ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 250
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 28. septembris

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1758 (2017. gada 27. septembris), ar ko nosaka tās grāmatvedības informācijas formu un saturu, kura jāiesniedz Komisijai ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanas mērķiem, kā arī kontroles un prognozēšanas mērķiem

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1759 (2017. gada 27. septembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam

34

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1760 (2017. gada 27. septembris) par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2017. gada septembra apakšperiodam

52

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2017/1761 (2017. gada 25. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Itālijas Republika

55

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/1762 (2017. gada 25. septembris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus, ko izvirzījusi Rumānija

56

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/1763 (2017. gada 25. septembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Lietuvas Republika

57

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/1764 (2017. gada 25. septembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Austrijas Republika

58

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/1765 (2017. gada 25. septembris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un divus locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Nīderlandes Karaliste

59

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/1766 (2017. gada 25. septembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un izmaiņām Eiropas Savienības asociēto zemju un teritoriju sarakstā

61

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1767 (2017. gada 25. septembris), ar ko atļauj Apvienotajai Karalistei piemērot samazinātus nodokļus degvielai, ko patērē Iekšējās un Ārējās Hebridu salās, Ziemeļu salās, Fērtofklaida salās un Sili salās, atbilstīgi Direktīvas 2003/96/EK 19. pantam

69

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1768 (2017. gada 25. septembris), ar ko Horvātijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

71

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1769 (2017. gada 25. septembris), ar ko Polijas Republikai atļauj noslēgt ar Ukrainu nolīgumu, kurā ietverti noteikumi, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 5. panta attiecībā uz autoceļa tiltu uzturēšanu uz Polijas un Ukrainas robežas

73

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1758

(2017. gada 27. septembris),

ar ko nosaka tās grāmatvedības informācijas formu un saturu, kura jāiesniedz Komisijai ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanas mērķiem, kā arī kontroles un prognozēšanas mērķiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 104. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 31. panta 1. punktu minētās regulas 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās grāmatvedības informācijas formu un saturu, un veidu, kādā tā nosūtāma Komisijai, nosaka saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1813 (3).

(2)

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1813 pielikumus nevar izmantot to paredzētajam nolūkam 2018. finanšu gadā. Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/1813 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu, kas nosaka grāmatvedības informācijas formu un saturu minētajam finanšu gadam.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās grāmatvedības informācijas forma un saturs, un veids, kādā tā nosūtāma Komisijai, ir noteikti šīs regulas I pielikumā (X tabula), II pielikumā (Tehniskās specifikācijas tādu datņu pārsūtīšanai, kuras attiecas uz ELGF un ELFLA izdevumiem), III pielikumā (Atgādne) un IV pielikumā (ELFLA budžeta kodu struktūra (F109)).

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2016/1813 atceļ no 2017. gada 16. oktobra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 16. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 7. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1813, ar ko nosaka tās grāmatvedības informācijas formu un saturu, kura jāiesniedz Komisijai ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanas mērķiem, kā arī kontroles un prognozēšanas mērķiem (OV L 278, 14.10.2016., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

X TABULA

2018. finanšu gads

2018

A↓

2017

A↓

F100

F101

F103

F105

F105B

F105C

F106

F106A

F107

F108

F109

F110

F200

F201

F202A

F202B

F202C

F207

F220

F221

F222B

F222C

F300

F300B

F301

F304

F307

F500

F502

F503

F508A

F508B

F509A

F510

F511

F531

F532

F533

F600

05020101

1000

05020101

1000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020101

1003

05020101

1003

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020102

1011

05020102

1011

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020102

1013

05020102

1013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020201

1850

05020201

1850

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020300

3010

05020300

3010

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020300

3011

05020300

3011

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020300

3012

05020300

3012

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020300

3013

05020300

3013

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020300

3014

05020300

3014

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020499

3100

05020499

3100

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05020501

1100

05020501

1100

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020503

1112

05020503

1112

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

X

X

 

 

 

X

X

 

 

 

 

05020599

0000

05020599

0000

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

X

X

 

 

 

 

05020603

0000

05020603

0000

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05020605

1211

05020605

1211

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020699

0000

05020699

0000

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020699

1240

05020699

1240

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020703

0000

05020703

0000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

X

X

 

 

 

 

05020799

1409

05020799

1409

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020803

0000

05020803

0000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020803

1502

05020803

1502

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020811

0000

05020811

0000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020811

1509

05020811

1509

X

X

 

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020812

0000

05020812

0000

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

X

X

 

 

 

X

X

 

 

 

 

05020899

0000

05020899

0000

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05020899

1500

05020899

1500

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020899

1510

05020899

1510

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05020899

1515

05020899

1515

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

05020908

0000

05020908

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

05020999

0000

05020999

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

X

05020999

1600

05020999

1600

D

D

D

D

 

D

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

 

 

 

 

 

D

 

 

 

 

D

 

 

 

 

 

 

D

 

 

 

D

05020999

1610

05020999

1610

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

 

X

 

05020999

1630

05020999

1630

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

X

X

X

X

05020999

1640

05020999

1640

D

D

D

 

 

 

D

 

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

D

 

 

D

D

D

D

D

 

 

D

D

05020999

1650

05020999

1650

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

 

 

X

X

X

X

X

 

 

X

 

05020999

1690

05020999

1690

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021001

3800

05021001

3800

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05021001

3801

05021001

3801

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05021103

0000

05021103

0000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

05021104

0000

05021104

0000

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

 

 

X

05021199

0000

05021199

0000

D

D

 

 

 

 

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

 

 

 

 

 

D

D

 

 

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021199

1300

05021199

1300

X

X

 

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021201

2000

05021201

2000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021201

2002

05021201

2002

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021201

2003

05021201

2003

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021202

0000

05021202

0000

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05021202

2011

05021202

2011

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021202

2012

05021202

2012

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021202

2013

05021202

2013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021204

2030

05021204

2030

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05021208

3120

05021208

3120

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

X

X

 

 

 

X

X

 

 

 

 

05021299

0000

05021299

0000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021301

2100

05021301

2100

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021304

2101

05021304

2101

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021399

0000

05021399

0000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021399

2190

05021399

2190

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021499

0000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021501

2300

05021501

2300

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021502

2301

05021502

2301

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

X

X

X

X

X

 

 

 

X

 

 

 

 

 

05021505

2311

05021505

2311

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05021506

2320

05021506

2320

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05021599

0000

05021599

0000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030101

0000

05030101

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

X

05030102

0000

05030102

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030102

0010

05030102

0010

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030103

0000

05030103

0000

D

D

D

D

D

 

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

 

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

D

05030104

0000

05030104

0000

D

D

D

D

D

 

D

 

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

D

D

D

D

D

 

D

 

 

 

D

05030105

0000

05030105

0000

D

D

D

D

D

 

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

D

05030106

0000

05030106

0000

D

D

D

D

D

 

D

 

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

 

 

D

D

D

 

D

 

 

 

D

05030107

0000

05030107

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030110

0010

05030110

0010

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030111

0000

05030111

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030112

0000

05030112

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030113

0000

05030113

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030199

0000

05030199

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030199

0103

 

 

A

A

A

A

A

 

A

 

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

 

 

A

A

 

 

 

 

 

 

 

 

A

05030199

0104

 

 

A

A

A

A

A

 

A

 

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

A

A

A

A

A

 

A

 

 

 

A

05030199

0105

 

 

A

A

A

A

A

 

A

 

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

A

A

 

 

 

 

 

 

 

 

A

05030199

0106

 

 

A

A

A

A

A

 

A

 

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

 

 

A

A

A

 

A

 

 

 

A

05030206

2120

05030206

2120

D

D

 

D

D

D

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

D

05030207

2121

05030207

2121

D

D

 

D

D

D

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030213

2220

05030213

2220

D

D

 

D

D

D

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

D

05030214

2221

05030214

2221

D

D

 

D

D

D

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

 

D

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030228

1420

05030228

1420

D

D

D

D

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

 

 

 

 

05030240

0000

05030240

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030244

0000

05030244

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030250

0000

05030250

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030252

0000

05030252

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030260

0000

05030260

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030261

0000

05030261

0000

X

X

X

X

X

A

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

0000

05030299

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0001

05030299

0001

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

X

05030299

0004

05030299

0004

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0005

05030299

0005

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0008

05030299

0008

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

0010

05030299

0010

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

0018

05030299

0018

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

X

 

 

 

X

05030299

0019

05030299

0019

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0021

05030299

0021

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0022

05030299

0022

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0024

05030299

0024

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0025

05030299

0025

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0026

05030299

0026

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0036

05030299

0036

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

0039

05030299

0039

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

0041

05030299

0041

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0042

05030299

0042

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0043

05030299

0043

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

0051

05030299

0051

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

X

05030299

1310

05030299

1310

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

X

X

X

 

X

 

 

 

X

05030299

1420

 

 

A

A

A

A

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

 

 

 

 

05030299

2120

 

 

A

A

 

A

A

A

A

 

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

A

A

 

 

 

 

 

 

 

 

A

05030299

2121

 

 

A

A

 

A

A

A

A

 

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

A

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030299

2125

05030299

2125

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

2128

05030299

2128

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

2220

 

 

A

A

 

A

A

A

A

 

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

A

A

 

 

 

 

 

 

 

 

A

05030299

2221

 

 

A

A

 

A

A

A

A

 

A

A

A

 

A

A

A

A

A

A

 

 

 

 

A

A

 

A

A

 

A

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030299

2222

05030299

2222

X

X

 

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

05030299

3900

05030299

3900

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030299

3910

05030299

3910

D

D

D

D

D

D

D

 

D

D

D

 

D

D

D

D

D

D

 

 

 

 

D

D

 

D

D

D

 

 

 

D

D

 

 

 

 

 

D

05030300

0000

05030300

0000

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05030900

0000

05030900

0000

X

X

X

X

X

X

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

X

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05040114

0000

05040114

0000

X

X

X

X

 

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

05046001

 

05046001

 

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

05070106

 

05070106

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05070107

 

05070107

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

05070200

 

05070200

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67010000

0000

67010000

0000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67020000

0000

67020000

0000

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67030000

2071

67030000

2071

X

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

II PIELIKUMS

Tehniskās specifikācijas tādu datņu pārsūtīšanai, kuras attiecas uz ELGF un ELFLA izdevumiem

IEVADS

Šīs tehniskās specifikācijas piemēro attiecībā uz 2017. finanšu gadu, kas sākās 2016. gada 16. oktobrī.

1.   Pārsūtīšanas vide

Dalībvalsts koordinējošajai iestādei ir pienākums pārsūtīt Komisijai datnes un ar tām saistīto dokumentāciju, izmantojot STATEL/eDAMIS vai kādu citu informācijas sistēmu, kas nodrošina elektronisko apmaiņu ar informāciju saistībā ar ELGF/ELFLA finanšu izdevumu deklarācijām. Komisija atbalsta tikai vienu STATEL/eDAMIS instalāciju katrā dalībvalstī. Jaunāko programmas eDAMIS klienta versiju un plašāku informāciju par STATEL/eDAMIS lietošanu lejupielādē no lauksaimniecības fondu tīmekļa vietnes CIRCABC.

2.   Datņu struktūra

2.1.

 Dalībvalstij jāizveido datorieraksts katram atsevišķam ELGF un ELFLA maksājumu un ieņēmumu komponentam. Šie komponenti ir atsevišķās pozīcijas, kas veido maksājumu saņēmējam (ieņēmumu no saņēmēja).

2.2.

 Ierakstiem jābūt ar izplātās datnes struktūru. Ja laukiem ir vairāk nekā viena vērtība, jāveido atsevišķi ieraksti, kuros iekļauti visi datu lauki. Pārliecinieties, vai nenotiek dubultā skaitīšana (1).

2.3.

 Visai informācijai par vienas un tās pašas kategorijas maksājumiem vai ieņēmumiem jāatrodas vienā un tajā pašā datnē. Nav atļauts veidot atsevišķas datnes attiecībā uz vieniem un tiem pašiem maksājumiem (piemēram, tirgotājiem vai pārbaudēm, vai arī pamatdatiem un mērījumu datiem).

2.4.

 Datnēm jābūt ar turpmāk minētajiem parametriem.

 

Datnes pirmais ieraksts (galvenes rinda) ir datnes apraksts. Lauku nosaukumus veido burts “F”, kam seko lauka numurs, kas lietots I pielikumā (“X tabula”). Drīkst lietot tikai minētajā pielikumā iekļautos lauku nosaukumus.

 

Nākamie ieraksti datnē ir dati (datu rindas) tādā secībā, kāda norādīta pirmajā ierakstā, kurā aprakstīta datnes struktūra.

 

Laukus atdala ar semikolu (“;”). Galvenes rindā un datu rindās jābūt vienādam semikolu skaitam. Datu rindās tukšie lauki ierakstā parādās kā dubults semikols (“;;”), bet ieraksta beigās – kā viens semikols (“;”).

 

Ieraksti atšķiras pēc garuma. Katrs ieraksts beidzas ar kodu “CR LF” jeb “ Carriage Return – Line Feed ” (rakstatgrieze – rindpadeve) (heksadecimālajā sistēmā – “0D 0A”). Galvenes rinda nekad nebeidzas ar “;”. Datu rindas beidzas ar “;” tikai tad, ja pēdējais lauks ir tukšs.

 

Datni sagatavo, izmantojot ASCII kodus, kā norādīts turpmākajā tabulā. Citi kodi (piemēram, EBCDIC, TAR, ZIP u. c.) nav pieļaujami.

Kods

Dalībvalsts

ISO 8859-1

BE, DK, DE, ES, FR, IE, IT, LU, NL, AT, PT, FI, SE un GB

ISO 8859-2

CZ, HR, HU, PL, RO, SI un SK

ISO 8859-3

MT

ISO 8859-5

BG

ISO 8859-7

GR un CY

ISO 8859-13

EE, LV un LT

Ciparzīmju lauki:

 

decimāldaļas atdala ar “.”;

 

simbols (“+” vai “-”) ir pirmais kreisajā pusē, tūlīt pēc tā seko skaitļi. Pozitīvajiem skaitļiem pēc izvēles var lietot “+” zīmi;

 

noteikts decimāldaļu skaits (sīkāka informācija III pielikumā);

 

starp cipariem nav tukšumzīmju. Starp tūkstošiem nav tukšumzīmju vai citu zīmju.

 

Datuma lauks: “GGGGMMDD” (gads ar četriem cipariem, mēnesis ar diviem cipariem, diena ar diviem cipariem).

 

Budžeta kods (lauks F109) vajadzīgajā formātā bez tukšumzīmēm: “999999999999999” (šajā piemērā “9” apzīmē jebkuru ciparu no 0 līdz 9).

 

Pēdiņas ( “ ”) nav atļautas ne ierakstu sākumā, ne beigās. Datiem teksta formātā kā atdalītāju nedrīkst lietot lauku atdalītāju semikolu “;”.

 

Visi lauki: tukšumzīmju nav ne lauka sākumā, ne beigās.

Datnēm, kas atbilst šiem noteikumiem, ir šāda struktūra (piemērs 2017. finanšu gadam):

 

F100;F101;F106;F107;F108;F109

 

BE02;154678;+152,50;EUR;20170715;050201011000016

 

BE02;024578;-1000,00;EUR;20170905;050208031502013

 

BE02;154985;9999,20;EUR;20170101;050205011100012

 

BE02;100078;+152.75;EUR;20170331;050208110000031

 

BE01;215452;+0.50;EUR;20170615;050201011000016 (lūdzam ievērot +0.50, nevis +.50)

 

utt.

 

(Pārējās datu rindas ar laukiem tādā pašā secībā.)

2.5.

 Datnes ar 2.4. punktā norādītajiem parametriem nosūta, izmantojot sūtījuma veidu X-TABLE-DATA (sk. eDAMIS client) un pārsūtīšanas programmu.

2.6.

 Datorprogramma datņu formāta pārbaudei pirms to nosūtīšanas Komisijai (WinCheckCsv) ir iekļauta datu pārsūtīšanas programmā. Maksājumu aģentūras tiek aicinātas pārbaudes programmu no CIRCABC lejupielādēt atsevišķi, lai varētu veikt bezsaistes validāciju.

3.   Ikgadējā deklarācija

3.1.

 Dalībvalsts koordinējošā iestāde nosūta vai nu vienu ikgadējās deklarācijas datni par visām maksājumu aģentūrām, vai arī atsevišķas ikgadējo deklarāciju datnes par katru maksājumu aģentūru. Ikgadējās deklarācijas datnē iekļauj kopsummu par katru maksājumu aģentūru, budžetu un valūtu kodus gan attiecībā uz ELGF, gan uz ELFLA pasākumiem (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 29. panta b) un c) punkts).

3.2.

 Datnes ir ar 2.4. punktā norādītajiem parametriem. Katrā rindā iekļauj šādus laukus (norādītajā secībā):

a)   F100: maksājumu aģentūras kods;

b)   F109: budžeta kods;

c)   F106: summa, kas izteikta, izmantojot valūtas kodu F107;

d)   F107: valūtas kods.

3.3.

 Datnēm, kas atbilst šiem noteikumiem, ir šāda struktūra (piemērs 2017. finanšu gadam):

 

F100;F109;F106;F107

 

BE02;050201021011004;483644.90;EUR

 

BE02;050208110000031;29721588.82;EUR

 

BE02;050208120000043;299931.75;EUR

 

BE02;050212083120065;2778423.44;EUR

 

BE02;050301100010009;16403776.45;EUR

 

BE02;050301100010010;8123456.45;EUR

 

utt. (2)

3.4.

 Ikgadējās deklarācijas datnes nosūta, izmantojot pārsūtīšanas programmu ar sūtījuma veidu ANNUAL-DECLARATION.

4.   Starpības skaidrojums

4.1.

 Ja pastāv starpība starp ikgadējo deklarāciju un mēneša vai ceturkšņa deklarāciju vai X tabulas datiem, dalībvalsts koordinējošā iestāde nosūta vai nu vienu “starpības skaidrojuma” datni par visām maksājumu aģentūrām, vai atsevišķas “starpības skaidrojuma” datnes par katru maksājumu aģentūru. Šādā(-ās) datnē(-ēs), izmantojot standartkodus, izskaidro starpību katram budžeta kodam starp ikgadējo deklarāciju un mēnešu deklarācijām (T104); starpību katram budžeta kodam un/vai katrai jomai starp ikgadējo deklarāciju un ceturkšņu deklarācijām (SFC2014 – ELFLA 2014.–2020. gada plānošanas periods) vai starp ikgadējo deklarāciju un X tabulas datu ierakstu summu (Σ F106).

4.2.

 Datnes ir ar 2.4. punktā norādītajiem parametriem. Katrā rindā iekļauj šādus laukus (norādītajā secībā):

a)   F100: maksājumu aģentūras kods;

b)   F109: budžeta kods;

c)    Exco : skaidrojuma–saskaņošanas kods;

d)   F106: izskaidrotās starpības summa euro.

4.3.

 Skaidrojuma–saskaņošanas kods izsakāms ar kodu, kas atbilst turpmāk sniegtajam kodu sarakstam. Skaidrojuma kodu attiecībā uz starpībām, kas saistītas ar ELGF, var norādīt tikai vienu reizi katrā budžeta kodā (F109). Attiecībā uz starpībām, kas saistītas ar ELFLA, šāda atsevišķa deklarācija būtu jāskata, ņemot vērā pilno skaidrojuma kodu, tostarp divas papildu zīmes katrai jomai (kā definēts turpmāk).

Attiecībā uz starpībām, kas saistītas ar ELFLA, skaidrojuma kodam (kā aprakstīts B01–B99 kodu sarakstā) jāpievieno divas papildu zīmes, kuras identificē attiecīgi Savienības prioritāti un jomu, kas aprakstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) 5. pantā (piemēram, 5a attiecībā uz starpībām, kas saistītas ar jomu “ūdens izmantošanas efektivitātes palielināšana lauksaimniecībā”) (4). Jomām, kas nav skaidri aprakstītas minētās regulas 5. pantā, izmanto divas šādas papildu zīmes – “yy”. Izdevumu starpības, kas neattiecas uz jomām, identificējamas ar “zz”.

ELGF kods

A)

Starpības veids [Ikgadējā deklarācija pret (=MĪNUS) mēneša deklarāciju (T104)]

A01

Administratīva kļūda (neatmaksātās summas atgūs finanšu gada beigās un ieskaitīs ELGF, izmantojot ikgadējo deklarāciju)

A02

Noapaļošanas kļūda

A03

Ievades kļūda (dati ievadīti ar nepareizu budžeta kodu)

A04

Nošķiršanas kļūda (summa parādās ikgadējā deklarācijā, bet nav paziņota T104)

A05

Nošķiršanas kļūda (summa parādās T104, bet nav paziņota ikgadējā deklarācijā)

A06

Maksājuma kļūda (banka vēl nav veikusi maksājumu)

A07

Novēlota maksājuma korekcija

A08

Limita kļūda (korekcija, jo izdevumi pārsniedza limitu)

A09

Neatgūstamas summas kompensācija

A10

Neatgūstamas summas kompensācija (50/50 noteikums)

A11

Korekcija nenokārtotu parādu atgūšanas dēļ

A12

Korekcija, jo izdevumi reģistrēti divreiz

A13

Fonda veikta izdevumu pārdale (valsts vai Savienības līmenī)

A20

Atbilstības korekcijas

A21

Ar tiesībām saistītas korekcijas

A22

Nedeklarēta modulācija

A23

Valūtas kursa korekcijas

A90

Intervences krājumu glabāšana (P-STO tabulas 13. periods)

A99

Cita kļūda

ELFLA kods

B)

Starpības veids [Ikgadējā deklarācija pret (=MĪNUS) ceturkšņu deklarācijām (SFC2014)]

B01

Administratīva kļūda (neatmaksātās summas, kas ir faktiski atgūtas, bet vēl nav atskaitītas ceturkšņa izdevumu deklarācijās attiecīgajā pārskata periodā un ieskaitītas ELFLA, izmantojot ikgadējo deklarāciju)

B02

Noapaļošanas kļūda

B03

Ievades kļūda (dati ievadīti ar nepareizu budžeta kodu un/vai jomu)

B04

Nošķiršanas kļūda (summa parādās ikgadējā deklarācijā, bet nav paziņota ceturkšņa deklarācijā)

B05

Nošķiršanas kļūda (summa parādās ceturkšņa deklarācijā, bet nav paziņota ikgadējā deklarācijā)

B06

Maksājuma kļūda (banka vēl nav veikusi maksājumu)

B11

Korekcija nenokārtotu parādu atgūšanas dēļ

B12

Korekcija, jo izdevumi reģistrēti divreiz

B13

Fonda veikta izdevumu pārdale (valsts vai Savienības līmenī)

B14

Līdzfinansēšanas likmes kļūda (summa ar kļūdainu līdzfinansēšanas likmi ikgadējā deklarācijā)

B15

Līdzfinansēšanas likmes kļūda (summa ar kļūdainu līdzfinansēšanas likmi ceturkšņa deklarācijā)

B16

Starpība saistībā ar līdzfinansēšanas likmi ceturkšņa deklarācijā

B23

Valūtas kursa korekcijas

B30

Jomas pārdale (5)

B99

Cita kļūda

X tabulas kods

C)

Starpības veids [Ikgadējā deklarācija pret (=MĪNUS) X tabulu (ELGF un ELFLA)]

C01

Administratīva kļūda (neatmaksātās summas atgūs finanšu gada beigās un ieskaitīs ELGF/ELFLA, izmantojot ikgadējo deklarāciju)

C02

Noapaļošanas kļūda

C03

Ievades kļūda (dati ievadīti ar nepareizu budžeta kodu)

C04

Nošķiršanas kļūda (summa parādās ikgadējā deklarācijā, bet nav paziņota X tabulā)

C05

Nošķiršanas kļūda (summa parādās X tabulā, bet nav paziņota ikgadējā deklarācijā)

C06

Maksājuma kļūda (banka vēl nav veikusi maksājumu)

C07

Novēlota maksājuma korekcija ikgadējā deklarācijā

C08

Limita kļūda (korekcija ikgadējā deklarācijā, jo izdevumi pārsniedza limitu)

C09

Neatgūstamas summas kompensācija

C10

Neatgūstamas summas kompensācija (50/50 noteikums)

C11

Korekcija nenokārtotu parādu atgūšanas dēļ

C12

Korekcija, jo izdevumi reģistrēti divreiz

C13

Fonda veikta izdevumu pārdale (valsts vai Savienības līmenī)

C14

ELFLA – līdzfinansēšanas likmes kļūda (summa ar kļūdainu līdzfinansēšanas likmi ikgadējā deklarācijā)

C15

ELFLA – līdzfinansēšanas likmes kļūda (summa ar kļūdainu līdzfinansēšanas likmi X tabulā)

C20

Atbilstības korekcijas

C21

Ar tiesībām saistītas korekcijas

C22

Nedeklarēta modulācija

C23

Valūtas kursa korekcijas

C24

ELGF – 25 % ieturējums no summām, kas rodas savstarpējas atbilstības piemērošanas gadījumā (6)

C25

ELGF – 20 % ieturējums no summām, kas atgūtas pārkāpumu dēļ (7)

C98

X tabulas dati nav prasīti

C99

Cita kļūda

4.4.

 Datnēm, kas atbilst šiem noteikumiem, ir šāda struktūra (piemērs 2016. finanšu gadam):

 

F100;F109;Exco;F106

 

AT01;050207991409001;A03;+505.90

Ikgadējā deklarācijā uzrādītā summa ir par EUR 505,90 lielāka nekā mēneša deklarācijās (kļūdaini) uzrādītā summa [104. tabula].

 

AT01;050208120000021;A03;-505.90

Ikgadējā deklarācijā uzrādītā summa ir par EUR 505,90 mazāka nekā mēneša deklarācijās (kļūdaini) uzrādītā summa [104. tabula].

 

AT01;050302062120056;A01;-125.80

Ikgadējā deklarācijā uzrādītā summa ir par EUR 125,80 mazāka nekā mēneša deklarācijās uzrādītā summa [104. tabula], jo veiktas “administratīvu kļūdu” korekcijas.

 

AT01;050302072121141;C04;+31.05

Ikgadējā deklarācijā uzrādītā summa ir par EUR 31,05 lielāka nekā X tabulā uzrādītā summa nošķiršanas problēmas dēļ.

 

AT01;050460010153201;B011a;-100.00

 

AT01;050460010153201;B011c;-50.00

Summa, kas ikgadējā deklarācijā uzrādīta attiecībā uz 015. pasākumu, administratīvo kļūdu dēļ ir par EUR 150,00 mazāka nekā ceturkšņa deklarācijās [SFC2014] uzrādītās summas. Šajā gadījumā pieļauta viena administratīva kļūda EUR 100,00 apmērā darījumā, kas reģistrēts attiecībā uz “1 a” jomu, un otra administratīva kļūda attiecībā uz “1c” jomas maksājumu.

“Administratīvas kļūdas” kodam ir pievienotas vēl divas zīmes, kas norāda jomu.

 

AT01;050460010153201;B301a;-100.00

 

AT01;050460010153201;B301b;+100.00

Summa, kas ikgadējā deklarācijā uzrādīta attiecībā uz 15. pasākumu, ir vienāda ar ceturkšņa deklarācijās [SFC2014] uzrādītajām summām. Tomēr EUR 100,00 ir uzrādīti nepareizi ceturkšņu deklarācijās par “1a” jomu un šī nepareizība tiek labota, šo summu norādot pareizajā “1b” jomā.

 

AT01;050302072121142;C05;-81.00

 

AT01; 050460010153201;B02;+3.04

 

AT01; 050460010811101;C15;+3075.07

 

AT01; 050460011211101;C14;-688.23

 

utt.

4.5.

 “Starpības skaidrojuma” datnes nosūta, izmantojot pārsūtīšanas programmu ar sūtījuma veidu DIFFERENCE-EXPLANATION.

5.   Dokumentācija (kodu saraksts)

5.1.

 Ja izmanto kodus laukiem, kuriem III pielikumā nav paredzēti standartkodi, tad, lai izskaidrotu visus šos izmantotos kodus, dalībvalsts koordinējošajai iestādei jāpārsūta kodu saraksts par katru maksājumu aģentūru, izmantojot pārsūtīšanas programmu.

5.2.

 Kodu saraksts izskatās kā parasta vēstule. Skaidri norāda maksājumu aģentūras identitāti un adresāta nosaukumu vai administratīvo vienību.

5.3.

 Pārsūtīšanas programmas klienta versijā šādu tabulu pārsūtīšanai ir paredzēts īpašs sūtījuma veids, t. i., CODE-LIST.

6.   Datu pārsūtīšana

Koordinējošajai iestādei datnes jānosūta pilnībā un tikai vienu reizi.

Ja koordinējošā iestāde atklāj, ka tikuši pārsūtīti kļūdaini dati vai arī radusies problēma ar datu pārsūtīšanu, tai nekavējoties jāinformē Komisija. Jānorāda visas datnes, kurās ir nepareiza informācija. Jālūdz Komisijai izdzēst šīs datnes. Pēc tam, lai izvairītos no datorierakstu vai datu datņu pārklāšanās, koordinējošajai iestādei jānosūta labotās datnes, kas pilnībā aizstās iepriekšējo informāciju, kura bijusi nepareiza.

(1)   Piezīme. Vispirms izlasiet III pielikuma 4. nodaļas ievadpiezīmi par daudzumiem.

(2)  Budžeta kodus, par kuriem izdevumi nav deklarēti, ikgadējās deklarācijas datnē neiekļauj.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(4)  Piemēram, starpībai, kas saistīta ar administratīvajām kļūdām attiecībā uz izdevumiem, kuri apmaksāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pareizā kombinācija būtu B011a.

(5)  Kodu B30 izmanto tikai tam, lai jomās identificētu starpības, kuras neietekmē kopējos izdevumus, par kuriem tiek ziņots ar attiecīgo budžeta kodu. Ja šāda starpība ietekmē kopējos deklarētos izdevumus, izmanto kodu B03.

(6)  Regulas (ES) Nr. 1306/2013 100. pants.

(7)  Regulas (ES) Nr. 1306/2013 55. pants.

III PIELIKUMS

“Atgādne”

2018. finanšu gads

SATURS

1.

 Informācija par maksājumiem 23

1.1.

 F100: maksājumu aģentūras nosaukums 23

1.2.

 F101: maksājuma atsauces numurs 23

1.3.

 F103: maksājuma veids 24

1.4.

 F105: maksājums ar sodu 24

1.5.

 F105B: savstarpējā atbilstība – administratīvā soda piemērošana 24

1.6.

 F105C: nesamaksātā summa (euro) – maksājumu samazinājums vai nepiešķiršana administratīvās pārbaudes un/vai uz vietas veiktas pārbaudes rezultātā 24

1.7.

 F106: summa euro 24

1.8.

 F106A: publiskā sektora izdevumi (euro) 25

1.9.

 F107: valūtas vienība 25

1.10.

 F108: maksājuma datums 25

1.11.

 F109: budžeta kods 25

1.12.

 F110: tirdzniecības gads, kalendārais gads vai periods 25

2.

 Informācija par saņēmēju (pieteikuma iesniedzēju) 25

2.1.

 F200: identifikācijas kods 25

2.2.

 F201: uzvārds un vārds vai nosaukums 25

2.3.

 F202A: pieteikuma iesniedzēja adrese (iela un numurs) 25

2.4.

 F202B: pieteikuma iesniedzēja adrese (valsts pasta indekss) 25

2.5.

 F202C: pieteikuma iesniedzēja adrese (administratīvais rajons vai pilsēta) 25

2.6.

 F207: reģions un apakšreģions dalībvalstī 26

2.7.

 F220: starpniekorganizācijas identifikācijas kods 26

2.8.

 F221: starpniekorganizācijas nosaukums 26

2.9.

 F222B: organizācijas adrese (starptautiskais pasta indekss) 26

2.10.

 F222C: organizācijas adrese (administratīvais rajons vai pilsēta) 26

3.

 Informācija par pieteikumu palīdzības saņemšanai / maksājuma pieprasījumu 26

3.1.

 F300: pieteikuma palīdzības saņemšanai / maksājuma pieprasījuma numurs 26

3.2.

 F300B: pieteikuma palīdzības saņemšanai / maksājuma pieprasījuma datums 26

3.3.

 F301: līguma/projekta numurs (vajadzības gadījumā) 26

3.4.

 F304: atbildīgā iestāde 26

3.5.

 F307: iestāde, kurā tiek glabāti apliecinošie dokumenti 27

4.

 Informācija par produktiem 27

4.1.

 F500: produkta kods / lauku attīstības apakšpasākuma kods 27

4.2.

 F502: daudzums, par kādu veikts maksājums (hektāri utt.) 27

4.3.

 F503: daudzums, kas norādīts iesniegtajā maksājuma pieteikumā (daudzums, par kādu pieprasīta samaksa) 27

4.4.

 F508A: platība, uz kuru attiecas iesniegtais maksājuma pieteikums 27

4.5.

 F508B: platība, uz kuru attiecas veiktais maksājums 27

4.6.

 F509A: platība, kas deklarēta nepareizi 27

4.7.

 F510: Savienības regulas un panta numurs 28

4.8.

 F511: ELGF atbalsta likme (euro) par vienu mērvienību 28

4.9.

 F531: kopējā spirta tilpumkoncentrācija 28

4.10.

 F532: dabīgā spirta tilpumkoncentrācija 28

4.11.

 F533: vīnogu audzēšanas zona 28

5.

 Informācija par pārbaudēm uz vietas 28

5.1.

 F600: pārbaude uz vietas 28

Vispārīga piezīme – I pielikumā izmantotā X, A un D koda nozīme

Obligāti jānorāda visa ar “X” vai “A” apzīmētā informācija.

“X”= datu elements, kurš jau iekļauts Īstenošanas regulā (ES) 2016/1813.

“A”= datu elements, kurš jāpievieno, salīdzinot ar minēto īstenošanas regulu.

“D”= datu elements, kurš jāsvītro, salīdzinot ar minēto īstenošanas regulu.

Ja konkrētos apstākļos datu pieprasījumam nav pamata vai arī tas nav piemērojams attiecīgajām dalībvalstīm, ievada NULLES vērtību, ko CSV formāta datnē atspoguļo divi secīgi semikoli (;;), vai nulles vērtību skaitliskā formātā (0.00).

1.   INFORMĀCIJA PAR MAKSĀJUMIEM

Ievadpiezīme – šajā iedaļā termins “maksājums” attiecas gan uz ELGF un ELFLA maksājumiem, gan uz ieņēmumiem.

1.1.   F100: maksājumu aģentūras nosaukums

Vajadzīgais formāts: izsakāms ar kodu (skatīt kodu sarakstu F100, kas tiek pastāvīgi aktualizēts CAP-ED):

https://webgate.ec.europa.eu/agriportal/awaiportal/

1.2.   F101: maksājuma atsauces numurs

Atsauces numurs, kas maksājumu aģentūras pārskatos skaidri identificē maksājumu. Izņemšanu, kas saistīta ar pārtikas atbalstu, neuzskata par intervences produktu pārdošanu. Šajā konkrētajā gadījumā lauku F101 var ignorēt.

1.3.   F103: maksājuma veids

Vajadzīgais formāts: izsakāms ar vienzīmes kodu, kas atbilst šādam kodu sarakstam:

Kods

Nozīme

0

Pārtikas atbalsts

1

Avansa maksājums

2

Galīgais maksājums (pirmais un vienīgais maksājums, atlikuma samaksa pēc avansa maksājuma veikšanas, daļējs maksājums)

3

Atgūšana/atmaksāšana (pēc soda piemērošanas)/labojums

4

Ieņēmums (ja pirms tam nav veikts avansa vai galīgais maksājums)

6

Finanšu darījuma nav

7

Daļējs maksājums

1.4.   F105: maksājums ar sodu

Vajadzīgais formāts: jā = “Y”; nē = “N”.

1.5.   F105B: savstarpējā atbilstība – administratīvā soda piemērošana

Attiecībā uz ELGF un ELFLA lauks F105B jāizmanto, lai norādītu administratīvā soda summas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 91. pantā. Šī negatīvā summa (euro), kas iegūta savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā, jānorāda tikai vienreiz katram saņēmējam pie atbilstīgajiem budžeta kodiem.

Vajadzīgais formāts: +99.... 99.99 vai -99.... 99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

1.6.   F105C: nesamaksātā summa (euro) – maksājumu samazinājums vai nepiešķiršana administratīvās pārbaudes un/vai uz vietas veiktas pārbaudes rezultātā

Lauks jāizmanto, lai norādītu summu, kas samazināta vai nav piešķirta, pamatojoties uz administratīvajām pārbaudēm un/vai uz vietas veiktām pārbaudēm saskaņā ar nozares regulējumu.

Summa, kas rodas savstarpējās atbilstības piemērošanas rezultātā, jānorāda laukā F105B, un tādējādi tā nav daļa no (negatīvās) summas, kas jānorāda laukā F105C.

Vajadzīgais formāts: +99.... 99.99 vai -99…. 99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

1.7.   F106: summa euro

Katra atsevišķā maksājuma posteņa summa euro.

Summas laukā F106 attiecas tikai uz ELGF un ELFLA izdevumiem. Šajā pozīcijā nav ietverti valsts izdevumi.

Attiecībā uz ELGF šo daudzumu summa (F106) katram budžeta kodam (F109) atbilst 104. tabulā deklarētajām summām.

Attiecībā uz ELFLA šo summu kopsumma (F106) katram budžeta kodam (F109) atbilst summām, kas aprēķinātas ceturkšņa izdevumu deklarācijās par to pašu laikposmu.

Vajadzīgais formāts: +99.... 99.99 vai -99.... 99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

1.8.   F106A: publiskā sektora izdevumi (euro)

Jebkura publiskā ieguldījuma summa darbību finansēšanai no dalībvalsts, reģionālo vai vietējo pašvaldību budžeta vai Savienības budžeta un tamlīdzīgi izdevumi.

Šo summu kopsummai (F106A) katram budžeta kodam (F109) principā jāatbilst summām, kas kā publiskā sektora izdevumi deklarētas ceturkšņa izdevumu deklarācijās par to pašu laikposmu.

Vajadzīgais formāts: +99.... 99.99 vai -99.... 99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

1.9.   F107: valūtas vienība

Vajadzīgais formāts: EUR.

1.10.   F108: maksājuma datums

Datums, pēc kura nosaka mēnesi, kad deklarāciju iesniedz ELGF/ELFLA.

Vajadzīgais formāts: “GGGGMMDD” (gads ar četriem cipariem, mēnesis ar diviem cipariem, diena ar diviem cipariem).

1.11.   F109: budžeta kods

Attiecībā uz ELGF jānorāda pilns struktūras kods budžeta līdzekļu sadalei pa darbības jomām (ABB), ieskaitot sadaļu, nodaļu, pantu, posteni un apakšposteni.

Attiecībā uz ELFLA budžeta posteni 05046001 budžeta apakšposteņi jānorāda, kā aprakstīts IV pielikuma 1.2. iedaļā.

Vajadzīgais ABB formāts bez tukšumzīmēm: “999999999999999”, kur 9 apzīmē kādu ciparu no 0 līdz 9.

1.12.   F110: tirdzniecības gads, kalendārais gads vai periods

Attiecībā uz intervences produktiem – tirdzniecības gads, kam produkts atbilst, vai attiecīgais kvotas periods, ar kuru tas saistāms.

ELFLA platībneatkarīgajiem un ar dzīvniekiem nesaistītajiem pasākumiem tas ir kalendārais gads, kurā iesniegts sākotnējais pieteikums finansiālā atbalsta saņemšanai. Daudzgadu saistībām, piemēram, platībatkarīgajiem vai ar dzīvniekiem saistītajiem pasākumiem, tas ir kalendārais gads, kurā tika uzsāktas saistības.

2.   INFORMĀCIJA PAR SAŅĒMĒJU (PIETEIKUMA IESNIEDZĒJU)

Ievadpiezīme – lauki F200, F201, F202A, F202B un F202C vienmēr jālieto, lai identificētu maksājuma saņēmēju, t. i., galīgo saņēmēju. Laukus F220, F221, F222B un F222C var lietot vienīgi tad, ja maksājums saņēmējam ir veikts, izmantojot starpniekorganizāciju. Lauks F207 ir saistīts tikai ar lauku F200.

2.1.   F200: identifikācijas kods

Maksājumu aģentūras IT sistēmā katram pieteikuma iesniedzējam garantē individuālu unikālo identifikatoru dalībvalsts līmenī visiem maksājumiem.

2.2.   F201: uzvārds un vārds vai nosaukums

Pieteikuma iesniedzēja uzvārds un vārds vai nosaukums.

2.3.   F202A: pieteikuma iesniedzēja adrese (iela un numurs)

2.4.   F202B: pieteikuma iesniedzēja adrese (valsts pasta indekss)

2.5.   F202C: pieteikuma iesniedzēja adrese (administratīvais rajons vai pilsēta)

2.6.   F207: reģions un apakšreģions dalībvalstī

Reģiona un apakšreģiona kodu (NUTS 3) nosaka pēc tā saņēmēja saimniecības galvenajiem darbības veidiem, kam maksājums piešķirts.

Kodu “Papildu reģions” (MSZZZ) norāda tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, kad nav NUTS 3 koda.

Vajadzīgais formāts: NUTS 3 kods, kā norādīts F207 kodu sarakstā CAP-ED: https://webgate.ec.europa.eu/agriportal/awaiportal/

2.7.   F220: starpniekorganizācijas identifikācijas kods

Individuāls unikālais identifikators, kas starpniekorganizācijām piešķirts dalībvalsts līmenī. Maksājumu saņēmējam veic, izmantojot starpniekorganizāciju, t. i., izmantojot katru starpniekiestādi, vai tieši šai organizācijai.

2.8.   F221: starpniekorganizācijas nosaukums

Organizācijas nosaukums.

2.9.   F222B: organizācijas adrese (starptautiskais pasta indekss)

2.10.   F222C: organizācijas adrese (administratīvais rajons vai pilsēta)

3.   INFORMĀCIJA PAR PIETEIKUMU PALĪDZĪBAS SAŅEMŠANAI / MAKSĀJUMA PIEPRASĪJUMU

3.1.   F300: pieteikuma palīdzības saņemšanai / maksājuma pieprasījuma numurs

Šim numuram jāsniedz iespēja pieteikumu/pieprasījumu atrast dalībvalsts datnēs. Šis numurs ir unikāls attiecībā uz intervencēm lauksaimniecības tirgos, tiešajiem atbalstiem un lauku attīstību un nodrošina pieteikuma/pieprasījuma numura skaidru identificēšanu maksājumu aģentūras IT sistēmā.

3.2.   F300B: pieteikuma palīdzības saņemšanai / maksājuma pieprasījuma datums

Datums, kurā maksājumu aģentūra vai kāda no tās deleģētajām struktūrām (tostarp jebkura nodaļa vai reģionālā iestāde) ir saņēmusi pieteikumu/pieprasījumu.

Ja maksājumi notiek saskaņā ar valsts atbalsta programmām vīnkopības nozarei, pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kas norādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (1) 37. panta b) punktā.

Attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem deklarācijas datums ir saistīts ar maksājuma pieprasījumu, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (2) 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā.

Vajadzīgais formāts: “GGGGMMDD” (gads ar četriem cipariem, mēnesis ar diviem cipariem, diena ar diviem cipariem).

3.3.   F301: līguma/projekta numurs (vajadzības gadījumā)

Attiecībā uz ELFLA pasākumiem un programmām katram projektam jāpiešķir vienreizējs identifikācijas numurs.

3.4.   F304: atbildīgā iestāde

Šī ir iestāde, kas atbild par administratīvo kontroli un atļaujām, piemēram, reģionā. Jo decentralizētāk shēma tiek pārvaldīta, jo nozīmīgāka ir šī informācija.

3.5.   F307: iestāde, kurā tiek glabāti apliecinošie dokumenti

Vienīgi tad, ja tā nav laukā F304 norādītā iestāde.

4.   INFORMĀCIJA PAR PRODUKTIEM

Ievadpiezīme par daudzumiem: parasti tādi daudzumi kā platība u. c. jāuzrāda tikai vienreiz. Gadījumā, ja tiek veikts avansa maksājums, kam seko atlikuma maksājums, daudzums ir jāuzrāda avansa maksājuma ierakstā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad avansa maksājums un atlikuma maksājums tiek iegrāmatoti dažādos budžeta apakšposteņos (avanss un atlikums). Korekcijas attiecībā uz daudzumu ir jānorāda ierakstos, kas aptver atlikuma vai secīgos maksājumus. Atgūto summu gadījumā, ja pieprasītā summa ir samazināta to kļūdu dēļ, kas pieļautas attiecībā uz daudzumu, labojumi attiecībā uz daudzumiem ir jāuzrāda ar mīnusa zīmi.

4.1.   F500: produkta kods / lauku attīstības apakšpasākuma kods

Dalībvalstīm jāizveido savi kodu saraksti, sniedzot sīkāku informāciju maksājuma datnes (datņu) paskaidrojumā.

Ja tiek veikti lauku attīstības pasākumi atbilstīgi ELFLA budžeta postenim 05046001, apakšpasākuma norāde saskan ar tabulu, kas sniegta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 (3) 1. pielikuma 5. daļā.

4.2.   F502: daudzums, par kādu veikts maksājums (hektāri utt.)

Skatīt ievadpiezīmi 4. pozīcijā (informācija par produktiem).

Vīna nozarē produktus, kas iegūti pēc destilēšanas, izsaka ar spirta koncentrāciju.

Visās citās nozarēs samaksāto summu izsaka vienībā, kas attiecīgās nozares regulējumā izmantota par piemaksas maksājuma pamatu.

Vajadzīgais formāts: +99....99.99 vai -99....99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9. Ir iespēja palielināt zīmju skaitu aiz komata, ja tas ir svarīgi (līdz 6 zīmēm).

4.3.   F503: daudzums, kas norādīts iesniegtajā maksājuma pieteikumā (daudzums, par kādu pieprasīta samaksa)

Vajadzīgais formāts: +99....99.99 vai -99....99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9. Ir iespēja palielināt zīmju skaitu aiz komata, ja tas ir svarīgi (līdz 6 zīmēm).

4.4.   F508A: platība, uz kuru attiecas iesniegtais maksājuma pieteikums

Platība, uz kuru attiecas pieteikums.

Vajadzīgais formāts: +99....99.99 vai -99....99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

4.5.   F508B: platība, uz kuru attiecas veiktais maksājums

Skatīt ievadpiezīmi 4. pozīcijā (informācija par produktiem).

Platība, par kuru veikts maksājums.

Vajadzīgais formāts: +99....99.99 vai -99....99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

4.6.   F509A: platība, kas deklarēta nepareizi

Deklarētās platības un izmērītās platības starpība. Pārāk liela deklarētā platība ir tad, ja deklarētā platība pārsniedz izmērīto platību; to uzrāda kā pozitīvu skaitli. Pārāk maza deklarētā platība ir tad, ja izmērītā platība pārsniedz deklarēto platību; to uzrāda kā negatīvu skaitli.

Vajadzīgais formāts: +99....99.99 vai -99....99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

4.7.   F510: Savienības regulas un panta numurs

Intervences preču gadījumā ir jāatsaucas uz īpašu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja tiek veikti lauku attīstības pasākumi atbilstīgi ELFLA budžeta postenim 05046001, attiecīgā gadījumā jānorāda atbilstošās Savienības lauku attīstības prioritātes (jomas) kods (4).

4.8.   F511: ELGF atbalsta likme (euro) par vienu mērvienību

Lauks F511 jāizmanto, ja dati ir paziņoti kādā no nepieciešamajiem daudzuma laukiem F502 un F508B. Atbalsta likme jāizsaka tādā pašā mērvienībā kā paziņotais daudzums.

Vajadzīgais formāts: 9...9.999999, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

4.9.   F531: kopējā spirta tilpumkoncentrācija

Izteikta tilp. %/hl.

Vajadzīgais formāts: 99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

4.10.   F532: dabīgā spirta tilpumkoncentrācija

Izteikta tilp. %/hl.

Vajadzīgais formāts: 99.99, kur 9 apzīmē ciparu no 0 līdz 9.

4.11.   F533: vīnogu audzēšanas zona

Vīnogu audzēšanas zona, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (5) VII pielikuma 1. papildinājumā.

Vajadzīgais formāts: jāizsaka ar vienu no šādiem kodiem: A, B, CI, CII, CIIIA, CIIIB.

5.   INFORMĀCIJA PAR PĀRBAUDĒM UZ VIETAS

Attiecas uz pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar attiecīgo pieprasījumu/kalendāro gadu.

5.1.   F600: pārbaude uz vietas

Šeit minētās “pārbaudes uz vietas” ir pārbaudes, kas norādītas attiecīgajās regulās (6) par attiecīgo pieprasījumu/kalendāro gadu. Tajās ietilpst saimniecību apmeklējumi (kods “F” vai kods “C”) un/vai pārbaudes attālās uzrādes veidā (kods “T”).

Ja veic vairākkārtējus apmeklējumus saistībā ar vienu un to pašu pasākumu un vienu un to pašu ražotāju, ir jāziņo tikai vienreiz. Ikvienā ierakstā, vai tas būtu avansa, atlikuma vai kāds cits maksājums, kas var būt saistīts ar konkrētu pārbaudi, laukā F600 ir jābūt atbilstīgam kodam.

Vajadzīgais formāts: “N” = nekādas pārbaudes, “F” = pārbaude saimniecībā, “C” = savstarpējās atbilstības pārbaudes un “T” = pārbaude attālās uzrādes veidā.

Gadījumos, kad pārbaudi saimniecībā apvieno ar savstarpējas atbilstības pārbaudi un/vai pārbaudi attālās uzrādes veidā, jānorāda viens no atbilstošajiem kodiem “FT”, “CT”, “CF” vai “FTC”.

(1)  Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 227, 31.7.2014., 18. lpp.).

(4)  Norādīt kodus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. pantam. Piemēram, norādīt kodu “ 1a ” attiecībā uz izdevumiem, kuru mērķis ir “veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai sekmētu inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes izveidi lauku apvidos”. Izdevumus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 4. punktu, var apzīmēt ar kodu “ P4 ”. Jomām, kas nav skaidri aprakstītas minētās regulas 5. pantā, izmanto divas šādas papildu zīmes – “yy”. Izdevumi, kas neattiecas uz jomām, identificējami ar kodu “zz”.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014., 1. lpp.).

Komisijas 1989. gada 18. jūlija Regula (EEK) Nr. 2159/89, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot konkrētus pasākumus attiecībā uz riekstiem un ceratoniju augļiem, kā paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1035/72 II.a sadaļā (OV L 207, 19.7.1989., 19. lpp.).

Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.).

Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (OV L 176, 30.6.2006., 32. lpp.).

IV PIELIKUMS

ELFLA budžeta kodu struktūra (F109)

1.   ELFLA 2014.–2020. GADA PLĀNOŠANAS PERIODS

1.1.   Ievads

Attiecībā uz ELFLA (2014.–2020. gada plānošanas periods) ir tikai viens budžeta postenis, kas definēts budžeta nomenklatūrā, – “05046001”.

Tā kā budžeta kodos var būt līdz 15 cipariem, atlikušos septiņus ciparus var izmantot izdevumu identifikācijai. Tas ļaus saskaņot dažādu avotu datus finanšu gada, maksājumu aģentūras, pasākuma un programmas līmenī.

1.2.   Budžeta kodu struktūra

Budžeta kodu struktūrai jābūt šādai: “05046001 MM RRR PP”. Pirmie astoņi cipari ir nemainīgi – “05046001”. Ar nākamajiem diviem cipariem “MM” norāda pasākumu.

Kods

Pasākums (1)

01

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (14. pants)

02

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi (15. pants)

03

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas (16. pants)

04

Ieguldījumi materiālajos aktīvos (17. pants)

05

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana (18. pants)

06

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība (19. pants)

07

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos (20. pants)

08

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā (21.–26. pants)

09

Ražotāju grupu un organizāciju izveide (27. pants)

10

Agrovide un klimats (28. pants)

11

Bioloģiskā lauksaimniecība (29. pants)

12

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi (30. pants)

13

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (31. un 32. pants)

14

Dzīvnieku labturība (33. pants)

15

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana (34. pants)

16

Sadarbība (35. pants)

17

Riska pārvaldība (36.–39. pants)

18

Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana (40. pants)

19

Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) (42., 43. un 44. pants)

20

Tehniskā palīdzība (51. pants)

97

113 – priekšlaicīga pensionēšanās (2)

98

131 – no Savienības tiesību aktiem izrietošo standartu ievērošana (2)

99

341 – prasmju apguve, vietējās attīstības stratēģiju rosināšana un īstenošana (2)

Nākamie trīs cipari “RRR” norāda to pantu kombināciju, ko piemēro ELFLA ieguldījuma maksimālās likmes noteikšanai:

—

pirmais cipars attiecas uz “Ieguldījuma likmju kategoriju”,

—

otrais cipars attiecas uz “Atkāpēm / citiem piešķīrumiem”,

—

trešais cipars attiecas uz 59. panta 4. punkta d) apakšpunkta (3), 59. panta 4. punkta g) apakšpunkta (3) un 24. panta 1. punkta (4) piemērojamību.

Pirmais cipars

Pants (5)

Ieguldījuma likmju kategorija

1

59. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Mazāk attīstītie reģioni, tālākie reģioni un Egejas jūras nelielās salas Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē

2

59. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija mazāks nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja pārskata laikposmā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no vidējā IKP rādītāja ES 27 valstīs

3

59. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Pārejas reģioni, kas nav Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie reģioni

4

59. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Citi reģioni

5

—

Pārtrauktais pasākums


Otrais cipars

Pants (6)

Atkāpes / citi piešķīrumi

1

—

Pamatvirziens

2

59. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14., 27. un 35. pantā, – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (7) 32. pantā minētās iniciatīvas LEADER vietējās attīstības komponentam un darbībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu

3

59. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Darbības, kas sekmē mērķu sasniegšanu vides, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā

4

59. panta 4. punkta c) apakšpunkts

Savienības līmeņa finansēšanas instrumenti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā

5

59. panta 4. punkta e) apakšpunkts

Darbības, kas saņem finansējumu no līdzekļiem, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu un 14. panta 1. punktu

6

59. panta 4. punkta f) apakšpunkts

Papildu piešķīrums Portugālei un Kiprai

7

—

Brīvprātīga korekcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b un 136. pantu.


Trešais cipars

Finansēšanas instrumenti dalībvalsts līmenī – Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59 panta 4. punkta d) apakšpunkts

Finanšu palīdzība – Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 4. punkta g) apakšpunkts

Īslaicīgas budžeta grūtības – Regulas (ES) Nr. 1303/2013 24. panta 1. punkts

1

Nepiemēro

Nepiemēro

Nepiemēro

2

Piemēro

Nepiemēro

Nepiemēro

3

Nepiemēro

Piemēro

Nepiemēro

4

Piemēro

Piemēro

Nepiemēro

5

Nepiemēro

Nepiemēro

Piemēro

6

Piemēro

Nepiemēro

Piemēro

7

Nepiemēro

Piemēro

Piemēro

8

Piemēro

Piemēro

Piemēro

Pēdējie divi cipari “PP” norāda programmas numuru (pieļaujama ciparu kombinācija no “00” līdz “99”), kur:

00

ir valsts programma

01–98

ir reģionālā programma

99

ir lauku tīkla programma

Piemērs:

F109 = 05046001 01 431 01 nozīmē:

 

05046001: budžeta postenis “ELFLA 2014.–2020. gada plānošanas periods”;

 

01

:

pasākums “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (14. pants)”;

4

:

“59. panta 3. punkta d) apakšpunkts – citi reģioni”;

3

:

“59. panta 4. punkta b) apakšpunkts – darbības, kas sekmē mērķu sasniegšanu vides, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā”;

1

:

59. panta 4. punkta d) apakšpunktu, 59. panta 4. punkta g) apakšpunktu un 24. panta 1. punktu nepiemēro;

01

:

reģionālās programmas numurs “01”.

(1)  Ir dota atsauce uz attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1305/2013 pantiem.

(2)  2007.–2013. gada plānošanas perioda pārtrauktais pasākums.

(3)  Ir dota atsauce uz attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 pantiem.

(4)  Ir dota atsauce uz attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 pantiem.

(5)  Ir dota atsauce uz attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 pantiem.

(6)  Ir dota atsauce uz attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 pantiem.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/34

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1759

(2017. gada 27. septembris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam

EIROPAS KOMISIJA,

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1175/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”, jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes bārija karbonāta importam. Pasākumus noteica kā specifisko maksājumu EUR 6,30/t un EUR 8,10/t diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija noteikta individuāla maksājumu likme, un EUR 56,40/t – visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā.

(2)

2011. gada augustā pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) pasākumi ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 831/2011 (3) tika pagarināti vēl uz piecu gadu periodu.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija 2016. gada 12. maijā saņēma pieprasījumu (“pieprasījums”) sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Solvay & CPC Barium Strontium GmbH & Co. KG, Vācija (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais bārija karbonāta ražotājs Savienībā un pārstāv 100 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc galīgo antidempinga pasākumu termiņa beigām ir iespējama dempinga un kaitējuma turpināšanās.

1.3.   Procedūras sākšana

(5)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2016. gada 18. augustā ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

1.4.   Ieinteresētās personas

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījumu iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai.

1.5.   Analogā valsts

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz importu no ĶTR Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izraudzīties Indiju par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā nozīmē, un aicināja sniegt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes par to netika saņemtas.

(9)

Komisija sazinājās ar Indijas iestādēm un zināmajiem bārija karbonāta ražotājiem Indijā un aicināja tos sadarboties. Neviens no Indijas ražotājiem nesadarbojās un nesniedza pieprasīto informāciju.

(10)

Vienlaikus Komisija meklēja iespējas sadarboties ar zināmajiem ražotājiem citās potenciālajās analogajās valstīs un sazinājās arī ar attiecīgajām iestādēm Brazīlijā, Irānā, Korejas Republikā un ASV, aicinot tās iesniegt to ražotāju apvienību un ražotāju nosaukumus un adreses, par kuriem zināms, ka tie ražo un pārdod bārija karbonātu šo valstu tirgos. Tomēr neviens ražotājs šajās valstīs nevēlējās sadarboties.

1.6.   Atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu atlasīt ieinteresētās personas.

ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(12)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(13)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(14)

Nepieteicās neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs. Tādējādi atlase nebija vajadzīga.

Importētāju atlase

(15)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un aicināja tos sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Pieteicās seši importētāji un sniedza Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(17)

Ņemot vērā importētāju nelielo skaitu, Komisija nolēma neveidot izlasi un nosūtīja anketas visiem sešiem importētājiem, kuri pieteicās. Tomēr, kā tas izklāstīts turpmāk 19. apsvērumā, neviens no šiem importētājiem neatbildēja uz anketas jautājumiem.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(18)

Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, sešiem importētājiem un 86 lietotājiem, kas pieteicās, visiem četriem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un 20 zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs (18 Indijā, vienam Irānā un vienam ASV).

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja un 15 lietotājiem. Nesadarbojās neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un neviens no ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs. Lai gan sākotnēji importētāji paši pieteicās, kā norādīts iepriekš 16. apsvērumā, neviens no šiem importētājiem, kas pieteicās, neatbildēja uz anketas jautājumiem, ko nosūtīja Komisija.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

 

Ražotājs Savienībā:

—

Solvay & CPC Barium Strontium GmbH & Co. KG, Vācija

 

Lietotāji:

—

Esmalglass, S.A.U, Villareal, Spānija

—

Torrecid, S.A, L'Alcora, Spānija

—

BorsodChem Zrt, Kazincbarcika, Ungārija

1.8.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(21)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika periodam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.9.   Informācijas izpaušana

(22)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts saglabāt spēkā esošos galīgos antidempinga pasākumus. Pēc šīs informācijas izpaušanas personām tika dots arī laiks, kurā tās varēja paust viedokli.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(23)

Pārskatāmais ražojums ir ĶTR izcelsmes bārija karbonāts, kurā stroncija saturs ir vairāk nekā 0,07 masas % un sēra saturs ir vairāk nekā 0,0015 masas %, pulvera, presētu granulu vai kalcinētu granulu veidā, (“pārskatāmais ražojums”) un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2836 60 00 (Taric kods 2836600010).

(24)

Bārija karbonātu izmanto kā izejvielu vairākās rūpniecības nozarēs. To galvenokārt izmanto, lai ražotu keramikas frites un glazūras, ķieģeļus un flīzes, īpašus stiklus, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(25)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un viens un tas pats lietojums:

—

pārskatāmajam ražojumam,

—

ĶTR ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un

—

Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(26)

Tāpēc Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1.   Ievadpiezīmes

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts dempings un vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Kā minēts 14. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju var izmantot pieejamos faktus, lai konstatētu, vai patlaban tiek veikts dempings un vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties. Komisija šajā sakarā no Ķīnas iestādēm nesaņēma nekādas piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(29)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga esību un dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrēti tā ir:

i)

pieprasījumā iekļautā informācija;

ii)

Eurostat statistika un dati, kurus dalībvalstis paziņojušas Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”);

iii)

Ķīnas eksporta statistikas publiski pieejamā statistika un COMTRADE (6) datubāze; un

iv)

publiski pieejamā informācija (7).

3.2.   Dempings

3.2.1.   Ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts tirgus ekonomikas režīms

3.2.1.1.   Normālā vērtība

(30)

Diviem ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”). Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālā vērtība šiem ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā to nevēlēšanos sadarboties, tika noteikta, attiecīgi pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(31)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Ķīnas eksporta cenām uz citiem trešo valstu tirgiem, kuros nebija ieviesti antidempinga pasākumi, kā norādīts Ķīnas eksporta statistikas datubāzē, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(32)

Šī metodika tika uzskatīta par vispiemērotāko, ņemot vērā to, ka trūka citas informācijas, jo nenotika sadarbība.

3.2.1.2.   Eksporta cenas

(33)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, abu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER, pārskatāmā ražojuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veiktā eksporta cena uz Savienību tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

3.2.1.3.   Salīdzinājums

(34)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad vajadzēja nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju un pieprasījumā iekļauto informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, tika veiktas korekcijas attiecībā uz okeāna kravu pārvadājumu, apstrādes un iekšzemes pārvadājumu izmaksām.

3.2.1.4.   Dempinga starpība

(35)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(36)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija aptuveni 30 % attiecībā uz Hubei Jingshan Chutian Barium Salt Corp. Ltd un aptuveni 20 % attiecībā uz Zaozhuang Yongli Chemical Co.

3.2.2.   Ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts tirgus ekonomikas režīms

3.2.2.1.   Analogā valsts

(37)

Tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, t. i., pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(38)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā par analogo valsti tika izvēlēta Indija. Tāpēc paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti atkal izmantot Indiju un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes.

(39)

Kā minēts 10. apsvērumā, Komisija meklēja iespējas sadarboties arī citām potenciālajām analogajām valstīm, proti, Brazīliju, Irānu, Korejas Republiku un ASV, aicinot zināmos ražotājus sniegt vajadzīgo informāciju.

(40)

Tomēr neviens ražotājs šajās valstīs nepiekrita sadarboties šajā procedūrā. Nekas neliecināja par to, ka kādā citā valstī varēja noteikt bārija karbonāta ražošana.

3.2.2.2.   Normālā vērtība

(41)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto potenciālo analogo valstu ražotāju nevēlēšanos sadarboties, Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu.

(42)

Tādējādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām, pieskaitot summu, kas ietver pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu. PVA izmaksas tika pamatotas uz faktiskajām Savienības ražošanas nozares PVA izmaksām saistībā ar līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksām Savienības tirgū, savukārt peļņa pamatojās uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, izmantojot to pēc analoģijas.

(43)

Šī metodika tika uzskatīta par vispiemērotāko, ņemot vērā to, ka trūka citas informācijas, jo nenotika sadarbība.

3.2.2.3.   Eksporta cena

(44)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenas attiecībā uz importu uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ko veica Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

3.2.2.4.   Salīdzinājums

(45)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju un pieprasījumā iekļauto informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, tika veiktas korekcijas attiecībā uz okeāna kravu pārvadājumu, apstrādes un iekšzemes pārvadājumu izmaksām.

3.2.2.5.   Dempinga starpība

(46)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(47)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu (“CIF”) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedza 100 %.

3.3.   Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(48)

Papildus konstatējumam par to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts dempings, Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas eksporta prakse citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums.

(49)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti avotiem, kas minēti 29. apsvērumā.

3.3.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā

(50)

Ķīnas ražošanas jauda tika aplēsta, izmantojot publiski pieejamus datus par desmit zināmajiem Ķīnas bārija karbonāta ražotājiem (8). To norādītā ražošanas jauda kumulatīvi veidoja vismaz 428 000 t gadā, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz kopējo Savienības patēriņu (77 099 t) PIP laikā, kā noteikts turpmāk 62. apsvērumā, un saskaņā ar COMTRADE datiem par 2015. gadu aptuveni trīs reizes pārsniedz kopējo bārija karbonāta pasaules tirdzniecības apjomu (9).

(51)

Tā kā nebija pieejama cita informācija, attiecībā uz neizmantoto jaudu par pamatu tika ņemti iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi. Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka neizmantotā jauda Ķīnā veido 280 000 t (10).

(52)

Izmeklēšanā netika atklātas norādes pa to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu būtu būtiski mainījusies bārija karbonāta ražošanas jauda Ķīnā. Izmeklēšanā arī neatklāja, ka patēriņš Ķīnā tuvākajā nākotnē varētu ievērojami palielināties vai ka bārija karbonāta pasaules tirgus varētu absorbēt šo neizmantoto jaudu.

(53)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka lielā neizmantotā jauda, kas ir minēta iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, bija saglabājusies gandrīz tādā pašā līmenī un ka nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē tas būtiski mainīsies.

(54)

Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka Ķīnā ir neizmantota jauda, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā trīs reizes pārsniedz kopējo Savienības patēriņu.

3.3.2.   Ķīnas eksporta prakse citās trešās valstīs

(55)

Attiecībā uz Ķīnas eksporta praksi citās trešās valstīs tika konstatēts, ka pārdošana uz sešiem lielākajiem eksporta tirgiem, kuros nebija ieviesti pasākumi (11), t. i., Brazīliju, Ēģipti, Irānu, Japānu, Meksiku un Krieviju, tika veikta par dempinga cenām. Tādējādi, par pamatu ņemot Ķīnas eksporta statistikas datubāzi un salīdzinot Ķīnas eksporta cenas uz šiem sešiem tirgiem ar normālo vērtību, kas iepriekš 42. apsvērumā tika noteikta uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts TER, ieguva dempinga starpības, kas atkarībā no konkrētā eksporta tirgus bija no apmēram 55 % līdz vairāk nekā 70 %. Šis eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 46 % no kopējā Ķīnas eksporta uz citām trešām valstīm un tādēļ tika uzskatīts par reprezentatīvu.

3.3.3.   Savienības tirgus pievilcīgums

(56)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistikas datubāzi, vienā un tajā pašā periodā (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) cenas no Ķīnas uz sešiem lielākajiem trešo valstu eksporta tirgiem, kuros nav ieviesti pasākumi, vidēji bija zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Tas nozīmē, ka pārskatāmā ražojuma Ķīnas vidējā cena Savienībā bija EUR 397/t, savukārt līdzīgā ražojuma vidējā cena eksportam uz sešiem lielākajiem Ķīnas eksporta tirgiem bija EUR 345/t. Tas attiecās uz aptuveni 90 % no Ķīnas kopējā eksporta apjoma uz citiem trešo valstu tirgiem, tostarp sešiem lielākajiem, kas minēti 55. apsvērumā. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, jo, pateicoties lielākām pārdošanas cenām, tie varētu gūt lielāku peļņu, bet tās joprojām būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā pierādīts turpmāk 73. apsvērumā.

(57)

Turklāt, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības tirgus pievilcīgumu var pierādīt arī ar nepārtraukti lielo Ķīnas eksportētāju dalību Savienības tirgū. Šajā sakarā no 2003. gada, proti, pirms stājās spēkā pasākumi, līdz šīs pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa ir palielinājusies no gandrīz 50 % līdz 59–73 %. Lai gan eksporta apjoms no Ķīnas pasaulē samazinājās no 130 000 t 2009. gadā līdz 125 000 t 2015. gadā (12), Ķīnas eksportam uz Savienību bija raksturīga pretēja tendence un tas palielinājās attiecīgi no 37 341 t 2009. gadā līdz 51 919 t 2015. gadā; tas skaidri liecina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija interese par Savienības tirgu. Kā minēts iepriekš, šāda attīstība notikusi, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(58)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka divos būtiskos bārija karbonāta eksporta tirgos, proti, ASV un Indijā, ir spēkā antidempinga pasākumi pret Ķīnu un ka trešajā nozīmīgajā eksporta tirgū, proti, Brazīlijā, ir noteikts augsts importa nodoklis 10 % apmērā, kas efektīvi aizsargā šos tirgus no ievērojamiem importa apjomiem. Tādēļ un ņemot vērā arī 52. apsvērumā izdarītos secinājumus, t. i., secinājumus par to, ka bārija karbonāta tirgus ir stabils un bez pasaules kopējā patēriņa līmeņa ievērojama pieauguma, maz ticams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, neizmantotā jauda Ķīnā tiks novirzīta uz minētajiem tirgiem – drīzāk tā tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

3.4.   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(59)

Visbeidzot, dempinga starpības, kas tika noteiktas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielā lēstā ražošanas jauda, lielā neizmantotā jauda kopā ar Ķīnas bārija karbonāta dempinga praksi tās eksporta tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums norāda uz to, ka pasākumu atcelšanas rezultātā, visticamāk, ievērojami palielinātos eksports uz Savienību. Ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību, ir arī iespējams, ka nākotnē eksports turpinātos par izteiktām dempinga cenām. Tādējādi tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos.

4.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(60)

Vienīgais ražotājs Savienībā, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 100 % no Savienības bārija karbonāta ražošanas apjoma. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukts par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

4.2.   Ievadpiezīme

(61)

Tā kā ir tikai viens Savienības ražotājs, konfidencialitātes apsvērumu dēļ dati, kas attiecas uz Savienības patēriņu, tirgus daļu un cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķiniem, nav norādīti ar precīziem skaitļiem, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti. Tādējādi, lai ieinteresētajām personām tomēr garantētu tiesības uz aizstāvību un lai varētu izprast metodiku, ko izmantoja Komisija, Komisija centās norādīt diapazonus.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(62)

Patēriņš Savienībā tika aprēķināts, saskaitot pārbaudīto Savienības ražotāja pārdotās produkcijas kopējo apjomu Savienībā un kopējo importa apjomu no trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(63)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

 

2013

2014

2015

PIP

Patēriņš Savienībā (t)

[68 500 –83 800 ]

[71 800 –87 800 ]

[70 000 –85 500 ]

[69 400 –84 400 ]

Indekss (2013. gads = 100)

100

105

102

101

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare, un Eurostat statistikas dati.

(64)

No 2013. līdz 2014. gadam patēriņš Savienībā palielinājās par 5 % un pēc tam laikā no 2014. gada līdz PIP – samazinājās par 4 %. Kopumā attiecīgajā periodā Savienībā saglabājās stabils patēriņš (bija tikai niecīgs palielinājums 1 % apmērā).

4.4.   Imports no attiecīgās valsts

(65)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija, lai noteiktu apjomu un cenas importam no ĶTR uz Savienību attiecīgajā periodā, izmantoja statistiku, kas bija pieejama Eurostat, kā arī statistiku, kas bija pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē.

4.4.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(66)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Pamatojoties uz to, attiecīgās valsts izcelsmes imports uz Savienību un tirgus daļa mainījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2013

2014

2015

PIP

Imports no Ķīnas (t)

49 275

53 296

51 919

49 117

Indekss

100

108

105

100

Ķīnas tirgus daļa (%)

[60–75]

[62–80]

[62–80]

[59–73]

Indekss

100

103

103

98

Avots: Eurostat statistikas dati.

(67)

Attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils Ķīnas importa apjoms. No 2013. līdz 2014. gadam importa apjoms palielinājās par 8 % un pēc tam laikā no 2014. gada līdz PIP – samazinājās par 8 %. Vispārīgi importa pārmaiņas atbilda pārmaiņām, kas bija raksturīgas patēriņam Savienībā.

(68)

Kopumā attiecīgajā periodā saglabājās stabila Ķīnas tirgus daļa (bija tikai neliels samazinājums 2 % apmērā). No 2013. gada līdz 2014. gadam tirgus daļa palielinājās par 3 % no 62 % līdz 80 %, 2015. gadā saglabājās stabila tirgus daļa un pēc tam PIP laikā tā samazinājās par 5 %, nonākot 59–73 % līmenī.

(69)

Statistika, kas pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē, liecina, ka importu no Ķīnas uz Savienību galvenokārt veidoja abi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER. Attiecīgajā periodā šie divi uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 75 % no kopējā Ķīnas izcelsmes importa.

4.4.2.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(70)

Komisija noteica Ķīnas izcelsmes importa cenu tendences, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem. No ĶTR uz Savienību veiktā importa vidējās cenas mainījās šādi.

3. tabula

Importa cenas

 

2013

2014

2015

PIP

Ķīnas izcelsmes importa cenas (13) (EUR/t)

378

354

403

397

Indekss

100

94

107

105

Avots: Eurostat statistikas dati.

(71)

No Ķīnas veiktā importa cenas no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 6 %, pēc tam 2015. gadā palielinājās par 13 % un visbeidzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 %. Kopumā no Ķīnas veiktā importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %. Šis cenu palielinājums atbilst Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu kāpumam Savienības tirgū, kā norādīts 91. apsvērumā, proti, attiecīgajā periodā par aptuveni 4 %.

(72)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs, uz ko attiecas šī izmeklēšana, nesadarbojās, Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

—

vidējo svērto Savienības ražotāja pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģēta EXW līmenī, un

—

vidējo Ķīnas importa cenu, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, ieskaitot antidempinga maksājumus ar atbilstīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām. Statistika, kas pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē, nodrošina konkrētus datus par importa cenām, kuras iekasēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, kas ļauj aprēķināt individuālo cenu samazinājuma starpību.

(73)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas PIP laikā un bija 32–37 %, savukārt Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija piešķirts TER, – 27–31 %. Pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem piemēroja atlikušo maksājumu, cenu samazinājuma starpība bija 31–35 %.

4.5.   Imports no citām trešām valstīm

(74)

Importa apjoms Savienībā no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, atspoguļots turpmākajā tabulā. Šī daudzumu un cenu tendence ir iegūta, izmantojot Eurostat datus. Imports uz Savienību no trešām valstīm mainījās šādi.

4. tabula

Importa apjomi no citām trešām valstīm, to tirgus daļa un cenas

 

2013

2014

2015

PIP

Citu trešo valstu izcelsmes imports (t)

87

8

20

2 007

Indekss

100

9

23

2 299

Trešo valstu tirgus daļa (%)

[0,05–0,2]

[0,01–0,05]

[0,01–0,05]

[1–5]

Indekss

N/P

N/P

N/P

100

Trešo valstu izcelsmes imports (EUR/t)

3 468

8 672

4 106

388

Indekss

N/P

N/P

N/P

100

Avots: Eurostat statistikas dati.

(75)

Regulas 4. tabulā parādīti Komisijas savāktie dati par pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm apjomiem, tirgus daļu un cenām. Komisija norāda, ka indeksācija netika izmantota citu trešo valstu tirgus daļai laikposmam no 2013. līdz 2015. gadam un pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm cenām laikposmam no 2013. līdz 2015. gadam. Tam ir šāds cēlonis. Imports no citām trešām valstīm laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam tika ievests Savienībā nelielos apjomos (proti, mazāk par 100 t), veidojot nenozīmīgu kopējo tirgus daļu (0,01–0,2 % no kopējā importa apjoma). Ja šajās rindās būtu piemērota indeksācija līdzīgi kā importa apjomiem, tas būtu varējis radīt nereprezentatīvu un maldinošu tendenci (ja 2013. gads tiktu indeksēts attiecībā pret 100, rinda par tirgus daļu būtu šāda: 2014. gadā 8 775, 2015. gadā 22 516 un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 2 279). Tas pats būtu, ja indeksācija būtu piemērota rindai, kurā atspoguļotas importa no citām trešām valstīm cenas (proti, indeksējot 2013. gadu pret 100, tendence būtu bijusi šāda: 2014. gadā 250, 2015. gadā 118 un PIP laikā – 11). Tā kā nav noliedzams, ka šie skaitļi nebūtu precīzi atspoguļojuši situāciju, kuru bija paredzēts aptvert ar 4. tabulu, Komisija izņēmuma kārtā izvēlējās neindeksēt pret pirmo gadu periodā, kas tika izmantots attiecībā uz citu trešo valstu tirgus daļu un pārskatāmā ražojuma no šīm valstīm vidējām importa cenām, bet gan tikai noteikt par indeksu PIP datus.

(76)

Tomēr no 4. tabulā norādītajiem datiem var atvasināt konkrētas tendences. Tas nozīmē, ka PIP laikā imports palielinājās no 87 līdz 2 007 t, kas atbilst kopējai tirgus daļai no 1 % līdz 5 %. Indija ar 1 986 t veidoja lielāko šā importa daļu no citām trešām valstīm PIP laikā. Tāpat, kā tika ziņots, vidējā importa cena PIP laikā bija EUR 388/t. Šis cenu līmenis bija nedaudz zemāks par vidējām Ķīnas cenām Savienības tirgū bez antidempinga maksājumiem (EUR 397/t) un ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares cenām. Katrā gadījumā, tā kā importa apjoms no citām trešām valstīm nebija liels, tas nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

4.6.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1.   Vispārīgas piezīmes

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(78)

Būtu jānorāda, ka slepeni darījumdarbības dati bija jāsniedz indeksu veidā, jo Savienības ražošanas nozari veidoja tikai viens ražotājs.

(79)

Komisija novērtēja ekonomiskos rādītājus saistībā ar Savienības ražošanas nozari, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kas bija ietverti vienīgā Savienības ražotāja atbildēs uz anketas jautājumiem.

4.6.2.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(80)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums mainījās šādi.

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2013

2014

2015

PIP

Ražošana (indekss)

100

120

115

107

Ražošanas jauda (indekss)

100

100

100

100

Jaudas izmantojums (%)

61

74

70

65

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

(81)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, bet tās ražošanas jauda nemainījās. Savienības ražošanas nozare 2014. gadā ievērojami palielināja ražošanas apjomu (par 20 %), bet tas pakāpeniski samazinājās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Rezultātā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā par četriem procentpunktiem uzlaboja jaudas izmantojumu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas sasniedza 65 %.

4.6.3.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(82)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2013

2014

2015

PIP

Pārdošanas apjoms (indekss)

100

100

97

97

Tirgus daļa (indekss)

100

94

94

96

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare, un Eurostat statistikas dati.

(83)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(84)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa no 2013. līdz 2015. gadam samazinājās par 6 %, savukārt no 2015. gada līdz PIP – mazliet pieauga (par 2 %). Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 4 %.

4.6.4.   Izaugsme

(85)

No 2013. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 1 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 3 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 4 %.

4.6.5.   Nodarbinātība un ražīgums

(86)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2013

2014

2015

PIP

Nodarbinātība (indekss)

100

114

117

108

Ražīgums (indekss)

100

106

99

99

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

(87)

Darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Ražošanas apjoma pieauguma rezultātā ražīgums 2014. gadā palielinājās par 6 %, taču nākamajā gadā samazinājās. Tā rezultātā ražīgums attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 1 %).

4.6.6.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(88)

Antidempinga pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR ir spēkā kopš 2005. gada.

(89)

Kā noteikts 35. līdz 47. apsvērumā, Ķīnas ražotāju dempinga starpības pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojami lielākas par de minimis līmeni. Tā kā joprojām tiek veikts liela apjoma bārija karbonāta imports par dempinga cenām, ekonomiskās situācijas ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir nozīmīga.

4.6.7.   Cenas un tās ietekmējošie faktori

(90)

Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem un vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

 

2013

2014

2015

PIP

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (indekss)

100

102

103

104

Vienības ražošanas izmaksas (indekss)

100

91

93

95

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

(91)

Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Kā aprakstīts 71. apsvērumā, šis cenu pieaugums bija tādā pašā diapazonā kā cenu pieaugums, kas tika konstatēts Ķīnas izcelsmes importam.

(92)

Vienības ražošanas izmaksas Savienības ražošanas nozarē no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 9 % un pēc tam – mazliet pieauga (par 4 %) no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā tās samazinājās par 5 %, daļēji pateicoties lielākai efektivitātei, ko panāca, racionalizējot ražošanas procesu un samazinot nemainīgās izmaksas (par tonnu), jo tika palielināti ražošanas apjomi.

(93)

Kā jau tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, Savienības ražošanas nozare vienā ražotnē ražo divus ražojumus – bārija karbonātu un stroncija karbonātu. Šo divu ražojumu apvienotā ražošana ļauj samazināt nemainīgās izmaksas. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare veica ražošanas procesa pārstrukturēšanu, pārejot no tā saucamās secīgās ražošanas uz paralēlo (14) ražošanu ar iekārtu koplietošanu. Tas nodrošina izmaksu ietaupījumus, ražošanas plūsmu racionalizāciju un tādējādi – efektivitātes pieaugumu.

4.6.8.   Darbaspēka izmaksas

(94)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2013

2014

2015

PIP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (indekss)

100

100

103

107

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

(95)

Laikā no 2013. gada līdz PIP vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu Savienības ražotāja darbinieku palielinājās par 7 %.

4.6.9.   Krājumi

(96)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjoms attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

 

2013

2014

2015

PIP

Krājumi perioda beigās (indekss)

100

131

125

74

Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)

20

22

22

14

Indekss

100

109

108

69

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

(97)

Savienības ražošanas nozare tehniskās apkopes nolūkā pārtrauc ražošanu uz vienu mēnesi gadā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apturēšanas termiņš tika pagarināts līdz deviņām nedēļām, jo salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija samazinājies pieprasījuma līmenis. Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigas laika ziņā sakrita ar krājumu atjaunošanas procesu un parasto darbību atsākšanu pēc minētās ražošanas apturēšanas, kad krājumi bija minimālā līmenī. No 2013. gada līdz 2015. gadam krājumi tika aprēķināti vienā un tajā pašā gada periodā, kad tie bija vidējā līmenī.

(98)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās par 31 %, savukārt no 2014. līdz 2015. gadam – ievērojami samazinājās (par 6 %). No 2015. gada līdz PIP krājumi samazinājās par 51 %. Attiecīgajā periodā visi krājumi perioda beigās samazinājās par 26 %.

(99)

Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, no 2013. līdz 2015. gadam pieauga par 2 procentpunktiem līdz 22 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – samazinājās līdz 14 %.

4.6.10.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(100)

Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2013

2014

2015

PIP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veikto kopējo pārdošanas darījumu rentabilitāte

(% no pārdošanas apgrozījuma)

[– 10 līdz – 20]

[0 līdz – 10]

[0 līdz – 10]

[0 līdz – 10]

Nesaistītiem klientiem Savienībā veikto kopējo pārdošanas darījumu rentabilitāte (indekss)

– 100

– 40

– 41

– 46

Naudas plūsma (indekss)

100

– 402

35

152

Ieguldījumi (indekss)

100

107

85

81

Ienākums no ieguldījumiem (indekss)

100

172

189

170

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare.

(101)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem. Rentabilitāte no 2013. līdz 2014. gadam uzlabojās par 60 %, savukārt pēc tam PIP laikā – samazinājās par 6 %. Lai gan attiecīgajā periodā rentabilitāte palielinājās par 54 %, kopumā tā saglabājās negatīva.

(102)

Naudas plūsma, kas ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, no 2013. gada līdz 2014. gadam saruka par 502 % līdz negatīvām vērtībām; pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā pakāpeniski palielinājās. Attiecīgajā periodā naudas plūsma palielinājās par 52 %.

(103)

Ieguldījumi no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās par 7 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās – samazinājās par 26 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %. Ieguldījumi 2013. un 2014. gadā bija lielāki, jo tika veikta ražošanas procesa pārstrukturēšana, kuras mērķis bija panākt darbplūsmu uzlabojumus, izmaksu racionalizāciju un efektivitātes pieaugumu. No 2015. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam galvenie ieguldījumi bija saistīti ar iekārtu aizstāšanu.

(104)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas bija negatīvs. Salīdzinājumā ar 2012. gadu 2015. gadā tas palielinājās par 89 % un tad PIP laikā – samazinājās par 19 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā, pieauga par 70 %, kas atbilst rentabilitātei.

4.6.11.   Secinājums par kaitējumu

(105)

Attiecīgajā periodā nedaudz uzlabojās vairāki rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, nodarbinātība un vienības pārdošanas cena. Daļēji pateicoties lielākai efektivitātei un ražošanas apjoma pieaugumam, samazinājās vienības ražošanas izmaksas.

(106)

Tomēr Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem; jaudas izmantojuma līmenis bija zems un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs. Tāpat Savienības ražošanas nozare samazināja tirgus daļu, lai gan patēriņš bija stabils.

(107)

Noslēgumā Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums.

(108)

Izmeklēšana pierādīja, ka, kā aprakstīts 66. līdz 69. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienības tirgū ieplūda liels importa apjoms par dempinga cenām no Ķīnas. Tādējādi Ķīnas izcelsmes bārija karbonāts joprojām bija visvairāk patērētā izejviela Savienības tirgū, kurai saglabājās augsta un stabila tirgus daļa, kas attiecīgajā periodā svārstījās no 59 % līdz 73 % un no 62 % līdz 80 %.

(109)

Neraugoties uz to, ka Ķīnas importa par dempinga cenām vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %, šīs cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kā aprakstīts 73. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importam no Ķīnas par dempinga cenām bija par 28,7–34,4 % zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Ņemot vērā Ķīnas izcelsmes importa par ļoti zemām dempinga cenām lielos apjomus, kas radīja būtisku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas tādā mērā, lai tā varētu segt ražošanas izmaksas. To apstiprina cenu samazinājuma starpība, kas tika noteikta Ķīnas izcelsmes importam, ieskaitot antidempinga maksājumus robežās no 62 % līdz 71 % un no 83 % līdz 95 %.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei bija saistīts ar Ķīnas izcelsmes importa par ļoti zemām dempinga cenām lielajiem apjomiem un ka šim importam bija noteicoša ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

4.7.   Kaitējuma turpināšanās iespējamība

4.7.1.   Ievadpiezīmes

(111)

Izmeklēšana apliecināja, ka imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts par dempinga cenām un ka bija dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti.

(112)

Tā kā Savienības ražošanas nozarei joprojām tika nodarīts būtisks kaitējums, ko radīja Ķīnas izcelsmes imports, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika novērtēts, vai ir kaitējuma turpināšanās iespējamība, ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti.

(113)

Lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgums, Ķīnas izcelsmes importa paredzamais cenu līmenis Savienības tirgū un paredzamā ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(114)

Kā minēts 28. apsvērumā, šī analīze tika veikta, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās.

4.7.2.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums

(115)

Kā minēts 50. līdz 54. apsvērumā, pieejamā neizmantotā jauda Ķīnā bija ievērojama, t. i., apmēram 280 000 t. Šāda neizmantota jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza kopējo Savienības patēriņu.

(116)

Tāpat, pamatojoties uz salīdzinājumu, kas veikts, izmantojot Ķīnas eksporta cenas uz Savienību un uz citu trešo valstu tirgiem, Ķīnas eksporta joprojām lielo klātbūtni Savienības tirgū, kā arī Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteiktos spēkā esošos maksājumus citos lielos eksporta tirgos, Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kā aprakstīts 56. līdz 58. apsvērumā.

(117)

Uz šā pamata Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas neizmantotā jauda, visticamāk, tiktu virzīta uz Savienību.

4.7.3.   Ķīnas izcelsmes importa cenas

(118)

Kā norāde uz to cenu līmeni, par kurām, iespējams, Ķīnas bārija karbonāts tiks importēts Savienības tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti, tika ņemtas vērā Ķīnas importa cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja nebūtu antidempinga maksājumu. Salīdzinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā parādīja, ka Ķīnas cenas bez antidempinga maksājumiem kopumā bija vidēji par 35 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Abiem uzņēmumiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER, cenas bija attiecīgi par 33–38 % un 28–32 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Attiecībā uz pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas atlikusī maksājuma likme, cenu starpība bija 40–46 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(119)

Turklāt tika analizēti cenu līmeņi, kādos bārija karbonāts tika eksportēts no Ķīnas uz citām trešām valstīm. Tika konstatēts, ka Ķīnas cenas uz citām trešām valstīm vidēji bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām – no apmēram 25 % līdz apmēram 45 %.

(120)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas, ja pasākumi tiktu atcelti, visticamāk, radītu vēl lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, nekā tas radīja pārskata izmeklēšanas periodā.

4.7.4.   Iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem, ja nebūs antidempinga pasākumu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būs stimuls ievērojami palielināt importa apjomu Savienības tirgū par zemām dempinga cenām, radot lejupvērstu spiedienu uz cenām, kas dominē Savienībā.

(122)

Ķīnas izcelsmes importa apjoma kāpumam, kas ir iespējams, ņemot vērā to, ka ir pieejama neizmantota jauda, apvienojumā ar sagaidāmo turpmāko cenu spiedienu, visticamāk, būs būtiska negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(123)

Tiešām, ja šis scenārijs īstenosies, ir maz ticams, ka Savienības ražošanas nozare spēs samazināt cenas. Par to liecina tas, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nesamazināja pārdošanas cenas; tas nenotika pat tad, kad samazinājās ražošanas izmaksas, jo cenas jau bija zem pašizmaksas.

(124)

Turklāt, ja šādā gadījumā Savienības ražošanas nozare saglabās cenu līmeni, iespējams, ka tā zaudēs pārdošanas apjomu un tirgus daļu, jo, visticamāk, tirgū ienāks ievērojami lielāki importa apjomi no Ķīnas par vēl zemākām cenām.

(125)

Tādējādi Savienības ražošanas nozarei nāksies samazināt ražošanas līmeni, kas lielā mērā ietekmēs ražošanas izmaksas un rentabilitāti, jo bārija karbonāta ražošana ir kapitālietilpīga, un būtiski palielināsies nemainīgo izmaksu īpatsvars par tonnu.

(126)

Attiecīgajā periodā tika novērota ietekme, ko radījušas ražošanas apjoma izmaiņas uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. 2014. gadā ražošanas apjoma palielinājums 20 % apmērā izraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes lielu pieaugumu, savukārt ražošanas apjoma samazinājums par 8 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā negatīvi ietekmēja rentabilitāti, kas arī samazinājās. Tādēļ jebkāds ražošanas apjoma samazinājums palielinātu nemainīgās izmaksas par tonnu; turklāt sakarā ar cenu spiedienu, ko izraisa Ķīnas izcelsmes imports, šādu izmaksu pieaugumu nevar ietvert pārdošanas cenu palielinājumā. Tādējādi tas vēl vairāk pasliktinātu rentabilitāti Savienības ražošanas nozarē, kas jau strādāja ar zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

4.7.5.   Secinājums par kaitējuma turpināšanās iespējamību

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē, kurai jau bija nodarīts būtisks kaitējums, turpinās pasliktināties, ja pasākumi tiktu atcelti, jo Savienības ražošanas nozare nespēs konkurēt ar Ķīnas izcelsmes importa pieaugušo apjomu, ko pārdod par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Tādēļ vidējā termiņā paredzams, ka vienīgajam Savienības ražotājam nebūs citas izvēles, kā pārtraukt savu darbību.

(128)

Tādējādi Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpinātos.

5.   SAVIENĪBAS INTERESES

(129)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai pārskatāmā ražojuma importam piemēroto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

5.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(130)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt bārija karbonāta ražošanu Savienībā. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā stāvokļa un saglabājās negatīva rentabilitāte.

(131)

Lai gan ir taisnība, ka attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importam joprojām bija liela tirgus daļa ar negatīvu ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, pasākumi tomēr pasargāja Savienības ražošanas nozari, jo īpaši no vairākuma Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem patlaban piemēro atlikušo maksājuma likmi. Tomēr izmeklēšanā secināja, ka paredzams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji atgrieztos Savienības tirgū ar vēl lielākiem apjomiem.

(132)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare veica ieguldījumus, lai racionalizētu ražošanas procesu un nodrošinātu ilgtspēju ražotnē, kurā abus ražojumus, bārija karbonātu un stroncija karbonātu, ražo paralēli. Kā paskaidrots 93. apsvērumā, šo abu ražojumu ražošanas izmaksas ir savstarpēji atkarīgas, jo procesa dažos posmos speciālās iekārtas izmanto abiem ražojumiem. Apvienotā ražošana ļauj Savienības ražošanas nozarei pārdalīt uz visu ražotni lielas nemainīgās izmaksas.

(133)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares centieniem racionalizēt izmaksas nebūtu rezultātu, jo nemainīgās izmaksas palielinātos pārdošanas un ražošanas apjomu zaudējuma dēļ, kā aprakstīts 126. apsvērumā. Tas nopietni apdraudētu bārija karbonāta ražošanas darbības, kā rezultātā var nākties pārtraukt ražošanu. Regulas 132. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ tam būs negatīva ietekme arī uz stroncija karbonāta ražošanu.

(134)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus pret importu par dempinga cenām no ĶTR.

5.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(135)

Kā aprakstīts 16. un 18. apsvērumā, Komisija nosūtīja aptaujas anketas sešiem nesaistītiem importētājiem, kas pieteicās. Tomēr neviens no viņiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(136)

Izmeklēšanā netika konstatēti nekādi elementi, kas liecinātu, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz nesaistīto importētāju stāvokli.

5.3.   Lietotāju intereses

(137)

Sākot procedūru, Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un aicināja tos sadarboties. Noteiktajā termiņā pieteicās 86 uzņēmumi, kā aprakstīts 18. apsvērumā, un tiem visiem tika nosūtītas anketas. 15 lietotāji atbildēja uz aptaujas anketas jautājumiem.

(138)

No šīm 15 lietotājiem, tikai pieci sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Pārējie 10 lietotāji nesniedza savas atbildes uz anketas jautājumiem nekonfidenciālu versiju, kā noteikts pamatregulas 19. panta 2. punktā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 19. panta 3. punktu viņu atbildes nevarēja ņemt vērā.

(139)

To piecu lietotāju imports, kas sadarbojās un sniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem, veidoja aptuveni 6 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienībā un 10 % – no kopējā importa no Ķīnas. Tie pārstāv apmēram 8 % no kopējā patēriņa Savienībā. Lietotāji, kas sadarbojās, darbojās keramisko fritu un glazūru, ķīmisko vielu, stikla un kristāla, un elektrotehnikas jomās, t. i., ar dažiem galvenajiem bārija karbonāta lietojumiem.

(140)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka atkarībā no gatavajam izstrādājumam izvirzītajām prasībām bārija karbonāts veido tikai 1,4–2,6 % no kopējām to lietotāju ražošanas izmaksām, kas sadarbojās. Līdz ar to pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem tiek uzskatīta par salīdzinoši nelielu.

(141)

Kāds lietotājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumi negatīvi ietekmējuši tā ražošanas izmaksas un tādējādi tiem bijusi negatīva ietekme uz tā konkurētspēju. Kā norādīts 140. apsvērumā, apgalvojumi netika pamatoti ar faktiem, kas konstatēti izmeklēšanas laikā, tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto, netika konstatētas nekādas norādes, kas liecinātu, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz lietotāju stāvokli.

5.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(143)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nepastāv pārliecinoši iemesli, kas neļautu turpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

6.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(144)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Piezīmes netika iesniegtas.

(145)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Regulu (ES) Nr. 831/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes bārija karbonāta importam.

(146)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam, kurā stroncija saturs ir vairāk nekā 0,07 masas % un sēra saturs ir vairāk nekā 0,0015 masas %, pulvera, presētu granulu vai kalcinētu granulu veidā, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2836 60 00 (Taric kods 2836600010).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma summa ir vienāda ar fiksētu summu, kas turpmāk norādīta ražojumiem, kurus ražojuši šādi ražotāji.

Uzņēmums

Maksājuma likme (EUR/t)

Taric papildu kods

Hubei Jingshan Chutian Barium Salt Corp. Ltd, 62, Qinglong Road, Songhe Town, Jingshan County, Hubei Province, ĶTR

6,3

A606

Zaozhuang Yongli Chemical Co. Ltd, South Zhuzibukuang Qichun, Zaozhuang City Center District, Shandong Province, ĶTR

8,1

A607

Visi pārējie uzņēmumi

56,4

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem norādītās individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurā ir šāda deklarācija, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais [attiecīgā ražojuma] [apjoms], kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā [uzņēmuma nosaukums un adrese], [Taric papildu kods], Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, tad piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.

4.   Konkrēti nosauktajiem ražotājiem (klasificē ar Taric kodu A606 un A607) un visiem pārējiem uzņēmumiem (klasificē ar Taric kodu A999) piemēro turpmāko: ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (15) 131. panta 2. punktu muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli un antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekš norādītajām noteiktajām summām, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Padomes 2005. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 1175/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importu (OV L 189, 21.7.2005., 15. lpp.).

(3)  Padomes 2011. gada 16. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 831/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam (OV L 214, 19.8.2011., 1. lpp.).

(4)   OV C 388, 21.11.2015., 16. lpp.

(5)   OV C 298, 18.8.2016., 4. lpp.

(6)  ANO COMTRADE ir oficiālās starptautiskās tirdzniecības statistikas un attiecīgo analītisko tabulu repozitorijs: https://comtrade.un.org/.

(7)  Piemēram, uzņēmumu tīmekļa vietnes; skatīt 8. zemsvītras piezīmi.

(8)  Atsauce: Hubei Jingshan Chutian Barium Salt Corp. Ltd: http://www.jingyan.com/index.php?lang=en, skatīts 9.1.2017.; Zaozhuang Yongli Chemical Co.: http://lylchem.com/English/index.asp, skatīts 9.1.2017.; Guizhou Hongkaj Chemical Co. Ltd: http://www.guizhouhongkaichemicalcoltd.enic.pk/, skatīts 9.1.2017.; Hengyang Hong Xiang Co. Ltd: http://www.yp.net.cn/english/search/printSingleDetailed.asp?i=C%19yK0%08i%40RY_jV%40&p=14, skatīts 9.1.2017.; Guizhou Red Star Developing Co.: http://www.redstarchem.com.cn/_d273694355.htm, skatīts 9.1.2017.; Hebei Xinji Chemical Group Co. Ltd: http://www.hhxj.chemchina.com/hbxjen/gywm/dsj/B700106web_1.htm, skatīts 9.1.2017.; Henan Huaxing Barium Industry Co., Ltd: https://www.fuzing.com/barium-carbonate-(manufacturer-of-China)/l/9c037042-e065-1f8f-a97a-04b07ac7793b, skatīts 9.1.2017.; SHAANXI ANKANG JIANGHUA GROUP CO, LTD: Jianghua chemical plant: http://www.jianghuagroup.com/template/structureen.htm, 19.1.2017.; Hengyang Wanfeng Chemical Co, Ltd: http://www.wf-chem.com/pages/about.htm, skatīts 9.1.2017.; Hounan Chenzhou Chemical Industry Co, Ltd: http://www.chinachenzhou.com/cgi/search-en.cgi?f=introduction_en_1_+company_en_1_&t=introduction_en_1, skatīts 9.1.2017.

(9)   COMTRADE HS6 dati par ražojumu 283660: pasaules eksports – 141 766 t, pasaules imports – 137 554 t.

(10)  Īstenošanas regulas (ES) Nr. 831/2011 71. apsvērums.

(11)  

Avots: Ķīnas eksporta statistikas datubāze.

(12)  Ķīnas eksporta statistikas dati gan par 2009. gadu, gan par 2015. gadu.

(13)  Cenas neietver spēkā esošos antidempinga maksājumus.

(14)  Secīga ražošana ir tā saucamā abu ražojumu pamīšus ražošana vienās un tajās pašās ražošanas līnijās; paralēlā ražošana ir abu ražojumu vienlaicīga ražošana dažādās līnijās. Dažas iekārtas tiek kopīgi izmantotas abās ražošanas līnijās.

(15)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/52

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1760

(2017. gada 27. septembris)

par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2017. gada septembra apakšperiodam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 (2) ir atvērtas konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas ir sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās īstenošanas regulas I pielikumu.

(2)

Septembra apakšperiods ir ceturtais apakšperiods Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajai kvotai, trešais apakšperiods minētās īstenošanas regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajai kvotai un pirmais apakšperiods minētās īstenošanas regulas 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajai kvotai.

(3)

No paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kuri norādīti pieteikumos, kas atbilstīgi minētās īstenošanas regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2017. gada septembra pirmajās 10 darbdienās par kvotām ar kārtas numuru 09.4112 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4130 un 09.4168, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kuru piemēro attiecīgajā kvotā vai kvotās pieprasītajiem daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(4)

Turklāt no minētajiem paziņojumiem izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 4. panta 1. punktam iesniegti 2017. gada septembra pirmajās 10 darbdienās par kvotām ar kārtas numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4112 un 09.4119, ir mazāki par pieejamo daudzumu.

(5)

Kvotu ar kārtas numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 un 09.4130 septembra apakšperiodā neizmantoto daudzumu iedala kvotas ar kārtas numuru 09.4138 nākamajam apakšperiodam atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 2. pantam.

(6)

Turklāt atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 5. panta pirmajai daļai būtu jānosaka nākamajā apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums kvotām, kuru kārtas numurs ir 09.4138 un 09.4168.

(7)

Lai nodrošinātu importa licenču izdošanas procedūras efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Par rīsu importa licenču pieteikumiem, kuri iesniegti 2017. gada septembra pirmajās 10 darbdienās par Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1273/2011 minētajām kvotām ar kārtas numuru 09.4112 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4130 un 09.4168, izdod licences, pieprasītajam daudzumam piemērojot šīs regulas pielikumā noteikto piešķīruma koeficientu.

2.   Šīs regulas pielikumā ir noteikts kopējais daudzums, kas attiecībā uz Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1273/2011 paredzētajām kvotām ar kārtas numuru 09.4138 un 09.4168 ir pieejams nākamajā apakšperiodā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1273/2011, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 325, 8.12.2011., 6. lpp.).

(3)  Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).

PIELIKUMS

2017. gada septembra apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011

a)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients 2017. gada septembra apakšperiodā

2017. gada oktobra apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)

Amerikas Savienotās Valstis

09.4127

— (1)

 

Taizeme

09.4128

— (1)

 

Austrālija

09.4129

— (1)

 

Citas valstis

09.4130

50,250208 %

 

Visas valstis

09.4138

 

1 778 874

b)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients 2017. gada septembra apakšperiodā

Taizeme

09.4112

65,541543 %

Amerikas Savienotās Valstis

09.4116

— (2)

Indija

09.4117

8,704591 %

Pakistāna

09.4118

10,992065 %

Citas valstis

09.4119

99,272249 %

Visas valstis

09.4166

— (3)

c)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40 00:

Izcelsme

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients 2017. gada septembra apakšperiodā

2017. gada oktobra apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)

Visas valstis

09.4168

0,994116 %

0

(1)  Pieprasītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.

(2)  Pieprasītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.

(3)  Šajā apakšperiodā nav pieejamo daudzumu.

LĒMUMI

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/55

PADOMES LĒMUMS (ES, Euratom) 2017/1761

(2017. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Itālijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 302. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 18. septembrī un 2015. gada 1. oktobrī pieņēma Lēmumus (ES, Euratom) 2015/1600 (1) un (ES, Euratom) 2015/1790 (2), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus.

(2)

Pēc Claudia BUSCHI kundzes amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 20. septembrim, Mr Gerardo LARGHI, Professore – Dirigente della CISL Scuola dei Laghi di Como e Varese, tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/1600 (2015. gada 18. septembris), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (OV L 248, 24.9.2015., 53. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/1790 (2015. gada 1. oktobris), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (OV L 260, 7.10.2015., 23. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/56

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1762

(2017. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus, ko izvirzījusi Rumānija

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Rumānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Vasile Silvian CIUPERCĂ kunga un Adrian ȚUȚUIANU kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekļiem tiek iecelti:

—

Marius Horia ȚUȚUIANU kungs, President of Constanța County Council,

—

Bogdan Andrei TOADER kungs, President of Prahova county council.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/57

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1763

(2017. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Lietuvas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Lietuvas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Mindaugas SINKEVIČIUS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc Jonas JARUTIS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti/ieceltas:

a)

par locekli:

—

Mr Tadeuš ANDŽEJEVSKI, Member of Vilnius District Municipal Council,

b)

par locekļa aizstājēju:

—

Ms Lina KAIRYTĖ, Member of Panevėžys District Municipal Council.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/58

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1764

(2017. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Austrijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Austrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Hannes WENINGER kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekļa aizstājēju tiek iecelts:

—

Markus LINHART kungs, Bürgermeister und Gemeinderat von Bregenz.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/59

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1765

(2017. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un divus locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Nīderlandes Karaliste

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Nīderlandes valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2015. gada 13. jūlijā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1140 (4) H.J.J. (Henri) LENFERINK kungu locekļa amatā aizstāja N.A. (André) VAN DE NADORT kungs. 2015. gada 18. septembrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1573 (5) W.H. (Hester) MAIJ kundzi locekļa amatā aizstāja M.A. (Michiel) SCHEFFER kungs un E.M. (Elvira) SWEET kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja D.J.E. (Erik) LIEVERS kungs.

(2)

Pēc M.A. (Michiel) SCHEFFER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīts N.A. (André) VAN DE NADORT kungs (Mayor of the municipality of Ten Boer), ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(4)

Pēc D.J.E. (Erik) LIEVERS kunga un C.L. (Cornelis) VISSER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)

par locekļiem:

—

Dr. J.M.E. (Annemieke) TRAAG kundze, Gedeputeerde van de provincie Overijssel,

—

N.A. (André) VAN DE NADORT kungs, Burgemeester van de gemeente Weststellingwerf (amata maiņa);

b)

par locekļu aizstājējiem:

—

Dr. M. (Michiel) SCHEFFER kungs, Gedeputeerde van de provincie Gelderland,

—

E. (Ellen) NAUTA-VAN MOORSEL kundze, Burgemeester van de gemeente Hof van Twente.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (ES) 2015/1140 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko ieceļ amatā divus Reģionu komitejas locekļus un divus locekļu aizstājējus no Nīderlandes (OV L 185, 14.7.2015., 17. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums (ES) 2015/1573 (2015. gada 18. septembris), ar ko ieceļ četrus Reģionu komitejas locekļus un piecus locekļu aizstājējus no Nīderlandes (OV L 245, 22.9.2015., 10. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/61

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1766

(2017. gada 25. septembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un izmaiņām Eiropas Savienības asociēto zemju un teritoriju sarakstā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 211. pantu un 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

No 2012. gada 14. maija tiek provizoriski piemērots Pagaidu nolīgums, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Nolīgums”).

(2)

2011. gada 9. decembrī tika parakstīts Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un 2013. gada 1. jūlijā tas stājās spēkā.

(3)

2017. gada 22. martā Horvātijas Republika pievienojās Nolīgumam, deponējot savu pievienošanās aktu.

(4)

Nolīguma 67. pantā noteikts, ka EPN komiteja var lemt par visiem grozījumiem, kas varētu būt nepieciešami sakarā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos Savienībai.

(5)

Nolīguma 70. pantā paredzēts, ka nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa un tos var pārskatīt un/vai grozīt EPN komiteja.

(6)

Pēc Majotas (2) un Senbartelmī (3) statusa maiņas un pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (4), būtu jāatjaunina aizjūras zemju un teritoriju saraksts Nolīguma 1. protokola IX pielikumā.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un izmaiņām Savienības asociēto zemju un teritoriju statusā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un izmaiņām Savienības asociēto zemju un teritoriju sarakstā, pamatā ir pievienotais lēmuma projekts.

Savienības pārstāvis EPN komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)   OV L 111, 24.4.2012., 2. lpp.

(2)  Eiropadomes Lēmums 2012/419/ES (2012. gada 11. jūlijs), ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.).

(3)  Eiropadomes Lēmums 2010/718/ES (2010. gada 29. oktobris), ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 325, 9.12.2010., 4. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

PROJEKTS

EPN KOMITEJAS, KURA IZVEIDOTA AR PAGAIDU NOLĪGUMU, AR KO IZVEIDO PAMATU EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMAM STARP AUSTRUMĀFRIKAS UN DIENVIDĀFRIKAS VALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES, LĒMUMS Nr. …/2017

(… gada …)

par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un izmaiņām Eiropas Savienības asociēto zemju un teritoriju sarakstā

EPN KOMITEJA,

ņemot vērā Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (“Nolīgums”), kas parakstīts 2009. gada 29. augustāGrand Baie un ko provizoriski piemēro no 2012. gada 14. maija, jo īpaši tā 63., 67. un 70. pantu.

ņemot vērā Līgumu par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un Aktu par pievienošanos Nolīgumam, ko 2017. gada 22. martā deponējusi Horvātijas Republika,

tā kā:

(1)

Nolīgumu saskaņā ar tā 63. pantu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētā Līguma nosacījumiem un, no otras puses, parakstītāju Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu teritorijās (“ADĀ valstis”).

(2)

Nolīguma 67. panta 3. punktā noteikts, ka EPN komiteja var lemt par visiem grozījumiem, kas varētu būt nepieciešami pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai.

(3)

Nolīguma 70. pantā paredzēts, ka nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa un tos var pārskatīt un/vai grozīt EPN komiteja.

(4)

Pēc Majotas (2) un Senbartelmī (3) statusa maiņas un pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (4), būtu jāatjaunina aizjūras zemju un teritoriju saraksts Nolīguma 1. protokola IX pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Horvātijas Republika, būdama Nolīguma puse, tādā pašā veidā kā pārējās Savienības dalībvalstis attiecīgi pieņem un ņem vērā Nolīguma, kā arī tam pievienoto pielikumu, protokolu un deklarāciju tekstu.

2. pants

Nolīgumu groza šādi:

1)

Nolīguma 69. pantu aizstāj ar šādu:

“69. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.”

2)

Nolīguma 1. protokola IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“1. protokola IV PIELIKUMS

Faktūras deklarācija

Faktūras deklarācija, kuras teksts ir iekļauts tālāk, jāaizpilda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение Nr. … (5)) декларира, че освен където е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (6).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n.o … (5)) declara que, salvoindicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (6).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br … (5)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (6) preferencijalnog podrijetla.

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (5)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (6).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (5)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (6).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (5)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (6) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (5)) deklareerib, et need tooted on … (6) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (5)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (6).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (5)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (6) preferential origin.

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (5)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (6).

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (5)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (6).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (5)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (6).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (5)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (6) preferencinės kilmės prekės.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (5)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (6) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (5)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (6).

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (5)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (6).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (5)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (6) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o … (5)), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (6).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (5)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (6).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (5)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (6) poreklo.

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (5)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (6).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (5)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (6).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (5)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (6).

… (7)

(vieta un datums)

… (8)

(eksportētāja paraksts; papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju)

Piezīmes

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu."

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija."

(7)  Minētās norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā."

(8)  Skatīt protokola 21. panta 5. punktu. Ja eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds."

3. pants

Eiropas Savienība nosūta ADĀ valstīm nolīgumu horvātu valodas redakcijā.

4. pants

1.   Nolīgumu piemēro no ADĀ valsts uz Horvātijas Republiku vai no Horvātijas Republikas uz ADĀ valsti eksportētām precēm, kas atbilst Nolīguma 1. protokola noteikumiem un kas 2013. gada 1. jūlijā atradās tranzītā vai pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā ADĀ valstīs vai Horvātijas Republikā.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, piemēro preferenciālo režīmu, ja četru mēnešu laikā no Nolīguma spēkā stāšanās dienas importētājas valsts muitas dienestiem tiek iesniegts izcelsmes apliecinājums, ko retrospektīvi izsnieguši eksportētājas valsts muitas dienesti.

5. pants

ADĀ valstis apņemas saistībā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai necelt prasības un nesniegt pieprasījumus vai iesniegumus, kā arī negrozīt un neatcelt nekādas koncesijas atbilstīgi GATT 1994 XXIV.6. un XXVIII pantam vai GATS XXI pantam.

6. pants

Nolīguma 1. protokola IX pielikumu aizstāj ar šādu:

“1. protokola IX PIELIKUMS

Aizjūras zemes un teritorijas

Šajā protokolā “aizjūras zemes un teritorijas” ir zemes un teritorijas, kas minētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Ceturtajā daļā un ir uzskaitītas tālāk.

(Šis saraksts neskar šo valstu un teritoriju statusu vai to statusa izmaiņas nākotnē.)

1.

Aizjūras zemes un teritorijas, kurām ir īpašas attiecības ar Dānijas Karalisti:

—

Grenlande.

2.

Aizjūras zemes un teritorijas, kurām ir īpašas attiecības ar Francijas Republiku:

—

Jaunkaledonija un piederīgās teritorijas,

—

Franču Polinēzija,

—

Senpjēra un Mikelona,

—

Senbartelmī,

—

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes,

—

Volisa un Futunas Salas.

3.

Aizjūras zemes un teritorijas, kurām ir īpašas attiecības ar Nīderlandes Karalisti:

—

Aruba,

—

Bonaire,

—

Kirasao,

—

Saba,

—

Sintestatiusa,

—

Sentmartēna.

4.

Aizjūras zemes un teritorijas, kurām ir īpašas attiecības ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti:

—

Angilja,

—

Bermudu Salas,

—

Kaimanu salas,

—

Folklenda (Malvinu) Salas,

—

Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas un piederīgās teritorijas,

—

Montserrata,

—

Pitkērna,

—

Sv. Helēnas sala un piederīgās teritorijas,

—

Britu Antarktikas teritorija,

—

Britu Indijas Okeāna Teritorija,

—

Tērksas un Kaikosas Salas,

—

Britu Virdžīnu Salas.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā ….

Šā lēmuma 3. un 4. pantu piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

…,

ADĀ parakstītāju valstu vārdā –

Eiropas Savienības vārdā –

(5)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzītais eksportētājs protokola 22. panta nozīmē, tad šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzītais eksportētājs, tad norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu.

(6)  Norādīt ražojumu izcelsmi. Ja faktūras deklarācija daļēji vai pilnībā attiecas uz Seūtas vai Meliļas izcelsmes ražojumiem protokola 40. panta nozīmē, tad eksportētājam tie skaidri jānorāda ar simbolu “CM” dokumentā, kurā ir ietverta deklarācija.

(7)  Minētās norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā.

(8)  Skatīt protokola 21. panta 5. punktu. Ja eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds.”

(1)   OV L 111, 24.4.2012., 2. lpp.

(2)  Eiropadomes Lēmums 2012/419/ES (2012. gada 11. jūlijs), ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.).

(3)  Eiropadomes Lēmums 2010/718/ES (2010. gada 29. oktobris), ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 325, 9.12.2010., 4. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/69

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1767

(2017. gada 25. septembris),

ar ko atļauj Apvienotajai Karalistei piemērot samazinātus nodokļus degvielai, ko patērē Iekšējās un Ārējās Hebridu salās, Ziemeļu salās, Fērtofklaida salās un Sili salās, atbilstīgi Direktīvas 2003/96/EK 19. pantam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1), un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste ar 2016. gada 16. septembra vēstuli lūdza atļaut piemērot samazinātu akcīzes nodokli gāzeļļai un bezsvina benzīnam atbilstīgi Direktīvas 2003/96/EK (“direktīva”) 19. pantam Iekšējās un Ārējās Hebridu salās, Ziemeļu salās, Fērtofklaida salās (visas pie Skotijas krasta) un Sili salās (pie Anglijas dienvidrietumu krasta). Apvienotā Karaliste 2016. gada 16. decembrī sniedza papildu informāciju.

(2)

Šajos apgabalos gāzeļļas un bezsvina benzīna cenas ir augstākas par vidējām cenām pārējā Apvienotās Karalistes teritorijā, un tādējādi vietējie degvielas patērētāji ir neizdevīgākā situācijā. Cenas starpību izraisa papildu izmaksas par vienību saistībā ar salu ģeogrāfisko atrašanās vietu, mazo iedzīvotāju skaitu un salīdzinoši mazu degvielas apjoma piegādi.

(3)

Nodokļa samazinājumam nebūtu jāpārsniedz tas, kas vajadzīgs, lai kompensētu papildu izmaksas par vienību, kuras maksā patērētāji attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

(4)

Samazinātās akcīzes nodokļa likmēm vajadzētu būt lielākām par minimālajām likmēm, kas noteiktas direktīvas 7. pantā.

(5)

Ņemot vērā to, ka teritorijas, kur samazinājums tiek piemērots, ir salas un nodokļa likmju samazinājums ir mērens, pasākumam nebūtu jāizraisa ar degvielas piegādi saistīta papildu pārvietošanās.

(6)

Tāpēc pasākums nav pretrunā iekšējā tirgus pareizai darbībai un nepieciešamībai nodrošināt godīgu konkurenci, kā arī tas sader ar Savienības veselības, vides, enerģētikas un transporta politiku.

(7)

Ņemot vērā direktīvas 19. panta 2. punktu, katrai saskaņā ar šo pantu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Lai nodrošinātu pietiekamu noteiktību attiecīgajiem uzņēmumiem un patērētājiem, atļauju piešķir uz sešu gadu laikposmu. Šis lēmums neskar Savienības noteikumu par valsts atbalsta piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Apvienotajai Karalistei tiek atļauts piemērot samazinātas nodokļu likmes bezsvina benzīnam un gāzeļļai, ko par autotransporta degvielu izmanto visās Iekšējās un Ārējās Hebridu salās, Ziemeļu salās, Fērtofklaida salās un Sili salās.

Valsts nodokļu līmeņa samazinājums bezsvina benzīnam un gāzeļļai nav lielāks par mazumtirdzniecības papildu izmaksām minētajās ģeogrāfiskajās teritorijās, salīdzinot ar vidējām izmaksām Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecībā, un nepārsniedz GBP 50 par 1 000 litriem degvielas.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2017. gada 1. novembra, un tas zaudē spēku 2023. gada 31. oktobrī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)   OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/71

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1768

(2017. gada 25. septembris),

ar ko Horvātijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 19. punktam Horvātija var piešķirt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) tiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 35 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

(2)

Ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 20. decembrī, Horvātija lūdza atļauju īpašam pasākumam, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta (“īpašais pasākums”), ļaujot tai no 2018. gada 1. janvāra atbrīvot no PVN tos nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 45 000 ekvivalentu valsts valūtā.

(3)

Augstākas robežvērtības piemērošana īpašajā režīmā, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem, ir vienkāršošanas pasākums, jo tā var ievērojami samazināt PVN saistības mazajiem uzņēmumiem.

(4)

Komisija 2017. gada 13. marta vēstulē saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu informēja pārējās dalībvalstis par Horvātijas lūgumu. Ar 2017. gada 14. marta vēstuli Komisija paziņoja Horvātijai, ka tās rīcībā ir visa vajadzīgā informācija, lai izvērtētu lūgumu.

(5)

Horvātijas sniegtā informācija liecina, ka īpašo pasākumu varētu izmantot aptuveni 9 000 nodokļa maksātāju, lai mazinātu savas PVN saistības, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2. nodaļā. Tas arī samazinātu nodokļu iestāžu slogu un vienkāršotu nodokļa iekasēšanu.

(6)

Īpašā pasākuma rezultāts būs mazākas PVN saistības mazajiem uzņēmumiem, tādēļ būtu jāatļauj Horvātijai to piemērot ierobežotu laikposmu. Nodokļa maksātājiem joprojām vajadzētu būt iespējai izvēlēties parasto PVN režīmu.

(7)

Direktīvas 2006/112/EK 281.–294. pants, ar ko reglamentē īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem, tiek pārskatīts, tādēļ ir iespējams, ka direktīva, ar ko groza minētos noteikumus, stāsies spēkā pirms atkāpes termiņa beigām.

(8)

Pamatojoties uz Horvātijas sniegto informāciju, robežvērtības paaugstināšanai būs tikai maznozīmīga ietekme uz iekasēto nodokļu ieņēmumu kopējo summu galapatēriņa posmā.

(9)

Atkāpei nebūs ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN, jo Horvātija veiks kompensācijas aprēķinu saskaņā ar Padomes Regulas Nr. (EEK, Euratom) 1553/89 (2) 6. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 19. punkta, Horvātijai ir atļauts piešķirt atbrīvojumu no PVN nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 45 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šo lēmumu piemēro no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā direktīva, ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK 281.–294. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Horvātijas Republikai.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)   OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK, Euratom) 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.).

28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/73

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1769

(2017. gada 25. septembris),

ar ko Polijas Republikai atļauj noslēgt ar Ukrainu nolīgumu, kurā ietverti noteikumi, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 5. panta attiecībā uz autoceļa tiltu uzturēšanu uz Polijas un Ukrainas robežas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 396. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 5. pantu, kas attiecas uz minētās direktīvas teritoriālo darbības jomu, pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) sistēma parasti ir piemērojama dalībvalsts teritorijā.

(2)

Ar vēstuli, kas reģistrēta Komisijā 2016. gada 7. oktobrī, Polija lūdza atļauju noslēgt nolīgumu ar Ukrainu attiecībā uz trīs autoceļa tiltu uzturēšanu, kas šķērso Bugas upi uz Polijas un Ukrainas robežas (“nolīgums”). Nolīgumā ir ietverti noteikumi, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 5. punkta.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 396. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2017. gada 24. janvāra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Polijas lūgumu. Komisija ar 2017. gada 25. janvāra vēstuli paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izskatīšanai.

(4)

Par Polijas teritorijā veiktajiem uzturēšanas darbiem PVN uzliek Polijā, savukārt Ukrainas teritorijā veiktie darbi neietilpst Direktīvas 2006/112/EK darbības jomā. Turklāt Polijā PVN tiek uzlikts visām no Ukrainas importētajām precēm, kuras nepieciešamas pierobežas tiltu uzturēšanai.

(5)

Lai nodrošinātu nolīguma mērķu izpildi un jo īpaši lai uzlabotu satiksmi starp Poliju un Ukrainu, ir lietderīgi nolīgumā ietver noteikumus, ar kuriem vienkāršo PVN noteikumus, kas piemērojami uzturēšanas darbiem un ar tiem saistītajam preču importam.

(6)

Atkāpe neietekmēs Savienības pašu resursus, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Polijai ir atļauts noslēgt nolīgumu ar Ukrainu, kurā ietverti noteikumi, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 5. panta saistībā ar darījumu PVN režīmu un PVN sistēmas teritoriālās darbības jomu attiecībā uz trīs šā lēmuma pielikumā minēto autoceļa tiltu uzturēšanu uz Polijas un Ukrainas robežas.

2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, ciktāl tilti, kas minēti šā lēmuma pielikumā un par kuru uzturēšanu atbild Polija, ir Ukrainas suverēnajā teritorijā, pārrobežas tiltus uzskata par daļu no Polijas suverēnās teritorijas attiecībā uz to uzturēšanai nepieciešamo preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

3. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, ciktāl tilti, kas minēti šā lēmuma pielikumā un par kuru uzturēšanu atbild Ukraina, ir Polijas suverēnajā teritorijā, pārrobežas tiltus uzskata par daļu no Ukrainas suverēnās teritorijas attiecībā uz to uzturēšanai nepieciešamo preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

4. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta, precēm, ko nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības uz pilnīgu nodokļa atskaitījumu, importē no Ukrainas Polijā, neuzliek PVN, ciktāl minētās preces tiek izmantotas šā lēmuma pielikumā minēto tiltu uzturēšanai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2017. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1)   OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 1. pantā minēto tiltu saraksts

1.

Ukraina uztur šādu pārrobežas autoceļa tiltu, kas uz Polijas un Ukrainas robežas celts par Polijas līdzekļiem un pieder Polijai:

186,68 m garš tērauda tilts pār Bugas upi starp Dorohusku un Jagodinu, gar Polijas valsts autoceļu Nr. 12 un Ukrainas valsts nozīmes autoceļu Nr. M-07.

2.

Polija uztur šādu pierobežas autoceļa tiltu, kas uz Polijas un Ukrainas robežas celts par Polijas līdzekļiem un pieder Polijai:

160,38 m garš dzelzsbetona un tērauda tilts pār Bugas upi starp Zosinu un Ustilugu, gar Polijas valsts autoceļu Nr. 74 un Ukrainas valsts nozīmes autoceļu Nr. N-22.

3.

189,43 m garu tērauda siju un dzelzsbetona pierobežas tiltu, kas celts par abu līgumslēdzēju pušu līdzekļiem, ir to īpašumā vienlīdzīgās daļās un atrodas starp Dorohusku un Jagodinu, gar Polijas valsts nozīmes autoceļu Nr. 12 un Ukrainas valsts nozīmes autoceļu Nr. M-07, katra līgumslēdzēja puse uztur to tilta daļu, kas tai pieder, izņemot ziemā.

Šādas līgumslēdzējas puses ir atbildīgas par pārrobežu tilta uzturēšana ziemā visā tā garumā:

a)

Polija: no katra nepāra gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim;

b)

Ukraina: no katra pāra gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim.