1.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 285/10

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1981

(2017. gada 31. oktobris),

ar ko attiecībā uz temperatūras apstākļiem gaļas pārvadāšanas laikā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir paredzēti īpaši higiēnas noteikumi, kas attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Minētajā regulā paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina atbilstība īpašām prasībām attiecībā uz temperatūru pirms gaļas pārvadāšanas un tās laikā.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas III pielikumu, ja vien citos īpašos noteikumos nav norādīts citādi, mājas nagaiņu gaļa, kas nav subprodukti, tūlīt pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes ir kautuvē jāatdzesina, lai nodrošinātu, ka tās iekšējā temperatūra nepārsniedz 7 °C, atbilstīgi atdzesināšanas līknei, kura paredz pastāvīgu temperatūras pazemināšanu. Tas jāpaveic kautuves dzesinātavā, pirms sākusies pārvadāšana.

(3)

2014. gada 6. martā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos pieņēma 1. daļu zinātniskajam atzinumam (2) par riskiem sabiedrības veselībai, kas saistīti ar aukstuma ķēdes uzturēšanu gaļas uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā un attiecas tikai uz mājas nagaiņu gaļu. Minētajā atzinumā secināts, ka bakteriālā kontaminācija visbiežāk notiek uz liemeņa virsmas, tāpēc virsmas temperatūra ir piemērots baktēriju vairošanās rādītājs. Tajā arī paredzēts, kādas liemeņu iekraušanas laika maksimālo virsmas temperatūru un atdzesināšanas un transportēšanas maksimālo ilgumu kombinācijas izraisa patogēnu (mikroorganismi, kas ierosina pārtikas radītas slimības) vairošanos, kas ir tāda pati vai mazāka, kā vērojams, kad kautuvē liemeņus atdzesina līdz 7 °C temperatūrai to iekšienē.

(4)

2016. gada 8. jūnijāEFSA pieņēma vēl vienu zinātnisku atzinumu (3) par pūšanas baktēriju vairošanos gaļas uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā. Šajā atzinumā konstatēts, ka dažas pūšanas baktērijas (baktērijas, kas ne vienmēr izraisa saslimšanu, taču to izraisītā bojāšanās var pārtiku padarīt cilvēku uzturam nederīgu), jo īpaši Pseudomonas spp., atkarībā no tā, kāds bijis sākotnējais līmenis kontaminācijai ar pūšanas baktērijām, kā arī temperatūras, kritiskos līmeņus var sasniegt ātrāk nekā patogēni.

(5)	Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2073/2005 (4) ir regulāri jānovērtē aerobo koloniju skaits. To var izmantot par rādītāju, kas raksturo pie jebkuras sugas piederošu pūšanas baktēriju klātbūtnes augšējās robežkoncentrācijas gaļā.

(6)

Pamatojoties uz EFSA atzinumu un ņemot vērā pieejamos novērtēšanas rīkus, ir lietderīgi ieviest alternatīvas un elastīgākas pieejas attiecībā uz temperatūras nosacījumiem svaigas gaļas (jo īpaši liemeņu vai lielāku izcirtņu) pārvadāšanas laikā, nepalielinot risku sabiedrības veselībai un neatkāpjoties no pamatprincipa, ka šāda gaļa, temperatūru pastāvīgi pazeminot, jāatdzesina līdz 7 °C. Šī elastīgākā pieeja dotu iespēju gaļu pēc kaušanas nogādāt pie patērētāja daudz ātrāk, tādējādi atvieglojot svaigas gaļas tirdzniecības plūsmas Savienībā.

(7)

Alternatīvo pieeju pamatā ir virsmas temperatūra un gaisa temperatūra pārvadāšanas laikā, savukārt, lai temperatūru būtu iespējams nepārtraukti pazemināt, kā to jau prasa spēkā esošie noteikumi, arī jau pirms tāliem pārvadājumiem nepieciešams aizvadīt daļu liemeņa siltuma. To, ka būtiska daļa liemeņa siltuma tiek aizvadīta, nodrošinātu tādas iekšējās temperatūras noteikšana, līdz kurai liemeņi un lielāki izcirtņi jāatdzesina pirms pārvadāšanas.

(8)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz specifiskiem produktiem īpašos apstākļos arī paredzēta atkāpe no pienākuma gaļu pirms pārvadāšanas atdzesināt līdz 7 °C. Lai nepieļautu, ka šo atkāpi izmanto nepareizi, ir lietderīgi precizēt, ka tā rīkoties atļauts vienīgi pamatotu tehnisku apsvērumu dēļ, piemēram, ja atdzesināšana līdz 7 °C varētu neveicināt produkta apstrādi higiēniski un tehniski vispiemērotākajā veidā.

(9)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza šādi:

I sadaļas VII nodaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Gaļai pirms pārvadāšanas jāsasniedz 1. punktā paredzētā temperatūra un šāda temperatūra jāsaglabā pārvadāšanas laikā.

Tomēr piemēro šādu a) un b) apakšpunktu:

ja kompetentā iestāde atļauj, specifisku produktu ražošanai paredzētas gaļas pārvadāšanu var veikt, pirms ir sasniegta 1. punktā paredzētā temperatūra, ja vien:

i)	šādu pārvadāšanu veic saskaņā ar prasībām, ko izcelsmes vietas un galamērķa kompetentās iestādes nosaka attiecībā uz pārvadāšanu no viena konkrēta uzņēmuma uz citu;

ii)	gaļu no kautuves vai gaļas sadalīšanas telpas, kas atrodas tajā pašā teritorijā, kur kaušanas telpas, ved nekavējoties un pārvadājums ilgst ne vairāk kā divas stundas; un

iii)	šāds pārvadājums ir pamatots tehnisku apsvērumu dēļ;

aitu, kazu, liellopu un cūku liemeņu, pusliemeņu, ceturtdaļliemeņu vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītu pusliemeņu pārvadāšanu var sākt, pirms ir sasniegta 1. punktā paredzētā temperatūra, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	temperatūra tiek kontrolēta un reģistrēta tādu procedūru gaitā, kuru pamatā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principi;

ii)	pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas nosūta un pārvadā liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus, no izvešanas vietas kompetentās iestādes ir saņēmuši dokumentāri pamatotu atļauju šādas atkāpes izmantošanai;

iii)

transportlīdzeklis, ar kuru pārvadā liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus, ir aprīkots ar instrumentu, kas kontrolē un reģistrē gaisa temperatūru, kādā liemeņi, pusliemeņi, ceturtdaļliemeņi vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalīti pusliemeņi atrodas, lai tādējādi kompetentās iestādes varētu verificēt atbilstību viii) punktā norādītajiem laika un temperatūras nosacījumiem;

iv)	transportlīdzeklis, ar kuru pārvadā liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus, vienā pārvadāšanas reizē gaļu savāc tikai no vienas kautuves;

liemeņiem, pusliemeņiem, ceturtdaļliemeņiem vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītiem pusliemeņiem, uz kuriem šī atkāpe attiecas, pārvadāšanas sākumā ir jābūt ar iekšējo temperatūru 15 °C, ja tos paredzēts pārvadāt tajā pašā nodalījumā, kurā atrodas liemeņi, pusliemeņi, ceturtdaļliemeņi vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalīti pusliemeņi, kas atbilst 1. punktā noteiktajai temperatūras prasībai (t. i., 7 °C);

vi)

pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka, kas nogādā sūtījumu, apliecinājums; šajā apliecinājumā jānorāda atdzesināšanas ilgums pirms iekraušanas, laiks, kad sākta liemeņu, pusliemeņu, ceturtdaļliemeņu vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītu pusliemeņu iekraušana, virsmas temperatūra šajā laikā, maksimālā pārvadāšanas gaisa temperatūra, kādā liemeņi, pusliemeņi, ceturtdaļliemeņi vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalīti pusliemeņi varētu atrasties, maksimālais atļautais pārvadāšanas laiks, atļaujas datums un tās kompetentās iestādes nosaukums, kura šo atkāpi piešķīrusi;

vii)	galamērķa tirgus dalībniekam, kas iesaistīts pārtikas apritē, pirms tādu liemeņu, pusliemeņu, ceturtdaļliemeņu vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītu pusliemeņu pirmās saņemšanas, kuri pirms pārvadāšanas nesasniedz 1. punktā paredzēto temperatūru, ir jāinformē kompetentās iestādes;

viii)

šādu gaļu pārvadā saskaņā ar turpmāk norādītajiem parametriem.

—

Ja maksimālais pārvadāšanas laiks (5) ir sešas stundas:

Suga	Virsmas temperatūra (2)	Maksimālais laiks atdzesināšanai līdz virsmas temperatūrai (3)	Maksimālā pārvadāšanas gaisa temperatūra (4)	Diennakts maksimālais aerobo koloniju vidējais skaits uz liemeņiem (5)
Aitas un kazas	7 °C	8 stundas	6 °C	log10 3,5 kvv/cm2
Liellopi		20 stundas		log10 3,5 kvv/cm2
Cūkas		16 stundas		log10 4 kvv/cm2

—

Ja maksimālais pārvadāšanas laiks (5) ir trīsdesmit stundas:

Suga	Virsmas temperatūra (2)	Maksimālais laiks atdzesināšanai līdz virsmas temperatūrai (3)	Iekšējā temperatūra (6)	Maksimālā pārvadāšanas gaisa temperatūra (4)	Diennakts maksimālais aerobo koloniju vidējais skaits uz liemeņiem (5)
Cūkas	7 °C	16 stundas	15 °C	6 °C	log10 4 kvv/cm2

—

Ja maksimālais pārvadāšanas laiks (5) ir sešdesmit stundas:

Suga	Virsmas temperatūra (2)	Maksimālais laiks atdzesināšanai līdz virsmas temperatūrai (3)	Iekšējā temperatūra (6)	Maksimālā pārvadāšanas gaisa temperatūra (4)	Diennakts maksimālais aerobo koloniju vidējais skaits uz liemeņiem (5)
Aitas un kazas	4 °C	12 stundas	15 °C	3 °C	log10 3 kvv/cm2
Liellopi	4 °C	24 stundas	15 °C	3 °C	log10 3 kvv/cm2

I sadaļas V nodaļai pievieno šādu 5. punktu:

“5.

Liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus vai ne vairāk kā trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus, ja tie pārvadāti saskaņā ar atkāpi, kas norādīta I sadaļas VII nodaļas 3. punkta b) apakšpunktā, var atkaulot un sadalīt, pirms tie sasniedz 2. punkta b) apakšpunktā minēto temperatūru. Šādā gadījumā visā sadalīšanas vai atkaulošanas laikā gaļai jāatrodas tādā gaisa temperatūrā, kas nodrošina nepārtrauktu gaļas temperatūras pazemināšanos. Līdzko gaļa ir sadalīta un attiecīgā gadījumā – iepakota, tā jāatdzesina līdz 2. punkta b) apakšpunktā minētajai temperatūrai, ja vien tā jau nav vēsāka par šo temperatūru.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2) EFSA Journal 2014; 12(3):3601 (81 lpp.).

(3) EFSA Journal 2016; 14(6):4523 (38 lpp.).

(4) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

(5) Maksimālais laiks, kas paredzēts no gaļas iekraušanas sākuma transportlīdzeklī līdz galīgās piegādes pabeigšanai. Gaļas iekraušanu transportlīdzeklī var atlikt uz vēlāku laiku, kas pārsniedz maksimālo laiku, kurš paredzēts gaļas atdzesināšanai līdz paredzētajai virsmas temperatūrai. Šādā gadījumā par tādu pašu laiku, uz kādu tika atlikta iekraušana, ir jāsaīsina maksimālais atļautais pārvadāšanas laiks. Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var ierobežot piegādes punktu skaitu.

(2) Maksimālā atļautā virsmas temperatūra iekraušanas laikā un pēc tās tiek mērīta liemeņu, pusliemeņu, ceturtdaļliemeņu vai trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītu pusliemeņu biezākajā daļā.

(3) Maksimālais atļautais laiks no nonāvēšanas līdz brīdim, kad sasniegta maksimālā atļautā virsmas temperatūra iekraušanas laikā.

(4) Maksimālā gaisa temperatūra, kādā gaļai atļauts atrasties no iekraušanas sākuma brīža līdz pārvadāšanas beigām.

(5) Attiecībā uz attiecīgās sugas liemeņiem atļautais kautuves maksimālais diennakts vidējais aerobo koloniju skaits uz liemeņiem (kuru mēra, izmantojot 10 nedēļu slīdošo laikposmu), ko atbilstoši kompetentās iestādes prasībām novērtē [pārtikas apritē iesaistītais tirgus] dalībnieks saskaņā ar paraugu ņemšanas un pārbaudīšanas procedūrām, kuras izklāstītas Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.) I pielikuma 2. nodaļas 2.1.1. un 2.1.2. punktā un 3. nodaļas 3.2. punktā.

(6) Gaļas maksimālā iekšējā temperatūra, kas atļauta iekraušanas laikā un pēc tā.”;

1.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 285/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1982

(2017. gada 31. oktobris),

ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Dongguan Luzhou Shoes Co. Ltd, Dongguan Shingtak Shoes Co. Ltd, Guangzhou Dragon Shoes Co. Ltd, Guangzhou Evervan Footwear Co. Ltd, Guangzhou Guangda Shoes Co. Ltd, Long Son Joint Stock Company un Zhaoqing Li Da Shoes Co., Ltd, un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un jo īpaši tā 266. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 14. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

(1)	Komisija 2006. gada 23. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 553/2006 (2) par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (“apavi”) (“pagaidu regula”).

(2)	Ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (3) Padome uz diviem gadiem noteica galīgo antidempinga maksājumu 9,7 %–16,5 % apmērā tādu konkrētu Vjetnamas un ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (“Regula (EK) Nr. 1472/2006” jeb “apstrīdētā regula”).

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 388/2008 (4) Padome paplašināja galīgos antidempinga pasākumus, kas noteikti tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un tos attiecināja arī uz importu, kas nosūtīts no Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala (“Makao”) un ir deklarēts vai nav deklarēts kā Makao izcelsmes ražojums.

(4)	Pēc 2008. gada 3. oktobrī sāktās termiņbeigu pārskatīšanas (5) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (6) (“Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009”) pagarināja antidempinga pasākumu termiņu vēl uz 15 mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 31. martam, kad pasākumu termiņš beidzās.

(5)

Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd un Risen Footwear (HK) Co Ltd, kā arī Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (“pieprasījuma iesniedzēji”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Pirmās instances tiesā (tagad – Vispārējā tiesa). Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības ar 2010. gada 4. marta spriedumu lietā T-401/06 Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome un 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T-407/06 un T-408/06 Zhejiang Aokang Shoes un Wenzhou Taima Shoes/Padome.

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza apelācijas sūdzību par minētajiem spriedumiem. Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes/Padome (“spriedumi Brosmann un Aokang lietās”) atcēla šos spriedumus. Tiesa lēma, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā bija lēmusi, ka Komisijai nebija pienākuma izvērtēt neatlasīto uzņēmēju iesniegtos tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 36. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 29. un 32. punkts).

(7)

Tad Tiesa pasludināja spriedumu pēc būtības. Tiesa lēma: “Komisijai bija jāizskata pamatotie iesniegumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam,lūdzot tām piešķirt TES [TER] apstrīdētajā regulā aplūkojamās antidempinga procedūras ietvaros. Turpinājumā ir jākonstatē, ka nav izslēgts, ka šādas izskatīšanas rezultātā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām tiktu noteikts galīgais antidempinga maksājums, kurš atšķirtos no maksājuma 16,5 % apmērā, kas tām ir piemērojams atbilstoši apstrīdētās regulas 1. panta 3. punktam. No šīs pašas normas izriet, ka attiecībā uz vienīgo atlasīto Ķīnas uzņēmēju, kam piešķirts TES, ticis noteikts galīgais antidempinga maksājums 9,7 % apmērā. Kā izriet no šā sprieduma 38. punkta, ja Komisija būtu konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, tām, ja individuālās dempinga starpības aprēķins nebūtu iespējams, būtu arī jāpiemēro pēdējā minētā likme.” (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 42. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 36. punkts.)

(8)	Rezultātā Tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz attiecīgajiem pieprasījuma iesniedzējiem.

(9)

Komisija 2013. gada oktobrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7), darīja zināmu, ka tā ir nolēmusi atsākt antidempinga procedūru tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Minētajā paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas iesaistīties un pieteikties.

(10)

Padome 2014. gada martā ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES (8) noraidīja Komisijas priekšlikumu pieņemt Padomes īstenošanas regulu, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd, un izbeidza procedūru attiecībā uz minētajiem ražotājiem. Padome uzskatīja, ka importētāji, kas bija pirkuši apavus no tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kompetentās valsts iestādes bija atmaksājušas attiecīgos muitas nodokļus, pamatojoties uz 236. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (9) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (“Kopienas Muitas kodekss”), bija guvuši tiesisko paļāvību uz apstrīdētās regulas 1. panta 4. punkta pamata, kā rezultātā Kopienas Muitas kodeksa noteikumi, jo īpaši tā 221. pants, bija kļuvuši piemērojami nodokļu iekasēšanai.

(11)

Atsaucoties uz 5.–7. apsvērumā minēto judikatūru, trīs attiecīgā ražojuma importētāji – C&J Clark International Ltd. (“Clark”), Puma SE (“Puma”) un Timberland Europe B.V. (“Timberland”) (“attiecīgie importētāji”) – savu valstu tiesās apstrīdēja antidempinga pasākumus, kas noteikti konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, un minētās tiesas lūdza Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo jautājumu.

(12)

Apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE (10) Tiesa 2016. gada 4. februārī atzina Regulu (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 par spēkā neesošām, ciktāl Eiropas Komisija nebija izvērtējusi TER un individuālā režīma (“IR”) pieprasījumus, ko bija iesnieguši neatlasītie ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji (“spriedumi”), pretrunā prasībām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (11) 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 5. punktā.

(13)	Lietā C-571/14 Timberland Europe2016. gada 11. aprīlī Tiesa pēc valsts iesniedzējtiesas pieprasījuma nolēma izņemt lietu no reģistra.

(14)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempings, Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (12).

(15)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (13). Konkrētāk tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Ja tiek atcelta regula, ar kuru nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc akta atcelšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, jo akts, kas pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (14), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(16)	Izņemot faktu, ka iestādes nebija izvērtējušas TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši neatlasītie ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, visi pārējie Regulā (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 izdarītie konstatējumi paliek spēkā.

(17)

Šajā lietā nelikumība notika pēc procedūras sākšanas posma. Tāpēc Komisija nolēma atsākt šo antidempinga procedūru, kas pēc spriedumiem joprojām nebija pabeigta, tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam, kas bija izmeklēšanas periods (“izmeklēšanas periods”), attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Komisija turklāt attiecīgā gadījumā pārbaudīja, vai attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem bija tiesības uz IR saskaņā ar 9. panta 5. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (15) (“pamatregula pirms grozījumu stāšanās spēkā”) (16).

(18)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395 (17) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Clark un Puma veiktam tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo trīspadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(19)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 (18) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Clark, Puma un Timberland veiktam tādu konkrētu Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo konkrēti Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(20)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731 (19) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Puma un Timberland veiktam tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo viens Vjetnamas ražotājs eksportētājs un divi ĶTR ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(21)

Lai īstenotu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE, kas minēts iepriekš 12. apsvērumā, Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/223 (20). Minētās regulas 1. pantā Komisija uzdeva valstu muitas dienestiem pārsūtīt visus par Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importu samaksāto galīgo antidempinga maksājumu atmaksas pieprasījumus, kurus iesnieguši importētāji, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un pamatojoties uz faktu, ka neatlasīts ražotājs eksportētājs ir pieprasījis TER vai IR izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (“sākotnējā izmeklēšana”) tika noteikti galīgie pasākumi. Komisija novērtē attiecīgo TER vai IR pieprasījumu un atkārtoti nosaka attiecīgu maksājuma likmi. Pamatojoties uz to, valstu muitas dienestiem pēc tam būtu jāpieņem lēmums par antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu.

(22)

Pēc Francijas muitas dienestu paziņojuma, kas veikts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu, Komisija identificēja divus Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuri sākotnējās izmeklēšanas laikā bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet nebija iekļauti izlasē. Tika identificēts vēl viens ražotājs eksportētājs, kas bija piegādātājs Deichmann – Vācijas importētājam, kurš apstrīdēja maksājumu maksāšanu. Tādējādi Komisija analizēja TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši minētie trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(23)

Iepriekšminēto darbību rezultātā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2257 (21) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo trīs ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(24)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Zviedrijas muitas dienesti attiecīgi 2016. gada 12. jūlijā (Apvienotā Karaliste), 2016. gada 13. jūlijā (Beļģija) un 2016. gada 26. jūlijā (Zviedrija) informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem. Minēto paziņojumu rezultātā Komisija analizēja TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši deviņpadsmit ražotāji eksportētāji, un ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/423 (22) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas bija noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo minētie deviņpadsmit ražotāji eksportētāji.

(25)

Kā minēts iepriekš minētās Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 34. apsvērumā, iepriekšminētajā izmeklēšanā, ņemot vērā piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas bija iesniegušas vairākas ieinteresētās personas, tika identificēti vēl pieci uzņēmumi/uzņēmumu grupas, kas sākotnējās izmeklēšanas laikā vai nu paši, vai ar saistītu Ķīnas vai Vjetnamas ražotāju eksportētāju starpniecību iesnieguši TER/IR pieprasījuma veidlapu, bet netika iekļauti izlasē un netika novērtēti nevienā no iepriekšējām īstenošanas reizēm. Minētie uzņēmumi uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 VI pielikumā un ietilpst četrās uzņēmumu grupās.

(26)

Pamatojoties uz minēto, Komisija identificēja četras uzņēmumu grupas, kurās kopā ietilpst septiņi atsevišķi uzņēmumi, kas ir Ķīnas vai Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kuri netika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā un kuri bija iesnieguši TER/IR pieprasījuma veidlapu. Tādējādi šajā regulā Komisija ir novērtējusi TER un IR pieprasījuma veidlapas no Dongguan Luzhou Shoes Co. Ltd, Dongguan Shingtak Shoes Co. Ltd, Guangzhou Dragon Shoes Co. Ltd, Guangzhou Evervan Footwear Co. Ltd, Guangzhou Guangda Shoes Co. Ltd, Long Son Joint Stock Company and Zhaoqing Li Da Shoes Co. Ltd (“attiecīgie ražotāji eksportētāji”). Ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 VI pielikumā iekļauto uzņēmumu Dah Lih Puh ir saistīti uzņēmumi: Dongguan Luzhou Shoes Co. Ltd un Zhaoqing Li Da Shoes Co. Ltd. Ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 VI pielikumā iekļauto uzņēmumu Shing Tak Ind. Co. Ltd ir saistīti uzņēmumi: Dongguan Shingtak Shoes Co. Ltd, Guangzhou Dragon Shoes Co. Ltd un Guangzhou Guangda Shoes Co. Ltd. Ar uzņēmumu Evervan Group P/A Eva Overseas Intl. Ltd, kas arī ir iekļauts Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 VI pielikumā, ir saistīts uzņēmums Guangzhou Evervan Footwear Co. Ltd.

B. TIESAS SPRIEDUMA APVIENOTAJĀS LIETĀS C-659/13 UN C-34/14 PAR IMPORTU NO ĶĪNAS ĪSTENOŠANA

(27)	Komisijai ir iespēja labot tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, vienlaikus atstājot negrozītas tās novērtējuma daļas, kuras spriedums (23) neietekmē.

(28)	Šīs regulas mērķis ir labot tos apstrīdētās regulas aspektus, par kuriem tika konstatēts, ka tie neatbilst pamatregulai, un kuri tādējādi tika atzīti par spēkā neesošiem attiecībā uz 26. apsvērumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem.

(29)	Visi pārējie konstatējumi, kas ietverti apstrīdētajā regulā un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 un ko Tiesa neatzina par spēkā neesošiem, paliek spēkā un ar šo tiek iestrādāti šajā regulā.

(30)	Tāpēc nākamie apsvērumi attiecas tikai uz jauno novērtējumu, kas nepieciešams Tiesas spriedumu izpildei.

(31)

Komisija ir pārbaudījusi, vai 26. apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER/IR pieprasījumus attiecībā uz izmeklēšanas periodu, pārsvarā bija darbojušies TER vai IR apstākļos. Šīs izvērtēšanas nolūks ir noskaidrot, kādā mērā attiecīgajiem importētājiem ir tiesības uz tā antidempinga maksājuma atmaksu, kas veikts saistībā ar antidempinga maksājumiem par minēto piegādātāju veikto eksportu.

(32)

Ja analīzē tiktu atklāts, ka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kuru eksportam ticis uzlikts attiecīgo importētāju samaksātais antidempinga maksājums, piešķirams TER, tad šim ražotājam eksportētājam būtu jāpiemēro individuāla maksājuma likme un maksājuma atmaksa tiktu ierobežota līdz summai, kas atbilst starpībai starp samaksāto nodokli un individuālo maksājuma likmi, proti, importa no Ķīnas gadījumā – starpībai starp 16,5 % un maksājumu, kurš noteikts vienīgajam izlasē iekļautajam eksportētājam uzņēmumam, kam piešķirts TER, konkrēti, 9,7 %; un importa no Vjetnamas gadījumā tā būtu starpība starp 10 % un individuālo maksājuma likmi, kas attiecīgā gadījumā aprēķināta attiecīgajam ražotājam eksportētājam.

(33)

Ja analīzē tiktu atklāts, ka ražotājam eksportētājam, kura TER pieteikums ticis noraidīts, piešķirams IR, tad uz attiecīgo ražotāju eksportētāju būtu jāattiecina individuāla maksājuma likme un maksājuma atmaksa tiktu ierobežota līdz summai, kas atbilst starpībai starp veikto maksājumu, proti, 16,5 % importam no Ķīnas un 10 % importam no Vjetnamas, un attiecīgā gadījumā konkrētajam ražotājam eksportētājam tiktu aprēķināts individuālais maksājums.

(34)	Savukārt, ja šādu TER un IR pieprasījumu analīzē tiktu atklāts, ka gan TER, gan IR būtu jānoraida, tad antidempinga maksājumu atmaksu piešķirt nevarētu.

(35)

Kā paskaidrots 12. apsvērumā, Tiesa atcēla apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 attiecībā uz konkrētu Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju veiktu konkrētu apavu eksportu, ciktāl Komisija nebija izvērtējusi TER un IR pieprasījumus, ko šie ražotāji eksportētāji bija iesnieguši.

(36)

Tāpēc Komisija ir izvērtējusi attiecīgo ražotāju eksportētāju TER un IR pieprasījumus, lai noteiktu viņu eksportam piemērojamo maksājuma likmi. Novērtējums liecina – iesniegtā informācija neapstiprina, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji būtu darbojušies tirgus ekonomikas apstākļos vai ka tiem būtu tiesības uz individuālu režīmu (sīkāku paskaidrojumu sk. 37. un turpmākajos apsvērumos).

C. TER PIEPRASĪJUMU NOVĒRTĒJUMS

(37)

Nepieciešams uzsvērt, ka pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas pieprasīt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Attiecīgi Savienības iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst noteiktajiem šā statusa piešķiršanas nosacījumiem. Gluži pretēji, Savienības iestādes novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, lai ražotājam piešķirtu TER, un Savienības tiesām jāpārbauda, vai novērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda (sprieduma lietā C-249/10 P 32. punkts un sprieduma lietā C-247/10 P 24. punkts).

(38)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, lai ražotājam eksportētājam piešķirtu TER, ir jāizpilda visi pieci minētajā pantā uzskaitītie kritēriji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka vismaz viena kritērija neizpilde ir pietiekams iemesls TER pieprasījuma noraidīšanai.

(39)

Neviens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nespēja pierādīt atbilstību 1. kritērijam (Uzņēmumu lēmumi). Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka daži ražotāji eksportētāji (28., 29., 31. un 32. uzņēmums) (24) nevar brīvi noteikt savus pārdošanas apjomus iekšzemes un eksporta tirgū. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz saražojamo apjomu un/vai ierobežojums attiecībā uz konkrētos tirgos (iekšzemes un eksporta) pārdodamajiem daudzumiem. Turklāt visi attiecīgie ražotāji eksportētāji nespēja sniegt būtisku un pilnīgu informāciju (piemēram, pierādījumus par uzņēmuma struktūru un kapitālu, pierādījumus vai skaidrojumus par lēmumu pieņemšanu uzņēmumā, pierādījumus par elektroenerģijas izmaksām vai statūtu teksts angļu valodā), lai pierādītu, ka viņu lēmumi, kas saistīti ar darījumdarbību, ir pieņemti atbilstoši tirgus situācijai, bez izteiktas valsts iejaukšanās.

(40)

Attiecībā uz 2. kritēriju (grāmatvedība) neviens no septiņiem ražotājiem eksportētājiem nepierādīja, ka tam būtu pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šajā ziņā, novērtējot 27., 28. 29. un 31. uzņēmumu, tika atklāts, ka to grāmatvedības uzskaite neatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, piemēram, nav informācijas par ēku nomu, nepareizi atspoguļotas zemes izmantošanas tiesības vai fiksētā valūtas maiņas kursa izmantošana. Attiecībā uz 27., 28., 30. un 32. uzņēmumu Komisija konstatēja neatbilstību starp informāciju TER pieprasījumā un apliecinošajos dokumentos (t. i., bilancē). 26. uzņēmums iesniedza Komisijai neatkarīga revidenta atzinumu/ziņojumu un finanšu pārskatus tikai vjetnamiešu valodā un neiesniedza to tulkojumu angļu valodā.

(41)

Attiecībā uz 3. kritēriju (aktīvi un pārnešana) 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 32. uzņēmums nepierādīja, ka no sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, nav mantoti izkropļojumi. Konkrēti šie uzņēmumi cita starpā nesniedza būtisku un pilnīgu informāciju par aktīviem, kas pieder uzņēmumam, zemes izmantošanas tiesību noteikumiem un vērtību, novirzēm no parastajām nodokļa likmēm, uzņēmuma darbā pieņemšanas politiku, nodokļu likmi, elektroenerģijas piegādātājiem un likmēm.

(42)

27. uzņēmums nepierādīja, ka atbilst 4. kritērijam (tiesiskā vide). Konkrēti, kaut arī, spriežot pēc bilances, uzņēmums acīmredzami bija nonācis maksātnespējas situācijā, tas netika atspoguļots tā finanšu pārskatos un revidenta ziņojumā. Tādējādi uzņēmums nepierādīja, ka tas darbojies atbilstoši tiesību aktiem par bankrotu un īpašumtiesībām, kas garantē stabilitāti un juridisko noteiktību.

(43)	29. uzņēmums nepierādīja, ka atbilst 5. kritērijam (valūtas konvertācija), jo finanšu pārskatu piezīmēs norādīts, ka darījumos ar ārvalstu valūtu uzņēmums izmantojis fiksēto valūtas maiņas kursu, bet tas neatbilst 5. kritērijam, kas paredz, ka konvertācijas maiņas kurss atbilst tirgus likmei.

(44)	Komisija informēja attiecīgos ražotājus eksportētājus, ka TER nebūtu piešķirams nevienam no tiem, un aicināja tos iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(45)	Tāpēc neviens no septiņiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nav izpildījis visus pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, un tādējādi TER tiem visiem tiek atteikts.

D. IR PIEPRASĪJUMU NOVĒRTĒJUMS

(46)

Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā, ja piemēro tās 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, tad eksportētājiem, kuri var pierādīt, ka atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā, tomēr var noteikt individuālu maksājumu.

(47)

Kā minēts 37. apsvērumā, nepieciešams uzsvērt, ka pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas pieprasīt IR saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā. Tālab 9. panta 5. punkta pirmajā daļā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā paredzēts, ka iesniegtajam pieprasījumam jābūt pienācīgi pamatotam. Tādējādi Savienības iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka eksportētājs neatbilst nosacījumiem, kas noteikti šāda statusa atzīšanai. Gluži pretēji, Savienības iestādes novērtē, vai attiecīgā eksportētāja iesniegtie pierādījumi pietiekami pierāda atbilstību visiem IR piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā.

(48)

Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā eksportētājiem pienācīgi pamatotā pieprasījumā būtu jāpierāda, ka ir izpildīti visi pieci minētajā punktā uzskaitītie IR piešķiršanas kritēriji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pat viena kritērija neizpilde jau ir iemesls IR pieprasījuma noraidīšanai.

(49)

Minētie pieci kritēriji ir šādi:

1)	ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem vai kopuzņēmumiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu;

2)	eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti;

3)	vairākums akciju pieder privātpersonām; valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās;

4)	konvertācijas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei; un

5)	valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(50)	Visi septiņi attiecīgie ražotāji eksportētāji pieprasīja IR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER. Tāpēc Komisija novērtēja arī to, vai IR būtu jāpiešķir šiem ražotājiem eksportētājiem, turklāt noraidot to TER pieprasījumus, kā jau ir aprakstīts 37.–44. apsvērumā.

(51)	Attiecībā uz 1. kritēriju (kapitāla un peļņas repatriācija), 30. uzņēmums nepierādīja, ka var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu, un tādējādi nepierādīja, ka šis kritērijs ir izpildīts.

(52)

Attiecībā uz 2. kritēriju (brīvi noteikta eksporta pārdošana un cenas) Komisija secināja, ka 29., 31. un 32. uzņēmums nav pierādījuši, ka tādi ar darījumdarbību saistīti lēmumi, kas attiecas uz eksporta cenām un daudzumiem un pārdošanas noteikumiem, netiek pieņemti brīvi, reaģējot uz tirgus signāliem, – par to liecina tādi analizētie pierādījumi kā statūti un darījumdarbības licence, kas atklāj, ka saražojamais apavu daudzums un/vai konkrētos tirgos pārdodamie daudzumi tiek ierobežoti.

(53)

Attiecībā uz 3. kritēriju (uzņēmums – galvenie amati vadībā un akcijas – ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās) 26., 27., 28., 29., 30. un 31. uzņēmums nav snieguši nepieciešamo informāciju, lai pierādītu, ka ir pietiekami neatkarīgi no valsts iejaukšanās. Cita starpā netika sniegta informācija vai tika sniegta nepilnīga informācija par uzņēmuma īpašumtiesību struktūru un to, kā tiek pieņemti lēmumi (27., 28., 29., 30. uzņēmums), kā un ar kādiem noteikumiem šiem uzņēmumiem nodotas zemes izmantošanas tiesības (28., 29. un 31. uzņēmums). 26. uzņēmums iesniedza statūtu tekstu tikai vjetnamiešu valodā un neiesniedza to tulkojumu angļu valodā.

(54)	Turklāt 26., 27., 28., 29. un 30. uzņēmums nepierādīja arī, ka atbilst 5. kritērija (apiešana) prasībām, jo nesniedza informāciju par to, kā uzņēmums pieņem lēmumus un vai valstij bijusi nozīmīga ietekme uz lēmumu pieņemšanu uzņēmumā.

(55)	Visbeidzot, 29. uzņēmuma konvertācijas maiņas kurss neatbilda tirgus likmei, bet konvertācija notika pēc fiksētas likmes, kā jau minēts 43. apsvērumā. Tāpēc tas neatbilst 4. kritērija prasībām (valūtas konvertācija pēc tirgus likmes).

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no septiņiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem neatbilda 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā noteiktajiem kritērijiem, un tāpēc tiem visiem IR piešķiršana tika noraidīta. Komisija attiecīgi informēja attiecīgos ražotājus eksportētājus un aicināja tos iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(57)

Tāpēc šo septiņu attiecīgo ražotāju eksportētāju veiktajam eksportam Regulas (EK) Nr. 1472/2006 piemērošanas laika posmā būtu jānosaka atlikušais antidempinga maksājums, kas piemērojams Ķīnai un Vjetnamai, attiecīgi 16,5 % un 10 %. Minētās regulas piemērošanas laika posms sākotnēji bija no 2006. gada 7. oktobra līdz 2008. gada 7. oktobrim. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas tas 2009. gada 30. decembrī tika pagarināts līdz 2011. gada 31. martam. Spriedumos konstatētā nelikumība ir tāda, ka Savienības iestādes nenoskaidroja, vai attiecībā uz tiem ražojumiem, ko ražo attiecīgie ražotāji eksportētāji, būtu jānosaka atlikušais maksājums vai individuālais maksājums. Pamatojoties uz Tiesas konstatēto nelikumību, nav juridiska pamatojuma atbrīvot attiecīgo ražotāju eksportētāju ražotos ražojumus no antidempinga maksājumu samaksas. Tāpēc jaunajā aktā, ar ko novērš Tiesas konstatēto nelikumību, atkārtoti jānovērtē tikai piemērojamā antidempinga maksājumu likme, nevis paši pasākumi.

(58)

Tā kā ir secināts, ka atlikušais maksājums, kas piemērojams attiecīgi Ķīnai un Vjetnamai, būtu atkārtoti jānosaka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem ar tādu pašu likmi, kāda sākotnēji noteikta ar apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009, tad nav nepieciešams izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 388/2008. Pēdējā minētā regula paliek spēkā.

E. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PĒC INFORMĀCIJAS IZPAUŠANAS

(59)	Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes, kas tika iesniegtas FESI un Footwear Coalition (25) vārdā, kuri pārstāv apavu importētājus Savienībā.

Procedūras noteikumi, kas attiecas uz TER un IR pieprasījuma veidlapu novērtēšanu

(60)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka TER/IR pieprasījumu novērtēšanā pierādīšanas pienākums ir Komisijai, jo Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji ir izpildījuši savu pienākumu, sākotnējā izmeklēšanā iesniedzot TER/IR pieprasījumus. FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka tādas pašas procesuālās tiesības, kādas bija atlasītajiem ražotājiem eksportētajiem sākotnējā izmeklēšanā, būtu bijis jāpiešķir ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana. FESI un Footwear Coalition konkrēti apgalvo, ka veikta vienīgi dokumentu analīze, nevis apmeklējumi uz vietas, un ka, nenosūtot Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem vēstules par nepilnībām, tiem netika dota iespēja papildināt TER/IR pieprasījuma veidlapas.

(61)

Bez tam FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas šī īstenošana, netika nodrošinātas tādas pašas procesuālās garantijas, kādas piemēro standarta antidempinga izmeklēšanās, bet tika piemēroti stingrāki standarti. FESI un Footwear Coalition norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā laika posmu starp TER/IR pieprasījuma iesniegšanu sākotnējā izmeklēšanā un pieprasījumu novērtēšanu. Turklāt ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā TER/IR pieprasījumu aizpildīšanai ierastās 21 dienas vietā tika dotas tikai 15 dienas.

(62)

Pamatojoties uz minēto, FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka nav ievērots tiesību pamatprincips dot ieinteresētajām personām iespēju pilnībā izmantot tiesības uz aizstāvību, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā. Tādējādi tika apgalvots, ka, nedodot ražotājiem eksportētājiem iespēju papildināt nepilnīgo informāciju, Komisija ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras un īstenošanas posmā faktiski apvērsusi pierādīšanas pienākumu.

(63)

Visbeidzot, FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka šāda pieeja būtu diskriminējoša attiecībā pret Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kas atlasīti sākotnējā izmeklēšanā, kā arī pret citiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas antidempinga izmeklēšana un kuri šajā izmeklēšanā iesnieguši TER/IR pieprasījumus, valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas. Tādējādi attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, nevajadzētu noteikt tādu pašu informācijas sniegšanas slieksni, kādu piemēro parastajā 15 mēnešu izmeklēšanā, un uz tiem nevajadzētu attiecināt stingrākus procesuālos standartus.

(64)	FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka Komisija de facto piemērojusi pieejamos faktus pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē, taču Komisija nav ievērojusi pamatregulas 18. panta 4. punktā izklāstītos procedūras noteikumus.

(65)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas iegūt TER/IR atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tādejādi atbilstoši Tiesas spriedumiem Brosmann un Aokang lietās iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst nosacījumiem, kas noteikti šāda statusa atzīšanai. Gluži pretēji, Komisija novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji TER/IR piešķiršanai (sk. 48. apsvērumu). Šai sakarā tiek atgādināts, ka ne pamatregulā, ne judikatūrā Komisijai nav noteikts pienākums dot ražotājam eksportētājam iespēju papildināt TER/IR pieprasījumu ar visu trūkstošo faktu informāciju. Komisija novērtējumu var balstīt uz ražotāja eksportētāja sniegto informāciju.

(66)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka veikta vienīgi dokumentu analīze, Komisija norāda, ka dokumentu analīze ir procedūra, kurā analizē TER/IR pieprasījumus, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedzis ražotājs eksportētājs. Dokumentu analīzi Komisija veic visiem TER/IR pieprasījumiem. Turklāt Komisija var nolemt veikt pārbaudes apmeklējumus uz vietas. Pārbaudes apmeklējumi uz vietas tomēr nav nepieciešami un netiek veikti par katru TER/IR pieprasījumu. Ja pārbaudes apmeklējumi uz vietas tiek veikti, to nolūks parasti ir apstiprināt konkrētu sākotnēju novērtējumu, ko veikušas iestādes, un/vai pārbaudīt attiecīgā ražotāja eksportētāja sniegtās informācijas ticamību. Citiem vārdiem, ja ražotāja eksportētāja sniegtie pierādījumi skaidri parāda, ka TER/IR nav pamatots, tad neobligātā pārbaude uz vietas parasti papildus nenotiek. Vai pārbaudes apmeklējums ir lietderīgs, novērtē Komisija (26). Minētajai iestādei ir rīcības brīvība lemt par TER/IR veidlapā ietvertās informācijas pārbaudes līdzekļiem. Tādējādi, ja Komisija, pamatojoties uz dokumentu analīzi, lemj, ka tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi, lai lemtu par TER/IR pieprasījumu, kā tas ir šajā lietā, tad pārbaudes apmeklējums nav nepieciešams un to nevar prasīt.

(67)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka, Komisijai pieņemot lēmumu nenosūtīt vēstules par nepilnībām, nav pienācīgi ievērotas tiesības uz aizstāvību, pirmkārt, tiek atgādināts, ka tiesības uz aizstāvību ir individuālās tiesības un ka FESI un Footwear Coalition nevar atsaukties uz citu uzņēmumu individuālo tiesību pārkāpumu. Otrkārt, Komisija apstrīd pārliecību, ka tad, ja tiek izmantota tikai dokumentu analīze, pretstatā dokumentu analīzei apvienojumā ar pārbaudes apmeklējumu uz vietas, Komisijai būtu prakse veikt nozīmīgu informācijas apmaiņu un detalizēti novērst informācijas trūkumus. Faktiski FESI un Footwear Coalition nav sniegušas pierādījumus par pretējo.

(68)

Nepamatotības dēļ arī FESI un Footwear Coalition piezīmes par diskrimināciju ir jānoraida. Tiek atgādināts, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tad, ja Savienības iestāžu attieksme līdzīgās lietās atšķiras, tādējādi bez šādu atšķirību pamatošanas ar būtiskām objektīvām atšķirībām dažus tirgotājus nostādot nelabvēlīgākā situācijā kā citus (27). Tomēr Komisija tā nerīkojas: lūgdama neatlasītos Ķīnas un Vjetnamas ražotājus eksportētājus iesniegt TER/IR pieprasījumus atkārtotai novērtēšanai, tā ir iecerējusi pret šiem iepriekš neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem īstenot tādu pašu attieksmi kā pret tiem, kas tika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt, ņemot vērā, kapamatregulā šajā ziņā nav noteikts minimālais laikposms, ja atvēlētais laikposms šai vajadzībai ir piemērots un nodrošina personām pietiekamas iespējas savākt (vai atkārtoti savākt) nepieciešamo informāciju, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību, diskriminācija nenotiek.

(69)

Attiecībā uz pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu konkrētajā lietā Komisija pieņēma attiecīgo ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, tā šo informāciju nenoraidīja un balstīja novērtējumu uz to. Tāpēc Komisija nepiemēroja 18. pantu. Tas nozīmē, ka nebija vajadzības izmantot pamatregulas 18. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Pamatregulas 18. panta 4. punktā paredzēto procedūru izmanto gadījumos, kad Komisija plāno noraidīt konkrētu informāciju, ko sniegusi ieinteresētā persona, un tās vietā izmantot pieejamos faktus.

Izmeklēšanas atsākšanas juridiskais pamats

(70)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka Komisija varētu būt pārkāpusi LESD 266. pantu, jo tas nav juridiskais pamats, lai atsāktu izmeklēšanu attiecībā uz pasākumu, kam beidzies termiņš. FESI un Footwear Coalition atkārto arī, ka LESD 266. pants neļauj noteikt antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu spēku, ko apstiprinājis arī Tiesas nolēmums lietā C-458/98 P IPS/Padome (28).

(71)

Šajā ziņā FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka antidempinga procedūra, kas attiecas uz apavu importu no Ķīnas un Vjetnamas, ir noslēgta 2011. gada 31. martā, beidzoties pasākumu termiņam. Tālab Komisija 2011. gada 16. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par maksājumu termiņa beigām (29) (“paziņojums par termiņa beigām”), Savienības ražošanas nozare nav nākusi klajā ar apgalvojumu, ka dempings turpinātos, un arī Eiropas Savienības Tiesas spriedums paziņojumu nav atzinis par spēkā neesošu.

(72)	Turklāt tās pašas personas apgalvo, ka arī pamatregula nav pamats, kas ļautu Komisijai atkārtoti sākt antidempinga izmeklēšanu.

(73)

Šajā kontekstā FESI un Footwear Coalition bez tam apgalvo, ka izmeklēšanas atsākšana un to TER/IR pieprasījumu novērtēšana, kurus iesnieguši Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecās sākotnējā izmeklēšana, pārkāpj universālo noilguma vai ierobežojuma principu. Minētais princips ir izklāstīts PTO nolīgumā un pamatregulā, kur noteikts piecu gadu pasākumu termiņš, un Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 1. punktā un 221. panta 3. punktā, kur noteikts trīs gadu termiņš, kurā importētāji var pieprasīt antidempinga maksājumu atmaksu, no vienas puses, un valstu muitas dienesti var iekasēt ievedmuitu un antidempinga maksājumu, no otras puses (30). LESD 266. pants nepieļauj atkāpes no šā principa.

(74)	Visbeidzot, tiek apgalvots, ka Komisija nav sniegusi pamatojumu vai atsaukusies uz agrāku judikatūru, kas pamatotu LESD 266. panta izmantošanu par juridisko pamatu procedūras atsākšanai.

(75)

Attiecībā uz juridiska pamata trūkumu izmeklēšanas atsākšanai Komisija atsaucas uz iepriekš 15. apsvērumā citēto judikatūru, kur teikts, ka tā drīkst atsākt izmeklēšanu tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Saskaņā ar judikatūru antidempinga regulas likumība ir jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību aktu objektīvās normas, nevis lēmumu pieņemšanas praksi, pat ja šāda prakse pastāv (konkrētajā gadījumā tā nepastāv). Tādējādi no Komisijas iepriekšējās prakses, kuras nav, nevar gūt tiesisko paļāvību: ievērojot iedibināto Tiesas judikatūru, tiesisko paļāvību var gūt vienīgi tad, ja iestādes ir devušas konkrētus solījumus, kas ļautu ieinteresētai personai likumīgi secināt, ka Savienības iestādes rīkosies konkrētā veidā (31). Ne FESI, ne Footwear Coalition nav apliecinājusi, ka šajā lietā būtu doti šādi solījumi. Tas vēl jo vairāk tā ir tāpēc, ka minētā agrākā prakse neatbilst konkrētās lietas faktiskajai un juridiskajai situācijai, un tās atšķirības var būt izskaidrojamas ar faktiskajām un juridiskajām atšķirībām salīdzinājumā ar konkrēto lietu.

(76)

Minētās atšķirības ir šādas: Tiesas konstatētā nelikumība neattiecas uz konstatējumiem par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm un tādējādi arī uz maksājuma noteikšanas principu – tā attiecas tikai uz precīzu maksājuma likmi. Iepriekšējās tiesību aktu atcelšanas, uz kurām atsaucas ieinteresētās personas, gluži pretēji, bija saistītas tieši ar konstatējumiem par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm. Tāpēc iestādēm ir ļauts pārrēķināt precīzu nodokļa likmi attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(77)

Šajā lietā jo īpaši nebija nepieciešams lūgt papildu informāciju no ieinteresētajām personām. Komisijai toties bija jānovērtē informācija, kas bija iesniegta, bet nebija novērtēta pirms Regulas (EK) Nr. 1472/2006 pieņemšanas. Katrā ziņā, kā jau norādīts 75. apsvērumā, iepriekšējā prakse citās lietās nav uzskatāma par precīzu un beznosacījuma pamatojumu šai lietai.

(78)

Visbeidzot, visas personas, pret kurām ir vērsta procedūra, t. i., attiecīgie ražotāji eksportētāji, kā arī puses tiesvedībā un apvienība, kas pārstāv vienu no šīm pusēm, tika informētas, izpaužot informāciju par attiecīgajiem faktiem, uz kuru pamata Komisija plāno pieņemt pašreizējo TER/IR novērtējumu. Tādējādi tiek nodrošinātas viņu tiesības uz aizstāvību. Šajā ziņā jo īpaši nepieciešams norādīt, ka nesaistītajiem importētājiem antidempinga procedūrā nav tiesību uz aizstāvību, jo minētā procedūra nav vērsta pret viņiem.

(79)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgo pasākumu termiņš beidzies 2011. gada 31. martā, Komisija neuzskata, ka pasākumu termiņa beigām būtu kāda saistība ar iespēju Komisijai pieņemt jaunu tiesību aktu, lai aizstātu atcelto aktu, izpildot spriedumu, ar kuru sākotnējais akts tiek atcelts. Saskaņā ar 15. apsvērumā minēto judikatūru administratīvā procedūra būtu jāatsāk tajā posmā, kurā notikusi nelikumība.

(80)	Tāpēc tā akta atcelšanas rezultātā, ar kuru procedūra tika noslēgta, antidempinga procedūra vēl joprojām nav pabeigta. Komisijai ir pienākums noslēgt šo procedūru; pamatregulas 9. panta 4. punktā ir noteikts, ka izmeklēšana jānoslēdz, Komisijai pieņemot tiesību aktu.

Kopienas Muitas kodeksa 236. pants

(81)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka procedūra, kas pieņemta, lai atsāktu izmeklēšanu un ar atpakaļejošu spēku noteiktu maksājuma apmēru, ļaunprātīgi izmanto Komisijas pilnvaras un pārkāpj LESD. FESI un Footwear Coalition šajā ziņā apgalvo, ka Komisijai nav pilnvaru rīkoties pretēji Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 1. punktam, liedzot antidempinga maksājumu atmaksu. Tie apgalvo, ka valstu muitas dienestiem jāreaģē uz sekām, kas izriet no maksājumu atzīšanas par spēkā neesošiem, un ka tiem vajadzētu arī atmaksāt antidempinga maksājumus, ko Tiesa atzinusi par spēka neesošiem.

(82)	Šajā ziņā FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka pamatregulas 14. panta 3. punkts neļauj Komisijai atkāpties no Kopienas Muitas kodeksa 236. panta, jo abi ir viena līmeņa tiesību akti un pamatregulu nevar uzskatīt par Kopienas Muitas kodeksa lex specialis.

(83)	Turklāt tās pašas personas turpina, ka pamatregulas 14. panta 3. punkts neatsaucas uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un ka tajā tikai noteikts, ka Komisija var pieņemt īpašus noteikumus, nevis atkāpes no Kopienas Muitas kodeksa.

(84)

Lai atbildētu uz šādu apgalvojumu, svarīgi uzsvērt, ka pamatregulas 14. panta 1. punkts noteikumus, kas reglamentē Savienības tiesību aktus muitas jomā, nedara automātiski piemērojamus individuālo antidempinga maksājumu noteikšanai (32). Toties pamatregulas 14. panta 3. punkts dod Savienības iestādēm tiesības, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, pārņemt un noteikt par piemērojamiem noteikumus, kas reglamentē Savienības tiesību aktus muitas jomā (33).

(85)

Lai pārņemtu noteikumus, nav nepieciešams pilnībā piemērot visus noteikumus, kas ietilpst Savienības tiesību aktos muitas jomā. Pamatregulas 14. panta 3. punktā skaidri paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes koncepcijas kopējo definīciju, kas ir labs piemērs tam, kā tiek pieļauta atkāpe no Savienības tiesību aktiem muitas jomā. Atkāpes pamatā ir tas, ka Komisija izmanto pilnvaras, kas izriet no pamatregulas 14. panta 3. punkta, un lūdz valstu muitas dienestus uz laiku neveikt atmaksu. Tas nemazina valstu muitas dienestu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar muitas parādu: pilnvaras pieņemt lēmumus paliek dalībvalstu muitas dienestiem. Pamatojoties uz secinājumiem, ko par TER un IR pieprasījumiem izdarījusi Komisija, dalībvalstu muitas dienesti joprojām lemj, vai būtu jāpiešķir atmaksa.

(86)

Tādējādi, kaut arī Savienības tiesību akti muitas jomā tik tiešām neļauj likt šķēršļus kļūdaini samaksāto muitas nodokļu atmaksai, attiecībā uz antidempinga maksājumu atmaksu nevar nākt klajā ar šādu pārsteidzīgupaziņojumu. Tādējādi un ņemot vērā principiālo nepieciešamību aizsargāt Savienības pašu resursus no nepamatotiem atmaksas pieprasījumiem un saistītajām grūtībām, ko tas varētu radīt, veicot nepamatotas atmaksas pēc tam, Komisijai uz laiku ir bijis jāatkāpjas no Savienības tiesību aktiem muitas jomā, izmantojot pilnvaras, kas izriet no pamatregulas 14. panta 3. punkta.

Juridiskā pamata trūkums

(87)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka, pārkāpjot LESD 296. pantu, Komisija nav sniegusi atbilstošu pamatojumu un nav norādījusi juridisko pamatu maksājumu atkārtotai noteikšanai ar atpakaļejošu spēku un tādējādi arī importētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, liegtajai iespējai saņemt veikto maksājumu atmaksu. FESI un Footwear Coalition attiecīgi apgalvo, ka Komisija pārkāpusi ieinteresēto personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

(88)	Komisija uzskata, ka plašais pamatojums, kas sniegts vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā un šajā regulā, pienācīgi pamato šo regulu.

Tiesiskā paļāvība

(89)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka to pasākumu labošana ar atpakaļejošu spēku, kuriem beidzies termiņš, pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. FESI apgalvo, ka, pirmkārt, ieinteresētās personas, ieskaitot importētājus, bija guvušas apliecinājumu, ka pasākumu termiņš beidzas 2011. gada 31. martā, un, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās izmeklēšanas, ieinteresētajām personām ir tiesības pamatoti paļauties uz to, ka sākotnējā izmeklēšana netiks atsākta no jauna. Līdzīgā kārtā Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem bijušas tiesības tiesiski paļauties uz to, ka TER/IR pieprasījumus, ko tie iesniedza sākotnējā izmeklēšanā, Komisija vairs nepārskatīs tikai tāpēc vien, ka šie pieprasījumi netika novērtēti triju mēnešu termiņā, kas bija piemērojams sākotnējā izmeklēšanā.

(90)	Attiecībā uz ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, ka antidempinga pasākumiem ir beidzies termiņš un izmeklēšana vairs netiks atsākta, tiek norādīts, ka šie argumenti jau ir detalizēti aplūkoti 78. un 79. apsvērumā.

(91)	Attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju tiesisko paļāvību uz to, ka to iesniegtie TER/IR pieprasījumi netiks pārskatīti, tiek izdarīta atsauce uz šīs regulas 74. apsvērumu, kur šis jautājums jau aplūkots, ņemot vērā Tiesas judikatūru šajā jautājumā.

Nediskriminēšanas princips

(92)

FESI un Footwear Coalition piebilst, ka antidempinga pasākumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku uzskatāma par i) minēto importētāju diskrimināciju pretstatā importētājiem, uz kuriem attiecas 6. apsvērumā minēto spriedumu Brosmann un Aokang lietās īstenošana un kuriem tika atmaksāti tie maksājumi par apavu importu, kurus veikuši pieci ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas minētie spriedumi, kā arī ii) to ražotāju eksportētāju diskrimināciju, uz kuriem attiecas pašreizējā īstenošana, pretstatā pieciem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spriedumu Brosmann un Aokang lietās īstenošana un kuriem netika noteikti maksājumi saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES.

(93)	Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju Komisija vispirms atgādina 67. apsvērumā izklāstītās prasības, kas attiecas uz diskrimināciju.

(94)	Turklāt tā norāda, ka atšķirība starp importētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējā īstenošana, un importētājiem, uz kuriem attiecas Brosmann un Aokang spriedumu īstenošana, ir tāda, ka pēdējie minētie nolēma Vispārējā tiesā apstrīdēt Regulu (EK) Nr. 1472/2006, savukārt pirmie minētie tā nerīkojās.

(95)

Savienības iestādes pieņemts lēmums, ko tā adresāts nav apstrīdējis LESD 263. panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, attiecībā uz viņu kļūst galīgs. Minētais noteikums jo īpaši balstīts uz apsvērumu, ka termiņi, kuros notiek tiesvedība, ir paredzēti tam, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nepieļaujot to, ka Savienības pasākumus, no kuriem rodas juridiskas sekas, var apstrīdēt bezgalīgi (34).

(96)

Šāds Savienības tiesību procesuālais princips neizbēgami rada divas grupas: tie, kas apstrīdējuši Savienības pasākumu un, iespējams, rezultātā nonākuši izdevīgākā stāvoklī (kā Brosmann un pārējie četri ražotāji eksportētāji), un tie, kas šādi nav rīkojušies. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisijas attieksme pret abām grupām nav bijusi vienlīdzīga un tā pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Atzinums, ka persona pieder pie otrās grupas tāpēc, ka tā apzināti lēmusi neapstrīdēt Savienības pasākumu, nenozīmē šīs grupas diskrimināciju.

(97)	Tādējādi visas ieinteresētās personas var jebkurā laikā izmantot tiesību aizsardzību Savienības tiesās.

(98)

Attiecībā uz apgalvojumu par to ražotāju eksportētāju diskrimināciju, uz kuriem attiecas šī īstenošana un kuriem pēc Īstenošanas lēmuma 2014/149/ES pieņemšanas netika piemērots maksājums, būtu jānorada, ka Padomes lēmums atkārtoti nenoteikt maksājumus, tika nepārprotami pieņemts attiecībā uz konkrētiem apstākļiem konkrētā situācijā laikā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu atkārtoti noteikt minētos maksājumus, un jo īpaši tas pamatojās uz to, ka attiecīgie antidempinga maksājumi jau bija atmaksāti un to, ka pēc tam, kad tika pieņemti spriedumi Brosmann un Aokang lietās, sākotnējais paziņojums par parādu konkrētajam parādniekam tika atsaukts. Padome uzskatīja, ka atmaksa attiecīgajiem importētājiem radījusi tiesisko paļāvību. Ņemot vērā, ka citiem importētājiem salīdzināma atmaksa netika veikta, tie nav salīdzināmā situācijā ar importētājiem, uz kuriem attiecas Padomes lēmums.

(99)	Katrā ziņā no fakta, ka Padome izvēlējusies rīkoties noteiktā veidā, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, nevar izrietēt pienākums Komisijai īstenot kādu citu spriedumu tieši tādā pašā veidā.

Komisijas pilnvaras noteikt galīgos antidempinga pasākumus

(100)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka šīs sprieduma īstenošanas ietvaros Komisijai nav pilnvaru pieņemt regulu, ar ko nosaka antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu spēku, un ka šādas pilnvaras vienmēr ir Padomei. Šis apgalvojums balstīts uz argumentu, ka tad, ja izmeklēšanu atsāktu tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, būtu piemērojami tie paši noteikumi, kuri bija piemērojami sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad Padome pieņēma galīgos pasākumus. Minētās personas apgalvo, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 37/2014 (35) (saukta arī par “Kopoto regulu I”) 3. pantu jauna lēmumu pieņemšanas procedūra kopējās tirdzniecības politikas jomā neattiecas uz šo konkrēto kontekstu, jo pirms Kopotās regulas I stāšanās spēkā Komisija i) aktu (pagaidu regulu) jau bija pieņēmusi, ii) bija sāktas uz pabeigtas konsultācijas, kas nepieciešamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un iii) Komisija jau bija pieņēmusi priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pieņem galīgos pasākumus. Pamatojoties uz to, minētās personas secina, ka būtu jāpiemēro lēmumu pieņemšanas procedūras, kas izmantotas, pirms stājās spēkā Kopotā regula I.

(101)

Taču apgalvojums koncentrējas uz izmeklēšanas sākšanas dienu (kas tik tiešām ir nozīmīga saistībā ar citiem būtiskiem grozījumiem pamatregulā), bet nenorāda, ka Regulā (ES) Nr. 37/2014 izmantots citāds kritērijs (proti, procedūras sākšana pasākumu pieņemšanai). FESI un Footwear Coalition nostāja tāpēc balstīta uz Regulas (ES) Nr. 37/2014 pārejas noteikuma nepareizu interpretāciju.

(102)

Patiešām, ņemot vērā norādi uz “pasākumu pieņemšanai sāktajām procedūrām”, kas iekļauta 3. pantā Regulai (ES) Nr. 37/2014, kurā izklāstīti pārejas noteikumi attiecībā uz izmaiņām lēmumu pieņemšanas procedūrās antidempinga pasākumu pieņemšanai, un ņemot vērā termina “procedūra” nozīmi pamatregulā, attiecībā uz izmeklēšanu, kura sākta pirms Regulas (ES) Nr. 37/2014 stāšanās spēkā, bet kurā Komisija, lai pieņemtu pasākumus, pirms tie stājas spēkā, nebija apspriedusies ar attiecīgo komiteju, jaunie noteikumi attiecas uz procedūru minēto antidempinga pasākumu pieņemšanai. Tas pats attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pasākumi noteikti, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, un tiek pārskatīti, vai uz tādiem pasākumiem, kad, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, noteikti pagaidu maksājumi, bet, stājoties spēkā Regulai (ES) Nr. 37/2014, galīgo pasākumu pieņemšanas procedūra vēl nav sākta. Citiem vārdiem, Regula (ES) Nr. 37/2014 attiecas uz “pieņemšanas procedūru”, nevis visu konkrētās izmeklēšanas vai pat procedūras periodu.

(103)

Apstrīdētā regula tika pieņemta 2006. gadā. Šajā procedūrā piemērojamais attiecīgais tiesību akts ir pamatregula. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

F. SECINĀJUMI

(104)

Ņemot vērā sniegtās piezīmes un to analīzi, Komisija secina, ka Ķīnai un Vjetnamai piemērojamais atlikušais antidempinga maksājums, proti, attiecīgi 16,5 % un 10 %, būtu jānosaka atkārtoti uz laika posmu, kurā bija piemērojama apstrīdētā regula.

G. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(105)

Attiecīgie ražotāji eksportētāji un visas personas, kuras pieteicās, tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ierosināt atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu septiņu attiecīgo ražotāju eksportētāju veiktajam eksportam. Tiem tika dots laiks, kurā tie pēc informācijas izpaušanas varēja iesniegt apsvērumus.

(106)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Regulas (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1294/2009 piemērošanas laika posmā veiktam tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas vai mākslīgās [kompozītās] ādas virsa, izņemot sporta apavus, apavus, kuru ražošanā izmantotas īpašas tehnoloģijas, čības un citus telpās valkājamus apavus un apavus ar aizsargplāksnīti purngalā, kurus ražo šīs regulas II pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji un kurus klasificē ar KN kodiem 6403 20 00, ex 6403 30 00 (36), ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00 (37). Taric kodi ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

2. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

—	“sporta apavi” ir apavi nozīmē, kas lietota Komisijas Regulas (EK) Nr. 1719/2005 (38) I pielikuma 64. nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām,

—

“apavi, kuru ražošanā izmantotas īpašas tehnoloģijas”, ir apavi, kuru CIF cena par vienu pāri nav mazāka kā EUR 7,5, kurus izmanto sporta nodarbībās, kuros ir vienkārtas vai vairākkārtu formētas zoles, kas nav pildītas, izgatavotas no sintētiskiem materiāliem, kuri īpaši paredzēti vertikālu un sānu kustību triecienu amortizēšanai, un ar tādām tehniskām iezīmēm kā, piemēram, hermētiskas ieliekamas zolītes, kas pildītas ar gāzi vai šķidrumu, mehāniskām sastāvdaļām, kas absorbē vai neitralizē triecienu, vai ar tādiem materiāliem kā zema blīvuma polimēri, un kurus klasificē ar KN kodiem ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98,

—

“apavi ar aizsargplāksnīti purngalā” ir apavi, kuru purngalā iestrādāta aizsargplāksnīte ar triecienizturību vismaz 100 džouli (39) un kurus klasificē ar KN kodiem: ex 6403 30 00 (40), ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00,

—	“čības un citi telpās valkājami apavi” ir apavi, kurus klasificē ar KN kodu ex 6405 10 00.

3. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama to ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo šīs regulas II pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji, attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir 16,5 % un attiecīgajam Vjetnamas ražotājam eksportētājam – 10 %.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstoši Regulai (EK) Nr. 553/2006. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmi, atmaksā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 23. marta Regula (EK) Nr. 553/2006 par pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (OV L 98, 6.4.2006., 3. lpp.).

(3) Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV L 275, 6.10.2006., 1. lpp.).

(4) Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 388/2008, ar ko galīgos antidempinga pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 noteikti tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, paplašina un attiecina uz tāda paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Makao īpašās pārvaldes apgabala un ir deklarēts vai nav deklarēts kā Makao īpašās pārvaldes apgabala izcelsmes ražojums (OV L 117, 1.5.2008., 1. lpp.).

(5) OV C 251, 3.10.2008., 21. lpp.

(6) Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā (OV L 352, 30.12.2009., 1. lpp.).

(7) OV C 295, 11.10.2013., 6. lpp.

(8) Padomes 2014. gada 18. marta Īstenošanas lēmums 2014/149/ES, ar ko noraida priekšlikumu Īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (OV L 82, 20.3.2014., 27. lpp.).

(9) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(10) OV C 106, 21.3.2016., 2. lpp.

(11) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.).

(12) Apvienotās lietas 97, 193, 99 un 215/86 Asteris AE un citi un Grieķijas Republika/Komisija, Recueil 1988, 2181. lpp., 27. un 28. punkts.

(13) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil 1998, I-6993. lpp., 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts; lieta T-301/01 Alitalia/Komisija, Krājums 2008, II-1753. lpp., 99. un 142. punkts; apvienotās lietas T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas de Calais/Komisija, Krājums 2011, II-1999. lpp., 83. punkts.

(14) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil 1998, I-6993. lpp., 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.

(15) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(16) Regula (EK) Nr. 1225/2009 pēc tam tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 765/2012, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 237, 3.9.2012., 1. lpp.). Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 765/2012 2. pantu grozījumi, kas ieviesti ar minēto grozošo regulu, attiecas vienīgi uz tām izmeklēšanām, kuras sāktas pēc grozošās regulas stāšanās spēkā. Savukārt šī izmeklēšana tika sākta 2005. gada 7. jūlijā (OV C 166, 7.7.2005., 14. lpp.).

(17) Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regula (ES) 2016/1395, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 225, 19.8.2016., 52. lpp.).

(18) Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1647, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co., Ltd, Lac Ty Co., Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co Ltd, Freetrend Industrial Ltd. un ar to saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co, Ltd., Fulgent Sun Footwear Co., Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co, Ltd, Golden Top Company Co., Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd., Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co., Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 245, 14.9.2016., 16. lpp.).

(19) Komisijas 2016. gada 28. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā un kurus ražo General Footwear Ltd (China), Diamond Vietnam Co. Ltd un Ty Hung Footgearmex/Footwear Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 262, 29.9.2016., 4. lpp.).

(20) Komisijas 2016. gada 17. februāra Īstenošanas regula (ES) 2016/223, ar ko paredz procedūru tādu konkrētu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumam, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji no Ķīnas un Vjetnamas, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 41, 18.2.2016., 3. lpp.).

(21) Komisijas 2016. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2257, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus ražo Chengdu Sunshine Shoes Co. Ltd., Foshan Nanhai Shyang Yuu Footwear Ltd. un Fujian Sunshine Footwear Co. Ltd., un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 340I, 15.12.2016., 1. lpp.).

(22) Komisijas 2017. gada 9. marta Īstenošanas regula (ES) 2017/423, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co., un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 64, 10.3.2017., 72. lpp.).

(23) Lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.

(24) Lai ievērotu konfidencialitāti, uzņēmumu nosaukumi ir aizstāti ar numuriem. Uz 1.–3. uzņēmumu attiecās Īstenošanas regula (ES) 2016/1731, kas minēta 20. apsvērumā, savukārt uz 4.–6. uzņēmumu attiecās Īstenošanas regula (ES) 2016/2257, kura minēta 23. apsvērumā. Uz 7.–25. uzņēmumu attiecās Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/423, kas minēta 24. apsvērumā. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula, piešķirts 26.–32. kārtas numurs.

(25) Wolverine Europe BV, Wolverine Europe Limited un Damco Netherlands BV atbildē uz vispārīgo informācijas izpaušanas dokumentu atsaucās uz FESI un Footwear Coalition sniegtajām piezīmēm.

(26) Lieta T-192/08 Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, Krājums 2011, II-07449, 298. punkts Spriedums tika atstāts negrozīts apelācijas instancē, sk. lietu C-10/12 P Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, ECLI:EU:C:2013:865.

(27) Lieta T-255/01 Changzhou Hailong Electronics & Light Fixtures un Zhejiang Sunlight Group/Padome, Recueil 2003, II-04741, 60. punkts.

(28) Lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.

(29) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 82, 16.3.2011., 4. lpp.).

(30) Minētais termiņš tagad ir noteikts 103. panta 1. punktā un 121. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(31) Lieta C-373/07 P Mebrom/Komisija, Krājums 2009, I-00054, 91.–94. punkts.

(32) Sk. Commission Staff Working Document, Compliance with the judgments of the Court of Justice of 2 February 2012 in Case C-249/10 P Brosmann and of 15 November 2012 in Case C-247/10P Zhejiang Aokang, accompanying the Proposal for a Council Implementing Regulation re-imposing a definitive anti-dumping duty and collecting definitely the provisional duty imposed on imports of certain footwear with uppers of leather originating in the People's Republic of China and produced by Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd and Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd,/* SWD/2014/046 final, 45.–48. apsvērumu.

(33) Lieta C-382/09 Stils Met, Krājums 2010, I-09315. lpp., 42. un 43. punkts. Piemēram, Taric, ko arī izmanto par līdzekli, lai nodrošinātu tirdzniecības aizsardzības pasākumu ievērošanu, sākotnējie noteikumi meklējami 2. pantā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(34) Lieta C-239/99 Nachi Europe, Recueil 2001, I-01197. lpp., 29. punkts.

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 37/2014, ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (OV L 18, 21.1.2014., 1. lpp.).

(36) Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 301, 31.10.2006., 1. lpp.), šo KN kodu 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar KN kodiem ex 6403 51 05, ex 6403 59 05, ex 6403 91 05 un ex 6403 99 05.

(37) Noteikts Regulā (EK) Nr. 1719/2005. Ražojuma tvērumu nosaka, kopā ņemot vērā gan ražojuma aprakstu 1. panta 1. punktā, gan ražojuma aprakstu attiecīgajos KN kodos.

(38) Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1719/2005, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 286, 28.10.2005., 1. lpp.).

(39) Triecienizturību mērī saskaņā ar Eiropas standartiem EN345 vai EN346.

(40) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1549/2006 šo KN kodu 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar KN kodiem ex 6403 51 05, ex 6403 59 05, ex 6403 91 05 un ex 6403 99 05.

I PIELIKUMS

Taric kodi 1. pantā definētajiem apaviem, kuriem ir ādas vai mākslīgās [kompozītās] ādas virsa:

no 2006. gada 7. oktobra:

6403300039, 6403300089, 6403511190, 6403511590, 6403511990, 6403519190, 6403519590, 6403519990, 6403591190, 6403593190, 6403593590, 6403593990, 6403599190, 6403599590, 6403599990, 6403911199, 6403911399, 6403911699, 6403911899, 6403919199, 6403919399, 6403919699, 6403919899, 6403991190, 6403993190, 6403993390, 6403993690, 6403993890, 6403999199, 6403999329, 6403999399, 6403999629, 6403999699, 6403999829, 6403999899 un 6405100080;

no 2007. gada 1. janvāra:

6403510519, 6403510599, 6403511190, 6403511590, 6403511990, 6403519190, 6403519590, 6403519990, 6403590519, 6403590599, 6403591190, 6403593190, 6403593590, 6403593990, 6403599190, 6403599590, 6403599990, 6403910519, 6403910599, 6403911199, 6403911399, 6403911699, 6403911899, 6403919199, 6403919399, 6403919699, 6403919899, 6403990519, 6403990599, 6403991190, 6403993190, 6403993390, 6403993690, 6403993890, 6403999199, 6403999329, 6403999399, 6403999629, 6403999699, 6403999829, 6403999899 un 6405100080;

no 2007. gada 7. septembra

6403510515, 6403510518, 6403510595, 6403510598, 6403511191, 6403511199, 6403511591, 6403511599, 6403511991, 6403511999, 6403519191, 6403519199, 6403519591, 6403519599, 6403519991, 6403519999, 6403590515, 6403590518, 6403590595, 6403590598, 6403591191, 6403591199, 6403593191, 6403593199, 6403593591, 6403593599, 6403593991, 6403593999, 6403599191, 6403599199, 6403599591, 6403599599, 6403599991, 6403599999, 6403910515, 6403910518, 6403910595, 6403910598, 6403911195, 6403911198, 6403911395, 6403911398, 6403911695, 6403911698, 6403911895, 6403911898, 6403919195, 6403919198, 6403919395, 6403919398, 6403919695, 6403919698, 6403919895, 6403919898, 6403990515, 6403990518, 6403990595, 6403990598, 6403991191, 6403991199, 6403993191, 6403993199, 6403993391, 6403993399, 6403993691, 6403993699, 6403993891, 6403993899, 6403999195, 6403999198, 6403999325, 6403999328, 6403999395, 6403999398, 6403999625, 6403999628, 6403999695, 6403999698, 6403999825, 6403999828, 6403999895, 6403999898, 6405100081 un 6405100089.

II PIELIKUMS

To ražotāju eksportētāju saraksts, kuru veiktajam importam noteikts galīgais antidempinga maksājums

Ražotāja eksportētāja nosaukums	Norāde Īstenošanas regulā (ES) 2017/423 (VI pielikums)	Taric papildu kods
Dongguan Luzhou Shoes Co. Ltd	Dah Lih Puh	A999
Dongguan Shingtak Shoes Co. Ltd	Shing Tak Ind. Co. Ltd	A999
Guangzhou Dragon Shoes Co. Ltd	Shing Tak Ind. Co. Ltd	A999
Guangzhou Evervan Footwear Co. Ltd	Everan Group P/A Eva Overseas International, Ltd un Everan Group P/A Jiangxi Guangyou Footwear Co.	A999
Guangzhou Guangda Shoes Co. Ltd	Shing Tak Ind. Co. Ltd	A999
Long Son Joint Stock Company	Long Son Joint Stock Company	A999
Zhaoqing Li Da Shoes Co., Ltd	Dah Lih Puh	A999

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 285

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 1. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1977 (2017. gada 26. oktobris), ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 876/2014 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1978 (2017. gada 31. oktobris), ar kuru attiecībā uz ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem ievāktiem adatādaiņiem groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1979 (2017. gada 31. oktobris), ar kuru attiecībā uz adatādaiņiem, ko savāc ārpus klasificētām ražošanas teritorijām, groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu ( 1 )	6
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1980 (2017. gada 31. oktobris), ar ko Regulas (EK) Nr. 2074/2005 III pielikumu groza attiecībā uz paralītiskās gliemeņu indes (PSP) noteikšanas metodi ( 1 )	8
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1981 (2017. gada 31. oktobris), ar ko attiecībā uz temperatūras apstākļiem gaļas pārvadāšanas laikā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1982 (2017. gada 31. oktobris), ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Dongguan Luzhou Shoes Co. Ltd, Dongguan Shingtak Shoes Co. Ltd, Guangzhou Dragon Shoes Co. Ltd, Guangzhou Evervan Footwear Co. Ltd, Guangzhou Guangda Shoes Co. Ltd, Long Son Joint Stock Company un Zhaoqing Li Da Shoes Co., Ltd, un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14	14

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā direktīvā (ES) 2017/1975 (2017. gada 7. augusts), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu groza attiecībā uz atbrīvojumu kadmija izmantošanai krāsu mainošās gaismas diodēs (LED), ko lieto displeju sistēmās ( OV L 281, 31.10.2017. )	32


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.