|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
60. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
27.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/1 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1368
(2017. gada 11. maijs)
par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Trešo papildprotokolu, kas pievienots Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanos un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos 6. panta 2. punktu par Horvātijas pievienošanos cita starpā Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), ir jāvienojas ar minētā nolīguma protokola palīdzību (“protokols”). Saskaņā ar nolīgumu attiecībā uz šādu pievienošanos ir jāpiemēro vienkāršota procedūra, saskaņā ar kuru Padomei, pieņemot vienprātīgu lēmumu dalībvalstu vārdā, un attiecīgajai trešai valstij ir jānoslēdz protokols. |
|
(2) |
Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, ņemot vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Savienībai. Sarunas ar Čīli tika sekmīgi pabeigtas, 2015. gada 9. jūlijā Briselē parafējot protokolu. |
|
(3) |
Protokols būtu jāparaksta. |
|
(4) |
Protokols būtu jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras priekš tā stāšanās spēkā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo atļauj Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Trešo papildprotokolu, kas pievienots Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.
Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu.
3. pants
Protokolu provizoriski piemēro kopš 2013. gada 1. jūlija saskaņā ar tā 14. panta 2. punktu, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas priekš tā stāšanās spēkā.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2017. gada 11. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
C. CARDONA
|
27.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/3 |
TREŠAIS PAPILDPROTOKOLS
Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,
un
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,
no vienas puses,
un
ČĪLES REPUBLIKA, turpmāk “Čīle”,
no otras puses,
turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,
TĀ KĀ Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu (turpmāk “Kopiena”) un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, turpmāk “nolīgums”, tika parakstīts Briselē 2002. gada 18. novembrī un stājās spēkā 2005. gada 1. martā.
TĀ KĀ nolīguma (pirmais) papildprotokols, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas, Maltas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, tika parakstīts 2003. gada 16. aprīlī Atēnās un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.
TĀ KĀ nolīguma otrais papildprotokols, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, tika parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. aprīlī un stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī.
TĀ KĀ Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā.
TĀ KĀ saskaņā ar 6. panta 2. punktu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanos par tās pievienošanos nolīgumam ir jāvienojas, noslēdzot nolīguma protokolu,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I IEDAĻA
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES
1. pants
Ar šo Horvātijas Republika (turpmāk “Horvātija”) kļūst par nolīguma Līgumslēdzēju pusi.
II IEDAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBA
2. pants
Ar šo nolīguma I pielikumu groza saskaņā ar šā protokola I pielikuma noteikumiem, lai pievienotu nolīguma I pielikuma 1. iedaļā norādītās tarifu kvotas.
III IEDAĻA
IZCELSMES NOTEIKUMI
3. pants
Ar šo nolīguma III pielikuma 17. panta 4. punktu un 18. panta 2. punktu groza saskaņā ar šā protokola II pielikuma noteikumiem.
4. pants
Nolīguma III pielikuma IV papildinājumu aizstāj ar šā protokola III pielikumu.
5. pants
1. Nolīguma noteikumus piemēro precēm, kuras eksportē no Čīles uz Horvātiju vai no Horvātijas uz Čīli, kuras atbilst nolīguma III pielikuma noteikumiem un kuras Horvātijas pievienošanās dienā ir vai nu tranzītā, vai pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā, vai arī Čīles vai Horvātijas brīvajā zonā.
2. Šādos gadījumos preferenciālu režīmu piešķir ar nosacījumu, ka četros mēnešos no pievienošanās dienas importētājvalsts muitas dienestiem iesniegts izcelsmes apliecinājums, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājvalsts muitas dienesti vai kompetenta valsts iestāde.
IV IEDAĻA
PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA
6. pants
Nolīguma VII pielikuma A daļu aizstāj ar šā protokola IV pielikuma noteikumiem.
7. pants
Nolīguma VIII pielikuma A daļu aizstāj ar šā protokola V pielikuma noteikumiem.
8. pants
Nolīguma IX pielikuma A daļu aizstāj ar šā protokola VI pielikumā sniegto informāciju.
9. pants
Nolīguma X pielikuma A daļu aizstāj ar šā protokola VII pielikuma noteikumiem.
V IEDAĻA
PUBLISKAIS IEPIRKUMS
10. pants
1. Horvātijas iestādes, kas uzskaitītas šā protokola VIII pielikumā, pievieno nolīguma XI pielikuma attiecīgajām iedaļām.
2. Šā protokola IX pielikumā ietverto Horvātijas izdevumu sarakstu pievieno nolīguma XIII pielikuma 2. papildinājumam.
VI IEDAĻA
PTO
11. pants
Čīle apņemas neizvirzīt nekādas prasības, lūgumus vai pieteikumus un nemainīt vai neatsaukt nevienu koncesiju, ievērojot 1994. gada GATT XXIV panta 6. punkta un XXVIII pantu vai GATS XXI pantu saistībā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
VII IEDAĻA
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
12. pants
1. Savienība sešu mēnešos no šā protokola parakstīšanas cenšas nosūtīt tās dalībvalstīm un Čīles Republikai nolīguma tekstu horvātu valodā.
2. Valodas versija, kas minēta šā panta 1. punktā, no šā protokola spēkā stāšanās dienas kļūst autentiska ar tādiem pašiem nosacījumiem kā nolīguma versijas angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu,poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā.
13. pants
Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa. Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa.
14. pants
1. Līgumslēdzējas puses viena otrai un 4. punktā minētajam depozitāram paziņo par iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis protokols stātos spēkā. Šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitārs saņēmis pēdējo paziņojumu.
2. Neatkarīgi no 1. punkta Līgumslēdzējas puses protokolu piemēro pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitārs no Līgumslēdzējām pusēm saņēmis pēdējo paziņojumu, ar kuru puses viena otru informē par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.
3. Šo protokolu piemēro no 2013. gada 1. jūlija.
4. Šā protokola depozitāra funkcijas pilda Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.
5. Ja Līgumslēdzējas puses piemēro kādu šā protokola noteikumu pirms tā stāšanās spēkā, tad jebkuru atsauci šādā noteikumā uz šā protokola spēkā stāšanās dienu uzskata par atsauci uz dienu, no kuras minētās Puses ir vienojušās piemērot attiecīgo noteikumu saskaņā ar 3. punktu.
15. pants
Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.
Съставено в Брюксел на двадесет и девети юни през две хиляди и седемнадесета година.
Hecho en Bruselas, el veintinueve de junio de dos mil diecisiete.
V Bruselu dne dvacátého devátého června dva tisíce sedmnáct.
Udfærdiget i Bruxelles den niogtyvende juni to tusind og sytten.
Geschehen zu Brüssel am neunundzwanzigsten Juni zweitausendsiebzehn.
Kahe tuhande seitsmeteistkümnenda aasta juunikuu kahekümne üheksandal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι εννέα Ιουνίου δύο χιλιάδες δεκαεπτά.
Done at Brussels on the twenty-ninth day of June in the year two thousand and seventeen.
Fait à Bruxelles, le vingt-neuf juin deux mille dix-sept.
Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset devetog lipnja godine dvije tisuće sedamnaeste.
Fatto a Bruxelles, addì ventinove giugno duemiladiciassette.
Briselē, divi tūkstoši septiņpadsmitā gada divdesmit devītajā jūnijā.
Priimta du tūkstančiai septynioliktų metų birželio dvidešimt devintą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhetedik év június havának huszonkilencedik napján.
Magħmul fi Brussell, fid-disgħa u għoxrin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u sbatax.
Gedaan te Brussel, negenentwintig juni tweeduizend zeventien.
Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego dziewiątego czerwca roku dwa tysiące siedemnastego.
Feito em Bruxelas, em vinte e nove de junho de dois mil e dezassete.
Întocmit la Bruxelles la douăzeci și nouă iunie două mii șaptesprezece.
V Bruseli dvadsiateho deviateho júna dvetisícsedemnásť.
V Bruslju, dne devetindvajsetega junija leta dva tisoč sedemnajst.
Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäyhdeksäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattaseitsemäntoista.
Som skedde i Bryssel den tjugonionde juni år tjugohundrasjutton.
За държавите членки
Por los Estados miembros
Za členské státy
For medlemsstaterne
Für die Mitgliedstaaten
Liikmesriikide nimel
Για τα κράτη μέλη
For the Member States
Pour les États membres
Za države članice
Per gli Stati membri
Dalībvalstu vārdā –
Valstybių narių vardu
A tagállamok részéről
Għall-Istati Membri
Voor de lidstaten
W imieniu Państw Członkowskich
Pelos Estados-Membros
Pentru statele membre
Za členské štáty
Za države članice
Jäsenvaltioiden puolesta
För medlemsstaterna
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Za Europsku uniju
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
За Република Чили
Por la República de Chile
Za Chilskou republiku
For Republikken Chile
Für die Republik Chile
Tšiili Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατία της Χιλής
For the Republic of Chile
Pour la République du Chili
Za Republiku Čile
Per la Repubblica del Cile
Čīles Republikas vārdā –
Čilės Respublikos vardu
A Chilei Köztársaság részéről
Għar-Repubblika taċ-Ċili
Voor de Republiek Chili
W imieniu Republiki Chile
Pela República do Chile
Pentru Republica Chile
Za Čilsku republiku
Za Republiko Čile
Chilen tasavallan puolesta
För Republiken Chile
I PIELIKUMS
GROZĪJUMI KOPIENAS TARIFU ATCELŠANAS TABULĀ
I pielikuma 1. iedaļas 1. punktu ar nosaukumu “Tarifu kvotas produktiem, kuri iekļauti kategorijā “TQ”, kas minēta 68. panta 2. punktā un 71. panta 5. punktā” groza, pievienojot šādu e) ievilkumu:
|
“e) |
pozīcijās ex 0203, 1601 00, 1602 41, 1602 42 un 1602 49 klasificēto un šajā pielikumā kā TQ(1b) iekļauto produktu kopapjoms – 1 000 metriskās tonnas. Šis apjoms ir konkrēti noteikts, un to katru gadu nepalielina.” |
II PIELIKUMS
ADMINISTRATĪVO PIEZĪMJU JAUNĀS VALODU VERSIJAS, KAS IEKĻAUTAS ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMA III PIELIKUMĀ
|
1. |
Šādā redakcijā groza 17. panta 4. punktu:
(…) “Retrospektīvi izsniegtus pārvadājumu sertifikātus EUR 1 apstiprina ar kādu no šīm frāzēm:
|
|
2. |
Šādā redakcijā groza 18. panta 2. punktu:
(…) “Saskaņā ar 1. punktu izsniegtu dublikātu apstiprina ar kādu no šiem vārdiem:
|
III PIELIKUMS
IV papildinājums
Faktūras deklarācija
Īpašās prasības faktūras deklarācijas sagatavošanai
Faktūras deklarāciju, kuras teksts ir sniegts turpmāk, sagatavo, izmantojot kādu no turpmāk norādītajām valodu versijām un saskaņā ar eksportētājas Puses tiesību aktiem. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem. Faktūras deklarācija jāsastāda saskaņā ar attiecīgajām zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatveido.
Teksts bulgāru valodā
Износителят на продуктите, обхванати от този документ (разрешение № … от митница или от друг компетентен държавен орган (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (2) преференциален произход.
Teksts spāņu valodā
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera o de la autoridad gubernamental competente no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).
Teksts čehu valodā
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení celního nebo příslušného vládního orgánu … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).
Teksts dāņu valodā
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes eller den kompetente offentlige myndigheds tilladelse nr. … (1)) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).
Teksts vācu valodā
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligung der Zollbehörde oder der zuständigen Regierungsbehörde Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte Ursprungswaren … (2) sind.
Teksts igauņu valodā
Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti või pädeva valitsusasutuse luba nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.
Teksts grieķu valodā
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου ή της καθύλην αρμόδιας αρχής, υπ' αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).
Teksts angļu valodā
The exporter of the products covered by this document (customs or competent governmental authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … preferential origin (2).
Teksts franču valodā
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière ou de l'autorité gouvernementale compétente no … (3)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (4).
Teksts horvātu valodā
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (3)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (4) preferencijalnog podrijetla.
Teksts itāļu valodā
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale o dell'autorità governativa competente n. … (3)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (4).
Teksts latviešu valodā
Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas vai kompetentu valsts iestāžu pilnvara Nr. … (3)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme no … (4).
Teksts lietuviešu valodā
Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės arba kompetentingos viešosios valdžios institucijos liudijimo Nr. … (3)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (4) preferencinės kilmės prekės.
Teksts ungāru valodā
A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (3) vagy az illetékes kormányzati szerv által kiadott engedély száma: …) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk kedvezményes … származásúak (4) .
Teksts maltiešu valodā
L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni kompetenti tal-gvern jew tad-dwana nru. … (3)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (4).
Teksts nīderlandiešu valodā
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning of vergunning van de competente overheidsinstantie nr. … (3)) verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (4).
Teksts poļu valodā
Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych lub upoważnienie właściwych władz nr … (3)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (4) preferencyjne pochodzenie.
Teksts portugāļu valodā
O abaixo assinado, exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira ou da autoridade governamental competente no … (3)) declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (4).
Teksts rumāņu valodā
Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală sau a autorității guvernamentale competente nr. … (5)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (6).
Teksts slovāku valodā
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia colnej správy alebo príslušného vládneho povolenia … (5)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (6).
Teksts slovēņu valodā
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom, (pooblastilo carinskih ali pristojnih državnih organov št. … (5)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (6) poreklo.
Teksts somu valodā
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin tai toimivaltaisen julkisen viranomaisen lupa nro … (5)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (6).
Teksts zviedru valodā
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd eller behörig statlig myndighet nr. __. (5)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ___ ursprung (6).
… (7)
(vieta un datums)
… (8)
(Eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)
(1) Ja faktūras deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai paredzēto vietu atstāj tukšu.
(2) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 36. panta nozīmē, eksportētājam, izmantojot simbolu “CM”, tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.
(3) Ja faktūras deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai paredzēto vietu atstāj tukšu.
(4) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 36. panta nozīmē, eksportētājam, izmantojot simbolu “CM”, tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.
(5) Ja faktūras deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūras deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai paredzēto vietu atstāj tukšu.
(6) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 36. panta nozīmē, eksportētājam, izmantojot simbolu “CM”, tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.
(7) Var neaizpildīt, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā.
(8) Sk. šā pielikuma 20. panta 5. punktu. Gadījumos, kad eksportētājam nav jāparakstās, atbrīvojums no paraksta ietver arī atbrīvojumu no parakstītāja vārda un uzvārda.
IV PIELIKUMS
(Nolīguma 99. pantā minētais nolīguma VII pielikums)
ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMIEM
A DAĻA
KOPIENAS SARAKSTS
Ievada piezīme
|
1. |
Šajā sarakstā minētās īpašās saistības attiecas tikai uz tām teritorijām, kurās piemēro Kopienas dibināšanas līgumus, un šīs saistības piemēro saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem. Šīs saistības piemēro tikai attiecībās starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un ārpuskopienas valstīm, no otras puses. Tās neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus, ko paredz Kopienas tiesību akti. |
|
2. |
Dalībvalstu apzīmēšanai izmanto šādus saīsinājumus:
|
|
3. |
Šim sarakstam ir pievienota atsevišķu dalībvalstu lietoto terminu vārdnīca.
Juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir tāda juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona. Juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīgums, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava vadība un ir materiālais nodrošinājums, lai veiktu darījumdarbību ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar mātesuzņēmumu, bet tā var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Definīcijas attiecībā uz jūras transportu
|
1. |
Neierobežojot to darbību jomu, ko saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem var uzskatīt par “kabotāžu”, šajā sarakstā nav iekļauti “jūras kabotāžas pakalpojumi”, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus no dalībvalsts vienas ostas uz citu ostu tajā pašā dalībvalstī un pārvadājumus, kuri sākas un beidzas vienā un tajā pašā dalībvalsts ostā, ja šie pārvadājumi notiek minētās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos. |
|
2. |
“Citas komerciālās klātbūtnes veidi, lai sniegtu starptautiskus jūras transporta pakalpojumus” ir citu pušu starptautisko jūras transporta pakalpojumu piegādātāju spēja vietējā mērogā uzņemties visus nepieciešamos pasākumus, lai saviem klientiem nodrošinātu daļēji vai pilnīgi integrētus transporta pakalpojumus, kuru sniegšanā būtiska nozīme ir jūras transportam. (Šīs saistības tomēr neuzskata par tādām, kas jebkādā veidā ierobežo saistības, ko uzņemas saskaņā ar pārrobežu piegādes modeli).
Šie pasākumi ietver vismaz šādas darbības:
|
|
3. |
“Vairākveidu pārvadājumu operatori” ir personas, kuru vārdā ir izdota preču pavadzīme/vairākveidu pārvadājuma dokuments vai jebkāds cits preču vairākveidu pārvadājumu līgumu apliecinošs dokuments un kuras ir atbildīgas par preču pārvadāšanu atbilstīgi pārvadāšanas līgumam. |
KOPIENA (turpinājums)
A papildinājums
GLOSĀRIJS
ATSEVIŠĶU DALĪBVALSTU LIETOTO TERMINU VĀRDNĪCA
FRANCIJA
|
SC |
Société Civile |
|
SCP |
Société Civile Professionnelle |
|
SEL |
Société d'Exercice Libéral |
|
SNC |
Société en Nom Collectif |
|
SCS |
Société en Commandite Simple |
|
SARL |
Société à Responsabilité Limitée |
|
SCA |
Société en Commandite par Actions |
|
SA |
Société Anonyme |
|
N.B.: |
Toutes ces sociétés sont dotées de la personnalité morale |
VĀCIJA
|
GmbH & CoKG |
Kommanditgesellschaft, bei der der persönlich haftende Gesellschafter eine GmbH (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) ist. |
|
EWIV |
Europäische Wirtschaftliche Interessenvereinigung (Eiropas ekonomisko interešu grupa) |
ITĀLIJA
|
SPA |
Società per Azioni (akciju sabiedrība) |
|
SRL |
Società a Responsabilità Limitata (uzņēmums ar ierobežotu atbildību) |
Attiecībā uz Itāliju EK piedāvājums ietver šādus profesionālos pakalpojumus:
|
Ragionieri-periti commerciali |
Grāmatvedība – uzskaite-revīzija |
|
Commercialisti |
Grāmatvedība – uzskaite-revīzija |
|
Geometri |
Mērnieki |
|
Ingegneri |
Inženieri |
|
Architetti |
Arhitekti |
|
Geologi |
Ģeologi |
|
Medici |
Ārsti |
|
Farmacisti |
Farmaceiti |
|
Psicologi |
Psihologi |
|
Veterinari |
Veterinārārsti |
|
Biologi |
Biologi |
|
Chimici |
Ķīmiķi |
|
Periti agrari |
Lauksaimniecības speciālisti |
|
Agronomi |
Agronomi |
|
Attuari |
Aktuāri |
(1) Attiecībā uz Austriju, Somiju un Zviedriju pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par komunālajiem pakalpojumiem, nav pieņemta horizontālā atruna.
(2) Paskaidrojuma piezīme: komunālie pakalpojumi pastāv tādas nozarēs kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, izpētes un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, pakalpojumi vides jomā, veselības aprūpes pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumi un visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi. Šādu pakalpojumu sniegšanai ekskluzīvas tiesības parasti piešķir privātiem apsaimniekotājiem, piemēram, apsaimniekotājiem, kuriem ir publisku iestāžu koncesijas, ievērojot īpašas pakalpojumu sniegšanas saistības. Tā kā komunālie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi.
(3) Drīkst piešķirt izņēmumus no šīm prasībām, ja var pierādīt, ka rezidenta statuss nav nepieciešams.
(*1) SI: saskaņā ar Likumu par komercsabiedrībām Slovēnijas Republikā dibinātu filiāli neuzskata par juridisku personu, bet attiecībā uz tās darbību to pielīdzina meitasuzņēmumam.
(4) Komerciāla, rūpnieciska vai amatnieka darbība attiecas uz šādām nozarēm: citi darījumdarbības pakalpojumi, celtniecība, izplatīšana un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
(5) CZ: tiek piemērota nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kas sastāv no:
|
(a) |
ierobežojumi pilsoņiem rezidentiem iegādāties ārvalstu valūtu personīgiem mērķiem, |
|
(b) |
ārvalsts valūtas maiņas atļaujas Čehijas rezidentiem finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešajiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai. |
(6) PL: pastāv nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kas saistīta ar ārvalstu valūtas apgrozījuma ierobežojumiem un ārvalstu valūtas atļauju sistēmu (vispārējo un individuālo), tai skaitā kapitāla plūsmu un valūtas maksājumu ierobežojumiem. Atļauja vajadzīga šādu ārvalstu valūtas maiņas darījumu veikšanai:
|
— |
ārvalstu valūtas pārvedums no valsts, |
|
— |
Polijas valūtas pārvedums uz valsti, |
|
— |
īpašumtiesību uz monetārajiem aktīviem maiņa starp vietējiem iedzīvotājiem un ārvalstu personām, |
|
— |
aizdevumu un kredītu izsniegšana un saņemšana, ko veic iekšzemes personas ārvalstu valūtas darījumos, |
|
— |
maksājumu ārvalstu valūtā sagatavošana vai izpildīšana Polijas teritorijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
|
— |
bankas konta atvēršana un tā turēšana bankā, kas atrodas ārvalstīs, |
|
— |
ārvalstu vērtspapīru iegūšana un turēšana un nekustamā īpašuma iegāde ārvalstīs, |
|
— |
citu līdzīgas ietekmes ārvalstu saistību uzņemšanās. |
(7) SK: uzskaitījums veikts pārredzamības nolūkā.
(8) BG: pastāv nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kura attiecas uz naudas pārvedumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem:
(i) valsts vai ārvalstu valūtas skaidras naudas importa un eksporta ierobežojumi, (ii) ierobežojumi rezidentiem pilsoņiem ārvalstu valūtas ieguvei personiskām vajadzībām, (iii) ārvalstu nodarbinātie drīkst iegādāties ārvalstu valūtu 70 % apmērā no viņu darba atalgojuma, (iv) maksājumus un naudas pārvedumus uz ārvalstīm ārvalstu valūtā veic bankas, (v) vienpusējiem pārvedumiem ir nepieciešama BNB atļauja, (vi) maksājumus Bulgārijas Republikas teritorijā veic BGL.
(9) Ārvalstu personām ir tiesības pārskaitīt uz ārvalstīm šādus ienākumus un kompensācijas, kas radušies no ieguldījumiem Bulgārijas Republikā: gūto peļņu, kompensācijas par investīciju atsavināšanu valsts vajadzībām, ieņēmumus no likvidācijas vai ieguldījumu pilnīgas vai daļējas pārdošanas, līdzekļus, kas iegūti, izpildot prasījumu, kurš nodrošināts ar galvojumu vai ķīlu.
(10) PL: zemsvītras piezīme attiecībā uz tirgus pieejamību ir piemērojama arī attiecībā uz valsts režīmu.
(11) RO: 30 % no valstij piederošo komercsabiedrību kapitāla ir bez maksas izdalīti Rumānijas pilsoņiem, izmantojot "īpašuma sertifikātus", kurus nevar pārdot ārvalstu juridiskām un fiziskām personām.
RO: atlikušie 70 % no šo uzņēmumu kapitāla tiks pārdoti.
RO: privatizācijas procesā ārvalstu investori var iegādāties komercsabiedrību aktīvus un kapitāla daļas. Rumānijas juridiskajām un fiziskajām personām ir prioritātes tiesības šajā sakarā. Privatizācijā saskaņā ar MEBO metodi (vadības un darbinieku veikta uzņēmuma iegāde) tiesības iegādāties komercsabiedrību ir tās darbiniekiem.
(12) "Pagaidu uzturēšanās" ilgumu ir noteikušas dalībvalstis un, ja tādi ir, Kopienas normatīvie akti, kas attiecas uz iebraukšanu, uzturēšanos un darbu. Precīzs ilgums var mainīties atkarībā no šajā sarakstā minētajām dažādajām fizisko personu kategorijām. Attiecībā uz i) kategoriju uzturēšanās ilguma ierobežojumi noteikti šādās dalībvalstīs: BG – viens gads, ko var pagarināt vēl par vienu gadu, bet kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus; EE – trīs gadi, ko var pagarināt vēl par diviem papildu gadiem, bet kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus; LV – pieci gadi; LT – trīs gadi, ko var pagarināt tikai attiecībā uz vadošo personālu vēl par diviem papildu gadiem; PL un SI – viens gads, ko var pagarināt. Attiecībā uz kategoriju ii) uzturēšanās ilgums ir ierobežots šādās dalībvalstīs: BG – trīs mēneši vienā kalendāraā gadā; EE – 90 dienas sešu mēnešu laikposmā; PL – trīs mēneši; LT – trīs mēneši gadā; HU, LV un SI – 90 dienas.
(13) Turpina piemērot visas pārējās Kopienas un dalībvalstu normatīvo aktu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ietverot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu koplīgumiem.
(14) "Uzņēmuma satvarā pārcelts darbinieks" ir fiziska persona, kura strādā tādā juridiskā personā, kura nav bezpeļņas organizācija un kura nodibināta Čīles teritorijā, un kuru uz laiku pārceļ sakarā ar pakalpojumu sniegšanu komerciālās klātbūtnes ietvaros dalībvalsts teritorijā; iesaistīto juridisko personu galvenajai darījumdarbības vietai jābūt Čīles teritorijā, un pārcelšana jāveic uz minētās juridiskās personas uzņēmumu (biroju, filiāli vai meitasuzņēmumu), kas efektīvi sniedz līdzīgus pakalpojumus tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas EK Līgums.
(15) Komerciāla, rūpnieciska vai amatnieka darbība attiecas uz šādām nozarēm: citi darījumdarbības pakalpojumi, celtniecība, izplatīšana un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
(16) Pakalpojumu līgumam jāatbilst Kopienas un tās dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā pilda pakalpojumu līgumu.
(17) Ārvalstu juristi drīkst brīvi piedāvāt juridiskās konsultācijas, ja viņi sev neizmanto profesijas nosaukumu "Advokat" vai nedarbojas kā EEZ juristi ar personas mītnes zemē atbilstīgo profesijas nosaukumu.
(18) BG: konsultācijas par tiesībām neietver: tiesisku pārstāvniecību jurisdikcijas (tiesu un citās) un administratīvajās iestādēs, kā arī minēto procedūru juridiskās dokumentācijas sagatavošanu; juridiska viedokļa izteikšanu attiecībā uz likumiem, izņemot tās jurisdikcijas likumiem, kur pakalpojuma sniedzējs ir kvalificēts kā jurists; un ārpustiesas tiesisko pārstāvniecību saistībā ar Bulgārijas pilsoņu tiesībām un pienākumiem.
(19) Piekļuvi šīm profesijām nosaka 1990. gada 31. decembra Francijas likums Nr. 90-1259, kurā norādīts pilns juridisko un tiesisko darbību klāsts.
(20) Starptautiskās tiesības ietver arī EK tiesības.
(21) Piekļuvi šīm profesijām reglamentē 1990. gada 31. decembra Francijas likums Nr. 90-1259, kurā norādīts pilns juridisko un tiesisko darbību klāsts.
(*2) Paskaidrojuma piezīme: ņemot vērā to, ka jebkādu revīzijas darbību veikšanai ir nepieciešama komercdarbība, pārrobežu režīms nav saistošs. Nacionālās arodasociācijas drīkst apstiprināt tikai atzītus zvērinātus revidentus. Lai nodarbotos ar šo profesiju, apstiprinājums ir obligāts priekšnosacījums.
(22) SI: saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem revīzijas pakalpojumus sniedz nevis fiziskas personas, bet firmas.
(23) Tiek atzīti ārzemēs nokārtoti eksāmeni un gūta pieredze, kas sniedz līdzvērtīgu kompetenci.
(24) Tiek atzīti ārzemēs nokārtoti eksāmeni un gūta pieredze, kas sniedz līdzvērtīgu kompetenci.
(25) Piekļuvi šīm profesijām reglamentē 1990. gada 31. decembra Francijas likums Nr. 90-1259, kurā norādīts pilns juridisko un tiesisko darbību klāsts.
(*3) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstīgo darbību klāsta.
(26) Privāto pakalpojumu cenas nosaka arodorganizācijas un apstiprina veselības aizsardzības ministrs.
(27) Nodibinājumus juridisku personu formā var veidot ar Veselības ministrijas atļauju. Lai persona tiktu iekļauta sabiedrības veselības aprūpes tīklā, jāsaņem Slovēnijas Republikas Veselības apdrošināšanas institūta atļauja.
(*4) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstīgo darbību klāsta.
(28) Ja aptieku atvēršanai ir nepieciešama ekonomisko vajadzību pārbaude, tiek ņemti vērā šādi galvenie kritēriji: iedzīvotāju skaits, esošo aptieku skaits un to ģeogrāfiskais blīvums. Šie kritēriji tiek izmantoti visās valstīs, izņemot FR.
(29) Papildu saistības: IT fiziskajām personām ir atļauts veidot profesionālas apvienības (bez reģistrācijas).
(*5) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus fiziskām un juridiskām personām, kas pērk nekustamo īpašumu.
(30) LV: minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC darbību klāsta.
(31) SI: pastāv valsts komunālo pakalpojumu uzņēmums; koncesijas tiesības var piešķirt Slovēnijas Republikā dibinātiem privātiem uzņēmumiem.
(*6) Šis pakalpojums neietver raktuvju pārvaldību.
(*7) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(*8) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstīgo darbību klāsta.
(32) Saistības minētas saskaņā ar ieteikto klasifikāciju, par kuru EK un tās dalībvalstis informēja PTO 2001. gada 23. martā (PTO dokuments S/CSS/W/61).
(33) Termins "apstrāde" attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
(34) Termins "pasta sūtījums" attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.
(35) "Korespondences sūtījumi" – rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.
(36) Piemēram, vēstules, pastkartes.
(37) Tostarp grāmatas, katalogi.
(38) Žurnāli, laikraksti un periodiskie izdevumi.
(39) Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā atvešana no izcelsmes vietas, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, un saņemšanas apstiprinājums.
(40) Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegāde, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins "pasta sūtījums" attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš valsts vai privāts pasta pakalpojumu sniedzējs.
(41) Apraidi definē kā nepārtrauktu raidīšanas ķēdi, kas vajadzīga TV un radio programmu signālu izplatīšanai plašai sabiedrībai, bet tas neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.
(*9) Minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstīgo darbību klāsta.
(*10) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(42) Neattiecas uz ieročiem visās dalībvalstīs, izņemot BG. Izņemot sprāgstvielas, ķīmiskos produktus un dārgmetālus visās dalībvalstīs, izņemot AT, BG, FI, RO un SE. Izņemot pirotehniskās preces, uzliesmojošus izstrādājumus, spridzināšanas ierīces, munīciju, militāro aprīkojumu, tabaku un tabakas produktus, toksiskas vielas, medicīnas un ķirurģijas ierīces, konkrētas medicīniskas vielas un priekšmetus medicīniskai izmantošanai AT. Izņemot tabakas un tabakas produktu, alkoholisko dzērienu; farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču, ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma; dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu; naftas un naftas produktu izplatīšanu BG. Izņemot šaujamieročus, spridzekļus un tabakas izstrādājumus HR. Izņemot munīcijas, sprāgstvielu, narkotiku un narkotiskas vielas saturošu medicīnas preparātu, tabakas izstrādājumu un cigarešu papīra, alkohola un alkoholisko dzērienu izplatīšanas pakalpojumus RO. Izņemot pirotehniskās preces, uzliesmojošus izstrādājumus un spridzināšanas ierīces, šaujamieročus, munīciju un militāro aprīkojumu, toksiskās vielas un konkrētas medicīniskas vielas SI.
(43) BG: īpašās saistības neietver komisionāru pakalpojumus, ko sniedz pastāvīgi darbojošos preču biržu tirgos.
(44) BG: īpašās saistības neietver vairumtirdzniecības pakalpojumus, ko sniedz pastāvīgi darbojošos preču biržas tirgos.
(45) Izņemot tabaku ES un IT.
(46) Izņemot tabaku ES, IT un FR.
(47) Pārklājums attiecībā uz EE, LT un LV ietver CPC 633, 6111, 61221 un 63234. Izņemot CPC 613 LT. Izņemot alkoholiskos dzērienus FI un S. Izņemot CPC 61112, 6121, 613, 63107, 63108 un 63211 PL. Izņemot farmaceitiskos produktus (daļa no CPC 63211) visās dalībvalstīs, kam ir saistības to profesionālo pakalpojumu jomā, kuri minēti sadaļā "farmaceiti". Izplatīšanas pakalpojumi, ko sniedz ārpus noteiktas vietas (tiešā pārdošana), pielīdzina mazumtirdzniecības pakalpojumiem. CPC 633 (personisko un mājsaimniecības preču remonta pakalpojumi) uzskata par darījumdarbības pakalpojumiem. Šī nozare ietver tikai preču izplatīšanu. Tās ir fiziskas un transportējamas.
(48) Ja attiecībā uz uzņēmumu jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenie kritēriji ir šādi: skaits un ietekme uz esošajiem veikaliem, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darbavietu radīšanu.
(49) Izņemot tabaku ES, FR un IT. Izņemot alkoholiskos dzērienus IE.
(50) Šie noteikumi neattiecas uz pastāvīgu pārdošanu no fiksētas pārdošanas vai ražošanas vietas.
(51) Pakalpojumu klasifikācija vides jomā veikta saskaņā ar piedāvāto klasifikāciju, kas ietverta Job 7612 (EK un tās dalībvalstu paziņojums).
(52) BG: saistības neattiecas uz pakalpojumiem, kas saistīti ar enerģijas un materiālu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, otrreizēju izmantošanu, pārstrādi, atjaunošanu, izmantošanu ražošanā un bīstamo atkritumu, pārpalikumu un vielu likvidēšanu.
(53) BG: tie ir regulēšanas, administratīvie un kontroles pakalpojumi, ko saistībā ar vides jautājumiem sniedz valsts vai pašvaldību iestādes.
(*11) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(54) Ja attiecībā uz iestādi jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude dalībvalstī, galvenie kritēriji ir šādi: gultu skaits un/vai smagās medicīniskās iekārtas, pamatojoties uz vajadzībām, iedzīvotāju blīvuma, vecuma struktūras, ģeogrāfiskās izplatības, konkrētu vēsturisku un mākslas interešu sfēru aizsardzība, ietekme uz satiksmi un jaunu darba vietu radīšana.
(55) Likums par uzņēmumiem; 1995. gada pielikums.
(56) BG: atkritumu un pārpalikumu, bīstamo produktu, vielu un materiālu, militārā vai paramilitārā aprīkojuma, narkotiku un līdzīgu preču transportēšanu (ietverot tranzīta pārvadājumus) regulē speciāli noteikumi, un tā nav iekļauta to pakalpojumu klāstā, uz kuriem attiecas šīs nozares saistības. Tas pats attiecas uz visiem pakalpojumiem, kas ir saistīti ar šāda veida pārvadājumiem.
(*12) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(*13) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(*14) Var attiekties komunālo pakalpojumu uzņēmumu koncesijas vai licencēšanas procedūras, ja veic darbību komunālo pakalpojumu jomā.
(*15) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(*16) Var attiekties komunālo pakalpojumu uzņēmumu koncesijas vai licencēšanas procedūras, ja veic darbību komunālo pakalpojumu jomā.
(57) "Muitošanas pakalpojumi" (pārmaiņus "muitas mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai ietilpst tā pamatdarbībā.
(58) "Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi" ir darbības, kas ietver konteineru uzglabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē, lai tos piepildītu/izkrautu, labotu un sagatavotu pārvadāšanai.
(*17) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(*18) Var attiekties komunālo pakalpojumu uzņēmumu koncesijas vai licencēšanas procedūras, ja veic darbību komunālo pakalpojumu jomā.
(59) "Jūras aģentūru pakalpojumi" ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecības sabiedrību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem:
|
— |
jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirgvedība un pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina izrakstīšanu, konosamentu sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegūšana un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar darījumdarbību saistītas informācijas sniegšana; |
|
— |
rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģu iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu. |
(60) "Kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumi iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu.
(61) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstīgo darbību klāsta.
(62) Vajadzību pārbaude, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēju skaitu vietējā ģeogrāfiskajā reģionā.
(63) Ja uz pakalpojuma sniegšanu attiecas ekonomisko vajadzību pārbaude, tā galvenokārt pamatojas uz attiecīgajā maršrutā kursējošo esošo sabiedrisko transportu.
(*19) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(*20) Var attiekties komunālo pakalpojumu uzņēmumu koncesijas vai licencēšanas procedūras, ja veic darbību komunālo pakalpojumu jomā.
(*21) Attiecībā uz šo piegādes veidu saistības nav iespējamas.
(64) Norāda, ka minētais pakalpojums ir tikai daļa no kopējā CPC atbilstīgo darbību klāsta.
(*22) Saistību nav tehnisku iespēju trūkuma dēļ.
V PIELIKUMS
(Nolīguma 120. pantā minētais nolīguma VIII pielikums)
ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU PAKALPOJUMIEM
A DAĻA
KOPIENAS SARAKSTS
Ievada piezīme
|
1. |
Šajā sarakstā minētās īpašās saistības attiecas tikai uz tām teritorijām, kurās piemēro Kopienas dibināšanas līgumus, un šīs saistības piemēro saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem. Šīs saistības attiecas tikai uz attiecībām starp Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses. Tās neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus, ko paredz Kopienas tiesību akti. |
|
2. |
Dalībvalstu apzīmēšanai izmanto šādus saīsinājumus:
Juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir tāda juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona. Juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīgums, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava vadība un ir materiālais nodrošinājums, lai veiktu darījumdarbību ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar mātesuzņēmumu, bet tā var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā. |
|
Pakalpojumu sniegšanas veidi:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nozare vai apakšnozare- |
Tirgus pieejamības ierobežojumi |
Valsts režīma ierobežojumi |
Papildu saistības |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
I. HORIZONTĀLĀS SAISTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
VISAS ŠAJĀ SARAKSTĀ IETVERTĀS NOZARES |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
Juridiskas personas izveide
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
SE: sabiedrību ar ierobežotu atbildību (akciju sabiedrību) var izveidot viens vai vairāki dibinātāji. Dibinātāja puse ir vai nu EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) rezidents, vai arī EEZ juridiska persona. Līgumsabiedrība var būt dibinātāja tikai tad, ja katrs partneris ir EEZ rezidents (3). Izveidojot visu citu veidu juridiskās personas, piemēro atbilstīgus nosacījumus. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Likums par ārvalstu sabiedrību filiālēm
|
Likums par ārvalstu sabiedrību filiālēm
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
SE: ārvalstu vai Zviedrijas pilsoņi, kuri nedzīvo Zviedrijā, bet kuri vēlas veikt komercdarbību Zviedrijā, vietējā iestādē ieceļ un reģistrē pārstāvi, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā un kurš atbild par šādām darbībām. SI: lai izveidotu ārvalstu sabiedrības filiāles, mātesuzņēmumam vismaz vienu gadu jābūt reģistrētam tā izcelsmes valsts tiesu reģistrā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Juridiskās personas:
|
FI: ārvalstniekam, kura dzīvesvieta ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privāts uzņēmējs vai partneris Somijas komandītsabiedrībā vai līgumsabiedrībā, ir vajadzīga tirdzniecības atļauja. Ja ārvalstu organizācija vai nodibinājums, kas neatrodas Eiropas Ekonomikas zonā, plāno veikt komercdarbību vai tirdzniecību, izveidojot filiāli Somijā, ir vajadzīga tirdzniecības atļauja. FI: ja vismaz pusei no valdes locekļiem vai rīkotājdirektoram dzīvesvieta ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, ir vajadzīga atļauja. Tomēr attiecībā uz uzņēmumu var paredzēt izņēmumus. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: lai ārvalstu īpašnieki varētu iegādāties akcijas par apjomu, kas piešķir vairāk nekā vienu trešdaļu no balsstiesībām lielā Somijas sabiedrībā vai lielā komercuzņēmumā (ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem vai apgrozījumu, kas pārsniedz 1 000 miljonus Somijas marku, vai ar bilances kopsummu, kas pārsniedz EUR 167 miljonus), tiem ir jāsaņem Somijas iestāžu piekrišana; šādu piekrišanu var atteikt, ja ir apdraudētas svarīgas valsts intereses. |
SK: ārvalstu fiziskai personai, kuras vārds jāreģistrē Komercreģistrā kā personai, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, jāiesniedz atļauja, kura apliecina, ka šī persona drīkst uzturēties Slovākijas Republikā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: vismaz pusei no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājiem jābūt Somijas vai kādas citas EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) valsts rezidentiem. Tomēr attiecībā uz uzņēmumu var paredzēt izņēmumus. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
HU: komerciāla klātbūtne jāīsteno sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības vai pārstāvniecības veidā. Darbības uzsākšana kā filiālei nav atļauta. PL: ārvalstu pakalpojumu sniedzēji var veikt uzņēmējdarbību tikai kā komandītsabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Nekustamā īpašuma pirkumi: DK: ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām, kas nav pastāvīgie iedzīvotāji, nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimniecības īpašuma pirkšanai. EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/89 pilsonim zemes ieguvei pierobežas zonās nepieciešama aizsardzības ministra atļauja. Saskaņā ar administratīvo praksi atļauju viegli piešķir tiešajiem ieguldījumiem. CY: nav saistību. HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kas neveic uzņēmējdarbību Horvātijā un nav tur inkorporēti. Uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā kā juridiskas personas un ir tur inkorporēti, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, ko veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Nav saistību attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojas zemes iegādi, ko veic juridiskas un fiziskas personas. |
Nekustamā īpašuma pirkumi: AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegādei, pirkšanai, kā arī īrēšanai vai nomāšanai vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses. BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamu zemi. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
HU: nav saistību attiecībā uz valsts īpašuma iegādi. LT: nav saistību attiecībā uz zemes iegādi, ko veic juridiskas un fiziskas personas. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
MT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. LV: nav saistību attiecībā uz zemes iegādi, ko veic juridiskas personas. Zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem. PL: nav saistību attiecībā uz valsts īpašuma iegādi, t. i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu (3. modelis). RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kam nav pastāvīgā dzīvesvieta Rumānijā, kā arī ārvalstu juridiskās personas, kuru galvenie biroji neatrodas Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem (3. un 4. modelis). |
Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas atļauju. Prasība saņemt atļauju neattiecas uz personām, kuras veikušas ieguldījumus Bulgārijā. Ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, ārvalstu juridiskās personas un sabiedrības, kurās ārvalstu dalībniekiem lēmumu pieņemšanas procesā ir vairākums balsu vai ir nodrošināta iespēja bloķēt lēmuma pieņemšanu, var iegādāties nekustamos īpašumus atsevišķos Ministru padomes noteiktos ģeogrāfiskajos reģionos, iepriekš saņemot atļauju. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SI: juridiskās personas, kas Slovēnijas Republikā izveidotas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību, drīkst iegādāties nekustamo īpašumu Slovēnijas Republikas teritorijā. Filiāles (5), ko Slovēnijas Republikā izveidojušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās izveidotas. Vajadzīga īpaša atļauja, lai sabiedrības, kuru kapitāla vai balsstiesību vairākums tieši vai netieši pieder citu dalībvalstu juridiskām personām vai valstspiederīgajiem, varētu iegādāties nekustamo īpašumu 10 km pierobežas zonā. SK: nav, izņemot attiecībā uz zemi (3. un 4. modelis). |
IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstu pilsoņi iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja, rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimnieciskā rūpniecība), šī prasība nav jāievēro, ja ir uzņēmumu un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegts sertifikāts. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
CZ: ierobežojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma ieguvi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām. Ārvalstu personas var iegādāties nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Čehijā vai ar līdzdarbojoties kopuzņēmumos. Ārvalstu personas zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja saņemta atļauja. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
HU: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic ārvalstu fiziskas personas. LV: nav saistību attiecībā uz zemes iegādi, ko veic juridiskas personas. Zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
PL: ārvalstniekiem un ārvalstu juridiskajām personām tiešai un netiešai nekustamā īpašuma iegādei vajadzīga atļauja. SK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma iegādei. Ārvalstu personas var iegādāties nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Ārvalstu personām zemes iegādei ir jāsaņem atļauja (attiecībā uz 3. un 4. modeli). |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
IT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. FI (Ālandu salas): fiziskajām personām, kam nav reģionālās pilsonības Ālandu salās, un juridiskajām personām ir ierobežotas tiesības iegādāties nekustamo īpašumu Ālandu salās bez šo salu kompetento iestāžu atļaujas. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
FI (Ālandu salas): tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus ir ierobežotas tām fiziskām personām, kurām nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, vai visām juridiskām personām, kurām nav Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ieguldījumi: FR: uz ārvalstu pirkumiem, kas pārsniedz 33,33 % no kapitāla daļām vai balsstiesībām pastāvošā Francijas uzņēmumā vai 20 % publiski kotētās Francijas sabiedrībās, attiecas šāds noteikums:
FR: ārvalstu līdzdalību nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Francijas valdība katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. |
Ieguldījumi: BG: ārvalstu ieguldījumus reģistrē Finanšu ministrija vienīgi statistikas un nodokļu aprēķināšanas mērķiem. Ārvalstu fiziskai personai vai sabiedrībai, kurā ārvalstu dalībniekiem lēmumu pieņemšanas procesā ir vairākums balsu vai ir nodrošināta iespēja bloķēt lēmuma pieņemšanu tieši vai ar citu sabiedrību starpniecību, kurās ir ārvalstu dalībnieki, ir jāsaņem atļauja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu valsts iestādes (kas papildus ekonomiskajām interesēm tiecas ietvert arī citas neekonomiskas intereses) tieši vai ar uzņēmumu starpniecību vai citu tādu juridisko personu starpniecību, kuras tieši vai netieši kontrolē ārvalstu valdības, veiktu ieguldījumus Spānijā, ir vajadzīga iepriekšēja valdības atļauja. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
PT: ārvalstu līdzdalību nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Portugāles valdība katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. IT: nesen privatizētiem uzņēmumiem var piešķirt vai saglabāt ekskluzīvas tiesības. Dažos gadījumos balsstiesības nesen privatizētos uzņēmumos var būt ierobežotas. Lai iegādātos lielas akciju kapitāla daļas uzņēmumos, kas darbojas aizsardzības, transporta pakalpojumu, telekomunikāciju un enerģijas jomā, piecus gadus var būt nepieciešams Valsts kases apstiprinājums. |
Attiecībā uz darbību banku un apdrošināšanas jomās, kā norādīts ii) un iv) punktā, atļaujas izsniegšanas kritēriji ir saprātīgi un saskaņoti ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XVI un XVII pantu prasībām. CY: juridiskām personām ar ārvalstu līdzdalību jābūt tādam samaksātam kapitālam, kurš atbilst to finanšu vajadzībām, un nerezidentiem jāfinansē savs ieguldījums, importējot ārvalstu valūtu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FR: ja rīkotājdirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir vajadzīga īpaša atļauja, lai veiktu atsevišķas (6) komerciālās, rūpnieciskas vai amatnieka darbības. |
Ja nerezidenta līdzdalība pārsniedz 24 %, jebkurš papildu finansējums apgrozāmā kapitāla vajadzībām vai citām vajadzībām ir jāiegūst no vietējiem un ārvalstu avotiem proporcionāli rezidentu un nerezidentu līdzdalībai juridiskās personas pašu kapitālā. Ārvalstu sabiedrību filiālēm viss kapitāls sākotnējam ieguldījumam jāsniedz no ārvalstu avotiem. Aizņemšanās no vietējiem avotiem ir atļauta tikai pēc projekta sākotnējās ieviešanas, lai finansētu apgrozāmā kapitāla vajadzības. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
HU: attiecībā uz valsts īpašumu iegādi nav saistību. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
LT: ieguldījumi loteriju organizēšanā ir aizliegti saskaņā ar Likumu par ārvalstu kapitāla ieguldījumiem. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
MT: uz sabiedrībām ar nerezidentu juridisko vai fizisko personu līdzdalību attiecas tās pašas kapitāla prasības, kas piemērojamas tām sabiedrībām, kuras pilnībā pieder rezidentiem, un tās ir šādas: privātām sabiedrībām – Lm500 (no kura vismaz 20 % jābūt samaksātam kapitālam); valsts sabiedrībām – Lm20000 (no kura vismaz 25 % jābūt samaksātam kapitālam). Pašu kapitāla nerezidentu daļa jāapmaksā ar līdzekļiem no ārvalstīm. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
CY: Centrālās bankas atļauja ir vajadzīga jebkura nerezidenta līdzdalībai uzņēmumā vai līgumsabiedrībā Kiprā. Ārvalstu līdzdalība visās nozarēs/apakšnozarēs, kas ietvertas saistību sarakstā, parasti ir ierobežota līdz 49 %. Iestāžu lēmums izsniegt atļauju ārvalstu līdzdalībai ir balstīts uz ekonomisko vajadzību pārbaudi, kurai parasti izmanto šādus kritērijus:
Izņēmuma gadījumos, kad piedāvātie ieguldījumi lielā mērā atbilst lielākajai daļai ekonomisko vajadzību pārbaudes kritērijiem, drīkst izsniegt atļauju ārvalstu līdzdalībai, kas pārsniedz 49 %. Valsts sabiedrībām ārvalstu līdzdalība pašu kapitālā parasti ir atļauta līdz 30 % apmērā. Savstarpējos fondos atļautais ārvalstu īpašumtiesību apmērs ir 40 %. Juridiskas personas jāreģistrē saskaņā ar Likumu par sabiedrībām. Šis likums paredz, ka ārvalstu sabiedrībai, kas Kiprā vēlas izveidot darījumdarbības vietu vai biroju, tas jāreģistrē kā ārvalstu filiāle. Saskaņā ar Likumu par valūtas kontroli reģistrācijai nepieciešams iepriekšējs Centrālās bankas apstiprinājums. Šādam apstiprinājumam ir piemērojama tā brīža ārvalstu ieguldījumu politika, ņemot vērā uzņēmuma piedāvātās darbības Kiprā un iepriekš minētos vispārējos ieguldījumu kritērijus. HU: attiecībā uz valsts īpašumu iegādi nav saistību. MT: arī turpmāk ir piemērojams Likums par sabiedrībām (386. nodaļa), kas regulē nerezidentu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot vietējo sabiedrību reģistrāciju, un Ārējo darījumu likums (233. nodaļa), kas regulē Maltas Fondu biržā nekotētu vērtspapīru emisiju, iegādi, pārdošanu un dzēšanu. PL: atļauja izveidot sabiedrību ar ārvalsts pašu kapitālu vajadzīga šādos gadījumos:
SI: finanšu pakalpojumiem atļauju izsniedz katras nozares īpašajās saistībās norādītās iestādes saskaņā ar nozaru īpašajās saistībās norādītajiem nosacījumiem. Jaunas uzņēmējdarbības uzņēmuma izveidošanai nav nekādu ierobežojumu (ieguldījumi jaunā nozarē). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
Subsīdijas Piemērotība Kopienas vai dalībvalstu subsīdiju saņemšanai var būt ierobežota un attiekties tikai uz juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā vai tās īpašā ģeogrāfiskā apakšvienībā. Nav saistību attiecībā uz subsīdijām pētniecībai un izstrādei. Nav saistību attiecībā uz filiālēm, ko dalībvalstī izveidojusi ārpuskopienas sabiedrība. Pakalpojuma sniegšana vai tā subsidēšana valsts sektorā nepārkāpj šīs saistības. Šajā sarakstā ietvertās saistības nenosaka prasību Kopienai vai dalībvalstīm piedāvāt subsīdiju pakalpojumam, ko piedāvā ārpus tās teritorijas. Atkarībā no apjoma, kādā subsīdijas ir pieejamas fiziskām personām, piekļuvi šādām subsīdijām var ierobežot, atļaujot tās izmantot tikai dalībvalsts pilsoņiem. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Valūtas režīms (11) |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(1) (2) (3) (4) BG: maksājumiem un pārvedumiem uz ārvalstīm saistībā ar ieguldījumiem un valsts vai valsts garantētiem aizdevumiem ir nepieciešama Bulgārijas Nacionālās bankas atļauja (12). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(1) (2) SK: saistībā ar kārtējiem maksājumiem ir noteikts ierobežojums attiecībā uz ārvalstu valūtas iegādi personīgiem mērķiem pilsoņiem, kas valstī uzturas pastāvīgi. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Attiecībā uz kapitāla maksājumiem finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustama īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai nepieciešama ārvalstu valūtas maiņas atļauja. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Pakalpojumi saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem (1) (2) (3) (4) BG: nav saistību attiecībā uz kodoldalīšanai un kodolsintēzei izmantojamo materiālu vai materiālu, no kuriem tos iegūst, izpēti, ieguvi un apstrādi, kā arī uz šo materiālu tirdzniecību, kodolenerģijas ražošanas iekārtu aprīkojuma un sistēmu apkalpošanu un labošanu, šādu materiālu un to pārstrādes atkritumu un atlikumu materiālu transportēšanu, uz jonizējošā starojuma izmantošanu un uz visiem citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem (ietverot inženierijas un konsultāciju pakalpojumus un ar programmatūru saistītos pakalpojumus u. tml.). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Privatizācija (13)
|
Privatizācija
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
Kopienas direktīvas par diplomu savstarpējo atzīšanu nav piemērojamas trešo valstu valstspiederīgajiem. To diplomu atzīšana, kuri nepieciešami, lai trešo valstu valstpiederīgie sniegtu regulētus profesionālos pakalpojumus, paliek katras dalībvalsts kompetencē, ja vien Kopienas tiesību akti nenosaka citādi. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā dalībvalstī nedod tiesības tos sniegt citā dalībvalstī. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
BG: šādu pārcelto personu skaits nedrīkst pārsniegt 10 % no vidējā to Bulgārijas pilsoņu skaita, kurus attiecīgajā gadā nodarbina attiecīgā Bulgārijas juridiskā persona (gadījumos, kad ir nodarbinātas mazāk par 100 personām, uzņēmuma satvarā pārcelto darbinieku skaits var pārsniegt 10 %, saņemot attiecīgu atļauju). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
dzīvesvietas prasības. AT: filiāļu un juridisko personu rīkotājdirektoriem jābūt Austrijas rezidentiem; fiziskām personām, kas juridiskajā personā vai filiālē ir atbildīgas par Austrijas Tirdzniecības likuma ievērošanu, ir jābūt Austrijas rezidentiem. MT: imigrācijas noteikumi saskaņā ar Imigrācijas likumu (217. nodaļa) regulēs uzturēšanās atļauju/dokumentu izsniegšanu; |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
RO: fiziskas personas, kas veic vadīšanas darbu, ir tādas personas, kurām ir atbilstīga augstākā izglītība un kurām organizācijā ir dots uzdevums vadīt šo organizāciju vai kādu no tās departamentiem vai nodaļām. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
RO: fiziskās personas, kas veic ekspertu darbu, ir tādas personas, kurām ir universitātes izglītība tā amata specialitātē, ko tās veic. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FR: ja rīkotājdirektoram nav uzturēšanās atļaujas, tam ir vajadzīga īpaša atļauja, lai veiktu rūpniecisku, komerciālu vai amatnieka darbību (17). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: lai veiktu rūpniecisku, komerciālu un amatnieka darbību, vajadzīga uzturēšanās atļauja un īpaša atļauja veikt konkrēto darbību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
A. Apdrošināšana un ar to saistītie pakalpojumi
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
EK viena daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) uzņemas papildu saistības, kas ietvertas pievienotajā dokumentā “EK daļas papildu saistības”. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijas Republikā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. Nav saistību attiecībā uz pārapdrošināšanas un retrocesijas pakalpojumiem, kas nav ne dzīvības, ne citi apdrošināšanas pakalpojumi. BG: nav saistību attiecībā uz apdrošināšanas starpniecību un apdrošināšanas palīgpakalpojumiem, piemēram, konsultācijām, aktuāru pakalpojumiem, riska novērtēšanu un pretenziju izskatīšanas pakalpojumiem. |
Nav saistību attiecībā uz pārapdrošināšanas un retrocesijas pakalpojumiem, kas nav ne dzīvības, ne citi apdrošināšanas pakalpojumi. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
CZ: vienīgi: ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji var izveidot apdrošināšanas sabiedrību ar mītni Čehijas Republikā kā akciju sabiedrību vai veikt apdrošināšanas darbības ar to savu filiāļu starpniecību, kuru reģistrētie biroji atrodas Čehijas Republikā, saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas nozari. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāatrodas valstī komerciālos nolūkos un tam ir jābūt atļaujai:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Starpniekam ir vajadzīga atļauja, ja tā starpniecības darbību plānots veikt attiecībā uz filiāli, kuras reģistrētais birojs atrodas Čehijas Republikā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DK: obligāto gaisa pārvadājumu apdrošināšanu var veikt tikai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. DK: neviena persona vai uzņēmums (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) peļņas gūšanas nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Dānijā, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DE: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas polises var izsniegt tikai meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DE: ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība izveidojusi filiāli Vācijā, tad apdrošināšanas līgumus Vācijā attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar tādas filiāles starpniecību, kas veic uzņēmējdarbībuVācijā. IT: nav saistību attiecībā uz aktuāra profesiju. FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt Vienošanās 3. panta a) punktā minētos apdrošināšanas pakalpojumus. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: apdrošināšanas brokeru pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā darījumdarbības vieta ir Eiropas Ekonomikas zonā. FR: ar autopārvadājumiem saistītu riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Itālijā, var sniegt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver importu Itālijā. SK: komerciāla klātbūtne ir vajadzīga, lai veiktu:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā licencēta apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai uzņēmumu grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
BG: dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, pensiju fondu pakalpojumiem un citiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kas nav dzīvības apdrošināšana (izņemot noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgas kompensāciju shēmas, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmas (21)): Bulgārijas fiziskās un juridiskās personas, kā arī ārvalstu personas, kas Bulgārijas Republikas teritorijā veic darījumdarbību, var slēgt apdrošināšanas līgumus attiecībā uz savu darbību Bulgārijā tikai ar tādiem pakalpojuma sniedzējiem, kas ir licencēti sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Bulgārijā. Apdrošināšanas prēmijas, kas radušās uz šādu līgumu pamata, jāizmaksā Bulgārijā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
BG: nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. BG: nav saistību attiecībā uz pārapdrošināšanas un retrocesijas pakalpojumiem, apdrošināšanas starpniecību un apdrošināšanas palīgpakalpojumiem, piemēram, konsultācijām, aktuāru pakalpojumiem, riska novērtēšanu un pretenziju izskatīšanas pakalpojumiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
CZ: vienīgi: turpmāk definētos apdrošināšanas pakalpojumus nevar pirkt ārvalstīs:
DK: obligāto gaisa pārvadājumu apdrošināšanu var veikt tikai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DK: neviena persona vai uzņēmums (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) peļņas gūšanas nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Dānijā, Dānijas kuģiem vai īpašumam Dānijā, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DE: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas polises var izsniegt tikai meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā. DE: ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība izveidojusi filiāli Vācijā, tad apdrošināšanas līgumus Vācijā attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar tādas filiāles starpniecību, kas veic uzņēmējdarbībuVācijā. FR: ar autopārvadājumiem saistītu riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. IT: pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Itālijā, var sniegt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver importu Itālijā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SK: 1. veida apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot gaisa un jūras pārvadājumu apdrošināšanu, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, kuģu korpusiem un atbildību, nevar pirkt ārvalstīs. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
BG: dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, pensiju fondu pakalpojumiem un citiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kas nav dzīvības apdrošināšana (izņemot noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgas kompensāciju shēmas, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmas (23)): apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji nevar vienlaicīgi sniegt gan dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, gan citus apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana. Ārvalstu personas var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, tikai piedaloties Bulgārijas apdrošināšanas sabiedrībās bez kapitāla daļas ierobežojuma, kā arī tieši ar filiāles starpniecību, kuras birojs ir reģistrēts Bulgārijas Republikā. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu izveidošanai ir jāsaņem Finanšu uzraudzības komisijas (FSC) licence. Lai izveidotu filiāli Bulgārijā atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes valstī vismaz piecu gadu garumā. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēm ir jāatbilst šādām prasībām: īpašas prasības attiecībā uz garantijām un noguldījumiem, atsevišķa kapitalizācija, prasība lokalizēt Bulgārijas Republikā tehniskām rezervēm pielīdzināmus aktīvus. |
BG: nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. BG: nav saistību attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav ne dzīvības pārapdrošināšana, ne citi pārapdrošināšanas pakalpojumi. Attiecībā uz dzīvības pārapdrošināšanu un citiem pārapdrošināšanas pakalpojumiem, kas nav dzīvības pārapdrošināšana: apdrošināšanas finanšu līdzekļu uzkrājumi, kas izveidojušies, pateicoties apdrošināšanas līgumiem, kā arī pašu kapitāls, jāiegulda Bulgārijas Republikā, un tos var pārvest uz ārvalstīm tikai ar Finanšu uzraudzības komisijas (FSC) atļauju. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijas Republikā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību. BG: nav saistību attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un līdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. BG: nav saistību attiecībā uz pārapdrošināšanas un retrocesijas pakalpojumiem, kas nav ne dzīvības, ne citi apdrošināšanas pakalpojumi. Pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji nevar vienlaicīgi sniegt gan dzīvības, gan citus pārapdrošināšanas pakalpojumus. Ārvalstu personas var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus tikai kā dalībnieki Bulgārijas apdrošināšanas sabiedrībās, dalības apjoms pašu kapitālā nav ierobežots. Ārvalstu pārapdrošināšanas sabiedrības var sniegt pārapdrošināšanas pakalpojumus tieši tikai ar filiāles starpniecību, kuras birojs ir reģistrēts Bulgārijas Republikā. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu izveidošanai ir jāsaņem Finanšu uzraudzības komisijas (FSC) licence. |
Ārvalstu pakalpojuma sniedzēji nevar slēgt pārapdrošināšanas līgumus ar vietējām fiziskajām un juridiskajām personām ar brokeru starpniecību. SK: apdrošināšanas sabiedrības padomes locekļu vairākuma dzīvesvietai jābūt Slovākijas Republikā. SE: uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas nav inkorporētas Zviedrijā, bet veic tur darījumdarbību, attiecas nodoklis, ko aprēķina, pamatojoties uz ienākumiem no prēmijām saistībā ar tiešajām apdrošināšanas darbībām, nevis nodoklis, ko aprēķina atbilstīgi tīrajai peļņai. SE: apdrošināšanas sabiedrības dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā, vai juridiskai personai, kura inkorporēta Eiropas Ekonomikas zonā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
BG: attiecībā uz apdrošināšanas starpniecību un apdrošināšanas palīgpakalpojumiem, piemēram, konsultācijām, aktuāru pakalpojumiem, riska novērtēšanu un pretenziju izskatīšanas pakalpojumiem: tikai Bulgārijas Republikā saskaņā ar Tirdzniecības likumu reģistrētas tirdzniecības sabiedrības, ko licencējusi Finanšu uzraudzības komisija (FCS), var veikt starpniecības pakalpojumus. Apdrošināšanas palīgpakalpojumiem ir jābūt saistītiem ar apdrošināšanu. Nav saistību attiecībā uz aktuāra pakalpojumiem. CZ: vienīgi: ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji var izveidot apdrošināšanas sabiedrību ar mītni Čehijas Republikā kā akciju sabiedrību vai veikt apdrošināšanas darbības ar to savu filiāļu starpniecību, kuru reģistrētie biroji atrodas Čehijas Republikā, saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas nozari. Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāatrodas valstī komerciālos nolūkos un tam ir jābūt atļaujai:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Starpniekam ir vajadzīga atļauja, ja tā starpniecības darbību plānots veikt attiecībā uz filiāli, kuras reģistrētais birojs atrodas Čehijas Republikā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektora, vismaz viena revidenta, vismaz puses reklāmas darbinieku un direktoru padomes locekļu un uzraudzības padomes locekļu pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā, ja vien Sociālo lietu un veselības ministrija nav noteikusi izņēmuma gadījumu. FI: ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto sociālo apdrošināšanu (likumā noteikto pensiju apdrošināšanu, likumā noteikto nelaimes gadījumu apdrošināšanu). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FR: lai izveidotu filiāles, vajadzīga īpaša atļauja, ko izsniedz filiāles pārstāvim. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenos birojus. IT: aktuāri var būt tikai fiziskas personas. Fiziskas personas var veidot profesionālas apvienības (bez reģistrācijas). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: atļauju filiāles izveidošanai var saņemt tikai pēc novērtējuma, ko veic uzraudzības iestādes. IE: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz pārstāvniecību izveidi. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SK: apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai vajadzīga licence. Ārvalstu pilsoņi var izveidot apdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Slovākijas Republikā akciju sabiedrības veidā vai veikt apdrošināšanas darījumdarbību ar to savu filiāļu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijas Republikā, saskaņā ar Likuma par apdrošināšanu vispārējiem noteikumiem. Apdrošināšanas darījumdarbība ir apdrošināšanas darbība, ietverot brokeru un pārapdrošinātāju darbību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Starpniecības darbības par labu apdrošināšanas sabiedrībai, kurai licenci izsniegusi apdrošināšanas uzraudzības iestāde, ar mērķi noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību, var veikt tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijas Republikā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Starpniecības līgumu, kura mērķis ir noslēgt apdrošināšanas līgumu starp trešo personu un apdrošināšanas sabiedrību, var slēgt vietējā vai ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība tikai pēc tam, kad apdrošināšanas uzraudzības iestāde tai izsniegusi licenci. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Licencētu apdrošināšanas operatoru īpašu apdrošināšanas fondu finanšu resursi, kas iegūti, apdrošinot vai pārapdrošinot polišu turētājus, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijas Republikā, ir jānogulda bankā, kas atrodas dzīves vietā Slovākijas Republikā, un tos nevar pārskaitīt uz ārvalstīm. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SE: Zviedrijā neinkorporētas apdrošināšanas brokeru sabiedrības var izveidot komerciālo klātbūtni tikai ar filiāles starpniecību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
EK viena daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) uzņemas papildu saistības, kas ietvertas pievienotajā dokumentā “EK daļas papildu saistības”. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
CZ: nav saistību attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru, citu tirgojamu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visa veida vērtspapīru emisijās, aktīvu pārvaldību, norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem attiecībā uz finanšu aktīviem. vienīgi: tikai bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijā, un ārvalstu banku filiāles, kam ir atbilstīga licence, var:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Čehijas Valsts bankas vai Finanšu ministrijas izdota atļauja rīkoties ar ārvalstu valūtu ir vajadzīga Čehijas rezidentiem, kas nav bankas, lai varētu:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu I) Īrijā izsniegta atļauja, kas parasti paredz, ka vienībai jābūt inkorporētai vai tai jābūt līgumsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un jebkurā gadījumā tās galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī II) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī saskaņā ar EK ieguldījumu pakalpojumu direktīvu. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SK: nav saistību attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru, citu tirgojamu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visa veida vērtspapīru emisijās, aktīvu pārvaldību, norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem attiecībā uz finanšu aktīviem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
vienīgi:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
CZ: nav saistību attiecībā uz aktīvu pārvaldību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
vienīgi: tikai tādas bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijā, un ārvalstu banku filiāles, kam ir atbilstīga licence, var:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Čehijas Valsts bankas vai Finanšu ministrijas izdota atļauja rīkoties ar ārvalstu valūtu ir vajadzīga Čehijas rezidentiem, kas nav bankas, lai varētu:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: valsts iestāžu maksājumus (izdevumus) pārskaita ar Sampo Bank Ltd starpniecību. Īpašos gadījumos Finanšu ministrija var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. SK: nav saistību attiecībā uz aktīvu pārvaldību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
vienīgi:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
BG: attiecībā uz turpmāk minētajiem banku pakalpojumiem:
ārvalstu bankām, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Bulgārijas Republikā, jābūt pienācīgi pilnvarotām saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, un tām nedrīkst aizliegt veikt banku darbības to izcelsmes valstī un valstīs, kur tās darbojas. Nav saistību attiecībā uz caisses populaires. |
BG: attiecībā uz citiem turpmāk minētajiem finanšu pakalpojumiem:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Tiešai vai netiešai kapitāldaļu ieguvei, kas atbilst 5 % vai vairāk no balsstiesībām bankā, kas veic uzņēmējdarbību, ir nepieciešama Bulgārijas Valsts bankas atļauja. |
SE: banku iestādes dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā, vai ārvalstu bankai. Krājbankas dibinātājam ir jābūt fiziskai personai, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Atļaujas izsniegšanas kritēriji ir saprātīgi un saskaņoti ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XVI un XVII pantu noteikumiem. Bankām tiešai vai netiešai līdzdalības ieguvei – atbilst vairāk nekā 10 % no šā uzņēmuma kapitāla – uzņēmumā, kas nenodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, ir nepieciešama Bulgārijas Valsts bankas atļauja. Ekskluzīva pakalpojuma piegādātāja statusu var piešķirt attiecībā uz noguldījumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, kurus sniedz no budžeta finansētām publiskām iestādēm. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Pastāvīgās dzīvesvietas nosacījums attiecībā uz vadības struktūras izpilddirektoriem, kuri rīkojas bankas uzdevumā un vārdā. BG: attiecībā uz citiem turpmāk minētajiem finanšu pakalpojumiem:
drīkst sniegt ieguldījumu starpnieki, ieguldījumu sabiedrības un fondu biržas, kas izveidotas kā akciju sabiedrības un saņēmušas Finanšu uzraudzības komisijas licenci. Atbilstīgas licences piešķiršana ir saistīta ar pārvaldības un tehniskajām prasībām, kā arī ar prasībām attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Fondu biržas akciju sabiedrība: minimālā kapitāla nosacījumi (BGN 100 000 ); ne mazāk kā 2/3 kapitāla sadalītas pa finanšu iestādēm (apdrošināšanas sabiedrībām, finanšu namiem, ieguldījumu starpniekiem); 5 % maksimālā robeža viena akcionāra tiešai vai netiešai dalībai fondu biržas kapitālā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ieguldījumu starpnieki: nav attiecībā uz ieguldījumu starpnieku darbībām Bulgārijas Republikas teritorijā, ja vien Finanšu uzraudzības komisija nav noteikusi citādi. Tirdzniecībai ar vērtspapīriem fondu biržā nepieciešams būt fondu biržas dalībniekam. Ieguldījumu starpnieks var būt dalībnieks tikai vienā fondu biržā Bulgārijā. Ieguldījumu sabiedrības: ieguldījumu sabiedrība nevar veikt bankas, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu starpnieka darbības. BG: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu un finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzēji: nav, izņemot kā norādīts 1) punktā iepriekš. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
CZ: vienīgi: banku pakalpojumus var sniegt tikai bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijā, vai ārvalstu banku filiāles, kurām licenci piešķīrusi Čehijas Valsts banka ar Finanšu ministrijas piekrišanu. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Hipotekāro aizdevumu pakalpojumus var sniegt tikai bankas, kas veic uzņēmējdarbību Čehijā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Bankas var izveidot tikai kā akciju sabiedrības. Lai pirktu akcijas esošajās bankās, vajadzīga Čehijas Valsts bankas iepriekšēja piekrišana. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Vērtspapīrus var laist publiskajā tirdzniecībā tikai tad, ja ir saņemta attiecīga atļauja un ir apstiprināts vērtspapīru prospekts. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Vērtspapīru mākleru, biržas mākleru, biržas vai ārpusbiržas tirgus organizatoru, ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu fondu izveidošanai un darbībām ir vajadzīga atļauja, kuras piešķiršana saistīta ar kvalifikāciju, personas integritāti, vadību un materiālām prasībām. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Norēķinu un mijieskaita pakalpojumus attiecībā uz visa veida maksājumiem uzrauga un pārskata Čehijas Valsts banka, lai nodrošinātu to netraucētu un ekonomisku darbību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DK: finanšu iestādes var iesaistīties vērtspapīru tirdzniecībā Kopenhāgenas biržā tikai ar Dānijā inkorporētu meitasuzņēmumu starpniecību. FI: vismaz puse no dibinātājiem, valdes un uzraudzības padomes locekļiem un delegātiem, izpilddirektors, pilnvaru turētājs un persona, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā, ir Eiropas Ekonomikas zonas pastāvīgie iedzīvotāji, ja vien Finanšu ministrija nepiešķir atbrīvojumu. Vismaz vienam revidentam pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: atvasināto instrumentu biržas māklera (privātpersonas) pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Ekonomikas zonā. Atbrīvojumu no šīs prasības var piešķirt saskaņā ar Finanšu ministrijas noteiktajiem nosacījumiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
FI: valsts iestāžu maksājumus (izdevumus) pārskaita ar Sampo Bank Ltd starpniecību. Īpašos gadījumos Finanšu ministrija var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
EL: lai izveidotu filiāles un tās darbotos, jāimportē obligātā minimālā summa ārvalstu valūtā, tā jākonvertē euro un jāglabā Grieķijā, kamēr vien ārvalstu banka turpina darboties Grieķijā:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: veicot tiešo pārdošanu, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu pārdevēji, kas ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: mijieskaita pakalpojumus, ietverot galīgo norēķinu posmu, var veikt tikai Itālijas bankas attiecīgi pilnvarotas un uzraudzītas vienības ar Consob piekrišanu. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: vērtspapīru publisko piedāvājumu var veikt tikai attiecīgi pilnvarotas vienības. IT: centralizētus noguldījumu pieņemšanas, glabāšanas un pārvaldības pakalpojumus var sniegt tikai Consob attiecīgi pilnvarotas un uzraudzītas vienības ar Itālijas bankas piekrišanu. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IT: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu sistēmām, izņemot saskaņoto UKIPV saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK, pilnvarotajai personai/depozitāram ir jābūt inkorporētam Itālijā vai citā Eiropas Kopienas dalībvalstī, esot izveidotam, izmantojot filiāli Itālijā. Tikai tās bankas, apdrošināšanas sabiedrības un vērtspapīru ieguldījumu sabiedrības, kuru galvenais juridiskais birojs atrodas Eiropas Kopienā, var veikt pensiju fondu resursu pārvaldību. Pārvaldības sabiedrībām (slēgtiem fondiem un nekustamā īpašuma fondiem) arī jābūt inkorporētām Itālijā. IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu sistēmām, kas veidotas kā ieguldījumu sabiedrības un mainīga kapitāla sabiedrības (un kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, PVKIU), pilnvarotajai personai/depozitāram un pārvaldes sabiedrībai jābūt inkorporētai Īrijā vai citā Kopienas dalībvalstī. Attiecībā uz ieguldījumu komandītsabiedrībām vismaz vienam galvenajam partnerim jābūt inkorporētam Īrijā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
IE: lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, vienībai jābūt vai nu I) pilnvarotai Īrijā, kas nozīmē, ka tai jābūt inkorporētai vai jābūt līgumsabiedrībai, kuras galvenais birojs/juridiskā adrese ir Īrijā, vai arī II) pilnvarotai citā dalībvalstī saskaņā ar EK ieguldījumu pakalpojumu direktīvu. IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu I) Īrijā izsniegta atļauja, kas parasti paredz, ka vienībai jābūt inkorporētai vai tai jābūt līgumsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un katrā gadījumā tās galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (uzraudzības iestāde var arī dot atļauju trešās valsts vienības filiālēm), vai arī II) citas dalībvalsts atļauja saskaņā ar EK direktīvu par ieguldījumu pakalpojumiem. PT: lai izveidotu trešo valstu bankas, vajadzīga atļauja, ko katrā atsevišķā gadījumā izsniedz finanšu ministrs. Šādi bankai jāveicina valsts banku sistēmas efektivitāte vai būtiski jāietekmē Portugāles ekonomikas internacionalizēšana. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
PT: riska kapitāla pakalpojumus nevar sniegt tādas riska kapitāla sabiedrību filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EK. Pensiju fondu pārvaldību var nodrošināt tikai Portugālē inkorporētas sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē, kas ir pilnvarotas uzsākt dzīvības apdrošināšanas darījumdarbību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SK: banku pakalpojumus var sniegt tikai Slovākijas Valsts bankas pilnvarotas vietējās bankas vai ārvalstu banku filiāles ar Finanšu ministrijas piekrišanu. Atļauju izsniedz, pamatojoties uz apsvērumiem par kritērijiem, kas jo īpaši attiecas uz kapitāla dotācijām (finansiālo spēku), profesionālo kvalifikāciju, integritāti un vadības kompetenci attiecībā uz plānotajām bankas darbībām. Bankas ir juridiskas personas, kas ir inkorporētas Slovākijas Republikā un veic uzņēmējdarbību kā akciju sabiedrības vai publiskas (valstij piederošas) finanšu iestādes. Lai iegādātos akcijas, kas pārstāv daļu esošas komercbankas pamatkapitāla daļu, no noteiktas robežas ir vajadzīga Slovākijas Valsts bankas iepriekšēja piekrišana. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Slovākijas Republikā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem. Ārvalstu ieguldījumu sabiedrībai vai ieguldījumu fondam jāsaņem Finanšu ministrijas izsniegta atļauja, lai pārdotu savus vērtspapīrus vai ieguldījumu sertifikātu vienības Slovākijas Republikā atbilstīgi tiesību aktiem. Lai emitētu parāda vērtspapīrus, vajadzīga Finanšu ministrijas atļauja neatkarīgi no tā, vai emisiju veic iekšzemē vai ārvalstīs. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Vērtspapīrus var emitēt un tirgot tikai ar Finanšu ministrijas atļauju, kas izsniegta vērtspapīru publiskai tirdzniecībai atbilstīgi Likumam par vērtspapīriem. Lai darbotos kā vērtspapīru mākleris, biržas mākleris vai ārpusbiržas tirgus organizētājs, vajadzīga Finanšu ministrijas izsniegta atļauja. Norēķinu un mijieskaites pakalpojumus attiecībā uz visa veida maksājumiem reglamentē Slovākijas Valsts banka. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Norēķinu un mijieskaites pakalpojumus, kas attiecas uz vērtspapīru fiziskā īpašuma maiņu, reģistrē Vērtspapīru centrā (Vērtspapīru mijieskaita un norēķinu iestāde). Vērtspapīru centrs var nodrošināt tikai pārvedumus vērtspapīru īpašnieku kontos. Naudas mijieskaits un norēķini notiek caur Banku mijieskaita un norēķinu iestādi (kur viens no lielākajiem akcionāriem ir Slovākijas Valsts banka) – akciju sabiedrībai Bratislavas Biržai – vai caur Slovākijas RM sistēmas Jumbo kontu. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SE: Zviedrijā neinkorporēti uzņēmumi var izveidot komerciālo klātbūtni tikai ar filiāles starpniecību un attiecībā uz bankām arī ar pārstāvniecības starpniecību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
II.2. FINANŠU PAKALPOJUMU ĪPAŠĀS SAISTĪBAS (otrā daļa) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
A. Apdrošināšana un ar to saistītie pakalpojumi.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nedzīvības apdrošināšana (tostarp starpniecība): Kipras Republikā neviens apdrošinātājs nevar piedāvāt nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (izņemot jūras, gaisa un tranzīta apdrošināšanas pakalpojumus), nesaņemot apdrošinātāja licenci no apdrošināšanas uzraudzības iestādes saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām. |
PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. RO: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārapdrošināšana un retrocesija (ietverot starpniecību): ikviens ārvalstu pārapdrošinātājs, ko apstiprinājusi apdrošināšanas uzraudzības iestāde (pamatojoties uz piesardzīgiem kritērijiem), var piedāvāt pārapdrošināšanas vai retrocesijas pakalpojumus Kiprā inkorporētām un licencētām apdrošināšanas sabiedrībām. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. EE: nav. |
SI: jūras, aviācijas, transporta apdrošināšana, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu), pārapdrošināšana un retrocesija: nav saistību. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
HR: nav saistību attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
LV: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana un apdrošināšanas starpniecība: nav saistību. Pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
LT: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras un aviācijas apdrošināšanu), un apdrošināšanas starpniecība: nav saistību. Jūras un aviācijas apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. MT: jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas starpniecība: nav. Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu), pārapdrošināšana un retrocesija (izņemot jūras, aviācijas un transporta pārapdrošināšanu) un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
PL: nav saistību, izņemot pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
RO: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. Pārapdrošināšana un retrocesija: pārapdrošināšana starptautiskajā tirgū ir atļauta tikai tad, ja pārapdrošināmo risku iekšzemes tirgū neuzņemas. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
SI: jūras, aviācijas un transporta apdrošināšana: apdrošināšanas darbības, ko veic savstarpējās apdrošināšanas iestādes, var veikt tikai inkorporētas sabiedrības, kas veic uzņēmejdarbību Slovēnijas Republikā. Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu), pārapdrošināšana un retrocesija, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Dzīvības apdrošināšana un nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu): nav saistību. Pārapdrošināšana un retrocesija: Slovēnijas Republikā pārapdrošināšanas sabiedrībām ir priekšroka apdrošināšanas prēmiju iekasēšanā. Dzīvības apdrošināšana un nedzīvības apdrošināšana (izņemot jūras, aviācijas un transporta apdrošināšanu): nav saistību. Ja šīs sabiedrības nevar izlīdzināt visus riskus, iespējama to pārapdrošināšana un retrocesija ārvalstīs. (Nav iespējama pēc jaunā Likuma par apdrošināšanas sabiedrībām pieņemšanas.) |
Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
neviens apdrošinātājs nevar darboties ne Kipras Republikā, ne no tās uz citām valstīm, nesaņemot apdrošināšanas uzraudzības iestādes atļauju saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas sabiedrībām. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības var darboties Kipras Republikā, izveidojot filiāli vai aģentūru. Lai saņemtu atļauju filiāles vai aģentūras izveidošanai, ārvalstu apdrošinātājam jābūt atļaujai darboties savā izcelsmes valstī. Lai nerezidents kļūtu par līdzdalībnieku Kipras Republikā inkorporētā apdrošināšanas sabiedrībā, tam vajadzīga Centrālās bankas iepriekšēja piekrišana. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Pārapdrošināšana un retrocesija (ietverot starpniecību): Kipras Republikā neviena sabiedrība nevar darboties kā pārapdrošinātājs, nesaņemot apdrošināšanas uzraudzības iestādes atļauju. Lai nerezidenti varētu veikt ieguldījumus pārapdrošināšanas sabiedrībās, vajadzīga Centrālās bankas iepriekšējā piekrišana. Ārvalstu līdzdalības īpatsvaru vietējās pārapdrošināšanas sabiedrības kapitālā nosaka, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu. Šobrīd valstī nav vietējo pārapdrošināšanas sabiedrību. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. EE, HR, LV un LT: nav. PL: darījumdarbība akciju sabiedrības vai filiāles statusā pēc licences saņemšanas. Ne vairāk kā 5 % no apdrošināšanas naudas līdzekļiem var ieguldīt ārvalstīs. Personai, kas veic apdrošināšanas starpniecības darbības, vajadzīga licence. Apdrošināšanas starpniekiem jābūt reģistrētiem valstī. RO: dzīvības apdrošināšana: sabiedrību ar ārvalstu līdzdalību izveidošana ir atļauta tikai līdzdalībā ar Rumānijas juridiskajām vai fiziskajām personām. Ārvalstu sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju apvienību pārstāvji ir tiesīgi slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar ārvalstu juridiskām un fiziskām personām. Nedzīvības apdrošināšana: sabiedrību un starpniecības aģentūru ar ārvalstu līdzdalību izveidošana ir atļauta tikai līdzdalībā ar Rumānijas juridiskajām vai fiziskajām personām. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju apvienību pārstāvji ir tiesīgi slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar ārvalstu juridiskām un fiziskām personām un attiecībā uz viņu īpašumu. Pārapdrošināšana un retrocesija: sabiedrību ar ārvalstu līdzdalību izveidošana ir atļauta tikai līdzdalībā ar Rumānijas juridiskajām vai fiziskajām personām. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi: sabiedrību un starpniecības aģentūru ar ārvalstu līdzdalību izveidošana ir atļauta tikai līdzdalībā ar Rumānijas juridiskajām vai fiziskajām personām. Starpniecības aģentūrām nav atļauts slēgt apdrošināšanas līgumus ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību vārdā ar Rumānijas juridiskajām un fiziskajām personām vai attiecībā uz tām piederošu īpašumu. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju apvienību pārstāvji ir tiesīgi slēgt tikai šādus apdrošināšanas līgumus:
SI: dzīvības un nedzīvības apdrošināšana: lai veiktu uzņēmējdarbību, vajadzīga Finanšu ministrijas izsniegta licence. Ārvalstu personas var izveidot apdrošināšanas sabiedrību tikai kā kopuzņēmumu ar vietējo personu; ārvalstu personu līdzdalība ir ierobežota un nepārsniedz 99 %. Pieņemot jaunu likumu par apdrošināšanas sabiedrībām, atceļ ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu līdzdalības maksimālo apjomu. Ārvalstu persona var iegūt vai palielināt daļas iekšzemes apdrošināšanas uzņēmumā, ja iepriekš saņemta Finanšu ministrijas piekrišana. Finanšu ministrija, izsniedzot licenci vai apstiprinājumu akciju iegādei iekšzemes apdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādus kritērijus:
Nav saistību attiecībā uz ārvalsts līdzdalību privatizējamā apdrošināšanas sabiedrībā. Dalība savstarpējās apdrošināšanas iestādē iespējama tikai sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijas Republikā, un iekšzemes fiziskajām personām. Pārapdrošināšana un retrocesija: ārvalstu dalība pārapdrošināšanas sabiedrībā ir ierobežota līdz kapitāla kontrolakcijām. (Nav iespējama, izņemot attiecībā uz filiālēm, pēc jaunā Likuma par apdrošināšanas sabiedrībām pieņemšanas.) Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: lai sniegtu konsultācijas un veiktu pretenziju izskatīšanas pakalpojumus, tiek prasīts, lai būtu izveidota juridiska persona ar apdrošināšanas biroja piekrišanu. Attiecībā uz aktuāra un riska novērtēšanas darbībām pakalpojumus var sniegt tikai ar profesionāla uzņēmuma starpniecību. Var veikt tikai tās darbības, kas minētas šā b A iedaļas i) un ii) punktā. |
SI: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija: nav. Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: individuālajiem uzņēmējiem jābūt Slovēnijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
dzīvības, nedzīvības apdrošināšana, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav saistību. Pārapdrošināšana un retrocesija: nav saistību. Fiziskas personas nav pilnvarotas veikt pārapdrošināšanas pakalpojumus. EE, LV, LT un MT: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. |
dzīvības, nedzīvības apdrošināšana, apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi: nav. Pārapdrošināšana un retrocesija: nav saistību. Fiziskas personas nav pilnvarotas veikt pārapdrošināšanas pakalpojumus. EE, LT, MT un SI: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
PL: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā, ievērojot šādu īpašo ierobežojumu: prasība par pastāvīgu dzīvesvietu apdrošināšanas starpniekiem. |
LV un PL: nav. RO: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) punktā. Nav saistību attiecībā uz ii) punktu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
RO: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) punktā. Nav saistību attiecībā uz ii) punktu. SI: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, pārapdrošināšana un retrocesija. nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. Apdrošināšanas starpniecība un apdrošināšanas palīgpakalpojumi. Nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā, un, lai sniegtu aktuāra un riska novērtēšanas pakalpojumus, papildus iestājeksāmenam, līdzdalībai Slovēnijas Republikas Aktuāru asociācijā un slovēņu valodas prasmei ir noteikta prasība par pastāvīgu dzīvesvietu valstī. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
HR: nav saistību, izņemot attiecībā uz aizdošanas darbībām, finanšu līzingu, maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, garantijām un saistībām, starpniecību naudas tirgus darījumos, finanšu informācijas un konsultāciju sniegšanu un nodošanu un citiem finanšu palīgpakalpojumiem, bet ne starpniecību. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
LV: nav saistību, izņemot: apakšnozares xi), xv) un xvi): nav. LT: pensiju fondu pārvaldība: vajadzīga komerciāla klātbūtne. MT: apakšnozares v) un vi): nav. apakšnozare xv): nav saistību, izņemot finanšu informācijas sniegšanu, ko veic starptautiski informācijas sniedzēji. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
PL: nav saistību, izņemot: apakšnozare xv): prasība izmantot publisku telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus. RO: nav saistību, izņemot: apakšnozares v) vi), ix), xii), xv) un xvi): nav. apakšnozare viii): atļauta tikai ar tādas bankas starpniecību, kas atrodas valstī SI: nav attiecībā uz apakšnozarēm xv) un xvi). |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nav saistību, izņemot kredītu pieņemšanu (visu veidu aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējās juridiskās personas un individuālie uzņēmēji. (Piezīme: patēriņa kredīti būs atbrīvoti pēc jaunā Likuma par ārvalstu valūtām pieņemšanas.) Visas minētās kredītvienošanās jāreģistrē Slovēnijas bankā. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām.) Ārvalstu personas var tikai piedāvāt ārvalstu vērtspapīrus ar vietējo banku un biržas mākleru sabiedrību starpniecību. Slovēnijas biržas biedriem jābūt inkorporētiem Slovēnijas Republikā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
PL: izņemot līdzdalību Valsts kases vērtszīmju emisijās. SI: izņemot līdzdalību valsts obligāciju emisijās.
|
PL: nav saistību, izņemot: apakšnozare xv): prasība izmantot publisko telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus patērē ārvalstīs. apakšnozare xvi): nav. RO: nav saistību, izņemot: apakšnozares vi), ix), xii), xv) un xvi): nav. apakšnozares v), viii) un x) e): Kontu atvēršana un ārvalstu valūtas resursu izmantošana ārvalstīs Rumānijas fiziskām un juridiskām personām ir atļauta tikai ar iepriekšēju Rumānijas Valsts bankas piekrišanu. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
SI: nav attiecībā uz apakšnozarēm xv) un xvi). Nav saistību, izņemot kredītu pieņemšanu (visu veidu aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējās juridiskās personas un individuālie uzņēmēji. (Piezīme: patēriņa kredīti būs atbrīvoti pēc jaunā Likuma par ārvalstu valūtām pieņemšanas.) Visas minētās kredītvienošanās jāreģistrē Slovēnijas bankā. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām.) Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijas Republikā var būt ieguldījumu fondu aktīvu depozitāri. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
PL: tikai portfeļa pārvaldības pakalpojumi. RO: tikai portfeļa pārvaldības, slēgto ieguldījumu trasta pakalpojumi, atvērto investīciju fondu pakalpojumi un vērtspapīru glabāšanas pakalpojumi. SI: izņemot pensiju fondu pārvaldību. |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
CY: visas apakšnozares, izņemot apakšnozari x) e): jaunām bankām piemēro šādas prasības:
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
RO: tikai vērtspapīru norēķinu un mijieskaita pakalpojumi.
|
|
Apakšnozares xi) un xiii): ieguldītā kapitāla un peļņas repatriācija ir jāveic tajā pašā valūtā, kādā tika veikts sākotnējais ieguldījums. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
MT: nav saistību. PL: konsultatīvie un citi finanšu palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām, attiecībā uz kurām Polijai ir saistības. |
LV: apakšnozare xi): Latvijas Banka (centrālā banka) ir valdības finanšu pārstāvis valsts parādzīmju tirgū. apakšnozare xiii): pensiju fondu pārvaldību nodrošina valsts monopols. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
LT: nav, izņemot, kā norādīts iedaļas “Bankas un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā daļā, un apakšnozare xiii): darījumdarbību var veikt kā valsts akciju sabiedrība (AB) un slēgta sabiedrība (UAB), ko izveido slēgtā veidā (ja visas sākotnēji emitētās akcijas iegādājas dibinātāji). Lai pārvaldītu aktīvus, pārvaldības nolūkā jāreģistrē specializēta pārvaldības sabiedrība. Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Lietuvā, var darboties kā aktīvu depozitāri. Kā norādīts iedaļas “Bankas un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā daļā. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
SI: izņemot konsultatīvos, starpniecības un citus finanšu palīgpakalpojumus, kas saistīti ar līdzdalību valsts obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldību. |
MT: nav saistību, izņemot: apakšnozares v) un vi): ārvalstu kredītiestādes un citas finanšu iestādes var darboties vai nu kā filiāle, vai kā vietējais meitasuzņēmums. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
PL: apakšnozares v), vi), viii) un ix) (izņemot Valsts kases garantijas un saistības): banku var reģistrēt tikai kā akciju sabiedrību vai licencētu filiāli. Valstspiederības prasība dažiem – vismaz vienam – no bankas vadītājiem. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Apakšnozares x) e), xi) (izņemot līdzdalību Valsts kases vērtszīmju emisijās), xiii) (tikai portfeļa pārvaldības pakalpojumi) un xvi) (konsultācijas un citi finanšu palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām, attiecībā uz kurām Polijai ir saistības): darījumdarbību pēc licences iegūšanas var veikt tikai kā akciju sabiedrība vai ārvalstu juridiskās personas filiāle, kas sniedz vērtspapīru pakalpojumus. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
apakšnozare xv): prasība izmantot publisko telekomunikāciju tīklu vai cita licencēta operatora tīklu, ja šos pakalpojumus sniedz kā pārrobežu pakalpojumus un/vai patērē ārvalstīs. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
RO: apakšnozare x) e): vērtspapīru (brokeru) sabiedrībai jābūt Rumānijas juridiskai personai, kas izveidota kā akciju sabiedrība saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem un kuras vienīgais darījumdarbības mērķis ir vērtspapīru starpniecība. apakšnozare xi). Vērtspapīru sabiedrībai jābūt Rumānijas juridiskai personai, kas izveidota kā akciju sabiedrība saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem un kuras vienīgais darījumdarbības mērķis ir vērtspapīru starpniecība. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Katram vērtspapīru publiskam piedāvājumam pirms piedāvājuma prospekta publicēšanas ir nepieciešama Rumānijas Valsts vērtspapīru komisijas atļauja. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
apakšnozare xiii): sabiedrības, kas nodarbojas ar aktīvu pārvaldīšanu (izņemot publiskos ieguldījumu fondus) ir jāizveido kā akciju sabiedrības saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem. Publiskie ieguldījumu fondi jāizveido saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem. SI: nav attiecībā uz apakšnozarēm xv) un xvi). Visu veidu banku izveidošanai ir vajadzīga Slovēnijas Bankas licence. Ārvalstu personas var kļūt par akcionāriem bankās vai iegādāties papildu akcijas bankās, vispirms saņemot Slovēnijas Bankas apstiprinājumu. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām.) Ar Slovēnijas Bankas licenci bankām, meitasuzņēmumiem un ārvalstu banku filiālēm var atļaut sniegt visus vai ierobežotus banku pakalpojumus atkarībā no kapitāla apjoma. Nav saistību attiecībā uz ārvalstu līdzdalību privatizējamās bankās. Ārvalstu banku filiālēm jābūt inkorporētām Slovēnijas Republikā un tām jābūt juridiskām personām. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par bankām.) Nav saistību attiecībā uz visa veida hipotēku bankām un krājaizdevu iestādēm. Nav saistību attiecībā uz privātu pensiju fondu (neobligāto pensiju fondu) izveidošanu. Pārvaldības sabiedrības ir komercsabiedrības, kuru izveidošanas vienīgais mērķis ir ieguldījumu fondu pārvaldība. Ārvalstu personas var tieši vai netieši iegūt ne vairāk kā 20 % no pārvaldības sabiedrības akcijām vai balsstiesībām; lai iegādātos lielāku daļu, vajadzīga Vērtspapīru tirgus aģentūras piekrišana. Licencēta (privatizācijas) ieguldījumu sabiedrība ir tāda ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota tikai, lai vāktu īpašumtiesību sertifikātus un pirktu akcijas, kas emitētas saskaņā ar regulām par īpašumtiesību nodošanu. Pilnvarota pārvaldības sabiedrība tiek izveidota vienīgi ar mērķi pārvaldīt pilnvarotās ieguldījumu sabiedrības. Ārvalstu personas var tieši vai netieši iegūt ne vairāk kā 10 % no pilnvarotām (privatizācijas) pārvaldības sabiedrību akcijām vai balsstiesībām; lai iegādātos lielāku daļu, vajadzīga Vērtspapīru tirgus aģentūras piekrišana un Ekonomisko attiecību un attīstības ministrijas piekrišana. Ieguldījumu fondu ieguldījumi ārvalstu emitentu vērtspapīros ir ierobežoti un nedrīkst pārsniegt 10 % no ieguldījumu fondu ieguldījumiem. Šādus vērtspapīrus kotē tajās biržās, ko iepriekš noteikusi Vērtspapīru tirgus aģentūra. Ārvalstu personas var kļūt akcionāri vai partneri biržas mākleru sabiedrībā, ja to daļa nepārsniedz 24 % no šādas biržas mākleru sabiedrības kapitāla un ja ir saņemta Vērtspapīru tirgus aģentūras iepriekšēja piekrišana. (Piezīme: šis noteikums jāatceļ, pieņemot jauno Likumu par vērtspapīru tirgu). Ārvalstu emitenta vērtspapīrus, kas vēl nav piedāvāti Slovēnijas Republikā, var piedāvāt tikai biržas mākleru sabiedrība vai banka, kam ir licence šādu darījumu veikšanai. Pirms piedāvājuma izteikšanas biržas mākleru sabiedrība vai banka saņem Vērtspapīru tirgus aģentūras atļauju. Lai saņemtu atļauju piedāvāt Slovēnijas Republikā ārvalstīs emitētus vērtspapīrus, pieteikumam jāpievieno prospekta projekts, kurā apliecināts, ka ārvalstīs emitēto vērtspapīru emisijas galvotājs ir banka vai biržas mākleru sabiedrība, izņemot gadījumu, kad tiek emitētas ārvalstu emitenta akcijas. |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
EE, LT, MT un SI: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. HR: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā un nozares “Banku un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā iedaļā un atbilstīgi šādiem ierobežojumiem: pastāvīgās dzīvesvietas prasība. Valde kredītiestādes darījumus vada Horvātijas Republikas teritorijā. Vismaz vienam valdes loceklim brīvi jāpārvalda horvātu valoda. LV: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā un nozares “Banku un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā iedaļā. PL: apakšnozares v), vi), viii) un ix) (izņemot Valsts kases garantijas un saistības): nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. Valstspiederības prasība dažiem – vismaz vienam – no bankas vadītājiem. Apakšnozares x) e), xi) (izņemot līdzdalību Valsts kases vērtszīmju emisijās), xiii) (tikai portfeļa pārvaldības pakalpojumi), xv) un xvi) (konsultācijas un citi finanšu palīgpakalpojumi tikai saistībā ar darbībām, attiecībā uz kurām Polijai ir saistības): nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. RO: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) punktā. Nav saistību attiecībā uz ii) punktu. |
apakšnozare x) e): nav, izņemot, kā norādīts horizontālajā iedaļā. EE, LT, MT un SI: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā. LV: nav, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) un ii) punktā un nozares “Banku un citi finanšu pakalpojumi” horizontālajā iedaļā. PL: nav. RO: nav saistību, izņemot, kā norādīts horizontālās iedaļas i) punktā. Nav saistību attiecībā uz ii) punktu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EK VIENAS DAĻAS PAPILDU SAISTĪBAS
(AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK)
APDROŠINĀŠANA
|
(a) |
Viena EK daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) norāda uz ciešo sadarbību starp šo dalībvalstu iestādēm, kas regulē un uzrauga apdrošināšanas pakalpojumus, un palīdz tām veicināt uzlabotus uzraudzības standartus. |
|
(b) |
Šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai sešos mēnešos izskatītu aizpildītus pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu licenci tiešas apdrošināšanas darījumdarbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādus pieteikumus noraida, dalībvalsts iestāde pieliek visas pūles, lai informētu attiecīgo uzņēmumu un pamatotu atteikuma iemeslu. |
|
(c) |
Šo dalībvalstu uzraudzības iestādes pieliek visas pūles, lai bez liekas kavēšanās atbildētu uz iesniegtajiem pieprasījumiem sniegt informāciju par aizpildīto pieteikumu statusu attiecībā uz licenci tiešas apdrošināšanas darījumdarbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. |
|
(d) |
EK viena daļa (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) pieliek visas pūles, lai izskatītu visus jautājumus, kas attiecas uz apdrošināšanas iekšējā tirgus nevainojamu darbību, un apsvērtu visus aspektus, kas varētu ietekmēt apdrošināšanas iekšējo tirgu. |
|
(e) |
Jāatzīmē, ka EK vienā daļā (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā no 2001. gada 1. septembra, un neskarot turpmākos tiesību aktus, prēmijas var aprēķināt, ņemot vērā vairākus riska faktorus. |
|
(f) |
Jāatzīmē, ka EK vienā daļā (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā no 2001. gada 1. septembra, un neskarot turpmākos tiesību aktus, nav vajadzīga valsts uzraudzības iestāžu iepriekšēja piekrišana attiecībā uz tiem politikas nosacījumiem un prēmiju apmēriem, ko apdrošināšanas uzņēmumi plāno izmantot. |
|
(g) |
Jāatzīmē, ka EK vienā daļā (AT, BE, DK, DE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā no 2001. gada 1. septembra, un neskarot turpmākos tiesību aktus, parasti nav vajadzīga valsts uzraudzības iestāžu iepriekšēja piekrišana attiecībā uz prēmiju likmes palielināšanu. |
CITI FINANŠU PAKALPOJUMI
|
(a) |
Piemērojot attiecīgās EK direktīvas, šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai 12 mēnešos izskatītu aizpildītus pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu licenci bankas darbību veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādus pieteikumus noraida, dalībvalsts iestāde pieliek visas pūles, lai informētu attiecīgo uzņēmumu un paskaidrotu atteikuma iemeslu. |
|
(b) |
Šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai bez liekas kavēšanās atbildētu uz iesniegtajiem pieprasījumiem sniegt informāciju par aizpildīto pieteikumu statusu attiecībā uz licenci bankas darbības veikšanai, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. |
|
(c) |
Piemērojot attiecīgās EK direktīvas, šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai sešos mēnešos izskatītu aizpildītus pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu licenci ieguldījumu pakalpojumu veikšanai vērtspapīru jomā, kā definēts Ieguldījumu pakalpojumu direktīvā, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādus pieteikumus noraida, dalībvalsts iestāde pieliek visas pūles, lai informētu attiecīgo uzņēmumu un paskaidrotu atteikuma iemeslu. |
|
(d) |
Šīs dalībvalstis pieliek visas pūles, lai bez liekas kavēšanās atbildētu uz iesniegtajiem pieprasījumiem sniegt informāciju par aizpildīto pieteikumu statusu attiecībā uz licenci ieguldījumu pakalpojumu veikšanai vērtspapīru jomā, uzņēmumam, ko reglamentē Čīles tiesību akti, reģistrējot dalībvalstī meitasuzņēmumu saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. |
VIENOŠANĀS PAR SAISTĪBĀM ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU PAKALPOJUMIEM
Kopienai ir iespējams uzņemties īpašas saistības attiecībā uz šajā nolīgumā iekļautajiem finanšu pakalpojumiem, pamatojoties uz alternatīvo pieeju, kas norādīta II nodaļas (Finanšu pakalpojumi) IV daļas vispārīgajos noteikumos. Šīs pieejas piemērošana ir akceptēta, ievērojot šādu vienošanos:
|
(i) |
tā nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, |
|
(ii) |
nav izveidota prezumpcija attiecībā uz liberalizācijas pakāpi, kādu katra puse sev nosaka saskaņā ar šo nolīgumu. |
Kopiena, pamatojoties uz sarunām un ievērojot nosacījumus un kvalifikāciju, ja tāda noteikta, ir iekļāvusi savā sarakstā īpašas saistības, kas atbilst turpmāk tekstā izklāstītajai pieejai.
A. Tirgus pieejamība
Pārrobežu tirdzniecība
|
1. |
Kopiena atļauj finanšu pakalpojumu sniedzējiem nerezidentiem ar starpnieka palīdzību vai kā starpniekiem un, ievērojot valsts režīmam atbilstīgus noteikumus un nosacījumus, kā pamatpakalpojumus sniegt šādus pakalpojumus:
|
|
2. |
Kopiena ļauj saviem rezidentiem Čīles teritorijā pirkt finanšu pakalpojumus, kas minēti
|
Komerciālā klātbūtne
|
3. |
Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem Kopiena piešķir tiesības veikt vai paplašināt darījumdarbību tās teritorijā, tostarp, iegādājoties esošus uzņēmumus. |
|
4. |
Kopiena var noteikt noteikumus, nosacījumus un procedūras darījumdarbības licencēšanai un paplašināšanai, ciktāl netiek apieti tās 3. pantā noteiktie pienākumi un ciktāl tie ir saskaņā ar citiem šajā nolīgumā noteiktajiem pienākumiem. |
Personāla pagaidu uzņemšana
|
5. |
|
Nediskriminējoši pasākumi
|
6. |
Kopiena cenšas likvidēt vai ierobežot visa veida ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ko izraisa:
|
|
7. |
Attiecībā uz 6. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nediskriminējošiem pasākumiem Kopiena cenšas neierobežot pašreizējo tirgus iespēju pakāpi, ne priekšrocības, kādas jau ir Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem kā kategorijai Kopienas teritorijā, ja šo saistību rezultātā nenotiek negodīga Kopienas finanšu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. |
B. Valsts režīms
|
1. |
Saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ar kādiem piešķir valsts režīmu, Kopiena piešķir Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piekļuvi valsts iestāžu izmantotām maksājumu un mijieskaita sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas sistēmām, kas ir pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis punkts neparedz nodrošināt piekļuvi Kopienas aizdevumam kā galējai iespējai. |
|
2. |
Ja nolūkā, lai Čīles finanšu pakalpojumu sniedzēji sniegtu finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Kopienas finanšu pakalpojumu sniedzēji, Kopiena pieprasa dalību vai līdzdalību pašpārvaldes iestādēs, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržā vai tirgū, klīringa iestādē vai jebkādā citā organizācijā vai apvienībā, vai pieeju minētajām struktūrām, vai, ja Kopiena finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši vai netieši izveido šādas iestādes, privilēģijas vai priekšrocības, Kopiena nodrošina, ka šādas iestādes piešķir valsts režīmu Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir rezidenti tās teritorijā. |
C. Definīcijas
Attiecībā uz šo pieeju:
|
1. |
finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas ir nerezidents, ir Čīles finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz finanšu pakalpojumus Kopienas teritorijā no Čīlē esoša uzņēmuma, neatkarīgi no tā, vai šādam finanšu pakalpojumu sniedzējam ir komerciāla klātbūtne Kopienas teritorijā, |
|
2. |
“komerciāla klātbūtne” ir uzņēmums Kopienas teritorijā, kas sniedz finanšu pakalpojumus un pilnībā vai daļēji ietver sev piederošus meitasuzņēmumus, kopuzņēmumus, līgumsabiedrības, individuālos uzņēmumus, franšīzes uzņēmumus, filiāles, aģentūras, pārstāvniecības vai citas organizācijas. |
(1) Attiecībā uz Austriju, Somiju un Zviedriju pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par komunālajiem pakalpojumiem, nav pieņemta horizontālā atruna.
(2) Paskaidrojuma piezīme: komunālie pakalpojumi pastāv tādas nozarēs kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, izpētes un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, pakalpojumi vides jomā, veselības aprūpes pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumi un visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi. Šādu pakalpojumu sniegšanai ekskluzīvas tiesības parasti piešķir privātiem apsaimniekotājiem, piemēram, apsaimniekotājiem, kuriem ir publisku iestāžu koncesijas, ievērojot īpašas pakalpojumu sniegšanas saistības. Tā kā komunālie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi.
(3) Drīkst piešķirt izņēmumus no šīm prasībām, ja var pierādīt, ka rezidenta statuss nav nepieciešams.
(4) Drīkst piešķirt izņēmumus no šīm prasībām, ja var pierādīt, ka rezidenta statuss nav nepieciešams.
(5) SI: saskaņā ar Likumu par komercsabiedrībām Slovēnijas Republikā dibinātu filiāli neuzskata par juridisku personu, bet attiecībā uz tās darbību to pielīdzina meitasuzņēmumam.
(6) Komerciāla, rūpnieciska vai amatnieka darbība attiecas uz šādām nozarēm: citi darījumdarbības pakalpojumi, celtniecība, izplatīšana un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
(7) CZ: tiek piemērota nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kas sastāv no:
|
a) |
ierobežojumi pilsoņiem rezidentiem iegādāties ārvalstu valūtu personīgiem mērķiem, |
|
b) |
ārvalsts valūtas maiņas atļaujas Čehijas rezidentiem finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešajiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai. |
(8) PL: pastāv nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kas saistīta ar ārvalstu valūtas apgrozījuma ierobežojumiem un ārvalstu valūtas atļauju sistēmu (vispārējo un individuālo), tai skaitā kapitāla plūsmu un valūtas maksājumu ierobežojumiem. Atļauja vajadzīga šādu ārvalstu valūtas maiņas darījumu veikšanai:
|
— |
ārvalstu valūtas pārvedums no valsts, |
|
— |
Polijas valūtas pārvedums uz valsti, |
|
— |
īpašumtiesību uz monetārajiem aktīviem maiņa starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
|
— |
aizdevumu un kredītu izsniegšana un saņemšana, ko veic iekšzemes personas ārvalstu valūtas darījumos, |
|
— |
maksājumu ārvalstu valūtā sagatavošana vai izpildīšana Polijas teritorijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
|
— |
bankas konta atvēršana un tā turēšana ārvalstīs esošā bankā, |
|
— |
ārvalstu vērtspapīru iegāde un turēšana un nekustamā īpašuma iegāde ārvalstīs, |
|
— |
citu līdzīgas ietekmes ārvalstu saistību uzņemšanās. |
(9) SK: uzskaitījums veikts pārredzamības nolūkā.
(10) BG: pastāv nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kura attiecas uz naudas pārvedumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem: (i) valsts vai ārvalstu valūtas skaidras naudas importa un eksporta ierobežojumi, (ii) ierobežojumi rezidentiem pilsoņiem iegādāties ārvalsts valūtu personīgiem mērķiem, (iii) darba ņēmēji ārvalstnieki drīkst iegādāties ārvalstu valūtu līdz pat 70 % apmērā no viņu darba atalgojuma, (iv) maksājumus un naudas pārvedumus uz ārvalstīm ārvalstu valūtā veic bankas, (v) vienpusējiem pārvedumiem ir nepieciešama BNB atļauja, (vi) maksājumus Bulgārijas Republikas teritorijā veic BGL.
(11) PL: zemsvītras piezīme attiecībā uz tirgus pieejamību ir piemērojama arī attiecībā uz valsts režīmu.
(12) Ārvalstu personām ir tiesības pārskaitīt uz ārvalstīm šādus ienākumus un kompensācijas, kas radušies no ieguldījumiem Bulgārijas Republikā: gūto peļņu, kompensācijas par investīciju atsavināšanu valsts vajadzībām, ieņēmumus no likvidācijas vai ieguldījumu pilnīgas vai daļējas pārdošanas, līdzekļus, kas iegūti, izpildot prasījumu, kurš nodrošināts ar galvojumu vai ķīlu.
(13) RO: 30 % no valstij piederošo komercsabiedrību kapitāla ir bez maksas izdalīti Rumānijas pilsoņiem ar “Īpašuma sertifikātu” palīdzību, kurus nevar iegādāties ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.
RO: atlikušie 70 % no šo uzņēmumu kapitāla tiks pārdoti.
RO: privatizācijas procesā ārvalstu investori var iegādāties komercsabiedrību aktīvus un akcijas. Rumānijas juridiskajām un fiziskajām personām ir prioritāras tiesības šajā sakarā. Privatizācijā saskaņā ar MEBO metodi (vadības un darbinieku veikta uzņēmuma iegāde) tiesības iegādāties komercsabiedrību ir tās darbiniekiem.
(14) “Pagaidu uzturēšanās” ilgumu ir noteikušas dalībvalstis un, ja tādi ir, Kopienas normatīvie akti, kas attiecas uz iebraukšanu, uzturēšanos un darbu. Precīzs ilgums var mainīties atkarībā no šajā sarakstā minētajām dažādajām fizisko personu kategorijām. Attiecībā uz i) kategoriju uzturēšanās ilguma ierobežojumi noteikti šādās dalībvalstīs: BG – viens gads, ko var pagarināt vēl par vienu gadu, bet kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus; EE – trīs gadi, ko var pagarināt vēl par diviem papildu gadiem, bet kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus; LV – pieci gadi; LT – trīs gadi, ko var pagarināt tikai attiecībā uz vadošo personālu vēl par diviem papildu gadiem; PL un SI – viens gads, ko var pagarināt. Attiecībā uz kategoriju ii) uzturēšanās ilgums ir ierobežots šādās dalībvalstīs: BG – trīs mēneši vienā kalendārajā gadā; EE – 90 dienas sešu mēnešu laikposmā; PL – trīs mēneši; LT – trīs mēneši gadā; HU, LV un SI – 90 dienas.
(15) Turpina piemērot visas pārējās Kopienas un dalībvalstu normatīvo aktu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ietverot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu koplīgumiem.
(16) “Uzņēmuma satvarā pārcelts darbinieks” ir fiziska persona, kura strādā tādā juridiskā personā, kura nav bezpeļņas organizācija un kura nodibināta Čīles teritorijā, un kuru uz laiku pārceļ sakarā ar pakalpojumu sniegšanu komerciālās klātbūtnes ietvaros dalībvalsts teritorijā; iesaistīto juridisko personu galvenajai darījumdarbības vietai jābūt Čīles teritorijā, un pārcelšana jāveic uz minētās juridiskās personas uzņēmumu (biroju, filiāli vai meitasuzņēmumu), kas efektīvi sniedz līdzīgus pakalpojumus tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas EK Līgums.
(17) Komerciāla, rūpnieciska vai amatnieka darbība attiecas uz šādām nozarēm: citi darījumdarbības pakalpojumi, celtniecība, izplatīšana un tūrisma pakalpojumi. Tas neattiecas uz telekomunikāciju un finanšu pakalpojumiem.
(18) Atšķirībā no ārvalstu meitasuzņēmumiem uz Čīles finanšu iestādes dalībvalstī tieši dibinātām filiālēm tikai atsevišķos ierobežotos izņēmuma gadījumos attiecas Kopienas līmenī saskaņoti prudenciāli noteikumi, ļaujot šādiem meitasuzņēmumiem gūt labumu no atvieglojumiem jaunu uzņēmumu veidošanā un pārrobežu pakalpojumu sniegšanā visā Kopienā. Tādējādi šādas filiāles saņem atļauju darboties dalībvalsts teritorijā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecīgās dalībvalsts pašmāju finanšu iestādēm, un tām var noteikt par pienākumu izpildīt vairākas konkrētas prudenciālas prasības, piemēram, banku un vērtspapīru gadījumā – atsevišķu kapitalizāciju un citas maksātspējas prasības un prasību iesniegt un publicēt pārskatus vai – apdrošināšanas gadījumā – īpašas garantiju un noguldījumu prasības, atsevišķu kapitalizāciju un prasību, lai attiecīgajā dalībvalstī atrastos aktīvi, kas veido tehniskās rezerves un vismaz vienu trešdaļu no maksātspējas rezerves. Dalībvalstis var piemērot šajā sarakstā norādītos ierobežojumus tikai gadījumos, kad Čīle tieši dibina juridisko personu darījumdarbību valstī vai sniedz pārrobežu pakalpojumu no Čīles; līdz ar to dalībvalsts nevar piemērot šos ierobežojumus, tostarp ierobežojumus attiecībā uz darījumdarbību, attiecībā uz Čīles citās Kopienas dalībvalstīs dibinātiem meitasuzņēmumiem, ja vien šos ierobežojumus nevar piemērot arī citu dalībvalstu sabiedrībām vai valstspiederīgajiem atbilstīgi Kopienas tiesībām.
(19) CZ: kad tiks atceltas monopoltiesības attiecībā uz obligāto transportlīdzekļa trešās personas atbildības apdrošināšanu, šī pakalpojuma sniegšana bez diskriminācijas būs pieejama Čehijā dibinātiem pakalpojumu sniedzējiem.
(20) Attiecībā uz obligātajām apdrošināšanas shēmām var nodibināt vai pilnvarot ekskluzīvus pakalpojumu sniedzējus.
(21) Attiecībā uz obligātajām apdrošināšanas shēmām var nodibināt vai pilnvarot ekskluzīvus pakalpojumu sniedzējus.
(22) Attiecībā uz obligātajām apdrošināšanas shēmām var nodibināt vai pilnvarot ekskluzīvus pakalpojumu sniedzējus.
(23) Attiecībā uz obligātajām apdrošināšanas shēmām var nodibināt vai pilnvarot ekskluzīvus pakalpojumu sniedzējus.
(24) IT: finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un finanšu datu apstrāde, kurā ietverta finanšu instrumentu tirdzniecība, var būt aizliegta, ja ir iespējama nopietna pretruna ar ieguldītāju aizsardzību. Tikai pilnvarotām bankām un ieguldījumu sabiedrībām jānodrošina atbilstība likumiem par saimnieciskas darbības veikšanu, kad tās sniedz ieguldījumu konsultācijas attiecībā uz finanšu instrumentiem un konsultācijas uzņēmumiem par kapitāla struktūru, rūpniecības stratēģiju un saistītiem jautājumiem, un konsultācijas un pakalpojumus saistībā ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi. Konsultāciju darbība neietver aktīvu pārvaldību.
(25) IT: pilnvarotas personas, kuras var veikt kolektīvo aktīvu pārvaldību, tiek uzskatītas par atbildīgām par visa veida ieguldījumu darbībām, kuras veic to deleģētie konsultanti (Kolektīvo aktīvu pārvaldība, izņemot PVKIU).
VI PIELIKUMS
IESTĀDES, KAS IR ATBILDĪGAS PAR FINANŠU PAKALPOJUMIEM
A DAĻA
KOPIENĀ UN TĀS DALĪBVALSTĪS
|
Eiropas Komisija |
Tirdzniecības ĢD Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts |
B-1049 Bruxelles |
||||
|
Austrija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Beļģija |
Ekonomikas ministrija |
|
||||
|
Finanšu ministrija |
|
|||||
|
Bulgārija |
Ekonomikas un enerģētikas ministrija |
|
||||
|
Finanšu ministrija |
|
|||||
|
Bulgārijas Valsts banka |
|
|||||
|
Finanšu uzraudzības komisija |
|
|||||
|
Horvātija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Kipra |
Finanšu ministrija |
CY-1439 Nicosia |
||||
|
Čehijas Republika |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Dānija |
Ekonomikas ministrijas |
|
||||
|
Igaunija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Somija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Francija |
Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija |
|
||||
|
Vācija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Grieķija |
Grieķijas Banka |
|
||||
|
Ungārija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Īrija |
Īrijas Finanšu pakalpojumus regulatīvā iestāde |
|
||||
|
Itālija |
Valsts kases ministrija |
|
||||
|
Latvija |
Finanšu un kapitāla tirgus komisija |
|
||||
|
Lietuva |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Luksemburga |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Malta |
Finanšu pakalpojumu iestāde |
|
||||
|
Nīderlande |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Polija |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Portugāle |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Rumānija |
Banku nozares un citas finanšu iestādes |
|
||||
|
Vērtspapīru tirgus nozare |
|
|||||
|
Apdrošināšanas nozare |
|
|||||
|
Privātā pensiju sistēma un privātie pensiju fondi |
|
|||||
|
Slovākijas Republika |
Finanšu ministrija |
|
||||
|
Slovēnija |
Ekonomikas ministrija |
|
||||
|
Spānija |
Valsts kase |
|
||||
|
Zviedrija |
Finanšu uzraudzības iestāde |
|
||||
|
Zviedrijas Centrālā banka |
|
|||||
|
Zviedrijas Patērētāju aģentūra |
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
Valsts kase |
|
VII PIELIKUMS
(Nolīguma 132. pantā minētais nolīguma X pielikums)
ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTI ATTIECĪBĀ UZ DARĪJUMDARBĪBAS VEIKŠANU
A DAĻA
KOPIENAS SARAKSTS
Ievada piezīme
|
1. |
Šajā sarakstā minētās īpašās saistības attiecas tikai uz tām teritorijām, kurās piemēro Kopienas dibināšanas līgumus, un šīs saistības piemēro saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem. Šīs saistības piemēro tikai attiecībās starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un ārpuskopienas valstīm, no otras puses. Tās neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus, ko paredz Kopienas tiesību akti. |
|
2. |
Dalībvalstu apzīmēšanai izmanto šādus saīsinājumus:
Juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir tāda juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita juridiska persona. Juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīgums, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava vadība un ir materiālais nodrošinājums, lai veiktu darījumdarbību ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar mātesuzņēmumu, bet tā var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā. |
|
Nozare vai apakšnozare |
Valsts režīma ierobežojumi attiecībā uz uzņēmumu izveidošanu |
||||||||||||
|
1. HORIZONTĀLĀS SAISTĪBAS |
|||||||||||||
|
VISAS ŠAJĀ SARAKSTĀ IETVERTĀS NOZARES |
|||||||||||||
|
|
|
||||||||||||
|
|
|
||||||||||||
|
|
Juridiskas personas izveide AT: neskarot esošos līgumus, ārvalstu fiziskās personas var veikt darījumdarbību, ja uz tām attiecas tādi paši noteikumi, kādi attiecas uz Austrijas valstspiederīgajiem. Tomēr kompetentajai iestādei jāsaņem pierādījumi par to, ka Austrijas fiziskās personas nekādā veidā netiek diskriminētas, veicot attiecīgo darījumdarbību ārvalstnieka izcelsmes valstī. Ja šādu pierādījumu nevar sniegt, ārvalstu fiziskajai personai jāiesniedz oficiāls pieteikums, lai tai piešķirtu statusu, kas vienlīdzīgs valstspiederīgā statusam. Ja darījumdarbības atļaujas turētājs nav Austrijas pastāvīgais iedzīvotājs, jāieceļ profesionāls pārstāvis (“gewerberechtlicher Geschäftsführer”), kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Austrijā. Lai iegūtu atļauju veikt darījumdarbību, ārvalstu juridiskajām personām vai līgumsabiedrībām jāizveido uzņēmums un jāieceļ profesionāls pārstāvis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Austrijā. Neskarot esošos līgumus, ārvalstu profesionālajam pārstāvim jāiesniedz pieteikums, lai tam piešķirtu statusu, kas ir līdzvērtīgs valstspiederīgā statusam. |
||||||||||||
|
|
FI: vismaz pusei no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājiem jābūt fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir EEZ (Eiropas Ekonomikas zona), vai juridiskām personām, kuru domicils ir kāda no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, ja vien Tirdzniecības un rūpniecības ministrija nenosaka izņēmumu. |
||||||||||||
|
|
SE: sabiedrību ar ierobežotu atbildību (akciju sabiedrību) var izveidot viens vai vairāki dibinātāji. Dibinātāja puse ir vai nu EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) rezidents, vai arī EEZ juridiska persona. Līgumsabiedrība var būt dibinātāja tikai tad, ja katrs partneris ir EEZ rezidents (1). Rīkotājdirektors un vismaz 50 % no valdes locekļiem ir EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) rezidenti. Atbilstīgie nosacījumi ir noteicošie, veidojot visa veida citas juridiskās personas. |
||||||||||||
|
|
CZ: ārvalstu fiziskās personas var veikt darījumdarbību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz Čehijas valstspiederīgajiem. Taču ārvalstu fiziskās personas var izvērst darbības kā pašnodarbinātas personas, kā arī izveidot un vadīt uzņēmumus tikai tad, ja tās šādu uzņēmumu reģistrē Komercreģistrā, ja vien attiecīgās personas pastāvīgā dzīvesvieta nav EES (Eiropas Ekonomikas zonā). Ja fiziskai/juridiskai personai nav pastāvīgas mītnesvietas EEZ, tai Komercreģistrā papildus jāiesniedz dati vai dokuments par uzņēmuma aktīvu apgrūtinājumiem ārvalstīs, ja nodrošinājuma derīgums ir saistīts ar tā publiskošanu, un vēl citus papildu datus. Pirms reģistrēšanās Komercreģistrā ārvalsts juridiskām personām jāizveido uzņēmums Čehijas Republikā un jāieceļ profesionāls pārstāvis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republikā. |
||||||||||||
|
|
MT: pieteikumus, ko nerezidenti iesniedz, lai emitētu, iegādātos, pārdotu un dzēstu vietējo sabiedrību, kas izveidotas vai tiks izveidotas, vērtspapīrus, kuri nav reģistrēti Maltas Biržā, izskata Maltas finanšu pakalpojumu iestādes (Malta Financial Services Authority, MFSA) sabiedrību reģistrs. Šī procedūra neattiecas uz Ienākumu nodokļa likuma 2. pantā definētajām sabiedrībām (t. i., starptautiskajām pārvaldītājsabiedrībām/tirdzniecības sabiedrībām) un sabiedrībām, kurām pieder Likumā par tirdzniecības floti noteiktajā kārtībā reģistrēts kuģis un kurās rezidentu līdzdalība nepārsniedz 20 %. |
||||||||||||
|
|
PL: ārvalstnieki, kuri saņēmuši atļauju pastāvīgi uzturēties Polijas teritorijā, pieļaujamas uzturēšanās atļauju, Polijā piešķirtu bēgļa statusu vai kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība Polijas teritorijā, var veikt darījumdarbību Polijas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz Polijas valstspiederīgajiem; ievērojot savstarpējības prasības, ja ratificētie starptautiskie nolīgumi neparedz citādi, ārvalstu personas var veikt darījumdarbību Polijas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz uzņēmējiem, kuru mītne ir Polijā. Ja nav savstarpējības, ārvalstu personām ir tiesības veikt darījumdarbību Polijas teritorijā tikai kā komandītsabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām; tām ir arī tiesības iestāties šajās sabiedrībās vai iegūt un pirkt to daļas vai akcijas. |
||||||||||||
|
|
RO: vienīgajam rīkotājdirektoram vai valdes priekšsēdētājam, kā arī pusei no valdes locekļu kopējā skaita komercsabiedrībās jābūt Rumānijas pilsoņiem, ja vien sabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts citādi. Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietniekiem jābūt Rumānijas pilsoņiem. |
||||||||||||
|
|
Likums par ārvalstu sabiedrību filiālēm SE: ārvalstu sabiedrība (kas nav izveidojusi juridisku personu Zviedrijā) komercdarbību veic ar tādas filiāles starpniecību, kura veic uzņēmējdarbību Zviedrijā un kurai ir neatkarīga vadība un atsevišķi konti. Uz būvniecības projektiem, kuru īstenošanas termiņš ir mazāks par gadu, neattiecas prasība izveidot filiāli vai iecelt pārstāvi, kurš ir Zviedrijas pastāvīgais iedzīvotājs. SE: filiāles rīkotājdirektors ir EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) rezidents (1). SE: ārvalstu vai Zviedrijas pilsoņi, kuri nedzīvo Zviedrijā, bet kuri vēlas veikt komercdarbību Zviedrijā, vietējā iestādē ieceļ un reģistrē pārstāvi, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā un kurš atbild par šādām darbībām. LT: vismaz vienam ārvalstu sabiedrības filiāles pārstāvim jābūt Lietuvas pastāvīgajam iedzīvotājam. |
||||||||||||
|
|
PL: filiāles – lai veiktu darījumdarbību Polijas teritorijā, ārvalstu uzņēmēji var reģistrēt filiāles, ievērojot savstarpējības principu, ja ratificētie starptautiskie nolīgumi neparedz citādi. Filiāles darījumdarbībai jābūt tādai pašai kā ārvalstu uzņēmēja veiktajai darbībai, un jāieceļ persona, kas ir tiesīga pārstāvēt ārvalstu uzņēmēju. Filiāle jāreģistrē, un tajā jāveic atsevišķa grāmatvedība. Aģentūras – ārvalstu uzņēmēji var izveidot aģentūras. Aģentūras darījumdarbība var būt tikai reklāma un sludinājumi attiecībā uz ārvalstu uzņēmēju. Aģentūra ir jāreģistrē, un tajā jāveic atsevišķa grāmatvedība. |
||||||||||||
|
|
SI: lai izveidotu ārvalstu sabiedrības filiāles, mātesuzņēmumam vismaz vienu gadu jābūt reģistrētam tā izcelsmes valsts tiesu reģistrā. |
||||||||||||
|
|
Juridiskās personas: AT: tikai Austrijas valstspiederīgie vai juridiskas personas un uzņēmumi, kuru mītnesvieta ir Austrijā, var būt kapitāldaļu turētāji Oesterreichische National bank (Austrijas Valsts banka). Vadības locekļiem jābūt Austrijas valstspiederīgajiem. BG: ārvalstu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu, ietverot kopuzņēmumus, var izveidot tikai kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības ar vismaz diviem kapitāldaļu turētājiem. Filiāļu izveidošanai ir jāsaņem atļauja. Nav saistību attiecībā uz pārstāvniecību izveidošanu. Pārstāvniecības nevar iesaistīties saimnieciskā darbībā. |
||||||||||||
|
|
FI: vismaz puses valdes locekļu un rīkotājdirektora pastāvīgā dzīvesvieta ir EEZ (Eiropas Ekonomikas zonā), ja vien Tirdzniecības un rūpniecības ministrija attiecībā uz sabiedrību nenosaka izņēmumu. |
||||||||||||
|
|
FI: lai ārvalstu īpašnieki varētu iegādāties akcijas par apjomu, kas tiem piešķir vairāk nekā vienu trešdaļu no balsstiesībām lielā Somijas uzņēmumā vai lielā komercuzņēmumā (kurā ir vairāk nekā 1 000 darbinieku vai kura apgrozījums pārsniedz 167 miljonus euro, vai kura bilances kopsumma pārsniedz 167 miljonus euro), tiem ir jāsaņem Somijas iestāžu piekrišana; šādu piekrišanu var atteikt, ja ir apdraudētas svarīgas valsts intereses. ārvalstniekam, kura dzīvesvieta ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privāts uzņēmējs vai partneris Somijas komandītsabiedrībā vai līgumsabiedrībā, ir vajadzīga tirdzniecības atļauja. Ja ārvalstu organizāciju vai fondu reģistrē saskaņā ar EEZ valsts tiesību aktiem un tā juridiskā adrese ir Eiropas Ekonomikas zonas valstī, tam nav vajadzīga atļauja, lai veiktu darījumdarbību vai tirdzniecību ar Somijā reģistrētas filiāles starpniecību. |
||||||||||||
|
|
Nekustamā īpašuma pirkumi: AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegādei, pirkšanai, kā arī īrēšanai vai nomāšanai vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses. BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības (2) uz nekustamo īpašumu. CY: nav saistību. |
||||||||||||
|
|
CZ: nekustamo īpašumu var iegādāties tikai fiziskas personas, kurām ir pastāvīga dzīvesvieta, un juridiskas personas, kuru mītne vai filiāle atrodas Čehijas Republikas teritorijā. Īpašu režīmu piemēro attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamu zemi un mežiem, ko var iegādāties tikai pastāvīgie iedzīvotāji (t.i., fiziskas personas, kurām pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republikas teritorijā, vai juridiskas personas, kuru mītne atrodas Čehijas Republikas teritorijā), un līdzdalība valsts lauksaimniecībā izmantojamas zemes un mežu privatizācijā ir ierobežota un attiecas tikai uz Čehijas Republikas pilsoņiem. |
||||||||||||
|
|
EE: lauksaimniecībā izmantojamas zemes un mežu, kā arī pierobežas zonas zemes pirkšana ir atrunāta. DK: ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām, kas nav pastāvīgie iedzīvotāji, nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimniecības īpašuma pirkšanai. |
||||||||||||
|
|
ES: nekustamā īpašuma pirkšana ir atrunāta attiecībā uz tādu dalībvalstu valdībām, oficiālajām iestādēm un valsts uzņēmumiem, kuru izcelsme ir ārpus Kopienas. |
||||||||||||
|
|
EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90, kas grozīts ar Likumu 1969/91, lai iegādātos nekustamu īpašumu pierobežas teritorijās vai nu tieši, vai ar līdzdalību tādas sabiedrības pašu kapitālā, kas nav reģistrēta Grieķijas biržā un kam pieder nekustamais īpašums šādos reģionos, vai lai mainītu personas, kas ir šādu sabiedrību akcionāri, vajadzīga kompetento iestāžu izsniegta atļauja (Aizsardzības ministrija attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kas nav ES fiziskās vai juridiskās personas). IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstu pilsoņi iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja, rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimnieciskā rūpniecība), šī prasība nav jāievēro, ja ir uzņēmumu un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegts sertifikāts. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei. |
||||||||||||
|
|
HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kas neveic uzņēmējdarbību Horvātijā un nav tur inkorporēti. Uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā un ir inkorporēti tur kā juridiskas personas, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, ko veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Nav saistību attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojas zemes iegādi, ko veic ārvalstu juridiskas un fiziskas personas. HU: nav saistību, ārvalstu fiziskām un juridiskām personām iegādājoties valsts īpašumu. LT: nav saistību, ārvalstu subjektiem (fiziskām un juridiskām personām) iegādājoties zemi, tomēr ir prasība tiem pārvaldīt vai izmantot šādu īpašumu saskaņā ar Lietuvas tiesību aktos noteikto procedūru. |
||||||||||||
|
|
LV: nav saistību attiecībā uz zemes iegādi, ko veic juridiskas personas. Zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem. MT: arī turpmāk piemēros Maltas tiesību aktos un noteikumos paredzētās prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. |
||||||||||||
|
|
RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kuru dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī ārvalstu juridiskās personas, kuras nav reģistrētas Rumānijā un kuru galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem. SI: juridiskās personas, kas Slovēnijas Republikā izveidotas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību, drīkst iegādāties nekustamo īpašumu Slovēnijas Republikas teritorijā. Filiāles (*1), ko Slovēnijas Republikā izveidojušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās izveidotas. Vajadzīga īpaša atļauja, lai sabiedrības, kuru kapitāla vai balsstiesību vairākums tieši vai netieši pieder citu dalībvalstu juridiskām personām vai valstspiederīgajiem, varētu iegādāties nekustamo īpašumu 10 km pierobežas zonā. SK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma iegādei. Ārvalstu personas var iegādāties nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Ārvalstu personas zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja saņemta atļauja. |
||||||||||||
|
|
IT: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. FI: (Ālandu salas): fiziskajām personām, kam nav reģionālās pilsonības Ālandu salās, un juridiskajām personām ir ierobežotas tiesības iegādāties un turēt nekustamo īpašumu Ālandu salās bez šo salu kompetento iestāžu atļaujas. |
||||||||||||
|
|
FI: (Ālandu salas): tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus ir ierobežotas tām fiziskām personām, kurām nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, vai visām juridiskām personām, kurām nav Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas. |
||||||||||||
|
|
PL: vajadzīga atļauja, lai ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas tieši vai netieši varētu iegūtu īpašumā nekustamo īpašumu. |
||||||||||||
|
|
PL: nav saistību, izņemot: ja neatkarīgu dzīvokli vai nekustamo īpašumu pērk ārvalstu pilsonis, kas Polijā nodzīvojis vismaz piecus gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas; ja juridiska persona, kuras uzņēmuma mītne atrodas Polijā un kuru tieši vai netieši kontrolē ārvalstu fiziska persona vai ārvalstu juridiska persona, kuras uzņēmuma mītne atrodas ārvalstīs, likumā noteiktajiem mērķiem pērk nekustamo īpašumu bez ēkām, kura kopējā platība Polijā nepārsniedz 0,4 ha pilsētas zonā. |
||||||||||||
|
|
Ieguldījumi: BG: lai veiktu atsevišķas saimnieciskas darbības, kas saistītas ar valsts vai sabiedriskā īpašuma izmantošanu vai lietošanu, ir jāsaņem Koncesiju aktā paredzētā koncesija. CY: portfeļa ieguldījumi: ieguldītāji no valstīm, kas atrodas ārpus ES, var ieguldīt ne vairāk kā 49 % Kipras biržā reģistrētas sabiedrības akciju kapitālā. Darījumus ar šādiem ieguldījumiem var veikt Kipras biržas mākleri un valsts sabiedrības, neinformējot Kipras Centrālo banku. |
||||||||||||
|
|
CY: juridiskām personām ar ārvalstu līdzdalību jābūt tādam samaksātajam kapitālam, kurš atbilst to finanšu vajadzībām, un nerezidentiem jāfinansē savs ieguldījums, importējot ārvalstu valūtu. Ja nerezidenta līdzdalība pārsniedz 24 %, jebkurš papildu finansējums apgrozāmā kapitāla vajadzībām vai citām vajadzībām ir jāiegūst no vietējiem un ārvalstu avotiem proporcionāli rezidentu un nerezidentu līdzdalībai juridiskās personas pašu kapitālā. Ārvalstu sabiedrību filiālēm viss kapitāls sākotnējam ieguldījumam jāsniedz no ārvalstu avotiem. Aizņemšanās no vietējiem avotiem ir atļauta tikai pēc projekta sākotnējās ieviešanas, lai finansētu apgrozāmā kapitāla vajadzības. |
||||||||||||
|
|
ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu valsts iestādes (kas papildus ekonomiskajām interesēm tiecas ietvert arī neekonomiskās intereses) tieši vai ar uzņēmumu starpniecību vai citu tādu juridisko personu starpniecību, kuras tieši vai netieši kontrolē ārvalstu valdības, veiktu ieguldījumus Spānijā, ir nepieciešama iepriekšēja valdības atļauja. |
||||||||||||
|
|
FR: uz ārvalstu pirkumiem, kas pārsniedz 33,33 % no kapitāla daļām vai balsstiesībām esošā Francijas uzņēmumā vai 20 % publiski kotētās Francijas sabiedrībās, attiecas šādi noteikumi: vienu mēnesi pēc iepriekšējas paziņošanas automātiski piešķir atļauju attiecībā uz citiem ieguldījumiem, ja vien ekonomikas ministrs ārkārtas gadījumos neizmanto savas tiesības atlikt ieguldījumu. FR: ārvalstu līdzdalību nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Francijas valdība katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. |
||||||||||||
|
|
FR: lai veiktu darījumdarbību kā noteiktas komerciālas, rūpnieciskas vai amatnieku darbības, ir nepieciešama īpaša atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. IT: ekskluzīvas tiesības var piešķirt vai saglabāt nesen privatizētiem uzņēmumiem. Dažos gadījumos balsstiesības nesen privatizētos uzņēmumos var būt ierobežotas. Uz laiku līdz pieciem gadiem var būt vajadzīga Valsts kases atļauja, lai iegādātos lielu pašu kapitāla daļu sabiedrībās, kas darbojas aizsardzības un enerģijas jomā. LT: ieguldījumi loteriju organizēšanā ir aizliegti saskaņā ar Likumu par ārvalstu kapitāla ieguldījumiem. |
||||||||||||
|
|
MT: uz sabiedrībām, kurās līdzdarbojas fiziskas vai juridisks personas, kas ir nerezidenti, attiecas tādas pašas kapitāla prasības, kādas piemēro pilnībā rezidentiem piederošām sabiedrībām, un tās ir šādas: privātām sabiedrībām – Lm 500 (no kura vismaz 20 % jābūt samaksātam kapitālam); valsts sabiedrībām – Lm 20 000 (no kura vismaz 25 % jābūt samaksātam kapitālam). Pašu kapitāla nerezidentu daļa jāapmaksā ar līdzekļiem no ārvalstīm. Saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem sabiedrībām, kurās līdzdarbojas nerezidenti, jāiesniedz pieteikums Finanšu ministrijai, lai saņemtu atļauju iegādāties telpas. PT: ārvalstu līdzdalību nesen privatizētos uzņēmumos var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Portugāles valdība katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. |
||||||||||||
|
|
PL: atļauja izveidot sabiedrību ar ārvalsts pašu kapitālu vajadzīga šādos gadījumos: sabiedrības izveidošana, kapitāla daļu vai akciju pirkšana vai iegāde esošā sabiedrībā. sabiedrības darbības paplašināšana, ja darbības lauks aptver vismaz vienu no šādām jomām: jūras ostu un lidostu vadība, darījumi ar nekustamo īpašumu vai starpniecība darījumos ar nekustamo īpašumu, piegāde aizsardzības rūpniecībai, uz kuru neattiecas citas licencēšanas prasības, vairumtirdzniecība ar importētām patēriņa precēm, juridisko konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, tāda kopuzņēmuma ar ārvalstu kapitālu izveidošana, kurā Polijas puse ir valsts juridiskā persona un sākotnējā kapitālā tā piedalās ar nefinanšu aktīviem, vienošanās par līgumu, kas ietver tiesības lietot valsts īpašumu ilgāk nekā sešus mēnešus vai nolemj iegādāties šādu īpašumu. |
||||||||||||
|
|
BG: maksājumiem un pārvedumiem uz ārvalstīm saistībā ar ieguldījumiem un valsts vai valsts garantētiem aizdevumiem ir nepieciešama Bulgārijas Valsts bankas atļauja (6). |
||||||||||||
|
|
Valūtas darījumus skaidrā naudā kā nodarbošanos var veikt jebkura persona, kas reģistrēta saskaņā ar Tirdzniecības likumu, ja šāda persona ir reģistrēta arī publiskā komercdarbību veicošo personu reģistrā saskaņā ar kādas no Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts tiesībām un ja šī persona ir reģistrēta publiskā reģistrā kā valūtas maiņas birojs. |
||||||||||||
|
|
CY: saskaņā ar Likumu par valūtas kontroli nerezidentiem parasti nav atļauts aizņemties no vietējiem avotiem. SK: attiecībā uz kārtējiem maksājumiem ir noteikts ierobežojums pilsoņiem rezidentiem iegādāties ārvalstu valūtu personīgiem mērķiem. Attiecībā uz kapitāla maksājumiem finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustama īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai nepieciešama ārvalstu valūtas maiņas atļauja. |
||||||||||||
|
|
Pastāvīgās dzīvesvietas prasības. AT: filiāļu un juridisko personu rīkotājdirektoriem jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. |
||||||||||||
|
|
AT: uz visiem ārvalstniekiem attiecas Likums par ārvalstniekiem un Likums par dzīvesvietu, kas reglamentē ieceļošanu, uzturēšanos un darbu. Turklāt uz ārvalstu strādniekiem, ietverot galvenos darbiniekus un ieguldītājus, izņemot Eiropas Ekonomikas zonas valstspiederīgos, attiecas Likuma par ārvalstnieku darbu noteikumi, ietverot darba tirgus pārbaudi un kvotu sistēmu. Ja ieguldītājs apņemas veikt ieguldījumu, kas labvēlīgi ietekmē visu Austrijas ekonomiku vai vienu Austrijas ekonomikas nozari, attiecībā uz šādu ieguldītāju var neveikt darba tirgus pārbaudi, un atsevišķos gadījumos to var neveikt arī attiecībā uz svarīgiem galvenajiem darbiniekiem. Ieguldītāju, kas apliecina, ka viņa turējumā ir vismaz 25 % no līgumsabiedrības (“Personengesellschaft”) vai valsts komandītsabiedrības (“Gesellschaft mit beschränkter Haftung”) un ka viņam ir izšķirošā ietekme šādā sabiedrībā, atbrīvo no pienākuma ievērot Likumu par ārvalstnieku darbu. |
||||||||||||
|
|
BG: uz visiem ārvalstniekiem attiecas Likuma par ārvalstniekiem noteikumi par ieceļošanu, uzturēšanos un darbu, ietverot uzturēšanās laiku; ir nepieciešamas atbilstīgās ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas. HR: turpina piemērot Horvātijas tiesību aktos ietvertās prasības attiecībā uz ieceļošanu, pagaidu uzturēšanos un darbu, tostarp uzturēšanās laikposmiem. LT: vismaz vienam ārvalstu sabiedrības filiāles pārstāvim jābūt Lietuvas pastāvīgajam iedzīvotājam. |
||||||||||||
|
|
MT: Maltas tiesību aktus un noteikumus par ieceļošanu un uzturēšanos piemēros arī turpmāk, ietverot noteikumus par uzturēšanās ilgumu. Ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas Maltas valdība piešķir pēc saviem ieskatiem. |
||||||||||||
|
|
SK: ārvalstu fiziskai personai, kuras vārds jāreģistrē Komercreģistrā kā personai, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, jāiesniedz atļauja par uzturēšanos Slovākijas Republikā. |
||||||||||||
|
|
Privatizācija BG: nav saistību attiecībā uz piedalīšanos privatizācijā, ko veic ar valsts ārējo parādu obligācijām, un attiecībā uz ekonomikas nozarēm, kas nav iekļautas ikgadējā privatizācijas programmā. Nav saistību attiecībā uz piedalīšanos privatizācijā ar ieguldījumu sertifikātiem vai citām priviliģētām privatizācijas metodēm, kur ir nepieciešama Bulgārijas pilsonība un pastāvīgā dzīvesvieta. RO: nav saistību. |
||||||||||||
|
2. NOZARU ĪPAŠĀS SAISTĪBAS (pamatojas uz ANO ISIC rev. 3 klasifikāciju) |
|||||||||||||
| A. LAUKSAIMNIECĪBA, MEDNIECĪBA UN MEŽSAIMNIECĪBA |
|||||||||||||
|
AT: atruna. BG: nav saistību lauksaimniecībā izmantojamai zemei un mežiem. CY: atļautā līdzdalība, kas nav ES līdzdalība, ir ne vairāk kā 49 %. Ieguldījuma orientējošais minimālais apjoms ir CY£ 100 000 . FR: atruna attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem, ko izveido to valstu valstspiederīgie, kuras nav Kopienas dalībvalstis, un uz vīna dārzu iegādi. HR un HU: nav saistību. IE: atruna attiecībā uz zemi, ko, lai nodarbotos ar lauksaimniecību, iegādājas to valstu valstspiederīgie, kas nav Kopienas dalībvalstis, ja vien nav piešķirta atļauja; Ārpuskopienas valstu pastāvīgo iedzīvotāju ieguldījumi miltu malšanas darbībās. LT: nav saistību attiecībā uz ārvalstu subjektu (fizisku un juridisku personu) veiktām iegādēm, saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām iegūstot īpašumā zemi, iekšzemes ūdeņus un mežus. MT: nav saistību. RO: nav saistību lauksaimniecībā izmantojamai zemei un mežiem. SK: atruna attiecībā uz zemes iegādi, lai nodarbotos ar lauksaimniecību, un citas zemes iegādi, kā norādīts Likumā par ārvalstu valūtas maiņu, ja vien nav piešķirta atļauja. |
||||||||||||
| B. ZVEJNIECĪBA |
|||||||||||||
|
AT: 25 % vai vairāk Austrijā reģistrēto kuģu iegāde. BE: atruna attiecībā uz to kuģu iegādi, kas kuģo ar Beļģijas karogu, ja to veic rēderejas, kuru galvenais birojs neatrodas Beļģijā. BG: nav saistību. CY: atļautā līdzdalība, kas nav ES līdzdalība, ir ne vairāk kā 49 %. Ieguldījuma orientējošais minimālais apjoms ir CY£ 100 000 . |
||||||||||||
|
|
DK: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām, ja rezidenti no valstīm ārpus EK iegūst vienu trešdaļu vai vairāk īpašumtiesību ar komerciālo zvejniecību saistītā uzņēmumā, attiecībā uz tādu kuģu īpašumtiesībām, kas kuģo zem valsts karoga, kuras iegūst rezidenti no valstīm ārpus EK, ja vien iegāde nenotiek ar Dānijā inkorporēta uzņēmuma starpniecību. FR: atruna attiecībā uz to valstu valstspiederīgo apmešanos uz dzīvi piejūras valsts īpašumā, kuras nav Kopienas valstis vai EBTA valstis, lai nodarbotos ar zivsaimniecību/krabjveidīgo un aļģu audzēšanu. FI: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Somijas karogu, ietverot zvejniecības kuģus, izņemot, ja tie iegādāti ar Somijā inkorporēta uzņēmuma starpniecību. FR: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām, iegūstot vairāk nekā 50 % no kuģiem ar Francijas karogu, ja vien attiecīgais kuģis pilnībā nepieder uzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas Francijā. |
||||||||||||
|
|
DE: jūras zvejniecības atļauju piešķir tikai tiem kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Vācijas karogu. Tie ir zvejniecības kuģi, kuru akciju lielākā daļa pieder Kopienas pilsoņiem vai sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kuru galvenā darījumdarbības veikšanas vieta atrodas dalībvalstī. Kuģu izmantošanu pārvalda un uzrauga personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā. Lai iegūtu zvejniecības licenci, visiem zvejas kuģiem jābūt reģistrētiem tajās piekrastes valstīs, kurās atrodas kuģu izcelsmes ostas. EE: kuģi ir tiesīgi izmantot Igaunijas karogu, ja tie atrodas Igaunijā un lielākās īpašumtiesību daļas turētāji ir Igaunijas valstspiederīgie līgumsabiedrībās un komandītsabiedrībās, vai citas juridiskas personas, kas atrodas Igaunijā un kuru vadības valdē lielākās balsstiesību daļas turētāji ir Igaunijas valstspiederīgie. EL: īpašumtiesības uz kuģi ar Grieķijas karogu ir ierobežotas un nedrīkst pārsniegt 49 % fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, kas atrodas ārpus ES. HR un HU: nav saistību. IE: atruna attiecībā uz iegādēm, ko veic ārpuskopienas valstu valstspiederīgie, iegādājoties Īrijā reģistrētus jūras zvejniecības kuģus. |
||||||||||||
|
|
IT: atruna attiecībā uz pirkumiem, ko veic ārvalstnieki, kuri nav Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, pērkot lielāko daļu no kuģiem ar Itālijas karogu vai kontroles daļu sabiedrībās, kam pieder kuģi un kuru centrālais birojs atrodas Itālijā; attiecībā uz to kuģu pirkšanu, kas kuģo ar Itālijas karogu, lai tos izmantotu zvejniecībā Itālijas teritoriālajos ūdeņos. LT: nav saistību. LV: atruna attiecībā uz īpašumtiesību reģistrēšanu uz Latvijas zvejas kuģiem fiziskām personām, kas nav ne Latvijas Republikas pilsoņi, ne nepilsoņi, kā arī nav Latvijas juridiskas personas, izņemot, ja īpašumtiesības reģistrētas, izmantojot uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā. |
||||||||||||
|
|
MT: nav saistību. NL: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Nīderlandes karogu, ja vien ieguldījumu neveic rēderejas, kas inkorporētas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, veic uzņēmējdarbību Nīderlandes Karalistē un kuru faktiskā vadība atrodas Nīderlandē. PT: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Portugāles karogu, kas nav iegūtas ar Portugālē inkorporēta uzņēmuma starpniecību. RO: nav saistību. SE: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām, iegūstot 50 % vai vairāk no kuģiem ar Zviedrijas karogu, izņemot gadījumus, kad iegāde notiek ar Zviedrijā inkorporēta uzņēmuma starpniecību; attiecībā uz 50 % vai vairāk akciju daļas izveidi vai iegādi sabiedrībās, kas iesaistītas komerczvejniecības darbībā Zviedrijas ūdeņos, ja vien nav piešķirta atļauja. Zviedrijas tiesību aktos zvejniecības jomā ir ietverti ierobežojumi attiecībā uz zvejniecību un ierobežojumi, saskaņā ar kuriem zvejniecības kuģi var iegādāties licenci un kļūt par Zviedrijas zvejas flotes daļu. SK: atruna attiecībā uz īpašumtiesībām uz kuģiem ar Slovākijas karogu, izņemot gadījumus, ja tās iegūtas ar Slovākijas Republikā inkorporēta uzņēmuma starpniecību. |
||||||||||||
|
|
UK: atruna attiecībā uz tādu kuģu iegādi, kuri kuģo ar Apvienotās Karalistes karogu, ja vien ieguldījums par vismaz 75 % nepieder britu pilsoņiem un/vai uzņēmumiem, kuros vismaz 75 % pieder britu pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils visos gadījumos ir Apvienotā Karaliste. Kuģi jāpārvalda, jāvada un jākontrolē no Apvienotās Karalistes. |
||||||||||||
| C. IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE |
|||||||||||||
|
BG: uz tiesībām meklēt, pētīt un izmantot dabiskās izejvielas, ietverot minerālu izejvielas un rūdas, attiecas laika ziņā ierobežota Bulgārijas valdības piešķirta koncesija. Tiesības meklēt un/vai pētīt un ieguves koncesijas piešķir fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā uzņēmēji Komercreģistrā un kurām ir atbilstīga tehnika, vadības un finanšu iespējas. Nav saistību zelta ieguvei no upēm un sāls un citu elementu ieguvei no jūras ūdens. CZ: nav saistību. EL: lai iegūtu tiesības pētīt un izmantot visus minerālus, izņemot ogļūdeņražus, cieto kurināmo, radioaktīvos minerālus un ģeotermisko potenciālu, vajadzīga Grieķijas valsts piešķirta koncesija pēc Ministru padomes apstiprinājuma. ES: atruna attiecībā uz tādiem ieguldījumiem stratēģiskos minerālos, kuru izcelsme ir ārpuskopienas valstīs. FR: darījumdarbību ieguves rūpniecībā nerezidents var veikt, reģistrējot Francijas vai Eiropas meitasuzņēmumu, kura pārvaldnieks ir Francijas vai citas valsts pastāvīgais iedzīvotājs, kas savu dzīvesvietu paziņo vietējai prefektūrai. HR: nav saistību. HU: uz tiesībām meklēt, pētīt un izmantot minerālu izejvielas var attiekties laika ziņā ierobežota Ungārijas valdības piešķirta koncesija. |
||||||||||||
|
|
LT: nav saistību. MT: nav saistību. RO: nav saistību. EK: atruna attiecībā uz ogļūdeņražu meklēšanu, pētīšanu un izmantošanu: saskaņā ar 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK (OV L 164, 30.6.1994.) ikreiz, kad konstatē, ka trešās valsts režīms, kas piešķirts Kopienas fiziskajām vai juridiskajām personām, nav salīdzināms ar Kopienas režīmu, kas piešķirts minētās valsts fiziskajām vai juridiskajām personām attiecībā uz tirgus pieejamību un šo darbību veikšanu, Padome pēc Komisijas ieteikuma var pilnvarot dalībvalsti atteikt atļauju fiziskai vai juridiskai personai, ko faktiski kontrolē attiecīgā trešā valsts un/vai šādas valsts valstspiederīgie (savstarpējības princips). |
||||||||||||
| D. RAŽOŠANA |
|||||||||||||
|
Nav. BG: alkoholisko dzērienu, destilāta un spirta ražošana ir jāreģistrē, un to drīkst veikt tikai vienības, kas reģistrētas saskaņā ar Bulgārijas komerctiesībām vai saskaņā ar ES vai EEZ dalībvalstu tiesībām. Tabakas izstrādājumu ražošanai un tabakas apstrādei ir jāsaņem Ministru padomes atļauja, un to drīkst veikt tikai vienības, kas reģistrētas saskaņā ar Bulgārijas komerctiesībām vai saskaņā ar ES vai EEZ dalībvalstu tiesībām. |
||||||||||||
|
Atruna: kodoliekārtu vai kodolierīču izmantošana un kodoldegvielas aizvākšana; minētajām darbībām ir nepieciešama licence. Farmaceitisko līdzekļu un veterinārās medicīnas produktu ražošanai, importam un izplatīšanai ir nepieciešama Bulgārijas galvenā pārstāvja atļauja. Darbībām, kas saistītas ar atkritumu likvidēšanu un apsaimniekošanu, ir vajadzīga atļauja. |
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
CITA VEIDA RAŽOŠANA |
AT: uz nemilitāru ieroču un munīcijas ražošanu attiecas prasība par EEZ pilsonību. Uz militāro ieroču un munīcijas ražošanu attiecas prasība par Austrijas pilsonību. Juridiskas personas un līgumsabiedrības: juridiskajai adresei vai galvenajam birojam jābūt Austrijā. Sabiedrības profesionālajam pārstāvim vai pārvaldošajiem partneriem, kas ir pilnvaroti darboties sabiedrības vārdā, jābūt EEZ pilsoņiem. BG: ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un divējāda lietojuma preču un iekārtu ražošanai un tirdzniecībai ir nepieciešama licence vai reģistrācija, un to drīkst veikt tikai vienības, kas reģistrētas saskaņā ar Bulgārijas komerctiesībām. |
||||||||||||
| E. ELEKTROENERĢIJA, GĀZES UN ŪDENS APGĀDE |
|||||||||||||
|
AT: nav saistību. BG: darbībām, kas saistītas ar elektroenerģiju, gāzi un karsto ūdeni, ir jāsaņem licence. Licences izsniedz juridiskai personai, kas reģistrēta saskaņā ar Bulgārijas komerctiesībām vai saskaņā ar ES vai EEZ dalībvalstu tiesībām. CZ: nav saistību. |
||||||||||||
|
|
FR: koncesijas un atļaujas hidroelektroenerģijas jomā var piešķirt tikai Francijas valstspiederīgajiem vai Kopienas valstspiederīgajiem, kā arī to trešo valstu valstspiederīgajiem, ar kurām noslēgti savstarpīguma nolīgumi hidroelektroenerģijas jomā. FI: atruna attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumā, kas iesaistīts darbībās ar kodolenerģiju vai kodolmateriāliem. EL: cietie kurināmie, radioaktīvie minerāli un ģeotermālā enerģija: licenci pētīšanai nevar izsniegt ārpuskopienas valstu fiziskām vai juridiskām personām. Uz izmantošanas tiesībām attiecas Grieķijas valdības piešķirta koncesija pēc Ministru padomes apstiprinājuma. HR un HU: nav saistību. LV: valsts monopols elektroenerģijas nozarē. MT: nav saistību. |
||||||||||||
|
|
PT: atruna attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumā, kas iesaistīts dabasgāzes importēšanā, transportēšanā un piegādē. Portugāles valdība ir kompetenta definēt nosacījumus, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri vēlas veikt šīs darbības. RO: nav saistību. |
||||||||||||
|
|
SK: jānodrošina atbilstība Slovākijas Republikas enerģētikas politikai. Atrunātas attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumos, kas ir dabiskie monopoli. Valdība var ierobežot elektrības un gāzes importu un eksportu šādos gadījumos: elektrības un gāzes ražotāju un pircēju tiesības un pienākumi nav vienādi vai nav samērojami ar ražotāju un pircēju tiesībām un pienākumiem Slovākijas Republikā, piesardzības pasākumi, ko veic atsevišķi ražotāji un kas attiecas uz vides aizsardzību, nav vienādi vai nav samērojami ar Slovākijas Republikā veikto vides aizsardzību, elektrības imports vai eksports ierobežo tās elektrības izmantošanu, ko iegūst no atjaunojamiem avotiem vai vietējiem akmeņogļu avotiem. |
||||||||||||
(1) Drīkst piešķirt izņēmumus no šīm prasībām, ja var pierādīt, ka rezidenta statuss nav nepieciešams.
(2) Bulgārijas īpašuma tiesības pieļauj šādas ierobežotas tiesības uz īpašumu: izmantošanas tiesības, celtniecības tiesības, ēku ierīkošanas tiesības un servitūttiesības.
(*1) SI: saskaņā ar Likumu par komercsabiedrībām Slovēnijas Republikā dibinātu filiāli neuzskata par juridisku personu, bet attiecībā uz tās darbību to pielīdzina meitasuzņēmumam.
(3) CZ: tiek piemērota nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kas sastāv no:
|
(a) |
ierobežojumi pilsoņiem rezidentiem iegādāties ārvalstu valūtu personīgiem mērķiem, |
|
(b) |
ārvalsts valūtas maiņas atļaujas Čehijas rezidentiem finanšu kredītu saņemšanai no ārvalstu subjektiem, tiešajiem kapitāla ieguldījumiem ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegādei ārvalstīs un ārvalstu vērtspapīru pirkšanai. |
(4) PL: pastāv nediskriminējoša ārvalstu valūtas kontroles sistēma, kas saistīta ar ārvalstu valūtas apgrozījuma ierobežojumiem un ārvalstu valūtas atļauju sistēmu (vispārējo un individuālo), tai skaitā kapitāla plūsmu un valūtas maksājumu ierobežojumiem. Atļauja vajadzīga šādu ārvalstu valūtas maiņas darījumu veikšanai:
|
— |
ārvalstu valūtas pārvedums no valsts, |
|
— |
Polijas valūtas pārvedums uz valsti, |
|
— |
īpašumtiesību uz monetārajiem aktīviem maiņa starp iekšzemes un ārvalstu personām, |
|
— |
aizdevumu un kredītu izsniegšana un saņemšana, ko veic iekšzemes personas ārvalstu valūtas darījumos, |
|
— |
maksājumu ārvalstu valūtā sagatavošana vai izpildīšana Polijas teritorijā par iegādātām precēm, nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām, pakalpojumiem vai darbu, |
|
— |
bankas konta atvēršana un tā turēšana ārvalstīs esošā bankā, |
|
— |
ārvalstu vērtspapīru iegāde un turēšana un nekustamā īpašuma iegāde ārvalstīs, |
|
— |
citu līdzīgas ietekmes ārvalstu saistību uzņemšanās. |
(5) SK: uzskaitījums veikts pārredzamības nolūkā.
(6) Ārvalstu personām ir tiesības pārskaitīt uz ārvalstīm šādus ienākumus un kompensācijas, kas radušies no ieguldījumiem Bulgārijas Republikā: gūto peļņu, kompensācijas par investīciju atsavināšanu valsts vajadzībām, ieņēmumus no likvidācijas vai ieguldījumu pilnīgas vai daļējas pārdošanas, līdzekļus, kas iegūti, izpildot prasījumu, kurš nodrošināts ar galvojumu vai ķīlu.
VIII PIELIKUMS
Kopienas piemērošanas joma attiecībā uz valsts iepirkumu
(minēts Asociācijas nolīguma 137. pantā)
1. papildinājums
CENTRĀLĀ LĪMEŅA IESTĀDES
Iestādes, kas veic valsts iepirkumu saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem
2. iedaļa
Valsts līgumslēdzējas iestādes
Horvātijas parlaments
Horvātijas Republikas prezidents
Horvātijas Republikas prezidenta kanceleja
Horvātijas Republikas prezidenta kanceleja pēc pilnvaru termiņa beigām
Horvātijas Republikas valdība
Horvātijas Republikas valdības biroji
Ekonomikas ministrija
Reģionālās attīstības un ES līdzekļu ministrija
Finanšu ministrija
Aizsardzības ministrija
Ārlietu un Eiropas lietu ministrija
Iekšlietu ministrija
Tieslietu ministrija
Valsts pārvaldes ministrija
Uzņēmējdarbības un amatniecības ministrija
Darba un pensiju sistēmas ministrija
Jūrlietu, transporta un infrastruktūras ministrija
Lauksaimniecības ministrija
Tūrisma ministrija
Vides un dabas aizsardzības ministrija
Būvniecības un plānošanas ministrija
Veterānu lietu ministrija
Sociālās politikas un jaunatnes lietu ministrija
Veselības ministrija
Zinātnes, izglītības un sporta ministrija
Kultūras ministrija
Valsts administratīvās organizācijas
Apgabalu administratīvie biroji
Horvātijas Republikas konstitucionālā tiesa
Horvātijas Republikas Augstākā tiesa
Tiesas
Valsts tieslietu kolēģija
Valsts prokuratūras biroji
Valsts prokuratūras padome
Ombuda biroji
Valsts komisija publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai
Horvātijas Valsts banka
Valsts aģentūras un biroji
Valsts Revīzijas birojs
2. papildinājums
VIETĒJA VAI REĢIONĀLA LĪMEŅA IESTĀDES UN PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTI
Iestādes, kas veic valsts iepirkumu saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem
PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTI UN PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTU KATEGORIJU SARAKSTS
Līgumslēdzējas iestādes, kas minētas Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 5. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, t.i., juridiskas personas, kas ir izveidotas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura un kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
|
— |
vairāk nekā 50 % to finansējuma nāk no valsts budžeta vai vietējo vai reģionālo pašpārvaldes iestāžu budžeta, vai citu līdzīgu juridisko personu līdzekļiem, vai |
|
— |
to pārvaldību uzrauga valsts iestādes, vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes vai citas līdzīgas juridiskās personas, vai |
|
— |
to uzraudzības valdē, pārvaldē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās pašvaldību iestādes vai citas līdzīgas juridiskās personas. |
Piemēram:
Agency Alan d.o.o.
APIS IT d.o.o. – informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju atbalsta aģentūra
Horvātijas Tautas deju ansamblis “Lado”
CARnet (Horvātijas Akadēmiskais un pētniecības tīkls)
Aprūpes un palīdzības centri
Sociālās labklājības centri
Sociālās aprūpes pansionāti
Veselības aprūpes centri
Valsts arhīvi
Dabas aizsardzības valsts institūts
Finansējuma fonds Krško atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanai un NEK radioaktīvo atkritumu un izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai
Atsavinātā īpašuma kompensāciju fonds
Vukovaras pilsētas atjaunošanas un attīstības fonds
Personu ar invaliditāti profesionālas rehabilitācijas un nodarbinātības fonds
Vides aizsardzības un energoefektivitātes fonds
Horvātijas Zinātņu un mākslas akadēmija
Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Hrvatska kontrola zračne plovidbe d.o.o. (Horvātijas kontroles uzņēmums)
Hrvatska lutrija d.o.o. (Horvātijas loterija)
Horvātijas mantojuma fonds
Horvātijas Lauksaimniecības palāta
Horvātijas Radio un televīzija
Horvātijas Tehnoloģiju kultūras asociācija
Horvātijas Audiovizuālais centrs
Horvātijas zirgaudzēšanas centrs – valsts ērzeļu audzēšanas saimniecības Đakovo un Lipik
Horvātijas lauksaimniecības, pārtikas un lauku jautājumu centrs
Horvātijas raktuvju centrs
Horvātijas pilsoņu kara memoriāls un dokumentācijas centrs
Horvātijas Olimpiskā komiteja
Horvātijas Enerģijas tirgus operators
Horvātijas Paraolimpiskā komiteja
Horvātijas Kuģniecības reģistrs
Horvātijas Restaurācijas institūts
Horvātijas Nedzirdīgo sporta federācija
Horvātijas Neatliekamās medicīnas centrs
Horvātijas Valsts sabiedriskās veselības institūts
Horvātijas Garīgās veselības institūts
Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūts
Horvātijas Standartu institūts
Horvātijas Telemedicīnas institūts
Horvātijas Toksikoloģijas un dopinga apkarošanas institūts
Horvātijas Valsts transfuzioloģijas institūts
Horvātijas Nodarbinātības dienests
Horvātijas Veselības aizsardzības un darba drošības institūts
Horvātijas Veselības apdrošināšanas institūts
Horvātijas Veselības apdrošināšanas institūts arodveselības jomā
Jadrolinija (kuģniecības uzņēmums)
Valsts iestāde – Horvātijas Olimpiskais centrs
Valsts augstākās izglītības iestādes
Valsts parki – valsts iestādes
Dabas parki – valsts iestādes
Valsts zinātniskie institūti
Teātri, muzeji, galerijas, bibliotēkas un citas kultūras nozares iestādes, ko ir izveidojušas vietējās vai reģionālās pašpārvaldes iestādes
Brīvības atņemšanas iestādes
Klīniskās slimnīcas
Klīnisko slimnīcu centri
Klīnikas
Miroslav Krleža leksikogrāfijas institūts
Ostas iestādes
Sanatorijas
Aptiekas, ko izveidojušas reģionālās pašpārvaldes iestādes
Matica hrvatska (izdevniecība Matica hrvatska)
Zemūdens arheoloģijas starptautiskais centrs
Valsts un universitātes bibliotēka
Valsts fonds skolēnu un studentu dzīves līmeņa uzlabošanai
Valsts fonds pilsoniskās sabiedrības attīstībai
Horvātijas Republikas Zinātnes, augstākās izglītības un tehnoloģiskās attīstības valsts fonds
Izglītības ārējā novērtējuma valsts centrs
Augstākās izglītības valsts padome
Valsts zinātnes padome
Oficiālais izdevums (Narodne novine d.d.) audzināšanas iestādes
Izglītības iestādes, ko izveidojusi Horvātijas Republika vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes Pašpārvalde
Vispārējās ārstniecības slimnīcas
Plovput d.o.o. (valsts uzņēmums, kas atbild par navigācijas drošību)
Poliklīnikas
Specializētās slimnīcas
Apdrošināto personu centrālais reģistrs
Universitātes datorcentrs
Sporta asociācijas
Sporta federācijas
Ārkārtas medicīniskās aprūpes iestādes
Paliatīvās aprūpes iestādes
Veselības aprūpes iestādes
Policijas solidaritātes fonds
Cietumi
Dubrovnikas atjaunošanas institūts
Sēklu un stādu institūts
Valsts veselības aprūpes institūti
Aeronautikas tehniskais centrs (Zrakoplovno – tehnički centar d.d.)
Apgabalu ceļu administrācijas
Darījumdarbības enerģētikas nozarē uzraudzības centrs un ieguldījumi
3. papildinājums
IESTĀDES, KAS DARBOJAS KOMUNĀLO PAKALPOJUMU JOMĀ
Iestādes, kas veic valsts iepirkumu saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem
1. iedaļa
Līgumslēdzējas iestādes jūras lietu vai iekšzemes ostu vai citu termināļu jomā
Publiski uzņēmumi, kas ir Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā minētās līgumslēdzējas iestādes, kuras saskaņā ar īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai jūras vai upju transporta uzņēmējiem darītu pieejamas jūras ostas, upju ostas un citus transporta termināļus; piemēram, struktūras, kas veic minētās darbības saskaņā ar piešķirtu koncesiju atbilstīgi likumam par jūrlietu jomu un jūras ostām (Oficiālais izdevums 158/03, 100/04, 141/06 un 38/09).
2. iedaļa
Līgumslēdzējas iestādes lidostu jomā
Publiski uzņēmumi, kas ir Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā minētās līgumslēdzējas iestādes, kuras saskaņā ar īpašiem noteikumiem veic darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala izmantošanu, lai gaisa pārvadātājiem nodrošinātu pieeju lidostām un citām termināļu iekārtām; piemēram, struktūras, kas veic minētās darbības saskaņā ar piešķirtu koncesiju atbilstīgi likumam par lidostām (Oficiālais izdevums 19/98 un 14/11).
IX PIELIKUMS
Izdevumu saraksts, kas jāpievieno Asociācijas nolīguma XIII pielikumam
2. papildinājums
HORVĀTIJA
|
— |
Narodne novine |
|
— |
Horvātijas Republikas elektroniskā publiskā iepirkuma portāls: (https://eojn.nn.hr/Oglasnik/clanak/electronic-public-procurement-of-the-republic-of-croatia/0/81/) |