākumus un pielāgo procedūras un kontroles nolūkā sasniegt iespējami zemu praktiski sasniedzamu akrilamīda līmeni, kas ir zemāks par IV pielikumā noteiktajiem references līmeņiem. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ņem vērā pārtikas produktu nekaitīguma nosacījumus, specifiskus ražošanas un ģeogrāfiskos apstākļus vai produkta raksturīgās īpašības.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (7) 2. un 3. pantā noteiktās definīcijas: “pārtika”, “uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē”, “mazumtirdzniecība”, “laišana tirgū” un “galapatērētājs”;

2)	“references līmeņi” ir snieguma rādītāji, ar ko verificē mazinošo pasākumu efektivitāti, un tie ir balstīti uz pieredzi un sastopamību plašās pārtikas kategorijās.

4. pants

Paraugu ņemšana un analīze

1. Regulas 2. panta 1. punktā minētie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izveido savu iekšēju programmu, saskaņā ar kuru ņem paraugus un analizē akrilamīda līmeni 1. panta 2. punktā minētajos pārtikas produktos.

2. Regulas 2. panta 1. punktā minētie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic to I pielikumā izklāstīto mazinošo pasākumu uzskaiti, kurus tie piemērojuši.

3. Regulas 2. panta 3. punktā minētie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic to II pielikuma A un B daļā izklāstīto mazinošo pasākumu uzskaiti, kurus tie piemērojuši.

4. Regulas 2. panta 1. un 3. punktā minētie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic paraugu ņemšanu un analīzi, lai noteiktu akrilamīda līmeni pārtikas produktos saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām un veic paraugu ņemšanas un to analīzes rezultātu uzskaiti.

5. Ja paraugu ņemšanas un analizēšanas rezultāti liecina, ka līmeņi nav zemāki par IV pielikumā noteiktajiem akrilamīda references līmeņiem, 2. panta 1. un 3. punktā minētie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji mazinošos pasākumus bez kavēšanās pārskata, kā paredzēts 2. panta 4. punktā.

6. Atkāpjoties no iepriekš minētā, šo pantu nepiemēro 2. panta 2. punktā minētajiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. Šiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāvar sniegt pierādījumus par II pielikuma A daļā izklāstīto mazinošo pasākumu piemērošanu.

5. pants

Akrilamīda līmeņu pārskatīšana

Komisija reizi trijos gados pārskata IV pielikumā noteiktos references līmeņus attiecībā uz akrilamīda klātbūtni pārtikas produktos, un pirmo pārskatīšanu veic trīs gadu laikā no šīs regulas piemērošanas dienas.

Pārskatot references līmeņus, pamatojas uz tiem datiem par akrilamīda sastopamību, kas par attiecīgo pārskatīšanas periodu pieejami Iestādes datubāzē un ko Iestādes datubāzē iesniegušas kompetentās iestādes un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To sāk piemērot no 2018. gada 11. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) Padomes 1993. gada 8. februāra Regula (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2013. gada 8. novembra Ieteikums 2013/647/ES par izmeklēšanu attiecībā uz akrilamīda koncentrāciju pārtikā (OV L 301, 12.11.2013., 15. lpp.).

(4) The EFSA Journal 2015; 13(6):4104.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

MAZINOŠI PASĀKUMI, KAS MINĒTI 2. PANTA 1. PUNKTĀ

Ja šajā pielikumā ietvertajos mazinošos pasākumos izmanto pārtikas piedevas un citas vielas, pārtikas piedevas un citas vielas lieto saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1332/2008 (1) un (EK) Nr. 1333/2008 (2) un Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3).

I. PRODUKTI, KAS RAŽOTI NO SVAIGIEM KARTUPEĻIEM

Piemērotu kartupeļu šķirņu izvēle

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka un izmanto kartupeļu šķirnes, kas ir piemērotas produkta veidam un kurās akrilamīda prekursoru, piemēram, reducējošo cukuru (fruktoze un glikoze) un asparagīna, saturs ir vismazākais atbilstoši reģionālajiem apstākļiem.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto kartupeļu šķirnes, kas ir uzglabātas konkrētai kartupeļu šķirnei piemērotos apstākļos tik ilgu glabāšanas laikposmu, kāds noteikts konkrētai šķirnei. Uzglabātos kartupeļus izmanto to optimālajā uzglabāšanas periodā.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka kartupeļu šķirnes, kam audzēšanas, uzglabāšanas un pārtikas pārstrādes laikā ir zemāks akrilamīda veidošanās potenciāls. Rezultātus dokumentē.

Pieņemšanas kritēriji

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji līgumos par kartupeļu piegādi nosaka maksimālo reducējošo cukuru saturu kartupeļos un arī tādu kartupeļu maksimālo skaitu, kuriem ir nobrāzumi, plankumi vai bojājumi.

Ja tiek pārsniegts norādītais reducējošo cukuru saturs kartupeļos un to kartupeļu skaits, kuriem ir nobrāzumi, plankumi vai bojājumi, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var pieņemt kartupeļu piegādi, nosakot papildu pieejamos mazinošos pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka akrilamīda klātbūtne galaproduktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Kartupeļu uzglabāšana un transportēšana

Ja pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir savas uzglabāšanas telpas:

—	temperatūra ir piemērota uzglabātajai kartupeļu šķirnei, un tā ir augstāka par 6 °C,

—	mitruma līmenis ir tāds, lai līdz minimumam samazinātu to, ka ar laiku kartupeļi kļūst saldi,

—	ja atļauts, ar piemērotām vielām aizkavē asnošanu kartupeļiem, kurus uzglabā ilgstoši,

—	uzglabāšanas laikā pārbauda reducējošo cukuru līmeni kartupeļos.

Ražas novākšanas laikā uzrauga reducējošo cukuru daudzumu kartupeļu partijās.

Jo īpaši, ja āra temperatūra ir ievērojami zemāka nekā uzglabāšanas laikā piemērotais temperatūras režīms, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka kartupeļu pārvadāšanas apstākļus, proti, temperatūru un ilgumu, lai nodrošinātu, ka temperatūra kartupeļu transportēšanas laikā nav zemāka par temperatūras režīmu, ko piemēroja uzglabāšanas laikā. Šīs specifikācijas dokumentē.

a) ŠĶĒLĒS SAGRIEZTU KARTUPEĻU ČIPSI

Recepte un procesa izstrāde

Katra produkta izstrādē pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka cepamās eļļas temperatūras pie izņemšanas no taukvāres katla. Šīs temperatūras ir tik zemas, cik konkrētajā ražošanas līnijā un konkrētam produktam iespējams panākt saskaņā ar kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā taukvāres katla ražotājs un tips, kartupeļu šķirne, kopējais cietvielu saturs, kartupeļu izmērs, audzēšanas apstākļi, cukura saturs, sezonalitāte un produkta mitruma saturs, kāds būtu jāpanāk.

Ja produkta, izstrādes vai tehnoloģijas īpatnību dēļ cepamās eļļas temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla ir augstāka par 168 °C, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas pierāda, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī un ka ir sasniegts IV pielikumā noteiktais references līmenis.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji katra produkta izstrādē nosaka mitruma saturu pēc vārīšanas eļļā, kas ir tik augsts, cik attiecībā uz konkrētu ražošanas līniju un konkrētu produktu iespējams panākt saskaņā ar paredzētajiem kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā kartupeļu šķirne, sezonalitāte, bumbuļu lielums un temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla. Minimālais mitruma saturs nav mazāks par 1,0 %.

Pēc vārīšanas eļļā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji uz ražošanas līnijas šķiro kartupeļu čipsus pēc krāsas (manuāli un/vai optiski elektroniski).

b) FRĪ KARTUPEĻI UN CITI SAGRIEZTI EĻĻĀ VARĪTI VAI KRĀSNĪ CEPTI KARTUPEĻU PRODUKTI

Recepte un procesa izstrāde

Pirms lietošanas kartupeļos pārbauda reducējošo cukuru saturu. Var izmantot cepšanas testu ar krāsu indikatoriem, kuri norāda uz potenciāli augstu reducējošo cukuru saturu: vārot eļļā indikatīvi testē 20–25 sloksnītes, kas ņemtas no kartupeļa vidus un vārītas eļļā, lai novērtētu ceptu kartupeļu sloksnīšu krāsu salīdzinājumā ar krāsas specifikācijām, izmantojot USDA Munsell krāsu diagrammu vai kalibrētas individuāli izstrādātas diagrammas maziem uzņēmējiem. Gatavā eļļā vārītā produkta kopējo krāsu var noteikt, arī izmantojot īpašas ierīces (piemēram, Agtron).

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izņem nenobriedušus kartupeļu bumbuļus, kuriem ir neliels hidrostatiskais svars un augsts reducējošo cukuru līmenis. Bumbuļu atlasi var veikt, tos ievietojot sāls šķīdumā vai līdzīgās sistēmās, kurās nenobrieduši bumbuļi uzpeld, vai tos iepriekš mazgājot, lai atlasītu neatbilstošus bumbuļus.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji tūlīt pēc griešanas izņem kartupeļu skaidiņas, lai pagatavotajā galaproduktā nenonāktu sadeguši gabali.

Lai samazinātu reducējošo cukuru daudzumu uz kartupeļu sloksnītēm, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kartupeļu sloksnītes blanšē.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pielāgo blanšēšanas režīmus pievienoto izejvielu specifiskajām kvalitātes prasībām, un šie režīmi ir gatavā produkta krāsas specifikācijas robežās.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nepieļauj kartupeļu produktu (fermentatīvas) krāsas izmaiņas un samelnēšanu pēc pagatavošanas. To var nodrošināt, lietojot dinātrija difosfātu (E450), kas arī pazemina skalošanas ūdens pH līmeni un aizkavē brūnēšanu.

Jāizvairās izmantot reducējošos cukurus kā apbrūninātāju. Tos var izmantot tikai nepieciešamības gadījumā, konsekventi ievērojot specifikācijās noteiktās robežvērtības. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē galaprodukta krāsu, veicot pagatavotā galaprodukta krāsas pārbaudes. Vajadzības gadījumā kontrolēta dekstrozes pievienošana pēc blanšēšanas ļauj iegūt specifikācijās noteikto gatavā produkta krāsu. Kontrolēta dekstrozes pievienošana pēc blanšēšanas ļauj panākt zemāku akrilamīda līmeni pagatavotajā galaproduktā, saglabājot tādu pašu krāsu kā neblanšētiem produktiem, kuros ir vienīgi dabīgi uzkrājušies reducējošie cukuri.

Informācija galalietotājiem

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji uz iepakojuma un/vai citos saziņas kanālos galalietotājiem norāda ieteicamās gatavošanas metodes, nosakot laiku, temperatūru, daudzuma krāsnī/taukvāres katlā/pannā. Patērētājiem ieteicamās gatavošanas norādes ir skaidri izvietotas uz visiem produkta iepakojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (4).

Ieteicamās gatavošanas metodes atbilst klientu specifikācijām un profesionālu galalietotāju prasībām, un tām jābūt validētām attiecībā uz katru produkta veidu, lai nodrošinātu optimālas produktu organoleptiskās īpašības ar gaišāko pieļaujamo krāsu attiecībā uz katru norādīto gatavošanas metodi (piemēram, taukvāres katlā, cepeškrāsnī) un akrilamīda līmeni, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iesaka galalietotājiem, kas nav patērētāji, aprīkot operatorus (piem., šefpavārus) ar rīkiem, kas garantē labas gatavošanas metodes, kā arī nodrošināt ar kalibrētām ierīcēm (piem., taimeriem, cepšanas līknēm, krāsu klasifikācijas shēmām (piem., USDA/Munsell) un vismaz skaidriem attēliem, kuros norādītas paredzētās gatavā galaprodukta krāsas.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji jo īpaši iesaka galalietotājiem:

—	uzturēt temperatūru 160–175 °C, vārot eļļā, un 180–220 °C, cepot krāsnī. Zemākas temperatūras var izmantot, kad ir ieslēgts ventilators,

—	iesildīt gatavošanas ierīci (piem., cepeškrāsni, taukvāres katlu ar karstā gaisa cirkulāciju) līdz pareizajai temperatūrai 180–220 °C atbilstoši uz iepakojuma norādītajām gatavošanas norādēm un atkarībā no produkta specifikācijām un vietējām prasībām,

—	gatavot kartupeļus, līdz tie iegūst zeltaini dzeltenu krāsu,

—	nepārcept,

—	gatavojot krāsnī, apgriezt produktus pēc 10 minūtēm vai kad ir pagājusi puse no kopējā gatavošanas laika,

—	ievērot ražotāja norādītās ieteicamās gatavošanas norādes,

—	gatavojot mazāku kartupeļu daudzumu, nekā norādīts uz iepakojuma, samazināt gatavošanas laiku, lai produkts pārāk neapbrūnētu,

—	nepārpildīt taukvāres katla grozu; piepildīt grozu līdz puses atzīmei, lai produkts pārmērīgi neuzsūktu eļļu, ja cepšanas laiks ir ilgāks.

II. KARTUPEĻU MASAS KARTUPEĻU ČIPSI, UZKODAS, KRAUKŠĶI UN CITI KARTUPEĻU MASAS KARTUPEĻU PRODUKTI

Izejvielas

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecībā uz katru produktu nosaka reducējošo cukuru mērķvērtības dehidrētu kartupeļu sastāvdaļās.

Attiecīgajos produktos esošo reducējošo cukuru mērķvērtību nosaka tik zemu, cik iespējams panākt, ņemot vērā visus būtiskos gatavā produkta izstrādes un ražošanas faktorus, piemēram, kartupeļu sastāvdaļu daudzumu produkta receptē, iespējamos turpmākos mazinošos pasākumus, masas turpmāku pārstrādi, sezonalitāti un mitruma saturu gatavajā produktā.

Ja reducējošo cukuru saturs ir augstāks par 1,5 %, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas pierāda, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Recepte un procesa izstrāde

Piegādātājs vai lietotājs analizē dehidrētu kartupeļu sastāvdaļas pirms to izmantošanas, lai apstiprinātu, ka cukura saturs nepārsniedz noteikto līmeni.

Ja dehidrētu kartupeļu sastāvdaļās tiek pārsniegts noteiktais cukura līmenis, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka papildu mazinošus pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis galaproduktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Attiecībā uz katru produktu pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata, vai kartupeļu sastāvdaļas var daļēji aizstāt ar sastāvdaļām, kuru akrilamīda veidošanās potenciāls ir zemāks.

Sistēmās, kurās izmanto slapjo masu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju izmantot turpmāk uzskaitītās vielas, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā, ka šīs vielas nedrīkst radīt sinerģisku mazinošu ietekmi, proti, tas jo īpaši attiecas uz asparagināzes lietošanu un pH līmeņa pazemināšanu:

—	asparagināze,

—	skābes vai to sāļi (lai samazinātu masas pH līmeni),

—	kalcija sāļi.

Ja kartupeļu masas kartupeļu čipsi, uzkodas vai kraukšķi tiek vārīti eļļā, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji katram produktam nosaka cepamās eļļas temperatūru pie izņemšanas no taukvāres katla, kontrolē šo temperatūru un veic uzskaiti, lai apliecinātu šādu kontroļu veikšanu.

Eļļas temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla ir tik zema, cik konkrētā ražošanas līnijā un konkrētam produktam iespējams panākt saskaņā ar paredzētajiem kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā taukvāres katla ražotājs un tips, cukura saturs un produkta mitruma saturs, kāds būtu jāpanāk.

Ja temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla ir augstāka par 175 °C, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas apliecina, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

(Piezīme: lielāko daļu granulu tipa produktu eļļā vāra temperatūrā, kas ir augstāka par 175 °C, jo tiem ir īss vārīšanas laiks un vajadzīga augsta temperatūra, lai panāktu šo produktu nepieciešamo uzbriešanu un tekstūru.)

Ja kartupeļu masas kartupeļu čipsi, uzkodas vai kraukšķi tiek cepti krāsnī, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji katram produktam nosaka cepšanas temperatūru pie izņemšanas no cepeškrāsns un veic uzskaiti, lai apliecinātu kontroļu veikšanu.

Temperatūra pie izņemšanas no cepeškrāsns/žāvēšanas procesa beigās ir tik zema, cik konkrētā ražošanas līnijā un konkrētam produktam iespējams panākt saskaņā ar paredzētajiem kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā iekārtas tips, reducējošā cukura saturs izejvielā un produkta mitruma saturs.

Ja produkta temperatūra cepšanas/žāvēšanas procesa beigās ir augstāka par 175 °C, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas apliecina, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

10.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecībā uz katru produktu nosaka mitruma saturu pēc vārīšanas eļļā vai cepšanas krāsnī, kas ir tik augsts, cik attiecībā uz konkrētu ražošanas līniju un konkrētu produktu ir iespējams panākt saskaņā ar produkta kvalitātes un pārtikas nekaitīguma prasībām un ņemot vērā temperatūru pie izņemšanas no taukvāres katla, kā arī cepšanas un žāvēšanas temperatūru. Mitruma saturs galaproduktā nedrīkst būt zemāks par 1,0 %.

III. SMALKI MILTU KONDITOREJAS IZSTRĀDĀJUMI

Šajā nodaļā minētos mazinošos pasākumus piemēro smalkiem miltu konditorejas izstrādājumiem, piemēram, cepumiem, sausiņiem, graudu batoniņiem, dažādu veidu vafelēm, apaļmaizītēm un piparkūkām, kā arī tādiem nesaldinātiem produktiem kā krekeri, sausmaizītes un maizes aizstājēji. Šajā kategorijā krekeri ir sausie cepumi (krāsnī cepts produkts no graudaugu miltiem), piemēram, sodas krekeri, rudzu sausmaizītes un macas maizītes.

Agronomija

Līgumlauksaimniecības gadījumā, kad ražotāji lauksaimniecības produktus piegādā tieši pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tiek piemērotas šādas prasības, lai novērstu paaugstinātu asparagīna līmeni graudaugos:

—	ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—	ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

Recepte un produkta izstrāde

Ražošanas procesā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji piemēro šādus mazinošus pasākumus.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecīgos produktos apsver samazināt vai pilnībā vai daļēji aizstāt amonija bikarbonātu ar citiem irdinātājiem, piemēram,

a)	nātrija bikarbonātu un skābinātājiem; vai

b)	nātrija bikarbonātu un dinātrija difosfātus ar organiskajām skābēm vai to kālija variantiem.

Ņemot vērā šos apsvērumus, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka minēto alternatīvo irdinātāju lietošana nerada organoleptiskas izmaiņas (garša, izskats, tekstūra utt.) vai nepalielina kopējo nātrija saturu, kas ietekmē produkta identitāti un popularitāti patērētāju vidū.

Produktos, kuru izstrāde to pieļauj, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ja iespējams, aizstāj fruktozi vai fruktozi saturošas sastāvdaļas, piemēram, sīrupus un medu, ar glikozi un nereducējošiem cukuriem, piemēram, saharozi, jo īpaši receptēs, kurās izmanto amonija bikarbonātu, un ņemot vērā to, ka, aizstājot fruktozi vai citus reducējošos cukurus, produkta identitāte var mainīties garšas zuduma un krāsas veidošanās dēļ.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto asparagināzi, ja tā efektīvi un iespējami samazina asparagīnu un mazina akrilamīda veidošanās potenciālu. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ņem vērā, ka, izmantojot asparagināzi receptēs ar augstu tauku saturu, zemu mitrumu vai augstu pH vērtību, tās ietekme uz akrilamīda līmeni ir ierobežota vai tai nav nekādas ietekmes.

Ja produkta īpašības pieļauj, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārbauda, vai ir iespējams daļēji aizstāt kviešu miltus ar alternatīvu graudu miltiem, piemēram, rīsu miltiem, ņemot vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produktu cepšanas procesu un organoleptiskās īpašības. Dažādos graudu veidos asparagīna līmenis ir atšķirīgs (parasti augstākais asparagīna līmenis ir rudzos, (dilstošā secībā) zemāks auzās, kviešos, kukurūzā un viszemākais – rīsos).

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji riska novērtēšanā ņem vērā smalku miltu konditorejas izstrādājumu sastāvdaļu ietekmi, kas var paaugstināt akrilamīda līmeni galaproduktā, un izmanto sastāvdaļas, kurām nav šādas ietekmes, bet kuras saglabā fiziskās un organoleptiskās īpašības (piemēram, mandeles, kas grauzdētas zemākā nevis augstākā temperatūrā, un žāvēti augļi, kas ir fruktozes avots).

6.	Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tādu termiski apstrādātu sastāvdaļu piegādātāji, kurās var veidoties akrilamīds, veic akrilamīda riska novērtējumu un īsteno atbilstošus mazinošus pasākumus.

7.	Šādos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka izmaiņas no piegādātājiem saņemtajos produktos nepalielina akrilamīda līmeni.

8.	Ciktāl tas iespējams un ir saprātīgi, papildus citiem mazinošiem pasākumiem pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju pievienot ražošanas procesam organiskās skābes vai samazināt pH līmeni, ņemot vērā, ka tas var radīt organoleptiskas izmaiņas (mazāka apbrūnēšana, garšas izmaiņas).

Pārstrāde

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ražojot smalkus miltu konditorejas izstrādājumus, veic šādus mazinošus pasākumus un nodrošina, ka veiktie pasākumi atbilst produkta īpašībām un pārtikas nekaitīguma prasībām.

1.	Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji piemēro tādu siltuma pievadi, proti, laika un temperatūras kombināciju, kas ir visefektīvākā, lai samazinātu akrilamīda veidošanos, vienlaikus nodrošinot paredzētās produkta īpašības.

2.	Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji palielina galaprodukta mitruma saturu, ņemot vērā, ka jāpanāk paredzētā produkta kvalitāte, vajadzīgais glabāšanas laiks un jāievēro pārtikas nekaitīguma standarti.

3.	Produktus cep līdz gaišas krāsas beigupunktam, ņemot vērā paredzamo produkta kvalitāti, vajadzīgo glabāšanas laiku un pārtikas nekaitīguma standartus.

4.	Izstrādājot jaunus produktus, savos riska novērtējumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ņem vērā konkrēta produkta gabala izmēru un virsmas laukumu, paturot prātā to, ka mazāka izmēra produktā karstuma ietekmes dēļ iespējams augstāks akrilamīda līmenis.

Dažas sastāvdaļas, ko izmanto smalku miltu konditorejas izstrādājumu ražošanā, var termiski apstrādāt vairākas reizes (piem., iepriekš apstrādātus graudaugus, riekstus, sēklas, žāvētus augļus u. tml.), taču tas palielina akrilamīda līmeni galaproduktos, tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecīgi pielāgo produkta un procesa izstrādi, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos akrilamīda references līmeņus. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji jo īpaši nedrīkst atkārtoti apstrādāt sadegušus produktus.

Attiecībā uz produktu premiksiem, ko laiž tirgū cepšanai mājās vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji saviem klientiem sniedz sagatavošanas norādes, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis galaproduktos ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par references līmeni.

IV. BROKASTU PĀRSLAS

Agronomija

—	ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—	ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

Recepte

Ņemot vērā to, ka kukurūzas un rīsu produktos parasti ir mazāk akrilamīda nekā kviešu, rudzu, auzu un miežu produktos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju jaunu produktu izstrādē attiecīgā gadījumā izmantot kukurūzu un rīsus un ņem vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produktu ražošanas procesu un organoleptiskās īpašības.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), ņemot vērā to ietekmi uz organoleptiskajām īpašībām un procesa funkcionalitāti (kopu saistvielas kopu veidošanai) un to, ka tie var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji riska novērtējumā ņem vērā, ka akrilamīda veidošanos veicina termiski apstrādātas, sausas sastāvdaļas, piemēram, grauzdēti rieksti un krāsnī žāvēti augļi, un izmanto alternatīvas sastāvdaļas, ja akrilamīda līmenis gatavajā produktā varētu pārsniegt IV pielikumā noteikto references līmeni.

Attiecībā uz termiski apstrādātām sastāvdaļām, kas satur 150 mikrogramus akrilamīda uz kilogramu (μg/kg) vai vairāk, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic šādas darbības:

—	izveido šādu sastāvdaļu reģistru,

—	veic piegādātāju revīzijas un/vai analīzes,

—	nodrošina, ka šādu sastāvdaļu piegādātājs neveic izmaiņas, kas palielina akrilamīda līmeni.

Ja pārslas ražo no miltu mīklas un ražošanas procesā ir pietiekami daudz laika, pietiekama temperatūra un mitruma saturs, lai asparagināze varētu samazināt asparagīna līmeni, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vajadzības gadījumā izmanto asparagināzi, ja tai nav nelabvēlīgas ietekmes uz garšu vai nepastāv fermentu atlieku aktivitātes risks.

Pārstrāde

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji brokastu pārslu ražošanā piemēro šādus mazinošus pasākumus un nodrošina, ka veiktie pasākumi atbilst produkta īpašībām un pārtikas nekaitīguma prasībām.

1.	Izmantojot riska novērtējumu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji identificē to(-s) svarīgo(-os) termiskās apstrādes posmu(-us) ražošanas procesā, kas rada akrilamīdu.

Augstas karsēšanas temperatūras un ilgāks karsēšanas laiks rada augstāku akrilamīda līmeni, tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji noskaidro efektīvu temperatūras un karsēšanas laika kombināciju, kas samazinātu akrilamīda veidošanos, neietekmējot produkta garšu, tekstūru, krāsu, nekaitīgumu un glabāšanas laiku.

Lai nepieļautu akrilamīda līmeņa strauju celšanos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē karsēšanas temperatūru, laiku un padeves ātrumu, lai pēc pēdējās termiskās apstrādes sasniegtu šādu minimālo mitruma saturu galaproduktā, ņemot vērā, ka jāpanāk paredzētā produkta kvalitāte, vajadzīgais glabāšanas laiks un jāievēro pārtikas nekaitīguma standarti:

—	grauzdēti produkti: 1 g/100 g – ekstrudēti produkti, 1 g/100 g – porcijās gatavoti produkti, 2 g/100 g – ar tvaiku placināti produkti,

—	tieši uzbriedināti produkti: 0,8 g/100 g – ekstrudēti produkti,

—	konditorejas izstrādājumi: 2 g/100 g – bez pārtraukumiem gatavoti produkti,

—	pildīti produkti: 2 g/100 g – ekstrudēti produkti,

—	cita veida žāvēšana: 1 g/100g– porcijās gatavoti produkti, 0,8 g/100 g – uzpūsti produkti.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka mitruma saturu un izsaka akrilamīda koncentrāciju sausā masā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada mitruma izmaiņas.

Procesā atkārtoti apstrādājot produktu, akrilamīda līmenis var paaugstināties, jo produkts atkārtoti tiek pakļauts termiskās apstrādes posmiem. Tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji novērtē, kā produkta atkārtota apstrāde ietekmē akrilamīda līmeni, un samazina vai novērš produktu atkārtotu apstrādi.

5.	Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ievieš procedūras, piemēram, temperatūras kontroli un uzraudzību, lai nepieļautu produktu sadegšanu.

V. KAFIJA

Recepte

Attiecībā uz kafijas maisījuma sastāvu pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji riska novērtējumā ņem vērā to, ka produktiem, kuru pamatā ir ‘Robusta’ pupiņas, mēdz būt augstāks akrilamīda līmenis nekā produktiem, kuru pamatā ir ‘Arabica’ šķirnes pupiņas.

Pārstrāde

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ņemot vērā paredzētās garšas īpatnības, nosaka svarīgos grauzdēšanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka akrilamīds veidojas pēc iespējas mazāk.

Grauzdēšanas nosacījumu kontroli iekļauj priekšnoteikumu programmā, kas ir daļa no labas ražošanas prakses (LRP).

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju izmantot apstrādi ar asparagināzi, ciktāl tas iespējams un ciktāl tā efektīvi samazina akrilamīda klātbūtni.

VI. KAFIJAS AIZSTĀJĒJI, KAS SATUR VAIRĀK NEKĀ 50 % GRAUDAUGU

Agronomija

—	ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—	ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

Recepte

Ņemot vērā to, ka kukurūzas un rīsu produktos parasti ir mazāk akrilamīda nekā kviešu, rudzu, auzu un miežu produktos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju jauna produkta izstrādē attiecīgā gadījumā izmantot kukurūzu un rīsus, ņemot vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produkta ražošanas procesu un organoleptiskās īpašības.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), ņemot vērā to ietekmi uz organoleptiskajām īpašībām un procesa funkcionalitāti (kopu saistvielas) un to, ka tie var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

Ja kafijas aizstājēji nav ražoti vienīgi no graudiem, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecīgā gadījumā izmanto citas sastāvdaļas, kurās pēc apstrādes augstā temperatūrā akrilamīda līmenis ir zemāks.

Pārstrāde

Grauzdēšanas nosacījumu kontroli iekļauj priekšnoteikumu programmā, kas ir daļa no labas ražošanas prakses (LRP).

VII. KAFIJAS AIZSTĀJĒJI, KAS SATUR VAIRĀK NEKĀ 50 % CIGORIŅU

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iegādājas tikai tādas šķirnes, kurās ir zema asparagīna koncentrācija, un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka cigoriņu augšanas laikā slāpeklis nav lietots vēlu un pārmērīgos daudzumos.

Recepte

Ja kafijas aizstājēji nav izgatavoti tikai no cigoriņiem, proti, cigoriņu saturs ir mazāks par 100 % un lielāks par 50 %, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievieno citas sastāvdaļas, piemēram, cigoriņu šķiedras, grauzdētus graudaugus, jo ir pierādīts, ka tās efektīvi samazina akrilamīda saturu galaproduktā.

Pārstrāde

Grauzdēšanas nosacījumu kontroli iekļauj ražotāja pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmā.

VIII. CEPUMI BĒRNIEM UN GRAUDAUGU PĀRTIKA ZĪDAIŅIEM (5)

—	ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—	ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

Produkta izstrāde, pārstrāde un termiska apstrāde

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto asparagināzi, lai samazinātu miltu izejvielās esošā asparagīna līmeni, ciktāl tas iespējams. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri asparagināzi nevar izmantot, piemēram, pārstrādes prasību vai produkta izstrādes dēļ, izmanto miltu izejvielas, kurās ir zems akrilamīda prekursoru, piemēram, fruktozes, glikozes un asparagīna, līmenis.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji receptes izstrādes laikā veic novērtējumu, kas sniedz informāciju par reducējošiem cukuriem un asparagīnu un ietver risinājumus, kā panākt zemu reducējošo cukuru līmeni galīgajā receptē. Nepieciešamība veikt šo novērtējumu būs atkarīga no tā, vai receptē tiks izmantota asparagināze.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka termiski apstrādātas sastāvdaļas, kurās var veidoties akrilamīds, saņem no piegādātājiem, kuri var pierādīt, ka ir veikuši piemērotus mazinošus pasākumus, lai mazinātu akrilamīda klātbūtni šajās sastāvdaļās.

Pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmēji īsteno izmaiņu kontroles procedūru, kas nepieļauj tādas izmaiņas saistībā ar piegādātājiem, kas varētu palielināt akrilamīda līmeni.

Ja, izmantojot termiski apstrādātas izejvielas un sastāvdaļas, galaproduktā tiek pārsniegts IV pielikumā noteiktais akrilamīda references līmenis, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata šo produktu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Recepte

Ņemot vērā to, ka kukurūzas un rīsu produktos parasti ir mazāk akrilamīda nekā kviešu, rudzu, auzu un miežu produktos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju jauna produkta izstrādē attiecīgā gadījumā izmantot kukurūzu un rīsus, ņemot vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produkta ražošanas procesu un organoleptiskās īpašības.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji jo īpaši savā riska novērtējumā ņem vērā to, ka akrilamīda līmenis ir augstāks pilngraudu produktos un/vai produktos, kuros ir liels daudzums labības kliju.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), ņemot vērā to ietekmi uz organoleptiskajām īpašībām un procesa funkcionalitāti (kopu saistvielas) un to, ka tie var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji noskaidro, kā termiski apstrādātas un sausas sastāvdaļas, piemēram, grauzdēti rieksti un krāsnī žāvēti augļi, veicina akrilamīda veidošanos, un izmanto alternatīvas sastāvdaļas, ja šādu sastāvdaļu lietošana varētu izraisīt IV pielikumā noteiktā references līmeņa pārsniegšanu gatavajā produktā.

Pārstrāde

Izmantojot riska novērtējumu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji identificē to(-os) svarīgo(-os) termiskās apstrādes posmu(-us) ražošanas procesā, kas rada akrilamīdu.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka mitruma saturu un izsaka akrilamīda koncentrāciju sausā masā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada mitruma izmaiņas.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji noskaidro un piemēro efektīvu temperatūras un karsēšanas laika kombināciju, lai samazinātu akrilamīda veidošanos, neietekmējot produkta garšu, tekstūru, krāsu, nekaitīgumu un glabāšanas laiku.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē karsēšanas temperatūru, laiku un padeves ātrumu. Padeves ātruma un temperatūras kontroles mērīšanas sistēmas regulāri jākalibrē, un šie ekspluatācijas apstākļi jākontrolē noteiktās robežās. Šos uzdevumus iekļauj HACCP procedūrās.

Produkta mitruma satura uzraudzība un kontrole pēc svarīgiem termiskās apstrādes posmiem ir izrādījies efektīvs veids, kā kontrolēt akrilamīda līmeni dažos procesos, un tādēļ šādos apstākļos minētais process var būt piemērota alternatīva karsēšanas temperatūras un laika kontrolei, un to vajadzētu izmantot.

IX. BĒRNU PĀRTIKA BURCIŅĀS (PĀRTIKA AR ZEMU SKĀBES SATURU UN NO PLŪMĒM GATAVOTA PĀRTIKA) (6)

Ražojot bērnu pārtiku burciņās, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izvēlas izejvielas ar zemu akrilamīda prekursoru, piem., reducējošo cukuru (fruktozes un glikozes) un asparagīna, saturu.

—	ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—	ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji plūmju biezeņa pirkuma līgumos ietver prasības, kas nodrošina, ka plūmju biezeņa ražošanas procesā tiek piemēroti tādi termiskās apstrādes režīmi, kas samazina akrilamīda sastopamību šajā produktā.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka termiski apstrādātas sastāvdaļas, kurās var veidoties akrilamīds, saņem no piegādātājiem, kuri var pierādīt, ka ir veikuši mazinošus pasākumus, lai mazinātu akrilamīda klātbūtni šajās sastāvdaļās.

Ja, izmantojot termiski apstrādātas izejvielas un sastāvdaļas, galaproduktā tiek pārsniegts IV pielikumā noteiktais akrilamīda references līmenis, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata šo izejvielu un sastāvdaļu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Recepte

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, veicot akrilamīda riska novērtējumu attiecīgajos pārtikas produktos, ņem vērā to, ka akrilamīda līmenis ir augstāks pilngraudu produktos un/vai produktos, kuros ir liels daudzums labības kliju.

Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki izvēlas batāšu un plūmju šķirnes, kurās ir pēc iespējas zemāks akrilamīda prekursoru, piemēram, reducējošo cukuru (fruktozes un glikozes) un asparagīna, līmenis.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), kurus pievieno organoleptisko īpašību un procesa funkcionalitātes (kopu saistvielas) dēļ un kuri var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

Pārstrāde

Lai efektīvāk veiktu akrilamīda mazināšanas/kontroles pasākumus, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji identificē to(-os) galveno(-os) termiskās apstrādes posmu(-us) procesā, kurā(-os) rodas visvairāk akrilamīda. Tas jāpanāk, vai nu veicot riska novērtējumu, vai tieši nosakot akrilamīda līmeni produktā pirms un pēc katra termiskās apstrādes posma.

Lai nepieļautu akrilamīda līmeņa strauju celšanos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē karsēšanas temperatūru, laiku un padeves ātrumu. Padeves ātruma un temperatūras kontroles mērīšanas sistēmas regulāri jākalibrē, un šie ekspluatācijas apstākļi jākontrolē noteiktās robežās. Šos uzdevumus iekļauj HACCP procedūrās.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka attiecīgo pārtikas produktu mikrobioloģiskais drošums netiek ietekmēts, pazeminot ievadīto siltumjaudu, lai mazinātu akrilamīda klātbūtni pārtikā ar zemu skābes saturu un no plūmēm gatavotā pārtikā.

X. MAIZE

Agronomija

—	ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—	ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

Produkta izstrāde, pārstrāde un termiska apstrāde

Ņemot vērā atsevišķa produkta izstrādi un tehniskās iespējas, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka maize tiek cepta līdz gaišas krāsas beigupunktam, lai samazinātu akrilamīda veidošanos.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji paildzina raudzēšanas laiku, ņemot vērā produkta izstrādi un tehniskās iespējas.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pazemina ievadīto siltumjaudu, optimizējot cepšanas temperatūra un laiku, ciktāl tas iespējams.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz cepšanas norādījumus attiecībā uz maizi, kuras cepšana ir jāpabeidz mājās, pārdošanas punktos, mazumtirdzniecības veikalos vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji aizstāj sastāvdaļas, kas var palielināt akrilamīda līmeni galaproduktā, ja tas ir savienojams ar produkta izstrādi un tehniskajām iespējām, un izmanto, piemēram, riekstus un sēklas, kas grauzdētas zemākā nevis augstākā temperatūrā.

Ja to pieļauj produkta izstrāde un ciktāl tas iespējams, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji aizstāj fruktozi ar glikozi, jo īpaši receptēs, kas satur amonija bikarbonātu (E503). Tas ietver, piemēram, invertcukura sīrupa un medus, kuri satur vairāk fruktozes, aizvietošanu ar glikozes sīrupu.

Produktos ar zemu mitruma saturu pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ciktāl tas iespējams, asparagīna samazināšanai izmanto asparagināzi, ņemot vērā produkta recepti, sastāvdaļas, mitruma saturu un procesu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1332/2008 par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(5) Kā definēts Regulā (ES) Nr. 609/2013.

(6) Kā definēts Regulā (ES) Nr. 609/2013.

II PIELIKUMS

A DAĻA

MAZINOŠI PASĀKUMI, KAS JĀVEIC 2. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTAJIEM UZŅĒMĒJIEM

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo kartupeļu produktus, piemēro šādus mazinošus pasākumus.

—

Frī kartupeļi un citi sagriezti (eļļā vārīti) kartupeļu produkti:

—	izmanto kartupeļu šķirnes ar zemu cukura saturu, ja tādas ir pieejamas un ciktāl tās ir piemērotas pārtikas produktam, kuru vēlas iegūt. Šajā saistībā par piemērotākajām kartupeļu šķirnēm apspriežas ar piegādātāju,

—	kartupeļus uzglabā temperatūrā, kas augstāka par 6 °C.

—

Pirms vārīšanas eļļā:

Izņemot saldētus kartupeļu produktus, kurus gatavo atbilstoši gatavošanas norādījumiem, ja iespējams un ciktāl tas ir piemēroti pārtikas produktam, kuru vēlas iegūt, gatavojot frī kartupeļus, veic vienu no šiem pasākumiem, lai samazinātu cukura saturu:

—	mazgā un iemērc aukstā ūdenī vēlams uz 30 minūtēm līdz 2 stundām. Pirms vārīšanas eļļā sloksnītes noskalo tīrā ūdenī,

—	iemērc siltā ūdenī uz dažām minūtēm. Pirms vārīšanas eļļā sloksnītes noskalo tīrā ūdenī,

—	kartupeļu blanšēšana samazina akrilamīda līmeni, un tādēļ, ja iespējams, ir lietderīgi kartupeļus blanšēt.

—

Vārot eļļā frī kartupeļus vai citus kartupeļu produktus:

—	izmanto tādas cepamās eļļas un taukus, kuros produkti izcepas ātrāk un/vai zemākā temperatūrā. Par piemērotāko eļļu un taukiem apspriežas ar cepamās eļļas piegādātājiem,

—	vāra temperatūrā, kas ir zemāka par 175 °C, un jebkurā gadījumā pēc iespējas zemāka, ņemot vērā pārtikas nekaitīguma prasības,

—	cepamo eļļu un tauku kvalitāti uztur, bieži nosmeļot drumstalas un gabaliņus.

Gatavojot frī kartupeļus, ir lietderīgi, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto pieejamās krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju.

Krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju, ir lietderīgi izvietot uzņēmuma telpās tā, lai būtu redzamas darbiniekiem, kuri gatavo pārtiku.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo maizi un smalkus miltu konditorejas izstrādājumus, cepšanas procesā izmanto šādus mazinošus pasākumus:

—

ciktāl iespējams un atbilstoši ražošanas procesam un higiēnas prasībām:

—	paildzina raudzēšanas laiku,

—	optimizē mīklas mitruma saturu produktā ar zemu mitruma saturu,

—	pazemina krāsns temperatūru un paildzina cepšanas laiku.

Produktus cep līdz gaišas krāsas beigupunktam un nepieļauj tumši grauzdētas garozas veidošanos, ja garozas tumšā krāsa radusies stipras apgrauzdēšanas rezultātā un nav saistīta ar maizes īpašo sastāvu vai īpašībām, kas rada tumšu garozu.

Gatavojot sviestmaizes, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka sviestmaizes tiek grauzdētas līdz optimālajai krāsai. Ražojot konkrētus produktus, ir lietderīgi izmantot konkrētiem produktu veidiem izstrādātas krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju, ja šādas norādes ir pieejamas. Ja lieto maizes pusfabrikātus vai konditorejas izstrādājumus, kuru gatavošana jāpabeidz, ievēro gatavošanas norādījumus.

Iepriekš minētās krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju, ir izvietotas uzņēmuma telpās tā, lai būtu redzamas darbiniekiem, kuri gatavo konkrēto pārtiku.

B DAĻA

MAZINOŠI PASĀKUMI, KAS 2. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTAJIEM UZŅĒMĒJIEM JĀVEIC PAPILDUS A DAĻĀ MINĒTAJIEM MAZINOŠAJIEM PASĀKUMIEM

1. Vispārīga prasība

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pieņem 1. panta 2. punktā minētos produktus tikai no pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, kuri īstenojuši visus I pielikumā minētos mazinošos pasākumus.

2. Frī kartupeļi un citi sagriezti (eļļā vārīti) kartupeļu produkti

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji:

—	ievēro norādījumus par uzglabāšanu, ko sniedz pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vai piegādātāji vai kas paredzēti attiecīgajos I pielikumā norādītajos mazinošos pasākumos,

—	darbā izmanto standarta ekspluatācijas procedūras un kalibrētus taukvāres katlus, kas ir aprīkoti ar datorizētiem taimeriem un kuriem ieprogrammēti standarta uzstādījumi (laiks un temperatūra),

—	uzrauga akrilamīda līmeni gatavajos produktos, lai pārbaudītu, vai mazinošie pasākumi ir efektīvs veids, kā akrilamīda līmeni saglabāt zem references līmeņa.

3. Konditorejas izstrādājumi

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji uzrauga akrilamīda līmeni gatavajos produktos, lai pārbaudītu, vai mazinošie pasākumi ir efektīvs veids, kā akrilamīda līmeni saglabāt zem references līmeņa.

4. Kafija

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka akrilamīda līmenis piegādātajā kafijā ir zemāks nekā IV pielikumā noteiktais references līmenis, tomēr ņemot vērā, ka tas var nebūt iespējams visiem kafijas veidiem atkarībā no maisījuma un grauzdējuma īpašībām. Šajos gadījumos pamatojumu sniedz piegādātājs.

III PIELIKUMS

4. PANTĀ MINĒTĀS PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪŽU PRASĪBAS UZRAUDZĪBAS VEIKŠANAI

I. Paraugu ņemšana

Paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā pret atlasīto partiju.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tiek ņemti reprezentatīvi viņu produktu paraugi un analizēta akrilamīda klātbūtne, lai pārbaudītu mazinošo pasākumu efektivitāti, proti, to, vai akrilamīda līmenis pastāvīgi ir zemāks par references līmeni.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tiek ņemts reprezentatīvs katra produkta veida paraugs akrilamīda koncentrācijas analīzei. “Produkta veids” ietver produktu grupas ar tādām pašām vai līdzīgām sastāvdaļām, tādu pašu vai līdzīgu receptes un procesa izstrādi un/vai procesa kontroli, ja visam minētajam piemīt potenciāla ietekme uz akrilamīda līmeni gatavajā produktā. Uzraudzības programmās par prioritāriem uzskata produktu veidus, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie varētu pārsniegt references līmeni, un tās pamatojas uz risku, ja iespējams īstenot papildu mazinošus pasākumus.

II. Analīze

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz pietiekamus datus, lai varētu novērtēt akrilamīda līmeni un iespējamību, ka produkta veids varētu pārsniegt references līmeni.

Paraugu analīzi veic laboratorijā, kas piedalās atbilstošās piemērotības pārbaudes shēmās (kas atbilst “Starptautiskajam saskaņotajam protokolam (ķīmisko) analītisko laboratoriju piemērotības pārbaudei” (1), kurš izstrādāts IUPAC/ISO/AOAC vadībā) un izmanto apstiprinātas noteikšanas un kvantificēšanas analītiskās metodes. Laboratorijas spēj pierādīt, ka tajās ir ieviestas iekšējās kvalitātes kontroles procedūras. To piemēri ir “ISO/AOAC/IUPAC pamatnostādnes par iekšējo kvalitātes kontroli analītiskās ķīmijas laboratorijās” (2).

Kad vien iespējams, analīžu ticamību novērtē, tajās izmantojot atbilstošus sertificētus standartmateriālus.

Analīzes metodei, ko izmanto akrilamīda analīzei, jāatbilst šādiem snieguma kritērijiem:

Parametrs	Kritērijs
Piemērojamība	Šajā regulā minētie pārtikas produkti
Specifiskums	Nav matricas vai spektrālo piejaukumu
Tukšie lauki	Mazāk nekā noteikšanas robeža (LOD)
Atkārtojamība (RSDr)	RSDR, kas aprēķināta pēc (pārveidota) Horvica vienādojuma, reizināta ar 0,66
Reproducējamība (RSDr)	Aprēķināta pēc (pārveidota) Horvica vienādojuma
Atgūšana	75–110 %
Noteikšanas robeža (LOD)	Trīs desmitdaļas no LOQ
Kvantitatīvās noteikšanas robeža (LOQ)	Attiecībā uz references līmeni < 125 μg/kg: ≤ divas piektdaļas no references līmeņa (tomēr nav jābūt zemākam par 20 μg/kg) Attiecībā uz references līmeni ≥ 125 μg/kg: ≤ 50 μg/kg

Akrilamīda analīzi var aizstāt ar produkta īpašību (piemēram, krāsas) vai procesa parametru mērījumiem ar nosacījumu, ka var pierādīt statistisku korelāciju starp produkta īpašībām vai procesa parametriem un akrilamīda līmeni.

III. Paraugu ņemšanas biežums

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic paraugu ņemšanu un analīzi vismaz reizi gadā tiem produktiem, kuru akrilamīda līmenis ir zināms un labi kontrolēts. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic biežāku paraugu ņemšanu un analīzi attiecībā uz tiem produktiem, kuros varētu tikt pārsniegts references līmenis, un pamatojas uz risku, ja iespējams īstenot papildu mazinošus pasākumus.

Pamatojoties uz II. punkta 1. apakšpunktā minēto novērtējumu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka to, cik bieži jāveic katra produkta veida analīze. Novērtēšanu veic atkārtoti, ja produkts vai process tiek mainīts tā, ka tas varētu izraisīt akrilamīda līmeņa izmaiņas galaproduktā.

IV. Mazinoši pasākumi

Ja analīzes rezultāts, kas ir koriģēts, ņemot vērā atgūstamību, bet neņemot vērā mērījumu neprecizitāti, norāda, ka produktā ir pārsniegts references līmenis vai ka tas satur akrilamīdu augstākā līmenī, nekā bija sagaidāms (ņemot vērā iepriekšējās analīzes, taču tas ir zemāks par references līmeni), pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata piemērotos mazinošos pasākumus un veic papildu pieejamos mazinošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir zemāks par references līmeni. Tas jāpierāda, veicot jaunu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un analīzi pēc papildu mazinošo pasākumu ieviešanas.

V. Informācija kompetentajām iestādēm

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ik gadu pēc pieprasījuma kompetentajai iestādei dara pieejamus analīžu rezultātus kopā ar analizēto produktu aprakstu. Par tiem produktiem, kas pārsniedz references līmeni, sniedz sīkāku informāciju par mazinošiem pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu akrilamīda līmeni zem references līmeņa.

(1) M. Thompson et al, Pure and Applied Chemistry, 2006, 78, 145.–196. lpp.

(2) Edited by M. Thompson and R. Wood, Pure and Applied Chemistry, 1995, 67, 649.–666. lpp.

IV PIELIKUMS

1. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE REFERENCES LĪMEŅI

1. panta 1. punktā minētie references līmeņi akrilamīda klātbūtnei pārtikas produktos ir šādi.

Pārtika

References līmenis

(μg/kg)

Frī kartupeļi (gatavi lietošanai uzturā)

500

Kartupeļu čipsi no svaigiem kartupeļiem un no kartupeļu masas

Kartupeļu kraukšķi

Citi kartupeļu produkti no kartupeļu masas

750

Mīksta maize

a)	kviešu maize

b)	mīksta maize, izņemot kviešu maizi

100

Brokastu pārslas (izņemot putras)

—	kliju produkti un pilngraudu graudaugi, uzpūsti graudi

300

—	kviešu un rudzu produkti (1)

300

—	kukurūza, auzas, speltas kvieši, mieži un rīsu produkti (1)

150

Cepumi un vafeles

350

Krekeri, izņemot kartupeļu kraukšķus

400

Sausmaizītes

350

Piparkūkas

800

Citiem šīs kategorijas produktiem līdzīgi produkti

300

Grauzdēta kafija

400

Šķīstošā kafija

850

Kafijas aizstājēji

a)	kafijas aizstājēji tikai no graudaugiem

500

b)	kafijas aizstājēji no graudaugu un cigoriņu maisījuma

(2)

c)	kafijas aizstājēji tikai no cigoriņiem

4 000

Bērnu pārtika, apstrādātu graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (izņemot cepumus un sausiņus) (3)

Cepumi un sausiņi zīdaiņiem un maziem bērniem (3)

150

(1) Sadalīti graudi un/vai graudaugi, kuros nav kliju. Kategoriju nosaka pēc graudaugiem, kuri ir lielākajā daudzumā.

(2) Nosakot references līmeni, kas jāpiemēro kafijas aizstājējiem no graudaugu un cigoriņu maisījuma, ņem vērā šo sastāvdaļu relatīvās proporcijas galaproduktā.

(3) Kā definēts Regulā (ES) Nr. 609/2013.

21.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/57

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/2166

(2017. gada 17. novembris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 7540)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali.

(2)

2017. gada septembrī un oktobrī vairāki mežacūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri konstatēti Kuldīgas novadā Latvijā, Jurbarkas rajona pašvaldībā Lietuvā un Barglova Koscelni, Plaskas, Sejni un Stari Brusas gminās Polijā – apgabalos, kuri patlaban ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šie saslimšanas gadījumi rada paaugstinātu riska līmeni, kas būtu jāatspoguļo minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(3)

2017. gada septembrī un oktobrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi konstatēti mājas cūkām Rietumnigulas pašvaldībā Igaunijā, Neretas novadā Latvijā, Anīkšču rajona pašvaldības Kavarskas seņūnijā Lietuvā un Lipskas gminā Polijā. Šie uzliesmojumi konstatēti apgabalos, kas pašlaik norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Minētie uzliesmojumi paaugstina riska līmeni, kas būtu jāatspoguļo minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(4)

Kopš 2016. gada oktobra nav saņemti paziņojumi par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu mājas cūkām konkrētos Latvijas apgabalos, kuri patlaban ir norādīti minētā pielikuma III daļā. Turklāt šajos apgabalos esošajās saimniecībās, pamatojoties uz nacionālajām biodrošības programmām, kuru mērķis ir nepieļaut minētā vīrusa izplatīšanos, apmierinošā veidā ir īstenota biodrošības pasākumu pārraudzība. Minētie fakti norāda uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos Latvijā.

(5)

Kopš 2017. gada jūlija nav saņemti paziņojumi par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu mājas cūkām konkrētos Lietuvas apgabalos, kuri patlaban ir norādīti minētā pielikuma III daļā un kuros nav nekomerciālu cūku saimniecību. Turklāt šajos apgabalos esošajās saimniecībās apmierinošā veidā ir īstenota biodrošības pasākumu pārraudzība. Minētie fakti norāda uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos Lietuvā.

(6)

Novērtējot dzīvnieku veselības risku, ko rada jaunā situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, būtu jāņem vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība skartajās mājas cūku un savvaļas cūku populācijās Savienībā. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, kas paredzēti Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES, un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, tajā pašā laikā novēršot nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļaujot, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, minētā īstenošanas lēmuma pielikumā norādītais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, ņemot vērā minētās slimības epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

(7)	Tāpēc Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali, kuros konstatēti nesenie mežacūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri un kuri patlaban ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā.

(8)	Turklāt Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali, kuros konstatēti nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūkām un kuri patlaban ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma III daļā.

(9)	Turklāt attiecīgie Latvijas apgabali, kuri patlaban ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā un par kuriem nav saņemti jauni paziņojumi par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā.

(10)	Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 17. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“

PIELIKUMS

I DAĻA

1. Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

—	okres Uherské Hradiště,

—	okres Kroměříž,

—	okres Vsetín.

2. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hiiu maakond.

3. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aizputes novads,

—	Alsungas novads,

—	Auces novada Bēnes, Vecauces un Ukru pagasts, Auces pilsēta,

—	Dobeles novada Penkules pagasts,

—	Jelgavas novada Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

—	Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Gudenieku, Turlavas, Kurmāles, Snēpeles, Laidu pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—	Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	Rundāles novada Svitenes un Viesturu pagasts,

—	Saldus novada Ezeres, Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu, Saldus, Zaņas un Zirņu pagasts, Saldus pilsēta,

—	Skrundas novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Tērvetes novads,

—	Ventspils novada Jūrkalnes pagasts.

4. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Girdžių, Jurbarko miesto Jurbarkų ir Viešvilės seniūnijos ir Skirsnemunės ir Šimkaičių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 146,

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kazlų Rūdos savivaldybė,

—	Kelmės rajono savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Linkuvos ir Pašvitinio seniūnijos,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Krekenavos seninūnijos dalis į vakarus nuo Nevėžio upės ir į pietus nuo kelio Nr. 3004,

—	Radviliškio rajono savivaldybė: Aukštelkų, Baisogalos, Grinkiškio, Radviliškio, Radviliškio miesto, Skėmių, Šaukoto, Šeduvos miesto, Šaulėnų ir Tyrulių,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos seniūnija į šiaurę nuo kelio Nr A1, Ariogalos miesto, Betygalos seniūnijos, Girkalnio ir Kalnūjų seniūnijos į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Pagojukų, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto, Šiluvos ir Viduklės seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė.

5. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo, Prostki, Stare Juchy i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—	gminy Biała Piska, Orzysz, Pisz i Ruciane Nida w powiecie piskim,

—	gminy Miłki i Wydminy w powiecie giżyckim,

—	gminy Olecko, Świętajno i Wieliczki w powiecie oleckim.

w województwie podlaskim:

—

gmina Brańsk z miastem Brańsk, gminy Boćki, Rudka, Wyszki, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), miasto Bielsk Podlaski, część gminy Orla położona na zachód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—	gminy Augustów z miastem Augustów, Nowinka i część gminy Sztabin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 664 w powiecie augustowskim;

—	gminy Dąbrowa Białostocka, Janów, Suchowola i Korycin w powiecie sokólskim,

—	gminy Dziadkowice, Grodzisk i Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

—	gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

—	gminy Juchnowiec Kościelny, Suraż, Turośń Kościelna, Łapy i Poświętne w powiecie białostockim,

—	powiat zambrowski,

—	gminy Bakałarzewo, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki i Szypliszki w powiecie suwalskim,

—	gminy Sokoły, Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Łomża, Miastkowo, Nowogród, Piątnica, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

—	powiat miejski Białystok,

—	powiat miejski Łomża,

—	powiat miejski Suwałki.

w województwie mazowieckim:

—	gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Sabnie, Sterdyń, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

—	gminy Domanice, Kotuń, Mokobody, Skórzec, Suchożebry, Mordy, Siedlce, Wiśniew i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	gminy Lelis, Łyse, Rzekuń, Troszyn, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

—	gminy Olszanka i Łosice w powiecie łosickim,

—	powiat ostrowski.

w województwie lubelskim:

—	gminy Cyców, Ludwin i Puchaczów w powiecie łęczyńskim,

—	gminy Borki, Czemierniki, miasto Radzyń Podlaski i Ulan-Majorat w powiecie radzyńskim,

—	gmina Adamów, Krzywda, Serokomla, Stanin, Trzebieszów, Wojcieszków i gmina wiejska Łuków w powiecie łukowskim,

—	gminy Dębowa Kłoda, Jabłoń, Milanów, Parczew, Siemień i Sosnowica w powiecie parczewskim,

—	gminy Dorohusk, Kamień, Chełm, Ruda – Huta, Sawin i Wierzbica w powiecie chełmskim,

—	powiat miejski Chełm,

—	gminy Firlej, Kock, Niedźwiada, Ostrówek, Ostrów Lubelski i Uścimów

—	w powiecie lubartowskim.

II DAĻA

1. Čehijas Republika

Šāds Čehijas Republikas apgabals:

—	okres Zlín.

2. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Haapsalu linn,

—	Hanila vald,

—	Harju maakond,

—	Ida-Viru maakond,

—	Jõgeva maakond,

—	Järva maakond,

—	Kihelkonna vald,

—	Kullamaa vald,

—	Kuressaare linn,

—	Lääne-Viru maakond,

—	Lääne-Saare vald,

—	osa Leisi vallast, mis asub lääne pool Kuressaare-Leisi maanteest (maanatee nr 79),

—	Lihula vald,

—	Martna vald,

—	Muhu vald,

—	Mustjala vald,

—	osa Noarootsi vallast, mis asub põhja pool maanteest nr 230,

—	Nõva vald,

—	Pihtla vald,

—	Pärnu maakond (välja arvatud Audru ja Tõstamaa vald),

—	Põlva maakond,

—	Rapla maakond,

—	osa Ridala vallast, mis asub edela pool maanteest nr 31,

—	Ruhnu vald,

—	Salme vald,

—	Tartu maakond,

—	Torgu vald,

—	Valga maakond,

—	Viljandi maakond,

—	Vormsi vald,

—	Võru maakond.

3. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aglonas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Auces novada Lielauces un Īles pagasts,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Brocēnu novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novada Vaboles, Līksnas, Sventes, Medumu, Demenas, Kalkūnes, Laucesas, Tabores, Maļinovas, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagasts,

—	Dobeles novada Dobeles, Annenieku, Bikstu, Zebrenes, Naudītes, Auru, Krimūnu, Bērzes un Jaunbērzes pagasts, Dobeles pilsēta,

—	Dundagas novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa A2,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa P10, Ikšķiles pilsēta,

—	Ilūkstes novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novada Glūdas, Zaļenieku, Svētes, Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

—	Kandavas novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Krustpils novads,

—	Kuldīgas novada Padures, Pelču, Rumbas, Rendas, Kalibes un Vārmes pagasti,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, Limbažu pilsēta,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novada Mazzalves pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa P73 un uz rietumiem no autoceļa 932,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novada Saunas pagasts,

—	Priekuļu novada Veselavas pagasts un Priekuļu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa P28 un rietumiem no autoceļa P20,

—	Raunas novada Drustu pagasts un Raunas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa A2,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—

Rēzeknes novada Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Maltas, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Ozolmuižas, Rikavas, Nautrēnu, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagasts un Feimaņu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa V577 un Pušas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V577 un V597,

—	Riebiņu novada Sīļukalna, Stabulnieku, Galēnu un Silajāņu pagasts,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P10,

—	Rugāju novads,

—	Rundāles novada Rundāles pagasts,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu un Šķēdes pagasts,

—	Saulkrastu novads,

—	Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa P3,

—	Skrīveru novads,

—	Smiltenes novads,

—	Strenču novads,

—	Talsu novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novada Elkšņu un Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

4. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė: Andrioniškio, Anykščių, Debeikių, Kavarsko seniūnijos dalis į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 1205 ir į šiaurę rytus nuo kelio Nr. 1218, Kurklių, Skiemonių, Svėdasų, Troškūnų ir Viešintų seniūnijos,

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė: Nemunėlio Radviliškio, Pabiržės, Pačeriaukštės ir Parovėjos seniūnijos,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Juodaičių, Raudonės, Seredžiaus, Veliuonos seniūnijos ir Skirsnemunės ir Šimkaičių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 146,

—	Kaišiadorių miesto savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybės: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Domeikavos, Ežerėlio, Garliavos apylinkių, Garliavos, Karmėlavos, Kačerginės, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Užliedžių, Vilkijos apylinkių, Vilkijos, Zapyškio seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė savivaldybės: Dotnuvos, Gudžiūnų, Josvainių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr 3514 ir Nr 229, Krakių, Kėdainių miesto, Surviliškio, Truskavos, Vilainių ir Šėtos seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė: Noriūnų, Skapiškio, Subačiaus ir Šimonių seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Klovainių, Rozalimo, Lygumų, Pakruojo ir Žeimelio seniūnijos,

—	Pasvalio rajono savivaldybė: Joniškėlio apylinkių, Joniškėlio miesto, Saločių ir Pušaloto seniūnijos,

—	Radviliškio rajono savivaldybė: Pakalniškių ir Sidabravo seniūnijos,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Kalnūjų, Girkalnio, Ariogalios seniūnijos į pietus nuo kelio Nr. A1,

—	Prienų miesto savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

5. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—	część gminy Wizna położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jedwabne i Wizna oraz na południe od linii wyznaczoną przez drogę nr 64 (od skrzyżowania w miejscowości Wizna w kierunku wschodnim do granicy gminy) w powiecie łomżyńskim,

—	gmina Dubicze Cerkiewne, Czyże, Białowieża, Hajnówka z miastem Hajnówka, Narew, Narewka i części gmin Kleszczele i Czeremcha położone na wschód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—	gmina Kobylin-Borzymy w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

—	gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Michałowo, Supraśl, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

—

część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), część gminy Orla położona na wschód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—	powiat sejneński,

—	gminy Bargłów Kościelny, Płaska i część gminy Sztabin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 664 w powiecie augustowskim,

—	gminy Sokółka, Szudziałowo, Sidra, Kuźnica, Nowy Dwór i Krynki w powiecie sokólskim.

w województwie mazowieckim:

—	gmina Przesmyki w powiecie siedleckim.

w województwie lubelskim:

—	gminy Komarówka Podlaska i Wohyń w powiecie radzyńskim,

—	gminy Stary Brus i Urszulin w powiecie włodawskim,

—	gminy Rossosz, Wisznice, Sławatycze, Sosnówka, Tuczna i Łomazy w powiecie bialskim.

III DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Audru vald,

—	Lääne-Nigula vald,

—	Laimjala vald,

—	osa Leisi vallast, mis asub ida pool Kuressaare-Leisi maanteest (maantee nr 79),

—	osa Noarootsi vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 230,

—	Orissaare vald,

—	Pöide vald,

—	osa Ridala vallast, mis asub kirde pool maanteest nr 31,

—	Tõstamaa vald,

—	Valjala vald.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aglonas novada Aglonas pagasts,

—	Auces novada Vītiņu pagasts,

—	Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagasts,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa A2,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa P10,

—	Inčukalna novads,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Limbažu novada Vidrižu pagasts,

—	Neretas novada Neretas, Pilskalnes, Zalves pagasts un Mazzalves pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa P73 un uz austrumiem no autoceļa 932,

—	Priekuļu novada Liepas un Mārsēnu pagasts un Priekuļu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa P28 un austrumiem no autoceļa P20,

—	Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagasts un Preiļu pilsēta,

—	Raunas novada Raunas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa A2,

—	Rēzeknes novada Feimaņu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa V577 un Pušas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V577 un V597,

—	Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts,

—	Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P10,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novada Jaunauces, Rubas, Vadakstes un Zvārdes pagasts,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa P3, un Siguldas pilsēta,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Vārkavas novads,

—	Viesītes novada Rites un Saukas pagasts.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Anykščių rajono savivaldybė: Kavarsko seniūnijos dalis į vakarus-nuo kelio Nr. 1205 ir į pietus nuo kelio Nr. 1218 ir Traupio seniūnija,

—	Biržų rajono savivaldybė: Vabalninko, Papilio ir Širvenos seniūnijos,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė: Babtų, Čekiškės ir Vandžiogalos seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė: Pelėdnagių, Pernaravos seniūnijos ir Josvainių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr 3514 ir Nr 229,

—	Kupiškio rajono savivaldybė: Alizavos ir Kupiškio seniūnijos,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Guostagalio seniūnija,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Karsakiškio, Miežiškių, Naujamiesčio, Paįstrio, Raguvos, Ramygalos, Smilgių, Upytės, Vadoklių, Velžio seniūnijos ir Krekenavos seniūnijos dalis į rytus nuo Nevėžio upės ir į šiaurę nuo kelio Nr. 3004,

—	Pasvalio rajono savivaldybė: Daujėnų, Krinčino, Namišių, Pasvalio apylinkių, Pasvalio miesto, Pumpėnų ir Vaškų seniūnijos,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—	powiat grajewski,

—	powiat moniecki,

—	gminy Jedwabne i Przytuły oraz część gminy Wizna, położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jedwabne i Wizna oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę 64 (od skrzyżowania w miejscowości Wizna w kierunku wschodnim do granicy gminy) w powiecie łomżyńskim,

—	gmina Lipsk w powiecie augustowskim,

—	części gminy Czeremcha i Kleszczele położone na zachód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—	gminy Drohiczyn, Mielnik, Milejczyce, Nurzec-Stacja, Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim.

w województwie mazowieckim:

—	gminy Platerów, Sarnaki, Stara Kornica i Huszlew w powiecie łosickim,

—	gminy Korczew i Paprotnia w powiecie siedleckim.

w województwie lubelskim:

—	gminy Kodeń, Konstantynów, Janów Podlaski, Leśna Podlaska, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie i Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

—	powiat miejski Biała Podlaska,

—	gminy Radzyń Podlaski i Kąkolewnica w powiecie radzyńskim,

—	gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

—	gmina Podedwórze w powiecie parczewskim.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 304

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 21. novembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/2152 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Lēmumu Nr. 189/2014/ES, ar kuru Francijai atļauj piemērot samazinātu konkrētu netiešo nodokļu likmi Gvadelupā, Francijas Gviānā, Martinikā un Reinjonā ražotam tradicionālajam rumam	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2017/2153 (2017. gada 20. novembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	3
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2154 (2017. gada 22. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismiem ( 1 )	6
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2155 (2017. gada 22. septembris), ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013 groza attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismiem ( 1 )	13
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2156 (2017. gada 7. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Kiełbasa piaszczańska (AĢIN))	20
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2157 (2017. gada 16. novembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 211/2012 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	21
*	Komisijas Regula (ES) 2017/2158 (2017. gada 20. novembris), ar ko nolūkā mazināt akrilamīda klātbūtni pārtikā nosaka mazinošus pasākumus un references līmeņus ( 1 )	24
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2159 (2017. gada 20. novembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 255/2010 groza attiecībā uz konkrētām atsaucēm uz ICAO noteikumiem ( 1 )	45
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2160 (2017. gada 20. novembris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1079/2012 groza attiecībā uz konkrētām atsaucēm uz ICAO noteikumiem ( 1 )	47
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2161 (2017. gada 20. novembris), ar ko groza Lēmumu 2014/486/KĀDP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine)	48
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2162 (2017. gada 20. novembris), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya)	50
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2163 (2017. gada 20. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	51
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2164 (2017. gada 17. novembris) par to, lai atzītu brīvprātīgo shēmu RTRS EU RED, kura apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem	53
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2165 (2017. gada 17. novembris), ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku populācijās konkrētos Čehijas Republikas apgabalos (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 7536) ( 1 )	55
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2166 (2017. gada 17. novembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 7540) ( 1 )	57

	Labojumi
*	Labojums Komisijas 2017. gada 26. janvāra Īstenošanas regulā (ES) 2017/141, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu ( OV L 22, 27.1.2017. )	69
*	Labojums Komisijas 2017. gada 6. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) 2017/659, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/141, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importam ( OV L 94, 7.4.2017. )	69


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.