24.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1495

(2017. gada 23. augusts),

ar ko Regulu (EK) Nr. 2073/2005 groza attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2073/2005 (2) ir noteikti mikrobioloģiskie kritēriji dažiem mikroorganismiem un izpildes noteikumi, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem (pārtikas nozares dalībniekiem) attiecībā uz vispārīgajām un īpašajām higiēnas prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā.

(2)	Jo īpaši Regulā (EK) Nr. 2073/2005 ir paredzēti procesa higiēnas kritēriji, kas nosaka indikatīvus piesārņojuma līmeņus, kurus pārsniedzot ir nepieciešami korektīvi pasākumi, lai procesa higiēnu saglabātu pārtikas aprites tiesību aktiem atbilstošā līmenī.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicētajā Eiropas Savienības kopsavilkuma ziņojumā par zoonožu, zoonožu ierosinātāju tendencēm un avotiem un pārtikas produktu izraisītiem infekciju uzliesmojumiem 2015. gadā (3) norādīts, ka cilvēka kampilobakterioze ir Savienībā visbiežāk konstatētā pārtikas produktu izraisīta cilvēku slimība, un ik gadu tiek konstatēti aptuveni 230 000 saslimšanas gadījumu.

(4)

EFSA 2010. gadā publicēja analīzi par bāzes līnijas pētījumu attiecībā uz Campylobacter izplatību broileru partijās un liemeņos (4). Šis bāzes līnijas pētījums tika veikts kautuvju līmenī 2008. gadā ar mērķi iegūt salīdzināmus datus par broileru piesārņojuma izplatību un līmeni Savienībā. EFSA secināja, ka piesārņoti ir caurmērā 75,8 % broileru liemeņu, turklāt ar būtiskām atšķirībām dažādās dalībvalstīs un kautuvēs.

(5)

Saskaņā ar 2010. gadā publicēto EFSA zinātnisko atzinumu par cilvēka kampilobakteriozes risku, kas saistīts ar broileru gaļu (5), iespējams, ka broileru gaļas apstrāde, sagatavošana un lietošana pārtikā ir kampilobakteriozes cēlonis 20 % līdz 30 % cilvēku saslimšanas gadījumu, savukārt 50 % līdz 80 % gadījumu var būt saistāmi ar vistām kā rezervuāru kopumā.

(6)

EFSA 2011. gadā publicētajā zinātniskajā atzinumā par kontroles iespējām attiecībā uz Campylobacter mājputnu gaļas ražošanas ķēdē (6) gan fermu, gan kautuvju līmenī ierosinātas vairākas kontroles iespējas, tostarp procesa higiēnas kritērija ieviešana attiecībā uz Campylobacter, un aprēķināta to ietekme uz cilvēku saslimšanas gadījumu skaita samazināšanu. Pēc EFSA aplēsēm sabiedrības veselības draudus, kas rodas, lietojot pārtikā broileru gaļu, būtu iespējams samazināt par vairāk nekā 50 %, ja attiecībā uz liemeņiem tiktu ievērots ierobežojums 1 000 cfu (kolonijas veidojošās vienības)/g, turklāt EFSA uzsver, ka pastāv būtiskas atšķirības piesārņojuma līmeņos starp kakla ādas un krūtiņas ādas paraugiem.

(7)

Arī 2012. gadā EFSA publicēja zinātnisku atzinumu par sabiedrības veselības apdraudējumiem, uz ko jāorientē mājputnu gaļas pārbaudes, identificējot Campylobacter kā sevišķi nozīmīgu sabiedrības veselībai (7) un iesakot pašreizējo mājputnu liemeņu pārbaudes metožu pielāgošanā ņemt vērā Campylobacter. Jo īpaši EFSA ierosina ieviest procesa higiēnas kritēriju attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos.

(8)

Pamatojoties uz EFSA 2010. un 2011. gada atzinumiem, Komisija pasūtīja analīzi par izmaksām un ieguvumiem no atsevišķu kontroles pasākumu noteikšanas Campylobacter mazināšanai broileru gaļā dažādos pārtikas aprites posmos (8). Šīs izmaksu un ieguvumu analīzes galvenais secinājums ir tāds, ka, nosakot procesa higiēnas kritēriju attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos, tiktu nodrošināts viens no vislabākajiem līdzsvariem starp cilvēka kampilobakteriozes, ko izraisa mājputnu gaļas lietošana pārtikā, mazināšanu un šā kritērija piemērošanas ekonomiskajām sekām.

(9)

Procesa higiēnas kritērija mērķis attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos ir liemeņu piesārņojuma ierobežošana kaušanas procesā. Turklāt, lai nodrošinātu visu posmu saikni, kā ieteikts EFSA atzinumā par kontroles iespējām attiecībā uz Campylobacter, kontroles pasākumi būtu jāapsver arī fermu līmenī.

(10)

Campylobacter ierobežošana joprojām ir sarežģīta, jo vertikālā pārnešana nešķiet nozīmīgs riska faktors, un Campylobacter klātbūtnes novēršanā broileros vislielākā nozīme ir bioloģiskās drošības pasākumu efektivitātei. Tāpēc būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, laika gaitā ieviešot aizvien stingrākus procesa higiēnas kritērijus. Tomēr, lai uzturētu augstu aizsardzības līmeni dalībvalstīs, kur šāds aizsardzības līmenis jau ir sasniegts, Regulas (EK) Nr. 2073/2005 5. panta 5. punkts nodrošina pietiekamu elastību stingrāka procesa higiēnas kritērija piemērošanai, jo šis alternatīvais kritērijs nodrošina vismaz līdzvērtīgas garantijas kā Regulā (EK) Nr. 2073/2005 noteiktais atsauces kritērijs.

(11)

Lai mazinātu administratīvo slogu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, paraugu ņemšanas plānā kritērijam attiecībā uz Campylobacter būtu jāievēro tāda pati testēšanas pieeja kā procesa higiēnas kritērijam, kas noteikts attiecībā uz Salmonella mājputnu liemeņos. Tāpēc Campylobacter analīzēm var izmantot tos pašus kakla ādas paraugus, kas izmantoti, testējot atbilstību procesa higiēnas kritērijam, kas noteikts attiecībā uz Salmonella mājputnu liemeņos.

(12)	Starptautiskais standarts EN ISO 10272-2 ir horizontālā metode Campylobacter uzskaitīšanai pārtikā un dzīvnieku barībā. Tāpēc tā būtu jāievieš kā atsauces metode, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību kritērijam attiecībā uz Campylobacter mājputnu liemeņos.

(13)	Ir lietderīgi atlikt šīs regulas piemērošanas dienu, lai pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem dotu pietiekami daudz laika pielāgot līdzšinējo ražošanas praksi jaunajām prasībām un lai laboratorijas, kas veic Campylobacter analīzes, varētu īstenot jaunās šajā regulā noteiktās testa metodes.

(14)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 2073/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 23. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

(3) EFSA Journal, 2016, 14(12):4634.

(4) EFSA Journal, 2010; 8(03):1503.

(5) EFSA Journal, 2010; 8(1): 1437.

(6) EFSA Journal, 2011; 9(4): 2105.

(7) EFSA Journal, 2012, 10(6):2741.

(8) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/biosafety_food-borne-disease_campy_cost-bene-analy.pdf.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumu groza šādi:

pielikuma 2. nodaļas 2.1. sadaļu groza šādi:

tabulu groza šādi:

pievieno šādu 2.1.9. rindu:

Pārtikas kategorija

Mikroorganismi

Paraugu ņemšanas plāns

Robežvērtības

Analītiskā atsauces metode

Posms, uz kuru attiecas kritērijs

Rīcība neapmierinošu rezultātu gadījumā

“2.1.9.

Broileru liemeņi

Campylobacter spp.

50 (5)

c = 20

No 1.1.2020. c = 15

No 1.1.2025. c = 10

1 000 cfu/g

EN ISO 10272-2

Liemeņi pēc atdzesēšanas

Uzlabojumi kaušanas higiēnā, procesa kontroles un dzīvnieku izcelsmes pārskats un bioloģiskās drošības pasākumu pārbaude izcelsmes fermās”

ii)

pielikuma 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)	2.1.3.–2.1.5. un 2.1.9. punktam m = M.”;

sadaļā “Testa rezultātu interpretācija” pievieno šādu tekstu:

“ Campylobacter spp. no broileriem iegūtos mājputnu liemeņos:

—	apmierinošs, ja ne vairāk kā c/n rezultāti ir > m,

—	neapmierinošs, ja vairāk nekā c/n rezultāti ir > m.”;

pielikuma 3. nodaļas 3.2. sadaļu aizstāj ar šādu:

“3.2. Bakterioloģisko paraugu ņemšana kautuvēs un telpās, kur ražo malto gaļu, gaļas izstrādājumus, mehāniski atkaulotu gaļu vai svaigu gaļu

Paraugu ņemšanas noteikumi liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu liemeņiem

Destruktīvas un nedestruktīvas paraugu ņemšanas metodes, paraugu ņemšanas vietu izvēle, kā arī piemērojamie paraugu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumi ir izklāstīti ISO 17604 standartā.

Katrā paraugu ņemšanas kārtā paraugus ņem no pieciem brīvi izvēlētiem liemeņiem. Paraugu ņemšanas vietas jāizvēlas, ņemot vērā katrā kautuvē izmantoto kaušanas metodi.

Enterobacteriaceae un aerobo koloniju skaita analīzēm paraugus ņem četrās katra liemeņa vietās. Izmantojot destruktīvo metodi, ir jāiegūst četru audu paraugi, kas kopā atbilst 20 cm2. Ja šim nolūkam izmanto nedestruktīvo metodi, paraugu ņemšanas virsmai katrā parauga ņemšanas vietā ir jābūt vismaz 100 cm2 (50 cm2 mazo atgremotāju liemeņiem).

Ņemot paraugus Salmonella analīzēm, jāizmanto abrazīvā sūkļa paraugu ņemšanas metode. Izvēlas virsmas, kuras, visticamāk, ir piesārņotas. Kopējā parauga ņemšanas virsma ir vismaz 400 cm2.

Ja paraugus ņem no dažādām paraugu ņemšanas vietām uz liemeņa, šie paraugi pirms pārbaudes ir jāapvieno.

Paraugu ņemšanas noteikumi mājputnu liemeņiem un svaigai mājputnu gaļai

Salmonella un Campylobacter analīzēm kautuves ņem paraugus no veseliem mājputnu liemeņiem ar kakla ādu. Gaļas izciršanas un pārstrādes uzņēmumi, kas neatrodas tuvumā kautuvēm, kurās izcērt un pārstrādā gaļu, kas saņemta tikai no šīs kautuves, arī ņem paraugus Salmonella analīzei. Tādā gadījumā tie dod priekšroku veseliem mājputnu liemeņiem ar kakla ādu, ja tādi ir pieejami, taču pārliecinoties, ka paraugā iekļautas arī mājputnu daļas ar ādu un/vai mājputnu daļas bez ādas, vai tikai ar nelielu ādas daudzumu, un šo izvēli izdara, pamatojoties uz risku.

Kautuves paraugu ņemšanas plānā iekļauj mājputnu liemeņus no saimēm, kuru statuss attiecībā uz Salmonella nav zināms vai par kurām zināms, ka to statuss ir pozitīvs attiecībā uz Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium.

Testējot atbilstību 2. nodaļas 2.1.5. un 2.1.9. rindā noteiktajiem procesa higiēnas kritērijiem attiecībā uz Salmonella un Campylobacter mājputnu liemeņos kautuvēs un veicot Salmonella un Campylobacter testus tajā pašā laboratorijā, katrā paraugu ņemšanas kārtā paraugus ņem no vismaz 15 brīvi izvēlētu atdzesētu mājputnu liemeņu kakla ādas. Pirms pārbaudes ir jāapvieno vismaz trīs vienas izcelsmes saimes mājputnu liemeņu kakla ādas gabali, lai iegūtu vienu 26 g paraugu. Tādējādi no kakla ādas paraugiem iegūst 5 × 26 g gala paraugus (lai vienam paraugam paralēli veiktu Salmonella un Campylobacter analīzes, ir vajadzīgi 26 g). Lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta paraugu integritāte, pēc paraugu ņemšanas tos glabā un transportē uz laboratoriju temperatūrā, kas nav zemāka par 1 °C un nav augstāka par 8 °C, un laiks starp paraugu ņemšanu un Campylobacter testēšanu ir mazāks par 48 stundām. Pārbaudot atbilstību kritērijam attiecībā uz Campylobacter, neizmanto paraugus, kuru temperatūra nokritusi līdz 0 °C. Šos 5 × 26 g paraugus izmanto, lai pārbaudītu atbilstību 2. nodaļas 2.1.5. un 2.1.9. rindā noteiktajiem procesa higiēnas kritērijiem un 1. nodaļas 1.28. rindā noteiktajam pārtikas nekaitīguma kritērijam. Lai laboratorijā sagatavotu sākotnējās suspensijas daudzumu, testējamam daudzumam (26 g) pievieno deviņas daļas (234 ml) buferēta peptona ūdens (BPW). BPW pirms pievienošanas uzsilda līdz istabas temperatūrai. Maisījumu apmēram vienu minūti apstrādā Stomacher maisiņā vai blenderī. Lai neveidotos putas, no Stomacher maisiņa mēģina izspiest visu gaisu. 10 ml (~1g) no šīs sākotnējās suspensijas ielej tukšā sterilā mēģenē, un 1 ml no šiem 10 ml izmanto Campylobacter uzskaitīšanas metodei ar selektīvo uzsējumu. Pārējo sākotnējās suspensijas daudzumu (250 ml ~25 g) izmanto Salmonella noteikšanai.

Testējot atbilstību 2. nodaļas 2.1.5. un 2.1.9. rindā noteiktajiem procesa higiēnas kritērijiem attiecībā uz Salmonella un Campylobacter mājputnu liemeņos kautuvēs un veicot Salmonella un Campylobacter testus divās dažādās laboratorijās, katrā paraugu ņemšanas kārtā paraugus ņem no vismaz 20 brīvi izvēlētu atdzesētu mājputnu liemeņu kakla ādas. Pirms pārbaudes ir jāapvieno vismaz četri vienas izcelsmes saimes mājputnu liemeņu kakla ādas gabali, lai iegūtu vienu 35 g paraugu. Tādējādi no kakla ādas paraugiem iegūst 5 × 35 g paraugus, kurus savukārt sadala, lai iegūtu 5 × 25 g gala paraugus (lai veiktu Salmonella testus) un 5 × 10 g gala paraugus (lai veiktu Campylobacter testus). Lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta paraugu integritāte, pēc paraugu ņemšanas tos glabā un transportē uz laboratoriju temperatūrā, kas nav zemāka par 1 °C un nav augstāka par 8 °C, un laiks starp paraugu ņemšanu un Campylobacter testēšanu ir mazāks par 48 stundām. Pārbaudot atbilstību kritērijam attiecībā uz Campylobacter, neizmanto paraugus, kuru temperatūra nokritusi līdz 0 °C. 5 × 25 g paraugus izmanto, lai pārbaudītu atbilstību 2. nodaļas 2.1.5. rindā noteiktajiem procesa higiēnas kritērijiem un 1. nodaļas 1.28. rindā noteiktajam pārtikas nekaitīguma kritērijam. 5 × 10 g gala paraugus izmanto, lai pārbaudītu atbilstību 2. nodaļas 2.1.9. rindā noteiktajam procesa higiēnas kritērijam.

Svaigas mājputnu gaļas, kas nav mājputnu liemeņi, Salmonella analīzēm ņem piecus vismaz 25 g lielus paraugus no vienas partijas. Paraugos, kas ņemti no mājputnu daļām ar ādu, ietilpst āda un plāna virsmas muskuļa kārta, ja ādas daudzums nav pietiekams, lai veidotu parauga vienību. Paraugos, kas ņemti no mājputnu daļām bez ādas vai tikai ar nelielu ādas daudzumu, ietilpst plāna virsmas muskuļu kārta vai kārtas, kas pievienotas jebkurai pieejamai ādas daļai, lai veidotu pietiekami lielu parauga vienību. Gaļas paraugus ņem tā, lai tiktu iekļauts pēc iespējas daudz gaļas virsmas.

Paraugu ņemšanas vadlīnijas

Sīkākas liemeņu paraugu ņemšanas vadlīnijas, īpaši attiecībā uz paraugu ņemšanas vietām, var iekļaut Regulas (EK) Nr. 852/2004 7. pantā minētajos labas prakses norādījumos.

Paraugu ņemšanas biežums liemeņiem, maltajai gaļai, gaļas izstrādājumiem, mehāniski atkaulotai gaļai un svaigai mājputnu gaļai

Pārtikas nozares dalībnieki, kas ir kautuves vai uzņēmumi, kuri ražo malto gaļu, gaļas izstrādājumus, mehāniski atkaulotu gaļu vai svaigu mājputnu gaļu, paraugus mikrobioloģiskajai analīzei ņem vismaz reizi nedēļā. Paraugu ņemšanas diena jāmaina katru nedēļu, lai nodrošinātu, ka pārbaudes ir veiktas katrā nedēļas dienā.

Maltās gaļas un gaļas izstrādājumu paraugu ņemšanu E. coli un aerobo koloniju skaita analīzēm, kā arī liemeņu paraugu ņemšanu Enterobacteriaceae un aerobo koloniju skaita analīzēm var samazināt līdz vienai reizei divās nedēļās, ja sešās secīgās nedēļās ir iegūti apmierinoši rezultāti.

Maltās gaļas, gaļas izstrādājumu, liemeņu un svaigas mājputnu gaļas paraugu ņemšanu Salmonella analīzēm var samazināt līdz vienai reizei divās nedēļās, ja 30 secīgās nedēļās iegūti apmierinoši rezultāti. Paraugu ņemšanas biežumu Salmonella analīzēm var samazināt arī, ja ir valsts vai reģionāla Salmonella kontroles programma un ja šajā programmā paredzēta testēšana, kas aizstāj šajā punktā minēto paraugu ņemšanu. Parauga ņemšanas biežumu var samazināt vēl vairāk, ja valsts vai reģionālā Salmonella kontroles programmā konstatēts, ka kautuves iepirktajiem dzīvniekiem Salmonella ir reti sastopamas.

Paraugu ņemšanu Campylobacter analīzei mājputnu liemeņos var samazināt līdz vienai reizei divās nedēļās, ja 52 secīgās nedēļās ir iegūti apmierinoši rezultāti. Paraugu ņemšanas biežumu Campylobacter analīzēm var samazināt, ar kompetentās iestādes atļauju, ja ir oficiāla vai oficiāli atzīta valsts vai reģionāla Campylobacter kontroles programma un ja šajā programmā paredzēta paraugu ņemšana un testēšana, kas ir līdzvērtīga paraugu ņemšanai un testēšanai, kura nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību 2. nodaļas 2.1.9. rindā noteiktajam procesa higiēnas kritērijam. Ja kontroles programmā attiecībā uz Campylobacter ir noteikts zems piesārņojuma līmenis mājputnu saimēs, parauga ņemšanas biežumu var samazināt vēl vairāk, ja šis zemais Campylobacter piesārņojuma līmenis tiek sasniegts 52 nedēļu ilgā laikposmā kautuves iepirkto broileru izcelsmes fermās. Ja konkrētā gada periodā kontroles programmā ir iegūti apmierinoši rezultāti, Campylobacter analīžu biežumu var pielāgot arī sezonālajām atšķirībām pēc tam, kad kompetentā iestāde ir devusi atļauju.

Tomēr, ja to attaisno riska analīze un attiecīgi apstiprina kompetentā iestāde, mazās kautuves un uzņēmumi, kas malto gaļu, gaļas izstrādājumus un svaigu mājputnu gaļu ražo nelielos daudzumos, var tikt atbrīvoti no pienākuma ņemt paraugus šeit noteiktajā biežumā.”

24.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1497

(2017. gada 23. augusts),

ar ko atsauc viena ražotāja eksportētāja saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

A. SAISTĪBAS UN CITI SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu (“moduļi”) un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Ražotāju eksportētāju grupa pilnvaroja Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (“CCCME”) tās vārdā iesniegt Komisijai cenu saistības, ko palāta arī izdarīja. No minēto cenu saistību noteikumiem ir skaidrs, ka cenu saistības ir pakete ar katra ražotāja eksportētāja individuālām cenu saistībām, ko administratīvi praktisku iemeslu dēļ koordinē CCCME.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2013/423/ES (4) attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu pieņēma minētās cenu saistības. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (5) grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013, lai ieviestu tehniskas izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu moduļu un elementu (“attiecīgie ražojumi”) importam Savienībā. Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (7) noteica arī galīgu kompensācijas maksājumu attiecīgo ražojumu importam Savienībā.

Pēc paziņojuma par ražotāju eksportētāju grupas (“ražotāji eksportētāji”) un CCCME cenu saistību grozīto versiju Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja grozīto cenu saistību (“saistības”) pieņemšanu attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu. Šā lēmuma pielikumā ir uzskaitīti ražotāji eksportētāji, kuru saistības tika pieņemtas, tostarp: Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd (“ Shanghai Shenzhou ”) kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem ĶTR (proti, Shanghai Solar Energy S&T Co. Ltd un Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd), uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B875.

(5)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (9) pieņēma ražotāju eksportētāju un CCCME ierosinājumu izdarīt precizējumus par to saistību īstenošanu, kas skar attiecīgos ražojumus, uz kuriem attiecas saistības, proti, ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītus moduļus un elementus, kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 8541 40 90 (Taric kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039) un kurus ražo ražotāju eksportētāju grupa (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”). Antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas minēti 4. apsvērumā, kopā ar saistībām turpmāk sauc par “pasākumiem”.

(6)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/866 (10) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem.

(7)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1403 (11) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(8)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2018 (12) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

(9)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (13), Komisija sāka antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu.

(10)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (14), Komisija sāka kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu.

(11)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (15), Komisija sāka arī antidempinga un kompensācijas pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu.

(12)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/115 (16) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(13)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/185 (17) Komisija galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1238/2013 noteikts attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja uz attiecīgo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(14)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/184 (18) Komisija galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1239/2013 noteikts attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja uz attiecīgo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(15)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1045 (19) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(16)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1382 (20) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl pieciem ražotājiem eksportētājiem.

(17)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1402 (21) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl trim ražotājiem eksportētājiem.

(18)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1998 (22) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl pieciem ražotājiem eksportētājiem.

(19)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2146 (23) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl diviem ražotājiem eksportētājiem.

(20)	Pēc termiņbeigu un starpposma pārskatīšanām, kas minētas 9.–11. apsvērumā, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/366 (24) un Īstenošanas regulu (ES) 2017/367 (25) saglabāja spēkā esošos pasākumus.

(21)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2017. gada 3. martā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (26), Komisija sāka arī pasākumu veida daļēju starpposma pārskatīšanu.

(22)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/454 (27) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz četriem ražotājiem eksportētājiem.

(23)	Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/615 (28) Komisija pieņēma ražotāju eksportētāju un CCCME ierosinājumu attiecībā uz saistību īstenošanu.

(24)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/941 (29) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

(25)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1408 (30) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

B. SAISTĪBU NOTEIKUMI UN SHANGHAI SHENZHOU SAISTĪBU BRĪVPRĀTĪGA ATSAUKŠANA

(26)	Saistību tekstā paredzēts tas, ka visi ražotāji eksportētāji var brīvprātīgi atsaukt savu piekrišanu saistībām jebkurā laikā, kad tās piemēro.

(27)	Shanghai Shenzhou 2017. gada jūnijā paziņoja Komisijai, ka vēlas brīvprātīgi atsaukt savu piekrišanu saistībām savā vārdā, kā arī saistīto uzņēmumu vārdā, kas minēti iepriekš 4. apsvērumā.

C. SAISTĪBU PIEŅEMŠANAS ATSAUKŠANA UN GALĪGO MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA

(28)	Tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu, antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu un saistību noteikumiem Komisija ir secinājusi, ka būtu jāatsauc saistību pieņemšana attiecībā uz Shanghai Shenzhou un ar to saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti 4. apsvērumā.

(29)

Tādējādi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 1. pantu, un galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 1. pantu, no dienas, kad stājas spēkā šī regula, automātiski piemēro ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītam tā attiecīgā ražojuma importam, kuru ražojuši Shanghai Shenzhou un ar to saistītie uzņēmumi, kas minēti 4. apsvērumā (uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B875).

(30)

Attiecībā uz importu, kas muitots pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula, būtu jāievēro noteikumi, kas piemērojami saistībām. Attiecīgi Komisija atgādina – ja dalībvalstu muitas dienestu rīcībā ir informācija, ka saistību rēķinā iekļautā cena neatbilst cenai, kas ir faktiski samaksāta, tiem būtu jāizmeklē, vai ir pārkāpta prasība iekļaut visus rabatus saistību rēķinos un vai ir ievērota MIC. Ja dalībvalstu muitas dienesti secina, ka ir noticis šāds pārkāpums vai MIC nav ievērota, tiem šā secinājuma rezultātā būtu jāiekasē maksājumi. Lai, pamatojoties uz Līguma 4. panta 3. punktu, atvieglotu dalībvalstu muitas dienestu darbu, šādās situācijās Komisijai būtu jāsniedz konfidenciāli dokumenti un cita informācija par saistībām vienīgi valsts procedūru vajadzībām.

(31)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka saistību brīvprātīgas atsaukšanas pieņemšana neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, proti, atcelt saistību rēķinus, kas ir izdoti pirms saistību brīvprātīgas atsaukšanas pieņemšanas, ja Komisijai kļūst zināmi fakti, kas šādu atcelšanu pamatotu.

(32)	Informācijai šīs regulas pielikumā ietvertajā tabulā uzskaitīti tie ražotāji eksportētāji, attiecībā uz kuriem saistību pieņemšana ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES netiek skarta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek atsaukta saistību pieņemšana attiecībā uz šādiem uzņēmumiem:

Uzņēmuma nosaukums

Taric papildu kods

Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd

Shanghai Solar Energy S&T Co. Ltd

Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd

B875

2. pants

1. Ja dalībvalstu muitas dienestu rīcībā ir informācija, ka cena, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu iekļauta saistību rēķinā, ko izdevis kāds no uzņēmumiem, kuru saistības sākotnēji pieņemtas ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, neatbilst samaksātajai cenai un tādējādi minētie uzņēmumi, iespējams, pārkāpuši saistības, muitas dienesti, ja nepieciešams valsts procedūru veikšanai, var lūgt Komisiju sniegt tiem saistību kopiju un citu informāciju, lai pārbaudītu piemērojamo minimālo importa cenu (“MIC”) dienā, kad izdots saistību rēķins.

2. Ja minētajā pārbaudē konstatē, ka samaksātā cena ir mazāka par MIC, iekasē maksājumus, kas rezultātā jāveic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 8. panta 9. punktu un Regulas (ES) 2016/1037 13. panta 9. punktu. Ja minētajā pārbaudē konstatē, ka atlaides un rabati nav iekļauti komercrēķinā, iekasē maksājumus, kas rezultātā jāveic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

3. Informāciju saskaņā ar 1. punktu var izmantot tikai to maksājumu izpildes nodrošināšanai, kuri jāveic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šajā sakarā dalībvalstu muitas dienesti var sniegt minēto maksājumu parādniekam informāciju vienīgi nolūkā aizsargāt viņa tiesības uz aizstāvību. Šādu informāciju nekādos apstākļos nevar izpaust trešām personām.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 23. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3) OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.

(4) OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.

(5) OV L 209, 3.8.2013., 1. lpp.

(6) OV L 325, 5.12.2013., 1. lpp.

(7) OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(8) OV L 325, 5.12.2013., 214. lpp.

(9) OV L 270, 11.9.2014., 6. lpp.

(10) OV L 139, 5.6.2015., 30. lpp.

(11) OV L 218, 19.8.2015., 1. lpp.

(12) OV L 295, 12.11.2015., 23. lpp.

(13) OV C 405, 5.12.2015., 8. lpp.

(14) OV C 405, 5.12.2015., 20. lpp.

(15) OV C 405, 5.12.2015., 33. lpp.

(16) OV L 23, 29.1.2016., 47. lpp.

(17) OV L 37, 12.2.2016., 76. lpp.

(18) OV L 37, 12.2.2016., 56. lpp.

(19) OV L 170, 29.6.2016., 5. lpp.

(20) OV L 222, 17.8.2016., 10. lpp.

(21) OV L 228, 23.8.2016., 16. lpp.

(22) OV L 308, 16.11.2016., 8. lpp.

(23) OV L 333, 8.12.2016., 4. lpp.

(24) OV L 56, 3.3.2017., 1. lpp.

(25) OV L 56, 3.3.2017., 131. lpp.

(26) OV C 67, 3.3.2017., 16. lpp.

(27) OV L 71, 16.3.2017., 5. lpp.

(28) OV L 86, 31.3.2017., 14. lpp.

(29) OV L 142, 2.6.2017., 43. lpp.

(30) OV L 201, 2.8.2017., 3. lpp.

PIELIKUMS

Uzņēmumu saraksts

Uzņēmuma nosaukums	Taric papildu kods
Jiangsu Aide Solar Energy Technology Co. Ltd	B798
Alternative Energy (AE) Solar Co. Ltd	B799
Anhui Chaoqun Power Co. Ltd	B800
Anji DaSol Solar Energy Science & Technology Co. Ltd	B802
Anhui Schutten Solar Energy Co. Ltd Quanjiao Jingkun Trade Co. Ltd	B801
Anhui Titan PV Co. Ltd	B803
Xi'an SunOasis (Prime) Company Limited TBEA SOLAR CO. LTD XINJIANG SANG'O SOLAR EQUIPMENT	B804
Changzhou NESL Solartech Co. Ltd	B806
Changzhou Shangyou Lianyi Electronic Co. Ltd	B807
CHINALAND SOLAR ENERGY CO. LTD	B808
ChangZhou EGing Photovoltaic Technology Co. Ltd	B811
CIXI CITY RIXING ELECTRONICS CO. LTD ANHUI RINENG ZHONGTIAN SEMICONDUCTOR DEVELOPMENT CO. LTD HUOSHAN KEBO ENERGY & TECHNOLOGY CO. LTD	B812
CSG PVtech Co. Ltd	B814
China Sunergy (Nanjing) Co. Ltd CEEG Nanjing Renewable Energy Co. Ltd CEEG (Shanghai) Solar Science Technology Co. Ltd China Sunergy (Yangzhou) Co. Ltd China Sunergy (Shanghai) Co. Ltd	B809
Dongfang Electric (Yixing) MAGI Solar Power Technology Co. Ltd	B816
EOPLLY New Energy Technology Co. Ltd SHANGHAI EBEST SOLAR ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD JIANGSU EOPLLY IMPORT & EXPORT CO. LTD	B817
Zheijiang Era Solar Co. Ltd	B818
GD Solar Co. Ltd	B820
Greenway Solar-Tech (Shanghai) Co. Ltd Greenway Solar-Tech (Huaian) Co. Ltd	B821
Guodian Jintech Solar Energy Co. Ltd	B822
Hangzhou Bluesun New Material Co. Ltd	B824
Hanwha SolarOne (Qidong) Co. Ltd	B826
Hengdian Group DMEGC Magnetics Co. Ltd	B827
HENGJI PV-TECH ENERGY CO. LTD	B828
Himin Clean Energy Holdings Co. Ltd	B829
Jiangsu Green Power PV Co. Ltd	B831
Jiangsu Hosun Solar Power Co. Ltd	B832
Jiangsu Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd	B833
Jiangsu Runda PV Co. Ltd	B834
Jiangsu Sainty Photovoltaic Systems Co. Ltd Jiangsu Sainty Machinery Imp. And Exp. Corp. Ltd	B835
Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Technology Co. Ltd Changzhou Shunfeng Photovoltaic Materials Co. Ltd Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Electronic Power Co. Ltd	B837
Jiangsu Sinski PV Co. Ltd	B838
Jiangsu Sunlink PV Technology Co. Ltd	B839
Jiangsu Zhongchao Solar Technology Co. Ltd	B840
Jiangxi Risun Solar Energy Co. Ltd	B841
Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd	B793
Jiangyin Shine Science and Technology Co. Ltd	B843
Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd	B795
Juli New Energy Co. Ltd	B846
Jumao Photonic (Xiamen) Co. Ltd	B847
King-PV Technology Co. Ltd	B848
Kinve Solar Power Co. Ltd (Maanshan)	B849
Lightway Green New Energy Co. Ltd Lightway Green New Energy(Zhuozhou) Co. Ltd	B851
Nanjing Daqo New Energy Co. Ltd	B853
NICE SUN PV CO. LTD LEVO SOLAR TECHNOLOGY CO. LTD	B854
Ningbo Jinshi Solar Electrical Science & Technology Co. Ltd	B857
Ningbo Komaes Solar Technology Co. Ltd	B858
Ningbo South New Energy Technology Co. Ltd	B861
Ningbo Sunbe Electric Ind Co. Ltd	B862
Ningbo Ulica Solar Science & Technology Co. Ltd	B863
Perfectenergy (Shanghai) Co. Ltd	B864
Perlight Solar Co. Ltd	B865
SHANGHAI ALEX SOLAR ENERGY Science & TECHNOLOGY CO. LTD SHANGHAI ALEX NEW ENERGY CO. LTD	B870
Shanghai Chaori Solar Energy Science & Technology Co. Ltd	B872
Propsolar (Zhejiang) New Energy Technology Co. Ltd Shanghai Propsolar New Energy Co. Ltd	B873
SHANGHAI SHANGHONG ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD	B874
Shanghai ST Solar Co. Ltd Jiangsu ST Solar Co. Ltd	B876
Shenzhen Sacred Industry Co. Ltd	B878
Sopray Energy Co. Ltd Shanghai Sopray New Energy Co. Ltd	B881
SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD NINGBO SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD Ningbo Sun Earth Solar Energy Co. Ltd	B882
SUZHOU SHENGLONG PV-TECH CO. LTD	B883
TDG Holding Co. Ltd	B884
Tianwei New Energy Holdings Co. Ltd Tianwei New Energy (Chengdu) PV Module Co. Ltd Tianwei New Energy (Yangzhou) Co. Ltd	B885
Wenzhou Jingri Electrical and Mechanical Co. Ltd	B886
Shanghai Topsolar Green Energy Co. Ltd	B877
Shenzhen Sungold Solar Co. Ltd	B879
Wuhu Zhongfu PV Co. Ltd	B889
Wuxi Saijing Solar Co. Ltd	B890
Wuxi Shangpin Solar Energy Science and Technology Co. Ltd	B891
Wuxi Solar Innova PV Co. Ltd	B892
Wuxi Taichang Electronic Co. Ltd China Machinery Engineering Wuxi Co.Ltd Wuxi Taichen Machinery & Equipment Co. Ltd	B893
Xi'an Huanghe Photovoltaic Technology Co. Ltd State-run Huanghe Machine-Building Factory Import and Export Corporation Shanghai Huanghe Fengjia Photovoltaic Technology Co. Ltd	B896
Yuhuan Sinosola Science & Technology Co. Ltd	B900
Zhangjiagang City SEG PV Co. Ltd	B902
Zhejiang Fengsheng Electrical Co. Ltd	B903
Zhejiang Global Photovoltaic Technology Co. Ltd	B904
Zhejiang Heda Solar Technology Co. Ltd	B905
Zhejiang Jiutai New Energy Co. Ltd Zhejiang Topoint Photovoltaic Co. Ltd	B906
Zhejiang Kingdom Solar Energy Technic Co. Ltd	B907
Zhejiang Koly Energy Co. Ltd	B908
Zhejiang Mega Solar Energy Co. Ltd Zhejiang Fortune Photovoltaic Co. Ltd	B910
Zhejiang Shuqimeng Photovoltaic Technology Co. Ltd	B911
Zhejiang Shinew Photoelectronic Technology Co. Ltd	B912
Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Limited Liability Company Zhejiang Yauchong Light Energy Science & Technology Co. Ltd	B914
Zhejiang Sunrupu New Energy Co. Ltd	B915
Zhejiang Tianming Solar Technology Co. Ltd	B916
Zhejiang Trunsun Solar Co. Ltd Zhejiang Beyondsun PV Co. Ltd	B917
Zhejiang Wanxiang Solar Co. Ltd WANXIANG IMPORT & EXPORT CO LTD	B918
ZHEJIANG YUANZHONG SOLAR CO. LTD	B920

24.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/19

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 61/16/COL

(2016. gada 16. marts)

izbeigt formālo izmeklēšanu saistībā ar iespējamu valsts atbalstu, iznomājot optisko šķiedru, ko iepriekš ekspluatēja NATO (Islande) [2017/1498]

EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”),

ŅEMOT VĒRA Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (turpmāk “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRA Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolu (turpmāk “3. protokols”) un jo īpaši I daļas 1. pantu un II daļas 7. panta 2. punktu,

PĒC TAM, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savas piezīmes saskaņā ar šiem nosacījumiem (1), un ņemot vērā to piezīmes,

Tā kā:

I. FAKTI

1. PROCEDŪRA

(1)

Ar 2010. gada 16. jūlija vēstuli (dokuments Nr. 565828) Míla ehf. (turpmāk “Míla” vai “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību EBTA Uzraudzības iestādei (turpmāk “Iestāde”) par, iespējams, nelikumīgu valsts atbalstu, ko Islandes Ārlietu ministrija piešķīra, iznomājot izmantošanai un ekspluatēšanai divas optiskās šķiedras, ko iepriekš ekspluatēja Ziemeļatlantijas līguma organizācija (turpmāk “NATO”). Pēc izmeklēšanas 2012. gada 21. novembrī Iestāde pieņēma Lēmumu Nr. 410/12/COL, secinot, ka Islandes Ārlietu ministrijas Aizsardzības aģentūras un Og fjarskipti hf. (tagad “Fjarskipti hf.”, bet turpmāk tekstā “Vodafone, Islande” vai “Vodafone”) (2)2010. gada 1. februāra līgums par optiskās šķiedras nomu izmantošanai un ekspluatēšanai nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta izpratnē (3).

(2)	Míla2013. gada 19. februārī iesniedza EBTA Tiesā pieteikumu par Lēmuma Nr. 410/12/COL atcelšanu. Ar 2014. gada 27. janvāra lēmumu Lietā E-1/13 EBTA Tiesa atcēla Iestādes lēmumu (4).

(3)	Iestāde 2014. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu Nr. 299/14/COL sākt formālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā, un aicināja Islandes iestādes un ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(4)

Iestāde saņēma piezīmes no Islandes iestādēm (dokumenti Nr. 722921–722923), kā arī trešo personu piezīmes no Míla (dokuments Nr. 729699), Vodafone (dokuments Nr. 723556) un privātpersonas (dokuments Nr. 729917). Trešo personu piezīmes tika nosūtītas Islandes iestādēm, kuras sniedza savas piezīmes par tām (dokumenti Nr. 744468–744471 un 753302–753303).

2. PASĀKUMA APRAKSTS

2.1. LIETAS APSTĀKĻI – AICINĀJUMS IESNIEGT PIEDĀVĀJUMUS PAR DIVU OPTISKO ŠĶIEDRU, KO IEPRIEKŠ EKSPLUATĒJA NATO, IZNOMĀŠANU

(5)

Islandes valdība 2007. gada 15. augustā pilnībā pārņēma Radara aģentūru (Ratsjárstofnun) (5), kas līdz tam darbojās ASV iestāžu paspārnē. Iepriekš Radara aģentūra ekspluatēja trīs optiskās šķiedras aptuveni 1 850 km garā astoņu šķiedru optiskā kabelī, kurš aptver Islandi un tās ziemeļrietumu reģionu (6). Tas deva iespējas Islandes valdībai izmantot vienu vai vairākas no trim šķiedrām citiem mērķiem.

(6)

Islandes iestādes nolēma izmantot vienu no šķiedrām Islandes Gaisa aizsardzības sistēmas (turpmāk “IGAS”) un drošu valdības telekomunikāciju vajadzībām. Iestādes arī nolēma, ka Valsts tirdzniecības centram (Ríkiskaup) ir jāorganizē līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārējo divu šķiedru izmantošanu un ekspluatēšanu (7).

(7)

Sīkāka informācija par aicinājumu iesniegt piedāvājumus bija izklāstīta Ríkiskaup sagatavotajā projekta aprakstā (8). Saskaņā ar šo dokumentu Ríkiskaup Ārlietu ministrijas Aizsardzības departamenta vārdā aicināja iesniegt piedāvājumus par divu no trīs optisko šķiedru, kuras iznomājamas divām nesaistītām personām, izmantošanu un ekspluatēšanu nolūkā noslēgt nomas līgumu uz 10 gadiem.

(8)

Saskaņā ar aicinājumu iesniegt piedāvājumus optiskais kabelis ir aptuveni 1 850 km garš, atrodas nebojāts starp pašreizējiem 16 pieslēguma punktiem (konkursa dienā) un iet caur tālruņu centrālēm un citu telekomunikāciju aprīkojumu, kas atrodas tā ceļā, aptverot Islandi. Tālruņu centrāles un cits telekomunikāciju aprīkojums lielākoties pieder Míla un atrodas tā pārraudzībā. Saskaņā ar aicinājuma iesniegt piedāvājumus 2.3. punktu piedāvātajā nomā nebūs iekļautas nekādas nomnieka aprīkojuma iekārtas. Nomnieks būs atbildīgs par aprīkojumam nepieciešamo iekārtu vai jebkādu citu šķiedru izmantošanai nepieciešamo iekārtu iegūšanu. Tādējādi nomnieks ir atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu iekārtām un pieslēguma punktiem, kur tas plāno pieslēgt savu aprīkojumu šķiedrai. Ja nomniekam ir jāiegādājas vai jāīrē iekārtas, papildu savienojumi vai citi aprīkojuma elementi, izmaksas segs nomnieks. Nomnieks ir atbildīgs par visu saziņu ar citu iekārtu īpašniekiem, kurā iznomātājs nav nedz starpnieks, nedz jebkādu iekārtu piegādātājs, kā arī iznomātājs negarantēs, ka nomniekam būs piekļuve iekārtām montāžas punktos vai citviet. Nomnieks var pievienot jaunus pieslēguma punktus optiskajai šķiedrai, taču tas vispirms ir jāapspriež ar iznomātāju un citiem šķiedras līdzīpašniekiem. Nomnieks segs jebkādas izmaksas, kas saistītas ar jaunu pieslēguma punktu pievienošanu. Prasības ir sīki izklāstītas, lai nodrošinātu, ka jebkāda nomnieka piekļuve kabelim un papildu pieslēguma punkti ir rūpīgi sagatavoti un īstenoti profesionāli, lai garantētu citiem nepārtrauktu kabeļa izmantošanu.

(9)

Attiecībā uz nomas maksu aicinājumā iesniegt piedāvājumus ir noteikta minimālā nomas maksa ISK 19 000 000 gadā par katru šķiedru, lai nodrošinātu, ka tiek segtas optisko šķiedru ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas (9). Piedāvājumu iesniegšanas un piedāvājumu atvēršanas datums bija 2008. gada 19. jūnijs.

(10)

Piedāvājumi tika vērtēti atbilstoši šādiem kritērijiem:

1. tabula

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji.

Vērtējamais elements	Procentpunkti
Konkurences stimulēšana	40
Nomas maksa	15
Jaunu pakalpojumu sniegšana	10
Pakalpojumu sniegšana	10
Tīkla pieslēguma punktu skaits	15
Viens tarifs visā valstī	10

(11)

Konkursā tika saņemti pieci piedāvājumi no četriem neatkarīgiem uzņēmumiem, kas apkopoti 2. tabulā. Divi piedāvājumi bija viena piedāvājuma divi varianti.

2. tabula

Konkursā saņemtie piedāvājumi.

Uzņēmuma nosaukums	Piedāvātā nomas maksa (ISK)	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji: kopējais iegūto punktu skaits
Uzņēmuma nosaukums	Piedāvātā nomas maksa (ISK)	Galvenais piedāvājums	Piedāvājuma variants (10)
Fjarski ehf.	20 000 000	92,18
Vodafone	19 150 000	89,67	84,67
Hringiðan ehf.	24 006 900	88,60
Gagnaveita Reykjavíkur	19 500 000		59,34

(12)

Saņemtos piedāvājumus vērtēja Ríkiskaup pēc tam, kad novērtējumu bija veicis neatkarīgs konsultantu uzņēmums Mannvit. Saskaņā ar Ríkiskaup un Mannvit sniegto informāciju tika secināts, ka visiem četriem uzņēmumiem, kas iesniedza piedāvājumus, bija vajadzīgās tehniskās spējas īstenot projektu, kā arī tie izpildīja aicinājumā iesniegt piedāvājumus minētās vispārējās prasības attiecībā uz projekta īstenošanas kandidātu personālu un finansiālo situāciju. Tomēr Mannvit izteica iebildumu attiecībā uz Hringiðan piedāvājumu. Saskaņā ar piedāvājumu projektu īstenos Hringiðan dibināts uzņēmums. Mannvit uzskatīja, ka nav iespējams novērtēt šī uzņēmuma, kas tajā laikā vēl nebija nodibināts, spējas – gan finansiālās, gan tehniskās. Saskaņā ar konkursa noteikumiem šā iemesla dēļ Hringiðan piedāvājumu varēja izslēgt. Mannvit simulēja ietekmi, kāda varētu būt Hringiðan piedāvājuma izslēgšanai no konkursa rezultātiem, taču secināja, ka ietekmes nebija, jo Hringiðan piedāvājums nebija viens no diviem augstāk novērtētajiem piedāvājumiem, un tāpēc jebkurā gadījumā tas bija neveiksmīgs.

(13)

Kā norādīts 2. tabulā, divi uzņēmumi, kas saņēma augstāko novērtējumu saskaņā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, bija Fjarski ehf. (92,18 punkti) un Vodafone (89,67 punkti). Ar šiem diviem uzņēmumiem tika sāktas sarunas. Tā kā Islandē 2008. gada rudenī sākās finanšu krīze, sarunas nenotika līdz 2009. gada beigām un tika pabeigtas 2010. gada sākumā. Tomēr Fjarski ehf. nolēma izstāties no projekta. Tāpēc sarunas par nomas līgumu notika ar Vodafone un tikai par vienu no divām šķiedrām.

2.2. LĪGUMS STARP ISLANDES AIZSARDZĪBAS AĢENTŪRU UN VODAFONE

(14)

Līgums, ko 2010. gada 1. februārī noslēdza Vodafone un Islandes Aizsardzības aģentūra (Varnarmálastofnun), ir par optiskās šķiedras aptuveni 1 850 km garā astoņu šķiedru optiskā kabelī, kurš aptver Islandi, izmantošanu. Gada nomas maksa ir noteikta ISK 19 150 000 (bez PVN), kas indeksēta atbilstoši 2008. gada jūnija celtniecības izmaksu indeksam. Līguma termiņš ir 10 gadi.

(15)

Līgumā ir noteikts, ka attiecīgā šķiedra bija reģistrēta NATO inventāra sarakstā. Saskaņā ar Aizsardzības akta Nr. 34/2008 16. pantu iznomātājam bija piešķirtas tiesības valsts un NATO vārdā slēgt nomas līgumu par šāda aprīkojuma izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā Islandes starptautiskās saistības, bija jāiekļauj punkts, kurā iznomātājs tiktu pilnvarots pārņemt minēto aprīkojumu bez brīdinājuma kara laikā. Šādi noteikumi ir paredzēti līguma 8. pantā.

(16)

Līgumā atkārtojas konkursa noteikums par to, ka tajā nav iekļauta neviena nomnieka aprīkojuma iekārta. Nomnieks būs atbildīgs par aprīkojumam nepieciešamo iekārtu vai jebkādu citu šķiedru izmantošanai nepieciešamo iekārtu iegūšanu. Tādējādi nomnieks ir atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu aprīkojumam un montāžas punktiem, kur tas plāno pieslēgt savas iekārtas šķiedrai. Ja nomniekam ir jāiegādājas vai jāīrē iekārtas, papildu savienojumi vai citi aprīkojuma elementi, izmaksas segs nomnieks. Nomnieks ir atbildīgs par visu saziņu ar kabeļa vai iekārtu īpašniekiem.

3. SŪDZĪBA

(17)

Míla sūdzība attiecas uz iepriekš minēto līgumu, kas noslēgts uz konkursa pamata 2010. gada 1. februārī starp Islandes Aizsardzības aģentūru un telekomunikāciju operatoru Vodafone. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka noslēgtais līgums ir valsts atbalsts kā nomas maksa par optiskās šķiedras izmantošanu, kas ir ievērojami zemāka par to, kāda būtu pieņemama tirgus investoram.

(18)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Míla būtībā norādīja šādus argumentus (11):

—

laikā, kad notika konkurss, Míla bija vienīgā persona, kura darbojās tirgū, un tāpēc pēc definīcijas nevarēja iegūt 40 % punktu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos, t. i., punktus par konkurences stimulēšanu. Attiecīgi 1. tabulā apkopoto iesniegto piedāvājumu vērtēšanas metode efektīvi izslēdza Míla no konkursa. Tomēr Mila nebija nekāda ekonomiska iemesla piedalīties konkursā, jo tam jau bija pietiekama pārraides jauda paša šķiedrās. Tāpēc tas neiesniedza piedāvājumu,

—

konkursā piedāvātās nomas cenas bija zemākas par tām, ko tirgus investors uzskatītu par pieņemamu nomas maksu. Konkrēti, šīs cenas nenodrošināja atbilstošu ieguldījumu pastāvīgajās izmaksās (piemēram, kabeļa būvniecības, atjaunošanas un amortizācijas izmaksās) un pietiekamus ieņēmumus no kapitāla ieguldījumiem Islandes valstij kā šķiedru īpašniekam,

—	Míla aplēsa, ka nomas tiesību tirgus cena ir lielāka par ISK 85 miljoniem gadā, tāpēc iespējamais kopējais atbalsts būtu ISK 464,2 miljoni katram no diviem uzņēmumiem plānotajā šķiedras 20 gadu mūžā, ja nomas cena ir ISK 19,15–20 miljoni gadā (12).

(19)

2012. gada 19. septembra vēstulē sūdzības iesniedzējs iesniedza papildu informāciju par iespējamo valsts atbalstu Vodafone. Sūdzības iesniedzējs īpašu uzmanību pievērsa uzņēmuma Orkufjarskipti (13) jaunajam tarifam par šķiedru optiskā kabeļa īri (14). Tarifā ir norādīta nomas maksa par katru šķiedru sešu šķiedru optiskajā kabelī kā mēneša nomas maksa, kas izteikta ISK par kilometru kabelī (15). Reizinot tarifu ar kabeļa garumu, kas saskaņā ar nomas līgumu ar Vodafone ir aptuveni 1 850 km, sūdzības iesniedzējs secina, ka nomas maksai par šāda garuma šķiedru atbilstoši šim tarifam būtu jābūt ISK 107 137 200 gadā.

4. ISLANDES IESTĀŽU NOSTĀJA ATTIECĪBĀ UZ SŪDZĪBU

(20)

Atbildot uz sūdzību, Islandes iestādes norādīja, ka NATO optisko šķiedru iznomāšana nav valsts atbalsts, jo līguma slēgšanas tiesību piešķiršana nerada nomniekam nekādu ekonomisko priekšrocību, kas pārsniegtu tirgus nosacījumus, neietver nekādu valsts līdzekļu izmantošanu un neizkropļo, kā arī nedraud izkropļot konkurenci.

(21)

Šajā saistībā Islandes iestādes atsaucas uz Ārlietu ministrijas 2008. gada 7. maija memorandu par piedāvājumu iznomāt NATO optiskās šķiedras. Memorandā ir paskaidroti piedāvātās konkursa procedūras vispārējie noteikumi, tostarp aicinājuma iesniegt pieteikumus nosacījumi un kritēriji piemērotu nomnieku atlasei no pretendentu vidus. Projekta mērķi bija samazināt NATO optisko šķiedru uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, palielināt publisko piekļuvi platjoslai un veicināt konkurenci vietējā datu pārraides tirgū. Islandes iestādes uzskata, ka divu šķiedru iznomāšana nebija atbalsta pasākums. Tās arī norāda, ka projekts palīdzētu īstenot valsts politiku attiecībā uz elektroniskās saziņas pakalpojumiem un informācijas sabiedrību. Tas arī padarītu iespējamu konkurenci par infrastruktūru nomāto līniju tirgū teritorijās, kur tajā laikā nebija konkurences, kas savukārt radītu lielāku konkurenci pakārtotos tirgos, piemēram, ātrdarbīga platjoslas pieslēguma tirgū.

(22)

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par to, ka šķiedra pieder Islandes valstij un ka nomas maksā būtu jāiekļauj pastāvīgās izmaksas, kas saistītas ar kabeļu būvniecību, atjaunošanu un amortizāciju, Islandes iestādes sniedz paskaidrojumus par īpašumtiesībām un būvniecības izmaksām. Tās norāda, ka kabeļa ierīkošanu finansēja NATO, nevis Islandes valsts. Turklāt kabelis bija reģistrēts organizācijas inventāra sarakstā, un trīs no astoņām šķiedrām bija rezervētas izmantošanai saistībā ar Amerikas spēku darbībām Islandē. Pēc tam, kad Amerikas spēki atstāja Islandi 2006. un 2007. gadā, Islandes valsts pārņēma šīs trīs šķiedras, kā tā dēvētā “uzņēmējvalsts, lietotāja valsts”, pamatojoties uz rakstveida vienošanos ar NATO. Kaut arī Islandes iestādes ir uzņēmušās šķiedru ekspluatācijas pārvaldību, uz tām vēl aizvien attiecas vairākas ekskluzīvas NATO tiesības. Islandes valstij nepieder šīs trīs šķiedras. Kamēr ir spēkā Islandes un ASV Aizsardzības vienošanās, šīs trīs šķiedras ir NATO īpašums. NATO ir prioritātes tiesības izmantot šīs šķiedras. Jebkādus ienākumus no šķiedru nomas var izmantot vienīgi NATO aktīvu ekspluatēšanai un uzturēšanai (16). Tas nozīmē, ka jebkurus ienākumus, kas pārsniedz šīs izmaksas, nedrīkst paturēt Islande, bet tie ir jānodod NATO.

(23)

NATO sākotnēji ieguldīja šķiedru optiskajā kabelī un sedza tā ierīkošanas izmaksas. Šķiedru uzturēšana un ekspluatēšana ir daļa Islandes kā NATO dalībvalsts saistību, un tās nav fakultatīvas. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju sūdzības iesniedzējam nav taisnība, apgalvojot, ka, kopš divas no šķiedrām tiek aktīvi izmantotas IGAS vajadzībām, valstij bija jāiegulda ISK 250 miljoni, lai padarītu pieejamu un brīvi izmantojamu veiksmīgajam pretendentam vienu no trīs šķiedrām. Sākotnējais nodoms bija iznomāt divas šķiedras. Aplēstās izmaksas, lai padarītu abas šķiedras brīvi pieejamas komerciālai izmantošanai, bija ISK 20-65 miljoni. Tā kā viens no diviem veiksmīgajiem pretendentiem atsauca savu piedāvājumu, bija jāpadara brīvi pieejama tikai viena šķiedra. Tāpēc izmaksas bija daudz zemākas nekā sākotnēji aplēstās un daudz zemākas par Vodafone šķiedras nomas maksu. Islandes iestādes atgādina, ka saskaņā ar 2008. gada aprīļa aicinājuma iesniegt piedāvājumus 1.2.4. punktu Islandes valsts izmaksas par katras no divām iznomātajām šķiedrām ekspluatēšanu un uzturēšanu ir aptuveni ISK 19 000 000 gadā (17).

(24)

Islandes iestādes uzskata, ka pēc veiksmīga aicinājuma iesniegt piedāvājumus pasākumā nav iesaistīts nekāda veida valsts finansējums. Tieši pretēji, pasākumi rada ienākumus valstij no šķiedru iznomāšanas, ko pretējā gadījumā būtu jāturpina uzturēt, izmantojot valsts līdzekļus. Turklāt Islandes iestādes uzsver, ka ierobežojumi, kas saistīti ar NATO īpašumtiesībām un NATO prioritāti izmantot šķiedras kara laikā, nozīmē to, ka cena var būt zemāka nekā gadījumā, kad šādu ierobežojumu nebūtu. Šis faktors vienādā mērā ietekmētu visus pretendentus, un tirgus cenai būtu jāpielāgojas šim faktam (18).

(25)

Islandes iestādes uzskatīja, ka nedz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērija par konkurences stimulēšanu piemērošana, nedz iespējamā uzņēmuma, kas tirgū atrodas monopola stāvoklī, efektīva izslēgšana neļauj secināt, ka pasākums rada konkurences izkropļojumus vai priekšrocību uzņēmumam. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju valdībai bija visas tiesības izmantot dažādus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Turklāt kritēriji bija likumīgi un tiem bija svarīgi mērķi veicināt konkurenci un nodrošināt labus pakalpojumus sabiedrībai.

(26)

Visbeidzot, Islandes iestādes norādīja, ka, ja Iestāde secinātu, ka pasākums ir valsts atbalsts, šāds atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu, ņemot vērā pasākuma mērķus, tostarp mērķi palielināt publisko piekļuvi platjoslai atbalstītajās teritorijās. Šajā saistībā Islandes iestādes arī aicina Iestādi novērtēt, vai šāds atbalsts būtu uzskatāms par finansējumu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP) saskaņā ar Iestādes Platjoslas pamatnostādņu 2.2.2. sadaļu (19).

5. LĒMUMS Nr. 410/12/COL UN EBTA TIESAS SPRIEDUMS LIETĀ E-1/13

(27)

Iestāde 2012. gada 21. novembrī pieņēma Lēmumu Nr. 410/12/COL, secinot, ka pasākums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Iestāde uzskatīja, ka noma ar mērķi izmantot un ekspluatēt optisko šķiedru nav valsts atbalsts, jo nomas līgumu noslēdza uz atklāta konkursa pamata, kurā var paredzēt tirgus nosacījumus, un tāpēc tas neradīja ekonomisku priekšrocību Vodafone.

(28)

EBTA Tiesa 2014. gada 27. janvārī atcēla Iestādes Lēmumu Nr. 410/12/COL. Tiesa secināja, ka Iestādei bija jāsāk formālo izmeklēšanas procedūru, jo tās rīcībā bija informācija un pierādījumi, kuriem, objektīvi vērtējot, bija jārada šaubas vai nopietnus sarežģījumus saistībā ar to, vai nomas līgums radīja ekonomisku priekšrocību Vodafone (20).

(29)

Tiesa uzskatīja, ka Iestādei būtu bijis jārodas šaubām par to, vai cena, par kuru vienojās pēc konkursa, ataino reālo tirgus cenu par šāda aktīva nomu. Tiesa jo īpaši norādīja, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji neataino to, kas būtu svarīgi privātam investoram, izsludinot konkursu par nomu, un bija acīmredzams, ka Iestāde nebija izvērtējusi visus tirgus ekonomikas investora testa piemērošanas apstākļus un sekas. Visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, izņemot cenu, atainoja valsts politiku vai tiesību aktu apsvērumus, kas privātam investoram nebūtu būtiski. Konkursa procedūrā cena vai nomas maksa netika izmantota kā vienīgais vai galvenais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs. Turklāt EBTA Tiesa uzskatīja, ka Iestāde nebija izvērtējusi iespējamību, ka NATO izmantos savas prioritātes tiesības izmantot šķiedru, un iespējamību, ka NATO izmantos savas atcelšanas tiesības.

(30)	Ņemot vērā cita starpā iepriekš minēto, Tiesa secināja, ka bija atbilstoši un objektīvi pierādījumi, ko Iestāde nebija pilnīgi un pietiekamā veidā pārbaudījusi, par to, vai nomas līgums bija valsts atbalsts, un, ja bija, vai šis atbalsts bija saderīgs ar EEZ līgumu.

6. LĒMUMS Nr. 299/12/COL SĀKT FORMĀLO IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRU

(31)

Iestāde 2014. gada 16. jūlijā nolēma sākt formālo izmeklēšanas procedūru par iespējamu valsts atbalstu, kas piešķirts, iznomājot NATO optisko šķiedru. Savā lēmumā Iestāde norādīja, ka, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Islandes iestāžu sniegto informāciju, nevar izslēgt iespēju, ka līgums, ko 2010. gada 1. februārī noslēdza Islandes Aizsardzības aģentūra un Vodafone, varētu būt valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Iestāde arī norādīja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tai ir šaubas arī par iespējamā atbalsta saderību ar EEZ līgumu.

7. ISLANDES IESTĀŽU PIEZĪMES PAR LĒMUMU SĀKT FORMĀLO IZMEKLĒŠANU (21)

(32)

Savā atbildē par lēmumu sākt formālo izmeklēšanu Islandes iestādes apgalvo, ka lieta attiecas uz tādas nozares atvēršanu, kurā iepriekš bija valstij piederoša uzņēmuma, bet vēlāk, pēc privatizācijas un pārdošanas, Míla monopols. Vajadzīgo tīklu un infrastruktūru, t. i., optisko šķiedru, reāli nevarēja dublēt neviens Míla konkurents. Nozare ir ļoti svarīga sabiedrībai un tās piekļuvei informācijai. Lieta attiecas arī uz piekļuvi pakalpojumiem un to sniegšanu lauku un reti apdzīvotās teritorijās Islandē. Lietas īpatnības ir saistītas ar sarežģītajiem īpašumtiesību jautājumiem un ierobežojumu atbilstību, ņemot vērā šķiedras nozīmi Islandes un citu NATO dalībvalstu aizsardzības mehānismā un krīzes pārvarēšanā.

(33)

Islandes iestāžu pasākumu galvenais mērķis bija ierobežot valsts izdevumus, kas saistīti ar šķiedras ekspluatēšanu. Visi pārējie pasākumi bija paredzēti, lai palielinātu konkurenci nozarē. Pasākumi bija veiksmīgi, un sabiedrība, kā arī privātie un valsts uzņēmumi, kas lielā mērā ir atkarīgi no telekomunikācijām visā Islandē, tagad bauda lielāku konkurenci un labāku pakalpojumu. Lai veicinātu konkurenci ar vienlīdzīgiem noteikumiem, tika ieviesti daži ierobežojumi, kuru galīgais mērķis bija nodrošināt, lai sabiedrība saņemtu pēc iespējas labāku un lētāku pakalpojumu.

(34)	Islandes iestādes atkārto iepriekš pausto viedokli par to, ka pasākums nav valsts atbalsts. Turklāt tās norāda turpmāk izklāstītos argumentus.

Valsts līdzekļi, īpašumtiesību uz zemi ietekme un iespējamā priekšrocība

(35)	Kaut arī Islandes iestādes neapstrīd, ka var uzskatīt, ka valsts līdzekļi ir piešķirti citā veidā, nevis pašai valstij tieši piešķirot valstij piederošus līdzekļus citām struktūrām, tās uzsver, ka tas ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

(36)

Šajā saistībā Islandes iestādes pieprasa Iestādei jo īpaši ņemt vērā to, ka “līdzeklis” (t. i., šķiedra) nepieder Islandes valstij vai kādai tās struktūrai. Līdzekli finansēja, būvēja un tas vienmēr ir piederējis trešajai personai, t. i., NATO. NATO un Islandes iestāžu vienošanās pamatā ir princips “nekādu izmaksu, nekādu ieņēmumu”. Tas nozīmē, ka jebkurus ienākumus no šķiedras nomas vispirms izmantos, lai segtu ekspluatācijas un nelielu remontdarbu izmaksas. Šī vienošanās ir atainota Islandes Aizsardzības akta Nr. 34/2008 16. pantā, kur ir arī paskaidrots, ka uz ikvienu aktīvu šajā kategorijā attiecas NATO drošības noteikumi un prioritātes tiesības. Turklāt, ja ienākumi pārsniedz izmaksas, pārpalikums ir jāatdod šķiedras īpašniekam – NATO. Ja izmaksas pārsniedz ienākumus vai force majeure notikumu dēļ ir vajadzīgi lieli remontdarbi vai nomaiņa, Islandes iestādes nav atbildīgas par attiecīgajām izmaksām. Kabeļa remonta izmaksas savā starpā dala šķiedru īpašnieki atkarībā no tiem piederošo šķiedru skaita, t. i., Míla (5/8) un NATO (3/8). Tādējādi nekādu privāta pārdevēja testu nevar tieši piemērot šajā gadījumā, jo Islandes iestādes nav ekonomiski ieinteresētas gūt ienākumus no nomas, kas pārsniegtu šķiedras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas.

(37)

Konkursa dokumentos ir noteikts, ka piekļuve šķiedrai ir atkarīga no dažādiem citiem faktoriem, ne tikai no nomas un nomas cenas. Saskaņā ar 2.3. punktu nomniekam ir jāiegūst vajadzīgās šķiedras iekārtas un montāžas punktus. Islandes iestādes negarantēja pat to, ka nomniekam būs piekļuve šādām iekārtām. Turklāt 2.7. punktā ir noteikts, ka nomnieks atgriež šķiedru tādā pašā stāvoklī, kādā to saņēma, taču, ja nomnieks ir veicis izmaiņas, iznomātājs saņem šīs izmaiņas bez maksas līguma termiņa beigās. Par piekļuvi šķiedrai ir jāvienojas ar Míla, kam pieder iekārtas, kas ir vajadzīgas šķiedras ekspluatēšanai. Visbeidzot, Islandes Pasta un telekomunikāciju administrācija (PTA) pieņēma divus lēmumus, nosakot, ka Míla kā dominējošam tirgus operatoram ir jāpiešķir Vodafone piekļuve pieslēguma punktiem par samērīgu maksu.

(38)

Islandes iestādes iesniedza Vodafone pierādījumus par Vodafone papildu izmaksās, lai iegūtu piekļuvi šķiedrai (22). Vodafone izmaksas par ieguldījumiem aprīkojumā, optiskajās maģistrālajās līnijās un sākotnējos maksājumos Míla ir ISK 130 miljoni. Turklāt ir gada licences maksas par aprīkojumu ISK 7,5 miljonu apmērā. Šīs izmaksas ir papildus gada nomas maksai ISK 19,15 miljonu apmērā, kas ir piesaistīta cenu indeksam. Turklāt Vodafone maksā Islandes Krasta apsardzei (LHG) ikmēneša maksu ISK 15 000 apmērā par katru pieslēguma punktu, kas nav iekļauts spēkā esošajā līgumā ar LHG.

(39)

Tas pierāda, ka “līdzekļi” šajā gadījumā nepieder valstij, finansiālais ieguvums no nomas tiek dalīts ar faktisko īpašnieku pēc principa “nekādu izmaksu, nekādu ieņēmumu” un Islandes iestādēm nebija pilnvaru piešķirt iespējamiem investoriem pilnīgu piekļuvi šķiedrai. Šie fakti ir svarīgi: pirmkārt, novērtējot, vai tika nodoti valsts līdzekļi; otrkārt, apsverot konkursa procedūru; un, treškārt, tie ietekmē komerciālos stimulus noteikt piemērotu nomas maksu. Visbeidzot, šie fakti pierāda, ka hipotētiska komerciāla tirgus dalībnieka un valsts salīdzinājums ir gandrīz neiespējams, jo neviens tirgus dalībnieks nevarētu būt salīdzināmā situācijā. Iepriekš minētie NATO ierobežojumi un sarežģītās īpašumtiesības, kā arī ienākumu dalīšana būtu pilnīgi sveši parastam tirgus dalībniekam.

NATO ierobežojumi un to izmantošanas iespējamība

(40)

Islandes iestādes uzskata, ka iespējamība, ka NATO izmantos šķiedras vai savas atcelšanas tiesības, var mainīties nomas līguma darbības periodā un to nevar kontrolēt ne Islande, ne NATO. Tomēr NATO ierobežojumi pēc būtības būtiski negatīvi ietekmē šķiedras izmantošanu komerciālos nolūkos. Ietekme uz nomas tirgus cenu ir negatīva, un Islandes iestādes aplēš, ka negatīvā ietekme uz cenu ir 15-25 %. Šādi ierobežojumi nepastāv attiecībā uz Míla ekspluatētajām šķiedrām.

Konkursa process

(41)

Islandes iestādes apgalvo, ka 2008. gada konkursa process bija piemērota metode tirgus cenas noteikšanai. Konkrēti, ņemot vērā īpašumtiesību struktūru, ierobežojumus attiecībā uz NATO aizsardzības funkciju un izvērtējamā aktīva veidu, neviens privāts pārdevējs, kuram būtu jāņem vērā visi šie svarīgie faktori, neapsvērtu procesu, kurā vienīgais kritērijs būtu nomas cena.

(42)

Islandes iestādes apgalvo, ka seši dažādi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir pilnīgi pamatoti, un nepiekrīt viedoklim, ko savā lēmumā sākt formālo izmeklēšanu ir paudusi Iestāde, par to, ka kritērijs par konkurences stimulēšanu varētu nostādīt neizdevīgā stāvoklī vēsturisko operatoru. Tās jo īpaši norāda, ka Míla nebija komerciālas intereses par NATO šķiedru. Attiecīgi nav ņemami vērā nekādi Míla argumenti par to, ka tas hipotētiski varētu piedāvāt augstāku cenu. Neviens Míla piedāvājums nebūtu godīgs komerciāls piedāvājums. Islandes iestādes apgalvo, ka tās būtu tiesīgas izslēgt šādu piedāvājumu saskaņā ar spriedumu Lietā T-244/08 Konsum Nord pret Komisiju (23).

(43)

Islandes iestādes apstrīd sūdzības iesniedzēja pausto viedokli par to, ka minimālās cenas noteikšana konkursā atturēja pretendentus no konkurences par cenām. Minimālās cenas kritērijs neierobežo konkurenci par cenu. Pretendenti noteiktu tik augstu cenu, cik tie uzskatītu par komerciāli iespējamu. Minimālās cenas kritērija atcelšana tikai veicinātu to, ka tiktu iesniegti lētāki piedāvājumi, nekā tika faktiski saņemti konkursa procesā, bet cenas diapazons tikai paplašinātos virzienā uz leju. Tas, ka vairums piedāvājumu bija šaurā cenu diapazonā, var liecināt tikai par tirgus dalībnieku nevēlēšanos komerciālu iemeslu dēļ piedāvāt cenu, kas zemāka par minimālo.

(44)

Islandes iestādes uzsver, ka konkursā faktiski bija nevis viena, bet divas atsevišķas cenas komponentes. Papildus nomas maksai pretendenti konkurēja arī par pieslēguma punktu skaitu, kurus tie apņemas ierīkot. Katram šādam pieslēguma punktam ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi, ko nomnieks nevarēs atgūt nomas perioda beigās, bet gan tikai palielinās NATO šķiedras vērtību.

Mannvit eksperta vērtēšanas pētījums

(45)

Iestādes Lēmuma Nr. 410/12/COL par formālās izmeklēšanas sākšanu 87. punktā bija noteikts, ka Islandes iestādēm ir jāiesniedz nomas maksas tirgus cenas neatkarīga eksperta novērtējums. Sākotnēji Islandes iestādes saprata, ka šī prasība bija atkarīga no tā, vai Islandes iestādes atsauks argumentus saistībā ar konkursa procesu, un to, ka faktiskā nomas maksa ir piemērota aizstājējvērtība šai tirgus cenai. Tā kā Islandes iestādes uzskata, ka šie argumenti apstiprinājās, Islandes iestāžu sākotnēji sagatavotajās piezīmēs nebija iekļauts vērtēšanas pētījums. Tomēr, atbildot uz trešo personu piezīmēm un jo īpaši Míla argumentiem par attiecīgo nomas tiesību iespējamo tirgus vērtību, Islandes iestādes lūdza Mannvit veikt ekspertu vērtēšanas pētījumu un iesniedza to (24). Mannvit ir starptautisks konsultantu uzņēmums tehnoloģiju, tehnisko pakalpojumu un inovāciju jomā, un tas jau ir sniedzis konsultācijas Islandes iestādēm konkursa procesā šajā lietā.

(46)

Vispirms Mannvit salīdzina Vodafone iznomāto NATO šķiedru ar Míla sūdzībā norādīto produkta piedāvājumu (maģistrālās iznomātās līnijas) (jaunākos aprēķinus sk. 56. apsvērumā). Mannvit izskaidro vairākas būtiskas atšķirības:

—

Míla regulētais tarifs par iznomāto šķiedru līniju pakalpojumiem attiecas tikai uz pakalpojumiem starp pašreizējiem pieslēguma punktiem ar pašreizējo pārraides aprīkojumu. Taču Vodafone iznomātajai šķiedrai bija jāuzstāda pārraides aprīkojums 30 vietās. Saskaņā ar Mannvit aplēsēm šāda aprīkojuma uzstādīšanas vidējās izmaksas ir ISK 4 miljoni par savienojuma punktu ar amortizāciju 15 % gadā, aplēstajiem ekspluatācijas izdevumiem 20 % apmērā no kapitālizdevumiem un svērtajām vidējām kapitāla izmaksām 8,5 % apmērā no kapitālizdevumiem (25). Saskaņā ar Mannvit aprēķiniem, lai nomas maksu, ko maksā Vodafone, padarītu salīdzināmu ar Míla piedāvājumu, izmaksas būtu ISK 52 miljoni gadā,

—

Míla aprēķinu pamatā ir NATO šķiedras faktiskais garums, proti, 1 850 km. Tomēr tā aprēķina savu piedāvājumu, pamatojoties uz attālumu no punkta līdz punktam, t. i., kā tiešas līnijas starp attiecīgajiem pieslēguma punktiem. Piemērojot šo “no punkta līdz punktam” metodi NATO šķiedras pieslēguma punktiem laikā, kad tika veikts darījums, iegūtais kopējais garums ir tikai 1 283 km,

—

Míla aprēķinā ir iekļauta 15 % atlaide, kas ir maksimālā atlaide, ko Míla var piemērot saskaņā ar tās regulēto piedāvājumu līgumam ar trīs gadu termiņu. Tomēr laikā, kad tika noslēgts nomas līguma, Míla piedāvāja 25 % atlaidi klientiem, kuri nomāja līdzīga garuma šķiedru. Turklāt 10 gadu termiņam būtu jāparedz arī lielāka atlaide nekā 15 %, kuri attiecas uz trīs gadu līgumu. Tāpēc Mannvit pieņem, ka atlaide ir 25 %,

—

Mannvit arī apšauba, vai Míla pašreizējais regulētais tarifs (ISK 7 609 par km/mēnesī, kas stājās spēkā 2011. gada 1. augustā) ir labs standarts, lai noteiktu tirgus cenu. Regulēto tarifu ir noteikusi PTA, pamatojoties uz iepriekšējo izmaksu analīzi visā Míla šķiedru tīklā, ietverot visus Míla svarīgos pieslēguma punktus, Míla ekspluatācijas izdevumiem katrā no šīm vietām, Míla vispārējiem izmantojuma rādītājiem utt. Vairāki no šiem izmaksu faktoriem nav piemērojami attiecībā uz izvērtējamo NATO šķiedru, kas ir daudz vienkāršāka un ar mazāk pieslēguma punktiem. Tādējādi Míla tarifa pamatā ir izmaksas un tas ir attiecināms tikai uz paša Míla situāciju, kas lielā mērā atšķiras no citu tirgus dalībnieku situācijas. Mannvit arī norāda, ka laikā, kad notika konkurss, tirgus dalībniekiem netika dota iespēja iznomāt no Míla optiskās šķiedras izņēmuma gadījumos. Tiem, kuri to lūdza, vienkārši tika pateikts, ka optiskās šķiedras nav pieejamas. Šādos apstākļos nav pareizi atsaukties uz Míla cenām kā tirgus cenām. Tāpēc Mannvit piedāvā izmantot cita operatora, Orkufjarskipti, jaunāko vairumtirdzniecības tarifu (ISK 5 020 par km/mēnesī, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī) kā pamatu tirgus cenas aprēķinam. Šis operators arī piemēro 15 % atlaidi trīs gadu līgumiem,

—	Míla cenas aplēse, kā arī iepriekš minētais Orkufjarskipti tarifs attiecas uz pašreizējām cenām. Lai tām būtu jēga, tie ir jāsalīdzina ar nomas maksu, ko Vodafone maksā pašlaik un kas ir ISK 28 miljoni gadā.

(47)	Tādējādi Mannvit par pamatu pieņem, ka tirgus nomas maksa par NATO šķiedru (pirms ieguldījumiem) ir jāaprēķina, pamatojoties uz attālumu no punkta līdz punktam, kas ir 1 283 km, un Orkufjarskipti tarifu, kas ir ISK 5 020 par km/mēnesī, ar 25 % atlaidi jeb SK 57 965 940 gadā.

(48)

Lai salīdzinātu iepriekš minēto vērtību ar nomas maksu, ko maksā Vodafone, ir jāņem vērā tas, ka Vodafone bija jāsedz dažādas izmaksas, lai padarītu šķiedru ekspluatējamu un izpildītu savas saistības saskaņā ar nomas līgumu. Saskaņā ar Mannvit aplēsēm šīs izmaksas ir ISK 52 miljoni gadā. Pieskaitot tās nomas maksai, ko maksā Vodafone un kas pašlaik ir ISK 28 miljoni gadā, iegūst ISK 80 miljonus gadā jeb daudz augstāku cenu nekā ISK 58 miljoni, kuri ir aplēsti, pamatojoties uz Orkufjarskipti tarifu. Tāpēc Mannvit secina, ka maksa par NATO šķiedras nomu patiesībā pārsniedz tirgus vērtību.

(49)	Mannvit nevērtēja ierobežojumu ietekmi uz tirgus vērtību, ņemot vērā šķiedras nozīmi Islandes un citu NATO dalībvalstu aizsardzības mehānismā un krīzes pārvarēšanā. Tomēr saskaņā ar Islandes iestāžu aplēsēm šie ierobežojumi varētu negatīvi ietekmēt cenu 15–25 % apmērā.

Iespējamā atbalsta saderība

(50)	Islandes iestādes norāda, ka, ja šis pasākums tiktu atzīts par valsts atbalstu, tas būtu uzskatāms par saderīgu ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu un 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(51)	Iepriekš Islandes iestādes ir norādījušas, ka pasākumu varētu uzskatīt par finansējumu VTNP saskaņā ar Iestādes Platjoslas pamatnostādņu 2.2.2. sadaļā paredzētajiem principiem, kas bija piemērojami laikā, kad tika vērtēts pasākums.

(52)

Islandes iestādes arī apgalvo, ka pasākumu varētu pasludināt par saderīgu, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punktu. Tās norāda, ka Islandes iestādes iepriekš ir pierādījušas, ka pasākuma mērķi, tostarp mērķis palielināt publisko piekļuvi platjoslai atbalstītajās teritorijās, atbilst vispārējām interesēm. Tās ierosina piemērot izvērtējamam pasākumam pašreizējo Platjoslas pamatnostādņu principus un apgalvo, ka pasākums atbilst visiem būtiskajiem saderīguma nosacījumiem.

8. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PAR LĒMUMU SĀKT FORMĀLO IZMEKLĒŠANU

8.1. MÍLA (26)

(53)	Savās piezīmēs par lēmumu sākt formālo izmeklēšanu Míla atkārto un sniedz sīkākus paskaidrojumus par sūdzībā un EBTA Tiesā iesniegtajā pieteikumā norādīto informāciju.

(54)

Uz jautājumu par valsts līdzekļiem un īpašumtiesībām uz šķiedru Míla pēc būtības turpina apgalvot, ka īpašumtiesības ir Islandes valdībai. Pamatojot šo apgalvojumu, Míla atsaucas, pirmkārt, uz ziņojumu, ko sagatavojusi īpašā komiteja valstij piederošā telekomunikāciju operatora Landssími Íslands hf. (vēlāk Síminn hf. un Míla ehf.) 2001. gadā notikušās privatizācijas lietā. Otrkārt, Míla atsaucas uz Islandes valdības un Síminn hf. 2001. gada 27. marta līgumu par īpašumtiesībām uz šķiedrām, to ekspluatēšanu un uzturēšanu. Míla uzskata, ka abi dokumenti apstiprina to, ka īpašumtiesības uz šķiedrām ir Islandes valdībai. Tomēr Míla arī norāda, ka neatkarīgi no tā, vai oficiāli īpašumtiesības uz šķiedru ir Islandes valdībai vai NATO, pasākums tika īstenots no valsts līdzekļiem.

(55)	Míla apgalvo, ka iepirkumā par šķiedru nomu netika noteikta tirgus cena, ļaujot Vodafone maksāt nomas maksu, kas ir zemāka par to, kas ir uzskatāma par tirgus vērtību; tāpēc Vodafone iegūst priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentiem. Attiecīgi līgums ar Vodafone ir valsts atbalsts.

(56)	Míla arī sniedz jaunākās aplēses par NATO šķiedras tirgus cenu. Pamatojoties uz regulēto tarifu (spēkā no 2011. gada 1. augusta) piekļuvei vienai šķiedrai, kas ir ISK 7 609 par km/mēnesī, un atlaidi 15 % apmērā trīs gadu līgumam, 1 850 km garas šķiedras tirgus cenai būtu jābūt ISK 143 589 600 gadā.

(57)	Jautājumā par saderību Míla uzskata, ka Iestādei būtu jāsecina, ka pasākums neatbilst svarīgiem kritērijiem, kas noteikti Platjoslas pamatnostādnēm, un tāpēc tas nav saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(58)

Attiecībā uz saderību saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu kā kompensācija par VTNP Míla uzskata, ka EBTA valstis nevar attiecināt konkrētus pienākumus nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus uz pakalpojumiem, ko jau sniedz uzņēmumi, kuri darbojas normālos tirgus apstākļos. Tā kā Míla jau sniedza tādu pašu šķiedras pakalpojumu Islandē pirms tika noslēgts līgums ar Vodafone, Iestādes secinājumam ir jābūt, ka Islandes valdības īstenoto pasākumu nevar definēt kā VTNP. Attiecīgi šajā gadījumā nevar piešķirt valsts atbalstu, atsaucoties uz EEZ līguma 59. panta 2. punktu.

8.2. VODAFONE (27)

(59)

Pirmkārt, Vodafone uzskata, ka tā līgums ar Islandes iestādēm nav valsts atbalsts. Jebkurā gadījumā līgums atbilstu Altmark principiem attiecībā uz VTNP. Otrkārt, ja lietā tiktu konstatēts atbalsta elements, Vodafone uzskata, ka ir piemērojams EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums.

(60)

Attiecībā uz saderību Vodafone uzskata, ka Platjoslas pamatnostādnes ir piemērotas šā pasākuma novērtēšanai. Vodafone uzsver, ka tīkla operatora esība noteiktā teritorijā obligāti nenozīmē to, ka nepastāv nekādas tirgus nepilnības vai kohēzijas problēmas. Tieši pretēji, Míla monopols attiecīgajā tirgū ir ietekmējis gan pakalpojuma kvalitāti, gan cenu, par kādu pakalpojumi tiek piedāvāti iedzīvotājiem. Izredzes, ka trešās personas uzbūvētu alternatīvu infrastruktūru, bija ierobežotas, ja tādas vispār bija. Tāpēc NATO šķiedru optiskā kabeļa iznomāšana bija labi piemērota, lai atrisinātu infrastruktūras konkurences neesību un samazinātu pašreizējās problēmas, ko ir radījis Míla monopols.

(61)	Iepriekš piemērotie regulatīvie pasākumi nenodrošināja vienādus nosacījumus tirgū. Tāpēc konkurence tirgū vēl aizvien bija neefektīva. Jo īpaši tiek atzīmēts tas, ka Míla bija veiksmīgi novērsis Vodafone ienākšanu attiecīgajā tirgū, liedzot piekļuvi būtiskām iekārtām.

(62)

Apstrīdētā līguma noslēgšana būtiski uzlaboja konkurenci, galvenokārt lauku teritorijās, un tādējādi uzlaboja klientu labklājību. Piemēram, Öræfasveit pašvaldībā Vodafone spēja nodrošināt interneta savienojumu attālā lauku teritorijā, kur sūdzības iesniedzējs iepriekš bija paziņojis, ka tas nesniegs šādus pakalpojumus.

(63)

Nomas līgums bija svarīgs, lai Vodafone varētu sagatavot un sākt sniegt pakalpojumus šajā valsts daļā. Míla izmantoja spēles vilcināšanas taktiku, liedzot Vodafone piekļuvi kopvietošanas iekārtām. Vodafone bija jāpieprasa oficiāls PTA lēmums piekļuves jautājumā, ko publiskoja 2010. gada 1. novembrī. Apstrīdētais nomas līgums ļāva Vodafone palielināt vairumtirdzniecības piedāvājumus, iekļaujot vairāk nekā 30 dažādus pakalpojumus.

8.3. PRIVĀTPERSONA (28)

(64)

Privātpersonas piezīmēs ir izklāstīta pieredze, kas iegūta, ieviešot šķiedru optiskās platjoslas infrastruktūru trīs mazās un attālās pašvaldībās: Öræfasveit, Kirkjubæjarklaustri un Mýrdal. Visas trīs sistēmas ir saistītas ar Vodafone ekspluatēto šķiedru optisko kabeli. Saņemot pieprasījumu, vienīgi Vodafone bija gatavs sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem šajās pašvaldībās. Citi telekomunikāciju operatori neatbildēja uz iedzīvotāju lūgumu. Kad platjosla Öræfasveit kļuva par realitāti, divas citas pašvaldības nolēma ieguldīt šķiedru optiskā kabeļa izbūvē visiem iedzīvotājiem, t. i., Skeiða- og gnúpverjahreppur un Hvalfjarðarstrandarhreppur. Privātpersona uzskata, ka, ja Vodafone nenomātu NATO optisko šķiedru, notiktu ievērojami mazāka virzība telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā attālos Islandes reģionos.

II. NOVĒRTĒJUMS

1. VALSTS ATBALSTA ESĪBA

1.1. IEVADS

(65)	Nākamajās sadaļās Iestāde izvērtēs, vai Islandes Aizsardzības aģentūras un Vodafone līgums par to, ka Vodafone nomā optisko šķiedru, ko iepriekš ekspluatēja NATO, ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

(66)

Pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, ja vienlaikus tiek izpildīti šādi nosacījumi: i) atbalstu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem; ii) atbalsts piešķir uzņēmumam ekonomisku priekšrocību; iii) ir selektīvs; un iv) rada konkurences un tirdzniecības izkropļojumus starp līgumslēdzējām pusēm.

1.2. VALSTS LĪDZEKĻI

(67)	Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu, lai pasākums būtu atbalsts, tas ir jāpiešķir valstij vai no valsts līdzekļiem.

(68)	Míla principiāli uzskata, ka īpašumtiesības uz šķiedrām ir Islandes valdībai. Tomēr neatkarīgi no tā, vai oficiāli īpašumtiesības ir Islandes valdībai vai NATO, pasākums tika īstenots no valsts līdzekļiem.

(69)

Islandes iestādes ir precizējušas, kas īpašumtiesības uz šķiedru ir NATO, sk. I.4. un I.7. sadaļu. Līdzeklis (t. i., trīs šķiedras) nepieder Islandes valstij vai kādam tās uzņēmumam. Līdzekli finansēja, būvēja un tas vienmēr ir piederējis NATO. NATO un Islandes iestāžu vienošanās pamatā ir princips “nekādu izmaksu, nekādu ieņēmumu”, kā apstiprināts Islandes Aizsardzības aktā Nr. 34/2008; sk. akta 5., 15. un 16. pantu. Tomēr Islandes valdībai ir plašas izmantojuma tiesības un citas ekspluatācijas tiesības, tostarp tiesības iznomāt šķiedras un izmantot ieņēmumus to uzturēšanai un citu ekspluatācijas izmaksu segšanai (29). Tomēr uz šīm izmantojuma tiesībām attiecas NATO drošības noteikumi un prioritātes tiesības. Turklāt NATO saņem visus ieņēmumus, kuri pārsniedz šķiedru ekspluatācijas izmaksas. NATO arī maksās par visiem lielajiem remontdarbiem vai nomaiņu force majeure gadījumos (30).

(70)

Atsaucoties uz Islandes iestāžu sniegto informāciju, Iestāde uzskata, ka izvērtējamā šķiedra nav Islandes valsts īpašums. Tomēr Iestādes novērtējumā jautājums par īpašumtiesībām uz šķiedru nav noteicošais. Nav apstrīdams, ka Islandes valstij ir kontroles tiesības, kas ļauj tai izmantot nomas tiesības. Kā pareizi norāda Míla, lai izvērtējamais līdzeklis, t. i., nomas tiesības, būtu valsts līdzeklis, pietiek, ka tās kontrolē valsts un tās ir valsts iestāžu rīcībā (31), kaut arī tās nav valsts iestādes īpašums (32).

(71)

Attiecībā uz valsts līdzekļiem, konkursa procedūras un I.2. sadaļā aprakstītā šķiedras noma bija paredzēta nevis tam, lai piešķirtu subsīdijas ieinteresētajiem nomniekiem, bet gan tieši pretēji – lai atbrīvotu Islandes valsti no izmaksām, ko tai bija pienākums segt saistībā ar tās rīcībā esošo NATO šķiedru ekspluatēšanu un uzturēšanu. Kā minēts 36. apsvērumā, Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka to vienošanās ar NATO pamatā ir princips “nekādu izmaksu, nekādu ieņēmumu”. Tas nozīmē, ka jebkurus ienākumus no šķiedras nomas vispirms izmantos, lai segtu ekspluatācijas un nelielu remontdarbu izmaksas. Ja ienākumi pārsniedz izmaksas, pārpalikums ir jāatdod šķiedras īpašniekam – NATO. Ja izmaksas pārsniedz ienākumus vai force majeure notikumu dēļ ir vajadzīgi lieli remontdarbi vai nomaiņa, Islandes iestādes nav atbildīgas par attiecīgajām izmaksām. Kabeļa remonta izmaksas savā starpā dala šķiedru īpašnieki atkarībā no tiem piederošo šķiedru skaita. Ņemot vērā šo vienošanos, konkursā ir noteikta minimālā rezerves cena, kas atbilst Islandes maksājumu saistībām par ekspluatēšanu un uzturēšanu. Tādējādi konkurss bija paredzēts, lai novērstu jebkādu valsts līdzekļu aizplūšanu piešķirto nomas tiesību dēļ. Iestāde uzskata, ka ir svarīgi, vai konkrētos izvērtējamās lietas apstākļos šāda veida vienošanās, kuras mērķis ir novērst valsts līdzekļu aizplūšanu situācijā, kad papildu ienākumi būtu jānodod trešajai personai saskaņā ar starptautiskām saistībām, var tikt uzskatīta par atbilstošu EEZ līguma 61. panta 1. punkta prasībai, ka pasākumu īsteno valsts vai no valsts līdzekļiem. Tomēr, ņemot vērā secinājumu, ka pasākums nepiešķīra ekonomisku priekšrocību (sk. 1.3. sadaļu), Iestādei nav jāveic šā punkta papildu analīzi.

1.3. PRIEKŠROCĪBA

1.3.1. Vispārīga informācija

(72)	Lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tam ir jāsniedz priekšrocība uzņēmumam.

(73)

Uzņēmumi ir struktūras, kas veic saimniecisko darbību neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansējuma veida. Saimnieciskās darbības ir darbības, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Iespējamais pasākuma labuma guvējs ir Vodafone, Islande. Uzņēmums aktīvi darbojas elektronisko komunikāciju tirgū, sniedzot fiksētās telefonijas, mobilos un datu pārraides pakalpojumus Islandē. Attiecīgi jebkāds atbalsts, valstij iznomājot NATO optiskās šķiedras, tiktu piešķirts uzņēmumam.

(74)

Priekšrocība EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē ir ekonomisks labums, ko uzņēmums negūtu normālos tirgus apstākļos, kas tādējādi nostāda uzņēmumu labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem. Lai pasākums būtu atbalsts, tam būtu jāpiešķir Vodafone priekšrocības, kas atbrīvotu uzņēmumu no maksājumiem, ko tas parasti segtu no sava budžeta. Ja darījums būtu veikts ar labvēlīgiem noteikumiem, proti, ja Vodafone maksātu nomas maksu, kas zemāka par tirgus cenu, uzņēmumam būtu priekšrocība valsts atbalsta noteikumu izpratnē.

(75)

Lai izskatītu šo jautājumu, Iestāde piemēro “privātā pārdevēja testu” (33), salīdzinot valsts vai valsts iestāžu rīcību ar privātu saimnieciskās darbības veicēju rīcību, pārdodot vai iznomājot aktīvus. Iestāde uzskata, ka, pretēji Islandes iestāžu uzskatam, šo testu var izmantot šajā gadījumā, kaut arī Islandei nepieder izvērtējamā šķiedra, ņemot vērā to, ka līgums ar Vodafone attiecas uz nomas tiesībām, kuras Islandei ir tiesības izmantot. Tomēr novērtējumā ir jāņem vērā īpašie apstākļi, kas attiecas uz šīm nomas tiesībām, jo īpaši tas, ka Islandes iestādes varēja piedāvāt nomai šķiedru tikai tādā stāvoklī, kādā to izmantoja aizsardzības vajadzībām, ar tikai dažiem komerciāliem nolūkiem pieejamiem pieslēguma punktiem, kā arī ar īpašajām NATO izbeigšanas tiesībām kara gadījumā. Iestāde arī norāda, ka uz nomas tiesībām, kuras Islande drīkst izmantot, attiecas līgumsaistības, atbilstoši kurām jebkuri ienākumi no nomas, kas pārsniedz šķiedras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, ir jānodod NATO.

(76)

Privātā pārdevēja testa mērķis ir novērtēt, vai valsts struktūras veikta aktīvu pārdošana vai noma ir valsts atbalsts, pārbaudot, vai privāts pārdevējs normālos tirgus apstākļos rīkotos tāpat. Valsts iestādei ir jāignorē sabiedriskās politikas mērķi un jāpievēršas vienam mērķim gūt ienākumus vai peļņu atbilstoši tirgus kursam un tirgus cenai par aktīvu pārdošanu vai nomu (34). Tomēr Iestāde norāda, ka parasti šajā novērtējumā ir jāņem vērā jebkuras īpašās tiesības vai saistības, kas attiecas uz izvērtējamo aktīvu, jo īpaši tās, kas var ietekmēt tirgus cenu.

(77)

Atbilstību tirgus nosacījumiem un to, vai darījumā apstiprinātā cena atbilst tirgus cenai, var noteikt, izmantojot konkrētas aizstājējvērtības. Parasti atklāta, pārredzama un beznosacījuma konkursa procedūra ir piemērots līdzeklis, kā pārliecināties, vai aktīvu pārdošana vai noma, ko īstenojušas valsts iestādes, ir saskaņā ar privātā pārdevēja testu un vai par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem ir samaksāta godīga tirgus cena. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka kārtīgas konkursa procedūras neesība vai iespējams trūkums šādā procedūrā attaisno pieņēmumu par valsts atbalstu. Vienlaikus ir spēkā gan tiesību akti par publisko iepirkumu, gan tiesību akti par valsts atbalstu, un nav pamata uzskatīt, ka, pārkāpjot, piemēram, noteikumus par publisko iepirkumu, automātiski tiek pārkāpti noteikumi par valsts atbalstu (35).

(78)

No otras puses, kā norādīts Land Burgenland lietā, kas citēta EBTA Tiesas sprieduma Lietā E-1/13 97. punktā, “ja valsts iestāde ir paredzējusi pārdot tai piederošu uzņēmumu, tam izmantojot atklātu, pārskatāmu un beznosacījuma uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru, var pieņemt, ka tirgus cena atbilst visaugstākajai piedāvātajai cenai, turklāt, pirmkārt, ir jākonstatē, vai šis piedāvājums ir saistošs un ticams un, otrkārt, vai nav pamata ņemt vērā citus faktorus, nevis vien tirgus cenu.” (36) Šis pats princips jāpiemēro aktīvu nomas gadījumā. Privāts investors, iznomājot savus aktīvus, parasti mēģinātu iegūt labāko piedāvājumu, īpašu uzmanību pievēršot cenai, un, piemēram, neņemot vērā elementus, kuri attiektos uz šā aktīva paredzēto izmantošanu, ja vien tie neietekmētu aktīvu vērtību pēc nomas perioda beigām. Tāpēc, ja minētie priekšnosacījumi ir izpildīti, var pieņemt, ka tirgus cena ir augstākā cena, ko privāts tirgus dalībnieks, kurš darbojas normālas konkurences apstākļos, ir gatavs maksāt par attiecīgo aktīvu izmantošanu (37).

(79)

No iepriekš minētā var secināt, ka aktīvu pārdošana vai noma var būt valsts atbalsts pat tad, ja to īsteno, izmantojot konkursa procedūru. Jo īpaši aktuāli tas var būt gadījumos, kad pircējam noteikto saistību dēļ cena ir samazināta. Saistības ar šādu ietekmi ir tās, kas noteiktas, lai izpildītu sabiedriskās politikas mērķus un samazinātu pircēja iespējamo peļņu. Privāts tirgus dalībnieks parasti nepiemērotu šādas saistības, jo tās samazina ienākumu maksimālo apmēru, ko varētu iegūt, pārdodot vai iznomājot aktīvu.

1.3.2. Konkursa process un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

(80)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Iestādei ir jāpārbauda, vai konkursa procedūra un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji bija atbilstoši un piemēroti tirgus cenas noteikšanai. Lai to pārbaudītu, Iestādei ir jāizvērtē, vai valsts, gatavojot konkursu un nosakot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, rīkojās kā privāts tirgus dalībnieks, vai arī noteicošāki bija sabiedriskās politikas un regulatīvie apsvērumi.

(81)

Konkursa process un argumenti par labu izvēlēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmantošanai ir sīki izklāstīti I.2.1. sadaļā, kā arī Lēmumā Nr. 299/14/COL. Kā norādīts 1. tabulā, līguma tiesību piešķiršanas daudzpusīgos kritērijus veidoja seši atsevišķi elementi, kuri bija jāvērtē un kuru svars bija 10 % vai 15 % katram, izņemot kritēriju par konkurences stimulēšanu, kura svars bija 40 %.

(82)

Tagad Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka papildus nomas cenai (15 % līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju) par cenas komponenti ir uzskatāms arī konkursa kritērijs par tīkla pieslēguma vietu skaitu (vēl 15 % līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju), jo pieslēguma punkti ir nepieciešami pakalpojumam, bet pakalpojuma vērtība ir saistīta ar pieslēguma punktu skaitu. Katram pieslēguma punktam ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi aprīkojumā (sk. Mannvit aplēses I.7. sadaļā), kas būs sakrājušies iznomātājam nomas perioda beigās, ietekmējot attiecīgo nomas tiesību vērtību pēc nomas perioda beigām (38). Tādējādi Iestāde secina, ka konkursa kritēriji, kuri attiecas uz cenu, kopā veido 30 % līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju. Tomēr ar cenu nesaistītu apsvērumu, proti, konkurences stimulēšanas (40 %), vienota tarifa visā valstī (10 %), kā arī pakalpojumu sniegšanas un jaunu pakalpojumu sniegšanas (10 %), svars tik un tā pārsniedz cenas komponenšu svaru.

(83)

Laikā, kad notika konkurss, Míla piederēja un tas ekspluatēja lielāko daļu telekomunikāciju iekārtu dažādos Islandes apgabalos. Lai NATO šķiedras varētu ekspluatēt, šo šķiedru operatoriem būtu jāveic ieguldījumi montāžas punktos. Iestāde uzskata, ka tāpēc kritēriji par jaunu pakalpojumu sniegšanu (10 %) un pakalpojumu piegādi (10 %) būtu labvēlīgi Míla. Citiem vārdiem sakot, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus veidoja divi ar cenu saistīti elementi un četri ar cenu nesaistīti elementi. Viens no elementiem, kas nebija saistīti ar cenu, ar lielāko svaru, iespējams, nostādīja nelabvēlīgā stāvoklī vēsturisko uzņēmumu, kas nodrošina tīklu, Míla, savukārt, iespējams, ka divi elementi bija labvēlīgi Míla, bet kaitēja iespējamajiem jaunajiem tirgus dalībniekiem.

(84)

Privātā pārdevēja tests nosaka principu, ka parasti tirgus cena atbilst augstākajai cenai, ko ir gatavs maksāt privāts tirgus dalībnieks, kas darbojas normālas konkurences apstākļos. Tomēr principam ir izņēmumi. Izņēmumi, pirmkārt, attiecas uz gadījumiem, kad var noteikt, ka attiecīgais piedāvājums nav saistošs vai uzticams, vai salīdzināms ar lētāko piedāvājumu. Otrkārt, kā noteikts Lietā Land Burgenland, 94. punktā, uz pieņēmumu attiecas atruna, ka “nav pamata ņemt vērā citus faktorus, nevis vien tirgus cenu”. Šāda pamata piemērs ir atrodams Lietā T-244/08, Konsum Nord pret Komisiju (39). Šajā lietā Zviedrijas pašvaldība bija pārdevusi zemes gabalu lielveikalu ķēdei par cenu, kas bija zemāka par to, ko piedāvāja lielākās cenas piedāvātājs. Vispārējā tiesa apstiprināja, ka attiecīgā zemes gabala pārdošanas tirgus vērtību nevar noteikt, pamatojoties vienīgi uz lielākas cenas piedāvājuma esību, neņemot vērā Zviedrijas iestāžu minētos īpašos apstākļus. Turklāt Tiesa Lietā C-39/14, BVVG apstiprināja, ka valsts tiesību aktu noteikumi, kuri ļauj valsts iestādei noraidīt nesamērīgi augstu un spekulatīvu piedāvājumu attiecībā uz lauksaimniecības zemi, nav valsts atbalsts, ja tiek noteikta cena, kas ir pēc iespējas tuvāka attiecīgās zemes tirgus vērtībai (40).

(85)

Šī judikatūra nav tieši piemērojama izvērtējamai lietai, jo Míla neiesniedza piedāvājumu. Tomēr Islandes iestādes apgalvo, ka šajā gadījumā to izdarītā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izvēle bija pamatota. Tās apgalvo, ka konkrēti apstrīdētais kritērijs par konkurences veicināšanu bija paredzēts tam, lai novērstu iespējamo monopola elementu attiecīgajā tirgū, kur dominēja vēsturiskais pakalpojumu sniedzējs Míla. Iestāde arī norāda, ka pats uzņēmums Míla apgalvoja, ka tam nebija nekāda ekonomiska iemesla piedalīties konkursā, ņemot vērā to, ka tam jau bija pietiekama pārraides jauda paša šķiedrās.

(86)

Tomēr pārbaudāmajā lietā Islandes iestāžu minētie īpašie apstākļi nav pietiekami, lai pierādītu, ka privāts pārdevējs līdzīgā situācijā būtu gatavojis konkursu līdzīgā veidā. EBTA Tiesa Lietā E-1/13 apstiprināja, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, izņemot cenu, ataino sabiedrisko politiku vai tiesību aktu apsvērumus, kas privātam investoram nebūtu būtiski. Iestāde arī uzskata, ka ar cenu nesaistīti konkursa kritēriji daļēji ataino sabiedrisko politiku vai tiesību aktu apsvērumus, piemēram, konkurences veicināšana, sabiedriskās piekļuves platjoslai uzlabošana un reģionālā kohēzija, kas privātam investoram nebūtu būtiski. Šo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svars ir lielāks nekā ar cenu saistītajiem kritērijiem.

(87)	Tāpēc Iestāde secina, ka konkursā noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji neatbilst privātā pārdevēja testa prasībām. Attiecīgi konkursa iznākums nevar nodrošināt uzticamu aizstājējvērtību, lai noteiktu attiecīgo nomas tiesību tirgus cenu.

1.3.3. Nomas tiesību ekspertu novērtējums

(88)

Kā norādīts iepriekš, atbilstoša konkursa procesa neesība neizslēdz iespēju, ka Iestāde var piemērot privātā pārdevēja testu. Tomēr Iestādei būs jāpārbauda attiecīgā darījuma būtība un jo īpaši jāsalīdzina apstiprinātā cena ar tirgus cenu. Tāpēc Iestāde parasti pieprasa neatkarīgu ekspertu vērtēšanas pētījumu, lai noteiktu tirgus cenas aizstājējvērtību. Ideālā gadījumā šāds pētījums būtu jāsagatavo darījuma veikšanas laikā. Tomēr Iestāde savā novērtējumā var paļauties arī uz ex post vērtēšanas pētījumu (41).

(89)	Islandes iestādes ir iesniegušas vērtēšanas pētījumu, ko ir veicis starptautiskais konsultantu uzņēmums Mannvit, kurš pievērš īpašu uzmanību Islandei un regulāri sniedz ekspertu konsultācijas par infrastruktūras projektiem. Pētījums ir sagatavots 2015. gada 30. janvārī.

(90)

Iestāde norāda, ka Mannvit jau ir sniedzis konsultācijas Islandes iestādēm par konkursa procesu. Turklāt Islandes iestādes pieprasīja vērtēšanas pētījumu, reaģējot uz sūdzības iesniedzēja piedāvāto cenas aplēsi. Iestāde nav konstatējusi nekādas norādes par to, ka šie apstākļi ir ietekmējuši ekspertu konsultantu objektivitāti. Tomēr, ņemot vērā šos apstākļus, Iestāde uzskata, ka šis vērtēšanas pētījums ir sīki jāpārbauda.

(91)

Šajā saistībā Iestāde, pirmkārt, norāda, ka izvērtējamo nomas tiesību tirgus vērtības novērtēšana ir sevišķi sarežģīta, ņemot vērā aktīva specifiskās iezīmes (tostarp NATO izbeigšanas tiesības) un pastāvošo nozares regulējumu. Turklāt ir jāņem vērā divu cenas elementu, proti, nomas maksas un ieguldījumu pieslēguma punktos, esība.

(92)

Mannvit pētījuma pamatā salīdzina divus dažādus scenārijus piekļuves šķiedru kabelim iegūšanai visā Islandē. Operators var vai nu iznomāt NATO šķiedru (kā to ir izdarījis Vodafone), vai iegādāties piekļuvi no Míla, kas piedāvā regulētu vairumtirdzniecības produktu (maģistrālās iznomātās līnijas) par regulētu cenu. Ņemot vērā šo izvēli, tirgus dalībnieks, kurš vēlas piekļūt šķiedru kabelim, nebūtu gatavs maksāt vairāk par Míla piedāvāto cenu regulētam vairumtirdzniecības piekļuves produktam. Tāpēc regulētā vairumtirdzniecības cena ir NATO šķiedras nomas augstākā cena, kaut arī tā var tieši neatainot nomas tiesību tirgus cenu iepriekšējos punktos izklāstīto elementu dēļ. Iestāde uzskata, ka šī pieeja, kuras pamatā ir cenas salīdzinājums, ir pieņemama, ņemot vērā divus alternatīvos veidus, kā iegūt piekļuvi paralēlām šķiedrām vienā kabelī (42).

(93)

Cenu salīdzinājuma Mannvit pētījumā un jaunākā cenu salīdzinājuma, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, pamatā nav cenas, kas bija spēkā laikā, kad notika konkurss. Tomēr Iestāde uzskata, ka, ņemot vērā izvērtējamās lietas īpašos apstākļus, norādītās atsauces uz cenām ir labas aizstājējvērtības tirgus cenai, kas bija spēkā darījuma veikšanas laikā.

(94)

Salīdzinājumam izmantoto regulēto vairumtirdzniecības cenu pamatā ir vēsturiskās izmaksas un parasti tās paliek nemainīgas vairākus gadus (43). Piemēram, Míla regulētā tarifa ISK 7 609 par km/mēnesī pamatā ir 2010. gadā sagatavotā un 2011. gada maijā pabeigtā izmaksu analīze (44). Tarifs bija spēkā nemainīgs no 2011. gada 1. augusta līdz 2015. gadam. Tas liecina, ka cenu salīdzinājumā izmantotie regulētie vairumtirdzniecības tarifi parasti ir stabili laikā un ka konkrētā Míla tarifa pamatā ir izmaksu analīze, ko veica aptuveni tajā pašā laikā, kad tika noslēgts līgums ar Vodafone2010. gada 1. februārī. Turklāt nomas maksa, ko maksā Vodafone, ir koriģēta atbilstoši 2008. gada jūnija (t. i., laika, kad notika konkurss) celtniecības izmaksu indeksam. Ja ir ņemta vērā šī indeksācija, aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz pašreizējām cenām, var būt laba norāde par to, vai nomas tiesības ir piešķirtas atbilstoši tirgus noteikumiem, kuri bija spēkā darījuma veikšanas laikā.

(95)	Kā paskaidrots I.7. sadaļā, Mannvit uzsver vairākas atšķirības starp Míla piedāvāto regulēto vairumtirdzniecības produktu un NATO šķiedru, kuras būtu jāņem vērā, salīdzinot cenas.

(96)

Pirmkārt, Iestāde uzskata, ka ir pamatoti tas, ka Mannvit koriģē NATO šķiedras garumu, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot cenas, jo parasti cenas aprēķina, pamatojoties uz attālumu no punkta līdz punktam (t. i., kā tiešas līnijas starp svarīgiem pieslēguma punktiem). Piemērojot šo NATO pieslēguma punktiem, kuri pastāvēja laikā, kad tika veikts darījums, Mannvit secina, ka kopējais garums, kas ir jāņem vērā, ir 1 283 km.

(97)	Pēc tam Mannvit novērtē, kuru vairumtirdzniecības cenu un atlaidi būtu visatbilstošāk piemērot izvērtējamā gadījumā.

(98)

Pētījumā ir uzsvērts, ka Míla regulētais tarifs (ISK 7 609 par km/mēnesī) varētu nebūt pareizais standarts, atbilstoši kuram noteikt tirgus cenu, jo regulētā tarifa pamatā ir visa Míla šķiedru tīkla, tostarp visu Míla svarīgo pieslēguma punktu, izmaksu un izmantojuma attiecība, nevis tikai tā šķiedru tīkla izmaksu un izmantojuma attiecība, kas ir salīdzināma ar NATO šķiedru. Mannvit norāda, ka NATO šķiedra ir vienkāršāka un tai ir daudz mazāk pieslēguma punktu, kas nozīmē, ka attiecīgajām izmaksām ir jābūt zemākām. Tāpēc Mannvit piedāvā izmantot cita operatora, Orkufjarskipti, vairumtirdzniecības tarifu kā pamatu tirgus cenas aprēķinam. Orkufjarskipti tarifs ir ISK 5 020 par km/mēnesī.

(99)

Mannvit pētījumā ir izvērtētas arī atlaižu likmes un ir secināts, ka vairumtirdzniecības cenai ir jāpiemēro 25 %, nevis 15 % atlaide, kas pašlaik ir pieejama trīs gadu līgumiem. Mannvit pamato šo secinājumu, norādot, ka nomas termiņš ir desmit gadi, kas ir audz garāks termiņš, nekā iecerēts Míla un Orkufjarskipti regulētajos tarifos. To pierāda arī 25 % atlaide, ko Míla piedāvāja klientiem, kuri laikā, kad notika konkurss, nomāja šķiedru, kuras garums ir līdzīgs NATO šķiedras garumam.

(100)

Iestāde piekrīt, ka Míla regulētais tarifs par maģistrālajām iznomātajām līnijām nav piemērots salīdzināšanai, nosakot tirgus cenu šajā gadījumā. Konkrēti, Míla tarifa pamatā ir ne tikai ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksas, kas attiecas uz šķiedrām tajā pašā kabelī, kurā atrodas NATO šķiedra (kas, ļoti iespējams, jau ir amortizētas), bet arī jaunāki ieguldījumi citās šķiedrās. Tomēr Iestāde norāda, ka Orkufjarskipti tarifs, uz ko norāda Mannvit, arī nav ideāls atsauces punkts, jo tā pamatā ir šī operatora, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma, individuālo izmaksu struktūra. Iestāde atzīst, ka, šķiet, nav iespējams ideāls cenu salīdzinājums, jo nav pieejamas tirgus cenas, kas attiecas tieši uz NATO šķiedrām, kā arī paralēlām šķiedrām tajā pašā kabelī.

(101)

Iestādei ir līdzīgas bažas arī par piemērojamo atlaidi. Pašlaik pieejamajos vairumtirdzniecības piedāvājumos ir paredzēta vienīgi 15 % atlaide trīs gadu līgumam. Tomēr, iespējams, ka tirgus dalībnieks varētu piedāvāt lielākas atlaides līgumam ar garāku termiņu un ļoti lielam apmēram. Iestāde norāda, ka iepriekš Míla piedāvāja 25 % atlaidi ar ļoti līdzīgiem nosacījumiem (45).

(102)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka ir atbilstoši izteikt NATO šķiedras nomas tiesību tirgus cenas aplēsi kā cenas diapazonu, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem pieņēmumiem par vairumtirdzniecības piekļuves cenu un atlaidi.

3. tabula

Aplēstais tirgus cena diapazons (nomas maksa gadā), pamatojoties uz pieejamiem tarifiem un pieņēmumiem par atlaidēm

(ISK)
Cena par km/mēnesī	– 15 % atlaide (1 283 km12)	– 25 % atlaide (1 283 km12)
Míla (7 609 )	99,6 miljoni	87,9 miljoni
Orkufjarskipti (5 020 )	65,7 miljoni	58,0 miljoni
Vidēji uz atlaidi	82,7 miljoni	73,0 miljoni
Vidēji kopā	77,9 miljoni

(103)

3. tabulā ir redzams cenas diapazons no ISK 58 miljoniem, kas ir Mannit pētījumā aplēstā tirgus cena, līdz gandrīz ISK 100 miljoniem. Vidējā aplēstā tirgus cena ir aptuveni ISK 78 miljoni.

(104)

Saskaņā ar 2010. gada 1. februāra līgumu Vodafone katru gadu 1. jūlijā maksā nomas maksu par nomas tiesībām ISK 19 150 000 (bez PVN), ko indeksē kopš 2008. gada 19. jūnija atbilstoši celtniecības izmaksu indeksam. Iestāde norāda, ka Míla un Orkufjarskipti tarifi nav indeksēti. Attiecīgi salīdzinājumā ir jāņem vērā indeksācijas ietekme.

(105)

Vodafone nomas maksājumi tiek indeksēti atbilstoši celtniecības izmaksu indeksam (46). Saskaņā ar statistiku pēc finanšu krīzes 2008. gada rudenī un 2009. gadā celtniecības izmaksas būtiski pieauga līdz pat 30 % gadā, taču pēc tam ir palielinājušās mēreni ar nedaudz straujāku kāpumu 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā. Laikposmā no 2008. gada jūnija līdz 2010. gada jūlijam, kad bija jāmaksā pirmā nomas maksa, indekss jau bija palielinājies par 20,5 %.

(106)

Nākamajā grafikā ir redzamas indeksa izmaiņas kopš 2008. gada janvāra un procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Celtniecības izmaksu indekss kopš 2008. gada janvāra

Avots: Islandes Statistika.

(107)

2010. gada 1. februāra līgumā bija paredzēta nomas maksa ISK 19 150 000 apmērā pirms indeksācijas. Līdz 2010. gada vidum indeksācijas ietekmē šī maksa bija palielinājusies līdz ISK 23 miljoniem. Pašlaik Vodafone maksā nomas maksu ISK 28 miljonu apmērā, kas aptuveni atbilst 10 gadu nomas līguma termiņa vidum. Ja celtniecības izmaksu indekss turpinās palielināties pakāpeniski, kā tas ir bijis pēdējos 4-5 gados, šī cena ir pieņemams gada nomas maksas vidējais rādītājs, vērtējot to visā līguma periodā.

(108)

Tāpēc Iestāde uzskata, ka Mannvit izmantotā nomas maksa ISK 28 miljonu apmērā ir pieņemama pieeja cenu salīdzināšanai šajā gadījumā. Tomēr NATO šķiedras nomas maksu var salīdzināt tikai ar komerciālos nolūkos izmantota aprīkojuma tarifiem, ja ir pienācīgi ņemti vērā NATO šķiedras operatora Vodafone būtiskie ieguldījumi pārraides iekārtās, lai padarītu šķiedru derīgu komerciālai izmantošanai. Saskaņā ar Mannvit aplēsēm vidēji gadā ieguldījumiem ir nepieciešami ISK 52 miljoni, lai padarītu Vodafone maksāto nomas maksu salīdzināmu ar Míla piedāvājumu un atbilstošu konkursa noteikumiem, t. i., ka ir jāveic ieguldījumi jaunos pieslēguma punktos (47). Iestāde norāda, ka Mannvit aplēstajā summā ir ņemts vērā gan tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams, lai padarītu NATO šķiedru ekspluatējamu, gan konkursā noteiktais cenas elements, kas saistīts ar ieguldījumiem jaunos pieslēguma punktos. Iestāde ir vēlreiz pārbaudījusi eksperta aplēses par ieguldījumu pieslēguma punktos izmaksām (kopā ISK 120 miljoni) salīdzinājumā ar faktiskajiem ieguldījumiem, kas jāveic Vodafone, ISK 130 miljonu apmērā. Iestāde norāda, ka papildus tam Vodafone ir jāmaksā gada licences maksa par aprīkojumu ISK 7,5 miljonu apmērā, ko Mannvit neņēma vērā.

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Vodafone finansiālais ieguldījums gadā nomas maksas un ieguldījumu izmaksu veidā kopā ir aptuveni ISK 87,5 miljoni (tostarp gada licences maksa). Salīdzinājumā ar nomas tiesību tirgus cenu aplēsēm 3. tabulā Vodafone finansiālais ieguldījums pārsniedz kopējo vidējās tirgus cenas aplēsi ISK 78 miljonu apmērā, kā arī vidējās cenas, pamatojoties uz 15 % un 25 % atlaidi. Tas ir arī būtiski lielāks nekā cenas aplēse, pamatojoties uz Orkufjarskipti tarifu (gan piemērojot 15 % atlaidi, gan 25 % atlaidi), un ļoti līdzīgs Míla tarifam, pamatojoties uz 15 % atlaidi.

(110)

Iestāde norāda, ka iepriekš izklāstītajā tirgus cenas salīdzinājumā nav ņemta vērā ietekme, kāda ir īpašajām atcelšanas tiesībām NATO īpašumtiesību uz šķiedru dēļ. Islandes iestādes ir aplēsušas, ka šo tiesību ietekme uz cenu ir 15-25 %. Ja šo diapazonu piemēro Vodafone finansiālajam ieguldījumam, attiecīgā finansiālā ieguldījuma tirgus vērtība, neņemot vērā šīs NATO tiesības, būtu ISK 94 līdz 107 miljoni, kas būtiski pārsniedz 3. tabulā iekļautās vidējās tirgus cenas aplēses.

(111)

Turklāt Mannvit pētījumā nav ņemts vērā Islandes pienākums nodot NATO visus ienākumus no nomas, kas pārsniedz šķiedras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Iestāde uzskata, ka, kaut arī šis pienākums var ietekmēt stimulus Islandes iestādēm gūt pēc iespējas lielākus ienākumus no nomas (un, piemēram, dot priekšroku citiem kritērijiem konkursa procesā, sk. iepriekš izklāstīto), tas neietekmē nomas tiesību tirgus vērtību, kas ir aplēsta iepriekš, pamatojoties uz telekomunikāciju operatoru faktiskajiem tarifiem. Pretēji iepriekšējā apsvērumā minētajām īpašajām atcelšanas tiesībām, Islandes un NATO vienošanās par to, kā tiek sadalīti ienākumi no nomas tiesībām, neietekmē šo tiesību izmantotāju (t. i., Vodafone).

(112)

Lai informācija būtu pilnīga, Iestāde norāda, ka šo novērtējumu nav ietekmējuši Míla apgalvojumi par to, ka konkursa process ietekmēja cenu. Iestādei nav iesniegti nekādi pierādījumi par to, ka rezerves cenas noteikšana – kas parasti notiek konkursos – varētu samazināt stimulus pretendentiem konkurēt par cenu. Iestāde arī norāda, ka konkursā četri neatkarīgi dalībnieki iesniedza piecus piedāvājumus, un visi pretendenti ieguva maksimālo punktu skaitu (40 %) kritērijā par konkurences veicināšanu. Attiecīgi kritēriji, kas nav saistīti ar cenu, pretendentiem praktiski veidoja 50 % (t. i., 30 no atlikušajiem 60 punktiem). Tāpat nav saņemti pierādījumi par to, ka, ja konkursā nebūtu konkurences kritērija, iespējamais Míla – kas nebija ieinteresēts iegūt papildu pārraides jaudu – piedāvājums būtu mudinājis reālos pretendentus iesniegt augstākus piedāvājumus. Jo īpaši Iestāde norāda, ka publiski bija zināma Míla jauda NATO kabelī un ka jebkurš iespējamais Míla piedāvājums būtu vērsts vienīgi uz to, lai aizsargātu uzņēmuma tirgus pozīciju no jaunpienācēja (48).

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka iznomāšana Vodafone nebija par zemāku maksu nekā tirgus cena.

(114)

Visbeidzot, Iestāde arī norāda, ka konkursa process notika 2008. gada jūnijā, t. i., neilgi pirms finanšu krīzes sākuma Islandē. Finanšu krīzes laikā process tika apturēts. Līguma slēgšana ar Vodafone tika pabeigta tikai 2010. gada februārī, kad Fjarski (konkursā visaugstāk novērtētais pretendents) vairs nevarēja vai nevēlējās nomāt otru pieejamo šķiedru atbilstoši savam 2008. gada piedāvājumam. Saskaņā ar Islandes sniegto informāciju 2010. gada sākumā vairs nebija iespējams pieņemt 2008. gada procesa pretendentu piedāvājumus, jo šiem piedāvājumiem bija beidzies termiņš un bija acīmredzami, ka pēc finanšu krīzes tirgus apstākļi ir kļuvuši ievērojami sliktāki. Neatkarīgi no finanšu krīzes un tās izraisītajām izmaiņām ekonomiskajā situācijā Islandē Vodafone vēlējās turpināt nomas līguma slēgšanu ar nosacījumiem, kurus apstiprināja pēc konkursa 2008. gadā. Iestāde nav saņēmusi nekādu informāciju, kas liecinātu, ka pēc finanšu krīzes citi operatori bija ieinteresēti iegūt nomas tiesības uz kādu no divām pieejamām šķiedrām. Iestāde uzskata, ka līdzīgā situācijā privāts pārdevējs arī būtu noslēdzis līgumu ar Vodafone, jo tas piedāvāja vienīgo iespēju segt izmaksas un gūt labumu no neizmantota aktīva (t. i., neizmantotās šķiedras).

(115)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Vodafone neguva nekādu ekonomisku priekšrocību no darījuma.

1.4. SELEKTIVITĀTE, KONKURENCES IZKROPĻOJUMI UN IETEKME UZ TIRDZNIECĪBU STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

(116)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tam ir jābūt selektīvam un jārada konkurences izkropļojumus, kā arī jāietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. Tomēr, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā netika radīta nekāda ekonomiska priekšrocība un tāpēc nav vienlaikus izpildīti visi nosacījumi attiecībā uz valsts atbalsta esību, Iestādei nav jāveic papildu izvērtējums šajā saistībā.

2. SECINĀJUMS

(117)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka pasākums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2010. gada 1. februāra nomas līgums starp Islandes Ārlietu ministrijas Aizsardzības aģentūru un Og fjarskipti par optiskās šķiedras izmantošanu un ekspluatāciju nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Islandei.

3. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē 2016. gada 16. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētājs

Sven Erik SVEDMAN

Kolēģijas locekle

Helga JÓNSDÓTTIR

(1) 2014. gada 16. jūlija Lēmums Nr. 299/14/COL sākt formālo izmeklēšanas procedūru saistībā ar iespējamu atbalstu, iznomājot optisko šķiedru, ko iepriekš ekspluatēja NATO, publicēts OV C 366, 16.10.2014., 4. lpp. un EEZ papildinājumā Nr. 59, 16.10.2014., 1. lpp.

(2) Vodafone, Islande (Fjarskipti hf.) ir Islandes telekomunikāciju uzņēmums, kas sniedz fiksētās telefonijas, mobilos un datu pārraides pakalpojumus Islandē. Vodafone pašlaik ir otrs lielākais telekomunikāciju operators Islandē aiz Skipti hf. un tā meitasuzņēmumiem Síminn un Míla. Uzņēmums darbojas ar Vodafone zīmolu un tirdzniecības zīmi. Tomēr Vodafone grupai nepieder daļas šajā uzņēmumā, bet tā ir piešķīrusi Fjarskipti tiesības izmantot zīmolu un attiecīgo reklāmas stilu. Fjarskipti iepriekš piederēja Islandes Teymi grupai. Vēlāk Teymi grupa tika sadalīta, un Fjarskipti notika finanšu pārstrukturēšanas process. Fjarskipti 2012. gada decembrī tika kotēts Islandes biržā.

(3) Sīkāku informāciju par izmeklēšanu un lietas apstākļus sk. Lēmumā Nr. 299/14/COL sākt formālo izmeklēšanas procedūru.

(4) Lieta E-1/13 Míla ehf. pret EBTA Uzraudzības iestādi [2014. gads] EBTA Tiesas ziņojums, 4. lpp.

(5) 2008. gada 31. maijā, stājoties spēkā Aizsardzības aktam Nr. 34/2008, Radara aģentūra tika slēgta. Noteiktas Radara aģentūras funkcijas pārņēma Aizsardzības aģentūra (Varnarmálastofnun). 2011. gada 1. janvārī saskaņā ar Aktu Nr. 98/2010, ar ko groza Aizsardzības aktu, Aizsardzības aģentūra tika slēgta un noteiktas funkcijas pārņēma citas valsts aģentūras, tostarp Ārlietu ministrija.

(6) Pārējās piecas šķiedras ir sūdzības iesniedzēja Míla īpašums.

(7) Islandes publiskā iepirkuma noteikumi ir izklāstīti Aktā Nr. 84/2007. Ar šo aktu ievieš ES Publiskā iepirkuma direktīvu Islandes tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva Nr. 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.), ir iekļauta kā EEZ līguma XVI pielikuma 2. punkts saskaņā ar Apvienotās komitejas 2007. gada 18. aprīļa Lēmumu Nr. 68/2006 (OV L 245, 7.9.2006., 22. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 44, 7.9.2006., 18. lpp.).

(8) Projekts Nr. 14477: Optiskās šķiedras. Ārlietu ministrija, 2008. gada aprīlis (dokuments Nr. 669632).

(9) Projekta Nr. 14477 apraksta 1.2.4. punkts.

(10) Gagnaveita Reykjavíkur tika klasificēts kā piedāvājuma variants, jo tajā nebija iekļauts minimālais tīkla pieslēguma vietu skaits un aptverto pašvaldību skaits. Viens no diviem Vodafone piedāvājumiem arī ir piedāvājuma variants, jo tajā nav paredzēts, ka Vodafone izmantos vienu un to pašu tarifu visā Islandē. Citi elementi Vodafone piedāvājumos ir vienādi, tostarp valstij maksājamā nomas maksa.

(11) Sīkāks sūdzības izklāsts ir pieejams Lēmumā Nr. 299/14/COL.

(12) Sūdzības iesniedzēja atbalsta apmēra aplēses pamatā ir sūdzībai pievienotais memorands, kurā ir ietverti Míla aprēķini attiecībā uz iespējamās subsīdijas apmēru. Aprēķinu pamatā ir Míla pašu izmaksas, kas saistītas ar šķiedru ekspluatēšanu tajā pašā kabelī.

(13) Orkufjarskipti ir Landsvirkjun (valsts energouzņēmums) un Landsnet (Islandes elektroenerģijas pārvades tīkla operators) kopīgi piederošs uzņēmums. Orkufjarskipti ekspluatē un uztur telekomunikāciju infrastruktūru Islandē savu īpašnieku vajadzībām.

(14) Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tarifs stājās spēkā 2012. gada 1. augustā pēc tam, kad to bija izskatījusi un apstiprinājusi Islandes Pasta un telekomunikāciju iestāde tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Apstiprinot tarifu, Pasta un telekomunikāciju iestāde piekrita, ka tarifa pamatā ir izmaksu analīze.

(15) Nomas maksa par kilometru mēnesī ir no ISK 4 826 par 1. šķiedru līdz ISK 7 507 par 6. šķiedru.

(16) Ārlietu ministrijas 2012. gada 16. novembra vēstule EBTA Uzraudzības iestādei. Sīkāks šīs vienošanās izklāsts ir pieejams Lēmumā Nr. 299/14/COL.

(17) Uzturēšanas pakalpojums, par kuru Islandes valsts ir apņēmusies maksāt, nodrošina to, ka šķiedra darbojas jebkurā laikā, t. i., visu uzraudzību un pārbaudes, remontdarbus un tehnisko atbalstu. Tomēr šīs saistības neattiecas uz lieliem kabeļa remontdarbiem. Attiecīga izmaksu daļa (3/8) tiek pieprasīta no NATO situācijās, kad tādas rodas.

(18) Islandes valdības 2013. gada 2. jūlija rakstveida apsvērumi Lietā E-1/13 Míla ehf. pret EBTA Uzraudzības iestādi, 7. lpp.

(19) Atsauce ir uz Iestādes Platjoslas pamatnostādnēm, kuras bija spēkā laikā, kad tika iesniegta sūdzība. Ar 2013. gada 20. februāra Lēmumu Nr. 73/13/COL (OV L 135, 8.5.2014., 49. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 27, 8.5.2014., 1. lpp.) Iestāde pieņēma jaunas Platjoslas pamatnostādnes, kas pieejamas: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(20) Lieta E-1/13 Míla ehf. pret EBTA Uzraudzības iestādi [2014. gads] EBTA Tiesas ziņojums, 4. lpp., 101. pants.

(21) Šajā sadaļā apkopotās Islandes iestāžu piezīmes ir pieejamas dokumentos Nr. 722921-722923, 744468-744471 un 753302-753303.

(22) Advel juridiskā biroja 2015. gada 6. februāra vēstule Landslög juridiskajam birojam (dokuments Nr. 744468).

(23) Spriedums lietā Konsum Nord ekonomisk förening pret Komisiju, T-244/08, EU:T:2011:732.

(24) Dokuments Nr. 753303.

(25) Nosakot šos lielumus, Mannvit jo īpaši atsaucas uz izmaksu analīzi PTA Lēmumā Nr. 14/2011, kas ir pieejams šeit (islandiešu valodā): http://www.pfs.is/upload/files/Ákv_14-2011_M13-14_Leigulínur.pdf.

(26) Šajā sadaļā apkopotās Míla piezīmes ir pieejamas dokumentā Nr. 729699.

(27) Šajā sadaļā apkopotās Vodafone piezīmes ir pieejamas dokumentā Nr. 723556.

(28) Šajā sadaļā apkopotās piezīmes ir pieejamas dokumentā Nr. 729917.

(29) Sk. Islandes Aizsardzības akta Nr. 34/2008 16. pantu.

(30) Islandes un NATO vienošanās sīkāku izklāstu sk. I.4. sadaļā.

(31) Sk., piemēram, spriedumu Lietā Essent Netwerk Noord, C-206/06, EU:C:2008:413, 70. punkts; spriedumu Lietā Francija pret Ladbroke Racing un Komisiju, C-83/98, EU:C:2000:248, 50. punkts.

(32) Spriedums lietā Air France pret Komisiju, T-358/94, EU:T:1996:194, 65.–67. punkts.

(33) Par “ privātā pārdevēja testa ” piemērošanu sk. Lietu E-12/11 Asker Brygge [2012] EBTA tiesas ziņojums, 536. lpp., un spriedumu Lietā Land Burgenland un citi pret Komisiju, C-214/12 P, C-215/12 P un C-223/12 P, EU:C:2013:682. Šīs lietas ir par tiešo īpašumtiesību uz zemi pārdošanu. Tomēr tajās ir arī norādes uz citu tiesību uz zemi, tostarp nomas tiesību, kā šajā gadījumā, pārdošanu.

(34) Spriedums Lietā Land Burgenland un citi pret Komisiju, C-214/12 P, C-215/12 P un C-223/12 P, EU:C:2013:682.

(35) Spriedums lietā SIC pret Komisiju, T-442/03, EU:T:2008:228, 147. punkts. Analoģiski sk. spriedumu lietā Matra pret Komisiju, C-225/91, EU:C:1993:239, 44. punkts.

(36) Sk. spriedumu Lietā Land Burgenland pret Komisiju, C-214/12 P, C-215/12 P un C-223/12 P, EU:C:2013:682, 94. punkts.

(37) Sk., piemēram, spriedumu Lietā Banks, C-390/98, EU:C:2001:456, 77. punkts, un Lietā Vācija pret Komisiju, C-277/00, EU:C:2004:238, 80. punkts.

(38) Šajā gadījumā vērtības palielināšanās ir svarīga, jo Islandei ir jāatdod NATO visa peļņa no nomas maksas saskaņā ar principu “nekādu izmaksu, nekādu ieņēmumu”.

(39) Sprieduma Lietā Konsum Nord ekonomisk förening pret Eiropas Komisiju, T-244/08, EU:T:2011:732.

(40) Spriedums Lietā BVVG, C-39/14, EU:C:2015:470, 42. punkts.

(41) Lieta E-12/11 Asker Brygge [2012] EBTA Tiesas ziņojums, 536. lpp., 81. punkts.

(42) Iestāde uzsver, ka saskaņā ar tiesību aktu sistēmu Míla ir pienākums nodrošināt vairumtirdzniecības piekļuvi savam šķiedru tīklam. Paziņotās grūtības iegūt piekļuvi no Míla nepadara nederīgu šo cenu salīdzinājumu, jo ir pieejams risinājums, kad PTA pieprasa Míla nodrošināt efektīvu piekļuvi, ko tā ir darījusi vairākas reizes.

(43) Saskaņā ar PTA Lēmumu Nr. 14/2011, 7. lpp., PTA noraidīja Míla priekšlikumu pastāvīgi atjaunināt tās tarifu atbilstoši inflācijai. Šis PTA lēmums ir pieejams šeit: http://www.pfs.is/upload/files/Ákv_14-2011_M13-14_Leigulínur.pdf.

(44) Sk. PTA Lēmumu Nr. 14/2011, 18. lpp.

(45) Lēmuma Nr. 14/2011 6. lpp. PTA norāda, ka tā ir piekritusi Míla jaunās atlaižu sistēmas piedāvājumam. Jaunās atlaides ir atkarīgas no līguma termiņa. 5 % atlaidi piešķir viena gada līgumam, 10 % atlaidi – divu gadu līgumam, bet 15 % atlaidi – trīs gadu līgumam. Taču nav dota neviena atsauce uz līgumiem ar garāku termiņu. Kaut arī varētu būt pieņemami, ka atlaižu procentu likmes palielināšanās nav pilnībā lineāra termiņam (kā tas ir trīs gadu termiņa gadījumā, ko ir apstiprinājis Míla un PTA), 25 % atlaide līgumam uz 10 gadiem šķiet reāla.

(46) Celtniecības izmaksu indeksu gatavo Islandes Statistika, un tas ir pieejams Statistikas tīmekļa vietnē. Sk. http://www.hagstofa.is/en/statistics/business-sectors/industry/building-cost-index/.

(47) Saskaņā ar Mannvit pētījumu nepieciešamā pārraides aprīkojuma uzstādīšanas vidējās izmaksas ir ISK 4 miljoni par savienojuma punktu (kuru ir pavisam 30) ar amortizāciju 15 % gadā, aplēstajiem ekspluatācijas izdevumiem 20 % apmērā no kapitālizdevumiem un svērtajām vidējām kapitāla izmaksām 8,5 % apmērā no kapitālizdevumiem. Iestāde norāda, ka Mannvit izmanto svērto vidējo kapitāla izmaksu pieņēmumus no PTA izmaksu analīzes Lēmumā Nr. 14/2011 un modelē citus PTA izmaksu analizē izvērtētos parametrus. Iestāde uzskata, ka ir atbilstoši izmantot tos pašus svērto vidējo kapitāla izmaksu pieņēmumus no PTA izmaksu analīzes, kuri ir salīdzinājumā izmantoto Míla cenu pamatā. Iestāde arī uzskata, ka tehniskā aprīkojuma ekonomiskais mūžs 6,7 gadi ir atbilstošs, ņemot vērā straujās tehniskās izmaiņas nozarē, un ir atbilstoši arī darbības izdevumi 20 % apmērā no kapitālizdevumiem, ņemot vērā attālākās vietas un tehniskās uzstādīšanas īpatnības.

(48) Saskaņā ar spriedumu Lietā BVVG, C-39/14, EU:C:2015:470, 40. punkts, Īslandes iestādēm jebkurā gadījumā būtu tiesības noraidīt šādu piedāvājumu, pamatojoties uz tā acīmredzami spekulatīvo būtību.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 218

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 24. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1495 (2017. gada 23. augusts), ar ko Regulu (EK) Nr. 2073/2005 groza attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1496 (2017. gada 23. augusts) par darbīgās vielas DPX KE 459 (flupirsulfuronmetila) apstiprinājuma neatjaunošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1497 (2017. gada 23. augusts), ar ko atsauc viena ražotāja eksportētāja saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā	10

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 61/16/COL (2016. gada 16. marts) izbeigt formālo izmeklēšanu saistībā ar iespējamu valsts atbalstu, iznomājot optisko šķiedru, ko iepriekš ekspluatēja NATO (Islande) [2017/1498]	19