(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ņemot vērā ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēts, ka KZP mērķis ir maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistībā ar izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai zvejoto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir lietderīgi 2018. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt tā, lai sasniegtu plāna mērķus.

(6)

Saskaņā ar plānu – ja zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Regulas (ES) 2016/1139 II pielikumā izklāstītajiem nārsta bara biomasas references rādītājiem, – ir jāpieņem visi attiecīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas un pārsniedz līmeni, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir norādījusi, ka Baltijas jūras rietumdaļas mencas (Gadus morhua) un Baltijas jūras rietumdaļas reņģes (Clupea harengus) biomasa ir mazāka par minētās regulas II pielikumā noteiktajiem saglabāšanas references rādītājiem. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas Baltijas jūras rietumdaļas mencai un Baltijas jūras rietumdaļas reņģei noteikt mazākas par Regulas (ES) 2016/1139 I pielikuma B slejā norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonu – tādā līmenī, kurā būtu ņemts vērā biomasas samazinājums. Šajā nolūkā ir nepieciešams ņemt vērā KZP un plāna mērķu sasniegšanas grafiku un īpaši veikto korektīvo pasākumu gaidāmo ietekmi, vienlaikus ievērojot mērķus nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā.

(7)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas mencu būtu jāveic papildu korektīvie pasākumi. Paturot spēkā patlaban piemērojamo astoņu nedēļu ilgo zvejas aizlieguma laikposmu, arī turpmāk tiks aizsargāti mencas nārsta bari. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu Baltijas jūras rietumdaļas mencas atpūtas zveja būtiski ietekmē minētā krājuma kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību. Ņemot vērā minētā krājuma pašreizējo stāvokli, ir lietderīgi paturēt spēkā dažus pasākumus, kas patlaban piemērojami attiecībā uz atpūtas zveju. Būtu jāpiemēro dienas individuālais limits vienam zvejniekam, un nārstošanas periodā šim limitam vajadzētu būt stingrāk ierobežotam. Tas neskar relatīvas stabilitātes principu, ko piemēro komerciālas zvejas darbībām.

(8)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencu (Gadus morhua) ICES nav varējusi noteikt bioloģiskos references rādītājus, jo ir notikušas pārmaiņas minētā krājuma bioloģijā. Tādēļ, lai veicinātu plāna mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi KPN mencai Baltijas jūras austrumu daļā noteikt saskaņā ar piesardzīgu pieeju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā. Turklāt astoņu nedēļu ilgs zvejas aizlieguma laikposms būtu jāievieš, lai aizsargātu Baltijas jūras austrumdaļas mencas nārsta barus 25.–26. apakšrajonā.

(9)

Jāņem vērā arī tas, ka atļauja zvejot kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, vietās, kurās ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem, dotu iespēju nelielam skaitam zvejnieku turpināt zvejas darbības un zvejot citas mērķsugas, nevis mencu. Tāpēc ir samērīgi kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, piešķirt tiesības zvejot vietās, kurās ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem.

(10)

Attiecībā uz reņģes krājumu Botnijas līcī ICES ir veikusi minētā krājuma izvērtējumu, kurā izmantoti jaunākie dati un informācija, un pārskatījusi maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošos zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonus. Kaut arī pastāv neatbilstības starp zinātniskajā ieteikumā noteiktajiem zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoniem un tiem, kas noteikti plānā, kurš arī bija pamatots ar tā pieņemšanas laikā labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, minētais plāns ir spēkā un ir juridiski saistošs, tāpēc tas būtu jāievēro, nosakot zvejas iespējas attiecībā uz minēto krājumu. Tā kā minētā krājuma nārsta bara biomasa pārsniedz Regulas (ES) 2016/1139 II pielikuma A ailē norādīto biomasas atsauces rādītāju, ir lietderīgi KPN noteikt saskaņā ar minētās regulas I pielikuma B ailē norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonu, lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības secīgos gados saskaņā ar minētās regulas 4. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Turklāt KPN minētajam krājumam tagad aptver 30. un 31. apakšrajonu. Tā kā plānā diapazons 31. apakšrajonam nav definēts, maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma pieeja attiecībā uz minēto apakšrajonu tiek piemērota saskaņā ar zinātnisko ieteikumu.

(11)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu nosūtīšanu Komisijai. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pants nav jāpiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai izvairītosno pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants analītiskai KPN būtu jāpiemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(13)

Pamatojoties uz jauniem zinātniskajiem ieteikumiem, Esmarka mencas sākotnējā KPN ICES 3.a apgabalā un ICES 2.a apgabala un 4. apakšrajona Savienības ūdeņos būtu jānosaka laikposmam no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) 2017/127 (5).

(14)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. novembra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumi attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos arī uz to eksportu.

(2)

Hroniskā novājēšanas slimība (HNS) ir TSE, ar ko slimo briežu dzimtas dzīvnieki un kas ir izplatīta Ziemeļamerikā. Savienības teritorijā par HNS pagaidām nav ziņots; tomēr 2016. gada aprīlī tās klātbūtne pirmoreiz konstatēta ziemeļbriedim Norvēģijā. Norvēģija pēc tam pastiprināja briežu dzimtas dzīvnieku HNS uzraudzības programmu un konstatēja vairākus citus HNS gadījumus ziemeļbriežiem un alnim.

(3)

2016. gada 2. decembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma zinātnisku atzinumu par briežu dzimtas dzīvnieku hronisko novājēšanas slimību (“EFSA atzinums”) (2). EFSA atzinums sniedz ieteikumus, kā īstenot trīs gadus ilgu briežu dzimtas dzīvnieku HNS uzraudzības programmu Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā un Zviedrijā, kas ir Savienības un EEZ valstis ar ziemeļbriežu un/vai aļņu populāciju. EFSA atzinumā uzsvērts, ka šādas trīs gadus ilgas HNS uzraudzības programmas mērķis ir novērtēt HNS prevalenci un ģeogrāfisko izplatību, apstiprinot vai izslēdzot HNS klātbūtni valstīs, kurās slimība nekad nav konstatēta, un valstīs, kurās HNS ir konstatēta (līdz šim tikai Norvēģijā).

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktā paredzēts, ka katrai dalībvalstij, saskaņā ar minētās regulas III pielikumu, ir jāveic ikgadēja TSE uzraudzības programma, kuras pamatā ir aktīvā un pasīvā uzraudzība.

(5)

Tādēļ, pamatojoties uz EFSA atzinumā sniegtajiem ieteikumiem, Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļā būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz trīs gadus ilgu HNS uzraudzības programmu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā. Šīs prasības būtu jāuzskata par minimālajām prasībām, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāievēro. Tomēr šīs dalībvalstis savas HNS uzraudzības programmas var precizēt, pielāgojot tās konkrētajai situācijai.

(6)

Turklāt III pielikuma A nodaļas III daļā būtu jāprecizē laboratorijas protokoli un pārbaužu metodes, kas jāizmanto attiecībā uz HNS uzraudzības programmu, kā arī pasākumi, kas jāveic pēc HNS pārbaudēm.

(7)

Saskaņā ar EFSA atzinumā paustajiem ieteikumiem trīs gadus ilgajai HNS uzraudzības programmai vajadzētu būt vērstai uz, no vienas puses, saimniecībā audzētiem un nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem, un, no otras puses, savvaļas un daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikumā būtu jāiekļauj definīcijas “saimniecībā audzēti un nebrīvē turēti briežu dzimtas dzīvnieki”, “savvaļas briežu dzimtas dzīvnieki” un “daļēji pieradināti briežu dzimtas dzīvnieki”.

(8)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējs ziņojums par TSE uzraudzības pasākumiem. Minētās regulas III pielikuma B nodaļas I daļas A apakšnodaļā ir noteikts, kāda informācija dalībvalstīm ikgadējā ziņojumā ir jāiekļauj, regulāri iesniedzot datus ES TSE datubāzē un/vai iekļaujot tos ikgadējā ziņojumā. Minētās nodaļas II daļā paredzēts, ka EFSA analizē dalībvalstu ikgadējā ziņojumā iekļauto informāciju un publicē ikgadēju ziņojumu par TSE tendencēm un avotiem Savienībā. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis ES TSE datubāzē iesniedz trīs gadus ilgajā HNS uzraudzības programmā iegūtos datus, ko tādējādi varētu iekļaut un analizēt ES ikgadējā kopsavilkuma ziņojumā par TSE uzraudzības pasākumiem, kuru saskaņā ar III pielikuma B nodaļas II daļu sagatavo EFSA, minētās nodaļas I daļas A apakšnodaļā būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz ziņojumiem, kuri aptver minēto uzraudzības programmu.

(9)

Komisijas Lēmumā 2007/182/EK (3) paredzētas prasības attiecībā uz briežu dzimtas dzīvnieku HNS apsekojumu, kas veikts laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam. Šis apsekojums ir pabeigts, tāpēc, lai attiecībā uz HNS uzraudzību izvairītos no atšķirībām definīcijās, kas noteiktas minētā lēmuma I pielikumā un šajā regulā, Lēmums 2007/182/EK būtu jāatceļ. Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, produktus, kas no Savienības ir pārvietoti caur trešām valstīm ar uzglabāšanu vai bez tās, uzskata par tādiem, kuri vairs neatbilst Savienības tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz šādiem produktiem. Tāpēc Padomes Direktīva 97/78/EK (3) dalībvalstīm nosaka pienākumu nodrošināt, lai minēto produktu sūtījumiem, kurus Savienībā ieved no trešām valstīm, tiktu veiktas veterinārās pārbaudes.

(2)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir paredzēti īpaši dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnas noteikumi, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, tostarp noteikumi attiecībā uz zvejniecības produktiem. Turklāt Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir paredzēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm, kas jāveic attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Regula (EK) Nr. 854/2004 nosaka, ka dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, kad tos ieved Savienībā, ir jābūt pievienotam noteiktām prasībām atbilstošam dokumentam un saskaņā ar minēto regulu ir jāveic šo produktu oficiālas kontroles.

(3)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 vajadzībām Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005 (4) ir noteikti veselības sertifikātu un dokumentu paraugi noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu importam, tostarp VI pielikumā pievienots viens paraugs zvejniecības produktu importam.

(4)

Lai saskaņotu informāciju, kas jāsniedz, ievedot Savienības teritorijā sūtījumus, kuri satur dalībvalsts karoga kuģu nozvejotus lietošanai pārtikā paredzētus zvejniecības produktus un kuri ir pārvietoti trešās valstīs ar uzglabāšanu vai bez tās, dalībvalstis un ieinteresēto personu organizācijas ir lūgušas Komisiju izveidot paraugu minēto produktu veselības sertifikātam, kurš ir jāparaksta kompetentajai iestādei trešā valstī.

(5)

Veselības sertifikāta paraugā būtu jāiekļauj konkrētas atsauces uz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas II un VII nodaļas attiecīgajiem noteikumiem par zvejniecības produktu izkraušanu krastā, [turpmāku] izkraušanu un uzglabāšanu.

(6)

Turklāt veselības sertifikāta paraugam vajadzētu būt derīgam lietošanai elektroniskajā tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmā (TRACES) (5), kuru izmanto veselības sertifikātu apmaiņai starp trešām valstīm un dalībvalstīm.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi izveidot vienotu paraugu veselības sertifikātam, kas jāparaksta kompetentajai iestādei trešā valstī, caur kuru zvejniecības produktus pārvieto, pirms tie tiek nosūtīti uz Savienību.

(8)

Regula (EK) Nr. 2074/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

iekļauj šādu 6.c pantu:

b)

VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

(1)

Regulas (ES) 2016/44 V pielikumā uzskaitīti kuģi, ko ANO Sankciju komiteja noteikusi saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) 2146 (2014) 11. punktu. Uz minētajiem kuģiem attiecas virkne minētās regulas uzlikto aizliegumu, tostarp aizliegums iekraut, transportēt vai izkraut jēlnaftu no Lībijas un ieiet ostās Savienības teritorijā.

(2)

ANO Drošības padomes komiteja 2017. gada 20. oktobrī atjaunoja un grozīja sarakstu, kurā iekļauts kuģis Capricorn, uz ko attiecas ierobežojošie pasākumi. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2016/44 V pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

(1)

Direktīva 2011/65/ES nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tirgū laistās elektriskās un elektroniskās iekārtas nesatur kadmiju.

(2)

Ar Direktīvas 2011/65/ES III pielikuma 39. punktu līdz 2014. gada 1. jūlijam ir piešķirts atbrīvojums no aizlieguma kadmiju izmantot krāsu mainošās LED, ko izmanto apgaismes sistēmās un displejos. Komisija pieteikumu par šā atbrīvojuma pagarināšanu saņēma pirms 2013. gada 1. janvāra saskaņā ar Direktīvas 2011/65/ES 5. panta 5. punktu.

(3)

Krāsu mainošām LED, kurās izmanto kvantu punktus, ir pierādītas priekšrocības no energoefektivitātes un gaismas krāsas viedokļa salīdzinājumā ar vecākām tehnoloģijām. Kvantu punktu izmantošanai displejos kopumā ir pozitīva ietekme, jo to energopatēriņš ir zems salīdzinājumā ar pašlaik pieejamām alternatīvām tehnoloģijām. Kopējā nelabvēlīgā ietekme, ko uz vidi, veselību un patērētāju drošību radītu kadmiju saturošu kvantu punktu aizstāšana displejos, kuros izmanto kvantu punktus, varētu būt nozīmīgāka par tās radītajiem kopējiem ieguvumiem attiecībā uz vidi, veselību un patērētāju drošību.

(4)

Tāpēc uz kadmija selenīda izmantošanu kadmiju saturošos, lejuppārbīdi izraisošos pusvadītāju nanokristālu kvantu punktos, ko izmanto displeju izgaismošanā, būtu jāattiecina atbrīvojums no aizlieguma uz diviem gadiem pēc deleģētās direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Domājams, ka atbrīvojumam uz tik īsu termiņu nebūs negatīvas ietekmes uz inovāciju un kadmiju nesaturošu alternatīvu izstrādi.

(5)

Kadmiju saturošu kvantu punktu LED apgaismes vajadzībām tirgū vēl nav pieejamas, un to potenciālās priekšrocības salīdzinājumā ar esošajām tehnoloģijām nav pienācīgi kvantificējamas, tāpēc atbrīvojuma pagarināšana attiecībā uz apgaismes sistēmām nav pamatota.

(6)

Tāpēc Direktīvas 2011/65/ES III pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

2015. gada 31. jūlijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1333.

(2)

2017. gada 20 oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1970 (2011), atjaunoja un grozīja ierakstu par vienu sarakstā iekļautu kuģi, kam piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 V pielikums,