21.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/1

(1)

Direktīvas 2010/40/ES 3. panta a) punktā noteikta prioritārā darbība sniegt multimodālus maršruta informācijas pakalpojumus visā Savienībā specifikāciju un standartu izstrādei un izmantošanai.

(2)

Direktīvas 2010/40/ES 5. pantā noteikts, ka specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar šīs direktīvas 6. pantu, būtu jāpiemēro ITS lietotnēm un pakalpojumiem, kad tie tiek ieviesti, neskarot katras dalībvalsts tiesības pieņemt lēmumus par šādu lietotņu un pakalpojumu ieviešanu savā teritorijā.

(3)

Šīs specifikācijas būtu jāpiemēro visu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanai, neskarot konkrētas specifikācijas, kas pieņemtas citos tiesību aktos saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, it sevišķi Komisijas Deleģētajās regulās (ES) Nr. 886/2013 (2) un (ES) 2015/962 (3), kā arī Komisijas Regulā (ES) Nr. 454/2011 (4).

(4)

Attiecībā uz multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (5) ir izklāstīti obligātie noteikumi publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai visā Savienībā. Attiecībā uz to datu atkalizmantošanu, kuri ir transporta iestāžu un pārvadātāju rīcībā, šajā regulā paredzētie noteikumi, it sevišķi noteikumi par datu atjaunināšanu, būtu jāpiemēro, neskarot Direktīvā 2003/98/EK paredzētos noteikumus.

(5)

Ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, to veic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (7), kā arī to valsts īstenošanas pasākumiem. Informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, būtu jāapstrādā, stingri ievērojot datu minimizēšanas principu un vienīgi šajā regulā paredzētajos nolūkos un vienīgi tik ilgi, cik nepieciešams. Ja vien iespējams un ja tas netraucē šīs regulas mērķu sasniegšanu, pēc šādiem datiem nevajadzētu būt iespējamam identificēt personu vai šādiem datiem nevajadzētu padarīt personu identificējamu.

(6)

Ja informācijas pakalpojumā izmanto datu, tostarp ģeogrāfiskās atrašanās vietas datu, vākšanu, galalietotāji būtu skaidri jāinformē par šādu datu vākšanu, datu vākšanas kārtību un iespējamu izsekošanu, un par to, cik ilgi šādi dati tiek glabāti. Publiskā un privātā sektora datu vācējiem, piemēram, pārvadātājiem, transporta iestādēm, maršruta informācijas pakalpojuma sniedzējiem un digitālo karšu izstrādātājiem, būtu jāievieš atbilstoši tehniskie pasākumi (tostarp integrētas privātuma aizsardzības un integrētas datu aizsardzības funkcijas), lai nodrošinātu no galalietotājiem saņemto datu pseidonimizāciju (8).

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (9) mērķis ir izveidot Savienības telpisko datu infrastruktūru, kas ļauj visā Savienībā koplietot telpisko informāciju un nodrošina publisku piekļuvi šādai informācijai, tostarp informācijai, kas saistīta ar transporta tīkliem, nolūkā sniegt atbalstu Savienības vides politikai un politikas virzieniem un darbībām, kas varētu ietekmēt vidi. Šajā regulā noteiktajām specifikācijām vajadzētu būt savietojamām ar specifikācijām, kuras izveidotas ar Direktīvu 2007/2/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1089/2010 (10).

(8)

Šajā regulā noteiktās specifikācijas būtu jāpiemēro visiem transporta veidiem Savienībā, piemēram, pēc saraksta kursējošam transportam (gaisa, dzelzceļa, tostarp ātrgaitas dzelzceļa, parastā dzelzceļa un vieglā dzelzceļa transports, tālsatiksmes autobusi, jūras transports, tostarp prāmji, metro, tramvajs, autobuss, trolejbuss, trošu ceļu transports), transportam pēc pieprasījuma (organizēts autobuss, organizēts prāmis, taksometrs, kopbraukšana, automobiļu koplietojums, autonoma, velosipēdu koplietojums, velonoma, specializētā transporta pakalpojumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) un personīgajiem transportlīdzekļiem (automašīnas, motocikli, velosipēdi, iešana ar kājām). Iešana ar kājām kā pārvietošanās veids pēdējo maršruta kilometru pieveikšanai ir ļoti būtiska multimodālas maršruta informācijas kontekstā un var sniegt labumu gan vides, gan tīkla pārvaldības jomā, bet pašam ceļotājam var sniegt ieguvumus veselības ziņā.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (11) ir noteikta transporta infrastruktūra, kas ir daļa no Eiropas transporta pamattīkla un visaptverošā tīkla. Lai visā Savienībā pievērstos galalietotāju pārvietošanās vajadzībām un lai maksimāli izmantotu multimodālas maršruta informācijas iespējas, ir nepieciešams pilnīgs tīkla pārklājums “no durvīm līdz durvīm”. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro visaptverošajam TEN-T tīklam, tostarp pilsētu mezgliem, un citām transporta tīkla daļām.

(10)

Lai atbalstītu multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā, var izmantot gan centralizētu pieeju, kas balstīta uz datu sniegšanu, gan arī decentralizētu pieeju, kas balstīta uz datu un pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc minēto divu pieeju atbalstam šajā regulā būtu jāiekļauj prasības gan attiecībā uz datu, gan attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Lai veicinātu vieglu šo datu apmaiņu un atkalizmantošanu visaptverošu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanas vajadzībām, attiecīgi transporta iestādēm, pārvadātājiem, infrastruktūru pārvaldītājiem vai transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem statistiskie dati, attiecīgie metadati un informācija par datu kvalitāti būtu jādara pieejami lietotājiem, izmantojot valsts vai kopīgo piekļuves punktu. Piekļuves punkts var būt, piemēram, datubāze, datu noliktava, datu tirgus, krātuve, reģistrs, tīmekļa portāls vai līdzīga lietotne atkarībā no datu veida. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja sagrupēt esošos publiskos un privātos piekļuves punktus vienotā punktā, kas ļauj piekļūt visu veidu attiecīgajiem pieejamajiem datiem, kuri ietilpst šo specifikāciju darbības jomā.

(11)

Būtu jāļauj dalībvalstīm savstarpēji sadarboties, lai izveidotu kopīgu piekļuves punktu, kas aptver pieejamos datus no iesaistītajām dalībvalstīm. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izlemt, ka tās izmanto piekļuves punktus, kuri izveidoti atbilstīgi citiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, kā valstu piekļuves punktus attiecībā uz datiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatļauj brīvi izlemt, ka tās kā valsts piekļuves punktu izmanto jau pastāvošu piekļuves punktu, kas aptver dažādas nozares. Dalībvalstis var noteikt, kurš dalībnieks ir atbildīgs par pielikumā uzskaitīto maršruta un satiksmes datu sniegšanu. Dažos gadījumos pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji un transporta pēc pieprasījuma pakalpojuma sniedzēji darbojas dažādās dalībvalstīs, tāpēc vairāk nekā viens piekļuves punkts var būt atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu maršruta un satiksmes datiem. Tomēr būtu jāpieliek pūliņi, lai izvairītos no nevajadzīgas datu dublēšanas, un jāņem vērā attiecīgo piekļuves punktu veids un forma. Tāpēc attiecīgos datus un metadatus varētu uzskaitīt visos attiecīgajos valsts piekļuves punktos, kas ir krātuves. Turklāt, ja daži attiecīgie valsts piekļuves punkti ir datubāzes/datu noliktavas, tad datus un metadatus varētu glabāt tikai vienā no tiem, bet uzskaitīt – visos pārējos. Ar valsts piekļuves punktu starpniecību nodrošināto maršruta un satiksmes datu izmantošanas noteikumus attiecīgā gadījumā var noteikt ar licences līgumu.

(12)

Pielikumā uzskaitītos maršruta un satiksmes datus valsts piekļuves punktā var integrēt pakāpeniski. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izlemt, vai pielikumā uzskaitītos datus integrēt pirms noteiktā termiņa. Multimodāli maršruta informācijas pakalpojumi balstās gan uz statiskiem, gan dinamiskiem maršruta un satiksmes datiem, kā norādīts pielikumā. Statiski maršruta un satiksmes dati ir svarīgi informācijas iegūšanai un plānošanai pirms brauciena, un tāpēc vajadzīgi visām dalībvalstīm. Dinamiski maršruta un satiksmes dati, piemēram, dati par traucējumiem vai kavēšanos maršrutā, var dot iespēju galalietotājiem pieņemt pārdomātus lēmumus par maršrutu un ietaupīt laiku. Tomēr dinamisko maršruta un satiksmes datu integrēšanai valstu piekļuves punktos var būt nepieciešami papildu centieni. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izlemt, vai pielikumā uzskaitītos dinamiskos maršruta un satiksmes datus integrēt, izmantojot valsts piekļuves punktu. Ja tās izlemtu šādi rīkoties, tad būtu jāpiemēro šīs regulas prasības. Lai nodrošinātu, ka multimodālas maršruta informācijas attīstība visā Savienībā notiek konsekventi un saskanīgi, dalībvalstis tiek aicinātas esošos dinamiskos maršruta un satiksmes datus integrēt, izmantojot valsts piekļuves punktu, saskaņā ar šādu grafiku: maršruta un satiksmes datus, kas noteikti pielikuma 2.1. punktā, – līdz 2019. gada 1. decembrim; maršruta un satiksmes datus, kas noteikti pielikuma 2.2. punktā, – līdz 2020. gada 1. decembrim; maršruta un satiksmes datus, kas noteikti pielikuma 2.3. punktā, – līdz 2021. gada 1. decembrim.

(13)

Lai nodrošinātu valstu piekļuves punktu veiksmīgu un izmaksu ziņā efektīvu izmantošanu, ir nepieciešams pienācīgi aprakstīt attiecīgo maršruta un satiksmes datu saturu un struktūru, izmantojot attiecīgos metadatus (12).

(14)

Ar šīm specifikācijām transporta iestādēm, pārvadātājiem, transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem un infrastruktūru pārvaldītājiem nevajadzētu uzlikt pienākumu uzsākt vākt jebkādus datus, kas nav jau pieejami mašīnlasāmā formātā. Īpašās prasības attiecībā uz dažādu transporta veidu statiskajiem un dinamiskajiem maršruta un satiksmes datiem būtu jāpiemēro tikai datiem, kuri faktiski jau tiek vākti un ir pieejami mašīnlasāmā formātā. Vienlaikus dalībvalstis būtu jārosina meklēt savām vajadzībām atbilstošus rentablus veidus, kā digitalizēt dažādu transporta veidu esošos statiskos un dinamiskos datus. Dalībvalstis, kas sāk digitalizēt dažādu transporta veidu statisko un dinamisko maršruta un satiksmes informāciju, kuru var izmantot multimodāliem maršruta informācijas pakalpojumiem, tiek rosinātas sākt ar datiem, kas definēti pielikuma 1. līmeņa pakalpojumos, un pēc tam turpināt ar 2. un 3. līmeņa pakalpojumiem. Pirmajā grupā definētie dati tiek uzskatīti par svarīgiem multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu pamatdarbībai.

(15)

Lai multimodālus maršruta informācijas pakalpojumus sniegtu saskaņoti un netraucēti un lai atbalstītu sadarbspēju visā Savienībā, valsts piekļuves punktos būtu jāizmanto saskaņota sadarbspējīgu datu apmaiņas formātu un protokolu kopa, kas balstās uz esošiem tehniskiem risinājumiem un standartiem dažādos transporta veidos. Multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu jomā jau pastāv vairāki attiecīgi standarti un tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz autoceļiem (DATEX II), dzelzceļu (TAP-TSI tehniskie dokumenti B1, B2, B3, B4, B8, B9), gaisa satiksmi (IATA SSIM) un pamatā esošiem telpiskiem datiem (INSPIRE). Šādos gadījumos šai regulai būtu jāatsaucas uz jau esošām prasībām, bet šādi transporta veidi varētu izvēlēties, vai izmantot citus standartus un tehniskās specifikācijas, kas norādītās specifikācijā. Tomēr būtu jāizvairās no vienu un to pašu maršruta un satiksmes datu dublēšanas vairākos formātos (piemēram, pilsētas dzelzceļa dati vai nu TAP-TSI, vai arī NeTEx). Nākotnē šādu standartu, jo īpaši DATEX II, tvērumu varētu paplašināt, lai aptvertu citus pilsētas elementus, un, ja tie būtu pieejami, tos būtu jāizmanto specifikāciju ietvaros.

(16)

Attiecībā uz statisku grafika datu apmaiņu (piemēram, sabiedriskais transports, tālsatiksmes autobusi un jūras transports, tostarp prāmji), attiecīgajiem datiem valsts piekļuves punktos būtu jāizmanto CEN datu apmaiņas standarts NeTEx CEN/TS 16614, kas balstīts uz pamatā esošo konceptuālo datu etalonmodeli Transmodel EN 12896: 2006 un turpmākajām atjauninātajām redakcijām, vai jebkāds cits mašīnlasāms formāts, ievērojot apstiprināto grafiku. Attiecībā uz dinamisku sabiedriskā transporta datu apmaiņu, ja dalībvalstis izvēlas dinamiskos datus iekļaut valsts piekļuves punktā, būtu jāizmanto attiecīgās CEN sabiedriskā transporta datu apmaiņas standarta SIRI CEN/TS 15531 daļas un turpmākās atjauninātās redakcijas vai jebkāds cits pilnībā savietojams mašīnlasāms formāts. Dalībvalstis var izvēlēties turpināt izmantot valsts sabiedriskā transporta datu standartus dalībvalsts līmenī valsts darbībām, bet nodrošināt sadarbspēju un pakalpojumu nepārtrauktību ES mērogā; valsts piekļuves punkta līmenī jāizmanto norādītie ES standarti. Dalībvalstis var izmantot tulkošanas un pārveidošanas metodes, lai ievērotu Eiropas standartizācijas prasības. Būtu jāizmanto tā noteikto standartu redakcija, kas ir pieejama piemērošanas brīdī. Būtu jāizmanto visi būtiskie atjauninājumi, kas paplašina darbības jomu un ietver jaunus datu veidus.

(17)

Lai nodrošinātu iepriekš minēto standartu optimālu izmantošanu un pilnīgu sadarbspēju dalībvalstu starpā, valstu piekļuves punktos būtu jāizveido un jāizmanto kopējās obligātās prasības, kas ietver dažādus galvenos standarta elementus. Dalībvalstu valsts prasībām jābalstās uz kopējām obligātām Eiropas prasībām, ja tādas ir.

(18)

Pakalpojumu sniedzēju nodrošināta precīza un uzticama maršruta informācija ir svarīga ceļotājiem visā Savienībā. Izmaiņu gadījumā transporta iestādēm vai pārvadātājiem būtu savlaicīgi jāatjaunina attiecīgie dati, izmantojot valsts piekļuves punktu. Turklāt, ja maršruta un satiksmes datus izmanto pakalpojuma sniedzēji, pastāv risks, ka lietotājiem var tikt attēlota neprecīza maršruta informācija, radot negatīvu ietekmi uz ceļotāja veikto braucienu. Ja transporta iestādes, pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji vai transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji konstatē kādas neprecizitātes, tās būtu savlaicīgi jāizlabo.

(19)

Šobrīd Eiropā ir ievērojams skaits multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu, tomēr tie pakalpojumi, kas piedāvā pilnu maršruta plānošanu “no durvīm līdz durvīm”, to galvenokārt nodrošina vien dalībvalsts robežās. Nozīmīgākais risinājums maršruta informācijas pakalpojumu ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanai un Savienības mēroga multimodālas maršruta informācijas atbalstīšanai ir vietējo, reģionālo un valsts maršruta informācijas pakalpojumu savienošana. Tas ietver tehnoloģisko rīku izmantošanu, tostarp saskarnes esošo informācijas sistēmu savienošanai nolūkā apmainīties ar maršruta plānošanas rezultātiem. Ieteicams, lai maršruta informācijas pakalpojumiem, veicot decentralizētu ceļojuma plānošanu, izmantotu Eiropas tehnisko specifikāciju “Intelligent Transport Systems – Public Transport – Open API for distributed journey planning 00278420”, kura pašreiz ir izstrādes noslēguma stadijā. Ja pakalpojuma sniedzēji decentralizētā ceļojuma plānošanā paredz pārejas punktus, šādus pārejas punktus uzskaita valsts piekļuves punktā.

(20)

Maršruta informācijas pakalpojumi var sniegt galalietotājiem dažādas maršruta iespējas ar dažādiem pārvadātājiem. Ir svarīgi, lai būtu pārredzams, kādus kritērijus maršruta iespēju sarindošanai pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies, un lai pakalpojumu sniedzēji sniegtu neitrālu maršruta informāciju. Kad vien iespējams, maršruta informācijas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāinformē par dažādu transporta veidu siltumnīcefekta gāzu emisijām, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgiem transporta veidiem. Pakalpojumu sniedzēji tiek arī stingri mudināti nodrošināt klientiem iespēju sniegt tiešas atsauksmes par pakalpojuma kvalitāti.

(21)

Statiski un dinamiski dati, ko izmanto maršruta informācijas pakalpojumiem, ietver datus, ko snieguši dažādi dalībnieki visā vērtību ķēdē. Daudzos gadījumos maršruta informācijas pakalpojumu sniedzēji izmantos sākotnējos datus, ko sniegušas transporta iestādes, pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji vai transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji. Šajā posmā ir svarīgi, lai izmantojot tiktu norādīts pēdējā statiskā atjauninājuma sākotnējais avots, datums un laiks.

(22)

Lai personas ar funkcionāliem ierobežojumiem pēc iespējas vairāk izmantotu maršruta informācijas pakalpojumus, maršruta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstīm, īstenojot deleģēto regulu, būtu jāņem vērā attiecīgie tiesību akti par pieejamības prasībām, piemēram, gaidāmais Eiropas Piekļūstamības akts. Attiecīgās prasības ietver tīmekļa vietņu un uz mobilajām ierīcēm balstītu pakalpojumu pieejamību konsekventā un piemērotā veidā, lai nodrošinātu lietotāju uztveri, darbību un izpratni.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka šīs specifikācijas tiek pareizi īstenotas, dalībvalstīm būtu jānovērtē, vai transporta iestādes, pārvadātāji, transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji un maršruta informācijas pakalpojumu sniedzēji izpilda prasības par multimodālu maršruta datu pieejamību, apmaiņu, atkalizmantošanu un atjaunināšanu. Šādā nolūkā būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja brīvi paļauties uz atbilstības pašdeklarācijām, ko sniegušas transporta iestādes, pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji, transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji vai maršruta informācijas pakalpojumu sniedzēji, un izlases veidā pārbaudīt šo deklarāciju pareizību.

(24)

Lai uzraudzītu šīs regulas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai ziņojums, kurā aprakstīta dažādo prasību īstenošana.

(25)

Izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Komisija ar programmas atbalsta darbībām (13) atbalstīs dažādas tehniskās prasības, kas noteiktas šajā regulā, jo īpaši valstu piekļuves punktu izveidi, pāreju uz noteiktajiem datu apmaiņas standartiem un kopējo obligāto prasību izmantošanu valstu piekļuves punktos, kā arī attiecīgā gadījumā maršruta informācijas pakalpojumu savienošanu.

(26)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (14) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2017. gada 22. augustā sniedza atzinumu,

1)

“datu pieejamība” ir iespēja pieprasīt un saņemt datus jebkurā laikā mašīnlasāmā formātā;

2)

“datu atjaunināšana” ir visi esošo datu grozījumi, arī to dzēšana vai jaunu vai papildu elementu ievietošana;

3)

“metadati” ir strukturēts datu satura apraksts, kas vienkāršo šo datu atrašanu un izmantošanu;

4)

“atrašanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ļauj meklēt pieprasītos datus, izmantojot attiecīgo metadatu saturu un attēlojot šo saturu;

5)

“visaptverošais Eiropas transporta tīkls” ir transporta infrastruktūra, kas ir daļa no Regulā (ES) Nr. 1315/2013 definētā visaptverošā tīkla;

6)

“piekļuves punkts” ir digitāla saskarne, kurā lietotājiem atkalizmantošanai ir pieejami vismaz statiskie maršruta dati un vēsturiskie satiksmes dati līdz ar attiecīgajiem metadatiem vai kurā lietotājiem atkārtotai izmantošanai ir pieejami šo datu avoti un metadati;

7)

“dinamiskie maršruta un satiksmes dati” ir pielikumā uzskaitītie dati, kas attiecas uz dažādiem transporta veidiem un kas bieži vai regulāri mainās;

8)

“statiskie maršruta un satiksmes dati” ir pielikumā uzskaitītie dati, kas attiecas uz dažādiem transporta veidiem un kas nemainās nemaz vai nemainās bieži, vai regulāri;

9)

“transporta iestāde” ir jebkura publiska iestāde, kas atbild par tās teritoriālajā kompetencē esošās satiksmes pārvaldību vai plānošanu, attiecīgā transporta tīkla vai transporta veida kontroli vai pārvaldību, vai abiem šiem uzdevumiem;

10)

“pārvadātājs” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas atbild par transporta pakalpojuma uzturēšanu un pārvaldību;

11)

“lietotājs” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas izmanto valsts piekļuves punktu, piemēram, transporta iestāde, pārvadātājs, maršruta informācijas pakalpojumu sniedzējs, digitālo karšu izstrādātājs, transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējs un infrastruktūras pārvaldītājs;

12)

“galalietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir pieejama maršruta informācija;

13)

“maršruta informācijas pakalpojums” ir ITS pakalpojums, tostarp digitālas kartes, kas lietotājiem un galalietotājiem sniedz vismaz viena transporta veida maršruta un satiksmes informāciju;

14)

“vēsturiskie satiksmes dati” ir pielikumā uzskaitītie uz iepriekšējiem mērījumiem balstīti satiksmi raksturojoši dati atkarībā no laika, dienas, gadalaika, tostarp dati par satiksmes blīvumu, vidējo ātrumu, vidējo braukšanas laiku;

15)

“datu savlaicīgums” ir lietotājiem un galalietotājiem pieejami aktuāli dati, kas sniegti pietiekami savlaicīgi, lai būtu noderīgi;

16)

“maršruta informācijas pakalpojuma sniedzējs” ir jebkurš publisks vai privāts maršruta un satiksmes informācijas sniedzējs lietotājiem un galalietotājiem, izņemot struktūras, kuras tikai nodod informāciju;

17)

“transports pēc pieprasījuma” ir pasažieru transporta pakalpojums, kam raksturīga maršruta elastīga plānošana, piemēram, automobiļu koplietojums, velosipēdu koplietojums, kopbraukšana, taksometrs, specializētā transporta pakalpojumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šiem pakalpojumiem parasti ir nepieciešama transporta pēc pieprasījuma pakalpojuma sniedzēja un galalietotāja mijiedarbība pirms pakalpojuma sniegšanas;

18)

“transporta pēc pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs” ir jebkurš publisks vai privāts transporta pēc pieprasījuma pakalpojuma, tostarp tā maršruta un satiksmes informācijas, sniedzējs lietotājiem un galalietotājiem;

19)

“pakalpojumu savienošana” ir vietējo, reģionālo un valsts maršruta informācijas sistēmu savienošana, tam izmantojot tehniskas saskarnes, lai nodrošinātu maršruta plānošanas vai citu lietojumprogrammu saskarņu (API) rezultātus, kas balstīti uz statisku un/vai dinamisku maršruta un satiksmes informāciju;

20)

“pārejas punkts” ir stacija, pietura vai vieta, kurā tiek savienoti divu maršruta informācijas pakalpojumu maršruta plānošanas rezultāti nolūkā izveidot vienu maršrutu;

21)

“multimodāla maršruta informācija” ir informācija, kas, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, iegūta no jebkādiem statiskiem un/vai dinamiskiem maršruta vai satiksmes datiem lietotāju un galalietotāju vajadzībām un kas aptver vismaz divus transporta veidus un ļauj salīdzināt transporta veidus;

22)

“maršruta plānošanas rezultāts” ir tāds ceļojuma plāns mašīnlasāmā formātā, kas izveidots pēc galalietotāja maršruta pieprasījuma, ietverot izmantoto(-s) pārejas punktu(-us);

23)

“infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura publiska vai privāta iestāde vai uzņēmums, kas ir atbildīgs jo īpaši par transporta infrastruktūras vai tās daļas izveidi un uzturēšanu;

24)

“transporta pakalpojums ceļotājiem” ir sabiedriskā transporta vai privāta transporta pakalpojums vai jebkāds pakalpojums, kas ir pieejams plašai sabiedrībai kopīgai vai privātai izmantošanai un kas aptver dažādus transporta veidus.

a)

attiecībā uz autotransportu – Deleģētās regulas (ES) 2015/962 4. pantā noteiktos standartus;

b)

attiecībā uz citiem transporta veidiem – vienu no turpmāk minētajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām: NeTEx CEN/TS 16614 un turpmākās redakcijas, Regulā (ES) Nr. 454/2011 noteiktos tehniskos dokumentus un turpmākās redakcijas, IATA izstrādātos tehniskos dokumentus vai jebkādu mašīnlasāmu formātu, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar minētajiem standartiem un tehniskajā specifikācijām;

c)

attiecībā uz telpiskiem tīkliem – Direktīvas 2007/2/EK 7. pantā definētās prasības.

a)

pielikuma 1.1. punktā noteiktos maršruta un satiksmes datus par visaptverošo TEN-T tīklu – vēlākais līdz 2019. gada 1. decembrim;

b)

pielikuma 1.2. punktā noteiktos maršruta un satiksmes datus par visaptverošo TEN-T tīklu – vēlākais līdz 2020. gada 1. decembrim;

c)

pielikuma 1.3. punktā noteiktos maršruta un satiksmes datus par visaptverošo TEN-T tīklu – vēlākais līdz 2021. gada 1. decembrim;

d)

pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3. punktā noteiktos maršruta un satiksmes datus par citām Savienības transporta tīkla daļām – vēlākais līdz 2023. gada 1. decembrim.

a)

attiecībā uz autotransportu –Deleģētās regulas (ES) 2015/962 5. un 6. pantā noteiktos standartus;

b)

attiecībā uz citiem transporta veidiem – SIRI CEN/TS 15531 un turpmākās redakcijas, Regulā (ES) Nr. 454/2011 noteiktos tehniskos dokumentus vai jebkādu mašīnlasāmu formātu, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar minētajiem standartiem un tehniskajiem dokumentiem.

a)

pieprasītāja maršruta sākuma un beigu punkts kopā ar noteiktu izbraukšanas un/vai ierašanās laiku un datumu;

b)

iespējamās maršruta iespējas kopā ar noteiktu izbraukšanas un/vai ierašanās laiku un datumu, tostarp jebkādi iespējami savienojumi;

c)

maršruta informācijas pakalpojumu pārejas punkts;

d)

traucējumu gadījumā – alternatīvās maršruta iespējas kopā ar noteiktu izbraukšanas un/vai ierašanās laiku un jebkādi savienojumi, ja tādi ir.

a)

piekļuves punktā(-os) uzskaitīto vai glabāto maršruta un satiksmes datu un pieejamo maršruta informācijas pakalpojumu aprakstu, tostarp savienojumu ar citiem pakalpojumiem, ja tādi ir, aprakstu, kā arī informāciju par to kvalitāti; un

b)

uz pierādījumiem balstītu paziņojumu par 3.–8. pantā noteikto prasību izpildi.

a)

pielikumā noteikto maršruta un satiksmes datu veidu pieejamības un apmaiņas ziņā panāktais progress;

b)

ģeogrāfiskais pārklājums, pielikumā noteikto maršruta un satiksmes datu pieejamība piekļuves punktā un maršruta informācijas pakalpojumu savienošana;

c)

9. pantā minētā atbilstības novērtējuma rezultāti, un

d)

attiecīgā gadījumā apraksts par izmaiņām 1. punktā vai 2. punkta b) apakšpunktā.

21.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/14

(1)

Komisija ir izskatījusi pieteikumu, ko Spānija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu iesniegusi specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Méntrida, kas ir aizsargāts saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2247/73 (2).

(2)

Komisija, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu, specifikācijas grozījuma apstiprināšanas pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

21.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/15

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Kintoa, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Kintoa būtu jāreģistrē.

(3)

Vēstulē, ko Komisija saņēmusi 2016. gada 22. augustā, Francijas iestādes paziņoja, ka valsts teritorijā esoša lauku saimniecība ar ierobežotu atbildību (EARL) du Carré (Alain Cazanave, Le chalet, 380 Chemin du Carré, 64300 Sallespisse) vairāk nekā piecu gadu garumā ir likumīgi tirgojusi produktu ar tirdzniecības nosaukumu Kintoa un ka šis fakts tika minēts valsts iebildumu procedūras gaitā.

(4)

Ievērojot to, ka 3. apsvērumā minētais uzņēmums atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lai pārējas laikā varētu likumīgi lietot tirdzniecības nosaukumu pēc tā reģistrācijas, būtu jāpiešķir tam pārejas laiks līdz 2017. gada 31. decembrim, kurā tam atļauts lietot nosaukumu Kintoa.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

21.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/17

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Hans Jörg DUPPRÉ kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc Bernd LANGE kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

b)

par locekļa aizstājēju:

21.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/18

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 (3) tika pieņemts pēc augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem virknē dalībvalstu (“attiecīgās dalībvalstis”) un pēc tam, kad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvas 2005/94/EK (4) 16. panta 1. punktu bija noteikušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

(2)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 paredzēts, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK noteikušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā. Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 arī noteikts, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās piemērojamie pasākumi, kā paredzēts Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktā un 31. pantā, ir jāsaglabā vismaz līdz datumiem, kas attiecībā uz šīm zonām noteikti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pieņemšanas dienas tas ir vairākkārt grozīts nolūkā ņemt vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā saistībā ar putnu gripu. Jo īpaši Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Komisijas Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/696 (5), lai paredzētu noteikumus, kuri jāievēro, veicot diennakti vecu cāļu nosūtīšanu no Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā norādītajiem apgabaliem. Minētajā grozījumā ņemts vērā tas, ka augsti patogēnās putnu gripas izplatībā diennakti veci cāļi rada ļoti mazu risku salīdzinājumā ar citām mājputnu izcelsmes precēm.

(4)

Pēc tam Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1841 (6), lai stiprinātu slimības kontroles pasākumus, kas piemērojami gadījumos, kad pastāv paaugstināts augsti patogēnās putnu gripas izplatības risks. Tādējādi tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 paredz, ka pēc augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma vai uzliesmojumiem Savienības līmenī jāizveido citas ierobežojumu zonas attiecīgajās dalībvalstīs, kā noteikts Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 4. punktā, kā arī nosaka tajās piemērojamo pasākumu ilgumu. Tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 arī paredz noteikumus, kas jāievēro, veicot dzīvu mājputnu, diennakti vecu cāļu un inkubējamu olu nosūtīšanu no citām ierobežojumu zonām uz citām dalībvalstīm, atbilstoši konkrētiem nosacījumiem.

(5)

Turklāt Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums vairākkārt ir grozīts, lai ņemtu vērā to, kā mainījušās aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK noteikušas attiecīgās dalībvalstis. Pēdējo reizi Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1845 (7) pēc tam, kad Itālija bija paziņojusi par citiem augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu saimniecībās Lombardijas un Veneto reģionā un izveidojusi aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un citas ierobežojumu zonas ap inficētajām mājputnu saimniecībām saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK.

(6)

Tomēr kopš dienas, kad pēdējo reizi Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1845, Itālija ir paziņojusi Komisijai par jauniem augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu saimniecībās, šoreiz Lombardijas, Veneto un Emīlijas–Romanjas reģionā. Arī Bulgārija nupat paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu minētās dalībvalsts Dobričas reģionā esošā pīļu saimniecībā.

(7)

Turklāt Itālija un Bulgārija paziņoja Komisijai, ka tās ir veikušas vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp noteikušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas ap visām inficētajām mājputnu saimniecībām. Itālija arī informēja Komisiju, ka tā ir paplašinājusi citas ierobežojumu zonas, kas izveidotas ap uzraudzības zonām konkrētos apgabalos, kuros pastāv paaugstināts vīrusa izplatīšanās risks.

(8)

Komisija pārbaudīja pasākumus, kurus pēc pēdējiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem attiecīgajās dalībvalstīs Itālija un Bulgārija bija veikušas saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK, un atzina, ka šo abu dalībvalstu kompetento iestāžu noteikto aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, bet Itālijas gadījumā – arī citu ierobežojumu zonu, robežas atrodas pietiekami tālu no visām saimniecībām, kurās bija apstiprināts augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojums.

(9)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, sadarbībā ar Itāliju un Bulgāriju īsā laikā nepieciešams Savienības līmenī aprakstīt aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK noteikušas Itālija un Bulgārija, un citas ierobežojumu zonas, ko noteikusi Itālija, pēc pēdējiem šajās dalībvalstīs konstatētajiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem. Tāpēc ieraksti par Itāliju un Bulgāriju Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunāko ar šo slimību saistīto epidemioloģisko situāciju minētajās dalībvalstīs. Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā ietvertajos sarakstos jo īpaši būtu jāiekļauj jauni ieraksti par attiecīgajām zonām Lombardijas, Veneto un Emīlijas–Romanjas reģionā Itālijā un Dobričas reģionā Bulgārijā, uz ko tagad attiecas Direktīvā 2005/94/EK noteiktie ierobežojumi.

(10)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums būtu jāgroza, lai saistībā ar nesenajiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem minētajās divās dalībvalstīs atjauninātu reģionalizāciju Savienības līmenī un iekļautu saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK Itālijā un Bulgārijā noteiktās aizsardzības zonas un uzraudzības zonas un Itālijā noteiktās citas ierobežojumu zonas, kā arī lai noteiktu tajās piemērojamo ierobežojumu darbības termiņu.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,