29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/1

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016) 475 – C8-0270/2016) (2),

—

ņemot vērā 2015. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments (3),

—

ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2015. finanšu gadu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes (4),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību (5), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (7) un jo īpaši tā 22. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0153/2017),

A.

tā kā priekšsēdētājs 2016. gada 4. jūlijā pieņēma Parlamenta 2015. finanšu gada pārskatus;

B.

tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2016. gada 24. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.

tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka, veicot 2015. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos un iekšējās kontroles sistēmās nav konstatējusi nopietnas nepilnības;

D.

tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.

sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/3

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0153/2017),

A.

tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.

tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 129 jautājumi un Budžeta kontroles (CONT) komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.

tā kā pārbaudei, īpaši tādai kā ikgadēja budžeta izpildes apstiprināšana, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Parlamenta politiskās vadības un administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā; tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu, tā kā budžeta izpildes pamatelementam vajadzētu būt uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principam un labai cilvēkresursu pārvaldībai,

1.

norāda, ka oficiālo Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldības uzraudzības sistēmu veido četri galvenie elementi:

2.

norāda, ka iekšējā revidenta gada pārskats ietver konstatējumus, kuru pamatā ir īpašs revīzijas darbs, tā mērķis ir uzlabot budžeta un finanšu pārvaldību, nevis sniegt visaptverošu priekšstatu par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību; tāpat norāda arī to, ka Revīzijas palātas pārskats atspoguļo vien tādus rezultātus, kas gūti uz nelielas Parlamenta darījumu izlases (16 darījumi) pamata;

3.

apzinās, ka administratīvo izdevumu kopumā zemais kļūdu līmenis varētu pamatot to, ka Revīzijas palāta pievērš salīdzinoši nelielu uzmanību Parlamenta darījumiem;

4.

tomēr norāda, ka, pat ja kļūdu īpatsvars ir ļoti mazs, reputācijas apdraudējums ir salīdzinoši augsts, ņemot vērā to, ka šādas finanšu un budžeta kļūdas varētu negatīvi ietekmēt iestādes stāvokli;

5.

piebilst, ka pēdējā laikā, ņemot vērā vispārējo nepieciešamību pēc budžeta izstrādes, kas balstīta uz darbības rezultātiem, budžeta izpildes apstiprināšanai nebūtu jāaprobežojas tikai ar pārkāpumu atklāšanu, bet būtu arī jāietver konkrēta snieguma un rezultātu noteikšana, un ka arī tas ir īpaši svarīgi Parlamenta gadījumā, jo rezultātu trūkums tieši ietekmē iestādes reputāciju;

6.

šajā kontekstā norāda, ka darbs, ko Parlaments veic budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, sniedz iespēju rūpīgāk izskatīt Parlamenta administrācijas pārskatus; prasa stiprināt iestādes iekšienē pieejamas specializētās zināšanas par pārskatiem un revīziju, ko referenti varētu izmantot budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumu sagatavošanā;

7.

norāda, ka Parlamenta 2015. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 794 929 112 jeb 19,78 % no summas, kas daudzgadu finanšu shēmas (1) 5. izdevumu kategorijā paredzēta Savienības iestāžu 2015. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 2,2 % pārsniedza 2014. gada budžetu (EUR 1 755 631 742);

8.

norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2015. gada 31. decembrī bija EUR 176 367 724 (2014. gadā – EUR 174 436 852), no kuriem EUR 27 988 590 bija piešķirtie ieņēmumi (2014. gadā – EUR 26 979 032);

9.

pieņem zināšanai, ka četras nodaļas veidoja 71 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”); norāda, ka tas liecina par to, ka Parlamenta izdevumi lielā mērā ir pēctecīgi un galvenokārt saistīti ar deputātu un darbinieku atalgojumu, kurš tiek pielāgots atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un citām līgumiskajām saistībām;

10.

norāda, ka Parlamenta 2015. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī skaitļi bija šādi:

11.

norāda, ka 2015. gadā saistības tika uzņemtas par 99,1 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,9 %, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

12.

vērš uzmanību uz to, ka atcelto apropriāciju kopsumma bija EUR 41 422 684 un lielākā daļa atcēlumu bija saistīti ar algām un izdevumiem par ēkām;

13.

norāda, ka vispārējā pārvietojuma apmērs bija EUR 71 000 000, kas atbilst 4 % no kopējām apropriācijām, kuras tika pārvietotas no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā ikgadējos nomas maksājumus; mudina Parlamenta ēku politiku noteikt pietiekami skaidri, iekļaujot to budžeta stratēģijā; uzskata, ka vispārējais pārvietojums ir ļoti liels; pauž stingru pārliecību, ka efektīvai budžeta pārvaldībai šis pārvietojums būtu jāsamazina līdz minimumam; šajā sakarībā aicina Revīzijas palātu sagatavot ziņojumu par Parlamenta ēku politiku;

14.

norāda, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks, bet aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz septiņām skaitļos izteiktām kļūdām, DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,6 % (palielinājums salīdzinājumā ar 0,5 % 2014. gadā);

15.

pauž nopietnas bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka no 151 revidētā Savienības iestāžu darījuma 22 darījumos (14,6 %) bija kļūdas; tomēr norāda, ka tikai septiņos no šiem 22 darījumiem kļūdas bija izteiktas skaitļos un līdz ar to radīja finansiālas sekas, kas nozīmē, ka aplēstais kļūdu līmenis bija 0,6 %;

16.

turklāt norāda arī uz īpašiem konstatējumiem, kas Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā iekļauti attiecībā uz Parlamentu; norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības kontroles mehānismos, kurus piemēroja 2014. gada izdevumu apstiprināšanai un veikšanai; tas attiecās tikai uz vienu no 16 pārbaudītajiem Parlamenta darījumiem, kuri bija saistīti ar vienu vai vairākām politiskajām grupām, un šīs nepilnības 2015. gadā tika novērstas;

17.

norāda uz atbildēm, kuras Parlaments pretrunu procedūrā sniedza Revīzijas palātai; aicina Revīzijas palātu regulāri informēt atbildīgo komiteju par to, kā tiek īstenots ieteikums sniegt labākus norādījumus un pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei;

18.

norāda, ka atbildīgās komitejas 2017. gada 30. janvāra atklātajā sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar gada pārskatu un informēja, ka 2015. gadā viņš ir pieņēmis ziņojumus par šādiem tematiem:

19.

pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli, ka nepieciešams:

20.

norāda, ka 2015. gada beigās pēc secīgām pēcpārbaudes revīzijām joprojām nav īstenoti četri pasākumi, kas ieteikti iekšējās kontroles sistēmas pārbaudē un kas saistīti ar mērenu risku, un vienam no tiem īstenošanas termiņš ir pārcelts uz 2017. gadu Parlamenta jaunās finanšu pārvaldības sistēmas dēļ; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt CONT komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm darbībām;

21.

aicina iekšējo revidentu, kad tas iepazīstina ar gada pārskatu, vairāk koncentrēties uz tiem aspektiem, kuros ir konstatēti trūkumi un/vai pārkāpumi, kā arī ieviest snieguma un rezultātu novērtēšanas procedūras; turklāt aicina iekšējo revidentu ziņojumus par veiktajiem pasākumiem, izmaiņām un risinājumiem saistībā ar viņa pilnvaru laikā konstatētajām problēmām darīt pieejamus Budžeta kontroles komitejai; aicina ģenerālsekretāru ieviest snieguma un rezultātu novērtēšanas procedūras;

22.

ņem vērā rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas CONT komitejai iesniegtas 2016. gada 20. oktobrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka nekas nav darīts saistībā ar daudzām no šīm prasībām un ka tam nav norādīti iemesli vai sniegts pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi, lai CONT komitejā būtu iespējams biežāk apspriest ar ģenerālsekretāru jautājumus, kas skar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

23.

norāda, ka datums, kad jāiesniedz projekts ziņojumam par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, nebija saskaņots ar termiņu, kurā jāiesniedz eventuāli papildu jautājumi ģenerālsekretāram; aicina ģenerālsekretāru sniegt atbildes uz papildu jautājumiem pirms grozījumu iesniegšanas termiņa un, ja iespējams, pirms balsojuma komitejā;

24.

norāda uz budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un CONT komitejas viedokļu apmaiņu, kas notika 2017. gada 30. janvārī, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam;

25.

pauž gandarījumu par Parlamenta administrācijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot Parlamenta dienestu darbību kopumā un darīt to efektīvi, lai gan vienlaikus uzskata, ka dažos gadījumos izmaiņu ieviešana praksē prasa pārāk ilgu laiku;

26.

norāda, ka Parlamentam, kas gadā vienam pilsonim izmaksā EUR 3,60, nav jāizvairās no salīdzinājuma ar citām parlamentārajām sistēmām, jo īpaši tādēļ, ka vienu trešdaļu no izmaksām veido pamatfaktori (daudzvalodība un atrašanās vietu skaits), kurus Parlamentam ir maz iespēju ietekmēt un kuri tieši tādā veidā neskar citus parlamentus;

27.

tomēr norāda, ka ģenerāldirektorāti dažādā mērā pievērš uzmanību uz darbības rezultātiem balstītai budžeta izstrādei, kura ir labi attīstīta, piemēram, Finanšu ģenerāldirektorātā (DG FINS), bet joprojām agrīnā stadijā citur administrācijā; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai visā administrācijā tiktu noteikti un uzraudzīti skaidri, izmērāmi mērķi;

28.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi attiecībā uz lietojumprogrammas ePetition pieejamību deputātiem un sabiedrībai kopumā, kā arī Juridiskā dienesta ziņojumu; aicina ģenerālsekretāru ziņot par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Juridiskā dienesta ieteikumiem;

29.

atzinīgi vērtē ilgtspējībai pievērsto administrācijas uzmanību, īpaši saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām; tomēr norāda, ka stājoties spēkā jaunajai direktīvai par publisko iepirkumu (2), ir kļuvis iespējams palielināt to kritēriju svērumu iepretim zemākās cenas kritērijam, kuri saistīti ar sociālo un vides ilgtspējību;

30.

aicina ģenerālsekretāru iesniegt rīcības plānu par to, kā piemērot ilgtspējības kritēriju Parlamenta publiskā iepirkuma procedūrās, un šajā sakarībā iekļaut novērtējumu par zaļā publiskā iepirkuma kā instrumenta izmantošanu;

31.

atzīst, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas ir EUR 114 miljoni gadā, un norāda uz 2013. gada 20. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu (3), kurā konstatēts, ka 78 % no visiem to Parlamenta darbinieku komandējumiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, ir nepieciešami tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; atgādina, ka tiek lēsts, ka šīs izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; aicina Prezidiju pieprasīt ģenerālsekretāram nekavējoties izstrādāt ceļvedi Parlamenta pārejai uz vienu darba vietu; atkārtoti aicina Parlamentu un Padomi pievērsties nepieciešamībai sagatavot ceļvedi pārejai uz vienu darba vietu, lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās; uzskata, ka Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās un nepieciešamība pārcelt ES aģentūras, kuras patlaban atrodas AK, varētu būt lieliska iespēja vienlaikus atrisināt vairākus jautājumus; tomēr norāda uz LESD 341. pantu, kurā paredzēts, ka Savienības iestāžu atrašanās vietas nosaka, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties, un LES un LESD pievienoto Protokolu Nr. 6, kurā noteikts, ka Parlaments atrodas Strasbūrā; atgādina, ka vienas darba vietas noteikšana prasa veikt izmaiņas Līgumā;

32.

atgādina administrācijas atbildi uz 75. jautājumu anketā par Parlamenta 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, to, ka tā ir nolēmusi pārtraukt ilgtermiņa komandējumu praksi, tādējādi radot ievērojamus ietaupījumus, bet uzskata par nozīmīgu pretrunu to, ka 13 darbinieki patlaban atrodas ilgtermiņa komandējumos; uzskata, ka darbinieka nosūtīšana ilgtermiņa komandējumā, paredzot ekspatriācijas pabalstu un dienas naudu, uz vietu, kur šī persona jau dzīvo un strādā, ir nosodāma nodokļu maksātāju naudas izlietošana un ir pretrunā Civildienesta noteikumiem; prasa paskaidrot visu ilgtermiņa komandējumu apstākļus un jo īpaši atklāt informāciju par šo ilgtermiņa komandējumu iemesliem un izmaksām;

33.

atgādina, ka visiem Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, tostarp tiem, kas strādā birojos, pienākumi ir jāveic vienīgi Savienības interešu vārdā un saskaņā ar Civildienesta noteikumu prasībām; norāda, ka Savienības ierēdņiem maksā no nodokļu maksātāju naudas, kas nav paredzēta tam, lai finansētu preses pārstāvjus vai citus darbiniekus, kuri strādā priekšsēdētāja valsts līmeņa politisko interešu veicināšanas labā; aicina Prezidiju Parlamenta noteikumos noteikt skaidras prasības;

34.

norāda uz priekšsēdētāja 2015. gada 21. oktobra lēmumu, ar kuru viņš mēģināja iecelt cilvēkus vadošos amatos Parlamentā, neievērojot procedūru un vēl jo vairāk – neuzaicinot iesniegt pieteikumus; norāda, ka šis lēmums neatbilda noteikumiem (administrācijas atbilde otrajā CONT komitejas anketā); uzstāj, ka minētais priekšsēdētāja lēmums ir oficiāli jāatceļ;

35.

norāda, ka 2015. gada 15. decembrī priekšsēdētājs deva sev tiesības piešķirt sava biroja darbiniekiem īpašu piemaksu bez apjoma ierobežojuma papildus pastāvošajai biroja piemaksai, lai gan Civildienesta noteikumos šāda īpaša piemaksa nav paredzēta; atkal uzdod jautājumu par šo tiesību likumību un īpašo piemaksu pamatotību; aicina apsvērt, vai minētais lēmums nebūtu jāatceļ;

36.

norāda, ka Prezidijs 2016. gada 24. oktobrī pieņēma pārskatītos Noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām;

37.

atzinīgi vērtē to, ka tas ievērojami samazina maksājumus skaidrā naudā un ievieš obligātus elektroniskos pārskaitījumus, tādējādi samazinot zādzību risku un Parlamenta reputācijas apdraudējumu, vienlaikus nodrošinot ievērojamu elastīgumu; atbalsta Prezidija nodomu pēc vienu gadu ilgušas īstenošanas novērtēt pārskatīto sistēmu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Parlamenta deputātu palīgus var nominēt maksājumu saņemšanai viņu personīgajos kontos un grupas izdevumu apstiprināšanai; pauž bažas par to, ka tas uzliek reģistrētiem deputātu palīgiem nevajadzīgu juridisko un finansiālo atbildību un pakļauj viņus iespējamiem riskiem; mudina Prezidiju prioritārā kārtā pārskatīt šo jautājumu;

38.

pauž nožēlu par to, ka Parlaments sniedza savam priekšsēdētājam budžeta izpildes apstiprinājumu par Parlamenta 2014. finanšu gada budžeta izpildi un pēdējā brīdī svītroja svarīgas teksta daļas, kurās tika uzdoti vēl vairāki jautājumi par priekšsēdētāja politisko darbību un rīkošanos ar finansēm Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu laikā;

39.

atzinīgi vērtē aizvien lielāko uzmanību, ko plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība pievērš Parlamentam un tā administrācijai; tomēr norāda, ka daži žurnālisti saskaras ar grūtībām iegūt konkrētu informāciju; norāda, ka Parlamenta un tā administrācijas pārredzamībai ir būtiska nozīme iestādes leģitimitātes nodrošināšanā un ka informācijas pieejamība būtu jāuzlabo, vienlaikus vienmēr nodrošinot personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu;

40.

aicina Prezidiju publicēt Parlamenta tīmekļa vietnē attiecīgos ģenerālsekretāra iesniegtos dokumentus mašīnlasāmā formātā, tiklīdz tie kļūst pieejami, ja to atļauj šajos dokumentos ietvertās informācijas raksturs, piemēram, nav nepieciešama personas datu aizsardzība;

41.

uzsver, ka Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs ir jāpadara pārredzamāks un pieejamāks; prasa savlaicīgi publicēt iekštīklā (Intranet) Prezidija sanāksmju darba kārtības un sanāksmju protokolus publicēt daudz ātrāk; norāda, ka nav jāgaida, līdz tie ir iztulkoti visās valodās;

42.

atgādina par deputātu pienākumu nekavējoties informēt administrāciju par izmaiņām viņu interešu deklarācijās;

43.

aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Budžeta un CONT komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu;

44.

uzskata, ka deputātiem vajadzētu būt iespējai izmantot Parlamenta tīmekļa vietni, lai maksimāli pārredzami atspoguļotu savu darbību saviem vēlētājiem, un tāpēc aicina ģenerālsekretāru izstrādāt sistēmu, kuru deputāti varētu izmantot, lai publicētu informāciju par tikšanos ar interešu pārstāvjiem, un mudina ģenerālsekretāru nekavējoties darīt to iespējamu, kā jau prasīts Parlamenta rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

45.

aicina Prezidiju definēt un publicēt noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu;

46.

norāda, ka deputāti ir maz informēti par iespēju atdot atpakaļ piemaksas par vispārējiem izdevumiem pārpalikumu; atgādina deputātiem, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem nav daļa no personīgā atalgojuma; aicina ģenerālsekretāru prioritārā kārtā informēt par šo iespēju; mudina deputātus atmaksāt pārpalikumu pilnvaru termiņa beigās;

47.

tāpat aicina ģenerālsekretāru nodrošināt tiem deputātiem, kuri vēlas savās tīmekļa vietnēs publicēt informāciju par jebkādas Parlamenta piemaksas saņemšanu, attiecīgus datus, ko iespējams viegli apstrādāt;

48.

turklāt aicina ģenerālsekretāru līdzīgā veidā palīdzēt arī politiskajām grupām, kuras to vēlas;

49.

norāda, ka Parlamenta tīmekļa vietnē tiek publiskoti dokumenti, kas saistīti ar lēmumu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu atzīšanu, kā arī detalizēta informācija par galīgā finansējuma apmēru; aicina Parlamentu prasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu pārskatīt spēkā esošo Savienības tiesību aktu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (4), ļaunprātīgas rīcības novēršanas nolūkā nosakot arī stingrākas prasības Eiropas politisko partiju un fondu izveidei;

50.

atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta īpaša veidlapa, kurā referenti var norādīt, kādi interešu pārstāvji ir ietekmējuši viņu ziņojumus (“likumdošanas pēda”);

51.

atkārtoti prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kā interešu pārstāvji un citas ārējas organizācijas izmanto Parlamenta telpas;

52.

pauž bažas par to, ka interešu konfliktu novēršanas nolūkā var nākties vēl vairāk uzlabot spēkā esošo deputātu rīcības kodeksu, īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā:

53.

atzinīgi vērtē rādītāju izstrādi Parlamenta komunikācijas pasākumu rezultātu mērīšanai un aicina ģenerālsekretāru 2016. gada ziņojumā par Parlamenta darbību atsevišķu nodaļu veltīt tam, cik efektīva ir šī jaunā uz darbības rezultātiem balstītā pieeja komunikācijas jomā;

54.

atbalsta dažādas programmas, kuru mērķis ir veicināt apmeklējumus tiem žurnālistiem un iedzīvotājiem, kas vēlas vairāk uzzināt par Parlamenta darbību;

55.

šajā sakarībā atkārto aicinājumu, kas tika pausts 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas laikā, kad tika konstatēts, ka Parlamenta tīmekļa vietne joprojām ir salīdzinoši nedraudzīga lietotājiem, grūti pārlūkojama un tajā vēl nav iekļauti jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, un līdz ar to ir grūti ātri atrast vajadzīgo informāciju; tika norādīts arī tas, ka tīmekļa vietne neveicina Parlamenta tēla uzlabošanos sabiedrības acīs, lai gan komunikācijai ar Eiropas iedzīvotājiem ir liela nozīme;

56.

aicina Komunikācijas ģenerāldirektorātu (DG COMM) ieviest efektīvāku un lietotājam draudzīgāku tīmekļa vietni, kurai būtu efektīvāks meklētājs, kura veicinātu Parlamenta atpazīstamību sabiedrībā un tiešāk reaģētu uz iedzīvotāju vajadzībām un interesēm; norāda, ka ir sasniegti tikai vidusmēra rezultāti, lai gan ir iztērēti ievērojami resursi;

57.

pauž bažas par Parlamenta komunikācijas stratēģijas efektivitāti; šajā sakarībā aicina visaptveroši novērtēt pašreizējo stratēģiju un jo īpaši aktīvāk vērsties pie tiem, kuri paši neinteresējas par Parlamenta darbību vai pat ir skeptiski noskaņoti pret to; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt jaunu stratēģiju, kas sniegtos tālāk, lai sasniegtu arī šos iedzīvotājus, gan, uzlabojot informācijas pieejamību, gan atbilstoši reaģējot uz nepamatotiem aizspriedumiem pret Parlamentu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām un dārgām reklāmas kampaņām;

58.

uzsver, ka ir jāmodernizē Parlamenta informācijas biroju uzdevums, optimāli izmantojot jaunos komunikācijas instrumentus un veidus un savā labā izmantojot to izdevīgās ģeogrāfiskās atrašanās vietas, proti, pietuvinātību iedzīvotājiem, lai vēl vairāk pastiprinātu vietēja līmeņa pasākumus, piemēram, debates ar deputātu un pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos, tādējādi uzklausot un iesaistot cilvēkus; uzsver, ka debatēm tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu uzmanībai, ko šādi pasākumi piesaista, būtu vēl vairāk jāveicina tuvināšanās iedzīvotājiem; norāda, ka dalībvalstīs izvietoto informācijas biroju ar ēkām un darbiniekiem saistītās izmaksas ir nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar līdzekļiem, kas tiek tērēti šo biroju galveno funkciju veikšanai; aicina ģenerālsekretāru līdz 2017. gada beigām iesniegt CONT komitejai detalizētu darbības un finanšu pārskatu par informācijas birojiem Briselē un Strasbūrā, īpašu uzmanību pievēršot to pievienotajai vērtībai;

59.

pauž bažas saistībā ar atbildēm, kas sniegtas uz rakstiski atbildamiem jautājumiem par Parlamenta informācijas birojiem atsevišķās dalībvalstīs, jo vairumā gadījumu tikai nelielu daļu no to darbības izmaksām rada šo biroju reālie mērķi un uzdevumi, savukārt lauvas tiesa līdzekļu tiek tērēta biroju īrei un darbinieku atalgojumam un ceļa izdevumiem;

60.

aicina ģenerālsekretāru uzlabot iekšējo komunikāciju starp dažādiem ģenerāldirektorātiem, lai, piemēram, informācija par jaunu, svarīgu instrumentu, tādu kā t. s. likumdošanas vilcienu saraksts, izstrādi, tiktu darīta zināma plašākai publikai gan iekšēji, gan ārēji;

61.

atzinīgi vērtē CONT komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgajā sanāksmē notikušo iepazīstināšanu ar aptauju, kura bija prasīta rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un kura veikta, lai noskaidrotu LUX kino balvas atpazīstamību un to, kā to uztver attiecīgajās dalībvalstīs (ja vispār zina par to), un par šajā aptaujā konstatēto;

62.

atgādina, ka šī aptauja galvenokārt bija saistīta ar LUX kino balvas atpazīstamību deputātu un filmu veidotāju vidū, lai gan balvas mērķis ir uzskatāmi parādīt iedzīvotājiem Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi pieņemtas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņēmību nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību;

63.

norāda, ka aptaujā piedalījās neliels dalībnieku skaits – tikai 18 % Parlamenta deputātu, t. i., 137 deputāti no visām politiskajām grupām un dalībvalstīm, un ka no šiem deputātiem vairāk nekā 90 % bija informēti par LUX kino balvu, 75 % izprata tās mērķi un vairāk nekā 80 % uztvēra šo balvu pozitīvi;

64.

nav pārliecināts par atlases metodes piemērotību, proti, to, ka deputāti lemj par nominācijām un galu galā izraugās balvas ieguvēju, un aicina Prezidiju ziņot par alternatīviem vēlamo rezultātu iegūšanas modeļiem, piemēram, atbalsta sniegšanu līdzīgai iniciatīvai, kuru virzītu pašas filmu veidotāju organizācijas;

65.

norāda, ka, lai gan skatītāju skaits gadu gaitā ir palielinājies, 43 000 skatītāju Savienībā joprojām ir ļoti mazs skaits un liek apšaubīt LUX kino balvas pamatotību;

66.

pauž nožēlu par to, ka atkārtoti ir aizkavējusies Eiropas vēstures nama atklāšana, kura sākotnēji bija plānota 2016. gada martā, tad tika atlikta uz 2016. gada septembri un novembri un tagad ir plānota 2017. gada 6. maijā;

67.

ar bažām norāda uz pašreizējām diskusijām par izstāžu raksturu; uzsver, ka izstāžu satura un noformējuma jomā Eiropas vēstures nama akadēmiskajai neatkarībai ir svarīga nozīme, jo šajā jomā ir jāvadās tikai no muzeoloģiskiem un vēsturiskiem kritērijiem;

68.

pauž gandarījumu, ka saskaņā ar aplēsēm Eiropas vēstures namu apmeklēs 250 000 apmeklētāji gadā; norāda, ka šīs struktūras gada darbības izmaksas iepriekš tiek lēstas EUR 13,3 miljonu apmērā; pauž bažas par salīdzinoši nelielo apmeklētāju skaitu iepretim augstajām darbības izmaksām, paturot prātā, ka 2015. gadā Parlamentā viesojās 326 080 apmeklētāji un ka darbības izmaksas bija tikai EUR 4,3 miljoni;

69.

norāda, ka līdz ar Parlamentarium izveidi un Eiropas vēstures nama atklāšanu Parlaments un tā apkārtne kļūst par iedzīvotāju intereses un tūrisma objektu, kas uzlabos zināšanas par Parlamenta lomu un parādīs iedzīvotājiem Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi pieņemtas vērtības; prasa Prezidijam apsvērt dialoga uzsākšanu ar vietējām iestādēm, lai noskaidrotu, kādu ieguldījumus tās var dot Eiropas vēstures nama finansēšanā un pārvaldībā;

70.

aicina Prezidiju apsvērt iespēju pielāgot Eiropas vēstures nama pārvaldību iestāžu metodei, noskaidrojot tālākas sadarbības iespējas ar citām Savienības iestādēm, īpaši Komisiju un Padomi;

71.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piedalīties Eiropas vēstures nama darbības izmaksu segšanā, gadā iemaksājot EUR 800 000; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāsedz ievērojami lielāka plānoto gada darbības izmaksu daļa;

72.

norāda, ka 2015. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariātā bija nodarbināts kopumā 5 391 ierēdnis un pagaidu darbinieks (par 96 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī), savukārt politiskajās grupās bija nodarbināts pavisam 771 ierēdnis un pagaidu darbinieks (par 26 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī); norāda, ka kopā ar līgumdarbiniekiem DG PERS bija atbildīgs par 9 402 darbiniekiem (par 467 vairāk nekā 2014. gada 31. decembrī);

73.

norāda, ka 2015. gada 1. janvārī no Parlamenta štatu saraksta tika svītrotas 47 štata vietas, ņemot vērā 2014. gadā notikušo Civildienesta noteikumu un DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu, līdz ar to kopējais vietu skaits štatu sarakstā bija 6 739, no kurām 5 723 bija paredzētas Ģenerālsekretariātam (84,9 %) un 1 016 (15,1 %) – politiskajām grupām; norāda, ka 2015. gada 31. decembrī 4,9 % Ģenerālsekretariāta štata vietu bija vakantas salīdzinājumā ar 9,6 % 2014. gada beigās;

74.

atzinīgi vērtē to, ka dzimumu līdzsvars ģenerāldirektoru amatos ir uzlabojies, attiecībai mainoties no 18,2 %/81,8 % 2014. gadā uz 33,3 %/66,7 % 2015. gadā, bet norāda, ka dzimumu līdzsvars direktoru amatos ir pasliktinājies, attiecībai mainoties no 34 %/66 % 2014. gadā uz 31,1 %/68,9 % 2015. gadā; atgādina, ka sievietes veido Parlamenta darbinieku absolūto vairākumu, bet tikai ierobežots skaits sieviešu ieņem vadošus amatus; norāda, ka dzimumu līdzsvars nodaļu vadītāju amatos turpināja uzlaboties, attiecībai mainoties no 30 %/70 % 2014. gada beigās uz 31,2 %/68,8 % 2015. gada beigās; uzsver, ka līdz ar to vadošos amatos joprojām ir vērojama nesabalansētība un ka saistībā ar šiem amatiem joprojām milzīga nozīme ir vienlīdzīgu iespēju programmai; pauž stingru pārliecību, ka līdz 2019. gadam sievietēm būtu jāieņem vismaz 40 % vadošo amatu;

75.

pauž pārsteigumu par to, ka Parlamenta Padomdevēju komiteju augsta līmeņa ierēdņu iecelšanai amatā veido tikai augstākā vadība, un aicina ģenerālsekretāru iekļaut kādas darbinieku apvienības pārstāvi;

76.

uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp darbinieku skaitu ar kādu konkrētu valstspiederību un viņu piederības dalībvalsts lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, un atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam ir izdevies panākt labāku līdzsvaru attiecībā uz ierēdņiem no dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās pirms un pēc 2004. gada; tomēr norāda, ka šīs dalībvalstis augstākās administrācijas līmenī (AD 12–16) visās trīs darba vietās joprojām pārstāv tikai 3 % darbinieku, lai gan to iedzīvotāju skaita īpatsvars Savienībā ir 21 %, un ka šī situācija ir jāturpina labot;

77.

atzīst, ka atsevišķu darbību gadījumā, piemēram, ēdnīcu pārvaldībai un uzkopšanai, Parlaments ir devis priekšroku ārpakalpojumu piesaistei un ka līdz ar to dažos ģenerāldirektorātos Parlamenta telpās strādājošu ārēju darbinieku skaits var pat pārsniegt ierēdņu skaitu;

78.

tomēr norāda, ka šādi lēmumi par ārpakalpojumu piesaisti nevar pamatot visu ārējo darbinieku izmantošanu un ka, piemēram, Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā (DG ITEC) ārējo darbinieku un ierēdņu attiecība ir grūti izskaidrojama;

79.

pauž viedokli, ka ārējus darbiniekus nevajadzētu izmantot, lai kompensētu štata vietu skaita samazināšanu, par ko tika panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu un pašreizējās DFS pārskatīšanu 2014. gadā;

80.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildes saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanas nosacījumiem Parlamentā; uzsver, ka administrācijai ir rūpīgi un sistemātiski jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji stingri ievēro tos tiesību aktus nodarbinātības, darba drošības, sociālo tiesību u. c. jomās, kuri piemērojami visiem Parlamenta telpās strādājošiem ārējiem darbiniekiem, piemēram, ēdnīcu, uzkopšanas un uzturēšanas personālam; aicina Parlamentu ieviest pastāvīgus trauksmes un uzraudzības mehānismus, kas ļautu novērst un atklāt visus atsevišķos vai sistemātiskos nolaidības, ļaunprātīgas rīcības vai pārkāpuma gadījumus un dotu iespēju nekavējoties veikt pasākumus;

81.

norāda, ka apsardzes darbinieku internalizācija Parlamentā ir noslēgusies un ka turpinās šāda pat procedūra saistībā ar autovadītāju dienestu; aicina ģenerālsekretāru ziņot CONT komitejai par šajās procedūrās gūto pieredzi un visiem ietaupījumiem, ko tās ir nodrošinājušas;

82.

ar bažām norāda, ka tajās nedēļās, kad deputāti strādā citur, piemēram, vēlēšanu apgabalos vai plenārsesijā Strasbūrā, ēdnīcu darbiniekiem nemaksā par stundu skaitu, kas norādīts viņu līgumos, un ka ievērojam skaitam nākas strādāt saīsinātu darbalaiku, kas ietekmē viņu nodarbinātību un atalgojumu; aicina ģenerālsekretāru sarunās ar ēdnīcu pakalpojumu sniedzēju rast risinājumu, kas garantētu darbiniekiem vienas un tās pašas darba stundas un samaksu katru nedēļu;

83.

norāda, ka 2015. gada beigās Parlamentā strādāja 1 813 reģistrēti deputātu palīgi salīdzinājumā ar 1 686 šādiem palīgiem gadu iepriekš; prasa īpašu uzmanību pievērst reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu tiesībām, jo viņu līgumi ir tieši saistīti ar tā deputāta mandātu, kuram viņi palīdz, turklāt neaizmirstot, ka reģistrēti deputātu palīgi ir darbinieki ar Parlamenta darba līgumu, savukārt vietējiem palīgiem tiek piemēroti dažādi dalībvalstu tiesību akti;

84.

pauž nožēlu par to, ka ziņojums par reģistrētiem deputātu palīgiem (RDP) piemērojamo noteikumu ievērošanu netika iesniegts CONT komitejai līdz 2016. gada beigām, kā bija prasīts rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un ka tas joprojām nav iesniegts;

85.

norāda, ka aizskaršanas vai trauksmes celšanas gadījumos RDP ir īpaši neaizsargātā situācijā, jo viņu līgumi pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos starp deputātu un palīgu; ja šādas uzticēšanās nav, tas pats par sevi ir līguma darbības izbeigšanas iemesls; turklāt, ja deputātam ir jāatkāpjas, jo viņa reputācija ir aptraipīta noziedzīga nodarījuma vai cita likumpārkāpuma dēļ, tad parasti arī visu viņa palīgu līgumi tiks izbeigti; tāpēc prasa nekavējoties palielināt RDP pārstāvību padomdevējā komitejā par aizskarošu izturēšanos, nodrošinot arī dzimumu līdzsvaru, kas jau prasīts 2013. un 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās; aicina Prezidiju paredzēt pietiekamus līdzekļus, ar kuriem segt ceļa un uzturēšanās izdevumus prasību iesniegušiem RDP, kuriem bieži nav nepieciešamo līdzekļu, lai ierastos Briselē un izklāstītu savu lietu aizskaršanas komitejā; prasa arī apsvērt iespēju nākamajā pārskatīšanā iekļaut Civildienesta noteikumos iespējamu finansiālu kompensāciju RDP, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem un atzītu viņu īpašo neaizsargātību aizskaršanas vai trauksmes celšanas gadījumos;

86.

atzinīgi vērtē administrācijas nodomu sākt RDP komandējumos uz Strasbūru maksātās vienotas likmes dienas naudas pielāgošanas procesu, jo šīs dienas naudas ir ievērojami zemākas nekā pastāvīgajiem ierēdņiem; uzsver, ka šīs pielāgošanas pamatā vajadzētu būt pārredzamai aprēķina metodei un ka tai vajadzētu tieši sasaukties ar pastāvīgajiem ierēdņiem maksāto dienas naudu un uzturēšanās izmaksu maksimālo apjomu neseno pārskatīšanu, tos palielinot; uzsver arī to, ka nākamajās pārskatīšanās būtu jāievieš automātiska dienas naudas indeksācija;

87.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav reaģējis uz Parlamenta prasībām, kas izteiktas rezolūcijās par 2013. un 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, maksāt reģistrētiem deputātu palīgiem tādu pašu dienas naudu kā pārējiem darbiniekiem; aicina ģenerālsekretāru pirms jebkādu izmaiņu īstenošanas sniegt aplēsi par papildu izmaksām, ko radīs šī korekcija; vienlaikus uzsver, ka pašreizējās reģistrētu deputātu palīgu komandējumu atmaksājumu maksimālie apmēri nav tikuši koriģēti kopš 2009. gada un ka pēc tam, kad tika ieviesti jaunie maksimālie apmēri, kurus Padome apstiprināja 2016. gada 9. septembrī un kurus līdz šim no 2016. gada 10. septembra piemēro tikai ierēdņiem, neatbilstība starp reģistrētiem deputātu palīgiem un pārējiem darbiniekiem ir vēl vairāk palielinājusies līdz pat vismaz 40 %; tādēļ aicina Prezidiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šo nevienlīdzību;

88.

pauž dziļu nožēlu par to, ka RDP nodarbinātības periods šī deputāta nāves vai atkāpšanās gadījumā beidzas attiecīgā kalendārā mēneša beigās; uzsver, ka tas var nozīmēt, ka RDP var nebūt pat vienas dienas kā uzteikuma laika, ja deputāta pilnvaru termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā; prasa atrisināt šo nepieņemamo situāciju nākamajā Civildienesta noteikumu pārskatīšanā, sasaistot uzteikuma laiku ar konkrētu laika periodu, piemēram, četrām nedēļām, nevis kalendāro mēnesi; aicina Prezidiju arī nekavējoties ieviest pagaidu pasākumus, kas nodrošinātu šai problēmai pagaidu risinājumu, pirms tiek veikta minētā juridiskā pārskatīšana;

89.

pauž bažas par dalībvalstīs it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas – uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; aicina Prezidiju nodrošināt, ka Civildienesta noteikumi tiek pienācīgi ievēroti, un sodīt deputātus, kuri tos pārkāpj;

90.

norāda, ka praktikantiem ir tiesības uz atlaidi EUR 0,50 apmērā par pamatēdieniem visos pašapkalpošanās restorānos Briselē un Luksemburgā un EUR 0,80 apmērā – Strasbūrā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā viņu vidējās samaksas apmēru un augstās cenas, kas ir spēkā pēdējos divus gadus, šīs atlaides nav pietiekamas, lai kaut minimāli ietekmētu viņu finanses; aicina ģenerālsekretāru piešķirt cenas samazinājumus, kas atbilstu viņu atalgojumam;

91.

aicina Prezidiju nodrošināt, ka tiek garantētas sociālās un pensijas tiesības RDP, kuri bez pārtraukuma ir strādājuši pēdējos divus Parlamenta sasaukumus; šajā sakarībā aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu, kurā ņemts vērā lēmums rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gadā, kā arī darbā pieņemšanas procedūrā patērēto laiku, aprēķinot Civildienesta noteikumos paredzēto 10 darba gadu periodu;

92.

aicina Priekšsēdētāju konferenci no jauna apsvērt iespēju RDP, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komandējumos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti;

93.

aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju izskatīt un atrisināt problēmas, kuras attiecībā uz RDP galvenokārt radušās saistībā ar pēdējo sasaukuma maiņu (piemēram, līgumu parakstīšanas aizkavēšanās, līgumu izbeigšana, agrīnas Eiropas Parlamenta vēlēšanas u. c.) un kuras var nopietni ietekmēt RDP darba ņēmēju tiesību iegūšanu; aicina iesaistīt RDP pārstāvjus risinājumu meklēšanā;

94.

aicina Parlamentu vienlīdzīgu iespēju un darba tiesību ievērošanas nodrošināšanas nolūkā pieņemt vadlīnijas par pakāpes piešķiršanu reģistrētiem deputātu palīgiem, kā arī izstrādāt atbilstošus skaidrus darba aprakstus un noteikt pienākumus un uzdevumus katrai funkciju grupai;

95.

norāda, ka 2015. gadā dienesta attiecības tika izbeigtas 154 gadījumos, no kuriem 126 bija saistīti ar aiziešanu pensijā, 13 – ar invaliditāti, 9 – ar atkāpšanos no amata un 6 bija nāves gadījumi; aicina ģenerālsekretāru stingri piemērot Civildienesta noteikumu 16. panta ceturto daļu par iespējamiem interešu konfliktiem pēc dienesta attiecību ar Parlamentu izbeigšanas, īpaši atkāpšanās gadījumos, jo ļoti uzkrītoši ir tas, ka nekad nav ziņots par nevienu iespējama interešu konflikta gadījumu;

96.

ar bažām norāda, ka nav īpašu noteikumu attiecībā uz darbiniekiem, ja dalībvalsts nolemj izstāties no Savienības; atzīstot, ka šis jautājums attiecas uz visām ES iestādēm, aicina ģenerālsekretāru iesaistīties dialogā ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem no Lielbritānijas nenākas ciest Brexit gadījumā un ka viņiem tiesību aktos un līgumos noteiktās, kā arī iegūtās tiesības tiek pilnībā aizsargātas;

97.

prasa efektīvāk rīkot apmācības kursus, pielāgojot tos reģistrētu deputātu palīgu īpašajām vajadzībām; īpaši prasa administrāciju ņemt vērā Parlamenta un deputātu darba grafiku un noteikt tam pielāgotus grafikus un konkrētus tematus;

98.

norāda, ka 43 % Parlamenta darbinieku uzskata, ka tāldarbs pozitīvi ietekmētu viņu apmierinātību ar darbu; uzsver, ka Parlaments ir vienīgā iestāde, kas nav ieviesusi tāldarbu un elastīga darba laika sistēmu, kamēr lielākajā daļā pārējo iestāžu, tostarp Komisijā, abas šīs sistēmas darbojas jau daudzus gadus un ir apliecinājušas savu lietderību, nodrošinot augstāku produktivitāti un labāku dzīves kvalitāti darbiniekiem; norāda, ka Parlaments 2016. gada oktobrī ieviesa epizodisko tāldarbu; aicina ģenerālsekretāru informēt visus ieinteresētos dienestus, tostarp deputātus un viņu palīgus, par šīs sistēmas īstenošanu; turklāt prasa pēc iespējas drīzāk iekļaut Parlamenta darba praksē elastīga darba laika sistēmu;

99.

prasa Parlamentu izdarīt izmaiņas noteikumos, kuri reglamentē deputātu un politisko grupu piedāvātās stažēšanās iespējas, lai uzlabotu stažieru un praktikantu stāvokli Parlamentā, tostarp nodrošinot pienācīgu atalgojumu, nosakot konkrētu prakses laiku un mācību līgumu;

100.

ar gandarījumu norāda, ka Parlaments savā tīmekļa vietnē katru gadu publicē pilnīgu sarakstu, kurā iekļauti visi līgumslēdzēji, kas ieguvuši līgumus ar vērtību virs EUR 15 000, un ka šajā sarakstā ir norādīts līgumslēdzēja vārds/nosaukums un adrese, līguma veids un priekšmets, tā ilgums, vērtība, izmantotā procedūra un attiecīgais ģenerāldirektorāts;

101.

norāda, ka šis saraksts pārsniedz Finanšu regulā noteiktās pārredzamības prasības; mudina visas Savienības iestādes sniegt pilnīgu informāciju par visiem līgumslēdzējiem un publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtajiem līgumiem, tostarp norādot tiešas piešķiršanas vai slēgtu procedūru gadījumus;

102.

piekrīt Revīzijas palātas secinājumam, ka Savienības iestādēm ir jāizveido vienots un publisks ar to iepirkuma līgumiem saistītās informācijas repozitorijs, lai nodrošinātu to iepirkuma pasākumu patiesu pārredzamību un ex post uzraudzību;

103.

norāda, ka, neraugoties uz iepriekšējiem aicinājumiem veikt uzlabojumus, Parlamenta ceļojumu aģentūras piedāvātie pakalpojumi joprojām ir neapmierinoši, jo cenas ir salīdzinoši augstas un aģentūrai nav izdevies vienoties ar nozīmīgākajām aviosabiedrībām, tādējādi nodrošināt labākas cenas un lielāku elastību braucienu organizēšanā;

104.

aicina aģentūru aktīvi strādāt pie tā, lai varētu piedāvāt zemākas cenas neatkarīgi no tā, kura aviosabiedrība ir izraudzīta; prasa aģentūrai ieviest atgriezeniskās saites mehānismu (lietotāju apmierinātības apsekojumus), lai konstatētu jomas, kurās varētu darīt vairāk;

105.

norāda, ka 2015. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu līdz EUR 276,8 miljoniem; norāda arī to, ka 2015. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi EUR 155,5 miljoni un EUR 432,3 miljoni;

106.

atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2015. gadā izmaksātā kopējā summa ir EUR 15,8 miljoni;

107.

norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, kā arī to, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

108.

vēlreiz aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju;

109.

atgādina iepriekšējā gada rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu (5) 112. punktu, kurā prasīts izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju; pauž nožēlu par to, ka šāds izvērtējums joprojām nav veikts;

110.

atgādina, ka Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošu lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu;

111.

uzskata – tā kā valstu pensiju fondiem parasti ir jāatbilst stingriem standartiem un tiem netiek pieļauts nekāds aktuārais deficīts un tā kā brīvprātīgā pensiju fonda aktuārais deficīts patlaban ir 64 % no aktuārajām saistībām, aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam visaptverošu rīcības plānu, lai novērstu fonda priekšlaicīgas izsmelšanas risku;

112.

pauž nožēlu par to, ka, atlasot finanšu institūcijas, Parlaments domā par saviem maksājumiem un kontiem, nepievēršot uzmanību šo institūciju politikai korporatīvās sociālās atbildības jomā, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka turpmāk Parlaments sadarbojas galvenokārt ar tādām finanšu institūcijām, kuru investīciju politikā ir ņemta vērā ilgtspēja un citi korporatīvās sociālās atbildības aspekti;

113.

uzsver, ka 2015. gadā Parlamentam bankas kontos, kuri nenesa nekādus procentu ienākumus, bija noglabāti vidēji EUR 106,25 miljoni; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot, vai ir nepieciešams tik liels likvīdu līdzekļu apmērs, un jo īpaši aicina viņu uzlabot finanšu līdzekļu pārvaldību šajā sakarā un, ja iespējams, rast veidus, kā palielināt ienākumus no šādiem depozītiem;

114.

pauž gandarījumu par DG ITEC stratēģisko pamatnostādņu 2014.–2019. gadam īstenošanu; uzskata, ka tiek īstenotas daudzas izmaiņas deputātu un darbinieku elektroniskajā darba vidē, bet ir salīdzinoši maz zināms par šo izmaiņu ietekmi, tostarp jaunajām iespējām, un ar to izstrādi galvenokārt nodarbojas DG ITEC; prasa DG ITEC un DG COMM sadarboties ciešāk, lai uzlabotu iekšējo un ārējo komunikāciju par daudzajiem jauninājumiem, kuri ir vai drīz tiks ieviesti;

115.

saprot DG ITEC centienus uzlabot Parlamenta tīmekļa lapu atrodamību meklētājprogrammā Google; tomēr uzskata, ka pašai Parlamenta tīmekļa vietnes meklētājprogrammai vajadzētu nodrošināt jēgpilnus rezultātus, lai lietotāji tiešām varētu izmantot šīs vietnes portālu ātrai nokļūšanai attiecīgajās tīmekļa lapās; pauž bažas par to, ka minētā meklētājprogramma patlaban pienācīgi nedarbojas, un aicina ģenerālsekretāru rast šīs ieilgušās problēmas ātru risinājumu;

116.

ar bažām norāda, ka, lai gan DG ITEC kompetences ietvaros jaunas datortehnikas iegādei gadā tiek tērēti vairāk nekā EUR 35 miljoni, nav skaidras politikas, kas nodrošinātu vides un sociālajā ziņā ilgtspējīgu iepirkumu, un aicina ģenerālsekretāru izstrādāt rīcības plānu šajā jautājumā, lai panāktu, ka turpmāk visi uzaicinājumi uz konkursu ietver ar vidi un sociālo jomu saistītus datortehnikas atlases kritērijus;

117.

aicina DG ITEC Parlamenta tīmekļa lapas darīt pieejamas pārnēsājamajām ierīcēm, jo pašreizējās saskarnes nevar uzskatīt par savietojamām ar šādām ierīcēm, lai gan liela lapu apmeklētāju daļa izmanto iPad vai mobilo tālruni Parlamenta un specializēto komiteju vietņu apmeklēšanai; ierosina veikt pasākumus, lai jūtami un saprātīgā termiņā uzlabotu tīmekļa lapu pieejamību no pārnēsājamajām ierīcēm;

118.

uzskata, ka deputātu pilnvaru īstenošanas nolūkā ir būtiski atstāt printerus viņu birojos; norāda, ka lētas ģenēriskās kasetnes var izraisīt daļiņu emisiju bīstamā apmērā un kaitēt veselībai; tāpēc prasa DG ITEC un Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātam (DG INLO) veikt pasākumus, lai veicinātu videi saudzīgu printeru iepirkumus un nodrošinātu tikai oriģinālo kasetņu izmantošanu, vienlaikus dodot iespēju deputātiem un viņu darbiniekiem izmantot stratēģiski tuvu, bet ne birojos izvietotus printerus;

119.

norāda, ka Prezidijs 2015. gada 7. septembrī pieņēma informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu drošības politiku (“IKT drošības politika”); uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, ir steidzami jāīsteno daudz pamatīgāka IKT drošības politika, kura paredzētu pilnīgi visu ar kiberdrošību saistīto risku pārvaldību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē par kiberdrošību atbildīgas amatpersonas iecelšanu Parlamentā;

120.

atkārtoti pauž rezolūcijā par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietverto aicinājumu izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar Drošības un drošuma ģenerāldirektorātu (DG SAFE) ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ārkārtas situācijās;

121.

uzteic DG ITEC par Wi-Fi nodrošināšanu visās Parlamenta ēkās; tomēr norāda, ka Strasbūras plenārsēžu zālē Wi-Fi ne vienmēr darbojas, īpaši gadījumos, kad balsošanas un svarīgāko debašu laikā to vienlaicīgi izmanto daudzi deputāti; aicina ģenerālsekretāru veikt šajā sakarībā vajadzīgos pasākumus;

122.

atzinīgi vērtē to, ka atsevišķas parlamentu sadarbības delegāciju atklātās sanāksmes jau tiek straumētas tīmeklī; aicina ģenerālsekretāru turpināt attīstīt un paplašināt gan šo pakalpojumu, gan delegāciju tīmekļa lapu saturu;

123.

norāda, ka patlaban tiek pārskatīta 2010. gadā pieņemtā vidēja termiņa stratēģija ēku politikas jomā; prasa pagarināt šīs stratēģijas darbības laiku, lai aptvertu ilgāku perspektīvu, un ietvert tajā pētījumu par Brexit iespējamajām sekām;

124.

atzinīgi vērtē to, ka no 2019. gada palielināsies deputātu un viņu palīgu biroju platība Strasbūrā; aicina ģenerālsekretāru, kamēr nav rasts risinājums, ar kuru Parlamentam tiktu nodrošināta viena darba vieta, garantēt minimālo skaitu kvadrātmetru uz palīgu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par darba apstākļiem, ņemot vērā to, ka Parlaments šajā jautājumā ir neizsargātā situācijā, jo tas apzināti neievēro minētos noteikumus par minimālo biroja platību;

125.

pauž dziļu nožēlu par lēmumu mainīt mēbeles deputātu un viņu palīgu birojos Briselē un aicina nekavējoties pārtraukt šo procesu; norāda, ka lielākā daļa mēbeļu ir pilnībā lietojamas un labā stāvoklī, līdz ar to nav nekādas vajadzības tās mainīt; uzskata, ka vairāku deputātu viedoklis pats par sevi vien nav pietiekams pamats, lai veiktu nomaiņu, un tikpat neatbilstoši ir administrācijas izvirzītie argumenti, kas saistīti ar gaumi, modi vai novecojušu stilu; atsevišķas mēbeles būtu jāmaina vienīgi tādā gadījumā, ja to stāvoklis ir nepārprotami pasliktinājies, tās ir pamatīgi nolietotas vai rada konkrētu vai vispārīgu veselības apdraudējumu darba vietā (piemēram, varētu izstrādāt ergonomiskākus biroja krēslus); norāda, ka ekonomiskās krīzes laikā, kas izraisījusi pašreizējos finansiālos ierobežojumus, šāda uzmanības pievēršana ārējam izskatam var nopietni apdraudēt Parlamenta un tā deputātu uzticamību, īpaši iedzīvotāju un sabiedrības acīs;

126.

atzīst, ka saskaņā ar Prezidija 2013. un 2015. gada lēmumiem jaunajos ēdināšanas pakalpojumu līgumos nav paredzētas tiešas subsīdijas no Parlamenta budžeta; tomēr pauž bažas par to, ka atsevišķi pakalpojumi 2015. gadā tika piedāvāti par cenām, kuras pārsniedz tirgus cenas; šajā sakarībā norāda uz kafijas nodrošināšanu sanāksmēs; norāda, ka cenas tika pārskatītas 2016. gada augustā;

127.

pauž dziļu nožēlu par patvaļīgajiem, subjektīvajiem un nesamērīgajiem kritērijiem, kurus izmanto autovadītāju pieņemšanā darbā un šī dienesta internalizācijai, kura drošības apsvērumu dēļ tika sākta 2016. gadā; pauž nožēlu par to, ka šajā procedūrā netika ņemtas vērā prasmes un pieredze, ko autovadītāji ieguvuši ilgos darba gados tiešā kontaktā ar deputātiem, un savstarpējas uzticības pilnās attiecības, kā arī par to, ka šie autovadītāji palika bez darba, turklāt daudzi no viņiem jau bija vecumā, kad darbu atrast ir grūti;

128.

pauž bažas par 2014. gada janvārī sākto problemātisko sociālo dialogu starp DG INTE un tulku pārstāvjiem, kurā līdz šim nav panākta vienošanās; aicina ģenerālsekretāru sākt mediāciju starp iesaistītajām pusēm, lai uzlabotu pušu izpratni vienai par otras nostāju un rastu visiem pieņemamus risinājumus;

129.

pauž gandarījumu par progresu, kas panākts DG INTE modernizācijas procesā, īpaši saistībā ar tulku lielāku pieejamību, nelielo to stundu skaita pieaugumu, kurās tulki sniedz mutiskās tulkošanas pakalpojumus, un tulku noslodzes labāku sadalījumu; norāda, ka statistisko aprēķinu metode ir precizēta un ka visi ikgadējie atvaļinājumi un slimības atvaļinājumi tagad netiek ietverti aprēķinos par vidējo tulkošanas kabīnēs pavadīto stundu skaitu;

130.

prasa ģenerālsekretāram sniegt informāciju par pasākumiem, kas pēc rezolūcijas par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pieņemšanas jau ir veikti, lai nodrošinātu lielāku resursu izmantošanas efektivitāti un lietderību sanāksmju rīkošanā, pilnveidojot konferenču pārvaldību Parlamentā;

131.

atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus uzlabot drošību un drošumu Parlamenta telpās un ap tām; atzīst, ka drošība Parlamenta iekšienē liek meklēt smalku līdzsvaru starp dažādu aizsardzības pasākumu ņemšanu vērā un tāda pārmērīgi uz drošību vērsta režīma ieviešanu, kas palēninātu Parlamenta darbu; tomēr uzstāj, ka Parlamenta drošība būtu vēl vairāk jāpastiprina, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka darbinieki ir atbilstoši apmācīti un spēj profesionāli veikt savus pienākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;

132.

aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka tiek aktīvi meklēta sadarbība gan ar pārējām Savienības iestādēm, gan ar Beļģijas, Francijas un Luksemburgas iestādēm;

133.

aicina DG ITEC un DG SAFE pastiprināt kiberaizsardzības spējas, ņemot vērā paaugstinātos kiberuzbrukumu draudus pēdējos mēnešos;

134.

atgādina, ka Prezidijs vides vadības sistēmas (EMAS) projektu Parlamentā sāka īstenot 2004. gada 19. aprīlī; norāda, ka 2016. gadā Prezidijs pieņēma pārskatīto vides politiku, kurā saglabāta un no jauna apstiprināta Parlamenta apņemšanās turpināt uzlabojumus vides jomā;

135.

atzinīgi vērtē iestāžu palīdzības dienesta izveidi zaļā publiskā iepirkuma jautājumos, kura darbība tagad ir pilnībā jāīsteno, nosakot skaidrus mērķus šajā jomā, kā arī pastiprinot centienus iekšējās informācijas sniegšanā, veicināšanā un efektīvā pārvaldībā saistībā ar zaļo publisko iepirkumu; uzsver arī to, ka minētie noteikumi tādā pat mērā ir jāievēro arī pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgti apakšlīgumi; šajā sakarībā pauž nožēlu par Parlamentā plaši izmantotajām plastmasas pudelēm, glāzēm, trauciņiem un iepakojumiem;

136.

ņem vērā, ka Parlaments ir apņēmies līdz 2020. gadam par 30 % uz pilnslodzes ekvivalentu samazināt savas CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2006. gadu; pauž gandarījumu par to, ka laikā no 2006. līdz 2015. gadam šis rādītājs samazinājās par aptuveni 24,3 %;

137.

tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments sev noteiktu jaunus vērienīgākus kvantitatīvos mērķus un lai atbildīgajiem dienestiem šo mērķu sasniegšana būtu regulāri jāizvērtē; šajā sakarībā pieņem zināšanai Prezidija 2015. gada lēmumu pilnā apmērā kompensēt Parlamenta oglekļa emisijas, tostarp emisijas, ko rada deputātu lidojumi no viņu izcelsmes valstīm uz Parlamenta darba vietām un atpakaļ;

138.

atgādina Parlamenta saistības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (6) par energoefektivitāti, kurā paredzēts, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam, lai vismaz nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

139.

aicina Prezidiju iepazīties ar stimulu sistēmu, veicinot ilgtspējīgāku un efektīvāku pārvietošanos starp mājām un darbavietu;

140.

atzinīgi vērtē Parlamenta iniciatīvu saistībā ar vispatverošas politikas īstenošanu nolūkā mazināt pārtikas atkritumus; aicina Parlamentu nodrošināt, ka visi ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji visās Parlamenta telpās aktīvi cenšas novērst pārtikas atkritumu rašanos; aicina Parlamentu vairāk izmantot praksi, kas paredz nepārdotās pārtikas ziedošanu labdarībai;

141.

pieņem, ka efektīvas sanāksmju telpu rezervācijas sistēmas un telpu pārvaldības reģistra ieviešana varētu radīt vērā ņemamas iespējas saistībā ar Parlamenta izmaksām un centieniem vides jomā, un aicina ģenerālsekretāru attiecīgi turpināt šo pieeju;

142.

norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

143.

atgādina, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā ieteica Parlamentam pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei, un turklāt sniegt labāku ievirzi, tostarp stingrāk uzraugot, kā politiskās grupas piemēro noteikumus, kuri ieviesti izdevumu pilnvarošanai un veikšanai un iepirkuma procedūrām;

144.

norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (7):

145.

norāda, ka 2015. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (8):

146.

ar bažām norāda, ka Eiropas Tiešās demokrātijas alianses, Kustības par Eiropas brīvību un demokrātiju, Eiropas Tiešās demokrātijas iniciatīvas un Eiropas brīvības un demokrātijas fonda darbībā tika atklāti nopietni pārkāpumi saistībā ar valstu politisko partiju tiešu vai netiešu finansēšanu un ziedojumiem;

147.

pauž bažas par Parlamenta reputācijas apdraudējumu, ko rada šādi pārkāpumi, un pauž pārliecību par nepieciešamību ātri un efektīvi rīkoties, lai turpmāk nepieļautu līdzīgus pārkāpumus un vērstos pret tiem; tomēr uzskata, ka šie pārkāpumi ir vērojami saistībā ar ierobežotu politisko partiju un fondu skaitu; uzskata, ka šo pārkāpumu dēļ nebūtu jāapšauba pārējo politisko partiju un fondu finanšu pārvaldība;

148.

ir informēts gan par jaunajām regulām, proti, Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1142/2014 (9), kas sāks ietekmēt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu 2018. finanšu gadā, gan par jaunizveidotās Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu Iestādes svarīgo lomu, kā arī Prezidijā notiekošajām diskusijām saistībā ar ģenerālsekretāra priekšlikumiem pievērsties minētajās regulās neatrisinātajiem jautājumiem; aicina Parlamenta iekšējo revidentu pēc jaunās regulas stāšanās spēkā pēc iespējas drīzāk sagatavot jaunu revīzijas ziņojumu par Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanu;

149.

uzskata, ka šajā sakarībā ir būtiski izanalizēt visus trūkumus pašreizējā iekšējās un ārējās kontroles sistēmā, lai novērstu nopietnus pārkāpumus; pieņem zināšanai ārējā grāmatveža (Ernst & Young) paziņojumus attiecībā uz to, ka tā veikto revīziju mērķis ir gūt pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka iestāde ir ievērojusi noteikumus, kā arī uz to, ka izlases kārtībā tiek pārbaudīti atzinumam pievienotie apliecinošie dokumenti; tomēr norāda, ka pārbaudes neietver izmeklēšanu saistībā ar iespējami nepatiesām ziņām vai dokumentiem, un tādēļ sniedz vien ierobežotu ieskatu pārbaudītajās finanšu darbībās;

150.

norāda, ka DG FINS trūkst cilvēkresursu (proti, 2 pilnslodzes ekvivalentu), kas nodarbotos ar Eiropas politisko partiju un fondu pārskatu pārbaudi; pauž stingru pārliecību, ka, ņemot vērā lielo reputācijas apdraudējumu, šīs darbības veikšanai varētu paredzēt vairāk resursu;

151.

aicina Prezidiju, ciktāl to pieļauj konfidencialitātes princips, atvieglot piekļuvi Eiropas politisko partiju un fondu galīgo ziņojumu pamatā esošajiem dokumentiem, jo īpaši pārskatiem un veikto revīziju ziņojumiem;

152.

prasa jaunizveidotajai Iestādei pēc tās pirmā darbības gada, t. i., 2017. gada, iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu; un prasa ģenerālsekretāru nodrošināt to, lai iestādes rīcībā būtu visi tās uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi.

29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/22

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016) 475 – C8-0271/2016) (2),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību (4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0131/2017),

1.

atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2015. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Revīzijas palātai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/23

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0131/2017),

A.

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Parlaments uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz darbības rezultātiem balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/26

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2015. finanšu gadu (COM(2016) 475 – C8-0269/2016) (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2016) 674) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2016) 338, SWD(2016) 339),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2016) 446),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2015. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2016) 628) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2016) 322),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2015. finanšu gadā un iestāžu atbildes (3), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību (4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2015. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 21. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (05876/2017 – C8-0037/2017),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.

sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2015. finanšu gada budžeta izpildi (6);

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

29.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/28

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

—

ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1) (“Finanšu regula”) un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (2) (“Piemērošanas noteikumi”),

—

ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0150/2017),

A.

tā kā Eiropā ir iestājusies uzticēšanās krīze tās institūcijām un šajā situācijā ikvienai Savienības iestādei ir jāuzņemas sava atbildības daļa, savukārt Parlamentam tādēļ ir īpaši stingri jākontrolē Komisijas pārskati;

B.

tā kā Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāuzlabo sava komunikācijas politika, lai pienācīgi informētu iedzīvotājus par rezultātiem, kas panākti, izmantojot Savienības budžetu, un par to pievienoto vērtību;

C.

tā kā Parlamentam ir jāuzņemas stingra atbildība iepretim Savienības iedzīvotājiem attiecībā uz to, kādiem mērķiem tiek izlietots Savienības budžets un kā Savienība aizsargā iedzīvotāju intereses;

D.

tā kā Savienības iestādēm savā darbā ir jātiecas panākt spēcīga un izturīga Savienības budžeta sistēma, kas ne vien darbojas elastīgi, bet arī ir strauji pielāgojama gan stabilitātes, gan satricinājumu apstākļos;

E.

tā kā kohēzijas politika, kas ir viena no galvenajām uz solidaritāti vērstajām politikas jomām, nodrošina skaidri redzamu pievienoto vērtību, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā Eiropā, un ir būtisks publiskā sektora investīciju avots;

F.

tā kā Savienības iestādēm ir jāattīsta skaidra izpratne un jāvienojas par to, kuras Eiropas politiskās prioritātes un sabiedriskie labumi būtu jāfinansē vispirms, lai reaģētu uz iedzīvotāju bažām un novērstu nepilnības dažādajās politikas jomās;

G.

tā kā Savienības izdevumi, kaut arī to robeža ir 1 % no Savienības NKI, ir nozīmīgs instruments visas Savienības politisko mērķu sasniegšanai, izmantojot Eiropas pievienoto vērtību, un tie vidēji veido 1,9 % no Savienības dalībvalstu vispārējās valdības izdevumiem;

H.

tā kā, kaut arī a) Savienības budžeta daļa kopējos dalībvalstu izdevumos un b) Savienības budžeta neuzskaitītā/neatbilstīgi iztērētā/izšķērdētā daļa, procentuāli raugoties, ir nelielas, tomēr faktisko summu apmērs ir ievērojams, un tas pamato nepieciešamību pēc intensīvas kontroles;

I.

tā kā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Komisija uzņemas galīgo atbildību par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstīm ir pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem;

J.

tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi,

1.

norāda, ka pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) septiņu gadu darbības termiņš nav sinhronizēts ar Parlamenta un Komisijas piecu gadu pilnvaru termiņu un ka šādi veidojas arī nesaskaņas starp finanšu gada budžetu un attiecīgā budžeta izpildes apstiprināšanu; turklāt norāda uz to, ka arī stratēģiskās plānošanas cikls, kura ilgums ir 10 gadi, un stratēģija “Eiropa 2020” nav saskaņoti ar septiņus gadus ilgo Savienības budžeta pārvaldības ciklu; uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kura dēļ veidojas nozīmīgi trūkumi Savienības politiskajā pārvaldībā, jo gan Parlamentam, gan Padomei nākas ievērot iepriekš pieņemtas vienošanās par politiskajiem mērķiem un finansēm, un šajā kontekstā varētu rasties iespaids, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav nozīmes;

2.

norāda, ka 2015. gadā ar Savienības budžetu bija jāatbalsta mērķu sasniegšana divās dažādās ilgtermiņa politiskajās programmās:

Junkera noteiktās desmit politiskās prioritātes, bet vienlaikus arī bija jāreaģē uz vairākām krīzes situācijām, proti, bēgļu krīzi, nedrošību Eiropā un tās kaimiņvalstīs, finanšu nestabilitāti Grieķijā un Krievijas noteikto eksporta aizliegumu ekonomiskajām sekām, kā arī ieilgušo finanšu krīzes ietekmi un tās strukturālajām sekām – bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību;

3.

norāda, ka Savienības politiskajām nostādnēm var būt dažādi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, kuru īstenošanu ne vienmēr var noteikt vienā vienīgā daudzgadu finanšu shēmā; uzskata, ka ir nepieciešams apsvērt jautājumu par jaunu līdzsvaru starp politiskās darba kārtības noteikšanu, politikas nostādņu īstenošanu un finanšu pamatnosacījumiem;

4.

pauž nožēlu par to, ka provizoriskie budžeta nosacījumi nepiedāvā ideālu sistēmu sociālo un politisko centienu pārvēršanai pārdomātos izdevumu programmu un shēmu darbības mērķos;

5.

norāda, ka 2020. gadā pavērsies iespēja saskaņot ilgtermiņa stratēģiju un politikas izstrādi ar budžeta ciklu, un iesaka izmantot šo iespēju;

6.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju (3) 2015. gadā ar klimatu saistītiem izdevumiem bija atvēlēti tikai 17,3 % no Savienības budžeta un laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam šie izdevumi vidēji veidoja tikai 17,6 %, kaut gan mērķis bija finanšu periodā sasniegt vismaz 20 %; tādēļ uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli pastāv nopietns risks, ka 20 % mērķis netiks sasniegts, ja nebūs plašāku centienu risināt klimata pārmaiņu problēmu;

7.

turklāt norāda, ka lēmums atvēlēt 20 % ar klimatu saistītajiem izdevumiem tika pieņemts vēl pirms Parīzes vienošanās; pauž pārliecību, ka būtu nepieciešami turpmāki centieni panākt, lai Savienības budžetā vēl vairāk tiktu ievērotas klimata vajadzības; turklāt uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana sniedz lielisku iespēju nodrošināt to, lai tiktu sasniegts mērķis veltīt 20 % izdevumu ar klimata pārmaiņām saistītām darbībām, un paredzēt iespēju palielināt šo robežvērtību atbilstoši COP 21 konferencē pieņemtajām Savienības starptautiskajām saistībām;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas iedibināto pieeju, kas paredz uz rezultātiem balstītu budžeta izstrādi; uzskata, ka, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, Savienības budžetam jābūt efektīvākam un lietderīgākam nekā jebkad iepriekš; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija galvenokārt koncentrējas uz tiešo iznākumu, nevis panāktajiem rezultātiem;

9.

atbalsta Revīzijas palātas ierosinājumu, kas pausts tās 2016. gada 28. oktobra informatīvajā paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatu (39. un 40. punkts), proti, ka ir pienācis laiks Komisijai sākt izskatīt citas iespējas, piemēram:

10.

aicina Komisiju iekļaut iniciatīvas “Uz rezultātiem orientēts ES budžets” nākamās ekspertu sanāksmes darba kārtībā Revīzijas palātas 2016. gada 28. oktobra iepriekš minētajā informatīvajā paziņojumā (39. un 40. punkts) un augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos sniegtos ieteikumus, lai sagatavotos nākamajai iniciatīvas “Uz rezultātiem orientēts ES budžets” konferencei, kurā tiks diskutēts par to, kādās politikas jomās būtu jātērē Savienības budžets, pirms tiek lemts par finanšu shēmu;

11.

atbalsta visus Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 31/2016 paustos ieteikumus un it īpaši to, ka Komisijai vajadzētu apsvērt visas potenciālās iespējas, tostarp daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas un dažu juridisko pamatu pārskatīšanas iespēju, lai nodrošinātu turpmāku reālu pāreju uz rīcību klimata politikas jomā; aicina Revīzijas palātu līdz 2018. gada beigām nākt klajā ar turpmāku ziņojumu par Savienības budžeta izdevumiem saistībā ar klimatu;

12.

aicina Komisiju vairāk izmantot spēkā esošā tiesiskā regulējuma iespējas attiecībā uz izpildes rezervi, lai radītu patiesu finansiālu stimulu efektīvai finanšu pārvaldības uzlabošanai; turklāt prasa nostiprināt izpildes rezervi kā instrumentu, turpmākajā tiesiskajā regulējumā palielinot no izpildes atkarīgo komponentu;

13.

aicina Komisiju savas prioritātes orientēt uz to, lai ar panākumiem īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”, izmantojot Eiropas pusgada instrumentus;

14.

aicina Komisiju izstrādāt politisko prioritāšu projektu finanšu periodam, kas sāksies 2021. gadā, un jau laikus iesniegt šo tekstu Parlamentam;

15.

pauž nožēlu par to, ka Komisija netika veikusi pilnīgu stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu, lai nodrošinātu tās īstenošanu saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada jūnijā pieņemto Savienības stratēģisko programmu pārmaiņu laikā, kā paredzēts šajā programmā;

16.

aicina Komisiju ņemt vērā Parīzes nolīgumu un nekavējoties palielināt ar klimatu saistītajiem izdevumiem noteikto Savienības budžeta izdevumu mērķrādītāju no 20 % uz 30 %;

17.

aicina Komisiju izstrādāt nākamos Savienības budžetus tā, lai tie būtu efektīvāki un lietderīgāki, un labāk saskaņot tos ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, Savienības mērķiem klimata jomā un Savienības starptautiskajām saistībām;

18.

norāda, ka daudzi Savienības politikas virzienu atbalstam izveidotie finanšu mehānismi netiek tieši finansēti no Savienības budžeta vai uzskaitīti Savienības bilancē: to vidū ir Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, vienotais noregulējuma mehānisms, kā arī ar Eiropas Investīciju banku saistītais Eiropas Investīciju fonds;

19.

norāda, ka citi mehānismi ir daļēji uzskaitīti Savienības bilancē, piemēram, finansējuma apvienošanas mehānismi un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds;

20.

norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā arvien vairāk tiek izmantoti netieši pārvaldīti finanšu instrumenti, kurus principā veido aizdevumi, kapitāla instrumenti, garantijas un riska dalīšanas instrumenti, un vērš uzmanību arī uz to, ka gandrīz visus netieši pārvaldītos finanšu instrumentus pārvaldīja Eiropas Investīciju bankas grupa; neuzskata, ka ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu ar šiem instrumentiem panākto, it sevišķi šo instrumentu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt;

21.

pauž nožēlu par to, ka šādu finanšu instrumentu, kā arī dalīti pārvaldīto finanšu instrumentu (finansēšanas vadības instrumentu) arvien plašākā izmantošana pakļauj lielākam riskam ne vien to, lai Savienības budžets arī turpmāk būtu uzticams instruments un lai tā pietiktu gan tagadējiem, gan nākotnes mērķiem, bet riskam tiek pakļauta arī pārskatatbildība un Savienības politikas virzienu un darbību koordinācija; uzsver, ka pirms plašākas finanšu instrumentu izmantošanas būtu jāveic vispusīga šo instrumentu rezultātu, panākumu un efektivitātes novērtēšana; norāda, ka Revīzijas palātas īpašie ziņojumi (4) liecina par to, ka finanšu instrumentu darbība nav tāda, kā gaidīts, un/vai to apmērs ir pārāk liels, un/vai ar tiem neizdodas piesaistīt privāto kapitālu;

22.

brīdina Komisiju par to, ka, izmantojot finanšu instrumentus vai citus finansēšanas mehānismus, ne vienmēr ir saistoši jāievēro Savienības politiskie mērķi un uzdevumi un ka ar šiem instrumentiem vai mehānismiem varētu būt iespējams finansēt Savienības saistībām neatbilstošus projektus;

23.

norāda, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības uzsākšana ietekmēja kavēšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības uzsākšanā un ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ietekmēs arī dažu citu finanšu instrumentu izmantojumu;

24.

mudina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem Savienības budžeta īstenošanai paredzētos Savienības finansēšanas mehānismus – kas patlaban aptver dažādus instrumentus un to apvienojumus, piemēram, programmas, strukturālos un investīciju fondus, trasta fondus, stratēģisko investīciju fondus, garantiju fondus, mehānismus, finanšu instrumentus, makrofinansiālās palīdzības instrumentus u. c. – padarīt skaidrākus, vienkāršākus, saderīgākus un labāk sagatavotus tam, lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību, pārskatatbildību un sabiedrības izpratni par to, kā tiek finansēti Savienības politikas pasākumi un kādu labumu tie dod; pauž nožēlu par to, ka šīs problēmas nav pienācīgi risinātas jaunās finanšu regulas priekšlikumā, kas tika iesniegts 2016. gada septembrī;

25.

aicina Komisiju no jauna izvērtēt ex ante novērtējumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instrumentu, ņemot vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi, kā arī iesniegt Parlamentam novērtējumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietekmi uz citām Savienības programmām un finanšu instrumentiem;

26.

aicina Revīzijas palātu izvērtēt finanšu instrumentu un finansēšanas mehānismu (sk. uzskaitījumu 24. punktā) ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”; aicina Komisiju veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti un citi finansēšanas mehānismi ir saderīgi ar Savienības stratēģiju, uzdevumiem un saistībām, ko Savienība ir uzņēmusies;

27.

atzinīgi vērtē komisāra G. Oettinger ieceri ilgtermiņa perspektīvā iekļaut daudzos ēnu budžetus atpakaļ Savienības budžetā; uzskata, ka tas ārkārtīgi lielā mērā palielinātu demokrātisko pārskatatbildību; stingri uzskata, ka šī problēma jāatrisina, cik drīz vien iespējams, un ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu plānošanas perioda beigām; aicina Komisiju sagatavot paziņojumu par šo jautājumu līdz 2017. gada novembrim;

28.

pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos 2007.–2013. gada struktūrfondu izlietošanā; norāda, ka 2015. gada beigās no kopumā EUR 446,2 miljardiem, kas bija piešķirti visām apstiprinātajām darbības programmām, 10 % vēl nebija izmaksāti;

29.

uzsver, ka šī situācija tiešām var radīt ievērojamus sarežģījumus un apdraudēt Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti, jo, raugoties uz diviem pēdējiem finanšu shēmas periodiem, proti, 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada laikposmu, dažās dalībvalstīs nepieprasītais Savienības ieguldījums kopā ar nepieciešamo līdzfinansējumu pārsniedz 15 % no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem;

30.

ar bažām norāda, ka 2015. gada beigās vairāk nekā puse neizlietoto struktūrfondu saistību, kuras attiecās uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu un kurām nav sekojis maksājums, attiecas uz piecām dalībvalstīm (Čehiju, Itāliju, Spāniju, Poliju un Rumāniju) un galvenajiem atbalsta saņēmējiem un ka šīs kavēšanās iemesli ir dažādi: trūkst kapacitātes un administratīvā atbalsta, valstij nepietiek līdzekļu, lai līdzfinansētu Savienības darbības, novēlota reģionālo programmu iesniegšana 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai utt.

31.

norāda, ka šīs daudzgadu finanšu shēmas jauna iezīme ir tas, ka maksimālā maksājumu apjoma un saistību apjoma neizmantotās summas automātiski vairo elastīgumu attiecībā uz turpmākajiem gadiem;

32.

uzsver, ka saistību līmenis 2015. gadā bija augstāks nekā jebkurā no iepriekšējiem gadiem un tikko iekļāvās vispārējās robežās (97,7 % no pieejamās summas);

33.

norāda, ka 2015. gadā trīs ceturtdaļas no pamatdarbības izdevumiem bija atvēlētas shēmām, kas darbojās saskaņā ar iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas noteikumiem, t. i., subsīdijām lauksaimniekiem par 2014. gadu, kohēzijas projektiem, pētniecības projektiem 2007. gadā uzsāktās Septītās pamatprogrammas ietvaros;

34.

uzskata par nepieņemamu to, ka līdz 2015. gada beigām dalībvalstis vēl nebija izraudzījušās pat 20 % par Eiropas strukturālajiem fondiem un investīciju fondiem – izņemot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) – atbildīgo valsts iestāžu, uzskata, ka šāda izraudzīšanās ir nepieciešams solis, lai dalībvalstu iestādes varētu iesniegt Komisijai izdevumu deklarācijas; uzskata, ka ievērojamie jauninājumi, kas ir ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, rada administratīvas grūtības, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem;

35.

norāda, ka grūtības izpildīt atbilstības novērtējuma procedūras, kas attiecas uz jauno pārvaldības un kontroles sistēmu un parasti jāveic plānošanas perioda sākumā, ir nopietns cēlonis tam, kādēļ līdzekļu apgūšana notiek ar kavēšanos;

36.

norāda, ka būtisks līdzekļu apgūšanas kavējumu faktors ir arī globālā ekonomikas lejupslīde, kuras tiešā ietekme izpaužas kā publiskā sektora budžetiem piemērotie budžeta ierobežošanas pasākumi un grūtības saņemt iekšējo finansējumu;

37.

pauž dziļu nožēlu par to, ka tādējādi pastāv risks, ka budžeta izpilde 2014.–2020. gada plānošanas periodā kavēsies vairāk nekā 2007.–2013. gadā; bažījas par to, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākumā varētu veidoties nepieredzēti augsts reste à liquider (RAL) līmenis, kas pirmajos gados varētu apdraudēt Savienības budžeta pārvaldību; sagaida, ka Komisija šo pieredzi ņems vērā, lai novērstu līdzīgas kavēšanās nākotnē;

38.

norāda, ka Komisija 2015. gada martā pieņēma maksājumu plānu, izklāstot īstermiņa pasākumus nesamaksāto rēķinu daudzuma mazināšanai, taču norāda – kaut arī ar šiem pasākumiem ir paredzēts uzlabot naudas plūsmas pārvaldību īsākā termiņā, jautājums par neizpildīto saistību augsto līmeni ir jārisina ilgāka termiņa perspektīvā, un ir nepieciešama rūpīga pamatcēloņu analīze (administratīvās un operatīvās grūtības, makroekonomiskie ierobežojumi utt.), lai izstrādātu efektīvu stratēģiju šo problēmu novēršanai nākotnē;

39.

uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienību 50. panta “iedarbināšana” varētu radīt grūtības Savienības budžeta pārvaldībā, it sevišķi attiecībā uz maksājumiem; norāda, ka šis būtiskais aspekts ir jāskata saistībā ar ikvienu pagaidu vai galīgo vienošanos ar jebkuru dalībvalsti, kura izstājas no ES;

40.

prasa Komisijai veikt pasākumus, lai stingri ievērotu noteikumus un grafiku attiecībā uz neizpildītajām saistībām, tostarp:

41.

atkārtoti prasa Komisijai ik gadu izstrādāt aktualizētu ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi septiņu līdz desmit gadu perspektīvā par budžeta maksimālajiem apmēriem, maksājumu vajadzībām, spēju ierobežojumiem un iespējamo saistību atcelšanu, lai labāk saskaņotu maksājumu vajadzības ar pieejamajiem līdzekļiem;

42.

prasa, lai, ņemot vērā smagos apstākļus, kādi patlaban valda vairākās dalībvalstīs, Komisija savā budžeta un finanšu pārvaldībā steidzami ņemtu vērā spēju ierobežojumus un konkrētos sociālekonomiskos apstākļus noteiktās dalībvalstīs; aicina Komisiju ar tehniskās palīdzības un jaunās strukturālo reformu atbalsta programmas starpniecību izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu šīs dalībvalstis un tādējādi izvairītos no tā, ka līdzekļi netiek izmantoti pietiekamā mērā, un palielinātu apguves rādītājus, it īpaši Eiropas strukturālos un investīciju fondu jomā;

43.

atkārtoti uzsver nepieciešamību vienkāršot un padarīt skaidrākus noteikumus un procedūras gan Savienības, gan valstu līmenī, lai atbalsta saņēmējiem atvieglotu piekļuvi Savienības līdzekļiem un nodrošinātu, ka administratīvie dienesti pareizi pārvalda šos līdzekļus; uzskata, ka vienkāršošana veicinās līdzekļu strauju piešķiršanu, augstāku apguves līmeni, lielāku efektivitāti, labāku pārrredzamību, kļūdu samazināšanos īstenošanas gaitā un maksājumu periodu saīsināšanos; uzskata, ka ir jārod līdzsvars starp noteikumu, procedūru un kontroles vienkāršošanu un stabilitāti; norāda, ka obligāts sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums jebkurā gadījumā ir pietiekamas informācijas sniegšana un vadlīniju nodrošināšana potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem;

44.

aicina Komisiju atturēties no turpmākas tehniskajai palīdzībai paredzēto līdzekļu samazināšanas un nākt klajā ar rīcības plānu efektīvai un savlaicīgai līdzekļu apguvei, īpaši pievēršoties tām dalībvalstīm un reģioniem, kuri savā sniegumā ir atpalikuši un kuros ir zemi līdzekļu apguves rādītāji;

45.

pauž nožēlu par to, ka līdz 2015. gada beigām galasaņēmējiem bija izmaksāti tikai 75 % (5) no 2007.–2013. gada plānošanas perioda iemaksām dalīti pārvaldītajos finansēšanas vadības instrumentos (2014. gada beigās bija izmaksāti 57 % un 2012. gada beigās – 37 %) un ka netieši pārvaldītajos finanšu instrumentos joprojām bija ļoti daudz naudas līdzekļu (2015. gadā – EUR 1,3 miljardi, 2014. gadā – EUR 1,3 miljardi un 2013. gadā – EUR 1,4 miljardi);

46.

ar bažām norāda, ka dalīti pārvaldīto finanšu instrumentu neizlietotās summas joprojām ir salīdzinoši lielas un 2014. gada beigās 80 % no tām bija koncentrētas piecās dalībvalstīs (no tām uz Itāliju attiecās 45 % no kopsummas); uzskata, ka Komisijai līdz 2018. gada beigām vajadzētu veikt vispusīgu novērtējumu par šie instrumentiem, lai konstatētu, vai tie būtu jāpārnes uz nākamo finanšu plānošanas periodu;

47.

prasa Komisijai atgūt neizlietoto naudas atlikumu no dalīti pārvaldītajiem finanšu instrumentiem un atlikušos neizlietotos līdzekļus no netieši pārvaldītajiem finanšu instrumentiem, kuri saistīti ar iepriekšējām daudzgadu finanšu shēmām un kuriem beidzies attiecināmības termiņš;

48.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par 2015. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2015. gadā kļūdu līmenis attiecībā uz ieņēmumiem nebija būtisks, un ar gandarījumu konstatē, ka 2015. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

49.

pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos jau divdesmit otro gadu pēc kārtas ir vērojams būtisks kļūdu līmenis, tādēļ ka uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

50.

pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 3,8 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2014. finanšu gadā tika lēsts 4,4 % apmērā, 2013. finanšu gadā – 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā – 4,8 % apmērā un 2011. finanšu gadā – 3,9 % apmērā;

51.

uzsver – neraugoties uz to, ka stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies, iespējamākais kļūdu īpatsvars joprojām ievērojami pārsniedz būtiskuma slieksni, proti, 2 %; uzsver – ja Komisija, dalībvalstu iestādes vai neatkarīgie revidenti būtu izmantojušo visu tiem pieejamo informāciju, tie būtu varējuši novērst vai atklāt un izlabot nozīmīgu daļu no kļūdām, pirms tika veikti attiecīgie maksājumi; nevar pieņemt to, ka pieejamā informācija netiek izmantota, lai mazinātu kļūdu līmeni; stingri uzskata, ka dalībvalstīm šajā sakarībā ir jāuzņemas nozīmīga loma; mudina dalībvalstis izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas, un attiecīgi rīkoties;

52.

pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā 2015. gadā izdarītās izmaiņas kopējās lauksaimniecības politikas tiesiskajā regulējumā, Revīzijas palāta savās darījumu pārbaudēs vairs neiekļauj savstarpējās atbilstības aspektu, un līdz ar to ir grūtāk veikt salīdzinājumu ar iepriekšējo finanšu gadu; šādas kļūdas 2014. gadā veidoja 0,6 procentpunktus no daudzgadu finanšu shēmas 2. kategorijai “Dabas resursi” aplēstā kopējā kļūdu līmeņa, savukārt laika periodā no 2011. līdz 2014. gadam to daļa kopējā aplēstajā kļūdu līmenī ik gadu bija 0,1–0,2 procentpunkti;

53.

ar bažām norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu līmenis būtu nevis 3,8 %, bet gan 4,3 %, ja Revīzijas palātas pārbaudītajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi;

54.

norāda, ka pārvaldības veida ietekme uz kļūdu līmeni ir niecīga, jo aplēstais kļūdu līmenis, ko Revīzijas palāta ir konstatējusi kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumos (4,0 %) un Komisijas pārvaldītajos izdevumos (3,9 %), ir gandrīz vienāds;

55.

norāda, ka augstāko aplēsto kļūdu līmeni Revīzijas palāta konstatēja nodaļā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (5,2 %) un nodaļā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (4,4 %), savukārt nodaļā “Administratīvie izdevumi” konstatēts pats zemākais aplēstais kļūdu īpatsvars (0,6 %); uzsver, ka, vispārēji raugoties, kļūdas nenozīmē krāpšanu; iesaka Revīzijas palātai sākt izstrādāt īpašo ziņojumu, kurā tiktu izpētītas un salīdzinātas šīs jomas, lai rezultātā sagatavotu vispusīgu paraugprakses dokumentu;

56.

norāda, ka kļūdu līmeni dažādajās izdevumu jomās ir lielā mērā ietekmējuši atšķirīgie atlīdzināšanas un maksājumtiesību shēmu riska modeļi; gadījumos, kad Savienība atlīdzina attiecināmās izmaksas par attiecināmām darbībām, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju iesniegtajām izmaksu deklarācijām, kļūdu līmenis ir 5,2 %, savukārt situācijās, kad maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nosacījumu izpildi, nevis atlīdzinot izmaksas, kļūdu īpatsvars ir 1,9 %; iesaka Revīzijas palātai izpētīt un salīdzināt šīs jomas, lai izstrādātu īpašo ziņojumu par paraugpraksi;

57.

norāda, ka no Komisijas 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojuma (COM(2016) 446) izriet, ka riskam pakļautās maksājumu summas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājušās aptuveni par 10 %, kas galvenokārt saistīts ar riskam pakļauto summu samazināšanos lauksaimniecības jomā;

58.

uzsver, ka Komisija atzīst, ka izdevumos pieļauto kļūdu līmenis ir būtisks, jo, kā izklāstīts tās 2015. gada pārvaldības un izpildes ziņojumā, riskam pakļauto summu apmērs svārstās no EUR 3,3 miljardiem līdz EUR 4,5 miljardiem, kas atbilst 2,3–3,1 % maksājumu; norāda uz Komisijas aplēsēm, ka turpmākajos gados tā atklās un koriģēs kļūdas EUR 2,1–2,7 miljardu apmērā;

59.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, bet atsevišķo ģenerāldirektorātu izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav vienota (sk. jo īpaši Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 1.38. punktu); iesaka, cik drīz vien iespējams, noregulēt un standartizēt šo praksi;

60.

norāda – kaut gan ir panākti uzlabojumi, Komisija nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme tiek novērtēta pārāk lielā apmērā;

61.

īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz vairāk nekā trijiem 2015. gada ceturkšņiem Komisijas ģenerāldirektorāti savas aplēses par riskam pakļautajām summām balsta uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, taču no attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (DG AGRI) un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) gada darbības pārskatiem izriet, ka dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamība joprojām ir problemātisks jautājums, kaut arī datu ziņošana no dalībvalstīm ir uzlabojusies; uzskata par nepieņemamu to, ka dalībvalstīm nav lojālas sadarbības ar Eiropas Komisiju attiecībā uz kontroles ziņojumiem un to ticamību;

62.

uzsver, ka kontroles slogs galalietotājiem samazinātos, ja tiktu piemērota vienotas revīzijas pieeja, jo šajā gadījumā Eiropas līmeņa revīzija netiktu veikta atsevišķi, bet gan balstoties uz valstu izdarītajām revīzijām; konstatē, ka šāda secīga pārskatatbildība būtu iespējama tikai tad, ja valstu izdarītās revīzijas būtu pienācīgas un Komisija un dalībvalstis vienotos par principiem un interpretācijām; aicina Komisiju šajā sakarībā rīkoties proaktīvi, publicējot attiecīgas pamatnostādnes;

63.

uzskata, ka budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanai vajadzētu būt atkarīgai no nepieciešamajiem finanšu pārvaldības uzlabojumiem dalībvalstu līmenī; šajā kontekstā norāda uz valstu deklarācijām kā instrumentu, kas varētu palīdzēt panākt lielāku pārskatatbildību un līdzatbildību valstu līmenī;

64.

norāda – ņemot vērā daudzgadu plānošanas īpatnības un daudzos un sarežģītos budžeta procedūrai piemērotos noteikumus, kas pastāv reģionālā, valstu un Savienības līmenī, kā arī to, ka kļūdas var labot vairāk nekā desmit gadus pēc to rašanās, nākotnē gaidāmo korekciju ietekmes aplēšana, pamatojoties uz pēdējo sešu gadu laikā uzskaitītajām korekcijām, neatbilst īstenībai;

65.

šajā sakarībā uzsver – ja Komisija būtu pārliecināta par savas koriģējošās spējas efektivitāti, ģenerāldirektoriem savos gada darbības pārskatos nevajadzētu formulēt finansiālas atrunas;

66.

norāda, ka Komisija ir ziņojusi (6) par īstenotām finanšu korekcijām un atgūtām summām EUR 3,9 miljardu kopējā apmērā; norāda, ka Revīzijas palāta tās iedala trijās kategorijās: EUR 1,2 miljardi – korekcijas un summu atgūšana pie “pirmavota”, t. i., pirms Komisija apstiprināja izdevumus (lauksaimniecībā, kohēzijā un tieši/netieši pārvaldītajās jomās); EUR 1,1 miljards – summas, ko dalībvalstis atsauca pēc izdevumu apstiprināšanas, aizstājot neattiecināmās summas ar jauniem kohēzijas projektiem; EUR 1,6 miljardi – neto korekcijas (lauksaimniecībā un tieši/netieši pārvaldītajās jomās);

67.

uzsver – ja pastāv augsts neatbilstību risks, labākā prakse ir izvērtēt risku un skaitliski izteikt tā līmeni un iespējamo ietekmi; pauž nožēlu par to, ka Komisija, ziņojot par šo jautājumu, pievērš lielu uzmanību koriģējošajai kapacitātei, nevis konstatēto kļūdu izteikšanai skaitļos un šo kļūdu veidu analizēšanai, un attiecīgu preventīvo pasākumu veikšanai, lai šādas kļūdas nepieļautu; īpaši norāda uz to, ka Komisijas paziņojumā par Savienības budžeta aizsardzību nav sniegtas aplēses par neatbilstību līmeni sākotnējos vai apstiprinātajos atmaksas pieprasījumos;

68.

piekrīt Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 paustajam viedoklim, ka ar N. Kinnock un R. Prodi reformu ieviestais dalījums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību nozīmē, ka ne vienmēr ir bijis skaidrs, vai jēdziens “politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātu budžeta izpildi, jeb vai šīs atbildības jomas ir nošķirtas (sk. Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 27/2016 kopsavilkuma 5. punktu);

69.

norāda, ka komisāru kolēģija neapliecina savu atbildību par gada pārskatiem ar priekšsēdētāja vai budžeta komisāra priekšvārdu vai ziņojumu un ka Komisija nesagatavo ikgadēju paziņojumu par pārvaldību vai par iekšējo kontroli, kaut gan tas atbilstu paraugpraksei un ir dalībvalstīs ierasta prakse;

70.

atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas;

71.

atkārtoti aicina Komisiju ik gadu sniegt vienotu un pienācīgu ticamības deklarāciju, kura balstīta uz ģenerāldirektoru gada darbības pārskatiem, un sagatavot pašai savas statistikas aplēses par kļūdu līmeni; aicina Komisiju atsevišķi izvērtēt to Savienības līdzekļu apmēru, kurus tā saistībā ar 2015. finanšu gadu ir iecerējusi saņemt atpakaļ, izmantojot līdzekļu atgūšanu vai finanšu korekcijas;

72.

prasa Komisijai veikt rūpīgu analīzi par tā sauktajiem retrospektīvajiem projektiem, t. i., par praksi iekļaut reģionālajās darba programmās jau uzsāktus projektus, kuru īstenošanai iestādes izmanto citu finansējumu un kuri var ietvert vai aizstāt pasākumus vai projektus, kam ir darbības problēmas vai kas neatbilst noteikumiem, un minētajā analīzē iekļaut ex ante novērtējumus, lai pārliecinātos par to, vai, aizstājot projektus, tiks sasniegti plānotie mērķi;

73.

aicina Komisiju ik gadu pievienot finanšu pārskatiem paziņojumu par pārvaldību un iekšējo kontroli, kurā jo īpaši būtu iekļauti šādi elementi:

un paziņojumā par Savienības budžeta aizsardzību sniegt aplēses par neatbilstību līmeni sākotnējos vai apstiprinātajos atmaksas pieprasījumos;

74.

aicina dalībvalstis sniegt Komisijai ticamus datus, it sevišķi attiecībā uz kontroles ziņojumiem;

75.

atbalsta atrunas, ko savos gada darbības pārskatos ir formulējuši DG REGIO, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (DG MARE), Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta (DG HOME), Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) un DG AGRI ģenerāldirektori; uzskata, ka minētās atrunas liecina par to, ka Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt nepieciešamās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecīgajās politikas jomās;

76.

vēlas zināt, kāpēc Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (DG RTD) ģenerāldirektors, tāpat kā iepriekšējos gados, joprojām formulē horizontālu atrunu attiecībā uz visiem maksājumiem un izmaksu deklarācijām Septītajā pamatprogrammā; aicina Komisiju beidzot ieviest pārdomātāku un uz risku balstītu pieeju un, kad tas nepieciešams, formulēt konkrētas atrunas;

77.

norāda, ka 2015. gada Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā ir apvienoti divi līdz šim atsevišķi sniegti ziņojumi: novērtējuma ziņojums, kas tiek izstrādāts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. pantu, un Finanšu regulas 66. panta 9. punktā prasītais kopsavilkuma ziņojums;

78.

atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā attiecībā uz katru budžeta izdevumu kategoriju ir sniegta informācija par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas programmu īstenošanā gūto progresu, apliecinoši fakti par 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas programmu rezultātiem, kā arī atspoguļota saistība ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

79.

pauž nožēlu par to, ka tā dēvētajā novērtējuma ziņojumā, no vienas puses, pasākumu apraksti tiek jaukti ar rezultātiem, un, no otras puses, ir mēģināts izvērtēt politikas ietekmi un ir izteikti solījumi attiecībā uz nākotni;

80.

norāda, ka dalībvalstīm netiek prasīts savās programmās iekļaut kopīgus rādītājus, izņemot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, un uz rezultātiem balstīti novērtējumi dalībvalstīs neietilpst sākotnējās kontroles posmā;

81.

pauž nožēlu par to, ka Komisija tā vietā, lai vienkāršotu savas iekšējās pārvaldības instrumentus, ir ieviesusi daudzgadu stratēģiskos plānus katram Komisijas dienestam, pamatojoties uz kopīgajiem vispārējiem mērķiem, kuri ietver Ž. K. Junkera vadītās Komisijas desmit politiskās prioritātes un ar kuriem tiek atbalstīti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi un Līgumā noteiktie pienākumi;

82.

atkārtoti pauž jau 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā izteikto aicinājumu attiecībā uz tematisko koncentrāciju; aicina Komisiju izpētīt, kādā mērā tematiskā koncentrācija varētu veicināt vienkāršošanu un mazināt regulējuma un kontroļu radīto slogu;

83.

aicina Komisiju savlaicīgi pieņemt ikgadējo pārvaldības un izpildes ziņojumu, lai Revīzijas palāta to varētu ņemt vērā, izstrādājot savu gada pārskatu; uzstāj uz to, ka minētajā ziņojumā jāsniedz pēc iespējas objektīva informācija un jāiekļauj visaptverošs izvērtējums par iepriekšējā gada rezultātiem, kas panākti, Komisijai īstenojot savu politiku; aicina Komisiju apdomāt nepieciešamību pēc tādiem ilgtermiņa politikas plānošanas periodiem kā desmit gadu periodam paredzētā stratēģija “Eiropa 2020”;

84.

vērš uzmanību uz to, ka darbības rādītāju noteikšanas procesam ir jābūt pārredzamam un demokrātiskam, tajā jābūt iesaistītām visām Savienības iestādēm, partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātie rādītāji būtu piemēroti Savienības budžeta izpildes novērtēšanai un būtu ievērots tas, ko sagaida Savienības iedzīvotāji;

85.

aicina Komisiju tās turpmākajos darbības pārskatos labāk izvērtēt visās politikas jomās panāktos tiešos rezultātus un iznākumus; aicina Komisiju skaidri un apkopojoši atspoguļot Eiropas politikas ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un novērtēt dažādo politikas jomu attiecīgo ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

86.

atgādina, ka “Apvārsnis 2020” ir vērienīga, plaša programma, kuras vispārējais mērķis ir balstīts uz trim prioritātēm: izcilu zinātni, vadošu lomu rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanu;

87.

norāda, ka Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pieņemtās desmit politiskās prioritātes 2014.–2019. gadam ne visā pilnībā sakrīt ar stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm; šāds stāvoklis nozīmē to, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesiskais regulējums un budžeta piešķīrumi atspoguļo stratēģiju “Eiropa 2020”, savukārt Komisija, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, no 2014. gada ir pārorientējusi stratēģisko plānošanu un pārvaldības kārtību, vadoties pēc desmit politiskajām prioritātēm;

88.

pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav izklāstījusi sakarību starp minētajām divām prioritāšu grupām, un aicina Komisiju precizēt, kā tās ir saistītas;

89.

uzsver, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenais panākumu faktors ir efektīva sinerģija un papildināmība starp valstu un Eiropas pētniecības un inovācijas programmām; norāda, ka Komisija plāno analizēt ietekmi un sinerģiju starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtēšanas kontekstā;

90.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas 2015. gada pārskatā aprakstītos divus piemērus, kas raksturo valstu un Savienības pētniecības programmu savstarpējo papildināmību, kā arī to, ka Bulgārijas un Portugāles augstākās revīzijas iestādes ir konstatējušas, ka šajās valstīs dažās jomās valsts un Savienības pētniecības programmas papildina cita citu, taču valsts līmenī vērojami arī daži trūkumi, piemēram, raugoties uz valstu rīcības plānos un stratēģijās iekļautajiem rādītājiem, kas saistīti ar “Apvārsni 2020”, un dažām problēmām saistībā ar koordināciju un mijiedarbību starp visiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” iesaistītajiem dalībniekiem valsts līmenī (7); pieņem zināšanai arī to, ka Bulgārija bija pirmā dalībvalsts, kura brīvprātīgi izmantoja pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” politikas atbalsta instrumentu, un mudina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, kuru pētniecību un inovāciju ir nepieciešams modernizēt;

91.

atgādina, ka ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesisko regulējumu tika ieviesti vairāki svarīgi rezultatīva snieguma pārvaldības elementi, piemēram, mērķi un galvenie darbības rādītāji; uzsver, ka, kopumā raugoties, apstiprinātie mērķi un rādītāji ir patiess uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējām pamatprogrammām;

92.

norāda, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” izmantotajiem darbības rādītājiem joprojām piemīt vairāki trūkumi, kas saistīti, piemēram, ar:

93.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisija neizmanto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmas un ar tām saistītos priekšlikumu konkursus, lai vēl spēcīgāk akcentētu rezultatīva snieguma aspektu (9);

94.

ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palātas pārbaudīto priekšlikumu un dotāciju nolīgumu mērķos rezultatīvam sniegumam bija veltīta pietiekama uzmanība, ja Komisija to bija prasījusi, un ka to pašu var teikt arī par šo priekšlikumu novērtēšanas procesu;

95.

pauž nožēlu par to, ka atsevišķajās darba programmās, uz kurām ir balstīta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbība, un ar tām saistītajos priekšlikumu konkursos tiek lietots plašākais jēdziens “gaidāmā ietekme”, nevis jēdziens “gaidāmais rezultāts”, tādējādi palielinoties riskam, ka šajā daļā sniegtā informācija būs pārāk plaša un ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības rezultātu izvērtēšana būs apgrūtināta (10);

96.

pauž bažas par to, ka Komisija ne vienmēr konsekventi lieto galvenos ar rezultatīvu sniegumu saistītos jēdzienus (piemēram, “tiešie rezultāti”, “iznākumi”, “rezultāti” un “ietekme”);

97.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka pašreizējā kārtība neļauj Komisijai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros atsevišķi uzraudzīt pētniecības un izstrādes (R&D) un inovācijas izdevumus un darbības rezultātus un attiecīgi sniegt atsevišķus ziņojumus; turklāt pauž nožēlu par to, ka, lai gan budžeta procedūrā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansiālais ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” ir skaidri noteikts, publicējot programmu pārskatus, tomēr Komisija vēl nav sniegusi saturīgu ziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un tās ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”; aicina Komisiju sniegt saturīgu ziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu un tās ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”, tiklīdz būs pieejami programmas rezultāti;

98.

ierosina pastiprināt valstu kontaktpunktu lomu, lai uz vietas sniegtu kvalitatīvu tehnisko atbalstu; uzskata, ka ikgadēja rezultātu izvērtēšana, apmācība un stimuli labi strādājošiem kontaktpunktiem vairos programmas “Apvārsnis 2020” panākumus;

99.

aicina Komisiju tās turpmākajos darbības pārskatos skaidri un izsmeļoši atspoguļot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

100.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas vērojumiem, ka daudzi no DG AGRI, DG CLIMA, DG ENVI un DG MARE pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos izmantotajiem mērķiem bija tieši pārņemti no politiskiem vai leģislatīviem dokumentiem un nebija pietiekami detalizēti, lai būtu noderīgi pārvaldības un uzraudzības mērķiem;

101.

prasa Komisijai:

102.

atzinīgi vērtē to, ka kopumā Revīzijas palātas veiktās revīzijas pierādījumi liecina, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks un jo īpaši – ka pārbaudītās sistēmas ir efektīvas NKI un PVN pašu resursiem, ka pārbaudītās sistēmas kopumā ir efektīvas tradicionālajiem pašu resursiem, ka galvenie iekšējās kontroles mehānismi Revīzijas palātas apmeklētajās dalībvalstīs tomēr novērtēti kā daļēji efektīvi un ka Revīzijas palāta nav konstatējusi kļūdas pārbaudītajos darījumos;

103.

atgādina, ka atruna ir instruments, kuru izmantojot, tiek saglabāta iespēja koriģēt šaubas raisošus elementus dalībvalsts iesniegtajos NKI datos, un atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nopietnas problēmas 2015. gadā pārbaudītajās atceltajās atrunās;

104.

pauž bažas par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, kas panākti attiecībā uz Grieķijas NKI datu ticamību, atrunas nav atceltas; norāda, ka šī ir vienīgā vispārējā atruna, kas attiecas uz 2008. un 2009. gadu un 2015. gada beigās vēl nebija atcelta;

105.

attiecībā uz muitas nodokļiem norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka dažādās dalībvalstīs, pārbaudot to, vai importētāji ievērojuši muitas tarifu un importa noteikumus (tostarp veicot pēcmuitošanas revīzijas), tiek izmantotas atšķirīgas metodes, un atšķīrās arī kvalitāte un pārbaudēs gūtie rezultāti; Revīzijas palāta īpaši uzsver arī to, ka Francija ir pārtraukusi parāda paziņošanas trīs gadu noilguma periodu – šī prakse atšķiras no citu dalībvalstu prakses un rada atšķirīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem Eiropas Savienībā (11);

106.

attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem norāda, ka 2015. gada beigās Komisija arī bija izveidojusi sarakstu ar 325 vēl nenoskaidrotiem jautājumiem, kuri bija saistīti ar Savienības muitas noteikumu neievērošanu un konstatēti, veicot inspekcijas dalībvalstīs;

107.

norāda, ka attiecībā uz muitas nodokļu un cukura nodevu deklarācijām Revīzijas palāta konstatēja nepietiekamu efektivitāti iekasējamo summu pārvaldībā (tā dēvētajos B kontos) dalībvalstīs un ka Komisija līdzīgus trūkumus konstatēja 17 no kopumā 22 apmeklētajām dalībvalstīm;

108.

uzsver, ka Revīzijas palāta atklāja riskus saistībā ar muitas parādu atgūšanu no uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Savienības, vai no trešo valstu pilsoņiem, un konstatēja virkni gadījumu, kuros vairākām dalībvalstīm nebija iespējams iekasēt parādus no personām vai uzņēmumiem, piemēram, Baltkrievijā, Britu Virdžīnu Salās, Krievijā, Šveicē, Turcijā un Ukrainā;

109.

uzsver, ka NKI atlikumu būtiskas pārskatīšanas ietekme varētu būt mazāka, ja būtu ieviesta vienota Savienības pārskatīšanas politika, ar kuru tiktu saskaņots galveno pārskatīšanu grafiks;

110.

pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv strukturālie un juridiskie aspekti, kuri 2014. gada oktobra beigās izraisīja politiskas viedokļu sadursmes attiecībā uz dažu dalībvalstu iemaksām;

111.

aicina Komisiju:

112.

norāda, ka Komisija ir piekritusi uzsākt jaunas darbības, reaģējot uz 88 Parlamenta pieprasījumiem, kas pausti lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai attiecībā uz 2014. finanšu gadu pievienotajā rezolūcijā;

113.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju attiecībā uz 227 Parlamenta izteiktajiem pieprasījumiem prasītās darbības jau tikušas vai tiek veiktas, un ka Komisija ar pastāvošo tiesisko regulējumu un budžeta struktūru vai tās institucionālo lomu vai prerogatīvām saistītu iemeslu dēļ nevar piekrist 35 Parlamenta pieprasījumiem;

114.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes brīžiem ir nenoteiktas un neviennozīmīgas;

115.

atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, īstenojot piecas no sešām galvenajām saistībām;

116.

tomēr uzstāj uz to, ka Komisijai ir jāuzdod ģenerāldirektorātiem publicēt to attiecīgajos gada darbības pārskatos visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā (sestā galvenā saistība);

117.

aicina Komisiju pārskatīt tās nostāju, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu nosūtīto datu ticamību, Savienības līdzekļu galasaņēmēju pārredzamību, Ētikas komitejas darba pārredzamību, korupcijas apkarošanu un Eiropas skolu administratīvo struktūru reformu;

118.

stingri nosoda to, ka Komisija neizjūt nepieciešamību turpināt publicēt ES pretkorupcijas ziņojumu; uzskata – neraugoties uz to, kādi ir Komisijas nolūki attiecībā uz korupcijas apkarošanu, šī ziņojuma atcelšana pēdējā brīdī raida nepareizu signālu ne tikai dalībvalstīm, bet arī iedzīvotājiem; atkārtoti uzsver savu viedokli, ka korupcija joprojām ir problemātisks jautājums gan Savienībai, gan dalībvalstīm un ka, neveicot efektīvus korupcijas apkarošanas pasākumus, Savienībā tiek apdraudēta rezultatīva ekonomikas darbība, tiesiskums un demokrātisko iestāžu ticamība; aicina Eiropas Komisiju pabeigt 2016. gada pretkorupcijas ziņojuma izstrādi un publicēt šo ziņojumu, ar ātru un pārliecinošu rīcību izskaust korupciju dalībvalstīs un Savienības iestādēs un pasūtīt neatkarīgu novērtējumu par pretkorupcijas standartiem pašās Savienības iestādēs;

119.

atkārtoti un stingri aicina Komisiju izstrādāt sistēmu korupcijas līmeņa noteikšanai dalībvalstīs un dalībvalstu korupcijas novēršanas politikas virzienu novērtēšanai, paredzot šajā sistēmā stingrus rādītājus un viegli piemērojamus, vienotus kritērijus, kas balstīti Stokholmas programmā izklāstītajās prasībās; aicina Komisiju izstrādāt korupcijas indeksu dalībvalstu iedalīšanai kategorijās; uzskata, ka korupcijas indekss varētu būt labs pamats, uz kura balstoties, Komisija, kontrolējot Savienības resursu izlietojumu, varētu izveidot konkrētām valstīm pielāgotus kontroles mehānismus;

120.

norāda, ka, neraugoties uz atkārtoti konstatēto kļūdu īpatsvaru un kavēšanos Septītās pamatprogrammas īstenošanā un slēgšanā, augsta līmeņa ekspertu grupas veiktajā Septītās pamatprogrammas ex post novērtējumā (13) tika atzīts, ka Septītā pamatprogramma ir bijusi sekmīga; minētā augsta līmeņa grupa jo īpaši uzsvēra, ka Septītā pamatprogramma:

121.

pauž nožēlu, ka saistībā ar Septītās pamatprogrammas novērtēšanu rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, kura norisinājās laikā no 2015. gada februāra līdz maijam, tika norādīts uz šādiem trūkumiem:

122.

pauž dziļu nožēlu par to, ka mērķis ieguldīt pētniecībā 3 % no dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020. gadam, visticamāk, netiks sasniegts; tādēļ uzskata, ka būtu jāizbeidz atkārtotā līdzekļu samazināšana Savienības budžetā attiecībā uz pētniecības programmām; aicina visas dalībvalstis uzņemties risināt šo problēmu; turklāt aicina Komisiju izdarīt nepieciešamos secinājumus attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

123.

atzinīgi vērtē progresu, kas gūts, īstenojot ar Inovācijas savienību saistītās apņemšanās: 2014. gada vidū visas apņemšanās vai nu bija izpildītas, vai arī norisinājās to īstenošana;

124.

atzinīgi vērtē arī to, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķirto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu daļa 2015. gadā palielinājās līdz 23,4 % (2014. gadā – 19,4 %);

125.

uzskata par nepieņemamu to, ka DG RTD nav ievērojis Parlamenta pausto prasību, ka Komisijas ģenerāldirektorātiem savos gada darbības pārskatos vajadzētu publicēt visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus; ar bažām norāda, ka 20 svarīgākajos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos ir pārstāvēts tikai neliels skaits teritoriju;

126.

norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada pārskata 5. nodaļa attiecas uz maksājumiem šādās jomās: pētniecība (EUR 10,4 miljardi), izglītība, apmācība, jaunatne un sports (EUR 1,8 miljardi), kosmoss (EUR 1,4 miljardi), transports (EUR 1,3 miljardi), citas darbības un programmas (EUR 1,1 miljards), enerģētika (EUR 0,5 miljardi) un uzņēmumu un MVU konkurētspēja (COSME) (EUR 0,3 miljardi); uz pētniecības jomu līdz ar to attiecas 62 % izdevumu;

127.

norāda, ka par pētniecības pamatprogrammu īstenošanu ir atbildīgi dažādi Komisijas ģenerāldirektorāti, kā arī izpildaģentūras, kopuzņēmumi un tā dēvētās 185. pantā noteiktās struktūras (partnerības ar dalībvalstīm), un starp visiem minētajiem dalībniekiem ir nepieciešama cieša koordinācija;

128.

precizē, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija gandrīz visā pilnībā attiecās tikai uz Septītajā pētniecības pamatprogrammā (FP7) veiktajiem maksājumiem;

129.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar DG RTD gada darbības pārskatā sniegtajām ziņām līdz 2015. gada beigām vēl nebija pabeigti 1 915 Septītās pamatprogrammas projekti EUR 1,63 miljardu vērtībā; šī apstākļa dēļ varētu iekavēties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošana;

130.

uzsver, ka Revīzijas palāta atzīst pētniecības un citu iekšpolitikas jomu uzraudzības un kontroles sistēmas par daļēji efektīvām;

131.

pauž bažas par to, ka 2015. gadā no 150 Revīzijas palātas revidētajiem darījumiem 72 darījumos (48 %) tika konstatētas kļūdas; pamatojoties uz skaitļos izteiktajām 38 kļūdām, Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 4,4 %; turklāt skaitļos izsakāmu 16 kļūdu gadījumos Komisijai, valstu iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis šajā nodaļā būtu par 0,6 % zemāks;

132.

pauž nožēlu par to, ka no 38 darījumiem, kuros pieļautās kļūdas bija izsakāmas skaitļos, 10 darījumos Revīzijas palāta konstatēja kļūdas, kas pārbaudītajos elementos pārsniedza 20 %; šie 10 gadījumi (9 no Septītās pētniecības pamatprogrammas un viens no 2007.–2013. gada Konkurētspējas un inovācijas programmas) 2015. gadā veidoja 77 % no kopējā aplēstā kļūdu līmeņa apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”;

133.

pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa (33 no 38) no Revīzijas palātas konstatētajām skaitļos izteiktajām kļūdām bija saistītas ar atbalsta saņēmēju deklarētu neattiecināmu personāla un netiešo izmaksu atlīdzināšanu un ka gandrīz visas Revīzijas palātas konstatētās kļūdas izmaksu deklarācijās bija radušās tāpēc, ka atbalsta saņēmēji bija nepareizi interpretējuši sarežģītos attiecināmības noteikumus vai nepareizi aprēķinājuši attiecināmās izmaksas, un no tā var nepārprotami secināt, ka šie noteikumi ir jāvienkāršo;

134.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ir ievērojami uzlabojusies iepirkuma noteikumu ievērošana;