4.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/1

(1)

Regulā (ES) Nr. 508/2014 ir paredzēts finansējums pasākumiem, kas palīdz sasniegt integrētās jūrlietu politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķus.

(2)

Regulas (ES) Nr. 508/2014 VI sadaļā ir noteikti pasākumi, kurus Savienība var finansēt saskaņā ar tiešās pārvaldības principu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 508/2014 III pielikumā ir noteikts tieši pārvaldīto līdzekļu indikatīvais sadalījums integrētās jūrlietu politikas un kopējās zivsaimniecības politikas konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti minētās regulas 82. un 85. pantā.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 finansēto pasākumu plānošanas periods ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Pēc plānošanas perioda trešā gada beigām, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar dažādās izdevumu jomās līdz šim īstenotajām darbībām, dažās jomās ir konstatēts, ka Regulas (ES) Nr. 508/2014 III pielikumā noteiktās procentuālās daļas neatspoguļo vispiemērotāko veidu, kā sadalīt līdzekļus.

(5)

Šo problēmu līdz šim bija iespējams noregulēt, piemērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 14. panta 3. punktu. Minētais pants ļauj Komisijai atkāpties no indikatīvajām procentuālajām daļām ne vairāk kā par 5 % no finansiālā piešķīruma vērtības katrā atsevišķā gadījumā.

(6)

Ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 14. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģē III pielikumā noteiktās procentuālās daļas.

(7)

Lai pēc iespējas palielinātu pieejamo līdzekļu izmantojumu plānošanas perioda atlikušajā posmā un veikto darbību devumu Regulas (ES) Nr. 508/2014 82. un 85. pantā noteikto mērķu sasniegšanā, ir jāpielāgo līdzekļu indikatīvais sadalījums, kas noteikts minētās regulas III pielikumā.

(8)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

4.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/4

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Ossolano, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Ossolano būtu jāreģistrē,

4.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/5

(1)

Padome 2009. gada 27. aprīlī, ņemot vērā Komisijas ieteikumu, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu pieņēma Padomes Lēmumu 2009/415/EK (1), ar ko tā atzina, ka Grieķijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome norādīja, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2007. gadā bija sasniedzis 3,5 % no IKP, tādējādi pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces rādītāju – 3 % no IKP, bet 2008. gadam tas tika lēsts 3,6 % apmērā no IKP (atskaitot vienreizējos pasākumus, vai 3,4 % no IKP, ieskaitot vienreizējos pasākumus). Attiecībā uz 2009. gadu tika prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 4,4 % no IKP (vai 3,7 %, ja pieskaita vienreizējos ieņēmumus). Vispārējās valdības bruto parāds 2007. gadā bija 94,8 % no IKP, bet 2008. gadā – 94,6 % no IKP, tātad ievērojami virs 60 % no IKP, kas ir Līgumā noteiktais atsauces rādītājs. Kā liecina Komisijas 2009. gada janvāra starpposma prognozes, tika prognozēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP turpinās pieaugt līdz 96,3 % 2009. gadā un 98,5 % no IKP 2010. gadā.

(2)

Saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (2) 3. panta 4. punktu Padome, balstoties uz Komisijas ieteikumu, 2009. gada 27. aprīlī pieņēma Grieķijai adresētu ieteikumu vēlākais līdz 2010. gadam novērst pārmērīgu budžeta deficītu, pārliecinošā un ilgtspējīgā veidā samazinot vispārējās valdības budžeta deficītu, lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP. Šajā nolūkā Padome noteica termiņu – 2009. gada 27. oktobri, līdz kuram Grieķijas valdībai efektīvi jārīkojas.

(3)

Padome 2009. gada 30. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 8. punktu konstatēja, ka Grieķija nav veikusi efektīvu rīcību; līdz ar to Padome 2010. gada 16. februārī, ņemot vērā Komisijas ieteikumu, saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu pieprasīja, lai Grieķija veiktu pasākumus, lai vēlākais līdz 2012. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Padome arī noteica termiņu – 2010. gada 15. maiju, līdz kuram efektīvi jārīkojas.

(4)

Grieķijas valdības finanšu stāvokļa krasā pasliktināšanās noveda pie tā, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, 2010. gadā pēc Grieķijas lūguma nolēma sniegt Grieķijai stabilitātes atbalstu ar mērķi nosargāt finanšu stabilitāti visā eurozonā – vienlaikus ar Starptautiskā Valūtas fonda sniegto daudzpusējo palīdzību. Kopš 2012. gada marta atbalsts no dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ir sniegts kā aizdevums no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta.

(5)

Padome 2010. gada 10. maijā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu pieņēma Lēmumu 2010/320/ES (3), kas bija adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un pieprasīja Grieķijai veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai vēlākais līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

(6)

Lēmums 2010/320/ES vairākkārt tika būtiski grozīts. Tā redakcija 2011. gada 12. jūlijā tika pārstrādāta ar Padomes Lēmumu 2011/734/ES (4). Pēc tam – laikā no 2011. gada 8. novembra līdz 2012. gada decembrim – Lēmums 2011/734/ES tika vairākkārt būtiski grozīts (5).

(7)

Grieķija 2015. gada 8. jūlijā lūdza finansiālo palīdzību no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) kā aizdevumu uz trim gadiem, un 2015. gada 12. jūlijā tika panākta principiāla vienošanās par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai apmērā līdz EUR 86 000 miljoniem.

(8)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (6) un jo īpaši tās 7. pantu dalībvalstij, kas lūdz finansiālo palīdzību no ESM, ir jāsagatavo makroekonomikas korekciju programma (“programma”), ko iesniedz apstiprināšanai Padomē. Šādai programmai būtu jānodrošina, ka tiek pieņemts tādu reformu kopums, kas nepieciešamas, lai uzlabotu publiskā sektora finanšu ilgtspēju un normatīvo vidi.

(9)

Grieķijas sagatavotā programma tika apstiprināta ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1411 (7). Eiropas Komisija, rīkojoties ESM vārdā, un Grieķijas iestādes 2015. gada 19. augustā parakstīja Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem.

(10)

Padome 2015. gada 19. augustā pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu pieņēma Lēmumu (ES) 2015/1410 (8) un pieprasīja Grieķijai veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai vēlākais līdz 2017. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

(11)

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2. punkta a) apakšpunktam Grieķija tika atbrīvota no pienākuma sniegt atsevišķus ziņojumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un ziņojumus sniedza programmas ietvaros.

(12)

Grieķija 2016. gada jūnijā sekmīgi pabeidza programmas pirmo pārskatīšanu. Eurogrupa 2017. gada 15. jūnijā atzinīgi novērtēja Grieķijas iepriekšējo pasākumu īstenošanu attiecībā uz otro pārskatīšanu, paverot ceļu šīs pārskatīšanas pabeigšanai. Eurogrupas sanāksmēs 2016. gada 24. maijā un 2017. gada 15. jūnijā tika sniegts skaidrojums par pasākumiem, kuri nepieciešamības gadījumā tiks veikti, lai pēc programmas sekmīgas pabeigšanas nodrošinātu Grieķijas parāda ilgtspēju.

(13)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Komisija sniedz šīs procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm divreiz gadā, proti, pirms 1. aprīļa un pirms 1. oktobra, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 (9) 3. pantu ir jāsniedz dati par valdības budžeta deficītu un parādu un citi saistīti mainīgie.

(14)

Padome, balstoties uz iesniegtajiem datiem, pieņem lēmumu atcelt lēmumus par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta situācijas pastāvēšanu būtu jāatceļ vienīgi tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka visā prognozes laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs Līgumā noteikto atsauces rādītāju – 3 % no IKP (10).

(15)

Balstoties uz datiem, kurus pēc Grieķijas 2017. gada aprīļa paziņojuma, programmas pirmās pārskatīšanas un Komisijas 2017. gada pavasara prognozes Komisija (Eurostat) sniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu, var izdarīt šādus secinājumus:

(16)

Kā liecina Komisijas (Eurostat) 2017. gada aprīlī publicētie Grieķijas fiskālie rezultāti par 2016. gadu un Komisijas 2017. gada pavasara prognoze, Grieķija izpilda nosacījumus, pēc kuriem Padome var atcelt savu lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Grieķijā. Vienlaikus Eurogrupas sanāksmē 2017. gada 15. jūnijā tika apspriesti dažādi elementi, tostarp vidēja termiņa fiskālā līkne, kuri ir nozīmīgi Komisijas ieteikumam Padomei atcelt tās lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Grieķijā.

(17)

Sākot ar 2017. gadu, kas ir nākamais gads pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas, uz Grieķiju attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un laikposmā līdz 2018. gada vidum tā joprojām tiks uzraudzīta programmas ietvaros. Pēc tam Grieķijai būtu jāvirzās uz sava vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu atbilstīgā ātrumā, tostarp ievērojot izdevumu etalonkritēriju, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktu jāievēro parāda kritērijs.

(18)

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir atceļams, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(19)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Grieķijā ir novērsts un ka tādēļ Lēmums 2009/415/EK būtu jāatceļ,

4.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/9

(1)

Partnerības un sadarbības līgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts 1996. gada 22. aprīlī un stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 78. pantu ar nolīgumu izveidotā Sadarbības padome var sniegt lietderīgus ieteikumus, kā sasniegt nolīguma mērķus.

(3)

Puses ir vienojušās noteikt partnerības prioritātes nolūkā sniegt norādes un ievirzi kopīgam to darbam katrā nozarē.

(4)

Partnerības prioritātes, pieņems Sadarbības padome.

(5)

Padomei ir jāpieņem Savienības nostāja, kas jāieņem Sadarbības padomē attiecībā uz ES un Armēnijas partnerības prioritāšu pieņemšanu,

4.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/11

“d)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 1. punktā tekstu “1. solis. Datu segmentācija un aukstās darbināšanas emisiju izslēgšana (4. iedaļa 4. papildinājumā);” aizstāj ar šādu tekstu “1. solis. Datu segmentācija;”;

e)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 3.1. punktā pirmās daļas pēdējo teikumu groza šādi:

“Šajā punktā aprakstīto aprēķinu veic no pirmā punkta (uz priekšu).”;

f)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 3.1. punkta otrajā daļā svītro otro un ceturto ievilkumu;

g)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 3.2. punktā pievieno šādu daļu:

“Kad testē NOVC-HEV, loga aprēķinu sāk aizdedzes ieslēgšanas punktā un iekļauj tajā braukšanas gadījumus, kad CO2 nav emitēts.”;

h)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 5. punktā pievieno šādu daļu:

“N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, automaģistrāles intervālu daļa visā testā ir vismaz 5 %.”;

i)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 5.3. punktā pievieno šādu daļu:

“Kad testē NOVC-HEV un tikai tad, ja noteiktā minimālā prasība par 50 % nav izpildīta, augšējo pozitīvo pielaidi tol 1 drīkst palielināt ar 1 procentpunkta soli, līdz ir sasniegts normālo intervālu mērķis 50 %. Izmantojot šo pieeju, tol 1 nekad nepārsniedz 50 %.”;

j)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 6.1. punktā pievieno šādu daļu:

“Visos vidējošanas intervālos, ieskaitot aukstās darbināšanas datu punktus, kā noteikts 4. papildinājuma 4. punktā, svēršanas funkciju iestata uz 1.”;”