27.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 278/3

Transporta kopienas dibināšanas

LĪGUMS

Puses, proti,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “Eiropas Savienība”,

DIENVIDAUSTRUMEIROPAS PUSES, Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova (*1) (turpmāk “Kosova”), Melnkalne, Serbijas Republika,

turpmāk visas kopā “Līgumslēdzējas puses”,

PAMATOJOTIES uz darbu, kas veikts saistībā ar Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas galvenā reģionālā transporta tīkla izveidi, kas parakstīts 2004. gada 11. jūnijā Luksemburgā, un ATZĪMĒJOT, ka šis Saprašanās memorands vairs nebūs aktuāls;

ATZĪSTOT starptautiskā transporta integrēto raksturu un VĒLOTIES izveidot Transporta kopienu starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas pusēm, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu transporta tirgu pakāpenisku integrāciju, kas balstās uz attiecīgu acquis;

ŅEMOT VĒRĀ, ka noteikumiem par Transporta kopienu ir jābūt daudzpusēji piemērojamiem Transporta kopienā un tādēļ ir jāformulē īpaši noteikumi;

ATZĪMĒJOT, ka Grieķijas Republika un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 1995. gadā ir parakstījušas pagaidu nolīgumu un memorandu par praktiskiem pasākumiem;

PIEKRĪTOT, ka ir lietderīgi Transporta kopienas noteikumus balstīt uz attiecīgajiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā noteikts šā līguma I pielikumā, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un ŅEMOT VĒRĀ tajos ietvertos grozījumus, tostarp “Eiropas Kopiena” aizstāšanu ar “Eiropas Savienība”;

PATUROT PRĀTĀ, ka transporta tirgu integrēšana nav sasniedzama uzreiz, bet drīzāk ar pāreju, ko veicina īpaši, laika ziņā ierobežoti pasākumi;

UZSVEROT, ka saistībā ar piekļuvi transporta infrastruktūrām attiecībā uz transporta operatoriem būtu jāievēro nediskriminācijas princips;

PATUROT PRĀTĀ visu Dienvidaustrumeiropas pušu vēlmi savus tiesību aktus transporta jomā un saistītos jautājumos padarīt saderīgus ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp saistībā ar Savienības acquis turpmāko attīstību;

ATZĪSTOT, ka šajā sakarā svarīga nozīme ir tehniskajai palīdzībai;

PATUROT PRĀTĀ nepieciešamību aizsargāt vidi un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī to, ka transporta nozares attīstībai jānotiek ilgtspējīgi;

PATUROT PRĀTĀ nepieciešamību ņemt vērā Transporta kopienas sociālo dimensiju un izveidot sociālā dialoga struktūras Dienvidaustrumeiropas pusēs.

PATUROT PRĀTĀ Dienvidaustrumeiropas pušu Eiropas perspektīvu, kas apstiprināta vairākās pēdējās Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmēs;

ATZĪMĒJOT, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbijas Republika un Albānijas Republika ir Eiropas Savienības kandidātvalstis un ka Bosnija un Hercegovina arī ir iesniegusi pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā;

ATZĪMĒJOT, ka, saņemot dokumentus, ko Kosovas iestādes izdevušas saskaņā ar šo līgumu, drīkst tikt piemērotas Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējās procedūras;

ATZĪMĒJOT kandidātvalstu un potenciālo kandidātu apņemšanos tuvināties Eiropas Savienībai un īstenot acquis, jo īpaši transporta jomā,

IR PIEŅĒMUŠAS LĒMUMU IZVEIDOT TRANSPORTA KOPIENU.

1. pants

Mērķi un principi

1. Šā līguma mērķis ir izveidot Transporta kopienu autoceļu, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta jomā (turpmāk “Transporta kopiena”), kā arī attīstīt transporta tīklu starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas pusēm. Transporta kopiena pamatojas uz Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgu pakāpenisku integrēšanu Eiropas Savienības transporta tirgū, balstoties uz attiecīgu acquis, tostarp tehnisko standartu, sadarbspējas, drošības, drošuma, satiksmes vadības, sociālās politikas, publiskā iepirkuma un vides jomā, to attiecinot uz visiem transporta veidiem, izņemot gaisa transportu. Minētajā nolūkā šajā līgumā ir ietverti noteikumi, ko saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem piemēro starp Līgumslēdzējām pusēm. Šie noteikumi ietver noteikumus, kas paredzēti I pielikumā norādītajos tiesību aktos.

2. Šā līguma noteikumus piemēro, ciktāl tie attiecas uz autotransportu, dzelzceļa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu, jūras transportu un transporta tīkliem, tostarp lidostu infrastruktūru, vai uz saistītiem jautājumiem, kas minēti I pielikumā.

3. Šo līgumu veido panti, kuros noteikta Transporta kopienas vispārējā darbība, turpmāk“pamatlīgums”, pielikumi, kur I pielikumā ir uzskaitīti Eiropas Savienības tiesību akti, ko saskaņā ar pamatlīgumu piemēro starp Līgumslēdzējām pusēm, un protokoli, no kuriem vismaz viens attiecībā uz katru Dienvidaustrumeiropas pusi nosaka tai piemērojamos pārejas pasākumus.

2. pants

1. Šajā līgumā:

a)	“līgums” ir pamatlīgums, tā pielikumi, protokoli un I pielikumā minētie tiesību akti;

b)	“Dienvidaustrumeiropas puses” ir Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova, Melnkalne un Serbijas Republika;

c)	neviens termins, formulējums vai definīcija, kas izmantota šajā līgumā, tostarp tam pievienotajos pielikumos un protokolos, nenozīmē nedz to, ka Eiropas Savienība atzīst Kosovu par neatkarīgu valsti, nedz, ka kāda atsevišķa dalībvalsts Kosovu par tādu atzīst, ja iepriekš tā to nav izdarījusi;

d)	“konvencija” ir jebkāda starptautiska konvencija vai nolīgums par starptautisko transportu, kas atvērta parakstīšanai, izņemot šo līgumu;

e)	“ES dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

f)	“acquis” ir tiesību aktu kopums, ko Eiropas Savienība pieņēmusi savu mērķu sasniegšanai.

2. Terminu “valsts”, “attiecīgā valsts”, “valstspiederīgie”, “teritorija” vai “karogs” lietojums neskar nevienas Līgumslēdzējas puses statusu saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

3. pants

1. Līgumslēdzējām pusēm ir saistoši piemērojamie noteikumi tiesību aktos, kas ir minēti vai iekļauti vai nu I pielikumā, pielāgojot saskaņā ar II pielikumu, vai Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumos.

2. Šādi noteikumi ir Dienvidaustrumeiropas pušu iekšējās tiesību sistēmas daļa vai par tādu kļūst, ievērojot šādu kārtību:

a)	tiesību akts, kas atbilst Eiropas Savienības regulai, kļūst par attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses iekšējās tiesību sistēmas daļu termiņā, ko Dienvidaustrumeiropas pusēm nosaka Reģionālā pārvaldības komiteja;

b)	tiesību akts, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvai, ļauj attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses kompetentajām iestādēm izraudzīties īstenošanas veidu un metodi;

c)	tiesību akts, kas atbilst Eiropas Savienības lēmumam, kļūst par attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses iekšējās tiesību sistēmas daļu termiņā un veidā, ko Dienvidaustrumeiropas pusēm nosaka Reģionālā pārvaldības komiteja.

3. Ja 1. punktā minēto tiesību aktu piemērojamie noteikumi rada pienākumus ES dalībvalstīm, minētie pienākumi ir piemērojami ES dalībvalstīm pēc tam, kad pieņemts lēmums saskaņā ar Eiropas Savienībā piemērojamiem noteikumiem, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veiktu novērtējumu par to, vai Dienvidaustrumeiropas puses ir pilnībā īstenojušas I pielikumā minētos Eiropas Savienības tiesību aktus.

4. pants

Līgumslēdzējas puses veic visus piemērotos vispārējus vai konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu no šā līguma izrietošo pienākumu izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā līguma mērķu sasniegšanu.

5. pants

Sociālie jautājumi

Dienvidaustrumeiropas puses īsteno attiecīgo sociālās jomas acquis attiecībā uz transportu, kā noteikts I pielikumā. Transporta kopiena stiprina un veicina sociālo dialogu un sociālo dimensiju, ņemot vērā sociālo jautājumu acquis, ievērojot darba ņēmēju pamattiesības un attiecīgā līmenī iesaistot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un valstu un Eiropas sociālos partnerus, kas darbojas transporta nozarē.

6. pants

Vide

Dienvidaustrumeiropas puses īsteno attiecīgo vides jomas acquis attiecībā uz transportu, jo īpaši stratēģisko vides novērtējumu, ietekmes uz vidi novērtējumu un ar dabu, ūdeni un gaisa kvalitāti saistītās direktīvas, kā noteikts I.6. pielikumā.

7. pants

Publiskais iepirkums

Dienvidaustrumeiropas puses īsteno attiecīgo publiskā iepirkuma jomas acquis attiecībā uz transportu, kā noteikts I.7. pielikumā.

8. pants

Infrastruktūra

1. Šā līguma I.1. pielikumā ir ietvertas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvā paplašinājuma uz Rietumbalkāniem kartes. Reģionālā pārvaldības komiteja Ministru padomei katru gadu ziņo par šajā līgumā aprakstītā TEN-T īstenošanu. Tehniskās komitejas palīdz Reģionālajai pārvaldības komitejai sagatavot šādu ziņojumu.

2. Transporta kopiena atbalsta TEN-T visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvo paplašinājumu uz Rietumbalkāniem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/758 (1), kā noteikts I.1. pielikumā. Tā ņem vērā saistītos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, ko noslēgušas Līgumslēdzējas puses, tostarp svarīgu savienojumu un starpsavienojumu izstrādi, kas vajadzīgi, lai novērstu nepietiekamas caurlaides spējas un veicinātu valstu tīklu starpsavienošanu un starpsavienojumus ar ES TEN-T tīkliem.

9. pants

1. Transporta kopiena reizi divos gados izstrādā piecu gadu mainīgo darba plānu TEN-T visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvā paplašinājuma uz Rietumbalkāniem attīstīšanai un reģionālas nozīmes prioritāro projektu noteikšanai saskaņā ar labāko Savienības praksi, kas palīdz sabalansēti un ilgtspējīgi attīstīties ekonomikai, telpiskajai integrācijai, ietekmei uz vidi un sociālo jomu, kā arī sociālajai kohēzijai.

2. Cita starpā piecu gadu mainīgais darba plāns:

a)	atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā noteikts I pielikumā, jo īpaši, ja paredzēts Eiropas Savienības finansējums;

b)	uzskatāmi parāda visizdevīgākos risinājumus un plašāko sociālekonomisko ietekmi atbilstoši līdzekļu devēju finansējuma noteikumiem un labākajiem starptautiskajiem standartiem un praksei;

c)	projekta definēšanas un analīzes posmā īpaši pievēršas globālajām klimata pārmaiņām un vides ilgtspējai;

d)	ietver finansējuma iespējas no līdzekļu devējiem un starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši ar Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas starpniecību.

3. Transporta kopiena veicina nepieciešamos pētījumus un analīzi, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko dzīvotspēju, tehniskajām specifikācijām, ietekmi uz vidi, sociālajām sekām un finansēšanas mehānismiem.

4. Pastāvīgais sekretariāts ievieš informācijas sistēmu, kas lēmumu pieņēmējiem jāizmanto, lai uzraudzītu un pārskatītu TEN-T visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvā paplašinājuma uz Rietumbalkāniem stāvokli un darbību.

10. pants

Dienvidaustrumeiropas puses izstrādā efektīvas satiksmes vadības sistēmas, tostarp intermodālas sistēmas un intelektiskas transporta sistēmas.

11. pants

Dzelzceļa transports

1. Saistībā ar šā līguma darbības jomu un nosacījumiem un saistībā ar darbības jomu un nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajos, I pielikumā norādītajos tiesību aktos, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas licencēti kādā ES dalībvalstī vai kurus licencējusi kāda Dienvidaustrumeiropas puse, ir tiesības piekļūt infrastruktūrai visās ES dalībvalstīs un Dienvidaustrumeiropas pusēs nolūkā veikt starptautiskus dzelzceļa pasažieru vai kravu pārvadājumus.

2. Saistībā ar šā līguma darbības jomu un nosacījumiem un saistībā ar darbības jomu un nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajos, I pielikumā noteiktajos tiesību aktos, nav ierobežojumu attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licenču, to drošības sertifikātu, vilcienu vadītāju sertifikācijas dokumentu un ES vai dalībvalsts kompetentās iestādes vai Dienvidaustrumeiropas puses izsniegtu dzelzceļa ritekļu atļauju derīgumu.

12. pants

Autotransports

Dienvidaustrumeiropas puses veicina efektīvas, drošas un neapdraudētas autotransporta operācijas. Sadarbība starp Līgumslēdzējām pusēm ir vērsta uz to, lai sasniegtu konverģenci attiecībā uz Eiropas Savienības autotransporta darbības standartiem un rīcībpolitiku, šajā nolūkā jo īpaši īstenojot autotransporta acquis, kā minēts I pielikumā.

13. pants

Iekšējo ūdensceļu transports

Līgumslēdzējas puses veicina efektīvas, drošas un neapdraudētas iekšējo ūdensceļu transporta operācijas. Sadarbība starp Līgumslēdzējām pusēm ir vērsta uz to, lai sasniegtu konverģenci attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējo ūdensceļu transporta darbības standartiem un rīcībpolitiku, šajā nolūkā jo īpaši Dienvidaustrumeiropas pusēm īstenojot I pielikumā noteiktos tiesību aktus.

14. pants

Jūras transports

Līgumslēdzējas puses veicina efektīvas, drošas un neapdraudētas jūras transporta operācijas. Sadarbība starp Līgumslēdzējām pusēm ir vērsta uz to, lai sasniegtu konverģenci attiecībā uz Eiropas Savienības jūras transporta darbības standartiem un rīcībpolitiku, šajā nolūkā jo īpaši Dienvidaustrumeiropas pusēm īstenojot I pielikumā noteiktos tiesību aktus.

15. pants

Administratīvo formalitāšu atvieglošana

1. Līgumslēdzējas puses atvieglo administratīvās procedūras (formalitātes) pārejai no vienas muitas teritorijas uz citu saskaņā ar noteikumiem par muitas sadarbību, kas ietverti nolīgumos, kuri piemērojami starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un katru no Dienvidaustrumeiropas pusēm, no otras puses.

2. Šajā pašā nolūkā Dienvidaustrumeiropas puses atvieglo administratīvās procedūras pārejai no vienas muitas teritorijas uz citu saskaņā ar noteikumiem par muitas sadarbību, kas ietverti nolīgumos, kuri piemērojami starp tām.

16. pants

Nediskriminēšana

Saistībā ar šā līguma darbības jomu un neskarot nekādus tajā ietvertus īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda ar valstspiederību saistīta diskriminācija.

17. pants

Konkurence

1. Saistībā ar šā līguma darbības jomu piemēro III pielikuma noteikumus. Ja konkurences un valsts atbalsta noteikumi ir iekļauti citos nolīgumos, piemēram, asociācijas nolīgumos, ko ir noslēgušas divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses, minētos noteikumus piemēro starp attiecīgajām pusēm.

2. Attiecībā uz tiem III pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz konkurenci, nepiemēro 18., 19. un 20. pantu. Minētos pantus piemēro attiecībā uz valsts atbalstu.

18. pants

Izpilde

1. Neskarot 2. punktu, katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka uz tiesībām, kas izriet no šā līguma un jo īpaši no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, var atsaukties attiecīgo valstu tiesās.

2. Visi jautājumi saistībā ar I pielikumā uzskaitīto un Eiropas Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu likumību ir Eiropas Savienības Tiesas, turpmāk “Tiesa”, ekskluzīvā kompetencē.

19. pants

Interpretācija

1. Ciktāl šā līguma noteikumi un I pielikumā norādīto tiesību aktu noteikumi pēc būtības ir identiski atbilstošajiem Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem un tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem līgumiem, šos noteikumus attiecībā uz to īstenošanu un piemērošanu interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Tiesas nolēmumiem un Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri ir pieņemti pirms šā līguma parakstīšanas dienas. Par nolēmumiem un lēmumiem, kas ir pieņemti pēc šā līguma parakstīšanas dienas, informē pārējās Līgumslēdzējas puses. Pēc kādas Līgumslēdzējas puses lūguma par šādu vēlāk pieņemtu nolēmumu un lēmumu ietekmi, lai nodrošinātu šā līguma pienācīgu darbību, lemj Reģionālā pārvaldības komiteja, kurai palīdz tehniskās komitejas. Par pastāvošajām interpretācijām Dienvidaustrumeiropas puses tiek informētas pirms šā līguma parakstīšanas dienas. Saskaņā ar šo procedūru pieņemtie Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumi ir saderīgi ar Tiesas judikatūru.

2. Ja lietā, ko gatavojas izskatīt kāda Dienvidaustrumeiropas puses tiesa, rodas interpretācijas jautājums saistībā ar šo līgumu, I pielikumā uzskaitīto tiesību aktu noteikumiem vai tādu tiesību aktu noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar tiem un kas pēc būtības ir identiski atbilstošajiem Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem vai tiesību aktiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar minētajiem līgumiem, tad minētā tiesa gadījumā, ja uzskata to par vajadzīgu sprieduma pieņemšanai, un saskaņā ar IV pielikumu lūdz Tiesu lemt par šo jautājumu. Dienvidaustrumeiropas puse ar lēmumu un saskaņā ar IV pielikumu drīkst noteikt to, ciktāl un saskaņā ar kādu kārtību tās tiesām jāpiemēro šis noteikums. Par šādu lēmumu paziņo depozitāram un Tiesai. Depozitārs informē pārējās Līgumslēdzējas puses. Tiesas prejudiciālais nolēmums ir saistošs tās Dienvidaustrumeiropas puses tiesām, kas izskata lietu, kurā radās attiecīgais jautājums.

20. pants

Jauni tiesību akti

1. Šis līgums neskar nevienas Dienvidaustrumeiropas puses tiesības vienpusēji pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt savus spēkā esošos tiesību aktus transporta jomā vai kādā no I pielikumā minētajām saistītajām jomām, ievērojot nediskriminēšanas principu un šā panta noteikumus. Dienvidaustrumeiropas puses pieņem šādus tiesību aktus vienīgi tad, ja tie ir saskaņā ar šo līgumu.

2. Tiklīdz kāda Dienvidaustrumeiropas puse ir pieņēmusi jaunus tiesību aktus vai grozījusi spēkā esošos tiesību aktus, tā ar Reģionālās pārvaldības komitejas starpniecību ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieņemšanas informē pārējās Līgumslēdzējas puses. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma attiecīgā tehniskā komiteja pēc tam divu mēnešu laikā rīko viedokļu apmaiņu par šādu jaunu tiesību aktu vai grozījumu ietekmi uz šā līguma pienācīgu darbību.

3. Reģionālā pārvaldības komiteja attiecībā uz jauniem, juridiski saistošiem Eiropas Savienības tiesību aktiem:

a)	vai nu pieņem lēmumu, ar kuru pārskata I pielikumu, lai tajā iekļautu – vajadzības gadījumā, pamatojoties uz savstarpīgumu – attiecīgo jauno tiesību aktu; vai arī

b)	pieņem lēmumu, ka attiecīgais jaunais tiesību akts ir uzskatāms par atbilstīgu šim līgumam; vai

c)	lemj par jebkādiem citiem pasākumiem, lai nodrošinātu šā līguma pienācīgu darbību.

4. Attiecībā uz jaunajiem, juridiski saistošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuri ir pieņemti laikposmā starp šā līguma parakstīšanu un tā stāšanos spēkā un par kuriem pārējās Līgumslēdzējas puses ir informētas, par atsauces dienu uzskata dienu, kad šāda informācija tika saņemta. Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem lēmumu ne agrāk kā sešdesmit dienas pēc šā līguma stāšanās spēkā.

21. pants

Ministru padome

Ar šo tiek izveidota Ministru padome. Tā nodrošina šajā līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu un:

a)	sniedz vispārējas politiskās pamatnostādnes;

b)	veic pārskatu par to, kā sekmējusies šā līguma īstenošana, tostarp sekojot līdzi Sociālā foruma izvirzītajiem priekšlikumiem;

c)	sniedz atzinumus par Pastāvīgā sekretariāta direktora iecelšanu;

d)	vienprātīgi lemj par Pastāvīgā sekretariāta mītni.

22. pants

Ministru padomē darbojas viens katras Līgumslēdzējas puses pārstāvis. Novērotāja statusā drīkst piedalīties visas ES dalībvalstis.

23. pants

Ministru padomes sanāksmes notiek katru gadu.

24. pants

Reģionālā pārvaldības komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Reģionālā pārvaldības komiteja. Tā ir atbildīga par šā līguma pārvaldību un nodrošina tā pienācīgu īstenošanu, neskarot 19. pantu. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, ko paredz šis līgums. Līgumslēdzējas puses īsteno Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumus saskaņā ar saviem noteikumiem.

2. Reģionālajā pārvaldības komitejā darbojas katras Līgumslēdzējas puses pārstāvis un pārstāvja aizvietotājs. Novērotāja statusā drīkst piedalīties visas ES dalībvalstis.

3. Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

4. Lai nodrošinātu šā līguma pienācīgu izpildi, Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju, inter alia, par jauniem tiesību aktiem vai lēmumiem, kas attiecas uz šo līgumu, un pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apspriežas Reģionālajā pārvaldības komitejā, tostarp par sociālajiem jautājumiem.

5. Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem savu reglamentu.

6. Reģionālās pārvaldības komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus ieņem kāda no Dienvidaustrumeiropas pusēm, ievērojot kārtību, kas nosakāma Reģionālās pārvaldības komitejas reglamentā.

7. Reģionālās pārvaldības komitejas priekšsēdētājs sasauc tās sanāksmes vismaz divas reizes gadā, lai izskatītu šā līguma darbību kopumā, un – ja apstākļi to prasa – pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma. Reģionālā pārvaldības komiteja pastāvīgi seko Tiesas judikatūras izmaiņām. Šajā nolūkā Eiropas Savienība nosūta Dienvidaustrumeiropas pusēm visus Tiesas spriedumus, kas attiecas uz šā līguma darbību. Reģionālā pārvaldības komiteja trīs mēnešu laikā rīkojas, lai saglabātu šā līguma viendabīgu interpretāciju.

8. Reģionālā pārvaldības komiteja sagatavo Ministru padomes darbu.

25. pants

1. Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumi ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm. Ja Reģionālās pārvaldības komitejas pieņemts lēmums liek Līgumslēdzējām pusēm rīkoties, attiecīgā puse veic vajadzīgos pasākumus un par tiem informē Reģionālo pārvaldības komiteju.

2. Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Dienvidaustrumeiropas pušu oficiālajos vēstnešos. Katrā lēmumā ir norādīts termiņš, līdz kuram Līgumslēdzējām pusēm tas jāīsteno, un visa cita informācija, kas varētu attiekties uz ekonomikas dalībniekiem.

26. pants

Tehniskās komitejas

1. Reģionālā pārvaldības komiteja lemj par tehnisko komiteju izveidošanu ad hoc darba grupu veidā. Katra tehniskā komiteja drīkst Reģionālajai pārvaldības komitejai lēmuma pieņemšanai sagatavot priekšlikumus savā atbildības jomā. Tehniskajās komitejās darbojas Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Novērotāja statusā drīkst piedalīties visas ES dalībvalstis.

Ad hoc kārtībā kā novērotājus uzaicina attiecīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un jo īpaši vides organizācijas.

2. Tehniskās komitejas pieņem savus reglamentus.

3. Tehnisko komiteju priekšsēdētāja amatus pārmaiņus ieņem kāda no Dienvidaustrumeiropas pusēm, ievērojot kārtību, kas nosakāma tehnisko komiteju reglamentā.

27. pants

Sociālais forums

1. Līgumslēdzējas puses pienācīgi ņem vērā sociālo dimensiju un atzīst nepieciešamību attiecīgos līmeņos iesaistīt sociālos partnerus, šajā nolūkā veicinot sociālo dialogu saistībā ar šā līguma īstenošanas un tā ietekmes uzraudzību.

2. Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka ir svarīgi pievērsties šādām pamatjomām:

a)	darba ņēmēju pamattiesībām saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

b)	darba tiesībām – attiecībā uz darba apstākļu un dzīves līmeņa uzlabošanu;

c)	darba drošībai un veselības aizsardzībai – attiecībā uz darba vides uzlabojumiem saistībā ar transporta nozares darbinieku veselību un drošību;

d)	iespēju vienlīdzībai – galveno uzmanību pievēršot tam, lai, kur nepieciešams, ieviestu principu, ka vīriešiem un sievietēm būtu jāsaņem vienāda atlīdzība par vienādu darbu.

3. Šo sociālo jautājumu risināšanai Līgumslēdzējas puses vienojas izveidot sociālo forumu. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar savām iekšējām procedūrām ieceļ savus pārstāvjus, kuri drīkst piedalīties attiecīgajās sociālā foruma sanāksmēs. Pārstāvība aptver valdības, kā arī darba ņēmēju un darba devēju organizācijas un citas attiecīgas struktūras, kuru pārstāvību uzskata par lietderīgu saistībā ar apspriežamajiem jautājumiem. Sanāksmēs ierodas un piedalās ar transporta nozari saistītās Eiropas sociālā dialoga komitejas, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji. Sociālais forums izstrādā savu reglamentu.

28. pants

Pastāvīgais sekretariāts

Ar šo tiek izveidots Pastāvīgais sekretariāts. Tas:

a)	sniedz administratīvu atbalstu Ministru padomei, Reģionālajai pārvaldības komitejai, tehniskajām komitejām un sociālajam forumam;

b)	darbojas kā transporta novērošanas centrs, lai uzraudzītu TEN-T visaptverošā tīkla un pamattīkla indikatīvā paplašinājuma uz Rietumbalkāniem darbību;

c)	atbalsta Western Balkans Six (WB6) savienojamības programmas īstenošanu, kura ir vērsta uz to, lai uzlabotu savienojumus Rietumbalkānos, kā arī starp šo reģionu un Eiropas Savienību.

29. pants

Pastāvīgajā sekretariātā strādā direktors un tādi darbinieki, kādi var būt vajadzīgi Transporta kopienai. Pastāvīgajam sekretariātam drīkst būt arī viens vai vairāki direktora vietnieki. Darba valoda ir angļu valoda.

30. pants

Pastāvīgā sekretariāta direktoru pēc apspriešanās ar Ministru padomi ieceļ Reģionālā pārvaldības komiteja. Direktora mandāta ilgums nepārsniedz trīs gadus. Mandāts var tikt atjaunots. Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem Pastāvīgā sekretariāta noteikumus, jo īpaši attiecībā uz sekretariāta darbinieku pieņemšanu darbā, darba nosacījumiem un ģeogrāfisko līdzsvaru. Reģionālā pārvaldības komiteja drīkst iecelt arī vienu vai vairākus direktora vietniekus. Pēc apspriešanās ar Reģionālo pārvaldības komiteju direktors izraugās un ieceļ darbiniekus.

31. pants

Pildot savus pienākumus, Pastāvīgā sekretariāta direktors un darbinieki darbojas neatkarīgi un neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas Līgumslēdzējas puses. Viņi pārstāv Transporta kopienas intereses.

32. pants

Pastāvīgā sekretariāta direktors vai iecelts viņa aizstājējs palīdz saistībā ar visām Ministru padomes, Reģionālās pārvaldības komitejas, tehnisko komiteju un sociālā foruma sanāksmēm.

33. pants

Pastāvīgā sekretariāta atrašanās vietu nosaka saskaņā ar 21. panta d) punktu.

34. pants

Budžets

Katra Līgumslēdzēja puse dod ieguldījumu Transporta kopienas budžetā, kā noteikts V pielikumā. Iemaksu apjoms ar Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumu var tikt pārskatīts reizi trijos gados pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma.

35. pants

Reģionālā pārvaldības komiteja katru gadu pieņem Transporta kopienas budžetu. Budžetā paredz līdzekļus Transporta kopienas darbības izdevumiem, kas nepieciešami tās struktūru darbībai. Katras struktūras izdevumus nosaka atšķirīgā budžeta daļā. Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem lēmumu, ar kuru precizē budžeta īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un revīzijas procedūru un pārbaužu procedūru.

36. pants

Pastāvīgā sekretariāta direktors nodrošina budžeta izpildi un katru gadu iesniedz Reģionālajai pārvaldības komitejai ziņojumu par budžeta izpildi. Reģionālā pārvaldības komiteja vajadzības gadījumā drīkst nolemt uzdot neatkarīgiem revidentiem pārbaudīt, vai budžeta izpilde ir veikta pienācīgi.

37. pants

Strīdu izšķiršana

1. Saistībā ar strīdīgiem jautājumiem, kas skar šā līguma piemērošanu vai interpretāciju, jebkura Līgumslēdzēja puse drīkst vērsties Reģionālajā pārvaldības komitejā, izņemot gadījumus, kad šajā līgumā ir noteiktas īpašas procedūras.

2. Ja strīdīgais jautājums saskaņā ar 1. punktu ir iesniegts Reģionālajai pārvaldības komitejai, nekavējoties notiek strīdā iesaistīto pušu apspriedes. Ja Eiropas Savienība nav iesaistīta strīdā, viena no strīdā iesaistītajām pusēm drīkst uzaicināt Eiropas Savienības pārstāvi piedalīties apspriedēs. Strīdā iesaistītās puses drīkst sagatavot risinājuma priekšlikumu, ko nekavējoties iesniedz Reģionālajai pārvaldības komitejai. Reģionālās pārvaldības komitejas lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šo procedūru, ievēro Tiesas judikatūru.

3. Ja četru mēnešu laikā no strīdīgā jautājuma iesniegšanas dienas Reģionālajai pārvaldības komitejai nav izdevies pieņemt lēmumu, kas atrisina strīdu, tad strīdā iesaistītās puses drīkst strīdīgo jautājumu iesniegt Tiesā, kuras lēmums ir galīgs un saistošs. Kārtība, saskaņā ar kuru jautājumus drīkst iesniegt Tiesā, ir noteikta IV pielikumā.

38. pants

Informācijas atklāšana

1. Visas struktūras, kas izveidotas ar šo līgumu vai saskaņā ar to, savā darbā nodrošina iespējami labāku pārredzamību. Šajā nolūkā jebkuram Līgumslēdzēju pušu pilsonim un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura dzīvo vai kuras juridiskā adrese ir Līgumslēdzējā pusē, ir tiesības piekļūt dokumentiem, kas glabājas ar šo līgumu vai saskaņā ar to izveidotajās struktūrās, ievērojot principus un nosacījumus, kas nosakāmi atbilstoši 2. punktam.

2. Vispārējos principus un ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedriskām vai privātām interesēm, kas reglamentē tiesības piekļūt dokumentiem, nosaka Reģionālā pārvaldības komiteja, izmantojot noteikumus, kuri balstās uz Eiropas Savienības noteikumiem par piekļuvi dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2). Noteikumos, kas jāpieņem Reģionālajai pārvaldības komitejai, paredz administratīvu procedūru, ar kuru atteikumus sniegt pieeju dokumentam var atkārtoti izvērtēt vai pārskatīt.

3. Ciktāl ar šo līgumu vai saskaņā ar to izveidotās struktūrās glabājas dokumenti ar vides informāciju, kā definēts Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 2. panta 3. punktā, pieeju šādai informācijai nodrošina saskaņā ar minētās konvencijas 4. pantu.

Reģionālā pārvaldības komiteja pieņem noteikumus, kas nepieciešami šā punkta īstenošanai. Minētajos īstenošanas noteikumos paredz administratīvu procedūru, ar kuru atteikumus sniegt pieeju vides informācijai var atkārtoti izvērtēt vai pārskatīt.

4. Uz Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem, delegātiem un ekspertiem, kā arī ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kas rīkojas saskaņā ar šo līgumu, attiecas prasība arī pēc pienākumu izpildes beigām neizpaust informāciju, uz kuru attiecas profesionālās konfidencialitātes pienākums, jo īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumdarbības attiecībām un izmaksu komponentēm.

39. pants

Trešās valstis un starptautiskas organizācijas

1. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Līgumslēdzējas puses Reģionālajā pārvaldības komitejā savstarpēji apspriežas:

a)	par transporta jautājumiem, ar kuriem nodarbojas starptautiskas organizācijas, un reģionālām iniciatīvām; un

b)	par dažādiem aspektiem, kas skar Līgumslēdzēju pušu un trešo valstu ar transportu saistīto attiecību iespējamo attīstību, kā arī par šajā jomā noslēgto divpusējo un daudzpusējo nolīgumu svarīgāko elementu darbību.

2. Šā panta 1. punktā paredzētās apspriedes steidzamos gadījumos notiek, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

40. pants

Pārejas pasākumi

1. I līdz VI protokolā ir noteikti pārejas pasākumi un atbilstošie laikposmi, ko piemēro starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un attiecīgo Dienvidaustrumeiropas pusi, no otras puses.

2. Par katras Dienvidaustrumeiropas puses pakāpenisko pāreju uz pilnīgu Transporta kopienas piemērošanu veic novērtējumus. Novērtējumus veic Eiropas Komisija sadarbībā ar attiecīgo Dienvidaustrumeiropas pusi. Eiropas Komisija drīkst uzsākt novērtējumu pēc pašas iniciatīvas vai pēc attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses iniciatīvas.

3. Ja Eiropas Savienība konstatē, ka nosacījumi ir izpildīti, tā informē Reģionālo pārvaldības komiteju un pēc tam lemj par attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses gatavību nākamajam Transporta kopienas posmam.

4. Ja Eiropas Savienība konstatē, ka nosacījumi nav izpildīti, Eiropas Komisija par to paziņo Reģionālajai pārvaldības komitejai. Eiropas Savienība attiecīgajai Dienvidaustrumeiropas pusei iesaka konkrētus uzlabojumus.

STĀŠANĀS SPĒKĀ, PĀRSKATĪŠANA, IZBEIGŠANA UN CITI NOTEIKUMI

41. pants

Stāšanās spēkā

1. Parakstītāji šo līgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas par to paziņo visiem pārējiem parakstītājiem un veic visas citas depozitāra funkcijas.

2. Šis līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus ir deponējusi Eiropas Savienība un vismaz četras Dienvidaustrumeiropas puses. Attiecībā uz katru parakstītāju, kas šo līgumu ratificē vai apstiprina pēc minētās dienas, tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šis parakstītājs ir deponējis savu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta, Eiropas Savienība un vismaz trīs Dienvidaustrumeiropas puses drīkst nolemt šo līgumu savā starpā provizoriski piemērot no tā parakstīšanas dienas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, paziņojot par to depozitāram, kas par to informē pārējās Līgumslēdzējas puses.

42. pants

Pārskatīšana

Šo līgumu pārskata pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma un jebkurā gadījumā piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā.

43. pants

Izbeigšana

1. Ikviena Līgumslēdzēja puse drīkst denonsēt šo līgumu, paziņojot par to depozitāram, kas par šo izbeigšanu paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Ja šo līgumu denonsē Eiropas Savienība, tas zaudē spēku vienu gadu pēc šādas paziņošanas dienas. Ja šo līgumu denonsē jebkura Dienvidaustrumeiropas puse, tas vienīgi attiecībā uz šo Līgumslēdzēju pusi zaudē spēku vienu gadu pēc šādas paziņošanas dienas.

2. Ja kāda Dienvidaustrumeiropas puse pievienojas Eiropas Savienībai, attiecīgā Līgumslēdzēja puse automātiski pārstāj būt Dienvidaustrumeiropas puse šajā līgumā un kļūst par ES dalībvalsti.

44. pants

Valodas

Šis līgums ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā Eiropas Savienības iestāžu un Dienvidaustrumeiropas pušu oficiālajās valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

Съставено в Брюксел на девети октомври през две хиляди и седемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el nueve de octubre de dos mil diecisiete.

V Bruselu dne devátého října dva tisíce sedmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den niende oktober to tusind og sytten.

Geschehen zu Brüssel am neunten Oktober zweitausendsiebzehn.

Kahe tuhande seitsmeteistkümnenda aasta oktoobrikuu üheksandal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Οκτωβρίου δύο χιλιάδες δεκαεπτά.

Done at Brussels on the ninth day of October in the year two thousand and seventeen.

Fait à Bruxelles, le neuf octobre deux mille dix-sept.

Sastavljeno u Bruxellesu devetog listopada godine dvije tisuće sedamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì nove ottobre duemiladiciassette.

Briselē, divi tūkstoši septiņpadsmitā gada devītajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai septynioliktų metų spalio devintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhetedik év október havának kilencedik napján.

Magħmul fi Brussell, fid-disa’ jum ta’ Ottubru fis-sena elfejn u sbatax.

Gedaan te Brussel, negen oktober tweeduizend zeventien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego października roku dwa tysiące siedemnastego.

Feito em Bruxelas, em nove de outubro de dois mil e dezassete.

Întocmit la Bruxelles la nouă octombrie două mii șaptesprezece.

V Bruseli deviateho októbra dvetisícsedemnásť.

V Bruslju, dne devetega oktobra leta dva tisoč sedemnajst.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaseitsemäntoista.

Som skedde i Bryssel den nionde oktober år tjugohundrasjutton.

Sačinjeno u Briselu devetog dana oktobra u godini dvijehiljadesedamnaestoj.

Составен во Брисел на деветиот ден од месецот октомври во две илјади и седумнаесеттата година.

Sačinjeno u Briselu devetog dana oktobra dvije hiljade sedamnaeste godine.

BËRË në Bruksel, më nëntë tetor, dy mijë e shtatëmbëdhjetë.

Сачињено у Бриселу деветог дана октобра у години двијехиљадеседамнаестој.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Për Republikën e Shqipërisë

Za Bosnu i Hercegovinu

3a Боснy и Xерueroвннy

Za Bivšu Jugoslovensku Republiku Makedoniju

Për Kosovën (*2)

Za Kosovo (*3)

Za Crnu Goru

Za Republiku Srbiju

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/758 (2016. gada 4. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 attiecībā uz tās III pielikuma pielāgošanu (ES OV L 126, 14.5.2016., 3. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (ES OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(*2) Ky përcaktim nuk paragjykon qëndrimin ndaj statusit dhe është në përputhje me Rezolutën 1244/1999 dhe Opinionin e Gjykatës Ndërkombëtare të Drejtësisë mbi shpalljen e pavarësisë së Kosovës.

(*3) Ovaj naziv ne prejudicira stavove о statusu i u skladu je sa RSBUN 1244/1999 i mišljenjem Međunarodnog Suda Pravde о deklaraciji о nezavisnosti Kosova.

I PIELIKUMS

TRANSPORTA NOZAREI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI UN SAISTĪTIE JAUTĀJUMI

I.1. PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMEIROPAS PAMATTĪKLA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Turpmāk uzskaitīto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja vien šajā pielikumā vai I līdz VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā turpmāk ir attiecīgi norādīti atsevišķu tiesību aktu īpaši pielāgojumi.

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

TEN-T attīstība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (ES OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/758 (2016. gada 4. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 attiecībā uz tās III pielikuma pielāgošanu (ES OV L 126, 14.5.2016., 3. lpp.).

TEN-T INDIKATĪVO PAPLAŠINĀJUMU UZ RIETUMBALKĀNIEM KARTES (VISAPTVEROŠAIS TĪKLS UN PAMATTĪKLS)

I.2. PIELIKUMS

DZELZCEĻA TRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma	Tiesību akti
Piekļuve tirgum	Regula Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu (EK OV EK 52, 16.8.1960., 1121. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (ES OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 869/2014 (2014. gada 11. augusts) par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem (ES OV L 239, 12.8.2014., 1. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/10 (2015. gada 6. janvāris) par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 870/2014 atcelšanu (ES OV L 3, 7.1.2015., 34. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/171 (2015. gada 4. februāris) par dažiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas procedūras aspektiem (ES OV L 29, 5.2.2015., 3. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/909 (2015. gada 12. jūnijs) par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (ES OV L 148, 13.6.2015., 17. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1100 (2015. gada 7. jūlijs) par dalībvalstu ziņošanas pienākumu dzelzceļa tirgus uzraudzības ietvaros (ES OV L 181, 9.7.2015., 1. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/545 (2016. gada 7. aprīlis) par procedūrām un kritērijiem, kas saistīti ar pamata vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu (ES OV L 94, 8.4.2016., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (ES OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).
Vilcienu vadītāju licencēšana	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (ES OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 36/2010 (2009. gada 3. decembris) par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (ES OV L 13, 19.1.2010., 1. lpp.). Komisijas Lēmums 2010/17/EK (2009. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK paredzēto galveno parametru noteikšanu vilcienu vadītāju apliecību un papildu sertifikātu reģistriem (ES OV L 8, 13.1.2010., 17. lpp.). Komisijas Lēmums 2011/765/ES (2011. gada 22. novembris) par vilciena vadītāju apmācībās iesaistīto mācību centru atzīšanas kritērijiem, par vilciena vadītāju eksaminētāju atzīšanas kritērijiem un par zināšanu pārbaužu/eksāmenu organizācijas kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK (ES OV L 314, 29.11.2011., 36. lpp.).
Sadarbspēja	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (ES OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (ES OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.). (Tomēr skatīt Direktīvas (ES) 2016/797 58. pantu) Komisijas Lēmums 2009/965/EK (2009. gada 30. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta 4. punktā minēto atsauces dokumentu (ES OV L 341, 22.12.2009., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (ES OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (ES OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (ES OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (ES OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1303/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (ES OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (ES OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1305/2014 (2014. gada 11. decembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu (ES OV L 356, 12.12.2014., 438. lpp.). Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/665/ES (2011. gada 4. oktobris) par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (ES OV L 64, 8.10.2011., 32. lpp.). Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/880/ES (2014. gada 26. novembris) par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2011/633/ES atcelšanu (ES OV L 356, 12.12.2014., 489. lpp.). Komisijas Lēmums 2012/757/ES (2012. gada 14. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un par grozījumiem Lēmumā 2007/756/EK (ES OV L 345, 15.12.2012., 1. lpp.). Komisijas Lēmums 2011/229/ES (2011. gada 4. aprīlis) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis” (ES OV L 99, 13.4.2011., 1. lpp.). Komisijas Lēmums 2011/291/ES (2011. gada 26. aprīlis) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (ES OV L 139, 26.5.2011., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 (2011. gada 5. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (ES OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.). Komisijas Lēmums 2011/314/ES (2011. gada 12. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu (ES OV L 144, 31.5.2011., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 201/2011 (2011. gada 1. marts) par apstiprināta dzelzceļa ritekļa tipa atbilstības deklarācijas paraugu (ES OV L 57, 2.3.2011., 8. lpp.). Komisijas Regula (ES) 2016/919 (2016. gada 27. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā (ES OV L 158, 15.6.2016., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (ES OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.). Komisijas Lēmums 2010/713/ES (2010. gada 9. novembris) par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (ES OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (ES OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.).
Dzelzceļu drošība	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (ES OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (ES OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.). (Tomēr skatīt Direktīvas (ES) 2016/798 34. pantu) Komisijas Regula (EK) Nr. 653/2007 (2007. gada 13. jūnijs) par vienota Eiropas parauga izmantošanu drošības sertifikātiem un pieteikuma dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu un par to drošības sertifikātu derīguma termiņu, kas izdoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/14/EK (ES OV L 153, 14.6.2007., 9. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 445/2011 (2011. gada 10. maijs), ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007 (ES OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1158/2010 (2010. gada 9. decembris) par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (ES OV L 326, 10.12.2010., 11. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1169/2010 (2010. gada 10. decembris) par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (ES OV L 327, 11.12.2010., 13. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1078/2012 (2012. gada 16. novembris) par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (ES OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1077/2012 (2012. gada 16. novembris) par kopīgo drošības metodi uzraudzībā, ko veic valsts drošības iestādes pēc drošības sertifikāta izdošanas vai drošības atļaujas izdošanas (ES OV L 320, 17.11.2012., 3. lpp.). Komisijas Lēmums 2009/460/EK (2009. gada 5. jūnijs) par kopīgas drošības metodes pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. pantā minēto drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanai (ES OV L 150, 13.6.2009., 11. lpp.).
Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (ES OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).
Pārvietojamas spiediena iekārtas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (ES OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).
Sociālā joma - darba laiks/stundas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (ES OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.). Padomes Direktīva 2005/47/EK (2005. gada 18. jūlijs) par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā — Nolīgums, kas noslēgts starp Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER), par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus (ES OV L 195, 27.7.2005., 15. lpp.).
Pasažieru tiesības	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (ES OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).

I.3. PIELIKUMS

AUTOTRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma	Tiesību akti
Ceļa nodevu infrastruktūra — ikgadējie transporta nodokļi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (EK OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).
Atļauja veikt autopārvadātāja profesionālo darbību	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (ES OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
Sociālie noteikumi — transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laiks	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (ES OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 581/2010 (2010. gada 1. jūlijs) par maksimālajiem termiņiem, kuros jāveic attiecīgo datu lejupielāde no transportlīdzekļa datu saglabāšanas ierīces un vadītāja kartes (ES OV L 168, 2.7.2010., 16. lpp.).
Tahogrāfs	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (ES OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/68 (2016. gada 21. janvāris) par kopīgām procedūrām un specifikācijām, kas vajadzīgas vadītāja karšu elektronisko reģistru savstarpējai savienojamībai (ES OV L 15, 22.1.2016., 51. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (ES OV L 139, 26.5.2016., 1. lpp.). Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (EK OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.). (Tomēr skatīt Regulas (ES) Nr. 165/2014 46. pantu).
Sociālās jomas tiesību aktu izpilde	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (ES OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).
Veidlapa darbību apliecināšanai	Komisijas Lēmums 2007/230/EK (2007. gada 12. aprīlis) par veidlapu saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem, kas attiecas uz darbībām autotransporta jomā (ES OV L 99, 14.4.2007., 14. lpp.).
Darba laiks	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (EK OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).
Pārvietojamas spiediena iekārtas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (ES OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).
Tehniskā apskate	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (ES OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (ES OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.). (Tomēr skatīt Direktīvas 2014/45/ES 24. pantu)
Tehniskās pārbaudes uz ceļiem	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/47/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu (ES OV L 127, 29.4.2014., 134. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/30/EK (2000. gada 6. jūnijs) par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (EK OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.). (Tomēr skatīt Direktīvas 2014/47/ES 27. pantu)
Ātruma ierobežošanas ierīces	Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (EK OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).
Drošības jostas	Padomes Direktīva 91/671/EEK (1991. gada 16. decembris) par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (EK OV L 373, 31.12.1991., 26. lpp.).
Spoguļi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/38/EK (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem (ES OV L 184, 14.7.2007., 25. lpp.).
Reģistrācijas dokumenti	Padomes Direktīva 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (EK OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.). Padomes Direktīva 2006/103/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas transporta politikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (ES OV L 363, 20.12.2006., 344. lpp.).
Vadītāju apmācība	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (ES OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).
Vadītāja apliecība	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (ES OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 383/2012 (2012. gada 4. maijs), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās iestrādāts datu glabāšanas līdzeklis (mikroshēma) (ES OV L 120, 5.5.2012., 1. lpp.).
Pārrobežu apmaiņa ar informāciju	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 (2015. gada 11. marts), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (ES OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.).
Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (ES OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).
Bīstamo kravu pārvadājumu pārbaudes	Padomes Direktīva 95/50/EK (1995. gada 6. oktobris) par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (EK OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.).
Tuneļi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).
Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (ES OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).
Transportlīdzekļu gabarīti un masa	Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (EK ОV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).
Pasažieru tiesības	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (ES OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp.).
“Tīrie” transportlīdzekļi un/vai alternatīvo degvielu infrastruktūra	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (ES OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (ES OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
Inteliģentā transporta sistēma	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (ES OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.). Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/453/ES (2011. gada 13. jūlijs), ar ko pieņem dalībvalstu ziņošanas pamatnostādnes, ko tās veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES (ES OV L 193, 23.7.2011., 48. lpp.). Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/209 (2016. gada 12. februāris) par standartizācijas pieprasījumu Eiropas standartizācijas organizācijām attiecībā uz intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) pilsētās, lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (ES OV L 39, 16.2.2016., 48. lpp.). Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 305/2013 (2012. gada 26. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu (ES OV L 91, 3.4.2013., 1. lpp.). Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem (ES OV L 247, 18.9.2013., 1. lpp.). Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu (ES OV L 247, 18.9.2013., 6. lpp.). Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/962 (2014. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES (ES OV L 157, 23.6.2015., 21. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 585/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par ES mēroga sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu, (ES OV L 164, 3.6.2014., 6. lpp.).
Ceļa nodevu sistēmas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīlis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (ES OV L 166, 30.4.2004., 124. lpp.). Komisijas Lēmums 2009/750/EK (2009. gada 6. oktobris) par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas un tās tehnisko elementu definēšanu (ES OV L 268, 13.10.2009., 11. lpp.).
Tipa apstiprinājums	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (ES OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

I.4. PIELIKUMS

JŪRAS TRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma	Tiesību akti
Jūrlietu politika	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1255/2011 (2011. gada 30. novembris), ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam (ES OV L 132, 5.12.2011., 1. lpp.).
Piekļuve tirgum	Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (EK OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.). Padomes Regula (EEK) Nr. 4055/86 (1986. gada 22. decembris), ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (EK OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 789/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 613/91 (ES OV L 138, 30.4.2004., 19. lpp.). Padomes Regula (EEK) Nr. 4058/86 (1986. gada 22. decembris) par saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi kravām tāljūras pārvadājumos (EK OV L 378, 31.12.1986., 21. lpp.).
Starptautiskās attiecības	Padomes Regula (EEK) Nr. 4057/86 (1986. gada 22. decembris) par negodīgu cenu noteikšanu jūras transportā (EK OV L 378, 31.12.1986., 14. lpp.).
Starptautiskie nolīgumi	Padomes Lēmums 2012/22/ES (2011. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības pievienošanos 1974. gada Atēnu Konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru 2002. gada protokolam, izņemot tā 10. un 11. pantu (ES OV L 8, 12.1.2012., 1. lpp.). Padomes Lēmums 2012/23/ES (2011. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības pievienošanos 1974. gada Atēnu Konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru 2002. gada protokolam attiecībā uz tā 10. un 11. pantu (ES OV L 8, 12.1.2012., 13. lpp.).
Organizācijas, kas veic kuģu pārbaudes un apsekojumus - pilnvarotās organizācijas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (ES OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.). Komisijas Lēmums 2009/491/EK (2009. gada 16. jūnijs) par kritērijiem, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par to, kādos apstākļos karoga valsts vārdā darbojošās organizācijas darbība uzskatāma par nepieļaujamu draudu drošībai un videi (ES OV L 162, 25.6.2009., 6. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (ES OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 788/2014 (2014. gada 18. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem un atzīšanas atsaukšanu kuģu inspekcijas un apskates organizācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu (ES OV L 214, 19.7.2014., 12. lpp.).
Karoga valsts	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (ES OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.).
Ostas valsts kontrole	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (ES OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).
Kuģu satiksmes uzraudzība	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (EK OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).
Starptautiskais drošības vadības kodekss	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (ES OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.).
Ziņošanas formalitātes	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (ES OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).
Kuģu aprīkojums	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (ES OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).
Pasažieru kuģi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (ES OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (ES OV L 131, 28.5.2009., 24. lpp.). Padomes Direktīva 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (EK OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (ES OV L 163, 5.6.2009., 1. lpp.). Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai (EK OV L 138, 1.6.1999., 1. lpp.).
Zvejas kuģu drošība	Padomes Direktīva 97/70/EK (1997. gada 11. decembris), ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks (EK OV L 34, 9.2.1998., 1. lpp.).
Naftas tankkuģi	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 530/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkorpusa naftas tankkuģiem (ES OV L 172, 30.6.2012., 3. lpp.).
Beramkravu jūras kuģi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai 2002 (EK OV L 13, 16.1.2002., 9. lpp.).
Negadījumu izmeklēšana	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (ES OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 651/2011 (2011. gada 5. jūlijs), ar ko pieņem pastāvīgās sadarbības sistēmas reglamentu, ko dalībvalstis izveidojušas sadarbībā ar Komisiju un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 10. pantu (ES OV L 177, 6.7.2011., 18. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 1286/2011 (2011. gada 9. decembris), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu (ES OV L 328, 10.12.2011., 36. lpp.).
Apdrošināšana	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/20/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām (ES OV L 131, 28.5.2009., 128. lpp.).
Kuģu radītais piesārņojums	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (ES OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.).
Kuģu atkritumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (EK OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).
Alvorganiskie savienojumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem (ES OV L 115, 9.5.2003., 1. lpp.).
Jūras satiksmes drošība	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (ES OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu (ES OV L 310, 25.11.2005., 28. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2008 (2008. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā (ES OV L 98, 10.4.2008., 5. lpp.).
Jūrnieku apmācība	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK (2005. gada 7. septembris) par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu (ES OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).
Sociālie aspekti	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (ES OV L 329, 10.12.2013., 1. lpp.). Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (EK OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/95/EK (1999. gada 13. decembris) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās (EK OV L 14, 20.1.2000., 29. lpp.). Padomes Direktīva 2009/13/EK (2009. gada 16. februāris), ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK (ES OV L 124, 20.5.2009., 30. lpp.). Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (EK OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.).
Jūra un iekšzemes ūdensceļi	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (ES OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).
Pārvietojamas spiediena iekārtas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (ES OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).
Eiropas Jūras drošības aģentūra	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (EK OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).
Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (EK OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.).

I.5. PIELIKUMS

IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU PĀRVADĀJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma	Tiesību akti
Piekļuve tirgum	Padomes Regula (EK) Nr. 1356/96 (1996. gada 8. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem, ko piemēro preču vai pasažieru pārvadājumiem pa dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem, lai ieviestu šādu transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību (EK OV L 175, 13.7.1996., 7. lpp.). Padomes Regula (EEK) Nr. 3921/91 (1991. gada 16. decembris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji drīkst pārvadāt kravas vai pasažierus pa dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem (EK OV L 373, 31.12.1991., 1. lpp.). Padomes Regula (EK) Nr. 718/99 (1999. gada 29. marts) par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai (EK OV L 90, 2.4.1999., 1. lpp.). Padomes Direktīva 96/75/EK (1996. gada 19. novembris) par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā (EK OV L 304, 27.11.1996., 12. lpp.). Padomes Regula (EEK) Nr. 2919/85 (1985. gada 17. oktobris) par pieejas nosacījumiem attiecībā uz režīmu, kas saskaņā ar Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā paredzēts Reinas kuģniecības kuģiem (EK OV L 280, 22.10.1985., 4. lpp.).
Piekļuve profesijai	Padomes Direktīva 87/540/EEK (1987. gada 9. novembris) par piekļuvi kravu pārvadātāju pa ūdensceļiem profesijai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu šajā profesijā (EK OV L 322, 12.11.1987., 20. lpp.).
Kuģu vadīšanas apliecība	Padomes Direktīva 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (EK OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.). Padomes Direktīva 96/50/EK (1996. gada 23. jūlijs) par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā (EK OV L 235, 17.9.1996., 31. lpp.).
Drošība / tehniskās prasības	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/100/EK (2009. gada 16. septembris) par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (ES OV L 259, 2.10.2009., 8. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (ES OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (ES OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.). (Tomēr skatīt Direktīvas (ES) 2016/1629 38. pantu)
Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (ES OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).
Upju informācijas pakalpojumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (ES OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 909/2013 (2013. gada 10. septembris) par iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (iekšzemes ECDIS) tehniskajām specifikācijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK (ES OV L 258, 28.9.2013., 1. lpp.). Komisijas Regula (ES) Nr. 164/2010 (2010. gada 25. janvāris) par tehniskajām specifikācijām elektroniskiem kuģu ziņojumiem iekšzemes navigācijā, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/44/EK 5. pantā par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (ES OV L 57, 6.3.2010., 1. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 416/2007 (2007. gada 22. marts) par tehniskajām specifikācijām paziņojumiem kapteiņiem, kā minēts 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (ES OV L 105, 23.4.2007., 88. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 415/2007 (2007. gada 13. marts) par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām, kas minētas 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (ES OV L 105, 23.4.2007., 35. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 414/2007 (2007. gada 13. marts) par upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanas, īstenošanas un sniegšanas tehniskajām vadlīnijām, kas minētas 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (ES OV L 105, 23.4.2007., 1. lpp.).
Vide	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (ES OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (ES OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).
	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (EK OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.). (Tomēr skatīt Regulas (ES) 2016/1628 64. pantu) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/26/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmiem iekšdedzes dzinējiem (ES OV L 146, 30.4.2004., 1. lpp.).
Jūra un iekšzemes ūdensceļi	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (ES OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).

I.6. PIELIKUMS

TRANSPORTA NOZAREI PIEMĒROJAMIE VIDES AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma	Tiesību akti
Ietekmes novērtējums	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (ES OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.) un 1991. gada Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija). Visiem projektiem, kas ietilpst šā līguma darbības jomā, tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Savienības standartiem. Turklāt pārrobežu aspekti jārisina saskaņā ar Espo konvencijas prasībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (EK OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.) un Espo konvencijas Protokols par stratēģisko vides novērtējumu (SVN protokols). Visi plāni un programmas transporta jomā vajadzības gadījumā tiks pakļauti ietekmes uz vidi novērtējumam, kas līdzvērtīgs Direktīvā 2001/42/EK noteiktajam. Turklāt pārrobežu aspekti jārisina saskaņā ar Espo konvencijas SVN protokola prasībām.
Aizsardzība	Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (EK OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). Ja projekts varētu ietekmēt nozīmīgas dabas aizsardzības vietas, ir jāveic piemērots dabas aizsardzības novērtējums, kas līdzvērtīgs Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā noteiktajam.
Degvielas	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (EK OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (ES OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp.).
Ūdens resursu politika	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (EK OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Visi transporta projekti kuģošanā, kas ietilpst šā līguma darbības jomā, ir jāizstrādā un jāīsteno saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punktu. Visi transporta projekti kuģošanā, kas ietilpst šā līguma darbības jomā, vajadzības gadījumā jāīsteno saskaņā ar Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas, Donavas komisijas un Savas komisijas atbalstīto Kopīgo paziņojumu par iekšzemes navigāciju un vides ilgtspējību Donavas upes baseinā.

I.7. PIELIKUMS

TRANSPORTA NOZAREI PIEMĒROJAMIE PUBLISKĀ IEPIRKUMA NOTEIKUMI

Turpmāk norādītie Eiropas Savienības tiesību akti ir šādu aktu jaunākā redakcija ar jaunākajiem izdarītajiem grozījumiem.

Regulējuma joma	Tiesību akti
Pārskatīšanas procedūras	Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (EK OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.). Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (EK OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).
Iepirkuma procedūras	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (ES OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāra) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (ES OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (ES OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1986 (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011 (ES OV L 296, 12.11.2015., 1. lpp.).
Sabiedriskie pakalpojumi	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (ES OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

HORIZONTĀLI PIELĀGOJUMI UN DAŽI PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

I pielikumā uzskaitīto tiesību aktu noteikumus piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un šā pielikuma 1. līdz 3. punktu, ja vien I pielikumā nav noteikts citādi. Gadījumi, kad atsevišķi tiesību akti ir īpaši jāpielāgo, ir izklāstīti I pielikumā.

Šo līgumu piemēro saskaņā ar procedūras noteikumiem, kas izklāstīti šā pielikuma 4. un 6. punktā.

1. TIESĪBU AKTU IEVADDAĻAS

Uzskaitīto tiesību aktu preambulas netiek pielāgotas šā līguma nolūkos. Tām ir nozīme tiktāl, ciktāl to prasa minētajos tiesību aktos iekļauto noteikumu pareiza interpretācija un piemērošana saistībā ar šo līgumu.

2. TIESĪBU AKTU ĪPAŠĀ TERMINOLOĢIJA

Turpmāk norādītos terminus, kas lietoti I pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos, lasa šādi:

a)	terminus “Eiropas Kopiena”, “Kopiena”, “Eiropas Savienība” un “Savienība” lasa kā “Transporta kopienas zona”;

terminus “Kopienas tiesības”, “Kopienas tiesību akti”, “Kopienas instrumenti”, “Savienības tiesības”, “Savienības tiesību akti”, “Savienības instrumenti” un terminu “Līgums”, kad tas attiecas uz Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību, lasa kā “Transporta kopienas līgums”;

c)	terminu “dzelzceļa infrastruktūra” lasa kā “dzelzceļa infrastruktūra Transporta kopienas zonā”;

d)	terminu “autoceļu infrastruktūra” lasa kā “autoceļu infrastruktūra Transporta kopienas zonā”;

e)	terminu “lidostu infrastruktūra” lasa kā “lidostu infrastruktūra Transporta kopienas zonā”;

f)	terminu “iekšējo ūdensceļu infrastruktūra” lasa kā “iekšējo ūdensceļu infrastruktūra Transporta kopienas zonā”;

g)	terminus "Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis" vai "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" lasa kā "Līgumslēdzēju pušu oficiālie vēstneši".

3. ATSAUCES UZ DALĪBVALSTĪM

Neskarot šā pielikuma 4. punktu, gadījumos, kad I pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos ir atsauces uz "dalībvalsti(-īm)", uzskata, ka šīs atsauces attiecas ne vien uz ES dalībvalstīm, bet arī uz Dienvidaustrumeiropas pusēm.

4. NOTEIKUMI PAR EIROPAS SAVIENĪBAS KOMITEJĀM UN APSPRIEŠANOS AR DIENVIDAUSTRUMEIROPAS PUSĒM

Eiropas Komisija apspriežas ar Dienvidaustrumeiropas pušu ekspertiem, un viņiem ir iespēja paust viedokli vienmēr, kad I pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos ir paredzēta Eiropas Komisijas apspriešanās ar Eiropas Savienības komitejām un to iespēja paust viedokli vai sniegt atzinumus.

Apspriešanās noris kā viena sanāksme, ko vada Eiropas Komisija un kas notiek Reģionālajā pārvaldības komitejā pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma pirms apspriešanās ar attiecīgo Eiropas Savienības komiteju. Eiropas Komisija sniedz katrai Dienvidaustrumeiropas pusei visu vajadzīgo informāciju vismaz divas nedēļas pirms sanāksmes, ja vien īpaši apstākļi neliek saīsināt šo termiņu.

Dienvidaustrumeiropas puses saņem uzaicinājumu paust viedokli Eiropas Komisijai. Eiropas Komisija pienācīgi ņem vērā Dienvidaustrumeiropas pušu pausto viedokli.

Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz šajā līgumā izklāstīto konkurences noteikumu piemērošanu, ko reglamentē III pielikumā izklāstītās īpašās apspriešanās procedūras.

5. SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

Lai atvieglinātu Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu attiecīgo pilnvaru īstenošanu, kompetentās iestādes pēc pieprasījuma savstarpēji apmainās ar visu informāciju, kas ir vajadzīga šā līguma pienācīgai darbībai.

6. ATSAUCE UZ VALODĀM

Saistībā ar šā līguma darbības jomu noteiktajās procedūrās un neskarot IV pielikumu, Līgumslēdzējām pusēm ir tiesības lietot jebkuru Eiropas Savienības iestāžu vai citas Līgumslēdzējas puses oficiālo valodu. Līgumslēdzējas puses tomēr apzinās, ka angļu valodas lietojums atvieglina šīs procedūras. Ja kādā oficiālā dokumentā ir lietota valoda, kas nav Eiropas Savienības iestāžu oficiālā valoda, tad, ņemot vērā iepriekšējā teikumā paredzēto, vienlaikus iesniedz tulkojumu kādā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Ja kāda Līgumslēdzēja puse gatavojas mutiskā procedūrā lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības iestāžu oficiālā valoda, tad šī Līgumslēdzēja puse nodrošina vienlaicīgu mutisku tulkojumu angļu valodā.

III PIELIKUMS

PAMATLĪGUMA 17. PANTĀ MINĒTIE KONKURENCES UN VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMI

1. pants

Valsts monopoli

Katra Dienvidaustrumeiropas puse pakāpeniski pielāgo ikvienu komerciāla rakstura valsts monopolu tā, lai nodrošinātu, ka, beidzoties otrajam posmam, ko saistībā ar attiecīgo Dienvidaustrumeiropas pusi paredz atbilstīgais šā līguma protokols par pārejas pasākumiem, Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgo starpā vairs nepastāv diskriminācija attiecībā uz preču iepirkuma un pārdošanas nosacījumiem. Par šā mērķa sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem ziņo Reģionālajai pārvaldības komitejai.

2. pants

Valsts atbalsta un konkurences tiesību aktu tuvināšana

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka esošos Dienvidaustrumeiropas pušu valsts atbalsta un konkurences tiesību aktus ir svarīgi tuvināt attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Dienvidaustrumeiropas puses pieliek visas pūles, lai pakāpeniski nodrošinātu savu esošo un turpmāko valsts atbalsta un konkurences tiesību aktu atbilstību acquis.

2. Minēto tuvināšanu sāk līdz ar šā līguma stāšanos spēkā un līdz brīdim, kad beidzas otrais posms, ko saistībā ar katru attiecīgo Dienvidaustrumeiropas pusi paredz atbilstīgais šā līguma protokols par pārejas pasākumiem, pakāpeniski paplašina, aptverot visus šajā pielikumā minētos Eiropas Savienības valsts atbalsta un konkurences noteikumu elementus. Attiecīgā Dienvidaustrumeiropas puse, vienojoties ar Eiropas Komisiju, nosaka arī veicamo tiesību aktu tuvināšanas un tiesību aktu izpildes pasākumu īstenošanas pārraudzības kārtību.

3. pants

Konkurences noteikumi un citi ekonomikas noteikumi

1. Turpmāk norādītā prakse ar šā līguma pareizu darbību nav saderīga tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm:

a)	visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un starp uzņēmumiem saskaņotas darbības, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai kropļošana;

b)	viena vai vairāku uzņēmumu dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana visā Līgumslēdzēju pušu teritorijā vai būtiskā tās daļā;

c)	jebkurš valsts atbalsts, kas kropļo vai draud kropļot konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem produktiem.

2. Praksi, kas ir pretrunā ar šo pantu, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Savienības konkurences noteikumu piemērošanas, jo īpaši no Līguma par Eiropas Savienības darbību 93., 101., 102., 106., 107. un 108. panta un Eiropas Savienības iestāžu pieņemtajiem interpretējošajiem instrumentiem.

3. Katra Dienvidaustrumeiropas puse nodrošina, ka funkcionāli neatkarīgai publiskā sektora struktūrai ir dotas pilnvaras, kas vajadzīgas 1. punkta a) un b) apakšpunkta pilnīgai piemērošanai attiecībā uz privātā un publiskā sektora uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam ir piešķirtas īpašas tiesības.

4. Katra Dienvidaustrumeiropas puse norīko vai izveido funkcionāli neatkarīgu iestādi, kurai ir dotas pilnvaras, kas vajadzīgas 1. punkta c) apakšpunkta pilnīgai piemērošanai. Šī iestāde ir tiesīga, inter alia, piešķirt atļaujas valsts atbalsta shēmām un individuālā atbalsta subsīdijām saskaņā ar 2. punktu, kā arī pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.

5. Visas Līgumslēdzējas puses nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā, inter alia, sniedzot citām Līgumslēdzējām pusēm regulārus gada ziņojumus vai tiem līdzvērtīgus dokumentus, ko sagatavo, ievērojot Eiropas Savienības valsts atbalsta pārskata metodiku un izklāstu. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma cita Līgumslēdzēja puse sniedz informāciju par konkrētiem atsevišķiem publiskā atbalsta gadījumiem.

6. Katra Dienvidaustrumeiropas puse sagatavo to atbalsta shēmu visaptverošu sarakstu, kas ir sāktas pirms 4. punktā minētās iestādes izveides, un pielāgo šīs atbalsta shēmas atbilstīgi 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka 1. punkta c) apakšpunkta noteikumu piemērošanas nolūkā posmos, ko saistībā ar katru attiecīgo Dienvidaustrumeiropas pusi paredz atbilstīgais šā līguma protokols par pārejas pasākumiem, jebkuru attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses piešķirtu publisko atbalstu izvērtē, ņemot vērā, ka šo Dienvidaustrumeiropas pusi uzskata par apgabalu, kas ir līdzvērtīgs tiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem Eiropas Savienības apgabaliem, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs.

Līdz brīdim, kad beidzas pirmais posms, ko saistībā ar katru attiecīgo Dienvidaustrumeiropas pusi paredz atbilstīgais šā līguma protokols par pārejas pasākumiem, minētā puse Eiropas Komisijai iesniedz NUTS II līmenī saskaņotus rādītājus par IKP uz vienu iedzīvotāju. Tad 4. punktā minētā iestāde un Eiropas Komisija kopīgi izvērtē attiecīgās Dienvidaustrumeiropas puses reģionu atbilstību, kā arī tiem piemērojamo maksimālo atbalsta intensitāti, lai izstrādātu reģionālo atbalsta karti, pamatojoties uz attiecīgajām Eiropas Savienības pamatnostādnēm.

8. Ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka kāda konkrēta prakse nav saderīga ar 1. punkta noteikumiem, tā var veikt piemērotus pasākumus pēc apspriešanās Reģionālajā pārvaldības komitejā vai pēc 30 darbdienām pēc pieprasījuma sarīkot šādu apspriešanos.

9. Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek profesionālās un uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasības.

IV PIELIKUMS

JAUTĀJUMU IESNIEGŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĀ

1. Ar pamatlīguma 19. pantu saistītie vispārīgie principi

Eiropas Savienības Tiesas, turpmāk "Tiesa", statūtu un reglamenta noteikumus par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu piemēro, ciktāl tas ir atbilstoši, lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Dienvidaustrumeiropas puses tiesa iesniegusi, pamatojoties uz pamatlīguma 19. pantu.

Šādos gadījumos Dienvidaustrumeiropas pusēm šā līguma darbības jomā ir tādas pašas tiesības iesniegt apsvērumus Tiesā kā ES dalībvalstīm.

2. Pamatlīguma 19. pantā noteiktās procedūras piemērošanas joma un kārtība

Ja kāda Dienvidaustrumeiropas puse saskaņā ar pamatlīguma 19. panta 2. punktu pieņem lēmumu par procedūras piemērošanas jomu un kārtību jautājumu iesniegšanai Tiesā, minētajā lēmumā norāda kādu no šiem variantiem:

jebkura šīs Dienvidaustrumeiropas puses tiesa, kuras nolēmumi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nav pārsūdzami, lūdz Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar tādu jautājumu lietā, ko šī tiesa gatavojas izskatīt, kurš skar šā līguma vai pamatlīguma 19. pantā minēta noteikuma likumīgumu vai interpretāciju, ja šī tiesa uzskata, ka lēmums saistībā ar šo jautājumu vajadzīgs, lai varētu pieņemt spriedumu, vai

jebkura šīs Dienvidaustrumeiropas puses tiesa var lūgt Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar šai tiesai iesniegtu jautājumu, kurš skar šā līguma vai pamatlīguma 19. pantā minēta noteikuma likumīgumu vai interpretāciju, ja šī tiesa uzskata, ka lēmums saistībā ar šo jautājumu vajadzīgs, lai varētu pieņemt spriedumu.

Pamatlīguma 19. panta piemērošanas kārtība pamatojas uz principiem, kas iestrādāti Tiesas darbību reglamentējošajās tiesību normās, tostarp attiecīgajos Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumos, Tiesas statūtos un reglamentā, kā arī Tiesas judikatūrā. Ja Dienvidaustrumeiropas puse pieņem lēmumu par šā noteikuma piemērošanas kārtību, tā ņem vērā arī Tiesas izstrādātos ieteikumus valsts tiesām saistībā ar prejudiciālo nolēmumu tiesvedības sākšanu.

3. Strīdīgo jautājumu iesniegšana Tiesā saskaņā ar pamatlīguma 37. panta 3. punktu

Eiropas Savienības Tiesas statūtu un reglamenta noteikumus par strīdīgiem jautājumiem, kas iesniegti Tiesā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 273. pantu, piemēro tiktāl, ciktāl tas ir atbilstoši, strīdīgiem jautājumiem, kas Tiesā iesniegti saskaņā ar pamatlīguma 37. panta 3. punktu.

4. Jautājumu iesniegšana Tiesā un valodas

Saistībā ar šā līguma darbības jomu noteiktajās procedūrās Tiesā Dienvidaustrumeiropas pusēm ir tiesības lietot jebkuru Eiropas Savienības iestāžu vai Dienvidaustrumeiropas puses oficiālo valodu. Ja kādā oficiālā dokumentā lieto valodu, kas nav Eiropas Savienības iestāžu oficiālā valoda, vienlaikus iesniedz tulkojumu franču valodā. Ja kāda Dienvidaustrumeiropas puse gatavojas mutiskā procedūrā lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības iestāžu oficiālā valoda, tad šī Dienvidaustrumeiropas puse nodrošina vienlaicīgu mutisku tulkojumu franču valodā.

V PIELIKUMS

IEGULDĪJUMS TRANSPORTA KOPIENAS BUDŽETĀ

Puses	Ieguldījums (%)
Eiropas Savienība	80,00
Albānijas Republika	3,20
Bosnija un Hercegovina	3,55
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika	2,88
Kosova (*1)	2,57
Melnkalne	2,38
Serbijas Republika	5,42

Ieguldījums ir sadalīts divās daļās: 80 % – Eiropas Savienībai un 20 % – sešām Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm.

Dienvidaustrumeiropas partnervalstu ieguldījums 20 % apmērā arī tiks sadalīts atbilstīgi šādai shēmai: katra partnervalsts budžetā iegulda 2 %, un atlikušie 8 % tiks sadalīti starp sešām Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm atbilstīgi to IKP īpatsvaram Dienvidaustrumeiropas pušu kopējā IKP.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

I PROTOKOLS

PĀREJAS PASĀKUMI STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN ALBĀNIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

I. Ar pāreju saistīti nosacījumi dzelzceļa transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Albānijas Republika, turpmāk “Albānija”, ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad Albānija ir izpildījusi visus šīs iedaļas2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Albānija pirmā pārejas laika posma beigās var lūgt Eiropas Komisiju saskaņā ar pamatlīguma 40. pantu novērtēt gūtos panākumus nolūkā uzreiz īstenot tirgus integrāciju saskaņā ar pamatlīguma 11. pantu.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām Albānija:

a)	ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos dzelzceļa tiesību aktus;

b)	ir guvusi pietiekamus panākumus, īstenojot valsts atbalsta un konkurences noteikumus, kas iekļauti kādā no pamatlīguma 17. pantā minētajiem nolīgumiem vai III pielikumā, atkarībā no tā, kurš ir piemērojams.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām Albānija ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus 1. punktā minētos dzelzceļa tiesību aktus un valsts atbalsta un konkurences noteikumus.

3. PANTS

Neatkarīgi no pamatlīguma 1. panta 1. punkta:

a)	pirmajā pārejas laika posmā Albānijā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai Albānijā;

b)	otrajā pārejas laika posmā Albānijā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir atļauts I pielikumā minētajos dzelzceļa tiesību aktos paredzētās satiksmes tiesības īstenot jebkuras citas Dienvidaustrumeiropas puses dzelzceļa infrastruktūrā.

II. Ar pāreju saistīti nosacījumi jūras transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Albānija ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad Albānija ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām:

a)	Albānija ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos jūrlietu tiesību aktus, izņemot Regulu (EEK) Nr. 3577/92;

Albānijas valstspiederīgajiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Albānijā, ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā dalībvalstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pats attiecas arī uz Albānijas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Albānijas, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Albānijas un ir Albānijas valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti Albānijā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Attiecīgi Savienības kuģu īpašniekiem ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā ES dalībvalstī un Albānijā un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un Albānijā. Tas pats attiecas arī uz ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības un ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā ES dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām:

a)	Albānija ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

Savienības kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Albānijā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Albānijas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība Albānijā saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecīgi Albānijas kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Albānijā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Albānijas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība jebkurā ES dalībvalstī saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

III. Ar pāreju saistīti nosacījumi iekšējo ūdensceļu transportā

1. PANTS

Pārejas laiks ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Albānija ir izpildījusi visus šā protokola 2. pantā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pārejas laika beigām:

a)	Albānija ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

b)	Albānijai ir piešķirtas tiesības pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā dalībvalstī.

II PROTOKOLS

PĀREJAS PASĀKUMI STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN BOSNIJU UN HERCEGOVINU, NO OTRAS PUSES

I. Ar pāreju saistīti nosacījumi dzelzceļa transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Bosnija un Hercegovina ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad Bosnija un Hercegovina ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Bosnija un Hercegovina pirmā pārejas laika posma beigās var lūgt Eiropas Komisiju saskaņā ar pamatlīguma 40. pantu novērtēt gūtos panākumus nolūkā uzreiz īstenot tirgus integrāciju saskaņā ar pamatlīguma 11. pantu.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām Bosnija un Hercegovina:

a)	ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos dzelzceļa tiesību aktus;

b)	ir guvusi pietiekamus panākumus, īstenojot valsts atbalsta un konkurences noteikumus, kas iekļauti kādā no pamatlīguma 17. pantā minētajiem nolīgumiem vai III pielikumā, atkarībā no tā, kurš ir piemērojams.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām Bosnija un Hercegovina ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus 1. punktā minētos dzelzceļa tiesību aktus un valsts atbalsta un konkurences noteikumus.

3. PANTS

Neatkarīgi no pamatlīguma 1. panta 1. punkta:

a)	pirmajā pārejas laika posmā Bosnijā un Hercegovinā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai Bosnijā un Hercegovinā;

b)	otrajā pārejas laika posmā Bosnijā un Hercegovinā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir atļauts I pielikumā minētajos dzelzceļa tiesību aktos paredzētās satiksmes tiesības īstenot jebkuras citas Dienvidaustrumeiropas puses dzelzceļa infrastruktūrā.

II. Ar pāreju saistīti nosacījumi jūras transportā

1. PANTS

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām:

a)	Bosnija un Hercegovina ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos jūrlietu tiesību aktus, izņemot Regulu (EEK) Nr. 3577/92;

Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Bosnijā un Hercegovinā, ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā dalībvalstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pats attiecas arī uz Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Bosnijas un Hercegovinas, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Bosnijas un Hercegovinas un ir Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti Bosnijā un Hercegovinā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Attiecīgi Savienības kuģu īpašniekiem ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā ES dalībvalstī un Bosnijā un Hercegovinā un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un Bosnijā un Hercegovinā. Tas pats attiecas arī uz ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības un ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā ES dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām:

a)	Bosnija un Hercegovina ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

ES kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Bosnijā un Hercegovinā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Bosnijas un Hercegovinas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība Bosnijā un Hercegovinā saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecīgi Bosnijas un Hercegovinas kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Bosnijā un Hercegovinā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Bosnijas un Hercegovinas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība jebkurā dalībvalstī saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

III. Ar pāreju saistīti nosacījumi iekšējo ūdensceļu transportā

1. PANTS

Pārejas laiks ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Bosnija un Hercegovina ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. pantā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pārejas laika beigām:

a)	Bosnija un Hercegovina ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

b)	Bosnijai un Hercegovinai ir piešķirtas tiesības pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā ES dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā dalībvalstī.

III PROTOKOLS

PĀREJAS PASĀKUMI STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN BIJUŠO DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

I. Ar pāreju saistīti nosacījumi dzelzceļa transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pirmā pārejas laika posma beigās var lūgt Eiropas Komisiju saskaņā ar pamatlīguma 40. pantu novērtēt gūtos panākumus nolūkā uzreiz īstenot tirgus integrāciju saskaņā ar pamatlīguma 11. pantu.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika:

a)	ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos dzelzceļa tiesību aktus;

b)	ir guvusi pietiekamus panākumus, īstenojot valsts atbalsta un konkurences noteikumus, kas iekļauti kādā no pamatlīguma 17. pantā minētajiem nolīgumiem vai III pielikumā, atkarībā no tā, kurš ir piemērojams.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus 1. punktā minētos dzelzceļa tiesību aktus un valsts atbalsta un konkurences noteikumus.

3. PANTS

Neatkarīgi no pamatlīguma 1. panta 1. punkta:

a)	pirmajā pārejas laika posmā bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

b)	otrajā pārejas laika posmā bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir atļauts I pielikumā minētajos dzelzceļa tiesību aktos paredzētās satiksmes tiesības īstenot jebkuras citas Dienvidaustrumeiropas puses dzelzceļa infrastruktūrā.

II. Ar pāreju saistīti nosacījumi jūras transportā

1. PANTS

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām:

a)	bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos jūrlietu tiesību aktus, izņemot Regulu (EEK) Nr. 3577/92;

bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valstspiederīgajiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā ES dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pats attiecas uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un ir bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Attiecīgi Savienības kuģu īpašniekiem ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā ES dalībvalstī un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Tas pats attiecas arī uz ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības un ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā ES dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām:

a)	bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

Savienības kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecīgi bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība jebkurā dalībvalstī saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

III. Ar pāreju saistīti nosacījumi iekšējo ūdensceļu transportā

1. PANTS

Pārejas laiks ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. pantā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pārejas laika beigām:

a)	bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

b)	bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir piešķirtas tiesības pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā ES dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā dalībvalstī.

IV PROTOKOLS

PĀREJAS PASĀKUMI STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN KOSOVU (*1), NO OTRAS PUSES

I. Ar pāreju saistīti nosacījumi dzelzceļa transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Kosova ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad Kosova ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Kosova pirmā pārejas laika posma beigās var lūgt Eiropas Komisiju saskaņā ar pamatlīguma 40. pantu novērtēt gūtos panākumus nolūkā uzreiz īstenot tirgus integrāciju saskaņā ar pamatlīguma 11. pantu.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām Kosova:

a)	ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos dzelzceļa tiesību aktus;

b)	ir guvusi pietiekamus panākumus, īstenojot valsts atbalsta un konkurences noteikumus, kas iekļauti kādā no pamatlīguma 17. pantā minētajiem nolīgumiem vai III pielikumā, atkarībā no tā, kurš ir piemērojams.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām Kosova ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus 1. punktā minētos dzelzceļa tiesību aktus un valsts atbalsta un konkurences noteikumus.

3. PANTS

Neatkarīgi no pamatlīguma 1. panta 1. punkta:

a)	pirmajā pārejas laika posmā Kosovā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai Kosovā;

b)	otrajā pārejas laika posmā Kosovā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir atļauts I pielikumā minētajos dzelzceļa tiesību aktos paredzētās satiksmes tiesības īstenot jebkuras citas Dienvidaustrumeiropas puses dzelzceļa infrastruktūrā.

II. Ar pāreju saistīti nosacījumi autotransportā

Eiropas Savienība un Kosova vienojas, ka neatkarīgi no 61. panta 1. punkta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (*1), no otras puses (1), tā III nodaļu par tranzīta satiksmi turpina piemērot, kad ir stājies spēkā Transporta kopienas dibināšanas līgums.

III. Ar pāreju saistīti nosacījumi jūras transportā

1. PANTS

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām:

a)	Kosova ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos jūrlietu tiesību aktus, izņemot Regulu (EEK) Nr. 3577/92;

Kosovas valstspiederīgajiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Kosovā, ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā ES dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pats attiecas arī uz Kosovas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kosovas, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kosovas un ir Kosovas valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti Kosovā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Attiecīgi Savienības kuģu īpašniekiem ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā ES dalībvalstī un Kosovā un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā valstī, kas nav ES dalībvalsts, un Kosovā. Tas pats attiecas arī uz ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības un ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā ES dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām:

a)	Kosova ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

Savienības kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Kosovā un kuģo ar minētās ES dalībvalsts vai Kosovas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība Kosovā saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecīgi Kosovas kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Kosovā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Kosovas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība jebkurā ES dalībvalstī saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

IV. Ar pāreju saistīti nosacījumi iekšējo ūdensceļu transportā

1. PANTS

Pārejas laiks ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Kosova ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. pantā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pārejas laika beigām:

a)	Kosova ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

b)	Kosovai ir piešķirtas tiesības pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) ES OV L 71, 16.3.2016., 3. lpp.

V PROTOKOLS

PĀREJAS PASĀKUMI STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN MELNKALNI, NO OTRAS PUSES

I. Ar pāreju saistīti nosacījumi dzelzceļa transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Melnkalne ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad Melnkalne ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Melnkalne pirmā pārejas laika posma beigās var lūgt Eiropas Komisiju saskaņā ar pamatlīguma 40. pantu novērtēt gūtos panākumus nolūkā uzreiz īstenot tirgus integrāciju saskaņā ar pamatlīguma 11. pantu.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām Melnkalne:

a)	ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos dzelzceļa tiesību aktus;

b)	ir guvusi pietiekamus panākumus, īstenojot valsts atbalsta un konkurences noteikumus, kas iekļauti kādā no pamatlīguma 17. pantā minētajiem nolīgumiem vai III pielikumā, atkarībā no tā, kurš ir piemērojams.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām Melnkalne ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus 1. punktā minētos dzelzceļa tiesību aktus un valsts atbalsta un konkurences noteikumus.

3. PANTS

Neatkarīgi no pamatlīguma 1. panta 1. punkta:

a)	pirmajā pārejas laika posmā Melnkalnē licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai Melnkalnē;

b)	otrajā pārejas laika posmā Melnkalnē licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir atļauts I pielikumā minētajos dzelzceļa tiesību aktos paredzētās satiksmes tiesības īstenot jebkuras citas Dienvidaustrumeiropas puses dzelzceļa infrastruktūrā.

II. Ar pāreju saistīti nosacījumi jūras transportā

1. PANTS

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām:

a)	Melnkalne ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos jūrlietu tiesību aktus, izņemot Regulu (EEK) Nr. 3577/92;

Melnkalnes valstspiederīgajiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Melnkalnē, ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā ES dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pats attiecas arī uz Melnkalnes valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Melnkalnes, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Melnkalnes un ir Melnkalnes valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti Melnkalnē saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Attiecīgi Savienības kuģu īpašniekiem ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā ES dalībvalstī un Melnkalnē un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un Melnkalnē. Tas pats attiecas arī uz ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības un ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā ES dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām:

a)	Melnkalne ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

Savienības kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Melnkalnē un kuģo ar minētās ES dalībvalsts vai Melnkalnes karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība Melnkalnē saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecīgi Melnkalnes kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Melnkalnē un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Melnkalnes karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība jebkurā ES dalībvalstī saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

III. Ar pāreju saistīti nosacījumi iekšējo ūdensceļu transportā

1. PANTS

Pārejas laiks ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Melnkalne ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. pantā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pārejas laika beigām:

a)	Melnkalne ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

b)	Melnkalnei ir piešķirtas tiesības pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī.

VI PROTOKOLS

PĀREJAS PASĀKUMI STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN SERBIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

I. Ar pāreju saistīti nosacījumi dzelzceļa transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Serbijas Republika, turpmāk “Serbija”, ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Otrais pārejas laika posms ilgst no pirmā pārejas laika posma beigām līdz brīdim, kad Serbija ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

Serbija pirmā pārejas laika posma beigās var lūgt Eiropas Komisiju saskaņā ar pamatlīguma 40. pantu novērtēt gūtos panākumus nolūkā uzreiz īstenot tirgus integrāciju saskaņā ar pamatlīguma 11. pantu.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām Serbija:

a)	ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos dzelzceļa tiesību aktus;

b)	ir guvusi pietiekamus panākumus, īstenojot valsts atbalsta un konkurences noteikumus, kas iekļauti kādā no pamatlīguma 17. pantā minētajiem nolīgumiem vai III pielikumā, atkarībā no tā, kurš ir piemērojams.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām Serbija ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus 1. punktā minētos dzelzceļa tiesību aktus un valsts atbalsta un konkurences noteikumus.

3. PANTS

Neatkarīgi no pamatlīguma 1. panta 1. punkta:

a)	pirmajā pārejas laika posmā Serbijā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai Serbijā;

b)	otrajā pārejas laika posmā Serbijā licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir atļauts I pielikumā minētajos dzelzceļa tiesību aktos paredzētās satiksmes tiesības īstenot jebkuras citas Dienvidaustrumeiropas puses dzelzceļa infrastruktūrā.

II. Ar pāreju saistīti nosacījumi jūras transportā

1. PANTS

Pirmais pārejas laika posms ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Serbija ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pirmā pārejas laika posma beigām:

a)	Serbija ir īstenojusi visus I pielikumā noteiktos jūrlietu tiesību aktus, izņemot Regulu (EEK) Nr. 3577/92;

Serbijas valstspiederīgajiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Serbijā, ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā ES dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pats attiecas arī uz Serbijas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Serbijas, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Serbijas un ir Serbijas valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti Serbijā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Attiecīgi Savienības kuģu īpašniekiem ir piešķirtas tiesības pa jūru pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā ES dalībvalstī un Serbijā un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu kādā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un Serbijā. Tas pats attiecas arī uz ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības, un uz kuģniecības uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības un ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā ES dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Līdz otrā pārejas laika posma beigām:

a)	Serbija ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

Savienības kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Serbijā un kuģo ar minētās ES dalībvalsts vai Serbijas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība Serbijā saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

Attiecīgi Serbijas kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus, kuri reģistrēti kādā ES dalībvalstī vai Serbijā un kuģo ar minētās dalībvalsts vai Serbijas karogu, tiks piešķirta jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība jebkurā ES dalībvalstī saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 3577/92 paredzētajiem nosacījumiem.

III. Ar pāreju saistīti nosacījumi iekšējo ūdensceļu transportā

1. PANTS

Pārejas laiks ilgst no šā līguma stāšanās spēkā līdz brīdim, kad Serbija ir izpildījusi visus šīs iedaļas 2. pantā izklāstītos nosacījumus, kā apliecina Eiropas Komisijas novērtējums, kas veikts saskaņā ar pamatlīguma 40. pantā minēto procedūru.

2. PANTS

Līdz pārejas laika beigām:

a)	Serbija ir sākusi piemērot šo līgumu, tostarp visus I pielikumā noteiktos tiesību aktus;

b)	Serbijai ir piešķirtas tiesības pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāt pasažierus un kravas starp jebkuru ostu kādā dalībvalstī un jebkuru ostu vai atkrastes iekārtu citā ES dalībvalstī.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/1937 (2017. gada 11. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Transporta kopienas dibināšanas līgumu	1
	*	Transporta kopienas dibināšanas līgums	3

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 278

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 27. oktobris

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ( OV L 173, 12.6.2014. )	54